Latvijas likteņgadi [IV] 5401005059

Citation preview

Latvijas likteņgadi IV Sarunu

turoina:

ļlga

APINE.

Leo DRIBINS, Vilis

Vdkiis

BLŪZMA,

KRŪMIŅŠ

Avots

un

Hnne BBEGMAN 'S,

Ļuhova

ZĪLE

Latvijas likteņgadi

LATVIJAS

PSKP

CX

KP

CX

PARTIJAS

MARKSISMA

VĒSTURES

ĻEŅINISMA

INSTITŪTS

INSTITŪTA

-

FILIĀLE

Latvijas likteņgadi

IV RĪGA«AVOTS»I99O

b3.3 La

(2L)6 805

Krājuma nacionālo

«Latvijas

attiecību

Komunistiskā

Latvijas

IV

TTkTengadi»

vēsturei

laidiens Autori

Latvijā.

partija

politiskas

citas

un

veltīts

centušies

galvenokārt parādīt, ka

organizācijas

republikā gadu gaitā tiekušās risināt nacionālo jautājumu. Sās politikas

teorētiskā

veidošanā

pamata

lielu

devis

ieguldījumu

Pēteris

Stučka. Vērā

liekama

nacionālo

ir

arī

Nacionālie procesi dažādi

bojušies

Latvijas

Latvijā

destruktīvi

1959.

1920.—1940. cinieku

to

plaši

visu

to

Republikā laikā

varas

Nacionālo

pieredze

dziļas,

šās

daudzi

grāmatas vēstures

literārās liecības,

un

gaitā

iedar

centieni

bija

dzīvi negatīvi

stāsta

izmantoti

dokumentālās

gadu

ilgi

ne-

ietekmēja veidotāji avoti,

tāpat

ari

aculic

atmiņas.

veltītā PSKP

ka

IV laidiens tapis nacionālajām problēmām gada septembra plēnuma priekšvakarā. Cepalīdzēs visiem, kas aktīvi iekļāvušies plēnuma

likteņgadu»

«Latvijas ram,

Par

sagatavošanā

sarežģīti,

Latvijas

padomju

cirta staļinisms.

notikumi.

gada

Darba

bijuši .visai

spēki.

ierobežot minoritāšu tiesības, dzīstošas brūces

(1919 —1940)

Republikas

vēsturē.

problēmu

1989.

CX

tā materiāli

lēmumu realizēšanā.

Godājamie vēstulēs LKP CX

vai

lasītāji!

mutiski.

Partijas

attiecību sektoru,

Jūsu

domas

Mūsu adrese:

vēstures institūts.

par

grāmatu

lūdzam

izteikt

226250, Rīgā, Raiņa bulvārī Zvaniet

uz

15,

Institūta Nacionālo

telefoni: 223716, 222927.

Redakcijas kolēģija

Mākslinieks

U. Sosnovskis

Redakcijas kolēģija: Ļ. Zile,

I.

Daudišs, L.

Dribins

un

E.

Pelkaus

0503020910-139 L

90

M803( 11)—90

ISBN

5-401-00505-9

© «Avots»,

1990

NACIONĀLISMS VAI

vēl

Nekad

NACIONĀLĀ

pēdējo gadu

līdzekļos,

cijas

bieži kā

Bieži

no

pārbūves

«nacionālisms»

apsūdzības

nacionā-

pret

cilvēciskās

ar

tiek

visnegantākajā

paš-

procesā. ielikts

līdz

pat pārdomām, kā nacionālisms mūsu apstākļos kļūt par kaut ko pozitīvu, tautas labā.

savas

nekaitīga, to

kur

robeža, un

tās

Par

kopīgs

piemēram, beidzas

savas

aksiomu

ļoti

pārdomas

sabiedriskās

ar

Nacionālisms:

veidi ir

tām

būtu

un

kas

va-

darbu

nav

tik

jāapzīmē atšķirīgs,

nacionālais

pašlep-

sākas nacionālais egoisms.

Piedāvāju saistot

kur,

Parādības

likties. kas

aktīvu

jēdzienu lietošana

Neprecīza

varētu

būtības, redzot,

pēc

nums

kā

uz

da-

šovinismā

rētu

aicinošu

tik

nav

nacionālisms,

attieksme līdz

informā-

masu

sarunās

nacionāls,

revolucionārās

vārdā

lietojamajā saturs:

mītiņos

un

aktivizējusies

atdzimšanu

cieņas

žāds

ir

laikā

Cilvēku

pašapziņa.

vērtībām

desmitu

vārdi:

tagad skanējuši

nacionālā lām

sapulcēs,

PAŠAPZIŅA?

mana

nācija

jāpieņem

dažādi:

par

dzīves

ir

šo

paraugs

patiesība, ka

apspiesto

un

parādību

norisēm

virkni,

republikā

visiem.

nacionālisma

apspiedēju nāciju,

palielu

5

un

nāciju nacionālisms.

mazu

krātiskiem,

progresīviem

antiimperiālistisks, nājot

tādām

par

cionisms,

bloķēties

var

spēkiem,

politiskiem

uzsvēris

Kā

nemaz

gan neru-

formām

I.

V.

kā

ab-

Ļeņins,

attieksme

pret

palikt

galvenā kritērija:

nacionālo

ar

demo-

kļūt

spēkiem,

nacionālisma

specifiskām

gan

ar

gan

antikomunistisks,

gan

panislamisms. formāla

strakta

Tas

revanšistiskiem

reakcionāriem,

jautājumu

neder. 1

gribam

Tomēr lisms

tika

ir

īpaša

tikumiskie

un

Nacionālisma

lisms, jo, mējās zija.

arī

Nacionālisms

ir

bos

bieži

spiesto

tiem, taču

I.

Ļeņins

nacionālisms

viņš nekad

nav

nofor-

buržuā-

tā

vai

aicināja ka

bijis

ir

izplūdusi

nacionālo

atšķirt

reāli

m

nacio.

pastāv

demokrātisma

ar

Bez

pirmsburžuāziskais

kritēriju,

atzina,

un

kļuva

Aizrobežu autoru dar-

patriotismu

ar

V.

paveidus nāciju

var

parādības

tcrešu aizstāvēšanu. nālisma

būt

nacionālisms.

šās

jomā.

nacionā

formācijai,

spēks

poli-

īpaša

attiecību

internacionālismam.

pretstats

identificē

nacionā

buržuāziskais

vadošais

nacionālisma

precīzu

nav

to

un

ir

kapitālisma

to

un

sīkburžuāziskais

un

uzskats,

nacionālo

forma

nobriestot

nācijas,

buržuāziskā

principi

klasiskā

tieši

pie

ideoloģija, pasaules

ap-

elemen

nostājies neviena nacio

nālisma pusē.

Nacionālismam izcelsme.

grib

vinisms

tās ir

sakāpināts,

1

6

Sk.:

lpp.

šķiras

vai

tā

iegūt, verdzinot,

karojošais agresīvs

ejamas robežas

356.

šovinismam

rada

stāvoklis:

objektīvais vai

un

Starpību

Ļeņins V.

starp

ir

aizstāv

citām

savas

galējs,

nācijām.

nacionālismu

I. Rakstu

saknes

sociālas

un

grupas)

privilēģijas,

apspiežot citas tautas. Šo-

nacionālisms:

pret

vienādas

(vai

izlase.

—

R„

un

1989.

līdz

pēdējam

Taču

nepār

šovinismu

—

10.

sēj.

—

nav.

355.,

Tāda

ir

Sabiedriskā

nismu

vēl

atbildes

apspiedēju

materiālā

un

nālā

pamata,

idealizācija,

šana

citu

uz

meklē

vispirms

tā

nālisma

būtība

tāma.

Ir

līze

ļauj

ir

daudz

maskētu,

citās

buržuāzijas

latviešu

attīstījās

un

antifeodālo

Agrāko

kad

pilsētu

centienu

vietā,

jaunlatviešiem, priekšplānā aizvien viešu

un

latviešu

šiem,

ebreju buržuāziju.

nācijā:

lauku

attiecībām

ietērps: Sī

konkurences

buržuāzijas

krievu

starp

nav

naciosaska lai

ana-

ne

Latviešu

tautai

kopā

un

ar

bija

labāka, tautu

buržuāzija.

bija

vairāk

cīņa

veidoties

kapitālismu

lauku

kas

raksturīgi

izvirzījās

lat-

vācu,

vietējo

ar

un

bezzemnieku

par

buržuāzisko

Šādām

ideoloģiskais

nacionālisma sliktāka

proletārie-

masu.

vajadzīgs

ne

dažas latviešu

lismam raksturīgas

sāka

līdz

Saasinājās šķiru cīņa pašā

buržuāziskā

Krievijas

atzīmēt

muižniecība

un

sadursmēm

latviešu

apspiesto

pret-

ka

paņēmienu,

pilsētu buržuāziju

buržuāziju

un

ideoloģija

Varam

ļaunumu

zinātniska

rūpīga

jo

sākas

izraisa

uzreiz

un

nacionālisms

gadsimta pēdējā ceturksnī,

radās

tā

Neiedomāsimies,

tikai

akls,

ir

nodara

atkailināta

nacio-

apmierinā-

tautās,

izsmalcinātu

un

naciosociālā

sava

nacionālisms

nenovēršami

jo

to

no

atsegt.

Latviešu XIX

vienmēr

pietiekami

to

nāciju

mazo

interešu

Nacionālisms

citu tautu puses.

nacionālismu

šovimazā-

pret

ideju komplekss:

cēloņus

paudējiem,

no

šo

atraušana

Jebkurš

rēķina.

reakciju

vesels

nacionālo

netaisnība.

neiecietība,

rīcību

ar

—

apziņas

saista

nāciju pretstatīšana,

savu

nelaimju

savu

nāciju

absolutizācija,

momentu

teorētiskās

pamatoti

šovinismu.

uz

Nacionālismu raksturo

nālo

turklāt

nacionālismu

un

reakciju

zinātniski

doma

lielu,

ar

nācijām

kām

skatīta

patiesība,

līmenī.

ideoloģija citu toreiz

nacionālismu

buržuāziskajam

nacionā-

īpatnības.

bija ar

divi

nacionālie

buržuāziju

un

apspiedēji:

krievu

cariskā

vācu biro-

7

latviešu

krātija. Sāds stāvoklis spieda vienā

atbalstu

no

darījumus

pat

dziļa

īpaši

—

krieviskā

g.)

buržuāzijai taču

orientācija,

grupējumi slēdza

vācu

ar

šķiriska

meklēt

buržuāziju

latviešu

atsevišķi buržuāzijas

laiku pa laikam

īpatnība

Visbiežāk

1917.

(līdz

bija raksturīga politiskus

tiem.

muižniecību.

tā

Otra

latviešu

diferenciācija

revolu-

nācijā,

lielais

cionārā

stāja ātri vien padarīja buržuāziju bailīgu, pret-

tautisku. tiskā tas

sakrita

1919.

pumā tās turpmākie gadam,

pirmajam

Atkāpes vai

daļai

Masu

stingra

paškontrole,

uzticību.

paužas

ietekmes

sekas.

noslēgtība šāka

konteksta

nālajām

jūtām,

izpaužas

nacionālo

likā

un

nacionālā

nacionālo

kā

nevērībā

Stagnācijas

veidu,

ciska

savu

liedzot

savas

apliecināt tautas

te

iz-

parādās

pret

savas

mūsu

tas

parādījās

bieži kā

kā

nacionihitautas

repubieguva

ierēdnie-

«internacionālismu», intereses,

kā

pla-

—

tautu

Nacionālais

apstākļos

nacionālās

ne-

Tās

iezīmes

citu

republikās

pseidointernacionālisma centība

dažādas.

Šovinisma

pret

un

nacionālu

norobežošanās,

asimilatorisms.

nacionālajās

uzvan-

pieeja

nacionālnihilisma

noskaņa

čaulā,

faktoru,

vienaldzībā,

dzīvi.

citās

būt

var

neievērošana.

pret

par

pa

ideoloģiskas

sabangotās,

šovinisma,

Nacionālistiska

savā

nevērība

lisms

tai

nacionālisma,

ir

apstākļos

nevis

izvērsties

vācu

tautas.

no

zinātniska

neorganizē sāk

Piektajam

tālāk

mūsu

līmenī

apziņas

nokrāsas

Taču

kā

veda to aizvien

(kā

Taču ko-

visbeidzot

un*

psiholoģiskas,

kuras

emocijas,

cauri

likteņi

karam

poli-

vēlmēm

un

bermontiādi).

ar

vēsturiskie

sociāli

spilgti

buržuāzijas

cīņām

internacionālisma

no

politiskas.

dītās

cīņā

pasaules

fašistiskajai okupācijai lielākai

latviešu

tautas

ar

rudenī

g.

īpatsvars,

brīžos

Atsevišķos

rīcība

bija

proletariāta

no-

sašaurinot,

piemēram, nacionālo valodu lietošanas sfēras. Gribu

bet

8

uzsvērt,

ka

noteikta uzskatu

nacionālisms un

rīcības

nav

tikai

programma:

noskaņas, savas

tau-

pretstatīšana citām, nedemokrātiska

tas

meklēšana

vilēģiju patlaban

pastāv

likā

ir

dzīt

kādu

to

vai

šķiru

sociālo

bāzi.

pasākumiem

veicināt

civilizētā šami

tūkstošu

Latvijas.

no

sabiedrībā

būtu

arī

liekas

(600 —700

grantu

kjūtu

par ar

imi-

iedzīvotāju)

iz-

nedemokrātisku,

rīcību, kam nenovērsabiedriskās

sekas,

ierau-

nevaru

kādreizējo

to par

nepieņemamu

nelabojamas

tāds

priekšlikumi

Latvijas

Uzskatu

pri-

kas

grupu, kas

sabiedrisku

Nacionālistiski

administratīviem

braukšanu

kaut

piekritēji,

kaut

Domāju, ka repub-

Padomju Latvijā?

nacionālisma

attieksme,

Vai

rēķina.

citu

uz

apziņas

kropļošana. Cits

jautājums

lismu

runātas P.

Laķis

P.

un

latviešu

skolēni, spiesti

lietošanas

ārpus

rajona

iespēja

apkārtējā

Pētnieki

nacionālajā kas

lēni

būtu

te

ko

ar

Padomju

ka

kļūdu

vēl

tā

uz

nesaskaņām gan ir Vai

sekām

grusko-

Patiesībā

—

1988.

—

šeit

politikā, audzinā-

kā

redzams,

jauc

jēdzienus

un,

cilvēki

starp-

tādas

internacionālajā

daudzi

apmē-

Rīgas

nacionālajā

deklaratīvi

Komunists.

šie

ir va-

nacionālās

«piemīt

jūtas,

paša

krievu

skolās

tipu

nacionālistiem?

formāli,

Latvijas

abu

viņiem

neveiksmes

Vispār

dzimtajā

1

pār-

valodas

vienmēr

gandrīz

noskaņotas».

par

rupju

mūsu

reaģē

noslēgtības

un

veicam

mazefektīvi.

1

slimīgi

dzimtās

ģimenes, turpretim

ka

gaitā rajona

pamatnācijas

no

sazināties

konstatējuši,

jāuzlūko

parādās

šanā,

vidē

šovinistiski

sastopamies

republikas

un

pētījuma

Proletāriešu

atteikties

iz-

daudz.

diezgan

socioloģiskā

audzēkņiem

saskarsmē,

aprobežotības pas,

skolas

skolu

nacionā-

ar

uzplūdos

jūtu ir

pilsētas

būdami

skolēnu

20%

ram

Rīgas

pastāvīgi

krievu

lodā.

šobrīd

Jakovelis

ka

vajadzētu

izteicienos,

kādu

aplamības,

noskaidrojuši, stāvji,

vai katrreiz

—

galējības

apzīmēt

JSTs? 8.

—

64.

lpp.

9

«nacionālas

«nacionālā

pašapziņa»,

dīdami kā

nacionālismu.

Pārmetums

ārkārtīgi

sociāli

aktīvus

trūkumiem. kad

LKP

izmantoja,

plaši

interešu

apsūdzēja

tos

savu

1988.

plēnumā

buržuāzisko viensētu cībai tika sākumā

Retais

kad

—

skolām tika

sabiedriskais

formists,

viņš

nozīmi.

Racionā-

tautas

daļa

nacionālo

dzīvoja

Radošo ka

savienību

viņam pārmeta

60.—70.

60.

celtniecības —

nebūs

viņš

ja

lietderīun

izpausme. īsts

nav

kādu

dabūjis

rī-

gadu

latviešu

nacionālisma

darbinieks,

gados

latviešu

aizstāvēja

pret divplūsmu

vērtēts kā

mū-

nepārtrauk-

Nacionālistiskai

HES

Pļaviņu

iebildums

par

plēnuma,

pierakstīts inteliģences mēģinājums

apšaubīt

tieši

runāt

jūlija

ielaidās

un

gada jūnijā atcerējās,

gumu. Jebkurš

krievu

viena

Ziedonis

kultūrvēsturisko

skaļi

apsūdzēšanu

rītdienu

nacionālismu,

tas būtu

un

opozīcijā

gada

nomelnotu

Imants

kompromisos.

noso-

pie malas nobīdīja spē-

un

Darbinieku

aizstāvjus.

žīgā nedrošībā par

nebaidās

grupu, lai

ierocis

ass

neiedzītu

1959.

CX

komunistu

vadošu

lismā

kuri

cilvēkus,

nacionālismā

jīgu

lai

uzmanīgi,

Kopš

ļoti

ir

nacionālismā

jālieto

tos

jutas»,

kon-

belzienu

par nacionālismu.

Nacionālā

pašapziņa:

Nacionālās

pasaulē, tas

īakts,

arī

parādību

daži

tāda

ziņa

ir tāda

jautājuma pati

Cilvēki

ārpus etniskās 10

—

vai

un

tas

nepastāv

ir

visi ar

—

neder.

nācija

un

mūsdienu

prātojumiem.

daudzi

izbrīnu.

labi

man.

neapšaubāms

teorētiskiem

nostādne

realitāte kā

ir

valstīs,

to atzīst

pārsteigti

raudzīties

sībā

dzīvē.

—

bez

arī

vislabākā visā

aktivizēšanās

pašapziņas

redzams

ir

kultūra

sociālistiskajās

Pēdējo gadu diskusijās darījumu,

mana

vai

ar

Kā

gan-

uz

Patie-

Nacionālā

pašap-

nacionālais tautu

ārpus nacionāliem sakariem

specifikas.

šo

slikti?

Mēģināt atbrīvoties

no

un

nacio-

nālās aiz

cilvēki onālo

ir

pašapziņas

izvilkt

matiem vai

ūdens.

pat grupas

ar

Tiesa,

skatāmi

vietu

divi

Nacionālā struktūrā

atziņas par nacionālās

nacionālās

ietilpst

dzīvē

sa-

psiholoģiskais.

un

psiholoģijas

autori, piemēram, A. Dašdamirovs, ierāda blakus

vietu)

raksturam

nacionālajam

pašapziņai

pastāvīgu

arī

nacionālā

jū-

pašapziņa

no

ideoloģiju,

ar

Kā

ietekmi.

ideoloģijas

parādība

un

piemēram,

atšķirībā,

vienmēr ir sakars

nacionālajām jūtām vēsturiska

garīgajā

Nācijas

ideoloģiskais

pašapziņa

Nacionālajai

izjūt

lomu.

un

līmeņi:

(daži

īpašu

tā

atsevišķi

notrulinātu, vāji izteiktu naci-

Atgādināsim vispārteorētiskās

tām.

sevi

pašam

būt

var

pašapziņu.

pašapziņas

tai

kā

tikpat neiespējami no

sociāla

atspoguļo

un

ob-

jektīvi pastāvošus nacionālos sakarus. Nacionālā nos

vietu

likteni, cionālā

viduālā

padomju pētnieki

kaut

viņu

arī

sabiedrisko

parādību

ekstremālos

arī tā

liels

atgriezeniskās

no

laicīgi

ir

vēsturnieki,

kustībā,

apstākļos.

darbības

pašapziņas pašapziņa

citām savas

etnogrāfi), vietu

pašapziņas

dažādi,

cīņā

par

vienprātīgi

nevar

pašapziņas nācijas

spēks

nācija

nācijas

Nacionālai

pieder sociālpsiholoģisko

Nacionālā

indi-

kontekstā.

nācijas)

ir

nav

tai

pašap-

kolektīvā,

pašapziņas lielo lomu tautu dzīvē:

kaut

nacionālās

kolektīva

nacionālās

hierarhijā

cionālās atbrīvošanās

bāšanu

par

na-

un

identificēt

Nevar

ar

(tautas,

levērosim:

attieksmi

personība

(filozofi,

viedokļi

nacionālās

atzīst

rauti

pašapziņu

sabiedrības

apziņa

slodze.

interesē

apzināša-

pret tās vēsturisko

vērtējošu

ar

ideoloģiska

mūs

piederības

tautu vidū.

pārējo

saistīta

personības

Patiesībā

ziņu.

sevī

arī attieksmi

un

lomu

un

kāda

ir

atsevišķas

Visi

nācijai

pašapziņa

vienmēr

ietver

pašapziņa

noteiktai

na-

sagla-

pašapziņai,

parādību virknei, uz

nācijas

dzīvi.

ir

Bez

dzīvotspējīga.

pastāvēt

formām.

piederīgais,

tīrā

Cilvēks

kādas

veidā, pats

at-

vien-

šķiras

un

11

sociāli

profesionālās

loceklis,

grupas

ietilpst

kādā

demogrāfiskajā grupā.

jas

šķirisko apziņu, pilsoniskām jūtām, reliģisko

ar

Sabiedriskās

ziņu.

vienībā

sociālistisko

apziņu

ar

pašapziņa savi-

kopību

saistībā

padomju

citām

ar

Sa-

Padomju

atrodas

pašapziņa

ap-

loma

regulējoša

orientācijai.

nāciju

likteņa

par

sistēmā

pašapziņas

sociālpolitiskai

tieši

pieder

Nacionālā

arī

sociāli

tautām. Pievēršoties tas

vēsturē

volucionārā nacionālā XIX

vēstures

rokrokā un

gadā 1907.

gada

tautas

revolucionārā

lauzās Tā

vadībā.

raugu,

taču

ilgi

Tautas

Vācietis,

viedokli, rakstīja,

Krievijas mazo

pašapziņu

un

Vispārējā

no

12

1905

apziņā

pa

nacionālās

jū-

boļševikus,

vienīgā,

jo

atzina

kura

Vācietis —

J.

1922.

likvidācija, tautu

zināma.

atkarības,

5.-6.

lpp.

aktivizēša-

Tādi no

faktori

nacionālā

nacionālā valstiskuma

vēsturē,

izglītības potenciāls,

Latviešu strēlnieku —

revolucionārie

pašapziņas

ir

pazemojošās

pirmoreiz

piederīgo

nāciju

likumsakarība

jūga, diskriminācijas veidošanās

1

arī

bija

daudzu strēlnieku

veicina

visnotaļ

sociālistisko

kā atbrīvošanās

taks».

tai

Latviešu strēl-

atbalstīja

bija

revolū-

internacionālisma

spilgtas

atspoguļodams

valdība

1899

tautu neatkarību. 1

notikumi

cijas

par arī

strēlnieki

ka

padomju

Nacionālo

nās.

piemita

un

visā

tautas

krājusies

apstākļos

raksturs.

re-

1905.—

demokrātiska

bija

uzskatīti

viņiem

Jukums

tas.

tiek

dumpī

kvalitāte.

gads ienesa neatgriezeniskas pārmaiņas. nieki pamatoti

nemieros

Rīgas

jaunā ārā

Latvijas

atbrīvošanās

nacionālās

kustībā,

pašapziņas

enerģija.

strādnieku

cija

zemnieku

Latvijas

revolūcijā

attīstījusies

revolucionārā

aktivitāte,

gadsimtā, jaunlatviešu brieda

tempā

līdzīgā

nacionālā

pašapziņa.

kā latviešu tau-

faktiem, redzam,

un

vēsturiskā

pilnīgi

jauns

nacionālo

nozīme.

I.

nā-

valodu

—

«Spar-

kultūras

un

progress

ir arī

Ļoti svarīga izzušana

un

teriālās

Pati

sevi

darbam.

šķiru

ir

Šķiru

mazināšanās

iekšējās tika

daļēji

pretrunas

Nācijas

izlietotas

ma-

nega-

Šķiru cīņa kapitālisma apstāk-

taču ir

cīņa

tā

nācijas kultūras dzīvi,

apjūsmošanu.

neprasa

barga,

tās

no

polārie spēki, bet arī inteliģence, tā mēt

faktori.

stimulējošie

konfliktu

spēku patēriņu.

lielu

likumsakarīga,

par

visi

iekšējo

garīgās potences

un

ir

tie

revolūcijas.

prasīja

ārdošam

tīvam, ļos

pēc

dzīvē

nācijas

—

šķiru

cieš

tikai

ne

ietek-

pozitīvi

nevar

vērojams arī patriotisko jūtu

pretrunīgais raksturs. Nacionālā

pašapziņa

veidojas

cijas procesā. Padomju etnogrāfi

aizmetņi rodas 5 —7 gadu vecumā, attieksme

nālās

pret Lai

pakāpieni.

dzimto

vidi,

iedarbi.

jas

sonību

skaram

ir

reāla

tradīciju,

sociālā

sankcijas,

sabiedriskā

skatīt

par

normu

teiktu

uzvedības

ieradumu, šķirisko

doma, kas

liek

un

no

uzsūc

vēlāk

piederību,

per-

gultnē.

Te

mazotnes

uz-

veido

no-

netikumu,

sevī

veido-

vide ievirza

vides neformālās

un

nosodīt

summu

profesionālo

kultūras

šo

priekšstatu,

koriģē saskaņā

politisko

ar

orientāciju,

inteliģences pakāpi.

savas

Nacionālās dienās ir tūras

—

menu? Cita dzīve.

pašapziņas

profesionālā

pamata

mātiska

ziņa

ģimenes

un

nacionālo

kurā

vide,

priekšstatu

un

Nacio-

posmi

profesionālās

tipu. Cilvēks

tradīciju

un

ir

pirmie

apzināta

vecumā.

konkrēto

Nacionālā

tikumu,

tās

pilnīgi

gadu

nacionālā

normu

kontrole,

ka

mehānismā

vēsturi,

dabu,

bet

dažus:

tikai

garīgā pasaule.

savu

darbojas

11—15

veidošanās

Primārais

cilvēka

tautu

savu

pašapziņas

socializā-

personības uzskata,

Tur

nacionālā

kur lieta

lai —

nacionālā

materializējas,

formēšanas stabila

kultūra

dzimtajā

psiholoģija

saskata reālas

šo

psiholoģija, padodas

kul-

vispār kļūst proble-

grūti

kultūras

bāze mūs-

valodā. Bez

satveramo

parādības,

arī

nacionālā

novērošanai,

feno-

kultūras

pašap-

izpētei.

Varu

13

iedomāties

riskā

doma

(teātris, kārt, to

80.

republikā

Etnosocioloģe

veido

Leokadija

pievērsusies

zei.

Viņa dalās sekojošā

tūras

ietekmi

priekšroku ir

tāds,

nacionālo

tūras

parādībām,

ants:

neatkarīgi

labprātāk

nozīmi

un

cilvēks

īpatsvara

ejamus dzīvē

plašām

D.

esot

ir

pamodinātā

mierināta. fakti

plašu

iegūta grūti tūrā

14

Un cik

—

slāņu

pareizi,

likvidējams atrodamām

no

un

autoru

inteliģences pie-

vēsturi

par

ir

iz-

apziņa.

savu

vēs-

aktīvi

ļoti

apzinās,

pašlaik

ka

tau-

netiek

ap-

vēsturiskie

informācija Kāpēc

zinātniskajā

apziņas

masu

sabiedriskajā

Vēsture

kurienes

starp

masu

arī

faktus

zemes

līdzvērtīgi

No

kā

tuvinieku atmiņām?

atstatums

ziņām

vēsturi

cik

var

vērtību

vēsturiskā

interese

pazīme.

rīcībā?

varbūt tikai

nozīme

Vēsturnieki

interese par

vari-

Rīgas

ārzemju

vēstures

dzimtās

nācijas

pašapziņu.

nekā

kultūras

sastāvā,

atmiņa, kā

brieduma

nācijas

veido nacionālo tas

ka

teicis,

kul-

Otrs

(latvietis

sabiedrībā,

padara

pret

sociālā

Viens variants

nozīmi.

lasīt

ar

dod

saglabāšanu.

Vēstures

masām.

tautas

Ļihačovs

turi

loma

izpētīt

nacionālās

gaumes

nācijas

attieksme

pieaug,

paužas kā

to

pacēlums

palielināšanās

to

nacionālo

veicina

līdzekļu

bā-

aptaujātie

ražojumus

vismīļāk

un

līmeņa

informācijas

priekšroku

neapzinās

apzinās

maksimāli

Izglītības

publikāci-

grūti

vērtībām.

«Ļenfiļm»

filmas

kinostudijas romānus)

otrkārt,

veidošanas

vienmēr

ne

personīgās

no

skatīties

savās

pašapziņu

jo

gan dod bet

un,

novērojumā: profesionālās kul-

metodēm,

cilvēks

dzīve

pirm-

svētki),

apziņu

pašapziņas

nacionālās kultūras

ka

dzeja

Kultūras

Drobiževa

nacionālās

uz

sabied-

vērtīborientācijas.

jās

socioloģiskām

tēmām:

un

«Latviešu

dziesmu

svētki,

sabiedrisko

masu

aktīvi

vai

mūsdienās».

folkloras

atspoguļo

šādām

par

dramaturģija

gados»

pašapziņa

dzeja,

ietekmē,

pētījumus

oriģinālā

padomju

nacionālā

un

vai

esejas

«Latviešu

lik

litera-

līmeni?

Var-

būt

vēstures

vainojama

akadēmiskais

klāsta

pārmērīgā

stils,

politizācija

attīstītā

vāji

iz-

un

vēsturiskā

pub-

licistika? Vai

tik

tādēļ

ne

romāni,

ka

ko

viņi

neatrod

V.

Pikulis

cilvēki

populāri

vēstures

vēsturiskās

pēc

mācību

nesniedz

nepavisam

Valentīna

kļuvuši

izslāpuši

Pikuļa

patiesības, Kaut

grāmatās?

vēstures

precīzu

gan atai-

nojumu. Vēstures

parādības

ekonomisko

Nesaraujami

cilvēku raksturu

sadursme,

maksā

dārgi

Lielā

saprast kara

laik

it

cīņās nāk

kā

tiek

ilgi

gada

bojā

laika

ka

noklusētā

staļinisma

upuriem

Bet cik

pēc-

republikā

paš-

noklusēti

izskaidrot

patiesība

to

var:

1941.

par tā

pašlaik

un

Var

partizānu,

tradīcijas,

Bet

gājušie.

slēptā,

jāsa-

noklusēšana?

dalībnieku,

tā

mūsu

Vēsturē

kompleksi.

un

sarūgtinājumu,

piemirstas

fašismu

ar

gaismā 1949.

un

Tēvijas

aktīvistu

gadu

sociālā

un

personiskās simpātijas

patiesības

kara

norisēm.

diemžēl bieži

shēmu.

vadoņu ambīcijas vēsturiskās

sociāl-

ar

cīņas

vēsture

(un

abstraktu

kļūst)

antipātijas,

un

kļūtu

par

grāmatās skata

vēsture

tikai

šķiru

un

saistīta

starpā

savā

psiholoģija, citādi

izskaidrot

nevar

ietekmi

faktoru

īpaši

satrauc sabiedrību. Nacionālai

No nacionālo kustību

plānā

izvirzās

nālie

te

vēstures ir

lietošana

valodu

atkalapvienošanās

(Somija riskā

cariskās

no

ārējās

stā?).

Krievijas).

izpausmēs

notikumā

it

kā

(varbūt

darbinieka vārdā

(Kanāda),

nacionālās

ģeogrāfisko

var

te

nacio-

formu

Nacionālās intereses

pēkšņi

lomā

rak-

(Ziemeļgs.), atdalīšanās

var

sa-

fokusējas kādā vēstuievērojama rituālā

nonievātā?),

jūtas

nosaukumu

XIX

noklusētā?),

(varbūt

Nacionālā simbola

dzejolis,

(Polijā

situatīvs

zināms, ka pi iekš-

konflikti, ārēji iegūstot konfesionālu

irija),

vās

izteikts

pašapziņai ir spilgti

sturs.

būt kāda

uzvirmot

atjaunošanu

dziesma vai

sakarā

vai

tautas

(aizmir-

kādas

ar

veco

celtnes

15

prognozēt,

zējo nacionālo cionālās

paredzēt

varēja

jūtu uzliesmojumu. izpausmes

pašapziņas

acumirklīgā

nosaka

izpausmes

ārējās

līnijās

lielās

un

var

aktivizēšanos

pašapziņas

Nacionālās

restaurāciju.

arī

var

pašrei-

Detaļās paredzēt iespējams,

nav

situācija.

Nacionālās

mainīties:

rīt

na-

tās

jo

pašapziņa?

tās būs citādas nekā

patlaban. uzmanības

Vairāk

bai

šo

patiesu

panākt

nomikas

patstāvību,

latviešu

valodas

profesionālās

rijā,

tāju

vidū. Apzinātas

ciju

un

noskaņo

nacionālo būt

var

uz

interešu

ne

maznozīmīgu.

un

biedrība

tika

un

nostādīta

latviešu

notikumu

nacionālo simtā

ar

šinī

attieksmē

mas

sociālisma

pārāk

bijuši tas ar

16

mūsu

tikai

dzīves

mūsdienās

ne

šis

ka

neatkarīgi

un

buržuāzijas ar

un

savām

Repubpati

un

šīs

krā-

asociējas

tā, kā

XIII

īsti

no

gadu

tumšām

ka

kazar-

augšas uzspiesto

vērtējumu.

un

ar

gad-

saprast,

staļinisko

pret

valdīšanas

pārņemamo

Latvijas

un

ofi

šim

Diskusija

karogs

tajā laikā

1920.—1940.

līdz

Vajadzētu

karogu. protests

sa-

vai

pieņemt

cilvēkiem

no

jaušams

gadi

noraidāmo

karogu.

sabiedrības

modeli

kuru

kā

pār-

negaidīti

priekšā:

tikai

tālaviešu

vienpusīgo ne

nā

kādu

par

neuzskatu par

karogu,

—

buržuāzijas

specifiku,

bijis

Ne

daudziem

dilemmas

pierādījusi,

gaita

daudziem

sas

darbu.

karogu

Varbūt

vērtējām viennozīmīgi

likas

for

iedzīvo

republikas

sašaurināšanu

sarkanbaltsarkano

nepieņemt ciāli

terito

runas.

Jautājumu par nacionālo ejošu

atveseļošanu,

etniskajā

intereses konsolidē

konstruktīvu

zonas

ļoti eko

un

nacionālajās

izaugsmi

veidošanu

nacionālās

ir

vides savā

atgūšanu

kultūras

mās, saskarsmes

darbī-

tautai

suverenitāti

ekoloģiskās

kultūras

reālai

un

Latviešu

republikas

lomas

nacionālām

jāveltī būtiskām

noskaidrošanai

apmierināšanā.

interešu

svarīgi

būtu

izpētei,

to

interesēm,

gadi,

gaišām

mantojumu.

Tie

bet arī

ir

tau-

dienām,

Pašreizējā

nacionālajā

atmodā

mēru kritizētais

lai mēs to vērtētu

atmiņu dome

lēmumu

pieņēma

salikumu

domāšanas

vai

un

mums,

sarkanbaltsarkano

visvairāk

spriest

mūsu

cionālais

atzīt

latviešu tautas kultūrvēsturisko

par

Objektīvi pieeja,

jauna. levērojot tautas vēsturisko

no

līdzīgi

nav

kazarmas

ar

ar

sociālismu

VIII

gadsimtā,

Tiesa,

kopš

riskā

doma to saista

cīņas

mērķiem. Kā

PSRS varām

tika,

bija

un

pēc

komisāru

ar

likā

ideja

šas.

Nacionālajā

ieņēmis

karogu to pie-

tā

atgādināja

cara

Tau-

«Internacionāle»

Pašlaik

šīs

atdzimšanu nāk

sabiedriskā

pār-

repub-

mūsu no

sarkanbaltsarkanais vēlas

uz-

atribū-

Sarkanā

himnu. Turklāt

augšas.

pašapziņā

mainīta

pilsoņu karā.

ministri,

valsts

no

—

komunistu

Armiju, parādījās

šokējoši formu

atdzima

vietu

un

cilvēku.

miljoniem

par nacionālo krāsu

stabilu

tika

Padomju

par

jaunu

maiņas tika uzspiestas

tā

krasi

baltgvardu

vietā

nomainīta

karā

uniforma, kas

krievu

sabied-

pasaules

šķiras valsts

savas

nav

Irānā

revolūcijas. laiks, kad līdz ar spožām

saraduši

pārdēvēta

saaugušie

vēsture arī

Oktobra

bijis

ir

Tēvijas

virsnieku

armijas tas

kuru tika

Armija jauna

vēsturē

Lielajā

ar

tādu par

pret

Krievijā XIX gad-

Komūnas

strādnieku

ar

valsts

ņēma padomju

tika

XVI

Parīzes

na-

ir

zemnieku rokās

ir

gadsimtā, Vācijā

balts,

tas

mums,

viennozīmīga. Šāds karogs

bijis

šabloniskā

melns vai

stereotipi: kas

šķiriskais,

krāsu

simboliku.

ierastā

traucē

vulgarizētie priekšstati. Sarkanā karoga

simtā.

Pa-

prasības, Latvijas PSR Augstākā

tautas

un

no atmiņu dzīlēm laužas ārā pār primitīvi attēlotais laiks, prasīdams,

un

apak-

karogs

doma,

un

jārespektē. Ja nacionālā Latviešu

pašapziņa ir ievainota ..

tautas

nacionālās

mūsdienās vistiešākā

mokratizācijas

veidā

procesu,

ar

pašapziņas

saistās

jaunu

ar

uzbangojums

pārbūves

cerību

un

de-

atdzimšanu.

17

B.

tai

sociālo

latviešu

skaitā

kā

sekretārs

momentus uzsvēra:

smi

nodibināt kārtību

aktivizēšanos.

apziņas

St'radiņš

J.

jūnijā

runā

latviešu

Radošo

Nacionālā

šie

pašapziņa

vēsture,

pastāvošā

nacionālā

vietā

vairs

ar

ir

1988.

gadn

par

trešo

Tādā

komplekss.» 3Ja

būtu vērts

slimīgs ar

fenomenu,

cēloņi

Bet,

nacionālā

Džemma

gada

ja

pašap

Skulme

ir

Ra

teica-

mazākumtauti

atsevišķi

runa

sociālā

jāmeklē

lep

Ja

jūnijā taisni

komplekss,

to izceltos

uztraukties.

kļūt p»

tā nav?

gribētu, bet slimīga

mēs

1988.

plēnumā

ii

visiem

harmoniska nacionāla-

gadījumā kā

Ja

tad

vajadzētu

ja tas

Māksliniece

kompleksiem.

darbojās

Bet

kultūra

iekārta.

apstākļi,

normāli

ir tādr

tēvzemes ete

valoda,

politiskā

traucēta

tik veselīga,

visi

daba,

dzimtā

un

harmoniska

un

taisnīguma

ja

attīstība? nav

«...mūsos

ņas

ir:

dabīgi

sāpe,

došo savienību

bas

paš

akadēmiķis

republikā

iekļauti

sabiedriski

lepnuma objektu.

pašapziņas

un

tiek

plēnumā

gaisotni

līdzvērtī

veselīgu

ZA

PSR

veselīga

sociālā

un

šiem elementiem

ziņa

un

CX

LKP

nacionālās

aktivitāti,

mājās

savienību

organiski

elementi

sociālisms

numa

un

nā-

lielāku

2 tautas atmodas laiku.

gadījumā, ja tajā menti,

ka

Latvijas

pašreizējo

nosauca

Svarīgi,

.

sociālu

savās

«veselas

parādīt

saistītus

1

savstarpēji

gus

ka

teica, sākušas

tauta,

aktivitāti»

politisko

un

pirmais

XIX konferencē

PSKP

Pugo

cijas,

cilvēki,

ne-

masu

ap/i

taisnīguma

prin

par

cipa pārkāpšanā.

Spilgta sturīga

nacionālā

sociāli

pašapziņa,

aktīviem

tērētājiem. Inteliģence nālus. Radošo B. Pugo

1

1988. 2

3

18

—

1.

zināms, vienmēr rakun

—

un

nevis

uztvēra

plēnuma

truliem

trauksmes

dalībnieku runās

PSKP XIX Vissavienibas konferencē.

jūl.

Literatūra

Turpat.

visātrāk

savienību

runa

kā

cilvēkiem

Māksla.

17. jūn.

—

1988.

—

8.

jūl.

—

pa-

sig-

bija

Cīņa.

—

īpašs

dramatisms, skanēja sāpe par ekoloģisko situāciju

republika, mākslas ir

ņiem

latviešu

valodas

tāda

satura

konferences

delegāti.

problēmām

Bet tam taču ir sakars nacionālās

ir

jūtas

Padomju Latvija

resoru

no

XIX

pašapziņu. Cilvēku

aizskartas,

praktiski

ieilgusi

diktāts

PSKP

sprieda

nacionālo

ar

sāpīgi

mūsu

pamatcēlo-

no

mehānisms,

saimniekošana, birokrātisko

centra. Par

jūt, ka

Viens

saimnieciskais

novecojis

ekstensīvā

krišanos,

prestiža

autoritāti.

starptautisko

ja

nav

redz

viņi

savienotā

un

repub-

lika, bet kļuvusi par teritoriju, kurā Vissavienības resori netraucēti

var

vērā

sociālās,

izvietot

Ekonomiskās reiz

Lietuvas.

Kā

aiz

—

stāstīja

gada

jūnija

kuriem

gadu

saimnieciskais nāt nacionālo

sekoja

laikā

mākslas

dzīvē:

kultūras

nesakoptība,

Valodu

saskarsme

skarsmes

pakāpiens.

Literatūra

un

darbiniekus

latviešu

laukveici-

sāpīgi

kultūras

padomju

bibliotēku stāvoklis.

visādas

nemākulības

—

ēku

—

un

Provin-

neveicina

attīstību.

uztverē

1988.

un

māk-

pats pirmais starpnacionālās

Masu

Māksla.

var

teātru,

pašapziņas ir

republikas

sekas

vis-

rezultātā

bēdīgais

ārzemēs,

1988.

centra,

no

kā

stāvoklis

Mākslas

iespējas

pieminekļu

normālas nacionālās

1

Vai šāds

centralizācijas

trūcīgās

reprezentēties

ciālisms,

1

vadītāji,

neizmantots

pašlepnumu?

pārmērīgās

daudzu

palika

potenciāls.

aizskar

slai

vietējie

savienību

rīkojumi

un

aka-

lauksaimniecību

republikas

re-

Igaunijas

Lauksaimniecības

dažādi voluntāriski

paklausīgi

desmitu

Latvija kād-

reģionā

Baltkrievijas,

Latvijas

plēnumā,

skāruši

sekas.

lauksaimniecībā tā ir

dēmijas profesors E. Grinovskis Radošo

sāpīgāk

neņemot

uzņēmumus,

psiholoģiskās

savā

Tagad

vietā.

vietā

pēdējā

un

attīstības ziņā

bija pirmajā

ģiona

dažādus

demogrāfiskās

nacionālā

sa-

valoda

ir

17. jūn.

19

nacionālās dzīves

pati galvenā

valodas

cionālās

Pretēji

aizstājamas. ālais

prestižs

krities, tiski

latviešu

—

jūtami tika

valoda

pārvaldes lietvedības, skar

attieksme

nevērīgā

lielajās

pilsētās,

nacionālais

un

sastāvs

lielā

ir

Prak-

sašaurinājusies.

zinātnes

mērā

soci-

republikā

izspiesta

no

nozarēm,

ari

sfēras. Cilvēkus

latviešu

un

laikā

pret latviešu

to

ne-

valodas

pakāpeniski

atsevišķām

iedzīvotāju apkalpošanas

no

na-

latviešu

desmitu

gadu

lietošana

Patiešām,

veidošanā ir

izpausme.

personības visam

tam

pēdējo

tās

un

funkcijas

sāpīgi aiz-

valodu

nosaka

republikas iedzīvotāju

nezināšana cit-

valodas

tautiešu vidū. Lielu

trauksmi

nodemogrāfiskā skaits

republikā

latviešu līdz

iedzīvotāju

52%.

teikts

laikā

Kaut

Radošo

etniskajā

totās bažas

latvieši

savienību

teritorijā

viņi

latviešu

nācijas

Visbeidzot arī

Latvijas

rese

par

no

kā

un

vēstures ir

plēnuma

un

pat traģiski visā

Tomēr

1 sla.

20

iegūst dziļi personisku

Radošo —

viedokļi

1988.

savienību —

10.

plēnuma

jūn.

ir

ka

ka

zemē,

diskusijās un

lo-

pozīci-

kolektivizāciju

īpaši polāri

inte

strauji

personu

atšķirīgas

visai

šķiet,

1

uztverta

Jāatzīst, mūsu

vēsturisku

un

iezīmējušās

republikā

savā

republikas

masās tiek

pārvērtēšana.

Lielo

mūsu

un

uzplaukumu».

industrializāciju,

bieži

paši

uzdevumiem uzska

jas spriedumos par turi

77%

neasimilējas, kā

rezolūcijā,

galvenajiem

daudzu notikumu

Tēvijas karu.

gadam

no

kļūt par mazākumu. Pama-

var

sakāpināta

pārvērtēšana,

1989.

samazinājies

nācija

saglabāšanu

slimīgi

vēsturi

norisinās mas

ir

et-

Latviešu

līmeni. Vienas

gada līdz

atspoguļojās aicinājumā LKP

valdībai «par vienu tīt

pirmskara

1935.

no

nācijas

krišanās.

straujā

īpatsvars

arī

rada

iedzīvotājos

sasniedzis

nav

dzīves

paaudzes

latviešu

potenciāla

par

vai vēs-

polemika

skanējumu.

rezolūcija.

—

Literatūra

un

Māk-

Nāk

gaismā pilnīgi jauni fakti par 1939.—1940. gada Atklājas daudz pretrunīgāka aina, aizku-

notikumiem.

lises,

Stajina

ietekmēja darbināt

spēki

pasludināšanu lībniekiem ko

mēs

gados

liecina

kultūras

ir

1940.

demokrātisko un

atrada

tūkstošu

gada

ilgi

noklusēti,

turētās

apziņa:

notikumiem

gribējām

tāda,

kādu

tismu

un

Vietā

jamām apziņa

savās

rot

ar

pašapziņas

1941.

izsūtītajiem,

līdzi

nāk

aiz-

par

vēs-

vadmotīvs

spēcīgs

par kādu

ir

cīnījāmies,

gaita

visam

1949

un

bijusi

nav

drama-

piešķir

Šo

masu

dzīves

pašapziņas

sevi

daļēji apziņas

attīstīta

nācija

apliecina

kompleksu,

nacionālā ir

tā

tiecas

pašapziņa

mēģinu

reālijām.

izpausmes masās pavada

paš-

sevi

slimīgāka,

kļuvusi

fenomenu

vēstures

iespē-

nacionālā

pretstatījumā

apliecina

un

tautas

un

filozofa

padomju

nacionālās

mazvērtības

izpausmēs

mūsu

žņau-

Vairāku

pazīstamā

personība

Latviešu

ir ievainota.

režīma

Diskusijās

vēstures Tas

Nepietiekami

Nejuzdama

saskarsmes. laik

par

egocentriska,

Nobriedusi

zitīvi.

pati

atgādināt

viedokli

formām. ir

Latvijā

attēloja.

tautu

nelikumīgi

bijis tāds,

un

aizrāva

nespēja.

tiem

pa-

galējus spriedumus.

būtu

Kona

Igora

nav

uzcelt,

mums

rada

par

plaši zināmi,

atmiņas, sāpes...

sociālisms

kādu

stajiniskā īstenot

smagi sadragāja

Fakti

kļūst

emocijas,

turiskajiem

tiem.

dzīvi

ģimeņu

deportācijas.

Taču

pilnīgi

programmu

no

sociālo

savu

Viņi

programmu.

atbalstu.

tajā

savu

gos

pārmaiņu

citu

un

iznākuši

tautai

da-

pārdomas,

Kalpiņa

cīnītāji,

deva

varas

sastāvā?

kustības

smagas V.

darbinieka

vasarā,

gada

PSRS

no-

sadur-

padomju

—

arī

atmiņas. Idejiski, pašaizliedzīgi grīdes

lielvalstu

revolucionārās tās

—

sāk

prātus

tās iestāšanos

aktīviem

—

30.

iznākumu

un

kura

politika,

ārējā

Cilvēku

bijām šajā

noteica

Latvijā

Komunistiem

par

kas

amorālā

likteni.

Latvijas

doma:

kādi

smē,

Višinska

un

arī

tādi

cipo-

pēc paš-

jo tā

izskaid-

Nacionālās

psihiski

vei-

21

kā

dojumi, nālo

jūtu

nepacietība,

izskan

sapulcēs

kosmopolītisku

draudi vai

manifestācijās

pozīcijām,

spēka

no

nacio-

uzbudinājums,

eiforija,

Interfrontes

sakāpinātība.

pat šovinistisku

un

saukļi

nokrāsu.

Tie

ar

savu-

kārt

rada jaunu emocionālu distresu sabiedrības otrajā daļā. Tas bieži izplūst galējībās, nepārdomātos saukļos,

it

īpaši

jaunatnes

visiem

mums

Mums

pietrūkst

nelaimju cēloņus

ar

laiku

šanai

citās

ārpusē,

tiks

darbam.

labotas

ka

teikts,

ja

ka

Ticu,

būtu

pacēluma sevis

nacionālā

emocijām sociālā

un

Meklēt

tautās,

emocionāla

darbība,

atveseļosies,

kļūdas

reālisma.

politiskā

arī

jānāk paškritikai, paškontrolei,

pozitīvam

pilnībā

ir

politiskās kultūras.

tikai

neproduktīva

sam

Daudzreiz

auditorijās.

trūkstot

ļaus

savu

pavivietā

organizēpašapziņa

izpausties,

taisnīguma

ja at-

princips

jaunots.

Sociālisma

atjaunotnes

konsolidācijas

radikālas

Starpnacionālo attiecību gramma 1989.

turklāt

gan

1988.

bija

kā

republikā,

gadā,

augšas,

no

gada

pirmais

republikas

un

iedzīvotāju

programma

idejas

atveseļošanas

redzams, un

—

nāca

priekšlikumi

pro-

1986.

veidojās

gan

no

apakšas.

5.

maijā LKP

pēc

notika XXIV

LKP

CX

kongresa

plēnums.

speciāli

Tas

ideolo-

ģiskam darbam veltīts plēnums, kura uzmanības centrā atradās

starpnacionālās

bija

atskats

arī

kcionēt

pirmo ņas

CX

sekretāru

partijā

gaitā 22

LKP

uz

attiecības.

republikā

Starpnacionālo priekšgalā

dažādi

attiecību

sākās

un

nacionālās valodas

izskanēja

Zināmā

padarīto, kopš

bija

tas fun-

komisija

būtiskas

politikā.

viedokļi,

mērā sāka

ar

pārmai-

Plēnuma darba

jūtama

veco

ste-

rcotipu

pārvarēšana.

referātā

vairumā

un

nacionālo

orientēja

ka

zīstot, ļauto

būs

kļūdu

kur

sekas

fesionālās

lietderības

šanu,

CX

1959.

Uzskatu, Nacionālo

centrā

visās

valodu

kāds

LKP

gaitā.

par LKP

1987.

ar

būtiski

Nevienam

kurss

CX

izvei-

gada 3. augustā Tās uzla-

mācīšanas valodu

lietošanai

un

un

citi

pres-

psiholoģisko

ietekmēja

vairs

LKP

programma.

krievu

valodas

bija

komisijas

valodas

iestādēs

principiālais

procesā

attīstības

latviešu

celšanai. Sāda rīcība

republikā.

viedoklis

attiecību

latviešu

mācibu

plašākai

klimatu ir

šai

posmi

gadā, šās komisijas

radikāla

bija

bošana

svarīgi

ilglaicīgā

ievērošanu

realizēšanas

uzdevumu.

starpnacionālo

un

1987.

pasākumi tiža

ideoloģisku

ka

guva

pārtrauk-

plēnuma lēmuma pārskatīšanu kā

gada jūlija

neatliekamu

pieņemtā

interešu

nepārprotami bija izteikts

un

došana

vitālo

un

tur,

viņu pro-

atbalstu

ierobežošanu

programmas

No-

visur

ir

at-

pie-

valodu.

prašana it

Plēnumā

rādītājs.

imigrācijas

celtniecības

pārvarētu

iedzīvotājiem,

ar

pamatiedzīvotāju

par

dzīvokJu Skaidri

par

divvalodību,

lai

latviešu

pret

abu valodu

darbiniekiem darīšana

priekšlikumi

republikā.

pūliņi,

attieksmē

jauna pieeja

ņēma

abpusēju

lieli

vajadzīgi

uzskats, ka

stiprinājās

īstu,

uz

sekretāra

pirmā

—

pārsvaru

risināšanai

problēmu

Plēnums

Kopumā runu

nevarēja

būt

šaubu,

starpnacionālajās

at-

tiecībās.

LPSR numa

nijā, nota

Rakstnieku

runās

izpaudās ar

cības

nobriedusi

lielu atbildību

Nacionālā vākt

savienības

rezolūcijā,

un

kopā

pašapziņa republikas

programmu.

zīga

emocionālā

ģija,

70

ko

valdes

tautas

vēstures

plēnuma

ilgi

runātāji pauda sāpi

un

konkrētā

intelektuālos

spriedze,

gada

pašapziņa,

pārtapa

Visā

1988.

nacionālā

savas

par

priekšā.

izstrādāt

bija

jū-

savie-

iniciatīvā:

spēkus,

darbā

plē-

paplašinātā

pieņēma

sa-

rī-

jūtama mil-

krājusies

radošā

stāvokli

republikā,

ener-

par

23

latviešu

pagātni

tautas

atjaunotni.

Puse

80

cilvēku

tūkstoši

atbalstu

nāja

materiālu

tautas

tāju konsolidācija

«Par

atzīst

pagātnē,

patstāvību,

patiesu nāciju

iestājas

pūtību.

nacionālo

pret

aplieci-

Plēnuma

demokrati-

un

pamatiedzīvo-

visu

paplašinātā

plēnuma

XIX konferences

PSKP

attiecībām».

politikas

principu

nepieciešamību

veicināt

funkcionēšanu

aktīvu

tieši

procesā.

savienības

garīgu

Tā

rezo-

nosoda

deformāciju

republiku

attīstīt

ievērojot savdabību, nacionālo valodu

tautību kultūras

un

uz

komunisti,

iniciatīvai.

decentralizācija

starpnacionālajām

nacionālās

ļeņiniskās mūsu

cerību

arī

bija

parakstiem

atdzimšana;

platforma atbilst

idejiskā lūcijai

saviem

pārbūves

Rakstnieku

Latvijas

dalībnieku

inteliģences

pamatidejas:

latviešu

zācija;

ar

radošās

taču

tagadni,

un

plēnuma

progresu,

dzīves

dažādās

norobežotību

kā

sfērās,

arī

šovinistisku

un

uz-

1

Atklātuma atmosfēra sekmēja plašas diskusijas presē. Avīžu Par

un

tatīvu I.

žurnālu

notikumiem

Ķezbera,

J.

Pētera,

Rakstnieku

Latvijas

Tautas

vairākas

LPSR

cijas

būtībā

ziņā

un,

Lai

gan

frontes

rezumēja

nebija

1

Sk.:

1988.

24

—

autori-

Gorbunova,

Putniņa

citu

un

paplašinātais plēnums

dibināšanas Padomes

kā

kongress,

tautas

viedokļus,

un

arī

likumdošanas

pārmaiņas

dzijas

dažādus

ak-

pašap-

izstrādāja

pro-

dokumentus tālākai rīcībai.

Rakstnieku

XIX

100.-103.

savienības

neapšaubāmi

sasāpējušie

raksturīga

PSKP

P.

vēstuļu.

kļuva

A.

Vagra,

Ziedoņa,

Augstākās

uzmanības centrā

tīstības

J.

savienības

apkopojot

grammatiskus

I.

tūkstošiem

dzīvē katrreiz

publikācijas:

personu

raksti.

redakcijās ieplūda

republikas

jautājumi,

norobežošanās

Vissavienības

lpp.

paplašinātā

bija

latviešu

tomēr no

tam

plēnuma tautas at-

nepavisam

problēmām,

konferences

materiāli.

kuras

—

R.,

risināmas tas

kopā

vēsturiskās īsti

renitāti.

Imants

miem

S.

Ziedonis

attiecību

Stradiņš,

runādams

tūras

sakariem

ar

karu

suve-

solidarizējās

runā

Kaputikjanas

Uldis

PSRS.

perspektīvu

rak-

likteņiem.

un

kul-

plēnumā par republikas

visnotaļ atbilstu

ka

domu,

uzsvēra

PSRS

ar

vērtēju-

inteliģences tradīcijām

ārpasauli,

paplašināšana

veidot

patiesu

sturīgās rūpes arī par citu tautu tiesībām Jānis

skar-

kopīgās

nepieciešamība

Silvas

latviešu

atgādināja

tika

Runās

sastrēgumu

republikām

savā

Baruzdina,

nacionālo

par

Bērziņš

nodrošinot

valsti,

Oļijnika,

B.

nobriedusi

saknes,

tiesisku

republikām.

citām

ar

nacionālo attiecību

pašreizējo

šo

sa-

stratēģiska-

jām interesēm. 1 Komunistiskās

Latvijas F.

Roziņš

un

citi

jēdzieniem

starp

prātā

paturējuši

pirmsoktobra

daudznacionālo

periodā

kas

risinājumu,

dzīvojošo

nacionalitāšu

Sīs

tradīcijas

Radošo

vien

ne

savienību

spēku

pēm

republikāniskā

runāja Aivars

Berķis

cilvēki, kultūras

pība

1

2

«Mums

orbītā,»

žurnālists latvieši

citi.

kā

Aivars

mūsu

uzsvēra

Berķis

pamatnācija

Latvijā

Literatūra

nes

un

ļoti un

—

Jānis

J.

17.

Par

2

etniskā

visu

to

kopējā

atgādināja,

par

rū-

tautību

Stradiņš,

lielākā

atbildību

visu

Stradiņš,

visu

republikas

pamatoti

—

par

kopīgām

jāiekļauj

relatīvi

1988.

jāatjaunina.

spriests

akadēmiķis

šeit

interesēm.

izkopšanu.

Latvijā.,

vislielāko

Māksla.

arī

Klotiņš, ir

visu

ar

slāņu

bet

daudz

patriotisma

Bērziņš, un

saskaņā

Viņi jau nacionālā

Latvijas

konsolidāciju,

Arnolds

dzīvo

kas

tika

plēnumā

republikas

Uldis

būtu

zīmi

vienmēr

raksturu.

demokrātisko

jāsaglabā,

veselīgo un

tādu

meklēja

jautājuma

bet

daudznacionālo

iedzīvotāju

Latvijas

Stučka,

vienlīdzības

«latvieši»,

un

P.

dibinātāji

likuši

nav

«Latvija»

proletariāta

sastāvu,

partijas

nekad

bet ka ko-

iedzīvo-

jūn.

Turpat. 25

konsolidāciju

tāļu tāšu

nacionālo kultūru nacionalitāšu

vojošo

izveidojuši

biedrības

kultūras

Krievu citus,

kā

savienības

Rakstnieku

1988.

šinātā

plēnuma rezolūcijas

numa

«Deklarācijas»

grammas, matsaturs

Latvijā,

biedrību

kā ir

un

kurā

Tautas foruma

propa-

radikālu

Tā

taisnīgums.

darbības

konsolidējoša

attiecību

Starpnacionālo

frontes lēmumu

sabiedrības radīšana

sociālais

pastāvētu un

un

jūnija papla-

Tautu

patiesi demokrātiskas

konstruktīva

biedrību

gada 31. marta plē-

Latvijas

Latvijas

arī

un

Latvijas

asociāciju.

1.—2.

gada 1989.

un

centrus

biedrību,

kultūras

Ebreju

dzī-

atbal-

frontes

kultūras

Baltslāvu

biedrību,

attīstīt

republikā

Tautas

ar

Nacionālo kultūras

arī

valodā,

nacionālos

savus

Radošo

martā.

aicinājumam

dzimtajā

pārstāvji

nacionali-

arī

skanēja

30.—31.

gada

Latvijas

—

dažādu

par

savienību

radošo

Atsaucoties savu

stu

1989.

plēnumā

nacionalitāšu

dzīvojošo

Doma

saliedēšanu

spēku

progresīvo

savienību

Latvijā

un

saglabāšanu.

identitātes

ir

programma.

atveseļošanu

paredz

ideju virkne. —

reālas

Republikas tautvaldības

iedzīvotāju —

Latvijas

birokrātiju, tiesību —

un

levērojot un un

ka

to,

ir

attīstīties

kultūrai», republikā, un

sfērās.

kongresā

būtu

visu

varu.

vajadzību

latviešiem

latviešu

vieta

ir

demokrātisko

Tautas

apmierināšana. pamatnācijas

pasaulē,

kur

latviešu

nācijai,

valodai

par

vienlaicīgi nodrošinot

abu

valodu

LTF

—

brīvu

programmā,

izmantošanu ko

pieņēma

1989. g. oktobrī, iedaļa par ir gan

radikāla,

statuss

saglabāties

valsts

krievu

latviešu

garants.

pret staļinismu,

valodu

atzīt

uz

PSR

Latvijas

drošības

konsolidēšanās

vienīgā

jām attiecībām 26

kas

nacionalitāšu

autoritāru kultūras

«Latvija

viešu

visu

un

iedzīvotāju

nodrošināšana

suverenitātes

pamata,

visās LTF

un

valodu —

lat-

dzīves

otrajā

starpnacionāla-

gan arī korekta.

Tā

visu

atbalsta

nacionālo

Latvijas

visu

plaukumu,

iedzīvotāju

grupu kultūras

sociālo

tiesisko

un

uz-

vien-

līdzību.

Nekontrolējamas

-—

turklāt

šana,

administratīviem Revolucionārās

tību

pārbūves

nācijas

dzīves

došanā,

turklāt

izvirzās

te

kliedza Un

tā

bija

radošā

visas

pārbūves

droši

nādami

tautas

arī

vada

balss.

ka

Ilgus 1959.

vadošie

gadus

bija vērojama

depresiju tisko

panīkumu

un

sāka

reizē

partiju.

Vladlens

jaunas

snīgi

atbalstījusi

vadību.

1988.

gada

sirdis,

dīgi atdodam savai notikums.

Ir

in-

pār-

iedzīvi-

un

koncepciju,

tikai

Latvijā

kā

lauk-

kad

un

ko

Komunisvisā

rīt

darīs

sir-

Latvijas teica:

plēnumā Tas

savā

tik

ir, atklāti

valdībai.

un

aktivitāte

būtu

Jakubāns

mums

šaubas:

ar

ka

raksta,

Andris

kopš

Inteliģences

kūsājoša

paplašinātajā

partijai

mazas

otrādi.

inteliģence

visu, kas

īpaši

—

starp partiju

attiecības

Dozorcevs

laiku,

savas

(bet

nomainīja

veidoties

neatceroties

rakstnieku

jutīsim, ka

nodrošinādami

apgrieza

mūžā

«...mēs

frontes

zinātniskā

aprēķina

atsvešināšanās

visu

inteliģenci. Pārbūve un

iz-

augšupeju.

stagnācijas

g.)

Tautas

laikā

prāti,

var

pat

tautas stāvokli.

izstrādādami

saimnieciskā

vei-

priekšplānā

izteica,

Latvijas

drīzā

vēr-

sūtību

grupa. Droši

latviešu

un

tautsaimnieki,

lauksaimnieku

saimniecības

pie-

pašapziņas

un

posmos

ievērojami aktivizējās

posmā

reģionālā

strauji

materiālo

pirmā

inteliģence

teliģence. Ļoti iespējams, būvi

tikai

inteliģences īpašo

veicināšanā

dažādos

sāpi par republikas

veidošanās

lomu

izšķirošo

viena, te otra inteliģences

ka

apgalvot,

izceļas

procesā

neatzīt

nevar

garīgās

nevis

loma. Ne mazākā mērā nenoniecinot

zemnieku

un

ražošanā,

pārtrauk-

migrācijas

ekonomiskiem,

līdzekļiem.

augusī inteliģences strādnieku

stihiskas

un

galvenokārt

ir

un

go-

nebijis

ar

mūsu

27

sirdīm

vai

pieņems

—

pamatotas:

Bažas

nepieņems?» 1

sabiedrības viena

daļa

saskatot

aizdomīgumu pret inteliģences iniciatīvu, tieksmes.

nacionālistiskas

kovļevs, nosaucot

to

amorālu.

par

lūcijā

par

domju

inteliģences īpašo

kardinālo interešu Notikumi

arī

un

iet

lēmumu šanu

jekts

cijas

3

šanu

vieš

pārsteidzošā

vairs

dc

Pārva

pretestību republikā

pieauguma pārtrauk Valodu

apspriests 5.

maijā

1989.

vienotība

gājiena klusā

nepieļaut

likuma

dalībnieku

sabiedriskā

apziņa

atveseļojas.

Tas

12. marta

un

savienības

vitalitāte

un

ļauj cerēt,

ka

gada

atjaunotnes

nākotne

atdzim-

dibināšanas

pamatīgums.

revolucionārās

to

apņēmība nekad,

elementu

totalitārisma

un

Manifestā1989.

izturētība,

nelokāmā

pro-

Augstākās

Latvijas

gada

Lauksaimnieku

Latvijā,

kongresa

mehāniskā

plaši gada

Cerību

25. marta sēru nekad

nikno

pil

vispārējā

likteņiem.

deputāti lēma par Valodu likumu

sesijā

pieņēma.

visai

iedzīvotāju

1989.

Padomes

PSRS

no

tās

2

pārbūves

no

no

sabiedrības

visas

nacionālo attiecību

Latvijā, ļoti un

šķirami

nav

spēku

tās,

uz

par

atkarīgs

un

pa-

nacionālo

demokratizācijas priekšu. Latvijas PSR valdība pieņēmusi

ārpus

process

ir

izpratnes dziļuma.»

procesa,

rot konservatīvo

mērā

rezo-

uzsvēra

«Vispārējais

tautas

Ja

attieksmi,

konference

attiecībām

lomu:

savas

Latvijā

mokratizācijas

XIX

PSKP

lielā

ļoti

brieduma,

šādu

un

tajā

A.

sekretārs

CX

nosodīja

starpnacionālajām

klimats

attiecību soniskā

PSKP

Rīgā,

uzturēdamies

izrādījās

neuzticību

pauda

Latvijai

Tautas

procesā būs

la-

bāka. Vēstures zinātņu doktore I.

1 2

3

Literatūra PSKP Sk.:

un

XIX

Māksla.

—

Vissavienības

164.—170. lpp.

—

1988.

—

8.

jūl.

konferences

Red.

APINE

materiāli

—

104.

lpp.

P.

STUČKA

PAR NACIONĀLO JAUTĀJUMU LATVIJĀ

Latviešu tera lielu

vietu

Ļeņina

I.

zinātniskajā

ceļiem. Sim

nekā 50

atrodam arī

viņa

Nacionālais

ideju

ietekmēts,

pagājušā

1888.

avīzes

atsaucās

dībām.

P.

valodas

pats

Stučka

Stučku

gados.

iekļāvās

cīņā

«Dienas uz

latviešu

Stučka

atbildīgo

latviešu

izglītošanu. demokrā-

redaktoru

un

tautas nacionālās dzīves

konsekventi

lietošanu,

daudz

Lapa»

inte-

sāka

par

tautas

attīstību,

aicināja

to

Jaunlatviešu

gada oktobrī viņš kļuva par progresīvās

tiskās tīvi

P.

valodas

un

80.

gadsimta

tā

īpaši par filozofiju,

P.

Latvijā

jautājums

jau

un

veltīti

darbi; daudz vērtīgu atziņu par

citos

resēt

Pē-

mantojumā

problēmu lokam speciāli

viņa sacerējumos, agrāro jautājumu, vēsturi.

kultūras

līdzgaitnieka

politiskajā

un

ieņem domas par nacionālo jautājumu

risināšanas vairāk

V.

marksista,

Stučkas

propagandēja

jaunatni

to

ak-

parā-

latviešu

izkopt.

Viņš

darīja latviešu juridiskās terminoloģijas

iz-

veidē. P.

Stučkas

vadībā

«Dienas

Lapa»

arī

izskaidroja

sītājiem, ka nacionālā jautājuma risinājumu bežot

kultūras

«Tautiskie tiskie

un

centieni

(t. i.,

valodas

sfērās.

Austroungārijā»

nacionālie

—

L.

D.)

nevar

Redakcijas jau

centieni

lasām:

la-

iero-

rakstā «Tau-

negrozās

vis

29

vienīgi ap tautību

valodu, bet arī ap brīvību,

un

kas,

gādādams lielākas tiesības tautas valodai

bai,

nodos

jaunstrāvnieku

tiskās

ciāldemokrātisko

KSDSP

guva

vienu

publika

vai

uzsvēra:

spēkiem,

(1906.

darbaļaudis

cīnās

kopā

Stučka

plašas

autonomijas prasībā

nizācijas

asi

kas

Stučka

uzskatīja

1

30

Dienas

nevar

Lapa.

—

tos

saskatīja šādai

Tbilisi

de-

vietēju Stučka no

tur

Krie-

tauta». Citā kas

nacionālismu

konflikti.

(Tā,

vai

ievie-

autonomijai

piemē-

sociāldemokrātu valsts

orgavarā

uzliesmojumiem.)

demokrātiskā

18. dcc.

Lat

vienlī

sociāldemokrātus,

demokrātisku

—

«Re

revolucionārajiem brīva

daudznacionālā

nacionālo

kļūt par nacionālisma

1890.

P.

stingri centralizētā

—

valstī, kura īsteno arī

autonomija

tās

nacionālisma

pretspēku

prasības: plašu

un

Krievijas

nacionālie

daļa

tas

gadu,

Rakstā

nevēlas atdalīties

baidīja, ka,

domāja

vadītāju,

saskatīja P.

un

sākšoties

tolaik

kritizēja

jau

Stučkas

g.) viņš formulēja

visiem

ar

«brīvās

kļūtu

190G.

vietām.

autonomiju.

P.

ram,

par

nacionālais

nokrāsu. P. ar

tautām

—

rakstā

šoties,

So-

Krievijas

pārvēršanos

nacionālās

Krievijas

pat separātismu

gadā) vadītā-

ar

laikā

sākot

lālaika

pašvaldību

lai

pir-

no

interna-

sociāldemokrā-

1904.

partiju,

revolucionāru

pašvaldība?»

latviešu

bet

vijas,

viens

proletāriskā

(dibināta

redzamākajām

no

visām

ar

tautas

—

Sociāldemokrātiju.

proletariāta

dzību

Stučka

apvienošanos

publicistikā,

ieņēma

mokrātisku

tikai

Latviešu

gada revolūcijas

izteikti

zinātniskajā

vijas

tās

no

strādnieku

Latvijas

1905.—1907.

tājums

viens

partijas

veicināja

P.

propagandēt

idejas. Kā

strādnieku

jiem viņš

ideologs

sāka

majiem Latvijā cionālisma

tomēr

tautī

1

ienaidnieks.» Kā

būs

verdzībā,

tautu

tas.

un

un

un

politiku,

separātisma

Tā

perēkli. centrālā

Stučka,

kas

varētu

asi

sludināja

skaidri

veicināt

vērsdamies

1

pret

aiz

birokrātiska cenšas

tieksmes, tautu

L.

kustība

Martovu, «Te

norādīja:

maskas

pretnacionālistu

ar

asimilāciju.

meņševiku

paātrināšanu,

Marksistiskā

dažādo tautu

kur

tur,

mazo

asimilācijas

parādās

cionālisms.»

tikai

būt

nacionālās

apspiež

līdzekļiem

varas

P.

tas

vara

«apvieno

īstens

na-

ciešāko

uz

atstājot viņiem viņu valodu

proletāriešus,

tautibu,» teica P. Stučka.

un

1906.

lai

Stučka

nacionālā

atsegtu

pirms

P.

gadā

atspoguļo

jums «Tautību vai šķiru «Atvases»

krājumā

Tā

tota

nozīmīgākajā

tēmu

vēsturiskā

«Nacionālais

—

kas

riāts», V. L.

pašā

bija

tikai

atziņas nieks»,

Friča

no

kas

bija

1907, tam

pēc

1914.

daļēji

atkārpar

šo

proleta-

krievu

valodā

žurnāla «Prosveš-

darbus, P. Stučka izmantoja

šos

bet

materiālus,

Roziņa

veltīta

rakstu

izdevniecība

apcerē

gadā

un

apcerē-

latviešu

un

boļševiku partijas

savāktos

paša

partijas»

ievietots

bija

Stučkas

jautājums

čeņije» lappusēs. Radot ne

daļa P.

publicēta

vadītā

Ļeņina

kas

cīņa»,

un

kopsavilkumā

(Pēterburga,

«Dzirkstele»). arī

bet

To vis-

Latvijā.

«Tautības

raksti

skaņas»,

darbu,

plašu pētniecisku

jautājuma vēsturi

viņa

stabuļu

«Tautības

veica

Latvijas

datus

arī

«Latviešu

grāmatas

agrāro

un

zem-

attiecību

vēs-

turei. P.

Stučka

radās

XIX

pierādīja,

daudzi tolaik

tās

dalījumu: asais

risku,

1

domāja.

vēsturiskās

Stučka

P.

kas

pretrunu

Nacionālais

1906—1930.

—

nevis

gadsimtā,

nacionāli

atšķirīgu

latviešu

zemniekus,

un

radās

jautājums 1972.

—

pamata,

tā

uz

izpausme,

R„

jautājums Latvijā XIII

jo

un

nevienai

latviešu

kā

t.

bruņinieku ekspansija,

radīja

vācu muižniekus

sociālu

un

Vācu

sekas,

antagonisms,

Darbu izlase

nacionālais

ka

vidū

gadsimta

i.,

kārtu taču

bija šķino

šīm

proletariāts.'/

33., 34. lpp.

31

kārtām

sākotnēji

tereses

bieži

arī

nacionālu,

ne

starp nebrīvo zemnieku

runu

Baltijā niekus

vien

«runājošiem

kultūras.

ārpus

P.

zemnieka

pakāpei pieaugot, saasinājās konfrontācija,

XIX

gadsimta

zīmē.

To

ticībā

un

pat

kura

pirmajā

parādīja aizbraukt

projām

jāpaliek

muižnieka

so-

klaušu laikos

nacionālajā

ne

tieksme

lai

Krieviju,

uz

bija

un

muižnieka

vietējā

no

Latvijas

no

Taču

pusē.

tā

zem-

ekspluatācijas

eksplozīva

kļuva

zemnieku

arī

ka,

parādīja,

kurš

Vācijā,

uzskatīja

kuriem

lopiem»,

Stučka

ciālā

Kā

muižniecība

Igaunijā)

pret-

pilsētnieku,

latvietis.

in-

apziņas, sociālu

ne

vācu

un

bija pārvācojies

(Latvijā, par

nacionālas

nebija īpašas

mērķi. Nebija

un

pāriet varas

no-

pareiz-

apvidus,

varētu tur

dzī-

vot brīvāk. P.

Stučka

nebija šķirt

īsti

tautiskiem

ar

agrāro jautājumu

varu.»

1

P.

cionālās

Stučka

nevis

saimnieciskas

uz

dzīvi

cīņas

tautiskas

pie

Stučka

uzsvēra,

kapitālisma

nacionālā

ka

cīņas

šīs

pat

pilsētās,

lauku

un

kā

seja sāka strauji

itin

pie

mainīties.

cīņu

Stučka

1 49.

P.

vācu

ražotājiem

Nacionālais

lpp. 2

32

ar

Turpat.

—

50.

lpp.

un

jautājums

radās

ne

naida».2

sakarā

ar

izveidošanos

pastipri-

Latvijas

pilsētu

Tur radās

aktīva,

uzsāka konkuren-

tirgoņiem,

un

kas

«skaidri

noveda

iedzīvotāju

uzņēmīga latviešu sīkburžuāzija, kas ces

drīz

tautību

sakaru

rezultātā

Latvijā

karogu kur

na-

vides

inteliģence,

pilsētās,

parādības

saimniecisko

novadiem

ieplūšanu

bet

cīņas,

zemnieciskas

topošā

intereses

iz-

feodālo

pirmie latviešu

no

un

laukiem

uz

nevarēja

muižniecības

gan

bet

miestos

un

attīstību,

starp Latvijas nātu

lai

nacionālo

c),

zemniecība,

bija pārgājusi vien

apkarot

un

norādīja:

v.

kustībai

centieniem

apziņas modinātāji nāca

Valdemārs

(K.

pacēla

P.

«Tautiskai

secināja:

vietas:

latviešu

pakāpeniski

proletariāts.

iekarojot

arvien

sev

Stučka

P.

jas.

inteliģences vieši

Tā

izteicēji. tūras

paaudze

bija

—

karogu

sandra

II

Sādā

reformām

īpaši

P.

arī

Stučka

v.

zemnieku

c.)

nenoliedza arī

latviešu

uz

saskatīja žošanas

Vēlāk

mes.

radīja un

nacionalitātes

Turklāt par

ķiem. tīja

elements

(vai

tradīcija

vēstures

1

Stučka

savos

12.

savu

P.

muižu

tautu nacionā-

Eiropas domas

dibinot

izteiktas

arī

īpašām

savām

nāciju saistošu

jaunu

reizē

ar

reljefi

prasībām

iezīmēm

sava

viņas

uz

bija

soli

dzīvi

izdalās un

mēr-

viņš uzskasakarus,

«Svarīgs

vēsture

jeb

teiksmaina).»

apziņas tieši

pa

šās

solim

pilsētās,

piederību

un

iezī-

šķiru

1

veidoša-

kopējās

kopības uztvere.

likteņa

pētījumos

teorija

ir

iedomāta,

nacionālās

nācijas

nacionālo

Valsts

vai

ra-

vei-

robežas,

elementu

nācijas

priekš patiesa,

taču

dzīvē,

nacionālās

ka

sabiedrībā

rašanos

somu

veidošanos,

laužot kārtu

izskaidroja,

plaši pāriedami

Stučka —

ar

apzināšanās,

apzinājās

1922.

bija

konsolidēšanās

un

P.

nu

latviešu

no

latvieši,

nacionāla,

nemieros,

kopīgo teritoriju, saimnieciskos valodu, bet arī vēstures kopsakarības.

saistošs

nās

kļuva

tikai

ne

kultūru,

Viena

jau

gadu

kapitālisms,

veidu,

Stučka

dalījuma prioritātes arī

rentes

privātīpašumā.

pašas Latvijas sabiedriskajā

kurām P.

citu

nacionālās

struktūru

šķiras,

dojot

te

ko

pārmaiņās,

kul-

pēc Alek-

(piemēram, vācu, čehu, poļu,

saknes

tās

kas

—

labākiem

par zemi

cīņa 80.

domu

slāņa

tml.

lās atmodas ietekmi v.

cīņu

jaunlat-

—

vienotāju

cīņas

iepirkt

saskatāms

bija

dedzināšanā

izvērsa

iespēju

un

situācijā

it

kas

avangards

sīkburžuāziskā

pozīcilatviešu

pirmā

apelēja pie zemniecības,

—,

noteikumiem

tās

un

nacionālās

pacēla

ka

uzskatīja,

nacionālā

šā

saimnieciskās

nozīmīgākas

pamatoti

Padomju

un

izsekoja,

kā

arvien vairāk

sāka

to

konstitūcija.

uzsvērt

—

[M.ļ,

lpp. 33

pretstatā centās

Šī

sību.

muižniecībai

vācu

ierobežot

pretdarbība

nacionālo

tieši

jo to prasīja

Latviešu

pilsētu

tikai

ne

visas

viņu garī-

tā,

šiem

—,

valodas

to arī

lozungu ka

tā

un

tās

īsti

vēl

galvās

ces

izteikt

tapa

Jaunlatvieši

vijas

«Jaunās

Stučka

P.

spārna viešu

51.

Stučka

lpp. 2 Turpat. 3

50.

jau

—

gados,

tautas

nojausma

domu,

uzskatus. 1915.

masas

inteliģengribu».

apzinīgu

centienus

Savā

gadā

domu,

ar

kas

apcerē

bija

2

progre-

ka

90.

«Latvieši

ievietota

vārdnīcas»

24.

jaunlatviešu

demokrātiski

bija

Krie-

sējumā, radikālā

noskaņotā

gados veidoja

lat-

marksistisko

izplatība, pēc P. Stučkas domām, kustības

ieguvusi

Nacionālais

savu

izsīkuma,

kad

vidējo attīstības

jautājums

un

latviešu

sākās

latviešu

pakāpi,

proletariāts.

—

51., 52. lpp. kad

latviešu lomu, šīs

34

kad

ka

atzina,

tautu, prata

pozitīvi P. Stučka vērtēja A. Kjon-

jaunlatviešu

P.

Viņš

visu

humā-

ļoti aug-

3

Nacionālisma

1

pasaules Stučka

ar

tad,

tautas

nacionālos

izsaka

inteliģence,

pēc

—

enciklopēdiskās

pat

buržuāzija,

saistīta

«skaidru

kas

turpinājums

Jauno strāvu.

tikai

intereses

un

gadsimtā»,

19.

tās

par

bet

vēsturē.

Latvijas cieši

Sevišķi

darbību

valda

Jāuzsver,

kas

veicināja

noslieci.

sīvu

uzstādīja

nekaunēties.» 1

darbinieki. P.

neapzinājās

auga latviešu

«Tagad

nacionālisti,

lomu

bija inteliģence,

loma,

jaunlatvie-

—

apstākļos

rakstīja:

valodas

apgaismoti

vērtēja viņu

uztvert

Stučka

nebija

jaunlatvieši

stu

P.

mātes

savas

nās kultūras

Šādos

apzinājās.

nozīme.

ideologiem

saviem

pateicoties

at-

sīkburžuā-

zijai XIX gadsimta 50.—70. gados bija progresīva un

ro-

latviešu

Latvijas

lauku

un

visādi

kulturālo

un

veicināja

praktiskās intereses,

intereses.

kas

buržuāzijai,

un

saimniecisko

objektīvi

saliedēšanos,

gās, bet arī tīri tīstības

latviešu

Padomju

P.

Stučkas

Latvijā

vairākkārt

domas netika

diskutēja ņemtas vērā.

par

jaun-

šauri

piekopj tautas

karstākie celt

šķirisku

vēlmes.

P.

«tautiskie

tautību

naidu,

kas

politiku,

Stučkas

rakstos

vairs

centieni»

nevarēja

vienas

tautības

jo

visas

pie

Arī

attīstība

tā

lielākus

gūtu

briesmām

No rešu

Stučka

radīja

vilnis

cēju

Rīgā

nacionālai

arī

citās

slāņa

attīstības

ar

Stučka

vairākkārt

internacionālo

katru

gandrīz

ciju.

1911.—1914.

lāk.

Par

Pravdi»)

1 52.

Stučka

saim-

atsaucīgs

kas

šķiras

ātri

citu

ar

ap-

tautu

interesēm.

kas notika

vislielāko

to

P.

1914.

P.

un

uzsvēra,

dienām

pirmajām

Rīgas, Liepājas

uz

latviešu

Lat-

kapitālisma

barjeru pret

na-

uzplūdiem.

revolūcijas tariāta

arī

gadienā-

gadu vidu, ienācēju

saliedējās par

19.

īpaši

bezzemnieki,

proletarizācija,

procesā, radīja

cionālisma P.

cīņai

no

bija

80.

ar

—

īpašības,

proletāriešiem kopīgai vijas iedzīvotāju

sākot

kalpi

nāca

tas

sa-

idejas

latviešu

ja pirmais

un

pilsētās.

proletārisko

«Latvieši

apcerē

pilsētās

—

idejai—, tad,

bija latviešu

strādniecības

guva

savā

sekojošo:

glāba

sociālisma

augsni

inte-

aprindu

vairākumu

iedzīvotāju

lai

—

labā.

ieplūšana Latvijas

ar

apelēja

bet

šķiras

šauru

tautas

labvēlīgu

un

nieku-rentnieku

vairums

to

nekavē

paudēji

ap sevi,

savas

ieroci

par

straujā

Stučka

norādīja

tikai

latviešu

—

mācības

P.

izpratnei. simtā»

kļūt

—

izskaidroja

kas

stāvu,

saliedēt

panākumus

sasniegšanai

marksisma P.

to

«Vis-

Naidu rada kon-

nacionālisma

pirmie centās

tautas,

teikts:

paši par sevi iz-

pati par sevi otras tautas uzplaukšanu. kurence...»'

visas

nepauž

to

par

krievu

gada

posmā

Stučka

gada

30.

Nacionālais

proletārisko proletariāta

rakstīja

jautājums

konkrēti

lielāku

cīņas

attīstījās

«Pravdas»

pielikumā

un

no

prole—

centru atsaucību

šī tendence

marta

gads

Latvijas

pavisam

pārliecību citu

Piektais

ka

parādīja

latviešu

aktā-

(«Putj

«Baltijas

no-

proletariāts.

lpp.

35

vads»,

kas

biroja

ieteikuma.

jis

loceklis

biroja

dalība

V.

I.

P.

Ļeņins

izvērtēt

tika

G.

ļoti

augstu

Stučkas

darbos

«Nacionālais

V.

Ļeņins

I.

P. Stučkas

meta

jautājums kas

P.

miski šo

arī

un

tendenci

vienošanās

Rīgā. P.

«No

loņus: ses

ebreju

jas

ciešās

—

T.

3

Stučka

P.

Tobrīd

visklajāk

4

bergs,

kas

36

par

ebreju tirgotāju Rakstu

prasīja

saimnieciskās

«Nacionālā

laik-

«Nacionālais

Valsts

lat-

un

domes

4

lietās), noslēgtā

vēlēšanās

politikas

cē

otras

pu-

no

tautiskas

buržuāzivis-

«Antisemītisms

Viņš

latviskās,

brīdināja

kustību

re-

ekono-

no

Latvijā.

—

šīs

R„

uzņēmēju konkurence. —

pauda

pieņemt

oktobrī

šķira,

divas

revolucionāro

izlase. to

vācu

birģelības, jo sevišķi

un

iezīmes

kopmēroga 8.

kompromisa

programma.»

Ļeņins lpp.

2

i.,

dzen

Rīgas

I.

111

šās

saitēs...» 3

draudzības

V.

gada

strādnieku

konkurence2

223.

1

nākot-

konkurentiem

Krievijas

1907.

vienas puses

nākotnes

Sk.:

asiem

—

atsedza

tuvākās

1969.

piezīmi. un

politisku kompromisu

uz

kopdarbību

veidā ir

1

pozitīvu

uzmanību

pievērsa

politiski

krasākā

rak-

notikumiem.

gada

tieksmei

ilustrēja

par

ka

proletariāts»

veiksmīgi akcentētas tās parādības,

(paliekot

Stučka

no-

saskatāma

Zīmīgi,

latviešu

rakstā

(1914),

Stučka

ietvarā

ģionālā

īpaši

gadā.

un

kas

mainīja nacionālā jautājuma

buržuāzijas

arī

analī-

spēju

pārmaiņas,

pašrocīgu

1905.—1907.

Pirmkārt,

Stučkas

Latvijā» (1907), recenzijā

mērā

Latvijā pēc viešu

1907.—1914.

jautājums

Latvijā»

zināmā

P.

jomā. Šī spēja

centieni»

likvidācija

viņa

bija

domas.

«Tautisko centienu nākotne

apcerē

ka

acīmredzot

procesus,

uzrakstīja

tautiskie

norādīdams,

Tās

vērtēja

nacionālos

stam

autoru

Zinovjevs, vēlama.

nacionālo attiecību

nes

kā

vadītāja V. I. Ļeņina

biroja

tiski

būtu

tur

Stučku

P.

CX Ārzemju bija rekomendē-

pēc KSDS(b)P

bija sagatavots

R.,

likumus,

darbības iespējas

1976.

—

1.

reakcionārais kuri

Baltijā.

krasi

sēj.

—

352.

lpp.

F.

Vein-

ierobežotu

ebreju

politiķis

izplatības tiecības

jai

te

ebreju

Kopīgās Bunda

vairs

Otra

zijas niju ves

un

radās

ieņēma krasu

domu

pašā

fikācijas

1910.—1914.

muižnieku

to-

sīkburžuā-

izpla-

arī

hegemo-

gūt

«Jaunā

kopumā

visu

ietekmi

sociālās

antikrievisks

nebija

kad

politika,

Latvijas cara

dažādi

reaģēja ne

sīkbur-

nacionālis-

radīja

poļu tikai

v.

uz

strād-

pretrunas,

bijis pat

notika

(somu,

tautu arī

tieši

un

sakā-

politiski

avīzes

aicināja

Latvijā

vērsās

šķiras

revolūcijas

bija

Antirusicismu

tas

sīkburžuā-

Sīkburžuāzija

c.

Sīkburžuāzija

Taču

pēc

pietušēja

laikā,

nekrievu

gadā.

latviešu

antisemītismam,

šovinistiskā

nacionālismu.

krievisko

Stučka

sīkburžuāziski

pozīciju,

kāds

mēģinājums.

ierobežoja

v.

rasties

valdīšanas

pastiprinātā

Bet

izteicējas

laikā tā

vidē sāka

111

P.

diezgan plaša

laikā

cīņu, centās

meslus

noskaņojums,

sandra

vadību.

pretvācu

savus

žuāziskā

un re-

dēj šī sadar-

latviešu

strādnieku

patstāvīgi

nacionālo

Tanī

maksāja

atzina

«Dzīve»

Lapa»,

apvienotu

kuri

parādīšanās

revolūcijas

kuru

grupējumi,

tisks

bija

partijas

Latvijā

niekos.

pēc

pilsētās, bet arī laukos. Te jāatgādina, ka

pirmās

tās

kurai

uzmanību,

politiskie spēki

Dienas

latviešu

Diemžēl

politikas

nacionālajā sfērā,

īpašu

tikai

un

laikā

revolucionāro

stiprinājušas

oportūnistiskās

parādība

Krievijas

revolūcijas

nebija iespējama.

pievērsa

ne

ka

Bunda

ar

lat-

guvis piekrītošu

solidaritāti.

šķirisko

ziskā nacionālisma tība

bija

cīņas

atzīmēja, ka

nebija

at-

saimnieciska-

Latvijas

bija tam,

sadarbojusies

darbaļaužu

volūcijas

Jauna

plašas

starpnacionālās

gandarījumu

ar

kura

parādības,

saasināt

antisemītisms nozīme

sava

bija

spārnu.

daudz

Stučka

P.

proletariātā

atsauci;

laik

nodarīt

un

LSDSP

jūtamās

maz

gadījumā varēja

dzīvei.

viešu

bība

tam

līdz

Latvijā

Alekrusivaras

pasākumi, c.)

uz

to

pret

tiesības ar

savu

valdošo

šķiru un krievu buržuāziju, bet dažkārt pret vispār. Sādu noskaņojumu sāka paust arī na37

cionālistiski

krātijas savā

1913)

M.

ieteica

un

uzskatu,

pauda

vienaldzīgs

ir

par

krievu

ka

nacionālās

1

nevar

būt

uzskats

Sis

tautu

«mazo

sekot

tā

strādniekam

tādēļ tas

un

nacionālo brīvību.

vistautas

atzina

turpat

austromarksis«veikalniecisko

kritizēja

strādniekiem

nacionā-

Viņš

idejām.

liktenis

Latvijas

sabiedrotais

sasaucās

domu, kura

kopības

kas

(Pēter-

Latvijā»

saucamā

Skujenieks

bet

nacionālismu», lismu»

Skujenieks,

jautājums tā

Sociāldemo-

Latvijas

Marģers

propagandēja

viedokli.

ma

piemēram,

«Nacionālais

grāmatā

burga,

darbinieki

noskaņoti

rindās,

cīņā

tālaika

ar

paredzēja

no-

robežošanos nacionālo interešu lokā. P.

Stučka

kiem

riskās

ar

kurā

V.

nacionālo

jas

ceļu

I.

uz

KSDS(b)P

strādē, P. Stučka Vēlāk

Latvijas 2

M.

V.

ieteica

Skujenieks

levērības cienīga

ir

P.

grammu».

Kategoriski

proletariāta

laikus

uzsvēra,

tiskām

to

teritorijām,

Latvijai. P.

par

parti-

parādījusi LSD

lai

tālākā

ierakstot

izteiktu

Stučkas

attieksme

«kulturāli

iz-

tajā

reformistu

nepieciešama:

pret

nacionālās

priekšlikumu

un

un

ne

no

«Pašvaldību

minoritātes

tautu

un

M.

Skujenieka

autonomijas

veidot

organizācijas,

skaidriem kultūras uzdevumiem».

P.

proeksteritoriā-

Stučka

nodalīšana tiesību

pēc

vientau-

organizēties

«tautības eksteritoriālās

apvie(Latvijas Komunistiskās

partijas CX Partijas vēstures institūta partijas

38

kas

papildināt,

nolūkiem eksteritoriāli»

lp.)

Stučka

boļševiku

aicinājumu,

kultūras

14. 1., 691.

nodibinā-

programmas

nībās

ar

sabied-

panākt

2

noraidīdams

atzīstot

na-

Tikai

novērsās.

politiskās partijas ka

to.

valsts

vienīgo,

Ļeņina

kjuva

strādnieku kustības

austromarksistu

las

I.

arī

nacionālās

atbalstīto

varēja

izstrādāto kā

pozitīvu risinājumu.

uz

piedalās

1

būs

Ļeņina

strād-

neveicinās

saasinās

demokrātiskas

programmu

Atsaukdamies

tas

bet

proletariātu

plašas tiesības

propagandēja

ka

atrisināšanu,

maiņu,

darbinie-

vadošajiem

pretstatu Latvijas

parādīja,

un

krievu

iekārtas

LSD

no

uzskatu kraso

jautājuma

savienībā

šanu,

šo

interesēm

niecības cionālā

pirmais

—

uzsvēra

arhīvs, 55. f., 8. apr„

to, «ko mēs

tikai

1914. tobrīd

gada

kongresu, kā

un

tik

Vācijas

tikko

nacionālo sākumu

sakaru

šie

sakari

latgaliešu

ir

viešu

glītoto

un

latviešu

saskatīja ievija

jaunu

rintā. P.

Tas

Stučka

lauku

P. Stučka

šķēršļus

bezzemnieka

iejūtīgu

saimniecībās,

nacionālo

ar

attieksmi

tā audzināšanu latviešu

skatu

tradīciju

un

P.

karš, kas

Stučka

sīkpilsoniskā raisījās

ļoti

Latvijā

1

113.

Stučka

P.

sakarā ka

šī

šo

lat-

mazāk

Stučka

iz-

te

jau kas

izpausmi, attiecību

labi-

un

tos

strādnieka

un

pret

atnācēju

strādnieku

šķiras

pārtrauca

procesu

tos

vērtēja

patriotisma ar

Krievijas

parādība

Nacionālais

Lat-

arī

no uz-

pa-

pārmainīja.

negatīvi

nacionālā

Viņš paredzēja,

Arī

garā.

daudz ko

kā

pret

pauda

citu

konsolidācijai,

latviešu

Latgales, saules

turpat atzīmēja,

ekspluatācija

nācijas

novērst

saimnie-

visspilgtāk

šovinisma

buržuāzijas

centās

jautājumu

Kurzemi, arī

un

latgalieti. P.

runājošo

gāja

domas par

viņa

izturēšanās

konfliktsituāciju

radīja

to

—

zemnieku

nicinošā

dialektā

arī

Vidzemi

laukstrādnieku-kalpu

buržuāzijas

kas

vērtējot Latgales

centru,

vijas novadu turīgo

nenotika.

darbus par nacionālo

nevienlīdzīgi

Taču

programmu.

Pēterburgā.

gadā, jāiztirzā

ar

ievē-

gatavoja

pēdējo vilcienu,

ar

tajā. Pozitīvi

Rīgas industriālo

ar

ka

LSD

Viņš

kongress

atgriezties

nodibināšanos

(tur, kur

sapulcināt

arī

posās

Stučka.

par

paspēja

1910.—1914.

P.

—

kara

Krieviju,

uz

Latgales vietu cisko

solām

mēs

Poroņinā

vai

kuru

uz

viesis

Apskatot P. Stučkas Latvijā

«ko

to,

bija paredzēts

Ļeņins)

pasaules

ar

Stučka

no

I.

priekšlikumus

sakarā P.

V.

VI

delegāti

savus

ari

Krakovā

augustā

dzīvoja

KSDS(b)P lētie

bet

prasām»,

tautībām». 1

mazākajām

jautājums

var

un

pilsoniskā

un

uzplūdus,

kas

karu

Vāciju.

cirst

pret

iz-

smagas brūces

latviešu

proletariāts.

lpp. 39

tautai,

latviešu metot

jaunekļus

ugunīs.

Arī

vērtēja

noraidoši, (ja

stos kā

pats

veikt

vidū

to

«zaudētu

kara

viens

paaudzi»,

bet

tāpat

Rainis,

kā

LSD strēl-

ierosināja

revolucionāru

P.

Stučka

pirmajiem

no

kas

Strēlniekus

kauju

P.

propagandu brīdī

durkļi jaunas revolūcijas

patvaldību.

pret

patriotismu,

izveidi

pulku

pirmais),

intensīvu

lai

aģitāciju,

un

bija

taču

ne

šo

izmantoja

imperiālistiskā

strēlnieku

latviešu

vadītājiem nieku

carisms

jo

latviešu

Stučka

nākamos

vēr-

vērtēja

ne

revolūcijas

cī-

nītājus. P.

Stučka,

Latvijas doklis

bija

latviešu

ar

dzīvesbiedri A.

valstisku

Lai

Krieviju.

Kuršinski

krievu

māsu 1916.

(Kurciju)

literatūras

lodā

V.

Gorkija

un

1916.

Petrogradā

ķeizaristes arī

P.

karu

varā. šai

nepārtrauktu cīņu

nākamo de-

ar

Stučka

par vie-

Viņa

tuvāk

kopā

iepa-

ar

savu

A. Priedkalnu

sastādīja

krājumu,

kas

350

krievu

rediģējumā

un

lapva-

klajā

nāca

gadā.

būtību, ka Krievija

sagatavojas

kopību

gadā

Brjusova

Taču, būdams reālists,

cijas

laikā.

sabiedrību

Doru,

pušu biezu latviešu M.

kara

literatūru, P.

Raiņa

—

satraukts

bija dziļi

tautas likteni

saglabāt

—

mokrātisko zīstinātu

arī

latviešu

un

Stučka

zaudēs

Viņš

iespējai

par

un

pieļāva lai

prasīja, lai

un

arī tādu

Latvija

LSD

šāds kara

tautas sociālo

latviešu

var-

nonāks Vā-

vadītāji

iznākums un

nacio-

nālo brīvību. Par

tīja

vissliktāko,

1916.

Kad

slepenas

postošāko

sadalīšanu

Latvijas

variantu

starp

ka

gadā izplatījās ziņas,

sarunas

ar

Vāciju

slēgšanu, kas paredzētu Kurzemes nostājās krasi dos: 1

«Debesīs

Stučka

P.

134., 135. lpp.

40

nosodoši. Savu vai

ellē,

Nacionālais

kad

cara

tāda

par

valdība sākusi

atdošanu,

miera P.

1

Kādas

latviešu

no-

Stučka

viņš izteica

pulkā.» un

uzska-

lielvalstīm.

separāta

viedokli

tikai

jautājums

P. Stučka

karojošām

vār-

tautas

proletariāts.—

teritoriālu

sašķelšanu

kvalificēja

par

teikšanās

citu

vislielāko

valstu

nacionālo

tiesībām,

interesēs

noziegumu

interešu

P.

Stučka

tautu

pret

pašno-

varmācīgu

sa-

bradāšanu.

Savu

nostāju P. Stučka vēlreiz

revolūcijas kurā

«Kurzemes

atspēkoja rupjo

būtu

ar

roja tai

rakstā

—

V. I. Ļeņins,

pašnoteikšanos:

būt:

Krievijas,

pie

Un

pats

par

plaši

P.

pie

Stučka

piebilda:

drīz

sekos

pas

zemēs,

P.

Stučka

«Mēs

ne

Ļeņins

ka

Vispasaules

Latviju

Tāpat kā

revolūcijai

revolūcijas

kārtā

pirmā

uzvaras

mēroga

—

vai

Viseiropas

—

1

viņa grib

patstāvīga.»

esam

republikā.»

izskaid-

prasa dot

kur

nedalītu

plašāk

ticēja,

sociālistiskās

sāksies

Kurzemi,

par

pašvaldītu ja

I.

V.

Vācijas jeb pilnīgi

Krievijā,

ļeņinieši,

jautājumā»,

kā

lai svabadi balso,

demokrātiskā

vispasaules

it

Vācijai. P. Stučka

izsakoties

«...

demokrātiski

demokrātiskā

citi

falsificējumu,

mieru atdot Kurzemi

pēc Februāra

uzsvēra

aneksijas

daudzi

Krievijā Eiro-

citās

revolūcija.

Sī

prognoze nepiepildījās. 1917. savu

kopā

P.

gadā

Stučka

revolucionāro ar

krievu

aicināja

enerģiju

proletariātu

īstenošanu,

revolūcijas visā

Krievijā.

nāls

skanējums

Šim arī

cīnoties

padomju

aicinājumam

pa

visu

valsti

P.

Stučka

daudzās

un

uzskatīja, kārtot

Viņš neatlika

šo

1

Stučka

P.

par

varas

pirmkārt,

proletāriskās nodibināšanu internacio-

tādēļ, ka apmēram pusmiljons

viešu strādnieki iekļāvās

revolucionāri

veltīt,

bija plašs

vijas iedzīvotāju tolaik, bēgļu gaitās dēti

darbaļaudis

Latvijas

kaismi

un

ka

arī

Krievijas

Lat-

izklie-

pilsētās

lat-

proletāriskās cīņas avangardā. 1917.

gadā nekavējoties jāsāk

nacionālais

problēmu loku

Nacionālais

iedami, bija

jautājums

jautājums Latvijā.

uz

vēlāku laiku, bet iz-

un

latviešu

proletariāts,

152., 153. lpp.

41

virzīja to kā

vienu

Latvijas

viju,

sīkpilsonisko

partiju

Latvijas

federatīvas tās

naudu

savu

no

valsts

Latvijas

sadurties

latviešu

ar

ar

iestādēs

utt.

valstiskas

īpašu tikai

saistības

muitas

latviešu

ar

ieviešot

valodu,

izdodot

tolaik

orgāni

atšķirtu Latviju

spēkus,

strādnieku

iespējama

nošķirtība kavētu Stučka

P.

savās

uzska-

kuri

pausmi, lum

lielās

rokās kiem P.

virzīties Stučka

uz

ar

V.

li

—

pēc P.

praksē stats

kultūru,

Stučkas

cariskās

nacionālās

radās

no

bija

P,

domām

Krievijas

jāgarantē

—

vienlīdzība,

cieņa

pret

vajadzībām.

or-

viņu

Sekojot

saskatot

Šis

politikas

pret šo politiku

domāja,

visu

pret likumīgi

faktoru.

šovinistiskās

Stučka

Kur-

valsts

centrālajos

valodas ieviešanu,

pretreakcija

Vienlaicīgi

—

vienotā Lat-

tiesībām.

nevienlīdzības

carisma

spē-

Krievijas

Baltijā

demokrātiskās

nacionālajām

obligātas valsts

jautājumā, kām.

par

pārstāvjiem

juridiskā

darbaļaužu

sociālismu.

apvienošanu

autonomu

par

saviem

lie-

iedzīvotāju

varu

likvidēšanu

Latgales

un

tamlīdzī-

centienu iz-

progresīvajiem

Ļeņina nostādnei, P. Stučka bija

teiktas

42

ar

un

vispirms

dalījuma

nacionalitāšu

valodu,

valsts

Krievijas

plašām pašpārvaldes

Latvijā tās

Latvijas

ar

demokrātiju

iestājās

kļūtu

sastāvdaļu

visas

ar

zemes, Vidzemes

gānos,

pretrunā

bija

cīņu norisi Latvijā.

kvalificēja

nacionālistisko

daļas gribu pārņemt kopā

un

kas

rakstos

egoistisku

esot

administratīvā

vijā,

un

revo-

kur

zemes,

nodibināšana. Šāda

revolucionāru

runās

kā

projektus

gus

valsts

šķiras

arī

no

Krie-

robežu,

tīja, ka šādu prasību realizēšana šķeltu Krievijas lucionāros

pil-

nodi-

priekšlikumus

vadošie

LSD

latviešu

neatbalstīja

Sociāldemokrātija

un

atdaloties

bināt

nācās

viedokli.

buržuāzijas

sonisko

proletāriskās revolūcijas demokrā-

no

uzdevumiem. Šeit

tiskajiem

ka

un

no-

tādā

priekšvalodu tās

se-

demokrātiskā

tautu

Krievijā dzēs P.

Stučkas

būs

kopdzīve

uztverē

dzimto ierēdni

tējo tam

P.

sarunāties

Stučka

cionalitātes lodu

prasme

iejūtīgi

attiekties

Stučka

strādnieku

šķiras

das.

Un

Jā,

šīs

ka

rindiņu

ierēdņiem Rīgā kā

tāpat

valodas

prašanu,

lodu

—

L.

krievu vai

un

un,

mēs

D.) prašanas

cenza

ir

varētu taisni

valo-

kad latv.

no

arī tau-

valodu prašanu.

vācu

vēlēs

lai

prasām,

(izplatītās)

prasot

citu,

starp

tā

ierēdņiem

vācu

gada

vēlēšanās,

neatkāpsimies,

mēs

rakstītājs

jo demokrātija

pēc pārliecības

bet

—

krievu

no

tādēļ

un

va-

gatavība

vietā

valodā,

prot visas vietējās

prasības

šo

ikkurā

un

savā

na-

1917.

domes

Pie

viņa

gan

vajadzībām.

vie-

1

kādas

lietās,

vietējās

visur

interese,

tiesneši

no

pārmestu, tības

«Lai

sarakstīties

vai

tas,

bet

ierēdnis,

lietot

ikkuru

ar

latviski».

nav

platformu Rīgas

rakstīja:

un

svarīgi

šis

tautas

pret

LSD

sarunāties

ierēdņi

ir

kompetence

un

jūlijā, izklāstot P.

ka

uzsvēra,

piederīgais

tiesības brīvi

«tiesības

sarakstīties

un

nevaja-

aizsargāšanai.

jautājumā demokrātiskai

cilvēkam

latvietim

valodu,

ka

saskanīga,

valodas

valodu

—

valstij jānodrošina katram savu

tik

kādas

likumus

īpašus

latviešu

—

pēc tautībām,

ne

vārdu

(t. i., vapamata. Tas kandidātiem uz

2

par

zināšanu.»

Savu

kas

Pilnīgi

1

kuras

robežas

svabada

vēlēti

cība,

9.

«Cīņā»

visdemokrātiskākā

Latvijai,

Stučka P.

P.

Stučka

koncentrēti

iz-

«Federāciju vai demokrātisku pašvaldību?»,

bija publicēts

«Uz

viedokli

autonomijas

teicis rakstā

vietēja

ierēdņi,

Cīņā

par

1917.

gada

principa noteiks

tā

pati

pašvaldīšana:

vēlēta

tiesa,

Oktobri

12.

(25.)

nodibinātu

pašu

aprīlī:

pašvaldību

demokrātija ... vietējā

saimnie-

policija,

// Rakstu izlase,

—

R.,

apbru-

1957.

—

lpp. »

Cīna.

—

1917.

—

29.

jūl. (11,

aug.)

43

nota tauta

1

brīva

vietējo

,

valodas

latviešu

visas

nodibināšana

bet

apkalpošanai, līdztiesība

Latvijas XIII

reizē

jaunu

konferencē

Stučkas LSD kur

P.

referāts

Stučkas

rezolūciju kongress

saslimušā

šajā

Stučkas

P.

apstipvēlreiz

platformu

gada

(1917.

(v. st.)),kas

jautājumā,

šo

tēzes,

par

Sociāldemokrātijas

Latvijas

izvirzītās

V

ienaida

nacionālā

netaisnību,

(1917. gada 19.—22. aprīlī

rinot

st.)),

vietējo valodu

nācijai, pēc brīvība, būtu šīs brīvības

ieturēts

bija

vēsturisku

(v.

citu

centru

vajadzību

veidā.

jaunā

garā

pieņēma

akceptēja

visu

valodas

privilēģijas kādai

—

autonomiju

P.

to

ar

kultūras

un

latviešu

demokrātiska

ar

sēklas sēšana domu

vietas

uz

Krievijas

uzsvēra

izcīnīta

aptumšošana Šo

nosacījumu izdošana. Pilnīga

latviešiem.»

ar

Stučka

P.

tam kad

brīvība

jūlijā

9.—19.

referāta

tekstu

no-

lasīja J. Daniševskis. P.

Stučkas

nacionālā

pašu

viedoklis

jautājuma rindās.

partijas

R.

Bauze

ka

P.

tik

plašu

un

Stučka

vēl

nacionālu

vēja

LSD nostādni

revolūcijas kums.

sāktu

Tolaik

2

Sajā

turnieku

44

priekšā,

Ar šo

vēlāk. Viņš

R.

Salna,

kuriem

kritiku

likās,

paredzot P.

konsekventi

Stučaizstā-

darīja, lai Latvijas

vēl

pirms

Oktobra

nacionālais valstis-

Latvijas Apvienotās padomes diko

apstiprināja

propagandēja

LSD

regulāras

CX

armijas

sēdē

likvi-

bruņotu tautas miliciju.

sakarībā

pavisam nepamatoti skan publicistu (A. Svābes, E. Blanka,

v. c.) apgalvojumi Latvijas autonomiju.

maņa

iebilda

asi

lielinieki,

līniju

pretestību

2

boļševiku partija

un

darbības

pārvarot

nacionālisma

veidoties

ar

LSD

autonomijas jautājumā.

daudz

projektu,

dēšanu, tās nomaiņu

to

autonomiju. arī

Viņš izstrādāja

bināšanas

1

arī

par

latviešu

piekāpjas

bija jāsaduras Stučka

Pret

daži

kām

P.

kjuva

risināšanai,

par

P.

Stučkas

dažu A.

latviešu

Sildes,

U.

noraidošo attieksmi

vēs-

Ģērpret

gada

1917.

21.

1917. gada jūlijā maijā. To realizējot, Latvijas Strādnieku, strēlnieku un bezzem-

ievēlēta

tika

nieku

deputātu padome, kas savukārt 31. jūlijā izpildu

savu

ņotās sacelšanās

domju valdību dībā veidu

1917.

««Iskolata»

pieredze darba las

kārtībā

Pēc

to

ka

skatīja,

sakāves

pasaules

gan

saprata, bet

tuvākais

publikas, Šī

kas būtu

darba

1918.

pilnīgi

pat

Lietuvā,

—

tā

varēja

ap

padomju

viņš par

P.

Stučka

varu.

un

citi

Latvijas

cīņa.

Tādas

situācijai

interesēm.

Latvijas

CX

gada

V.

I.

Ukrainā.

no-

Tā-

Tikai

Ļeņins. Un tieši vadībai

izšķirties

Pagaidu

piekrita

decembra

Padomju

valsti.

Republikas

tās

locekļi

un

Cīņas

progresīvos spēkus

LSD

Padomju

re-

Krieviju.

objektīva nepieciešamība

saprata

uz-

autonomas

Krievijas So-

konkrētajai

izveidot

LSD

1918.

ar

Baltkrievijā,

Latvijas

ir

sastāvā.

nacionālos

To labi

re-

izveidošana

novembrī ieteica

nekavējoties

priekšlikumam.

formējās

visus

sa-

mērķis

suverēnu

Igaunijā,

neatkarīgas

nāšanu,

radās

sākās

gada novembrī viņš

nacionālajām

neatkarīgu

gada

Tās

gadā, kad

gan Oktobra

federācijā

neatbilda

tautas

apvienot

1918.

1918.

Latvijā

bija

Republikas

valstiskā

pakāpe bija tāda, ka dibināt

februārī.

gada

karā

kas

nacionālais

Federatīvās

nostādne vairs

Latvijas

daļā

Latvijas

nacionālā atbrīvošanās

Latvijas Padomju Republikas ciālistiskās

Valmierā.

(v. st.)

jautājums par neatkarīgas nacionā-

pret okupantu jūgu,

Stučka

padomju

nodibināšanu.

volūcijas turpinājums, P.

Latvijas

brīvajā

1918.

kā

valstiskums,

darbaļaudīm

Latvijas

nāca

Vācijas

celšanās

va-

noteica

uzbrukumam

valsts

padomju

pa-

«Iskolata»

Latvijas

pastāvēja

bru-

Latvijas pirmo

16.—18. decembrī

gada

kalpoja

par

ievēlēja

pēc Oktobra

priekšgalā.

suverēni

republika»

vācu

pat

Roziņu

autonoms

pilnvaras

un

kongress līdz

F.

radīts

tika

kļuva

uzvaras

ar

kurš

«Iskolatu»,

orgānu

V.

I.

pirmajā

valdība,

nodibi-

valdību.

kuru

Ļeņina

pusē

no-

vadīja 45

P.

Tā

Stučka.

proklamēja

17.

valsts

padomju

nais autors

dzimšanas diena.

bija P. Stučka,

apvienota Latvija laikā

vēšanas

P.

vāris) nālo to

Stučka

«Vācu

ministra, ka

Kurzeme

zemes,

kās

zeme», kurā

vācu

skaitļiem

pierāda

kultūras

parāda, ka

līmenis,

pastā-

nacio-

par

daži

raksti,

izteikumus,

Vācijai

jāaizsargā.

latviešu

Viņš kā

tas

kara

Noskes

Kurzemes, gan Vid-

gan

it

ideologu apgalvojumu,

vācu

G.

kas

Dzimteni.

savu

veltīti

1

gada jan-

atspēkoja Vācijas

viņš

zeme,

1920.

—

darbus

tēmai

sociāldemokrāta

uz

galve-

tiek radīta

Republikas

plašus

Šai

Rīgas latviskumu,

gan

tiesības

Manifestā,

decembris

radījis

nav

esot

ar

kura

uzsvērts, ka

Padomju

gada

Latvijā.

labējā

P. Stučka

tika

šīs

bija

Tā

galvaspilsētu Rīgu.

(1918.

jautājumu

vidū

ar

Sociālistiskās

Latvijas

Republiku.

Padomju

kas

Manifestu,

publicēja

decembrī

Latvijas

tautas

vēsturisarī

atspēko

latviešiem

esot

augstāks

nekā

ir

baltzems

balt-

vāciem. Stučka

P.

dekrētu dīšanu

par

Latvijas,

no

pierādījuši to

darīt.

akts. kas

savu

Taču

Tas

vienmēr

Latvija esam

nieku

no

1 2

46

ar

šajā

gatavi

politikas

muižniecības

šķiru, Lat-

pazemojusi

un

sakarībā

naidīga

uzsvēra,

vācisko:

pret

ka

«Mēs

darbaļaužu tiesību vienlīdzību iespējamo, lai atbrīvotu arī vācu strād-

Komunistiskās

Latvijas

kongresa

nebūs

vai

Latvijai

izrai-

darbiem

ar

2 viņa buržuāzijas ietekmes.»

nacionālās

Ta

Stučka

tos, kas

nacionālās

nebija

izsūkuši

piederīgo

uzsvēruši

visu

darījuši

P.

tikai

norēķins

bija

Valdības

Padomju cilšu

Padomju

dekrēts

ilgi

darbaļaudis.

Padomju

te

atstājot

sociāls

bija

Latvijas

muižniecības

lojalitāti šis

gadsimtiem

vijas

un

izstrādāja Baltijas

partijas

politikas pamatā bija

Padomju Latvija dienām

Stučka P.

1919.

Par

saucās

gada

Padomju

no

LSPR

Valdības

partijas

Apvienotās Latvijas

13.—15. varu

un

boļševiku

na-

padomju

ī

janvārī.

Latvijā.

—

R.,

1958.

—

350.

lpp.

cionālās P.

nātas

parādīja

nacionalitāšu

visu

Tika

konsekvenci.

stingru

tiesības

īstenošanā

kuru

prasības,

programmas

Stučka

politikā,

nodroši-

tautsaimnie-

cībā, kultūrā. Valdības

valodu.

1919.

bet

krieviski,

vairums

bija

to

liekot

nāca

latviešu

no

revolucionāri

lielu

ar

latviešu

tika

iz-

pir-

Kadru

spējas.

to skaitā

vides;

politisko pieredzi.

Padomju Latviju pārvaldīja

vai visu

piederības,

un

strādniecības

Tas

nepieciešamīkadri

Vadošie

politisko stāju

LSPR

valodu.

jāpieņem

nacionālās

viņu

no

1

gal-

krievu

latgaliski

nodrošinot

valodās,

pārtulkošanu.

neatkarīgi

vietā

majā

to

arī

speciāls

darba

pilsoņiem

no

notika

lietoja

jānotiek latviski,

iesniegumi

gadījumā

raudzīti

plaši

iestāžu

valsts

par

nacionalitāšu

vietējo

bet

gada 8. martā tika izdots

lietvedībai

ka

noteica,

darbs

orgānu

varas

valodā,

dekrēts

valdības

bas

vietējo

un

latviešu

venokārt

1919. gadā

proletariāta

avan-

gards. P.

vadībā

Stučkas

audzināšanas bas

iegūšanu

šām

(t.

krievu

valodā,

i., vācu)

tur

bet

lasītas

gadījumos

nosacījumu,

ar

izglītī-

dzīvojo-

Latvijas

tiks

atsevišķos

taču

valodā,

Latvijā

par

lekcijas

Latvijas

garantēja

visām

«Noteikumi

ka

paredzēja,

dekrēts «Par

iestādēm»

valodā

dzimtajā

nacionalitātēm.

skolu» un

izstrādātais

izglītības

un

ka

jumā jālasa paralēli tāds pats kurss latviešu

augstlatviešu arī

tādā

citā

gadī-

vai krievu

valodā.

Rīgā spraigs Blakus

un

«Cīņai»

pravda»), bininku

citās

Latvijas

kultūras darbs visās

vācu

Kova»),

iznāca

(«Der Roiter Emes»)

1

Sk.:

150.—151.

vietējo

LKP

avīzes

lpp.

(«Punane

valodā.

—

organizēts

iedzīvotāju valodās.

(«Die Rote Fahne»), igauņu

tika

pilsētās

krievu

lietuviešu

(«Naša («Dar-

Hommik»),

ebreju Latgalē preses izdevumus

Red.

47

iespieda latviešu

valodā, kā arī augšzemnieku

krievu

un

dialektā. notika

gadā

1919. tikai

loģiski. P.

Stučka

ģējot tos LSPR

šovinistiskām

pieļaut

izpratni

parādīja

Latgales

Pēc

sākās

varas

sarunas

domju Krieviju Latvijas

un

Republiku,

zīja domu, ka autonoma

Sverdlovs, arī

ar

kuru

nacionālo

krišanas par

1918. daži

P.

arī te

Latvijas

ka

uzskata

nepretendē

1 Stučka 48

uz

Stučka

kad

regu-

problē-

1919.

noslēgšanu

gada

starp

Pa-

gada LKP

vadošie no

bija

darbinieki

Latvijas,

sastāvā. un

P.

izvir-

jāprasa tās

Stučka

uzsvēra,

vēsturisks

LSPR

tās

P. Par

izteica

ar

jaunajos Latvijas

Latgali

frāzi:

savu

(tas ir kopā)!»

vienotību

dība miera sarunās

ziņoja,

Stuč-

kate-

ka

Lat-

nopelns,

turpmāk Latvijas darba tautas interesēs atkārtoti

ellē, kad tikai pulkā uz

Latviju.

18. novembrī nodibināto

KSFPR

kas

apvienošana,

Stučka

dele-

/4

P.

attiecību

Latvijā,

miera

Latgale jāatdala

iekļaušana

jāsaglabā

P.

3

te vislielāko

Personīgi

goriski noraidīja šos priekšlikumus vijas

visu

ar

atbalstīja

pilnīgi

jautājumā.

notika

apriņķī

apmēram

apvienošanos

Galīgi

februārī,

jautājumu.

padomju

beigās

J.

gada

Ludzas

ar

tām

negribēja

Latviju.

1919.

kopumā

Komiteja

skarot

sarakstījās,

mas,

kori-

pretsparu

kuras

visu

ar

un

kurās

notikušo

nostāju Latgales

lāri

ne

ideo-

procesu,

enerģisku

izlemts

Rēzeknes

Centrālā

KK(b)P

Latvijā;

politiski,

šo

amatpersonām,

tika

konferences,

atbalstīja

ietekmēja

apvienošanos

Daugavpils,

gātu

iekļaušanās

ekonomiski,

dodot

un

jautājums

padomju

kas

personīgi

KSFPR

Latgales

Latgales

arī

darbiniekus, kas nevēlējās rēķināties

īpatnībām,

Latgales

kad

Latgales bet

administratīvi,

1 ,

«Debesīs

KSFPR

apstākļos. buržuāzisko

par

Latvijai

valdību

piederošu

teritoriju.

Padomju

varu

Latvijā.

vai

tagad to attiecinot

—

530.

lpp.

valpaun

teritoriālās

Latvijas

faktors, kas

tīvs

kara

pasaules

solidāciju,

jas Republikas

skatīja,

ka

lomā

bet

sotne,

attīstību

Latvi-

naidu

1921.

nacionālistiskā

ir

nu

gadā. Viņš

buržuāzija

uz-

sīk-

un

izdarījuši tā, ka nācijas buržuāziskā vir-

nelatviešu

—

tautisko

un

spārns

latviešu

nacionālā

trīs

izdalīja

Stučka

P.

Republikā

tautu

Pleskavā

klajā

apspiesto

Stučka

kon-

tālāku

nācijas

kustības

Latvijas «Pret

nacionālistiskais

buržuāzijas

P.

brošūrā

latviešu

apspiedēja

latviešu

gan

gados.

kas nāca

ienaidu»,

saglabāšana bija poziLatvijas atdzimšanu pēc

gan

revolucionārās

jautājumu

savā

skatījis

veicināja

posta,

gan

Nacionālo

vienības

nacionalitātes. iezīmes

jautājuma

Latvijā. Pirmkārt, krasi došanās. To

nālistiska

šīs

politiskā

partijā citu

izvirzīts

no

cīņu,

nālistisku tās

šāku tiski

ka

atsedza

tika

no

Latvijai

šī

sociālajām

vērstu

saimnieciskās

rīcības

loku

noskaņotai

pret un

latviešu

varas

arī

pašu

latviešiem.

nācijā,

enerģiju

arī

ar uz-

vājināt nacio-

uz

lai,

dzīves,

Šo

—

darba|aužu

minoritātēm,

daļai.

anti-

antisemītisms, tikai

latviešu

garīgās

uz-

Saglabājoties

galveno mērķi

buržuāzijai,

inteliģences

mērķis bija arī valsts

un

sociālo

c).

pat to nacionāla-

jāpieder

pretrunām

jaunatnes

rīcību,

veidā

novērst

maziv.

politiku,

propagandēts

strāvojuma

palīdzību

virzīt

vai

pārlatviskošanu.

pretpadomju

lozungs,

nacionālisma

šķiru

tiesībām

valdības

ap-

nacio-

sargi»,

«Pērkoņkrusts»

ietekmēt

prasot

izvei-

«Nacionālā

sociāldemokrātu

(vēlāk

spēki

vadītā

«Tēvijas

grupa

nacionalitāšu

savā

Stučka

manību

klubs»,

centās

nacionālisma

vietējā

Berga

noskaņojumam,

rusicisms

jot

c.

raksturam,

jam

pretvācu

P.

v.

apvienības

bruka

A.

«Nacionālais

vienība», nieku

ekstrēmā

pārstāvēja

izstum-

gūtu

pla-

nacionālis-

ekstrēmo

spēku

iegūšana.

49

P. tā

Stučka

nālās

brīdināja

radīt

var

šķiriskās

nacionālismā žuāziski

no

to

skaitā

priekšstatu listisku

institūtus

internacio-

Viņš

varētu

P.

Stučka

izraisīt

ekstrēmajā bur-

sagraut nodibināt

Latvijā,

ļoti

ne-

baidījās sadur-

nacionālās

grautiņus, kā

Latviju

par

P.

varētu

ebreju

iedragāt

pasaules

internacionā-

revolucionāru,

zemi.

tradīciju

Otrkārt,

saglabāšanai. spēkus, kas

ka

paredzēja,

darbaļaužu

diktatūru.

ekstrēmisti

tā, ka

smes,

kopības

saskatīja

autoritāru

tendences,

šķēršļus

demokrātiskos

ierobežotu

šās

no

nopietnus

Stučka

vairākkārt

norādīja

zināmu

uz

jaunās parlamentārās Latvijas valsts nekonsekvenci cionālajā nālās

jautājumā.

līdztiesības

noritāšu laikā

valsts

parlaments

to

Treškārt,

P.

problēmas

novada

P.

pret

majiem smes

izvairīties

jūtas.

50

Bet,

saskatīja

nacionā-

sakarā

ar

Latviju

pārējo

šī un

nespēju šo problēmu ātri likvidēt. To mantoti

aizspriedumi

pret latga-

iedzīvotājiem. Latvijas

Komunistisko

parādībām Latvijā

metodēm, uzmanību

celšanu

bet

visa,

kas

nāktos

nacionālistisku

citas

varētu

tikai

viens

ar

rādot

no

pir-

saskar-

vidē, prasīja

parādīt

nacionalitātes

pilsoni,

aizvainot

saskarties

izlēcienu,

Viņš

starpnacionālās

uz

cī-

partiju ne

komunistiem

arī

darbaļaužu

pret

iejūtību ja

jaunatni

demokrātiskais

Latgales

ar

piemēru tautu saskarsmē.

no

mi-

pašā

privilēģijas

Republikā

salīdzinājumā

aicināja

kultūras

tanī

skolās

Tiesa,

garā.

Latvijas

nacionālisma

akcentēja

maksimālu

bet

deva

ka

na-

nacio-

ieviest

praksē

autonomiju,

pieļāva,

tūlīt

rašanos

ideoloģiskām

personīgu

vēka

Stučka

citiem

Stučka

nīties tīri

un

centās

atzina

neatbalstīja.

pagātnes

no

tā

puses,

pārstāvjiem

amatus,

valsts

pilsoniskās liešiem

nācijas

atpalicību

saasināja

un

nacionālo

nacionālistiskā

audzināja

lās

principu

kulturāli

latviešu

ieņemt

No vienas

ar

tad

zemas

P.

tā

nacionālās

kultūras

Stučka

iesaka

cil—

neatbildēt

paužot

Sekojot kārtām

V.

I.

Ļeņina

būs

Stučka

P.

īpašības

jautājumā: «stāvam

šādi

«Mēs

un

po]u,

reju, bet

P.

tas

būs

nas,

nālo

īstenos

ir

ka

tikai

pēc

P.

kopumā,

Stučka

P,

ne-

kā

vā-

kā

ebreju,

vā-

krievu,

ebreju

eb-

utt.,

komunistu

1

Republikas

nacionālo

padomju

valsts ka

jautājumu,

varas

atjaunoša-

partijas ka

paredzēt,

partijas politiku,

nacio-

staļinisms ka

tā vairs

kopdzīvi.

Stučkas

jāatzīmē

nepiepildījās. Kā

1

mēs

nevajājam ebreju,

Komunistiskās

deformēs komunistiskās

Izvērtējot

bet Mēs

muižnieku

Latvijas

Latvijas

viņš nespēja

neveicinās nacionālo

jumu

nacionālajā

starpību,

Mēs

mūsu

risināt

Latvijas

Bet

politiku.

nepierakstīt

un

spekulantu

jautājumā.»

sekmīgi

iespējams

kad

pēc

tautas labās

nostāju

strādnieku kā

uzskatīja,

nespēs

utt.

Tāda

nacionālajā

Stučka

vara

utt.

strādnieku.

«ticība»

par

spekulantu. Mēs nemīļojam krievu,

leišu

igauņu, kā

latviešiem.

nacionalitātei.

LKP

muižnieku.

bet

cilvēku

kādas

latviešu

krievu,

pirmām

nācijā pausto

pret

īpašībām visai

vairākkārt

par tautību līdztiesībām.

latviešu

krievu,

utt., bet kā

cieti

tautu

izskaidroja

cieti, poli utt., bet kā vāciešu,

nespriest

nenoliedzam tautību

mirstam»

vācu,

arī

neizcelt

indivīdu trūkumus

Stučka

nīstam

citu

pretstatā

atsevišķu P.

vērstu

piederības,

korekti

nacionālismu,

attiecīgajā

—

nekad

aicināja

Stučka

komunisti

buržuāzisko

nacionālismu,

nacionālās

viņa

P.

latviešu

ja

latviešu

savaldīgam,

pārliecību.

nostādnei,

pareizi,

nosodīs

šovinismu vai

242.

palikt

nacionalitāšu komunisti

citu

tā

bet

pašu,

internacionālistisko

ka

uzsvēra,

to

ar

savu

daudzi

Nacionālais

uzskatus arī

viņa

tāda

par

nacionālo

viņa

laikabiedri,

jautājums

un

jautā-

prognoze,

latviešu

viņš

kas

domāja,

proletariāts.

lpp, 51

ka

revolucionārie

paplašināšanās liedēšanās niskas tības

procesi

netālā

un

ekonomisko

nākotnē

izzušanas. Tā tas tomēr

nacionālais

samazinās,

sakaru

pie

veicina

bet

pieaug.

nostiprināšanos, dažādībā,

Nacionālajam

inter-

kura

faktoram

ne-

vēl

ir

nākotne.

liela

Pats statu

P.

nākamība; ar

mierīgu P.

mam

lietās, ...un

uz

viņš

1889.

darbos,

«Ne bet

spriedumam

soģa

devumu

gadā,

rakstīja:

savos

šī

sirdsapziņu.»

Stučkas

nepretendēja

pareizību.

darbību,

savās

soģi

nekad

Stučka

absolūtu

biedrisko

1

Teikto

nacionālā

var

uz

savu

sākot mēs

paši

tauta, mēs

priekš-

aktīvu

sa-

esam

vispārība,

padodamies

pilnīgi

jautājuma

attiecināt

risināju-

Latvijā. Vēstures zinātņu L.

1

sa-

pakāpe-

nenotiek, jo daudzi attīs-

nacionālā

daudznacionālā

pastāv

strauja

nāciju

pēc tam pie nacionālo atšķirību

un

faktori

novedīs

Dienas

Lapa.

—

1889.

—

20.

nov,

doktors

DRIBINS

KĀ

TAS BIJA

NACIONĀLAJĀ

IESKATS

LATVIJAS

JAUTĀJUMĀ

REPUBLIKĀ

1920.—1940.

Salīdzinājumā Republikā krietni

nokratīts.

To

gada Februāra

1920.

dzīvi

Latvijā līdz

spēkā, lika

punktu

Kā

Latvijas

1934.

revolūcija.

Republikas

veikums 1922.

kas

gadus

1922.

no

15.

15.

feb-

sabiedrisko

gada

Satversme

maija

Sa-

bija Latvijas gada

noteica

Republikas

risināts nacionālais

dokumentā?

2.

attīstību, bija cīņās, kuras ievadīja

(pieņemta

gadam, kad

bija

muiž-

tautas

Latvijas

galvenais

12

vācu

un

7.

no-

stājās

apvērsums

pie-

Satversmes darbībai.

tika

tad

gajā

Oktobra sanāca

pamatlikums,

gandrīz

kad

vembra,

Tās

Satversme

valsts

—

un

maijā

sapulce.

Republikas ruārī)

1.

gada

tversmes

darbaļaudis

Latvijas

attiecības

carisma

jūgs, kas kavēja

paveica

impēriju

cara

starpnacionālās

Divkāršais

uzlabojušās.

nieku nacionālais

1917.

Krievijas

ar

iedzīvotāju

Latvijas

jautājums šai

svarī-

Satversmes

Republikas

daļa pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kas lielā mērā atdarināja Veimāras republi—

kas

konstitūcijas

mokrātiskas Tā

87.

pirmās

struktūru,

tiesības visām

pants

daļas

paredzēja

Latvijas

(Satversmes

numerācija)

pilsoņi, neskatoties

uz

otrajā

daļā

deklarēja,

dzimumu

un

visai

plašas

de-

nacionalitātēm.

ka

tika «visi

turpināta Latvijas

ticību, ir vienlīdzīgi 53

likuma

Šī

priekšā».

netika minēts par litiku tika

tā

formulēja

Latvijā

pasludināta

tika

«garantēta rakstos.

arī

tālu

sevišķs

ka

definēts, turālās

lietās

kādi

valsts,

likums».

autonomas

Un tomēr šo Satversmes nodotas

arī

sapulce balsis

62

Latgales

Tika

noraidīja.

115.

pildināt

gabalā

6

ar

pret

ievē-

un

Satversmes

62

un

F.

2.

daļu

jo balsojot

tika

Kempa

Satversmes

ierosinājums

«Latgale bauda

nosakāmas

sapulces

Kempa

vārdiem

«pie

atturē-

deputāti

sīkburžuāziskās

izraisīja

līdera

valodu

organizāciuzskatāmas,

kompetenci

nepieņēma,

—

tika kul-

likums».

noraidīts arī F.

pantu

cik

iestādēs,

nacionāli

tādām

par

tiesības, kuras

kuru

oficiālo

par

savās

Latgales autonomiju:

pašvaldības

likumu»,

sevišķu

arī

partijas

noteikt Satversmē

ir

orgānu

domstarpības

ļaužu

apgabala

par,

runā, un

Pantā

autonomiju.

Republikas

tā

tiesu

un

publiski tiesiskas

šo

kā

valodas

pants savukārt minoritātēm

sevišķs

Latvijas

Lielākas

jās.

116.

valoda

minoritātēm

lietošana

pašvaldības

mazākumtautības

orgāni, kā

tām

brīva

nacionālo

lēšanas kārtību noteic

bet

mazākumtautību

«mazākumtautības

Kādas

jas.

Latviešu

pants. valodu,

valodas

viņu Kādas

kulturāli

paredzēja

115.

valsts

par

pielaižamas

noteic

panta trūkums bija tas, ka nekas pilsoņu etnisko piederību. Valodu po-

ierosinājums

kam

tiek atzīta

at-

ar

vairākums

Latgales

latgaliešu

paap-

izlok-

1

sne»

. sociāldemokrāti

Savukārt par

likumīgu politiskās

Latgales

un

minoritāšu

Satversmes 2.

Rezultātā tā

ari '

vai

Patlaban dialekts.

dokumentu

54

nepanāca ieroci

partiju

un

streika

atzīšanu

tāpat kā daudzi balsošanā

pārstāvji

par

daļu atturējās.

pilsoņu

netika

cīņas

tiesības

pamatlikumā

notiek

Autors

(arī

garantētas

diskusijas, vai lietojis terminu

terminoloģiju.

minoritāšu

ir

un

latgaliešu

«izloksne»,

tiesības)

tās

valoda,

ievērojot

noteica izloksne tālaika

dažādo valdību izdotie

veidotajām valdībām atbalstu,

putātu Saeimā

valdības

M.

partiju

ierobežošanas

X-

izpaudās 1934.

Šī

politika

«Mēs

nacionālo

raksturotu

Lai

tās

kārtām

pirmām

pēc etniskā

1935.

pec

daudznacionālu

nesastāvēja

tomēr

vilktas 1938.

daļas tības

pēc

gadam

—

jiem apgabaliem vijā

1

uz

dzīvi

Ulmanis Ķ.

1940.

—

par

(Sk.

ta-

30.

(1930.

g.

procesu nonākot

apmetās

Runas

un

arī

valstu

raksti.

MI.

no-

(līdz

austrum-

simteņu

latviešu

daudz citu

tika

bija krievu

Gadu

rezultātā dažādu

piecos

jo

etnis-

Abrenes

apriņķa

dati).

uzska-

nozīmē,

kopumā

Tikai

(82 —96%)

25%

ap

nevar

apdzīvotajiem

robežas

Jaunlatgales)

migrācijas

datiem,

tradicionālajā

principa.

vairākums

iedzīvotāji

aktīvo

Repub-

priekšstatu

Latviju

tautību

Latvijas

etniskā

pagastos

valsti

dažādu

no

reģioniem.

kajiem

no

l

principa.

gada tautskaites

iedzīvotāju bija cittautieši, par

atkarīgi

.»

1, 56. lpp.)

Latvija,

tā

gadus

gūt

laikā.

Ulmanis pa-

jautājumu Latvijas

nepieciešams

struktūru

iedzīvotāju

bulu Nr.

tīt

nepārprotamāk

nost..

šī ēna ir

nu

tiesību

diktatūras

daudz

daudz,

bijām

mi-

uz

minoritāšu vēl

na-

(ministru

nebalstījās

autokrātiskās

mazākumtautībām, bet

ar

Saeimas

4.

gada 16. jūnijā, runādams Rankā, K.

ziņoja:

likā,

raksturojās

vairs

uzsāka

Ulmaņa

sākumam

gadu

partiju valdība

kas

atbalstu,

politiku.

30.

ievērošanu.

centra

koalīci-

kopīgu

pret

līdz

kopumā

Skujenieks),

partijas sociālde-

Latvijas

un

bija

arī

interešu

izveidotā

(1931 —1934) noritāšu

tad

politika

nacionālā minoritāšu

prezidents

partija

veidošanu,

minoritāšu de-

ar

ietekmīgākās

savienība

strādnieku

valdību

cionālo

jo

pirmo triju Saeimu

rēķināties

divas

Zemnieku

—

mokrātiskā

jas

likumi. Tā kā

nācās

tau-

gaitā,

apdzīvota-

atkarībā,

tautību

1934—1936. V

Lat-

pārstāvji.

sēj.

—

R.,

lpp. 55

Tabula Nq

Latvijas

iedzīvotāju etniskā struktūra

Republikas

1935. g.

(procentos)

I

I

Pilsētās

Laukos

75,50

65,13

81,45

63,04

61,32

10,59

7,21

12,52

7,36

27,15

Vācieši

3,19

7,19

*

10,00

Ebreji

4,79

12,18

*

11,34

4,93

Po|i

2,51

Nacionalitātes

Latvijā

Latvieši

Krievi

Kigā

Latgalē

�

4,44

1,40

4,10

3,45

Baltkrievi

1,38

1,23

1,46

1,22

2,45

Lietuvieši

1,17

1,30

1,11

1,50

Pārējie

0,87

1,32

2,06

1,44

0,70

385 063

567 164

un

1

*

nezināmie

1 950 502

Iedzīvotāju

1

710 563

239 939

skaits

raibs

Sevišķi īpaši bija

nacionālais

Latgalē.

No

mazākumā.

latviešu viešu cesu

60

Lielākā

bija 33,6% lielā

rezultātā,

t.

i.,

kļūstot

par

laulībām

bija

latviešiem

jauktās

tām

latvieši

kur

kurā

asimilācijas

piederīgajiem viens

no

1936.

jauktas

lat-

vai

arī

bija

13,3%

gadā

no

pro-

vecākiem

laulības,

bija 7,3%

it

pat

bija Daugavpils,

audzis

latviešiem.

laulības

13

gadu pirmajā pusē

cittautiešu

etniski

pilsētās,

veidojās

veselās

30.

bija

mērā

jauktajās laulībās,

latvietis, visām

no

(1935).

īpatsvars

bērniem

sastāvs

pilsētām

visu

no

kam

pie

laulību

īpatsvara. Latviešu 1925. bet

īpatsvars republikas gadā latviešu bija 73,40%,

1934.

biskais

*

gadā to skaits

pieaugums

56

sasniedza

1930.—1935.

Attiecīgās nacionalitātes iedzīvotāju

dēļ tie iekļauti ailē «pārējie

iedzīvotājos 1930.

un

gadā

—

pieauga. 73,42%,

75,50%. Latviešu da-

gadā

bija

īpatsvars

nezināmie».

ir

26 624

niecīgs,

cii-

un

tā-

vēki, bet tad

asimilācijas radītais vai

turpat

Bieži

pieaugumu.

vien

šie

vojušos vai pārvācojušos baltvācu uzdevās Ja dās

apskata

Latvijas

latvieši visās

ka

pārtikuši

latviešu

un

0,9%

pat

ebreju.

jušas nav

valstī

vairāk

(15,2%)

(26,7%)

un

poļi

tieši

cībā,

g.

no

darbojās vāciešu

kuras

un

viņu

85

līmeni nes

locekļiem)

(4,8%) kurā

4,1%

no

un

vidēji

līmeni vācieši

ģimenes

un

no

latviešu

nodarbināto vāciešu

Vismazāk

vairāk

poļi

un

par

un

viņu

(7,9%),

Administratīvajā

visiem un

nodarbināto

(3,6%)

nodarbinātajiem

no

Tirdznie-

iedzīvotāju,

kopskaita.

satiksmē

(4,6 7o)-

bija 3,2%

6,4%

19,1%

nodarbināti

bija

bija nodarbināti

amatniecībā).

locekļu

bija

un

visiem

latvieši

iekļāva arī amatniecību

vidēji pārtika

ebreju

no

Transportā

(4,5%

šeit

savukārt

Rūpniecībā

cilvēku

tūkstoši

tirdzniecībā nodarbināto

(2,6%).

kurām

ebreji (27,7%),

rūpniecība

Latvijā

48,8% un

ietekmē-

bija

pie

tikai

atsevišķo

nodarbinātības

vidējo

100 tūkstoši

aptuveni

rūpniecībā

šo

mērā

64,1%

un

(26,1%).

Ta laika statistika

(1936.

vāciešu

īpatnības,

nodarbināti

50%.

par

iedzīvotāju,

Latvijā

pakavēties.

bet

(ieskaitot

lauksaimniecības

no

lielā

dažādību

par

tika

dažā-

(41,4%),

vairāk

bija

14,1%

ka

attīstības

plašāk

iespējams

procentuāli

krievu,

procenta

pusi

par

59,0%

caurmērā

72,2%

vēsturiskās

nodarbošanos

ka

rāda,

Saprotams,

nacionalitāšu

atkal

projām.

nozarēs latviešu

ģimenes locekļu)

Latvijā

viņiem

gadā

etniskā

mazāk

statistika

gada

pārkrie-

no

principa, tad pēc gada datiem vienīgi tirdzniecībā

tautsaimniecības

apgādājamo 1930.

Latvijas

no

iedzīvotāju

nodarbināti

bija

citās

1939.—1940.

nozarēs

1930.

pēc

agrāk

Dažs labs

tā-

dabisko

par

skāra

latviešus.

lai tiktu

tautsaimniecības

jāatzīmē,

arī

vācieti,

51031,

—

lielāks

procesi

laikā

repatriācijas par

pieaugums

reizes

divas

strādājošiem,

3,6%

latviešu.

krievu

vidējo ģimevācieši

aparātā, strādāja

Vismazāk

57

darbā

ierēdņu bas

bija iesaistīti ebreji

nodarbinātajiem

1934.

maija

sfērās,

kurām

no

vācieši

votāju,

viņu

(kopā

visiem

ebreji

bet

binātajiem,

mērā

šai

nāto.

Mājkalpotāju

5.9%

nozarē

vācieši

un

Latvijas

Latvijas

priekšstatu prasmi

pa

tas

Latvijas

ģimenes

arī veselības

nodarbināti

visu

1,1%

darbam

kaut

arī

no

caur-

nodarbi-

deva

tā iztiku

no

aiz-

4,8%

Latvijā

priekšroku

4,4%. Vidēji

poļi

—

2,6%

guva

ka

noteica

obligātajās

mācības

gadiem

tautībai

katrai

visās

(Latgales skolās

par

lasīt-

notiek

līdztekus

tika

Republikā

autonomijas

1919.

likums

pieņemtais

paredzēja

Latvijas

nacionālās

iekārtu

Vispārīgo

dati

sniedz

2, 59. lpp.)

darbs

izglītības

jomā.

izglītības līmeni

izglītības

tabulu Nr.

padomē

noteica, 16

iedzī-

tagad datiem, kas raksturo tautību stā-

kulturāli

tāšu skolu

Tas

māk-

un

visiem šās tautības nodar-

strādājošajiem,

Republikā

par

(sk.

Tautas zīts

Pēc

iedzīvotāju.

Pievērsīsimies vokli

2,3%

guva

jomā tika

strādāja

—

izglītības

5,9%. Tāpat

—

tautības

ebreju

no

tautī-

ierēdņu īpat-

apgādājamajiem

ar

higiēnas

un

šās

no

latviešu

profesijās,

iztiku

locekļiem) sastādīja 11,5% sardzības

(0,9%

apgādājamajiem).

apvērsuma

Brīvajās

pieauga.

svars

slas

15.

gada

un

gada 8. par

savu

skolās

decembrī Tau-

skolu

autonomiju.

skolu

pārvaldi

bērniem

skolēnu

latviešu

ceļu.

vir-

Minori-

no

ģimenes

6

un

līdz

valodā.

valodai tika uzsākta

latgaliešu izloksnes mācīšana.) mācību

1930./31. tot

arī

gadā

bērnudārzus)

mācību

gadā

skolas,

236

krievu,

13

skolas.

bija

krievu,

1502 100

lietuviešu,

Visbiezākais

1933./34. mācību gadā Kurzemē

58

—

1

skola

28,1%

bija

uz

skolu

obligāto

minoritāšu

latviešu

skolas.

obligātās

(ieskai1933./34.

apmācības

ebreju, 88 vācu, 35 poļu, 23 balt4

igauņu

un

skolu

tīkls

1 skola

uz

56

jauktu

bija

22 km 2

tautību

Latgalē un

2 67 km . To noteica

—

visretākais

lielāks iedzī-

2

Tabula M

Dažādu

(vecāku

tautību

10

par

Latvijas

iedzīvotāju

gadiem) lasītprasme

(procentos)

1920

84,3

92,1

/ācieši

94,6

97,5

\rievi

43,9

66,9

ialtkrievi

41,1

71,4

Ebreji

82,8

90,0

3

68,8

82,0

lietuvieši

64,6

78,5

78,8

88,9

atvijas

iedzīvotāji

votāju blīvums nekā

ka

arī,

citos

Latgalē Latgalē

Latvijas

daudzums

Latgalē skolu 40

—

9,

bija

visaugstākais

skolēniem,

visām

Latviešu no

krievu

—

dītu

vietējo

bija piepar

—

31.

klašu

Un

9,

tomēr

skaits,

vairāk

mācījās

gadā šeit

jo par

bija 34,5%

un

skolu

pašvaldību

krievu

bija

9,7%,

nebija. telpām

tikai

bet

no

bija

vācu

skolās

sko-

skolās

pārpil-

galvenokārt

iespējām un

balt-

ebreju

nodrošinātība

atkarīga

valsts),

sastādīja

28,3%,

4,270,

igauņu

Minoritāšu

finansiālajām

skolotājiem maksāja

skaits

skolās

18,3%- Savukārt

—

skaits

skolās

vispār

klašu

pārpildīto telpām,

24,1%, poļu

lietuviešu

telpu

skolām

gas

skolās visām

pārpildītu klašu

5,5%,

gadu

vēl

skolu

klasēm.

14,5% lās

mācību

te

Rīgā

Kurzemē

pārpildīto

skolu

darbs

gadā

par veselu

kurās

Klases,

1930./31.

3,

par

7, bet Latgalē

nepietika.

vairāk

jo izglītības mācību

Jā-

Kurzemē.

stipri

iepriekšējo

ar —

mazāks

būvēts

1930./31.

Vidzemē

par

stipri

un

tika

salīdzinājumā

par

Zemgalē

kopuma

novados,

bija neapmierinošs. audzis

1935

-atviesi

o|i

atzīmē

ļ

tās

(vienīgi

Latgalē,

ar no

alkur

59

etniski

bija

Pavisam

aptuveni no

tām

jiem

2,5%

kā

gadā

1

uz

situācija

tāda

arī

procents. 34,7%

parādība

skolotāju bija

17.

kā

stundu

skolās

krievu

gadā

skolēni,

pasniedzēji,

ebreju

Vissliktākā

stundu

augsts

tā»ds

skolotājs

1

Minoritāšu

mācību

1930./31.

kur

skolās,

skolēniem.

32

28, vācu,

—

tikai

igauņu

ebre-

arī

1933./34. mā-

skolotāju bija

29, poļu

—

nosaka

skolotāju.

1

skolas

jauktajās 35

uz

bija 70%

galvenokārt

kvalitāti

uz

bet

20,

—

bija

caurmērā

jama

minoritātēm,

skaits

latviešu

gadā

skolām, pie tam aptuveni

32, baltkrievu

—

obligā-

—

mācību

1930./31.

Mācību

skolēnu

lietuviešu

un

visām

no

vāciešiem.

rādītājs cību

tās

mazākas.

bija

īpatsvars

privātskolu

bija paredzētas

un

krievu

bija

sistēmā

izglītības

tajā

sastāvs,

iedzīvotāju

jaukts

neliels

bija

atzīmē-

pasniedzēju pamatskolās

vācu skolās

—

36,6%, ebreju skolās pat 39,8%. Līdz bas

1934.

daudz

(sevišķi tībā

vairāk

Ulmaņa

jūlijā

Skolēni nu

no

skolēnu

20% tikai

bija

līdzās

izdots

savas

likums

vai

centieni

skola,

Latviju

no

par

arī

vecākiem

latviskot.

Bū-

lietuviešu

un

vis-

latviešiem

skolu Tie

1934.

tautas

varēja

latviešu

savās

šādas

cittautieši

6,9%.

—

ar

skolās

poļi.

minoritātēm

tautības

obligāti bija jāmācās latviešu

vācu

nodibināšanās

jauns

nacionālajām

un

skolu

bija

skolās

ebreju,

skolās

diktatūras

bērniem, ja viens

jāapmeklē bija

tika

tikai

latviešiem laulību

piemēram,

mācījās krievi, baltkrievi

Pēc

vai

Tā,

aptuveni

Latviešu

skolas.

igauņu

izvēlēties

iespējas

bija ebreju), krievu

viennacionālas

tautī-

maija apvērsumam katras

plašas

valodu.

gadu sākumā

30.

12.

bija

mācību

jebkuru

15.

gada

skolēniem

gada

izglītību. izvēlēties

skolu,

skolās. Arī

bet

jauktu

bija latvietis, bija politikas pamatā jūtami

ierobežoja

demokrātisko izvēles brīvību.

Kopuma vijā 60

bija

var

spēris

atzīmēt, ka ievērojamu

tautas

soli

izglītības

darbs Lat-

salīdzinājumā

ar

stā-

vokli

tūdaļ

(97,5%),

vāciešiem

92,1%

pēc pirmā

visstraujāk

Atcerēsimies

šeit

skolu

arī

16.

maijā

Tomēr vidū bas

ministra

kulturālo

aptuveni

ir

gan

vērtēja obligātās valdība sākot

Lielākā

100

tās klases.

tikai

izglītības 1933./34. skolēnu

15

kas

līdz

100

izglītības

jomā

klasei.

ievērojamu

(daļa

arodskolās dati

skolu

provincē.

skolēnu vai

šis

atšķirību

aptuveni

pamatskolā

nebija

Rīgā

un

visvairāk

klasēm

bērnu, kas bija

gadā mācījās

gadiem

25

un

latviešiem, kā norādīja

galvaspilsētā

gada

Dēķēna

izglītības uz ses-

bija augsts krievu

līmenī

tautskaites

20

pirmajām

latviešu

Dē-

jo viņiem

tikai

mācību nekā

K.

norādot, ka

stāvoklis

baltkrieviem,

sestajai

uzrādīja

beigšanas stājās

1930.

Arī

obligātās

tika

slikts

apriņķī, kur uz

jo tikai 38%

skolā,

bija 88%,

las

klases.

stāvoklis

spīdošs,

jušies

un

seš-

kritiski

Saeimā,

līmeni. Pēc K.

bija attiecīgi

īpatsvars,

14 sestās

ķēns, cik

klasēm

Jaunlatgales

minoritātes

Sociāldemokrāts

izglītības stāvokli Latvijā,

krieviem

veidojās

gadu mācī-

obligātu

par

uzstājoties

sevišķi

30.

divgadīgu papildskolu

gremdēt izglītības

pirmajām

mi-

iestājās

skolēnu

daļa kā

tā

un

nosacīti.

jūnijā

datiem,

minētajiem jomā

8.

plaša

viņš

kursu

pamatskolas

30%.

visai

gada

23%.

Latvijas Re-

1924. gada jau jautājuma Saeimas sēdē.

šī

pēc 3. —4. klases,

jārunā 1932.

pieaudzis

attīstību,

gadīgas pamatskolas izglītību

ķēns,

ar

tomēr

par

postenī, atbalstot Sevišķi

bija

latvieši

—

darbību

izveidošanu.

pilnu sešgadīgās

pārtrauca

visaug-

gadā

gados bija

krieviem

aktīvo

pakavēdamies pie

beidza

15

un

Raiņa

tīkla

baltkrievu

par

30,3%

par

publikas izglītības noritāšu

skaits

lasītpratēju —

1935.

atradās

vietā

otrajā

un

ari

Kaut

Latvijā

ilggadējās atpalicības dēļ), tad

(Latgales

baltkrieviem

kara.

pasaules līmenis

lasltprasmes

stākais

bija

K. Dēdiezin iestā-

rādītājs obligātās

Ģimnāzijās

15 reižu

mazāk

pēc pamatsko-

komercskolās).

rāda, ka vecumā

apmeklējuši

ebreju

no

8 līdz

bērni

—

61

vācu bērni

95,2%,

latviešu

83,8%, krievu

71%

—

Latviešu cību

ģimnāzijās

vāciešu

vāciešu

struktūrā.

nālajā dams tižs

divos

kur

pilsētās, kārtām vēku

vācu

šai

laikā

skolas.

levērojams

darbojās

Vācu

studenti.

institūts, un

ievērotas

un

tautības gan

62

35

cil-

bērnus

savus

mācī-

nekā

arī

ielā

Nr.

atradās

9%)

Bez tam

nacionālās

kas

augst-

Elizabetes

bija teoloģijas, tieslietu,

29,

nodaļas.

filozofijas

mācību

bija latviešu

(aptuveni

īpatsvars.

privātas

institūtā,

82%

ebreju

kurā

vadībā

spēku

1933./34.

mā-

1933./34.

mācību

tajā

gadā

13

mācību

1934.

gadam

bija

103 studenti.

ļoti

ka

tas

kopumā

Latvijā

demokrātiska

ķatras

izglītības

dēļ),

turīgu

pamatskolas

studentu

divas

arī

un

bija

5%)

Herdera

secināt,

attīstījās lis

Otrām

ebreji.

192 mācījās Rīgā darbojās arī Krievu universitātes zinātņu

gadā

Var

bija augstāks

un

augstāks

no

ro-

pres-

1933./34. mācību gadā mācījās

te

nekā

(vairāk

(tagadējā Kirova)

spēki

atšķirībā

nacio-

izglītības

atļauties

kuriem vairāk

no

tautsaimniecības cību

varēja

Universitātē

studenti,

tautības. un

kurā

bija

ievēro-

par maksu.

Latvijas 8638

tie

un

ģimnāzijā,

bija

vidū

vācieši

—

un

šeit

izskaidrojums

izglītības prestižs

lielākoties

bija

Latvijas

kārtām

mā-

Ebreju

vidū

īpatsvars

Pirmām

ebreju

un

5,9%.

šo

krievu

14,6%,

—

—

ka

visa

no

—

balt-

bērniem.

visiem

no

audzēkņu

Domājams,

dzīvoja

vācu

ebreju

igauņu

78,5%,

—

62,4%

pārējo

tautību

klasiskas

īpatsvars,

skolot

šo

apstākļos.

tieši

un

skaita,

ģimnāziju

nekā

84,9%,

—

70,5%

—

mācījās

8,7%,

—

īpatsvars

lielāks

jami

bas

krievu

un

poļu

lietuviešu

81,7%,

iestāžu skolēnu

8,4%,

94,4%,

—

—

līdz

sistēma,

minoritātes intereses.

jomā

lielā

skolu

bija

Latgalē

mērā noteica

iedzīvotāju

arī

Sliktāks

(vēsturisku krievu

zemākus

izglītības

Vācu

ebreju

strauji uzlabojās.

un

kurā

un

tika

stāvok-

cēloņu

baltkrievu

rādītājus, minoritāšu

kas stā-

tautas

voklis

nekā

nāts

izglītības

Savādāka 1934.

maija.

gadā

skaits

41 līdz

no

baltkrievi

bija

līdz

Ulmaņa

bet

mācību

krievu

divām.

Un

minoritāšu skolu

valodu

valdīja

kārtību

Latvijas

kāds

noteikumi,

nieka nets ka

1932.

valsts

šana

gada

valoda

pilsoņu

Noteikumi

valdību

iestādēs

vai

uz

dās

1

Sk,;

flotē

noteikumi

un

visās

arī

personu

(tās izjauca un

dalībnieka

runas

155,-156. lpp.

paredzēja, tās

un

kā

lieto-

valsts atse-

arī ar

paredzēja,

ka

atļauju

Ulmaņa

krievu

tām.

paš-

vai

1935.

ar

gada

valsts

ap-

valodu, bet kaut

pieprasījumu «šinīs

tulkojamas

—

kabi-

attiecībās

priekšsēdētāja

vācu

Skuje-

pārējās

uzņēmumos,

un

Visplašākos

ministru

valoda

pie-

izstrādātie

pakāpeniska

locekļu pieprasījumu līdz

lietot

viena sēdes

turētās

ar

sfērā.

veidotais Šie

lietošanas

pieņēmis M.

valodu arī

valsts

vēlēšanām

var

arī

Saeimas

redzama

latviešu

juridisku

V3attiecīgā orgāna

vērsums)

ir

Valodu

kabineta

bija

partiju

armijā,

orgānu sēdēs

pašvaldības

valodu

Latvijā

un

par

ka

nacionālo

gados

nevis

šajā

18. februāri. 1

bija obligāta

višķu

Ministru

gan

valsts

pašvaldības

un

bet

centra

vadītais

ne-

sama-

starpkaru posmā Lat-

noteica

sašaurināšanās

par

tika

atzīmēsim,

jomā.

pēc tiem 30. gados

un

demokrātisma noteikumus

politikas

Republikā

likums,

ņemtais

vairs

sistēma netika likvidēta.

Aplūkosim tagad stāvokli, vijā

tomēr

cieta

Sevišķi

skaits

sa-

ģimnāziju

viņiem

gadā

diktatūras

autokrātiskās

gadu

minoritāšu

ģimnāziju

pēc

ievēro-

1939./40. mā-

17, t. i., turpat 2,5 reizes.

līdz

9

no

skaits

mācību

1933./34.

ar

53,

1939./40.

—

ģimnāziju, arī

zināts

K.

55

no

veidojās

skolu

ģimnāziju skaits

salīdzinājumā

mazinājās

laukā

izglītības

nodroši-

stāvoklis.

—

Minoritāšu

jami saruka. Arī latviešu cību

vairāk

pat

latviešu

—

situācija 15.

gada

bija

jomā

pamatnācijas

latviski».

Tikai

valo-

pilsētu

Red.

63

pašvaldībās, kur,

pagastu

un

mazāk

nebija

kādas

datiem,

tīšanas

tautības

pagastā

atļauta

vācu

kur

Vidzemē,

skai-

piederīgo

attiecībās

arī

Šis noteikumu pants

krieviskajos

apriņķa

latgales

minoritātes

pašvaldības

tika

piederīgiem

valodas lietošana.

Iršu

50%,

par

tautas

pēdējās

pēc

atsevišķas

krievu Jaun-

bija spēkā vai,

pagastos

vairākums

šās

ar

vai

piemēram,

iedzīvotāju

bija

vācieši.

iestādēs

1932.

brīvu

dzēja

ģināliem,

tie

pašvaldības

bija

gada

valodu

ja

biedrību

jābūt

šos

kaut

valsts

un

1932.

vācu

1 64

Sk.:

152.

kā

zī-

pašu

pieļauts pēc

—

arī

un

iespējas

ierobežotas.

kārtību

latgaliešu

iestādēm

valsts

un

uz

šie

darb-

izloksni

sludinājumos par

pa-

amatpersonām

iesniegumi

latgaliešu

vairs

valodā.

Red.

demokrā-

ļoti

pašvaldības

izkār-

valodu

šādu

nebija.

Saeimā

g.), kurš

(1929.

kā

bija

iestādēm

un

izloksnei

krievu

lpp.

izņemot

lietošanas

orgānos

noteikumos

lietošanas

un

vērtēt

valodu

lietot

atļāva

gada

rullis

firmu, un

ministru kabineta noteikumi

valsts

sarakstē,

Valodas

un

valodā.

ka

spiedogiem

valodā,

privātpersonu

un

latgaliešu

kārtības

arī,

valodā tika

var

visām valsts

noteikumi

tiesību

citā

minoritāšu

Latgalē

un

paredzēja

valsts

noteikumus

jāpieņem iestāžu

tnēm.1

valsts

uz

valsts

tulkojumu

izkārtnēm,

pašvaldības

vedībā

dokumentu ori-

valodā.

arī

arī, ka

izloksnē.

ari

utt.

gada 11. augusta

redzēja

valodu pare-

valsts

svešvalodā,

valodu

sastādītiem

latviešu

Kopumā

paši

pievienot

valsts

par

tiskus,

1921.

sastādīti

nosaukumu. Teksts

firmas teksta

par

Dažādu

amatpersonas pieprasījuma pamata

orgānu

uzņēmumu, mogiem

noteikumi

ri-

audzināšanas

un

lietošanu.

tika

nepieciešams

Noteikumi

mācību

grāmatniecībā,

presē,

kulta

darījumos, reliģiskā

tirdzniecības

Sapulcēs, tuālos,

atļāva

Jāatzīmē,

noteica

Saeimas

deputātiem ka

vācu,

runāt krievu

un

ebreju tautības deputāti šīs

kā

to liecina Saeimas sēžu

tības

ruļļa

lodā

teikto

147.

deputātu

stenogrāfu viešu

birojam

ka

Latvijas

citu

arī

Latvijas

valsts

prasmi.

1921.

teikumi

paredzēja,

līdz 31.

1922.

1.

gada

šis

priekšā.

ir

aprīlim

izglītības

likums

2

valodas kā

tīgi

valsts

latviešu

īss

Šie

viņi

kabineta

valodas

par

ierēdņu

jāiztur

un

komisijas

ierosinājuma

pieļāva

arī

Tā kā

va-

latviešu

šajos notei-

bija paredzēts

pusgadu),

ar

pieņemt

valsts

nostiprināja

funkcijas.

ne-

gada

1922.

nepietiekamām

apgūšanai

(mazāk

par

ar

veidā

no-

dienestā,

sevišķas

vadītāju

jau-

valodas

pietiekami

līdz

noteikumi

valodas

termiņš

konkurencē

arī

latviešu

valoda

resoru

pieļaut

lietošanu

izvirzījās

valsts

ministrijas

pēc

latviešu

var

(Latgalē

jāiemācās

zināšanām.

kumos

ja

pa-

valodā.'

paredzēja, ir

valodu

novembra ministru

ierēdņiem,

ierēdņu darbā speciālistus lodas

valsts

vajadzības

ierēdņu

piekrišanu izņēmuma

ministru

savukārt

likumi

sākumposmā

lat-

iespiežams

iestādēs

vācu)

va-

Saeimas

valodu, bet vēlas palikt valsts

decembrim)

pārbaudījums

tiesu

vai

krievu

un

pants

jāraksta

un

iestāžu

ka

teksts

iekārtas

un

krievu

gada 22.

valsts

pārvalda

tiesu

Republikas

par

Saeimas kār-

vācu

113.

Saeimai

apstākļiem

pēc

plaši izmantoja,

iesniedzami

runu

ruļļa

tiesās

valoda

(piemēram,

tājums

šo

un

Republikas

bet

valoda,

teksti

runu

iesniegumi

darīšanu

ka

paredzēja,

Kārtības

tulkojumā.

redzēja,

ka

pants

tiesības

stenogrammas.

var

vietām

latviešiem

valsts

apvērsuma

ārkār-

secināt,

ka

dotas

tika

priekšrocības. Pēc K. litikas 1934.

Ulmaņa

jomā

gada

grozījumos 1

2

3

izdarītā

skaidri 14. un

Sk.:

154.

lpp.

Sk.:

153.

Sk.:

157.

lpp. lpp.

izpaudās

jūnija

ministru

papildinājumos —

—

—

valodu po-

antidemokrātiska kabineta par

ievirze.

izdotajos

valsts

valodu3

pārtika

Red. Red. Red.

65

ka

paredzēts, izrādēs valodas

iekšlietu

ar

atklātās

turpmāk

dažādos

un

ministra

Par

atļauju». kāpšanu tika paredzēti bargi personu

nistratīvā

kārtā

nešiem, vai 1935.

likumu

mos

kur

valsts

lietošana

ļauta

vai

1935.

gada

citādi tie

bija

1935.

gada

miem

1.

līdz

kabinets vairāk

visos

6

mē-

Tā

pieņēma

sašaurināja latviešu

privātos

va-

iestādīju-

Turpmāk pašvaldībās, skaits

latviešu

50%

pārsniedza tika

valodai

lietošana

pie-

minori-

(citu

neieguva), bet tikai

līgumus,

ar

iekš-

likuma

1.

aprīļa.

(sākot

bija jābūt

lodu

lietošana

mos

tika

Visiem

izkārtnēm

ar

tēm)

rakstītiem līdztekus

pieļauta

tikai

latviešu

rūpniecības

un

lietvedību

uz

sākot

pilsoņiem,

ar

valodā,

spēku.

tirdzniecības

jāpāriet

vekse-

aktus,

dāvinājumu

Latvijas

februāri, bija jānoformē

šķiras

miem

arests

iespējas.

valodas

rakstus

neieguva

II

un

pār-

atļauju.

saistību

ļus,

vēl

pārstāvju

līdztekus

rakstiskos

Visus

kas

,

valodas šādas tiesības

lietu ministra

I

1

obligāta

krievu

amat-

noteikumu

naudas sods admi-

—

vai

tiesisku raksturu.

skaita,

svešas

kopā.

lietošanas

minoritātes

vācu

sodi

ministru

valodu

iedzīvotāju

tāšu

sodi

kļuva

publiski

ar

kādas

valodas

1000 latiem

janvārī

valodu

minoritāšu lodas

5.

gada par

līdz

abi šie

arī

publiskās

lietot

«var

viņa pilnvarotu

vai

valsts

vai

sapulcēs

priekšnesumos

atklāta

un

ar

valodā.

preču

etiķe-

citu

va-

gadīju-

šajos

ministra

no

izziņoju-

Kādu

valodai

iekšlietu

uzņēmu-

valodā

rakstura

beidzot

valsts

latviešu ar

valsts

vai

viņa

pilnvarotās personas atļauju. Jaunais lodu

likums

lietošanas

ievērojami

iespējas

un

nacionālo attiecību klimatu Līdz

1

66

Sk.:

1934.

ierobežoja

nelabvēlīgi

lpp.

—

Red,

va-

Latvijā.

gada valsts apvērsumam

158.—160.

minoritāšu

ietekmēja starpLatvijas

Repub-

likā

bija ārkārtīgi daudz politisko partiju

sabiedrisko

un

organizāciju. Pēc

lekšlietu

politiskās partijas,

cionālo minoritāšu un

1

poļu

panāca

tāti, par

politisks krievu

minoritāšu

kuriem

minoritāti

pārstāvēja

tiem, pareizticīgo

un

un

1

un

deputātu

noritāti

partijas, Latvijas Rodas

1

—

no

vijā,

kamēr

3

vājāka ka

1)

vai

nu

politisko aktivitāti,

stāks

nekā

krieviem;

lauciniekiem

arī

un

2)

šās

tas

pārstāvnieLat-

Satversmes

arī

īpat-

daļēji noteica divi

izglītības

vai

un

kavēja

vāciešiem

kultūras šās

tautī-

bija stipri

augvai

piederība pie pilsētniekiem

determinēja

un

deputāti.

nacionalitātes

situāciju

stimulēja,

mi-

Israel»

īpatsvaru

pārstāvniecība

ar

pašvaldību

«Mizrahi», 2

politiskā

minoritātes

tautības

attiecīgās

kas

zemnieku

«Agudat

no

pārstāvēja

nekā

šādu

apvienoto

deputātu. Ebreju

2

vāciešu

šās

politiskā

stipri

1

—

deputā-

frakcija

apriņķu

un

organizācijas

kādēļ

pārsniedza krievu

bija

līmenis,

ar

deputāti:

cionistu

Domājams,

faktori:

pagastu

2

krievu

darbinieku

sabiedrisko

savienība

jautājums,

Saeimā

svars?

un

poļu-katoļu frakciju

cība

sapulcē

vēlētāju

deputātiem,

Vācu

minoritāti

vecticībnieku

Latvijas

pārstāvēja

partija

ar

2

Saei-

depu-

(patiesībā

frakcija

ar

partijas 17

tautas

krievu

darbinieku

krievu

šīs

vēlētāji.

krievu

deputātiem,

darba

organizācija

apvienības

bas

6

ar

vecticībnieku

krievu

175 386

baltiešu

vācu

na-

—

Pēdējā

pārstāvēja

partijas

bija nobalsojuši

bloks)

visas

jau

Latvijā

30

ebreju, 5 krievu

ievēlēšanu Saeimā.

pārstāvju

sastāvā

mas

Ne

partija.

9

gadā tām

no

15 vācu,

partijas:

politiskā

savu

1928.

datiem,

ministrijas 62

bija reģistrētas

attiecīgās

minoritātes

po-

litisko aktivitāti. Tātad sava

mējami par

visām

galvenajām

pārstāvniecība arī

kuriem

13

Saeimā.

latgaliešu

balsis

atdeva

Latvijas

Pēdējā

politisko 132 341

minoritātēm Saeimā

grupējumu

vēl

bija atzī-

deputāti,

vēlētājs. 67

Plaša

Latvijā

biedrību

vicnibām

politisko

un

1923.

sekmēja

politiskajām

un

grūti minēt, jo tas

skaitu

Precīzu

Latvijas

gadiem mainījās.

ar

izveidošanos

biedrībām,

par

organizācijām.

pējo sabiedrisko organizāciju ir

tikla

partiju likums

gada

sa-

ko-

Republikā

1928.

gadā

to

bija pāri par 8000. kas

Biedrības, stāvjus, dzīves tības

aspektiem.

bēru

tējiem,

kuras

rība,

laulībā.

bība kās

diktatūras

tika

aizliegta, tika

partijas

niecības

cieši.

izveidošanas bas. Līdz laikā

lielā

Tika ram,

ar

gaidīja

slēgtas

«Hisachduth

slēgta

Pēc

politis-

tirdzniecības

1934.

gadā

rūp-

un

tika

biedrības

daudzas

likvidē-

ģildes,

un

tika arī

ierobežota

vairākas

Bnei

Hoom»,

biedrī-

diktatūras

birokratizēta.

un

kultūras

nacionālā

jaunatnes

Ulmaņa

vā-

kameras

lauksaimniecības

dzīve K.

pēc dar-

partiju

Lauksaimniecības

pēc

to sabiedriskā

mērā

ebreju

kā

izveidojušas minoritātes, piemēram, liktenis

Līdzīgs

Tā

sieviešu,

reliģiskās

nacionālo minoritāšu

rūpniecības

un

trūcīgām

nacionālas

biedrību tika

izveidošanas

kameras

tās, ko bija

visas

likvidētas.

tirdzniecības

tas ari

šo

bied-

ebreju

krājaizdevu,

nodibināšanas.

jau-

trūkumcie-

palīdzību

Darbojās

Daļa

pat

izglī-

un

sociālos

palīdzību

sniegt

kooperatīvās,

studentu biedrības.

Ulmaņa

bija

pār-

sabiedriskās

kultūras

kārtoja

Pastāvēja

organizēšanu.

jaunatnes, sporta,

veica

citas

aizsardzību,

uzdevums

līgavām, stājoties

un

tām

no

funkcijas,

veselības

—

minoritāšu

visdažādākajiem

ar

Daļa

izplatīšanas

tājumus

nacionālo

apvienoja

nodarbojās

un

«Latvijas

biedrības, kultūras

piemēbiedrība

Universitātes

žīdu

juristu studentu biedrība». Pārsteidzoši, par

jai ka

68

spīti

ka

arī

autoritārās

ievirzei,

tika

Latviešu diktatūras

slēgta.

K.

Dziesmusvētku

sludinātajai

Ulmaņa

patstāvīgu biedrību pastāvēšana

valdība

biedrība,

nacionāla-

uzskatīja,

varētu kultivēt

ideju

plurālismu režīma

agrāk

Ja tiesu šo

līdz

un

to

ar

1934.

graut

15.

gada

maija

pamatus. biedrību

par

tad

iestādes,

pēc

atcelt

gada

lekšlietu

jautājumu izšķīra

tiesības

slēgšanu

1934.

nomainīt

un

un

likvidēšanu

15.

maija

biedrību

apvērsuma

kurai

ministrija,

lēma

vēlēto

bija

arī lo-

orgānu

cekļus. Lai valsts

likvidētu

skaidrojumi Lai

dzīgi.

šā

par

pietika

ministram

valdi

vispār

tas

1935.

biedrs

A.

12.

tika

18.

atcelti

Kopmanis martā

un

revīzijas

Kā

žādu tika

ilgākā

par

vai

vācu

biedrībai, biedrību

vācu skolu

laika

tika

posmā

biedrības.

jaunatnes

biedrībām

«kuru

bija

darbība

3

S.

un

latvieši

S.

jan-

Levins,

1

un

krievs.

biedrību

neskāra

gada

skāra

da-

likvidēšana

no-

visas

14.

biedrības

vai

vai

likums

paredzēja, ka

kamerām,

slēgt

nevēlama

latviešu

februāra

to savienībām

tiesības

sastāvā.

pilnā

represijas

attiecīgām

ir

17.

gada

Lurje,

nomainītas

Taču

un

ugunsdzēsēju

1935.

ņēmēju biedrības valde

iestāžu

1938.

pakļaujamas arī

darba

varas

biedrības.

sabiedrības

brīvprātīgās

iecelti

vācu

komisija

priekšsēdētājam vienības,

Baltiešu

tau-

ministra

Kuldīgas

cionistu

ar-

inte-

ebreju

iekšlietu

draugu

un

amatiem

to vietā

secināt,

bezpeļņas

biedrības

Talsu

likvidēties

ebreji I. Moskovičs,

un

virzienu

minoritāšu

atzīts

slēgt

locekļu

Latvijas

varam

sabiedriskajām

un

februārī

slēgta

Rēzeknes

no

valdes

20.

tika

ieceltu

nekādu

nevajadzēja

skolnieku

nolemts

vietā

pa-

vaja-

«Hechover» utt.

Savukārt

Š.

ierosināja

martā

organizācija biedrības

21.

gada

bijušo

martā

vārī tika

paša

Bērziņš

ģimnāzijas

Latvijā,

tika

gada janvāri

tā

klubs,

tuvāki

nebija

tās

un

kaitīgu

«par

nekādi

saturu

formulējuma

gumentu. Tā par kaitīgu valsts resēm

atzīt

to

interesēm»,

biedrības

atlaistu

iekšlietu

citu,

biedrību,

sabiedriskām

un

un

vai

to sa-

kaitīga valsts

interesēm».

69

Tam, ka

dažādas

tama

pat

un

kopīgu

starp

rīgajiem.

nacionālo

veicināja

Latvijas

Republikas

runāt

palīdzības Vācu

(piem.,

atsvešinā-

piede-

tautību

demokrātiskajā

posmā

sabiedriskās

nacionālās

vilku

pēc nacionā-

ievērojamu dažādu

visas

par

kulturāli

sapro-

kultūrizglītības

organizēšanās

dzīvojošajiem

savās

pilnīgi

sociālo,

biedrību

biedrība)

principa

organizēšanu

Ja ir

ekonomisko,

Latvijā

nešaubīgi

var

tad

vaļasprieku

piederības

tību

trūkumi.

vērtējama

veidošana,

audzēšanas

suņu lās

pozitīvi

un

biedrību

Latvijas tautības norobežojās

bija arī noteikti

biedrībās,

dzīves

autonomijas

pa-

jautājums par nacionālismu Latvijas

sa-

uz

matiem. Jāiztirzā

arī

dzīvē.

biedriskajā Kopumā

lielum

kreiso

partiju

demokrātisku

labēji

deputāti pozīciju.

To

nacionālajā

centās

loma

tijas Mēnešraksts»), tirdzniecības,

Latvijas

rūpniecības

un

Latvijas

saimnieciskajiem

Latvijas

ka

tikai

bija

iedzīvotāju

veikals vai

locekļiem

uzņēmums. Kopā

šis

īpašnieku

pašdarbīgajiem

saules

kara

posmā

Domāju,

70

mazāk

par

vērtējama ka

šī

no

uzņēmumiem. strādājošiem 25%

lauku

Latvijas

saimniecība,

veidoja 61% (pirms

ģimenes

no

visiem

pirmā

Tādējādi Latvija

tipiska sīkburžuāziska

dominējošā

no

Atzī-

pašdarbīgo

strādājošajiem

iedzīvotājiem 25%).

uzņē-

11%

vāciešiem

sava

ar

slānis

kā

vi-

Kā

(«Bal-

amatniecības

un

darbinieki.

piederēja

valsts

karu

41%

39%

algoti

na-

gadā latviešu rokās bija tikai

visiem

arī,

dzīvē.

«Baltische Monatschrift»

1924.

piederēja

šeit

galēji

ekstrēmu

saimnieciskajā

Ebrejiem

iedzīvotājiem

ieņēma

zināmi

ebreju kapitāla

un

mumu.

mēsim

jautājumā

kultivēt

vācu

latviešu Saeimas

Sevišķi

jāatzīst, ka

Latvijā arī

izdevums

lēsa baltvācu

nacionālisms

svešs.

bija

Tomēr

sekmēja

ievērojamā

38%

ekstrēms

daļai

lielajai

grupējumi

cionālismu. sai

teikt, ka

var

tautas

sīkburžuāziskā

pa-

starpzeme.

sociālā

struktūra

noteica

sabiedrības

arī

drumstalotību neskaitāmās bās

raksturu.

gūt

rēja

lai

un

P.

Šādi

rakstā

ienaidu»

pārliecinoši

pausmes

raksturo

ņas

arī

latviešu

no

tautas

izveidota

bas»,

izteica

cionālais

ņiem

un

priekšvēlēšanu aktīvisti

mokrātu izveidotās

Šis

notikums

dība

bija

aizliegt, boties

kārtnes.

dza,

un

Šo tās

viešu par

—

vietā

1931.

1933.

arī

apvienība

tā

Latvju

strādnieku

gada

Latvju

na

mīti-

februārī

15.

nacionālā kluba

Masaku,

sociālde-

sporta savienības biedru debates

Saeimā,

nacionālā

kluba

netraucēja

nacionālistu 1927.

gadā

gadā izveidojās

gadā

mērķi kundzī-

jūga

fašistiem.

A.

augustā organizā-

savu

par

«žīdu

1925.

laikā

Latvju

Tā

no

uzbruka

organizāciju

29.

gada

nacionālistu

klubs.

kuri

izstumt

diktatūru,

tādējādi nodrošināt

un

1922.

plašas

organizāciju

tautas

pozīcijas,

Rīgā.

Latvju

jauna

organizācija.

nacionālistu

strādnieku

izraisīja

bet tas šo

zem

Remai-

Strādnieku

spiesta

tau-

Latvijas

itāliešu

kampaņas

iz-

dažādu

starp

valdības

vairākkārtīgi

nogalināja

gados

tautisko

un

biežās

atbrīvošanu

demonstrācijām

nacionā-

20.

nacionālisma

šās

nacionālu

nacionālais

va-

latviešu

izmanīgākos

jau

nestabilitāte

ekstrēmā

simpātijas

klubs

vien

parādījās

cīņu

uzplaukumu.

latviešu

deklarēja

ka

politiskās dzīves pirmā

Latvju

—

ekstrēmo

tikai

tautu naidu

periodā,

nodibināt stabilu

cittautiešus

cija

parādīja,

Politiskā

stiprināja

aicināja

tika

«Pret

parlamentārajā

sabiedrībā

laikrakstos

konkurences

uzņēmējiem.

publikas

bieži

aicinājumi

noskaņotajos Latvijas savā

starpnacionālo

iepirkties

gremdētu

tādējādi

Stučka

tību

ietekmēja

aicinājumi

veikalniekus.

listiski

arī

sa-

biedrī-

partijās,

sīkburžuāziskā

Tieši

izplatību

veikalos,

ebreju

kā

organizācijās,

un

attiecību

ārkārtīgo politisko

politiskajās

ieguva

turpmāk darkluba

valdība

—

iz-

nolie-

«Ugunskrusta»

nosaukumu

«Pērkoņkrusts»,

val-

un

darbību

—

Lat-

izveidodamās

politisku partiju. «Pērkoņkrusta» statūti paredzēja, 71

ka

uzņemami tikai latvieši.

partijā

prasību,

izvirzīja valstī

latviešu

jāatrodas

«Pērkoņkrusts» mācību

koņkrusts» kur

tur,

uzvaru».

pieprasīja tiešu rās

pret

īpaši «Pērkoņkrusts» ari

vāciešu

citu

un

lietuviešus

(izņemot

kategorijas sludina

kās,

darba

ir

lauks

t.

naidu,

citām

un

darba

pret ebrejiem. Tas

vērsās

Latvijā

cittau-

dzīvojošo

slēgt

un

i.,

«visur

tikuma

gara,

ieskaitīšanu ot-

pilsoņos. Tāpat «Pērkoņkrusts»

šķiru

lat-

brošūrā «Pēr-

un

tās

piepra-

organizācijas,

gan komunistis-

apkarot

sociāldemokrātiskās

gan

iestāar

sveštautiešiem

igauņus)

un

sīja atzīt par pretvalstiskām kas

ierobežojumiem».

propagandas

latviskā

par

tā

varai

pašvaldības

un

mācību iestādes

un

partijas

cīnās

varām

naidīgām

ka

uzsvēra,

latvietis

Savā

programmā

saimnieciskai

bez

valsts

izglītības

valodu.

Savā

un

rokās

lai

prasīja,

des finansētu tikai viešu

«politiskai

ka

organizācijas

bied-

un

rības. Dažādos nālistiskās

gados

izveidojās

organizācijas

arī

citas

ekstrēmās

«Tēvijas

—

nacio-

«Latvijas

sargs»,

sargi», «Latviešu aktīvo nacionālistu savienība». 30. gadu sākumā

tija

Latvijas Nacionālsociālistiskā

nodibinājās

tija, kas uzņēma

bija

sakarus

samērā

neliela. tā

grupējumu pārstāvji Līdz

ar

latviešu

ganizācijām

ar

hitlerisko

Jāatzīmē arī

netika

ekstrēmajām

atzīmējamas

arī

gan, ka ievēlēti

nigung» par

lisms B.

ir

pamatojumā

Baltijas 1932.

hitlerisko

uz

grupas. 1931.

kas

kolonizāciju. tika

uzsvērts,

tradīciju no

ekstrēmo

cilāja

Šās ka

uz

to, ka

gadā

jautājumu

grupas

ideolo-

nacionālsociā-

turpinājums.

sociāldemokrātu

valdība

or-

Vā-

Verei-

Jāatzīmē,

līderiem,

gada 7. jūnijā Saeimas sēdē, vērsa

tātu uzmanību

72

vācu

viens

šo

par-

Saeimā.

nosaukumu «Baltische

ar

apvienība»),

vācisko

Kalniņš,

nādams

grupa

(«Baltiešu

Latvijas

ģiskajā ka

šāda

par-

bet šī

nacionālistiskajām

baltvācu

ciju orientētās nacionālsociālistiskās

izveidojās

Vāciju,

ru-

depu-

ļoti iecietīgi noraugās

baltvācu

uz

ka

dīja,

dentus

valdība

komunistus.

preses

nodaļā

kuri

liegusi Padomju Savienībā anr/iHHCKoro

«floAßH>KHbie

mata»), skolas

vecuma

valodas

bērnu

tulkoto

kustību

Bauera

pārdošanu

30.

dītā

sākumā

gadu

centra

partiju

novembrī,

savieniba,

sastādīja partiju

valdības,

un

Jau tika

izglītības

nacionālo

zaudēja

partijas

politikā

M.

pro-

sāka

Skujenieka 1931.

izva-

gada

minoritāšu

nacionālo IV

uz

balsis,

sastādīja

1932.

tam

minoritāšu

viešu

ģimnāziju

neguva atbalstu

A.

ministrs,

skolniekiem

tikai

Saeimu

un

valdību

Zem-

gan

centra

pieauga

latviešu

ar

pil-

grozījuma

Ķēniņš,

mācību

un

šis

A. Ķēniņam

1934.

pieņēma

mino-

kursus

lat-

ierosinājums nācās

demisio-

tendences

pilsonis-

gadā, apspriežot

likumprojektus.

val-

ģimnāzijas

pieļaujot

valodas

Tomēr

iespējas

Skujenieka

likvidēt

ekstrēmistiskas

kongresā

lietošanas M.

valodu,

dzimtās

partijās pastiprinājās savā

gada noteikumi par valsts

ierosināja

ietvaros.

Saeimā,

Nacionālistiski

centrs

Hitlera

pieļāva

izveidojās

no

minoritāšu valodu

Bez

ritāšu

tversmes

vācu

no

sociāldemokrāti, kas agrāk parasti

Tās

ierobežoja

dības

kajās

kas

vēlēšanās

atzīmēts, ka

orgānos.

nēt.

pat

HačopuuiKaM»

sīkpilsonisko partiju deputātu atbalstu.

valsts

ar

valdības

tendences.

atteikties

gan

iespaids.

sonisko

valodu

jo

brīvi

grā-

(«Pirms-

veikalos.

valdība,

varēja

atbalsta,

grupu nieku

bet

ka

«yqe6HHK

mācību

un

strādnieku

Latvijas

nacionalistiskas

pausties 6.

Rīgas

faktu,

grāmatas

valodas

rotaļas»)

vācu

stu-

izturas

absurdam, ka aiz-

«PyKOBOACiBO

burtličiem»),

(«Rokasgrāmata

naidu

AOuiKO/ibHHKOB»

Hrpu

Nacionālsociālistiskās grammas

izdotās

(«Angļu

H3biKa»

norā-

«visādus

minēja

un

līdz tādam

visu

ar

Kalniņš

salikusi

izdevumu»,

Krievijas

valdība nonākusi

Latvijas

B.

zooloģisku

ar

bet

rosīšanos,

apkaro

korporeļus,

—

katru

pret

nacionālsociālistu

centību

un

sparu

Tā

Sa-

Demokrātiskais

rezolūciju,

kurā

izteica

73

«tām

protestu žīdu

un

latviešu

kalpībā»,

Nacionālistisks K.

arī

Ulmaņa

vērsums

biedrs

1934.

ka

gribot

ir

apvērsums kuru,

kā

Tomēr

K.

jūnijā

bija

valdība

«Valdības

«pērkoņkrustiešu»

sapulci,

jas

kurā

bet

apvērsums, mēr ka

vara

K.

arī

Ulmanis

«vienlīdzīgi kulturālās

Ulmanis

K.

uzsvēra,

«Pērkoņkrusts». «Pērkoņkrusta»

arī

1934.

atrasts

ticis

pērkoņkrustiešu ciest

sev

16.

gada

šās

apsveikts

prasība

ka

lozungu,

Latvijas

izvirzījis

tika

mēr-

apvērsuma

policijai pārsteidzot

gan

nevēlējās

nevēlēšanās

ka

valstī».

uzsāka

izvirzīta

nonāktu

radiofonā,

tautību ka

ap-

sociāldemo-

principiāla

Vēstneša»

informācijas,

apkārtraksts,

maijā

23.

latviskās

agrāk

Ulmaņa

numura

prezidenta

dzīvojošo

Rankā

realizējis

Pēc

Ministru

izraisījusi

latvietību mūsu

zināms,

vajāšanu. nija

16.

runā

valsts

Skujenieks uzsvēra,

ķis esot «stiprināt

bija

īstenotais

jo tie deklarējuši,

Latvijā

visu

M.

vajadzības».

esot

deputātu

latvietību»,

sekmēt

Savā

runādams

apvērsumu

komunistu

un

«aizstāvēt

maijā.

valdību».

platformas

idejiskās

piekritēju

15.

gada

vācu

pārgājušas

«nacionālu

savas

viņa

Skujenieks,

M.

apgalvoja, krātu

pēc

un

kuras

partijām,

pieprasīja

organizāci15.

maija ka-

turpināt cīņu, rokās.

blakus

jū-

slepenu

Saprotams,

politiskus

kon-

kurentus. K.

diktatūras

Ulmaņa

nacionālisma

laikā

ideoloģija, kas

plaši

tika

tika

likta

propagandēta

visu

sabiedrisko

disciplīnu pamatā. tad

Kāda nātā un

bija

latviešu

J.

Lapiņš,

mācība? vēlākais

maija

«Jaunais

filozofija», 74

nacionālisms»

nacionālisma

«nacionālisma ka

ideoloģiju,

filozofija, tā

tuvoties

centās

bez

novirza

kas

K.

cilvēku

pēc

1934.

Ulmanim,

nāca

pie ir

jūtas

gada

rakstu

ievadrakstā

(1936)

šaubām,

sludi-

ideologu

sociāldemokrāts

kādreizējais

nacionāldemokrāts,

nesekmīgi

krājuma tirzājis

nacionālisma

atziņas,

izka

nevienlīdzības un

prātus

«no

vienlīdzības

vispārcilvēciskām ka

tēze, dabas

arī

rasisms.

kas

zinātni»,

ka

liecību,

cilvēki

Citu

ses.

J.

«mērī

asiņu

balss»

cilvēka

teiktā

izriet

secinājums:

asiņu

tīrība.»

dvēselē

spēkus. Pats šodien

sevi

Kā

autors

redzam,

jāsargā nacionā-

kultūras

vairot

pa-

tautas

pašas

ceļā

ra-

rada

augstāk

senāk

nācijas

kultūra

nacionālā

iekarojošo,

savu

No

paredz

dabīgā

tīras

rasei

nacionālās

ar

saprotams,

zaudējusi

nav

raksturu.»

par

«Ja

atzīmēja:

cenšas

savairošanu,

locekļu

ikvienai

nacionālisms

tagad

pie

Tika

mācības,

rases

darbībā».

un

«Tāpēc

Lapiņš

tur, kur ir

pēc

lisms centās tautas pielaulāt tad

uzklausīšana.

visnosvērtāki

nesaskaņas

līdzību,

seko

dabiskā,

«rasu pozitīvi novērtēja pētī cilvēkus un ir radījusi pār-

piejaukums,

J.

Tālāk

pie

Lapiņš

un

ir

mācībām».

«atgriešanās

«asins

likumiem»,

skarts

ir

nacionālisms

arī

imperiālistisko

necenšas

maskēt

savu

ultranacionālismu.

tēzi,

Aplūkodams viduslaikus», esot

lisms

no

šās

Sai

pašā

dicīnas

īpašībām.

latviešu

38%

pārsvaru,

valsts

krājumā plaši

zinātņu

izpētīto

I.

rases

latviešiem

secinājuma,

trumbaltu mams.

Pēc

«uzrāda

rases

H.

labi

ka

tēlojums

un

at-

darbā», bet arī vienlaicīgi

arī

spriests

370

par

konstatējis, ka,

Jērumas

ziemeļrases rases

pēc

H.

me-

38%

pazīmju 21%

pārsvaru,

pieder pie

citām

rasēm

tomēr

nonāk

Gintera

aus-

galīgi nepieņe-

austrumbalti

atriebību»,

latviešu

pētījumiem,

latviešiem

vārdiem,

apdomātu

vis-

nacionā-

jaunais

antropologa ir

ne-

ticības

pazemību

jau sajaukušās!),

vācu

Ginlera

kristīgās

varai».

austrumbaltu un

atnesīšot

jau nebūt

tas

mācīja

tika

I.

ka

Savukārt

uzrāda

sieviešu —

ir

Kohs,

doktores

pazīmes līdzsvarotas

(tātad pie

kad

laiks,

gan «sludina sacensību

rasiskajām

šīs

atzīmēja,

pasaules».

«padošanos augstākai

nacionālisms

«jaunais

jo «viduslaiki

vadības

augstākās

ka

Lapiņš

slikts,

nekas

teikšanos

J.

tiem

ir

brutāli,