Latvijas likteņgadi [III] 5401004605

Citation preview

Latvijas Likteņgadi

III

Sarunu turpina: Ilga KAPFNIECE. Ojārs NIEDRE, Elmārs PELKAUS,

Indriķis PINKSIS.

Josifs

ŠTEIMANIS

Avots

un

Mārtiņš'

VIRSIS

Latvijas likteņgadi

LATVIJAS PSKP

CX

KP

CX

PARTIJAS

VĒSTURES

MARKSISMA-ĻEŅINISMA

INSTITŪTS

INSTITŪTA

Latvijas likteņgadi

III RIGA

«AVOTS»

1988

—

FILIĀLE

63.3(2L)6 LaBos

Sērijas

«Latvijas

likteņgadi»

izgaismot

vairākas

Latvijas

sabiedriskajā

1918.

gada

līdz

līdz

1940.

grāmatu. Atgādinām LKP

šim un

gadam.

savu

CX Partijas vēstures

trešajā

grāmatā

mazizpētītas

un

dzīvē

politiskajā Gaidām

adresi:

lasītāju

226250

autori

atsauksmes

Rīgā, Raiņa

no

par

bulvārī

šo

15,

institūts.

Mākslinieks

U.

Redakcijas I.

norises

laikposmā

Redakcijas

Ļ. Zile,

centušies

maziztirzātas

Daudišs

kolēģija

Sosnovskis

kolēģija: un

E. Pelkaus

0503020910—196 L

461—88

M803(11)—88

ISBN 5—401—00460—5

©

«Avots»

1988

VĒLREIZ

Sajā Rīgā

dienā

II

teātra)

grupa

telpās pulcējās izvilkumus

lasīja

politisko

protokola.

viešu

zemnieku

krātiskās

izveidoja

2

Čaksti,

Skujenieks, sai

padomi,

—

sastādīt

radikāldemokrā-

partijas,

—

ievēlēja

uzdeva

Kārlim

valdības

galvu

un

pieņēma šās

pado-

advokātu

divi

Marģers

Gustavs

Ulmanim.

bija

ne-

Sēdes

ievēlēti

statistiķis

advokāts

vie-

par Kurzemes

Tika

Rīgas

vīri

pa

Latvijas

padomi,

gadā bija iecelts

Pirmais

sociālistu

un

padomes.

zemes

Tautas

jūnijā

Latvijas

no

platformu, ievēlēja

17. novembrī 35

ievēlējuši

gada

partijas

(gubernatoru).

biedri.

otrais

Valdību

vienkārši

tisko

par

5

—

Lat-

no

sociāldemo-

revolucionāro

priekšsēdētāju

1917.

komisāru

priekšsēdētāja gals.

Latgales

un

Par

kurš

1918.

Latvijas

no

republikāņu

konstruējās

prezidiju.

Jani

4

padomes politisko

guberņas

to

—

Latvijas

no

no

partijas

dalībnieki Tautas

partijas

17. novembra

pārstāvji

izslēgtie meņševiki

no-

sīkburžuāzisko

Latvijas

no

Drāmas

vispirms

gada

13

nacionāldemokrātu

no

pārstāvim

atkarības

mes

3

5

Tajā un

1918.

piedalījās

partijas,

partijas,

partijas,

sanāksmi.

savienības,

LSD

demokrātiskās tiskās

Akadēmiskā

pārstāvju

strādnieku no

politisko

(tagadējā

buržuāzisko

Sēdē

darbinieku

Latvijas

uz

no

35

partiju

sēdes

nam

teātra

pilsētas

NOVEMBRI

1918. GADA 18.

PAR

radījuši

ZemTā

vi-

Tautas

pieņēmuši

poli-

platformu.

5

Visi

manis

1917.

18

iesniedza

savienības

šie

bija

domē

pārstāvēja

kušo

19

latviešu

Latgales 1917.

tajā

Latgales

les

pagaidu

stāvji

to

Kā

raksta

līderu

Rīgā

abām bloku

gaidu

6

bija

padomes

Rīgā

pusēm un

sanākušo

partiju

Tautas

LPNP.

Strīdējās

«Kārlis

svārstījās

par

un

pagaidu

Ulmanis»

norā-

bloks,

pilns

uz

demokrātisko tur

bija

Zemnieku

bet

un

gadā

sociālisti,

beidzot

novembrī

1955.

starp

principiem,

13.

Virzas

jā-

savienības

izveidošanu

padomes

cilvēku,

Padome

ne

gada

demokrātiskais

klibojošu

komunistiem

1918.

Edvarda

darbā

«bija

minētā Vēl

pārstāvji

Latviešu

piedalījusies

izdotajā

Nacionālā

tieši

darbībā,

pret

saglabāt

ka

novembrī.

tā Zemnieku

kas

Kopenhāgenā dīts,

17.

pār-

Jāatgādina,

pilnvaru pārstāvēt

gada

dēvē

buržuāzijas

padomi.

grupas.

Klīve,

sasauk-

ievēlēja Latga-

Ādolfs

uzstājās

gribēja

novembrī

Kambala

vēsturnieki

nelielas politikāņu

daļa,

nacionālās

1918.

iz-

(LPNP).

sabiedrisko

un

tas

Kurpretī zemes

nebija nekādu

17.

reprezentēja

partiju

jo

pa-

sanā-

darbinieku

Rēzeknē

padomju

To

Valkā

Staņislavs

politisko

vadoņi

Tautas

padomi

piedalījās

Latgales

dalībniekus ka

uzsver,

pārstāvis

izpildkomiteju.

Kambalam

Čakste

politisko

padomju kongresu,

par

novembra

demokrātisko

par

nacionālo

decembrī

tautību,

sauc

kongresa

nība.

buržuāzijas

kongresā.

par

17.

16. novembrī

gada

buržuāzijas

Latgales

Rīgā sasaukt

atļaut

dēvēti

politiķi pavēlnie-

frontes

sapulci».

lūgumu.

pagaidu

gada 3.—4.

organizāciju

ka

1917.

Latviešu

paša gada

pārējie Tautas padomes

minēto

parakstījuši

veidoto

Austrumu

tiek

Atskaitot Čaksti,

Tā

Ul-

par Lat-

sīkburžuāziskie

un

priekšstāvju

politiķi

Kārlis

ievēlēts

priekšsēdētāju.

Vācijas

latviešu

līderi.

bija

princim Leopoldam

Bavārijas

protokolā

beigās

'buržuāziskie

lūgumu

«dažādu

bloku.

aprīļa

lat-

pazīstami

bija

sīkburžuāzijas

vai

gada

viešu zemnieku

nogalē kam

darbinieki

iepriekšminētie buržuāzijas

viešu

par

Pa-

Savie-

vietām

un

Pēc

iespaidiem». nieku

Klīves

savienības

sadūries

Zemnieku

ar

atmiņām

«Līduma»

vembrī

darbiniekus muši

un

nieku

savienības,

stumti kumu

lai

šā

no

minētos

gan

ar

pilnu

vembra

sēdes

trēts. mes

19.

Kas

attiecas

pirmo

reizi

uz

sēdi

dzīve»,

Čakste

jams, ka

savu

viņam

Čakstes

amatu Arī

nemaz

pieņēma,

arī

neievēroja.

bija pārstā18.

trīspadsmit. sastāvs

un

ieradās

tikai

23

Jāni

Čaksti,

tad

viņš

vadīt

18.

gaidu)

1978.

no-

reģis-

nav

Tautas

pado-

tāds

nebija

Sāds

darbā

nebija Ādolfu

ar

un

Pēc

«Kārļa

Zviedrijā,

prasīts,

kurš

sēdē,

18.

«Jā-

devis, iespēun,

spriežot

Klīvi,

piedalījās

viņš

cēlonis

atteikšanās

padome

kā

17.

no-

novembra sēdi atklāt

revolucionāro

Tautas

orgāns.

iznācis

jūlijā.

no

uzņemties».

Skujenieks,

Sās

13.

izteiktas

sarunas

novembra

un

tās

gadā

nevienā

nepiedalījās

gada

ievēlēšanai

akceptu nemaz

atteicās.

ka

domām,

kas

sēdēm

1919.

vadīja

negribēja

meņševiku

viedoklis,

padomes

vēlākās

Marģers

vembra tā

bija

Tautas

samēriem

sēdē

Tautas

Edgara Dundsdorfa Ulmaņa

un

at-

priekšli-

precīzi

—

skaits

dalībnieku

novembra

gada

pēc

Ulmaņa

locekļi,

1918.

nis

skaitu

pārstāvju

Jānis

tika

savienība

praksē

samērus

par-

sapulcē,

padome pati

tikai Zemnieku

Zem-

Zemnieku

darbinieki

izlemšanas.

17. novembrī Tautas

17. novembrī sēdē vēta

LPNP

pieņērevolu-

un

vienīgais

satversmes

citi

jautājuma

arī

trešdaļu

buržuāzisko

pārējo

Goldmanis,

un

redakcijas

tad

ar

politisko partiju pārstāvju

par

padomē

Klīve

no-

sociāldemokrātu

deputāts Krievijas

Ādolfs

Seskis,

Jānis

at-

15.

viņš

13

kuri

padomi:

trešdaļu

un

tiju pārstāvjiem.

noraidošo

Tur

sapulcinājis

piekritējus,

trešdaļu

cionāro sociālistu

savienības

redakcijā

savus

dibināt Tautas

lēmumu

Valku.

uz

Ulmanis,

—

vadības

savienības

tieksmi, steidzīgi aizbraucis

Zem-

bija

viņš

—

vietnieks

priekšsēdētāja

sociālistu

esot

formulējums

acīmredzot

oficiālais

provizorisks abām

(pa-

minētajām 7

deva

grupām arī

kas

bas

meņševiki

padomes domes

saistīja

pieņemtajā

Tautas Padomes

ļoti

varbūt

īsa,

Pirmo

fakta

citām

«pret

neatkarīga

kura

lika,

dzība

ir

mām

«Brīvā, bet

publika

brīvu

kaut kas

Latvijas

2

menti

8

un

2

organizatoru

Tautas

cik

savienībā.»

izskaidro

ceļu

pavēra Padome.

—

frāze

atjaunojaKalniņš,

ļoti

skaidri:

mērķis,

nav

sociālistiska

Buržuāzisko par

re-

pārstāvju

Latviju

dažādiem

Satversmes

R.:

ar

un

revolucio-

Pauls

tomēr

ir

piesar-

Pirmais

un

izsakās

mums

mērķis

Repub-

Latgali» .

apstākļiem.

sēdē,

pie-

Republikas

Padomju un

saraut saites

Latvija

«tautu

iespējamiem

Sapulces

izdevums,

6.

lpp. Komunistiskā Latvijas —

diviem

ar

Strādnieku,

pantā'

Vidzemi

padomes

Mūsu

tautu

savienībā», 1

pirmajā

sa-

iekļauts

kongresā

Padomju

Sociālistiska

novembra

līdzeklis.

piesardzību

1920.

I

Sociāldemokrātu līderis

neatkarīgā

tikai

un

fakta

Latvijas

Latvijas

padomju

nevēlēšanās

18.

otrā

tika

aktā

jau minētā sociāldemokrātu

padomēm.

uzstājoties

ir

Tautas

nāro sociālistu

attiecī-

patstāvīga

par

rakstura

Kurzemi,

izskaidrojama

galvenais

konstatē-

par

bet

jēdziens

Sociālistiskās

Latvija

ka

Uzskatu,

bija

valsts

,

reizi

strēlnieku

apvieno

paarī

Tā

pat

sastāva

formulējums

«Apvienota,

(konstitūcijas)

«Apvienotā

kur

nolasītajā

trūka

Tajā

janvārī Apvienotā

un

Latvijas

satversmes

novembrī

savienībā» 1

tautu

Pirmo

15.

gada

bezzemnieku

ņemtajā

tautām»:

cerī-

pilsētu,

Kurzemes

ar

tā no-

atspoguļojās

teritoriālā

un

konstitucionāla

stāvdaļām

pēc

politiskajā platformā.

atvietoja

Latvija

trūka.

pavisam 1919.

faktu

arī

18.

un

divdomīga.

arī

proklamēšanas bām

kā

17.

Sevišķas

citu

un

svārstības

Sīs

Latvijas

juma.

Liepājas

ar

veidojās pirmo reizi, vēlēšanām.

novembrī

17.

sākās

padomes vēlēšanās, notikušajām strādnieku sapulcēm.

Rīgas

vembrī

padomē,

Tautas

piedalīties kā

iespēju

materiāli. R.:

LVI,

partija 1958.

—

1918. 226.

un

lpp.

1919.

gadā.

Doku-

kompromisiem valdībām.

apakšpulkvedis 1940.

18.

novembra

krātu

19.

sēdi,

revolucionāro

Skubiķim esot savās kontaktu

bijuši 1955.

gadā

reiz...», kurš

sēdes

domes

nozīmi

šanas

sīki

ka

Rīgā

Valteru

Klīve

dažas

Savu

vēlāk

«pla-

Tautas pa-

sarunā

visai

viņu

ar

«...juridiski sociālistiem

ar

rīkošana

apvērsuma

Cakse

kā

braucienu

padomes

Tautas

Pagaidu

valdību

Rīgas

Viļumu_

pats

valsts

varu

—

bijusi

atteicās

kā

finansiālo

grūtību

situācija.

apgalvoja,

finansiāli

gada

no-

uzdevumā. ka

to

Minētās

nozīme

viņš

līderi

Ulmani

tādēļ,

ka

Ulmanim

trūka

naudas,

viņš

morāli

Izveidojās

negribēja

at-

valdīvisai

sadarbo-

uz

vāciešiem.

viņam

vajadzēja

balstījās tādēļ

at-

valde

biedrības

jaunizveidotās

atrisināšanā. LPNP

tā

centrālbiedrības

priekšgalā. liela

1918.

LPNP

priekšsēdētājs.

lauksaimniecības

Skubinu

būtu

paradoksāla ar

kopā

ārzemēm

uz

gan Čakste

balstam

sevišķu pēc iera-

padomi».

raksturojis

balstīt

aktam

Čakste

atzītu

kā

darījis

ka

starptautiski

Vēlākajos gados

Taču

Vētra,

Ulmaņa

par

to-

«Rīga

Mariss

izteicies:

esot

Kalniņu

un

braucienu

vembrī

ties

runātāji

komentējot

raksturo

apgalvo,

dienas

P.

un

likumīgu

Nacionālo

bas

stilā

18. novembra

laikabiedri

nepiegrieza.

raksturojis Ulmani un rīcība formulējot, K. Ulmaņa

ar

pārējie

un

atmiņās

ironizē

balsi»,

negatīvi

pret

panākt «dvēselisku

komiskā

skatītājos,

Emīlam

pārstāvim

locekļu bārdas.

Jāatzīmē,

M.

sociālrevolucionāru

un

operdziedātājs

tenora

atreferējot

nacionāldemo-

vienīgi

izdotajās

emigrācijā

ķērkstošo

«Baltische

Ulmanis

To

pazīstamais

bijis

kano

valdībā).

runās izdevies

necili.

runāja

ģenerālis,

sociālistu)

klausītājiem».

ar

visai

vēl

(vēlāk

numurā,

ka

norādīja,

Attim Ķēniņam

pārstāvim

(faktiski

Tautas

novembra

pēcrevolūcijas

vārdā

Dambītis

ministrs

savā

Krievijas

savienības

Roberts

gadā kara

Zeitung»

vai

Vācijas

ar

Nacionālās

9

balstīties laikā 4.

vāciešiem.

uz

1918.

no

dēm

3

saņēmusi

Tie tad

22.

750

miljoni

līdz

tūkstoši

gada iestā-

marku.

okupācijas valsts

bija gandrīz vienīgie līdzekļi

arī

1919.

okupācijas

vācu

no

aparāta

armijas daļu uzturēšanai.

un

Sai

Tautas

laikā

neatbalstīja Tautas

būtu

Sabiedroto

gādātu

Vācijas

—

Var

biedroto

nostāju

zemēs, it 1919. krist

sākumā

Tautas

padomes izveidošanai.

izskaidrojama nos

vācu

Ulmaņa

ar

priekšā

okupantu

decembrī.

norāda

Kā

un

Vācijas

tijā Artūrs Vinnigs savās šies

Vinniga

pie

Vinnigs

pat

kolonists

tikai

piekarot

galotni.

Pēc

latvieti. baumas

par

Zemgalam

«ar

Ulmanis

raupjo

sakāves

Vinniga

sa-

arī

LPNP

no

ār-

Zig-

beigās

un

pie-

un

Abu rīcība savukārt atklāto zemoša-

gada

novembrī

un

un

Bal-

Zemgals

viņš

ieradu-

notikušo.

par

visu

esot

pārlatviskojies

meklenburģieša

vāciskajam

savam

Vācijas

Sāds

Smagā

ka

apgalvo,

vācu

šādu

gadā Berlīnē publicēta-

Ulmanis

informējuši

un

saru-

priekš-

ģenerālpilnvarnieks

1921.

19. novembrī

jās atmiņās,

gada

un

šādu

pārstāvjiem

Zemgaļa 1918.

un

Baltijas.»

par

iespējams

un

1918. atteikties

kavējās

valsts

priekš

LPNP

arī

Viņi

Bet

attiecīgās

un

atbildības

Cakstem

Jānim

sevišķi

vietas

kontrolētu

vienas

ar

daļa

jāuzņemas

Meierovicam.

gada

tikai

sava

Ulmanis uz

izpildīšanu.

ģenerālpilnvaroto

ka

pieņemt,

frīdam

vest

ka

kuri

sastādīt

iespējams

sēdē

bija,

(no Latvijas, Vācijas

noteikumu

pamiera

rīcību

pārstāvju

decembra

uzskats

priekšstāvjiem),

bija iespējams

stāvi

2.

gada

jaukta komisija

nebija

kuras

reāli

valdību

Pagaidu

un

par

valdības

valstu

par

komisiju nas

1918.

«Pagaidu

vēlama

padomi

Antante,

arī

padomes

ziņoja:

10

novembra

valdība

janvārim Pagaidu

pēc kvītīm redzams, ka

Kopumā

gada

seju»,

uzvārdam esot

apgalvojums

pārvērties

tad

arī

kurš

latvisku par

izraisīja

Ulmaņa vācisko izcelsmi.

finansiālā lika

1918.

un

politiskā

gada

30.

situācija

decembrī

Gustavam

ierosināt

Pa-

gaidu valdībai decembrī

2.

nodot

valdībai.

jas tests

pret

jiem

1.

gās

Ulmaņa

Tautas

krātiem

padomes

Ulmanis

nolēma

saviem

doties

atsauksmes

10

ministru

Ulmanim ka

valsts

gāja tās

barons

(izglītības)

un

šo

fon

esot

turpretim daudz

ir

Klots,

4.

zemkopības

20.

ministra

ar

Tautas

beigās valdība

padomes

tika

sastāvēja

no

Valsts

Jānis

apsardzīGoldma-

pilsētās

un

paPa-

LPNP samieri-

Tādējādi

kompromiss.

ministru

un

domes

Boļševistisku

piespieda zināms

tika

sastāvs

ieņemt vakanto

izveidošanos.

panākts

Kārlis

padomei

IV

lielākajās

domju Latvijas proklamēšana

(vietnieks)

mācītājs

decembrī

pa-

Rozenbergs,

valdības

posteni.

Latvijas

un

pārstāvji:

apgaismošanas

Tautas

bijušais

piekrita bet

fon

biedrs

tautas

nepilnīgs

decembrī

vietu,

baltvācu

(vietnieks)

decembrī

sastādīšanu

pieprasīja

ministra

biedrs

2.

domju izveidošanās

gaidu

Teodors

ministrs)

Eduards

barons

Jānis Zālīts

ministra

cembra

Vinniga

valdības

iekļauti

tika

apstiprināšanai

deputāts

nāties

Jel-

janvārī

ir

ļaužu izrīcībā

Pagaidu

rūpniecības

ministra

deklarācija.

—

11.

ministrs)

grūti. Vinnigs

sastāvā

Tikai

iesniegts

nis

lielās

Aleksandrs

Kellers.

bas

«visu

visai

kontrolieris

tirdzniecības

tās

bet

sastāvu.

darba

(apsardzības

alkoholiķis»;

ieradās

janvārī

Apvainojošas

un

okupā-

stutētā]i.

operetes».'

no

nāca,

(satiksmes Zālītis

2.

salasītie

Liepājā,

valdības

Pagaidu

par

Jānis

«kašķīgs Ar

sēdi

ārzemēm.

uz

Hermanovskis

kas

ministriem

vietnieks strēlnieku

tikai

ne

bei-

sociāldemo-

ar

pirmais

triecieniem ira

kareiv-

un

sarkano

latviešu

gada

bija pro-

Decembra

padomi.

18. novembrī

janvārī noturēja

Tas

policijai

vācu

priekšsēdētāja

tā

1918.

izstājās.

prezidija kopā

Zem

bet arī

ar

7.

nulle,

tās

darbaļaužu

režīms,

gavā,

rīkojumu

Skujenieks.

Latvijas

cijas

padomes

Latvi-

Padomju

sociālisti

padzīt Rīgas

izstājās

Marģers un

Tautas

no

decembrī

no

funkcijas

savas

Revolucionārie

prezidenta

dePaun

11

desmit

ministriem.

stāvēja

Demokrātisko

ministrs

bas

niecības

ministrs

1918.

varēja būt

arī

viņu

padome

bija

minētie

LPNP

domām:

pār-

finansu Zālīts

Jānis

paspējis

bija

vienlaicīgi

Dundsdorfa

LPNP

bija

Paegle

rūp-

minētais

Meierovics,

jau

arī

izglītīun

jau

arī

ministri

Spricis

nejaušība, bet

Tautas

kā

pār-

Miķelis

Juraševskis,

Zigfrīds

iekļauties

atmiņās

Pēc

grupām. ka

oktobrī

savās

ministrs

tirdzniecības

Paegle,

Pūriņš, kā

Goldmanis.

gada

Pēteris

Četri

ministrs

Kārlis

Jānis

Klīve

Spricis

ministri

pieci

un

iekšlietu

Kasparsons,

Hermanovskis. ārlietu

stāvji:

un

Kārlis

ministrs

Teodors

bloku:

ministrs

tieslietu

Valters,

Prezidents

sastāvā.

Tādēļ

pieskaita

abām

«tāda

paritāte

ne-

gan

apliecinājums teiktajam,

abu

minēto

apvieno-

grupu

jums». Sāds

1918.

padome

1918.

pēc

1919.

gada

noja

savu

darbību

gadījumos

tās

atšķīrās

decembra Viss

āzijas

sākuma

iepriekš

Rīgā

padome nevarēja

pat

savas

viešu

—

ļoti

zemnieku

1919.

gada

Blakus

jas

pārstāvju

maņa un

runāt

17. ne

latviešu

nelielu

savienība

loma

Baltijā.

bija

izteikti

Valtera

baltvāciem,

varu

12

un

sēdes

pēc 13.

Tautas sanāca

tam

atjauAbos

jūlijā.

pārmainījies

liek secināt,

gada

personiskajām

jām ievērojama

jo

novembra otrās

tikai

bū-

un

puses

kuri

latviešu

—

buržuāzijas

visa

vārdā,

novembrī

personificēja

un

Lat-

polisašķē-

ambīci-

latviešu

buržuāzi-

attieksmei

pret Ul-

daļas

sadarbību

jo pār-

Pat

savam

domstarpībām arī

Tau-

tautas, bet

daļu.

nesekoja bet

buržu-

izveidotā

latviešu

buržuāzijas

negatīvajai

ciešo

ka

novembrī

tiskajam līderim Kārlim Ulmanim, lās.

bet

gada

stipri

Pagaidu

uz

pusē,

decembra

Liepājā,

bija

teiktais 1918.

šķiras

vienīgi

otrajā

sastāva.

tas

tikai

maijā

1918.

no

6.

gada

12.

sastāvs

grupas

stāvēja

decembra

gada

tikai

tiski

attiecināms

secinājums

valdību

ar

vācu

vācu

okupantiem

muižniecības

Tikai 18.

gada

pēc

buržuāzijas

kā

novembri

pārstāvji

buržuāziskās

izšķīrās

par

dzimšanas

Latvijas

dienu.

Latvijas 1917.

pilsētu

gadā

1918.

gada

domju 1919.

gada

došanas

un

Frici

ar

priekšgalā

Latvijas

galā.

vadīja

valdība

ar

darbatautas

interventiem

Darbatauta

gadus

1917. lata

revolūcijas 30.

gada

atcerējās pirmais

nāca

Latvijas gāšanas

Vislatvijas

buržuāzijas

un

cenšas

buržuāzisko saviem musu

uz

politikāņu

vāri.

ieto

1917. Tie

cīņu

kritušos

ir un un

Rīgā

ārzemēm

padomju

sa-

kuros

varas

slavi-

izveidošanas Šobrīd

18.

aizbēgušo

novem-

latviešu

pūlēdamies

nenobriedušus

politiski

iedzīvotājus. Padomju

svētki,

bija

«Isko-

bezzem-

un

idejiskie mantinieki,

gada 30. decembri musu

pēc

diktatūras

ļaudis svin mūsu sociālistiskā miņai

notika

padomju kongress.

pasākumiem' piesaistīt

republikas

diena

kad

janvāri,

Kārli Ulmani.

un

atzīmēt

sociālis-

Oktobra

Strādnieki

pārstāvji

buržuāziskās

okupan-

vācu

Valmierā

13.

—

priekš-

kontrrevolūciju.

svētku

Tās

proklamēšana.

gada

Stučku

pret

Lielās

kad

un

likum-

decembrī

gada

iekšējo

gadadienu.

1919.

18. novembri

nāja

svinēja

decembris,

republikas»

nieki

bri

ik

Pa-

Valmierā

suverēni

Pēteri

cīņu

un

izveidoja

gada novembrī Iskolats 1918.

un

tiem, Antantes

tiskas

izveidoti

1917.

orgāni:

varas

Padomju Tā

Rīgā tika

bet

padomes.

decembrī

gada

jau

daļā,

Latvijā

visā

bezzemnieku

un

1917.

janvārī

Roziņu

decembrī

—

strēlnieku

kongresos

darbaļaudis Latvijas

neokupētajā

novembrī

strādnieku,

lauku

un

vācu

darba-

Latvijas

valstiskuma

izveides

pie-

13.

jan-

gada

un

1919.

mēs

atskatāmies

jauncelsmes ceļu, atceramies

savus

uz

no-

kaujās

bojā gājušos biedrus. Vēstures zinātņu doktors O. NIEDRE

BERMONTIĀDE

1919.

šanas

iemūžināts

gads

Sociālistiskās

Latvijas

sociālistiskās

laiks, Sī

Latvijā.

atvairot

rie

janvārī

spēki,

izvērsa

apspieduši

vadīja

der

1918.

Golcs.

zija kopā Somijas kumā

ar

viņš

Jau

1920.

gadā

dung

m

sacījies resīvo

karoga, —

un

1919.

Leipcigā

šās

pie

Krievijai,

kura...

jiem, tehniķiem, vadoņiem,

visai

tai

«Meine

alktu

—

ir

vācu

izag-

apkarošanas

baltgvardu pēc

Sen-

misija

atklāti

atjaunot

krievu

komandē-

(«Mana

boļševisma

zem

tam

sā-

Liepājā.

landesvērs

grāmatā

mērķi:

divīasinīs

dzelzsdivīzija.

un

Golcs

der

«misijas»

tuvināties

—

korpusa vācu

Baltikum»

im

fon

austrumpolitiku

«tai

rezerves

izdotajā

und

Baltijā»)

par

6.

ietilpa Baltijas

ieradās

So fon

februāra

gada

uzdevumā

«Landeszvērs»

Finnland

«Ostsee»

spēkiem bija noslīcinājusi jau

sa-

grāfs Rīdigers

komandētā

viņa

Un

korpusā

proletariāta

Padomju Latviju.

ģenerālis

vācu

uzņēmās

mutē

Somijā

gadā

baltsomu

pret

Vācijas valdības

Sajā

tautas

prūšu

revolūciju.

viņš

šanu.

14

apstākļos,

uzbrukumus.

Vācijas

uzbrukumu

uzbrukumu

dām

laiks

aizsākuma

ļoti sarežģītos

interventu

kā

pastāvē-

gada februārī vācu imperiālistu kontrrevolucionā-

celšanos,

Tur

vēsturē

tautas

Republikas

jauncelsmes

jauncelsme norisa

nepārtraukti 1919.

latviešu

Padomju

vācu

Krievijai, kuras

aprintirgotāizpostī-

tās, cilvēku tukšās jiem

šanai..

jos tos

Tā

.

nomaļās

zemniekiem

vācu

okupētajos

vervējot,

un

apsolīta

vēlāk

apstrādā-

zemes

Krievijas atšķirta-

no

kuriem,

zaldātiem,

varētu

zeme,

pēc čakla-

prasa

auglīgās

maniem

daudziem

apgabalos

provinces

viņu

darbu

sagādāt

un

maizi». So

traucējošs

un

valdības

gaidu

bez

ieliktenis sās.

1919.

savai taču

realizēšanā

mērķu

lieks

šķita

Andrievam

ostā

uz

kuģa

armijas

Niedram.

«Saratov»

atbalsta

un

vadības

atbaidošam

literātam,

talantīgam

Ulmanis

ma-

atdeva

«grožus»

reakcionāram

Antantes

Pa-

Antantes

šis

Ulmanis,

neapšaubāmi

—

stājā

jam

vācieši

baltvāciem

un

buržuāziskās

Latvijas

ņemamas

gada aprīlī

marionetei

der Golcam

Kārlis

galva

vērā

politiskā

fon

mācītā-

Liepājas

paglābās

lielgabalu

karakuģu

aizsardzībā. 1919.

gada

22.

maijā vācu spēki ieņēma Padomju galvaspilsētu Rīgu, kur sāka asiņainu teroru. Rīgas ieņemšanas vācu imperiālisti tiecās sagrābt

Latvijas Pēc visu vien

Latvijas

Latvijas

armiju,

Latvijas

armija

galvenā Tai

kas

valdību

kaut

laikā un

lai

dēļ

devās

ieņemtu Padomju

šajā

Tieši

virzienā

ieņemt

upuriem

neatzina.

vācu

vērā

Tomēr vācu

Ulmanim.

bija

valdības

ņemamu

Ulmaņa

Vācijas

plašu

karaspēka

un

viņa

Sis

uz

karaspēks

daļas

teritorijas

atbalstītāju satraukta

tālāku virzīšanos

kara-

Niedras

nepieļaut,

ieinteresēti

bija

dienvidiem

baltlatviešu

karaspēka

Latvijas

valdība

karaspēka

virzījās

saformētais

Vācieši

Ulmaņa

un

cik

Igaunijas

no

Igaunijā

paklausīja

nostiprinātu

pret

atstājusi.

ne

Padomju

daļa.

baltigauņu

igauņu

pret

ielenkuma

ziemeļiem

uz

cīņu

ziemeļiem,

uz

minimāliem

ar

tāpēc

pašā

spēks,

jau

bija

cerēja

teritoriju,

arī

draudošā

virzījās

karaspēks

Viņu

turpinādams

bet

ko

Ziemeļlatviju, vācieši

teritoriju.

austrumiem,

uz

uz

lai

ieņemtu

daļu,

jo

tas

stāvokli. par

to,

ka

Ziemeļlatviju 15

protestēs Anglija, ietekmi

ziņā tas

bet

«Latvijas

par

kļauts

Niedras

imperiālistu

vācu

da|as

sa-

kara-

Vācijas

no

faktiski

bet

savu

devās

pakāpeniski ietilpināTas

karaspēku».

valdībai,

virzienā

karaspēka

tika

pārvēršot tās

landesvērā, tādējādi

spēka

nostiprināt

Cēsu

vācu

virspavēlniecību

vācu

ar

sākumā

landesvērs,

galvenokārt

ieinteresēta

bija

kas

Tāpēc

Baltijā.

formāli

bija

ekspansionistiskajiem

pa-

kalpoja

joprojām

Lat-

mērķiem

vijā. 4.

tā

buržuāziskās

jūnijā

niecības

pilnvarotais

sauktās

vedis

iet

Vācieši

jūniju

dienā

šajā

tomēr

landesvērs

tam

pārgāja

vas

virspavēlniecības

Ainaži

lielinieku

Latvijas

frontē,

un

revolūcijas priekšlikuma pašā

10.

dienā Cēsīs

rikas

stāvji,

Savienoto

landesvērā

niecības, 16

spēkus

Niedras

der

uz

nāko-

un

pleca

Golcs

nosūtīja

karaspēku

ar

Vācijas

pēc

no

sa-

Laido-

līniju

uz

izlietot

to

«un

uztraucās,

karaspēku

konfliktu.

bruņotu

Naktī

kopīgi

vācu

un

da|ām».

pārstāvji vācu

Jaungul-

igauņu spēki mēģi-

fon

Igaunijas

pie

Cēsīm

Jelgavā

Izborska

plecu

karaspēka

Antantes

igauņu

—

grīvas

no

—

neguva. Landesvērs

bet

mītnes

atvilkt

Valka

—

sekmes

at-

laikā

pulkveža

atkāpties.

uzbrukumu

pretuzbrukumā,

prasību

neram

Vecpiebalga

nedomāja

taču

Gauja

līniju:

—

sāka

stundu

virspavēlnieka

pilsētu. 8. jūnijā

ieņēma

atgūt Cēsis,

nāja

12

un

pulk-

koman-

landesvērā

priekšā

norādīto

Nītaure

—

pavēl-

Rēks

komandieris

Flečeram

karaspēka

Laidonera

Siguldai

bene. 6.

Jozefam

Igaunijas

Johana līdz

lika

Zemitāns

majoram

uz

karaspēka Nikolajs

brigādes

Ziemeļlatvijas

Jorģis

dierim

Igaunijas

apakšpulkvedis

Tas

varētu

varētu

notika

Valstu,

tika

sadursme

pārvērsties

stipri

Pēc

Baltijā. jūnijā

ka

pavājināt

Antantes

Anglijas

un

Flečers,

valdības

Ulmaņa

un

pārstāvju Tajā Ame-

piedalījās

komandieris

lielu

kontr-

pamiers.

noslēgts

sarunas, kurās

starp

par

Francijas igauņu

pār-

pavēl-

valdības

pār-

stāvji. ASV pārstāvis vārdā

pārstāvju «cīņa

Kaimiņu

spēkiem dēļ

lieliniekiem

pret

kais...

vienai

tur

šo

Zemitāna

bet

Kaut

ieņemt visu

18.

jūnijā

Grīna priekšlikumam,

atsākt

karadarbību

brukumu

19.

varētu iztēlot

pēju

konfliktu,

čeru

Latvijas

Niedras

asiņaino

vēlniecību

«Latvijas

dzelzsdivīziju tika

iecelts

muižiņas 19.

valdība

bendi

vienīgi

gadījumā

pretējā

un

jūnijam

igauņi pievācu

valdības

jūnijā uzņēma šo

pilnvaroja

Sājos Flečera

kara

uz-

igauņu savstar-

ar

igauņu

pa-

nolūkos

pašos

kara-

formāli

vietā

ministrs

Fle-

Rīgas

nedēļām iekļāva «Latvijas

virspavēlnieku

Niedras

20.

lai

sarunas

(!).

pa-

Igau-

Grīns

nodomāto

18.

un

vest

vārdā»

divām

uz

kura

par

Lai

par latviešu

pavalstniecībā

strādnieku

spēkā»,

piedraudot

uz

rokās.

pieprasīja,

jūnijā.

bija

valdības līdz

ilgt

lpp.).

Tādējādi

Niedras

vajadzēja

tā

atiet

gandrīz

sastāvēja

Flečers

265.

karaspēkam

—

Ziemeļlatviju.

lai

karaspēks»

—

vajadzēja

Tā-

ko

lieliniekiem,

brigādei

Latviju

pamieram

gan

katras

ar

lieliniekiem.

baltigauņu

—

kas

saskaņā

darītas.

tika

ka

vissvarīgā-

Latvijas

—

priekšlikumu

nodot

ieskaitot,

krīt_

Latvijā lietas

landesvēram,

ierosināja

pret

sabiedroto

principiem,

tas

pret

cīņā

fronte

Ziemeļlatvijas

vāciešiem,

no

jāpabalsta

igauņu pavēlniecībai

kļauta niju,

tās

Kā ar

un

noteikta

Grīns

par

patlaban

kopējā

igauņi,

Niedra.

(A.

vienoties

ir

valstīm

otru

jānodibina

Igaunijā

Baltijā Varviks

ierosināja

ārsts

un

īpašnieks T. Vankins. sākās

jūnijā

uzbrukums

dzelzsdivīzijas

Limbažu

m

virzienā.

20.

nijā

pārrāva

dza

Lodes

nijā

staciju.

Taču

ieņēma

Cēsu

Straupi,

pulka

igauņu

fronti

bet 21. un

pavēlniecība

jū-

sasnie-

pievilka

jūnijā pārgāja pretuzbrukumā. Ciešot zaudējumus, landesvērs sāka atkāpties. 23. jū22.

igauņu

un

Cēsis, 24. jūnijā ties

vācieši

baltlatviešu

un

rezerves

lielus

jūnijā

Ziemeļlatvijas —

brigādes spēki Siguldu. Vācieši vēl gribēja

ieņēma noturē-

Inčukalnā, ieņēmuši pozīcijas pasaules kara ieraku17

taču

mos,

arī

lija

sākumā

jau

nonākuši

Mangaļsalu valdība

kas

Cēsu kie

Cēsu

Antante

sagrāvi jas

pamieru,

pretējā

sūtījumus nejuta

lai

tam,

vācu

Strazdumuižā Atbilstoši

Vācu

līdz

trauc bību 6.

lijā

visas

pret

jūlijā angļu

atgriezās Tautas

Antantei

«pēc

ienāca

Ulmaņa

un

citām

Rīga.

izņemot

prasība Līgumā

kaujas

13.

uzdeva

tvaikoni

bet

Sajā

bija

jū-

sapul-

sastāvā.

Ulmanim

kabinetu.

9.

«Saratov»

jūlijā Rīgā jaunā

ieteikuma»

dar-

spēkiem».

vienības,

ar

būtības

ministru

pārstāvju

jūlijā

jāatstāj

formāla

republikas

valdība.

pēc

spiesta

3.

teritoriju».

Zemitāna

vēlēšanās»

pieņemamu

Sabiedroto

bija

Latvijas robežās pār-

darbības,

apsardzībā

padome,

sabiedroto

piekrita

Latvijas.

no

noslēgts pamiers.

bija

Latvijas

vairs

nu

gada

arī

karaspēks

Krievijas

karakuģu

cējās

izvirzīta

atstāt

«vācu

uzbrukuma

Rīgā

tika

vakaram

jūlija

padomju

Rīgā

«pēc

ka

valdība

Juglas)

no

pārtikas

kura

Baltijā,

1919.

prasībām.

tika

laikā

bija norādīts,

pārtraukt

evakuēts

Ulmaņa

priekšā

vāciešiem

ar

noteikumiem, landesvēram

5.

karaspēkam

«visdrīzākā

netiktu

un

(netālu

pamiera

daļām

vācu

noslēgt

Anglija,

pilnīgu

delegāci-

lika

konferencē

Arī

triecienu. to

Amerikāņu

konkurences

karaspēks

visagresīvā-

pieļaut

draudot

valstīm.

Antantes

piekāpties

miera

jūbri-

neitrāla.

smagu

negribēja Latvijas.

vācu

no

pār-

2.

Rīgas,

bija palikusi

delegācijām

valdība

Igaunijas

no

gadījumā

Baltijas

bailes

atkāpjoties

saņēmuši

nepavisam

latviešu

un

Niedras

faktiski

visreakcionārākie,

no

karaspēks

Rīgu.

Jāņa Baloža komandētā

bija

Parīzes

pārstāvji

igauņu

spēki

izdzīšanu

un

atstāt

un

laikā

kauju

rezultātā

kauju

interventu

Taču

18

Vāciešiem

Jū-

bija

Daugavgrīvu,

vācu

Rīgas

no

pilsētā pārņēma

varu

gāde,

aizbēga

vienības

ieņēmuši

Savukārt

gatavojās

iztrieca.

viņus

Zemitāna

pievārtē,

iestādes

jūnijā

jūnijā

un

Vecmīlgrāvi.

darbību.

trauca

lijā

26.

26.

spēki

Rīgas

un

militārās

un

turienes

no

igauņu

6

Tā

sastādīt kabinetā

latvieši,

3

baltvāci

Grīns

1

un

Tādējādi amerikāņu

ebrejs.

bija

īstenojis

savu

pārstāvību

Ulmaņa

kabinetā.

18.

vēstulē

jūlijā

gandā

bija

citos

un

prasību

rakstos

15.

jūlija

dotā

sēdē

valdība

kārtējā

ir

bija spēki

valdība.

Cēsu

1919.

īgnumu rakstīja: cīņu,

tā

jo

kurš

Grīns,

kaujām

savienības

tā

Būtībā

muižniecībai.

baltvācu

un

visreakcionārākie

aizsegā

bet

labākās

to laiku

paiet

uzturējās

nekā

gan

Sā

vasara

uzbrukumu

boļševikus

gradu

un

kiem.»

Pēc

no

organizēt

reizē

to zūd

Baltijas

provincēm,

agresīvu

karagājienu

Strazdumuižas

pamiera

cīņai

boļševi-

viena otru

karaspēka daļas

ar

šo

uzbrukumu kas

Rīgai,

ar

par

apvienot

nevis

laikā

uzbrukuma

par

cilvēku

karaspēka

piedzīvojam

un

Parīzē, ziņojumā

nepatīkamāka

vajadzētu

antiboļševistiskās

padzīt

kādā

jūlijā

kurus

Mēs

jau atkarota.

vājina

5.

antiboļševistiskā

resursus,

boļševismu.

Petrogradai,

laikā

tai

gada

«Nevar būt

saista

materiālos

kiem

izveika

rezultāts,

vērpa jaunas intrigas.

Varviks

pret

kompromisa

Tās

padomes ka

atzīt,

pamats

baltvācu

Zemnieku

izveidojusies

muiž-

pret

Tautas

Menderam

uzspiesta

piekāpšanās

jau

propa-

ļoti nepatīk Sabiedrotiem».

bija pietiekams

ir

muižniecības

un

Fricim

«nevajag naidu

pārspīlēt

niecību, jo šādi pārspīlējumi Sociāldemokrātam

ka

plašu

Ulmanis

Savukārt

izteicies,

pulkvedis

baltvācu

par

iespēja

no-

...

Pa

pilnīgi

ieņemt Petroboļševi-

pret

noslēgšanas

Antan-

tes

pārstāvji tāpēc gādāja, lai kontrrevolucionārie spēki pēc iespējas ātrāk tiktu pārsviesti uz fronti pret Padomju Latvijas

armiju.

Uz

komandieri

tika

ders.

igauņu

Daļa

Igaunija, bet daļa frontes

fronti

iecelts

spēku tika

nosūtīja

angļu

Rīgas

no

nosūtīta

līniju starp Lubānas

landesvēru. Par

apakšpulkvedis

uz

ezeru

apkaimes Latgali,

un

atgriezās

kur

Latvijas

tā

Aleksan-

ieņēma

un

Igau-

nijas robežu. Jāņa tika

Baloža

un

reorganizēti

Jorģa

un

Zemitāna

apvienoti

tā

vienību

sauktajā

spēki

jūlijā

Latvijas

na-

19

cionālajā stāvēja vienu

kā

starp Zemitānu

tānu iecēla tā

figūra

par Rīgas

sauktās

Buržuāziskās

frontes

taču

bija

stāvji

apšaubīja viņu uzticamību

bija

pēc

ap

vīru,

ka

paredzēts,

samērā šauru frontes

spēkiem 1919.

gada

žuāziskās

Tajā

pašā

Antantes

atstājot

karavīri

paziņojot,

pieprasīja,

un

solījumu piešķirt sībām

Latviju.

lai

ka

ar

uz

1919.

Vācijas

valdībai,

bet

atmiņās

fon

«ne-

ieročus

brieda

un

lai

gada

25.

prasības

ziņu

augustu neatstā-

teritoriju

izpildot

izdotajā

vācu

Golca

pavalstniecību

dienā

paredzētā

der

valdība

Ulmaņa

Kurzemē. neitralizēt

pilnīgi

fon

Latvijas

bija teikts, ka karavīru

pavēlē

Zigfrīds

līnijā

prasības,

Tā

viņiem Latvijas

iegūt zemi. Nākamajā

kā

bur-

defensīvu».

izsacītās

Jelgavā naktī

Taču,

ministrs

nedabūsim

nolēmis

bija

Tā-

ieņems

Latvijas

frontes

notikumi

draudīgi laikam

pa

«sadumpojās», šot,

kamēr

der Golcs

laiku

karaspēks vācu

laikā

fon

Ģenerālis

atzina

pār-

lietuviešu

un

Subatei.

garajā

izturēt

varam

igauņu

ārlietu

visai

ne

ofensīvu,

Labi, ka

naudu.

valdības

pat šajā

iesākt

varam

vēstulē

gada

spējas.

karaspēks

līdz

ezera

kādā

augustā Pagaidu

Meierovics,

sektoru starp

Lubānas

no

—

baltlatviešu

—

Latgalē.

valstu

kaujas

un

Zemi-

1919.

spēkos

Antantes

jūlijā

jūnija

Balodi

pavēlnieku

bruņotajos

Latvijas 25 000

tikai

dienestā.

priekšnieku,

garnizona

Austrumu

Par

armijas

cara

Viņš

valdības

Latvijas

pa-

neriskēja

virspavēlnieku.

bijušais

—

Sīmansons.

Dāvids

bija iestājies

Balodi

un

Ulmaņa valdība

armijas

par

kompromisa

ģenerālmajors sākumā

iecelt

viņiem

no

tādu kļuva

par

Tā

armijā.

neslēpta sāncensība,

savu ar

tie-

fon der Golca

tikšot

paziņotas tiekot

evakuācija

at-

celta. Savās

spēkiem cerējis, drošu un

20

centies ka

der

Golcs

novilcināt

vācu

viņam izdošoties

placdarmu,

austrumos

lai

iegūtu

raksta,

karaspēka

izveidot

pēc tam «spētu drošu

ka

stāvokli,

viņš

visiem

izvešanu,

Lietuvā

un

jo

Latvijā

ieņemt Pēterburgu uz

kuru

atbalsto-

varētu

ties,

atstāt

jūtamu

revidēšanu».

līguma

Bez

saglabāt fon

der

vēlāk

atjaunot

varētu

Golca

iespaidu tam

tā

ar

viņas

monarhistiskai

jābūt

nebūs.»

vispār

sociālistu

partijas

norādīja,

ka

militārai

sakarā

Sajā

nostāju

nepārprotami vai

valstij

1919.

augustā

gada

karaspēka

pulcēšana

ir vien starptautiskais skandāls, ne noziegums pret vācu tautu. Ja šim karaspēkam

bet

Kurzemē

gāzt Krievijas pret

Vācijas

Ne

strādniekiem.

baltgvardu nogalē fon

velti

ka

der Golcu par der Golca

papildspēkus vismaz

20 000

Polijā.

Tās

Vācijas

Vācijas.

vācu

sistemātiski

Uz

kareivju.

Pāvels

Tā kā

viņš

kņazu

jās tā mes

sauktās

bija

tas

cara

pats sevi

pēcteci

Jelgavā Sī

barons

balt-

arī

gādību bija

Vācijā

un

pret

karagājienā

politiski bija pilnīgi

un

ar

fon

der

kapelmeistars

visai

dēkainu

pa-

dēvēja par_ grupulkvedi. No Vācijas

jūnijā

viņš

vidū.

militāri

baltgvardu Knorings,

gada vasarā. Vēlāk tās

nostājās

armijas

avantūrists

Rietumkrievijas

pilnvarojumā.

priekšgalā 1919.

Avalovu

bija ieradies

nometnēs

priekšgalā

bijušās —

gātni. Te jāatgādina, ka zīnu

plūda

Antantes

jaunus ieradās

baltgvardu karaspēku Kur-

šo

karaspēka

Bermonts

vasaras

saņēma

šejieni

izmantot

joprojām uzturēja vācieši, atkarīgs no Vācijas. savervētais

vācu

krievu

izraudzījusi

Latvijā

ar

zemē

Baltgvardu

gada

vien

karagūstekņu

Padomju Krieviju.

Golca

1919.

Jūlijā

paredzēts

bija

iznākošā

kontrrevolūcija

daļas, kuras

krievu

vērsīsies

vadoni.

savu

gvardu karaspēka saformētas

kustību,

tas

ari

izdosies

triecienu

dos

Kopenhāgenā

karaspēks

no

tam

pēc

«Vozroždeņije»

avīze

rakstīja,

Fon

valdību,

Padomju

revolucionāro

arī

Neatkarīgo

Vācijas

«Freiheit»

avīze

kontrrevolucionārā

palīdzību

Savu

monarhiju Vācijā.

šajā jautājumā fon der Golcs ir formulējis

«Vācijai

centās

reakcija

lai

karaspēku,

miera

Versaļas

uz

Vācijas

vietā

Bermonts

rīko-

politiskās pado-

organizācija, nodibinājās

kuras

Berlīnē

izveidojās «Rietum21

valdība»

krievijas Tā kā

Bermonts

Vācijas

visai

stingri

nobažījies sāka

tāpēc viņš krievu

jūnijā

un

mieru

kā

vēlniecība

Austrumos».

pret kā

augustā Šādu

rakstīja

viņš

Antantes

atbalstīja

iespēju

izmantot

11

kareivjiem

—

markām

dienā

iedzīvotājus.

Ne

velti

angļu

laik rakstīja,

ka

vācu

kareivji

bojas

zagšanu

ar

ir

viņiem 1919.

aplaupīt

«Morning

lielā

līdz

40

Latvijas Post»

Baltijā «vispirms

to-

nodar-

laupīšanu, bet militārie pienākumi

un

otrā vietā».

gada augustā

drudžainu

karagājienu monts

avīze

ir

kareivju pārpiesolītā

virsniekiem

un

nesodīti

iespēja

un

—

markas

Bermonts

boļševikiem,

Vācu arī

jo.

Berlīnē

vadītājs

pret

veicināja

karaspēkā

neiebilda

karaspēkā,

pulkvedis

karaspēku

virspa-

politiku

vācu

būtībā

misijas

par

pārvērtās

Vācijas

Bermonta

pakalpojumu».

mums

iešanu Bermonta

alga

savu

tās

sekmēt

valdības

valstu

pāriešanu militārās

angļu

izdarīt

var

ka vācu

Avalovam-Bermontam

septembrī

ģenerālmajors Malkolms, «ciktāl nodomājis

ieskaitīšanu

daļas bija pārvērtušās

un

rīcību

«vienīgo

kareivju

vācu

varētu

Latvijas,

der Golcs raksta,

pakļauties

karaspēka

tad

«krieviem».

par

lielas

der Golcs

no

karavīru

savu

Fon

«liels

apmainīt pret krievu kokardi». Ja mai-

vācu

«latviešiem»,

Fon

izved

karaspēku

par

bija viņu

ar

Antante kādreiz

ka

to,

vācu

gādāt

vācu kokardi

un

jā

ar

«valdībai»

domām

plānu piepildīšanā.

baltgvardu daļās.

kareivji «bija

šai

ģenerālis saistīja

par

lai

pieprasīt,

der Golca

pēc fon

agresīvo

savu

vadībā,

Biskupska

draugs», prūšu

cerības

bija

V.

Bermonts.

formāli pakļāvās

darbību, pret

nosūtīja

Antantes valstu

lai

saorganizētu Krieviju.

Padomju

Kolčakam

valdības

plašu 14.

paziņojumu,

izvērsa

vienlaicīgu

augustā

ka

Ber-

bermontieši

dosies

uzbrukumā Daugavpils—Veļikije Luku —Višņijvoločokas—Vologdas virzienā, lai pārtrauktu satiksmi starp

Petrogradu licēja 22

un

Maskavu.

paziņojumu,

ka

5.

septembrī

ģenerālis

Bermonts

Judeņičs

viņu

pub-

iecēlis

tā

par

sauktās

dieri».

«Rietumu

koman-

armijas

brīvprātīgās

virsnieki

Apdzērušies

ballē, kas bija

sarīkota par

pat pasludinājuši viņu par... Krie(!). Glaimotais Bermonts tomēr neesot pil-

godu Bermontam, vijas nīgi ir

caru

zaudējis

veselo

saprātu

atbildējis: «Kungi,

un

tas

priekšlaicīgi...» pretpadomju karagājienā

Šā avantūrista piedalīšanos Antante Marčs

uzskatīja

29.

nistram

augustā

Balfūram

raksturs

un

manuprāt,

stāvokli

pietnu

svarīgu.

telegrammā norādīja:

ir

viņš ir

viņš

visai

par

vairāk

nekā

ārlietu ir

«Bermontam nekā

apņēmīgāks spējīgs

Judeņičs.»

ģenerālis

Angļu

Anglijas

radīt

Tāpēc

mi-

stiprāks

Judeņičs,

un,

Austrumos

no-

valstu

Antantes

valdības

satrauca tas apstāklis, ka vācieši kavēja Bertūlītēju piedalīšanos karā pret Padomju Krieviju,

monta ka

skubināja

nolemts

Bermontu

pastiprināt

spēka, vienlaikus vājinot

tur

Bermonta

ietekmi

Tika

Baltiju.

vispirms sagrābt

Antantes

nolūkā

Šajā

vācu ietekmi.

kara-

Sabiedroto

Augstākā padome septembra otrajā pusē pieizvest no Latvijas karavīrus, kas bija palikuši

prasīja

Vācijas valdības lais

monta

karaspēkā,

nerāli

fon

der

ka

informēta,

Tā

kā

vairākums

prasība

Golcu

virsniekiem.

vācu

tas,

dienestā.

karavīru

vācu

un

ja vācu karaspēks

bija

būtībā

attiecās citiem

ceļā

valstu

paliktu

lielum

tikai

lie-

Ber-

pārgājis

dažiem

Neoficiālā

Antantes

laikā

šajā

jau

uz

ģe-

augstākajiem valdība

Vācijas

valdības būtu

tika

apmierinā-

«zem

krievu

ka-

izdeva

pavēli

par

Baltijā

roga». 1919.

to,

ka

gada 3.

oktobrī

pavēlniecību

spēku

uzņemas

līgums,

Krievijas

saskaņā

pār

ka,

ar

3.

par krievu

un

Kurzemē Tika

to vācu

pavalstniecība

«sākot

visu

Bermonts. ar

Krievijā, saņemot pie galīgi

fon der Golcs

tiesības

oktobri

Baltijas

slepens

parakstīts

kareivjiem

tam zemi. Fon

tika

apmesties der Golcs

pasākums

pasākumu.,. Vienīgi

kara-

paliekošo

šādā

apsolīta uz

dzīvi

rakstīja,

ārēji

ceļā

kļūst

varbūt

23

izdosies Fon

novest līdz

Baltijas pasākumu sekmīgi

der Golcs, neieņemot

oktobra vidum

Bermonta

palika Latvijā

darbību.

Bermonta

pakļaut

oficiālu

nekādu un

patiesībā

Antantes

Tādējādi

savai

karaspēku

galam». līdz

amatu,

visu

vadīja

cerības

valstu

ietekmei

nepiepildī-

jās. Tiklīdz

Bermonts

bija

Kurzemē,

viņš

karaspēku Antantes monta

stāko

sauktajā

viņa

pār

otrajā

Krieviju.

Ber-

karaspēka

aug-

Padomju

izstrādāja

plānus

tā

virsnieku 1919. gada 1. oktobrī Jelapspriedē šajā apspriedē visai rosīgi piedalījās arī kanga-

gavā, riskais

A.

monta

Niedra,

turēt

karaspēku,

muižniecības

vēlāk

iecelt

nolemts

abas

valstis

autonomiju

un

kara-

bez

tiesī-

visas

Bal-

un

paredzēts

bija

Kurzemes

un

par Krievi-

atjaunot

Niedru

privilēģijas.

Ber-

par sākt

Latvijas valdību

gāzt

pilnībā

Vidzemes

par

tika

šās

ierobežotu

ar

savu

kļūt

pamanījies

Rīgai,

valdību, pārvērst

provincēm

tijas

bija

Apspriedē

uzbrukumu

ar

Igaunijas bām

kurš

padomdevēju.

gājienu

jas

pret

karagājienā

tuvākos

pavēlniecību

pārņēmis

iekļāvās

ģenerālguber-

natoru. 6. bas

oktobrī

priekšgalā, pavēlnieka lietās.

šai

armijas

īstenoja

T.

padome izlaisto

24

Vankins

Pālenu virs-

armijas

orgānam

civilpārvaldes

Reālo

varu

viņa ieceltais

pulkvedis oktobrī

ziņoja,

10

un

okupēto

apgabalu

terora

nosūtīja

bermontieši

un

naudas

zīmju

aizmugurē

kara

guberna-

okupētajā

teri-

laupīšanas režīms.

vēstījumu

vispirms

Bermonta

ar

armijas

Bermontiešu

asiņaina

Bermonts

papīra

Pār-

Kampe.

nodarbojas

marku

Bermonta

Šnēdemans.

ka

inženieris

un

galvenokārt 1,5

torijā nodibinājās 4.

būt

vajadzēja

padomei

Pārvaldī-

saukto

Konstantīnu

oktobrī šī padome tika nodibinājusi «Latvijas pārvaldes komiteju», kuras sastāvā bija barons

izplatīšanu.

kurā

grāfu

konsultatīvajam

Štrombergs,

valdības

tors

tā

nodibināja

senatoru

ar

9.

novada V.

Bermonts

padomi

Deņikinam,

ieņems

Rīgu,

tad

dosies

Daugavpils

baltgvardu cībā

ģenerāļu

bija

iestādēm)

bija 100

120

lielgabali,

nelielas

10

Judeņiča

armijas

bija

kara materiālu sūtījumi. tārais

aģents

Berlīnē

Jelgavu,

ka

Stinnes»

12 tankus.

den

gegen vēlāk

pats

ticis_

siltu

munīciju, 1919. Nr.

ziņoja,

drēbju, apģērbu,

no

katru

savai minūti

var

tikt

Kampf

neesot

lieliska.

bijusi

Rīgas

armijai starp

pavēli

virzienā.

Bermonts

latviešiem,

noslēgts

pie-

ieročiem,

ar

parakstīja

sākšanu

uz

«Hugo

«Im

gan —

pārtiku

un

Bermonts

operāciju

un

boļševismu»)

pret

apgāde

cita

tam

ziņoja

firmas

grāmatā

(«Cīņā

karaspēkam

viņa

Bez ieroču

vācu

apaviem

H n b°lševikiem

Judeņičam

Eberharts

uzsaukumos

«kuru

ka

kareivju.

nopircis

oktobrī

kaujas

un

ka

6.

pārsniedza

podporučiks

taču

un

tālu

beigās Bermonta mili-

Bermonts savā

ka

atzina,

par

Pavēles

pat

rī-

ložmetēji,

papildspēki,

Oktobra

Bolschevismus»

gada

04

niern

viņš

600

Jāatgādina,

pienāca

—

bruņuvilcieni

spēki

18,5 tūkstoši

Vācijas

no

3

arī

viņiem

karaspēka

mīnmetēji,

Bermonta

spēkus.

septembra beigās Bermontam

50

c.

aizmugures

no

Bermonta

lidmašīnas,

bruņuautomo'biļi.

visām

karavīru,

vāciešu.

Kel-

v.

grupa

rī-

vācu

grāfa

leģions,

(ar

51 000

ap

40 000

bija

armijā

ietilpa

sastāvā

Virgoliča

—

citu

ar

Bermonta

daļām.

To

Neveļas

—

savienoties

vācu

pulkveža

Bermonta

apmēram cībā

spēki.

sauktais

tā

korpuss,

Pavisam

tiecoties

karaspēka

ievērojami

dzelzsdivīzija, lera

Luki

Veļikije

—

virzienā,

Novosokoļņiku

miers.

pa-

igau-

Tādējādi

v

latvieši

un

norādīja caram,

rējie, nāti

labi tiem ar

igauņi kļūst

arī, ka

likumam

«kas ar

uguni

visiem

un

un

savu

mūsu

latvieši,

kārtībai»

aizmirsuši

pazinis viņa

«tie

par

Dievu

zobenu».

esot un

armijas karavīriem, pēc

saglabājuši jāsaudzē,

Evaņģēliju,

Acīmredzot

rīkļurāvēju

latviešiem

kas

ienaidniekiem».

tikumus, kuri

kārtas,

kamēr tiks

Bermonts

jo

Viņš

uzticību

pā-

iznīci-

gluži

paziņojis

—

gribētu izrēķināties

esot

iepriekš

jāpietei25

cas,

tad

viņš,

«nekristu

Bermonts,

Uzbrukums

sākās

Rīgai

Latvijai

pacēlās

niecisko

monarhistu

kontrrevolucionāro

der

fon

ar

Golcu

vācu

vajadzēja

Bermonta

smaile

bija

notē-

centriem.

Kopā

jau bija paspējis

laikā

tai

kļūt

briesmas

Nāves

dzīvības

tronim

cara

pat

uzturējās

Liel-

Vācijā.

Kirilu

I,

iz-

Kirilu

lielkņazu

—

caru

par

Pāri

melnsimt-

paklausīgu

gribas izpildītāju.

Pēteris

tiešiem

Stučka

1919.

čemodānā

mazāku

vēl

kroņu

nest

—

«Deutschland

lūcija

ne

izvēle

ārēji

īsi

ailes!».

bet arī

Krievijai,

alu

tā

sakot,

un

dzērumā

un

pa-

dzied:

kontrrevo-1

ir

Korņilova

un

grā-

pat

un

vārda

(pēc

un

viņiem

lielāku

—

hercogam

vācu

un

kroni, bet

dažādu

līdz

bermon-

par

Ziemeļiem

uz

ķeizara

pārkrievoti

ūber

vien

turp

vesela

gonēm), mīļo dzimteni

oktobrī

tiecas

(no ķeizara

fam), jo viņi, kaut

14.

gada

«Viņi

rakstīja:

Ziemeļrietumiem ir

karavīri

rītausmā.

pastāvēšanai.

trieciena

Bermonts

kurš

Vladimiroviču,

tautas

Krievijas

kandidatūru

kņazam

šie

krievu

un

dūre.

bruņotā

bandu

pret Padomju

raudzīt

lai

oktobra

8.

junkuru

vācu

latviešu

draudēja pašai mēta

parūpēšoties,

grēkā».

reakcija Vā-

cijai.» Buržuāziskās niecība mus,

ar

lai

sagatavotos

nai,

taču

jas

armijas

33

tāna

1

padarīts

frontē

vadībā

atradās

lielgabaliem bruņuvilciens

un

Rīgas apsardzības centrēti

daļu 26

tikai

spēku

23

un

ap

3

tikai

pulkveža

(arī

bruņuautomobiļi).

rajonā

5000

sauktajā

no

steigā

buržuāziskā

šiem

Zemiar

lidmašīnas, Tā

sauktajā

spēkiem bija sakon-

savāktu

Ulmaņa

2

ar

Dien-

karavīru

tūkstoši

ložmetējiem

atvairīša-

karavīriem

tā

spēkiem) 11,5

pasāku-

sākumā Latvi-

39 000

ložmetējiem

Bermonta

(pret

dažus

uzbrukuma

No oktobra

esošajiem

pavēl-

armijas

un

bija veikušas

maz.

173

un

valdība

gan

Bermonta

bija

sastāvā

lielgabaliem

vidu

9

Latvijas

novēlošanos

kareivju.

valdība,

Lielāko

izdabājot

Antantes

pret Sarkano Armiju.

jusī Baloža brigāde), ņās

pret

frontē

Latgales rus

sadursme

tomēr

kopumā

tas

tobrī štābu

izbailēs

ieņemt tobrī

jumu

aizbēga

aukstasinību šo

Uz

dome.

Pilsētā

bēgļu

straume.

Pārdaugavas

pierunāt maņa

valdību

ieņēma Cēsīm

arī

karaspēks

Tā

Bermonts

kā

Sabiedroto

izsludināja «dāvanu»

atteicās

ietiepīgi

piekrišanu

izslēdza

nodevēju

par

Latvijas

un

Pagaidu

maņa

Pagaidu

valdība

gūstā

kritušos

Bermonta

12.

no

4

Ber-

nosūtīja

Judeņiča

krievu

ar

armijas,

lielgabalus.

sūtīja

armijas

lai

Judeņičam.

savas

demonstratīvi

valdībai

no

atteicās

darīt, Judeņičs

to

viņu

savukārt

oktobrī

tomēr

palīgā

Ul-

ar

septembra

pieprasīja,

un

dodas

nekavējoties

mēģināja

5.

kopš

—

arī pa-

plūda

sarunas

Sabiedrotie

lomas

starpnieka

monta

parasto

pusi

Bermonts

viņš

ok-

Tautas

arī

uzsākt

amatu

Rīgā).

bija atgriezies

piedāvātās

no

pats

ministra

10.

paciest

Juglas

uz

—

ok-

savu

paziņo-

ar

pratīs

pārcēlās

palīdzēt

(Ulmanis

kara

iedzīvotāji

ieņemšanas

Sabiedrotos

Valdība

publicējusi

mīlestību

panika,

izcēlās

ar

pavēli karaspēkam

iepriekš

Cēsīm

taga-

bet 9.

Zemitāns

ezeriem.

«Rīgas

kārtības

un

pārbaudījumu».

Pēc

ka

cerot,

tā

—

Cēsīm,

uz

Tukumu,

Ķekavu,

un

deva

un

Juglas

pie

no-

daļām,

nepārgāja.

Pulkvedis

pameta Rīgu

pozīcijas

saka-

pat

latviešu

un

ieņēma

pilsētas teritoriju

Pārdaugavu.

—

ka

uzturēja

gan

pusē

oktobrī

8.

cī-

Jānorāda,

(toreiz Birži)

landesvēru

Bermonta

spēki

Jūrmalas

landesvērs

(bi-

frontē,

Latgales

nepiedalījās.

pie Madonas

un

divīzija

Kurzemes

atradās

vispār

starp

Bermontiešu

dējās

kas

esošais

Bermontu

ar

tika

Bermontu

Latga-

gribai, bija koncentrējusi

imperiālistu

frontē

les

kā Ul-

rīcībā

kareivjus

un

virsniekus.

Rīgas

aizsargāšanā

darbaļaužu

masām.

mierinājusies

ar

izšķiroša

Pagaidu

Rīgas

loma

valdība,

zaudēšanu,

kas

bija bija

plašām jau

sa-

pati bija pārsteigta 27

par

«brīnumspēku», kurš

gas

un

divas

Vidzemes

iespējas:

katastrofas valdības

viju

izšķīrās

dziļāko militāro

galē kļuva

balsīm

nekļuva amatā

arī

Pēteri

amata.

Viņa

Vidzemes

vietā

par

oktobra

no-

da-

Pēc

taču

aprindās labējo

Balodi.

priekšnieku

ar

8.

šajā

—

9.

un

frontes

un

Ozols

priekšnieku

Zemitānu

kaujās

divīzijas komandieri

Sīmansona

ar

armijas štāba

Dienvidu

(pirmais

padomes

Sakarā

Radziņu.

izpratne.

operatīvās

izvirzīja

štāba

ko

rīcība,

Ozols

gadā).

Tautas

Petļuras

neveiksmēm

piedzīvotajām

štāba

kandidatūra,

armijas

par

konkrētajos apstāk-

izveidotāju

1917.

Lat-

Latviešu

dialektiska

virspavēlnieku

bijušo

pretsparu

sabradāt

Krievijai.

Voldemārs

vidū

Ozola

par

iecēla

pulkvedi

plāna

kapteinis

apspriesta

tā

virspavēlnieka

oktobra

dotu

gribēja

interešu

priekšsēdētājs

atkāpšanās centra

lai

nacionālās

internacionālistiska

un

operāciju

armijas

Iskolastrela

tika

kurš

tikai

buržuāziskās

apvilkt

tērpus,

Rī-

pilsētu.

pastāvēja

draudošās

arī

cīņu. Un

par

tautas

priekšnieks

ļas

vai

ienaidniekam,

patriotiska

bija

Par

tobrīd

pēc tam uzbrukt Padomju

un

diktēja

nosargāja

pasīviem

formas

armijas

darbatauta

ļos

palikt

apstākļos,

mūžsenajam

tomēr

darbaļaudīm

oktobrī

atcēla

no

pavēlnieku

un

pulkvedi Mārtiņu

iecēla

Peniķi. 15,

oktobrī

latviešu

bermontiešiem ir

iemūžināta Brīvības

ļas

Sabiedroto

cietoksni arī

divi

igauņu

Pēc

28

Rīgas

cīņās

par

pret

un

ieņēma

4

franču

Daugavgrīvas

neņēma

ar

ar

da-

kara-

piedalījās balt-

plašākā mērogā

vienoties

noteikumiem,

epizode

karaspēka

aizstāvēšanā

Bermontu

nevarēja

pretuzbrukumā

Sī kauju

Citas

angļu

atbalstītas,

Bolderāju.

valdība

iestādēm

sniegta

(4

igauņu bruņuvilcieni, bet daļas

Ulmaņa ras

un

devās

tiltiem.

piemineklī.

eskadras

lielgabalu

kuģu),

karavīri

Daugavas

pāri

dalību,

Igaunijas

kādiem

varētu

jo va-

tikt

igauņu armijas palīdzība. Daugavgrīvas

un

Bolderājas

ieņemšanas

1 ielā-

kas

sadursmes

risinājās rija

namiem

postījumus zām

virzījās

ieņēma vembrī

daļas

30.

Saldu,

4.

uzbruka

14.

un

uguns

lozungu Uz

ieročiem! avīzes,

oktobrī

22.

gan

Sos

izlīmētās tika

Armijā

aicinājumus

jās varēja diem. cumā

18 līdz

no

šanai

(izņemot

saskaņā

ar

iesaista

Latvijas

ka

garīdzniekus,

LKP.

LKP

sāka

nozīmētu vēl

zemes

pret

nebūt

sarkanos

tvert

ve-

jā-

bija

plašu ka

un

Taču

uz-

šāda

atbalstu.

masu

cīņā

to

vērā,

Bermonta

neiejaukšanās deva

ne-

uz

ņēma

iestāšanos

nolēma zināmai

partizānus,

tam

karaspēka

nostiprināšanos

Boikota un

darbaļaužu

reakcijas

spēku

kad

mazinājies.

Bermonta

Pagaidu

spēkus

ieročus, pie

sa-

vienādi

boikotēt

komunistiem

nebija

melnākas

dezorganizēja

ga-

uzskatīja, ka

neizšķiest

vadība

LKP

terors

neguva

domju Krieviju. laikā

35

slimniekus),

un

darbatautai

darbaļaudis

gataviem

saprast,

kontrrevolūcijas

par

iedzīvotāji

rīkojumu

kas

mobilizāciju,

Jāteic,

laikā

taktika

Masas

ārstus

novembra

partija,

aicināja

buržuāzijas

brukuma

rotas. Ta-

nebija pakļauti iesauk-

kontrrevolucionāri,

vienmēr

un

gadā

vienībās.

izsludināto

būt

4.

vecāki

bija

gan

lapiņas

1884.—1900.

dzimuma

gadiem, kas

Komunistiskā

spēki,

valdības

vīriešu

valdības

divi

naidīgi

aicinās

60

apsardzības

dūrušies

vietā,

vīrieši,

Rīgas

Pārējie

kuri

Pie

pauda

iestāžu

varas

iesaukti

pret-

ar

nāk!

dzimušie. 22. oktobrī sāka dibināt brīvprātīgo iestāties

angļu

ar

atkal

bruņinieks

«Melnais

pilsētā

no-

Plēves

majora

atsistas

tika

viņi

9.

Sabili,

un

novembrī

pama-

palīdzību.

pēdējo cīņu!».

paziņojumi.

lielus

Bermontieši

Mobilizācija Pagaidu valdības armijā notika vācisku

artilē-

nodarot

Rīgu,

Talsus

taču

Liepājai,

karakuģu lielgabalu

—

nenotika,

Bermonta

Kurzemē.

oktobri

Kuldīgu.

—

apšaudīja

Daugavmalā.

priekšu

uz

vairs

beigām karš.

pozīciju

Pārdaugavas

no

oktobra

līdz pat

galvenokārt

uzvara

Latvijā pret

taktika

un

Pa-

šajā

pasivitātei Kur-

iespēju

buržuāziska-

29

jiem preses

orgāniem

bermontiešu

vadonis

zānu

J.

Gricmanis,

Centrālo

taktikas.

šanās»

riskējot

stiem P.

nās

Stučka

laikā

kuma

lēmums

1925.

mobilizācijas

un

Kādā

spēkā.

rak-

publicētajiem

Bermonta uzbrubet

boikots,

padomes "būtu

šķēr-

Rīgā

«neiejauk-

no

palika

gadā

paškritiski atzīmē, ka

nevis

zaldātu

un

Taču CX

nonāktu

par

parti-

dzīvību,

ar

lai

atteikties

Komiteju

«Cīņā»

nelegālajā

no

sarkano

Kurzemes

soja abas naidīgās frontes līnijas, pārliecinātu

komunistus

melīgi apvainot

sabiedrotajiem.

daudzkārt

«piedalīšalo-

pareizāks

zungs». valdības

Ulmaņa

bija

ģērba

bija

3000

karībā

tika

izsludināta

dažās

dienās

«Brīvā kās

to

tie

kuru

pret

ka

sāka

10

Oktobrī

ložmetēji,

miljoni

apavu

un

nāk

Sabiedroto

18 600

pārtikas.

tika

laikraksts

pret

laikā

nogalē

saņemti 30

kaujas

kamēr

Bermontu,

iesaistīt

bija

cīņā

kļuvusi

iepriekš viņi Latvijas 22

tūkstoši

spējas

ar-

lielgabali,

daudzums karavīru

Armijas

trūcīgā-

apavi».

karamateriālus

šautenes,

lielāks

ievērojami paaugstinājās. 30

sliktākie

oktobra

ārzemēm

apavu. Pie

pretimnākšanu,

attieksme

un

daļēja

arī

taisni

jūtami devīgāk nekā

ieročus

patronu,

pāru

ka

sa-

ziedo-

Rīgā izdevās

savienības

tuvākajā

Krieviju,

no

tūkstošus

vislielāko

necerēja

īstenota

ap-

Sajā

citu

un

rezultātā

novērots,

«vispār

vēsāka. Toties

piešķirt

mijai. 124

vairs

10

ap-

Liepājā

no

kājām.

apavu

Zemnieku

dzīvokļiem

Padomju

krietni

ap

arī

izrāda

aprindas labākiem

—

drēbju,

Taču

trūka

mobilizētajiem

basām

pasākumu

sagādāt

atzina

Zeme»

Jāteic,

So

sākumā

bija

vajadzībām,

armijas

rekvizīcija.

tam, kā

557

oktobrī

vīriem.

stipri

piemēram,

brīv-

un

armija

8000

tam

Tā,

apavu.

kareivjiem

jumu vākšana apavu

apbruņots,

apriņķī oktobra

Grobiņas

mobilizācijas

Latvijas

apmēram

par

vāji

sevišķi

jo

un

tuveni

no

rezultātā

palielinājusies

karaspēks

un

izsludinātās

pieplūduma

prātīgo

lādiņu, ietērpa,

līdz

ar

to

Tika

veikti

drošinātu sistēma Lai

pavēlēts

un

uzlabotu

tikas

bas

Daugavmalas). gaismas režīmu

ros

pret

dzērienu

dodami

karalauka

bermontiādes

170

daudzi

Šo

logiem

namu

šaut

ku-

logos,

alkoholisko

aizliegta

pārkāpēji bija

no-

cēlā-

panikas

un

vietas.

uz

tika

darboņi

baltvācu

tika

izsludināti

citi

un

valsts

par

pavisam

ietilpi-

tika

sekve-

īpašums

personu

arestēti,

baroni

sarakstos

nodevēju

personas.

no

izlūku

aptumšošanas

pilnīgu

Marodierus

līdzdalībnieki

nodevējiem. Valsts

tirdzniecī-

bermontiešu

pilnīgi

pār-

un

attālumā

vērstajiem

noskaņoti

Vankins,

soļu

aizlieguma

tiesai.

ieročus.

pienākumu

par

brīdinājuma

Bija Sā

provāciski

Niedra,

nāja

noteica

nošaut

pavēlēts

Vairāki bet

gaisma.

visus

(izņemot

300

novērst

bez

tirdzniecība.

jus bija

līdz

Daugavu

pavēlēja

uzlikts

18 vakarā

atradās

signalizāciju,

parādītos

nodot

no-

caurlaižu

pārtiku, ēdnīcu

ar

bija

Nolūkā

visiem

patruļām

un

līdz

rītā kas

iestādes,

rajonā

noteikta

bija

civilpersonām

īpašniekiem

8

no

karadarbības

Rīgā

armijas apgādi

veikalu

tirgoties

lai

pasākumi,

aizmuguri.

strēts. Ja vas

latviešu

spēks

karagūstekņiem

daļas;

listu

starp

daļām.

Oktobra

spēka

daļas

un

morālo

jums jumā

Biežas

—

nestabilas

frontē

armijas

nogalē

tika

līmeni

liecina

ļaut

karavīriem

vienīgi

kompromitētu

uz

gandrīz

armiju».

aizmuguri

Bermonta

civiltērpā,

braukt lai

Plaši

un

visas

ar

un

18. uz

savu

izplatītas

no

nolikt

kapitā-

dažādi un

kā

kara-

neuzticaPar

oktobra

Vāciju

inci-

krievu

krievu

vācieši.

vienīgi

bija

organizē-

daļām

vācu

sa-

kara-

vēlēšanās

muižnieku

praktiski

nosūtītas

palika

virsnieku

bija sadursmes

Bermonta

no

Bermonta

nekādas

krievu

un

iztriektu

laī

tad

baltgvardu nebija

vācu

par

mērķiem.

denti

mas

kareivjiem

galvu

savu

kaujā,

tiecās

ienaidnieku,

demoralizējās. Sevišķi

strauji

krievu tas

karavīri

mūžseno

zemes

viņu rīko-

atvaļinā-

uzvešanos

«ne-

Bermonta

kara-

31

spēkā

venēriskās

bija

zādzības

Bermontiešu

dās

morālais

attieksmē

latviešu līdz

vielu

rokas

ar

tikuši

kareivji

Fihtenbergam pie

dē|a,

nību

izdūra

frontes

bija

10.

14.

uzbrūkošais

novembrī

piesietu

un,

armijas

viņš

velti

ne

vie-

vācu

Osvencimas

atjaunojās

kādā nāves

plašākos

armijas

Dienvidu

artilērijas

atbalstīti,

Latvijas

uzbrukumā.

Pārdaugava,

deg-

ar

leitnantam

Hess.

spēki, Sabiedroto eskadras

ieņemta

mēli

sisti

grupas

āliņģī, 'kamēr

vēlākais

karadarbība

vispārējā

aplieti

galvaskauss,

novembrī

tikuši

Citas

saņemtajam

Bermonta

dienēja

izpau-

sagūstītajiem

kātiem.

nogrieza

bija attēlots

sākumā

bet

spilgti

viņiem

no

iegremdēja

velti

pārgāja

17.

Gūstā

priekšnieks Rūdolfs

Novembra

apmēros,

jo

gaitā

koka

acis,

ne

vienībām

nometnes

parādība

dzeloņstieplēm,

ar

vairākkārtīgi

kokardēs

šīm

no

Divpadsmit

aptīti

nomira. Patiešām

pagrimums

granātu

aizdedzināti.

un

parasta

karadarbības

pret

karavīriem.

nāvei

slimības,

spekulācija.

un

11.

novembrī

karaspēks

tika

novembrī

bija

bet

Sloka,

—

nonācis

jau

Jelgavas pievārtē. Taču tes

Bermonta

valstu

plānos.

Sabiedrotie

bandas tiktu

bermontiešu

nepavisam

sagrāve

nebija

dzītas

uz

tumiem, bet gan lai tās maršētu trumiem.

Tāpēc

sākumus,

lai

Sajā nāja

Nisels.

jauns

ar

nolūkā

speciālu

beigt kas

Sī

komisiju,

lai

ieinteresēti,

dienvidiem

ziemeļiem

veikt

rie-

un un

aus-

steidzamus

buržuāziskās

Augstākā

kuru

vadīja

uzaicināja

karaspēka

kompromiss,

Bermonta

un

uz

Antan-

Latvijas

pa-

kara-

izbeigtu.

komisija

kalpotu

nolēma

Sabiedroto

Bermonta

vēsturnieks

32

Bermonta

sadursmi

spēka

Antante

neietilpa

jauns

pretpadomju karaspēka Aleksandrs

padome franču

Ulmani

vajāšanu.

nekavējoties Tika

«Strazdumuižas frontes

piedalīšanos.

Arī

Grīns

ka

iz-

gatavots pamiers»,

izveidošanai

atzīst,

nodibi-

ģenerālis

Latvijā

buržuāziskais «Bermonts

un

viņa

draugi gaidīja Niseļa ka

cerēdami,

tību,

ierašanos

sabiedrotie

ar

lielāko nepacie-

otram

pa

lāgam

glābs

vācu avantūristus».

Ulmaņa lāki

nekā

«Strazdumuižas

līgo situāciju sakarā

šajā

atsauks,

es

jiem būs to

tiks

ras

20.

šim

lielinieki

E.

—

tika

celtnes.

vāciešus

novembra

dus

Priekules,

un

zeme

bet

citas

Liepājas vēlāk

dienu

tika

novembra

jau bija brīva

Zemgale

un

līdz

pievakarē.

no

Jel-

nodedzināja

vairākas

novembrī

Aizputes,

no

ku-

kuri

bet

uzbrukums

armijas

Tukums. 24. novembrī bermontieši

caur

un

nekārtības,

galīgi beigti.»

nav

21.

tagad

Kareiv-

nodod,

un

«kultūrtrēģeri» 21.

Times»

apkarojuši,

Latvijas

akadēmiju,

York

sekām.

viņus

esam

ieņemta

Balodis

karaspēku

par

spēki

vēl

P.)

sākās

Pētera

Jelgavas

izdzina

sekmēm

Bermonta

pili,

gavas

atbildību

labvē-

izmantot

«New

lie-

otra

no

Ģenerālis

latviešu

Sabiedrotie

ar

novembrī

Atkāpjoties

«Ja

lieliniecisma

Jelgavai, pilsēta

mas

ka

sajūta,

gaitā.

laikraksta

neuzņemos

līdz

(domāti

ar

daudz

bija

izvairīties

steidzās

un

operāciju

norādīja:

veicināti

mēs

jūlijā,

sarunā

tagad

nolēma

varianta»

kara

korespondentu

rīcībā

kuras

valdība,

spēki

ievērojagarnizons

tika

ieņemts

padzīti

no

Sal-

beigām visa Kurbermontiešu ban-

dām.

Steigā atkāpjoties, cik

laupīja, pils

apriņķa

novembra

sies

reta māja, kura

kas

tiem

iepaticies,

kus, zābakus,

jas...

Salaupītās

zirgiem, nieki

gan

ar

atgriezīsies

griezušies

kā

«Dažos

pagastos

atņēmuši

un

zirgus,

cepures.

lopus,

lauzuši

likuši

maksāt

aizveduši

gan

un

mantas

Nav

zirgiem,

daudz

kājnieki.»

atradī-

siltas

šķūtniekiem... ar

un

Vents-

no

gājējiem vilkuši nost kažo-

pat ceļa

naudu

dedzināja

ziņoja

izlaupīta. Bandīti ņēmuši visu,

rekvizējuši

ņēmuši

postīja,

pārstāvji

vidū:

nav

cimdus

venām kārtām

skapjus,

bermontieši

Pagastu

spēja.

Ar

jo

sevišķu

laupītiem

ar

ka

viņiem

cītību

vaļā

kontribūci-

cerības, no

Gal-

šķūtir

«dieva

atun

33

evaņģēlija» aizstāvji lietas.

Pavisam

Kurzemei tībā

pēc

ieņēmušas

sākumā

apkaimē.

Latviešu laikā

vembra vidus

valdība

žuvā

jau

šī

vairs

25.

pavēlēs

armijai

savai

iegūta. ziņā

pierakstījumu

l.

decembrī Nav

34

Pagaidu

Sāds

paziņo-

lai

Latvijas

pretinieka

armijā

686

cīņā

zau-

pret

ziņām

kareivji,

rindās

de-

karš

izrādījās

vārdnīcas

un

karaspēka

1.

Sak'

goda tīkotājs

virsnieki

latviešu

bet

pieprasīja, tam

1919.

bet

gada

varējuši

taču

1.

pilnīgi

decembrī

lai karadarbība

No

Antantes

pret

visnotaļ

piekrita.

kādu

laiku

vēl

decembra

vidū,

buržuāziskās

paliekas

gada

būtu

paliekas,

pārtraukta.

valdība

armijas 1919.

karavīri

karapūļu

tiktu

Ulmaņa

Bermonta

Lietuvā,

paziņoja:

sauca

ka

Lai-

«boļševizē-

pakāpi.

gan,

ka

(karogu),

iespaidīgs,

Konversācijas

57

kategoriski

bermontiešiem

atkarīgā

ka

Bermonta

Sabiedrotie

pār-

bija 65 296 karavīri.

šaubu,

iznīcināt

Jāteic

valdības

no

iznīcinātas.

cienītājs:

krituši

bija

pavisam Pagaidu

Bermonts

(tā

ģenerāļa

Latviešu

steigā, tomēr

ģenerālmajora

sev

zaudēts, bet čina

pavisam

tā

konstatē

un

standartu

viņš

pietiekami

dējumu uzskaites

pēc

Vāciju

to

Ulmaņa

ka

paziņoja,

jo 65 procenti

esot

jums Bermontam šķita

piešķirtu

no-

apsardzībā,

Eberhards.

tādā

personīgo

bijis sekmīgs,

karaspēku!)

Bermontu

bēdzis

bija

savu

tajām Latviešu bandām» valdības

ar

ar-

Kopš

abām valstīm.

starp

pametis pat

Bermonta

2000 vīru.

Vācijas

novembrī

attiecības

gan Bermonts

pēdējās

ap

robežu,

Radvilišķu

un

satriektajā

tikai

ģenerālleitnants

sakarā

stāvokli

karagājiens

liels

vēr-

vienības, vajājot Lietuvas

Akmenes

armija skaitījās

vācu

šajā

armijas

karavīru

bija

diplomātiskās

cembrī

vērts-

laupīšana

un

miljonu rubļu

pārgājušas

nonākušas

Laižuvu,

komandēja

Latvijas

bija

mijā šajā

Lai

293

nodarīja zaudējumus

bermontiešus,

trauc

baznīcu

karadarbība

tā laika kursa.

Decembra

kara

izlaupīja Kurzemes

Bermonta

uzturējās

Lietuvas

armijas kur

Vāciju,

uz

leriešu

pirmo

Daudzi

fon

Kihlers,

apdraudētas,

der

kļuva

Un

priekšsēdētāju, Orlas

daļām

apturēja

latviešu

fon

bandas.

un

der

strēlnieki

Sarkanās

karaspēka

baltgvardu

pie

Armijas virzī-

cīņās pie Pavlovskas atsvieda

Cīnoties

strādnieki

kardināli

tik

rezultāti

līdzīgi

reakcijas

triecienpulki,

apspiest Krievijas fon der Golca

pie Rīgas varonīgi

Golca—Bermonta

sasniegti

arī

citām

ar

Bermonts.

arī

sarkanie

lai-

savienības»

no

Judeņiča armiju, buržuāziskās armijas šine-

ietērptie

turēja

kopā

Stilp-

vērmahta

diktatūras

sadarbojās

hit-

Guderiāns,

Arnims,

nacionālās

latviešu

Deņikina

Maskavu

uz

Petrogradas ļos

laikā,

Kromiem

un

šanos

kad

un

kodolu.

—

Fričš, fon

hitleriskās

virsnieku

hitleriešiem

ar

SS

kļuva par hitleriskā

—

der Golcs

fon

«Vācu

par

Tajā pašā

c.

pārvākties

balstu

un

—

Siksts

Rabenaus, v.

SA

—

virsnieki

Golca

Kleists,

ģenerāļiem.

vienību

bruņoto

nagels, Zalomons ka

bija spiestas

kļuva par vācu reakcijas

kuru

apstākļos, tika

atšķirīgos sagrauti

—

galvenais

proletārisko

starptautiskās mērķis

savus

bija

Tika

revolūciju.

plāni izmantot

ap-

kontrrevolucionārās

—

izjaukti

karapulkus cīņai

pret Vācijas revolucionāro strādniecību. Bet

Latvijas darbatauta,

kas

satrieca kontrrevolucionāros

ar

ieročiem rokā

pie Rīgas

Bermonta karapūļus,

nebūt

necīnījās par Ulmaņa valdību. Un šī valdība to labi zināja. Tautas patriotiskais pacēlums biedēja «patriotisko» dzelzceļu policijas pārvaldes priekš-

buržuāziju. Latvijas nieks lietu

1919.

Grigorovičs ministrijas

«sakarā

14. novembrī

administratīvajam

bermontiešu

ar

dienās bieži vien ienāk

ideju izplatīšanu reivjiem,

gada

kā

Rīgā,

tā

no

arī

propagandējotgāzt tagadējo

strādnieku

diktatūru,

komūnu; pat

tiekot

«Nost

Ulmaņa

ar

tas

ir,

izmētātas

ne

Rīgas

par

nost

starp

valdību

vairāk,

ka

pēdējās

lieliniecisma

frontē

ne

proklamācijas

valdību,

iekš-

departamentam,

aizdzīšanu

aģentūras ziņas

šeit

ziņoja

ar

un

mazāk ar

ka-

ieviest kā

lozungu

leitnantu

35

lai dzīvo

disciplīnu, šim

lozungam

žuāziskais ka

vēsturnieks

visa

gājusi cīņā

karā

nebija, ejot zēja plašas Par

lielu

Grīns

vāciem

visiem

naids.

pret

Tik

vēlāk

atzina,

ieskaitot,

vēl

bija

no

sen-

vairs

sajūsmas

kuriem

un

bur-

monar-

dega asinīs

nedalītas

lieliniekiem,

Arī

krievu

un

kreisos

galējos

sajūsmu;

diktatūra!»

daudz.»

simpati-

aprindas». īsti

vienīgo

pretlīdzekli

drošo

buržuāzijas

pumam

zaldātu

un

diezgan

Aleksandrs

arī

tauta,

ar

mantotais

tēviem

esot

pret Bermontu, pret

«cīņā

histiem

strādnieku

piekritēju

nemiera

masu

baltā

uzskatīja

varasvīri

kā-

terora

pastiprināšanu. Vidzemes 1919.

gada

ka

norādīja,

rokās kāds

iespējams «cīņas

komandieris

divīzijas

7. decembrī

raportā ir

«steidzīgi

glābt armiju

un

priekšnieku

kuru

viņiem būtu

valsti

ierocis», pēc Peniķa

dzīgām

personām

izmantot valstiski

sabrukšanas». Šāds

no

varētu būt «tāds kai-

veids, kurš

derīgs

dotu

un

priekš Jaunās aģitācijas», derīgo» teroru, pēc Peniķa

bez

žēlastības

nes

sevī

kā:

pretību

līdz

pielietot

noteiktai

izlietot

šo

ļoti

iespēju

«racionālo

armijas

tieksmes

un

vaja-

un

domām, vajadzētu

kareivjiem,

visiem

valdības

pie

dabas

savas

vismazāk

lielinieciskās

disciplīnai,

ļaunprātīgu

aģitāciju,

pret

laikam

šim

1) dotu iespēju bez

viņu

2) kas būtu pēc

un

valstiski

racionāls,

ar

domām,

formalitātēm

garām

un

Peniķis

virspavēlniekam

jādod karaspēka

politiskās cīņas ierocis,

tīgo elementu izolēšanas liekām

pulkvedis

armijas

uz

«kuri...

dīgļus, slepenu

priekšniecības

rīko-

jumu kritizēšanu utt.». Ja

Peniķis

liekām sīvi

un

cībai, ka

nodaļas viņš

kolēģiem prasīja

kareivjiem,

Rīgas

koncentrācijas

Līdz

šim

koncentrācijas lēģeris

tiesības «bez

izrēķināties tad

priekšnieks rakstīja

«ievērojis

nepieciešamību.

Latgales 36

garām

saviem

formalitātēm»

domājošajiem

lūkošanas

nas

sev un

ar

progre-

apriņķa

savai

iz-

priekšnie-

lēģeru ierīkoša-

pastāvošais

Vidzemes

pilnīgi pārpildīts..,

—

Ar

labiem miem

panākumiem grandioza

iespējama Ramocķā 1919.

cīņā

mas

īstenot

šo

nieku

Kārļa

tik

savu

vienkārši.

1920.

Zāles

kareivji veidotais

valdība

ajī

pakaļ nieki

ar

varu,

Pagājušā

gada

ārkārtīgi

grūtos

esam

šādu

atsavināt un

kaut

visas

kādas

viltu

apstākļos

mums

bet katru

pēdu

valdības muižu

ar

rīcību,

kādreiz ir

šo

taisnīgas

kājām,

laupījumu

zemes

ar

savām

visstingrāko

zemes

at-

muiž-

nolaupījuši.

pieprasām

baznīcu

un

atlīdzības

atdodama

basām

viņiem

mēs

Uzstādamies

atpirkuši...

testu, pret

kuras

rak-

kungs,

slēgdama

seju,

un

muižniekiem

ar

veltīts —

«Ulmaņa

īsto

savu

muižas, ar

gan

cīņās

tikai atņēmuši,

ne

asinīm

viņu

Rīgas kāj-

6.

Sudrabkalniņā

kompromisus

bija

nebija

cīnītājiem

prezidijam:

Taču

kuri

varēšanu,

un

pulka

tagad

dažādus

rīkoda-

padarījis...».

gada augustā šā

atdabūt

gribēja

pret cilvēkiem,

piemineklis

parāda

valdība vi-

nometnēs,

ir

spēku

—

sapulces

muižniekiem gan

savu

apzināties

muižniecību

ar

«moris

attiecībā

stīja Satversmes kā

elementus»

«principu»

pulka

sakāves

Bermonta

koncentrācijas

un

principa

paspējuši nemaz

Pēc

«neuzticamos

cietumos

pēc

būtu

(leriķos),..».

Bermontu.

ņiem līdzīgos

atpakaļ

izdevu-

ierīkošana

vairāk kā 500 cilvēku, kas bija koncentrācijas nometnē, brīvprātīgi devās

Cēsu

pret

materiāliem

lēģera

oktobri

gada

ieslodzīti

nelieliem

un

koncentrācijas

pro-

nekavējoši

bez

izņēmuma

reformas

zemes

iz-

vešanai.

Pretējā ar

gadījumā

muižniekiem

liecināt,

un

ka katra

brāļu

asins kārību

šīs

pēda

zemes

ar

ir

vēl

uz

katru

cīņu

savām asinīm

ap-

mūsu.»

Siguldas kājnieku pulka kareivji:

7.

asinis,

Mēs

gatavi

vēlreiz

kuras

apmierināšanai

pēc atriebības! nieku

esam

spējam

Viņiem piebalsoja «Mūsu

mēs

ar

ieročiem

700

muižnieki

1905.

1906.

un

rokās

gadu ilgas

izlēja

savu

gados, brēc

satriecām

muiž-

latvju tautas

vergalīgi, pēc gošanas padzinām Bermondta bendes aiz Latvijas robevaru

37

žām,

aiz

tādēļ

un

mēs

ja mūsu

likuši,

muguras

sakām

nevaram

asinīm

ar

pārdoti

visstingrāko

Latvijā

par

noskatīties,

lēcu

protestu

muižniekiem,

kuri

rokas

virumu.

pret

Tāpat

pielaišanu

aizbēguši

klēpī

tiek

ieguvumi

pirktie

līdz

ar

sa-

mums

mēs

iz-

atgriezties Bermondta

bandām.» Mēs

nezinām,

sapulces nāca ar

vai

politpārvaldē.

šādu

iespēju,

drošu valodu par

šās

bet

prezidijs,

vēstules

zinām,

Jādomā, ka

taču savas

ka

Satversmes

galu

tās

galā

rakstītāji

nenobijās, zemes

saņēma

runāja

nākotni.

no-

rēķinājās

arī

skaidru

un

Šiem vīriem

uz

to

bija morālas tiesības: Dzimtenei visgrūtākajā brīdī viņi bija

bijuši

ugunslīnijā pie

Jaunsudrabiņa

balādes

Daugavas.

varonis

viņi

bija

Tāpat kaluši

kā

Jāņa

uzvaru.

Vēstures zinātņu doktors E.

PELKAUS

JĀNIS

KALĒJS

Melna

nakts.

KALVIS

Pa reizei

Ducinādams brauc

Smago

malā

man

ir

Lietuvēns

uz

Ak,

kā

vai

«Vīrs,

Gaisma

grab pie rūtīm, rudenīgi grūti:

krūtīm

neiedegt

palīdz

kam

«Vīrs, Ādas

tavai

gaisma,

gaišā dienā;

tautai važas.»

vēl

laktu?

rītā

kam

mūža

pret

dara,

vieglo.»

dienā skandini

priekšautu

Laiks

gaišas

skala

sausa

skalu?

priežu

man

Kad tev sirdī nakts ir Kurzemē kaļ

salti.»

gulstas

domas smagu sirdi

«Ko tev

—

sirdi.

savu

lietus

tik

drūmas domas

Gaišas

aizmigt

nevar

viņš lietum cauri

«Sieva, klau,

nastas.

smēde.

maza

šonakt

Kalvis

Dzird

ierēkdamies, gaisu pērkons:

pa

lielgabalu smagās

Tīrejpurva Kalējs

JAUNSUDRABIŅŠ

priekšā jozies? ienaidnieku posties!»

«Sieva, bieži manās jaunās dienās Dusmās Vai

Grab

mierināji Kalvi mudināms, kas

nu

straujo... valdāms

bija?»

joprojām logā rudens lietus. pāri. Iet uz rīta pusi.

Pusnakts

Kalējs Te

līdz

uzreiz!

ar

sit

—

Arā lādas

Smēdes Līdzi

durvis.

viņiem

smēdes

skrien pie

apbruņoti

«Bendeskalpi!»

durvīm.

loga.

vīri.

Kalvis

rūc

un

Vīri sabrūk

vejas

snaudā.

iegrimst

pie

aši

Kalvis

Kalējs

sievu

vīna

atver

iekšā.

dvinga.

39

«Sieva,

dedz

Lai

redzēt, kādas

var

Kas

pēc

Kādas

nu

mūsu

ir tās

priežu

plānu ir

kuras

zaimo,

Kādas rokas, verdzību kas

Kājas

—

Latviju

Priežu skalam «Tas

uz

Skatot

«Vecā

gara

vēlas.»

0g1e...

tais'

Līdz

caur

Sieva klusi

domā,

ap sevi.

deviņus

gribam.

Mums

veido,

samīt

metas

ragana,

Gulēt

kas

nāvi,» kalējs Kalvis

vīrus

skalu,

acis,

kāri skatās,

zemes

lūpas,

tās

mīkstu

ar

vietu.

jaunu rītu

Torņakalnu jātiek Rīgā!»

klāj pie

zemes

segas.

Kalējs domā: «Neredzēt jums Rīgas, kā

Tagad kalšu, Tver

viņš

Pirms pie

āmuru

Cēli

Rāmi

Pēdējs 1919

40

pagūst ķerties,

vēl rokā,

viņš, saulei lecot,

raugās melnos plinšu

Mierīgs Mūža

var

gaisā.

apgriež

kalējam

viņš nāvei

beigas sīki kalums

acīs

durvīs. stobros.

vērties:

neizsīka,

bija

—

—

kalis!»

vieta bija klāta.

āmurs

stāv

un

ieročiem šie

Visi gul, kur

Lielais

nekad vēl

tēvuzemei.

KĀRĻA

Sabiedrībā

Latvijas

POLITISKĀ

ULMAŅA

problēmu

buržuāziskās

valdības

šim

SKICES

buržuāziskās

par

mazizpētītiem jautājumiem liek raksta

autoriem skart

prezidenta)

interese

izraisījusies

vēstures

PORTRETA

par

Latvijas

vadītāja

darbību.

politisko

pirmās

(oficiāli

Raksts

Kārļa Ulmaņa paša rakstiem

līdz

uz

materiāliem

runām līdz

un

pēdējās ministru

balstās

dokumentāliem

mazpublicētiem

un

—

1940.

un

gada

vasarai.

«Zemgalieti tā

1934. gada

apsveicēji tieši

no

Dižais Zemgalieti Tu izglābi Latviju!» jūnijā telegrammā Ulmanim rakstīja_ viņa

Sēlpils.

Toreiz

aizvedīs

Ulmanis

viņi vēl nevarēja zināt, ka buržuāziju

Latvijas

pretim

tās

bojāejai. Kārlis

augustā

Ulmanis

pēc

1877.

dzimis

stila)

vecā

(to deviņdesmitajos gados Pikšu šās

māju šanas

mājas

izpirkšanas summas

Sim faktam

ar

to

jau

noteikumi

samaksāšanai

no

jo

neļāva sadalīt

nozīme

viņam kā

bērnības

gados

Udzes

pagasta)

bija

tās

skaidrs,

kroņa

pilnīgai

pirk-

mantiniekiem.

dēlam

ka

Indriķis

Taču

K. Ulmaņa

trešajam

pagasta

viņa tēvs līdz

(23.

septembrī

dzimtsīpašurnā.

iepirka

bija svarīga

kuma posmā,

4.

apriņķa

iekļāva Bērzmuižas

mājās. Astoņdesmitajos

kroņa

gada

Dobeles

dzīves

ģimenē

darbs

būs

sālīdz

jā-

meklē ārpus mājas. 41

tēva

Pēc tikko

dalāmā

Mazais

zināmu

Tas

vēlāk

iegāja

līdu

aizstāvji,

augstāko

bija

sava

darbības

lietišķi

vecāku

viņa vēlākās

priekšstati

patstāvīgajā nekā

ka

To

ļāva šim

pār-

iegūt

so-

apstāklim politiskās

un

pamatā

visai

bija

tamlīdzīgiem

un

darba

viņa vē-

interešu

'kārtas

sabiedriskās

morāli

par

izdevīga iegātņa

atbalsts

izveidē.

pamatprincipu

gaitās.

izglītības

Domājams,

sa-

varēja vienīgi

situēts

saimnieku

kam

izglītību.

loma

ka

vājāk

bija

mājas

atraitnei

un

tā

izslēdza

secināt,

daudz

politiskie partneri, un

gadi,

bērniem

atbalstu arī

ļauj

viss

dzīvē Ulmanis

stāvji

seši

bija

pieciem bērniem

bija neliela, Praktiski

mantojums

iespējas. lākie

reālā

un

iedzīve

nodrošināt

viņam

nāves

iepirktas

jēdzie-

niem.

Protams,

iespaidu atstāja

lielsaimnieka

centra

kārtas

savas

un

tārās

varas

kuru

trīsdesmito

par

gadu

Pēc

mācībām

bet

Kā

šis

trīsdesmitajos

posms

kajās

atzīts

mācībām

vības

domu

jot

jūtami

gan savus

teicis: stāk un

laikā

uz

Jelgavas tieši

Dunsdorfs,

1896.

viņš

neprecīzs. pēc viena

gadā, neiegūstot

Vien-

gada gata-

beigšanu.

gan

Jaunā

sabiedriski

strāva.

pretinieki.

Arī

1937.

deviņdesmitajos

politisko

skolotās

izplatījās

lauku

un

uzkrītoša

pilsētu

gadā,

gados,

novērtē-

Ulmanis

septiņdesmitajos

vidū,

jaunatnes

vienaldzība

pret

gados

tai

Jelgavā

novērojām, ka toreiz jaunatnē, sevišķi

sešdesmitajos 42

ka

inteliģences

ietekmēja

uzskatus

ārkārtīgi

tas,

atstāj,

par tās

E.

gados uzrakstītajās biogrāfis-

Ulmani ir

latviešu

mēģināja

apmeklēja Jelga-

pārgāja

norāda

vienīgi

piekritēji,

«Mēs

tam

par

reālskolu

autori-

sabiedrībā,

Ulmanis

pusē

Ulmanis

tiek

apliecību

Šajā bija

argumentēti

apcerēs

prātīgi

vietu

vadoni».

pēc

reālskolu.

izteiktu

patriarhāli

saimnieka

pagastskolā

skolu,

pilsētas

Zemgales

nostiprināja

arī to

otrajā

radīt ap sevi kā «tautas

vas

kas

šķiras izjūtu,

priekšstatu

audzināšana

arī

ģimenē,

visu

bija

auga

to,

gājis

ir

aug-

kas vis-

radās

piegriešanās

prātību visu

Par

skolā.)

mūžu

savu

Jaunās strāvas Pēc

uzskatīja

laicīgus posmu

no

1902.

fakultātē

Leipcigas

universitātē.

vidējās

jo viņam

iegūšanu.

sāka

1905.

gada

1903.

no

gada

lauksaimniecību

—

Ul-

par

zinātnisku grādu bija viegli aizbildināties,

agronomija ka

«Lauk-

bija

agr.»,

pat-

godkārību.

viņa ka

par Dunsdorfs

žurnālā

rakstos

aizrādījis,

Ulmanim būtu

E.

norāda

par «cand.

liecina

un

dokumenta

nebija

Kā

gadā

dēvēt

sevi

sitāte

noma

bet

oktobra

politehnikuma

Šveices

Cīrihē,

vasarai

gada

1902.

gada augustam

pielaists,

apzīmējums

kāds

1905.

no

īs-

Laika

pārbaudījumiem jeb valsts eksāmeniem

Ulmanis

saimnieks»

nu

1905.

izglītības

«tas, ka

līdz

Viņš

arī

Bērzmuižā.

kursus

ārzemēs.

novembra

netika

ar

Latvijā,

Atgriezies

gadā vadīja

1902.

rudens

gada

līdz

vaļīgs

skolā.

bet

pienotavās,

lauksaimniecības

manis

sakot

idejas,

gadu skolojās Austrumprūsijā,

gada oktobrim studēja

gala

Bērz-

acīmredzot

paustajām atziņām.

pavadīja

1903.

vien-

tautību,

viņš

sociālisma

piensaimniecības

Ulmanis

Pie

mācībām

tur

nebija,

(Norunas

mācībām.»

piensaimniecības

viņš strādāja

vienaldzības

nacionālismu,

šādām

Jelgavas Ulmanis

Tapiavas

līdz

svešām,

vienību ārdošām

un

muižas

kur tādas

viļņos. Un

augstākos

Ja

univer-

Leipcigas

nepiešķir,

nemaz

viņš tikai kandidē

uz

agro-

amatu».

1905.

gada

vasarā

niecības

biedrības

niecības

un

laikraksta mēnesī,

Ulmanis

lopkopības

Redaktors

līdzredaktoru. biedrības

iesākumā

ar

Sis laikraksts

nosaukumu

nieks».

Revolucionāro

cariskā

administrācija

biedrības

šās

iznāca

bija

piensaim-

par

un

divas

reizes lauk-

Kauguru

vadītājs Hermanis Endzelīns

laika rakstībā Enzeliņš).

gada,

instruktoru kas

lauksaim-

Kauguru

kļuva

uzaicinājuma

«Lauksaimnieks»,

saimniecības

pēc

«Valmieras

notikumu

1905.

iznāca

gada

attīstības 23.

kopš

(tā

1903.

Lauksaim-

nobaidītā

decembrī

«Lauk-

43

slēdza.

saimnieku» arī

26.

raksts

K. Ulmaņa

Latvijas

aplūko

vembris)

deklarācija.

vietu

vijas

kongresa

nolēmums

vairs

valstu

savās

iekšējās

darīšanās

ir

tās)

miers

un

sāksies

un

Ulmanis

delegātu saprot kām

tos

iekārtai.

daudz

rakstu Pēc

Endzelīna

paziņas 44

faktiski

valstij, (jo

pasta,

aizstāvībā

dzīve

un

ar

tiesas,

drau-

autonomijas

pilsē-

iestāsies

spraiga

un

uz

neatkarīga

(draudzēs,

mums

leiši,

dzelzceļu,

atkal

attīstība.»

pagastu

ievērojami

norobežojas

no

pašvaldības

jautājumos,

varēja

izvairās soda

uzskatīt

Dunsdorfa

atmiņām,

Valmieras

pie

labāki

igauņi,

skolas, Tikai

vispārējā

lēmumiem

šaurāk,

E.

arī

arī

pašvaldību arī

Inflantiju

jeb,

telegrāfa,

(nodokļi,

ka

Sākoties

prasībām.

minēto

H.

vietniekus

kārtīga

kongresa

un

tautas

pilnīgi patstāvīga

cerēt,

un

Latvija, kura

Krievijas

vietējo

plašu

iespējams

Kurzemes

Kurzemi

pilsētu pārvaldīšana utt.).

ievešanu

šis

priekšu

uz

būtu neatdalāma Krie-

apsardzības utt. lietās, tāpat

(sūtņi),

(auto-

domām,

Tātad

Vidzemes,

daļu,

autonomiju)

bet būtu

un

Lat-

—

pašvaldības

manām

apvienībai

ārieni

džu

viedoklis

viņa

plaša province

vēlētu

pievienotos

prasa

muitas,

paš-

Ulmaņa po-

problēmu

ļoti svarīgs. valstī

latviešu

daļa,

Krievijas

utt.

poļi

Pēc

0.N., M.V.). Latvija

—

domē,

sakot,

ir

bet gan

guberņu,

valsts

valsts

plašākas

par

Krievijas

aptvertu Vidzemes (Latgali

no-

pārstāvju

Latvijas

K.

arī

tiesisku

Latvijā.

ieviešanu

vijas

lēmumus

izteikts

valsts

izteicās

nomijas)

Vitebskas

pagastu

pirmā

viņš

(10. —14.

Krievijā:

«Kongress

nebūtu

Kurzemes

ir

Tajā

laika

tā

svarīgu

bija

ievietotais

notikumi». Rakstā

Šķiet, tā ir

jautājumos.

numurā

kongresa

(19. —20. novembris)

valdības

par

22.

«Pēdējo dienu

un

iemesliem

slēgšanas

no

tautskolotāju

Vidzemes

un

kongresa litiskā

Viens

iznākušajā

novembrī

par

plašākām

kas

nobijies

politis-

trakošanai,

bīstamu

versijas,

Ulmanis

apriņķa

no

ekspedīciju

valdošajai balstās

un

ar

priekšnieka palīga fon

uz

sava

Gūt-

ceita

21.

palīdzību

tumā «lai cietumā

viņu

Ulmani

aizvedot

liņš,_

spēlējot

mēnešus».

tas

labklājības ministrijai

manis

lūdza

dzīts

darbību

Pleskavas

1906.

gada

atsaucos

1905.

vidum.

Hermani

uz

ka

emigrācijas

posmu

šajā bet

Minētais

citviet

«par

padara

Interesanti nerunā

iesniegumā

revolūcijas

pēc

iesniegums un

versiju.

«kustību»,

līdz

un

apliecināšanai

pareizību

Dundsdorfa

ieslo-

jo biju

decembrī

apstākļu

atmiņu

Ulmanis

1905. gada revolūciju,

So

Ul-

cietumniecību

kustībā,

gada

Endzeliņu».

Endzeliņa

iepriekšminēto

atzīmēt,

gada

se-

Tau-

piešķiršanu

izdienā

1905.

kā-

ziņām,

jūlija lūgumā

pensijas

par

pensijas

cietumā

maija

apstiprina ticamu

1940. gada 22.

«ieskaitīt

politisku

par

Savā

un

cietumā

citām

mēnešus, bet, pēc

šus

Endze-

grāmatas

Pliskavas

pavada

cie-

Pliskavas

Hermanis

Lasot

grāmatas.

Ulmanis

piecus

ekspedīcijas.

apmeklēja

personīgi

Pleskavas

nogādāts

soda

no

viņam

šahu,

dus nepilnus

decembrī

glābtu

par

runājot

par

politisko

manu

darbību brīvības kustībā».

Izkļuvis

kavējās

brāļa

Zviedrijai nis

vās.

uz

Pēc

gadu

universitātē

zinātņu

ilgām

koledžā

par

Valstīm

dažādās

strādāja

koledžā

Pēc

uz

tajā

un

uzun

Ulmaun

ap-

pienotaLinkolna

Nebraskas

studijām

grādu.

Somijai

gada pavasarī

Savienotajām

nokārtoto eksāmenu

bakalaura

šajā

1907.

kur

industriālajā

Emigrācijas dās

štatā,

cauri

tam

pēc

Vāciju.

Amerikas

Nebraskas

universitātes

dāja

uz

nedaudz

cietuma, Ulmanis

bet

mājās,

devās

aizceļoja

metās

Pleskavas

no

Leipcigas

pamata viņam piešķīra

tam

viņš

beigu posmā Ulmanis

strā-

pusgadu

piensaimniecības atrada

instruktoru. dažā-

darbu

pienotavās.

Lieli

viņa

šā

strīdi

laika

filozofisko

kāņu

Ulmaņa buržuāzisko «garīgo

uzskatu

domātājs

E. Dunsdorfa

un

barību». E.

pamatu

šai

kultūrfilozofs

uzskatiem

«ir

biogrāfu

vidū

uzsver,

laikā

veidojis

O.

tiesa, ka

S.

ir

ka

Virza

ameri-

Mardens.

Ulmanis

par

viņa

Pēc

Mardena

45

ražojumus

pār

neesot

apgalvo,

ka

rakstīja

amerikāņu Ulmanis

grāmatu, kas

pašu

ierak-

nav

Mardens

pusizglītoto

savukārt

nevienu

lasījis

nekādi

aktīvā.

receptes

Valters

gaumē». M.

gan

dzīves

gara

panākumu

dzīves

tas

bet

iecienījis,

Ulmaņa

stāms

vis-

celtu

in-

telektu.

Domājams, ka dām.

patiesība meklējama

liecina

Kā

maņa

paša

skaitā

arī

buržuāziskajā

akceptētie

trīsdesmito

runu

izglītības

nelielu

pamācību

veidojies patriarhāli

dažu

ne

Ulmanis

filozofu

ir

raksturīgi 1919.

gadā

viņa

nelieto

ASV

ikārto

savas

zemes

kāda

mūsu

oficiālā

neapbrīnot

veco

sirdīgs

kā

Niedra

redzami

izveicībā

pat

tikai

latviešu

Pēc

vijā guru

1913.

—

tad

ņemoties nākumus.

46

ar

kas

pārsvars

1914.

Heila

ierakstīti Sa-

Amerikas

«Ulmanis

olu veikalu.

Niedru,

Acīmredzot ka

liekas

R.

pulkveža

un

es

viņš

intelektuāli bet

arī

Lai

nevaru

ir

droš-

Andrievs

praktiskajā

bija Ulmaņa

gadā izdarījis

at-

Eiropas

sakarā

Sai

Kārli Ulmani,

pārspēja

runā

pret

šaubu,

pusē.

Lī-

K. Skalbe:

tautas laicīgo labklāpaliek latviešu nacionālais

latvju

par

tad

dvēsele?»

amnestijas

darbu

jau Baltijas

šās

iz-

vār-

domātāju

publicēti

sviesta

garīdznieku.

gada

atsāka

un

kā

ka,

jāatzīst,

novērojumi,

vēlāk

jību, par mantu, bet kur gars,

bija

pazīstamāko

dienesta

attieksme

lauva.» Nav

dzīgus secinājumus

(tai

stils

maijā Heils rakstīja:

lietas

acīmredzams

«Ulmanis

pašu

izteikumus.

un

10.

Valstīs.

viņam

amerikāņu

izdarītie

dienasgrāmatā

vienotajās

izcilu

speciālā

Liepājā

vi-

Ul-

«Degsme»),

norādījumu

un

pa

K.

krājumi

izdotā

publikācijas,

šās

pārāk

domātāju

un

rakstu

ietekmē

kur

izdotie

pieskaņu.

pārskatot

Rūpīgi skaitot

dus,

tēvišķīgu

un

gadu beigās

lauksaimnieciskās

kaut

Latvijā

biedrības

Žurnāla

pie —

Ulmanis

Endzeliņa

lauksaimnieku

žurnāla

slejās

bieži

Lat-

atgriezās

agrākajā

Kau-

biedrībā,

«Zeme» redaktora

atspoguļojās

viņa

uz-

pieuz*

skati

lis

vienā

būtu

un

otrā

vietā

pasauli

pa

mētāties

balstīja

toss

visiem vums

jātur

no

prātā

brīža

viņas

un

piezīmē,

ka

šādas

bet arī

manis, 1917.

izklāstīja «Brīva

Krievijā. lai

Latvija

cariskās

mājama

nākotnē.

iekārtošanu šie

un

sevišķu

uz

tautu,

Acīmredzot, Ulmanim piekrišanu

ka

tautas

1917.

arī

ar

iekarot

gada

šo

—

vietu

nav

prasa

sau-

bija

sa-

vairs

do-

Krievijas

noderīgi

pamakā

at-

attīstībai.»

zemniecisko

latviešu 29.

slejās

šo

ar

tā

jāUl-

politiķi.

federācijas

visvairāk

kopvalsts

tieši

izdevās un

būs

tikai

ne

kāda

tiesī-

labad

Latvijas

vienvarā,

savienības

uzde-

un

valsts

—

pa-

demokrā-

«Līduma»

Krievijā

Krievija,

«Sinī

«Mums

buržuāzijas

par

mēs

mūsu

rakstā

Taisnības

viedokli

Krievijas

arī

būs

mērķis

noteikti

brīvā

Un

aizstāvja

cara

piedzīvoja

patvaldības

pamati

mums

politiskās

latviešu

ka

tautu

tā

zemes

tikpat

savu

saprotam,

sprengta

tiem,

citi

aprīlī

gribas, karš

nostiprināt

brīvības.»

par

«karā

metamorfozi:

un

at-

raksturu:

galvenais

pārvērtības

vairāki 1.

gada

Ulmanis

cienu

pilsoņu

pasaules

pilnīgi

viedokli

revolūcijas

nodrošināt

tikai

galva».

taisnu lietu.

kvēlais

politisku

tiskas, autonomas Latvijas bas

savas

Februāra

šī

pienākums»

par

kāds

jautājumā Ulmaņa

pretinieki. Uzvara

«Līdums»

iekārtot,

—

visa

ne-

kādas

māk

pirmajam

taisnīgo

cīnāmies

jaunu

kurš

Goldmaņa

kara

mūsu

pēc

laikrakstā

pārdzīvoja

J.

gājusi

nekā

Mēnesi

brīdī»

vestā

mēs

un

stiprāki

«Mūsu

prātā

ne

algas,

nekā

autonomijas Sākoties

tika

viedok-

strādniekiem

mūsu

lielāka

domnieka

nav

«man

tādas

grābslis,

ir

rakstā

carisma

uzspiests,

pusē».

mute

savā

tēvzeme

esam

iepūtis gaisa

«Zemē»

gadā

izveidojies,

jautājumā:

pragmatiski.

valsts

Krievijas

ir

Latvijas

un

bija

karam, viņš

mūsu

kura

un

1912.

Amerikā

maksājamas

atskrējis

Arī kara uzskati

algu

ka

teikt,

Jau

acīmredzot

viņa,

laukstrādnieku

nāk

ir

sfērā.

sociālajā

ari

publicēts

aprīlī

lauku

praktiskumu buržuāzijas

Latviešu

Zemnieku

47

jautājumos: kāpēc

vienprātības

par Zemnieku

lēts

viņš

tam

savienības laiku

atgāja? Liekas,

priekšsēdētāju, kāpēc pēc

no

gadā briestošās revolūcijas

1916.

visi

jās praktiski

savienības,

liecināja

to

ar

Cēsīs

Sanāksme

noteica, kādas lauku iedzīvotāju skaitīšanā

kiem Tā

kādas

un

paša

zemēm

latviešu

biedrību

vadītāju

censību.

misa

centrālbiedrības Latviešu

ekonomisko kura

un

ār-

uz

ir

saistīta

un

otras

arī

darbība

sa-

saistīta

acīmredzot

biedrību,

ar

lielā-

politisko bija

iz-

biedrī-

ekonomiskās

daļēji

līdzšinējā

lauksaimnieku

Zemnieku

nākumus Sikāk

par

to

1986.

—

C.

par

bija

pieņemama kompro-

sk.:

(b

Vidzemes bet

pildīt. Kāpēc?

126—127.

,O.ecHTH.neTHH

tika

guberņas

praktiski

Sākumā

Huedpe O. nepßbie

Ulmanis

pārstāvis

(vicekomisāru),

neuzsāka

ripiičajīTHKH

Abotc,

savienības

apstiprināts

un

vietnieku

sāra

48

Ulmani

līderos

1

biedrības

figūra.

virzīts

1

nomnie-

laukstrādniekiem.

sūtīt

pārējām biedrību savienībām

Kā

cTua

lēmums

savienības aso

Ulmanis,

Baltijas

ar

abām

vai

sasauktajā

buržuāzijas

lauksaimniecības

Rīgas bas

pieņemts

Prieku]os

uzskatā-

Vidzemē

politiskās situācijas noskaidrošanai. Ulmaņa

virzīšanās

kās

oktobrī

gada tiek

sapulcē

par bezzemniekiem

—

maijā.

grupas Vis-

saimniecību īpašniekiem

pastāvīgu

par

gadā

admini-

17.

sanāksmē

sasauktajā

Ul-

bied-

1916.

guberņas

strācijas

mas

kā

centrāl-

nostiprināja

nozīmīgumu

Vidzemes

krievijas lauksaimniecības

Tā

lauksaimniecības līdz

viņš

Ulmaņa

piedalīšanās

viņa

spēki.

lauksaimniecības

Rīgas

dienestā, Par

pozīcijas.

savas

aktivizē-

priekšvakarā

politiskie

buržuāzisko

lielākās

foiedrības, rību

Krievijas

darbā

pārgāja

manis

nav

tika ievē-

Ulmanis

tieši

tās

par

biogrāfiem

aktīvas politiskās dzīves jautājumu skaidrojums varētu būt šāds.

ilgāku

uz

ievēlētam

buržuāziskajiem

Viņa

priekšsēdētāju.

tikt

sapulcē

dibināšanas

savienības

tā

iz-

komi-

šos

pie-

bija

sli-

CTpyKTypa KpeerbHHXX

Bena).

—

P»ra.:

mība, vēlāk, iespējams, kādi citi Ir

ka

konstatēts,

augustā dzīvē

tas

ieradās

viņš

Rīgā

nezināmi

mums

ienākšanas

vācu

notikušajās Satversmes

locekli

tobra

Zemnieku

no

Valsts

IV

beigās

domes

latviešu

pagaidu

nacionālajā

vienības

līderi

padomē

bija

jau

ievēlēts

bijuOk-

Latvijas

izveidotajā

Zemnieku

(LPNP)

Zigfrīds

no-

par

Goldmanis.

Jānis

buržuāzijas

gada

vēlēšanās

tika

savienības

gada

politiskajā

1917.

sapulcēs

deputāts

cēloņi.

1917.

turpmākajā

un

neokupētajā Vidzemē nepiedalījās.

vembrī

šais

pirms

Meierovics

sa-

Jānis

un

Čakste. Tā

1917.

jauns ties

cembrī

—

viņš,

brīdi

okupācijas

lūgumu

norādīts,

ka

nodot

«apakšā

ir

un

aprindu liem». 1

Miķelis

galvām

1

Kā

24.-25.

politisko

pamatus

sevī

sabied-

un

frontes

sev

Andrejs

Valters

un

decembrī

izteikti

bija.

Kārlis sasaukt

provāciski

advokātam

tas

Krastkalns,

valsts visu

latviešu

A.

Dokumenti

Marģers

Ulmanis.

šādu

noskaņotajam

Krastkalnam.

un

Vācu

sapulci

materiāli.

—

lab-

dzīves tautas

apgababija pa-

Skujenieks, iestāžu

bija

at-

adresēta

Rīgas

Viņam

R.:

visā

viedokli

ietvēra

savas

pa-

lesniegumā

augstības

sapulcēties

okupētiem

no

guberņas

atļaujas

karaliskās

no

iekār18. de-

gada

Leopoldam.

«atvēlēt

priekšstāvjiem

22.

vienīgi

1917.

austrumu

«Sekošais»

likt

lūgumu

gūt

lepriekšminētā iesnieguma pavadrakstu

rakstījuši ļauja

laiks

pienācis

uzbūvei»

Jūsu

atbalstu

Vidzemes

parakstījušies

sekošo

vēlīgai pārbaudīšanai». «ka

18

Vācijas

lauku

Latvijas

kapitālistiskās

bijušais

princim

Bavārijas

tajā

sākās

centieni sadarbo-

pret

varas.

paraksta

pirmais

padevībā

cīņā arī

stabilā

domājams, kā

pārstāvju

vēlniekam

to

vācu

vicekomisārs, risko

bet

tikai

ne

muižniecību

uz

darbībā

politiskajā

raksturīgi

proletariātu,

acīmredzamā tas balsta

Ulmaņa

Tam

baltvācu

ar

pilsētu

un

gadā

posms.

pilsētas okupanti

Liesma,

1968.

lpp.

49

vēl

ne

Skaidri

sapulci vadīt.

atļāva

vairāk

jo

redzam, ka

okupācijas

viņa kompanjonu

un

maņa

vācu

baltvāciem,

ne

šai

pakalpojumi

Ul-

orgāniem

varas

periodā

ne-

bija vajadzīgi. Sadarbība tika. A.

Kā

A.

Krastkalnu

Latviešu

palīdzības

ar

vietnieks

Krastkalna

saimniecēm

gada

biedrības

viņš tika ievēlēts par

gada

Latvijā

kā

politiskai darbību

savu

Kā

līdz

zināms, krasi

Vācu

un

veidojās

Latgalē

Antantes

atjaunojās

pārstāvji

revolucionāras

vācu

laikā

Latvijā

emigrācijā

publicētajās

bijis

kurš

tas,

LPNP,

jo viņš

tējiem

ieiet

tikai

ne

tās

(meņševikiem)

Rīgā,

padomes,

bet

Kurzemē

Ādolfs

Vidtās

atmiņās

atteicās

pilsētu

bet

dažādas

vienošanos

uzskata,

Vinniga

ar

bet ar

plašajās,

savās

kopā

kontr-

valdības,

un

novembrī

ka

tieši

Ul-

nogremdējis

saviem

atbalstīja

arī

Krievi-

bijušajās

veidot

Klīve

12.—15.

padomes

31. oktobra

atbildīgas

piekri-

Vācijas priekšli-

tai

padomē

un

tās

valdībā

pārstāvjiem,

kā

arī

sociāldemokrātiem

un

(sociālrevolucionāriem),

50

sairt.

un

Sādā

baltvācu

citu

Latvijā.

strauji

iespējamo

sastāvā,

Tautas

izveidošanu.

un

revolūciju

situācija

formācijas

ģenerālpilnvarotā Baltijā

ieiet

Novembra

gada

Savienī-

pārtraukta.

okupētajās

meklēja

buržuāziju.

par

tika

centās

bruņotas

nacionālo

kumu

okupētajā

vācu

Ulmaņa kā

politiskā

sāka

vara

jas teritorijās šajā

manis

arī

sekre-

Zemnieku

jauna.

no

baltvāci

1918.

ar

pārmainījās

okupācijas

zemē

organizācijai

izbeidzot,

darbošanās

priekšsēdētāja

Vācijā

tās

Lauksaimnieka» redaktoru.

«Baltijas

savienībai

bas

sapulcē

dar-

lauksaimniecības centrāl-

Rīgas

un

lauk-

aktīvi

bojās šajā organizācijā. tāru

aprīlī

latviešu

vispār

un

ne-

priekšnieka

1918.

«Lūgumu

lauksaimniekiem»

un

pārtraukta

komitejas

Ulmanis

K.

ievietoto

«Līdumā»

paraksta

pilnīgi

revolucionārajiem kuri

gribēja

padomju vēlēšanās.

valdības

vajadzētu

sociālistiem

balotēties

Vinniga

Rīgas

jaunās

va-

ras

modelis

iznīcināja Zigfrīda LPNP

jas panākto

radīja bloka

vidi

K.

Skalbe,

sēdē

tā

«bija

J.

arī

neko

neizlēma,

Ulmanis

1918.

un

mazāk

prezidenta

portfeli,

līgumu

Vinnigu

ar

riem

viens

laicīgā

vācu

bija

sociālistiem,

revolucionārajiem nāja

un

dalībniekus.

veides

Vācijas

un

zuda

decembrī

decembra

gada

1918.

galvenais

līdzgaitnieku tuvināšanās

Tās

stāja

Rīgu. pavēlniecībai, ka spēku.

pilsētu 1

uz

Rīga

un

Sīkāk varu

kļuva

1919.

par

to

Latvijā.

gada

sk.

//

bēga

par 13.

Niedre

Latvijas

mijā

valdība

Latvijas

0.

uz

ar-

tā

pec

Latvijas

sanākušais

Pelkaus

R.:

E.

at-

ziņoja

izveidot

Jelgavu,

un

eskadra

Sinklers

nespēj

janvārī un

bija

baltvācu,

angļu

Padomju

likteņgadi.

iz-

decembrī

darbība kā

admirālis

komandieris

valdība

Pagaidu

Liepāju.

Gadu

sē-

līgumam sekoja 7.

Tā 1. decembra

līgumi.

un

vācu

divvaldības

_

29.

īs-

pavēli, izklīdi-

arī

tuvāko

pozīcijai.

ku-

arī

padomes pirmās

ciešāka

viņa

un

tālāka

to

ar

Tomēr

iespējas.

Ulmaņa vien

Līdz

no

Izjuka

1.

jo

strādnieku

Tautas

meņševikiem

ar

izpildot Ulmaņa

Rīgas

piekāva

un

des

karaspēks,

noslēdza

ministriem, 1

no-

ministru

ierosināja

pārstāvis.

padomē

Tautas

sadarbība

policija

baronu

rea-

vairāk

vācu

decembrī

10

no

atbil-

notikumi

ieguva

decembrī

apstiprināt kabinetu

padomei

1.

gada

2.

domām

ideju

scenārija

Ulmanis

1918. un

Bergs,

uzņemties

pie Vinniga

pēc viņa

Tā

ietvaros.

spraustajos

A.

Dunsdorfa

18. novembra

gada

situ-

13. novembra

gada

E.

pec

ķērās

jau norisinājās

div-

Sadā

Zāmuels,

neuzdrošinājās

gan

politiska

pieļāva

parauga.

1918.

savā

Angli-

atzīšanu),

gadījumā

V.

locekli

un

Savukārt

lizēšanas vai

valdes

Akuraters

nobijušies

dību».

vajadzības

faktiski

no

"buržuāzijas

iespējamību pēc Krievijas

LPNP

ācijā

gan

latviešu

un

novembrī fakta

pastāvēšanas

baltvācu

izveidei,

valdības

11.

Meierovica

(tas

intereses

ievēroja Vācijas

gan

kara-

tam

pirmais

Buržuāzijas

Avots.

—

uz

galvas-

ceļš

1987.

—

28.-29. lpp.

51

visas

Latvijas

pāreju

Padomju

proklamēja

kongress

rokās

padomju

visā

Latvijas

voklis

daļa

ministrs

Jānis

11.

brauca

ņoja

locekļu

visai

un,

korekti:

holmas salā. Notiek tad

lietveža

ASV

Vašingtonu

un

Dānijā

šeit,

spēkiem guva Taču

ar

no

Vācijā

Liepājas

militārus

viņš

no

kad vācu

nolīgto

«Baltijas

dību».

placdarma

«Latviešu beidzās

tautas

Born-

izkāpt krastā», ziņojumā

kopā

ar

uz

«K.Ul-

bija tiešs:

vairs

pārgāja

nebija

finansu

kas

vārdā»

ir

baltvācu un

Liepājā. 16.

aprīlī

atbruņoja Liepāīsi,

raksturoja

atcēlis

bet

stāvēja sāka

atgriezās

notikušo

landesvērs

un

uzbrukumā

vajadzīgs.

Šajā neapskaužamajā situācijā «Saratov»,

šovakar

ģenerālis Ridigers fon

Ulmanis

paglābties angļu misijas telpās, tvaikoni

zi-

valdības

Rennē,

brīvprātīgo

Manteifeļa vadītie landesvēristi

precīzi

ne-

aiz-

avīzes

prezidents

Liepājas

jas latviešu garnizonu. Vinnigs bet

ministru

apzīmējums

panākumus,

vāciešiem

H. fon

stāvoklis

ieradās

ga-

ministru.»

Tikai marta sākumā, Golcs

kā

atļauju

par

ir

garan-

daļu

telegrāfiskajā

bēgot

lauksaimniecības

der

Grsted»

sarunas

būs

daļa Latvijas

ministru

C.

rotas

janvārī dāņu

ja 21.

minētā fakta

ieradās

manis

ar

«Lielākā

viņiem

tvaikoni «H.

mūsu

Tā

Ulmanis

lie-

aizsardzības

gadījumā, ja

iespējamība.»

janvārī

starp

un

dāņu

tādā

«Stā-

iedzīvotāju

bet

«ka

informēja,

tikai

Liepājas,

no

vēl

latviešu

un

lieliniekiem»,

Zālīts

aizbraukšanas

uzlabojās,

ar

nedrošs

simpatizē

aizstāvēties

tavas tēta

ir

Liepājā

lākā

Jau

konstatēt:

janvārī Pagaidu valdība bija spiesta

7.

varas

teritorijā.

val-

Latvijas

Ulmanim izdevās

pēc tam aizbēgt

Liepājas

«valdīt»

ostas

A.

Ulmaņa balansēšana starp vācisko

Niedra. un

uz

reidā. Tā

anglisko

orientāciju. Pēc

Cēsu

pārstāvji

kaujām

gada jūnija beigās Antantes

izšķīrās par jauna koalīcijas kabineta izveido-

šanu

Latvijā.

sām:

«lerodas

52

1919.

30.

jūnija

Tautas

valdības

padomes

sēdes

protokolā

priekšsēdētājs

J.

la-

Cak-

stes

kungs

ka

ziņo,

un

vēlēšanos, lai kabineta vēl

un

šodien;

tādēļ liek kabinetam dit jaunu.

jās tūliņ

Pēc

īsām

padomes

teksts

Pēc 3.

jūlijā Ulmanis padome

protokola

šai

rokās

laikā

atra-

Latvijā.

vara

Strazdumuižas

Tautas

vieno-

prezidents

Minētais

kā

šaubas,

un

Tauuzņemas nodot

N., M. V.)

nekādas

locekļi

Ministru

priekšsēdētājam.»

nerada

dās faktiskā

O.

—

kurus

Liepājā

jāievēro

lai varētu sastā-

kabineta

pārrunām

noteiktu

notiktu

vēlēšanās

priekšā atkāpties,

iesniegt atlūgumus,

(domāts .Ulmanis tas

šī

domā, 'ka

viņš

izteikuši

Sabiedrotie

rekonstruēšanās

pamiera parakstīšanas

visai

ar

kur

Rīgā,

atgriezās

plašu

13.

1919.

jūlijā

krievu

vācu,

gada

sanāca

ebreju

un

buržuāzijas un sīkburžuāzijas pārstāvju līdzdalību. Atklājot sēdi, J. Čakste norādīja, ka «ja Tautas domei

ir

še

iespēja

strādāt

pārtiku, kara materiālu

ar

pateicība lielvalstu amerikai,

no

pārstāvis.

ministra

Tautas

atrodas

priekšstāvji kuriem

divi

Sabiedroto un

zālē».

ZiemeļUlmaņa

tāpat kā iepriekšējā bija bija baltvācu, bet viens eb-

Ulmanis

Pats

tika

uz

ievesta tikai

mums

norādījumiem,

lai

pagaidu

labvēlīgo

gan

iedzīvotāju politisko

rezolūcijā

formula,

par

un

vietu.

ka

viņa

zemkopības

arī

ieņēma

ministra

apgādības

un

«kabinetu

sastādīts

šai

tad

pabalstu,

pienākas

Anglijai, Francijai

—

padomes pieņemtajā

veidošanu skata

tautas

pa-

apgādāti

jaunajā valdībā,

ministri,

reju

citu

visādu

un

visas

no

valdībām

kuru

sastādītajā 10

to

par

tiekam

ja mēs

un

par

Tautas darba

ārējo sastāvs

saimniecisko

ka

Jāatzīmē, valdības

iz-

padome

uz-

kabinetu,

spēku

neizteic

patieso

kas

noteiktiem

Latvijas spēku

sa-

mēru». Tautas

padomes neapmierinātību

buržuāzisko nēm

Tās ka

un

sīkburžuāzisko

1919. gada 26.

protokolā tas

kabinets

var

partiju

raksturot līderu

arī

ar

nostād-

jūlijā notikušajā starpfrakciju sēdē.

lasām:

«Menders:

novedīs

Latviju

Es

pie

esu

pārliecināts,

posta.»

Bergsons, 53

Bitte, bet

Celms

Bankavs,

izsakās

Raņķis

Ulmanis

asāk:

tik

pakāpeniski

tiešām

jai, tad centās nostiprināt valdībā

četru

saņēma

nāca

dībā

palika astoņi

Arī

Tā

daudziem

spiesta

1926.

no

1934.

no

No

apvērsumam. brim

līdz

Ulmanis

1921.

1926.

1925.

7.

gada

gada

7.

sev

Pirmo

val-

sastādīja kad

pēc

skandāliem

24.

Ulmanis

bija līdz

27.

gada

līdz

maija

ministrs

līdz

marta

līdz

marta

bija

decembra

posmā

gada

1931.

ārlietu

bija

paturēja

gada jūnijam,

korupcijas

no

decembrī

8.

viņš

sanākšanas arī

sapulces

maijam,

decembrim,

6.

Val-

posteni.

Saeimu darbības

prezidents 6.

Tātad

gada

1919.

ministra

trokšņainiem

gada

rokās.

ministrija.

savās

valdību,

jaunu

darbojās

atkāpties.

ministru

pamata. direktori-

ne

lēmējtiesības gada septembrī viņš

kara

un

kad

apsardzības

Satversmes

dību pēc Ulmanis.

ja

ministri.

sastādīja

svarīgo

tuvojās

1919.

ministrija

bermontiādes,

pēc

Ulmanis

ļoti

iekšlietu

mazākais

bez

nebija

vadību

ministriju

klāt

viedoklim,

sapņo

vienpersoniskas

sfērās.

svarīgākajās

«Valdība

izteikums

Raņķa

direktoriju.»

par

Mendera

pievienojās

vēl

15. 19.

Artūra

maija decem-

Alberinga

vadītajā valdībā. Buržuāziskās tāda

Latvijas kā

tipa politiķi

viņiem

jārēķinās

nav

politiskā prakse

Ulmanis

pulci

un

saeimu

sadzīvot

nijā

pēc

ziņojumā

Ulmaņa

kabineta

un

Divdesmito sāka

jera

un

54

gadu otrajā

ka

ja

demokrātiju.

Satversmes

sa-

Šo

ne-

nedeva.

izsmeļoši 1921.

atkāpšanās:

gada

laukā

oktobrī

Ulmaņa

pusē

norietam.

kompensāciju

saimnieciskajā 1927.

ļoti

valdībai

tad,

raksturoja gada

8.

«Ulmanim

jūir

viņš bieži ir kundzisks.»

tuvoties

«zināmu

ņam

un

vēstnieks

smaga roka

ka

precīzi

ar

rezultātus

pozitīvus

cēloni

veiksmju Anglijas

tikai

buržuāzisko

ar

Vairākkārtējie mēģinājumi

pierādīja,

valdīt

var

E.

par

politiskā

Dunsdorfs

gan

neveiksmēm

Ulmanis

piešķīra

politiskajā

piedzīvoja,

Lāčplēša

kar-

atzīmē,

kara

kad

vi-

ordeņa

trešo

šķiru», tiesa,

ievainojumu ka

tas

Ulmanim

kara

Lāčplēša manim

šī

bija

nopelniem laikā.

dome

domes

bija

piešķīrusi

1920.

gadā, tikai

apstākļiem» bija spiests

šķiršanas

vien

politisko prestižu

buržuāziskā biežāk

tversmes

parlamentāro

režīmu?

Sai sakarā

publikācijas

«Mūsu

politiskās

pret tiem» laikrakstā

līdzekļi

šī mūsu

«Kāda

ir

raibs,

ka

iegāja 5

ir

ir

pa

abām

partijām kopā

niekiem bas

1

Savienībai

4

16 37

deputāti).»

deputāti,

kara

Lāčplēša

jas pildīja

valsts

ordeņa

kavalieru

prezidents.

J.

domes

Cakstem

dem.

Pēc

mazi-

33,

Savienī-

viņa domām,

funkci-

priekšsēdētāja

dzīvam esot

pātijas

no

deputātam,

sociāldemokrātu s.

Ulmanis.

Tik

partijām,

pavairot Zemnieku

deputātu skaitu?» jautā

un

gadā:

vairāk, pie kam

ir

(kr.

deputāti

«Kā

šo

Saeimā

gadā) 25

vienam

bet

1928.

sastāvs?

viņas

partijām pa 2 deputātiem. Pārējām

Zemnieku

režīms

vērtēja

trūkumi

dzīves

«Brīvā Zeme»

Kāds

partijām

ArSa-

pakavēsimies pie viņa

(1925. likumdevēji, kuri pieder pie

septiņām

savu

par

parlamentārais

vēlēšanās

pagājušās

100

kurām

Saeima?

pie-

mēģinā-

valsts

Kā tad Ulmanis

traucēja.

šā

poli-

posmā.

iespējamo

par

no

Ordeņa

par

veidošanās

Pastāvošais

grozīšanu.

viņu acīm redzami

pats

atgādinājumu

ar

domā

Ulmanis

1

Ul-

savām

nelabvēlīgiem

atteikties.

valstiskuma

liecina

no

Ulmanis

uz

—

ordeni

kādā

jau

uzskatāma

pārapstiprināšana

jumu celt lomu

tad

materiāli,

ordeņa pieņemšanas «atsaucoties tiskiem

(precīzāk

Tomēr, jādomā,

mierinājums, jo, kā

vājš

ordeņa

pirmajām sēdēm

veciem

par

bermontiādes

celī)

viņa anti-

—

ordeņa piešķiršanas pret Ulmani bija diezgan izteiktas pārapstiprināšanas raports tā arī netika iesniegts. Čakste vairākkārt bija noraidījis Ulmaņa paša parakstītus iesniegumus apbalvot ģen. J. Balodi ar Lāčplēša kara ordeņa otro šķiru, pamatojot savu atteikumu

pieprasot jādi Arī

kā

—

ar

dažādām

Baloža

norādot

pirmo

tā

vairāk

uz

Balodis pēc

kaujas

Čakstes

otro

formāla

gaitu kā

rakstura

aprakstu

divdomīgo

nāves saņēma

iebildēm,

starp

Baloža

rīcību

apbalvojumus

ordeņa šķiru, pie tam,

citu,

bermontiādes laikā,

abas

tajās ar

praktiski

arī

tādē-

dienās.

uzviju

—

reizē.

55

Savā

tājs».

izteikti

eimu Ulmanis

stāvošo

viens.

nebija

variantu

diktatūras dikatūras Tā

ideju

Pēc

venti

izdarīt

Latvijas

zvērnieki

teju»

paredzēja

direktorijas

grozījumus lākā

daļa

niņa no

A. tās un

personas

bija

bet

1930.

zaudējis

gadā

Cakstem.

Kvieša

kandidatūru,

ģen. K.

visas

kurš

pret

M.

E.

Kal-

prezidenta

Ulmani,

Skujenieka politiku Pa-

mēģinājums

autoritāte

mazinājās.

vēlēšanas,

bija beidzies.

kandidējis

arī

lie-

direkto-

iepriekšminē-

Apvērsuma

periods

savienības

Zemnieku

'komi-

izstrādāt

šajā

Airēs,

Neiedrošinoties

jauna,

paSa-

bija paredzējuši iekļaut

politiskā valsts

tika

jaunie virsnieki, pakāpē,

noskaņotas

bija

absol-

glābšanas

deputātus

Vācijai.

un

būtība

līgums.

īstenoto tuvināšanās

Ulmaņa

tās

vajadzētu

E.

ģen.

saeimas

Zemgaļa prezidentūras 1925.

tad

dienesta

gada aprīlī notika

jau

«Tēvijas

Zīmīgi, ka

krasi

plašu Ikšes»

gada

oktobrī, kad

Ausēju. Kā zināms,

Savienībai

izgāzās,

nis

L.

10.

Hartmaņa

F. Cielēna valdības

domju

G.

un

M.

arī

politiķiem

Bergu

izveidot

Radziņa,

pulkveža

un

spriežot,

1921./22.

tirdzniecības

formā, kurai

Satversmē.

aprindas.

sākumā

pulka palīdzību gribējuši

gada

virsleitnanta

ģen. P.

bez

rijā

skolas

PSRS

akcijām,

«virsleitnanta

materiāliem

1927. un

vārdu

Ulmaņa

gada

dēvētā

Jelgavas kājnieku

apvērsumu

rakstīts

tā

kara

Latvijas

dzīvē

1928.

bija

tiesas

kara

3.

ar

fašistiskas

ekstrēmiskās

labējās

tam

izraisījusī

šāda.

bija

realizēt

piemērs

rezonansi

lieta.

turklāt

prezidiālu

ar

antidemokrātiskām

dažādām

ar

centās

Spilgts

prasīja pa-

citu,

atklātas

ar

politiskajā

Latvijas

saistīt

kuras

beidzot

un

kas ar

sākot

—

sa-

nodibināšanu.

laika

sāka

aizstāt

daudz

pret

jūtami aktivizē-

spēki Latvijā,

bija

«pats vēlē-

tam

nostājā

laikā

Sajā

iekārtu

parlamentāro

iespējamo

pirms

nesamierināmajā

jās arī citi labējo aprindu

56

bet

jāreformē vēlēšanu likums,

ir

vadība

uz

šo

viņu

amatu, uzstādīt

izvirzīja

tika ievēlēts.

jo

Ulmabet no

Alberta

Ulmaņa

pozīcijas

viņš palīdzēja vadīto 1928. dot

gāzt

valdību

Celmiņu

pret

partijas. Var jās /saeimas/ ja vēlēšanu nodoms

Sis šiem

decembrim

1931.

šajā

iecerēto.

vairākkārt

tīta

caur

rāk

to, ka

krīze

apturēt

saimniecības

bildīgs bija kās

bet,

tā

bija

otras

no

politikas sekas. Ulmanis,

arī

to, ka

pro-

rezultāts.

«Ja

Latvijas

parādība

nepareizās

pēdējo

faktiski

vērā

sevišķi jūtami,

vispārēja

Par

kurš

budžetu

neņemot attīstības

kritās

puses,

(to pā-

caur

attīstības

par

cenas

un

iestāžu

samazināt),

ska-

un

krišanos

lielā mērā

bija

pa-

laukat-

saimniecis-

dzīves noteicējs».

1931.

Rīgā tes

puses,

mērogā,

cenu

Jau

norāda, ka

šajā sakarībā

saimnieciskās

ražojumu

trie-

Ulmaņa

samazināšanai.

pabalstiem)

tēzei

Dunsdorfa

tieši

smagu

cieta

Fiasko

ekonomiskās

Latvijas

vienas

no

saules

fakts, ka

deva

pašvaldību

un

bija pasaules

lauksaimniecības

tad,

gada

neizdevās

tomēr arī

krīze

ražojumu

valsts

ar

valsts

Jāpievienojas

paša

tā

diagnoze bijusi nepareiza

viņš paredzējis

ne

līdz

bija

iedarbības

lauksaimniecības

(tos

bet

cesa,

cēloni

par

ekonomiskā

krīzes

uzpūsto

prizmu

deviņiem mēne-

uz

marta

minētais Dunsdorfs

viņš cerējis

šādas

nākoša-

izredzes,

lielākas

Ulmanim

postenī,

Tam

veiktā krīzes

Ulmaņa

27.

tautsaimniecībai.

Latvijas

programma

Ulmanis

un

gada

šajā laikā pasaules cienu

ka

apsvēris,

no

sakū-

koalīcijas

minētajam

būtu

viņam

—

vadīja Latvijas valdību.

—

Darbojoties sasniegt

bija

ka

viņš būtu ministru prezidenta amatā.»

realizējās

no

—

vēlēšanās

tas,

Celmiņa

ilgākā

iegājušās

Dunsdorfa

«Ulmanis

laikā

pati

H.

gada martam),

valdībā

viņa

biedra

bija

1931.

līdz

pievienoties

motīvam:

tā

citu,

(starp

arī

sašķobīja

partijas

savas

decembra

gada

rīcības

paša partijā

un

ziņā

gada arī

rudenī

dažos citos

Ulmani

notikušajās vēlēšanu

apsteidza

gan J.

saeimas

apgabalos

vēlēšanās

popularitā-

Balodis, gan

H. Cel-

57

miņš kā

citi

un

līderi. 1

partijas

No

tiem

vēlētājiem, kuri

pēc tradīcijas atdeva balsis par Zemnieku savienību,

šoreiz 1925.

Ulmani

par

gadā

uzticību

—

centrbēdzes kā

savienībā

zemnieku

Pēc

1934. gada

H.

Šajā laikā arī

krīzes

dažādām

ar

pamatā bija

ceļa»

«sava

esošajām

ziņām

izdot

gatavojās «Trešais

jaunu tā

Ceļš»,

iedarbīgu opozīciju. skaidrāk

aizvien

ekonomiskās

rām

darbību lauksaim-

rīcībā

Celmiņš

apvērsuiezīmējās

uztraukties

vajadzēja

nosaukumu

zīmīgu

ar

veidojot pret Ulmani

arī

pat

jūtamāk

apvienības»

politpārvaldes

pavasarī

laikrakstu

galā

līdz

gados

arvien

gan

pilnīgu

par

vidū, tā arī par sāncenša H. Celmiņa

iešanu.

les

kaut

89%,

gandrīz

Ulmanim

tendences.

par «Jauno

nieku

liecināja

99%. Turpmākajos

Zemnieku

mam

tikai

balsoja

skaitlis

šis

iezīmējās

finansiāla

gan

rakstura

nemākulība

paša

ka

tas,

Ulmanis

apstākļos

pasautikt

nespēja

grūtībām, ku-

šajā

jomā,

gan

dažādie, bieži vien spekulatīvie veikali Zemnieku

vienības

interesēs.

tāda, ka

Lieta

1923.

sa-

gadā nodibināja

zemnieku kuras banku, priekšsēdētāju par kjuva K. Ulmanis. Ar pusmiljonu latu pamatkapitālu tā

Latvijas

ar

dažādiem

bankas 850

latu.

režīma 1934.

latu

posmā

banku

domā

savienības

zemnieku

tā

E.

arī

maija

pārņēma

Valsts

šie

palika

no

kuriem

bet

pārējie

Ulmanis 30

bet

pec

zemnieku

Latvijas tās

nodevis

parlamentārā

nesamaksāti,

un

bija

tūkstošus

Ulmanis

parādi

apvērsuma banka

Arī

bankas

Dunsdorfs,

rīcībā,

15.

gada

bankai.

latu

zemnieku

latu,

bankai,

valsts

Latvijas

—

6,5 miljonu

Latvijas

1,3 miljonu

pienācās

Latvijas

kā

Tos,

Zemnieku

latu

no

sākumā

sasniedza

parāds

aizņēmies

gada

1930.

tūkstošu

450 tūkstošu

sasniedza

aizņēmumiem

apgrozījumu.

parādi

tika

no-

rakstīti.

1 vis sis.

58

Zemnieku savienības 118 443

balsis,

no

saraksts

tām

par

1931.

Ulmani

gada tika

vēlēšanās nodots

bija iegu-

105 400

bal-

Neiztur kritiku

brauciens

Šī

operācija

tam

Ulmanis

Rīgā.

S.

sūtņa

Vācijas

valdībai rakstīts

viņam

tika

Marciusa

īsi

Badnauheimā.

iespaidu

vajadzēja sirdi

uz

ārstnieciska

nepieciešama

savai

ziņojumā

«Ulmanim

atstāja

bijusi

operācija brauciena.

pirms

kūrvietu

Ulmaņa

esot

izdarīta

steidzīgajā

noteikti;

kas

laikā

uz

ka

rudenī

gada

izdarīta

devās

ļoti

izdarīt operāciju,

gad

izteiktā versija,

1933.

jo Ulmanim šajā

mistifikācija, Pēc

Z. Unāma

Vāciju

uz

ļaut ta-

un

konsultācija

Badnauheimā.» Vai minētais brauciens izdarīt

apvērsumu,

jošā

B.

ārsta

Kolaca

šanās kursu

datēta

vēstule,

un

runā

par

drošu

vienīgi ārstē1936.

ar

ticies

Ulmanis

ar

V. Darri.

Pēc

vairākas

gada

izdevies

nav

E.

intervijas

ras

tādēļ

viešu

tie

satrauca

Vācijas

no

visus

ka

uzskatīja,

zemnieku

arī

Latvijas

ārkārtējā kongresā

jai

domai,

Priekules: nieku

kura

pieder

uzdrošinās

nākt

grib pakārt

pie viena

varu

varianta

zara,

grozīšanas bija

ceļova-

Latvija

novembrī Lat-

Vāciju. Būs 21.

ar

kopā

ar

projekts

virzienā.

tais-

sava

strādnieku

parti-

janvārī izteiktaPeteram

iespaidam, saviem

Zemnieku

koncentrēts

palielināšanas

spēkus

delegātam

kādam

ierosinājumiem.

Satversmes

ar

hitleriešu

grozīšanas

bas

sniedza

savu

par

3.

gada

gada

1934.

«Pateicoties

savienība

ziņām,

iesniegtais Satversmes grozī-

Sociāldemokrātiskās

jas

Ulmanis

kreisos

1933.

savienības

jumu projekts ir radies saziņā nība

i.,

ap-

vērtējot Hitlera nākšanu pie

pozitīvi

Tas

Vācijā.

Krieviņa

priekšlasījumus

un

(t.

atrast

lauksaimniecības ministru

Vācijas

atgriešanās

jumu, kopumā

interese»

«gemeinsame

arhīvos

interesi). VDR

stiprinājumu Latvijas sūtņa Vācijā

un

Ir

nav.

aprīli. Vēstulē ārsts uzaicina Ulmani atkārtot ārstē-

kopīgu ka

nekādu

jo

spriest,

dokumentālu liecību šajā sakarībā 20.

Ulmani

Vāciju iedvesmoja

uz

grūti

arī

no

Zem-

satversmes

savienība

mūs

komunistiem.» Zemnieku

valsts Valsts

savienī-

prezidenta prezidentam

pilntas

59

nodrošinātu

3.

maijā

šanu, nis

daudz

Latvijas 1933.

Vilhelma

vērtīgas

gan īsti vai

2.

šā

ar

informāciju,

kas

—

kos, 5.

par

būtu

Mūsu

vadībā. 1933.

1)

bris,

3)

1934.

5)

rīcībā

varianta A.

gada gada

noteiktība

ģenerāļa

1

klubs

mīgu riešu

60

pārāk

—

dibināts

ieraksta

nav

Ulmanis

—

atkrišanas,

18.

23.

šajās

nenoteiktību.

Club

apvienība. gada

ģenerāli

ar

4.

pulks

spriest,

ar

ka se-

pašu

—

4) uz

gada

1934. 16.

savā

datumi:

31.

gada

maiju.

atmiņās Tomēr

Gop-

pēc

apvērsumu vairāki

1933.

2)

maija nakts

Rotary

Gop-

novembrī

Ulmanis,

par

parādās

aprīlis,

rīcībā

kad

izšķīrās

novembris,

15.

1932.

ziņu,

atmiņās

gada

var

uz

konstatējuši,

«Varbūt

Cik

8.

runājis

vācot

un

runāts.

tiešu

nav

puču,

pret.»

—

1

gada

taču

nepopulārs:

netika

Baloža

personu

kungs

1933.

rotāriešiem

Goppera

Ulmaņa

Rotārieši

mīgāko

tas

ka

Goppers

politiskie spēki skatītos

pie

Klīves

1934.

(no

kungu

būtu

ar

saim-

pasaka,

tad

komunistiem,

par

datēts

pēc

«Ulmanis

sēdes

īstenotāju.

nedrošs, 6.

—

Gopperu nekas

ka

lasīt,

apstrādi, konsultējoties

kā dažādi

raksta, ka

Goppers

par

sa-

procesiem

šiem

0. N., M. V,)». V. Munters sāka nodar-

Munters

Tepferu

īsti

varianta

apvērsuma

pera

Ulma-

bija cerējis

ierakstā, kas

varam

ar

uzmestos,

un

peru kā

V.

Kādā

komisijas

sadursmi

skaidrs,

Goppers

boties

dzīvē.

novembri,

līgumu

provocēt

apspiestu

to

gada

pieņem-

dienasgrāmatas

Muntera

informācijas

politiskajā

gada

niecisko

grib

grozījumu

to

apjomos, kā

valsts

1934.

viņa komanda.

Saglabājušās tur

satversmes

ar

tādos

ne

sākās

projekta apspriešana

beidzās

un

tiesa,

un

Sā

svarīgākajās

tiesības visās

lemšanas

sfērās.

dzīves

decem-

1.

maijs,

Sāda

izskaidrota

Muntera

near

dienas-

starptautiska dažādu sfēru ietek1905. gadā Čikāgā. Latvijā

Dibināta 22.

martā

un

politiķu, saimniecisku darbinieku vadītājs bija LU docents Lejiņš.

tajā un

iegāja

virkne

militārpersonu.

ietekRotā-

ieraksti

grāmatas 1934.

un

niecības šanās

kie

liecina

aprindās

vēl

priekšdarbus

palīgi

Vilhelms

bergs.

štāba

Hugo Rozenšteins.

ministru

Vidzemes

garnizona 1934.

ris

12.

vietā

aprīlī

tika

arī

ģenerāli

arī

veda

pats

komandieri

Rīgas

un

Kārli

Gopperu

aktīvā

no

sa-

bet kā

sazvērnieku

nostiprināt

atvaļināja

iecelts

jāmin

pulkvedis

K. Bļodnieku,

ģenerāli

bija Ein-

dienesta. komandie-

Latgales divīzijas

ģenerālis Krišjānis Berķis.

Ipatu kara

stāvokli

ministrs

cilvēks,

bet

ļāvis

ļ>'ja

katrā

tiešiem»

rokās

varēja

un

bija

ne

tā

Sikāk

maija

1988.

—

mazāk

ne

noskaņots

fašistiski

ziņām

materiāls

par

lpp.

virsnieku

pauda

«pērkoņkrustiešiem» //

Latvijas

Attiecībā

ciju politpārvaide

guva

uz

no

ar

«leģio-

par

«leģionāru» Balodi,

leģionāriem, iespējas

sk.

E.

kurš

un

—

spēks

grupas

1934.

Žagars. 2.

kas vis-

novērtēts.

ģenerāļu

un

likteņgadi.

Plāķa,

bet, iespē-

nepietiekami

minēto Baloža

E.

esošo

ziņām

«pērkoņkrus-

noskaņotajiem

esošām

literatūrā

dabas

pret

tikai Ulmanim,

sadarboties

ārzemju

ieņēma

politpārvaldes

pēc

pronacistiskajiem

rīcībā

vidū

nenoteiktas

Jāatzīmē, ka «leģionāru»

apvērsums

56.

viņš

piespiest

«Leģionāri»

1

negatīvi

«cerēt»

autoru

organizētāju

Būdams

kompromitējošs

viņu

mūsu,

ziņā

potenciāli

Pēc

maz vārdos.

kā

sevi

arī

1

nāriem».

Balodis.

režīmu,

uz

jams, ka

apvērsuma

J.

parlamentāro

15.

Ulmanis

divīzijas

priekšnieku

gada

Goppera

būtu

vēl

toreiz

sadarbojās

Berķis.

centās

prezidents

pozīcijas.

Tuvā-

Bernhards

un

militārpersonām

Bergu, G. Reinhardu,

A.

ar

Bērziņš

viņiem

un

sagatavo-

sagatavošanā

priekšnieks,

Ar

virs-

un

līdzdalībniekus.

praktiskajā

redzamākajām

armijas

gada beigās

attiecīgos

veica

meklēja

Alfrēds

Balodis, Hartmanis runas

tikai

apvērsuma

No

vēlākais

1933.

valdības

sazvērnieki

un

Munters,

to, ka

par

sākumā

gada

R.:

gada

Avots.

—

nostāju šādu informā-

bija

viens

no

«pērkoņ-

«rustiešu» vadītājiem.

61

uzskatus. Pēc aizliegšanas

ir

patiesībā

bijis

par

saglabājot

cēloni

skaitlis

dažādos

vēkiem.

Turklāt

faktam, ka

laikos

virsnieku

dei

neizdevās.

iegūt kas

raksta

arī

kļūt

pats

sadarbību

svarīgs,

faktu

vienmēr, īsi

gribēdams

Baloža

cerēja

viņam

par

postenis

lieta

apvērsuma

Balodis

virsnie-

Balodi

ar

1

armijā

Dunsdorfs

kurš,

sagrābšanā.

viņa visa

arī

roku tikai, kā

mēģināt So

ka

diviem

sarunas

šis

politpārval-

iznīcināt.

Skujenieku, vedis

varas

bez

un

lespējams,

gāja».

aktīvajā

glabājušies pie

diktatoru,

litera-

2000 cil-

līdz

sarakstus

sarakstus

Marģeri

par par

iespējamo bija ļoti

Tie

ka

tas,

leģionāru

šos

paguvuši

arī

skaits

materiālos

400

no

acīmredzot

Tas

«leģionāru»

svārstījās

—

pēdējo platformu,

kodolu.

Politpārvaldes

jāņem vērā

dienējušo

kiem,

gadā organizācijai bija

pieņemot

savu

samazināts.

jūtami

tūrā

kā

it

ietvaros,

organizāciju bet

1933.

dinamisms, spēja iekļauties dažādu politisko

raksturīgs

«ne-

iz-

patstāvīgi

trūka

izlēmības.

apvērsuma ienākusi ziņa politpārvaldē: Ulmanis visādi cenšoties graut («šiapstiprina

Baloža

kanēt») kabineta aiz

sēdes stāvot

viņa

vilcināšanās

jaunos 24.

un

ters

atzīmē, ka V.

nerālis

1

Pilnīgi

man

tuvs.

kabinetā 1933.

gada

gada

Tā,

«ģenerālis kreisie

kā

Ulmani,

piemēram,

Balodis

ir

ka

Baloža tā

viņa

Munters

«cunctator»

N.,

—O.

(Skujenieks?

ministrs, Zemnieku

apvērsuma

traucē visu

ka

tas

15. aprīlī

—

ministru

teicis,

un

citādi, bet

tā

O.

N.,

«bet

ģe-

plānu».

arī

bija,

izteicies:

M.

savienības

idejai,

jo

Ulmanis

«Balodis

Viņa lojalitāte ir pret Skujenieku, kas valdībā 1931. no (Skujenieka gada martam

esot

Berķis daudz labāks». 7. maijā Mun-

piedabūts

iespējams,

1936.

galdā»

kaitināja

palīgus.

iekšlietu

Gulbis

(Balodis)

Munteru

62

ka

Varbūt

V.) viņu iespaido.

pēdējais

dūri

armijas. Tā vai

iebildumi

aprīlī raksta,

biedrs

«cirtis

75%

un

pirms

tā ka

autoritāti, laikā

enerģiskos

(vilcinātājs). M.

arī

V.).*

nekad

sarunā nav

ar

bijis

aicināja

savā

decembra

līdz

to

notika

naktī

no

izvēlētā

diena

nebija nejaušība.

Apvērsums 1

gadā

Tam .

ieceltajam politpārvaldes bija ziņas, Pētera

ka

mācija

vadībā

mijas

tipa

jamu

realizēt

ka

Ziņās»,

vērsumu

15.

izšķirsies

par noteiktu

maijā,

taču

šādā

veltīga

aicināšana.

nespēja

secībā:

Saspīlējums

mas

brauc

Manifests

2100 2300

pretojas.

daļas) M.

sludinājumus 2 00

Ulmanis

1 Par

pie

apvērsuma

maija apvērsums 1988. 52.-68. 2

Rakstītājs,

Munters.

vas

15.

(Tā

maija

ar

Skujenieks

Prezidenta.

sīkāk

E.

sk.

notikumiem atkal

karaspēka —

0.

N.,

zaldātiem. Taisa

arī Namā. Pirms

(...)

likteņgadi.

Saei-

vairākreiz

(Balodis)

oriģinālā.

pilns

pa ista-

sēdes.

uzticīgās

un

Nams

Latvijas

uzrak-

4

Žagars. 2.

—

1934.

R.:

gada

Avots.

—

Ipp.

-

tāpat

Ulmanis

kā šās

daudzu runas

Ulmaņa tikai

runu

attiecīgi

pamatautors, bija pārlaboja pēc sa-

gaumes. 3 4

Acīmredzot E.

nozīme. ?am

tika

Dunsdorfs

Ulmanis vil

2430

norisi

//

notikumus

Skujenieka

Ulmanis

Ģenerālis

(aizsargi

Valsts

15.

"

Par

manifestu.

un

ātri.

un

ielu.»

V.). Telefoni izslēgti.

Anšmita

aug.

Nervozitāte.

kazarmām.

no

Balodis.

slikta. Dzīvošana

—

mierīgi

Iziet

ap-

Ulmanis

(pēdējā svētdienā

3

slogs

Valdemāra

uz

ierakstīts:

ka

dienasgrāmatā

«Leģionāri.

un

beidz

sēdi

rotu

ložmetēju

noticēt,

ar-

iespē-

par

rīcību.

2 stīts) . Paralēlā redakcija

bām.

divu

pārcelta

Būdami

gaidāmo Ulmaņa

par

17. maijā V. Munters savā virknē

sēde

plānus.

ar

infor-

nejauša

saeimas

apvērsumu

savu

maijā

apvērsumu

savu

«leģionāri» uzskatīja

«Leģionāri» zināja

14.

Fridrihsonam

J.

Tikai

«leģionāru»

avantūristi,

1934.

maiju

artilērijas kapteiņa

iecerējuši

bija

mainīja

maiju,

speķiem.

priekšniekam

maija saeimas sēdei.

«Jaunākajās

18.

uz

15.

16.

uz

«leģionāri» atvaļinātā

Apiņa

pieskaņot

15.

informējis Ja

Kviesis

bijusi

rakstīti

uzskata, Kviesi

vairāki ka

par

tieši

manifesta šim

notikušo

apvērsumu,

uzzinājis

par visu bija ataicināt armijas

iespēja

varianti.

jautājumam, tikai

pēc

komandieri

ir

tieši

cikos

principiāla

pusnakts, tad ģen. Mārtiņu

63

Brūno

vienreiz

Kalniņš

šāvis

gaisā

apcietināša-

(pie

15 visi lielvīri spriež par deklarāciju. nas). 3

ka

Sagaida, formu.

Ulmaņa aizsargi,

kurā

Dunsdorfa

kā

Līdz

nus.

to

izdarījis

tas būtu

un

Ulmanis

netu sēdē Ulmanis Drusku

šana.

Metiet

bijis,

nevienu ko

kaut

tā

suma

rinātības

Peniķi evai

un

kaut

matu

no

Jums būs

kuras

var

«spriežot

ties

armijas

ģen.

darīt, vai pēc

visa,

M. ne».

pat

komandieri vai

labi, ka

pie

—

ja

izdarījis

būtu

«Jums

ir

Bet,

Tomēr

nāca

no

ja arī

Jūs

Hartmani,

lai

Dunsdorfs

izdara par

neapmiešķiras

apspriestos

par

secinājumu,

notikušo

uzskata,

ir

tagad

pēc apvēr-

valdošās

no

nepapūlējās

domākas

to,

dažādas

viņa palīgu»,

kabineta

laiku

Par

galvas.

pārvarēt

Visa

stāvokļa.

vecu

nav

vairs

mums

jaunā

citādi.»

izpausmes, viņa palīgu

to

va-

plā-

pēc apvērsuma? maija ministru kabi-

neaiztiks.

nācās

turēja

ļaunāk.»

17.

savas

īstenotājiem

Kviesis ar

ir

viegli

apvērsuma

Atbildot kādam

norāda:

laukā

to

«Cik

izbeigta.»

darīsiet, tad

ko

uz

stāvokli

pieraksta

teicis:

Ulmanis

viņš

aizbildinājums

daudz

savu

pieradīsim

partijas aģitācija locekļiem,

«sēž

patiesības

prezidents ka

rokās,

apvērsumu,

bijis

vērtēja

Pēc Muntera izdarītā

jādebatē.

daļa

ministru

noraidāms

pilnīgi

nebūtu

cits,

Kā

neapmierinātību

Ulmanis

konkurentu valsts

jebkuru

ar

Ulmanis kāds

valdības

grožus tik stipri savās

rēja likvidēt

ka

ak-

mazāk

bija

dotajā apvērsuma novērtējumā: «Ulmanis

demokrātiskās

valsts

galvenokārt bija

—

izsauca

pārrunāts,

re-

«klausos».»

teicis

Jādomā, krietna

durkļiem».

aizsargu E.

tika

vēlāk

Satversmes

ar

Eķis

līdzīgi kā Vācijā

—

vēl krietni

arī

ka

bruņotais spēks

apvērsuma

virsniecībā,

nodarbosies

obižojies,

armija

Tas

tīva.

Skujenieks

Balodis

ka

to ka

apspries; viņi

«abi

gulēja un neko par apvērsumu nezināja». Te Dunsdorfs, acīmredzot nokļuvis vēlākā sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērmierīgi

ziņa atmiņu ietekmē, ka sazvērnieki pat

nav

mēģinājuši

rīcībā

esošās

suma

norisē.

64

Peniķa

noskaidrot. Pēc mūsu

informācijas

Hartmanis

un

Hartmaņa uzskatus Red.) M. V.

(0. N.,

ņēmis

aktīvu

—

dalību

apvēr-

nerunājot

puses,

kuras

tika

Munters E.

Pēc

tautā

sakritību.

tā

svētkus,

vai

tie

nu

visai

totajā Ulmaņa paša vēlējumu daiļu, līta

latvisku

viem

laikā norādot izveidot

moto

Latviju».

pozīcijās.

nodalījumam

Padarīsim

ar

un

katrs

bāze

60

noskaņoto ir

visai

emigrantu

dēļ esot

vadoni.

ap

Tātad, šie

Visi un

viņš

būs

likti

tiek

lappuses,

irdena

darbos

režīma

un

par

kļūst

skaidrs,

Visai

primitīva.

trūkst

analīzes.

ideoloģisko

Sā

zem

ka

zīmīgi

kaut

Bēr-

valstij, Vadoņa visai

nacionālis-

ideoloģiskā

iemesla cik

Dunsdorfa

šaurumu

un

krājuma

«karaļa»

uzceltā

Ulmani

bāzes

Pārlasot

tīri

izcelti

Alfrēda

valstij

kalpošana

pašā

izdevies

nostājas

elementi

«vēlējumos».

stipra.»

Visu

tai

viņam esot

tieši

ar

gata-

jābūt

lauksaimniecību,

«Vēlējumi»

elementu

viņa ideoloģiskās

Ulmaņa

būtu

Latvija

vienveidīgās tiski

lai

solis

tad

to

«No-

valsti,

savu

ziņa vārdi: «Lai mūsu sirdis pieder Vadonim

gribas,

un

nodaļā:

vēlējumos».

un

vienotība

ar

Ulmaņa «aicinājumos»

par

periodā

aicinājumu

Latviju!

kuras

arī

saista

«latviešu

nacionālistiskās

ar

Jēkaba sakār-

apkopotas

lepoties

uzsverot, ka

un

jūlijā

mūžīgu!», kas savukārt ieda-

iekārtu,

prasīta

nāvē,

zemi

un

prasīts

Ulmanis

tās

aicinājumos

izveidoto

iet

latvisko

tika

vai

svētki»,

diktatūras

gadā Līgotņu

«Degsme»

«Norādījumos,

rādījumos» maijā

nostādnes

1938.

dzimto

savu

varenu,

pompozus

21.—24.

atziņu, norādījumu,

krājumā

«Mīlēsim

«pļaujas

gada

cerēto

nebija

gan

organizēt

no-

interešu

dziesma».

ideoloģiskās vienkāršas.

būtu 1934.

«Atdzimšanas

Ulmaņa bija

arī

centās

pirmie «tautas svētki»

dažādi

tautas

un

apstrādei

režīms

likumīgumu.

centās

savu

bet

intrigas»,

apvērsuma

par

partijām,

un

Jūnija sākumā

«taisa

organizētāji

pārliecību

Jaunais

nosaukumu

15.

Celmiņš

Ideoloģiskajai

panākumu. tautas

H.

apšaubījis

apvērsuma

stiprināt

arī

esot

organizācijām

tiešām represijām.

ka

rakstīja,

Laimiņš

tām

par

pakļautas

dēļ

arī

plašākas skatījumā

raksturo

tas,

ka

65

bija atzītas

«starp grāmatām, kas Andrieva

bija lām

atzina

Niedras

darbu,

«Mērnieku

laiki»».

ka

teicies,

rīgi,

ka,

tiesības.

stījās

«Ulmanis

vadoņiem

Itālijā

partijā,»

rakstīja

pārvaldīja

Latviju

ar

viņš

un

tām

Austrijas lemšanas bal-

kas

Vācijā,

un

spē-

rakstu-

Jāteic, ir

Itālijas

iz-

mazi-

spriešanas

nepiešķīra

E.

tru kabineta 1936.

viņš

Kaudzīšu Ulmani

par

gribai,

iespējas».

sko-

un

klasiskās

'brāļu

politiskās

fašistiskās

pēc

kameras,

«Pretēji

savā

apziņu,

rīcības

izveidojis

parauga sešas

ir

un

Andersons

tautu savai

«pakļaudams

individuālās

un

bija

Edgars

tautas realitātes

nāja jas

kāds

raksti,

latviešu

tādu

pat

nederīgu

par

literatūras

«nepiemērotām»,

par

Jāņa Poruka

un

Andersons

paša izraudzīta

gadā,

1984.

minis-

palīdzību.» 12.

gada

martā

nekonstitucionālu

pilnīgi

ar

Alberta Kvieša

Ulmanis, valsts prezidenta pilnvaru laikam beidzoties, pārņēma sa-

vās

šo

ministru

kabineta

rokās

arī

(vietnieks)

parasti

organizācija, Edgars

tautu

šķēlis kums». lauku

Par

arī

ka

apgalvo, vairāk

nekā

Arī

miskās tīvu

jumu

tas

apstāklis,

ekstensīvi,

regulēšanas

iejaukšanos šādai

Ceihners

jebkurš

cits

ka

cenas

un

vienu

gadā

Rīgā

izdotajā

uzskatīja

lētu darba-

dzīve

laukos ekono-

no

administra-

ekonomikā.

apoloģētiskā

sa-

noti-

apmierināšanu,

alternatīvām autoritāri

kapitālistiskajā

ir

politisks

saimnieciskā kā

Ul-

«Kārļa maijs

Ulmanis

prasību

izvirzīja

nostādnei 1939.

darbā

«piecpadsmitais

ekonomisko

cil-

partijas

ne

normas.»

minētajā

pamatuzdevumu

savu

valsts

atsevišķam

neierobežo

Jūs

sastingušās jau

savienodams

iegūstiet

valstīs

i., nodrošināt pietiekami augstas

attīstījās

66

nedz

buržuāzijas

spēku.

A.

jo

Dunsdorfs

dzīve»

maņa

varu,

nav,

kāda

aprīli

11.

gada

«Jūs,

amatus,

augstākos

tādu

pilnību,

vēkam

t.

divus

teica:

biedrs

prezidenta

1936.

Skujenieks

Ulmanim

runā

valsts

varas

Ministru

posteni.

Marģers

apsveikuma mūsu

lēmumu

Pamato-

garā grāmatā;

attīstīja

«Kārļa

Ulmaņa

saimnieciskā

lauksaimniekam kā

to

saka

pirms

Un

tagad.

sardzību

vēl

Tagad

(ārzemju)

ražojumu

pārdošana

dzīgo preču pirkšana lauksaimniecības un

Cietās

ports.»

drošināja

ar

maksātāju

rēķina

eksportētā

sviesta

piemēram, 10 814

72%

—

35%

kokmateriālu.

16%

Pilsētu

un

kus

linšķiedras

—

Tā

bija

palielinātas

pensāciju.

strādnieki,

un

saimniecībā

ārzemnieki». strādniekiem

žēlojās: gadu

vairāk

—

1938.

no

sabiedrisko

«laukos un

maksāt

aiz

šai

iepirka

gadā

(50 784 cū-

kokmateriālu.

bija

politika

palielinātus

prasība

reģistrēti

«apmēram Viens

sviesta,

linšķiedras,

ne-

nodokļus

pēc

ievedot

darba-

lēta

laukstrādnie-

Polijas. Pēc Ceihnera datiem 1933.

gadā

Ulmanis šai sakarā

—

organizēti

bijuši

1937.

eksportētas

cūku

piemaksu

buržuāzijas

atrisināta,

augustā

32%

un

Tā,

nesaņemot par to materiālu kom-

algas,

Lietuvas

no

gada

cenām.

—

Vācija

no-

nodokļu

eksportējamā

dzīvo

—

un

šāda

spiesta

Lauku

tika

spēka

70%

eks-

iepirkuma

tika

51%

Savukārt

cenas

valdība uz

starp

gadā

visa

vaja-

visplašākais

pārdošanas

gaļas,

sviesta,

buržuāzijai

izdevīga.

starpibu 1937.

56%

arī

piemaksām,

no

lauksaim-

centralizēta;

un

produkcijai

bekona

un

vai

Latvijas

kas),

sedzot

eksportētās

—

43%

eksporta

Angliju

uz

kā

tirgus,

aiz-

pilnīgu

nodrošinātas cietas

garantētām

tonnas

bauda

lauk-

šaurāks

lauksaimniekiem

un

ražojumiem

cenas

gadiem

konkurenci,

stingri organizēta

iekšzemes

pilnīgs

pamata

daudz

bija

lauksaimniecība

pabalsti,

lauksaimniecībai

dažiem

pamats

«...tagad

valsts

darbības

stipra

pirms

šis

ārējo

teikts: un

pastāvēšanas

tikai

darbam

pret

niecības

aizstāvība Šāda

valsts

arī

saimniecības

Tur

politika».

valsts

Prezidents.

Latvijas

nebija. nekā

ir

1938.

lauk-

ārzemju gadā

43 586.

—

gada 6. martā teica, ka

puse

pieaugušo

Ulmaņa lietu

arkla

vairāk

14 462

46 502,

kļūst

vistuvākajiem

ministrs

tīrumā

un

Alfrēds laidarā

dzirdama

lauk-

strādnieku

sveša

ir

līdz-

Bērziņš ar

katru

valoda».

67

Ceihnera

Pēc

ceļas

domām

gadījumā,

režģījumu

ārpolitiski

strādniekiem

jumos

attiecīgām vai

konflikti,

ar

to liels Bez

lauksaimniecībā».

nieku

nodarbināšana saistīta

tas

aizplūšanu

ikgadēju

pareģojums

saimnieciskās

tīgi

saules tās

kara

radītajos

līderis sabruka

ieceļošanas

pār-

iztrūkums Lat-

lielas

ar

patiešām

minētais

piepildījās. Ulmaņa 1940.

ārkār-

gadā

Jaunajos,

lauku

izveidotās

laukstrād-

ārzemju valū-

Praksē

situāciju.

apstākļos,

zem

gadī-

«ārzemju

tam arī

revolucionāro

saasināja

šādos

visos

—

pēc

vajadzība

pieaug

sabrukums

politikas

iz-

ārzemēm».

uz

arī

sa-

darbaspēka

vijas

Ceihnera

saimniecisku

kaimiņvalstīm

strādnieku

ārzemju

līdz

un

ja

ārvalstīs

pašās šajās

iespējama

traukšana

vai

«politisku

ja

pa-

buržuāzija

un

ekonomiskās sistēmas

drupām. 15.

maija

principu klausa

visu

visu

padoms pirms

nav

tālākai

darīšana.»

dēs.

Tās

savā

M.

68

Ulmanis

valsts

vienmēr

izteiksmīgi:

«Kas

ir

Vadonis?

šo

1934.

kabineta

—

reiz

tajās

un

1.

(domāts ar

Jānis

un

tikai

vadībā

Jānis

ierakstījis,

Lejinš «Mana

ka

Ulma-

pieklājīgi runājot

tikai

O.

V.)

—

—

strupi».

N.,

sē-

ties-

attiecīgais

dienasgrāmatā

Balodis

pārējiem

pre-

un

Ulmaņa

balsošanas.

augustā cik

piedalījās

direktors

vis-

ir, tad jā-

kabineta

Mazā

sēdēs

bez

atbild

lēmums

runāšanai

pretīm

sagatavoja

publicētajā gada

Vadonis

un

nu

kabineta

sēdēs «kaut

Skujenieku,

Ja

kancelejas

pieņemti

emigrācijā

ģenerāli

aprīlī

pretrunai,

Ministru

dzimtene» nis

9.

Jo sargs

Likumus

vadīja

ministrs,

likumi

gada

tad viņš izlemj. Un viņa lēvisiem, arī tiem, kuri domā, ka viņu

ievērots.

tim

ministrs.

at-

valsts

un

uzklausījis,

vispirmā kārtā.

izbeidzas

lietu

ļoti

vadonības

uz

preses

1935.

Vadonis

—

saistoši

un

balstījās

runā

saprot tā, ka vadonis uzto, ko viņam teic viņa padomdevēji, un, kad

to

mumi tad

savā

sanāksmē

raksturoja vārdu

Cilvēki

sistēma

pats

darbinieku

bildīgo

viņš

politiskā

Ulmanis

principa.

M.

ar un

un ekonomiskajai situācijai saasinoties, maija līdzdalībnieki Balodis un Skujenieks sāka

Politiskajai abi

15.

distancēties.

Ulmaņa

no

1938.

ministru

iesniedza

gumu

Marģers Skujenieks. Anglijas režīma nieka

diktatorisko

stitūcijas

konflikts

Ulmaņa vietnieks

šķirt

ministra

prasīja

jaunas

šanu.

Pēc

autors ka

noraidīja.

aprīļa domām,

Bērziņa

aprīlī

un

Ulmanis

komandieri mēģinājumi

ministru

Krišjāni

Berķi.

ministra

kara

iegūt

vēstules

pat apgalvo, Kārlis

ceļā

bet tā

rokās.

Ulmaņa

kara

par

izstrādā-

minētās

izstrādājis,

nonākusi

ģenerāli

Ulmanim

uzdevumā senators

konstitūciju

ka

Jāatgādina, vēstulē

(konstitūcijas)

1940. gada martā Baloža

Rīgu pārtverta

kon-

sasniedza

mēģinājumu piepret atteikšanos no kara

3.

Satversmes

šādu

Skuje-

un

kādas

kulmināciju

bija Skujenieks. Emigrants Unāms

Ducmanis 5.

gada

1940.

Alfrēda

kā

Ulmaņa

pakāpi

Balodis

posteņa, savā

kaut

panākt

gadā

ministrs.

Balodim maršala

Balodis

novērtēja

Balodi, kurš bija valsts prezidenta

ar

kara

un

1940.

to

atlū-

(vietnieks)

pastiprināšanos

neveiksmi

ievešanu.

februārī

biedrs

diplomāti

tendenču

mēģinājumu

8.

gada

prezidenta

1940.

uz

gadā

iecēla

armijas

Alfrēda

Bērziņa

beidzās

posteni

ne-

veiksmīgi.

Atbrīvojies

saviem

no

tuvākajiem 15.

«grūtākajiem» sabiedrotajiem manis

ķērās

ar

kuru

būt arī savai šķirai kādu miskās

posmā

varas.

Vispārējās

situācijā

Ulmaņa

ir

raksturīgi

iekšpolitiskie Karam

kari

ar

gadā

un

daļu

un

no

saglabāt

un

kliķes

viņa

bet

drudžaini,

sev

politiskās

ekonomiskās un

ārpolitiskie

sākoties,

Angliju

akmeņogļu 1936.

un

cerēja

Ul-

notikumos,

pie sarežģītas politiski ekonomiskas

cijas realizēšanas,

krīzes

maija

arī

vienlaikus

un

visai

un

operāun

var-

ekono-

politiskās

darbībai

šai

neveiksmīgi

manevri.

Latvijas tirdzniecības sakolonijām. Līdz ar to izbeidzās

pārtrūka tās

naftas

sasniedza

produktu attiecīgi

imports.

711

tūkstoši

Tā

apjomi

tonnu

un

69

55

tonnu. 1 Zuda

tūkstoši

sies

kara

darbība

saimnieciskie

bas

ieplūdums

1.06

uz

0,64

uz

1,11

Rīgas

izdeva

15.

«kas

visu

pieņemt darba

Latvijas 16

nodarbināti

nav

obligātu

valsts

amatniecī-

un

aizliedza

maijā

par

darbā,

stingrai

rūpniecības

9.

rīkojumu

nodarbināti»,

norīkošanu

oktobrim

gada

ķē-

līdz vai

60 ir

līdz

reģistrāciju

die-

kara

paredzēja

pakļaušanu

līdz

1940.

iedzīvotāju,

veco

koši

■—

Aprīļa beigās pieņem-

piespiedu

Liepājas

un

uzņēmumos

darbiniekus. centrāle

uz

zābaku

Ulmanis

ekonomiku,

aizsardzību

pilsoņu

darbības

uzņēmumu

bas

valsts

par

nepakļauto

kontrolei.

darba

no

—no

45,00

no

—

no

attiecīgi

—

kauliem)

uzvalka

brūkošo

saglābt

likums

nestam

(ar

vienkāršo

pie ārkārtējiem pasākumiem.

tais

Rīgā

gadu

paaugstinājās

cūkgaļas

gaļas

vīriešu

vīriešu

un

2 15,50 latiem.

uz

Cenšoties rās

bet

rūpniecības

1936.

ar

cenas

liellopu

latiem,

latiem,

ražoto

ārzemju rūpniecī-

pieauga. Tā 1940. gada

cenas

kilogramā,

1,53 latiem,

12,00

no

Importēto

salīdzinājumā

2,70 latiem

uz

81,50

Latvijā.

mazumtirdzniecības

sviesta

2.05

izbeidzās

zemē

produktu

sākumā

jūnija

gadā

nebija, bet pašu

preču

lauksaimniecības

iepriekšējie

atjaunosies

un

1940.

sakari.

laukstrādnieku

cerības, ka tuvākajā laikā bei-

Eiropā

gadus

nepietie15.

jūni-

jam. kuri

Tos, redzēja arestu 1940.

līdz

gada

pasākumu

1

I.

—

8

70

2

atteikušies naudas

ar

vai

nedēļām,

12.

A.

Kārļa

domas», 1939.

Strukturbericht

ūber

līdz

ar

A.

Ulmaņa —

464.

das

saimnieciskā

—

1940.

—

vai

politika.

ar 3

kopā» .

pamatojot

rakstīja:

pa-

šo

«Karš

R.:

A-s

lpp.

Ostland.

10. maijs,

latiem,

sodiem

«Rīts»,

Ceihners

S. 56. Rīts.

500

abiem

laikrakstā

maijā

likums

reģistrēties,

sodu

nepieciešamību,

Ceihners

«Zemnieka 2

būtu

«sodīt

Nr.

129.

R.

(o.

v.):

1942.

—

Teil

karojošo

un

piekoptā

lielvalstu

ārējo tirdzniecību,

preču

ievedumus mūsu zemē,

izejvielu

un

izvedumus

ražojumu nāt

mūsu

nas,

rūpniecības

tautas

dzīves

Liepājas, bas

atbrīvot

paredzēts nosūtīt

tika

maija

nestu, kas paredzēja

tāju

iesaukšanu

1. februārim.

iesauktie atstāt les

nedrīkst

1

3.

laistajiem niecībās.

darbu bez

jūnijā

8.

jūnijā

un

gada

dienestā

izbeigšanās

darba centrāka

visiem

sašaurināšanas

darbā

saimniecisko

izdots

piedabūt

tikai

iziet

budžiem».

—

tiek

lauku

citādi

darbos,

izbēgt

—

29. maijs,

Nr,

piebilst,

—

ir

nevarot ka

vergošanas

galvenie

par

likums

šis

neapmierinoši

izpeļņa,

ģimenes cilvēkiem

1940.

«no

direk-

likums

pilsētniekus

kam

pie

lie-

pie-

garnizona

departamenta ka

at-

saim-

priekš-

rajona

pārrunāts

izsakās,

dienestu,

izeja, kā

Mazāka

dzīve

kad

tamdēļ, ka

lauku

atradīšoties

Liepājas

Drošības policijas

valsts

Rīts.

die-

iedzīvo-

1942.

Lejaskurzemes rajona

«Pēdējās dienās,

1

līdz

rīkojums,

jāstājas

pārvaldes

ziņoja

toram:

šķirta

veco

termiņa

izdots

darbos.

nepildīja. Varas iestādes ar konstatēja strādnieku sašutuma strauju

priekšniekam

jau

lauku

saimniecisko

Latvijas

obligātās

jūnijam

Politiskās

augumu.

esot

tika

bija

strādājošo,

Rīkojumu

lām bažām

nieks 3.

darbā

obligātu

nozarēs

gadiem

noteiktā

pirms

darbības

līdz

par

Rīgas,

rūpniecī-

par

pusi

ce-

mūsu

rīkojums

noteica, ka «saimnieciskā

ierādīto

uzņēmumu

pat

16 līdz 60

nosūtīšanai

Likums

viņiem

atļaujas».

pēc

no

arī

vai

likums

preču

izdots

kā

un

mūsu

sašauri-

mēnešiem

Vairākās

ieguves

pieņemts

arī

Jelgavas

un

tajos.

daļu

trešo

kūdras

viņus

4

uz

uzņēmumos,

sašaurināšanu

kā

iespaidojis

tika

maijā

Ventspils

amatniecības

un

23.

ārzemju

spiedis

paaugstinājis

aizņēmumus,

atlaišanu

Daugavpils,

ražošanas

28.

līmeni.»

strādnieku

daļas

par

darbus,

valsts

samazinājis

kavējusi

Tas

ārzemēm.

uz

blokāde

savstarpējā

dragājusi Latvijas

gan

lauku

dzīvokļi, iemesli,

148.

71

likums

kādēļ

saimniecisko

par

pilsētu strādnieku Administratīvā

sai

reakcionārajā

likumu, kas mēnesi

stājās

bet

spēku,

vadonis,

Latviešu

Andersons

šajā

viņu M.

dēvējis V.)

rīcībā

norāda,

«majestāti»,

Jāpiezīmē,

Ulmanis

un

ka

konstitucionāla

saeimas,

saskata

satversmes

likums

deva

*—

runā

iespēju

likumdošanas vai

sapulces

0.

«Sējējs»

kādā

pa-

Veidnieks N:, par

nodēvē-

pilnvarnieku».

varas

minētais rakstura

varaskāres

(pilnvarotu

sevi

pats

valsts

materiālos vēsturnieks

ministrs

žurnāls

bru-

augstākais

un

Ulmaņa

iekšlietu

valdnieku»,

bet

spēka

pārņēma tikai

ne

amerikāņu

«plenipotenciāru

par

zemes

jis, par «tautas

dzīvā

ka

bija

aizsardzības

izcelsmes

aprīļa

23.

g.

viva-

maijā, tātad tikai

15.

tagad

valsts

visus

pārņemot

stiprināšanos,

Viņš

visas

resursus.»

«Daugavas

1940.

bojāejas Kārlis Ulmanis

Latvijā.

varu

«Ar

1940. g.

spēkā

pirms valsts

absolūtu

izdevumā

norādīja:

valsts

Andersons

gadā Edgars

emigrantu

mēnešraksts»

nagu

ņoto

1985.

ieguvis

nav

1

palielināt

Ulmanis cenšas

ziņā

tiesības.

prezidenta

dienestu

atsauksmi.»

labvēlīgu

aktus

tautas

jebkurus izdot

bez

nobalsošanas

piekrišanas. Laikraksts rakstā 23.

«Rīts»

izklāstu

aprīļa

par

savā

stāšanās

likuma

1940.

Ulmaņa

15.

gada

vietu

spēkā

un

maija ievad-

lomu

nobeidza

valstī

ar

pēc

Edvarda

Virzas vārdiem; «Tu stāvi

mierīga, lai tautas brīnās,

Sai klusumā, Tavs

Dievs

kas tevi

un

Vadons

apņemt sāk. tavs par

tevi cīnās.»

Ulmaņa valdības ārējai politikai šajā prāt,

raksturīga

Alfrēds Bērziņš

1

riāli.

72

Darba —

R.:

manevrēšana savā

«tiesības»

Liesma,

plašajā

starp 1976.

gadā

buržuāziskajā Latvijā. 239. lpp.

1971.

—

mūsu-

periodā,

PSRS

un

Vāciju.

Ņujorkā

Dokumenti

un

izdo-

mate'

Lielo

tajā grāmatā «1939. Ulmanis

galvo,

starpējās Hitlers ostu

ar

ka

paktos,

izceļas

otras

patiesi

politiku, viņš

un

šķēlējiem. uzspiež, tad

mēs

Sasaistot

baumu

ar

uzskata

viņiem

par

cerībām, ka

iespējas cīņai pret Nevēlēdamies vēlāk

vienības

iekārtu

kas

tā

viņam

atbildi.»

iespaids,

radies

Ulmaņa

ne-

domā,

gada oktobrī

1939.

Komunistisko

Citētā

atbrī-

iekšējās jaunu

piemērotu

arī

Staļinu,

un

ar

stin-

nespēka,

kādi,

ka, pēc

Latvijas

organizāciju.

liecina

rastos

mums

un

nīkoņām,

un

mums

arī

—

vajadzīgo

fabricētājus

citiem

ārienes

informēja,

sarunas

visu

kā

paktu

noslēgto

«Ar

uzsvēra:

dosim

paši

trockistisku

manis

ievērošanu

no

Staļins

sēdē

un

sludinātājiem

Ulmani

notikušās

atzīšanu

visādiem

pie

saim«Man

Savienības

Padomju

noteiktību,

Neviens

ja

Ulmanis

un

briesmu

bet,

Munters

parasts

apklusinās no

izveidei.

skaidrību

interešu

sabiedrību

baiļu

tas

savu

savstarpējs.»

valdība

grību vos

ka

ar

puses ir

iekšējo

kā

pakts,

ka

Ventspils

un

runā valsts

teiktajā

sav-

uzskatījuši,

Liepājas bāzu

ap-

gada

padomes kopsēdē norādījis:

kultūras

un

jāsaka,

ar

noslēgšanu

pakta

1939.

PSRS,

ar

militāro

PSRS

priekšvakarā»

parakstot

neaizsalstošo

piekritis

niecības

paktu

palīdzības

nodošanai

sakarā

notikumu

Munters,

un

partiju

par

runa

valdības

dos

plašākas

pakts viņam

revolucionāro kustību.

galīgi

teiktajās

saraut

sakarus

runās

uzsvēra

ar

Vāciju,

savu

Ul-

cenšanos

stiprināt bruņotos spēkus. 1940. «Ja

ņemot, būs

gada

katras

no

jāuzvelk

vismaz

par

kiem, zeķēm tiks

radiorunā

lauku

un

Var

aicināti

autiem.

atnākt un

Sāciet

brīdis,

iesaukti

un

par

kad

citā

vīra ka

ziniet,

attiecīgiem

dvieļiem

diviem

—

un

pāris to

cilvēkam

jārūpējas

citiem

veļas

labiem

zāba-

gādāt

mūsu

darbā,

norādīja:

tad, caurmēra

vienam tad

Un

Ulmanis

pienāks,

mājas

uniforma...

diviem krekliem

Piederumiem

gatavībā."

10. februāra

izšķiršanās brīdis

smagais

un

jaunie

cita

turiet

ļaudis

uzdevuma

73

Tā

pildīšanai.»

kā

gaidāma sadursme raksta

votājus,»

jāpiekrīt.

Baloža

uztraukumu

25.

aktā

uzstājās

aizsargu

par

ieročiem».

1940.

gada

fragments

sā-

zināms,

ka

bankas

pulku

pārapbruņoša-

apgādāšanu

šā

patiesi mieru nodrošina. Tas pirmā Sās

rību

iespējamam

iesūtīšanai 1941.

«Nupat

strīdu

Sis

vai

Berķis kavā

kara

Maskavu bet

jūnijā, viņam

darbiniekiem, sāru Padomes

laikā

ministrs

"bet

atgriezās

arī

ģenerālis Berķis

viesojās

laikā

tā

1. no ne

PSRS

priekšsēdētāju

Maskavā

pret

norāda:

sarunas ar

karam

Ulmanis

izbrauca

bija

Somija

gāja

apciemojums,

kas

pār-

instruktoru

vācu

runā

sabied-

armijas

par

Vāciju

ar

laikā

ieroču

kārtā

.gatavo

kuru

pa

draudzības

ir

arī

kopā

teiktajā

domstarpību,

uz

2.

Maskavā

tes

Gārsenē

mūsu

Maskavā.

ceļu,

gatavojoties

Taču

Vāciju

ceļu

ar

tika

aizmirsuši

neesam

Ulmanis

ar

pavērtu

Latvijā,

gadā,

PSRS.

līgumam

kas

apbruņošanu,

ka

liecina,

runas

nekad

Ziņās»

brauciena

to, 'kas

spēks.»

«Mēs

paša

Ulmaņa

iz-

aicināja

Viņš

runu.

spēku

kādas

ar

pamatskolas

teiktās

runas:

PSRS.

līdzekļiem

jūnijā «Jaunākajās

6.

no

aprīļa

bija

Gārsenes

plašu

ar

pilnīgi

viņam

saasināšanu

bruņoto

mūsu

«rūpēties

iespiests

latu

iedzī-

satrauca

gada

jo

Latvijas

no

sākumā Ulmanis

Jūnija

laiduma

attiecību

pret

75 tūkstoši

iedalīja nai.

1940.

Somijas

un

iespaids, ka

radās

runa

palielināja,

Ulmanis

maijā

PSRS

mums

un

atbrīvošana

uzstājies

Balodis

«Sī

PSRS.

ar

Dunsdorfs,

kumā

šo

teikta

tika

runa

kulminācijas brīdī,

konflikta

bruņotā

būtu

jūnijā,

kārtojami.»

ieradās 12.

Maskavas tikai

nekādu

nav

Mas-

jūnijā.

militārajiem

ar

toreizējo Tautas Komi-

V.

Molotovu.

ieradās Lietuvas

Berķa

ministru

vizī-

prezidents

6. Ziņu» Kaunas jūnijā «Jaunāko koresponrakstīja: «Katrā ziņā ir skaidrs, uzsver lietuviešu

Mērķis. dents

politiskās politisku sekas.»

74

aprindas, ka raksturu

12.

jūnijā

un

nesenie

ka

Mērķis

starpgadījumi

gaidāmas atgriezās

zināmas caur

ieguvuši politiskas

Rīgu

Kauņā

un

ceļam paziņoja Munteram,

pa

cis

jaunu vienošanos

miņām, Ulmanis

jau

PSRS

Latvijas.

Acīmredzot

izteicis

PSRS

14.

notu

gaidāmo

notas

les

13-08

Dziesmu

ziņoja robežo

prasību

jas

mūsu

Ulmanis karā

uzstājās

vietas.

kas

«Mūsu

Tas

iziet

savukārt

«Esmu

pārliecināts,

valdība

devusi

būs

stingri

iekšlietu

un

un

ka

dos,

22

vairāk

tuvas vijas? viņa 15.

līdz

par

4

4,

kaut

kā

iziet

personām.

diktatora Ulmanis saukšanu

1

labi

pie

tiesas

Jaunākās Ziņas.

—

1940.

padomju

pulcēties

]'ūn.,

šo

pulk-

no

nesekoja

par

no

1934.

prasību

Nr.

bija

vienkopus

nebēga

un

ko

aizliegums

sociāldemokrāti

atbildības

18.

Otrā:

gadījumā

dzīvokļiem laikā

ka

attiecī-

rīkojumi

Ulmanis

va-

piekrišanu,

rīkojumus,

bargie

komunisti

—

un

izsludinātais

Kāpēc

zināja,

ienāk

vienā otrā

Smetonas paraugam

maija apvērsumu, ka 1

no

dienā

Savienību.»

aizliegums

arī

prasa

jūnija

draudzīgām

arī tie

Sie

un

interesantas

divas

ziņu

mūs zīmē-

pašā

17.

sapratīsiet

bargi.»

Rīgā privātpersonām sten

jūs

Veidnieka

ministra

Sai

rīta

šī

Padomju

un

pat

kopš

valdības

ar

pastāvošām

no

Latviju

starp

zemē

notiek

ir

Tajā

Tas

drošību

demisiju, 'bet

radiorunu.

ar

Pirmā:

karaspēks. bām

valdības

pieņēma

kuru

ar

patieši

«Latgale

intereses.

uzticību.»

savstarpēju

Latga-

publiski

kaimiņu,

Padomju Savienības

un

kārtā

radiorunā

Ulmanis

kopīgas

jūnijā

stundām

dažām

pieņemšanu:

austrumu

lielo

ārkārtīgi svarīgas

uz

17-08

Pulksten

Ul-

tā PSRS

16.

gada

Pēc

dalībniekiem

saista

vispirmā

1940.

laika.

PSRS

nodeva

personīgi

saņēma

sēde.

mūsu

ar

arī

iespējams

un

no

bija

Berķi

ar

atpar

iespējām

sarunās

Berķis

vietējā

svētku

PSRS

par

aizbraukšanas

Latvijas valdības protokoli,

pēc

valdības

sanāca

ko

tekstu

oficiālo

pulksten

jūnijā

un

pamatprasības

liecina

jau panā-

viņu apspriedies

ar

Molotovs

pamatpriekšlikumus, manim. Kā

ka Maskavā

PSRS. Pēc Alfrēda Bērziņa

ar

LieLat-

prasa

gada

atbalsta.

136.

75

tieši

Mūsuprāt, 1940.

aprindās

un

A.

Latvija tuvās

viņam

un

šādam

Apliecinājumu

jūnija notikumi. Vecās valdī-

17.—19.

rīcību

orgānu

Padomes,

ierašanās

Ulmani

cerības.

zināmas

sniedz

varas

Višinska

vakarā

jūnija

viesa

viedoklim bas

18.

gada

Komisāru

Tautas

PSRS

vietnieka

priekšsēdētāja

dienās

šajās

raksturo

pretošanās padomju karaspēka papildu kontingentu šanai,

vienas

no

uzstāšanos

masu

Tautas valdības neviens

iegāja

bas

attīstību.

Zinot

arestēšanā

locekļu

trīsdesmito

gānu

LKP

un

ņam

tiski

notika, arī

hitleriskā

CX

daudz

faktoru

nopietnāk,

jāizvērtē LKP dīt

tautas

proletariāta nomaiņu

1

teikts

gada

praktiski

nekā

savādāk,

jūlija

Ulmanieši

vērīgāk rīcība

CX

1940.

cerības

no

jūnijā

or-

vi-

un

tas

fak-

notikumus.

varēja

cerēt,

ka

1 Baltijas valstīs.

valsts

dienās,

un

Tautas

prezimums

punkta

redzes tās

kustību,

izveidošanu valdību

jūlijā,

—

mūsdienu

šajās

antifašistisko

Padomju

Briseles

gada

prasme

va-

nodrošinot

Tautas

valdības

saeimas

vēstu-

gada jūlijā.

Ulmanim

varēja

Izraisīt

arī

1940.

gada

Miķeļa Valtera vēstule. Tajā PSRS vadītāji apsolījuši Vācijas

saņemtā

apgalvojums, ka jiem neiekļaut Baltijas valstis PSRS sastāvā. 76

CX

vadošo

Ulmanis

pilnīgi ignorēt Ulmaņa

diktatūras

ar

Zināmas no

ka

zinot,

saglabāšanu

1940.

masu

riskajā sesijā

kumā

valdību

nedrīkstam

dentūras

kustī-

LKP

Padomju Savienībā

satrūkuši,

1940.

faktors.

prezi-

Vācija, pabeigusi Francijas kampaņu, panāks

nekomunistisku Mēs

pusē,

pavisam

prognozēja

lomu

Višinska

ne-

darbinieks.

revolucionārās

Internacionāles ir

puses.

tajā

valsts

paliekot

iznīcināšanā

sakari

ārējais

ka,

un

otrajā

aprindas

tuvās

Palika

Staļina

gadu

bet

vadošs

vai

nobremzēt

Komunistiskās

gadā

otras

no

bija antifašistisks,

cerēja,

un

noslāpēt tautas

Rīgā,

un

CX loceklis

izdosies

amatā,

1940.

LKP

Ulmanis

Mūsuprāt, denta

provincē

sastāvs

cenšanās

un

puses,

ne-

ieve-

tika

sāiz-

vadītā-

Sajā bija

nedrīkstam

sakarā

vēl

viens

cilvēks,

likumīgi varēja ceturtās krāts

priekšsēdētājs

gada

maņa

politiskajos

sniedz

pēdējā pils

maņa

1941.

1

nas.

Zīmes»

komandantam, manis

ka

norāda,

janski,

jis vadīt

savukārt

Ulmanis

pieņēmis

ministru

arī, balstoties

tas

1940.

armiju

un

pakļāvās

pils

aktīvi sūtni

PSRS

Augustu

atmi-

turpināja

Ulmanim. Nei-

laikā

šajā

visā

—

Nei-

gadā emigrantu

kas

Višinski,

prezidentu

uz

Oskara

publicētās

tieši

—

Ul-

periodā

rezidences

sanākšanai

karavīri,

bataljona bet

vairākkārt

numurā

Tautas saeimas

pat

štāba

1978.

un

60.

paredzēja

ieskatu

valdības

oficiālās

bija

Tas

sociāldemo-

tiesības

pulkvežleitnanta

gadā pierakstītās

Pili līdz

dājis,

prezidenta

valsts

vietu.

Zināmu

Tautas

manevros

komandanta

«Ceļa

apsargāt

šādas

Latvijā

aizbēgot, pilnīgi

labējais

satversme.

Latvijas

Rīgas

izdevuma

kam

Kalniņš,

1922.

ka

to,

arī

Ulmanim

ieņemt valsts prezidenta

saeimas

Pauls

aizmirst

kurš,

strā-

Derevkā

Kirhenšteinu,

gada 23. aprīļa likumu, turpinā-

floti, vairākkārt pieņemot kara

mi-

nistru

ģenerāli Robertu Dambīti un armijas komandieri ģenerāli Robertu Kļaviņu. Abpusīgi labas attiecības

saja posmā šas

1

Neimanis

•940. bas

gada 6.

Roberts

V| ļņas

kara

bataljonu, 1934. 4

-

15. jūnijā

saucamo

jas

augusta

Ulmanim

—

Kļaviņa

biju-

priekšlikuma

miris. XI

—

1906. g. beidzis

1944. 12. I)

Rīgas

2.

komandieris. Pēc

«leģionāru»

un

Pēc

latviešu

strēlnieku

pulka

gada decembra buržuāziskās Latvijas armijā. ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks un

atvaļināts.

armijas

leitnants

2

1918.

Valmieras pulka

armijas

bija

Kļaviņš (1885. 10. skolu, komandējis

no

gadā

Kļaviņu.

pildīšanas stājās pie pils komandanta pienākuma jūlijā pulkveža Bebra vietā, kurš pēc smagas slimī-

1940. gada 2

liecības

pēc Neimaņa

—

ģenerāli

ar

kustību.

komandieris, 24.

beigām

pēc

teritoriālā —

No

gada

tam

—

PSR

otrajā pusē

maija

materiāliem

1940.

korpusa

Latvijas

loceklis. 1941. gada 13. tēts, Miris ieslodzījumā.

1934.

politpārvaldes

gada

21.

Sarkanās

jūnija

Armijas

komandieris.

Augstākās

saistīts

No

—

no

tā

Latvi-

ģenerāl-

1940.

Padomes

ar

gada

Prezidija

jūnijā komandēts uz Maskavu, kur aresPēc Edgara Andersona domām, Kļaviņā

77

2.

piešķīra

jūlijā Ulmanis

mijas

ka

apgalvo,

19.

jūlijā

pēc

atstājot Ulmaņa

nas,

spiestā gara Ulmanis

nodot

licis

ka

šai

cina

demonstratīvā

laikā

dentam

palika

veida ceras,

kad

pēdējo

Ulmanis ka

bas, tiesa

ieteicis

pašam

,gan,

ar

esot

kaimiņiem trumu

«iespēju Mēs

centās

M.

V.

sakarus

ar

—

vijas

78

cerī-

arī

sadarboties,

armiju

strēlnieku

gadu vidū

virsnieku

Pie

Latvijas

saglabāt

neizslēdzam

trīsdesmito

lielo

vidū.

Padomju

tautas

korpusa

iespēju,

ka

ar

aus-

lieku

sirds

atrodošos

zemē

«rūpīgu

uzturēšanu

draudzīgo

Savienību.

latviešu

Ulmanis

jūnijā

nodrošināt

attiecību

mums

mūsu

armijas

Jeske

Latvijas

(1883.

ieguvis Augstākās štāba

armijas

korpusu

at-

jūlijā,

armijas

ietvaros».

Kļaviņš

sa-

izveidoto

leģio-

Minētā

prasa

slepeno problēma

pētījumus.

Mārtiņš

Franko

ar

Red.)

21.

gada

Padomju pie

(teritoriālā)

jies Francijā, kur dam

1.

izteicis

izdosies

uzdeva

draudzīgu

un

—

organizāciju

tālākus 1

24.

1940.

sevišķi

un

robežās

(O. N.,

glabājis nāru

labu

kaimiņu

vēlāk

un

bet

bēgt,

kāda

Bērziņš

Ulmani

ar

Ulma-

kaut

uz

no-

pabalsta

ka

Alfrēds

valdību

valdībai

sadarboties

lojāli

sarunājies

viņam

sēdē

jaunizveidotajai par

amatā, «cerot

iekārtu».

tika

par

Andersonam,

prezi-

pat ļoti grūti ar visu to aprast, tagad notiek». Arī Tautas valdības pir-

oficiālajā

īgādību

in-

valsts

sēdēs

pieprasījums E.

jauno

lie-

kara

«grūti,

ikas mūsu zemē

majā

reizi

Abās

Ulmaņa

armiju,

kā

jūlijā,

vadību.

jauno

uz

no-

pils,

no

Par

Kļaviņām.

11.

un

prezidenta ar

bijis ļoti

aizbraucot

balstīties

ar-

Neimanis

parakstīša-

pavēles

«Kļaviņš

Latvijas

palīdzības

valsts

1

ierašanās

Jāpievienojas

sadarbību ka

10.

sēdes

uzņemoties Sarkanās

piešķiršanu. nis

Jeskem.

jūlijā,

mēģināt

valīdu savienības sēdē

raidīts

22.

sveicienus

centieniem

viņa

pēdējās

kabinetu,

stāvokiī»,

Tautas

ģenerāļa pakāpi

priekšniekam pulkvedim

štāba

Spāniju. Jeske

Pēc

tika

—

?)

militāro kara

sevišķu

pirmā

skolas

bet

No

vadītājs.

uzdevumu

kara

laikā

cīnī-

1933. līdz 1935. ga1938.

virsnieks

gadā

kā

nosūtīts

Latuz

pārveidošanas par Teritoriālo 1941. gadā apcietināts,

Tautas armijas

atvaļināts,

pasaules

izglītību.

Savienības

karaspēka

palīdzēja

Kad

pienākumiem Šveices

norādījumu

apgalvojuma PSRS mani, ka

Višinskis

izbraukt

uz

esot

apstākļi

tik

šodien.

šodien

šrutu, kas

man

piekrītu,

Mūsuprāt,

sai,

tikt

var

saeimas

zīme

spieda

bet

Komunistiskās

varēja

viņam

Anglijas Kripss 23.

skatījās

labi

valdība

1

jūlijā ar

sūtnis

kara

CVVA.

ieradies

—

atļāva sākuma

1307. f.

tas

tautas

apmesties

1. apr.

un

no-

tik

pie-

gribu.

tiesāšanu

un

Savienību.

ka

Stafords Ulmanis

«...Viņš

iz-

cieņu.» Padomju Stavropolē.

tika apcietināts

—

tika

bija

masu

valdībai,

ar

tie-

Tautas

kopā

sers

Maskavā:

Ulmanis

—

Latvijā

Maskavā

pret viņu izturējās

Ulmanim

Tēvijas

LPSR

telegrafēja

katru

politiskām

Padomju

savai

Ar

autoritāte

Ulmaņa

uz

Neimaņa

lēmumiem

vāja, ka

latviešu

ar

izbraukt

vilcienu un

tik

vienīgi aizkavēt

iespēju

toreizējais

24.

jūlijā

Lielā

ietekme

Ulmaņa

tam

nodošanu

ātrāk.

gaitā

mar-

—

kuru

kādām

partijas

revolūcijas

šo

ka

viņa

kaut

jau

manu

austrumiem».

apšaubīt

iespējas

uz

trešo

uz

vēsturiskajiem

Staļinu rēķināties

Višinskis dot

un

sociālistiskās

spēcīga,

citu

labi saprata,

pēc

cerības

viņa

mahinācijām.

piedāvāja

tagad

pamata

laikā

aizbraukt

sanākšanu

aizslaucītas

bet

izvēlējos

es

stundās

Latviju

vakariem,

pieņemts lēmums par

centās

un

un

nopietna

nav

iespēju

atvadoties,

jūlijā

atstāju

uz

aizbraucu

es

val-

Neimaņa

«beidzamās

ka

Man

noraidīja.

Ulmanis šai

atstāstu.

doties

nepatika,

tā

un

22.

teicis, ka

mainījušies,

nodomājis

velēšanos

Pēc

Derevjanskis informējis Ul-

Savienību.

Neimanim

krasi

Biju

pieprasīja

Šveices

vīzu,

neizsniegt.

vīzu

prezidenta

Ulmanis

jūlijā

pārstāvim

sūtnis

Staļina ziņas,

valsts

no

dzīves

Ulmanim

viņam Staļina vārdā piedāvā

Padomju

Ulmanis

bez

ne

viņu

un

tiesas

pelnītās

21.

gada

diplomātiskajam

deva

brīdi

No

atbrīvošanas

pēc

1940.

1

acīmredzot

izvairīties,

Višinskis.

dība

daļu izvietošanas

nokārtošanas».

apstākļu

317.

Pēc un

I.

79

1942.

gada rudenī Krasnovodskā

maņa

politisko ceļu, jāuzsver,

sedz

latviešu

visu

mūžu

metodes

varēja diem

jai,

lauku

buržuāzijas

pārstāvēja

pēc

nākt

varas

pie

—

ceļu

un

notika

tās

ekonomisks

sociālistiskā

—

tās

un

intereses

at-

viņš

un

valdīšanas

buržuāzija

varu

to

politisks un

ar

dažā-

manevru

iespē-

vienīgi

Izzūdot šo

revolūcija

Ul-

Novērtējot

likumsakarīgi

Nacionālā

noturēt

politiskiem manevriem.

uzvarēja

tas

uz

sagrābšanas.

varas

mira.

ka

krahs.

varu

Latvijā

savās

rokās

saņēma proletariāts. Vēstures zinātņu doktors O.

NIEDRE

un

vēstures zinātņu kandidāts M.

VIRSIS

REVOLUCIONĀRIE DEPUTĀTI SAEIMĀ

BURŽUĀZISKAJĀ

(1928.—1934.)

laikā

Pēdējā jumu

vai

—

skaitīdama

un

daudz

darbatautā.

vārdiem, kas ļos: tās

tūkstoti

par

«Partija

teikti ir

ir

tā

atsevišķos spēja

atbildēt

gados I.

pagrīdes 100

10,

spēks

ne-

plašāku

progresīvais

apzinīgais,

jautāpagrīdē

gūt V.

ar

Krievijas

avangarda

vairāk lielāks nekā Vai tas

tikai

Gribētos

šķiras

atrazdamās

biedru,

cariskās

Sā

avangards.

dzirdējusi

esmu

partija,

rindās

savās

vairāk

ietekmi

vairākkārt

komunistiskā

Ļeņina

apstākslānis,

reižu

un

skaits.

iespējams?

Vai

simta

spēks

pārsniegt

var

tūkstoša spēku? Var

un

pārsniedz, kad

Organizācija

Sos V. I. Ļeņina vijas

simts

desmitkāršo vārdus

Komunistisko

var

partiju

ir

organizēts,

spēkus.»

l

attiecināt

nelegālo

uz

laikposmā

Lat-

1920.

no

līdz

1940. gadam. Lai

uzturētu

ļauku

saiknes

darbaļaudīm,

iespējas,

kuras

tija.

iespējas

Sls

ar

strādnieku

komunisti

pieļāva

izmantoja

Latvijas

praktiski

Ļeņins

V. /. Raksti.

Tulk.

no

4.

tās

buržuāziskā

attiecas

republikas 14 gadiem (1920.—1934. turpinādami revolucionārās Latvijas 1

pilsētu

šķiru,

Izd.

uz

15.

—

un

legālās

demokrā-

parlamentāras

V). LKP biedri,

sociāldemokrātijas Raksti

—

19. sēj.

—

360. lpp, 81

tradīcijas, Viņi

kultūras

arī

Par

pagastu padomēs.

un

atbalstu

gālo

divdesmito

1928.

kad

gada vasarai,

Piecus

gadus

ka

komunisti vēstulēs Stučka.

rakstos

Tomēr

šis

organizāciju

šanu

komisijas

trēt

tējās

iestādes

aktivitātes nistu

speciāli

iezīmējās īpašu

vien

ne

Tas

inteliģences.

Taču

sāka

proletāriskajā

Pēc

momenti. nieciskāko

82

autores

Vispirms —

skaidri

domām

jau

par

to. 1928.

tas,

ka

gadā?

šķiras

politiskās

rādīja,

ka

komu-

pusproletāriskajā un

redzams

sociāldemokrātisko

sarakstu,

šo

ideja gūst spēcīgu

un

īpaši

reģis-

pēc tam vie-

bija mainījies Notikumi

vēlē*

izdevās

tūlīt

un

1928. ga-

Latgales

uzmanīt

vienotās frontes

kļuva

vēlē-

iesniedzē-

Līdz

—

strādnieku

pacēlumu.

strād-

parakstītājus

gadā

sa-

vēlēša-

esošo)

sarakstu

vidē, bet arī daļā sociāldemokrātiskās

ziemā.

saeimas

ietekmē

legālu aģitāciju

ar

savās

nedz Pirmās

strādniekiem

situācijā

propagandētā

atbalsi

1925.

sarakstu.

nekādu

politiskajā gads

—

kreisajiem

to

mudināja Pēteris

sarakstu

šo

Latvijas

Uz

kandidātu sarakstus

Turklāt

noraidīja.

kandidātu

varas

Sis

tribīni.

Otrās

i., LKP

(t.

vienu reizi

nepieļautu

Kas

nedz

iesniegtos

daudzus

apgabalā

savu

strādnieku

sākumā

gadu

deputātu kandidātus arestēja.

tikai

dam šanu

lai

kā

tāpat

izvirzītos

LKP

nov.)

saeimas

neizdevās

nodoms

(1922.),

nieku

jus,

pat

slēdza.

1933. 21.

—

le-

Rīgas

līdz

bija to

iestādes

vairākkārt

viņus

(1925.), jo kreiso

nās

galveno

izvirzījās

tas

parlamenta

iegūt

vēlēšanās

eimas

nov.

divdesmito

jau

tiecās

un

darba

funkcijas veica

domēs

pilsētu

frakcija.

zemnieku

Jāzina,

varas

citās biedrī-

un

sākumā

Tāds

kooperatīvos,

ir,

masu

gadu

3.

(1928.

legālā priekšposteņa un

šā

centrālbirojs.

Arodbiedrību

atturības tas

darbatauta,

bija

slimo kasēs,

iestādēs,

pašvaldību

kur

visur,

arodbiedrībās,

izglītības, īrnieku,

un

bās, kā

atrasties

centas

darbojās

bezpartijiskās

jau

1928.

akcentējami

vairāku

—

tieši

arodbiedrību

gada

sekojoši strād-

gadskār-

tējās pilnsapulcēs jos

gados

lideriem

kongresos

un

nekavēt

strādnieku

strādniecības

kustības

reformistiskā

abu

pašvaldībā kreiso

39

no

Pēc

1928.

90

Rīgas

listiskais rāku

sekmīgām

visi

izbalsoti

Buržuāziskā spārns Un

tad

niem

prese

—

kā

demonstrācija. publikas abu

šās

Pirmo

reizi

daudzu

demonstrācijas

centie-

Maija

plašā

pārstāvji.

gājienā lauku

pat

un

re-

kustības

kopīgā

pilsētu

organizēšanā

to

labējais

ka

buržuāziskās

vienošanās

inteliģences

un

ar

kandidāti.

strādnieku

pēc

provinces

vai-

guva līdz

šķiras

Pirmā

Latvijas

laikā

sociā-

opozīcijā.

sekoja

savstarpējās

Rīgas,

proletariāts

rakstīja,

strādnieku

turpinājums —

un

buržuāzijas

satraukumu

ar

deva

tas

vēlēšanās

no

domnie-

Turklāt

atbalstu

reakcionārās

pastāvēšanas

virzienu

devās

amatu

domnieku

vienotības

pēc

skaitliski

domē esot nostumts

Rīgas

sastāvēja Bunda

domniekiem.

pilsētas pilsētas

galvaspilsētas

un un

vēlēšanām

gada

spārns

gadā

un

iespē-

spārna pozīciju

spārns

sociāldemokrātu

demokrātisko

tika

1926.

izveidojās

strādnieku,

kiem.

Sis

Par

revolucionārā

—

sadarbības

domē.

Rīgas

prasot

apvienošanos.

jām pauda arī tā saucamā sociālistiskā pastiprināšanās

iepriekšē-

opozīcija,

spēku

virzienu

lietišķas

—

nekā

stiprāk

revolucionārā

izpaudās

ka

Jāpaskaidro, loma

īpaša

piederēja

Neatkarīgo sociālistu partijai un Latvijas Atvaļināto karavīru biedrībai. Pēc LKP ierosmes Neatka-

Latvijas rīgo

sociālistu

trējis

Populārais v.

ārsts

Andrejs

vadībā

Pavasarī

un

Latvijas

Komiteja

un

valdes

spārns.

Neatkarīgo Latvijas

organizācijām

—

Andrejs

vēlēšanās

Atvaļināto

publicēja saliedēt

gada

sociālistu

aicinājumu

(īst.

biedrības

pārsvaru ziemā

partijas

karavīru

strādnieku

tolaik

—

Kurcijs

karavīru

1928.

reģis-

bija

darbinieks

Atvaļināto

ziemā

gada

februārī

gada

dzejnieks

revolucionārais

bas valde vairākkārt nieku

1928.

sabiedriskais

Kuršinskis).

1928.

bija guvis trālā

partiju

progresīvais

visām

šķiras

un

Cen-

biedrī-

strād-

spēkus 83

Arodbiedrību

gas

Pirmā

kopīgu

Komiteja vienas

tivitāte,

Tas,

otras

dabiski,

pozīciju

šķirā

valdošajā

lika

un

prāt, galvenokārt šis apstāklis sarakstu

nās.

Jau

1928.

strādniecības skaldītu

komunistiskos demokrātu

sociāldemokrātus konkurences

tinot

kreisākos

reiz šīs

iestādes

Turpmākā tās

gan

žot

lijā

varas

84

Latvis.

ielaist

sa-

dažus

šķiras

atklāti

pavisam līderis

Arveds

Saeimas

iekšlietu

laipnā

ministrijas

vie-

rakstīja Bergs

vēlēšanās

(kreisās strādniecības—

tās

1.X.)

un

pretimnākšana,

Cen-

izpu-

Vairāk kā jāšaubās, vai šoviņiem izdarīs tādu pašu pakalpojumu».

valdošo

aprindu

spēku

vēlēšanās,

—

bet

liecināja,

pozīcijas, vienlaikus

nostiprināšanas.

1928.

Latvijas

15. maijs.

un

1

ka

pielaibaidās

gada jū-

LKP galveno legālo atbalstu

centrālbiroju—

organizācijas.

1928.

izturēšanās

sociāldemokrātu

iestādes slēdza

—

lai

kampaņā,

sarakstus.

Rīgas Arodbiedrību

1

buržuāziskajā

tam strādnieku

aprindu

strādniecību

strādnieku

vēlēša-

saeimas

nodomu

«Beidzamās

komisijas

komunistisko

no

no

grib vājināt

kreiso

līdz

—

atsvabināja

vēlēšanu

trālās

Par

pozīcijas,

—

«Latvis»:

avīzē

Manu-

deputātus saeimā, lai tur vājinātu sociāl-

nacionālistisko

galēji savā

Trešās

vēlēšanu

spēkus.

frakcijas

pārstāves

nīgās

savu

par

taktiku.

šķiras ieceri pieļaut kreisās*

piedalīšanos

strādnieku

bažas

jaunu

izteikumi

pavasarī

par valdošās

presē liecināja

strādnieku

saliedēšanos.

šķiras

noteica kreiso strādnieku

reģistrāciju

gada

—

ak-

pastiprināta

izraisīja

meklēt

atbildi.

pieaugums

sociāldemokrātisko strādnieku

par

Centrālā

piekrītošu

strādniecības

puses,

stiprumu

kandidātu

deva

Uz Rī-

organizēt

SDSP

Latvijas

lozunga popularitātes

vēstīja

—

vadību.

ierosinājumu

komiteja

kreisās

puses,

no

atsaucība

gājienu

Maija

Latvijas

letekmēja

partijas

centrālbiroja

Vienotās frontes no

strādnieku

Rīgas

un

Tas

lozunga.

pretfašisma

zem

Sociāldemokrātiskās

—

vēl 19 citas kreiso

proletariāts

atbildēja

ar 1928. gada 22. augusta ģenerālstreiku un demonstrāciju, kurā pretēji Latvijas SDSP vadības lēmumam

piedalījās daudzi 1928. gada

attiecībās

sociāldemokrātisko

22. augusts ieviesa

ietekmi.

LKP

paplašināja

un

organizāciju biedri.

lielāku skaidrību To

šķiru Lat-

rādīja

vijas Trešās saeimas vēlēšanu rezultāti. Bet

vispirms

vēlēšanu iestādes tijas

politiskajiem apstākļiem

par

22.

Pēc

apturēja

simpatizējošās

Gandrīz

visi

ierobežotas. cionāros Arī

lais

domju

un

vēl

konfiscēti,

centās

līdzekļiem

348 līdz

pieauga. sapulces

vājināt

revolu-

apstākļos

nelegālā

pirmsvēlēšanu

arodbiedrību

LKP

tās

un

biedri,

enerģiskākie

Atvaļināto

J. Raiņa

pilnvarnieki,

biedrības

karavīru

reformistisko

kluba

daudzu

arodbiedrību

un

un

pilsētu slimo

Latvijas tāpat

nodaļu,

vietējo

legā-

Neslēgto

aģitāciju.

pagastu padomju kreiso frakciju locekļi,

kreisie

vairāku

tas

līdz

jūlija no

pirms vēlēšanām.

veica

kreiso

No

palielinājās

tika

par-

strādniecības

vidū.

nedēļās

izdevumi

Ar šādiem

minētajos

slēgto kasu

kreisie

spēkus

aktīvs

skaits

Pirmsvēlēšanu

cilvēkiem.

kreisās

inteliģences

septembrim politieslodzīto 524

aresti

varas

sociālistu

Neatkarīgo

plaši

pirms-

notikumiem

augusta

Latvijas

Notika

darbību.

tai

un

vēl

posmā.

nodaļu, Lat-

vijas Telpu īrnieku biedrības, daudzu kultūras biedrību biedri rīkoja sapulces, izplatīja literatūru, veica individuālu

izskaidrošanas

Minēšu

dažus

PoHtpārvaldes tajam 22. nas

tika

—

un

LKP

no

materiāliem

sapulcēm.

augusta

darbu.

skaitļus

par

ka

Jāpiebilst,

pēdējā nedēļā pirms

vēlēšanas

notika

aizliegtas. Laikā

no

7. 6.

legālās

kreiso

pāris

nedēļas

pēc

saeimas vēlēšanu die-

oktobrī līdz

un

preses rīko-

strādnieku

30.

—-

sapulces

vispār

septembrim Latvijā

notika apmēram 105 šādas sapulces. Tikai 30. septembrī vien tā bija svētdiena Rīgā kreisā strādniecība —

—

noturēja četras, vēlēšanu

bet

sapulces.

Kurzemē Turklāt

un

Zemgalē

tās

tiešām

—

34

bija

priekšmasu

85

sapulces. Kuldīgā sešās sapulcēs, ko priekšvēlēšanu laikā bija

noorganizējusi

piedalījās nieku

pamatoti teikt, Kuldīgas

viss

dalījās aptvēra

gandrīz

niekus,

bija

vidējais

arodnieku

kreiso

simtprocentīgi 1000

sapulces

arodbiedrība, dalīb-

sapulces

pilsētā pārsniedza tūk-

proletariāts

reģistrēti

arodnieku

kreiso

Tātad

tādā samērā nelielā

skaits

stoti. Var

strādnieku

Kuldīgas

cilvēku.

6 680

sapulcēs pie-

slimo

(jo

strād-

Arī

Liepājā

pusotru

tūkstoti

dalībnieki).

pulcēja

ap

kas

kasē,

Kuldīgas

visus

Daugavpilī,

klausītāju. Daudzviet,

piemēram

vairākās

Zemgales pilsētās, tāpat daudzos

Vidzemes sakarā

pagastos

komjaunieši

lai

aktīvs

aģitētu

nelegālās

Stučka,

vērtēdams

žurnālā

denī

«...rakstiskā

saeimas

veiklība,

vīrus,

legāli

lai,

1928.

tūlīt

3.

Padomes

ēka

strādnieku

dis,

Oskars

un

—

Jankus,

komunisti.

Linards arī

Laicens

pirmais

par

frakcijas

izdevu-

pārziņā.

saeimas

deputāti:

Jeršovs,

atklāšanas

Augstākās

PSR

mandātiem

Jānis BaloLaicens,

Visi

deputāti

revolucionārais

kļuva

1929.

priekšsēdētājs.

seši

ienāca

Linards

Slaugotnis-Cukurs.

šajā amatā L. Laicenu nomainīja 86

jauniešu

Latvijas

frakcijas

tādu

izplatīt

politpārvaldes Šis uzdevums

tagad

Populārais

apmērus.»

nācās

bija vajadzīga

Trešās

Leonīds

Jānis

ka

dežūrējošos

deputātu

ar

zemnieku

Ernests Miezis,

bija

—

ru-

Un

revolucionāro

dienā saeimas namā

gada

iespiestos

spiestuvēm.

no

laikā

Pēteris

rakstīja,

nedzirdētus

konfiscēja.

novembrī

1928.

atzinīgi

tipogrāfijā

apmānot

atradās

gada

sapulces,

klāsts.

literatūru

izdoto

visus

iznestu

iespiesto

lielākoties

Biedrs»

aģitācija pieņēma

iestādes

varas

liela

revolu-

kampaņas

literatūras

rezultātus,

vēlēšanu

nelegāli, jo gandrīz mus

vēlēšanu

legālās

un

«Cīņas

arī

ka

Jāuzsver,

bezpartijiskais

un

at-

sapulcei

organizētajiem sarakstiem.

Trešās

Jāapbrīno izdotās

dabūt

sociāldemokrātu

izmantoja

LKP

par

Ventspilī,

lielajām grūtībām

ar

ļauju, komunisti, cionārais

un

rakstnieks

gadā.

1930.

J. Balodis.

Viņš

gada

bij3

aprīli

Strādnieku

paplašināja

ailē

anketās

zemnieku

un

75 000

turpat

vēlēšanu

(lasīt,

četriem

Nr. 22.

apgabalos

izdevās

bija

bet

19 deva

saraksts

vēlēšanu

Vidzemes

Viņš

atbalstīja

strādnieku

sinājumus. Tātad bija ieguvuši 1931.

tātu L.

7

vietas.

un

Pirmo

Zemgales,

apgabalos, vēlēšanu

balā Sī

šo

19

Nr.

un

tīns

pašu

bija

saraksta

krātu

un

—

runām,

ar

un

Nr.

16

formālu

dzīves

Nr.

16

saeimā

kaut

—

or-

kandidēja Rīgas, Kur-

—

Rīgas

iemeslu

virsslānim

un

vēlēšanu

Zemgales

vēlēšanu apga-

dēļ

noraidīja. netī-

pārlieku

kandidāts

baznīcu

Konstan-

zaimojošajiem

K. Mežuli

gan

LKP

sākumā

demonstratīvo aiziešanu

apgabalā,

iero-

saraksti

ieguva kopā 7 depu-

Latgales —

16 pirmais

saviem

Latgales organizācijas.

vēlēšanu

aktīvi

frakcijas

strādniecības

Zīmīgi, ka Latgales

politiskās

Mežulis

stiem

Vidzemes

sarakstu

frakcijas

saeimas sākumā

kura

sarakstu,

sarakstu

apgabalā.

novada

kams

bet

Lat-

—

Jeršovs

Kurcijs

Andrejs

Laicens, izdevās reģistrēt visos piecos

zemes,

neatkarīgo

zemnieku

ievēlētajā Ceturtajā Nr.

to

(Rīgas,

Leonīds

zemnieku

bija

un

vietas.

deputātu

igadā

—

un

īstenībā kreisās

saraksti

ganizētie

apgabalā

strādnieku

sarak-

deputātus

ievēlēts

taču Trešās

neiekļāvās, visus

divus

kas

,

22)

apgabalos

atbalstītais

LKP

tika

apgabalā

vēlēšanu

(Kuršinskis).

Arī

Nr.

par

(Nr.

1

kreisas

arodbiedrības,

vēlēšanu

trijos

703)

kandidātu

sarakstu

kreisās

Kurzemes, Zemgales),

sastāvā

tika

gadā pārstā74

—

balsojuši

19. Pirmo

vadītās

reģistrēt

(prezīci

sociālistu

un

saeimā

deputātu

deputātiem

strādniecības

Nr.

un

LKP

organizējuši

gales

reizi

1928.

frakcija

vēlētāju

komunistiskās)

stiem

ienākšana

pirmo

—

«nodarbošanās»

Strādnieku

piecos

frakcijas

sociālo sastāvu

«strādnieks».

ierakstīts

vēja

zemnieku

un

tās

šeit

no

ievēlēja

viņa

rak-

sociāldemo-

Rīgas

sabiedriskā

darbība bija mazāk zināma. *

.Valdības Vēstnesis.

—

1928.

—

27. okt. 87

Par kreiso

sarakstiem

strādnieku

nodoto

(70672 biļeteni) 1931. gadā salīdzinājumā bija

samazinājies skaits

putātu

palika

nāro strādnieku

LKP

pilsētas

nodrošināja

Rīgas

de-

revolucio-

vēlēšanu

Maskavas

gadu

tomēr

apgabalā

priekšpilsētā

un

rajonā balsot par sarakstu Nr. 16, bet 19. «Sarajonos par sarakstu Nr. —

aģitāciju», pēc vēlēšanām atpolitiskās pārvaldes aģentūras vadītājs R. Stiglics.

karā

ar

zina

«Mežulis 1931.

komunistisko

arī

tika

gadā

strādnieku

Saeimā.»

saeimā

strādnieku

ieņēma

trešo

Zemnieku

savienības

dītāji bija

šādi 1 ;

Vēlēšanas

Zemn.

SDSP savienība

Ceturtajā piekto

jo

aiz

vēlē-

darba

frakcija Trešajā un

frakcijām. Oficiālie skaitliskie

rā-

—

taloni

Deputātu 1931.

g.

ff.

1928.

vietas 1931.

g.

70 672

7

190 562

25

21

142 899

118 974

16

14

bīskapa

zemnieku

Rancāna arī

nieku

izdevās

sīkgruntnieku

partijai

frakcija

vadītajai Latvijas

X-

7

74 703 226 824

kristīgo zemnieku savienībai, kā un

lielāko

frakcijas pārziņā.

zemnieku

saeimā strādnieku

vietu,

priekšvēlē-

sociāldemokrātu

fegOtle

Kreisā str.

arī

atradās

—

un

vietu

1928.

Latvijas

legālās

cilvēkiem

pat nogādāšana

noorganizēšanā

deputāti,

smagumu iznesa

lieluma

daļēji

kontakti

plašie

arī

atsevišķiem

un

noformēšana,

izdošana,

kuru

grupām,

kā

pārzināšana,

organizācijām

literatūras

Pēc

deputāti

sarakstu

Kanditātu šanu

visi

«knifu»

iemaņas,

tāju

ievēlēts

aktīvi darbojās priekšvēlēkampaņā. Lieti noderēja viņu .parlamentārā darba

šanu

ar

1928.

tūkstošiem,

To

organizētība.

Sarkandaugavas šo

pats.

tas

strādniekus

aicināja

pārējos

četriem

par

skaits

balsu

ar

ieņēma

Latgales Jaunsaim-

katrai

iegūt

8

deputātu vietas. >

88

Valdības Vēstnesis.

—

1928.

—

27.

okt.;

1931.

—

20.

okt.

Var rasties tīvie

tautas

labvēlīgi,

par

skaidrot

ekonomiskās

ar

—

mierināto

balsu skaits

represiju Bet,

otras

no

vienotās

frontes

kas

Ceturtās

saeimas

raksturu.

vienas

no

So

kļūdu

var

puses,

iz-

iespēju

radīja LKP kļū-

sektantisma

vēlēšanu

bija

nodoto

legālo

to

puses,

taktikā,

neap-

—

sarakstiem

pastiprināšanos,

das

asu

To,

objek-

grūtībām

pieaugums

organizētajiem

samazinājās?

ar

kad

gadā,

krīzes

aktivitātes

masu

LKP

sašaurināšanos.

■paši

1931.

jautājums, kāpēc

apstākļi

izpaudumi, pieņēma

priekšvakarā

cēloņiem

pievērsīsimies

tālāk.

Ceturtajā saeimā ievēlētās strādnieku un zemnieku frakcijas personālais sastāvs mainījās galvenokārt represiju

dēļ.

kārtoti

saņēma

E

Miezis.

:

sāka

gada rudenī

O.

Pirmo

Jankus,

reizi

Fridrihs

pildīt

Emīls

un

1931.

Sudmalis.

1933.

L.

mandātus

deputātu Jeršovs,

L.

Laicens

atbildīgos deputāta

un

pienākumus

Landovskis,

Konstantīns

Jāatgādina,

ka

E.

at-

Mežulis līdz

Sudmalis

sākumam

Pēc

gada bija frakcijas priekšsēdētājs. tam šos sastāva pienākumus pārņēma otrā deputāts Oskars Gulbis. Deputātu sastāva nomaiņa sākās jau 1932. gada vasarā. Ernestu Miezi arestēja. Pārējie deputāti

un

lēmumu

vienīgi gadā dos

Jeršovs.

dzimušais

jaunākais

un

Rūdolfs

saeimas

Gulbja darbojās

Lapinš,

mandātu

gan

Otrajā

Augusts

Fricis

vadības Sa-

Padomju

piebilst,

populārs

vidū.

uz

strādnieku

deputāts

ļoti

un

zemnieku

O.

deputātiem Gribas

Fridrihs Lan-

partijas

ar

aizbrauca

Daugavpils

saeimā

trūcīgo

šova

un

No pirmā sastāva

Ceturtajā un

Latviju

Leonīds

Laicens,

Mežulis

Konstantīns

atstāja

vienību.

Linards

Oskars Jankus,

—

dovskis

ka

paturēja

šis

puisis

Trešajā,

Latgales sastāvā

190f>.

bija

ga-

gan arī

strādnieku bez

L.

Jer-

Bergs, Miķelis Bite,

Matisons

un

Pēteris

Rutiņš. Pirmā

sastāva

deputātu

sastāvā

četri deputāti bija strādnieki, otrajā pieci frakcijas locekļi bija rūpniecības

89

strādnieki, nieks.

1928.

dīgs

darbs nekā

lamentāra

parlamentāra

cīņa,

kam

pie

ko

izpratni,

Strādnieku

(L. Laicens

tik

zemnieku

un

zināma

un

E.

zināšanas,

slimība

Kā

reizē

Kaut

Latvijas

I.

Ļeņina

1

90

vajadzēja

izdevumā

arī

LKP

Un

deputātiem

tomēr

sākumā,

strādnieku

Darbs»

minūti

«krei-

revolucionārā

frakcijas gaitu

izteikt

kustībā

«Bērnišķā

formulētos

«Kreisais «katru

CX

kontaktus

gatavošana

jo

šķiras vie-

rakstīja

Linards

bija

jāaizstāvas

Rīgas komiteja

sistemātiski

frakciju,

Biedrs.

likumprojektu

gandrīz pilnīgi saeimas

un

saeimu

—

1928.

atradās

kas

pašu deputātu

nodrukātas

stenogrammās

—

uz-

izstrāde,

posmā.

deputātu anketēs,

Republikas

Cīņas lpp.

un

ar

Ceturtās

ielūkojas

vijas

23.

divi

pieredze,

revolucionārajā

grāmatā

pamatprincipus.

frakcijai

ziņā, sevišķi Ja

visiem

deputātiem

jāuzbrūk».

turēja runu

dabiskā šķiras grūti piesavināma bez

darbības

komunismā»

jautājumā

dokli.

un

frakcijas

neklājās viegli, sevišķi pašā

Laicens,

ilū-

bija pat Piektā gada revolūviņi bija daudzmaz apguvuši poli-

arī

parlamentārisma

katrā

rada

dialektisku

prasa

Miezis)

V.

pieprasītajā

suma»

kas

strādnieku

revolucionārās

dalībnieki. Visi

tiskās

formas

parlamenta

pretrunas,

jāved

Jo te ir

revolucionāra par-

1

kļūdīšanās.»

cijas

bet

nu-

tas ir

strādnieka

laktas.

un

cīņa,

izjūta, bet kas tomēr jāattīsta

bija

atbil-

ir

darbs

un

atgādi-

septembra—oktobra

vienkāršā

atvieglina

gan

zem-

strādnieku Stučka

Pēteris

parlamentārieša

Biedra»

pie āmura

daždažādas

un

darba

viens

novēlējumā

«Priekš

rakstīja:

vienkārši

zijas

«Cīņas

grūts.

grūtāks ne

savā

revolucionārā

viņš

un

deputāti bija komunisti.

deputātiem

frakcijas

cik un

murā

rudenī

gada

zemnieku

nāja,

laukstrādnieks

viens

Visi abu sastāvu

Nr.

9—lo.

—

izziņu

Lat-

pieli-

Sept.—okt.

kumā, kļūst

redzams, ka

parlamenta

locekļu

nieku kusu

zemnieku

un

frakcijās

augstskolas

zemnieku saraksta

un

tātu Arnoldu Deglavu, kuriem

izglītība,

visi

zināšanas

slēpās mībā

guvuši

aizstāvēt cīnīties

kāda

gaisotnē, mentā, šanās

kur

deputāta

mandāts

šinātības savai

uz

vai

spēks

pašaizliedzīgajā stingrā

apņē-

darījumu

Latvijas

kuluāros

par

karjeras

Atbildot

uzticīgi.

Deputātu

parlatirgo-

un

parādība,

parasta

bija

uzskatīts

politiskās

un

šķirai

tika

augstākā

Politisko

varu.

tika sastādītas balsīm

deputātu

ar

ceļā.

buržuāziskās

valdīja

valdības

O.Jan-

pamatskolu

intereses,

ļaužu»

strādnieku

par

tikai

darbatautu,

ar

«mazo

Strād-

pēdējo depu-

bija nepabeigta

beiguši

pašizglītības

saistībā

viņu

gribā

pārējie bija

daļai

lielākajai izglītība.

L. Laicenu,

frakcijā, izņemot

strādnieku

un

citās

bija

garantu,

bet

nodro-

materiālās

palika

viņi

sociāldemokrātu

frak-

cijas pārstāvja kritiku par strādnieku deputāta O. Gulbja negludo runu, F. Bergs, viens no enerģiskākajiem pēdējā sastāva deputātiem, 1932. gada oktobrī teica: «Musu

divās

locekļi

frakcijas

Strādnieku

tās.

zemju

V.

I.

komunistiskās

«...tieši

—

lp strādājošo likušas

tāpēc

vai

šai

uzskatīja saeimu.

1

Ļeņins

kliedēt

Savā

V.

darbā

1.

ir

Raksti.

—

tieši

mudinādams

gan

savu

kas

sēj.

raksturu, nozīme

svarīga

kuras

acīs,

—

atpa-

piesātinātas:

šās tribīnes veikt

darbu...»' gan ār-

parlamentārajā,

numurā

31.

no

un

ār-

buržuāziskajos

organizācijas

par

ilūzijas,

pirmajā

slāņu

risēja

saeimā

aizspriedumu

un

deputāti

darbība

atmaskojošo

sevišķi

visplašāko

pienākums

Pusparlamentārajā ar

ir

runāt...»

daiļi

—

strādāt

darba

tribīnei

aģitācijas

Revolucionārie

arī

šā

sīkburžuāzisko

Propagandas,

gadā,

partijas

masu

komunistu

jomās

1920.

Ļeņins

parlamentos, akcentēja J°

frakcijas

saistītās

savstarpēji

ārpus

mācījušies

nav

zemnieku

un

galveno pienākumu

darbaļaudīm

frakcijas

saistījās

avīze

«Darbs

161.—162. īpp.

91

un

Maize»

aicināja

uz

saeimu,

jo

1928.

Kopš

Vadošo

izveidošanās. 1929.

arī

vietu

pēc

līdz

ziemas

īstenībā

E.

Miezis

arodbiedrības

domnieku

viņiem nieku

ļāva

pienākumus.

nieku arestu L.

drošāk

vienīgais Liepājas

O. Jankus.

O.

gotnis-Cukurs, Strādnieku

un

deva

vam

pilsētu

kreisajām

un

Trešās

jās tika

92

arod-

citu dom-

ar

pārstāvis bija saeimas dedomē

frakciju

arodnieku

Laicens,

J.

frakSlau-

J.

Balodis,

frakcijas iesniegtās prasības legālā kā

pašvaldību,

tāpat

arī

darba

aktī-

slimo

kasu

revolucionārajai

opozīcijai komi-

bezdarbnieku

arodbiedrībās,

c.

saeimas

galvenokārt publicētas

paziņojumi ciju

veica

tiesības

domē

sakarā

programmu

lauku

frakcijām,

v.

Vieta»

vienlaikus

imunitātes

—

revī-

—

«Darba

Gulbis, R. Lapiņš, P. Rūtiņš.

reformistiskajās tejām

Jankus

Rīgas domes arodnieku

zemnieku

darbības

saeimā —

L.

deputāti

darbojās

priekš-

metālrūpnie-

Daugavpils

nereti

arī

vadīja deputāts

deputāti

rīkoties.

Jeršovs,

—

O.

tās

Balodis

valdes un

avīzes

un

Deputātu

frakcijas aktīvākais,

putāts

cijā

Vairāki

veidotājs.

galvenais

loceklis

gan

J.

deputāti.

priekšsēdētājs,

Ce-

iestādes to

varas

savienības

valdes

—

komisijas priekšsēdētājs

zijas arī

Arodbiedrību

Latvijas

sēdētājs,

pārstāvēja

vasarai, kad

izveidošanā,

darbojās

frakcentra

arodbiedrību

priekšvakarā

aktīvi

frak-

darbā

legālajā

1931. gada

savienības

gan

amatos

vadošajos

cības

ne

kustības

masu

Arodbiedrību savienība

Latvijas

gada

partijas

jauna kreiso

turtās saeimas vēlēšanu

bija

piecos,

ne

zemnieku

un

revolucionārās

legālās

cija saglabāja

slēdza.

īpašas cerības

nav

gada rudens strādnieku

nostājās

priekšgalā.

no.

spēks

deputātos, bet ārpus parlamenta».

septiņos

cija

nelolot

darbaļaudis

«strādniecības

par

rīkotājiem

posmā

ar

saikne

frakcijas

deputātu frakcijas

runas un

un

kreiso

pasākumiem,

vēlētājiem

ar

preses

īsteno-

starpniecību.

iesniegumi strādnieku

informācija

par

Tur

saeimā,

organizābezdarb-

nieku

streiku kustības

un

Avīze

padomi.

sniedza

Vairākos

jautājumos.

ņas

darba

darbaļaužu

ziedojumi

Frakcijas 3.

dienas tiens

līdz

avīze

bija

«Darbs

avīze

novembra

1929.

četrām

uz

partijas

Maizes»

1929.

nedēļas

laikrakstus.

konfiscēja.

reizes

Tā, piemēram,

cijas

nedēļas

četri

tika konfiscēti.

ņemtie

Trešās

20

izdevumus

preses

vušas žāk

sāka

Taču mus

Cīņā

ar

frak-

no

numuriem

frakcijas

tiesības.

zau-

prese

redaktoram

bija

debie-

Deputāti

izlaišanu.

izdevumu

saeima

nopelni

rakstīja

arī

ierobežoju-

pieņēma

E.

priekšsēdētājs atbalstu

legālajos

Pieredze

žulirn.

Pēdējā nebija.

(arī

deputātu

jau

bija

bija arī

un

jau laikfrak-

posmā

inteli-

izdevumu

veido-

Konstantīnam šādas

represiju

—

LKP

darbojies Maizes»

nevienam

pastiprināto

Viņam

progresīvās

nedēļas

sastāvā

Laicenam.

centrālbiroja

saeimas ar

«Darba

žurnālistikā

Turklāt

Jankus.

Ceturtās

Sudmalis

Sudmalis

izdevumos

šanā).

bija

Tās

prese.

Linardam

Oskars

noorganizēja

E.

frakcijas

tapa

Arodbiedrību

izdošanā.

«Informators».

dzes

to

vienreizēju

grūtībām

galvenie

«Ceļš»

ģences

ar

atbildīgajam

bija pieredze Kurzemes cijas

faktu, ka pieciem

likumā

sākumā

tādām

daudz

raksta

frakcijas numurus

šajā ziņā.

veidošanā

Avīzei

kuru

gada

laikā

un

izdeva

frakcija

gada pavasarī saeimas pieliedza deputātiem vien-

praktizēt

1930. arī

«Darba

1929.

preses

neaizskaramības

deputāta

nekā

lielāks

Pēc

daudzus

minēt

kā me-

Priekšu»

laikus būt redaktoriem. Līdz

dēja privilēģiju,

saeimas

tās

«Uz

avīzes

grozījumi

ziemā

gada

iznāca

Jau sākumā

slēdza,

var

līdzekļi.

1928,

no

janvārim

oficiozam.

gada

veidoja

fonda

eksemplāriem

sociāldemokrātiskās

slēgšanas

15.

lappusēm.

2000—3000

par

Maize»

un

gada

cī-

iespējām pil-

pamatu

deputātu algu

un

doti

un

šķiru

nodrukāta

tika

finansiālo

Avīzes

pašvaldībās.

dažādos

numuros

domu apmaiņa par kreiso domnieku sētu

tās

norisēm, vērtētas

konsultācijas

Me-

piere-

apstākļos 93

laikrakstu

savu

tāti

saistījās

Piektā

izdot

Jau

locekļi

frakcijas pasākumu gājienu šanā. bību

Turklāt

šajā

ziņām laikā

40

25

ciju

sapulcēs

biedri, likdami dibināt kuru

lietā

jaunas organizācijas.

Emīla

1933.

minēts,

darbojušās

16

lību.

20

par

organizācijām

apgabala arī

uz

netika

gadā

streikus

Viņš

pārzināja

darbu, vienlaikus

deputāta gaitas

turklāt

daudz

līdzdaar

sava

organizācijām, locekļu

Frakcijas

vadīja

darīdams,

un

tām

no

darba nozarēm,

legālā

slimo

16

saistījās

«specializācija».

arī

Rīgā

deputātu

ar

ciešāk

allaž

vadībā

frakcijas

novadiem. pa

un,

palīdzēja

organizācijas

populārais Rūdolfs Lapiņš, pats

stāvis.

94

citiem

nodalīti

reģistrētie

biedrībās

Sudmaļa ziņojumā,

strādnieciskajām

zināma

pastāvēja

apavstrādnieku daļā

1932.

ar

organizā-

pieredzi,

provincē,

loceklis

frakcijas

brauca

pienākumi mēr

legālās

noorganizētas

Katrs

vēlēšanu taču

kreisās

tikai

laikā

šajā

izde-

biedrības

esošo

gada sākumā,

ka

frakcijai

kreiso

un

kā

vietējās

darba

raksturu.

gadam tika slēg-

piedalīties

politiskā

savu

viņš rakstījis

bijušas

Tā

dar-

ekonomis-

asāku

1931.

dažādās

iestājās

beigdams,

pāri

biedru.

drīkstēja

deputāti

dzīve

Pēc

punktu.

šo

organizato-

zemnieku

un

vadī-

un

deputāti

organizācijas

tūkstošiem

Maija

viņu

politiskā

1928. līdz

no

revolucionāras

par

ka

atbalsta

legālo

masu

Pirmā

organizēšanā

—

strādnieku

periodā

lielāko

demonstrāciju,

bija ieguvusi

arī

zemnieku

un

visu

pastiprinājās

Jāievēro,

saeimas

strādnieku

ar

strādnieku

revolucionārie

plašāk,

apstākļos

mazāk

vumu

tas

vēl

līdzdalība.

krīzes

pāri

saeimas

Mierlauks

Fricis

saikne

piedalījušies

streiku

mītiņu,

un

izvērsa

bija

bija

redaktors,

Ceturtās

tiešā

saeimas

bezdarbnieku

—

Ceturtās

riskā

kās

Trešās

kuras

dalībnieks

deputātu

posmā paplašinājās

depu-

grūtāk, tādēļ

Diena»,

darbībai.

komunistu

simpatizēja

masām.

«Jaunā

revolūcijas

gada

aizvien

kļuva

avīzi

ar

šajā šīs

kasu lai

to-

Piemēram,

proletariāta

profesijas pārkreiso

frakciju

veicinātu

opozī*

ciju Latvijas Atvaļināto kopš

1929.

krātiem. F.

un

Nedaudz

jas

saeimā.

mentārās

cīņas

nātu

1919.

«arī

kas

daļējas

1928.

iesākto

no

šīs

katedras L.

sakām

bet

zemniecībā,

īpaši

zemnieku prasa

visu rai

Latgalē,

un

kā

šinī

ir

zemnieku

un

Amnestiju

frakcija

progresīvajā

kur

10

teica

frakcijas

vien

ne

Komunistisko sita

saeimu

šajā

saeimā P.

rēja

panika».

no

gadu

vai

grupējumu

ar

paziņoja,

daļēju amnestiju, uz

ko

tulkota

gaidāmo

Strādnieku

jubileju.

atbrīvošanu,

iekļauta

tika

sakarā

vārdā

Ne

inteliģencē.

prasība

akts

strāddarba

slāņos,

buržuāzisko

šī

vēlētāju

savu

apžēlošanu

likumīgas

ko

vārds,

pirmais

namā»,

kuru

ar

runa,

populāra

dažu

pat

Republikas

nevis

iesniegto

Sis

apžēlošanas

politieslodzīto ir

Stučka,

prasības,

daļējas

sīkburžuāzijas

platformās,

galvenokārt

Latvijas

saeimā,

P.

pēc politieslodzīto amnestijas bija

sociāldemokrātu vēlēšanu

teica

strādnieku

ļoti

bija

plašos

arī

velti prasība

šās

atgādi-

un

Laicens.

Amnestijas prasība niekos,

parla-

parādītu

amnestijai. «Amnestijul

darbiniekiem!

priekšsēdētājs

kā

pirmā

un

gada rudenī sevi pieteica veltīts

iekarot

būdami

Taču,

gūt,

frakci-

zemnieku

masās».

likumprojekts

frakcija, bija

arodbiedrībā

raksturu

uzstādīt

jeb...

lielajās

stiprinādams

pirmkārt,

ceļu.

valdē

frakcijās. un

buržuāzisko

uzvaras

strādniecības mēs

lai,

deputāti lūkoja

populāras

Pirmais

paveica,

centusies

bija

arēnu,

gadā

komunistiskie

sociāldemo-

strādnieku

LKP

iestādes

likumdevējas

kuras

piederēja

kreisās

pašvaldību

ielūkosimies

darbībā

biedrībā,

strādnieku

Lauku

opozīciju

instruēdams

atkal

daudz

sevišķi

Bergs

revolucionāro

karavīru

vairākums

gada

un

ka

bet

tā

gan

strādnieku

šķi-

tiesības.

deputātu ierastajām Stučka

drošais

raksturoja

Saeimas

likumprojektu

ar

buržuāziskais tūlīt

sākums

darbības

sliedēm. Pirmās

dienas

vārdiem

—

iz-

Tre-

«vispā-

vairākums izlēma

nenoraidīt,

kaut

gan

ar

95

prasību

šaurāko

ziņā

likumprojektu frakcijas Krietni

tā tika

tas

apcirpts,

Triju lasījumu gaitā visi

politiskie panti.

cija

balso

iesniegtā

pret

frakcijas nāca

no

saeimai

avīzei

Bauskas,

1928.

Daugavpilī nāja

L.

deputāts

vairākās

citās

domes

Rīgas

4

sasauca

cija

saņēma

protestēdami

pret

politisko

pantu

cietumos

169

tāpat frakcijas nieku

vadībā

un

nistisko runas

1

un

—

I

gada

decembri,

lasījumā, bada

kuru

kā

galveno Latvijas

streiku.

noklausījās Saeimas

iedzīvotāju

Laicena Taču

atbildi

valdības

kuru prese

tam

īpaši

zemnieku

un

drīz

Saeimas

uz

Zem-

deklarākas

visi, sēžu

pa

translā-

bija plaši reklainteresi.

Komu-

Jankus,

spilgtās

kad

uzstājās

sēžu

translā-

vien,

frakcijas locekļi,

111 Republikas 339. lpp. sesija. —

15.

likumprojekta

otrajā

darbam.

sensāciju.

Latvijas

1928.

96

piesaistījusi

radīja

frak-

Jankus,

saeimas

deputātu,

strādnieku

ar

rezolūcijas

1928.

sastādītās

cija pa radio bija jaunums, mējusi

runāja

frakcija kopā

Atbalsta

pretdeklarāciju,

savienības

sekoja

ru-

deputātu iesniegto amnestijas prasību,

nolasīja Oskars

ciju radio

kurā

strādnieku.

sapulcēs

un

politieslodzītie uzsāka

Revolucionāro

pilsētām.

laikā

amnestijas

noraidīšanu

Jel-

kampaņas

laukiem.

no

pie-

Jēkabpils,

šīs

frakciju

protesta mītiņus.

zemnieku

Tādas

2 500

zemnieku

un

organizāci-

un

mītiņā,

piedalījās

frakmūsu

.

citām

un

pilsētās mītiņos

arodnieku

arī

Grīvas,

decembra

Jeršovs,

ka

1

strādnieku

Talsiem

13.

deputāti. Rīgā strādnieku

jo

pāri»

rezolūcijas.

Daugavpils, gada

noraidīti

«...no

strādnieku

un

sapulču

savu

apspriešanai.

paziņoja,

aktu,

palicis

atbalstīja

Liepājas, Kuldīgas,

gavas,

Ari

prasību

sūtīdamas

jas,

saeimā

amnestijas nav

komisijai.

vairākumu tika

Laicens

Tad L.

nekas

projekta

Amnestijas

balsu

zemnieku

un

juridiskajai

atgriezās ar

šādu

Strādnieku

nodeva

likumprojektu

sociāldemokrātu

mērenāko

un

izdarīts.

Stenogrammas.

—

R-.

Sudrabkalniņš. Piemineklis

6.

Rīgas

kājnieku pulka kas

karavīriem, krituši

cīņās

pret

bermontiešiem

(tēln. arhit.

Atrodas

E.

Imantā

Slokas Komarova

Brīvības cilnis ar

uz

pieminekļa

«Cīņas

bermontiešiem Dzelzs

tilta

1919. gadā»

K.

Zāle,

Štālbergs). starp

ielu

un

prospektu

gadā

1937.

svētkos

Jauntes Ulmani Kārli

sveic

Mazpulki

Padomju

Savienības

valdības

1940.

gada

paziņojuma (notas) Latvijas laikraksta

«Rīts»

1940.

gada

18.

16.

valdībai

jūnija

jūnija teksts

numurā

Ziņās» jūnija 17.

«Jaunākajs

gada 1940.

Ulmaņa Kārļa

publicējums

radiorunas

Saeimas

Strādnieku

frakcijas

deputāti rindā

Pirmajā F.Bergs, Otrajā

1933.

gadā.

(no kreisās):

O.Gulbis,

rindā

zemnieku

un

P.Rūtiņš.

(no kreisās):

M.Bite, R.Lapiņš,

Linards

A.Matisons.

Laicens

Strādnieku

—

un

saeimas

zemnieku

frakcijas priekšsēdētājs (1928.—1930.).

Jānis

Balodis

Strādnieku

un

—

saeimas

zemnieku

frakcijas priekšsēdētājs (1930.—1931.)

Arnolds

Deglavs

Strādnieku

frakcijas

un

—

saeimas

zemnieku

vienīgais pārstāvis

(1933.X II—1934.V)

katordzniek Kalnciema

Rīgā

jūlijā gada

1940.

Demonstrācija

cija

Cīņa

vai

avīzi,

ticību saeimas spējai

jektu,

Arī

organizācijas. nājumi

bet

organizēt

darboties visu

Trešās

it

tas

svarīgu

kļuva

F.

Deglavs

šies

rakstīja:

nieku

tālienes

no

zemnieku

un

Strādnieku

Piecos

nistiskie

deputāti apmēram

ierosināja vairāk

32

tiesībām

tie

—

bija

ierobežojumiem. ministram punktos

aresti, r īkot

jienu diem

vērsti

iesniegtais

sagrupētas

sapulces preses

un

dibināt

vajāšanas,

darbaļaužu

slāņiem,

23.

savas

pret

un

tiesību

—

apakšmasu

strādniekiem

arodnieciskās

biedrības,

sapulču

vardarbības

pret

imunitātes

strādnieku

sa-

iekšlietu

septiņos formas

bezdarbnieku

politiskās

Pēc

politiskajām

februārī

Te

izmanmasām

ar

formu.

noskaņotajiem

policijas

attiecībā

un

uz

terora

galvenās

jautājumus,

represijām

jautājums.

kreisi

izklīdināšana,

neievērošana

darbības attiecās

gada

saeimas

sevišķi

elastīgāko

pret

1932.

Lūk,

aizliegums

kreisās

kā

galvenokārt

99

un

viena

komu-

gados

uzstājās

Deputāti

parlamentārās

jautājumi

Daži

strād-

visaktīvākā

pat

darbības

likumprojektus

bija

saeimā

900 reizes

priekšlikumus.

saistīto

piedalīju-

kā noraida

sesijās

parlamentārās

toja jautājumu iesniegšanu tura

sekretārs

sēdēs

darbaļaudis.

frakcija

vairākās

frakcija.

310

sastāvdaļu.

darba

lauku

bet

rudeni,

gada

toreizējais

pēdējās

mēģi-

sēdēm,

likumprojektus.»

bet

iesniedza

1932.

redzējuši,

un

zemnieku

un

aktīvākajām,

tribīnē,

CX

«Saeimas

radās

posmā

ar

likumprostrādnieku

saeimas

frakcijas

LKP

bezdarbnieki,

zvejnieki,

amnestijas

uz

kliedēja

tā

atbalstīja

sākot

īpaši

janvārī

braukuši pat

no

jo

par

gada

bija mācībstunda

Latvijas iedzīvotāju

saeimas

klausītājus

Ceturtajā saeimā, 1933.

deputātu

vēlētājiem

arī

iesniegumus

Jau

atskaitot

tendenciozi.

turpmāk, tāpat kā

frakcijas

prese,

strādnieku

likumprojektu

deputātiem,

interesēs.

noklusēja

tās

amnestijas

ap

tikai

Arī

pārtraukta. nu

atreferēja

vai

runas,

ne

tika

lielākoties

frakcijas

un

un

gā-

dažātiesību

zemnieku

97

frakcijas ar

deputātiem

vairākiem

dzīves

dienas

demokrātiskā kurās

Revolucionāro

tribīni

žēla

un

labējā

ne

savā

sociāl-

un

iedēvēja

sē-

pilnīgi

gandrīz

ziņā

ienākšana

runās

un

raižu.

atskanēja

kā

Bergam

ielaist

buržuāzi-

saeimā

apjukuma

mazumu

Arvēdam

ideju

par

rudenī

iz-

sauktās

tā

buržuāziskā

gada

deputātu

spārna

pārmetumi

vaininiekam

deputātiem

bija

deputāti.

deputātu

jas nometnei sagādāja vien

kā

1928.

jau

saeimas

ļāva Tās

kaujas.

saeimā,

prese

pārņēma komunistiskie

Drīz

ir ilustrēts

apakšpunkts

pārzināšana

obstrukcijas

sīvas

komunistu

des,

Katrs

c.

piemēriem.

Darbaļaužu turēt

v.

no-

galvenajam likumdevējā

komunistus

iestādē. Lai

ierobežotu

deputātu

vairākums

«sanākot ka

balsis,

Spriežot nejutās

ērti,

—

Albertam

uzticēja

Saeimai, rullis

kalpojis

katrā

nākošais

piecus

prezidents

neskaidra,

un

gadus

revidējams».

valsts

nederēja

vairs

pusēm

būtu

ziņā

kopš

teica,

pacēlās

tajā

kārtības tā

nav

rullis,

pieņemšanas

gada martā.

Var

rasties

frakcijas nozīme,

vai

metienā

tie

projekti

taču

cirptā

veidā.

panākumi. virzījās

vai

jautājums,

arī un

tā

deva

tika Un

Ekonomiskās

apsolīto

sociālus

darbībai

krīzes

arī

Latvijas

un uz-

likum-

ap;

konkrēti

degpunktā

aizstāvēšana,

šķiru cīņas gaitā iegūto uzlabojumu

acu

ārkārtīgi

bija

apstākļos

sauca

tiesību

iesniegtie

pieņemti

vai

šai

(tā

konkrētus

Frakcijas

niecīgi. tomēr

zemnieku

un

bija tikai aģitācijas

ieguvumus? Pirmajā

noraidīti

Satversmes

konstitūciju)

kādus

politiskus

šķiet

strādnieku

darbībai

parlamentārajai

ekonomiskus

98

saeimas

kurš

Kviesim,

visām

no

neveikla

pēkšņi

frakcijas

sākumā

grozījumiem saeimas kārtības

par

runa

zemnieku

un

gada marta

stenogrammas,

kāpēc

bija

1923.

tos

trešai

kārtības

pēc

atbildes, kurš

1929.

nobalsoja

rullī. Motivēt ka

strādnieku

aktivitāti,

iz-

Republikas

iepriekšējā

nosargāšana. Vaja-

uzstāties,

dzēja

likumu

ar

saglabātu

Deputāti

enerģiski

iemaksas

slimo

veida

sava

šiem

sevišķi,

praktiskiem

bet

ja

šos

atbildētu

Sajā

kuri

ietu-

nekārtoja kā

līdzekļus

priekšā

saeimas

solos

klausītāju

kaut ko

nācās

atradās

ieintere-

darbībā

deputātu

audzinoši elementi

un

lai

tarifus.

algu

savlaicīgi

izmantoja

pārstāvji.

un

uzņēmējiem,

un

Lai

dienu

kārtību,

cieši

nelieliem

ar

ieguvumiem.

Strādnieku

rezultātā

tīkami

šķirai

valdošajai kasu

kā

zemnieku,

un

frakcijas obstrukcijas

sociāldemokrātu

arī

tika

likumi,

noildzināti

piemēram,

likumā, kurus valdība bija

gada

1930.

algu

kasēs,

atmaskojoši

1928.

pret

vērsās

darba

darba

izcīnītos

gados

aizņēmumu.

strādnieku

savijās

slimo

stundu

8

apdrošināšanas

jautājumiem, valdības locekļiem it

pasākt, sēto

ievērotu

iepriekšējos

strādnieku

rēja

uz

lai

noteikto sociālās

gada

bet

beigās, vasarā

1

turklāt

kārtībā

panta

nekā

šaurāk,

,

ierosinājusi jau

81.

pieņēma

vairāki

grozījumi

valdošā

šķira

bija iecerējusi. Un

tirdzniecības

1931.

gadā,

pašā

loma

pozitīva

līguma

liecinošajai

runai

stāvokli

labējām

vienīgi

reālāk

iesniegto likumprojektu brīdi

uz

bet

tāpēc,

nību

jau arī

vot

1

buržuāzijai ka ir

81.

pants sesiju

eimai

cik

tirdzniecības

devis

Latvijas

saeimas

kaut

deva

visus

apstiprināšanai.

līgums

šos

trīs

valdībai

Sīs

tiesības

izdot

īpaši un

valdība

dod

Padomju

Savie-

iespēju

daļai.

pēc

izmantoja

dzī-

Latvijas

steidzamos tikai

iespēju

stāvokli,

savu

gadus

lielai

likumus

tiesības

ar

teica, ka valdības

par

«tas

stabilizēt

strādniecības

starplaikos

ka

tāpēc,

saskatīja

Laicens ir

grūto

buržuāzijas

līgumā

L.

frakcija

ne

arī

Te

pār-

Latvijas

uz

šajā

stiprināšanu».

zemnieku

spilgtajai

palūkoties

kuras

aprindām,

un

lika

PSRS

ar

karstumā?

krīzes

Laicena

Tā

saeimā.

«komunisma

strādnieku

Linarda

bija

ekonomisko

galēji

pagarināšana

ekonomiskās

gadījumos

tam sev

dot

sa-

vēlamu

likumu pieņemšanai. 99

revolucionārā reālo

ir

strādniecība

stāvokli

aizstāvējusi arvien

turpmāk

un

prasīs šos ciešos sakarus pastiprināt Nevarēdami

frakcijas

atsacīties

visdziļāko

Laicena

eksporta

no

sakarībā

ministram

ka,

jautājuma

lūk,

autoritāte esot

Jāpiebilst, ka visā popularizēta

Finanšu

presē

Linards

devās

L.

ļoti

Sociālistisko «Darbs

dus

bija

ļoti

attēloja

īpaši

Latvijas

proletariāta

kos

jo bieži

pārkārtojumus

tajos

gados

bas

plāna

kas

plašāk

mito

gadu

tika

Sī

ietvaros. sākās

laikā

un

sociālisma

informāciju

iz-

dienas

kuru

iespieda

arī

atsevišķā

strādniekos.

slimo

gadā

Ap-

iespai-

kasu

dzīves

rīko-

pozitīva-

sociālistiskās

atainojot Tas

ekonomiskās

minēja

sasaucās

ar

Savienībā,

plāna

smēlās

kuri

divdesmi-

sociālisma

gadu

celtniecī-

izkropļojumi,

beigās

—

ekonomiskās

ieviešana,

celtniecības

ekonomis-

un

staļiniskie

radītās

Latvijā,

grūtības

sociālos

ļeņiniskā

to

tas

«69

delegācijas

padomju

ar

entuziasmu.

kartīšu

pārejošas

vien

tika

to

uzsāktajiem

spilgti

izdots

entuziasmu.

divdesmito

sākumā, pārtikas

100

par

Padomju

veikti

piemēram,

deputāti

1927.

cīņas

analizēdami

Deputāti,

salīdzinājumam

ne

reljefi

radīto

industrializācijas

saistot

apraksts

strādnieku

Te stāstīts

realitātēm,

tika

populārs

finanšu

sistemātiski

bieži

Savienībā»,

Latvijas

tajā ekskursijā.

pat

Sevišķi

garais

kurš

un

Savienībā

Padomju

jām

Viņa

Republiku Maize»

un

grāmatā, raksts

pārkārtojumiem.

Laicenam.

Lai-

parādījās

Laicens.

Padomju Latvijas īsajā pastāvēšanas sociālistiskajiem

atzina, ka devis

valdības

darbībā

valsts,

ministrs

bagāti, lai

tik

izpratni

Ulmaņa

frakcijas

Padomju

buržuāzisko

Krieviju!»,

buržuāziskajā

raksti,

ironizējoši

zemnieku

un

neesam

uz

šo

vairāk

un

attīstīt».

daiļa

loģikai.

«...Mēs

loģiskāko

un

Sai

cens.

L.

piekrita

izsaukdamies:

varētu

viedoklim,

politiskajam

deputātu Annus,

un

strādnieku

pievienoties

aizstāv

un

vairāk

tika

sekas,

iztulkoti

grūtības.

galvenokārt

trīsdes-

no

kā

Frakcijas Padomju

preses kuru

ārzemju komunistiskajiem

un

padomju

vērtēja

kā

viennozīmīgi Pēc

šķiru

apstākļos

cīņas

divdesmito

ekonomiskās

un

sociāldemokrātiskā

Turpinot nieku

šana,

iesākto

citu

un

kustības

saasinātas,

vērā

ņemamu

šana

uz

arī un

raksta vasarā.

Latvijas

apstākļos

tieši

par tuvāko

tika

atzītas

(1928.

g.

zemnieku

LKP

vadīja

pieredzi

frakcijas depu-

Cīņā

Internacio-

Komunistiskās guva

demokrātiju pret

un

fašismu

kļūdainā

vairs

netika

proletariāta

izvirzīts

profašistisku

atspoguļojās

septembrī)

lēmumā

Komunistiskās

partijas

spēku.

jau

LKP par

no-

sociāldemokrā-

demokrātisko brīvību aizstāvēšana,

Sociāldemokrātiskās

par

daļēji

Turpmāk

gadā

ziemā izveidē

Bērziņam

īstenošanā

pārsvaru

cīņas mērķi tika

lozungs.

stādne

un

gadā

orgānos

partijām.

buržuāziski

tūras

1928.

pret buržuāzisko

tiskajām zīta

taktikas

liecina

gada

taktikas Jānim

bija

veicinā-

par ko

1928.

frontes

1923.—1927.

strādnieku

ar

ļoti

bija uzkrājuši

vienotības

pamatiem,

nopelni

bija

gadā.

komunisti

vienotās

Sīs

Tās

Linards Laicens.

vadošajos

stādne

1931.

strādnieku

lieli

Viņš

arī

Diemžēl,

un

strād-

attiecībām

periodā.

minētie notikumi

Komiteju.

tāti, it īpaši

padomju

Latvijas

komunistu

kopdarbības

Ļeņiniskās

bija guvuši

nāles

1930.

pieredzi

(Andersonam). Centrālo

jautājumam

—

aplūkotajā

sākumā

buržuāziskā

par

darbību strāddeputātu par ļaužu» ikdienas interešu aizstāvē-

gados Latvijas

lietišķās

ap-

nostāja

krahu.

sāpīgam

sevišķi

lepriekšējos

Latvijas

iztēloja

prese

vēsturē

sociāldemokrātiem

zemes

šāda

tēmu

«mazo

jāpieskaras

nieku

domām

kursu

politikas

politisko

un

sociālisma

autores

Jeb-

deputāti

bija dabiska, it īpaši vēl, ja ņem gadu sākumā Ļeņina ievadīto jau-

nās

ekonomisko

izdevumiem.

revolucionārie

pirmās

raksta

melojumu. vērā, ka

kritiku

zemes

Sī 25.

dikta-

savukārt

kļūdainā

no-

konferences

politisko

Internacionāles

atbet

stāvokli.

dokumentos

101

šīs

vel

kļūdas

Komunistiskās

saasinājās,

zemju

Biroja

darbību.

apritē

iegāja

«sociālfašistu»

arī

ietekmējot

Centrālās

partijas

Komitejas

Attiecībās

tās

Ār-

sociāldemokrātiem

ar

saīsināti

jeb

Latviļas

un

«socfašistu»

apzīmējums. ka

Jāatgādina, dās

jau

sektantisma

stākļus

laiku

periodā

noskaņas.

radīja

Komunistiskās

Latvijas

iepriekšējā

laukos.

īpaši

mātiska

gālās lis

vēršanās

saasināti

tiskā

1929.

gadu,

pret

tiņa Ozola partijas

le-

stāvokveidoša-

komunis-

šķiras

Centrālajā

ar

mazu

1928.

darbību

ar

Bērziņa Rīgas

politiskā un

1930.

gadā partijas

Līdzās

konstatēja:

«Savā

tajā

pašā

Mār-

laikā

jauni

sākumā

Dzelzīti

plēnumā

pamatotajam

ārpusparlamentāro

aresta

vadītāja

jautājumos

Ed.

maiņa

maiņām LKP

lo-

un

saglabāja uzsāka

cīņā

sa-

sociāldemokrātu un

J.

Opincānu.

frakcija

aizrādījumam

darbību

pretfašisma

(galveno-

gada ziemā)

noskaņotajiem

Muižnieku,

ar

no-

pieredzi.

frakcija

attiecīgajos

paust

politikas

vairāki

ienāca

1929.

un

šīs

(Andersona)

Latvijas

darba

zemnieku

opozicionāri

sāka

komitejas

no

sākot

nu,

personālām

ar

Komitejā

gada rudenī

deputātiem Ļ kritizēta.

un

bet

pati

strādniecī-

kreisās

un

Internacionāles

aizbraukšanas

agrāko nostādni

102

Komiteja

Jāņa

rudenī

Strādnieku

vērst

sektantismu,

Centrālā

Pēc

gada

Par to

organizācijas

apstākļos sakrita

vadībā.

kārt

attieksmes

strādnieku

gan siste-

un

—

privileģētais

partijas

piesardzīgas

Komunistiskās

Latvijas

cekļi

partijas

aktīvu

skaņas.

1927.

kustību

—

vienā daļā, it īpaši tajā, kas pastāvīgi represiju lokā. Līdz šim LKP vadība bija tā,

šo

virzīja

bas

metodes

aktīva

atradās kas

pilsētās,

gan

varas

revolucionāro

pret

sociāldemokrātiem

pret

daļai

buržuāzijas

sociāldemokrātiskās

sekmēja

nos

Arī

objektīvos apiedzīvotāju sastāvā,

Latvijas

palielinoties sīkburžuāziskajai it

izpaudās

labvēlīgus

Tām

pārmaiņas

pa

rin-

partijas

laikam

plēnums frakcija

tika

bargi

plašāk

iz-

kļūdaini daudzos

gadījumos pielaiž lielas kļūdas, (buržuāzisko

... Pie

fašismu. 1

gos

viņiem

atbalstu,

frakcijas

arī

Pat

Sudmali

Kļūdainā

Kurciju tības

rēja 1

būt

un

tā

kuras

kā

Savienību

aiz-

figurēja

galvenais

liels

kādu

ar

LKP

un

Bet

zemnieku

viņa

vēstures

pret sociāl-

vērsās

neatkarīgajiem, frakcijas

politiskajos,

erudīcija jautājumos,

inteliģences

at-

Andreju

aprindās

literāta

frakcijai

dova-

ieguvums. gada rudenī slēgtās Latvijas Neatkarīgo sociāsevišķi inteliģences pārstāvji, kuri simpatizēja iestāidejām, atbalstīja LKP līniju pašvaldību

1928.

partijas biedri,

un

Kopš

strādnieku

1928.

Pamazām

gada

organizācijās, palīdzēja

rudens

sadarbība

sākās

atsākās

ar

1932.—1933.

izvērtējums kļuva iespējams Internacionāles 7. kongresa (1935. g.). Latvijas

plēnumu

Komunistiskās

rezolūcijas

un

partijas

lēmumi.

legālās

norobežošanās

attiecību

2

ne-

«nega-

apsūdzībās,

Padomju

uz

—

saucamajiem

kultūras

autoritāte

komunistiskajām dēs

deputātiem

nostādne,

un

Domāti

listu

Laicena

vērsa

visiem

—

(Kuršinski).

un

saucamajiem

ar

safabricētajās

strādnieku

filozofijas

tā

un

no sa-

vārds.

demokrātiem no

centienus

Deputātu

saistīja

atcēla

pret represiju aparāts Jeršovu, L. Laicenu, F. Landovski, K. Me-

L.

braukušajiem L. Laicena

turpmāk

galveno

par

viņu

staļinisko

gadā

0. Jankusu, E.

amata.

plē-

uzaicināts

nebija

plēnuma

sociāldemokrātiem

ar

ietekmi.

grūda

nebiedriska

arī

darbiniekiem

turklāt

Pēc

uz-

solot

un

2

bet

partijas

pieci,

priekšsēdētāja

darboties

žuli,

tikai

ideologu».

atkarīgajiem 1937.

kļūdaina,

vien

ne

deputāts. L. Laicens tika uzskatīts

«oportūnisma

tīvo»

fašismu

pret

pret

neatkarī-

un

cīnītājiem,

pretfašisma

cīnīties

strādājošajiem

piedalījās

neviens

pie

pilsonisko ieroci

cīņas

sociāldemokrātus

arī

prasības

bija

Latvijā

numā

kā

ja tie šīs prasības pildīs...»

Sī kritika No

tam

uzlūkodama

demokrātiju

X.)

pieskaita

frakcija

stādot

/.

—

R.:

tikai

šīs

pēc

1958.

izdošanā.

inteliģences. bet

gadu,

kongresu, LVI,

preses

no

pilnīgāks

Komunistiskās

konferenču 1.

d.

—

un

431.

CX

lpp.

103

Vairākus došana.

tika

gadus

sociāldemokrātiem tolaik tās

pret

vairāk

komunistisko

vai

Internacionāles

bija

kuri

gaisotne radīja virzīties

1929.

darbību.

(1931.

amatā

Latsekcijas kreisums

līdz

sekretariāta

stils

nelabvēlīgi

pības.

Strīdu

jušo

esošo

un

rāda,

cik

vispār

slimības

saeimas vilni. kādas ņas

ne

dēļ

gan LKP

galvenā

Berga

līdz

1932.

atsaucās

Laicena

saeimas

tika

darbā.

vairs

bi-

Divās

partiju.

viņš

Trešās

augstāko nebija

vēlēšanu

uguns tika vērsta

tika

starp

sākumā)

nelegālajos izdevumos,

pat

sekmēta

stenogrammas

uzsita

saeimas

par-

domstar-

aktivitāte.

gada

strādnieku

ultra

koman-

visu

uz

sevišķi

Saeimas

Ceturtās

bet

gada

Viņa

valdīja

atmosfēra

praktiski

attaisnojās,

gan

ne-

kampafrakci-

pret Latvi-

Šajā

pārspētas

ziņā

Arvēda

cerības.

Priekšvēlēšanu

104

kongresam

posteni.

sektantisms

kritikas

šajā

un

VIII

nebiedriskais

1931.

kurš

Internacionāles

frakcijām

Sociāldemokrātisko vien

un

nepiedalījās

posmā

abām

sadarbības.

laikā

L.

saplok beigās

g.

—

Par

cilvēki.

sekretārs

frakcijā,

priekšsēdētāju.

beigu

Starp

jas presē jas

un

strauji

(1930.

sesijās

zemnieku

—

Toreizējā

(Citrons),

Komitejā

neuzticēšanās

un

strādnieku

vai

—

tam, lai varētu iz-

LKP

sekretāra

tijas darbu. LKP Centrālajā

arī

vadībā.

CX

jautājumos,

no-

nozīme

gadījuma

tam

pēc

un

daudzu

apstākļos

Komunistiskās

politiskajos darba

dējošais

bet

ieņēma

—

LKP

kļuva

kļūdainā

mīkstinoša

Strautiņš

atradās

janvārī),

g.

janvārim

Alberts

oktobrī

gada

atbildīgajā

Šī

partijas

elementi,

ar

Tāda

līnija,

ietekmēja

apstākļus

labvēlīgus

vei-

Staļina nepatika

Šajos

vai

atradās

karjeristiski

uzskatāms

tādu

negatīvi

pastiprinoša

cilvēkiem,

spēlēja

partijām.

mazāk

partiju

negācijas

frontes

saasināšana

Latvijas parādība.

lomu

sociāldemokrātiskajām

stādne

nu

tikai

nebija

veidošanā noteicošo

attiecību

un

Komunistiskās

bija

vienotās

bremzēta

meklēšana

Kļūdu

kampaņā

LKP

propagandā

novārtā

palika

bezdarba,

dzīves

nacionālais

jautājumi.

Kaut

nās

gaisotne

opozicionāri lēšanu

daudzi

pat veselas

partijas

frakcijas deputāti nezināja, kustību, kaut paši ar savu Par

frakcijas

to

visa

palīdzēt

partijas

izstrādāt

rām

attiecībām,

tiskās

par

Pēc plēnuma

tots

atslāba,

bība starp kas

abām

vadībā.

bas

frakcijām. 1933.

Darbu

1932. kura

Deglavs,

dzīves

biedrisko

par

politiskā

darba

kulta

LKP

'ka

poli-

pret sociāldemo-

šad

un

atsākās

tad

tika

zināma

lie-

sadar-

sekmēja reālākas politiInternacionāles

Izpildu

Hitlera

pēc

un

stilu

ietekmē

«visādu

sekretāru

CX

erudīcija

un

atmosfēras

frakcijas nespēja

uzva-

grozīt

veidošanos

arī

starp

Deglava

pieaugošā

un

per-

LKPCK Ārzemju

Salnas

savstarpēju

F.

neuzticēšanās

kas arvien

R.

kļuva Fricis

personiskās īpašī-

locekļiem.

bija jūtams

Biroja pārstāvju, galvenokārt nādams,

par

agrā-

par

akūtiem

citiem

ziemā

pārspīlētās piesardzības gars, sonības

jautājumos

Latvijā,

pozitīvi ietekmēja arī pārmaiņas LKP

gadā

vadību

iespējas

nepieciešamību

jautājumiem. vēl

To

gada

sekmēja radoša darba

partijas

darbs tika anali-

attieksmē

arī

gada jan-

meklētas

bāzi

un

LKP

runāja

1932.

atzina

attiecībām

nacionālo

opozicionāro

Balodis

notika

deputātu

apzīmējums,

sevišķi

Vācijā.

J.

kas

Komunistiskās

meklējumi

Komitejā, ras

un,

Diemžēl

bija sekmējuši.

saasinājums

sociālfašistu

Lat-

(īpaši

vadībā. šo

kontekstā,

kaut

de-

organizā-

to

teorētisku

šķiru

ekonomiskās

un

krātiem

un

nodaļas

LKP

Plēnums

pamatīgāku

ekonomisko krīzi

Vē-

frakcijas

ar

plēnumā darba

deputātiem.

pret

darbību

plēnumā,

Šajā

vārī Maskavā. zēts

biedriem,

inteliģenci.

ko iesākt

priekšsēdētājs

CX paplašinātajā

neuzticēša-

sociāldemokrātisko

šīs

vērsta

bija

virsotni,

zemnieku

un

darbaļaužu

kā

ierindas

pret

darboties

priekšlikumu

ar

it

sociāldemokrātu

strādnieku

pie

griezās

biedri,

galē)

partijas

arī

noskaņoto

laikā

putātiem ciju

veidojās

aktuāli

kritika

gan

sociāldemokrātiskās

pret

citi

un

vēstulēs.

intriģēšanu,

Aicikas

105

raksturīgas bijušā viņš

pats

domām. kas

1932.

gada

sekretāram uzticies domas ka

F.

fragmenti

vasarā

nevienam

labi.

Arī

sarakstē

tālākajā

ram,

tikās visu

tikai

visu

Viņš

laiku šīs

turpinājās

ar

Jeršova

spiegu

rokās.»

aizdomas,

piemē-

partijas kaut

vadību, LKP

laikā

vadības faktu

gan

sekretārs

CX

frakcijas

Sajā

F.

revolucionāro

šīs at-

pārbaude Deglavs

bet

priekšsēdētāju,

ka

stilu

arī

ar

akti-

deputātu

auga ārpus saeimas, sevišķi laukos. To no1932. gada rudenī saeimā deputātu sastāvs

īpaši

arī

—

no

Talsu novada Fricis

no

Turaidas

gada janvārī F. deputāts

«F.

sapulces,

puses

viens

apspriedes kļuva

1933.

ilggadīgs

Bergs

gada

3

pats

utt.

deputātu

paziņojot,

pretkara kongresa

dalījies Latvijas

arī Emīls

noturējis

fašisma

ka

ka ap

darbs

frakcija

pretfašistiskajā izdeva

pretkara

pievienojas

manifestam.

un

or-

Amsterdamas

Sajā kongresā

bija pie-

Sudmalis. Viņš pēc tam uzstājās visos

novados

organizācijās.

1933.

laukiem».

uz

februārī

mēnešos

uzsaukumu, kuru bija parakstījušas 29 biedrības ganizācijas,

aktīvs

darba zem-

Matisons.

Augusts

—

un

Deglavs rakstīja Ārzemju Birojam,

Bergs

Apjomīgāks kustībā.

106

(Galliekas,

Komitejas nopelns,

laiku. ar

frakciju.

darbinieks

30

GPU

ar

aiz-

domas,

materiāliem

ienāca Lauku strādnieku arodbiedrības

nieks

«Mūsu

Centrālās

frakcijas

veltīgu

ne

vitāte teica

kopumā

uz

prasīja

X.)

Ne-

Nepārbaudītas

iepazīšanās /.

—

CX

LKP

frakciju.

ar

nemainīja

bija partijas

tendences tiecībā

nosūtītas

deputātu O. Gulbi.

par

Tas

pilnīgi.

aiz-

vēstulēm,

lielā mērā audzināta

laukā.

nelegālā

Salnas

«Uzmanies

Pēc

pārvalde

Latgalē provokācija

darbību

R.

no

jāizskauž»,

neuzticībai,

Laicenu». Tālāk:

un

nav

politiskā

augsni

rudenī

un

tiem

no

Jankusu

uz

deva

Deglavam:

Sudmali

ar

venā

ka

divi

Lūk,

Citrona laikam, ir

vadoņa

vēstulēs

savās

dažādās

1933.

konference.

gada

strādnieku 23.

jūlijā

un

Rīgā

inteliģences notika

Tajā ieradās 400 delegāti

no

pretvisām

Latvijas

malām.

pēc strādnieku vairākas

vās

organizācijas

Konferences zemnieku

un

strādnieku

Referātu

iekļā-

inteliģences

progresīvās

un

biedrības.

un

darbā

organizatoriskajā

frakcijas aicinājuma

nola-

konferencē

sīja F. Bergs. 1932.—1933. augumu

strādnieku

aprindu

lās

līdz

tendenču

izvirzījās

prasība

politiski

kā

varēja

Pirmajā

reizē

vēl

reizes

fronti

sakarā

sociāldemokrātiskās

sociāl-

pie

priekšlikumu. sektan-

vadību

nodomu

sporta

bija ierakstītas visakūtākās tām

niekus

aicināt

—

vienotību

par

pretfašisma

tikai nedaudzi sociāldemokrātiskās

binieki,

un

kuriem

partijas

līnijas

prasī-

organizēt strād-

enerģisku pretdarbību fašistiskiem

uz

Diemžēl,

no

slēgt

organizāciju,

bas

visupirmā

atzīt

aicināja

līguma piedāvājumā un

no

Centrā-

partijas

valdības

jaunatnes

gadā

gada septembrī, kad

1933.

ar

valdošo

izteikti

bija

sociāldemokrātiskās

aicināja

vienotu

griezās

frontes

priekšlikumam

diktatūru. Toties

proletariāta

1933.

partijas

sociāldemokrātu līderus

—

pēc

diktatūras.

frakcija

vienotās

ar

pie-

organizēta

aizšķērsot ceļu

Komunistiskās

četras

vārdā

vadības

nokrāsa

frakcija

zemnieku

un

septembrim

Komitejas

radīt

spēks

fašistisko

tīkojumiem pēc stingrākas

demokrātu

tiska

ar

asāk

vienotības

tāds

Strādnieku marta

arvien

šķiras

Tikai

spēka.

gadā sakarā

Latvijā

cīņā

nodomiem.

noskaņoti

bija

dar-

partijas vadošie

noteikšanā

bija

mazs

svars.

Vienlaikus

komunistiskie

priekšlikumu

nizācijās, simtu»

un

F.

stāstīts

izteica

tisko

rada

tur

valdošajai pavasarī

zemnieku

pulcēšanā

spēku

šķirai.

un

frontes

Par

grāmatā

to

orga-

saistoši

«Kopsolī

ar

pa-

gad-

1981)'.

(R., Avots, un

vienotās

deputāti

sociāldemokrātiskajās

atsaucību.

atminu

Berga

Strādnieku

tieši

Arī

vasarā

darbība pretfašisnepatīkamu traucēkli

frakcijas

kļuva

par

plašā streiku kustība

cieši

saistījās

ar

1933. gada deputātu vārdiem. 107

Buržuāzijas

nometnē

biežāk

un

presē

nistisko

Brīdī»

zemnieku

un

tas

starp

frakcijas

komunistisko

par

tā saucamā centra

Arvien

biežāki

kās imunitātes bet

saeimā,

deva

prezidenta no

dos

Skujenieks,

1933.

vērsīsies

sijai,

/.

27.

visiem

atrodas

—

1933.

un

uzstājās

deputātu

politis-

1932.

toreiz

ministru

Juridisko

janvārī

gada

ministru

ieņēma

prezidents,

viens

aprīlī paziņoja, likumus,

valsts

ka valdība «iz-

nesaudzīgi

kuri

ienaidniekiem,

slēpjas

arī

pret

namā»

Augstajā

mūsu

X.).

gada rudenī,

bija

sadalī-

Bļodnieks lauku pašvaldību

aizsardzības

pret

kas

(saeimā

kurš

Nākošais

gada

republikas

tiem,

arestēšanai

grupu līderiem A.

kongresā

arestu

deputātu

ieguva ikdienišķu raksturu.

posteni.

centra

esot

jau

pārkāpumi. Tādi bija jau Trešajā

deputātu

Marģers

tenku

sociāldemokrātiem,

un

revolucionāro

kļuva

tie

Politisko

grupa.

tiesību

nu

pamatojumu

frakcijām

arvien

ziņot, ka strādnieku

vietas

deputātu

tomēr

pārcilātas komu-

iespējas.

pat pasteidzās

buržuāzijas

aktīvi

īpaši

vienprātības,

izolācijas

deputātu

lapā «Pēdējā

nebija

saeimas kuluāros tika

pilnīgi

sanākot

Ceturtās

ka

skaidrs,

VII

saeimas

revolucionāro

se-

deputātu

dienas saeimā skaitītas. 1933.

gada

saeimai F. A.

23.

oktobrī

izmeklēšanas

Berga,

M.

Matisona

Bites, O. un

P.

Ministru

materiālus

Gulbja,

L.

Jeršova

nodarījumiem

Rūtiņa

piesūtīja

kabinets

trijos

sējumos 1 ,

un

par

Lapiņa,

R.

lūdza

at-

ļauju viņus apcietināt. Veselu mēnesi katru

punkts

par

strādnieku

dienu darba kārtībā tika un

zemnieku

frakcijas

iekļauts deputātu

izdošanu tiesai.

Rodas

Varbūt,

1 L. nebija

108

jautājums, kāpēc vajadzēja tik ilgi vilcināties? lai

pārliecinātos

Jeršovs atteicies

par

jau bija emigrējis no

mandāta.

sociāldemokrātu

uz

frakcijas

Padomju Savienību,

tikai

vēl

nostādni? Vai

nieku abi

lai

arī,

dotu

motīvi.

partiju

Kaut

protesta

sporta

organizācijas

protestu

attiecībā

gan

nenācās

īpaši

masu

saeimā

bez

un

kompromitētu

valsts

Strādnieku kā

nēts,

bet

pilsoņu,

raksts

Rūdolfa

no

sīkgruntnieku citiem

un

starpbrīžos tums. krāti.»

līderis

ieteica

Šādus

galam

saņēma

0. Gulbim

acīs. mi-

bēgšanu.

taču

jo savādāk

Iz-

«Jaunsaimnieku

izteica

BJodnieks vairākkārt

deputātiem

gada

atteicāmies

Partijai

deputāti bija

draudot

cie-

sociāldemo-

arī

F.

Deglavu, pienāks

emigrēt,

sastāva

sarunas

jo,

LKP CX

PVI

PA

līdzekli

—

bet

I.

ieteica_arī

Mēs, —

ievēro-

X.),

/.

dotu frak-

jaunās

pretsparu

_X.)

meņ-

aģitācijai,

strādnieki

un

vadošiem

cietumā,

Dotu

izvēlēšanai.

vadoņi aizbēg,

Viņi

saeimas

būdami

aģitācijas

Mūsu rīcībai piekrita

Ozolu.

(Piektās

(sociāldemokrātu

«komunistu

M.

kurā

«Man

partijas

apcietināšana.

laika

vēstuli,

stāsta:

ar

līdz

palikt

tapšanas

Berga

cēlienu

pēdējo

kad

svarīgu

F.

deputāta

vēlēšanas

nolēmuši

Šī raksta

pozīcijās.

bijušā

—

emigrēt,

1934.

1

savas

valstu

prezidents

ministru

frakcijas

bija vairākas

darbiniekiem

ševiku

cīņas

frakcijas

par

cijas

vien

ne

par

atmiņām:

ierosinājumus

autore

jot

deputātu neapšau-

1

savās

mums

bez kas

Republiku

pārliecināt

bēgt,

Taču komunistiskie

viņš

formālu

par

demokrātijas

Lapiņa

mūsu

vairāk

no

jaunatnes

frakcijas deputātu atmiņās

centušies

viņus

zem-

gaidīt. Un tomēr, val-

varētu iztikt

veco

un

pastāvēja

atteicās

pašu

apcietināšanas,

Latvijas arī

zemnieku

un

tad

nevarēja

tiesai

tā

jau

pret

slēgšanu, tās

no

bijis patīkamāk, ja

bāmi

Ja

organizēšanas

dībai būtu

man

ka

sociāldemokrātisko

par

šaubīties.

izdošanas

un

strādnieku

iespēju

frakcijai pašai atkāpties? lespējams,

ka

sēd cietumā».

partijas vadība.»

Rokrakstu

fonds.

—

1139.

1.

—

9.—10. lp.

109

Tas redzams les

Ārzemju

arī

domu «droši vest 1933.

ieilga

saeimā

strādnieku

organizēti

jo strādnieku

apmierinājās

izrēķināšanās

saeimā,

deputātu

buržuāziskās

LKP

sekcijas

vārdiem:

jaunot

piedeva

Centrālā visu

saraksta

gabala

nākotnes

—

19

un

bojās rismu A.

teicams

ar

Deglavs

turpināja

CX

PVI

PA. —

—

240.

1933.

—

f.

—

23.

jau

1. apr.

nov.

at-

lietderīgu

viens

vēlēšanu

—

prasmīgs

viņš par

cieši

ap-

frakcijas.

iepriekšējā

—

ora-

sadar-

opozicionā-

sociāldemokrātu

prasmīgi

Sociāldemokrāts.

vēl

biedrs, aktīvs krei-

kurš

Muižnieku, no

LKP

visu

viņa

ienāca tikai

Saeimā

izslēgts

2

110

I.

par

Deglavs

organizators.

1

vienīgi

Kurzemes

no

studentu biedrības

deputātu

bija

repre-

sevī

nes

saeimai zināmu «tau-

Saeimā

sās preses darbinieks Arnolds tors

cerības,

neatzina

sastāvu.

kandidāts

Darba

kas

frakcija, kura

to

(Pilāts)

izskatu.»

Komiteja

frakcijas

Nr.

Lat-

darbiniekiem,

Krūmiņš šī

«Vienīgi

buržuāziskai

pārstāvniecības»

LKP

J.

strādniecību,

Latvijas

Latvijas

trūcīgo mantiju. Viens

vadītājs

kas

bija tā, tas

.

sekretariāta

darbaļaužu

Latvijas

visai

Strād-

formalitātes»2

teorētiskajiem

visu

neievērojot

jo spilgti nodemonstrēja

demokrātijas

ar

«varmā-

ka

notika,

izcilākajiem

raksturoja zentē

arests

Sociāl-

iesnieg-

novembn

21.

pārmeta,

deputātiem

ar

nebija ap-

fašismu.

protesta

ar

visnepieciešamākās likumīgās

no

spēki

aprakstot notikumus

izraisīja

arests

kopīgai cīņai pret

frakcija

dramatiskos

nieku

kas

kauju,

šķirā, taču plašākas orga-

šanu. Avīze

pat

no-

zemnieku

un

pēdējo

frakcijas

strādnieku

akcijas nenotika, un

demokrātu

cīgā

deputātu

1

uzsāka

zemnieku

un

Latvijas

sašutumu

vienoti

galam».

komitejas vēstu-

par

naktij.

Strādnieku

nizētas

līdz

ziņots

novembrī

deputāti

līdz

Centrālās

kurā

cīņu

21.

gada

frakcijas

LKP

no

Birojam,

567.

1.

—

depu-

71.

Ip

tātu

sastāva

iesākto

kontaktu

inteliģenci, noorganizēja Vienlaikus

šanu. tas

domē

ar

sociāldemokrātu,

inteliģences

tomēr

vai komunistiskās

izmantot

nedomāja

Pēc

partija

zemnieku

un

rezervi

sarakstu

Piektās

Revolucionāro —

jau pēc fašistiskā

cietumā pavadītie tāju pašaizliedzības,

paraugs.

No

strādnieku

cija,

saeimas

deputātu

un

cīņas

runā-

priekš-

tā

gadi bija

kaut

pularizēja darbatauta

arī

tās

darbā

sekoja

1940.

gadā.

arests

tiesas

un

prāva cīnī-

it

īpaši

atrazdamās

šķiru

proletariāts,

gadus,

un

bija kļūdas,

komunistisko

legālā

idejiskas uzticības

un

strādnieku

pirmajās pozīcijās,

viņu —

kā

1934.

komunistisko

īsts

Latvijas

Piecus

domām strād-

vēlēšanām arī

va-

mandātus?

paturēja

apsvēruma

bezbailības

mācījās

jaunatne.

autores

darbība,

partijas

citus

arī

Avoti par to nesniedz ziņas.

vēlāk

demokrā-

veikls

īpaši

strādniecības

nieku centra

sadarbības

un

gūstot labus panākumus.

Var rasties jautājums, dība

pilsē-

slimo kasē kreiso

lietišķas

Kā

kreisās

izdo-

Rīgas

sīkražotāju

pārstāvjiem.

tājs A. Deglavs motivēja likumus,

piedalījās

veidot

frakciju pūliņos

attiecības

tiskās

sekmīgi

viņš

progresīvo

ar

laikraksta

legāla

Rīgas Centrālajā kopējā

un

strādnieku

veidošanu

jauna

autoritāti.

zemnieku

stiprināja Sai

frak-

un

po-

autoritātei

gadā. Vēstures zinātņu kandidāte I.

KAPENIECE

CIETUMOS UN

Trīsdesmito ekonomiskā Centrālās

kopīgus

dienā

LKP

bija

strādājošo

solidaritātes

Komjaunieši

pret

bezdarbu.

dāja

rīcības

Taču 2.

ieradās

Divas stundas

Mani

tam

ieveda

ierēdņa,

pie

kas

divu

Nolēmu: tikai

darīju. Kad

viņš

Nekā

112

—

labad

toni

no

rīta

un

ar

kustībā izstrā-

pie

vecenītes

kratīšanas

ma-

īrēju

apcietināvisu

pa

dzī-

politisko pārvaldi.

uz

lietu

svarīgu

jo

biju

pasāku-

komiteja

agri

tūlīt

citādi

laikā

šim

uzsaukumu

viņi okšķerēja

var

izmeklēšanas

sāka

tirdīšanu.

sapīties.

Tā arī

punkts.

nojauta, ka

mainīja

streikus,

protesta

sirmas

klātbūtnē

un

tajā

es

rajona

aizveda

neatzīties,

nezinu

iespaidošanas

ar

sevišķi špiku

izmeklētājs

tūdaļ

špiki

mani

kur

martā

ielā, kur pie kādas

pēc

un

sarīkot

Latvijā

gatavojās

Komjaunatnes

gultas vietu, un

tika

darbu

protesta

piedalīties

šanas orderi. vokli

visā

tūkstošiem

izplatīja

plānu.

nis Pērnavas

rajons,

enerģiski

aktīvi

visiem

aicinājumu

marts

demonstrācijas.

II

pilsētas

3.

gada

dienu par

bezdarbnieku

un

organizators,

mam.

1932.

cīņas

paredzēts

un

mītiņus

Rīgas

rajona

lēmuma

bezdarbnieku

par

Šajā

Latvijā iestājās smaga Latvijas Komunistiskās partijas

Pēc

Komitejas

izsludināts maizi.

sākumā

gadu

krīze.

KATORGĀ

un

izņēma

ar

labu

taktiku. no

nekā

nepanāks,

Vispirms

atvilktnes

lielākas

pistoli

un

uz-

lika

galda. Tad,

uz

nesavaldīgi Kad

arī

sakot

sist

trieca

ar

zaudēju Kad Mani

un

bet

nūjām sist,

pa

spārdīt

biju

samaņu,

Jūs

tak

102.

pēc

Bet,

nosist,

ātrāk.

ar

Tad

kaklu,

un

no-

kājām,

kamēr

apliets

aukstu

ūdeni.

ja

gaida

otrās

panta

kaut

Jūs

«šlipse»

iespītēsieties,

aprakt

ar

krēslā.

nosēdināja

stāvoklī.

roru.

mugurpuses

atbildot

galvu

ņē-

samaņu.

atguvu

tiesās

no

lai

tad

patiesību

jauns zvēliens.

nāca

Nu, varbūt apdomājāties?

—

otrs

kliedza,

atbildēt, kad

gumijas

panākt,

paņēmieniem,

jautāja,

turpināja

zemē,

galda malu, sāka

pret

nevarēja

citiem

galvu

pa

nekā

Nepaguvu sāka

Viens

dūri

ar

nekā

«apstrādāt»

sist.

—

zvēla

dūri

kliegt.

draudiem

ar

mani

mās

triecot

mani

uz

kur

daļas,

mēs

mežā,

taču esat

bezizejas Jūs

(t. i., pakāršana). t.

i., par

varam

šeit

uz

te-

vietas

gailis jums pakaļ

ne

un

arī

bruņotu

nedziedās! arī

Kad Šoreiz

tas

kādā

atguvos

Arī

drēbes

salauzts.

pienāca

ar

Piegāju rupjā

un

asins

traipiem.

durvīm

sist

tumšā

Viss

sāku

un

ko

balsī uzprasīja,

līdz

nemaņai.

istabā

sāpēja

tā viscaur

—

pie

sāka

atsevišķā

giem. Aptaustīju seju nīs.

atkal

nelīdzēja,

bez

loasi-

bija

un

ķermenis

likās

dauzīt.

Kāds

tās

vajagot. Teicu, ka

nomazgāties. Izlaida.

neatrodos

ka

Izrādījās,

aresta

telpās, bet kādā citā stāvā

turēja

tikai

«karsto» šanu.

pagaidām,

kamēr

nopratināšanu

Pēc

ar

nomazgāšanās

izdarīja

kur

pirmo, ta saukto

piekaušanu

mani

parastajās

vairs

atsevišķā kamerā,

un

iespundēja

spīdzinā-

atpakaļ

ka-

merā.

Naktī

jautra tājs

atkal

deju

izsauca.

mūzika.

«pratināja».

No

Gaitenī

To tā

no

parasti es

reproduktora

uzgrieza,

sapratu,

ka

kad atkal

skanēja izmeklē-

priekšā

spīdzināšana. Un nebiju maldījies. 113

Pēc

kaļ Pēc

to

kad

mani

varēja

Desmitajā

Istabā

lai

dienā mani

Kad

protokolu, bez

šo

saplēsa sīt.

To

Ar

es

ka

ģeļu

deva

tas

Tiku

kamerām.

tiem koka

pa —

ievietots

kulbas

lodziņu

mēs

pieci

dzelzs

durvis, ar

cits

—

—

krāsu,

soli;

plata

asfalta

otrā

pie cita

rupji koka

lāviņas

baltu

sauktajām

soļi

septiņi ar

salikti

ar

plaukti,

kur

alumīnija bļodiņu, desmit

114

trim

šās kameras

un

no

pilsē-

un

sadalīšanas

divdesmit

grīdu; gaiteņa pusē

logs, kas pāri neredzētu, kas notiek

vairāki

salmu

cietumnieki krūzīti

uz

restots

lai

gar malām

«nāras»

ķie-

izkāpām

vārtiņiem cietuma teritotā

no

ne-

varēja

sarkano

korpusa

un

Pēc

pie cietuma

apstājās

un

aizrestoto

atvērās,

kādā

Apmēram

vidu

izla-

«Melnā Berta»

galdi,

bet

pie

pie sienas paceltas

guļamiem maisiem;

pie kameras gala sienas blakus restotajām daži

deva

pēdējo reizi pametuši acis atpakaļ

pusei nokrāsots ārā;

tero-

atteicos

beidzās.

Centrālcietumu.

soļu gara, patumša telpa smagas

Es

izmeklētājs uzrakstīja jaunu, ko

iegājām pa maziem

pusi,

rijā.

par

lamādamies

administrācijas

Durtiņas

mašīnas un,

bez

pierunāt,

nopratināšanas

parakstīt.

politpārvaldē

uz

mašīnas

cietuma

sienu.

visādi

mani tiesāšot

aizripoja garām Matīsa kapiem redzēt

iztika

Šoreiz

mēģināja

pie

pārvaldes

varēju parakstīt.

nopratināšana

Pa

no

izsauca

Tad

un

dēļas mani pārveda

vārtiem.

atkal

uzrakstīja

un

parakstīt.

protokolu

jau

to

nelīdzēja,

skaļi nolasīja

lasīšanas

ap-

telpām.

gan arī

politiskās

arī

vēl

draudēja,

un

tas

Lai

Fridrihsons.

Fridrihsons

atzīstoties,

rismu.

atpamieru.

jau bija

aresta

mierīgi.

atradās

Rīgas rajona priekšnieks piekaušanas,

stāva

lika

nopratināšanu.

ieslodzījuma

izmeklētāja.

dienas

deguns

un

piektā

samērā

«karsto»

mani aizveda

dažas

seja

uz

jau

justies uz

Tad

sasistā

pārvietoja

veda

šejienes

«pratināšanas»

kameru.

pašu

nedēļas,

dzijis, Te

stundu

pāris

uz

varēja

turēt

produktus.

durvīm

bija

traukus

No visiem

—

div-

ieslodzītajiem politiskie bijām

tikai

trīs

tīrāka.

ka

tā

Latgales

bija tās

ar

Par

IV

korpusu

daudz

gaišāka

iemītniekiem

«inteliģento»

inteliģentiem

ievērojami baņķieri,

—

kuri

politiķi,

un

Tā

un

arī

izrādījās,

kriminālno-

viņus

sauca

tirgotāji, līdz

bija nonākuši

un

Salīdzi-

kamerā.

bija «augsti cienījami» buržuāziskās

locekļi

saimnieki

kāds

uz

ieslodzīto

sauktajā

kopkamerā. viņi

biedrības

tā

iepazīšanās

ievietots

biju

pārveda

esošo

iepriekšējo

ar

vēl

un

kriminālisti.

—

mani

nedēļām

Pēc

ziedznieku

tāpēc,

Pārējie

izmeklēšanā

nājumā ka

puisis.

trim

Pēc

ievietoja

Koļa Stepanovs

es,

—

zemnieku

sa-

nam-

atklātiem

sākumā

noziegumiem. bija jauna grūti izprotama publika. No rīta līdz vakaram viņi runāja tikai dažādām banku

par

izdevīgiem tika

bieži vīru

krājkašu operācijām,

par

pieminēti

visi, kā

stāvošo

augsti latviešu

sarunām

no

darījumiem.

un

ne-

sarunās

Sajās

tā

uzņē-

par

dažādiem izdevīgiem

komerciāliem

pazīstamu

un

un

un

akciju kursiem,

mumu

Tie

man

laika

valsts-

pīlāru uzvārdi.

buržuāzijas

viņiem bija savi

varēja secināt,

cilvēki. viens

Lūk, zijas

direktors rākas

Oto.

nedēļas

bija pilna das

—

«Zelta

manas

buržuā-

«Zelta

vai-

bulvāru prese

buržuāziskā

grandiozo apkrāpšanas

afēru.

nau-

par

Šās

līdz

bankas

krājaizdevumu

izreklamētās

lats»

apcietināšanas

vissensacionālākajiem aprakstiem

ar

vadītāji, izmantojot visu kapitālistiskās mākslu, iestāstīja, ka viņi dodot par šajā krāj-

lats»

naudu

ieguldīto

kaini

visa

valdošās

bankas

krājaizdevumu

vietas

no

iespējai

reklāmas

kasē

«iekritušajiem»

Neilgi pirms

noguldītāju

pēdējai

šiem

no

dižvīriem

augsts

bankā

visus

veidā

banka

bankrotēja.

desmit

savus

Visi

kas

saimnieki

Oto

notiesāja

nopelnītos savāca

miljonāri, trīs

Tas

un

kratos latus.

lielas

šās

bija

pasa-

ieguldīja šajā

lētticīgie

ieguldītāji kļuva

—

uz

sūri laikā

īsā

procentus.

Daudzi

procents.

Tādā

summas

un...

bet

ban-

nabagi, afēras

gadiem cietumsoda,

šās

organizētāju bet

jau pec 115

gada

Kā

amnestēja.

labumu

šajā komerciālajā afēru

Līdzīgu šanas

bija

sabiedrības

Cietumā

veseliem

kādas

dienu.

Un

ēdienus

un

laikā.

Rīgas advokāti. Cietuma ēdienu šie

Daži

bet

mēģināja

drīz

no

šādiem

dār-

un

neēda.

kungi

bagātīgā

sava

no

—

mani

kamerā

galda,

cilvēkiem

es

nisma

nozīmē

Jau

dzīgs

agrāk

pirmo soli

iz—

marksisma-ļeņi-

daudz

saprast

šajā

kamerā

kas

gan

un

bēdās.

cilvēki.

No

šā

Parasti

atmiņā

Ansis

Kurzemnieks,

Kadiķis,

Rozenštoks,

ko

tādu,

ko

un

Kamerā Pēc

Ernests

brālīgi

nāras,

Millers,

Elbe,

gan

astoņi,

gulēja

Pūķis,

Liepiņš,

Mazjēcis,

uz

palikuši

Valdis

Ozoliņš,

Lībersons,

Pētersons,

drau-

dalījās

divdesmit

visspilgtāk

Galiņš,

vis-

izjutu biedru

bija saliedēts,

pietrūka

Sniedziņš,

Švāns,

es

bija

biedriem

Karpovs,

Griķītis, Garzubovs, Sprugevičs,

šeit

Tie, kam

kolektīva

Pēteris

tības.

apguvu

politieslodzīto kolektīvs,

galdiem.

Grīslis

es

Tas

trīsdesmit

lijs,

Šeit

visu

nosēdēju

gadu. Un sāku

dzirdētie vārdi: cietums

izpalīdzību.

gādību

priekos,

kliņš,

bieži

mācījos

un

veselu

gandrīz

—

neizpratu.

ar

lielāko

cīņas biedru vidū

savu

augstskola.

pamatus

līdz šim

pārpratuma dēļ, un pēc nepolitieslodzīto izmeklēšanas kop-

pārvietoja

Nr. 8. Te

strādnieku

ka

noskaidrojās,

mani ielikuši

izmeklēšanas laiku

prast, ko

administrācijā

cietuma

kamerā

dēļas

116

man

atteicos

visslavenākie

de-

atļāva

nevarēju ņemt pretī.

Taču

šajā

kārtoja

piedāvāt

kategoriski

es

nekā

lietas

visādas

viņiem

gākie

piene-

—

viņiem arī

nesa

piederīgajiem

ar

apdrošinā-

citi.

katrā

Viņu

bija guvis

stāvoklī

bija privileģētā

satikties

vien

vairāki

un

saņemt katru

arī

arī

nostrādājis

groziem vissmalkākos

likateses,

viņš

ne

darījumā.

direktors

visi

viņi

varēja

sumus

redzams,

Kār-

Adlers,

špungins, Bja-

Dūče,

Petruļevičs,

citi. dzīve rīta

daļēji ritēja tualetes

un

pēc pašu

izstrādātas

brokastīm

sākās

kār-

«klusā

t.

stunda», šana. ras

Pēc

1.,

tam

pēc

un

organizējām jumus strīdi

šo

ekonomija, partijas

forma.

vēsture,

tika, krievu

Mācību

dialektiskais

vakaru

Jā-

disputi

arī

vēl citi

un

priekšmeti. Citi

daiļliteratūrai.

un no-

polit-

ietilpa

materiālisms, matemā-

ģeogrāfija, vispārīgā vēsture,

valoda

bija ieplānots

programmā vēsturiskais

un

iz-

jautā-

notikumus.

pēdējos

gan

jautājumu

un

Slepeni

kuros

vakarus,

apspriedām dažādus

teorētiskus,

nā-

bija visefektīgākā dažādu politisku jautājumu

skaidrošanas

no

vai

nolaist

pārrunas.

jautājumu

vielu,

semināru

vai

lasī-

grāmatu

un

atļauju

ar

mācības

seminārus,

gan

—

ka

teic,

atpūta

—

atkal

izlasīto

tirzājām

mācības

patstāvīgas

pusdienām

Noteikts

laiks

mācījās

kādu

vēl

svešvalodām.

Politieslodzītajiem ganizācija:

cietumā

arī

vispirms

korpusā, korpusu kameru arī

kopkamerām

bija

vai

nu

vadošie

centri

merām

un

Katrs

korpusiem,

politieslodzītais kā

cijā

jeb,

vās

visiem

toreiz

kā

kolektīva

arī

šai

cietuma_ kolektīvā

cietuma

tā

un

ievēlēta.

vadības

Sie ka-

starp

cietuma

ārpus

iekļāvās —

arī

starpā,

savā

vadība

vienībai

vai

augšas,

sakarus

teica,

bija

vai vien-

kopkamerā

organizācijas

no

uzturēja

or-

katrā

tad

grupā. Sava organizācija

tādai

izraudzīta

stingra

sava

cietumā,

beidzot, katrā

un,

grupā. Katrai

nīcu

bija

visā

kopējā

sienam.

organizāun

pakļā-

norādījumiem

un

rīkojumiem. Sakarus

apģērba

gabalos,

deva

dzītie,

sodu

uzticami

āra

darbos,

tes

pāri

trūka,

izcietušie

rezervē

gandrīz

cietuma

pēc

nekad

Uz

biedri,

norunas,

cietuma

uz

āru

uz

bieži

dažreiz

uzraugi,

arī

smalkas vien

bija

Ja

kas

ieslodzītie,

ilgāku laiku

tā

ka

no-

kriminalieslo-

viena sakaru

cita,

zīda

pastu

ļoti piesardzīgi pārmeta

sētai, utt.

vienmēr

vīles

iešujot

zīmītes.

visdažādākajos

pienestajos produktos, veļā,

zīmītes gan

drēbītes rakstītas

cietuma

ārpus

uzturējām

gan ieliekot

veidos,

līnija

sakari

nepārtrūka

un

ar

gāja zīmīpār-

vaļu

cietuma

117

ieslodzītie tīti

ar

komunisti

dzīvi

kopēju cietuma

ieslodzītos

to,

ar

mūri

1932.

gada

decembrī

Mēs

vienā lietā

bijām

visi

jaunieši,

kaut

nīgi

dažādās

lietās,

Lai

gan

lietišķu

ilguma

bez

Sākumā

mani

kopā

literatūru lāk

sēdēju kopā tam

pēc

žīms

ar

bet

nājās

šim

nolūkam

pastkastītēm maizi

«pasta

deva tālāk

brīvi netika

izgudrojām

izlietojām

slotu

un

pēc

nākošajā

zīmīti,

vienas

un

Brolišu

vai

sakarus, po-

korpusu

līdzi-

Apstākļu

visneiedomājamākos īstu

virtuozitāti.

Par

liekšķeri,

kam

saslauku tad

kur

re-

nekā

cietuma

darbam.

kameras

kamerā,

—

viennīcas

pārtraukti.

kameru

ziņā

pielipinājām

tad

kā

uzturēt

sarežģītāk

šai

kastīti»

Tā

izolētība lielāka

un

apgūdami

daiļ-

jautājumus. Vē-

Zubrovski,

citu

bija

turpinājām kopka-

mākslinieka

burvju

kura

starpām lasījām

Pētersonu.

uz

īstam

paņēmienus,

iz-

man

dēļ sēdējām divi)

kamerām, korpusiem,

un

pārsūtīšana

Pasta

pavadītā

faktiski

visdažādākos

bija

arī

citām

vadību

litieslodzīto

spiesti,

ar

uz

četrus

piesprieda

(kamerā,

Mēs

Pa

rēzeknieti

Rūdolfu

tad

tomēr sakari

118

Gūtmani.

bija daudzkārt stingrāks

kopkamerās,

nekādu

un

notiesāja

izmeklēšanā

trūkuma

telpu

politmācības.

ar

visus

viennīcā

ievietoja

pārrunājām

un

pil-

nebijām.

gadus.

jelgavnieku

ar

merā aizsāktās

cilvēki,

apvainoja

neatzina

Tātad

laikā.

13

redzējušies

Man

iepriekšējā

piecus

paredzēta vienam,

mums

mēs

gadiem.

soda

ka-

Izmeklēšanas

«sastiķēti»

no

tomēr

nebija,

cietuma

ieskaitīšanas

nāca nosēdēt

mākslīgi

vainu neviens

savu

katorgā

gadus gada

tiesā

cī-

kopējās

varu.

tiesāja.

agrāk

un

cietumā

gadu.

gan katru

pierādījumu

dažāda

un

mani

biju nosēdējis gandrīz

merā

saisvienu

Nekādi

cīņu.

atraut

ne

darbaļaužu

Latvijas

no

bija

dzīvoja

kopēju

nožogot,

ne

pret buržuāziju, par padomju

ņas

ar

vienu

izcīnīja

biedrus

vienmēr

Komiteju,

nevarēja

vienmēr

komjaunieši

un

Centrālo

savu

pats uzraugs tādu izslaucīšanas

biedrs

zīmīti

no-

izņēma

Šim

nolūkam

letē,

gaitenī,

ejot,

izlietojām

«pastu»

augšējo pastu

logu

pa

nemanot

varēja

stāvu

apakšējo

un

visdažādākās

ari

pielipināt

uzturējām

diedziņu,

ar

tua-

garām

maizi.

ar

Ar

nolaižot

sakarus,

citiem

ar

vietas

citur, kur,

trepju margām vai

zem

korpusiem

—

iz-

mantojot pirti. Šāda

stiprus

sakaru nervus,

Kad

1934.

korpusa

gada vadības

stāviem

Gandrīz katru sūtīt citiem. stāvu.

šējo un

«kolektīva

ka

tībā.

Taču

vaļā

iet

uzrauga rāmim

Es

tūlīt

mierīgi

nodevu

uz

no-

apak-

ķeblīša

un

briesmu

pastu apakšā neatrada.

uz

kār-

tīģeris

diegu

Diega

gals

pāri kaplodziņa

ne

tur

kā

palaidu

Es

nesasniedza.

Uzraugs,

viss

un

uzraugs

pārslīdēja

leju

uz

saprasts

klāt.

lejā

arī

uz

logu. Signalizēju

durvis,

to vairs

skrietu

un

vārda

neteicis,

mēģinātu

to

sa-

signālu. to

Biedri

bija

pagu-

norīt.

Mani

aizveda

vietnieka

bendes, 1919.

Āža,

jānošauj,

un

karcerī.

Karceri

lika

krita

Āzis

mani

ierīkoti

iedeva

cietuma

viennīcām. Mans karceris

bija

vara.

ka

kliegt,

iesēdināt

priekšnieka sadista

komandas

padomju

sāka

Piedevām vēl

bija

rūdīta

baltgvarda,

slepkavotaju

strādnieku

ziņojumu,

cietuma

dežūrējošā

pie bijušā

gadā, kad Rīgā

uzrauga

tīm

ka

šā

korpusiem.

pakāpos

Es

pa

man

tumsā.

laukā, lai

Uzraugs vuši

roka

pazuda

un

izmetās

metās

visiem

ar

gan

citiem

ar

cietuma

par

pastu saņemt

pastu

atsprāga

priekšā

acu

un

priekšsēdētāju,

bija jānolaiž pasts

man

Atbildēja,

un

uzrauga

līnijas

bija izdevīgs.

pēkšņi

ievēlēja

biroja»

gan

vajadzēja

iesieto

pasts.

kamerā

un

ķert.

dienu

sakaru

grupām,

Kādu rītu

diegā

leju, ielēca

un

Brīdis

izmetu

risku

pastāvīgu

«melno mēnesi».

un

mani

beigās

pie manis koncentrējās

korpusa

prasīja

karcera

diennaktis

septiņas IV

uzturēšana

jo iekrišanas gadījumā vainīgais dabūja

uz

un

vadītāja

Noklausījies

visi

septiņām

komunisti diennak-

«melno mēnesi».

korpusa

pilnīgi

pagrabā

zem

tumša, trīs soļus 119

nedaudz vairāk

gara

un

bija

šaura,

nāja,

tādēj

un

gandrīz nelielu

maizes

ievietošanas

tām

atņēma bikses

linu

plānas

pāris

ņēmu

nobeigt

visām

aukstumu

trīs

darba

nāja

kad

nāju

ka

miegā

līda

iemigt.

klāt,

pilnīgs

vakars.

žurku virsū

staigāšanas uz

Beidzot Kad ka

sastindzis,

Pēc

pīkstieni, mēģi-

un

biju

nāriņas

uz

atmodos,

nogu-

mēģi-

un

stundām

pāris

nevarēju

šī

diena.

uzaususi

tikai

no

kla-

tupeļu

rāpās

likos

nesamaņā. tā

koka

ka

noteikt,

bezgalīgas

pēc

bija

ķer-

soļi turp,

valdīja

pienācis

pārtrauca

pilnīgam nespēkam,

aukstuma

no

visapkārt

dzirdēju

secināt,

atgūlos,

kā

Trīs

staigāt.

drēg-

visu

pagurumam.

varēju

drusku

Sākumā

minūtēm

drīz pārņēma

un

zudusi,

klusumu

Kad

kaut

iekritu

komu-

ar

gabaliem,

lāviņas.

zemās

uz

kriminālisti,

atkal

es

kost.

līdz

sa-

pirmā stāva kopkamerās vakarā

varēju

rītā

reizēm

kuras,

vēl

pavadīja

ledus

piecpadsmit

pēc

līdz

bija

Tikai, kad

No tā

Reižu

kuras

ci-

un

iedeva

un

izrēķināties

sasildītos, sāku

Un tā

sajēga

trokšņa

—

nevārītu

karcerī,

par

gulēt

dienā

jostu

ar

drēbes

mugurā,

pa muguru

drusku

pārnāca

boņu.

ris

lodāt

atpakaļ.

klusums.

ar

legrūžot

karceros

atsēdos bet

nejutu,

sāka

Laika

reizi

aukstu

kopā

siltās

reizēm

ka

diloni utt.

ar

meni. Lai

visas

dunku

viņus

legrūsts karcerī,

nums

karcerī

blūzi.

ar

par

sasaldēt

nistiem,

arī

sāpīgu

draudi vienreiz

bļodiņu

un

ūdeni. Pirms

nekuri-

nekad

auksts,

un

deva vienu

Ēst

nebija iespējams.

mantām

plata ala. Vienā malā Karceri

lāviņa. bija tik drēgns

tur

gabalu

soli

par

koka

zema

ķermenis pat locek-

ļus pakustināt. Pēc

trim

diennakti tumšā

krāsu ar

to,

ar

to, ka

aizkrāsots

ka

raugam,

120

diennaktīm

pārvietoja

te

te

tumšajā

gaišajā

bija maziņš,

caurums,

vēl

karcerī

karcerī,

ko

aukstāks.

mani

kas

aizrestots

sauca

Kad

par

uz

vienu

atšķīrās un

ar

logu,

jautāju

bija kāpēc tāda augstsirdīga pārvietošana

no

baltu

un

vēl

cietumuzuz

gaišo

karceri,

uzraugs

jot

manu

par

trīs

pārējās

cera

Kad

ka

nevajadzējis tes

aspirīna

sešdesmit

trīs

nus

Mēs

1933.

—

tas

sākumā

vis,

pārtrauc

kām

sist

ka

norīt.

dārdēja.

kamerās

raugs

žņaudz

un

bruņota

sit

līdz

sistus pa ne

citi

pagraba —

ar

žņaudz!»

atņemt šādu

pret

dauzīt

spēku

visu

un

turpinājās,

zīrī-

dur-

kliedzām, to

darīja

pašu.

mēs sā-

un

izbira.

trinkšķēdami

kliedzām:

no

mani

trauku kritie-

kādam

kamerās

«Palīgā,

gaitenī iedrāzās

korpusa

pa

uzraugi

uz-

vilka

ārā

mežonīgi

brūcēm

—

Nevarējām

bija ievainojumi.

šau-

uzraugi, un

pa

leja. Tur mūs

pavadīja

sizdami,

izģērba

kur

un

nokameram

gaiteņu kāpnēm

un,

ar

komanda».

«nomierināšanas

karcerim,

asiņainām

lai

un

pēc citas atsprāga vaļā,

četri pieci cilvēki. lāgā sēdēt.

Katram

—•

politieslodzīto!»

grūda

malas strēmeles,

«Palīgā,

ķeblīšiem,

ar

mēs

dežūrējošā

stāva

ar

Stikli

logus.

dauzīdami,

galvu pa kaklu

sagaidīja

pava-

izdzirdējām

Protestēdami

Citās

logiem

durvis cita

nežēlīgi

dēļ

table-

dažas

«Palīgā,

mēģina

Kliedzieni

Pēc dažām minūtēm

mūs

tad

dūrēm,

ar

mēs

kliedzienus:

uzraugs

cenšas

izsistajiem

Kameru

feld-

nieku

cietumā

kliedzienus:

troksni, ķeblīšu

cīņas

Caur

tenēm

visu

gada pavasarī

žņaugšanu.

Viss korpuss

tādu

biju deviņas reizes, kopā

cību, mēs nekavējoties sākām lai

cietuma

iedeva

Pa

drudzis,

kratīja

un

Viņš

nerādījās.

izmisīgus

sapratām,

mīti, kuru

saukt.

skaļus

tad

atkal

un

esot

kar-

tumsā.

pavadīju mani

gādā-

gaišā

diennaktis.

stāva

žņaudz!»

Pēc

Atsauktais

vien

šādos karceros

dienu

Kādu

apakšējā

blēņas

vairs

un

es

39°.

līdz

viņu šurp

dīto laiku

cietuma vadība

gaismu.

diennaktis atkal

sacēlās

pateica,

ka

acu

un

atpakaļ kamerā,

nokļuvu

temperatūra šeris

paskaidroja,

veselību

veļā

un

sa-

sabāza viena karcerī ne

Plēsām

no

gulēt, kreklu

ne

staigāt,

apakšējās

pārsietu asiņojošās rokas, kājas

un

121

Man

galvas. kāda

asiņoja

medicīniskā

šautenes laidi sasistā

ar

palīdzība nebija

gaidāma,

roka. te

Ne-

mierīgi

varēja kaut vai nomirt. To mēs labi zinājām. 1935.

gada

drausmīgi izdzirdām Biedri

prātā

ka

«piekto korpusu» kailu

nolūkā

Tādā veidā

sākām

gaitenī

jau sist

Tur

jeb trakomāju.

bāza

vannā

viņu galīgi nomocīja,

un

sajucis

tā

uz

saukto

ārstniecības

viņu

dauzīja

un

dvieli.

slapju

ar

drīz

viņš

kad

klausīties.

Sniedziņš

aizveda

Sniedziņu

atskanēja

durvis,

Sākām

«telegrāfu».

politieslodzītais

kliedz.

tāpēc

cietuma

Mēs

apakšas

no

ziņoja, un

atkal

jūlijā

kliedzieni.

pēc tam

nomira..

Šo

ārstēšanas

rāk

veidu

pilnīgi

piemēroja

nāja

prātā

par

korpusa

vannu

un

piekaušanu. saslima.

patiešām

rēķinājās liem

un

1933.

jukušu,

Tā

Latvijas

ar

izrēķināties. cietuma

un

«ārstēšanas» Pēc

nacionālā

gadā vienlaikus

Latvijas strādāt

piespiest

jomu.

Šis

kategoriju organizēt

likums, soda

cietumā

sašķelt

un

Bet

to

lai

kā

122

buržuāzija

izdē-

protesta

fašizā-

ārkārtīgu

paslik-

ieslodzītos

ieslēgt

1927.

uz

likums, kas pare-

važās,

varēja kā

literatūras

gada

paredzēja

sistēmas

arī ap-

saucamais

tā

trīs

«labošanas» tā

politieslodzītajiem,

Jaunās

nolūks

arī

bija

kridez-

politieslodzīto iekšējo organizāciju mazinātu

nedrīkstēja

cijas uzbrukumu Latvijas zēja

auksto

cilvēks

labākajiem

pieejamās

kā

tāpat

režīms,

ieviešanu

solidaritāti,

Tagad

darbos,

spaidu

minālnoziedzniekiem.

spēkus.

i.,

kursu

soda

režīma

cietumos.

sašaurināt

progresīvais

un

šķiras

vispārējo

ar

cietuma

politieslodzīto

tināšanu

jūtami

parakstīja

t.

meitām.

ciju tika izdots jauns drakonisks dzēja

ārsts

pā-

pasludi-

«ārstēšanas»

šādas

strādnieku

kādu

ar

Viņu

procedūru,

latviešu

dažreiz

administrācija

ja vien gribēja

ieslodzīto

nepaklausīgu

piektā

cietuma

veseliem,

kampaņu.

viņu

pieļaut.

cīņas Pret

Komunistiskā

LKP

CX

un

pretošanās

un

šo

jauno reak-

partija

LKJS

organi-

CX

savos

uzsaukumos

aicināja darbajaudis rīkot protesta

strācijas

streikus.

šo

un

strādniecība

Latvijas

Notika desmitiem

aicinājumu.

uzbrukumu

jauno

valdības

putāti,

iekšlietu

tiesa

un

testa

vēstuļu, kurās pieprasīja

Tā

laikrakstu

viena

bija

visā

ministrs,

pro-

jauno soda likumu. kustībām

masu

buržuāziskās

de-

prokuratūra,

tūkstošiem

saņēma atcelt

plašākajām

no

šķiras cīņā

nieku

redakcijas

reak-

pret

Saeimas

politieslodzītajiem.

locekļi,

uz

demonstrāciju, streiku,

mītiņu, kuros tika izteikts visasākais protests cijas

demon-

atsaucās

varas

strād-

pastāvēšanas

laikā Latvijā. Pēc

LKP

kopēja

cietumos

tika

1933.

bija

1927.

savām

pēc

gada

bija varonīga

un

kurā

kriminālo. formām

streikam,

bada

Lat-

vijas cietumu mūros ieslodzītajiem revolucionāriem. streiks

bada arī

radīja

ārzemēs.

piesūtīja kās

Latvijas

šisma

Rolāns

varasvīri,

apstākļos,

un

un

vairāki

un

Latvijā,

citu valstu un

Sis bet

valdībai

komunistis-

zinātnes

dar-

Taču buržuā-

citi. droši

juzdamies

nepiekāpās

tikai

Latvijas

redzami kultūras

arī

Romēns

ne

buržuāziskās

Francijas, Beļģijas

—

ziskās

plašu

Protestus

partijas, kā

binieki

atbalsi

un

ilga

protesta

smaga

buržuāziskās

jauno uzbrukumu

pret reakcijas

Latvijas

streiks,

daļa

arī

un

kas

streiks,

līdzīgs

bada

protesta

saskaņota

visos

augustā

politieslodzītie

13 dienas. Tā

gandrīz

1.

gada

izsludināts

bada

gada

metodēm

politieslodzīto kolektīva

un

1933.

visi

piedalījās

cīņa

CX

lēmuma

jauno soda

tuvojoša likumu

fane-

atcēla. 1933. žīms

kļuva

niecīgāko iedotu

ņotie tus

aizvien

nežēlīgāks.

ieganstu,

«melno

uzraugi

lai

mēnesi» atklāti

«pieliks pie

kādu vai

sākumā

Uzraugi

iesēdinātu

piekautu.

draudēja,

sienas».

uzraugu izturēšanās

gada

1934.

gada nogalē,

ka

varēja

izmantoja karcerī,

Fašistiski

drīz

No cietuma

cietuma

visus

citam noska-

komunis-

administrācijas

just, ka tuvojas

re-

vis-

un

fašistiskais

apvērsums. 123

gada 15. maijā uzzinājām,

1934.

ienākusi

un

aizsargi.

16.

to

daļa

Ulmanis

kura

grupa, būt

gribot

gataviem

Taču

pēdējam. aizsargi

likuma

sāka

darīt

1935.

vēlāk.

darbā

darba

papildu

lauztuve

mani

pārcēla

izkrāvām katlu

nekā

simts

cilvēku

mām

pastu

Izkraujot ar

nus

kurā

no

stūrī

un

pavisam

vietas

lie-

—

Kalnciemā

stāvā. Tur

un

mēs

zem

žurnālus

teritorijā

ienest

bieži

pa

ar

lieta.

kūdru Tā

kāda

dabūjām

vago-

vagona

literatūru

ar

nakti

ielika

kaudzē.

cietuma

saņē-

«Cīņa».

pienākušos

zinājām,

vien

Te

laikrakstu

neievestās kūdras

reizē

vienkārša

korpusiem. un

noslēpts pasts

biedri

jau bija

un nogādāstrādāja vairāk

Te

kūdras fabrikas

jau iepriekš

kūdras

darba

vagoniem

pagalmā.

dažādiem

no

Siguldas

Rīgas

cietuma

ņemt

dzelzceļa

no

mājas

nelegālos

kūdru,

vēstulēm. vēl

—

to

notiesāta-

politieslodzīto

uz

pirmajā pazīstamu biedru.

cietuma

jām

pēc jaunā

nesūtīja,

Siguldā.

arī

daudz

vēl

darbos

Katorgas

vairākas

Tūlīt

bargāks.

mūs

bija kaļķakmens

tām

gadā

Kūdru

pagāja mierīgi,

nakts

kopkameru ceturtā korpusa

priekšā

ka

jājāaizstāvas līdz

vajadzīgs,

arvien

kļuva

nedaudz

fabrika

kūdras

paziņots,

komunistiem,

ar

nākamā

pieņemšanas

jiem noorganizēja no

ja būs un

apvērsumu,

organizācijas

jauna apbruņotu aizsargu

izrēķināties

diena

režīms

soda

lākās

un

kareivju patruļa aizgāja.

un

Cietuma

teritorijā grupa

Tika arī

apcietināta.

ienākusi

visu,

uz

sociāldemokrātu

biedru

teritorijā

fašistisko

izdarījis

visas

arī

aktīvo

cietuma

kareivju

maijā «pa telegrāfu» saņēmām ziņu, ka pa-

likvidētas

un

ka

izvietojusies

naktī

gājušā ka

ka cietuma

bruņota

un

pastu To pa-

teritorijā

bija

informāciju par

to, kas notiek ārpasaulē. Pa vakariem kamerā

dažādākajiem ņemto pastu vakara

124

mācījāmies

politiskajiem

un

nelegālo

pārbaudes,

kad

un

un

citiem

literatūru

kameras

spriedām par vis-

jautājumiem.

parasti

atslēgas

Sa-

lasījām pēc

vairs

neatra-

dās

pie dežūrējošā

ieskriet

ko

korpusa

kancelejā,

uzreiz

aizdomīgu,

dienu

ārpasaules

no

to

lai

tā,

grāmatā

durvīm

no

veikli

raugu

atslēdza

nekā

ielicis

kameras

pēkšņi

durvis

«Cīņu»

klusi

neredzētu, Te

biedriem.

priekšā pārējiem

«Cī-

nelegālās

saņēmām

eksemplāru. Vakarā pēc pārbaudes,

ņas»

drāzās

un

galda. Bet uzraugs tomēr bija pamanījis, ka aizveda

atcerējās

cietuma

pie

es

pie zem

to lasu.

mani

Viņš

priekšnieka. reizēm

iepriekšējām

no

lauz-

grupa

galda, kur mēs sēdējām. Es paguvu nomest «Cīņu» Mani

un

nevarēja

kamerā.

Kādu

sīju

bet

uzrauga,

pamanījis

uzraugs,

labi

pavēlēja korpusa

un

vecākajam: Nosūtīt

—

pakaļ tiek

uz

viennīcā

mums

ar

varbūt tas

partiju

krāmēties!

viņiem

tam at-

Pēc

Pie-

Kalnciemu.

uz

Lai

akmeņus,

palauž

izārstēs.

Nosēdēju nedēļas

pirmo

ar

Melno!

karcerī!

septiņām

un

«septiņas»,

tam

pēc

partiju

kārtējo

ar

atkal

viennīcā,

aizveda

mani

uz

un

pēc

Kalnciema

katorgas akmeņlauztuvēm. Sākās laikā.

vissmagākais

Daudzi

Jelgavas

un

lauztuves.

Taču laikā

diktatūras ciema

no

lauza

biezu

ir

ne

visi

bija

atrodas

cepļi

īsta

nāves

netālu

no

kaļķakmens

un

zina, ka tur Latvijas

arī

fašistiskās

nometne

Lielupes krasta bija dziļa

kaļķakmeni.

Ap trīssimt

dzeloņstiepļu žogu apvilktā

tordznieku Baraka vienā

—

Kaln-

galā

telpa, ja —

plaša

un

metru

no

bedre,

bedres

laukuma atradās

ar

ka-

baraka.

bija

liela,

atradās

pirts, otrā galā

ceri

lieli ķieģeļu

tur

izciešanas

soda

manā

Kalnciems

katorga.

Netālu kur

ka

posms

ka

zina,

liela

par tādu

to

šķūnim

līdzīga

virtuve, istaba var

—

saukt.

mazi, neapkurināmi,

mūra

saimniecības katordznieku

Nebija

ēka,

kuras

telpas

un

dzīvojamā

aizmirsti arī kar-

tumši bunkurīši

vienā ēkas

stūrī, puspagrabā. 125

aiz

Tālāk

priekšnieka

žoga

Puķes

Tāda manā

administrācijas

—

un

nometnes

un

dzīvojamās ēkas.

uzraugu

Kalnciema katorgas

atmiņa saglabājusies

kopaina. Jau

mūsu

ceļam

pa

metnes režīmu

dzīves

jaunajā

lamājās,

solīja

vietā.

nometnes

darbiem: ties

dažus

Viņi

mūs

nepaklausības

gājienā

utt.

mazliet

un

vietas

uz

nosist vai

—

Draudus

par

kliedza

mežonīgi

mēģinājumā

karcerī

no-

priekšstatu

pirmo

mums

bēgšanas

nošaut, bet pie mazākās saldēt

akmeņlauztuves

pavadoņi,

sniedza

uzraugi,

no-

pastiprināja

atpalikušos

ar

nekavējo-

smagi piekāva.

Mūs

iedzina

rindas:

barakā.

vienai

pa

Pirmās

katru

gar

ieraudzīju

malu

lāvu

garas

rindas

divas

un

pa

vidu, galvgaļiem kopā, bez atstarpēm lāvu starpā. Starp lāvu rindu divos lās

šaura

galiem

stāvos, bet

telpas

galos

pa

garojumu

pilns.

Cilvēki

nokritis

vēku.

ar

visām

krāc.

midzis

apaļai

ir

O.

šai

daudz

telpā

paziņu

J.

Piesis,

F.

Duče, G. Grīnbergs, F. Biedri

stoš

mums

ko

par

par

Sniedziņš,

jaunumiem

kārtību

un

E.

N.

Tad

v.

apbēra

«centrālē» biedri

Kalnciemā.

no

Fridrihsons,

Ezers

un

gan

darba. To

Rozenbergs,

E.

Edžiņš,

izstāstījām.

zinājām, dzīvi

komjaunatnes

cil-

simt

ap

cietuma,

Briedis,

izkā

—

nāras, tā aiz-

uz

no

lie-

un

cits

noguruši,

ierādīja brīvās lāviņas

jautājumiem

Visu, mēja

Mukins,

M.

Abos

dūmu

saspiests

gan un

P.

Šūlmeisters,

E.

galdi.

Gaiss

krāsnij.

nomocīti,

agrākā kopējā arodbiedrības vidū

gari koka

dubļainajām drēbēm

Pavisam

leraugu

eja. Barakas galos guļamlāvas

sānu malās

Tā

c.

ar

un

mūs

tūk-

Rīga. infordrūma

bija

informācija. No

rīta

Pulksten smitos atkal

126

pulksten

septiņos

vienu

stundu

darbs līdz

komanda

sešos

komanda

ilgs

desmitiem

«darbā».

pusdienas vakarā,

«celties», Pulksten

tualete.

trīspadTad

pārtraukums. ilgāk.

dažreiz arī vēl

mani

Sākumā

kārtas

zemes

slāni. Taču

metrus

iedalīja darbā pie divus lai

norakšanas,

atsegtu

jau pirmajā dienā pārliecinājos, bet

darbs,

grūtākais nebija

ka

nometnes

gan

biezas

plienakmens šeit

vis-

administrā-

cijas izsmalcinātās mocīšanas metodes. grūti

Sevišķi lainā

vagonešu kārt

dub|u

mālainu

aplipis

Viss

riteņiem. māliem

ar

sašķobījies,

vietām

gonete

katriem

pēc

sliedēm.

no

netes

pie cietuma

pretīgi

jūra.

Drēbes,

desmit,

rokas

pikā.

piecpadsmit

to atcēla

atpakaļ,

Apviss

—

ceļš

Sliežu un

va-

izlēca

soļiem pārējās

arī

pie

slidens.

un

seja,

mālu

Mā-

dienās.

zābakiem,

platāks nekā nākas,

izplests

Kamēr

glums

pārvērties

un

rudens

lietainajās

gāja

lipa pie lāpstas,

zeme

vag>

bija spiestas apstāties.

Biedri

nāca palīgā uzcelt. Bet nometnes uzraugi stāaugšā bedres malā, kliedza, lamājās visneķītrāka-

vēja

jiem vārdiem uzraugi

Tā

draudēja.

un

bedrē

nokāpa

vārdiem, bet arī

un

darbiem

ar

Pie

gādēs dienas t.

B—9

pa

norma

i., ārā

akmens.

Ja

arī

—

izlauzt

kāda

un

katrā.

vakarā

atstāja

Tas

izvest

un

sakraut

brigāde

vagoneti «kalnā»,

ar

Dažreiz

kur

tos

raugi viņi uz

laikā

dzinām

un

ar

m

3

plien-

nevarēja

izpil-

vājākos cilvēkus

viņiem

iemīļotais

vagonetes

ar

akmeņiem

lādējām liellaivās vešanai

lika

stāvēja šī

vienus

bija administrācijas

dzīt uz

beidzamās.

Pēc

bedrē

B—lo

strēķī

normu

bri-

vai

noteikta

bija

smagi

izrē-

soda

veids

neizpildīšanu.

normas

par

ar

peldi-

un

komandās

Brigādei

dīt, tad šo brigādi vai dažus tās fiziski

ķinājās.

tikai

šautenes

smagi piekāva

strādājām

cilvēkiem

bedres,

no

ne

bedrē.

laušanas

akmeņu

pusē. Pievakarē

rīta

«iespaidot»

grūda mugurā

—

laidi, bet, tumsai iestājoties, nāja saltā ūdens

bija

sāka

darba

vagonetes vagonetēm So

—

nogurām

tā, ka

viens

uz

saucām tikko

uz

Lielupi,

Rīgu. Parasti

uz-

skriešus.

Paši

priekšējās,

otrs

akmeņiem

ar

skriešanu

uz

par

«hipodromu».

spējām

pavilkt

kā-

127

No

jas.

lielā

līdzko

vien,

drēbēm

netīrajām

ēdiens

pat

noguruma ienācām

barakā,

negaršoja,

nenoģērbušies,

apgūlāmies

lāviņas

uz

bieži

un

visām

ar

tūlīt

un

pat

iemigām smagā miegā. laikā

Slapjā bes»

rudenī

baltas

—

linu

jumu iekšpusē Nometnes Tie

sīti»

tīkamu lās

nezvēri

kam

sadisti

Karlovs.

Ja

bija

visi

gabalos,

Lielākā

pārējie,

to

izcē-

nekad

mocīšanā.

īpaši

palīgs

Puķes

darītu

ar

ne-

Tādi

ieslodzītos

atļauts

pa-

sevišķi

kam

Puķe, cilvēku

viņš

daļa

sagādāja baudu,

Sajā ziņā

priekšnieks

viņam būtu bijis

sagraizīt

izskatā.

ciešanas

izpriecu.

arī

vatē-

bija īpaši atla-

uzraugi

un

fantāzijas

un

drē-

«siltās

paplānu

ar

dubju pikā.

cilvēka

cilvēku

nometnes

izdomas

lināt,

pārvērtās

izklaidēšanos,

tieši

trūka

paši

īsti

svārki

un

administrācija

bija

bija sadisti,

—

mūsu

pavasarī

un

bikses

noga-

vislielāko

prieku. Nometnes

sadisti

ārkārtīgi

politieslodzītajiem, pret fašisti,

izjuta

nežēlīgi

kuriem

jo sevišķu

naidu,

izrēķinājās

netika

taču

ar

zvērināti

būdami

viņi,

žēloti

arī

kriminālieslodzītie. nometnes

Reiz nāšanās

objektu

kontrabandu

nos

Jau rīkots

ķaino

uzraugs. ūdeni

no

nevajadzīgs

bija

Lietuvas

pusdienām

no

šo

Tas

Puķe

izraudzījis kas

cilvēku,

vāji attīstītu

un

priekšnieks bija

puisi

lielas

kā

fiziski

par nodarboša-

pierobežā. sāka ar

dzenāt

speciāli

no-

duļ-

izsmelt

spaini

Tas

bija

tikpat bezjēdzīgs

Dantes

ellē

aprakstītie

peļķes.

darbs

uzjautri-

auguma,

notiesāts

lika

viņam

savu

par

sīka

grēci-

nieku mocīšanas darbi. Puisis

no

sākuma

devumu. Bet

no

uzrauga

grūdieniem

un

spēki. Viņš

iekrita

piecelties. mies, 128

Tūlīt

sāka

viņu

mēģināja

sitieniem tieši

un

pastāvīgiem pievakarē

dubļu peļķē

pieskrēja

spārdīt

turēties

Puķe

kājām

un,

pa

izsīka

tam un

šo

izpildīt

lāstiem,

pēdējie

nevarēja

drausmīgi

dziļo

uz-

ņirgām, vairs

lamāda-

dubļu

peļķi.

leslodzītais, dēdams

bet

moka,

stenēdams_

raudādams

kājām,

Puķe

seja. Cauri mīte,

vēlreiz

distiski

ļos

gari,

_un

uz

izspiedās

dubļu peļķē. Viņš vēl-

va-a-ai..Klusajā

viņu,

kopā

strau-

balsī

sāka

vā-ā-āi...»

vā-ā-āi, ar

sa-

uzraugu

Cietušais

palika

dub-

«vā-ā-āi,

nesakarīgo

savu

šīs

vakarā

asins

drausmīgā

un

aizgāja.

vilka

drausmīgi

ne-

tieši

viņam

sejas

uz

tad

un

iespēra

«Vā-ā-āi,

paskatījās

pie Puķes vairāk

viņu

atkal

saknupa

kliegt:

nosmējās

lai

vai-

dubļos,

un, noliecies

zābaku

smago

ceļos,

gari

izvājāts

lūgties,

dubļu kārtai

uzrausās

gaudojoši Puķe

pussēdus

saka

ar

kājām

nelaimīgais iekrita

un

reiz

līdz

galvas

no

un

gaudas skanēja pa

visu

akmeņlauztuvi. Mēs, pārējie ieslodzītie,

dējo vagoneti dami

ārprātīgo

tuves

dzinām

bedres

savu

visu

pēdējas

Bedre

nomocītais,

peļķē,

skanēja

bedres

tukšojās, lēni

vagonetes

dubļu

sastingām,

cita

sīkais

No

Kā

pus-

akmeņlauz-

drausmīgais, pēdējo

redzē-

nedrīkstē-

liktenis.

kalnā.

malas

gaudojo-

reizi

atskatī-

jo darba laiks beidzās pēc

citas

cilvēks,

drebošai

līdzīgs

darbā

apstāties

vagoneti

laiku

Tikai

šausmās

piemeklētu līdzīgs

šais «va-a-āi»... No

jāmies leja.

Taču

skatu.

jām, jo tūlīt pašus automati

turpat līdzās piekraudami pē-

akmeņiem,

ar

uz

dubļu

vilkās

ceļiem

un

augšup. saknupis

pusārprātā

pikai,

turpināja

savu stiepto gaudošanu. Ap viņu kā kraukļu bars ap gaidāmo upuri sāka pul-

cēties

uzraugi

pēc

un

tam

Pēc pec

tam

aizstieptu šis

dažām

Centrālcietuma

Pastāstīju daudz. sturu

uz

3

kriminālais,

gadiem

tieši

vienu

barakā no

vairs

karcera

par

režīms

pēc

ādu

paņirgātos

Tur

viņš

gadījumu. noveda

aroda

zādzību.

neatgriezās

viņu

drīz

aizveda

vien

Bet

bieži kriminālieslodzītos

drausmīgais

Kāds

uz

slimnīcu.

tikai

Diezgan

vēl

karceri.

ieslodzītais

dienām

lai

priekšgalā,

Puķi

ar

uz

nomiris.

līdzīgu

ar

—

vājāku

bija rak-

pašnāvībā.

kurpnieks, Šķiet, ka

bija viņu

notiesāts

šajā

lietā

129

aiz

lētticības

stāvējis

un, kur

dzīvoja ļoti

klusu

un

palika

barakā.

uz

savas

nāras

un

citi ka

sevi

ka

nespēja tālu, ka

tik

Kājas

pēdu

ka

pabāza

kāju

notika

tas

ņirgāšanos.

līdz

vagonetes

zem

vēlāk

un

slimnīcā

tādam stāvoklim

viņi būtu fiziski

morāli

bija

rokām dzīslas

mēģināja pakārties,

daļai

cinisko

ka

stiprāki,

to

juta

tāpēc,

Pats

re-

tika

no-

riteņiem.

amputēja.

nenonāca

bet

izturīgāki,

vienmēr

pus-

galvas

no

jauns puisis, kriminālais,

saspieda,

Politieslodzītie

tāpēc,

lielākai

izturēt

dzēju gadījumu, kad vests

Vairāki

saslima

viņu

sauca

novilkām

Kad

viņš bija pārgriezis

Pa

sa-

mums

ievērojām, ka viņš

guļ. Kaimiņš

miris.

sakropļoja.

cilvēki

dienu viņš

pusdienā,

neatsaucās.

noasiņošanas

no

bija

tagad viņš

varēja, izpalīdzēja. Vispār viņš

mierīgi

Kurpnieks

arī

un

noslēgti. Kādu

Atnākot

ieraudzījām,

segu,

vien

un

laikā

Viņš savā

arodbiedrībā,

simpatizēja

dienot.

citi.

bija iepinuši

kreisajā

gan

biedru

—

tāpēc,

ne

ka

kolektīva

morālo atbalstu. Arī

arī

ieslodzīto dzirdot

instinktīvi Drīz

vagonete stājās sejas pēc

un

no

1

arī

sliedēm.

sāka

uz

1

130

Puķe

Kritis

cīņās

sāka

No

vai ka

jo

visiemī-

uzraugu

uzraugu

ieslodzītajam

katram

nebūs

ka

Tēvijas

nakts». zemi.

ar

skatīties.

pārējie aiz

Lielajā

gaismas,

Kopā

Mums

No

viņa

labi. Sākām

atkal

nokrita

mums

mēs,

karā.

arī

un

izšķobīta-

bija spiesti

«Maskavas

ap-

sarkanās

nervozēt, no

ar

nogāja

gadījās Puķe. Viņš

Tuvumā

bļaut,

nozīmēja,

līdzeklis.

«jēriņu

vagoneti

soļiem vagonete

jām sliedēm. Visi stāties.

nu

nakti»,

drebuļi.

mums

nojautām, ka

dažiem

bija

vārdus,

mana

dzinām

Tas

elektriskās

lampiņas»

salti

pārskrēja

Grīnbergu

pie

nedēļā sarīkoja

«jēriņu

lampiņas».

bedrē

trīs

reizi

par

iebiedēšanas

šos

pienāca

saucām

«pie

pie

«paliksi

ļotākais mutes

to

darbs

jāturpina

teiciens

G.

Mēs

strādāšanu

par

būs

vismaz

politieslodzītajiem

ar

izrēķināšanos.

ap-

algotņi»,

tīšām

komunisti, Ar to arī visu

laiku

sākās.

sekoja

šautenes

ar

vai

Tā tas

sānu.

mūs kā

šad

bija

peļķi klāja

vilkās

dauzītas

steļot.

Tā

kājās

tikai

mums

atbrīvoja

un

Acīs

dzina skriešus,

Visus

sāka

viena

noturēja

toveri, kas

ar

jau uzsalis,

Bija

Mūs

lika,

un

slāņu vir-

locekļus un

bija

sa-

dzirk-

un

doma:

vienīga

la-

pārņēma

rokas

migloties

un

tikai

drausmīgās «jēriņu

visas

procedūras vēl nāksies pārciest.

un

vēm

skriešus,

Sargi

nakts»

visu

sitot

cita

pēc

sāka

pusi. Mēs atteicāmies

nājām, ka pievilka

būs

un

aizvilka

un

pilnīgi Kad

slapjas,

pa

zem

Pēc

un

zemi

kailus

drusku

Kad

grūda

spēki bija izsīkuši un

malas

ūdenī.

stindzinošajā kājām

peldināšana.

bedres

pie

Mūs un

atnest

un

bedres

dzenāja"

kādu

Pie

šaurajā,

atģidāmies,

kājām dubļains milzīgā

grimt,

gu-

dzīt

un

Mūs

ledus

uz

jo zi-

vilkšus

aukstajā,

malā, nelieši spēra

Beidzot,

tie mūs

kad

izvilka

karcera mūs

tumšajā

appētījām klons.

Tad

malā

tālāk iet,

nelīdzēja.

atpakaļ.

karceri.

nestu-

ar

atteicāmies.

un

dauzīt

iegrūda

nonāca

lamājot.

bedres

pusi

izpeldējām

sākām

iegrūda

to

Tas un

ūdenī

uz

mūs

uz

tad

vakarā,

malas

riebīgi

zinājām, ko tas nozīmē,

cits

uzraugi

desmitiem

no

sākās.

laiku

nomest

lošu koku. Mēs

kādiem

līdz

Puķe.

«jēriņu

nestuves

nebija.

un

muguru

ka

akmens

Mugura, sāni

izturēt, citādi

parādījās

bedres

to iznest.

izsīka.

nogurums.

lejā,

Tad

grūstīja

Dabiski,

dubjaino ūdeni

Spēki

noturējāmies

atkal

izsmelt

plāna ledus kārtiņa.

Mūs

nakts»

darba

šā

no

vienos zilumos.

nepakrist,

Viņš

uzraugu.

pleciem,

pa

kādu stundu.

nestuvēm,

dauzīja.

un

iezvēla

bija parasts,

uz

nepārvarams

lika

sa-

vagonete izlēca vēl biežāk. Tāpēc uzraugs

reizēs

ierīkots

māja

lai

sliedēm,

no

pēdām, kliedza,

pa

tad

ieplakā sakrājušos

sas

vagoneti

norīkoja speciālu

«sabotēšanu»

par

tādās

ar

Puķe mums

laidi

belzieniem

no

grūžam

darbu.

botētu

šo

visi malā

izģērba

telpā. alu.

Sienas

Nāru, kur nogulties,

sasprindzinājuma

atslābšanas

sā-

131

kām

stindzinošo

izjust

pilnībā

miesu kā

ledains

pie tam basām kājām

diviem,

kas

aukstumu,

palags. Drausmīgi un

apņēma

Arī staigāt

salām.

dubļiem, gandrīz

pa

nebija iespējams. Pēc

pāris stundām izdzirdām aiz durvīm Puķes balsi. atslēga,

Noskrapstēja terniņas spožā Durvīs

stāvēja

izvilka

Puķe

kabatas

apžilbināja

mūs

un

la-

gaisma.

Puķe

naganu

un

abi

Karlovu,

ar

sāka

mērķēt

uz

piedzērušies.

piebilz-

mums,

dams:

Tagad

—

nošauti.

Likumīgi

kārtas... lovs

—

un

pareizi.

gailis nedziedās.

Tā

Bēgot

jūs visus nošausim pēc ņirgu virkne.

un

Kar-

piebalsoja.

Puķe komandēja:

Pie

Mēs

sienas

stāties!

nekustējāmies

skanēja

ne

no

lesim

vēl

vietas.

draudi.

visbriesmīgākie

Atkal bira tas

Kad

lamas

viss

un

pašiem

teica:

bija apnicis, Puķe —

Ne

lamu vārdu

Sekoja

—

viņam

Tad

jūs nolikšu.

es

iemetīsim

tad

čarkai,

pa

atnāksim

un

nobeigsim. Lai roka netrīc. Durvis Pēc

aizvērās,

stundas

un

spalgi

piedzērušies

un

augstumā

un

kādu minūti

klusējām,

it

tos.

kā

Pusstundu

Otra nas.

diena

sacēlās

jāiet bedrē

darbā.

132

cik

varējām,

ar

es

baraku.

taču

visu

38

no

tieši

neattiek-

aizgāja. drā-

samirkušās vilkām

diennaktis. darba

galvas

pierē. Mēs

nemaz

galīgi un

jau stipri

pistoli

man

mums

atslēga.

bija

tie atkal

iedeva bedrē

tās,

temperatūra,

uz

uz

nosēdējām septiņas

pie vagonetes

pakaļ

draudi

Abi

pacēla

mērķēja

noņēmušies,

mums

Izgriezām

Karcerī

Bija

viņu

pats.

Puķe

šūpojās.

tā

noskrapstēja

tas

atkārtojās

mugurā.

Pēc tam

mani

man

neatbrīvoja.

grādu temperatūru. Kad

bezsamaņā Nogulēju

pakritu, trīs

mani

dienas

aizveda

—

un

tur at-

atkal

Tamlīdzīgas

1935.

ainas

gada beigās

bija parasta parādība.

sākumā

vijas Komunistiskā partija

ar

cijas sekretariāta palīdzību protesta

kampaņu

dzināšanām

Kalnciema

par

drausmīgajām

jas

fašistiskā tā

ārzemju, žīmu

drusku

sija

it

kā

Ulmaņa

zvērībām

Latvijas

mīkstināt, nometni

izmeklēt

valdības

terora

prestiža

atklātās

atbrauca

pat

vairākas

ārzemju

plašu spī-

un

dažās

pat

ār-

korespondences katorgā,

Latvikā

saglabāšanai

iedzīvotāju

un

Latvijas sek-

režīmu

kad

un

Kalnciema

sava

gada

tam, kad Lat-

noorganizēja

parādījās

avīzēs

valdība

arī

izbeidza. Uz

katorgā,

1936.

un

pēc

Kominternes

ārzemēs

fašistiskā

pret

buržuāziskajās

zemju

Tikai

sāka

acīs

sadistiskās

re-

zvērības

valdības komi-

kāda

kas

sūdzības,

šo

bija

sūtītas

diplomātiskajām pārstāvnie-

cībām.

Komisija atbrauca uzdzīvoja, kriminālos, sūdzības

komisija Pēc

vienu

kas

pēc

atzina

vēl

mazliet

mīkstāks,

ievēlēts

un

ar

LKP

dzēra

visas

norādījuma

Ar

un

privileģētos

šādu

ziņojumu

un

vienu vien

pāris

Kalnciema

darbu.

un

nežēlīgo

katorgā,

tā-

tomēr veica

Mums

uzturēja

kļuva

retāk.

atkārtojās

smago darbu

kas

nedēju

tomēr

Latvijas cietumos,

bija

sakarus

ar

savs

ārpa-

Sarkano Palīdzību.

Mani ievēlēja par redaktoru un L nakti, atsakoties no atpūtas, nācās

žurnāla veidošanā. rakstus

Puķe režīms

nelegālo katordznieku žurnālu «Kaln-

Katordznieks». ne

naktis»

politisku

birojs, CX

tam

kolektīvs

buržuāziskās

kolektīva

—

pēc

necilvēcīgi

Sākām izdot arī

biedru

bet

«jēriņu

uz

organizatorisku

strādāt

aizbraukšanas

politieslodzīto

visos

tāpēc

dienas

dažus

iepriekšējā

nepamatotām.

negantāk,

Neraugoties režīmu,

ciema

izsauca

Puķes

par

komisijas

trakoja

sauli

reizi

arī aizbrauca.

šās

pat kā

divas

pie Puķes,

tad

sīkiem

Es

arī

drukātiem

pārrakstīju

tušu uz

plāna

zīd-

mēs

aprakstījām

atsevišķus

administraci-

papīra.

Žurnālā—dienasgrāmatā

jaunākos

notikumus

nometnē,

ar

burtiem

133

jas

aktus,

izrēķināšanās

teorētiskus

rakstus,

dzīves

gas

jaunāko

nometnes

par

Karlovu

priekšnieku

tur

karikatū-

arī

par

izdošanā

viņa

palīgu

aktīvi

pieda-

lījās arī biedri M. Edžiņš, E. Fridrihsons,

vēlāk E.

kins

To

citi.

un

Žurnāls

gāja

rokas

no

rokā.

no

nelegālajā

un

Bija

Puķi,

Žurnāla

uzraugiem.

un

kator-

levietojām

informāciju

pat

un

Kalnciema

lēmumus.

partijas

publicētos

presē

politiskus

visus

notikumus.

svarīgākos dabūto

ārpasaules

ras

ievietojām

minējām

Mu-

lasīja sle-

peni pa naktīm. katorgas laikā

Manas Diemžēl izdarot

neviens

Nometnes

Katordznieka»

šos

Viņi

1936.

termiņš. Grūti brīvi

cerējos prieks

iedomāties,

uzzināju draugus

priecīgs, izsauca nāšanas bet

nīgi, Pēc

134

biju

savu

Cen-

uz

soda

priecīgs.

bezgala

palikušos

notikumus,

pārējos

cehā

sāku

pavisam

kadru

dēj» gan

strādāju

daļu

strādāt

neilgi. un

biedrus,

izziņa

par

par

šis

no

virpotāju.

ka

politiskās

«Stars».

vecos

Biju

loti

dienām mani

«štatu

atslēdznieku

mašīnu fabrikā

brīvību,

darbu Vefā, kur

Sapratu, ka nevis

mani

darbu kādā

ar

sameklēju

Pēc desmit

paziņoja,

tieku atlaists.

tam atradu

vēlāk

atpakaj

cīņas biedrus. Drīz atradu

taču uz

atveda

spilgtumu. atpūtos, kamēr atkal apradu

visus

mehāniskā

noslēptu

zaudēja

mēnesi

un

vi-

zvērī-

jau nākamajā dienā varēšu Rīgas ielām. Taču, tiklīdz at-

akmeņlauztuvē

savus

Kādu

ka

dzimtās

pa

uzreiz

Rīgu

vēsturi.

Kalnciemu,

Atstājot

bija

uz

aprakstītas

lai

at-

«Kalnciema

drausmīgās

iznīcināja,

naktī,

tika

14, februārī izbeidzās piespriestais

jo

staigāt

atrastos

palīgu

13. februārī mani

gada

trālcietumu,

viņa

žurnālus

asinsdarbu rakstisku

numuri

jo tajos bija sīki

un

Kādā

priekšniecībai

savai

numurus

Karlova

Puķes,

žurnāla

administrācija

nesūtīja, bet iznīcināja, bas.

visi

numuri.

žurnāla

saglabājies.

nav

pēkšņu kratīšanu,

ņemti.

sas

iznāca vairāki

tiem

no

samazištati

vai-

pārvaldes.

darbnīcā, bet

Drīzsameklēju cietumā, tijas des

un

ar

organizāciju. darbs,

tagad

Buržuāziskais

b.

viņa

Skuteļski, palīdzību

Atkal

jau

cietums

Gluži

otrādi, komunisti

nieku

augstskolu»,

žuāziju

un

ar

sākās

nelegālās un un

sēdējām

sakarus

revolucionārais LKP

katorga

cīnītāju

nebija

kopā

ar

par-

pagrīrindās.

«līdzējuši».

komjaunieši, izgājuši «strād-

vēl aktīvāk

fašismu, cīņā

kuru

uzņēmu

par

iesaistījās

padomju

cīņā pret bur-

varu

Latvijā. I.

PINKSIS

REVOLUCIONĀRO SITUĀCIJU

PAR

LATVIJĀ

1940. GADA VASARĀ

eja

kapitālisma

no

kas

noteica

dažādi

tās

mika,

kara

Latvijas

hitleriskā Lietuvas

Vācija

novadu,

lai

paglābtos

apspieda Pēc

to

no

saviem

septiņus

palīdzību

padomju karaspēks rajonā,

Molotovs,

mes

136

Šī

politikai

sfēru,

kas

saistīti

Otrā

kad

tam,

Čehoslovakiju

pastiprinājās karaspēka

ar

pasau-

galarezultātā Pēc

Latvijas

puses.

un sa-

Latviešu

Savienības

puses, kuri

gadsimtu ienaidniekiem,

un

Latvijas

līguma par

noslēgšanas

1939.

tika

Liepājas

izvietots

Baltijas

līguma

tām

gada

robežas

diktāta

Baltijas savus

5.

un

Ventspils

gaitā

metodes.

valstis

sav-

oktobrī

imperiālistis-

no

sagatavošanas

raksturīgās

aplūkojot

diktēja

cieši

strupceļā.

Padomju

jūnijā, ekono-

gadsimtus.

lai aizstāvētu

agresijas.

Staļina un

no

Padomju Savienības

starpējo

kās

vācu

no

atbalstu

situāciju

gada

valstīm.

saira,

varas,

Latvijas

bija

Austriju,

okupēja

Klaipēdas

meklēja

saikne

šī

ekonomiku

grābšanas briesmas tauta

eksports

un

imperiālistiskajām

apstākļos

iedzina

Buržuāziskās

faktori.

imports

1940.

pār-

—

šķiras

Revolucionāro

nobriedusi

bija galīgi

Rietumeiropas les

sociālismu.

uz

Latvijā,

revolūcija

strādnieku

pie

varas

revolucionārās

bez

iespējama sociālistiskā

nav

buržuāzijas

no

ka

māca,

Marksisms-ļeņinisms situācijas

kā

atklājās Staļins

PSRS

ietek-

noteikumus, kuri neatbilda

valsts

Padomju

un

līniju pret reāli sēta

skaitā

palīdzību

tajā

vienības

Viena

tā

vijā

pašā

ir

masu

spilgti

lūcijas

kad

un

un

17.

gada

tikai

ne

tās

Nepieciešams dus

kontingents

16.

jūnija

sturs.

norādīt, tika

padomju

Taču

ka

objektīvi

Ne

tikai, lai

karaspēka

17.

ietekme

no

nārā

aktivitāte.

nāca vairāki

Rīgā

tūkstoši

policiju,

kad

strāciju.

Vairāki

tā

kiem, bet 29 cilvēki Sakarā

šajā

ar

rakstīja, ka Rīgas

kuri

izklīdināt strādnieku

tika šiem

ielās

lielo

krastus

darbaļaužu masu

Stacijas

no

no

notikumiem

bija izlietas

no

viņiem

sa-

pret

demon-

policistu

«Cīņa»

bija

revolucio-

laukumā

revolucionāro cieta

no-

vācu

masām.

enerģiski cīnījās

ievainoti, 2

rak-

kontin-

kam

faktoram,

pieaugt

dienā

cilvēku,

simti

kā

gada

ultimatīvs

bija pozitīva

Baltijas

arī

papil-

1940.

pēc

karaspēka

Latvijas

uz

centās

bija

1940. gadā

jūnija sāka strauji

Tieši

nomira.

bet

iebrukuma,

revolucionāra

kurai

aizsargātu

at-

nomainīt

karaspēka

Latvijā

padomju

gentu izvietošanai Latvijā zīme.

Padomju

izvietots

notas,

daudzu

valdību),

bruņotajiem spēkiem, bet arī pieprasīja Ulmaņa valdību ar Tautas valdību.

un

jūnijā,

papildus

pret Padomju Savienību

simpātijas

savas

revo-

atklātas

ātri,

zemnieki

iz-

Lat-

nelegālās

arī

karaspēka

Latvijas

ar

pagastu strādnieki

izradīja

1940.

padomju

(vienojoties

kaut

pieauga

Bet

nebija.

ienāca

kontingenti pilsētu

vēl

situācijas

augšana.

gada sociālistiskās

gadā,

organizācijas

sacelšanās

Latvijā

klāti

1939.

Sa-

Padomju

līgums.

aktivitātes

1940.

izpaudās

savstarpējo

par

noslēgts

revolucionārās

politiskās

priekšvakarā.

revolucionārās masu

līguma

tika

gadā

Baltijas valstis, tajā

gan

Bez

svarīgākajām

no

pausmēm

tauta.

Latvijas tirdzniecības

un

par

aizsardzības

nostiprinātu

Savienība,

latviešu

arī

līgumā

objektīvi

iespējamo Vācijas agresiju, bija ieintere-

Padomju

gan

kas

palīdzību,

savstarpējo

Taču

attiecību

savstarpējo

zemju

mazo

principiem.

ļeņiniskajiem

ste-

slimnīcā

23.

jūnijā

darbaļaužu asinis, 137

strādniekus

nenobiedēja

taču tas

aktivitāti metās

policistu

cauri

karogiem

jūnijā

17.

Daugavpilī izlauzās

un

Ludzas,

apriņķī

komunisti

vadīja

cionāros

nemierus.

Kārsavas

naktī

16.

Daugavpils

18.

cija Ir

no

aizsargi

un

jūniju

visā

19. jūnijā

un

sadursmē

masu

sita

sākās

karā, bet arī

atradās

karaspēks zīme.

Tas

iejaukšanās.

neiejaucās revolu-

šanās

to

kuras

no

pēc 20.

bija

neiejaucās

revolūcijas

priekšva-

Tam, ka

no

no-

imperiālistu

politiski

jūnija

padomju

bija svarīga

ārvalstu

klātbūtne

pret strādnieku šķiru,

masas,

orgāniem,

sākās.

Latviju

Karaspēka atturot

aresti. Poli-

masu

teritorijā,

Latvijas

pasargāja

buržuāziju,

tā

pēc tam, kad

jau Taču

aizsargus.

arestētos.

tikai

ne

un

revolu-

zemnieki

pagastā

varas

ar

lietās

iekšējās

Latvijas

Rēzeknes

atbruņoja

Latvijā

nežēlīgi

Skrudalienas

zemnieku

jāatzīmē, ka padomju karaspēks

cionāro

rās

17.

uz

kara-

padomju

darbaļaudis

Abrenes,

Ilūkstes,

rajonā.

demonstrantu

revolucionāriem

ar

apsveica

arī 400

darīja

to

spēku, tāpat

vēl lielāku

ar

600

apmēram

ķēdei

transparentiem

un

viņi

un

kauļā.

paralizēja

bruņotas

preto-

iedvesmoja revolucionā-

un

politiskā

apvērsuma

izšķirošais

spēks. notikums

levērojams Liepājas 19.

jai

proletariāta

varot

policijas

demonstranti centru.

20.

citu un

Liepājas

jūnijā

strādnieki

vietējās spēcīgi

ieņēma

avīzes

ietekmēja

proletariāta spiest 138

10 000 cilvēku.

pastu

un

redakciju

revolucionārā

Šajā

Pār-

pretošanos,

pilsētas

uz

mītiņu,

kurā

dienā Liepājas

telegrāfu, policijas iecirkni,

un

K. Ulmaņa

to neizdosies.

demonstrāci-

devās

noorganizēja

bija

komunisti.

kolektīvi.

apakšvienību

karogiem

komunisti

piedalījās apmēram

vadīja

uzņēmumu

karaspēka

sarkaniem

ar

To

strādnieku

«Tosmāre»

jūnijā rūpnīcas pievienojās

priekšvakarā

revolūcijas

uzstāšanās.

aizsargu

namu.

valdību, kura

cīņa

turpina

Tas

viss

saprata, ka

pieaugt

un

ap-

Sādi

politiskajā

nepieciešama

darbaļaužu

piedalīšanās

strādnieku 21.

šķiras

revolucionāro

valdība

kļuva

A.

par

pazīme

ir

Sī

vadībā.

tā

cietumiem

parādīja

savu

valdību.

jauno

voja komunisti I.

notikumi

Sajā

dienā

21.

un

Sīs

1 8

līdz

«...katras

sagata-

varas

līdz

pār-

šim

pieaug

apātiskās

sākot

21.

ar

telegrammas

ar

Londonā

revolūci-

strauji

ma-

politiskai cīņai...»

Latvijā,

sūtnis

valdību

īstas

simtkārt

pat

spējīgi

demonstrāciju.

jūnijā

par

Rīgas

.

jūniju.

palīdzību

darbaļaužu

tika

Telegrammā

1

norādīts,

2 bija ļoti liels»

.

darbaļaužu

revolucionārās

vairākums

demonstrācijās

Daugavpilī

un

analo-

piedalījās arī

daudzās

Liepājā,

citās

pilsē-

pagastos, atbalstot Tautas valdības izveidošanu.

valdības

pārstāvji, lietai

kuri

Anglijas

savu

Ventspilī, Jelgavā, tās

ka

vai

risinājās

ka «entuziasms

ģiskās

vēl

—

ar

atbalstīt

iespējams

demonstrāciju

jūnijā

apspiestās,

skaits,

Sādi

grandiozo

20.

rakstīja,

un

pārstāvju

informēja

un

desmitkārt

strādājošās

sas

Jāuzsver,

vien šo

kopā

ieslodzītajiem

valdības rokās.

Ļeņins

jas pazīme: to

cik ka

19.

iešanai Tautas

V.

gatavību,

izpildienā

tajā

dalībnieki

politiskajiem

atbrīvotajiem

jūnijā

darbaļaužu

lielajā

demonstrācijā Rīgā. Demonstrācijas no

Tautas

uzņēmās

un

un

jūnija

21.

uzņēmās

tūkstošu

septiņdesmit

20.

valdība

valdību

saistības

20.

gada

un

tika izveidota

nemieru laikā

Šādas

1940.

notika

tūkstošu

pāriešana

varas

demisionēja

šķiras

sociālistiskās

simtu

politiskās

Tas

Kirhenšteina

notikušajā

Taču

valdība

strādnieku

gribu.

tās

tūkstoši.

un

rokās.

Ulmaņa

jūnijā.

masu

dīt

piedalījās

cīņā

revolūcijas

kad

revolūcijas priekšvakarā,

notikumi risinājās

un

sastāvā

kuri

bija

darboties

Ļeņins V. I. Raksti. Public Record

ietilpa

nolēmuši

progresīvās

kalpot

Komunistiskās

—

Office.

31.

—

sēj.

Fo

—

inteliģences

strādnieku

partijas

šķiras vadībā.

62. Ipp.

419/34.

—

P.

273.

139

Valdības nieks

sastāvā

bija profesors A. Kirhenšteins, rakstģenerālis R. Dambītis un citi. Viņi labi

V. Lācis,

latviešu

ka

saprata,

tauta

stāv izvēles priekšā: pret Padomju Savienību,

kopā

ar

hitlerisko

Vāciju

kopā

ar

Padomju

Savienību

viņi,

tāpat

rās

par

rai

tās

un

kā

labu

atbalstam,

Komunistiskajai

ka

jāatzīmē, attīstījās

cesu

zīmēt

tikai

vairāk tikai kas

krāsā.

piemēram, tajā

apstāklī,

A.

tā

tās

izturējās

un

uzticību, tiskā

un

kaut

partija

valstī.

J.

arī

uz

tās

reālajā

CX

Ārzemju Biroja

kuri

dzīvoja

Taču

ir

1940.

gadā

Latvijā

Savienībā.

jās

1940.

par

īstu

gada

skaitā

praktiskās nevar

140

Latvijas darbības.

mest

tūkstošu

un

par

revolūcijā

noziedzīgā

arī

ka

ēnu

uz

aktīvajiem

Ir

un

negatīvi ir

citi

latviešu

priekšstata

no

darbaļaužu, sociālistiskās

LKP un

tautas

ilgām,

Staļina izkropļojumi dalībniekiem,

Pa-

vadībā

masu,

tiekšanās un

Sta-

piedalī-

viņa

līdz-

tajā un

noziegumi

revolūcijas kuri

gados.

par

masas, kuras

Staļina

ne-

KP

masām

deformāciju

Latvijā, cīnījās

jāatšķir

izturē-

komunisti,

trīsdesmitajos

sociālisma

liene-

partija

vainīgi

revolucionārajām

darbība

se-

Komunis-

politiskā

un

ar

pakļauti Latvijas

Revolucionārās

sociālismu.

gaitnieku

tika

nebija pareiza

ļina represiju būtību

domju

partiju

Latvijas

partiju

Savienībā

skaidrs,

pilnīgi

vēl

nosūtītais

Latvijas iekšējās

situācijā

locekļi

Padomju

va-

pro-

Rīgu Staļina

autoritatīvā

kurām

un

negatīvās

par-

izpaudās,

Komunistisko

jās pret Latvijas Komunistisko pamatotās represijās,

šķi-

Tas

viņa līdzgaitnieki

un

gada

krāsām

Latvijā.

arī

iejaucās

bija vienīgā

Staļins

baltām

un

ka

palīgi

pret

1940.

vēsturisko

nedrīkst

Staļina politikas

neatsaukties

nevarēja

Višinskis

ka

melnām

ar

rozā

Komunistiskajā

notikumi

vēsturiskie

pretrunīgi,

izšķī-

strādnieku

partijai. Daļā bezpartijisko

valdības locekļu iestājās tijā jau revolūcijas sākumā. Ir

vairākums,

Latvijas

Tautas

sarā

vai

pret hitlerisko Vāciju. Un

darbatautas

Latvijas

PSRS

vai

godīgi

daudzu un

pa-

tieši

cīnījās

darbatautas

par

humāniem sociālistiskiem sākumā

propagandēja

nis

citi

un

Tādēļ

arodbiedrību

nieku

tiņā Liepājā malis

uzstājās ces

latviešu,

Viņi

Komunistisko

pagasta

vas

krievu,

zemnieku, 25.

partiju.

elementi.

Jūnija beigās

revolucionārajām dzīvotajās vietās, Izvaltas,

Sud-

avīzes

Saldū, tai

un

rakstīja

pauda

zem-

darbaļaužu

par

Aucē

Talsos,

citās

un

Ābeļu,

Sēlpils

gājienos

cilvēku

un

mītiņos

un

viņi

—

atbalstu

ap-

Krāsla-

pagastos:

Pededzes,

savu

Kārsa-

gaitā

demonstrācijām

Revolucionārajos

«Internacionāli»,

5000

kontrrevolucionārie

daudzos

desmitiem tūkstošu

inteliģen-

un

pēdējā

Skrundā,

skaitā

valodā

poļu

un

apmēram

nonāvējuši

Dundagas,

citos.

piedalījās

mī-

I.

gatavību atbalstīt

savu

pavadīja

sapulcēm

Tukumā,

daudzos

strād-

masu

Bušenieks,

ebreju

jūlijā

darbaļaužu

Saci, kuru bija

vas,

jūnijā

amatnieku

apstiprināja

nieku N.

Līvānos,

A.

demonstrā-

atbalstītu

jūnijā avīze «Daugavas Vēstnesis» mītiņu, kurš notika 23. jūnijā Daugav-

strādnieku,

pārstāvji.

lai

22.

komunisti

gada jūnija

25.

masu

kurā

un

1940.

Daudzas

pieauga.

atjaunošanu.

J. Lencma-

marksisti-ļeņinieši.

aktivitāte

organizētas,

uzstājās

citi.

un

ziņoja par pilī

tika

sapulces

un

Stučka, F. Roziņš,

sākumā

jūlija

un

P.

īstiem

par

jau gadsimta

kurus

revolucionārie

revolucionārā

masu

beigās cijas

latviešu

interesēm,

ideāliem,

dziedāja

Komunistiskās

partijas lozungiem. Latvijas skatīja,

ka

pieciešams tikai

atzīt

jau

kuras

vadībā

jas

un

jūnija

par

bija

tādēļ

uzskatīja,

popularizēt bija

vienīgā

šo

ir

šķiras

partija.

alternatīva

ne-

masām, Nevar

faktiski

pie buržuāziskās

reālā

ar

lozungu. Jo

uz-

atjaunoša-

vispirms

saites

strādnieku

Komunistiskā

atpakaļ

nedēļās

varas

ka

neapstrīdamu.

beigās

netiecās

padomju

daudz ciešākas

plaši

tam

taktiku

valstī

vairākums

acīmredzot,

divās

pirmajās

izvirzīt

nodrošināt

pēc

šādu

revolūcijas

pāragri

lozungu,

nas

bet

KP

vara

rokās,

Darbaļaužu demokrāti-

bija

iet

uz

141

priekšu,

Lietuvas

sociālismu.

uz

25.

26.

jūnijā

saliedēt

buržuāzijas

inteliģences

un

iesaistīt

kas

slāni,

varētu

Tai

vēsturi

var

runā

par

to, ka

bija

sociālistiska,

gās

bija

šanu. V. ālu

I.

Ļeņins

sociālismu

tas,

ar

sociāli

>ka

tija,

bija

1940.

kam

Politiskā

proletariāta

lisma

šķira,

valsts

koncepcijas

ko

nebija

sistēma

ietekmē

un

politiskās Latvijā

tisko kursu,

spaidu

1

142

Ļeņins

V.

1940.

Staļina

I. Raksti.

—

22.

un un

vasarā

gada

kazarmu

sociā-

šajā politiskajā sistēmā nebija

Komunistiskās

gada

par-

slāņiem

organizācijas

1940.

5.

sēj.

jūlijā,

—

328.

sociālistiska darbatautas

partijas

šajā ziņā īpaši raksturīga

demonstrācija

par

dažā-

nosaka

nevarēja būt ne vispārdemokrātiska, ne plurālisma. Šāda bija reālā īstenība. Tomēr atbalstīja

cīņa

pret

raksturu

vidējiem

ar

soci-

revolu-

nacionālo

un

vairākums

ir

Komunistiskā

vadīja

sistēma.

tipa

Tas

proletariāta

revolūcijas

vadību

«tīru»

gaida

slāņu cīņu

politisko

gada

palieku atrisinā-

1 revolūciju» . Sociā-

īsto

iedzīvotāju

fakti

jūnija bei-

režīma

uzdevumu

«kas

kopā

savijas

pagātnē.

reālie

paša sākuma

no

nesagaidīs.

nesaprot

dažādu

strādnieku

sīkburžuāziju,

ka

nekad

ekonomisko,

Taču

nedalīja

preses.

bet

revolūcijā

listiskajā dām

to

esošie

diktatoriskā

slāņu

sīkburžuāzijas.

uzmanība

galvenā

arī uz

rakstīja,

tas

vārdos,

formām.

gada revolūcija

vispārdemokrātisko

un

revolūciju,

cionārs

1940.

kaut

Bet

jēgu.

būtu

vidējo

sociālo

palikusi

ir

citu

koncentrēta

likvidēšanu

Tā

tikai

sīk-

ka

procesā

dažādu arī

būtu

un

plašākus

lespējams,

skaitā

tajā

pārveidot.

nevar

piešķirt

slāņus.

izveidot

politiskās organizācijas, Taču

vēl

revolucionārajā

atkal

revolucio-

auglīgāka

šķiru

—

Lietuva!».

pakāpeniskāka

daudz

strādnieku

ap

lietderīgi

bijis

būtu

partija

dienās

pirmajās

dzīvo Padomju

daudz

attīstība

procesa

Jāvusi

—

ka

iespējams,

Pilnīgi nārā

Komunistiskā

revolūcijas

jau presē publicēja lozungu «Lai un

sociālis-

Rīgas darbaļaužu

kurā

lpp

piedalījās

ap-

mēram

Avīze

demonstrantu

galvām

virs

un

transparentu

jūra

vijas Komunistiskā «Mēs

vija!»,

«Cīņa»

125 000 cilvēku.

ka

6. jūlijā rakstīja, plīvoja sarkano karogu

dzīvo

«Lai

partija!»,

pievienošanos

prasām

«Lai

uzrakstiem:

ar

dzīvo

Lat-

Padomju

Lat-

Savienī-

Padomju

bai!».

Sis

ļaudis 15.

fakts

svarīgais līdz

nezinājuši

jūnijā,

zungu

sociālistisko

tikai

dienas

9

Daudz Par

bija

tautas

balsoja

90%

65 000

dažiem kandidātiem

vairāk

nieki

atspēko

iespējas

mogs

parlamentāriskās noteikumu arī

tādēļ,

vēlētāju notika

citi

lai

vēlētājs

sarakstu. —

viņu

arī

piedalījās

vēlāk

ir

pilnīgi

deputātu

nebalsotu

Balsošana vienatnē.

balsu

divas

kandidātu

bija

kandidātus.

pamat-

vajadzīgs

reizes,

komunistu

valsts

jo

nebija

bieži

skaitī-

ierēdņi

pareizību.

dzīvojošos

mulsina

bloka

Daudzi

1940.

tas, ka

vien

pretinieki

Balsu

aparāta

skaitīšanas

zī-

Latvijas

sistēmas

tradīcijas

pēc

Tādēļ

Darba tautas

saprotams.

pasē

nebijis

pārstāvji. Taču neviens

emigrācijā dažreiz

kā

iespiests

ticis

vēlēšanu

Zīmogs

vēlē-

pret

it

at-

ienaid-

šķiras

buržuāziskās

nozīmēja

pret

Tas

cilvēku.

attieksmi

vēlētājam

ne-

balsoja

apgalvojumus,

iepriekšējā

par

25 000

priekšgalā

Balsošanā

bet

strādnieku

revolucionāro

aprindu

pētniekus

zijas balsoja tas

—

kā kā

rekomendētos

buržuāzisko

kumu

lo-

Komunistiskās

vēlētāju.

vēlētāju,

republikas

ņiem neapstrīdēja tā

no

saglabāšanu.

kabīnēs

izsvītroja šanā

tādus

Sī kārtība

pasē.

it

katram

jo

kuru

bija

negatīvo

savu

arī

izvairīties

atbalstīšanas,

ka

to,

par

neizrādījuši

šanām,

un

plaši popularizēti

kandidātiem, kadidātu

apmērām

spēko versiju

tika

14.

partijas

vēlēšanu rezultātu novērtēšana.

ir

bloka

(52%

locekļi),

piedalījās

darba-

pirms vēlēšanām.

komunisti

partijas

Komunistiskās Tie

kā

kas notika

vēlēšanām,

par

raksturu.

sarežģītāka

Darba

it

leģendu,

atspēko

Tautas saeimas

Kā

gada

daļa

un

no

vi-

tad, noti-

buržuā-

kandidātiem. Taču

buržuāzijas

pārstāvji, 143

skaitā

tajā

lojalitāti

ari

K.

konfrontācijas

atliktu

un

Sociālistiskās

gadā

1940. nota

revolūcijas

nevis

gada

jūlijā

bija

ikdienišķa

mas

vēlēšanu

tas saeimā

no

buržuā-

Masas

Latvijas Latviju gustā

1940.

Padome

Augstākā

Tautas

PSRS

Rīgā

augusta

saeimas

notika

125 000

cilvēku.

piedalījās

Ventspilī, Cēsīs, valsts

lielu

pāriešana

nozīmē

ekonomiskām ciālistiskām.

un

Sī

—

nomainīšanu

sociālistiska

ar

bet

arī

visa

ir,

dienā

au-

visu

pārsniedza

manifestācijā

apkārtnes

no

iedzīvotāju.

notika

arī

Liepājā,

ar

bet

kultūras —

pēc

sociāli uz

aparāta

ne

so-

valsts apatam

pārkārtošana.

tā ir

bet

rokās,

attiecībām

buržuāziskā

proletārisku,

pārvaldes

nozīmē —tā

šķiras

buržuāziskām

sabiedriskām

valsts mašīnas salaušana

maiņa,

6.

«Cīņa»

pārsniedza tas

strādnieku

un

Padomju

avīzes

šaurākajā

vārda

sākas

ekonomikas

PSRS

citur.

un

pāreja

citām

pāreja

lielu

apmierināja

notikumu

skaits

ļaužu skaitu

Gulbenē

to, ka

uzņēma

šo

(pēc

šajā

Tau-

nacionalizāciju. par

skaitu,

tās

un

revolūcija

varas

plašākajā

pilsētas

ar

Sociālistiskā

dalībnieku

Daugavpilī

30 000

Manifestācijas

kurā

padomju

banku,

zemes,

un

saei-

jūlijā

augustā

ar

dalībnieku

datiem)

iepriekšējo gājienu

5.

lūgumu

gājiens,

Tautas

22.

uzņēmumu

Sakarā

sastāvā.

darbaļaužu

Latvijas malās

atbalstīja

gada

1940.

vēlēšanas.

gandarījumu

savu

ceļā.

revolūcijā

Saeimas

atbalstīja

transporta

demonstrēja

formas

visās

par

tika īste-

mierīgā

apsveica

masas

deklarāciju

tā

bet

tūkstošu

sapulces

un

rezultātus,

un

ceļā,

daudzu

parādība:

daudzveidīgas.

dažādas

mītiņi,

gājieni

pieņemto

rūpniecības

144

savu

izbēgtu

tā, ka

piedalīšanās

masu

pasludināšanu Latvijā,

varas

cās

lai

ir

bija

cīņas

augustā

un

revolucionārie

formas

īpatnība

bruņotas

masu

demonstrācijas,

bija

rāta

nodemonstrēt

varu,

pretošanos līdz

aktīvo

revolūcijas

Tādēļ dominējošās

ir

šķiras

labākiem laikiem.

zijai

7.

centās

Ulmanis,

strādnieku

pret

seko Ve-

tikai valdības

maiņa.

Ulmaņa

Latvijā listus, kus.

valsts

darbā 3.

gada

1940.

jūlijā

iestādēs

sākumā

Vanags

1925.

no

LKP

A.

1935.

bet

jūlijā

4.

bija

nomainīti

tamentu

nijā Par

citu

un

jūlijā

un

amata

tika

cionāri ziska

—

A.

nomainīta

to

27.

monstrācija reakcionāro

pulci

Cēsīs.

virsnieku

gavpils

cietokšņa

karavīri

Laikā,

Kara ministrs

tika

noskaņot ka-

avīze

«Proļetarskaja

ielās

izgāja

karogiem.

ka

5.

kareivju

de-

jūlijā izgāzās

izjaukt kareivju partijai laiks

pienācis

prasīja

elementus.

armiju,

buržuā-

sa-

Cēsu

vest

ma-

Revolucionāri noskaņotie Dau-

aģitācijai armijā kad

19.

revolu-

armiju. Tā, pie-

Komunistiskajai

rakstīja,

no

enerģisku pret-

ziņoja

nistiskajai Tautas

līdzdalību

mēģinājums

uzvaru.

Ar

no

taču saņēma

Rēzeknes

Apsveikumā

sociālisma

uz

jūnijā

sarkanajiem

kareivji

garnizona sas

29.

jūnijā ar

aktīvu

par Tautas

virsnieki centās

pulkā

reivjus pret Tautas valdību, Par

kļuva

jūlijam

vecākie

apriņķu

pilsētu Valdēs.

kareivju

mēram, 9. Rēzeknes

pravda».

piekritēji.

direktoru

Līdz 21.

Leja. 16

vadība

armija tika pārveidota

sparu.

jūlijā. depar-

gada jū-

1940.

viņu

un

departamenta

tika atcelti

noskaņoto

5.

arī

departamentu vadīja H. Līkums, paš-

departamentu

ieņemamā

Tāpat

biedrību

kontrolieris

bet

vadītāji.

komunisti

finanšu

par

iekļauts

ministriju,

iestāžu

vadīja

kultūras

Niedre,

valdības

valsts

tās

un

preses

tikai

ne

valdībā

—LKP biedrs

valsts

arī

Tabaks, kurš valdības sastāvā tika

Tika

J.

Komunists

gada.

nosūtīja

komunistus.

Latvijas Komunistiskās

ministru tika iecelts inženieris K. Karlsons no

un

Tautas

posteni

—

gada,

zemnie-

CX

uzticamus

daudzus ministra

zemkopības

partijas biedrs

strādniekus

noskaņotos

revolūcijas

agronoms J.

ieņēma

sociā-

orgāni nežēlīgi vajāja komunistus,

varas

revolucionāri

un

notika

galu antikomu-

no

tās

fašistiskos

armijas pārveidošana

atstādināti

P. Dambītis

darīt

padzīt

reakcionārie

iecēla 76

par

virsnieki.

politiskos vadītājus,

partija. Viņu vidū bija pieredzējuši komunisti, bijušie pagrīdnieki— J.Vec-

kurus

uz

armiju

sūtīja

Komunistiskā

145

A.

vagars, rās

ters, M. kumā

V.

Stakionis,

O.

Vulfsons,

liela

bija

Krastiņš tika

armijas pulkos

•kurām

aktīvi

Ezernieks,

dalībnieki Pēteris-Tālivaldis

kustības

loma

citi.

un

ievēlētas

revolucionā-

Jau

jūlija

sā-

kareivju komitejas,

revolucionārā

armijas

J. Va-

Bagāts,

cel-

gara

šanā.

Sociālistiskā

izšķiroša dzīves

pārveidošanā,

kajai

revolūcijai

vēlēšanas nieku uz

tās

vietām,

sašaurināšanu

aktīvus

nedaudzajos elementiem

tika

izdevās

fabrikā

ram,

«Laima»

ievēlēti

minot

to,

voties.

ka

strādnieku

komitejas

komunistus.

sapulce rika

strādnieku

visi

5

aktīvi

personāla

personālam

3

bija

tādas

un

pašas

tā

6

bet

bija

piedalījās

vēlēšanās

par

paspējis

iemeslu

sagata-

tāds

bija

pats

strādnieki

ievēlēja

kop-

«Ērenpreiss»

ievēlēja

komunistus,

vien

ievēlēti

fabrikas

jūnijā

galvenokārt

fabrikas

komitejā

tika

«VEF»

rūpnīcas

piemē-

drīz

Antikomunistiskie

neesot

komitejas locekļi

Darbaļaudis nesta

—

tie

vēlēšanas,

sastāvā

Velosipēdu

«Latvello»

fabrikā

beigās

Tajos

vairākumu tika

vēlēšanām

atkārtotajām

Jūnija

25.

balsu

strādnieki.

atkārtotas

fabrikas kolektīvs

Taču

rezultāts.

komitejā

apzinīgi

pieprasīja

Jau ar

arī

komunistus, Veisa

fab-

vadmalas

komunisti.

policijas

darbībā,

tiesības

jū-

naidīgajiem

sastāvā,

visur

komitejās

piekritēji.

viņu

un

strādnieku

varai

komiteju

šo

28.

komiteju

lietu.

proletariāta

manufaktūra»,

Strādnieku

politiski

elementi

iekļūt

darbību,

ražošanas

strādnieku

tautas

strād-

punkti

dezorganizēšanu.

par

kad

«Kurzemes

izraidīti.

komunisti

cīnītājus

gadījumos,

nepieļāva

ievēlēt

aicināja

atbalsta

īpašnieku

uzņēmumu

intereses,

komiteju

iestādēs

un

valdības

ekonomikas

un

«Cīņa»

avīze

sastāvā

kontrolēja

darbaļaužu

aizstāvēja

nijā

tautas

sociālistis-

gada

strādnieku

Uzņēmumos

to

ekonomiskās

un

1940.

raksturīgas

bija

jaunrade,

masu

politiskās

ziņā

šajā

ir

komitejas

plašu

visas

to darbība.

un

ir

revolūc.*ja

piedalīšanās

kā

šā

palīgdiedienesta

policijas

amat-

vēlāk

personām, kjuva

kas

nomainīja policiju

bija likvidēta

29.

militarizētā

aizsargu

V.

rādīts, ka policijas palīgdienesta no

cilvēkiem, pagastos

organisācijas, ievēlētiem

cilvēkiem.

cilvēkiem

jābūt

jiem, kas

bauda

mērķi

tā

sastāvā

11.

jūlijā

pulcējušies nieku

strādnieku Līdz

A.

centās

Tā,

iekļūt

7.

Granīts

jaunās

un

tika citi

kas cieši

11

jūlijam

dzīvē,

orgānu 800

Rīgā,

A.

komunisti,

sadarbojās

viņi

un

atbalsta

un

Tā,

ne

Ventspilī. Birznieks,

revolucionārie

iesaistīti tikai

P. Ma-

—

bet par

tiem

vietējās 23.

10

un

poli-

pašpārval-

jūnijā

aizsargi

balsoja

izvirzīja

tikai 2

iekļuva

strādnieki,

aptu-

sapulcējās,

iedzīvotāju

sastāvā

—

aktīvā

revolucionārajās

piemēram,

pagasta

cilvēki

bija

policijas

citi.

vēlētāju. Pagasta padomes noskaņoti

un

komunistiem

mītiņos, bet arī

Skrudalienas

arī

tāpat

19

no

A.

Ankups,

ar

piedalījās

vēlēšanās.

kandidātus,

cionāri

Jau-

preti-

varas

pilsētu

arī

Daugavpilī

iecelti

lai ievēlētu pagasta padomi. Budži savus

vē-

cerēto

pagastā

kas

apriņķos

kā

priekšnieki,

(prefekti)

demonstrācijās veni

bet

«Brīvā

avīze

cilvēkus,

Latvijas lauku darbaļaudis tika

des

Jūlija

personāla

jūlijā Pampāļu

noraidījuši

21.

gada

tisons, F. Fridrihsons

tiskajā

šī

šiem

pārstāv-

uzticību.

aizsargi,

piemēram,

ievēlējuši

un

policijas

amatos

cīnītāji,

ka

varu.

priekšnieki Sājos

notika

apriņķos

iedzīvotāji

1940.

nomainīti

sapulcēs

slāņu

vairākuma

ziņoja, ka

pretenzijas

darbaļaužu

iedzīvotāju

iedzīvotāju

no-

kom-

strādnieku

izvirzījušas

no

kas

bija

personāls pilsētās

kurus —

mazturīgo

nesasniedza.

natne»

kārtības

instrukcijā,

Instrukcijā bija uzsvērts,

sākumā, 'kad vairākos lēšanas,

Lāča

avīzē «Valdības Vēstnesis»

jūnijā publicēta

plektējams

organizāstrādnieki

piedalījās sabiedriskās

ministra

lekšlietu

sargāšanā.

personāls

gada jūlijā, pēc

vairāk nekā 30 000 biedru,

apvienoja

darba zemnieki aktīvi

un

tā

un

1940.

darbiniekiem.

milicijas

par

tam, kad cija,

tas

tikai 1

—

3

%

revolu-

amatnieks,

147

4

zemnieki

mazturīgie

beigās

jūnija gasta

1.

7.

snas,

jūlijā

augustam

radīja

1940. arī

Liepājas,

pagastos.

gastā

tika

ievēlēta

dienā tika

upē tajā vadībā

tika

miteja,

kas

Sevišķi

saeimas

izveidotas

Strādnieku ievēlēta

pilsētas

1940.

strādnieku

apriņķa

darbaļaužu

gada jūlija

deputātu

padomju republika

nieku

Tautas

Tā,

prasības kas

sapulcēs,

masas

pareizi šķiras

piemēram,

notika

pa-

bet

Zil-

apkārtējo pagastu komunistu

jūnijā

Bauskas

ko-

19.

aktivitāte

politiskā pusē

Tautas

pēc

—

rakstot

jūlijā «Cīņa»,

vairāk

nekā

100 000

norādīja, ka šajā

pievienotos

visā

PSRS.

lielo

masu

Latvijā.

jau ir

saprotot, iekarota,

avīzē

«Latgaļskaja kas

pravda»

bija pieņemta

ka

un

bija

mītiņos

Raksturīgi,

deputātus juridiski nostiprināt

rezolūcijā,

Tās

demonstrācijās,

situāciju,

faktiski

stilnieku mītiņā, teikts:

148

un

daudzajās

novērtēja

vara

saeimas

publicētajā

Īslīces

valdi.

masu

dienā notikušo

Cēsu ap-

un

komiteja,

deputātu

otrajā

vēlēšanām.

bet

Talsos, kā

izpaudusies darbatautas griba, lai Latvija

demonstrācijā

un

un

26.

pirmoreiz

un

apriņķa

darba

for-

periodā,

Tukuma

Bauskas

218

Viena

jaunrade.

Latvijā

paLīklīdz

politiskās

Ventspilī

Aizputes,

jūlijā

nomainīja

plaši

iepriekšējā

galvenās

kas

pa-

jauniem,

ar

revolūcijas

gada

Rīgas darbaļaužu manifestāciju,

kļūtu

varas

komitejas,

izveidota

—

nomainīta

orgānus

varas

revolucionārā komiteja.

Strādnieku

izpaudās

tika

revolucionārā

masu

7.

Augšpils

pagastā, 3. jūlijā

darbaļaužu

Ventspils,

riņķu

par

vecos

tika

gada jūnijā

notika

jūnijā

Elejas,

va-

turpinājās

pagastā. No 516 pagastiem

1905.—1907.

izveidojās

30.

pašpārvalde

rīcības

bija

tām

no

Indras

—

pagastu

daudzveidīgas kuras

mas,

Mērdzenes

Nomainot

pagastos. radās

—

vietām

uz

Vilces,

Padomes

revolucionāro

Jauno,

process

vēlēšanas

jūlijā

vidējie zemnieki.

jūlija sākumā.

un

padomju

gastos, 5.

veidošanās

orgānu

ras

6

un

komunists.

priekšsēdētājs bija

ka

strād-

aicināja iekaroto. 19.

jūlijā

Daugavpils tek-

«Mēs, fabrikas «Daugava» strād-

nieki,

apspriedušies

stāvokli,

izveidojušos

par

ka

pie secinājuma,

strādnieku

Latvijas

nieki

21.

gada

jūlijā

ievēlētie

sabiedriski

vidū

kā arī

darbinieki,

un

pulcējās 25

bija

13

laukstrādnieki),

3

sēdi

pirmo

deputāti. Viņu

skaitā

(viņu

Saeimas

uz

vara

Savienībai.»

Latvijas pievienošanās Padomju 1940.

uzvaras

padomju

galīgai nostiprināšanai nepieciešama

100 tautas

nonācām

šķiras

strād14

zemnieki,

militārpersonas, rakstnieki,

juristi, skolotāji, ārsti, agronomi un citu profesiju pārstāvji. Saeimas deputāti bija Latvijas Komuniszinātnieki,

tiskās

R.

partijas

Neilands

šie

darbinieki,

rakstnieki un

vadītāji

V.

skaitā

viņu Lācis

kultūras

locekļu

A.

un

darbinieki.

norādījumu, kas bija

Bušēvics

Upīts,

aicināja

Latvijā

strādnieku

delegācijas pārstāvis

ka

strādnieku

kuru

starptautiskā

Padomju vokli būtu

šķira

varas

it

tā,

kā

likvidēta

runā

ka

viss

ārienes

iejaukšanos

no

atņemta tās

izcīnītā

varu

darba

180 000

visa

pilsētu bija

daļēji

strādnieku

pretēji:

darba

svārstījās,

un

stā-

gadā

Rozenburga enerģisku

ar

varmācīgi tauta

tika no-

notikumu norisē visvairāk

Bet

lai

hroniskā

atbrībez-

Latvijā bija aptuveni

160 000

zemniecība, bet

gadā.

1940.

tagad

un

Latviju,

iztēlot

Latvijā

ekspluatācijas,

strādnieku arī

cenšas

tautai

vara

—

Rīgas

1919.

Latvijas strādnieku šķira,

politiskās beztiesības.

leinteresēta sākumā

padomju

kapitālistiskās

no un

latviešu

gribu

Padomju

ārienes. O.

tieši

atjaunot. Šādā

bija ieinteresēta votos

no

notika

tautas

atņēmusi

iekārta

un

delegāciju

Rozenburgs uzsvēra,

ārzemēs

iejaukšanos

ar

O.

tai

buržuāzija

simtiem

sapulcēs,

Tā, piemēram,

atjaunot

pretinieki

ar

kareivju

pildīt

biju-

Miezis,

zinātnieki

pazīstami

varu.

buržuāziskā

norādīts,

lēmusi šo

prasa

A.

un

darbaļaužu

pasludināt

Spure,

partijas

iepazinās

zemniekuun

padomju

2.

Kalnbērziņš,

Saeima

kas

uzstāšanās,

A.

pieņemti

strādnieku,

noklausījās

J.

—

sociāldemokrātiskās

citi,

un

vēlāk

laukstrādnieku. kura

revolūcijas

jūtami

tuvinājās šķirai, sevišķi pēc tam, kad 22. jūlijā saeima 149

pieņēma deklarāciju to

ar

ka

noteica,

noteikto

robežu

tās

ha),

(30

to bezzemniekiem

agrārās

reformas

nieku

saņēma deva

vara

1940.

Padomju

gadā

ģimenēm

lai

fondā,

vairāk

izveidojās

75000

apmēram

pārsniedz

zemes

desmitiem tūkstošu

bet

piegriezumus.

zemes

zemi

valsts

reizē

un

slkzemniekiem.

un

rezultātā

jaunsaimniecību,

kas

pārpalikumi,

pāriet

piešķirtu 50 000

nacionalizāciju

zemes

par

visi

nekā

sīkzem-

padomju aptuveni

—

300 000 cilvēkiem.

Padomju niecībā J.

atbalstīja

varu

1940.

teliģence.

aktīvi

citi

slinieki,

mūziķi ka

Jāuzsver, skaitā

daļa

gaidošu

J.

citi

un

pilsētas

Latvijā

notiekošajām

rākums

pakāpeniski

kas

bija

1919.

jām.

Latvijā

gadā Toreiz

viņiem mēru

viņiem

biedri,

gada

bija

jaunatni.

Liepājas

kas

bija

Daudzi

150

1940.

15000

gada

revolūcijas zemnieki,

un

1917.

gadu,

1940.

bet

gadu.

diktatūras

strādnieku, partijas

revolūcijas

frontēs,

gadā

savu

pie-

sociālistiskās

gada vidū

1940. Ar

un

tradīci-

revolucionārajām 40—50

vai-

procesā.

varu

arī

bija

laikā

Komunistisko

nelegālo

Tēvijas kara

padomju

no-

pret

iedzīvotāju

strādnieki

dalībnieku

kļuva par Komunistiskās Lielā

ieņēma

Rīgas,

revolucionāro arodbiedrību

buržuāziskās

ap

Bet

tai

slāņi,

izturējās

sociālistiskās

20—30

nekā

pārstāvji.

revolucionārajā

par

uzticīgi

vairāk

atbalstījuši

rindās

pārmaiņām.

visaktīvāko

un

darbaļaužu,

māk-

arī

iedzīvotāju

noraidoši

bija Latvijas

aizrāva

viņi

Ventspils

bija

lauku

iekļāvās

palika

bija jau

revolūcijas šie

inteliģences

Latvijas

piedalījušies cīņā un

un

kā

radošās

atklāti

1940.

Visaktīvākie dalībnieki

un

Pakule

E.

Smithene, meistari,

un

vai

Vanags

skatuves

ievērojami

pozīciju

J.

celt-

dzejnieki

un

Lēmanis,

Osis, M.

latviešu

ievērojami

I.

Balodis,

citi, aktieri

daudzi

kultūras

Latvijas

rakstnieki

iekļāvās A.

Sudrabkalns,

in-

progresīvā

Latvijas

arī

Padomju

kuri

biju-

vienmēr

partiju. 1940.

Viņu

gadā

drošu balstu. dalībnieki

gāja

bojā

daudzus nošāva hitlerieši

un

daudzi

rokaspuiši,

viņu

publikas

sociālisma

1940.

aktīvie

revolūcijas

sabiedriskās

Komunistisko

bija

politiskajā

partiju.

1940.

kas

arodbiedrības,

gada

200 000

biedru

50 000

biedru

laukos.

Latvijas

biroja

(vēlāk gada

palīdzībai

revolūcijas apmēram Latvijas

10 000

R.

Ap

arī

apmēram

5000

Centrālā

priekšsēdētājs pēc

Latvijas

tam

beigās

gada

—

Sarka-

sniegšanai

palīdzības 1940.

ap

apvienoja

un

Lapiņš,

bija

kurā

biedru.

beigās

arodbiedrību

(organizācija

cīnītājiem),

apvienojās

organizācija

padomes)

bija

pusē

otrajā

Masveida raksturs

Putniņš.

najai

re-

dzīvē,

saliedējās

pilsētās

Centrālās

—

kas

Vismasveidīgākā

nekā

J.

kultūras

dalībnieki

organizācijās,

vairāk

1940.

mūsu

piedalās_ un

pilnveidošanā.

gada

dažādās

šodien

vēl

ekonomiskajā,

jauniešu

bija

apvienoja

komjaunatne.

Organizēto revolūcijas dalībnieku varēja būt arī vairāk. Staļinisko izkropļojumu ietekmē 1940. gadā Latvijas

Komunistiskās

partijas

kreisums,

pārmērīgs

mēriam, šķiet, ka steidzīgā nieku deva

un

zemnieku

nekādu

savā

būtībā

tiskās

pret A.

Ulmaņa citi

iestājās LSSZP

kongress

trijām

1940.

gada

KP

partiju.

apvērsuma

revolucionāras vidū A.

rindās.

gada

J.

Miezis,

1940.

par

ar

un

no

aktīvis-

cīņas

ceļa

Rudēvics, Jansons

gada

Pēdējais

martā

lēmumu Taču

A.

bija

kuri

ne-

organizā-

Sociāldemokrā-

Latvijas

darbinieki,

pieņēma

Komunistisko

uz

Viņu

1940.

Pie-

likvidēšana

nelegāla

bijušajiem līderiem

Bokmelders,

LSSZP

Latvijas

mumu, kurā

stāties

kliķi.

A.

Bušēvics,

daudzi

pret

(LSDSP)

nolēma

parādījās

sektantisms.

gada maija

oportūnistiskās

partijas

tiem, kas

reizēm

(LSSZP)

partija kā

1934.

pēc

un

Latvijas Sociālistiskās strād-

partijas

labumu. Sī

cija noorganizējās

darbībā

dogmātisms

un

vasarā

nelegālais

deviņām balsīm

apvienošanos

apvienošanās

nenotika,

ar

bet

jūlijā «Cīņa» publicēja LSSZP CX lēbija teikts, ka šī partija pārtrauc savu dar-

4.

151

lai

bību,

visi

politiski

spēki apvienotos LSSZP

nāja

strādnieku šķiras partijā. Lēmums aici-

organizētie

Komunistiskajā stāties

biedrus

Komunistiskās

partijas

rindās.

Latvijas sociāldemokrātijas bijušo līderu iestāšanās

mīga. Ar to pašu viņi kās

ka atzīst

apstiprināja,

sociāldemokrātijas

numu

aktīvistu

un

Komunistiskajā partijā bija politiski ļoti reformistiskās

nozī-

oportūnistiskļūdai-

politikas

Latvijas Komunistiskās partijas revolucionārās

un

politikas pareizumu. «Godīga politiskas kļūdas atzīšana,» Ļeņins dziem

las

cilvēkiem,

līderu tiku

savā

gadā

dauvese-

masās.» 1

ietekme

bijusi

veicināja

deputātu kandidātiem

daļa

trešdaļai. atbalstīt

aicinājums

1940.

laikā

vēlētāju

vienai

labumu

politisku

kļūdu, ko darījušas

par

parlamentārās republikas pastāvē-

ievērojama

līdz

ir

sociāldemokrātu

laikā par

balsoja

lielu

ļoti

runa

buržuāziski

Latvijas

daļas

ja

kurām

partijas,

šanas

«dod

rakstīja,

vienas

no

—

Bijušo

Komunistiskās plašu

piekt-

sociāldemokrātijas partijas

poli-

saliedēšanos

masu

ap

to.

Taču

daudzi

Komunistiskās

uzņemšanu kuru,

citu

nistiskajā

jas

partiju

vajadzēja

kas

uzņemti

bijušie LKP

tos valsts

1940. tisko

tija, 1

152

gada otrajā kas

Ļeņins

tomēr tika

Taču

pusē

atbalstītu

V.

I.

tādu

partijā

Rakstu

palika

iecelti

izlase.

—

8.

bija kas

vadošo

ceļu.

sēj.

—

maz.

netika

atbildīgos

sabiedrotā

sociālistisko

Ok-

Latvi-

gadā

neizmantota ar

ama-

iespēja,

ka

Komunis-

politiskā lespējams,

240.

ar

Komu-

Lielajai

sociālisti,

vienlaikus

otra,

1940.

viņu

komunistu

tādu līdz

komunistu

revolucionārie

darbotos

partiju

bet

ka

saskaņā

stājoties

iesniegt

revolūcijai,

rindās,

iestādēs.

kārtība,

partijā

Latvijas

tāpēc,

biedriem

iestājušies

Komunistiskajā

uzņemti

Daļēji

noteiktā

bijušajiem

partijā,

netika

rindās.

apgrūtināja

sociālistiskajai

Daudzi

biedri

partijas

rekomendāciju, tobra

LSSZP

lpp.

parka

šāda

aktīvi

1940.

5000

komjauniešu apstākļos, kad

joni

iedzīvotāju

rindu

jaunatnes Vēl

1000

iznāca

komunistu,

1254

Latvijas

ari

nebija,

organizāciju

aktīvistu

aktīvistu tās

mos

tika no

martā

ko

nieku ram

vairākumā

tās

un

bija

—

par

simpatizēja visur kur

liela

un

parti-

nozīme

LKP

pirm-

īstenoja bezparti-

Piemēram,

Liepājas

cīnītāju

radās

politiku

tās ņem

kas

bija

un

iespējas

ja

pagastu

noorganizētas

450 biedrus.

ka

pagastos,

Tam

nebija.

jo

grupas.

grupas

aptvēra

katrā

ar

vēl

laukos,

1635 biedri

pastiprināt

un

partijai,

jū-

aptuveni

izmantotas,

grupas,

un

Komu-

gada

bija

Skaidrs,

grupu

Sīs

par

ierobežošanu.

1940.

bija

nebija

pilsētās

tajās

organizāciju

galvenokārt

jisko

tīklu.

Komunistiskajai

funkcionēja jas

plašo

—

jāatzīst

Latvijas

rindās

partiju

tuvu

skolu

un

komunistiskas

kad

partijā

kandidāti.

aktīvistu

bezpartijisko

sociālismu

tās

pagrīdes,

ne

ir

mil-

divi

bija

mākslīgu tam

Pēc

uzņemti

dalībnieki.

slāņi

uzņemšana

bet oktobrī

vēl

masās

Latvijā

organizētās

Komunistisko

nostiprināt vērā

no

biedra

partijas

ietekmi

bija

rindās.

partijas

LKP

netika

komjaunatnē,

par

papildināšanas

ierobežotāka

nistiskās

nijā

skaitu,

Komunistis-

Latvijas

darbaļaužu

iestāties

centās

jaunatne

nepietiekamu

plaši

un

masas.

revolūcijas

gada

Latvijas

par

rindas

'komjaunatnes

un

cīņā

plašākas

ka

šķiet tā,

kļūda

partijas

daudzi

daudz

pārveidošanu

Sektantiska kās

iesaistīt

palīdzētu

darbība

sociālistisko

apriņķī

Aizputes katrā

pagastā

rūpniecības

un

uzņēmu-

izveidotas tām

tika

16 bezpartijisko aktīvistu grupas, ietilpa 25—30 strādnieku. Bet 1941. gada

pārtraukta

nebija

1941.

cilvēku,

darbība

grupu

tas

ne

strād-

gada pavasarī apvienoja

apmē-

tāpat

apbruņotu

ar

kā

un

izformētā

attaisnojams,

gvarde, kas 10 000

šādu

aizsargiem

atņemta-

jiem ieročiem. 1941. notika

gada

14.

jūnijā

nepamatotas

—

daudzu

arī

pirms

Latvijas

tam

—

un

vēlāk

pilsoņu represijas. 153

tika

Represēti un

vijas

armijas

Sarkanās

bija

bērnu

tāda

1940. kos

visi

likvidēt

sociāli

mērķa

sasniegšanas

ir

šie

lai

daudzveidīga arī

citi.

un

politikā

tādā

īstenot

ceļš

nozīmēja

un

labvēlīgākos

sociālismu

uz

Kas

izvēli,

attiecas tad

metodēm,

ko

šā

varēja

ekonomikā,

rezultāts

tiešs

sistēmā,

cen-

uz

vēsture

tie

apstākļos

deformācijas

bija

politiskajā

centienus sociālistis-

darbaļaužu

pareizu

progresu.

notikušās

ideoloģijā

un

iekļaušanai

negatīaizēnot

nespēj

politisko stāvokli.

formām

un

sašutumu.

visai

uzlabotu

sie-

jūnijā

staļinisma

vairākuma un

izvēlētais

sociālo

Latvijā

14.

citi

izkropļojumi

par

koman-

skaitā

gada

patvaļa, kā

būtiski

gadā neapšaubāmi nodrošināt

to

—

izpausme radīja

ekonomisko

tienus

but

un

kļuvuši

korpusa

iedzīvotāju pamatotu

darbatautas

Latvijas 1940.

bija

1941.

kapitālismu

pārveidojumus,

masu

pilsoņu

darbatautas

Latvijas

—

gadā

tam

pēc

teritoriālā

deportācija

politikas

Tomēr

sekas.

galveno

kuri

Latvijas

—

izsauca

Staļina

locekļi Jūlijs bijušie buržuāziskās Lat-

tie

latviešu

pati nelikumība

noziegumi, kas

vas

Tautas valdības

un

virsnieki,

Padomju

un

Sāda

Bļaus

Armijas

dieriem. viešu

bijušie

ari

Pēteris

Lācis

Latvijas staļi-

radījis

nisms.

Vēsture

sarežģīts

ir

1940.

gada

vienotību

pīgu

bagātina

dažādu

cīņu

gada

nās

154

no

1940.

Latvijā

kas

dzīvē,

pārsvarā

bija ļoti

revolūcija

sociālismu,

par

revolūcija par

tā

ārpolitiskie faktori, taču,

bija iekšējās pretrunas, šķiru spēku

to

tās ko-

pilnveidošanu.

formu

paplašina

daudzveidību

uz

Latvijā

sva-

noteica

Latvijā

'kapitālisma gadā

ka

apstrīdams,

Savienības tautām,

priekšstatus

pārejā

attīstību

starptautiskie

Padomju

par

šī

tautas

sociālistiskā

mūsu

zemju

Notikumu

un

latviešu

visām

ar

tālāko

1940. un

tendences,

pagrieziens

revolūcijā

pozitīvu

process,

Nav

savijums.

sociālistiskajā

bija pozitīvās rīgs

pretrunīgs

un

tendenču

negatīvu

un

sociālismu.

ļoti

kā

ietekmēja

visur,

samērs

galve-

Latvijā,

samērs

strādnieku

labu

par

šķirai,

labu revolucio-

par

nārajiem spēkiem.

eksportu pietna

revolūcija, reāli

ir

ties

kā

Ja

nevar.

vēl

revolūcija

darbaļaudis kardinālai

cionārajā Latvijas Lai reiz

pārveidošanai, procesā

ir

to

un

valsts

1940.

visas

pār-

laika

tauta

tautas

vietā

aktīvi

piedalī-

ekonomikas ka

nozīmē,

iespējama.

nav

nobrieduši

bija

un

tas

pārveidošanā,

sociālismu,

attiecību

kura

Neviens

nonav

sociālistiskā

uz

nobriedusi

sistēmas

politiskās

savas

ka

tapec,

process,

nav

trūkst

praktiski

sabiedrisko

sevi.

pati

tauta

revolūcijas

gadā,

kapitālisma

daudzšķautņains

revolucionārā tiskā

tikai

pārveido'

kardināli

izdarīt

ir, pāreja

no

prātojumiem

par

eksports

iespējams

nav

iespējama

veidošanas

1940.

revolūcijas

jo

Tas tas

skaitā

valstīm

Baltijas

pamata,

iespējams.

tai

eksportu,

revolūcijas uz

izteiktajiem

literatūrā

Buržuāziskajā par

sociālis-

gadā Latvijas

sabiedrības

dzīves

piedalīšanās revolu-

viņu

svarīgākajām

viena

no

gada

notikumus,

lappusēm

vēsturē. 1940.

izprastu plašas

darbaļaužu

masas

to-

jāuzsver, ka cīnījās

Latvijā

par

_

neko

sociālismu,

staļiniskajām Taču

gumu. asmu,

novirzīt

to

patiesi

revolucionāru

kaitīentuzi-

optimisma pārpilnas sāka Latvijas

no

process

Latvijā

Taču

visrupjākie

sociālisma

principiem

sarežģīts.

Latvijas

izvēlētā

vēja

realizēšanas

varas

neapzinādamās

un ar

gadā revolucionārais un

atkāpšanās

gajām

masas

par

sociā-

pārveidošanu.

1940.

runīgs

no

metodēm šīs

sociālā

listisko

nezinādamas

strādnieku

ceļa. Vienoti

tautām tā

ar

šķiru

bija

pret-

izkropļojumi tomēr tās

un

sabiedrotos

Padomju Savienības

nostiprināja padomju

varu

un

nevarēja

un

brālīaizstā-

to.

Vēstures J.

zinātņu

doktors

ŠTEIMANIS

155

SATURS

Vēlreiz

par

1918.

Vēstures

gada

zinātņu

18. novembri

doktors

O.

5

NIEDRE

Bermontiāde Vēstures

zinātņu

doktors

E. PELKAUS

Kārļa Ulmaņa politiskā portreta

skices

Vēstures zināiņu doktors O. NIEDRE vēstures zinātņu

kandidāts

Revolucionārie deputāti Vēstures zinātņu

Cietumos

un

14 .....

M.

un

VIRSIS

buržuāziskajā

.

.

.

.

■

saeimā

kandidāte I. KAPENIECE

....

81

katorgā 112

I. PINKSIS

Par revolucionāro situāciju Vēstures

41

zinātņu

Latvija

doktors

J.

1940. gada vasarā

STEIMANIS

■

.

136

Hhcthtvt HCTOpnH cpHjmaji

HHCTHTyTa

napTHH

npn

UK

Kn

JlaTßiiH

JIATBHH

HA

TPAHH

Pnra

«Abotc» Vnduc

Xyao>KHHK Ha

3nOX

—

U,K

npn

MapKCH3Ma-JieHHHH3Ma

KnCC

111

1988

Cochobckuc

JiaTbIUJCKOM

H3blKe

5—401—00460—5

ISBN

LIKTEŅGADI,

LATVIJAS

111

Redaktore Aija Dzintara Mākslinieciskais

redaktors

Andris Zirnītis

Tehniskā redaktore Aina Gerbaševska Vita Lākute

Korektore

HB Ks 2333

Nodota JT

salikšanai

00416.

Literatūras 7,61

uzsk.

Pašūt.

Jtt

70x108/32.

nov.;

820-5.

7,74

grāmatu «Cīna».

izdevn.

Cena

Padomju Rīgā, Latvijas PSR lespiesta

lelikums

iespiešanai

35 bulv.

226011

iespiests 226004

kap. 24.

Valsts

tirdzniecības Rīgā,

1.

7,25

Metiens

Izdevn.

Jtf

komitejas

Blaumaņa Rīgas

Vienības

60 000

Izdevniecība

izdevniecību,

lietu

dobspiedumā, Rīgā,

4.08.88.

M 2. papīrs uzsk. iespiedi.:

Tipogrāfijas

garnitūra. Augstspiedums. kr.

226047

un

Parakstīta

12.07.88.

Formāts

ielā

eks.

«Avots», 196/M|-121.

poligrāfijas tipogrāfijā

38/40.

Paraugtipogrāfija,

gatvē

11.

La

805

Latvijas vēst. inst.

fil.

—

—

Sērijas centušies

PSKPCK

R.: Avots,

«Latvijas izgaismot

maziztirzātas

kajā

dzīvē

/ LKP

1988.

vairākas

norises

laikposmā materiāls

—

1918.

18.

1918.

ietverts

novembri»,

157 111

līdz

Latvijas no

CX

Partijas

Marksisma-ļeninisma

likteņgadi»

Pirmreizīgs

gada

111

likteņgadi.

inst.

lpp., [8] Ip. II

grāmatas

šim

autori

mazizpētītas

un

un sabiedriskajā politisgada līdz 1940. gadam.

rakstos

«Vēlreiz

«Bermontiāde»,

«Kārļa

par Ul-

un citos. maņa politiskā portreta skices» Grāmata adresēta masu lasītājam.

0503020910—196 461 -88

M803(ll)-88

63.3(2L)8

DRĪZUMĀ

NĀKS KLAJĀ

«LATVIJAS

SĒRIJAS

LIKTEŅGADI»

CETURTĀ GRĀMATA.

Tajā ietverta Tautiskie

šāda tematika:

centieni

un

to

nākotne Pētera

Stučkas

skatījumā. Nacionālais un

nacionālistiskais

un

trīsdesmitajos

1959.

gads.

Latvijā

divdesmitajos

gados.

Nacionālo

attiecību

un

LKP

nacionālās

politikas problēmas. Par

harmonisku

starpnacionālās

Pārdomas par Latvijas

saskarsmes

kultūru.

PSR Konstitūciju.

Rakstus par šiem tematiem sagatavojuši

republikas

vēsturnieki,

literāti,

partijas darbinieki.

"Zemgalieti Tu izglābi

Dižais Zemgalieti

Latviju!"

telegrammā

tā 1934. gada

Ulmanim

apsveicēji

no

jūnijā

rakstīja viņa

Sēlpils.

Toreiz viņi vēl nevarēja zināt, ka tieši Ulmanis aizvedīs

Latvijas buržuāziju pretim tās

bojāejai...