Latvijas komjaunatnes vēsture dokumentos 1917—1970

Citation preview

LATVIJAS KOMJAUNATNES VĒSTURE DOKUMENTOS

1917-1970

VISU

ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENOJIETIES!

LATVIJAS PSKP

LATVIJAS

CX

KP

CX

PARTIJAS

VĒSTURES

MARKSISMA-ĻEŅINISMA

ĻEŅINA

KOMUNISTISKAS CENTRĀLA

INSTITOTS

INSTITŪTA

JAUNATNES

—

FILIĀLE

SAVIENĪBAS

KOMITEJA

LATVIJAS KOMJAUNATNES

VĒSTURE DOKUMENTOS 1917—1970

IZDEVNIECĪBA

«LIESMA»

RĪGĀI973

3KJSKL) La

805

Atbildīgais

y

redaktors vēstures zinātņu kandidāts S.

0-1-4-1 08-73

K

M801(ll)-73

Ziemelis

PRIEKŠVĀRDS

Vissavienības nība

ir

palīgs

cams

tās

pulkiem,

Jaunatnes

slavas rami kurā

un

Savienības

saistīta

republikas

uzti-

Latvijas Ļeņina Komunistiskās komjaunatnei

darba

un

tās

ceļš,

pagātnē

šodiena

komjaunieši

gūst

ir

nešķi-

celtniecību,

sabiedrības

komunistiskās

ar

Savie-

partijas

VĻKJS kaujinieciskajiem

no

Latvijas

apmirdzēts cīņu

mūsu

ir

sastāvdaļa,

Savienība.

Komunistiskās

Viens

rezerve.

Jaunatnes

Komunistiskās

Ļeņina

Padomju

arvien

jaunus

un

jaunus panākumus.

Augsti

novērtēdama

savienības Centrālā

50.

vēstulē

Komiteja

mitejai sakarā

ar

Latvijas

Lielās

gadadienu rakstīja:

tāpat kā sturoja

visus

komunistiskā tautu

Sai

Oktobra Pēteris

Stučka,

Fabriciuss,

natne.

Jānis

turpinās

vijas matas

komjaunieši

Latvijai

darba

rak-

tomēr

ķīlu

drošu

pabeigs

un

visas

pasaules

revolucionārajam

Roberts

Rudzutaks,

un

sāka

Eihe

realizēt

godī-

tam,

ka

īstenot

un

Jānis

lielās

re-

1

sanāca

1919.

pastāvēja padomju

vara,

kongress

pirmais tolaik

sociālistiskās

rīkus

uzmācās

jaunatni,

meitenes,

uzvaroši

arī

bija piedalījusies

lesaistījušies

un

kurus

attīstīt

komjaunatnes

izcīnīšanā

un

alkas, cēlsirdība

saskatām

darbus,

un

gada 28. februārī. Latvijā kuras

revolūcijas

Latvijas

principam,

zināšanu

mēs

volūcijas jaunās paaudzes.» Latvijas

puišus

padomju sabiedrības

apstāklī

idejas

Savienības

idejiska pārliecība, uzticība cildenajam

garam, neremdināmas gums.

sociālistiskās

«Sociālistiskās

internacionālisma

draudzībai,

Vis-

darbu,

Jaunatnes

Latvijas ĻKJS Centrālajai Ko-

Oktobra

padomju

mūsu

raksturo

un

komjaunatnes

Komunistiskās

Ļeņina

drīz

bija

spiesti

pret ieročiem,

starptautiskā

revolucionārā

celtniecības

darbā,

apmainīt

jauLat-

grā-

jo jaunajai Padomju

imperiālisma

bruņotie

spēki.

1

Sk. šīs

grāmatas 322. Ipp.

5

Kad

Latvijā

vara

žuāzijas

rokās,

ciālisma

celtniecībā

laiku

uz

sāka

dzīvē

so-

padomju

to

Viņi bija

īstenot

bur-

iesaistījās

celtniecī-

dižos I.

V.

Ļeņins. izvirzīja jaunatnei gadā Krievijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības ko

uzdevumus,

1920.

zemē.

Padomju

komjauniešu vidū, kas bas

nacionālistiskās

nonāca

Latvijas komjauniešu

daļa

111 kongresā Vladimirs Iļjičs teica: «lepriekpaaudzes uzdevums bija gāzt buržuāziju ... Jauna-

Viskrievijas šējās

veicams

jai paaudzei mats

ir

attīrīts,

paaudzei

un

šā

1

uzdevums...»

nikas

pamata, kas

elektrību»

uz

zemkopību,

gan

2

nāšanas,

gan

I.

Ļeņins visu

balstās

norādīja

uz

mūsdienu

uz

jaunatni

uz

ir ne-

zemi, reorganizēt,

rūpniecību

Viņš aicināja

.

ir

kas

Pa-

...

priekšā

Jūsu

sabiedrība.

V.

pieciešamību «saimnieciski atjaunot atjaunot

uzdevums

sarežģītāks

pamata jaunajai, komunistiskajai

komunistiskā

jāceļ

celtniecības

daudz

uz

modernās

zinātni,

mācīties,

teh-

tehniku, zi-

apgūt

komunisma

nepieciešams priekšnoteikums

uzcelšanai. kas

Komjaunieši, dībā

divdesmitajos

stākļos

nerimtīgi

padomju sekoja Viņi

sociālisma

lai

darīja,

1940. tika

gadā,

listisko

Ļeņina Lielā

tautu

Viņi

Komjaunieši,

1

6

250.

Ipp.

un

gan

strādāja

V. I. Ļeņins. Raksti,

ar

Padomju

varēja

revolūcija,

Padomju Sociā-

sastāvā.

PSRS

1940.

frontē,

Savienības

sastāvdaļu.

piedalījās

savu

pašaizliedzīgo

okupētajā

31.

un

sēj., 250.

251.

Ipp.

darbu

citu

pret

Padomju

partizāņu

padomju aizmugurē,

ar

cīņās

aizstāvēdami gan

gada

par Vissavienības

Latvijas jaunieši kopā meitām

stā-

risināšanas

sociālistiskā

pagrīdē ienaidnieka

ar

uzvarām.

jaunatni

jauna

no

Latvijas

iebrucējiem,

cīnījās

kas

uzvaru

Turpat,

un

Jaunatnes

laikā

dēliem

antifašistiskajā

tuvināt

vara

uzņēma

fašistiskajiem

Dzimteni.

2

Latvijā uzvarēja

kara

par

uzmanību

darba

uzdevumu

Latvijas komjaunatne kļuva

Tēvijas

padomju vācu

celtniecības

Komunistiskās

kundzību, lielu

sasniegumiem

un

va-

ap-

Savienībā.

padomju

Republiku

18. oktobrī

un

kad

atjaunota

ar un

partijas vadībā

sociālistiskās

pie

buržuāzijas Latvijā,

izaugsmei

gaitu

Republiku

Latvijas jaunatne ties

partijas

gados nelegālos

iepazīstinātu Latvijas

celtniecības

Sociālistisko

pret

cīnījās

jaunatnes

padomju

daudz

trīsdesmitajos

atjaunošanu

varas

Komunistiskās

Latvijas un

vienībās

Latvijā.

palīdzēja rūpniecībā

lauksaimniecībā.

un

nāvē,

Daudzi

Pēckara

gados Latvijas

tautsaimniecības

Padomju

Latvijā.

kas

nājumu. Komjaunieši

natne ir

vadībā

Partijas

iet komunisma

un

izglītības straujāku

atsaucās visiem

dedzīgi

aicinājumiem.

un

pilnveidošanu

viņi

neatlaidīgi Komjau-

sociālistiskās

par

pakāpenisku

un

kāpi-

PSKP lēmu-

rindās.

cēlāju pirmajās

partijas aktīvs palīgs cīņā

biedrības

lauksaim-

sekmēja rūpniecības,

tautas

un

daudziem

iniciatori

bija

darbu

uzcelšanā

sociālisma

un

Komjaunieši

celtniecības

niecības,

gājuši

varoņa

lielu

veica

komjaunatne

atjaunošanā

vērtīgiem pasākumiem,

miem

krita

komjaunieši

viņu piemiņa mūžam dzīvos tautā.

un

sa-

komu-

pāreju

uz

PSKP

Centrālās

nismu.

PSKP

XXIV

Komitejas arvien

tijas

kongresa

rezolūcijā

referātu

pārskata

lielāku lomu

teikts:

nozīmi

un

par

apstākļos

«Pašreizējos

iegūst komjaunatne kā par-

tuvākais palīgs jaunās un paaudzes audzijaunās sabiedrības celšanā. Komjaunatnes cen-

rezerve

nāšanā

un

trālais

uzdevums

audzināt

ir

organizētības

disciplinētības

un

vidū

jaunatnes

sociālistiskās

priekšrocības, panākt, sabiedrības

godam dos

Sās

cēlājs.» savu

kas

gaitā toti

LĻKJS

jumi

darbības

jas komjaunatnes daudzi

dokumenti

jaunatnes kārt

tās

laikposmā

un

darbu. doti

kas

paveikto

iepazīstināt lasītājus komjaunatnes

hronoloģiskā

LĻKJS

darba

secībā

ievie-

CX plēnumu kolektīvu

komjauniešu

centrālajos

ma-

aicinā-

orgānos

materiāli, kas raksturo Latvi-

levērojot krājuma nelielo apjomu, saīsināti.

dod darbu

kongresa

un

daļu

ar

dokumentiem,

celtniecības

un

kongresu

un

citi

turpmākajam

XXIV

un

īstenošanā.

uzdevuma

Tā,

dokumentiem

kongresu vietas,

norādījumus

PSKP

LKP

informācija

šā

Grāmatā

pārskati,

vēstules,

un

ievietotā

propagandēt

sasniegumus

jaunietis būtu aktīvs jaunās

varonīgo cīņu

to.

Latvijas komjaunatnes

teriāli,

1

ir

Latvijas

atspoguļo

un

augstas

šaubu, ka Latvijas komjaunatne

Nav

grāmatas uzdevums

radušies

iekārtas

lai katrs

ieguldījumu

svarīgākajiem

no

1

aktīvi

garā,

ide-

komunistiskā

jaunatni

jiskuma, padomju patriotisma, internacionālisma,

piemēram, publicētas

kopsavilkumu un

pašus

par

materiāli.

«Liesma»,

R.,

kom-

galvenoattiecīgajā

galvenos,

darbam. Vietas,

no

kurās

vadošos izdarīti

1971, 231.

Ipp.

7

apzīmētas

saīsinājumi, Zem

[...]. kura

ļās,

dokuments

nes

vēstures

II

daļa, «Liesma»,

kas

1965), kā

R.,

dots personu

ņemti

institūta

rādītājs

1961;

dokumentiem,

LĻKJS

glabājas LKP CX Partijas vēstures

arhīvā. Pielikumā

dati

daļa, LVI, R.,

(I

arī

komjaunat-

dotie

apskatos

laik-

attiecīgā

par

no

noda-

sešās

Latvijas

un

apcerējumiem»

avots,

attiecīgais sakārtoti

apskats

apstākļiem

periodā. Sājos

šai

darbību

īss

ievada

vēsturiskajiem

«LKP

no

norādīts

Dokumenti

ņemts.

kurām katru

no

posma

daudzpunktiem kvadrātiekavās

ar

dokumentiem

Partijas

dokumentu

un

sa-

raksts. Grāmata

distiem,

domāta

kas

visiem, darbu

arī

Latvijas

nodaļu

sektora 111

vēstures

vēstures

vadītājs

nodaļu

zikantiks

—

O.

Spoģe,

institūta un

kas

Latvijas Valsts

aspirante

V.

mijas

Vēstures

nieks

J.

kumentu institūta T.

VI

institūta

Druviņš.

CX lektoru

Dz.

atlasē

nodaļu

Dz.

piedalījusies

Partijas

arhīva

vecākā

S.

I.

lietās

nodaļu

V

Ziemelis,

CX Partijas

—

CX

akadē-

Zinātņu

J.

un

līdzstrād-

LĻKJS

Druviņš.

Do-

vēstures

Partijas

zinātniskā

zi-

P. Stuč-

sagatavojuši

Bušs

Mu-

vec.

katedras

vēstures

zinātniskais

LKP

Rainesa vēstures

institūta

LPSR

rādītāju

vadītājs

arhīva

PSKP —

vecākais

Personu

grupas

G.

LKP

vēstures

Paeglīte,

Heniņš, vēstures

Partijas

—

vietnieks

universitātes

Elstiņa,

A.

PSKP

kandidāts

nodaļu

CX Partijas

nātniskā līdzstrādniece

nodaļu

institūta

zinātņu IV

uz-

dokumentos»

zinātņu kandidāte

direktora

LKP

gados

—

institūta

Rīgas Politehniskā

—

docente

vēstures

I

un

atvieglos

apcerējumus.

«Latvijas komjaunatnes vēsture

CX Partijas vēstures

LKP

un

Tā

tuvākajos

vēstures

nodaļas sagatavojuši:

atsevišķas katedras

palīdzēs

komjaunatnes

propagan-

klausītājiem

vēsturi.

LĻKJS

par

vēsturniekiem,

Grāmatas

tīkla

politmācību

interesējas

rakstīt

II

komjaunatnes darbiniekiem,

komjaunatnes

līdzstrādniece

Supe. Grāmatas

jas

apspriešana

ĻKJS CX sekretārs

vēstures

institūta

ekonomisko

un

A.

direktora

zinātņu

rediģēšana Plaude

vietnieks

kandidāts V.

LKP tūts

un

CX —

nisma

piedalījies LKP

CX

Latvi-

Partijas

zinātniskajā

darbā

Karaļuns.

Partijas

PSKP CX institūta

ĻKJS

vēstures

insti-

Marksisma-ļeņi-

filiāle

un

Centrālā

Latvijas

Komiteja

I

LATVIJAS

nodaļa

KOMJAUNATNES

UN

IZVEIDOŠANĀS

DARBĪBAS SĀKUMS

(1917.—1919. g.)

LATVIJAS

KOMJAUNATNES DARBĪBAS

UN

(1917.—1919. 1917. tāri

Februāra

gada

policejisko

plašus

tautas

darbam

režīmu

slāņus.

jaunatni

ar

glītot

sagatavot

un

riskai

Ļeņina

arī

tāpēc,

boļševiku

ka

ka

Jo

lai

to,

uz

organizāciju

izplatījās

zemnieku 1917.

sākās

sevi

vestu

labiem

sociālismu

rosināta

rūpniecības

visā

28.

martā

nolēma,

Latvijas

ka

centros

Latvijas

1

Petrogradā,

(Sverdlovskā) pie

un

sevis

arī

tās

ar

kura

jaunatni

tieši

«vislabāk

pie sevis saistīt». uzturēdama

apstākļos,

ciešas

bija norūdījusi

revolucionārās

vidus

dibināma

savienība

pieredzējušus

cīņas

to,

pieredzi,

saites

pada-

izaudzi-

propagandistus

un

cī-

organizatorus.

1917.

okupējis 1

pagrīdes

bagātāku no

un

Sociāldemokrātija,

jaunatni

nājusi

priekšu.»

strādnieku

Latvijas Sociāldemokrātijas Rīgas

Jaunatnes

Sociāldemokrātijas,

spēs revolucionarizēt

ņas

pilnīgi pat-

uz

saistīdama

Krievijā,

ne

bet

sociālistiem,

vadīta,

un

un

oportūnisti,

nebūdama

par

jāaizstāv

patstāvība

baidās

atbal-

izpildīdama

tā

jaunatni.

gada

komiteja

rījusi

iz-

sabied-

un

«noteikti

partijai

Maskavā, Harkovā, Tulā, Jekaterinburgā

ar

Jaunat-

līdzekļiem

tieksmi,

jaunatne,

izveidot

ne

kustība

jaunatnes

iespējamajiem

patstāvības

būtības.

sagatavoties

pie

partijas

audzināt,

politiskai

organizatoriskā

šīs

no

nevarēs

KSDS(b)P

plaši

kā

veids,

rosīgai

organizēšanās

norādījumu,

pēc lietas

stāvīga, ne

jaunatni

savienības

jaunatnes tikai

apstākļi

jaunus uzdevumus.

vislabākais

visiem

ar

jaunatnes

I.

V.

darbībai

darbībai.

KSDS(b)P stīja

Legālie

mili-

carisma

sagrāva

pamodināja politiskai

izvirzīja

bija

organizācijas

nes

g.)

revolūcija un

IZVEIDOŠANĀS

SĀKUMS

V. I.

gada

jūnijā

Latvijas

imperiālistiskās Ļeņins. Raksti,

23.

teritorijas

daļā,

Vācijas karaspēks,

sēj.,

148.

ko

nebija

darbojās

jau

Ipp.

11

14

Latvijas

ciņi tūti

Sociāldemokrātijas

LSD V

ņēma

kongress,

pul-

jauniešu. Savienības

sta-

ko

vienību

politisku

un

atzinīgi

uz-

Jaunatnes savienībai

nodrošināja

autonomiju

organizatorisku

Jaunatnes savienības

darbības programma,

praktiskās

un

darba

tūkstoti

apmēram

ar

ar

par-

tiju. Dažos

par

jaunatnes

mēnešos

skaitliski,

pieauga

spēku

ievērojamu

visā

organizācijas

organizatoriski

nostiprinājās

Oktobra

Lielās

Krievijā kļuva

un

sociālistiskās

revo-

lūcijas dienās. 1917.

Latvijā kustību

gāzās

viļņi.

Pirmais

1918.

gada

tija

padomju

1917.

gāja

iespieda

gaidīja

norūdīja

to,

nodevības

literatūru,

rindas

sakarnieki,

padomju

no

ar

apsar-

de-

gāja

ieročiem.

Vi-

Pagrīdes

varu.

Jaunatnes

LSD

savienību, kas

meņševikiem,

Jaunatnes

gada oktobrī Latvijas pirmajiem

no

dītājiem

Jānis

Latvijas

pagrīdes

I

tās

attīrīja

viens

pārstāvēja

KKJS

par

Komunistiskās

1918.

dedzīgām

cīņa

izkristalizēja

biedriem

partijas

vērsās

jau-

kongresam,

gāja

ceļus.

Krievijas gresā

okupanti

zemnieku

un

nelegālo

darbojās kā

kurām

bruņota

apstākļi

smagie

izplatīja

un

par

apstākļos.

pirmajam

līdzās

jaunieši

—

par-

cīņu

turpināja

terora

savienības

sapulces,

partijas

jaunatne

strādnieku

Krievijas savas

monstrācijās, pret ņus

darba

revolucionārie

pagrīdē

lavīnu

karaspēka

Latviju. Proletariāta

pārējo

asiņainā okupantu

gatavojās

Latvijas

Vācijas

gada augustā okupēja Rīgu, otrais

uzticamā

varu

Padomju

Kad nieši

pret proletariāta revolucionāro

ķeizariskās

februārī visu

tai

un

1918. g.

un

divi

Krūze.

cīņu

ovācijām.

kongresā

Viņa

tās

Latvijas

pārstāvēja

I

vācu

no

delegāti Leja

un

uzņēma

un

va-

okupētās

evakuējušos

Ansis

kon-

jaunatni

organizētājiem

sveicienu

dalībniekiem

No

Savienības

revolucionāro

ar

jaunatni Vladimirs

Lazdovskis.

Latvijas revolucionārā jaunatne aktīvi organizētajā ras

izcīnīšanā

grupas kiem

bruņotās

piedalījās

un

1919.

1919.

sacelšanās

gada

ielu

3.

janvārī.

cīņās Rīgā

ieslēdzās

sagatavošanā

Jaunatnes

pret vācu

uzva-

kaujas

policijas spē-

bēgošās okupantu armijas daļām. gada

nājās padomju

janvārī, vara,

kad

gandrīz

Latvijas

visā

Latvijā

Komunistiskā

nāja legālos apstākļos atjaunot patstāvīgus

12

partijas

un

nodibi-

partija darba

rosi-

jaunat-

veidot

pulciņus,

nes

pilsētu, apriņķu

republikas

un

orga-

nizāciju. darba

Revolucionārie

partijas

organizācijām

bojušies pagrīdē

Savā

sastāvdaļu.

nomu

28.

februārī

1.

un

citādi kā

Komunistiskās

vijas

viņi

partijas

varu,

kas

savu

auto-

gada

1919.

notika

Lat-

izvēlējās

vienprātīgi

ar

dar-

nespēja

partijas organizācijas

kongresā,

martā,

kopā

ģimenes locekļi bija

izcīnījuši padomju

un

savienību iedomāties

kas

pulciņi,

jaunatnes

kā vienas

Darba

Jaunatnes Savienības

Darba

Jaunatnes Savienības

vārdu.

Padomju biedru

jaunās

un

laikā

LKP trīs

sasniedza

sociālisma

iesaistījās vijā

varas

skaits

tūkstošus.

pamatu

padomju

aktīvi

Komjaunieši

celtniecībā

Lat-

Padomju

aizstāvēšanā

republikas

pret

kontrrevolūcijas bruņoto pārspēku. Uz gresu 23.

nākamo

Latvijas

novembrī, kad

nomākusi kā

Darba

LKP

varu

LKP

ļas

nebija Darba

varējuši

par

iestāties

iekšējās visā viešu

kara

cijas

LKP

gada Tā

kā

konstituējās

Padomju

par

da-

Latvijas

lēmumiem par

cīņā

bija

Vidzemē.

okupētās Latvijas

Jaunatnes

Darba

Latvijas Komunistiskās

starptautiskajā

nacionālē 1920.

nolēma

svarīgiem

uzdevumiem

turpmākajiem

konference saukt

Līdzās

un

sanāksme

ierasties,

kon-

1919.

kontrrevolūcija

Rīgā

ienaidnieka

Jaunatnes Savienības

konference.

niešu

vadītā

Kurzemē, no

Savienības

delegāti pulcējās

imperiālistu

padomju

komjauniešu delegāti

daļas

Jaunatnes

komjaunatnes

komjau-

padomju

varu

Savienību

no-

Jaunatnes Savienību

Komunistiskās

Jaunatnes

un

Inter-

(KJI).

gada

janvārī

reakcijas

Latvijas sarkano

frontēs, pagrīdē

ārējās

teritorijā. strēlnieku

Latvijā un

kontrrevolūcijas noslāpēja

piepalīdzību Daļa

Latvijas

rindās

komjauniešu

turpināja

palikušie atjaunoja

Komunistiskās

cīņu pret buržuāzijas režīmu.

pārspēks

padomju

partijas

kaujas savas

ar

varu

lat-

pilsoņ-

organizā-

vadībā

uzsāka

Nr.

DJS

LĶP

žurnālā «Jaunais

ievietotais

Komunārs»

raksts

Jaunatnes savienībai darboties

nepieciešamību

par

1

Komunistiskās

vadībā

partijas

1919. gadā

JAUNATNES SAVIENĪBA UN KOMUNISTISKĀ PARTIJA

1917.

Kad nāties

darba

jām,

darba

cieši

arī

zem

tījusies tisko

neitrālu

savas

tā

Šādā

laukā.

pa

vēl

daļai

—

nistiskās

partijas

mēģinādami tad

izmantotu

bija,

rums

tagad

palika

savienības

biedru

laiku

Darba

partijai.

—

14

līdz

nolēma

izvēlēties

galīgi

nav

atstāt kaut

«noska-

ceļu poli-

īsto

izvēlēties

uzskats

atmests

sīkpilsoniskās darīja

piekritēji,

bezpar-

—

tad

jaunatnei bija

dažādās

biedru

Ilgais

1

labā. Vairākus

jaunatnē

to

jau gandrīz Viņu

beidzot

Savienību,

masa

pie-

zināmā

oportūapzinīgi,

paša

no

gada rudenī

savienību

beigu beigās parādījis

par

izteikdams

un

vienu

ar

vai-

auga

simvisu

sanākušais

Komunistiskās

to, ka visa

sa-

Komļunistiskajai]

neapzinīgas —

Jaunatne

sākuma

skaits

piekritēju 1918.

daždažā-

Nospiedošais

piekrīt Kriev[ijas]

meklēšanas

bojševikiem. Red.

mēnešus

aģitāciju.

savu

revolucionāra.

pārdēvēt

Jaunatnes

vienības

1

lieliniekiem.

augumā,

kongress

laiks

savā

darba

arī

patizēja

tā

lai

pieslieties. Tāds

tai

viņu

un

par

domāja

jaunatni par idejisku klejotāju, lai izdevīgā brīdī viņas nestingrību un neno-

un

das partijas veda kā

vis-

padarīt

vajadzīgā

teiktību

dibi-

parti-

ar

ļaujot viņai

nolūkoties,

varētu

daļā partijas biedru. Otri,

uzskatīt

principu,

cīņā,

ceļā tad

partiju, pie kuras

un

šo

lielajā

līdzdalības

novērojusi»

un

cīņu

to īsto mita

kā

principu

saistīties

—

organizācijas

aizstāvēdami

tejiskām. Vieni, jaunatni

ieturēt

jaunatnes

it

sāka

Krievijā

jaunatnes organizācijas, viņu ierosinātāji

centās

garām

sākumā

gadā revolūcijas

darba

klejošanas

jaunatne pēc

ir

būtības

savas

blakus

revolucionāra,

revolucionārai

īsti

tamdēļ

viņa

niecības

kura

apzinīgākai daļai, volūcijas rindās. Šāds pats

iet

kā

slēdziens

iet

grib

arī

blakus

strādniecībai,

strād-

šīs

priekšcīnītāja

re-

jātaisa,

mums

no-

vērojot jaunatnes kustību Vakareiropas valstīs. Kā Vācijā, kur jaunatnes kustību

spartakietis natnes

organizācijas

militārisma

mijā

vadīja visdedzīgākais revolucionārs,

Lībknehts

—

!

kā

tā

aģitāciju,

karā

un

veda

vai

oficiāli

ātrākas

cīņas

jāiet

pa

audze,

kurai bet

kiem,

ideju

lemts

uz

strādniecības

klausoties

politiskās

viņai

teka.

līdzi

vecākai,

tes,

to

viņas viņas

bija

revolucionārai tām. Tomēr vēl

sludina brīvai

partijas tās

kjiem cām Ja

peldēt.

jau

X-

mums

jaunatnes

sīkpilsonība

gādā

visa

to

par

partija

utt.

lai

ka

pat

—

to

atrod

pats

tiem,

jaunatnei jātā

viņi

darbā.

savai

sauc

Bez-

jaunatnei.

bezmugurkaulļnie-

valsts

Proletariātam

gaitā

Ja cil-

visiem

arī

darba

sludināt

bija vācu proletariāta dibinātājs. Red.

ar

tamdēļ

iemetot

viņu, viņš

jāatbild

tādiem

savā

partijas,

nostādāms.

organizēšanas

var

partijas sai-

tās

nevarēja būt pa ceļam

kapitālistiskā

literatūru

Lībknehts

ka

partijas «aizbildniecības»

no

norūdītai

paaudze Vakareiropas val-

Ja

nav

vaļā,

palaižot

ne

līdzteku

jaunā

neiemācīsim

mēs

revolu-

oportūnistiskas,

pravietiskas mācības,

komunistiskā

1

bija

jaunatnei

Tā

bet

jau cīņās

tamdēļ,

jautājums tā

izaudzināšanu

skolām,

«Spartaka

un

palīdzību

mugurkaula Par

darba

vispār

ūdenī

kā

līdzekļus, būtot

saistītas,

neprot peldēt,

visdziļākā

kuri

darīja

tai

bieži centās atkratīt tieši

pa-

mantinie-

noraugoties,

strādājot,

tad

viņai

klejot

jaunā

sava

propagandu,

līdzi

parti-

apzinās,

labā

karoga

nosāņus

jaunatnes savienības

vēks

viņām

jālaiž

ceļa, jānorāda

Ne

atturības

cīnoties,

arī

stīs

ar

So-

pieslē-

ar

to

ar

nav

cīņas

par

pareiza

līdz

viņai

izaudzināta par spēcīgu cīnītāju.

ka

līdz

un

un

ir

komunistiskās

un

tika

kurām

valstīs

izvešanas

tad

ceļu,

revolucionāru

ejot apzinīgo paaudzei,

pareizs,

dumbrājiem

būt

tā

jāved

cionārās

ir

sekmīgākas

un

uzsākto

sīkpilsonisko

pa

ka

pārliecināta,

ir

jas norādītais cīņas ceļš

stingri

anti-

[...].

Ja strādniecība

ka

jau-

visplašāko

neoficiāli

jušās kreisajām sociālistiskajām partijām gājušas cīņā

Šveicē, kur

Skandināvijas

arī

savienības

jaunatnes

Itālijā

,

pasaules

caur

šī

nodarīs

savām

ve-

ideja

neder.

kļūdas,

darba

revolucionāras

organizācijas

savienība»

15

līdz

jaunatne

strādniecību

visu

ar

mācīsies

no

ar

vērtējot uzsāktā taisni

Lūk,

kā

tiju

jaunatnei jābūt tā

idejiski,

tāda

pat

viņas

kur

nepieciešami,

priekšskolu, vidus

ar

par

savas

tiktu

darba

vērību,

cīņas organizāciju,

tā

vie-

partijas

jārūpē-

darba

jau-

Partijai,

jaunatnei gan

piegriezīs

jau-

kļūs par partijas

kura

nākamām

par-

pulciņiem

partijas.

tad, ja partija

visrūpīgāko

un

mūsu

ar

puses

sniegta

no

jāpalīdz augošai

stingrākos cīnītājus

saistītai

komunistiskās no

ka

sakām,

Jaunatnes

darbā

organizēšanas

savienībai

mēs

organiski

partijai

gan materiāli. Tikai

idejiski, natnes

Arī

viņas

nepareizību [...].

praktiski.

pretimnākšana

natnei tas

arī

sadarbība

organizācijām.

lai

jas,

vai

viedokļa izejot,

šī

jāuztur visciešākā tējām

kļūdām, analizējot

ceļa pareizību

no

strādniecības

šīm

revolucionāro

ejošo

partiju kopā

iz

audzinās

sava

cīņām.

Rūķītis

«Jaunais Komunārs», 1919.

1.12.

g.,

nr.,

lespiests

10.—11.

žurnāla

2

Jaunatnes Savienības I kongress:

ziņojumi, rezolūcijas 1919.

gada

teksta

Ipp.

Nr.

LĶP Darba

pēc

1

28.

un

apsveikumi,

vēlēšanu rezultāti

februārī

un

1. marta

Apsveikumi No Latvijas sveic

Sociāldemokrātijas Centrālās Komitejas

ziņo

un

b.

Stučka.

natne,

kura

darbā.

Organizēdamās

sociālisma

Latvijas nības]

I

ar

jaunības

mācības,

momentā.

Vācijas

dedzību

savos

stājas

pulciņos

jaunatne iet ceļu

Komunistiskās

kongress

Apsveicama

sanāk

partijas

uz

Darba

ārkārtīgi

strādnieki,

un

tā

darba

aktīvā

pašu

1

interesantā

Osvalds Dzenis, LKP Darba Rūķītis Komitejas loceklis, žurnāla «Jaunais —

vietnieks. Red.

16

un

sociālismu.

uz

un

to,

rindās vairs neatrodas kreisās sociāldemokrātijas

Centrālās

cīņā

piesavinādamās

Jaunatnes

neskatoties

ap-

jau-

Jaunatnes Komunārs»

[Saviesvarīgā

ka un

viņu darba

Savienības redaktora

apmēri pieaug

ras

galva ka

Angliju

notiek

pats ties

katru

ar

Loid[s]-Džordžs

pār b.

turpina

Anglijas

nobraukt

beidz runu,

darba

vilnis.

uzstājās

kongresu

un

par

Biedrs

jaunatnes organizēšanu.

apsveikdams

Tas

atminē-

mums

kurš savā laikā tik noteikti

Lībknehtu,

ku-

tamdēļ,

Parīzi

uz

liek

Šis kongress

cīņu,

imperiālistu

streiku

neredzēts

vēl

zemēs.

sociāldemokrātiskās Stučka

dienu.

nespēj

veļas

citās

tomēr

Lībknehts,

b.

vadonis

jaunatnes

novēlēdams

tam labas sekmes. LSD

vārdā

Rīgas komitejas Visu

(Viktors).

tiņš

kamēr

nīgā darba jaunatne sākusi iet ceļu cieši

gājusi

iestādi

tai

ceļā.

Visus

Cīņā ejot

ar

Bet

upurus.

cietu

un

natne vumu

šos

šai

veikšanas.

Rīgas

1

un

attīstības

tos

gai-

apzinīgi. jaunatne ir nesusi lielus norūdīto

dažādu

pie

jaunatne

žurnālu

stājusies

arī

gribēja

pie

pati

pārliecināta,

ka

audzinātājam,

sastādīt

redakcijas kolēģiju

jauuzde-

atbildīgu

rediģēt

būdama

komiteja,

pārliecību

darbībai,

padomju

no

2

partijas

jaunatnes priekšstāvja.

No Malienas b. J. Krūze.

veikt

pēdējai

jābūt tiešam noteiktam jaunatnes

nolēma žurnāla

biedriem

Šo

ir

vadošo

organizāciju

guvusi

darba

Rīgas

izdošanas.

bet

jaunatne, žurnālam

vietu

apzi-

viņa

jaunatne veikusi

Atjaunojoties

redzamu

ieņēma

Kras-

Rīgas

sociālismu,

revolūcijas

darba

jaunatne

cīņā

enerģiju.

nostājas

rokā,

vien

palīdzējusi

un

uzdevumus

ieročiem

žurnāla

sava

kas

šķēršļus,

s.-d.

Rīgas

Rīgas komiteju

—

kolosālos

kopā

ar

uz

b.

apsveic

kongresu

laiku,

Organizācijas

komitejas kongresu

Šinī momentā, kad

tik Latvijas

ne

apsveic un

Krie-

vijas, bet visas pasaules proletariāts ir uzsācis pēdējo cīņu

dēļ

tiek izrauti

riālistu

vienā

darba

vērība.

rokā

vara

šana par

konference,

jāņem kuros

jaunākiem

līdzdalība.

Pārliecībā, delegātus

sūtīt

otru

jāceļ

jaunu

jāpiegriež

partija

impe-

pārejot

roku

padomēm,

darba

ka

rokās,

nolēma

pie

organizēt

varēs

2-400

ar

katru

uzun

cīņas

vislielākā

piegriezīs

darba

pienācīgu vērību. Malienas 25. feb-

atzīstot,

partijas

pienākumu

ņus,

caur

komunistu

jaunatnes organizēšanai ruāra

proletariātam

spējīgu biedru audzināšanai

Jācer, ka tagad

atsitot

spēki, kad,

jātur šķēps,

strādnieku

jāstiprina

pašam

un

rindām

cīnītāju

no

ziedoši

jauni,

uzbrukumus

brukumā,

un

kad

atsvabināšanas,

savas

dienu

sevis

partijas ka no

uz

katra

jaunatnes organizēlikt

s.-d.

biedriem

nākošo

visiem

rajoniem

jaunatnes

pulci-

jāņem

aktīvāka

kongresu

Maliena

pagasta,

b.

Krūze

apsveic 17

darboties

novēlēdams

kongresu,

tam

komunistiskā

īsti

garā.

[No] Lfatviešu] strēlnieku pulku kom[itejas] Organizācijas]

komitejas lielo

veiktu

b.

apsveic

kongresu

cīņu

Zemnieks.

strādniekiem

sociālismu,

par

niecēm

jābūt bruņotiem. Cīņas pirmajās latvju strēlnieki, kuru starpā atrodas

stāv

rindās arī

Lai

strād-

un

Latvijā

darba

jau-

Pirmo

Lat-

natne. Str.

pulku

vijas b.

Org.

augt lielai

partiju,

jaunatnei,

Jaunatnes

ejot lai

apzinīgai,

un

apsveicot

Darba

Partijas

novēl

[Zemnieks]

vārdā

komitejas

Komunistu

kopā spētu

kongresu, komunistu

ar

veikt

dižos

uz-

devumus.

No «Iskolastrela» kur

cīnās

darba

jaunatne, pēdējā Šis

spējas. natnes

kongress

nizētā veidā

spētu

kopā

ar

pierādījusi

darbu

un

ari

darba

darba

Latvijas lai

Frontē,

c.

biedriem

cīņas

savas

nepieciešams,

veikt lielo

Zek k

vecākiem

kā

apsveicams

Tas

apvienotājs.

apsveic b.

kongresu

komunismu

par

jaunatne

jau-

orga-

cīņu.

un

Ziņojumi No

b.

sāka

plaši tāja,

ne

šamies

apzinīga starp

jaunatnes

mazinieciskais sara,

natnes

darbību,

kopā

un

cīnījās, Par

Rīgas

jāatzīmē, kura

1 —

—

18

saitēm

sacelšanās,

ka

lielāko

partijas

ar

tika

jau

pacelšanai

meņševistisknis. mcņševiku. Red.

Red.

gada

bet

kad

Rīgas

sekciju

un

apbruņošagrupā, kur

diktatūra.

apriņķa

noteiktas

cie-

bija

attīstīt

paspējusi

stājās kaujas

jau-

mazi-

saistījās

Brīdī,

proletariāta

pava-

posms,

pēdējo legālās darbības

zināmas un

darbojo-

novirzieni:

nepiedalījās

jaunatne,

biedriem

sasaukta

divi

1918.

partiju.

cīnī-

okupācijas pir-

enerģiju ķērās pie

nenostiprinājās

organizācijas

noteikta

darbības

daļa

komi-

jaunatne

nelegāli

jaunatnes konferencē,

ar

nosprauda

darbības

2

ar

kamēr

un

No

aktīvās

apzinīgākā

un

jāorganizē

Vācu

valdīja

lielinieciskais.

jaunatnē

sasauktajā

sekciju

darītāja.

darba

nebija

vēl

organizācijām

un

kad

Rīgā palikušām

organizatoriskām

Rīgā

nās

1

sākās

aktīvākā

2

nieku

darba

Organizācijas

gadā,

tā tomēr

organizēties,

arī

kad

1917.

Rācene.

majā periodā

šām

Rīgas

Jaun[atnes] Sav[ienības]

tejas ziņo

posmu

konference,

līnijas

noorganizēšanai.

vietējās Konfe-

nolemts

rence

potu vienīgi

Krēsla

Bļjedre] I

rajona

vēl

līdz

ziņo

120

pulciņā

120 biedru.

kurš

pieņemt algotu propagandistu,

apkal-

jaunatnes organizācijas. par

b., «Vairogā»

—

77

«Ausmā»

b.,

laikam

paspējuši reģistrēt

nav

—

jo pulciņi

Rīgas komitejai bijis grūti darboties,

šim

sastāvu.

Rīgas organizācijas

sastāvu

savu

utt.

Rīgas

komiteja

zēšanai.

Krūze

Bļiedrs] II

ziņo 1

kongresā

ķērās

izstrādāti

tāda

luši

Lindiņš

žurnāla

«Darba

bandas.

slepkavu

Caur

Jaunatne»,

Krieviju,

darbību

un

kur

jau vajadzēja braukt

likvidēšanu.

kā

apakšrajoni

pa

izklīda

CX

turpināt. Kad

papildina Krūzes

CX

par

pārgājuši

vācu

CX locekļi,

atbildīgi padomju

un

uz

jau-

partijas

iebruka

Latvijā

Tie

CX

pulciņus, pacē-

tā'arī

Pulciņi pie

lobei-

Latviju.

uz

ziņojumu.

palikuši Latvijā, apbraukājot

jautājumu un

[Sa-

anketa.

drukāt.

starpā

savā

iespēja radās,

kuri

locekļi,

Jaunatnes

pilsētām. Pēdējais apstāklis neatļāva

cekļiem tikties

B[iedrs]

dar-

uzsaukumu

Izlaida

un

aizbraukt

bija spiesti

dažādām

muši

Darba

daļai būdami partijas biedri

darbinieki,

dzot

un

noorgani-

sekciju

CX darbību. CX pēc kon-

darba.

statūti

nodeva

numuru

imperiālistu laupītāju

pa

LSD

par

iegādāts papīrs priekš

pirmo

lielākai

sekciju laiku,

sevišķu.

izvēlētās

pie

steidzīgi

Tika

CX tika kura

uzrādīt neko

nevar

vienības] gresa

soļus

levērojot neilgo pastāvēšanas

bība vēl

natnei.

visus

spērusi

partijas

nolē-

legālām

šūniņām. Cēsu tobrī.

valde

pulciņa tijas

nebija,

nav

levērojot jaunu

ievērojot sekciju darbība

1

—

83

Latvijas

mierā),

Darbība,

drudžaino nav

bijusi

komjaunatnes

lēma

Cēsu

trūkstot

par

stāvoklis

darba

gada

apmācības

visai

laika

organizācijas

pul-

Darbību

divi

(1917.

(27.-28.)

ziņā,

Cēsu

spožs.

notika

kongresi

14.—15.

jaunatnes

gantikuši

partijas organizācispēku. Legālajā laik-

kara

ne

Savienības

1918.

kļuva

apkārtnē

pienācīgā augstumā.

organizēšanās

Jaunatnes un

darbību

par-

daudzās

šūniņu

noorganizēšana laikā

ok-

okupantiem,

vācu

partijas

jo trūcis teorētisku

jūnijā Rīgā

kuri

ka

pulciņu

biedri. Kases

Sociāldemokrātijas (17.—18.)

to,

Okupācijas

pulciņi. rosīga,

metā,

ciņā

lenākot

gada

1917.

noorganizēts

sekcijās.

bija spiesta pulciņu pievienot nelegālai

neiespējama.

organizēti jām,

veikta

šūniņai.

vietās drīz

«Kvēle»

pulciņš Darbība

Latvijas

gada

4.—5.

februārī Val-

veidošanas

jau-

tājumiem. Red.

19

tas

kavē dāt

aktīvākie biedri

apstāklis, ka pulciņa

partijā

bieži

padomēs, kamdēļ

un

strā-

spiesti

veikt

nespēj

pulciņa

uzdevumus.

biedru

tās

Valmieras

darbība ir

1917.

maijā

darbojās līdzi partijā. Atjaunojoties Padomju

Latvijā, ciņa

ziņo b. Anšmidts. Pulciņš nogadā. Okupācijas laikā liela daļa

pulciņa

No Valmieras dibināts 12.

referātu

Sekciju

ļoti rosīga.

uzdevumu

savu

atjaunojis

pulciņš

līdzi

darbojas

pastāv,

darbojas

Sevišķi plaši

augstumos.

Pulciņā

sekcija.

kuras

bet,

maz,

varai

darbību. Pul-

legālo

partijas

priekš-

stāvis.

Valmieras

rajonā

1) Valmieras pagasta ķenu

10 b.

—

35

—

Matīšu

b., 3)

pulciņa ziņo

attīsta

rosīgu

sabiedriskiem

Dramatiskā

solūts

No

trūkums

skaits

ļoti

Tā kā

jisks.

darbības

cijas sāk

nebija

grafēts

un

žurnāls.

plesties

galda.

Pētersons. tik

biedri

Pulciņa skaitā,

b. Ver dzied,

j ovki

—

jūlijā

Sasauktas

Biedru

—

darīt

un

no

un

sākuma

sakarus

pulciņš

vairākas

vakari. skaits

pulciņa

paspēts

7.

gadā uzņēmis

referātu

«Beverina»

ziņo b. Riekstiņš.

nekādas,

Burtnieku

n s.

biedrfības]

nupat noorganizējies

skaits

No Veselauskas

20

darbībai lasāmā

ar

—

ziņo

Pulciņš

bijis

masu

Drīzumā

no-

bezparteSekciju

partiju.

nīkuļoja.

pulciņš bijis likvidēts. Pašlaik

attīstīties.

vakari.

teātri. Ab-

ar

dalību,

gada

1917.

izrīkojumi

b.

ziņo

politiskiem

par

jautājumu

arī

kuras

sabiedrisko

jāsijā. Daļa biedru neņem aktīvu

pulciņa

1917.

laiku

Jaun-

kuplā

pulciņš

Biedru

Jau

divi

pulciņa

Pieteikušies

pulciņa ziņo

No Raunas dibināts

sekcijas,

lekcijas

trūkst

nodibināts likvidētās

maz.

b., 2) Viļ-

slikts.

No Burtnieku

vietā.

60.

5

darbīga

biedru vakaru

neļauj

pulciņa

stāvoklis

pulciņš

Sevišķi

Bijuši

bibliotēkas,

—

bijis nopietni

kases

61

Pulciņš nodibināts

Lācis.

darbību.

tematiem.

Trūkst

Limbažu

biedru

—

pagasts, 2)

117. Pastāv

sekcija sarīkojusi

līdzekļu

plašumā.

b.

—

Sarīkotas vairākas

zinātņu sekcija. un

Burtnieku

1)

janvārī. Biedru skaits

visas

Pāles

16 b.

—

stadijā:

Valmieras

b., 3)

10

—

1)

3) Ķieģeļu.

un

No Lubānas 21.

ka

b., 2) Rencēnu

Jaundibinātie:

Organizēšanas burtnieku

pastāv sekojoši pulciņi:

62

ar

okupā-

Pa

darbība

sekcijās

sapulces, iznākšot

bijuši hekto-

40. b.

Ceriņš.

Pulciņš

no-

dibinājies

atpakaļ.

nesen

Līdzekļu pulciņā

daudz.

riem

no

veicinātāji, Tukuma

No

dibināts žurnālu 1.

das

Mežmuižas

No

46,

—

arī koris.

No

6

pulciņa

Darbība

nāts

1917.

cijas

varas

b.

ziņo

No

14.

Griķis.

b.

ziņo

maijā

zāti

ar

krievu

kādu

izrādījusies ciju

jaunatnes

Pastāv

latv.

Pulciņš līdz

likvidēts,

darba

mazinieciska.

nodibi-

vācu

okupā-

daži

un

biedri

10 biedri.

pulciņa 1917.

no

b.

ziņo

Ģirgen-

gada. Sekcijā

jaunatnes

Izbīdīti

organizāciju,

organizatori te

Darbība

visai

iztir-

vienu laiku

jautājumi. Strādājuši

noorganizēšanai.

skaits

Nau-

biedru

Pulciņa

kandidātu.

Ozols.

tam

Pulciņš darbojas jau

politiski-ekonomiski

kopā

20

darbojies

un

ienākšanai. Pēc

Rīgas

grupās:

gadiem.

80.

—

apm.

un

pārgājuši partijā. Pulciņā tagad

sone.

divās

15—20

no

—

no-

izdot

diezgan vāja.

pulciņa

gada

Pulciņš

Nolemts

krišanas.

bied-

no

biedri. 1

Krūmiņš.

b.

Biedru skaits

veicinātāji

Rencēnu

apmierinoša.

40. Puse

partijas

nav

varas

gadiem, 2.

līdzekļi vajadzīgi.

skaits

—

Pulciņa biedri sadalījušies

12—15

no

skaits

visi

ziņo

pulciņa

«Darbs».

grupa

kuriem

okupācijas

pēc

darbība

Sekcijas

Biedru

bet

tā

dažādu sek-

plaša.

Biedru

35.

—

REZOLOCIJAS

Rezolūcija Pirmais

sakara

Latvijas

Komunistu

kongress, noklausoties ka

darba

radītiem

apstākļiem

partijas

radusies

riem.

šūniņām,

iespēja

1

Vēlāk

jau

Latvijā

kongresu,

Darbība

kongresā ka

kās partijas

biedri. Red.

par

vācu

diktatūru.

drīzā

sasaukt kurš

apvieno nav

politisko

biedriem

Daudzas

salejoties

tomēr,

pēc

14

LKP Darba

būt

ar

būt

ir at-

Darba

812 bied-

• pietiekoši

teorētisku

Jaunatnes var

varas

Partijas

pulciņus

apstākļu,

veicinātājiem

pēdējam,

Padomju

varējusi

or-

kopā

palīdzēdamas

darbu,

Pateicoties

Komunistu

laikā

okupācijas

mērā cietusi.

turpinājušas

pieņemtie

tūti atzina,

konstatē:

no

laikā

Jaunatnes

Darba

Partijas

Palikušās

pulciņos

ārkārtējo

sekmīga

zināmā

proletariāta

jaunošanas Jaunatnes

ir

iznīcinātas.

nostiprināt

ziņojumiem

ziņojumus,

jaunatnes kustība

ganizācijas ar

ar

Savienības

tikai

un

sta-

Komunistis-

21

spēku trūkuma dēļ. Ari partijas organizā-

organizatorisku cijas

darba

vērību

piegriezušas

mērā

pietiekošā

nav

kustībai.

jaunatnes

levērojot to, kongress

aizrāda

pulciņiem

partijas

un

va-

došām iestādēm, ka

jāpiegriež

1)

2)

kā

propagandu

mutiski,

Rezolūcija

pulciņu teorētisko darbību,

savu

trestu

Šai

nolūkā

dažādus

apsola

laikā

pašā otras

tos

labumus

saviem

karaļi

dala

nodrošināt

pret

savas

valstu

armijas

tanī no

un,

piespiež virzīt

un

sociālistisko

pret

puses,

un

sacelšanos

pamudina

un

vienas

no

strādniekiem

strādnieku

izmocīto

virza

buržujisko

citām

imperiālistiskās valstis,

apspiež

puses,

mazo

banku

un

mēģina

un

vispasaules proletariātu.

un

2.

attīstot

2

momentu

tagadējo

laupījumus

uzvaru

dar-

tā rakstiski.

Franču-anglu-amerikāņu

1. savu

un

par

1

arējai

laukā;

tā saimnieciskā

nostādīt

jācenšas

vērība

sevišķa

priekšu

uz

politiskā,

bībai kā

Krieviju

Padomju Republikām.

3. Pasaules

imperiālistiskais

karš

izvērties

karā

šķiru

pasaules apmēros. Sociālistiskās

4.

iet

tavība

šķiru

valstis

karā

ņēmumiem Krievijas

priekšu

uz

palīdz

un

proletāriešiem risko

5.

Ukrainas,

krīzi

noorganizējas

armiju

plašākos streikos, Sakarā

manto

jumu kaut

22

valstu

sīko

ar

(Somijas,

(Vācijas) vai

sīku

1

Domāta

2

Referātu

lielvalstu

daļu

darbība šai

Proletā-

aizmugure

gan pa-

naudas

ārpus

Darba

lēni

sabrūk. Im-

pārdzīvo

apstāšanās),

bet

asu

jo

strādnieki visur ceļas arvien un

pat

bruņotās

imperiālistiskās valstu

imperiālistiskā

un

Lietuvas

un

demobilizācija.

Skandināvijas,

buržujisko

paturēt

iz-

virzās

diktatūru.

aizmugure

demonstrācijās

to

ga-

maz

sekmīgi

armijas

metalurģijas un

Ar

uzlabojas.

saimnieciskā

trūkums,

(darba

košo

un

imperiālistisko

sevišķi sabrūk šķiru miers, 6.

politiskā

un

imperiālistiem steidzīgi jāizved

periālistisko

proletariāta

Baltkrievijas

nostiprināt proletārisko

tomēr

Turpretī

Visur

un

noteiktāka.

arvien

proletāriskās armijas

armiju saimnieciskā

mazām,

nostiprinās,

kļūst

un

Polijas)

tieksmes karā

nolasīja

P.

Stučka.

iz-

sabrū-

laupī-

laupījuma

līdzekļiem

Jaunatnes Savienības.

jautājumā kongresā

un

iegūt

iegūtā

tehniskiem

cīņās.

valdības

Red. Red.

at-

balsta

gadījumā

vajadzības

un

iebrukt

sociālistiskajā

7. Par

draudiem

ar

galveno virzienu uzbrukumam Krievijai

tautiskajam proletariātam imperiālistiskā satiksmes

izvēlējusies

virzienu

labvēlīgāko

Latvijas

piekrīt

karā

jāaizstāv uz

9. ka

ziemeļrietumus

Krievijas

Šī uzbrukuma atsišanā viena

atkal

ceļš

sevis

politiskā ziņā priekš

un

—

starp-

un

pasaule pašlaik vis-

un

pa

rietumus.

daļai 8.

tas

piespiež

Krievijā.

sociālistisko šī

Latvijai

proletariātu 10.

Bet

Latvijas

un

ir

viņas proletariāts lielāks

vijas,

kādēļ

ir

cīņa

noteiktu

īpaši

ienīst

sevišķi

izturēt

vieglāk

vecāks

nedraud

jo

tie

tādēļ,

vēl

sevišķi

redz

so-

Latvijas

Padomju Republiku.

arī

cīņu tādēļ,

šo

pēc dzimšanas,

pēc

vietējo

ar

jo

piekrīt

kādēļ

attīstītāks

ari

un

veicas,

loma

dzīvē,

Latvijai

šķiru

jāaizstāv

un

Krieviju.

grūtā

izvedēju

lielajā

kuram

dzimtene

proletariātā imperiālisti

mūsu

ciālisma

sociālistiskā

sava

lomām

atbildīgākām

no

proletariātam,

briesmas

kultūras

līmeņa

buržuāziju

tam

uzskatos

no

ka

daudz

samērā nekā

Krie-

daudz

labāk

nepastāvīgiem

sīkpilsonības slāņiem. 11.

Un

šī

jo sevišķi

drosme

munistiskā

ties

To

ievērojot,

Jaunatnes 1.

darbu

uz

starptautisko

uz

saules ar

patlaban

taisās

Ko-

sengaidītā pāriet

patlaban

Komunistiskās

pirmais

vārdu

no

sapulcējo-

Soc.

dalību

imperiālisma Federatīvo

Darba

Partijas

kongress

ņemt

izturīgi

buržuāzijas

Krievijas

Padomju Republikai, mums

propagandu,

Latvijas

un

no

konferenci.

[Savienības]

Bezbailīgi

kad

brīdī,

Internacionāle

propagandas

Latvijas

mums,

tanī

cieša

nolemj cīņā

pret

spēkiem

:

vispa-

roku

rokā

Padomju Republiku

un

pārējām Padomju Republikām. 2.

Sūtīt

lūciju, 3.

to

apsveicienus

vairāk

vai kā

Griezties

mazāk

zemju

sekmīgi

proletariātam,

iesācis

Vācijas, Austrijas, Ungārijas, ar

uzsaukumu

proletariāta,

kas

ciālistiskajā

revolūcijā,

Komunistiskā

vēl

pie neitrālo

maz

vai

Internacionāle

un

nemaz

stāties

jo

iz

kas

sociālistisko

jau

revo-

Anglijas

v.

c.

pārējo valstu

nepiedalās

drīzāk

vārdiem

rindās,

so-

lai

pārvērstos

darbos. 4.

Sūtīt

apsveicienu

nacionālei kā

tiskās

Jaunatnes

daļai

no

Lielās

Komunistiskajai Vispasaules

Inter-

Komunis-

Internacionāles.

23

Rezolūcija LKP

1.

Jaunatnes Savienības

Darba

komunisma

1) 2)

biedrus partijai; sagatavot pārliecinātus

3)

sagatavot

apzinīgus

apvienot

ekonomiskai

šķiras

ir

uzdevums

idejas darba jaunatnē;

izplatīt

un

1

jautājuma

organizācijas

garīgai

un

cīnītājus

strādnieku

atsvabināšanai

ko-

un

munisma izcīnīšanai. 2.

Darba

LKP

Savienība

Jaunatnes

organizējas pulcirajoniem. Darba Jaunatnes

pie partijas organizācijas

ņos

pulciņos par 20

ieiet

obligatoriski

biedri,

partijas

visi

jaunāki

Rajonu pulciņi, līdzīgi partijas rajoniem, apvie-

g.

nojas apriņķa organizācijā. 3.

Darba

būt

var

atzīst

Jaunatnes

visi

darba

pulciņos

partijas mērķus veicinātājiem

munistu

Partijas biedri;

nebauda

nekādas

14 g. 4.

14—20

no

g.,

kuri

pulciņos

var

būt tikai

Par

biedriem

par

balsstiesības,

var

Ko-

Latvijas

kuri

interesentiem,

būt

jaunieši

12

no

—

vecuma.

DJ

LKP

nības

pulciņu

Kongress lēmumu

tijas

pilntiesīgiem biedriem

padodas viņas rīkojumiem.

un

biedriem

par

vecumā

jaunieši

CX

un

izvēlētā

Kongresa

darbību

saskaņo

robežās

rīkojumu

CX.

apvieno Savie-

un

Savienības

Konference.

un

Savienības

darbību

vada

CX sastāv

par-

Savienības bied-

7

no

riem. 5.

Jaunus

biedru

zāk par 6

partijas 6.

biedrus

ieteikšanu; mēn.

pulciņus

ar

izvēl biedru

citās

Savienības

Pulciņi

jas

1

24

un

iestādēs

savu

sekcijas,

šai

ma-

pielaižami

ar

piekrišanu.

un

Savienības

vietējā

partijas organizācijas organizācijas

pulciņu

ne

var

Orgavietējo

apstiprina

DJS

Izpildu Komitejas,

ku-

tikt

ievēlēti

biedri, kuri

un

dar-

mazāk par 6 mēnešiem.

uzdevumu kuras

kuras kontrolē

Referātu

ne

sapulces. Pulciņu Izp[ildu] K[omitejās]

bojušies Savienībā

dažādas

divu

uz

partijas Centrālo Komiteju.

Pulciņu darbību vada

7.

8.

ar

Jaunas Savienības

CX saziņā

ras

apstiprina

saziņā

sapulcēs

sastāvējušiem

Izņēmumi

ziņu

organizācijas

nizācijas Komiteja

komiteju.

jābūt

ilgi organizācijā.

vietējās

Jaunus

pieņem

pulciņi

ieteicējiem

sekmīgākai

pārzina

pulciņu

veikšanai

Izpildu

dibina

Komite-

partijas vietējās iestādes.

jautājuma kongresā

nolasīja

K.

Krastiņš.

Red.

9.

Dēļ darbības saskaņošanas

pulciņi

sūta

iestādēm 10.

Partijas

vietējo

pulciņi piedalās rajoni.

Uz

Lai

veiktu

darba

revolūcijas natnes

propagandas

un

strādniecības

audzināšanas

un

pat

kongress.

un

1

pienācīgi

nizēšanas

šādas

pēc

konferences

aģitācijas

vēlēšanās

[nejkā partijas

normu

kongresu

un

Savienības

DJ

Rezolūcija jautājumā

augstāku

konferencēm

LKP

konferenču

organizāciju

divkārt

uz

vēlē LKP

normas

partijas organizācijas

uz

otrādi.

un

—

partijas organizācijām

ar

priekšstāvjus

savus

biedru

jaunas

jaunatnes

orga-

masu

darbus, lai pievilktu pie aktīva

Savienībai rakstiskās

Darba

LKP

masas,

laukā

aģitācijas

Jau-

jāveic seko-

joši uzdevumi: a)

1.

darba

Jārūpējas

ratūras

iestādēm

LKP

b) tejai

natnes

c)

jadzībām tas

lai

jārūpējas,

Lai

Darba

aģitācijas

Jaunatnes iz

izaudzinātu

biniekus,

lai

darba

rakstisko

presē,

pašas

aģitāciju

un

3.

ņemt

aģitācijas

Visiem dzīvu

aprakstus 4.

LKP

DJS

dalību

par

Komiteju;

žurnāla

ievedot

redakcijas

Referātu

šai

partijas noteiktā

redakcija kolēģijā kuru

aģitācijas

jāuzliek

visciešāko

uz

vienības priekšstāvi, Mutiskās

prasības.

propagandu

dar-

attīstītu

biedri,

pirmā

un

kopā

izvēl

LKP

pienākumu iesniedzot

padomju

un

jāsastāda

arī

par

laukā,

aģitācijas

līdzdalību

Lai visu šo darbu veiktu

jāstrādā

1

biedriem

rakstiskās

savu

DJS

va-

propagandas kolēģijās.

un

LKP

die-

apmierinā-

literāriskus

intensīvi, jāpievelk pie šī darba visi spējīgie kārtā

masu

tekošās

jaunatnes

jauziņā;

sevišķi

tiktu

un

organizāciju

kurā

vests

un

jaunatnes

darbs

Komi-

kulturālā

un

no

iestādēm;

žurnāls,

jautājumi

periodiskā ari

izdošanu

Centrālai

jaunatnes

politiskā

partijas

utt.

izglītības

varas

Savienības

darbs

izplatīšanu

piemērota satura lite-

grāmatu

darba

tiktu vests

piemērots

LKP

2.

par

organizatoriskie

audzināšanas

laikrakstos,

nas

Jaunatnes

periodisks

tiktu noskaidroti

arī

Padomju

un

Darba

jāizdod

kā

brošūru,

populāru

—

partijas

literatūras

partijas

par

masās,

jaunatnes

stingrā LKP

ar no

Darba

Savienības

darbā.

virzienā, Centrālo

partijas

CX,

Jaunatnes Sa-

CX.

laukā:

jautājumā

kongresa

nolasīja

O.

Dzenis

(Rūķītis).

Red.

25

1.

Jāsarīko

a)

darba

jaunatnes

jas mītiņi, lekcijas, referāti, kā

politiskiem b)

kulturāliem

un

jārūpējas

veseli

aģitācicikli

lekciju

par

jautājumiem; Sa-

partijas kursu organizēšanu, kuros

par

biedri

vienības

sapulces,

masu

arī

tikt

varētu

sagatavoti

apzinīgam

partijas

darbam; c)

lai vispārizglītojošās skolas un kursi, kā padomju iestāžu organizējamie speciālie kursi

jārūpējas,

dažādu

arī

būtu

darba jaunatnei. spējīgākiem biedriem

pieejami visplašākos apmēros

2.

Jāorganizē

vietām

uz

pagandistu kolēģijas. aģitācijas

mus

saites,

3.

Lai

darba

biedrus,

dalība

Aģitācijas

un

Jaun[atnes]

jāuztur

nostiprinātu Komitejai

algoti

un

propa-

DJS

audzinātu

un

priekš

partijas

biedriem

organizāciju

jāņem

partijas klubos.

masās

ir

pie

aģitācijas

un

Sav[ienībai]

organizāciju

vest katras

veikt iespējams tikai kādēļ katra biedra pie-

darbu

dzīvas līdzdalības,

uzdevums

strādniecības Viscauri

vietām

propagandas

un

pie visu biedru

LKP

Savienībā

ievestu

jaunus

nākums

lai

ziņā,

pro-

pieprasīju-

organizatoru kadri.

un

visdzīvākā

uz

tekošos

Centrālai

DJS

LKP

organizācijām

gandistu

apmierinātu

propagandas

un

organizatoriskās lielākām

Lai

no

visplašāko

darbu

aģitācijas

iespējas.

propagandas jāuztur

darbā

visciešākā

LKP

Darba

sadarbība

ar

iestādēm.

Vēlēšanas

kongress izvēl Kadiķi,

Krēslu, LKP

lis,

DJ

8

—

Ausekli,

bb.

Krastiņš,

kongresu

Krūze,

jau-

Lindiņu, Rācen[i],

Anšmidtu

Centrālā Komitejā

Kadiķis,

VI

Partijas

delegātus

Pētersonu,

Savienības

Dzenis,

cenļe],

un

Ķipīti.

ievēlēti bb. Ausek-

Lindiņš, Mika, Rā-

Vintēns.

«Jaunais

1.12.

Komunistiskās

Latvijas

Uz

natnes

nr.,

Komunārs», 36.-45.

Ipp.

1919.

g.,

lespiests

pēc

žurnāla

teksta

Nr.

LĶP

CĶ norādījumi

3

DJS

LĶP

par

darba organizēšanu

1

1919. gada 30. septembri

VISĀM

LKP

UN

Ņemot

vērā

visai

KOMITEJĀM

SAVIENĪBĀM

darba

pastāvošo

attīstīto partijas

vāji

ORGANIZĀCIJAS

JAUNATNES

DARBA

un

jaunatnes

kultūras

organizāciju darbu

izglītības

un

vājo Jaunatnes Savienības organizāciju

attīstību

un

pa-

gastos, LKP Centrālā Komiteja nolemj: Darba

Atjaunot

Jaunatnes Savienības

Latvijas Komunistiskās

ar

partijas

darbību

kongresa

VI

saskaņā apstipri-

nātajiem statūtiem, kādā nolūkā: 1)

Tiek

šanai

nodibināts

LKP

Jaunatnes Savienības

ietilpst 2) a) bību

bb.

Dzenis,

Komitejas

birojs, kurā

Zeimalis;

un

Bednoti»

statūtiem

š.

un

2.

g.

nolikumu

Padomju

LKP

lai

Latvijas

ievēlētu

par

CX

kultūras

Organizācijas

sakariem:

pie

birojs

Darba

LKP

darbu;

atbildīgajiem

un

biroja

orgaJau-

palīdzēt

darbā.

Jaunatnes Savienības

CX Rēzeknē,

Savie-

Brīvības

OrganiGrīn-

ielā,

namā.

«Vlastj Bednoti», 1919. g. 30.

92.

Dokuments

Vidzemē, vienotas un

pieņemts

kad

«Vlastj

pēc

karadarbības

organizācijas

biedru

Ķomiteja

lespiests pēc

nr.,

septembri

Tulkots

binieki

jau-

Savienības

Centrālā

ka

avīzē

darba

Jaunatnes vadītu

un

uzdots, cik viņu spēki atļauj,

natnes Savienības

Adrese

un

Darba

organizācijas komitejām

nizatoriem tiek

un

to dar-

vadīt

oktobrī

savienībām,

konferenci,

zācijas

un

publicējamo

turpmāko organizatorisko

1

vadī-

Darba

atbildīgs

jaunatnes savienības

tās

ar

sasaukt

nības

berga

Savienības

priekšā

pagaidu Organizācijas

Zvejnieks

dibināt darba

saskaņā

natnes

3)

Jaunatnes

Organizācijas birojam uzdod

«Vlastj b)

Darba

Centrālās

krievu

valodas

imperiālistu iebrukuma Kurzemē, Rīgā apstākļos Darba Jaunatnes Savienības

darbība

grupas aktīvi

no

avīzes

Bednoti» teksta.

bija

atslābuši,

piedalījās padomju

jo tās varas

vadošie

dar-

aizstāvēšanā.

Red.

27

Nr.

LĶP

CX

nolikums

Pagaidu

Savienības 1919.

4

gada

Jaunatnes

oktobri

2.

NOLIKUMS PAR LATVIJAS

PAGAIDU

Darba

par LKP

organizācijām

KOMUNISTISKĀS

PARTIJAS DARBA JAUNATNES SAVIENĪBĀM

1.

nodibinātu

Lai

cībā

vienotību

darbā

partijas

un

attiecības

pareizas savstarpējās domju

Sociālistiskās

Darba

Jaunatnes Savienības

tisko

šādu

partiju,

vidū

jaunatnes

starp pašreiz Latvijas teritorijā

Republikas

organizācijām

organizāciju

pamatā

un

Pa-

pastāvošajām un

Komunis-

jāpieņem Latvijas Savienības

sta-

Darba Jaunatnes Savienība atzīst Komunistiskās

par-

Komunistiskās

tijas programmu

Jaunatnes

Darba

partijas

partijas VI kongress.

tūti, ko apstiprinājis 2.

celtnie-

organizatoriskajā

proletāriskās

tai ir

taktiku,

un

savi

1

statūti,

tā

un

dar-

bojas partijas kontrolē. 3.

LKP

idejisku 4.

LKP

5.

Tais

Darba

pamatā

liekot

vietējās

iniciatoru

vienības 6.

20

gadu

Jaunatnes

visādu

vecumam

tās

šūniņas

un

statūtus.

veido

Lai

DJS

nav, LKP

Savienību, biedrus

atsevišķus

nākamās Darba

vie-

organizācijas,

noorganizētu

izvirza

organizācijas

grupu, kas

dibina

ieskai-

Savienībā.

vietās, kur jaunatnes organizāciju

organizācijas

LKP

līdz

biedriem,

obligāti jāiestājas

tējās

organizācijām

materiālu atbalstu.

Visiem

tot,

sniedz DJS

organizācijas

un

Jaunatnes

vai Sa-

pamatkodolu.

DJS

organizācijai

visnotaļ jāatbalsta

partijas

orga-

nizācijas. 7.

DJS

vietējās

tieši pakļauta LKP CX, bet darbojas LKP vietējo komiteju kon-

Centrālā Komiteja

organizācijas

trolē. 8.

nību

Uz ar

vietām

partija

savstarpējas

Piezīme.

1

28

kas

skar

LKP VI kongress

[Darba] Jaunatnes

Savie-

pārstāvniecības palīdzību.

[Darba

partijas organizācijā jautājumus,

kontrole

ir

Jaunatnes]

[Darba]

notika

Savienības

lēmēja balsstiesības,

pārstāvim

kad

apspriež

Jaunatnes Savienību.

1919. g.

marta. Red.

9.

LKP

DJS

10. DJS

jas

organizācijas

vietējās

dibināt

var

frakcijas

pie

organizācijām.

kuru

frakcijas,

statūtu

Komunistiskās

virzīt

visu

un

visus

lēmumus

savus

orgāniem,

tām

un

parti-

organizācijas

Jaunatnes] Sa-

garā, darbojas [Darba

ietvaros

Savienības

kopējiem

caur

ir

uzdevums

darbu komunistiskā

vienības

nodibinātās

organizācijās

pieņem tiesības

nav

likvidēt organizāciju. 11.

Visas

zācijām

un

šķiršanai 12.

partijas

Katra

binieku 13.

LKP DJS

aktīvi

apriņķa komiteja kur

piedalās

Visi

vienu

iz-

instancēm.

augstākajām

izvirza

atbildīgu

strādnieku

pastāv

koncentrē

[Darba]

klubu

nodotas

dar-

Jaunatnes Savienībā.

organizācijas

darbu.

tiek

Savienību

Savienības

un

rajonos,

vietējām partijas organi-

starp

Jaunatnes

darbam Darba

klubi,

glītības

domstarpības [Darba]

sekcijās

tajos

Jaunatnes un

un

zemnieku

kultūras

un

veido

iz-

biedri

Savienības

jaunatnes

sekciju

pie klubiem. 14.

Pagaidām visas DJS organizācijas

natnes DJS

kam

birojs,

pakļautas

visas DJS

apvieno CX Jauorganizācijas līdz

CX vēlēšanām.

15.

Visus

līdzekļus

ganizācijām

vai

CX

DJS

saņem

Jaunatnes

caur

vietējām

biroju saskaņā

LKP

or-

pēdējā

ar

lēmumiem.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā

«Vlastj Bednoti»,

93.

lespiests pēc

nr.,

1919. g. 2. oktobri

«Vlastj

avīzes

Bednoti» teksta. Tulkots

Nr.

LKP Rēzeknes

Komiteja

no

krievu

valodas

5

apriņķa konferences

rezolūcija

Darba

par

Jaunatnes Savienību 1919. gada

4.

oktobrī

REZOLOCIJA PAR DARBA JAUNATNES SAVIENĪBU

levērojot cijā ir

to

darba

svarīgo

jaunatnes

lomu, kada komunistiskajā savienībām,

konference

revolū-

atzīst,

ka

29

partijai

aktīvi

jo

darba

jāpiedalās

savienību

jaunatnes

organizēšanā. Darba

1)

attiecību

Jaunatnes Savienības

partijas savstarpējo

un

KP

pamatā jāliek Latvijas

CX

pagaidu

instruk-

cijas.l Uz

2)

darba

jaunatnes savienībām, tāpat

pirmām kārtām plaši Lai

3)

varētu

jāpaver

būtu

[partijai]

vadīt

idejiski

darba

kā

jaunatnes

jaunāki

par

uz

partiju,

jaunatnei. sakari

iespējas ciešāki

pēc

darba

biedriem, kas

partijas

ceļš

un

21

gadu

2 ,

tā

visiem

savienības,

obligāti jā-

iestājas Darba Jaunatnes Savienībā. Visām partijas

4)

natnes biedru

Partijas

šūniņas

vietām

uz

un

jāizrauga

iniciatoru grupa.

—

Protokola

Jau-

šūniņām obligāti jādibina Darba

Savienības

oriģināls, LKP CX

lespiests

pēc

grāmatas

teksta.

vēstures institūta

partijas arhīvs (LKP CX PVI 31.

PA), 2.

tiskā

1. apr., 36. I,

f.,

5 lapa;

—

Latvijas Komunis1918.

partija

gadā.

Dokumenti

LVI, 1958, 419.

un

1919.

materiāli,

un

420.

un

Ipp.

Nr.

Izraksts

no

LĶP II

Viļānu apriņķa organizācijas

konferences protokola

1919.

VI.

gada 15.—17.

(no jaunatnes organizācijas).

piedalās bb. Purens,

batēm tiek

decembrī

PAR JAUNATNES ORGANIZĒŠANU

Referē b. A. Kalējs

Debatēs

6

Hermans,

Berģis, pēc

de-

pieņemta sekojoša rezolūcija:

«levērojot to, ka Krievijas sociālistiskā revolūcija ir darījusi lielu iespaidu ne tikai uz Krievijas darba jaunatni, bet

šajā

gadījumā t.

organizācijām,

1

Domāts

darba 2

nāki

30

«Pagaidu

jaunatnes

Lielākajā par 20

arī

i.,

uz

visas

nolikums

savienībām». Sk.

dajā

gadiem.

dokumentu šī Red.

vispasaules

jaunatni

organizācijas

par

Latvijas

Komunistiskās

dokumentu Nr.

prasība

un

sašķeļas,

4.

izvirzīta

viņas no

ku-

partijas

Red. biedriem,

kas

jau-

rām aiziet

ceļu inteliģentā

savu

sociālnodevēju darba

visās

jaunatne

proletāriskās

un

buržu[āz]iskā [daļa]

partiju

mazinieku

un

valstīs

iespaida,

piedalās 111

šķiras daja pie

—

zem

turpretī

apvienojas

un

kā

Inter-

Komunistiskās

Musu nacionāles, ņemdama visās sacelšanās dzīvu dalību.

cības

jaunatnes

ieskatiem.

ras

apspiesta

apmierināma

ar

iespaidu.

Komunistiskām lai

pie

sava

skolās,

sādžās,

ganizācijām kurām

nav

skolēnu šanas

visu

kā

zem

arī

slāpst vairs

nav

baznīcas

un

organizācijām nenoslīgtu

un

jāpa-

atpakaļ

lai

visi

jaunatni jaunatni

darba.

revolūcijas sevis

iesaistot

pieradinātu

šūniņās,

utt.,

visas

Jaunatnes

darba

skolas,

vajadzīgie darbinieki, citi

darbi pie

or-

priekš

un

tāpat

jaunatnes

attīstī-

jaunatne

nebūtu

organizēšanas.

jaunatni,

jaunatne

Pie nosaukto

komitejām

un

priekš

nebūtu noteikta

skolā

par 4—6 stundām

lai

vērību,

spekulāciju,

ar

kurai

darba

netiktu

visu

piegriezt

nodarboties

pieņemt lai

dzīvā

un

vēl izaudzināti

Vajadzīgs spiesta

lekcijās

jāņem

masa,

un

jaunatnes

bijusi

ir

valsts,

lūzums, tā

šķi-

pēc

vienmēr

dzīvi, vecāku

nenogurtu

jaunatnes

kursos,

aktivitātes

audzināt

kura

stūrīša, tā jāorganizē katrā izdevīgā vietā,

zemes

lasītavās, pie

jaunatne

varētu

noticis

līdzšinējo

savu

steidzas,

kā

ir

strādnie-

plašas

kapitālistiskās

no

viņā

un

jācenšas

organizācijām

pievelkot

jaunatne,

verdzināta

pēc drīzas izejas,

tās

lai

masas,

Latgales

un

šķiru

organizācijām,

masu

par

kā

savienībām

jaunatnes tapt

jeb

dot

līdz

18

tai

kam

darba,

pēc

iespējas

darbu.

Tāpat

nodarbināta

vairāk

attiecīgu

gadiem

vajadzīgs

dienā.

uzdevumu visiem

izvešanas

partijas

dzīvē rajonu,

biedriem

jāņem

apriņķu

visdzīvākā

dalība.»

(Pieņemta vienbalsīgi.) Protokola oriģināls, LĶP CX PVI PA, 72. 72.

—

110.

I,

lapa;

nistiskā partija

gadā.

Latvijas 1918.

Dokumenti

LVI, 1958, 430.

lespiests

pēc

grāmatas

teksta

1. apr., 1. I,

un

un

un

Komu1919.

materiāli,

431. Ipp.

31

Nr.

Izraksts

pārskata

no

Centrālās

7

Latvijas

par

darbību

Komitejas

līdz 1920.

no

Darba

nolēma

jaunatnes

bības

statūtus.

teica

kongresā

111

š.

izvēlētā

bību

partijas

konferences bas

šis

bandām natne

darbs

Rīgai.

Komiteja Krievijas

zācijas

jāpārtrauc,

bija

Šinī

šajā

jams

ar

risko

viņa

līdzi

Pēc lielākās

frontēs.

laikā

vietējo

1

1919.

menti,

jaunatnes

kā

Rēzeknē

uzbrūkot

cieši

bandām —

visi

Darba

nemaz un

vācu

Latvijas

gada

kas

111

jau-

sarkano

jaunatnes Cenat-

jaunatnes organi-

neeksistēja,

attīstīt

neļāva

baronu

viņas locekļi

Daugavpilī.

vājas partijas

izņemot

Tas izskaidro-

stipru

un

kulturā-

organizatodarbības

organizāciju

un

trūkuma.

pārskatos

LKP DJS

par

I

kongresu,

vienības kongresus

darbī-

Darba tur

Latgales īpatnējiem saimnieciskajiem

kuros

dar-

apriņķu

Latvijas daļas okupācijas

Latgalē

tikpat

apstākļiem, darbinieku

sar-

savu

kulturālās

un

pie

pārklāja

Sasauktās

partijai

dabīgi likvidējās

darbību aiz

partijas

stājās

saskaņojot

brīdī

kritiskajā

ka

atsevišķus pulciņus lajiem

II

vietām.

uz

pierādīja,

radās

se-

jaunatnes

drīzumā

taktiku.

un

starptautiskās kontrrevolūcijas

trālā

32

tīkls

praktiski

un

mērķiem

revolūcijas karogu. no

no-

vietām, ta-

uz

enerģiski

uzrādīja plašu politiskās

pieaugšanu

Bet

kā[dus] pēc tam

Komunistiskās

Komiteja

organizāciju

idejiski

Latviju, ar

partiju,

kongresā,

Komunistiskās

Latvijas

Centrālā

jaunatnes

darba. Jaunatnes

kano

savstarpējās

un

organizācijām

Krievijas

dar-

organizācijas

uzbūves

111

Latvi-

apstip-

kongress

g. oktobrī.

kongresā

Darba

partijas

ar

arī

pieņemti

kongresā

izstrādātos

jaunatnes

gada feb-

1919.

sastāvdaļa

VI

Partijas

Komunistisko

ar

Darba

1

kongresā

autonoma

partijai.

principi

Latvijas

janvārī

Organizācijas

kojošā sadarbība gad

kā

pievienoties

rināja

111

jaunatne

jas Komunistiskajai

saistīšanās

maija

22.

gada

DARBĪBA JAUNATNES MASĀS

7.

Latvijas

partijas

1919.

gada 1. janvārim

1920. gada 1.

ruārī

Komunistiskās

1917.

komjaunatnes

kongress

par un

I

un

1918.

tiek

II

darbību

nosaukts

skaitot

gadā. Red.

abus

par

sastopami

Latvijas

LSD

dokuDarba

Jaunatnes

sa-

Centrālā

Partijas

evakuāciju,

ar

šanu,

līdz

un

Partijas

sās.

palikušajos paveikta

likvidāciju to

ar

iespējams

darbībai

arī

Padomju

Latvijas sākt

vietējās

atjaunošana

mēneša

sekmēm

ar

nostādī-

un

organizāciju

augusta

darbiem sakarā

no

nelegāla aparāta pietiekošu vērību partijas

piegriezt

nespēja

Latgalē

Komiteja, aizņemta

darbību

sekmēm

ar

Tikai

pusē.

Latgales

ma-

nostādīšana

un

apriņķos

pēdējā

darbam

jaunatnes

tika

tad

darba

bija

jaunat-

masās.

nes

Centrālā 1

cijā

VI

partijas

instruk-

Komiteja noteiktāk formulēja atsevišķā Darba

Latvijas

111

jaunatnes

kongresa pieņemtos

apstiprinātos

kongresa

un

attiecību

savstarpējo

un jaunatnes organizāciju principus. Starp citu, atzīmējams lēmums par obligatorisku visu partijas biedru (līdz

20

gadu

Tika

apriņķu,

jaunatnes

kā

mēnešos

Tika

paveica.

Jaunatnes

Jaunatnes

sasauktas

organizācijas birojs uzbūves

apriņķu

natnes

pulciņus

vienojot

pēdējās

savstarpējās kās

tīklā.

las

šūniņām,

uz

pamatšūniņas

principu

pēc

partijas rajonu

pēc

Jaunatnes

vietām, un

parauga vienotā

veidā

pašdarbība

koncentrēta

pamatiem

vadījās

darba

pašizglītības

kulturālā

un

birojs konfe-

no

principiem, organizējot jau-

priekšstāvniecības

partijas

nesta

kā

sa-

jautājumus

darbībā

savā

un

jaunatnes kon-

kuras iztirzāja darbības organizācijas rences,_ un izvēlēja apriņķu organizācijas komitejas.

partijas organizācijas

uzdevums

apriņķos

darba

Latgales

novembra

un

uzdevumu

savu

organizācijās. kura

birojs,

organizācijas

arī visas

ferenci. Oktobra

jaunatnes

Centrālais

jaunatnes

bija noorganizēt saukt

iestāšanos

vecumam)

izvēlēts

ap-

saistot

Komunistis-

darbība

pār-

darba sko-

uz

strādnieku-zemnieku

klubos.

Noorganizētas pie

apriņķu

bai

kolēģijās,

apgādātas žurnāla

literatūru,

Visu

Tāpat

—

558

un

biroja

biedrus,

dokumentu Nr.

400

sekcijās.

Tāds

iesāktais

darbs,

galvenām

apstiprināja

4.

priekšdarbi

izloksnē.

izvēlētā

kolēģijas

instrukcijas

darbī-

Apriņķu organizācijas

iesākti

apriņķu konferencē

konference

Sk.

izstrādātas

latgaliešu

Latgales konferencē

apvienoja

3

un

un

organizācijas

miteja.

1

ar

organizatoru

propagandistu

skolās

izdošanai

natnes veic

ir

komitejām

jaunatnes

piedalījās kārtām no

jaunatnes Jau-

visumā kuru

tālāk

Centrālā

33

delegāti

sādžas

Koun

jaunatni.

Organizācijas

biroja

Red.

33

izstrādātos

darbības

principus

veselu

pieņēma

un

rindu

rezolūciju organizācijas jautājumos. No

lēmumiem

atsevišķiem konferences

šinējā jaunatnes organizāciju «Latvijas

Komunistiskās

biedru

obligatoriskā

līdz

gadu

23

nosaukuma

Jaunatnes

iestāšanās

vecumam

un

atzīmējami:

Savienību»,

jaunatnes

jaunatnes

līdz-

pārdēvēšana

par

partijas

organizācijās

Centrālās

Komitejas

izvēlēšana.

Centrālā

Partijas lēmumus vešana

ir

Komiteja

apstiprinājusi,

un

šos

konferences

jaunatnes

atliek

tikai

to

sekmīga

iz-

dzīvē.

CX sekretārs

«Cīņas 1.

Biedrs»,

janvārī;

tiskā partija

gadā.

1.

nr.,

1918.

Dokumenti

LVI, 1958, 460.

un

un

un

1920. g.

Komunis-

Latvijas

1919.

materiāli,

461.

Ipp.

lespiests

pēc

grāmatas teksta

II

LATVIJAS

nodaļa

KOMJAUNATNE BURŽUĀZIJAS

KUNDZĪBAS

PERIODĀ

(1920.—1940. g.)

LATVIJAS

KOMJAUNATNE

BURŽUĀZIJAS

PERIODĀ

KUNDZĪBAS

(1920.—1940. g.)

Komunistiskās

Latvijas vienības trālā

Komiteja

trumu

vēl

daļā,

darbu

nebija okupējuši

Sa-

Jaunatnes ievēlētā

Cen-

Latvijas

aus-

konferencē

daļas

komjaunatnes

vadīja

ko

Darba

partijas

Padomju Latvijas

imperiālistu bruņotie

Palīdz pat 1920. gada janvārim, kad Latvijas domju valdība bija spiesta izbeigt darbu arī šeit un starp-

spēki,

tautiskā

1920.

gada

visā

Latvijā.

darba vadību kā

Tāpat

buržuāziskās

noslepkavoja

cembrī

1933.

desmit

—

LKJS

—

gadā

—

1926.

Valmieras

Latgales

LKJS

pastāvīgi režīms

valdošais

gadā,

bijusī LKP

CX

nelegāli.

CX

rezerve

un,

J.

1920. J.

sekretāru

E.

Smiltēnu

F.

Ap

izvārdzināta,

mira

un

cietumos,

veselību;

tā, jaunā

pulciņa «Šķēps»

de-

gada

Zvīdru,

procentu

40

ieslodzījumā viņu

nacio-

Vintēnu,

komjauniešus,

Gaili.

prasīja

buržuāziskie

locekli

—

valdošās

Cīņa

vadītāju

sagrāva

Limbažu

un

organizāciju

atradās

cietumā

DJS

DJS

LKP

Latvijas

arī

partija,

palīgs

augustā

gada

komjaunatnes

bija aizliegta

darbojās

darbinieku

organizācijas jauniešu

likumu

1919.

nacio-

Latvijā

pārņēma

uzticamais

vajāta,

upurus.

nālisti

martā

valsts

nemitīgi

jaunus

janvārī

partijas

—

visā

varu

Rīgā nelegāli darbojās LKJS

Komunistiskā

Latvijas

komjaunatne ar

rokās.

buržuāzijas

kas

Centrs,

šķiras

nodeva

kontrrevolūcija

nālistiskās

Rīgas komkuros

piemēram, dzejniece

sekretāre Marta

Mende. Taču

žīmu, dus

darba

auga

vieta,

jaunatne nesamierinājās

strādnieku,

no

jauni cīnītāji, cīņa

un

LKJS

—

lēmumi, kā I

kas

turpinājās.

totie dokumenti

skaites,

trūcīgo

LKJS ari

konference,

zemnieku

stājās

Par

to

ar un

buržuāzisko

re-

inteliģences

vi-

kritušo

stāsta

un

šajā

kongresu materiāli,

nelegālie kurā

apcietināto

nodaļā

ievie-

ziņojumi,

at-

uzsaukumi.

piedalījās

delegāti

no

Rīgas,

37

Vidienas,

Ventspils II

LKJS

teju.

gress

Rīgas

—

gress

dažādos

sastāvā

1931.

darbu

LKJS

laikos

apkārtnē

Maskavā

—

to

nizatori,

vidū M.

A. Ratnieks,

Ozoliņš,

cīnītāji

F.

partijas

R.

orga-

Neilands,

A.

Liniņš,

K.

kom-

un

talantīgi

un

Deglavs,

Briedis,

E.

kuras

Komiteja,

izcili

A. Stroms, A.

Smiltēns,

E.

Centrālā

Čuče,

Smēķē,

I

1923. gada jūlijā, bet IV kongada novembrī. Kongresu starp-

dedzīgi

M.

KomiDJS

LKP

janvārī, 111 kon-

gada

darbojušies

—

Centrālo

skaita

pirmo

1922.

vadīja

laikos

darbinieki

jaunatnes

(par

notika

gadā)

notika

organizācijām,

ievēlēja LKJS

un

kongress

1919.

kongresu

A.

Zemgales

un

gada aprīlī Rīgā

1921.

Kalniņš,

Rozenbergs

v.

c.

Darbojās vairākas apgabalu organizācijas: Rīgas pilsētas, Vidienas

Latgales, vas

jas

novadā)

Kuldīgas

desmito

gadu

austrumu

gabalu

sākumā

daļā)

šūnām.

struktūra

atbilda

dažkārt,

tam

biedri

(KJI)

pilsētas

LKP

cieši

darbojās

tās

gadu

gada

valstu komunistisko

gadus

Latvijas

sakarus

sevišķu pilsētu

dam;

kas

vien

—

kopā

ar

KJI

darbojās

Baltijas

konferenci.

darbā

LKJS

Izpildu

apmēram

noorganizēja

Rīgā

darba

tikai

ne

Visus

iedvesmojošs

Komunistiskās

Jaunat-

guva ierosmi

uzvarās,

komjauniešiem

bija

nelegāli

preses

izdeva

kom-

—

tieši

bet arī

VĻKJS

at-

uzņēmumu organizācijām.

un

iznāca

savus

lapiņas

PSRS

centrālorgāns

LKJS nārs»,

ar

ietva-

Lietuvas

nodibināts

komjaunieši

spēkus padomju jaunatnes

uzturēja

pulciņos.

Internacionāles

un

kas

bija Vissavienības Ļeņina

Savienība.

pie

partijas

darbojās apmēram līdzīgos

tika

birojs,

janvārī

struktūrai,

organizācijas

jaunatnes savienību

kundzības

buržuāzijas paraugs

jūnijā

pulci-

par

organizatoriskā

apvienotos

šīs

un

Ap-

darbojās

sākumā,

Igaunijas

kuras

valstu

Baltijas 1922.

un

gada

ar

div-

(Vidzemes

sauca

gadu arī

(Liepā-

laiku

ietvaros

Jaunatnes

sekcija,

saistījās

1921.

Komitejas

38

Dauga-

organizācijas.

organizatoriskajai divdesmito

jaunatnes organizācijām, apstākļos:

Talsu

komjaunatnes

Komunistiskās

sastāvdaļa,

sevišķi

—

pirmorganizācijas

sevišķi

bija

kādu

Malienas

organizāciju

Tādējādi

komjaunieši

un

LKJS

arī

pastāvēja

organizācijas;

jeb

ņiem

un

novadā),

Ventspils;

un

Tukuma

un

Rīgas

un

rajonu

nes

Cēsu

—

(Jēkabpils apriņķī), Zemgales, Lejaskurzemes —

ros

(Valmieras

Rīgā

izdevumus

arī

partijas

laikraksts

vairākas

—

no

«Jaunais

1921.

žurnālus,

vietējās

līdz

Komu-

1936.

avīzes,

kā

organizācijas,

gaarī

bieži

organizācijām. Tā, piemēram, 1926.

—

1929.

ko

ar

LKP

g.

Vidienas

LKJS

un

organizācijas

apgabala

spiede,

sabiedriski literāru žurnālu «Liesma» (rokas

izdeva

vēl

to izgatavoja,

cijas muzejā), bet 1933. iznāca

LKJS

aplūkojama LPSR

tagad

1934.

un

Centrālās

gadā

Komitejas

ar

Revolū-

šādu nosaukumu žurnāls

nelegāls

sko-

lēniem.

Komjauniešus bet

gāni, nekad

aizstāvēt tiem

Lai

neizdevās. darba

gāko

nemitīgi

padomju

150 biedru.

jaunie

tas,

1930.

gadā

biedru.

1934.

tika

atkal

vijas apzinīgās darba jaunatnes kodols, kundzību

tās

organizējās

sekcijas

Buržuāziskās

komjauniešu

bija

gribēja

daļa

viņiem bija

pacietīgs dēļ dās

teorētiski

revolucionārās

pret

masas,

Šādas

Latorga-

jaunatTautas

citur,

klubs,

Darba

pret un

un

s.

pamatojoties

grāva

LKJS

uz

stu-

1923.

kas taču

varu,

ieviesās

un

ilgs

vajadzīgs

sīkburžuāziski

virziens,

kas

centienos

partijas

kongresa gadā. Tas

un

darbs. Tā-

organizēšanas

priekšgalā

kongress

visvairāk

praktiski vāji sagatavoti,

neatzīšanā

VII

LKJS

piektdaļas

jaunieši,

buržuāzijas

avangardisma

LKP

četras

ieplūda

nodrošināšanai

kustības

zienu,

111

kuru

īstenoja

koncentrējās

organizācijās t.

vadības

partijas

cīņā

audzināšanas

LKJS

kur

Organizācijā

uzvaras

avantūristiskais,

un

Lat-

cīņai

jaunatnes

gados izveidojās

Apmēram

pilsētās,

mesties

masu

dažās

ap tiem

700

bija

arodbiedrību

Studentu

pirmajos

struktūra.

jaunatnes.

ka

biedri

komjaunatne.

Ventspilī

klubs,

Latvijas

dedzīgi

neizprata,

biedru,

citas.

un

organizatoriskā strādnieku

un

(revolucionāro)

klausītāju

dentu biedrība

atjauno-

340

jau ap

—

pagrīdē,

dziļā

Rīgā,_ Liepājā,

augstskolas

no

partija

bija kreiso

nizācijas nes

atrazdamās

Komunistiskā

vijas

ap

bija

masu

legālās revolucionārās organizācijās,

vadību,

idejisko

darba

saliedējās

plaši

drīz

bija

rudenī

gada

rindās

notika

gadā

Nelegālas organizācijās apvienotie

buržuāzijas

interven-

un

gadā organizācijas

organizācijas

bet

600,

apzinīaizgāja

gadā, visniknākajam plosoties, LKJS apvienoja

gadā komjaunatnē

—

or-

tiem

1920.

teroram

sagrautās

1928.

un

daļa

rindās

strēlnieku

1924.—1926.

cīnītāji.

taču

aresti,

tomēr

1923.

liela

gadā

varas

darbību

baltgvardiem

pret

varu

Padomju Krievijā,

apmēram

1919.

gan

sarkano

jauniešu

kontrrevolucionārajam 335

buržuāziskie

vajāja

apturēt šīs nelegālās organizācijas

izpau-

nostāties

vietā.

Šo

lēmumiem, sekmēja

virsa-

mar-

ksisma-ļeņinisma ideoloģijas, ļeņinisko organizatorisko

un

39

taktikas

Spēcīgs kustībā

natnes

vidū

līdz

riku

vairāk

kas

9000

jaunatnes

(SSS)

sargs»

1930.

daudzi

izmisums

iedzina

tās

līderu

sports kas

biedru,

izlīgšanas

jauniešus

IV

darbu. LKJS

poli-

pret fašisma

un

iekārtu,

ar

augustā,

pulciņus

jauniešu.

jaunatni

celtniecības

nepazina

ne uz

un

piedalījās

ap

cīņā

līmenim, di-

pavasarī

fabrikām. Kom-

dienā,

pretkara

bez-

pulciņi

gada

1933.

skolās.

arī

ne

LKP VIII kon-

dzīves

1933.

rūpnīcām

panāku-

krīzes,

Komjaunatnes un

uz

iepa-

uzdevumus

jaunatnes

darbaļaužu

organizēja

sanāksmēs

darba

balstīdamies

40

dzīvi

posta pamata cēloni,

kur

Starptautiskajā

organizētajās

tūkstoša

pusotra

uzņēmumos, ar

nokļu-

jaunieši, beidza

sociālistiskās

uzturēja sakarus

Bezizejā

Rīgā bezcerīgais stāvoklis

draudiem.

kara

skaits

bezdarbnieku

aicināja

nosprauda

daudzos

jaunatnes

skaitā

kas

krīze,

Katastrofāli

zemes.

tūkstošus.

ap

uzbrukumu

buržuāzijas

binājās

to

vadībā

kongress,

lēmumiem,

gresa

ekonomiskā

ziemā

50

gadā

nāvē

partijas

Padomju Savienībā,

LKJS

sociāl-

legālo

«Strādnieku

procentu

asa

gada

1932.

un

pret buržuāzisko

zīstināja

1.

1932.

bezdarbnieki,

1931.

Komjaunatne

pret

piedalījās

mītiņos

kapitālistiskās

sasniedza

Latvijas pilsētās pašnāvībā.

iestājās

visas

bezdarbs.

pieauga

miem

15

ap

fab-

ap 2500 darba

laikā

pašā

sociāldemokrātu

gadā Latvijā

pārņēmusi

cīņu

rīkotajos

Tai

1929.

jaunatnes

buržuāziju.

ar

vuši,

15

organizāciju

pameta

vīlušies

bija dziļi

bija

jauniešu.

kom-

Pieauga

jauniešu vidū.

ap sevi

saistīja

kāpinā-

popularitāti jau-

Komunārs».

noorganizēja

savukārt

revolucionārajā

Lielu

fabriku

un

Rīgas komjauniešu

nekā

demokrātisko

tikā

rūpnīcu

komjaunieši

komitejas,

jauniešu.

«Jaunais

ieguva

Rīgas

gadā

un

jaunat-

kustības

revolucionārās

ar

gadu otrajā pusē.

ietekme

jaunatnes

jaunatnes

Latvijas

pacēlums

iezīmējās

jumu divdesmito

un

revolucionāras

Latvijas

uzvaru

principu

kustībā.

nes

gada

komjauniešu

1200

strādnieku

jauniešu. Buržuāzija, dēta, neganti nieku tas

vidus simt

40

organizācijām.

legālās

tināja

revolucionārās uzbruka

strādnieku

LKP, LKJS Slēdza un

daudz komunistu līdz

1934.

kustības

jaunatnes

un

strād-

vadītajām

arodbiedrības

organizācijas.

komjauniešu.

gada pavasarim

komjauniešu.

un

kreisās

iebie-

kāpinājuma to

No

apcietināja

un

ci-

Apcie-

1933.

gada

vairāk

nekā

LKP

CX

galu

pāriet

kundzību. fronti šos

fašistisku

atklātu

uz

bet

fašismu,

gatavojas

paturētu

lai

diktatūru,

bur-

paliekām

brīvību

nodibināt

aicināja sociāldemokrātus

Tās

pret

Latvija

aprindas

demokrātisko

pēdējām

ka

darbaļaudis,

brīdināja

visreakcionārākās

žuāzijas darīt

CX

LKJS

un

vienotu līderi

partijas

sociāldemokrātu

un

savu

aicinājumus noraidīja.

1934.

kas

15.

gada

orgānus tūru.

un

Šādos

niešiem

Latvijas

risināt

un

salauzt

sasaukt

sarežģītus

uzdevumus,

spēkus

cīņai

sagraut komjaunatnes

neizdevās

par

nostiprināt

turpināja

konferences

kārtējās

orga-

cīņas sparu. Komunistiskās

komjauniešu

vadībā LKJS

partijas

komjau-

un

sociālismu.

teroram

Fašistu

nizācijas,

jaunus,

dikta-

teroristisku

komunistiem

antifašistiskos

Latvijas

daļa,

pašvaldību

vietējo

un

atklātu

Latvijā

apstākļos

visus

demokrātiju

varas

nodibināja

vajadzēja

apvienot

valsts

apvēr-

visreakcionārākā

buržuāzijas

vēlētos

likvidēja

fašistisks

notika

Latvijā

maijā

sagrāba

Varu

sums.

aktīva

un

savas

rindas, izdot

sanāksmes,

nelegālo presi. Svarīgs

nosacījums

strādnieku

šķiras

LKP izvirzīja

jaunatnes

veidošanu.

Pēc

daļa

Sociālistiskās

jaunatnes cīnīties

līderu

tes

jūnijā

gada

jaunatnes

fašismu.

pret

kā

Pārvarot

komjaunatnes rindās,

cīņu

frontē

abu stot

grupu sadarbību

un

jaunatnes

organizāciju

vienošanos

cīņu

pret

fašismu.

organizēšanai

vietējo

un

komjaunatni

«kreisi»

panāca

organizāciju

ietvaros

abas

Vienotās

nodibināja

cīņā par darba jaunatnes miem

jaunatnes

politiskajās

1934.

vienotās

gada

un

komitejas.

praktiskai

komiteju

Vienotās aktīvi

tiesībām,

fašisma

pret

piedalījās abu

LKP

parak-

revolucionāru

kustības

vienības

fronLSJS

15. oktobrī

komitejām

kopīgu

frontes

izdeva

labējo

sektantiskas

organizācijas

interesēm,

kampaņās,

par

Centrālo

vienības

jaunatnes

un

centrālajām

platformu

kom-

pieņēma ar

izveidošanu, vispirms veicinot atsevišķu LKJS

organizāciju

izaiz-

revolucionā-

sociāldemokrātu

LKJS

par

frontes

nelegālu Latvijas

kura

atsevišķas

bija

Tāpēc

organizāciju

nodibināja

vienotā

arī

radīšana.

jauniešu

savienību,

priekšlikumu

pretestību,

kļūdas

sociāldemokrātu

sociāldemokrātisko

1934.

fašismu

pret

vienotas

antifašistiskas

legālo

liegšanas bijušo

cīņai

vienības

tuvāko uzdevumu

kā

komjaunatnei

strādnieku

rākā

sekmīgai

jaunatnes

un

un

frontes

iesaistījās uzbruku-

organizētajās

organizāciju

kopīgus

41

uzsaukumus kās

slēgšanas

mus.

parakstīja

Centrālās vienības vēlāk

kas

kjuva

Vienotās

jaunatnē. kuma

cīņā

aktivizēja

šistiskās 1936.

kā

9.

nieti Kārli

Miezi.

uzdevumus.

nebija

1936.

gadā

ar

g.) tika

pretfa-

dibināta

kurā

uz

paziņoja

arī

komjaunatnes Rīgā

vienotas

mērķus

ar

KJI

un

LSSZP

bāzes.

notika

organizācijas

turpmākos uzdevumus

un

Latvijas komjaunatne

LKP

brīdī vairāk nekā

apvienotās

tās

un

organizatorisko struktūru,

novembrī

«Latvijas

par

turpināja komjaunatnes

darbojās

sakarus

LKJS

abām

komjau-

—

jaunatnes pārstāvi

deklarēja

un

vienotu no

manifestu

publicēja

LDJS

skaitu

sekretārus

nodibināšanu

likvidēta.

apvienošanās

gada

CX

komitejas

izveidoja

sociālistiskās

un

tautai»,

LDJS

centrālās

un

pārstāvju

divus

arī

tradīcijas,

arī

nosprauda

SJI.

re-

vadībā, LDJS

jo faktiski

No 700 LDJS bied-

600

LDJS

bija komjaunieši. I

kongress,

izveidošanās

jaunatnes

posmu

masu

kas un

mobili-

cīņā pret fašistisko diktatūru. nodibināšana

un

tās

darbība

plašas jaunatnes pretfašistiskās 42

(1935.

starptautiskās

LSJS

un

nodibināšanu

uzturēdama

saglabāja

LDJS

kongresa

kongresā

vienādu

ar

LDJS

Ar

volucionārās

zēšanai

vienību

saskanēja

apstākļos

VII

re-

Lat-

un

nodibināšanai.

(LDJS)

platformu

cīņas

Latvijas

organizācijas

noslēdza

VI

abu

apstākļus

organizatorisku

par

jūlijā LKJS

Rozenbergu

jaunatnei,

1938.

Kopīgā metodes,

apvienošanai

ieguldījums

levēlēja

organizācijām.

tika

darba

vairā-

jaunatnes kustības attīstībā.

gada

Komiteju

riem

KJI

un

nozīmīgs

Centrālo

reizē

cīņa

Internacionāles

kopīgu

būtībā

darba

biedru

izpratnei.

sagatavoja

jaunatni fašisma

pieņēma

Albertu

cīņas

pastip-

ietekmi

LSJS

arī

pagrīdes

apguva

kustība

taktiku

novērtēta

pacēla

Jaunatnes Savienības

sociālistisko

izstrādāto

LSJS

Jaunatne»,

darbību.

komjaunatnes

Komunistiskās

izdevu-

un

ievērojami

idejisko

un

jaunatnes organizāciju

Darba

Latvijas

LKJS

«Brīvā

īstenošana

patiesai šķiru

frontes

volucionāro

ar

līdz

savu

Vienotās

laikraksts

politisko

komjaunatni viņi

frontes

iznākt

no-

centrālajām

centrālorgānu.

taktikas

pakāpeniski

Tā

apziņu

ar

vijas

LDJS

par

komjaunatnes

rināja

sāka

komitejas

frontes

vienotās frontes

partiju

vienotās

svarīgākos

gada augustu

1935.

(Latvijas Sociālistis-

partijas)

strādnieku

abu

ar

LSSZP

un

zemnieku

un

kopīgi

komitejām Ar

pēc LKP

un

strādnieku

masu

bija svarīgs kustības

faktors

izvēršanā.

Savienojot nelegālās pulcināja

ap

jaunatnes masas; pret fašistiskās litiku,

jaunatni kās

LKP

organizētajās

politiku,

strādnieku

šķiras

aktīvi

palīdzību

ārējo po-

un

LDJS

Latvijai.

kampaņās,

organizēja

skolu

un

jaunatnes spēkus cīņai

prettautisko iekšējo

draudiem

politiskās cīņas

un

miera

valdības

formas, LDJS

zemnieku

strādnieku,

mobilizēja

LDJS

hitlerisma

pret

darbības

legālās

un

plašas

sevi

iesaistīja ekonomis-

atbalstīja

Spānijas

PSRS

republikai

cīņā pret fašismu. LDJS

aktīvi

veidošanā

frontes

deklarācijā

parakstiem 1939. nārās natnes par

piedalījās pretfašistiskās

Latvijā.

1939. un

lasām arī

gada beigās

krīzes

padomju

cīņai

un

varas

par

martā

platformā

LDJS

apstākļos

masas

gada

tautas

frontes

publicētajā

līdzās

LKP

un

iz-

Tautas LSSZP

parakstu.

1940.

LDJS

gadā spēja

ienīstā

atjaunošanu

briestošās mobilizēt

fašistiskā

Latvijā.

revolucio-

plašas

režīma

jau-

gāšanu,

Nr.

No LĶJS

Centra

1

jaunatnei kalpot komunisma

aicinājuma

iestāties komunistiskās

idejai,

jaunatnes rindās

1920. gada novembri

Bez cīņas

nav

uzvaras!

proletārieši,

zemju

KOMUNISTISKĀ JAUNATNES SAVIENĪBA

LATVIJAS

Darba

Visu

savienojieties!

jaunatnei piederēt nākotnei!

alkst

Jaunatne vēl

Dziesmu, lai būtu

viņas dziesma,

Katram

Jaunas

ir

laikam

Sava

arī

daudz

cerieties

mīluli,

varoņus munāru

laukuma

komunisma

nieku

uz

Tev

verdzības

jaunatne!

(arī:

Tev

brālības vācu

Atcerieties

darba

sava

tik

ar

ideja ideja.

—

At-

jaunatnes

Latvijas

savus

tautas

jūgā!

slēpjas

—

tas,

jāredz ko

Zinātne,

Samsons)

senlaiku varonis. Red.

44

lepoties

uz

Ko-

bendēm.

Iz-

jaunu cīņu. Caur viņām svēta kjuvusi

jāveic tas,

šķiras vienībā

Simsons

Un

ideja [...].

muguru

Skolas

1

sauc

nedod mieru

proletārieti!

vecāki!

liekt

smakdams,

komunārus, kuru mirstīgās atliekas vēl

—

lietās asinis

tavi

Džordano

komunisma

darba

kad

laikā,

griežas!»

revolucionārās

Luksemburgu!

tanī

nevar

kā

nākotni?

par

cietumā

tas,

Kas

prasa.

krita

upuri

ideja

un

cīņa

tomēr

varoņiem

un

Lībknehtu,

Rozu

Jaunais

Neviena

tā

bija

Sava

par

zeme

atsvabināšanas

Kārli

un

«Bet

laikam.

mocekļiem

darbaļaužu

tagadnes

ne

sārtam

zemes:

mūsu

ja

varonības.

plašuma, dziesmu

spēku

Galilejam, kad

—

kāju pie

mērķu,

dziesma.

sava

māņticības

Bruno. sita

cēlu

neskanējušu

nav

Darba

tavs kura

ko

nav

redzējuši

paveikuši viņi! jaunatnes

Simsona dibinās

teiksmains

ar

1

Tev

un

ne-

strād-

spēks!

uz

verdzību,

milzīgu spēku

ir

apveltīts

viltus vēku

zinātne!

Viņas

sviedrus

bināšana brīvu

atsvabinās

dailes

esiet

pie

jums

apzinīgi

arī

Tikai

atsvacels

komunisms

veidotāji,

cēlu

un

un

skolas

sveicienu

cīņas

dzīves

saturu

cil-

—

templi!

savu

savas

dziļu cilvēcīgu

kalpināt

darbaļaužu

Vienīgi

zinātni.

jaunie proletārieši

ar

ir

mērķis

sūkt.

zinātnes

un

Mēs, organizētie nākam

vienīgais

asinis

un

Dodiet tai

radītāji. lesildiet

mērķi!

jaunatne,

aicinājumu:

un

to

ar

savu

jauno dzīvības dvašu! Topiet komunāri! Rindās! Lai dzīvo jaunie komunāri! Lai

dzīvo Komunistiskā

Jaunatnes Internacionāle!

centrs

Latvijas Drukāts «Spartaka» drukātavā

LKP

CX

institūta 40. mv.

Nr.

108;

Sarkanus rās

/.;

35.

lespiests pēc grāmatas teksta,

f..

kas

salīdzināts

LKP, LKJS

un

1920—1940, R.,

I,

1959,

Nr.

2

par LĶJS

Informācija

1922. gada

LATVIJAS

KJS

Latvijas komunistiskās] jaunu

viņas

II

strauja

ceļa

gabalu.

kongress.

darbības

augums,

tad

Šī

kongresu

janvāri

II

KONGRESS

jaunatnes

Pēc

kustība

divarpus

starpbrīža

attīstības

niknas,

II

LKJS.

Šis

pilnas

laikmets

revolūcijas straujas attīstības laikmetā

saka

Latvijā.

šausmu

Tad seko

pilnām

orientēties

uz

nostaigāir

sanācis raksturo

posmu

gaita, organizācijas stiprs pie-

upuru

darbības

ir

gadiem

pirmo

cīņas

kontrrevolūciju jaunai Padomju Latvijai

ņas

oriģinālu

72. lpp.

un

najai

ar

palīdzības revolucionā-

lapiņas.

jusi

novembrī

LPSR CVVA,

1920—1928, LVI, 71.

g.

vēstures

Partijas

bibliotēka,

apr., 31.

1920.

ar

un

norit

legālu

uzbrūkošo ar

gaitas, proletariāta

Organizācija, plašu

masu

to

jau-

pie vispasaules

kontrrevolūcijas

sekām.

līdz

uzvaras

uzvara

kura

šajā

darbību,

ar

vi-

laikā tika

45

sagrauta

Simti

drupatās.

simti

noslepkavoti,

emigrējuši,

pārējie izklīdināti. Atlikuši atsevišķi spēki, kas palikuši bez sakariem. Tad

jebkādiem spēka

prasošs

kumā

zemgrīdes

ciešāka

saistība

ferences. atrauta

no

jaunatnes masām

Visa

ciņu

apjomos.

darbība

Galvenā kas

darbībai,

iekšējai

m[unistiskās]

stipri

vai

kus-

noslēgtos pul-

piegriezta

noved

tik

pulciņu ka

tālu,

uzdevumus

Savienības

Ko-

ārpus

rāmjiem biedri nespēj saskatīt.

pulciņa

Nejuzdami

aiz

ko

atšķīrās

jaunatnes

partijas

no

darīts

jautājumi,

pat tie zaudē

ko

caur

darba

stipru

sevis

maz

apskatīti partijas darbs,

tiek

kādreiz

Jaun[atnes]

dienu, pulciņi

jas

vērība

pat

kon-

Vislatvijas

pirmsākumā

gandrīz

sā-

kuru

ar

vispārējās jaunatnes

un

norisinājās

I

pēc

darbības

savā

Savā

Internacionāles,

tikai

panākta

Organizācija

tības.

sava

tiek

KJ

no

daudz

un

darbs.

nelegālais

—

atrauta

organizācija

grūts, neatlaidīgs

sākās

viss

spie-

masu

Tiek

pulciņiem.

nelegālais

partirak-

kustības

jaunatnes

sturu. Pie

šiem

dienas

uz

Neskatoties

pārvarēdama

to,

savā savu

izvērtusies

un

jauno

trūkumiem

šiem dažādiem

visu

Savpenība]

KJ

viju

uz

priekšu

uz

galvu

ļoti reti,

jaunatnes

un

komunistu

un

par

teorijas, bet tad arī nozūd galīgi.

«avangarda»

teikti

Pabāž

tomēr

bet

kādreiz,

jautājums

uzpeld

attiecībām.

partijas

arī

apstākļiem tad kārtības

attīstības

ir

gājusi

no-

gaitā.

darbību ir

par

nebūšanām,

un

tomēr

organizācija

izplatījusi darba

vienīgo

visu

pa

Lat-

jaunatnes organi-

zāciju. II

Notikušais un

teica

jautājumos

kongress tad vārdu

savu un

beidzot

arī

rezumēja

ilgā cīņā

visos

nosprauda

un

padarīto darbu darbā

izvirzītos darbības

turpmākās

līniju. Pati bet

šī

tā

kamdēļ par

saeima

sanākot

II

un

pieņēma

I

gresa

savu

vēlreiz

un

lēmumiem.

viņai īsto

domāta

konference,

kā

daudz lielāks

jāveic

nosaukumu

kārtībā

pasvītroja

stāvēja

pievienojās KJ

pirmās

lēmumus

par

un

darbs,

konstituējās

visi

jaunatnes

visiem

Vislatvijas

pievienošanos II

Internacionāles

darbību atzina par pareizu

46

bija

jautājumi.

konferences

ternacionālei

ka

Dienas

svarīgākie

Kongress des

izrādījās,

kongresu.

kustības

vispirms

un

apsprieKJ

Vispasaules Izpildu

Inkon-

Komitejas

apmierinošu. Tāpat

II

kon-

valstu

Baltijas

visiem

pievienojas

gress

Sav[ienības]

KJ

I konferences lēmumiem.

Attiecībās visas

Komfunistiskās] tēji

cīņu

komunistu

jauno

runa

par

nostādīšanu

prekus-

masu

plašu jaunatnes komunistu

un

kustību.

masu

Kongresa

nopelns

lielākais

apstākļiem

patreizējiem

uz

īpašas

gan vienotu

pasvītroja

Nevar būt

Savienības

Jaun[atnes]

reizi

lieku

vienību.

kustības

nekādas

partijai,

tības, bet

vēl

partiju kongress

ar

komunistiskās

ir

un

plašu

uz

orientēšanās

noteiktā

tā

jaunatnes

masu

darbību.

Pārbaudot tos

organizācijas

papildina

un

uzbūves

līdzšinējās

pārlabo saskaņā

ar

principus,

apstākļiem

priekšā

un

stāvošo darbību.

vārds

Kongresa šas

darba

sas

revolucionārā,

Atzīstot arī

pilsonisko

pat

bet

nevaram

mēs

komunistiskā

par

ietvert

varam

cīņā,

pla-

sevī

vadīt šīs

tas

un

proletārisko

Pasvītro

jaunatni. kas

ir

patreiz

Tiek iztirzātas un

pamatu

savu

ir

ma-

vissvarī-

lielākais

kulturālās

un

attīstīšanu bez

avots,

spēka

sīk-

pret

revolūcijas

turpmākās

mūsu

kon-

jaunatni,

attiecībā

darbības

plašas

ekonomiskās

nosprausti

jāietur

stāvošās

priekšā

neiedomājama

mības

«Mēs

nosprauž līniju, kāda

laukiem,

uz

ir:

masas,

dienas uzdevums.»

gākais

gress

šeit

jaunatnes

kā

izvešana.

cīņas

darbības

iespējaveidi

un

formas. Beidzot

pagandas un

kā

kongress laukā:

jāiziet

Latv[ijas] kongress Pēc

cīņā. piņas,

tāju

bet

dod

kā

mums

norādījumus

veicams

šis

darba

plašās

šā

vadošo

kongresa

gan

kā

līniju mēs

kaujas

frontē, kā loceklis

aģitācijas savu

jaunatnes

Jaun[atnes]

Komļunistiskās]

deva

darbs

priekšā

varam

vienība

masās.

darbā

nevis

vispasaules

lielajā vispasaules

pro-

starpā

Sav[ienības]

stāvošā

justies

un

biedru

kā

jauno

revolūcijas

II un

grucīnīdzi-

nēju ķēdē.

«Jaunais 1922. g. un

Ķomunārs», 3. martā

—

jūnijā,

—

6.

nr.,

lespiests pēc

avīzes

teksta

3.

4. lpp.

47

Nr.

3

Laikrakstā «Jaunais Komunārs»

LKJS

par

darbību

1922.

JAUNO

Ar

šo

—

Savu

otro

—

sākuma

posmā

februāri

lESĀKOT!

Komunārs»

uzsāk

jaunu

gada

pastāvēšanas.

savas

viņš ir nostaigājis kā nelegāls izdepagrīdē rakstīts un drukāts, bet toties

pirmo gadu

jo spēcīgāki ir

«Jaunais šo

un

modinādama

skanējusi viņa saucēja balss, naidniekus.

biedēdama

snaudošos,

ņas,

no

visdziļākā

vums,

GADU

«Jaunais

numuru

gājumu

janvāri

gada

ievietotais raksts

diktatūras

buržuāzijas

ir

Komunārs»

cīņu gaita

ir

šī

līdzizcīnījis

atspoguļojusies

gada tā

arī

bargās

cī-

iznākšanas

kārtībā. «Jaunais

attīstībai

mēs

nekādu

sakaru

vēl

strauji

augdami

un

nizāciju tīklu visu robežstabam

šo

—

laiku

Latviju,

mēs

arī

esam

nosūtīdami

uz

mēs

līdz

vispusīgās

palīgā

spēj

rāk

ar

pildīt

mūsu

3

no

Ja

ar

ar

saistīties

kongresu

jaunam Savie-

ar

[Krie-

delegātu

savu

viņu ciešus pastāvīgus milzu

spēruši

mūsu

valstu

kaimiņu

soli —

uz

sa-

priekšu

Igaunijas

Baltijas

caur

komfunistisko]

vietām

Mēs

augt

un

ir

un

biroju,

jaun[atnes]

atspoguļojies

vecākiem

darbiem,

slejas.

turpinās

process

sākumā

saviem

viņa

orgāns

biedri

šo

II

savienībām

augšanas

n[aj]ā Komunārā». nāk

līdz

mēs, orga-

I konferencei.

sav[ienību] Sis

savu

Jaun[atnes]

paguvuši

viņas

esam

komjaunatnes

nostaigādami

ar

atstaigājuši

esam

pirmās

viņas II kongresam.

Vēl vairāk:

Lietuvas

No

konferenci

aptverot

Kom[unistiskās]

nebija

Internacio-

grozījies.

Vislatvijas

izplezdamies,

ciešu saišu nodibināšanā

48

I

pēc tam noorganizēdami

un

karus.

Jaunļatnes]

kardināli

caur

Latvijas

nības] vēsturē Pa

ir

kurām

grupiņas,

Komļunistiskās]

apspriedes

vijas] KJS,

mūsu savienības

līdzdzīvojis

nesaistītas

bijām ar

stāvoklis

Tagad

Vislatvijas

arī

viņas pieaugšanai. Lai tikai atceramies. Gadu

atpakaļ nāli.

ir

Komunārs»

un

tad

biedriem

tagad

ceram,

ka

izveidoties,

ņems dalību

viņa

pati

arī ka

«Jau-

bija jā-

jaunatne

uz

priekšu

arvien

izkopšanā,

vai-

rakstī-

dami cīnu

jaunatnes stāvokli

darba

par

un

dzīvi

savu

par

un

.

„ .

Tāpat

mēs

ceram,

jušo gadu bija vijā,

un

Vienmēr

kurš

Komunārs»,

darba

vienīgais

arvien

priekšu izplatīsies

uz

masās

nes

«Jaunais

ka

jaunatnes

Lat-

orgāns

darba

plašākās

pagā-

jaunat-

viņu vadošais orgāns.

būs

priekšu!

uz

Redakcija «Jaunais

Komunārs»,

1922. g. janvāri 1.

—

1.12.

lespiests pēc

nr.,

avīzes

teksta

februāri,

Ipp.

Nr.

LĶJS

CX

kas

uzsaukums,

Valmieras

noslepkavoto

4

veltīts 1919. g. decembrī

komjauniešu piemiņai

1922. gada decembrī

LATVIJAS KOMUNISTISKĀS JAUNATNES

(Komunistiskās

SAVIENĪBA

Jaunatnes Internacionāles

Visu

Biedri strādnieki

sekcija)

zemju proletārieši, savienojietiesl

un

darba jaunieši!

Katra diena atstāj asinspēdas strādniecības cīņas ceļā, izceļ spilgtāk sabrūkošās varas bezspēcīgo nāves agoniju, neaizmirstama

un

cembra kusi

diena. 3

gada

bām palika Šinī

asinspeļķe. 11

strādniecības balstu

skaļi '

16

M.

no

demokrātija» soļus

vienpadsmit

«brīvā

patiesības

varmāku, tos

nošāva

Āboltiņu,

Latvijas

cīnītājus

par

buržujisko

strādniecībai;

de-

uzsā-

Latvijā

jaunām

—

dzīvī-

demokrātija»

Auri,

J.

locekli

par

J.

ka,

to,

tie

to, ka,

tiesas

Daņiļeviču,

E.

stiprāko

nekautrējās

apzinādamies

sprieduma

Ozolu-Ziedoni Dīcmani,

Soldovu K. 'Leinertu, A. Sermuli, K. Krieviņu, komjaunieši tika ieslodzīti cietumā un pārmācības

no-

pazīdami

demokrātiju

lauka kaiu

Latvijas LKP CX

E.

22.

gada

1

Valmierā

buržuāziskās

decembrī

niešus

1919.

socialnodevēju nekaunīgos melus,

pierādīt

Pēc

22.

X-

—

«brīvā

«pestīšanas»

decembrī

22.

dienā

slepkavoja

gadus atpakaļ

strādniecības

savus

1919.

paliks strādniecībai

un

un

1919.

£.

komjau-

E.

Kalniņu,

J.

Tauriņu;

namā, bet 2

no-

doti policijas uzraudzībā. Red.

4

—

400

49

strādniecības sarkanā

ceļu,

cīņas

iekārtu, vēcei.

vienīgo

kaujas

izeju

lai,

sagraudami

tie nestu brīvību dienā

Šinī

—

tie

karoga,

sargi» raidīja lodes

zem

nelokāmi

turpināja

ekonomisko

politiski

visai

«brīvi

komunisma

apvienību

verdzinātai

pilsoņi

šķirai, visai

brīvās

—

sākto vergu

izmocītiem bērniem par to, ka

uz

cil-

demokrātijas tiem

bija drosme prasīt pašu spēkiem nopelnīto maizes riecienu. Šinī

dienā

samina

šobaltdien

drošas

«likuma»

dzelzs

kulaku

strādniecības

Mēs,

skumstam

par

varoņus, kā

to,

brīvības

vēl

žņaugt

un

—

biedrus

mums, kam

no

pēda

mīdīt

ar

vārdu.

cīnītāji

kritušos

asiņainā

turpina

apziņu

katru brīvu

mēs

labākos

kā

sirdis,

strādniecības

visas

«brīvā»

demokrātijas

Latvijas

vienpadsmit

tik

sekot

komunāri,

ne-

pieminam

katra

kā

komunāra

pienākums. Jo ciešāk slēdzas mūsu nāk desmitiem

ziņu

jaunu

dod

mums

Strādniecības

atbrīvošanās

drosmi,

biedru

spīdzināto

mūsu

vietā

kaujas rindas. Viena biedra jaunu; cīņas

un

uzvaras

moku

ap-

vaidi.

ce|a mērķis ir tuvu. Lai dzīvo

komunisms! Slava kritušiem Lai dzīvo

—

lāsts

slepkavām!

vispasaules sociālistiskā

revolūcija! Lai

dzīvo

Padomju Latvija! LĶJS

LĶP 42.

CX

PVI

apr., 35.

Sarkanās nārās

bibliotēka,

palīdzības

lapiņas, 1920

—

252.

lespiests kas

un

oriģinālu

1959, 251.

natnes] ap

jūlijā

notika

Savienības

pusotra

111

gada.

111

kongresu

gada jūlijā

111

LKJS

gada

5

par LKJS

1923.

50

ar

lpp.

Informācija

gājis

pēc grāmatas teksta,

salīdzināts

1940, I,

Nr.

Šā

Komiteja

revolucio-

1920—1928, LVI, R., un

f.,

35.

/.; LKP, LKJS

Centrālā

KONGRESS

Latv[ijas]

kongress. Trešajam

Komunistiskās] No

otrā

kongresa

kongresam

Jaupa-

vajadzēja

apsvērt laiku

taisīt

un

attīstību

jošais:

lekš

šī

iespaida

laiks to

tā

KJS ir

darbā

laba

bijusi

arī

skola

bija

biedra

darīt

iemācījusies

jos rezultātus,

ir

iespaids:

bija

ziņo,

ka

tiskā bas

vai

LKJS

tad

dzīvo.

jaunatni

notikušā

pļāpas

kās] iekš

tam,

gards.

ar

no

viņu

jaunus

tie

tieši

jaunatne, cīņu,

represijas,

no

spēkus.

uz

ka

visas

viņa

LKJS darba

3.

KJS

rinda

ne-

šāvieniem

uz

ko-

priekšu.

laikam

pa

ka

kongresa

ne-

poli-

kustī-

jaunatnes

nerok Savie-

skaļi

var

ziņas

jūsu

sapūstas.

saprast: kā

par

Pāragras!

tad tā?

kom-

Pār

darbiniekus smacē pa cietuun

dzīvo, cīnīties.

tomēr

Jaunatnes darba

—

straujo

ir

viņai

jaunatnes

kongresus,

tikai

uz

avan-

laiciņu bet

spēj iznī-

Jaunļatnes] Savienība

sava

ir

cieši

Savienība

jaunatnes

attīstīšanos,

smelties

kongress

Komļunistis-

sasauc

Noslēpums meklējams

izsūtīšanas

var

iet

buržuāzija

—

pārāk

Kom[unistiskās]

tamdēļ, kuras

111

Latvijas,

kustības

nevar.

katra

vispārē-

Komjaunļatnes]

Bet

jaunatni. Viņa

jaunatnes

spēcīga

ir

Komunistiskās

Aresti,

aizturēt cināt

ka

darba

vesela

likvidētas,

tad

pļāpām

Savienība

turpina darbu tālāk, turpina saistīta

viscaur

represijas, viņas

Jaunļatnes]

ievērojot

laiku

prese

LKJS

nevarēs

miem, simtiem izsūta

legālo

pēc pozīcijas. Kaut lē-

Vai

kapā?

galu Latvijā

birst

Otra-

nepieciešamība.

komunistiskās

buržuāzijas

komjaunatnes Buržuāzijas

dzīvu

Pēc

visām

pateikt

iesakņojies

zaudējumiem, LKJS

darbiniekus?

vēl

ir

jāatzīmē

buržujiskā

arestējusi

apsardze

mērā

pašā

paralēli.

nepārtrauktiem

org[anizācijas]

beidzamos

komjaunatni nība

lieliem

ar

Patiešām,

Tādā

kā

darbības

ne[darīt]

Bet,

jaunatne ieņem pozīciju

kaut

nām,

ba-

daudzums

vai

darbs

viņas un

darbā, dažas kļūdas. Vispārējais

ienaidnieka

zem

darīt

darbu.

legālo

masās

gada

Vilksim

neatliekamākā

kongresam

Atbilde:

darbā.

darbu.

KJS

lielāka.

galvu

jaunatnes

nelegālā

pareizu paņēmienu legālā munistiskā

Jau-

liels. Pusotra

legālais

kā

apziņā

Ķom[unistiskās]

piedzīvojumu

jālemj,

Turpretī tagad

seko-

darba

legālo

par

kongresam

salīdzinot

jāatzīmē

pa[r] veselu

Sis

iegūšanā.

šo

Vispirms,

izpaudusies?

ir

pa

tagadējo,

gadiem

plašās

nelegālā

ar

izaugusi

pieaugšana

teikt

darbu.

ir

pieaugumā

ir

var

jam

pusotriem

pieredzes

legālā,

kongresa

Savienība

kā

gātas

II

šiem

pa

natnes]

slēdzienus.

savus

pirms

rezultātus

jaunatnes kustības

proletāriskās

rezerve un

jauns

ciešu

atkal

—

darba

smelties

aicinājums

apvienošanos

uz

zem

komunisma karoga. 51

Bez

tējumu

fašismu

tos

nārs»

frontes

111

galvenos

uz-

jautājumu: par

utt.

presi

par

vēl

LKJS

un

Apgaismot

darba

paspēs ko

jaun[atnci] jāzina,

jānovelk 1

legāli.

ir

jaunatni

lēmis

kas

visu,

apspriest

Bet

kas

LKJS

smalko

daļās, Bet

tāla

mūs

s.-d.

ir

to, ko

vienmēr

viņi

pret

maziem

cits», kā

Metot skatu

Tas

Lai

kongress

politiskās

un

tas, kas

noieto

kā

un

tik

bija

Grezno

Mēs

kā

mūsu

no-

arī

pret

kapilai

vest suņa

kongresu

Tas ir tas

ne.

neaizmir-

panākt,

turpmāk

arī

telpu

apsardzes

cīnīties

atšķir

ceļu,

kustība

s.-d.

fašismu,

nekad nebūs

LKJS

uz

aizmirst:

sociāldemokrātiņiem.

nav

—

var

jaunatnes cīņu

pārspējuši.

nevajadzētu

ir

jaunatnes komļunistiskā] arvien

mūs

reakciju,

strādniekam

kazarmās. no

apstākļi:

jaunatnes savienība. Pēc ārējā

ir

kas, kā trūka mazajiem

uzbrukumu,

dzīvi

darba

notika

viņu

protams, nebija. Mākslotā svinīguma

kaut

jaunajam

uz

izdevīgi

patiesībā? Viņu

viesu, kuriem respekts

mums,

bija

stam

cilvēkiem

viņi, bez šaubām,

kongresu

kongress

politiskās apsardzes,

attiecas

notika

bāliņš, cik izkaltusi izskata

kur

lūk,

111

mūsu

Mūsu

kongresu.

policijas,

no

Liekas,

darbu.

paralēle starp

īsa

pēdējo

nelegāli, vajāts

kas

to

iespējams, bet «Jaunais Komu-

nav

lēmumiem

Darba

s.-d.

mazo

un

ar

antimilitārismu

par

novēr-

kongress.

Beidzot un

sakarā

izvēršanu,

rakstiņā

kongresa

ar

darbības

darbā, par viņas uzdevumiem, taktisko līniju

īsā

iepazīstināt.

to,

pret

cīņu

un

vienotas

visus

tālākās

LKJS

konstatē-

kļūdu

tagadējā stāvokļa

ari

Kongress apsprieda

līdzdalību šai par

dot

nācās

nospraust

un

devumus.

slēdzieniem,

pārskata,

vispārēja

juma, kongresam

un

pats «kaut

s.-d. dzīvajiem miroņiem. var

būt

augs,

pārliecināts,

attīstīsies

un

ka

kļūs

spēcīgāka. dzīvo

KJS

—

Latvijas

darba

jaunatnes avangards! Delegāts

«Jaunais 1923. g.

1

Komunārs», 6.

septembrī,

«Mazie s.-d.»

demokrātu

52

2.-4.

—

jaunatnes

nr.,

lespiests

pēc avīzes

teksta

Ipp.

domāti sociāldemokrātu-reformistu vadītas sociāl-

savienības biedri. Red.

Nr.

No

6

Ļeņingradas rūpnīcas «Krāsnij treugoļņik» vēstules

komjauniešu

1924.

Latvijas komjauniešiem mariā

5.

gada

DĀRGIE BIEDRI!

Darba

karstu

jaunatne

sveicienu.

sarakstīties

iespēju

par

Mēs

vārdā

sūta

dzīvi

organizāciju

jums

priecājamies

bezgala

Savienības

jums par Padomju

ar

Latvijas komjaunatnes

un

kolektīva

KKJS

sava

komjauniešu

darbību

un

[...]. Vladimira sas

vumu

vēl

—

(boļševiku) dītos

kas

ir

Plašas

nāties Vladimiram Vēl

bija

jauniešiem;

tagad

jaunatnes

atrodas

un

vairāk

ties

KKJS

jau

ir

gas

rindās.

KK(b)P

Tagad dzīve nāšanas

cīņas

aso

jot politiskās das ir

četras

partijas

—

un ar

skolās,

zināšanas

procenti

nāves

mūsu

mūsu

komjaunat-

rūpnīcas

rindās.

taču

Bet

saņemam

darba

visa

tās

ir

tā

pie

aizvien

jauniešiem, kas no

uzdevums:

tikai

pirmās

mēs

vairāk

vēlas

kolektīva

visus

diktē uzdevumu

jaunatnes

ieroci

sev

stā-

sastāva

bezdelī-

labākos

—

zem

karoga.

mums

darbu

sprauž

kaut nedaudz līdzi-

jauna proletāriskās cilvēku, tā 60 procenti darba

darba

no

25

rindās,

sarkanā

zem

rindās

pievienojās

dienu mēs

priekšā

mums

jaunatnē,

750

no

komjaunatnes

iesniegumu

KK(b)P

—

stājas ciešās

karoga.

Ļeņina

skaitā 210

Katru

neapstājamies.

norā-

Ļeņina

masas

ļeņinismu,

cilvēku

mums

rezerve,

Komunistisko

I.

jaunatne

strādnieku

biedra

240

jaunatnes

ma-

uzde-

galveno

Iļjičam Ļeņinam [...].

neilgi pirms

rindās

nes

darba

sarkanā

mācīties

—

dižos V.

strādnieku —

labākais

uzdevumu

tām

Krievijas

ap

turpinātu

KK(b)P karoga

Viss, vienu

lai

partiju,

strādnieku

plašas

izvirzījusi

saliedēties

ciešāk

komjaunatnes

zem

saviļņojusi

nāve

jaunatni,

uzdevumus.

sarkanā iet

Iļjiča

darba

un

vidū,

Ļeņinismu.

komjaunatnes 120 cilvēkiem.

pārējā

rūpnīcas

To mēs

Bez

izdarām,

tam

daļa

skolā

visu

veikt

audzi-

proletariāta šķiru

skolas;

kolektīva

apmācības

—

studējot

un

mūsu

organizē-

rūpnīcā

80 cilvēku

apgūst

politiskas

profesionāli

niskajā skolā. Arī komjaunatnes kopsapulcēs

tā-

mācas

teh-

lasa referātus

53

visā

strādnieku

kas

stāvji,

pauž

piedalās

organizācijās

tās

Komjaunatne rosīgi

intereses

strādnieku

—

laimes

cilvēces

vispasaules

savi

aktīvā

šķiras

sabiedriskajā dzīvē,

visā

ir

jaunatnei

pār-

[...]**

uzcelt to dižo

—

kuras

ēku,

kas

daļa,

gatavo proletāris-

jaunatnes jauno paaudzi uzdevumam

kās

piedalās

dzīvē.

rūpnīcas

Visās

aktīvi

tēmām, komjaunatne

vispārpolitiskām

par

vārds

ir

Komu-

nisms.

kā

Nezinu, cik

Jums

pie

viņa aktīva

Rietumos

komjaunatnē,

pie

dzīvo

jāpriecājas, par ko sevišķi tāpat kā strādnieku puisis.

darbā

Mūsu

apmācības

skola

cilvēku

tie

—

turklāt

vārda

Rūpnīcas Vēl ir

ir

nozīmē

arī vakarskola

mūsu

Jūsu

un

Jā...

skola

[... ]

gribu vēl

Visas V. I.

liels

Ļeņina

uzdevums

Jūsu

Jūsu

—

izcīnīt

pleciem

Padomju

strādnieku par

momentiem

attieksmēs.

un

Ļeņina

Sociālis-

zemnieku

jau-

Komunistiskās

Jauno

to, ko b. Ļeņina

gūlies

darba

un

vadībā

izcīnījuši

zemnieki.

smags

slogs,

jaunatni cīņai

strādājot

—

pret

pa-

bēdīgi slaveno

demokrātisko valdību.

cīņas ceļš

brālīgo

par Padomēm

sveicienu

no

ir ērkšķains. Mēs Padomju Republikas, no

sūtām Sarka-

Ļeņingradas.

Ceram, ka

niekus

un

smagais, Jūsu

zemniekus

pie

Vēlreiz

Tālāk

Jūsu

novedīs

buržuāziju

1

dienu. kalve.

Ļeņiniešu jauno paaudzi. Jums, dārgie biedri, kas strādājat pagrīdē, piešķirts

buržuāziski

nās

katru

dažiem

pie

organizētās

Savienības

grīdē, organizēt

savu

un

sabiedriskie

jaunatnes

savstarpējās

tagad dižās PSRS strādnieki Uz

100

.

natnei ir tā lielā laime saukties

Arī

rūpnīcas

mācās

2

apstāties

Jaunatnes Savienību. Par

ar

aug

visā

inženieri

un

sarkanie

Ļeņina

—

turpmākajās

Republiku

mūsu

—

kurā

meistari

paaudze

Ļeņina

apmācības

lolojums

un

strādnieku

piedalās

aktīvi

pusaudžiem,

nākošie

mūsu

pilnā

Nobeigumā

tisko

strādnieku

Jaunā

speciālisti.

Oktobra

Lielā

ir

rūpnīcā

rūpnīcā

mums

meitene,

meitene

darba

saņemiet seko

apskats

ērkšķiem

mazās uzvaras

patiesu

par

klātais

valsts

ar

strād-

[...].

komunistisku

strādnieku

ceļš cīņā

LATVIJAS

sveicienu

organizācijām

un

to

no

darbību

rūpnīcā. Red. 2

Seko

apskats

rūpnīcā. Red.

54

par

profesionālās

kvalifikācijas

celšanas

sistēmu

Ļeningradas Gaidām

ziskajā

Jums

no

TPEyrOJIbHHK»

«KPACHbIH

rūpnīcas

darba

(«SARKANAIS TRIJSTŪRIS»)

pirmās ziņas

jaunatnes. buržuā-

darbu

Jusu

par

Latvijā. uzdevuma

kolektīva

KKJS

organizators

(paraksts) 1924. g. 5.

martā

Rūpnīcas «Krāsnij

kolektīvs

treugoļņik» KKJS

Ļeņingrada LKP CX PVI, PA, 240. f., 2.

apr., 173. /.,

/.

2.

un

lespiests

LĶJS

par

1926.

gada septembri

Pēc

Vidienē.

vesta

12.

vītolu

plaši.

galotnēm

strādnieku

cīņas

un

darbību sakarā

—

saviem

kā:

jauniem

ar

teroru

kariem», utt.

fašismu»

—

sārtajiem

zemnieku

uz

liela

gadu

sarkanie

«Rokas

j[aunatnes] delegāciju

ar

oktobri

Jaunatnes

9—lo

darba

lozungus,

«Nost

2—3

Starptautiskās

sevišķi

valodas

Jaunatnes dienu

12. STARPTAUTISKĀ JAUNATNES

1.

Tulkots

krievu

7

organizāciju

Starptautisko

Vidiena

oriģināla. no

Nr.

Informācija

pēc

lapa

DIENA

starpbrīža

dienas

karogi

jaunatnes

nost

no

«Nost

raidīja

masās

un

lauku

spēcīgus

laidiet

melus,

vietās

iz-

Padomju Krievijas»,

12.

karogi

d[arba]

«Nost

Padomju Krieviju»,

Dažās

priežu

no

viļņiem

šogad

kampaņa

balto

Starptau-

tiskajā Jaunatnes dienā, gaismiņai austot, jau plīvoja gaisos!

Citur

atkal

rogi! Briest cīņa Lieliski,

tikai

—

vien

Gandrīz

tautisko

1

visi

šiem

tas

datiem,

par

sodu

dienu,

par

labības

piespriestu

sarunas

pakavējoties

pretošanos

lapiņu izgubas, koki,

aģitatoriem»;

102.

buržuāzijas

noturētas

ka-

Plīvo

arī

izdevusies

«Kominternes

grimstošās

pulciņos

izejot.

spēki!

grants čupiņas,

pārvērsti

būtu

visos

—

septembrim nesošie

«noziedzniekiem»

Jaunatnes

Domāts

5.

uzvaru

Ceļu stabi,

utt.

visiem

un

pēc savāktiem

platīšana. sētas

uzvilka,

pantu

1 ,

ja

spēkos. par

12.

galvenam

buržuāziskajam

Starpkārtām

režīmam.

Red.

55

gada lozungu

šī

pie

šogad

darbības

tas, ka

iekarot

nevar

bez

reiz

vairot.

Pēc

tik

jaunatnes miskais

Tikai

aktivitāti

neatstās

2

Tikai

vairot

drošāk vēl-

un

varbūtējie upuri

priekšu,

cīņas

d[arba]

pie

Jaunatnes

uzlabošanu

tā

par

uz

darbs veikts

organizāciju

uz

laukiem!

uz

Cīņa

grūts.

arī

Uz

iespaidu.

sevišķi

masām,

stāvoklis

re-

apstākļiem,

uzmanību, šis

utt.

sāpīgi,

dezorganizējošu

un

sevišķi

vairākumu

šķiras

darba cēliena

aktīva

attiecības

uzsvērts

nevaļas

vasaras 1

ka

tas,

jaunatni [...].

priekšu.

uz

nebūs

nākotnē sparu

Tika

pārsteigumiem organizācijām.

sevišķiem

neatlaidīgāk

un

vanagu

pelna

partijas pulciņiem

pārrunātas

tika

proletariāta]

grūtiem

uz

aizsargu,

priekš

jaunatnē.

darba

neiekarojot

Neskatoties

spiegu,

darba

metodes

volūcijai,

diena

diena», jo daudz

«liela

bij[a]

levērību

iztirzāšanas.

Jaunatnes

Vidienā

ekonoir

cīņa

par masām!

Spartaks 2.

Lejasku

diena tika

rzc m

ierauta

bet arī

ne

partija.

izplatīšanas

tikai

12.

Jaunatnes

Starptautiskā

par

plašu kampaņu,

komunistiskās

Centrālās

karogu

uzvilkšanas

organizācijā

un

tajā

jaunatnes organizācija,

Bez LKJS

un

Lejaskurzemes

un

ē.

izvērtās

Lejaskurzemē

Komitejas kā

uzsaukumu

ievērības

pirmoreiz

cienīgs

piedzīvots

ga-

dījums jāatzīmē 12. Starptautiskajai Jaunatnes dienai veltīta

Apgabalkomitejas pulciņos

tam

tika

dienas nozīme nes

un

LKP

no

Lejaskurzemes izvešanā,

sekmīgais

darbs

partijas

vainagoties

viņas

ari

nostiprināšanas

sekmēm.

un

jāsaprot,

pie

vanagi

aktīvā

bez kādiem

tiešām

laukā

vispār

Tikai

—

turpināt! ķeroties,

buržuāziski

ka buržuāziskie

varas

Ar

iekarosim

nacionālistiskas

orgāni

pūles

pārliecību

mēs

or-

ka

jaunatnes

Centrālkomitejas

Apgabalkomitejas kopējas darba

diezgan

liecina,

darba

izpratusi LKJS

līdzdarbība un

organizācijas

un

un

sāk ko-

darba

organizācijas.

neatklāja (nepārsteidza)

Starptautiskajai jaunatnes dienai veltīto pasākumu

56

darba jaunat-

nopietnais

Lejaskurzemes

nepieciešamību.

spēkiem

1 Aizsargi Red. Te

LKJ[S]

Lejaskurzemes

pējiem

Bez

Jaunatnes

kampaņa noritēja

organizācijas

kā

organizācija

iekarošanas

LKP

un

izdošana.

Starptautiskās

mūsu puses.

kampaņas

ganizēšanas

uzsaukuma

praktiskie uzdevumi

mūsu

iekarošanas laukā. Plašā

zaudējumiem

2

drukāta

noskaidrota

organizētājus. Red.

jaunatni

līdz

un

to

ar

proletāriskas revolū-

nodrošināsim

nākotni.

cijas

S-s 3.

koši

Arī

Latgalē. plaši

tūras

Latgalē

latgaliešu

trūkums

un

noritēja

kampaņa tikai

sekmīgi. Atzīmējams

un

valodās,

krievu

pietielitera-

attiecīgas

neļāva

kas

sekmes.

[sajsniegt iespējamas

S-s 4.

Augškurzemē, Par

apgabalā. esošām arī

platīti

trūkst

12.

apmēros ir

tie,

citur

jebkur

iekarošanai, gaidām

citos

karogi izvilkti

un

apgabali

kā

vēl

kuros

šais

partijas

Mēs

vāja.

cik

bet,

no

Jaunatnes diena

Kaut

tomēr

apgabalos. vērību

arī

ne

tik

uzsaukumi

iz-

Taisni šie trīs vairāk

organizācijām

piegriezt

jo Komunistiskās stipri

Daugavas

ziņu,

apmierinoši.

apgabalos, arī

vajadzēja

tuvāku

Starptautiskā

apgabalos noritējusi

šais

plašos

tad

spriest,

var

Zemgalē

viņiem

un

darba

[neļkā

jaunatnes

Jaunatnes Savienība tur paka

ceram,

partija to tiešām

arī darīs. 5.

spīti nes

Neskatoties

Rīgā.

šovasar

politiskās diena

rogiem,

ebreju

tika

apsardzes pieklājīgi

Rīgas

no

tās

«Jaunais

Komunārs», 28.129.

un 4.

—

jaunatne

Bez

viena

Rīgā,

speciālu

masu

lespiests pēc

nr.,

ka-

un

uzsaukumu

sapulce. Jau-

Komunistiskās

iestājas

par

Jaunat-

teroram,

līdzjutēju

kurus

un

uzsaukumiem

izlaida

dalībniekiem

Savienībā.

3.

izvesta.

organizācija

natnes

1926. g. septembrī

darba

pastiprinātam

valodā. Noturēta arī

Daudzi

smagiem zaudējumiem,

uz

cieta revolucionārā

avīzes

teksta

oktobrī,

Ipp.

Nr.

Informācija

par

LKJS

8

organizatorisko

pārkārtošanu

pēc darba vielu šūniņu principa 1929. gada novembrī

LKJS REORGANIZĀCIJA UN

Dauvgavpils

organizācija

ganizācijas reorganizēšanu sāka pirms

1.

pēc

IZVEIDOŠANA

ar

lielu

šūniņu

steigu

izved

sistēmas, kuru

oruz-

septembra kampaņas. Visi pulciņi pārformēti 57

arodnieciskās-rūpniecības tiks

izvēlēti

šūniņu

miem

soļiem

piem.:

Tirdzniecības

šobrīd

jau

Apavnieku šūniņa sastāv

nizācija

diviem

Nr.

Krāslavas vienu

šūniņu

redzi

1

1.

Organizācijas

jaunai

politiz-

arī

laikā

Tā 50

ganizāciju.

trīs

Organizētas visur

tur, kur

to

rajonu

dibinot

laikā

Pēdējā

uz

turpina

Organizācija

komitejas.

rajonos

atdalās

šūniņas.

organizācija trīs

organizētas

strauji jaunas

komitejas.

Vidienas ferencēm

organizācija

ķērusies

sistēmas.

šūniņu

pēc rajonu

Noskaidrojot

un

apgabalu

kon-

reorganizēšanas

pie organizācijas

organizācijā

pēc

reorganizāci-

jas nepieciešamību, tiek nosprausti konkrēti praktiskie Vairāki

uz

darbu konferencē

komitejas.

Organizācijas

uzskatīti kā lauku

darba

dots divu

nīcas

un

strādnieku

pēc

veselas

laikā

darbnīcām un

ražošanas

vienas

nolūku rast

savākt

komitejām

nodarbināto

viņos

nozarēm

un

un

tādē-

uz-

ziņas par rūpniecības

jauniešu

šeit sakarus

lai

sagatavotas

un

rajonu

skaitu.

rūpniecības

izveidošana

iekarošanai.

sīkas

un

apgabalu

un

un

uzdevumi,

spējīgas

visām

organizācijā

nedēļu

rajonu

galvenākie būtu

jaunatnes vairākuma

uzņēmumiem gušo

izvēlētās

reorganizēšana

šīsdienas

organizācijas

Zemgales

bi-

grūtiem lauku darbības apstākļiem,

uzsākušas

lauku

soļi.

pulciņi jau pārformēti šūniņās, izvēlēti šūniņu

roji utt. Neskatoties

jādi

jau

vēlēšanas.

biroju

komjauniešu

uz

reor-

organizācijas

rajona šūniņu

laukiem

pie-

Neskatoties

un

apstākļi, organizatoriski

lauku

Latgales pieaug.

izved

apakšrajonu

pielaiž

šūniņām,

partijas

visas

no

un

gūtu

org[anizāci]ju

principiem.

sekmīgi ievirzījusi

proc.

šūniņās

organizējusi lai

biroju,

pilnīgi reorganizētu

organizācija

reorganizēta

(Latgalē)

šūniņas

pēc lielinieciskās organizācijas

Sadalīt

piestiprināt

nozares

sīkās

organizēt

pieaudarb-

pulciņus

darbnīcu

pulciņiem jāveic visi šūniņu uzdevumi. 58

un

Orga-

rajona komitejas organizēta

org[anizāci]ja izvēlējusi

un

drīzākā

un

to, rajona

tiek

Tā,

savas

Nr.

Komijs»

pieskaņota

Pie katras

pir-

propagandistu kolēģija.

sava

no

izdevusi

Apavnieks»

rajoniem. tiek

laikā

aktivitāte.

šūniņu

«Sarkanais

«Sarkanais

sistēmai

glītības vadība.

drīzāk[ā]

un

reorganizācijas

rūpniecības šūniņa

un

—

no

organizatoriskai

Pēc

sajūtama

avīzītes

šapirografētās

šūniņās,

biroji.

šūniņas.

grupas

pie ar

Pagaidām

Pie mazākas

darb-

Nīcu

tiks

rajoniem

izsūtītas

sīkas

tēzes

lespiests pēc

«Jaunais Komunārs», 40—47. 3.

Visdrīzākā darbu

šūniņu

par

uzņemšanas organizācijās.

priekš viņu

uzdevumiem

un

biedri.

piestiprināti atsevišķi

tiek

grupas

laikā

teksta

avīzes

1929. g. novembrī,

nr.,

Ipp.

Nr.

9

LĶJS IV kongresa Manifests 1931.

novembri

gada

KOMUNISTISKĀS JAUNATNES SAVIENĪBAS

LATVIJAS

IV KONGRESA

MANIFESTS

Pilsētu

mācekļi, visi

lauku

un

jaunie strādnieki

zemniecības

trūcīgās

darba

arod-

skolnieki,

pārējie darba jaunieši!

Vairāki tiskās

ir

gadi

pagājuši, kopš

Jaunatnes darba

vijas

Savienības

jaunatnei

munistiskajai

gadi

atsvabināšanu

no

Cauri vien

upuri,

negantam tumiem vienība

1932.

Latvijas

ceļu 2

gress ir

solis

volucionārā cīņā.

IV

Ar

un

uz

1

no

Ko-

—

lielu

un

jaunatnes

cīnītāju

LKJS

sirdi,

teroram,

Komunistiskā

kārtējam

Latvijas

ne

vienu

par

spīti cie-

katorgai,

Jaunatnes

Sa-

kongresam.

Komunistiskās

Jau-

Jaunatnes

Savienības

kon-

priekšu Latvijas

darba

uzdevumus nākotnes

lēmumi

vardu «socialfašisti»

ir

šeit

Latvijas

un

turpmāk

IV

jaunatnes

Kongress izsmeļoši novērtēja

nosprauda

kongresa

bijuši

darba

un

Lat-

gadi

kongress.

Komunistiskās

liels

ir

—

prasījušas

savam

sanāca

g.

natnes Savienības IV

gaitu

kas

sociālfašistu

un

lodēm,

Latvijas

Savienībai

vienu vien karstāko

izlauzusi

Janvārī

Šie

vadonei

vienīgajai

kapitālistiskās verdzības.

fašistu

un

Latvijas Komunis-

kongress.

darba tautas

par

smagām cīņām, ne

sanāca

111

viņas

un

Jaunatnes

varonīgu cīņu

1

strādnieces,

un

jaunatne,

noieto

re-

cīņu

cīņām.

Komjaunsavienlbas

apzīmēti sociāldemokrāti

reformisti. Red. 2

cits

LKJS

IV

kongresa

kongress

notika

laiks konspirācijas

1931.

g.

novembrī. Manifestā

publicēts

nolūkos. Red.

59

solījums izveidot LKJS

stingrs

pastiprinātu sākto

darba

IV

tisko

zvērisko

fašismu,

organizāciju,

neatlaidību

ar

turpināt

Sūrā

ikdienas

zem

dzīvē

nacionālās

visdrausmīgākā priekš

UN

ļums

zvēriskākā nostādīti

vēl

jums bijis

cīnīties

JAUNIEŠI!

dzīve

pārliecināties,

slēpušies

izsūkšana,

spēku

jaunatnes

priekša, kas prasīs

Sociālis-

aizsardzību,

iespējams

valsts

Latvijas

lielāka

ekspluatāciju,

Latvijā [...].

izšķērdīga

un

darba

Latvijas

LKJS kaujas

nomodā par

LAUKU DARBA

jūsu

visai

zem

jaunatnes

būt

—

Savienības

diktatūru

PILSĒTU

sauciens rindās

darba

sauciens

Padomju Republiku

proletariāta

ka

ir

vienoties ciešās

cīņā pret

pret

lēmumi

kongresa

jaunatnei

karoga

par

masu

par

lieliniecisku

un

cīņu līdz galīgai uzvarai.

LKJS

cīņā

enerģiju

un

bagātnieku

slēpjas trūkums

bads,

bērniem, vis-

politiskā apspiešana. Jūs

posta,

jaunu,

neskaitāmus

šausmu

upurus taisni

no

esat karu

pilnu

jums.

KUR IZEJA?

Uz

to

dod skaidru

natnes Savienība

Pretēji

un

atbildi

viņas

aplaupīšanas

masu

tēji jebkurai sociālfašistu uz

darbaļaužu

nas

politikai

masu

—

un

darba

zējot apspiestās krīzes Pret

un

glābšanas

pretēji jaunu

karu

Komunistiskā

Latvijas

šķiru

jaunatnes darbaļaužu

cīņas

masas

gatavošapartija

fabriku

slēgšanu

politiku

platformu, organi-

revolucionārai

izejai

no

un

buržuāzijas

saucam

nepagurstošā cīņā

pilsētu

par

pilnīgu apdrošināšanu pret jebkādām drošināšanu

uz

sociālfašistisko

—

un

valsts

kategorijām

caur

un

—

mēs, jaunie komunisti,

speciālu

un

lauku un

jauno bezdarbnieku

kapitālistu rēķina, cīņā

par bezdarbnieku

nodokļu

uzlikšanu

bērnu

no-

bagātnie-

cīņā pret bezdarbnieku izsūtīšanu piespiedu pret bezdarba strādnieku sadalīšanu kategorijās!

60

un

strād-

jaunu imperiālistisko karu novēršanai.

līderu bada

kiem,

pre-

politikai

Jaunatnes Savienība izvirza

Latvijas Komunistiskās nieku

lēmumi.

apspiešanas politikai,

kapitālisma

rēķina,

vienīgi

kongresa

un

Jau-

Komunistiskās

Latvijas

IV

darbos,

Prasīt

valsts

izdalīšanu

sas

rās bezdarbnieku Pret tiku

grupās!

bezmak-

krājumu

revolucionā-

Organizēties

Dibināt bezdarbnieku

strādnieku

neganto

komitejas!

ekspluatācijas

jaunatnes

darba dienu strādnieku

cīņā par 6 stundu

—

pārtikas

lieltirgoņu

un

bezdarbniekiem!

nei, par darba algas paaugstināšanu, pret tās šanu, pret arodmācekļu necilvēcīgu izdzīšanu!

bām!

Cīnīties

Pret

legālām

par

streiku

Organizēties

niecībās

pret

cīņā

saim-

paaugstināšanu,

stundu

par 6

algu

—

baronu

pelēko

algas

par

izmaksu,

algas

komitejas!

puišu, meitu

ganu,

izdzīšanu

necilvēcīgu

vienotā

—

nopelnītās

—

arodbied-

arodbiedrī-

Vēlēt streiku

cīņām!

jauno laukstrādnieku

nosišanu,

revolucionārām

nolaupī-

nelegālās

Stiprināt revolucionārās arodbiedrības, viņu grupas! Neviena jaunieša ārpus revolucionārām rībām!

poli-

jaunat-

darba

par

dienu,

par

darba jaunatnes sociālo apdrošināšanu.

Organizēties Vienotā

cīņā

Pret_ trūcīgo lucionāra

cīņā

Organizēt

šķiras

savas

salauzt

revolucionārās

vidējo zemnieku

un

pret

ūtrupēm,

trūcīgo

izputināšanu

revo-

—

klaušām.

nodokļiem,

zemnieku

vidējo

un

organizācijās!

uzbrukumu!

pelēču organizēto

revolucionārās

cīņas komitejas! Pret

litiku

buržujiskās

—

valsts

un

saucam

cīņa pret skolu tīkla sašaurināšanu, darba skolnieku

par

Organizēti

pilnīgu

atsacīties

ganizēt skolnieku

no

tumsonības

pašvaldību

mēs, jaunie komunisti,

bezmaksas

par

skolu,

apgādi pa mācību laiku! naudas maksāšanas! Or-

skolas

darba studentu revolucionārās

un

po-

—

cīņas

komitejas! Pret

nacionālo

vajāšanu

mēs, jaunie komunisti, visu

tautību

graušanu, un

ebreju

cīņā pret nacionālo mazākumu skolu

jaunatni

par

—

saucam

vienlīdzību

vajāšanu

armijā,

visām

cīņā

valodām, par

pret

Latgales

latgaļu

pašnoteik-

šanos.l Pret

droša

fašistisko teroru

pretspara

ciju, pret

1 Lozungs ka uzskatu, lekts

—

par

šovinisma,

Latgales

latgalieši

īpaša

nesaudzīga

cīņa,

nacionālā

—

—

valoda. Sk.

cīņa

pašnoteikšanos atsevišķa

nācija,

LKP vēstures

skolu

pret

fašisma

balstījās bet

fašiza-

gara kultivēšanu

uz

nepareizu

augšzemnieku

apcerējumi,

II

d., LVI,

dia1961.

Red.

61

skolas, pret revolucionāro organizāciju

graušanu, par cīnītāju atsvabināšanu!

tēto revolucionāro

revolucionārās

Stiprināt Prasīt

politiskās

bandu

aizsargu,

—

šanu! Rīkot Pret tiku

boikotu

masu

mēs, komunisti,

pret buržujisko

cīņā

listiskiem

deklarēdami sevi

pretiniekiem

un

visus

saucam

militārismu,

pret

kariem.

dedzīgākiem

kara

līderu

darbaļaudis

poli-

vienotā

jebkādiem imperiā-

Mēs,

jaunie komunisti,

imperiālistisko karu

nesaudzīgākiem

par

fašistu izformē-

un

pret fašistiem skolotājiem!

pretpadomju

un

atbruņošanu

—

sociālfašistisko

un

organizācijas! Prasīt

likvidēšanu!

vanagu

buržuāzijas

—

pašaizsardzības

izspiedzes

ares-

Savienības aizstāv-

Padomju

jiem, prasām

Latvijas miem Mēs

ar

atsacīšanos

Poliju

prasām

v.

Latvijas

pilnīgu atbruņošanos, Mēs aicinām tos

fabrikās,

—

apmuļķot dējā

ar

Latvija

kalpo

sevi

jaunatnes tēviju.

ir

bet

gan

sevi

neļaut —

jo

tagakas

valsts,

verdzināšanai.

un

runām par

ar

«tēvijas nodevību».

jaunietis,

Latviju,

kas

par

necīnās

strādniecības

pret

buržuāzijas

šķiras intereses!

savas

organizē

pasaules darbaļaudīm

esiet modri

armijā,

«tēvijas nodevību», tā priekš darba

Karš, kuru buržuāzija visas

tēvija,

cīņa par Padomju

Strādnieku

nodod

par

izformēšanu,

aizsardzību

izsūkšanai

apmānīt

Ilgu-

pret PSRS.

strīpošanu!

skolās,

«tēvijas»

darbaļaužu

sauc

valstīm

jauniešus, kur ari tie neatras-

laukos,

par

kara

slepeniem

nekavējošu

budžeta

darba

ostās,

nav

buržuāzija

varu,

armijas kara

vienīgi darbaļaužu

Neļaujiet Ko

visus

runām

noslēgtiem

no

imperiālistiskām

c.

—

pret PSRS, ir

karš

pret

tāpēc

par PSRS!

Nepielaist karu pret vispasaules

darbaļaužu tēviju Organizēt Ja

buržuāzija

mobilizāciju Ja sākas kura ir

—

PSRS!

komunistiskās

karš

pret

PSRS

—

armijas darīt

daļā!

visu,

lai

brāļoties

ar

Sarkanarmiju,

proletariāta armija!

—

pārvērst pilsoņu karā!

Mēs aicinām darba jaunatni listisko karu Ķīnā,

Nepielaist

62

—

pariet viņas puse!

Karu pret PSRS

mam!

ikvienā

mobilizāciju

jauktu!

starptautiskā

Masām

šūniņas

izsludina

jo tas

brīvprātīgo

cīņā pret Japānas imperiā-

ir karš

pret darbaļaudīm.

vervēšanu

Japānas

imperiālis-

pa

materiālu

kara

Nepielaist ģiem,

pārvadāšanu

ku-

Latvijas

ar

Latvijas dzelzceļiem!

Mēs, jaunie komunisti, vienotu

kareivju zemniekiem

ikdienas

cīņā

par

strādniekiem

ar

buržuāziju.

pret

interešu

esam

fronti

aizstāvēšanu

Mēs

kareivju

par

neģē-

virsnieku

pret

—

trūcīgiem

un

esam

lībām, pret disciplināriem sodiem, pret goda atdošanu, par

bezatļaujas

izeju

Kareivji! cionāro

kustību,

pēc dienas apmācības.

kazarmām

no

Neklausiet

virsnieku

brāļojieties

revolu-

pavēlēm apspiest strādniekiem

ar

trūcīgiem

un

zemniekiem! Pret

buržuāzijas

iekārtas

rēķina eju

no

politiku

komunisti

—

krīzes,

sociālfašistu

un

glābšanas

aicina

cīņā par

līderu

cīņā

—

kapitālistiskās

darbaļaužu

uz

aplaupīšanas

revolucionāro

par

iz-

Padomju Latviju!

«Jaunais Komunārs», 1932. g.

lespiests

pec

teksta

avizes

februāri, speciālnumurs, 1.-3. Ipp.

Nr.

No LKP

10

paplašināta plēnuma rezolūcijas

CX

par LKJS darbību 1932. gada janvāri

REZOLŪCIJA

LKP IV

[CX]

PAR

LKJS

plēnums,

kongresu,

politisko

un

[CX]

LKP

noklausījies

PLĒNUMA

ziņojumu

lēmumus

kongresa

atzīst

jumus par LKJS

ZIŅOJUMU

organizatorisko

LKJS

par

dotos

un

novērtē-

stāvokli

par

pareiziem. LKJS gresa

1

kumus

ir

vadījusies

savā

darbībā

lēmumiem

pieņemtiem

šo lēmumu izvešanā dzīvē.

darbību,

panākusi

zināmu

pievirzījusies

ņēmumiem. KJS

ir

paņās, un

1

streiku

kopējās

ņēmusi

izvešanā.

LKP VIII

cīņās,

aktīvu 1931.

kongress

ar

piedalījusies

savu

notika

un

VIII

zināmus

kon-

panā-

uzlabojusi

ir

LKJS

savu

organizatorisku

darbību

veselā

rindā

ar

tuvāk

uz-

pieaugu-

demonstrācijās, politiskās kam-

līdzdalību

gadā

partijas

no

guvusi

skaitlisku

nostiprināšanos, šiem

un

to

organizēšanā,

izvestais

1931.

g.

vadībā

triecienkvartāls

janvārī

un

ir

februārī. Red.

63

biedru

natnes

masā

gatavošanu ir

darbībā

savā

ciatīvu,

vedusi

praktiķē

un

PSRS.

pret

biedru

divās

cīņu

darbam. LKJS

frontēs,

stādījusi

ir

pret

darbības

Pašreizējā

mobilizēt

jaunatnes

nomiskām

prasībām

intervenci,

par

eju

no

krīzes

masas

cīņā

vadīt

un

PSRS

plēnuma rezolūcijas

tās

vums,

aizstāvēšanu,

LKJS

svarī-

pārē-

un

eko-

daļējām

pret

fašismu

revolucionāru

par

un

iz-

teksta

lespiests pēc grāmatas

partijas paplašinātā lēmumi,

un

58.

un

Komitejas

59.

Izde-

Ipp. Nr.

Avīzē

«Jaunais

11

Komunārs»

LKJS

ar

gada

SLAVENA

28.

Šī

28.

gada

ievietotais

piecpadsmito 1934.

II

februārī

Pirmais uzvaroši

JUBILEJA

pagāja

II 34.

15

plīvoja

pašu strādnieku s.-d.

vienotā

rošās

gadu

un

prasības

sirds

Red.

un

nebija —

attiecībā

demokrātisko

apstākļos.

apstākļos, kad

zemnieku vēlētas

vēl

uz

brīvību

Ko-

kad

pār Rīgu

valdīja padomes, kad impe-

Latvijas atrāvuši

Krievijas

Latvijas

no

kongresa.

karogs,

pārspēks

fronte

revolūcijas

Domātas

bošanu

un

valstu

riālistisko

sanāca

sarkanais

sakarā

martā

19.—28.

LKJS kongress

raksts

gadadienu

munistiskās Jaunatnes Savienības I

64

[...].

viņas

cīņā

tās

iesakņot

un

strādnieku

par

masu

paškri-

gada februāri,

LKP Centrālās

bas

izveidot

[...].

Centrālās Komitejas

1

sek-

posmā

plašas

Latvijas Komunistiskās

1932.

teo-

«kreiso»

un

masās

attīstības

cīņas

šķiru

uzdevums ir

darba

jās

visā

pašini-

labpusējismu

metodi

pareizu izpratni visplašākās biedru gākais

interven-

un

aktivitāti,

uzdevumu

sev

jau-

par

Komjaunsavienība masas

galvenēm briesmām

kā

pastāvīgas

par

cīņai pret fašismu

,

icsakņo-

cīņai

svarīgāko traucēkli pavērsumam plašam

tantismu kā

tiku

1

rosinājusi

rijā

uzmanību

saasinājis

un

daļējām prasībām

kara

ces

darbības metožu

panākumus jaunu

devis zināmus šanā

Latvijā

buržuāzijas Latviju

Padomju

darbaļaužu

paplašināšanu

dzīves

no

un

uzva-

Republikas. apstākļu

buržuāzijas

uzla-

kundzī-

Darba

jaunatni tad pulcināja

cisko organizāciju karā

LKJ

izpostītās saimniecības to

Starp verdzības cionālā

laiku

atbrīvošanās»

varas

buržuāzija

15

mūros

beztiesības,

gadu

ir

darbaļaudīm

vērsusi

visu

«na-

spīdzinājusi,

gan

15

gan

revolucionāro

simtiem

bru-

savu

kustību.

pret komunistisko

šāvusi,

gan

dzelžainos

jusi

buržuāzija

aparātu ir

ir

Latvijas

—

uzdevumi.

«demokrātija».

un

gadus Latvijas

15 tālās

atnesa

ko

revolūcijas karogu

—

atjaunošanas

tagadni

un

terora,

un

vienīgo kaujinie-

savu

ap

Savienību

gadus sēdinā-

strādnieku

jauniešu.

Latvijas

cietumos

arī

cija

špiki

un

biedru

noslepkavoja LKJS

Smilteņu,

smok

patreiz

bezbailīgāko jauno cīnītāju.

«bēgot»

b. Gaili,

bet tā paša

kustību

un

izolēt mūs

mūsu

1

darba

no

Bet

visiem

Komunistiskās

biedru nārā

jaunatnes

Buržujiskās citu

nevar

tikai

ne

auguši

viņas

saistībā

natnei

un

dot kā

redzam

solītās

metnes,

fašistiskās

no

organizācijas

baronu

pātagas

darba v.

c.

šādu

un

jaunatnei

hitlerisma

tāpat

ar

ne

teorijā

un

slāņiem. jaunatnei

neko

un

bendes cirvi. To mēs

deva

piemēra,

katorgas

kur

darba

jauno-

militāru

intervences karam.

citādu

«paradīzi»

pērkonkrustieši, atdarinātāji,

kuri

nacionālšovinistisku

natni savā pusē,

Komjaunat-

atjaunošanu, karātavas, un

izrauto

Revolucio-

pagrimšanu, beztiesību,

Vācijas

vietā

Latvijas

1919. g.

revolucionārā

dziļāku

hitleriskās

«paradīzes»

—

Šajos smagajos

plašiem jaunatnes

tikai vēl

dresūru imperiālistiskam Tikai

spīti

iznīcināma.

nav

nabadzību, viduslaiku inkvizīcijas vislabāk

par

nostiprinājušies.

patiesā

ar

uzmez-

stiprinādama

un

atjaunojuši

un

organizācija

pastāv

praksē, viņas

ienaidniekiem

esam

bet

rindas,

spēks

nes

šķelt strādnieku

Jaunatnes Savienība dzīvo!

cīņu gados mēs

Levinu.

kustību.

revolucionāro

mūsu

LKP

nomocīja

jaunatnes masām,

damās par «īsto» strādnieku organizāciju

buržuāziju pret

sekretāru,

kambaros

centusies

ir

un

poli-

neaizmirstamo

rudenī nošāva b.

gada

gadus sociāldemokrātija

15

gada janvārī

Centrālkomitejas

CX locekli. Tanī pat mēnesī ohrankas

drošāko

500

ap

Pagājušā

kopā

rīdīšanu

nodot Latviju

var

karlsonieši,

Hitlera

ar

visu

grib un

dot

Latvijas

štelmaherieši

buržuāziju

pārvilkt

citu

jau-

avantūristu

rīcībā.

1 Ohranka 5

—

400

—

politiskā

pārvalde.

Red.

65

Arī s.-d. organizācijas bezdarba

un

sargāt

buržujisko

nerāda

bet

posta,

aicina

jaunatnei

izeju

krīzes

no

«pielāpīt» kapitālismu

demokrātiju,

kuras

no

tieši

un

fa-

izaug

šisms.

Vienīgi komjaunatne mēs

zinām,

kā

tikt

stāvokļa!

lesim

Krievijas

strādnieki

tobri!

Nevis

kā

no

ceļu,

pa

kuru

pacietība

pats

1917.

un

oktobrī

g.

gāja Ok-

Latvijā nevis

lab-

gaidīšana,

mierīga bet

teikt:

bezcerību

un

pazemība,

sevis,

no

droši

var

Gatavosim

nevis

dzīves,

no

atnāks

jaunatnei

tagadējā posta

jaunatne.

un

lēnprātīga

sociālisms

teikta

to

pa

aiziešana

prātīga

pārējai

laukā

gan

asa

un

it

no-

ciņa!

pret uzbrukumu

Cīņa

darba

algām,

aizsar-

darba

par

dzību, par jaunatnes politiskām tiesībām. Nevis

buržujiskās,

pusfašistiskās

jaunatnei Latvijas liels

tiesības,

piešķirtās pamirušo

riem, tehniķiem, ārstiem

par

Doles

15

LKJS dībā ir par liku

celtniecības

15

šajos

gados

c,

atvērs

bet tūlīt

kur

kā

skolu

jaunatnei un

avīžu

stāsies

būs

inženie-

slejas

pie plaša

realizēšanas.

plāna

savas

paplašinās

un

darbaspēka,

kas

jau 1919. g.

bezdarbu,

nedeldēs mēles

Komunistiskās

nesalaužamu

pierādījusi

jaunatnes stāvokļa

spēku

uzlabošanu,

par

partijas

neatlaidību

un

strādnieku

va-

cīņā

repub-

Padomju Latviju.

—

Par

kas

v.

gadus velti

spēkstacijas celšanu,

sociālistiskās

atjaunos

likvidēs

pēc inteliģenta

pieprasījums

durvis, kas

kas

rūpniecību,

sargā-

demokrātijas

šana, bet cīņa par padomju varu, kas atjaunos

to

vēl

mēs

iet

aicinām

aiz

zāciju karogiem.

Tie

katru

cīnīties

buržuāzijas nav

mūsu

strādnieku

jaunieti,

sociāldemokrātijas

un

organi-

ienaidnieki, bet šķiras brāļi.

vienīgi viņu vadoņus, kas māna jaunatni, kas iedzīt apmelo komunistus un Padomju Savienību, kas grib

Mēs ienīstam

vēl

Latvijas darbaļaudis Mēs

žņaugos.

griežamies

dziļākā

verdzībā

pie katra

darba

un

asinsrežīma

jaunieša

—

stā-

jies droši mūsu rindās! Meklē lauku

ceļu

uz

pagastā

Celsim

komjaunatni

—

augstāk Marksa

rogu! Kompartijas tāriskās

un

revolūcijas

«Jaunais Komunārs», 8. 1934. g.

66

martā, 2.

un

katrā

uzņēmumā,

skolā

un

tu mūs atradīsi!

3.

—

Engelsa

komjaunatnes

—

Ļeņina

vadībā

cīņas ka-

veiksim

prole-

uzdevumus!

nr.,

lpp.

lespiests pēc

avīzes

teksta

Nr.

12 vēstule

LĶJS Vislatvijas sanāksmes

Maskavas

autorūpnīcas komjauniešiem gada septembri

1934.

Visur

un

bada

padoti

binieki,

skolotāji

atlaisti

kurus katru

dzied:

dienu

«Dievs

Skola

kā

Fašisti

ņiem

nietim

klausīgs

vergs

Uzņēmumos visiem un

fašistu

nieku

un

vērsts

rēķina.

kur

uztica-

gatavo

nozīmes.

stundu

jāvalkā

Meitenēm un

vienīgi

izlasītiem»,

bet

streikot.

konflikti arvienu

dēli-

būs

—

jaupa-

budzim.

neskatoties

Tomēr,

grūtāk

iestādes

strādnieku

lauku

rūpniecībā

kur

karam.

buržuju

gadiem pamatskolas un

priekš-

skaits,

mācības

augstākās

Sko-

baznīcu.

uz

domātas

jā-

zinību

skolniekiem

un

fabrikantam

aizliegts

likvidē tās

visas

kopējā

fašistu

pazīstamo

Pret

pilsētu

dienderiem

apvieno

Bērziņu

stundu

apmācības

ka

un

vēršas

uz

plašumā

samierināt

strād-

uzņēmēju intereses.

Fašisti un

un

dažiem

aizliegumiem,

Visiem

un

Dabas

ideoloģiska sagatavošana

deklarē,

ar

slēdz

lūgšanas

mūķenēm melnās kleitās

ģimnāzijas)

pietiek

namus

pils.»

kazarmu,

uniformas

un

«izredzētiem

—

tāfeles»,

[... ]

gājieniem

ar

par

kā

praktiska

(augstskolas,

darslim-

pie drūmajiem vidus-

reliģijas

uz

militārās

atklāti

bērnu

«melnās

jāskaita

stiprā

karam.

noteiktas

Pavairots

tiek izvesta

mūsu

pārvērsta nākošam

salā.

un

rītiem

atklātas

ģimnāzijās jāstaigā autos.

ir

kungs

zaldātiem

ielas

sarak-

valsts

un

pašā

uz

jaunatnes

un

atgriešanās

no

samazināts

tiek

kadrus

mus

notiek

tika

mācības

pilsētas

47 stāv

ielas badā

Skolās

stundu skaits lās

patversmes

skolā

[...]

strād-

atlaist.

var

uz

pa-

uz

izstrādātiem

Vienā

kalpotāji. un

burtiski,

izmesti,

ohrankas

tiek atlaisti

un

jau

revolucionārajiem

ar

tiek

Pēc

darbinieki

izdzen

Latvijas laikiem.

57

bērnu

Pilsētas

jauniešus

tie

nāvei.

rindām

veselām

stiem

nīcā

izrēķināšanās

jauniešiem,

un

Latvijā

[...].

diktatūra

notiek

niekiem

mēnešus

Četrus

biedri!

Dārgie

stāv fašistiskā

pārējās valsts

gramofonu

jaunatnes

organizācijas

jaunatnes organizācijā un

«vadoņa»

šlepes

ar

nesēju

priekšgalā. mūsu

ass

Pēdējā

biedriem

terors

laikā

un

un

sevišķi

[pret]

aktīvistiem

tiek

izrēķināšanas.

vairāki

mūsu

biedri

uz

ielas

vai

nu

smagi

67

nobendēti

vai

ievainoti, un

bez

špiki

vadībā

komjaunatnes Vairāki

cijā. viens Bet

Mēs

tā

diktatūru.

Pēc

fašistiskā

lai

ievainoti,

smagi

sagraujama.

viegli

rokas

aizsargu

turpinām

fašistisko

lielākā

mūsu

biedru

īsām.

par

pret

cīņu

apvērsuma

visas

skaitu

Rīgas

30

par

pro-

presi

un

laiku

ļoti

kurus

par

buržuāzijai

vēlāk

vēl

doņi izgāzās

vairāk

nekā

viņu

visvairāk

vadoņi, kas

Viņu

gultās, s.-d.

Latvijas

Vācijas

fašis-

cīņu,

mierīgi

policijā.

par

daudzi

pārnāk

bruņotu

ar

iespaids

interese

notikumi

nodevību.

apcietināti

ieradās

labprātīgi

laika

pēdējā

tika

Liela

savu

jaunatnes

Savienības

rindās

Mūsu

draudēja

laikā

apvērsuma

Mūsu

līderu

savu

darba

plašu

pieaudzis.

uzsaukumiem.

jaunieši,

pārliecinājuši

uzticību.

un

laikā

pēdējā

pūles, lai nostiprinātu

iekarotu

viņa

simpātijas

bij. s.-d.

daži

tik

nav

un

savu

tagad pieliekam

jaunatnē

tiskā

droši

pavairojusi

organizāciju,

visu

un

demonstrā-

pretkara

dalībnieki

policija

kompartijas

[...].

centiem

masu

kas

miris.

policistu

vadībā

organizācija

mūsu

iziet

komjaunatne

spiegu,

partijas

Mēs

gatavojās

demonstrācijas

Latvijas

Priekš

pūlī,

jūlijā

29.

g.

šāva

tiem slimnīcā

no

pavisam. Š.

brīdinājuma

un

va-

Austrijas

un

kolēģi. Neskatoties

ohrankas

uz

graut mūsu presi

tagad regulāri

mums

jas izdevumi. munārs» nesī

tieši ka

ļoti kuplā Š.

karā

Šajā

1 KIM

CX

reizes

uzsaukumus

pat

un

pārstāvji

laika

un

sa-

darbiniekus, komite-

Rīgas

un

Reizi

mēnesī.

izdalīja

visdzīvākā

KIM-ā

izdevumiem

un

1

mē-

vairākos

uzņēcentrā.

pilsētas

Jūs

iepazīstinās

ar

uzsaukumiem, kas iznāk

un

apspriedē darba

fašistiskam

beigās,

Vislatvijas

savu

konkrētus

jauniem

—

3

kārtīgi

rokas

pārskatījām

jo Latvijas

68

iznāk vairāki

atklāt

viņas

skaitā.

sīkus ar

pūlēm

tiesai

Rīgas komitejas orgāns «Jaunais Ko-

mūsu Savienības

Mēs

jām

no

septembra

g.

notika

mūsu

mūsu

pēdējā

mūsu

špiku

CX žurnāls «Jaunais Lielinieks». Uz 1. augustu

komjaunieši Ceram,

un

tagad iznāk

iznāk

mumos

CX

un

nodot kara

un

līdzšinējo turpmākā

fašistiskās tika

darbu, darba

diktatūras

uzsvērta

jaunatnei

ļoti

arī

teroram

par

spīti,

sanāksme. mēs

sa-

apstākļiem.

šefības

liela

izstrādā-

uzdevumus

lielā

interese

Komunistiskā Jaunatnes Internacionāle. Red.

nozīme,

par

PSRS

jaunatnes

dzīvi,

jaunbūvēm,

Oktobra

tuvajiem Mēs

pašreiz

biļu tas

brošūras

un

stāstus

labākos cietību

šūnu

nizācijas Mēs,

katrā

mūsu

un

militarizē

visciešākos

aktīvāko

nepa-

Rīgas

ka-

orga-

darba

uz

un

sakarus

fašisti

kā

komjauniešu

laukiem.

starp Latvijas nekaunīgāk uzbrūk

Mēs un

sādžā

popula-

informāciju

sīku

ar

apstākļiem,

par

un

lauku

vēstules

katrā

solāmies:

delegāti,

pilsētā

nosūtīt

jaunatni,

skolās

uzņēmumos, Jo

un

jaunajiem

par

natni.

sanāksmes

Latvijas

mūsu šefus

rizēt

ar

sarkano

pieprasīto

un

grāma-

jaunākos,

[...].

Vislatvijas

apgabalā,

dzīvi,

komjaunieši

Rīgas

pavasarī

g.

jauno

automo-

cik

dzīvi,

jaunatnes

apbalvotu enerģiskāko

lai

rogu,

š.

ar

frontē,

interesantākas

mums

romānus.

un

jau

gaida

sakarā

darba

Jūsu

kultūras

un

PSRS

par

par

zināt-

pastāstiet tuvāk par

Jūs

Sūtiet

izlaižat.

interese

sasniegumiem

sabiedrisko

fabrikām,

par

lai

par

skolu,

par_ jaunākiem

svētkiem.

revolūcijas

Metro,

par

liela

Sevišķi

gribam dzirdēt,

Maskavas

apstākļiem,

literatūru,

utt.

sasniegumiem

nes

darba

par

jaunāko

par

fašisti

apspiež

varonīgo

cīņu

izveidot

gribam

darba

PSRS

jau-

Savienībai,

Padomju

jo tie arvienu neatlaidīgāk

kaļ jaunus kara plānus, jo liedraudzībai, jo ciešākām saitēm jābūt starp PSRS un

lākai

Latvijas

darba

gumus darba un

Padomju

svabināšanu

Mēs

jaunatni.

varas no

popularizēsim

Jūsu

sasnie-

masās, aicināsim iet pa sociālisma

jaunatnes

kas

ceļu,

nozīmē

patiesu Latvijas kas

kapitālistiskiem apspiedējiem,

at-

nozīmē

strauju kultūras uzplaukumu. Tāpēc mēs

ziņu

ar

nepacietību

ar

vislielāko

par sociālistiskās

Jums, katru Sveicinām darba Mēs

interesi

celtniecības

katru

jaunu

panākumiem, tāpēc mēs

vēstules

gaidām

uztveram

un

tuvākas

ziņas

par

jaunu vērtīgāku faktu. varenajos

jauniešus solāmies

—

Oktobra

grandiozā

aizstāvēt

revolūcijas

celtniecības

Padomju

svētkos

darba

Savienību

PSRS

varoņus!

pret

katru

imperiālistu uzbrukumu! Mēs

droši

fašismu, PSRS Riga

iesim

izšķirošā

jo mēs zinām,

ka

jaunatne!

septembra beigas

cīņā

līdz

ar

s

pret

Latvijas

mums

cīnās

Vislatvijas

zvērisko varonīga

sanāksmes uzdevumā

sekretariāts LĶP CX PVĪ PA, 240. f., 1. apr., 257. L, 2. un 3. lapa

lespiests pēc oriģināla

69

Nr.

LĶJS

CX

LSJS CX

un

sociālistiskās

un

1934.

cīņas

uzvaras!

nav

VIENOTU

deklarācija par komunistiskās

jaunatnes vienotu rīcību cīņā

pret fašismu

Bez

13

kara

un

gada

Visu zemju

JAUNATNES

DARBA

UN

gatavošanu

15. oktobri

proletārieši, savienojieties! PRET FAŠISMU

FRONTI

KARU!

PAR KOPĒJU REVOLUCIONĀRU CIŅU!

Sociālistiskā

Latvijas

Komunistiskā

rīkot

kavējoties

Jaunatnes Savienība

Jaunatnes Savienība

uzstāšanās

kopējas

Latvijas

un

panāca vienošanos

sekojošas

uz

ne-

cīņas

platformas pamata: 1.

sabiedrisko

nolūkā un

aizstāvēt

Kopēji

mos,

vietu

darba

vākt

jaunatnes

darba

darba

par

un

kur

mītiņus,

pa

dāt konkrētas

nozarei,

un

uzņēmumu, Uz

arī

rīkot

mināšanu, cīgo

2.

vidējo

un

klaušām

uzstāšanās

saistīt

atjaunot

un

apspriest

viņu

uzstāšanos

pret

un

prapaze-

uzlabošanu,

ar

slēgtās

uzņēmumos

strādnieku

arodbiedrības,

pašu

un

trū-

nodokļiem,

sabiedrisko

šķiras prasībām:

strādnieku

atdot

viņu

vēlētām

slimokašu

valdēm, pret fašistu komisāriem,

izsaimniekošanu

fašistu

un

darbu

nekavējoties īpašumus

arodbiedrību

par

70

veselu

algas

pret

algu

līdzekļus,

līdzekļu

konflikts,

arī

laukstrādnieku

dibināt un

izstrā-

ražošanas

un

vai

delegātu

un

nobriedis

uzstāšanos

apstākļu

zemnieku

apspriest

darbu

uz-

masovkas

ūtrupēm.

un

Visas

vietās

darba

nozaru

sasaukt

uzņēmumu

kur

sabiedrisko

laukstrādnieku

par

grupas,

pieaugušo

arī

un

uzņēmumam

trūcīgo zemnieku grupas, izstrādāt sības,

uzņēmumos

ražošanas

un

organizēt,

laukiem

dibi-

organizācijām,

nozarēm,

katram

Tanī

komjaunatnes

dažāda veida fašistiskiem

iespējams,

prasības

streikus.

nozaru

tas

sagatavot

atsevišķu

starp

jaunatnes un

uzņēmumu

ražošanas

uzņēmu-

laukiem.

uz

izplatīt strādnieku starpā,

un

konferences

sakarus

vietējām

apstākļiem

uzbrukumiem, izlaist saukumus

skolās,

komitejas, organizēt

informāciju

strādnieku

intereses

jaunatnes

vietās,

izveidot

nekavējoties

sociālistiskās

nāt

darba

darbu

un un

pret slimokašu

kara

gatavošanas

vajadzībām, jīgiem nieku

sociālās

pret

eksistences

veciem

un

došanu

vijas 3.

vācu

pārvēršanu

par

jaunatnes 4.

namu

kur

skolā,

kopējas

ir

vai

ir

mācošās

jaunatnes

jauniešiem sakarus,

nieku

uzstādīt

sapulces,

iesniegt

un

neizpildīšanas

akcijas,

kā

kara

protesta

kolektīvu

pātarošanu

pulces,

Visās

PSRS

PSRS

par

diozajiem kultūras maskot

fabricē

Rīgas

dzīves

sasniegumiem,

presē,

c.

būtību.

militārās

meln-

Apkarot Katrā

izvēlēt

Rīgas

skolā, sa-

skolnieku

ko-

atjaunošanu.

par

jautājumus PSRS

gran-

mākslas

celtniecības,

zinātnes,

kā

pulciņu palīdzību

arī

ar

šo

tenkas

fašistu

un

sprediķo

gan

rezo-

valdei

pilsētas

iztirzāt

apstākļiem,

savās

par

parie-

skolnieku

tūlītēju

kuros

Or-

jauna

aģitāciju,

nelegālas

tās

par

draugu pulciņus,

baltgvardu

protesta v.

apkarot

antisemītismu.

piesūtīšanu

sociālistiskās

gan

rezo-

ģimnāzijās organizēt protesta

un

jaunatnes

Izvest

un

skol-

tuviem

ļoti

demagoģisko

fašisma

Katrā

iestādēm.

skolnieku

gājienus

Enerģiski

sasaukt

ģimnāzijas slēgšanu,

Dibināt

pret

kopējas

attiecīgām

apmācību.

delegātu konferences,

pieņemšanu

pret 4.

un un

plaši sakari,

vēlētu

mitejas. lūciju

ir

pa-

un

protesta

pieņemt un

darbu par

fašistu

un

nacionālšovinismu mums

pret

cīņu.

sasaukt

streikus,

boikotu.

reliģijas īsto lomu

bīgo

pārLat-

sociālistiskiem

gadījumā rīkot

mītiņus,

pret militāro

draudiem,

svārču

kur

vadībai

plašu noskaidrošanas

apmācības

rādot

prasības,

skolu

Prasību

ganizēt

akcijas

skolniekiem

dabūt

iespējams

komunistiskiem

lūcijas

Latvijas

priekšposteni.

protesta

atņemšanu

un

lietošanu,

patversmju likvidēšanu.

un

organizēt

Kopēji

tautību

brīvu

pret

,

kara

pretpadomju

tarifa

tramvaju

1

no

valstisko-

angļu imperiālistiem, pret

un

rīkot

citu

pret

Latgalei

iztīrīšanu

namu

piespiedu

tautību valodu

tiesību

fašistiem

Nekavējoties

zeminātā

visu

par

pašnoteikšanās

par

par tautas

militarizēšanu,

un

vajāšanu,

par

nespē-

pret politieslodzīto strād-

strādniekiem,

pret jaunatnes organizāciju

fašizēšanu

šanu, valodu

darba

bezdarbniekiem,

spīdzināšanu cietumos,

fašistiem,

graušanu,

apdrošināšanas

nodrošināšanu

PSRS,

lekcijās

un

ko

un

attie

mācību

stundās. 5.

Kopēji organizēt cīņu pret

intervenci. Šinī nolūkā

1

Sk. piezīmi

61.

karu

tūlīt attīstīt

un

kontrrevolucionāro

enerģisku revolucionāru

Ipp. Red.

71

rekrūšos

propagandu dienestā

jauniešiem, kurās

tas masas, bināt

referātus

materiālus

apstāk{iem armijā

un

reivjiem vos

un

visplašākām

kara

imperiālistu pretsparu,

PSRS

stiprināt

masās

Oktobra

šākās

darbaļaužu

vērstu

pilsoņu karā

listisku

lai

kuriem

Vācijas

izdebatētu

vēl

abas un

kritiku.

patiesi

pirms

šo

ja

karu

buržuāziju,

pārstāvjiem

pārsociā-

par

kom-

starp

tos

apspriestu

un

visās

jautājumus,

vienošanās. Par

nāk viena vai otra

[ir]

visām

tur-

ar

jau-

puse

sev

vienības

ar

otra

Reizē ar

ar

to abas

vislielāko kuri

puses

kopējo

komitejās,

asumu

izietu

vai, maskējoties

ar

uz

kritizēt

par un

nodevīgu

frāzēm

par

cīņas.

otras

plat-

cīņas

vis-

paceļot

un,

tad

ja

saviem

visus

līdzšinējās masas

no

nav

ieska-

nepieciešamu

apkarot

iz-

publisku

pielāgošanos

demokrātijas atjaunošanu, atturētu

revolucionāras

plat-

—

kritizēt

dokumentiem,

atzīst

cīņa

virziena

tiesības šo

cīņas

kopējo

pretfašisma

un

pretrunā

parakstītiem

jautājumu

šo

izved

kopīga patur

puse

tā

vēlāk

grupējumus,

72

vispla-

Sagatavot

panākta vienošanās, pārnest to atklātībā pēc

kās

citu

PSRS

popularizēt

imperiālistisko

un

apkarošanos

katra

rīcību, vai

mam

un

darbaļaužu

jaunatnes organizācijām

konsekventi

puses

notiek

Bet

formu

klāti

tu-

soļus.

politiku, popularizēt

ieguvumus.

panākta

nav

beigt savstarpēju

tiem.

ka-

ierosinājumiem.

formu

puses

tās miera

referentiem

pmākām kopējām akcijām Ja

aizstāvību,

Latvijas

pret

ārkārtīgi

tam

organizēt

arī

Noskaidrot

bruņošanās

hitleriskās

lai

masas,

sociālistiskās

un

instancēs,

niem

Latvijas

pro-

kā

masās,

masām

ar

dzīves

Padomju Latviju.

jaunatnes

par

un

revolūcijas

Apmainīties

6.

kareivju

darbaļaužu

avantūrās,

grandiozos sasniegumus

sagatavo

sakarus

kareivju

par

kareivjiem.

iesaistīšanu

Latvijas

jaunatnes

kas

grupām. Rast

to

atmaskot

draudus,

Atmaskot

nodi-

informāciju apstrādāt Rīgas

izplatīt

uzsaukumus

izplatīt

grupas,

darbu,

regulāru

komunistiskās

informāciju

šo

kolēģijā,

un

kara

un

rekrūšu

vākt

armijā,

pagandistu

grupās

propagandistu kolēģiju,

vienotu

un

kareivjiem

izlaist

šais

sociālistiskās

pie Rīgas

[komitejām]

starp

sociālistiskiem

plašas jaunkareivju neorganizē-

pēc iespējas

nostiprināt

sakarus

un

organizēt rekrūšu

palīdzību

viņu

ar

ietvert

dot

kareivjos,

un

komjauniešiem

aizejošiem

attos

fašis-

buržujis-

patiesas

Sadarbības veids

Sadarbībai bināma

kopējai

un

iestādēs,

listiskās jaunatnes

dibināt rajonu

laikā.

pārbaudīt

dīšanas

rīcības

vietās,

pusēm.

noformēšanu

Uzlikt

skolās,

un

sociā-

vienības

vietējās

saskaņošanai Sakaru

veikt

vadīšanai

un

izveidošanu kā

ilgāk

ne

un

viena

reizi

pienākumu komitejām

par

nopublicēšanai nosprausto

uzdevumu

mē-

izpil-

rezultātus.

Lai

dzīvo strādnieku jaunatnes vienība!

Lai

dreb fašistiskie

tes

vienības

komitejas. Komitejās ienāk vienāds

abām

no

komiteju

mēneša nesī

vienības

skaits

vienības

dibināt

organizācijas,

Šo komiteju

pārstāvju

darbu

di-

apmēros

Centrālā

laukiem, visur, kur ir komunistiskās

uz

komitejas.

Latvijas

jaunatnes

sabiedrisko

Uzņēmumos,

komiteja.

visas

cīņai

strādnieku

Latvijas

varmākas

proletariāta

vienotās fron-

priekšā! Latv. Komati.

Jaunatnes Savienības

Centrālkomiteja Latv.

Sociālist.

Jaunatnes Savienības

Centrālkomiteja Rīgā

1934. g.

15. oktobrī

2000 eks.

«Spartaks»,

LĶP CĶ PVI 54.

apr.,

mv.

Nr.

—

/.;

kas

salīdzināts

ar

oriģinālu

«Cinas

1935. g.

nr.,

lespiests pēc grāmatas teksta,

f.,

LPSR CVVA,

žurn.

1451,

Biedrs», 2. ruārī

bibliotēka, 35.

107.

feb-

martā, 114.—117. lpp.;

LĶP, LĶJS

un

Sarkanās

palīdzības revolucionārās lapiņas.

1920—1940, 111 d., 1934—

1940, LVI, R.,

1963, 157.—159.

lpp.

Nr.

Izraksts

no

14

Jaunatnes Internacionāles

Komunistiskās

Izpildu Komitejas

ziņojuma Komunistiskās

Internacionāles 1936.

[...] aug

Sociālistiskās

vienotās

frontes

jas, Šveices, Beļģijas

VI

gadā

Jaunatnes

piekritēju un

Jaunatnes

kongresā

Internacionāles

skaits.

Latvijas

Francijas,

Sociālistiskās

rindās Austri-

Jaunatnes

73

Savienības

tikai

ne

laikā

sirds

Mēs

mēs

arī

ka

jaunatnes

ir

pasaulē visas vas

pasaules sociālistisko

organizācijas

Vairākās

ideja darba

valstīs,

Mūsu

Abu

ceļu

laikā

mēs

līdz

to

likvidēt

nekavējoties

Latvijas

Citēts

sociālistisko

un

apvienot

savas

īste-

apvienošanos

Komiteju

abu

un

dekla-

kopīgā

galīgai

ka

liecina,

pie

uzvarai.

meklēto

noteiktas

nekad

vietām,

uz

priekšstāvjiem

uzticība

Mērķis

sā-

kopējo

mūsu

sakari

savienību

ceļi

mēs

apvērsuma,

Desmiti

savstarpējā

jaunatnes

ir!

pārliecības, nešķirsies,

vairs ir

esam

mums

viens,

arī

ce-

...

spēks, jāiet

plecu

vienību»

1. apr.,

kuru

plašas

sociālistiskas

pilnīgu

šo

savstarpēji

nonākuši

apvienošanu

PVI PA, 240. f.,

74

sa-

ka

jautājums.

vēlēšanos

vienību.

uzstāšanās

kuram

mums

savienību

uz

būtu

un

uzticību,

2

mēnešu

teikts:

starp

esam

ļam jābūt vienam

1

iespēja

pēc fašistiskā

vienība

darba

kopā

reakcija

l

platformas,

cīņas

pat

ies

«Ceļā

daudzu

dienu

kur

darbaļaužu

muguras

uzsākuši

cīņas

attiecības

Latvijas

Lai

šo

Centrālo

drīz uz

sarīkotās

kopīgi

atraduši:

bet

vienotības

jau tā tuvojušās,

jau izteikuši

praktiski

un

atpakaļ,

draudzīgas

ka

savas

jau

radusies

apvienošanos

par

meklēt

Šajā

sa-

Austrijā,

un

jaunatnes komunistisko

biedri

uzsaukumu,

un

uz

ir

organizāciju

«Gadu kām

aicinām

jaunatni

kur

Spānijā

organizācijas

jau

Latvijas

organizācijas rācijā

mēs

jaunatnes šķelšanos.

organizāciju

not.

jaunatnei visā

Tāpēc

Francijā,

piemēram,

apvienošanās

Sajās valstis darba

tuvākā

uzvaru.

darba

jaunatnes šķelšanos,

rezultātā

organiska

gūs

ka

jaunat-

ideja

komunistisko

dziļas saknes,

darba

un

darbības

frontes

rindās

un

jaunatne jau izjutusi

šķiras

mērogā.

sociālistiskās

apvienot.

laidusi

jau

internacionālā

vienotība.

nepieciešama

frontes

jaunatni

vienotās

Biedri, mēs pilnīgi apzināmies,

vienotas

par

komunistisko

šo

apsveicam

ceram,

sociālistiskās

ar

bet

vaistīs,

atsevišķās

cīņu.

nes

uzstājas

apvienošanos

un

visas

No

aktīvāk

arvien

izveidošanu

masas

pie pleca,

mums

vienā

un

pēc oriģināla. Red.

fašistiskā

dāvās

jāiet

uz

jaunatnes organizācijā.»

komunistiskas

pieņemta

151. 1.,

salauzt

nevarēs

jaunatnes

7.—10.

1935.

lapa.

g.

jaunatnes augustā.

Red.

Sk.

savu

abu 2

deklarācija LKP CX

Fašisma

smagie triecieni iemācīja Latvijas komunistisko

sociālistisko

un

ka

jaunatni,

darba

ko-

jācīnās

jaunatnei

pīgā, vienotā organizācijā. Gods

slava

un

pirmrindas

cīnītājiem

vienotu

par

Lat-

vijas darba jaunatnes organizāciju. [... ] LĶP L

CĶ PVI 117.

apr.,

PA,

f.,

240.

37.

1.,

38.

un

lespiests

par

saglabātās kopijas

Nr.

Paziņojums

pēc arhīvā

lapa

LKJS

15

LSJS

un

apvienošanos

Latvijas

Darba Jaunatnes Savienībā 1936.

LATVIJAS

Divos

viņas

JAUNATNEI! LATVIJAS TAUTAI!

fašisms

gados

vēl

jaunatni

novedis

stāvoklī.

gātīgām darbs

slepeni

garuma noteikšana

zemniecība

tagadējos

vēl

uzkrājušos

nodokļu

nav

un un

riņu,

pat

kas

saimnieciskā

algas ņas

izkalpināšana budzis var

posta

vieglāk

savā

uzlikt dzīve

nosist,

nesaudzīga

Darba

gan

derīgas,

dzīvi

tukšāko,

sabiedriskai

Skolā

sodus

darba

noskaidrojošas

algas,

saviem

rokas

mazu

vērtē

laiks

ķeiza-

vietā

uzskatu

Sī

Viņas vi-

zemāk,

jaunatne patiesas

zinātnes

inbet

strādniekiem.

jaunatnei.

darba attiecībās

naidīgu

tur-

līmenī,

atpūtas

par

gan

gadu

kameru

ar

krīzes

smagāka

darba

dzīvei

un

pārvērsts

izmantošana visās

likumu nostiprināta.

iepriekšējo

pastiprinātas,

vēl

«nolīdzi-

izputināta, piedzenot

Laukstrādnieku

sētā

viņas

jeb

un

augo-

Darba

ārzemju laukstrādnieku ievešanu strukcijām tiek noturētas viszemākā izdzīšana

līdzi

uzņēmēju patvaļā.

nodokļus,

parādus.

bet

runās,

atklāti.

pinot

nolaupīts,

tā

ba-

Bez-

Fabriku

cēlušās

pazeminātas

tiek

lauku ar

līdzekļiem.

meklētāju.

palīdzību),

atstāta

nesaudzīgāk

paaugstinātos

vien

gan

tarifa

nesusi

Ulmaņa

un

darba

ne

bet

(ar

un

apveltīšana

uzkrātiem

slejās

pilni

dārdzībai,

kā

rūpnieku

tautas

algas

un

nospiestībā

«uzplaukumu»

un

avīžu

vēl

strādnieku

dzīves

nātas»

lauki

un

darbnīcu

laika

no

gan likvidēts

pilsētas

šai

Oficiālo

piemaksām

darbaļaudis

dzīve vēl vienmēr

Saimnieciskā

lielo namīpašnieku

budžu,

Latvijas

saimnieciskā

nebijušā

postā, politiskā beztiesībā. sastinguma

15. augusta

gada

pat

ar

dzīvei

sastop

vis-

kultivēšanu,

75

brīvības

tautas

apstrādātu, un

vergu

stākās

cīņu

mācības Ne

maksas,

kulturālās

Latvijas

aizstāvībai

pasaules

miera

bet

vairāk,

Latviju

Hitlera

natnes

ļaunākais

savā

gadu

cionārajām ka

vest

var

tikai

jaunatnes vidū

deva

aizmirst

rēt

kopējo

vienību

ir

Bez

un

noto

fronti

tisko

un

cība

un

sīkās

ienaidnieku

jau-

—

noskaņas,

fa-

pret

cīņa

akcijās, jaunatnes un

palīdzību. ir

skolās.

ārdīt

mēģinājumi

solidaritāte.

patu-

Organizatorisko

jauniešu vidū tagad

biedru

jaunatnes

ciešāk

uzņēmumos

fašisma

provokāciju

un

vienota

sagraudams

un

gadu vienotā un

LSJS,

interesēm

vienībai

fašismu.

revolu-

un

dzīvības

nesaskaņas

aizstāvēšanā

komunistisko

ir

abām

LKJS

—

sektantiskās

kampaņās

palikuši

terora

ar

no-

nodot

jau pierādījis

apvērsums,

un

divu

darbs visās

interešu

Fašisms

organizatoriski

un

teorijas

visas

panākumiem

grūst

gatavojas

mācījusi

Ideoloģiskai

sagatavojusi

šismu, kopīgs tiesību

ir

fašistiskais

oportūnistiskās

vēl

norādījumiem

mums

jaunatnes

ideoloģiski

organizācija.

likdams acīs

fašismu

darba

par

nebūtu,

laikā.

pret

cieši

pamatu

visas

viņš

jaunatnes organizācijām

sekmīgu cīņu

kurai

valdība,

jaunatni

un

PSRS,

patvaļai.

ienaidnieks, to

cīņa

darīts

uzbrukumu,

iebildumu

Berlīnes

tautu

bruņoto bandu

īsajā valdīšanas

Divu

darītu

jaunatnes

tiktu

nodevīgā noklusēšana,

miera zemi

lielo

pret

tas

ap-

sporta

Munters, šie Hitlera uzticīgie kalpi

un

Latvijas

gatavojas

karā

devīgā

draudu

pieskaņošanās

liecina, ka Ulmanis

Ja

to

aug-

uzticamības

jaunatnes,

Hitlera

jaunatnei pret

kara

Hitlera

to

ja

un

gan paaug-

konsekventu

karam.

sargāšanai,

pastāvīgā

Latvijā,

izved

draudošo

pret

uzticēties,

var

taisni

visās

arī

sagatavošanu

vidējās

aizšķēršļo

politiskās

gan

organizācijās

militarizēšanu,

lekļūšanu

bet

skolās,

tikai

fašisma

zaimošanu,

surogātu, nejēdzīgu šovinisma

bērniem

darbaļaužu

liecības.

tauta

darbinieku

ieaudzēšanu.

gara

skolās

stinātās

un

to

un

viltotu zinātnes

uzti-

pilnīga

Un

vie-

Sociālis-

mēs

cīņas tagad sasnieguši Latvijas darba jaunatnes gadiem loloto mērķi

organizatorisko varam

paziņot

laukos, skolās sas

9.

pasaules

jūlijā

natnes

Savienība,

76

visai un

tagad

un

gadā

ir

prieku

ar

darba

Latvijas

armijā,

miera

šinī

cīņas

vienību,

visai

jaunatnei

Latvijas

darba

pretfašisma

cīnītāju

nodibināta

vienota

organizācija

—

apvienojoties LKJS

Latvijas un

un

LSJS.

esam

—

lepnumu fabrikās, tautai,

vi-

pulkiem: Latvijas

Darba

jau-

Jaunatnes

Latvijas proletariātam jau cieši

cīņas

Tāda

organizācija. uzbrūkošam

pretim drošu

LDJS-ba

tulznainās

Mēs

jaunu ros

jaunatni

vai

politiskiem

lājiem visu

mūsu

visas rešu

—

šos

vērsīsim

dzīti,

jaunatni. cilvēku

nav

goda

izšķirt

aicinām

un

klusēts,

diezgan

ja dzīvību viņiem šistiskā

valdība

drošinātu

gām nevar

un

vairs

gan,

zeme

karu.

—

inte-

mēs

sa-

mēs

no-

Armijā

sa-

avantūristus,

kara

ieročus,

ienaidniekus

un

dot

neiedvesīs

jau

ir

nospiesto

un

apzināties

visa

darba

nometnēs

ka

un

posta un

lai

bagātnieku

savu

būs

dotu

baram.

jaunatnes

fiziskām

ka mēs

Fano-

garī-

gādāt

ieslēgšanu

pēc Vācijas

iespēju

un

viņa

jaunatnes

parauga.

nedzīvosim

nepārtraukti

Latvijā

augļus dod pietiekoši, bet, ja

spēku

nedzīvi,

cilvēks.

—

apstākļiem

vēl

klaušās

un

dzīvi,

par

darbu, mūsu darba

rīki

radītājs

pierādījusi,

gatavo

izmantoto

un

stāvokļa uzlabošanu. Diez-

nepārprotami jāatgādina,

fašistu

tautas

cīņā,

ne

bet

nākotne,

modernos

Laiks

mašīnas

atbilstošiem

—

mums

bada

dzīrot

ciests.

negrib. Viņa

vergu darbā

Tāpēc

ka

par

sava

dzīvi, samaksātu

spējām

kausos

svaru

un

cē-

mēs aicinām

Apzinīgu

patiesos

saimnieciski

visu

saprast,

varu,

mūsu

kara

pret

—

pretkara

lāstu

lietot

nešķiticības

triecienu.

Latvijas jaunatni cīņā gan

labi

saskatīt

un

Vienoti

uzkrauto

mācīsimies

viņiem nāvīgu

Te ir

peļņas kāros

un

karu,

dzīve

eksistence.

un

daudz.

kapitālisma

mēs

Mēs

aprindu

tūkstošiem

Karš

tautības,

saujiņu

atsevišķu

dzīvība

tautas

nodevēju

trieksim

labi

visu

šķiru,

tikai

Latviju.

iznīcinās

pret

Cīņā

gājienā

neapturēs

stāvokļa,

bagātnieku

un

gatavi

vairāk kā

sabiedrisko iekārtu,

veidotāju.

un

savas

esam

tagad

sociālistisko Karš

nesēju

uzskatiem.

fašistiem

—

ne-

brīvību,

par

Mēs

Mēs

šķēršļi

sociālā

pēc viņas

sirdis,

savas

taisnīgāku

Latviju,

cīņu

jaunatnes

pieteic

—

cīņām

likteni.

dzīvības.

karam.

nākotnes

dzīvību,

domas, tautas

nekādi

darbaļaužu

pieteicam

turpinātāja

savu

savas

ko

sociālistiskās

un

savas

cīņā par jaunu,

jaunu

par

spēks,

esam

uzvaru,

dod

valdošo fašismu.

un

rokas

pašai

atdot arī

cīņās

jebkad uz

lemt

tiesībām

tas

postu nesošam fašismam. Viņā

un

jaunieši atdod

apvienotie

muskuļotās,

stāties

sekmīgi varējusi Tagad tāda ir, un

ar

mantiniece

saudzīgu cīņu iznīcību

šinīs

cīņā

komunistiskās

—

tradīciju

masām

ar

jaunatnes pretfašisma

būtu

fašismam.

uzvarai

garantiju

labāko

par

bija vajadzīga

sen

saistīta, spēcīga, revolucionāra

fašisti

darba

diez-

pierādījuši, 77

ka

viņi nespēj

tā

sadalīt

darbu,

organizēt

tad mūsu tiesības

augļus

tautas

triekt

interesēs, prom šos pienākums kaklakungus, organizēt brīvu, radošu darbu Latvijas celtdarba

niecībā, bas

binātās

skolās.

darīt

prasām radošu

tālāk

Fašisms

nekādas, tās

pat

gribas ir

dzirdīgāka

Jaunatne

kopā

ražo,

visu

valsts Tie

ir

sībām

ceļ,

karu,

tiesībām

uz

deva

paciest

demokrātija. ir

auss

kameru bet

kurla,

pavēles fašisms.

savas

cīņu par cilvēka

cieņai

tiesībām; tiem, kas

drīkst

tiem

devis

nav

nolaupījis

vesela

ceļā

labāko

būt

tautas

un

spēkus,

un

ar

ienaidnieka

nizāciju pacels

Abu

lielo

organizācijas

ātrinās

darba

revolucionāras

Latvijas

virzīt

šo

jaunatnes

triecienu

spēku

spēkiem

par

un

vairos

pret

orga-

sparu, atbildī-

nodrošinās

priekšā,

visplašākās

cī-

neredzēti

pulkā drosmi un

jau-

ienaid-

tautas

revolucionāro

saviem

uzdevumu

Tūkstoši

brīvības

tautas

cīnītāju

autoritāti

cīnīsavus

progresīvos

īstos

aktivitāti,

jaunatnes

masās,

vairākuma nostāšanos

uz

pa-

patiesi

šķiru cīņas pamatiem.

jaunatnes

starptautisku

šos

cīņas

nākotnes

jaunās

ir

LDJS-ba stāda

un

parādīt

un

vienotā

jaunatnes uz

atpūtu,

jau

dzīvības.

savas

apvienot

noteiktību

viņai paļāvību

to

tie-

par

kulturālu

Par

[tos] lielajam

atsegt

apvienošanās

sajūtu

pat

un

audzināt

cietoksni.

darba

kultūru.

un

cīnītāju rindās,

atraisīt

lielu

veselīgu,

un

pret fa-

cīņa

—

tiesībām,

Latvijas jauniešu, atdevuši

atdevuši

nītāju pienākumam, niekus

darbu

mērķi

cīņas

politiskām

par

izglītību

gadus,

uzdevumu

natnes

78

tikai

un

samaksātu

uz

jaunības

bas

saka

kurā

tautu vedīs

cīņa

jaunu stāsies atkal

dos

tiesības

pusi pavērstā

LDJS-bas

galvenie

pret

jušies tūkstošiem

savu

stāv

strā-

nekurnot

algām,

fašisms

stāvoklim atbilstošām

visu

un

interesēs.

likteņu lēmējtiesības.

šismu,

par

auss,

visu

ar

sabiedriskam

bet

tiesības, kādas

izpausmei

tautas

un

pienākumus

jaunatnei

un

niecīgās politiskās

zinātni

pasaules

kalpot armijā,

to

Mēs

piesavināties

neviltotu

varētu

viszemākām

par

tautai

uz

nākotnei.

to

jaunatnei

bezdarbā,

Latvijas

sistēma, kuras

un

visas

laukos

un

tautas

Tagad toties

un

kā

prātus,

tautas

pieejamu brīvu, mēs

tiesī-

atsva-

ideoloģijas

jaunatnes

labākai

lai

ir

jaunatnei

fašisma

no

nemaitā

ķīla

kultūru,

uzlicis

ir

bada dzīvi

ir

Latvijas

fabrikās

dāt

tā

mums

darba

attīstīt

izglītību

Izglītība

fašisms,

māca

labklājībai. Darba

tautas

bezmaksas

uz

un

nozīmi

apvienošanās darba

nes

jaunatnes

arī

cīņā

ievērojamu par

vienību,

konkrēti Tā

pierādot, ka vienība

veicinās

sekmēs

tāju

abu

vienotās frontes

Cīnīties

par

nekā

par

mieru

melojumi

spēku

mums

bezdibeni, ceļu,

uzvaras

brīvu

un

piemērs

kuru

mūsu

tāpat

miljoniem jauniešu

Darba skolā

vidū.

teņa biedru biedri!

Izbeidz

pareizo

cīņas uz

tā

kristīgie

dzīgu roku, jaunatnes Arī

jūsu

zem

Ari

Bijušās

ar

jaunieši!

aicinām

arī

ienaidnieks

ir

nepanesama darba

slāpes

pēc

zināšanām

bet

arī

to

sasniegt

pasaulē,

un

vieta

sloga un

un

arī

Arī

maz-

drau-

tautas

un

iekarošanu.

jūs

laukos.

tagad

par

sporta

jums

par

slīgstat Arī

valdošie

jūsu tum-

soņi neļauj apmierināt.

1

«Darba

jaunatne»

mokrātiskās 2

un

«Strādnieku

sociāldeun sargs» fašistiskā apvērsuma. Red.

sports

jaunatnes organizācijas pirms Aicinājums domāts minētajās organizācijās

1

laikiem.

vanagi,

darbā

un

lik-

«SSS»

un

kulturālās,

fašisms.

izglītības

tavu

šeit,

nākotnes

fabrikās

Latvijas

Jautājums

skauti,

sniedzam

gaišākas

karš

ar

jūrā,

un

visiem

uz

Nacionālās,

jūs kopējā

un

ir

gaidīšanu!

izšķirts

Mēs

sekos

rindās

jaunatnes»

jaunieši, 2

jaunatne,

viņai

laukos

savās

Tava

ir

spoži mirdzoša,

Latvijas

piemīt tikai jaunatnei.

«Darba

mums!

apvienotie

atbrīvošanu

saskatīt

mums

kā

un

gaida

tagad

ceļu

pārvērtēšana

gribam

darbnīcā,

un

tevi

svārstīšanos

kopā

organizācijās pulki,

kāda

fabrikā

armijā!

visā

Jaunatnes Savienība.

Darba

Stājies

zvaigzne,

dedzību,

jaunieti

un

stāv

priekšā

acu

rādītāja

un

labāko

Cilvēces

iespējamību sološu Padomju Savienības jaunatne.

ceļa

to neatlaidību

ja

ilglietu,

neierobežotu

veido

un

jāiet,

šo ap-

nevar

fašisms,

ved

par

fašistu

taisnīgu

un

palīdzēs

mūs

aicinoša kā

cīņu

par

arī

pasaulē

cīņa

un

vajāšanas.

mums

laimīgu,

dzīvi, kādu bauda Viņas

kuru

ka

iebaidīt,

nevar

apmigloties,

uz

pa

darbs

fizisku

aptvertas

zina,

atziņu piesavināšana

skatam

mūsu

tikai

tādu

un

cīnī-

izšķirošu

un

kavēt valdošo

vedam

visas

panest

domātāju sasniegto ne

ka

ir

gribu

kā

var

Jaunatni

Apziņa,

garīgu

prāti. Viņa

un

cīņā mūs

draudi?

un

šo

ar

svētāka

un

tad šinī

maldināt.

neļaus

pretfašisma

un

cilvēces

par —

sirdis

lielāka

mērķi. Vai

dos

saprašanos

lai varētu dot

izveidošanu,

progresu,

Latvijas jaunatnes

stoši

miera

nepieciešama.

un

fašismam visā pasaulē.

atbrīvošanu,

nav

iespējama

jaunatnes

vispasaules

triecienu

ir

jaunatnes internacionāļu

—

savervētajiem

darba

jauniešiem. Red.

79

Mūsu

paaudzei

neapstrīdamas tiesības

ir

derīgu,

uz

ra-

došu, laimīgu dzīvi, kuras garantijas ir: visplašākās iespējas un

mācīties, miers.

ceļu

peļņa,

un

ka

pilnīgi pareizi,

taču

mērķu realizēšanai, arvien

savu

fašismu

ceļa pret uz

darbs

pastāvīgs

Un ir

vietas

stāvēt

karu.

un

arī

vairāk

Jaunatne

Jaunatne

ne.

pilsoņu stājas

brāzīsies

šķēršļus.

1905.

cīnītājus, varonīgos

g.

vuļu nebūs

arī

jātop

laukos

tautas

par

vidū

gļē-

cīņās.

masām

mēr-

savus

nepiecie-

un

jaunatni par to izvešanu [dzīvē]. Fab-

darbnīcām jākļūst

cietokšņiem,

kā

priekšā

bezbailīgos

Viņas

pierādīsim to pareizību

un

šamību, organizēsim un

visus

Visi cīņā!

visplašākām jaunatnes

ķus, pārliecināsim rikām

darba!

negrib,

priekšu

uz

devusi

strēlniekus.

priekšā stāvošās brīvības

Visi

Izskaidrosim

ir

Latvijas jaunatne

cīņas

uz

iet

atpakaļ

vētra, kā pavasara ūdeņa pilna upe, salaužot stāvošos

tiesības

jaunatne, meklējot

par

jaunās organizācijas cīņas

nākotnes

jāsēj

atsvabināšanas

domu

sēklas,

armijai

aizstāvēšanas

un

kauju

priekšpulku. Plašāk

un

varenāk

darba

izvērst

cīņu

jaunatnes

pret

karu, pret fašismu! Ciešāk

slēgties

šo

ap

vadītāju

cīņu

—

Latvijas

Darba

Jaunatnes Savienību! Uz

priekšu,

«launatnes Fronte»,

1.

1936. g. 15. augustā, 1. 2.

Uzvara

jaunatne!

Nākotne

lespiests pēc

nr.,

tava!

avīzes

teksta

un

Ipp.

Nr.

Latvijas

Darba

LATVIJAS

LDJS

dalījās

I 13

kurzemes

pārstāvēja 1)

LDJS

DARBA

delegāti

no

1000

biedru.

referāts

SAVIENĪBAS

1938.

Rīgas,

Augškurzemes

ap

CX

notika

kongress

novembri

gada

JAUNATNES

kongress

un

16

Jaunatnes Savienības I 1938.

80

tava!

I

KONGRESS

gada novembrī. Tajā pie-

Vidienas,

apgabala Kongresa

«Politiskais

Latgales,

Lejas-

organizācijām, darba

stāvoklis

kārtībā un

kas

bija

Latvijas

jaunatnes uzdevumi cīņā par mieru,

brīvību

demo-

un

krātiju»; LDJS

2)

CX

referāti

pārskata vienības

jaunatnes

ceļi»

revolucionārās

«Latvijas «LDJS

un

darbs

līdzšinējais

turpmākie uzdevumi»;

un

3)

LDJS

4)

LDJS

Statūtu

pieņemšana;

attiecības

proletariāta

Latvijas

ar

partijām

un

starptautiskajām jaunatnes apvienībām; Centrālās Komitejas

5)

vēlēšanas.

REZOLŪCIJAS

LATVIJAS

JAUNATNES UZDEVUMI UN

Rezolūcija

vienbalsīgi

1.

Jau

tatūra.

mēju

tautai

fašistiskie

nospiež

likumiem

valdība

tiesības

un

varu.

un

slāņus

tumsībā.

radītās

gadu

uz

At-

brīvības,

tautas

gara

viņas

un

rīkojumiem

mumos

darba

1938.

izmeta skaits

g.

vietas, vilkt

darba

uzņēmumos. par

līdzekli

kameras

gada paslik-

no

jaunatni

pilnīgi

nieku

bērnus

nieku

mājās.

—

400

un

nevar

tikt

kas

skaits, nav

ar

tīrīšanu

kuriem

nodzīvojis

darbā

pieņemts

dzīvību

izvesto

Smagie

amata

uzņē-

gadījuma darbu. no

mācekļu

rokās

uzņēmēju

kaut

mācekļa stāvoklī

uzņēmumiem

dzen

un

un

uz

laukiem

visu

mūžu

izmantot par

mācekļu darba

normēšana, meistaru

pārbaudījumi

vai

kuriem atcelta

ar

atalgojuma

uzņēmēju

fašisti

jauniešu

katrs,

jauniešu. Stipri ierobežots mācekļu

mācekļa algu. Noteikumi, garuma

jo

savu

jaunos strādniekus

dienas

darba

tiesību,

pavasarī

simtiem

kļuvuši turēt

uz

spiests

un

to

kļūst

lielāks

nav

gadus pilsētā

6

bruņotu

visplašākos

beztiesībā

un

balstoties

interesēs,

dik-

uzņē-

jaunatnes materiālo stāvokli.

pilsētās

Ar

novembrī

g.

lielsaimnieku,

virsnieku

demokrātiskās

dziļāk trūkumā,

Arvienu

3

visas

lauku

grupas

fašistisku

un

sazvērnieki

saviem

tina

1938.

kongresā

JAUNATNE

UN

šauras

Ulmaņa fašistiskā

2. ar

valda

namsaimnieku

un

aizsargpolicijas

arvien

FAŠISMS

I

piekto gadu Latvijā valda Ulmaņa fašistiskā

Ulmanis

ņēmuši

LDJS

pieņemta

ī.

CIŅA PAR MIERU, BRĪVĪBU

DEMOKRĀTIJU

nodod

patvaļā.

vergot

lauku

darba Strādsaim-

81

Mazo

uti,

rada

sīkpilsoniskai

izglītība darbu,

tikai

tie

trūkumu

dod

Ar

pūlēm

plaša

piemērotu

sev

valsts

grašiem

inteliģences

pierādīt

var

un

izreskolas

iegūtā

dabūt

fašistiskajam

pašreizējam

sīk-

nākotnes

jaunās inteliģences, kas

no

Norisinās

likvidēšana, lielo amatniekus,

drūmas

iespēju

darbu par bada

dabūt

veikalu

nospiež

un

jaunatnei.

uzticamību

iestādēs.

un

lietuvēns

retam

tikai

un

absolūtu var

kā

prese, kas

zemniekus dzes

darbnīcu

uzņēmumu,

nodokļu

režīmam,

pašvaldības proletarizē-

masu

šanās. Lauku darbu vuši

darba

tēva

lieki

darbu

lauku

pie

saistošiem ņas

ar

kaut

cietuma

Lauku

darba

nosist

Progresīvo

ir

un

ir

revolucionāro

arodskolu mācības laika

augstināšana, meiteņu

un

šķirta

audzināšana

c.

un

no

zinātnes

šana,

visa

skaušana

nās nas

viltošana,

no

—

paaudzes

tādi ir

jaunās

4.

82

uz

paaudzes ideoloģijas

Fašisms

atņēmis

maksām

un

un

no

fašizēšanas

audzināšanas

iepotēšanas jaunatnei

un un

puses,

visas

kursu

iz-

jau-

no

vie-

nemantīgapārvērst

pārvērst

iestādes ieroci

slavinā-

atsevišķie

raksturo,

izglītību

otras

uzspiešana

revolucionārā

izglītības

iz-

mākslas

fašisma

jautājumos

skolu

bagātnieku privilēģiju,

fašistiskās

reliģijas

nogriezt progresīvajai

par un

skolu

diktatūras

jaunatnei

zēnu

katrai,

noslēgšana

lekciju

vēstures,

šovinisms,

demokrātiskā

jai

ceļu

ierobežojumi,

un

pa-

vispārizglītojošo priekšmetu

audzināšanas

tieksme

naudas

universitātes

pastiprināta

Fašistiskās

Latvijā.

puses,

skolas

dzīvē.

vidus

programmu

programmas,

dresūra,

progresīvā,

citi

terors.

kultūras

skolas

augstajām

ar

dažu

pamatskolu

militāra

jaunatnei,

soļi

pamatskolās,

jaunatni

atlaišana,

atsevišķo

ar

studentiem

ierobežojumiem,

ņemšana

dažādi

un

lauku

un

pagarināšana,

ģimnāzijas

nemantīgiem v.

konkursi

skolotāju

saim-

grupās

aizsargu

ass

izglītības

panest

atstāj

dažādās

šķelt

valda

zi-

tiek

Viņš

mājas.

ēdināšanu,

līdzeklis

dziļa reakcija

kameras

ja, nevarēdams

šķirošana

Laukos

viņas algas.

Fašisms

slikto

meklēt

saimnieka

bez

atstāt

sodu,

jaunatnes

diplomu izsniegšanu

vai

un

kļubieži

kā

cits,

Lauksaimniecības

brīdi

un

un

3.

Ar

naudas

ar

nekas

laukstrādnieks

īsu

uz

un

izsūkšanu

pārmērīgo nieku.

budžiem.

dzīvi

uz

meitām, kuri

un

saimniecībā

vecāku

savu

noteikumiem

nedrīkst

sodīts

slēdz durvis

neatliek

saimniecībā,

strādāt

vēderu

par

jaunatnei fašisms

Jaunsaimnieku dēliem

pilsētā.

to

skolu

varenu

par

jaunatnē.

politiskās

tiesības.

Fašisms bas

un

laupījis jaunatnei viselementārākās cilvēka tiesīiespējas vest cīņu par savām ikdienas interesēm.

Fašisms

likvidējis

apvieno

un

kās

jaunatnes

jaunās

piespiedu

organizācijās.

jaunatnes

kārtā

jaunatnes

organizācijas,

masu

bus,

krasi

cīnoties

demokrātisks,

pret

izmanto

latgaliešu

tautību

jaunatni.

Demokrātiskās

tai,

fašisms

par aklu

padarītu

iekārtas

fašistisko sargu

kur

ieroci

Fašisms

biedru

saista

no

ka

domas

jaunatne

bet

dzīvi,

natnei! nāros

dzīves

ka

plaši

pilnīgi

kadrus,

un

ar

savu

šovinisma

uz

tas,

to

lauku

ceļus

darba

iznīcina

darbību

ko

cenšas

6.

No

pašas

vai

viņa

jaunatnes pie

vienotas

fašisma spēs

un

jū-

tas

tīro

tautas

ap-

atraut

novirza

viņš

tagad

sportu,

nākotne,

rada

darbā.

«ve-

Fašisms

lielsaimnieku

uz

un

ko

cenšas

senatni,

valsts

un

atver visus

laupa

ar

Fašisms

jautājumiem,

viss

rāmjos.

tautas darba

un

vidusšķiras

jaunatnes

aktīvas

jau-

revolucio-

izskaistināt

aizsargāties

dē-

darbu

izglītību,

iespaidu jaunatnē. Ar tādiem līdzekļiem fašisms iespaidā vēl samērā plašas jaunatnes masas. rājas,

(formas

organizācijās,

savās

un

daļu.

aicināta

nesaudzīgi

Fašisms

jaunatnes

ārišķībām

jaunatne ir visas

aktīvi

vanagu, aiz-

tukšu

jaunatnes labākām

ar

centienus

un

nebrī-

savas

par

aģitāciju, atsevišķo

slavināšanu),

lielburžuāzijas

meitām

un

spēkus,

iespaidam,

pašdarbība tiek stingri iekļauta

spēlējas

tagadnes

vienīgi pilsētas un

un

visus

(mazpulku,

militārisma

pieder rītdiena

viņai

un

rokās

jaunatni

cīnītāju

izpriecām, liekuļojot,

liem

tau-

pastiprinot viņas

(tautas vienību, tēvijas

brīvības

labākās

un

dažādām

jaunatnes neapzinīgāko

jaunatni

cis»,

preses

latvju

ne

pieliek

sistemātisku

un

ideoloģijas,

ideāliem

un

viņas

sapulču,

nav

privileģēto stāvokli,

demagoģiski

mīlestību,

ka

fašistu

Ar

jaunatnes aktivitāte

māna

nežēlīgi

mazākum-

ideoloģiskajam

savam

balstu.

fašisms

c.)

v.

laikā

pašā

organizēšanu

fašistiskās

tām

vārda,

jaunatnes organizāciju c.)

v.

izpriecu tērpi

tai

jaunatni

pakļautu

vības

progresīvs, un

spaida

tas

tiesības

Atņemot jaunatnei visas

izsūkšanu, lai

brīvs,

jaunatnei.

ne

5.

to izved

ar

apspiež

vairs

brīvības

un

visas

sabied-

mulsināšanas dar-

viņā

visādi

fašistis-

rokās

skolas,

presi un

Fašisms

jaunatni,

brīvas organizēšanās

un

kas

visu,

pretfašistisks.

savās

iestādes,

milzu apmēros jaunatnes mānīšanas

organizācijas

pastāvošās

tur

Viņš

audzināšanas

paaudzes

riskās

brīvās

visas

jaunatni

fašisma tur

cīņas pret

savā

atkatālāku

83

stāvokļa

sava

pasliktināšanu.

Plašāku

kulturālā

stāvokļa

tiesiskā

politiskā,

un

laikā

valdīšanas

fašisma panākt

tikai

citiem

pretfašistiskiem

kopā

nevarēs.

panākt

Latvijas strādnieku

ar

tautas

dibinot

tās

jaunatni

no

snaudošos

demokrātisku

vietā

cīņai par

visiem

un

revolucionārās diktatūru

važām

viņas

atraisīs

un

no-

un

atsvabinās

kas

uzlabo-

tālāku

stāvokļa

sava

viņa varēs

viņa

šķiru

republiku,

fašisma žņaudzošām

spēkus

To

spēkiem,

cīņas ceļā gāžot Ulmaņa fašistisko

masu

materiālā,

sava

uzlabošanu

šanu.

11. KARŠ UN

Fašisms

1)

LATVIJAS

tas

—

jaunā

un

vācu

itāliešu

—

ristu

var

jau

sev

arvienu

gūtu panākumus,

Šīs

sākusies.

izsmalcinātu

interesēm,

kārtām

draudu,

valstu

dina

fašistiskos

šī

jaunā

vācu, pasau-

pasaules

un

jaunatnes

pašaizliedzību

neatkarību,

kā

to

Arī

nāka

kļūst

karu.

Droši

plašo un

rāda

citās

Spānijas

tautas

vēl

Ar

šinī

cīņā

pret

slavenā

pret

iesaistās

arī

un

jau-

fašistiskiem

spēcīgāka

kustība

varonību,

brīvību

savu

Ķīnas

uzmu-

apdraudēto

neredzētu

zemi

arvienu

masu

vairāk

rīkojas

un

savu

zemēs

aktīvi

kas

buržuā-

Hitleram

pārdod

un

Citādi

masas.

galvenām

reakcionārā

gļēvā

pie-

politiku.

šaurajām šķi-

valstu,

viņas cīnās par

aizsargājot

sekmīgi

iebrucējiem.

savām

no

neatkarību,

un

attiecībās

varmācības

un

līgumus

iekarotājus.

un

izdevīgākas pozīcijas

demokrātisko

noslēgtos

brīvību

zemju tautas

natne,

ka

drausmīgs

un

melu

Anglijas

un

savus

mazo

drosmi

sadalīšana

starptautiskās

vadīdamās

kapitāla

Francijas

lauž

zija

Jauns

jaunas

fašisms

politikas priekšā,

ras

Japānas militā-

Spānijā,

liecina,

pārdalī-

uzliesmot kuru katru brīdi.

Lai iekarotu

lieto

karš

savas

lielvalstis

iekarošana,

Abesīnijas

Čehoslovakijas

Ķīnā,

ungāru fašistu starpā

un

karš

un

laupīšanas

pārdalīšana

les

karā.

pasaules

iebrukums

po|u

fašistiskās

izeju jaunā pasaules

meklē

Vāciju priekšgalā

ar

atrisināt

Nevarēdamas

ir karš.

pieaugošās iekšējās grūtības,

arvienu

šanā

OKUPĀCIJAS DRAUDI

un

vare-

fašismu visu

un

zemju

jaunā paaudze, jo cīņa iet par viņas nākotni. 2.

Latvijas

mazās zemi.

84

tautas,

Baltijas

jaunatnei fašistiskie valstu

jāzina, ka, iekarotāji

okupācija

tāpat kā daudzas citas tieši

un

apdraud

pārvēršana

arī par

mūsu

kara

lauku

kā

ietilpst

kara

plānos pret

šisti,

kuri

cija

Polijas bas

nozīmētu

starpā

vācu

atjaunošanu,

aktīvākās Tā būtu

tas

daļas,

vēl

vai

latvju

Sādā

Latvijai

lerisko

Vāciju

latvju

cināt

niknu teroru

hitlerisko

tau-

mūsu

fašistu

iekarotāju spiediens

Latvijai

Hitlera

un

draudošākas

ir

fašistisko

un

viņas

un

vienīgā

neatkarību,

šķietamo dzīgo

plānu

politiskā bez

Tāpēc vības

cīņas

varenā

neatkarības

—

hitleriešu

jaunatnes

aizsargāšanu

gāšanu, par brīvu,

un

priekšgalā

vienīgā konsekventā vienības

ar

savu

politiku

savu

tautu

nozie-

pilnīgā

Šī

arī

iet

cīnīties

par

Ulmaņa

Latvijas un

visas

aktīvā cīņā par savām dzīvības

no

tautas kus-

masu

tautas

neat-

fašistiskās

Latviju,

strādnieku kuras

latvju

galveno

latvju

par

dzī-

jaunatnes

pret

un

tautas

plašā

demokrātisku

cīnītāja

atkarājas

Latvijas cīņai

Lat-

varā.

tautas

latvju

ar

nodrošināt

fašistu

iebrucējiem

spēj sekmīgi

karības

un

visus

kustībā

frontes

tautas

fašistiskajiem

tatūras

kustības

plāniem.

iekarotāju

poļu

visas

un

apvienot

prasa

kas

vai

ar

pret

līgumu

jaunatni

latvju

Nospiedusi

apdraudētājiem.

vienīgā,

viņu

šādu

fašistisko

sekmē

vēršas

tautai

un.

Ar

ļauj

laikā

Ulmaņa valdība draud arī pašu

nodot

Latvijas

ienaidnieku

ir

tieši

tautu

iznī-

Viņa

kas

un

hit-

ar

ir

pašā

palīdzības

latvju

politiku.

realizēšanu.

intereses

spēkus

māna

un

beztiesībā,

Poliju

palīdzēt

var

tai

jau-

no

plānos

kustību,

savstarpējo

«neitralitātes» valdība

Ulmaņa

Latvijā,

fašistisko

noslēgt

kuru

neatkarību.

pret katru

vēršoties

slēpj

Viņa brāļojas

Poliju,

nacionālo

tautas

Vāciju

PSRS, kas

valdība

Ulmaņa

draudošās briesmas.

atsakās

Viņa

tātes

visā

sadalīšanas

pastiprinājies.

hitleriešiem netraucēti darboties

ir

un

iznīcināšanu.

bruņošanās pieņēmusi

fašistisko

briesmas

brīdī

liktenīgā

natnes

šīs

verdzības

jebkad.

3.

tība

panu

progresīvākās

fizisku

pavairojusies,

vairāk

un

neatkarī-

poļu

tautas

okupā-

Vācijas

tautas

līdzīgu nepazīst

apmērus,

poļu [fašistu] okupācijas

viju

latvju

jaunatnes,

kurai

mazajām valstīm vēl

nekā

Vācijas

Polijas fa-

arī

sadalīšana

Sevišķi pēc Čehoslovakijas

drausmīgākus

uz

tās

baronu

sevišķi

ir daudzkārt

ēstgriba

apdraud

tikai

ne

bet arī

katastrofa,

vēsturē.

vai

Vācijas

iznīcināšanu,

laiku

Latviju

Lielpolijas radīšanu. Latvijas

sapņo par

hitleriskās

no

hitleriskās

sastāvdaļa

svarīga PSRS.

dik-

pie kam

šķira,

spēka,

kas

aktivi-

tautas ieraušana

interesēm.

85

LĪDZ

CIŅU

UN

ORGANIZĒT

ROSINĀT,

111.

IR

UZVARAI

SAVIENĪBAS

VADĪT

LATVIJAS

LATVIJAS

DARBA

JAUNATNES

JAUNATNES

UZDEVUMS

(LDJS)

LDJS ir demokrātiska, pretfašistiska jaunatnes organizācija. Viņas aktīvo kodolu sastāda apvienotā listiskā

komunistiskā

un

nistiskās

atbrīvošana

ļaužu

komunistiskās

kura

uz

LDJS

ir

revolucionārās

visiem

cīņas

Latvijā, jo tikai nārās

cīņas sekmes Latvijā. revolucionārās

rindās visu

savās

fašistisko darba lisma

slogu,

—

nāras

cīnās

masu

tikai

tiesības

viem tālākiem Šai nolūkā visām

kaut

ar

arī

par

lieliem LDJS

uz

mērķiem,

strādnieku-

partija:

gāšanu

par

revolucionodi-

republikas

demokrā-

nolaupītās

jaunatne varēs brīvi

stāvokļa

uzlabošanu

un

sa-

mērķiem.

sadarbojas

jaunatnes LDJS

Latvijas

sava

kapitā-

un

tuvākiem

Sociālistiskā

fašistu

apvieno

pretpirmām kārtām

fašisma

demokrātiskas

un

brīvības,

un

izjūt

diktatūras

atgūstot

cīnīties

un

—

Komunistiskā

Latvijas

Tā

demokrātisko,

tiem pašiem

Latvijas

arī un

cīņas ceļā

Jo,

sekmīgi

saskan

par

šķiras

attīstību revolucio-

šķiras

sastāvdaļa.

jaunatni

Ulmaņa fašistiskās

bināšanu.

tiskās

cīņai

kustības

neatņemama starptautiskās

kustības

Latvijas progresīvo,

[partija]

valdošās

un

ir

un

atkarājas pretfašistiskās

jaunatni, kura vissmagāk

zemnieku

un

LDJS

revolucionāro

un

kuriem

par

kustības

jaunatnes

spēcīga

kustības

strādnieku

spēcīgas

no

tautas frontes

un

frontes

tautas

un

dro-

Latvijā.

veicina strādnieku

spēkiem

un

tas

revolucionārās

Latvijas

neatņemama

sastāvdaļa. Viņa

verdzības

ir

izveidoties

kustība

jaunatnes

darba-

Sociālistiskās

nesatricināmā vienība var

komu-

un

pilnīga

kapitālisma

un

nodibināšana.

vienīgi

pretfašistiskās

varena

ir

mērķis

fašisma

no

jaunatnes

pamats,

šais

gala

iekārtas

sociālistiskās

un

jaunatne. Sociālistiskās

jaunatnes cīņas

masu

sociā-

ar

mērķiem

vai

ar

atsevišķo

prasību

kara

okupācijas

jaunatnes kustību

katru

organizācijām

kurām

un

kuru

Latvijā, viņa

var

daļēju cīņas

mērķi

vienoties

mērķu

pa-

matiem. 2.

Tiešos

Latvijas kais tas

draudu

pretfašistisko organizāciju

uzdevums nacionālās

ir

ar

pulcēt

visus

neatkarības

jiem uzbrucējiem,

maskējoties

86

un

cīnīties,

savu

galvenais

Latvijas

lai

un

tautas

aizsargāšanai fašistiskā

«neitralitāti»,

apstākļos

tau-

fašistiska-

Ulmaņa

neatdotu

svarīgā-

spēkus

pret

visu

valdība,

Latviju

Hit-

leram

Austriju. paaudze uzskatu

tenci 3.

sabiedrotā

neatkarīgi

tautības,

no

dzīvības

šī

Jo

interesēm,

likta

spēli

uz

brīvība

tautas

jaunos

spēkus

tiju. Atsevišķi sludinātās vārdā

LDJS

sniegt

tā

visa

jaueksis-

un

spēki

fašistiskus draudus

un

To

no

atsvabināt

viņas

IV. PAR

UN

BRĪVU UN

aicina

LDJS

jaunatni

cīņai

Cīņa

visai

nieciskās un

darba

organizācijas

vietā.

atbruņo atsist

Latvijas

okupācijas

visu

dik-

fašistiskās tauta

jau-

un

atka-

nākotne.

PAR

SAULAINU

NĀKOTNI!

Latvijas

pretfašistisko

galven[aj]ām prasībām:

brīvību.

preses, un

sapulču

apstākļu

Cīņa

uzraugu

vēlētas par

darba

uzlabošanai.

fašistisko

un

organizēšanās

jaunatnei. Streiku

vešanas brīvību

Demokrātiski

iecelto

un

ārējie

Ulmaņa

JAUNATNES

par

Polijas oku-

latvju viņas cīņas vienības

seko[jo]šām

vārda,

no

Polijas

nāk

gadījumos,

laimīga jaunatnes

latvju tautai

cīņas

vai

draudzīgi

pati

no

organizē

un

par

un

NEATKARĪGU LATVIJU,

GAIŠU

par

Apziņas,

brīvības

un

no

tikai

vienīgi

un

novērst

tautu

izdarīt

var

tautai

un

Ulmaņa fašis-

tā iemidzina

izpalīdzot atsevišķos ne

kara

gaidīšana

Hitlera

un

Latvju

bet

no

ka

uzsver,

Vācijas

no

pasīva

plāniem, jo

jaunatni.

miers, brīvība

rājas

Tāda

uzbrucējus,

tatūras.

arī

fašismam

un

vienīgi,

var

natne,

un

kā

taisnības

un

jauna

no

atbrīvošanu

savu

sa-

jaunatnes viņas

Kongress

[kas]

visus

demokrā-

un

patiesības

daļa,

jaunatnes

arī

brīvību

roku.

cīņā

važām,

Ulmaņa

tautu

latvju

šai

gaida

draudiem

pācijas

kā

apvienot

jaunatni

mīlestības,

draudiem.

labu vienīgi

2.

reliģisko

Latvijas jaunā paaudze,

mieru,

par

jaunatnes

diktatūras

okupācijas

ves

vai

Latvijas

nākotni

griežas pie reliģiskās

mums

maldās

tiskās

1.

atdeva

Latvijas jaunā

par

neatkarība,

un

cīņai

cilvēces

ārējiem spēkiem

A.

cīņa

viņas

par

nākotne, LDJS aicina Latvijas

dziļi

visa

vispār. Laikā, kad

Latvijas

vus

ir

politisko

ir

cīņa

valdība

Šušniga

Sai cīņā LDJS

izšķirības.

natnes

kā

poļu paniem tāpat,

vai

jaunatnei

[Atbrīvot]

un

pašvaldību

Ulmaņa

policijas

un

dzī-

jaunatnes kontroles.

iestādes

fašistiskās

saim-

savu

fašistu

diktatūras

87

gāšanu tas 3.

demokrātiskās

un

vēlētu

likumdošanas

Izbeigt latgaliešu

nodibināšanu

republikas

tau-

ar

iestādi. mazākumtautību

un

apspiešanu

un

vajāšanu. 4.

B. lās

Cīņa

1. Visas

ciju

Latvijas

18

no

gadiem.

Latvijas

un

vācu

vienību

cīņas

fašistisko

Uzsākt

Poliju.

Latvijā,

katru

noliegt

viņu

valsts

mijas,

un

vai

mas-

Hitlera

Izbeigt

jau-

Latvijas

no

Hitlera

iestādēm

pašvaldību

pret

cīņu

atklātu

Iztīrīt

darbību. [...]

organizācijas

hitlerisko Vā-

ar

nesaudzīgu

darbību, slēgt viņu organizācijas.

natnes

lozunga

zem

poļu fašistiem!».

un

Izbeigt Ulmaņa valdības brāļošanos un

nacionā-

aizsargāšanu.

jaunatnes

Latviju

hitleriešiem kētu

jaunatnei

mieru

par

neatkarības

«Neatdosim 2.

tiesības

Politiskas

spiegus

arun

aģentus. 3.

Izbeigt Vācijai

tātes

politiku.

PSRS,

labvēlīgu

konsekventāko

valdības

Latvijas

Noslēgt savstarpēju cīnītāju

par

palīdzības mieru

labāko

un

vijas neatkarības garantu. Ciešas saimnieciskas, un

kulturālas

4.

saites

ar

Lat-

politiskas

PSRS.

Atklāti atmaskot Vācijas

pret Latviju. Kopot kus Hitlera 5.

ar

neitrali-

līgumu

pastāvošām

visus

jaunatnes valstu

un Polijas agresīvos plānus latvju tautas un jaunatnes spē-

varbūtēja iebrukuma

Latvijā

pārtraukt

visas

sakarus

progresīvām

un

legālām Vācijas

ar

organizācijām

atsišanai. masu

saistīties

un

organizācijām

Polijas

un

demokrātiskām

fašistiskām

demokrātisko

ar

jaunatnes

organi-

zācijām. 6.

Jaunatnes

Vest cīņu

C.

Cīņa

ienest

organizācijas

pret poļu

par

fašistu uzmācību

jaunatnes

pfethitlerisku

garu.

Latvijai.

uzlabo-

stāvokļa

šanu.

1.

Izvest

iespējami

Jauniešiem līdz

Atvaļinājumu liegt

nakts,

plašu

gadu

nedēļas

nodarbināt

akorda,

88

4

18

jaunatnes

gadā

jauniešus

svētdienu,

ar

līdz

pilnu algas

18

svētku

darba

aizsardzību.

36 stundu darba

vecumam

nedēļu.

izmaksu. No-

gadiem pie virsstundu,

dienu,

kā

arī

smagiem,

veselībai

tikumībai

un

drošināšanu

jumiem 2.

pret

valsts

uz

Normēt

dienas

aroda

atcelt

un

dienu

atpūtas

Nodrošināt

mazturīgie

tību

ar

Jaunatni

ierobežo

ievest

bību. Visu un

mācīt

V.

1.

un

levest

audzināt

skolas

prinapmē-

patstāvībai

slavināšanu,

un

šovi-

reliģijas uzspiešanu. skolēnu pašdarjaunatni audzināt

veicināt

abu dzimumu

un

LDJS

apvienotā

citādi

komunistiskā

savus

biedrus

savus

vienmēr

un

visur

biedrus par

kas

cī-

brīvības

un

miera,

audzinātāja

uzstājas

un

kā

ir

aktīva

komunistiskā

gala mērķis

Tāpat viņa

pār-

pretfašisma

vadone.

sociālistiskā

jaunatnē,

UZDEVUMS

jaunatnes

un

viņas cīņas

sabiedrība.

LDJS

pašaizliedzīgiem

vislabākā

garā,

ka

-

ir izaudzināt

audzina

tamdēļ

neslēpj,

ar

un

lai

izglī-

agrākiem

brīvībai,

AUDZINĀŠANA

aktīviem

propagandas bību

tā

Valstij

turpināt

vienotās

līdz

fašisma

padomes,

skolās

uzdevums

LDJS

LDJS

bezšķiru

tur

augstskolas.

varētu

jaunieši

iestādēs.

jaunatnes cīņu organizatore 2.

apmek-

pabalstiem rūpēties,

skolēnu

demokrātisma

natne

skolas

gadiem

18

kopēji.

LDJS

un

jaunatnes

sais-

kustības

stipendijām

pārtraucot

pakāpju

liecinātiem,

cīņa,

izdotos

[kameras]

un

skolās

JAUNATNES

nītājiem.

Vismaz

vienu brīvu

un

lauku

militārisma kultivēšanu

un

dažādās pa-

atpūtas dzīvojamās telpas lauku darba

centīgie

un

tautu sadarbībai,

Skolās

pēc

pamat-, vidus-

mācības

visās

nisma

noliegt

izsniegšanu.

diplomu

diennaktī

cipu. Atjaunot pamatskolas kursu riem.

un

dalīšanu

jaunatnes

jaunatnei [līdz]

Bezmaksas

pašvaldībām

arī

darba

un

atalgojumu,

darba tiesības.

un

lēšanu. un

kas

noteikumus,

laiku

mācekļu

patvaļas

Atcelt Lauksaimniecības

jaunatnei. brīvību

darba

Piemērotas

nedēļā.

ap-

gadī-

darba.

no

paredzēto

stundas

astoņas

4.

meistaru

no

lauku

3._ Izbeigt

Jaunatnes bezdarba

un

apmācības likumu

ar

izmācīšanas atlaist

kāpes

tošos

aroda

noteikt

viņus

darbiem.

nelaimes

uzņēmēju rēķina.

un

mācekļu

garumu,

atsvabināt

kaitīgiem

slimības,

neatsakās

nebūt

domājošu

jaunatnes

jaunatne

centīsies

no

netraucē

daļu.

šo

viņas

uzskatu sadar-

Sociālistiska

biedriski

jau-

sociālistiska

ir

un

pārliecināt 89

ka

pārējo jaunatni, mērķiem

bākiem

pilnīgu

sīs

kulturālu 3.

atbrīvošanu

Latvijas

viņu

brīvības

un

ierakstītas

un

Viņa nekad

neaizmirsīs

cīņās,

verdzības

laikā.

Latvijas

naidu

dziļo

sirdī

mūžī-

uz

pret

cīņas

vācu

1905., 1917.—1919. gadā. lietās

gadā

nevainīgās

jūgu

asinis simti

septiņi

okupācijas

vācu

un

aizmirst

jaunatne nedrīkst

laikmetā

spiedējiem sirdī

brīvu,

brāļu

periodos,

neaizmirsīs

un

pret latvju [tautu] viņas brīvības tagadnē. Kvēlošā naidā pret visiem ap-

noziegumus

Ulmaņa

tību

viņu

Tās

šausmu

1905.

laikā,

un

slaveno un

vēstures

brīvības

tēvu

savu

tēvu

savu

mīlestību,

baronu

vācu

ne-

tiesisku

tautas

savas ar

tautas

Krievijas carismu

gadu

cīņas

uz

tautas

sociālisms

kapitālisma jūga.

un

netaisnību.

un

muižniecību

brīvības

lepna

vismelnākos

apspiešanu

laikiem

giem

ir

jaunatne

patiesības katru

pret

fašisma

tikai

materiālu,

pagātni. Viņa lepojas

drosmi

un

ka

un

jaunatnes

no

pretim jaunatnes la-

nerunā

ideāliem

patiesu

un

revolucionāro izturību

sociālisms

un

un

karstu

ar

un

tautas

savas

pulcējas

jauna

no

gaišu

un

saulainu

dzimtenes

un

Latvijas

jaunatne

nākotni, par brīvu,

mīles-

cīņai

par

demokrātisku

Latviju. Jaunatnei

pieder

uzvara

«Jaunatnes Fronte», 2.

un

nākotne!

lespiests pēc

nr.,

avīzes

teksta

1938. g. 30. novembrī

REZOLŪCIJA PAR CX PĀRSKATU

Rezolūcija

vienbalsīgi

pieņemta

LDJS

I

1938.

kongresā

gada

novembrī

LDJS

I

kongress

apstiprina

CX darbību. Kongress

no-

rāda, ka šis laiks ir bijis LDJS kā vienotas organizācijas izveidošanās tās

iekšējas

principiālus

rīgus nības

cīņa

bija tisko

raksturs ar

nostiprināšanās

un

un

uzbūve, un

neskaidrības

komunistisko un

atsaukties

darbības

trockismu un

atrisināt

v.

jauniešu

degošus

daudzus

jautājumus

formas

c),

domstarpības starpā.

paralizēja CX darbību,

un

laiks, kad vieno-

atrisināt

organizatoriskus

un

sektantismu

lielas

traucēja

90

un

organizācijas rāmjos vajadzēja

CX

Šie ne

un

par

metodes,

kuriem

bijušo

sva-

(savievēl

sociālis-

apstākļi stipri katrreiz

organizācijas

varēja

dzīves

jau-

tājumus, kas šanu

tagad

atstāja iespaidu

attīstību.

un

«Jaunatnes Fronte», 15.

g.

LDJS

aug-

šķēršļiem

šiem

3.

attīstībai.

organizācijas

un

lespiests pēc

nr.,

avīzes

teksta

decembrī

ATTIECĪBAS UN

organizācijas no

pārvarētiem, ir radīts priekšnoteikums sekmīgai

par

jaunās CX darbībai

1938.

visas

uz

daudzus

Uzskatot

LATVIJAS

AR

PROLETARIĀTA

PARTIJĀM

STARPTAUTISKĀM JAUNATNES APVIENĪBĀM.

JAUNATNES

Rezolūcija

VIENĪBU

FAŠISMU

CĪŅĀ PRET

pieņemta vienbalsīgi

LDJS

I

kongresā

1938. gada

novembrī

Pretim

fašistiskās

jāstāda brīvības, nieku,

top

zemnieku,

savu

vidusšķiru

aktīvu

par

tiesību

lucionārās

varmācības

demokrātijas

interešu

un

un

pretfašisma

jaunatnes

vienības

mokrātiskiem

ja

aizstāvi.

fašisma

jātop

par

Demokrātiskās

un

gūs jo lielākas

jā-

aktīvu revo-

sekmes

starptautiskas sadarbības

uz

jauniešiem jāsniedz

gribam atsist

politikai

ideāli. Strād-

inteliģences jaunatnei

cīnītāju,

Sociālistiskiem,

ceļa.

apspiešanas

sociālisma

pretofensīva

tad, kad viņas cīņa nostāsies un

un

un

komunistiskiem rokas

uzbrukumus

de-

un

kopējam

darbam,

jaunatnes

dzīvības

interesēm. Tāpēc

1)

LDJS

venta

I

cīnītāja

sadarbību

un

svinīgi

kongress par

deklarē:

starptautisku

vienību,

ir

proletāriskās

vienotu

par

LDJS

konsek-

jaunatnes

proletāriskās

jaunatnes

internacionāli; 2)

LDJS

viņām kādus

abām,

3)

ne

Sociālistiskās,

Internacionālēs,

ciešā

uzliek

sadarbībā

bet

uztur

veiktu

pretfašistiskās

tos

ne

Komu-

sakarus

ar

uzdevumus,

jaunatnes

kustības

Latvijā;

LDJS

munistisko

jaunatnes dina

lai

LDJS-bai

attīstība

šobrīd

neiestājas

Jaunatnes

nistiskās

aktīvi atbalsta visu

jaunatnes sadarbības

Spānijas

priekšzīmi

šinī

zemju sociālistisko

organizāciju un

vienības

Apvienotās

pūles

panākšanai,

Sociālistiskās

un

ko-

starptautiskas LDJS

Jaunatnes

cillabo

ziņā;

4) LDJS I kongress dziļā cieņā sirsnīgi sveic varonīgo spāņu jaunatni, kas cīnās par savas zemes atbrīvošanu no starptautiskā fašisma jūga. LDJS pieliks visas pūles, lai 91

LDJS

bas

materiālu

iespējamu

sniegtu

republikāniskai kongresam,

atbalstu

cerību, ka [sanākot] viena

jau pastāvēs Jaunatnes

Proletāriskās

notā

izsaka

kongress

I

morālu

un

spāņu

jaunatnei viņas cīņā. vienīga

II

Savienī-

Apvie-

varena

kuras

Internacionāle,

aktīva

sekcija tad bus LDJS.

LDJS

ATTIECĪBAS

AR LATVIJAS STRĀDNIEKU ŠĶIRAS PARTIJĀM

Rezolūcija

pieņemta

LDJS

vienbalsīgi

1938.

kongresa

I

gada

novembrī

1.

LDJS

uztur

Komunistisko

Latvijas nieku

2. un

citus

biedru

pretī

vienota,

viņā

vietas

ir arī

uzskatu

žama

mērķu 4.

tiktāl,

Sakaru

soļus

tā

visiem

partijām

aktīvi

izplata

abu

ar

Latvijā.

partiju literatūru.

no

abām

noteikumiem.

un

spēkiem

uzsaukumus

kopējus

kādā

un

strād-

vienotu

partijām LDJS

platformu,

frakcionārismam.

LDJS

nedrīkst

ir un

biedri,

uzspiest

sa-

pārējiem LDJS biedriem. Diskusijas

apmaiņa

lietas

paziņo,

par

atsevišķiem

sekmē

ar

ka

vienotas

vienotas

abām

viņa

apvienošanās

veidosies

ir

vienota

15. decembrī

ir

jautājumiem cīņas

partijām kārto

noteikta abu

piekritēja

Latvijas

«Jaunatnes Fronte»,

92

abām

jebkādam

cik

un

visās

izveidošanos

frontes

statūtiem

uzskatus

došanai. LDJS

1938. g.

akcijās

partiju

pielai-

uzdevumu

un

realizēšanu.

LDJS

partiju

frontes

sakarus

idejiskos

piedalās

atsevišķas partijas biedri,

partijas

vas

LDJS

sastāvēšana

LDJS

un

partiju.

pastāvīga organizācija

nav

kuri

ar

izdevumus,

LDJS

nerunā

un

izdod

darba

strādnieku-zemnieku

tautas

pretfašistiskās

LDJS

3.

vienotas

šķiras

sekmē

visciešākos

Sociālistisko

Latvijas

ar

tajā

un

strādnieku

pārliecībā,

LDJS

CK-

strādnieku

šķiras

aktīvi

atbalsta

visus

šķiras

partijas

izvei-

ka

drīzumā

Latvijā

iz-

Latvijas proletariāta partija.

3.

nr.,

lespiests pēc

avīzes teksta

Nr.

tautas

Latvijas

frontes deklarācija 1939.

LATVIJAS

Četru

TAUTAS

sistēmai.

deva

vienošanās Minhenē

atbrīvots

kārt,

Lietuvai

Anglijas

Francijas

un

ir

šo

valstu

ar

fašistiskajām valstīm

reses.

Hitlera ka kā

mam, citās

to

nodod

notikumi

briesmām.

vienoties

mazo

un

vidējo inte-

demokrātijas

un

arī

panākumus

guva

simpatizēja

Čehoslovakijā

intereses,

pamatā

politikas

tiekšanās

noskaņotās

tautas

iekaro-

hitlerisdažās

un

lielburžuāzijas

tā veicinot

ap-

val-

savu

pakļaušanu fašistiskajiem iebrucējiem. Hitlers

kad

Tagad,

Dienvidaustrumeiropā, militārās

ir

tuvas

susi

okupantu

vācu

kara

pasaules

fon

der Golca

Bermonta

reakcionārās

Un tumši

g.

labi

un

un

austrumiem

uz

it

valstu,

—

Lie-

sevišķi

nežēlīgo laikā,

uzbrukumu

un

it

tik

un

un ar

izpaudās

spilgti

plā-

grāfa

Niedras

Latvijai,

vienoties

700

aizmir-

nav

divīziju

sevišķi Ulmaņa

gatavību

kas

bruņinieku vēl

kolonizēšanas

dzelzs

neatkarīgajai

un

buržuāzijas landesvēru,

varu

vācu

melno

paaudze

latviešu

vācu

ba-

1918.

—

cīņu laikā.

draudoši

un

no

Latvijas

spēki,

meklējams

arejie tālā

draudi

un

ar

musu

nezināmā

jauna pulcējas pakļaut verdzībā

no

tiecas

latviešu

pārplūdināt Latviju

kad

robežām

kas atkal

tautu, tiecas padzīt

un

Laiks,

atceras

tagadējā

avantūras

tagad netālu

latviešu zemes

vēl

tauta

nus

1919.

karagājienam,

un

saimnieciskās

savas

apdraudēti Baltijas

ilgo valdīšanu;

roniem

Centrālajā

nostiprinājies

Latvijas likteņi [...].

un

Latviešu

gadus

ir

papildinot

lielam

rezerves

pret PSRS,

un

miera

ultimāts

fašistiski

savas

tiešām

lielburžuāzija

parādīja

valstīs, kur

rindas stu

valstu

mazo

ar

citu, it sevišķi

uz

rēķina, daļēji upurējot

drošības

Vācijas

Baltijas valstīm, pirm-

buržuāzijas

septembra

Cehoslovakijas

un

kapitālistiskās

reakcionārās

valstu

tādēļ,

tas

draud

Latvijai,

un

un

PLATFORMA

kolektīvās

hitleriskās

ceļš

jumu tīkojumiem austrumos,

platforma

UN

DEKLARĀCIJA

smagu triecienu visai

Tagad

un

martā

gada

FRONTES

lielvalstu

sadalīšana

17

zemes

arāju

no

viņa

kolonistiem. tautai

var

nākotnē,

kļūt reāli, tā

ir

nav

tuvākā

93

vēstures

rītdiena.

atliekams lai

aizsargātu

kultūru kā

to visdrošāk Galvenais

nis

vību

maija

atcerēties

ravīriem

dot zemi

1918.

ko

ties

1919.

Ulmani

viju savu

tauta

atvērt

ģinās

draudēto

ķepu

ko

visi

deva

ar

režīms

Tādēļ

tagad,

ciešiem, tautas

brīvība

vienosies

Tādēļ latviešu

devīgo

rokās

ar

ir

aizstāvēja viņa

važās

nemē-

Padomju

uz

ar

līgumu

kalta,

tajos

Varšavas,

un

PSRS, pa-

ar

viskritiskākā,

bija

centību

noklusē

presei

Ulmanis,

savu

zemi

ir

kas

un

īsto,

jau

brīvību

daudz

—

tauta

no

vara

lielāku

sa-

1918.

kad

neierobežota

ar

un

ap-

fašistisko

iedzīvotāju

baroniem,

vācu

savu

rokās

Un

jautājumi.

vāun

patiku

Hitleru.

šodien

cīņa

tautas

cīņa

prohitlerisko

gāšanu Latvijā, par revolucionāras

94

brīdī

ārpolitika.

nomierinot

un

vienoties

kad

valstu

vidējo

[...].

uzliekot

šaubu, ka

nav

saglabājot

un

Berlīnes

no

lielu

ar

stāvokli,

gadā gribēja

ieročiem

šie

Eiropā

apklusinot

viltu

ar

traukumu. 1919.

situācija

Latvijas

un

Lat-

nepārdos

un

un

tautas

savas

Latviju

caur

sludinādams absurdu neitralitāti

pēc tam Ulmaņa

mazo

noslēgt garantijas

kad

no

izšķirošajā

Muntera

un

Izpildot norādījumus,

Septembrī,

hitlerismu

vācu

labvēlību

dara

nekā

paļau-

var

Latviju cīņā pret Sarkano Armiju?

Ulmaņa

Ulmanis atteicās

no-

muižā

lielākas

diktatūru,

Ulmanis

jau šodien jānoskaidro

rada skaidrību

pret

viņa

vārtus

ievelkot arī

Savienību, Mums

Hitleram

vācu ka-

Ulmaņa

armija

baidīdamies

to

tagad

diktatori? Vai

vācu sūtni

ar

arī

daudz

ir

kliķes

savas

kā

brī-

virumu.

pie Cēsīm. Vai tagad, kad

cīņā

nopērkot

tā

kundzību,

fašistiskie

ceļš,

Ulma-

jūlijā Strazdu

Latvijas

un

lēcu

viņš apsola 3.

gada

kaujā

Ulmanis,

par

Hitleram,

kurā

briesmas

izšķirošajā

Vai

drebēdams

un

sakāva

gadā, latviešu

K.

—

par

Neaizmirsīsim

Latvijā.

draudošās

uz

meistars

baroniem

un

decembrī,

gada

poļu fašismu?

pareizais

gadā gribēja pārdot Latvijas

slēgto [pajmiera līgumu Latvijai

ne-

nacionālo

savu

jāatrod

Ulmaņa parakstīto līgumu

Vinnigu

landesvēru,

ir

apvērsuma

reakcionāriem

1918.

ar

neatkarību,

šodien

armijai

apvienoties,

panākt!

15.

Vācijas

Pietiek

valsts

Jau

tās

un

steidzami

šodien

jau

1918.—1919.

jau

—

ir

savas

brīvību!

un

tautai

Tāpēc Latvijas

uzdevums

par

neatkarības

nosargāšanu

pret

Ulmaņa

Muntera

ārpolitiku,

par

demokrātisku

tautas

frontes

—

fašistiskās

brīvību

valdības

ir

kliķes

arī no-

diktatūras

iekarošanu,

radīšanu.

par

Kādi siem

gatavi

brīvību?

un

vidējie

un

slāņi

sociālos

ar

viņus faktiski strādnieku

pakļaut

iznīcināt

Fašistiskā

uz

streikiem,

darba

un

strādnieku

pakļāvusi

ram

apsolīto

niekus,

tiesības

kas

pārvērst

tautas

Šī

likteņu

zemniecībai par

ir

masas

nacionālo

draud

patstāvību

visus

nacionālo

muiž-

landesvē-

latviešu

rases»

vācu

latviešu

vergiem, kādi

kopība

un

interesēm, tās

liek

virs-

pārstāv-

lielkapitāla

tautai

atņemt

kultūru,

draud

latvieši

jau reiz

proletariātam,

neatkarību, radot

dalībniekus

Revolucionārās

uz

ar

draud

tas

piederēja

padzīt

«augstās

savas

sadarbībā

ciešā

mežus, atdot

visai

savu

par

interešu

apvienojot grammu.

senāk

lo-

kliķes

darba

vidējiem slāņiem apvienoties kopīgai cīņai

šķiras

balstās

tikai

draud

savus

tie-

viņus

bijuši.

savām

un

Hitlerisms

attīstīt

un un

valsts

amat-

atkarot

var

Ja hitlerisms uzvarēs,

apdraud sīkburžuāziju

iespēju

savā vēsturē

ulmaniskās

un

un

vi-

verdzībai

inteliģenci,

pašvaldībās,

Vidējie slāņi

ieliekot

Hitlerisms

jebkādu

draud

viņiem atņemtas

un

nodokļiem

politiskās

zemi.

jus. Hitlerisms konkurenci.

vietu, tā pār-

iekarotāji

politiskai

lietās

muižniekiem

viņu vietā

iespējas,

bataljoniem

kultūru.

darba

sīktirgotājus,

un

šķiru [...].

atdot

ekspluatāciju,

darba

darba

savu

zemniekus,

atņemt jaunsaimniekiem zemi, niekiem,

darba

samazina

vergiem. Svešie

privātmonopoliem.

saimnieciskās

strād-

šķiras

eksistences

pasliktina

valsts

smagiem

ar

līdzeklis

strādnieku

pastiprina

brīvi izvēlēties

diktatūra —

piedalīties

aplaupa

cekļu

nolaupa

šķiru jauniem nacionāliem spaidiem

rentniekus

niekus, sības

kas

jebkādu iespēju attīstīt

dējos slāņus

zemkopji

vairākums.

militarizētajiem

par

neatkarību

strādnieki,

lielais

un

kompromi-

un

tautas

viszemiskākais

dienu

pat atņem tiesības

un

vēršot

ir

bailēm

Latvijas

lietum

likumus,

draud strādniekiem

bez

nosargātu

ir

tiesības

darba

algu, pagarina

ar

tie

apspiešanai,

brīvību,

politisko

lai

tautas

—

kas

spēki,

diktatūra

šķiras

izkropļo

tie

cīnīties,

Pirmkārt,

Fašistiskā nieku

ir

Latvijā

ir

tautas

visas ap

par

kopīgu

frontes

demokrātiju

tautas

fronti

cīņas

kopīgā

un

pro-

darbība

sekojošiem pamatnoteikumiem:

95

I

TAUTAS

NEATKARĪBAS AIZSARGĀŠANA UN CĪŅA

PAR BRĪVĪBU, DEMOKRĀTISKU LATVIJU

Visas

tautas frontē

jebkādos

tās

karību.

kad

Pašreiz,

visvairāk

kad

politiku

šiem

ar

frontes tautas

košo

fašismu.

Tautas tautas tas

neatkarību

mobilizēšana

frontes

aicina

progresīvos

un

spēkus

no

un

cīņai

šai

un

a)

jāpārtrauc un

nodevīgā Ulmaņa

brāļošanās

—

Muntera

visplauzbrū-

pārstāv

visus

tau-

godīgos

kas

grib

aiz-

iznīcības.

Tautas frontes cīņas programma Latvijas pret fašistiskajiem iekarotājiem ir sekojoša:

poļu fašismu

tau-

ar

visus

cīnītājus,

verdzības

pa-

ir

kas

cīņai

spēkus,

brīvības

un

fašistiskās

Latvijā

grupas,

organizē

un

tās

vienošanās

ienaidniekiem,

varonīgai

organizācijas

demokrātiskos tautas

tautas

ka

neat-

sabiedrotie

vispār

un

uzdevums

svarīgākais

slāņu

sargāt tautu

viņa fašistiskie

un

visniknākajiem

vairākumu,

latviešu

Hitlers

paziņo,

nacionālo

Ulmaņa fašistiskā kliķe realizē

pats

šāko

tautas

aizsargās

apdraud Latvijas

stāvēšanu,

tas

ietilpstošās organizācijas

apstākļos

aizsargāšanai

politika

bēdīgi

ar

vācu-

slavenā «neit-

ralitāte», kas kalpo šīs politikas maskēšanai;

b)

nesaudzīga

jāsāk

atbruņojot

un

slēdzot

pret

cīņa

visas

tā

hitlerismu

atklātās

Latvijā,

maskētās

un

or-

ganizācijas; c)

jāattīra

Hitlera

d) c)

ar

iekarotāju

stipro

cīnīties Lai

un

stipra,

ar

Padomju

orientācijas

spējīga

tautas

slāņus

fronte

cīņai

diktatoriskās par

piekritējiem;

palīdzības lai

armija,

fašis-

un

Baltijas valstīm

spētu

uzbrucējus.

demokrātiskās

Latvijā,

ārējo

kliķes

revolucionāras

Latvijā. 96

ar

visiem

gadījumā Latvijas armija kopā

Savienību

mīga, vispirms jāgāž nodevīgās

dēļ

no

Baltijas valstīm;

cīņa par tautas neatkarības

jāatkaro zaudētās

aparāts

savstarpējas

kaujas

uzbrukuma

sakaut

valsts

un

jānoslēdz

PSRS, kā arī

jāorganizē

tisko

vadība

hitleriskās

un

nekavējoties

līgums

ar

armijas

aģentiem

aizsargāšanu

diktatūras

tiesības

un

gāšanu,

par

frontes

cīnās

arī

par

demokrātisku valdības

sek-

tautai

brīvības.

mobilizējot visplašākos

ienaidnieku,

tautas

jūgs

un

būtu

Tā-

tautas

Ulmaņa

republiku,

nodibināšanu

Lai

organizētu

šo

cīņu

tās

un

nodibināt tautas frontes komiteju Jaunatnes

Darba

partiju,

buržuāzijas

darba

un

vadību,

ir

nepieciešams

abu strādnieku

no

Savienības

zemniecības

šķiras

demokrātiskās

un

politisko

grupējumu

pārstāvjiem.

II

TAUTAS

Pēc

FRONTES VALDĪBAS ORGANIZĒŠANA

kas

apvienojušās

tautas frontes

gāšanai

b)

visus

Latvijā

frontē,

sastādīs

tautas

valsts

partijas,

revolucionārās

iekārtas

būs:

valsts

brīvās

spēkus

drošības

aparātu, attīrīt

to

stājo-

un

nodibināšanas,

tās tuvākie uzdevumi

valsts

jaunās

un

reorganizēt

no

aizsar-

apsardzībai; visiem fašis-

elementiem;

tiskiem

c)

tautas

valdību;

organizēt

nogāšanas

iekārtas

demokrātiskas

pie

a)

diktatūras

fašistiskās

ties

likvidēt

esošajai

pašreizējo

aizsargu

dibināt

armijai

organizāciju

un

paralēli

demokrātiska-

tautas

plašiem

no

jiem slāņiem tautas miliciju; nodot

d)

zatorus,

policijas

darbiniekus,

noziedzīgo c)

darbību

sasaukt

15.

galvenos

tiesai

amnestējot

tos

maija

valsts

kuri

nav

apvērsuma

tieši

organi-

virsniekus

ierēdņus,

atbildīgi

par

un

fašisma

Latvijā;

konstitucionālu

sapulci,

pamatojoties

uz

likumu par demokrātiskām vēlēšanām, lai izstrādātu jaunu valsts

konstitūciju.

111

TAUTAS

Tautas frontes

vidēšanas

laikā

FRONTES PLATFORMA

partijas dienas

paziņo, ka Ulmaņa valdības

kārtībā

privātīpašuma iznīcināšanu, tiskās to

lielburžuāzijas

saimniecisko

vusi

Ulmaņa

privilēģiju

valdīšanas

7

—

jaunbagātnieku 400

nevis_

tikai

diktatūras

ierobežojot lielburžuāzijas dības

bet

būs

varu

kuras

Tautas un

likpar

jautājums par fašis-

apspiešanu,

atcelšanu, laikā.

jautājums ari

bija

frontes

iznīcinot

monopoltiesības,

kā ta

valdība,

Ulmaņa

noteikti

par

iegu-

val-

uzlabos

97

kā

tā

strādnieku,

nieku,

ari

sīkuzņēmēju,

Tautas

frontes

apvērsuma

visu

darbaļaužu

kalpotāju

valdība

pret

fašistisko

pret

un

zemnieku, amat-

cīnīsies

nesaudzīgi

organizatoriem

—

stāvokli.

inteliģences

un

15.

maija

lielburžuā-

ziju, neizslēdzot pat viņu īpašumu konfiskāciju sabiedrības labā. Tautas katra

frontes

partijas

tiesības

sev

lai

apvienojas,

brīvi

organizācijas,

un

realizēt

savu

realizētu

tuvākajā nākotnē

saglabājot visas

programmu,

sekojošu kopīgu

platformu: visiem

nodrošināt

a)

brīvības:

biedrošanās,

reliģisko uzskatu tā

valstī,

arī

kā

tību,

pret

atņemot

arī

fašistiskiem

demokrātisku aizliedzot

stingri

dalībniekiem,

suma

vispārējas vēlēšanu

pašvaldībās;

tiesības,

vēlēšanu

kas

demokrātiskas

pilsoņiem

vārda, sapulču,

preses,

brīvību,

naidīgi noskaņoti tiskās

Latvijas

un

tiesības

kā

kas

elementiem, valsti,

jebkādu

tiesības

sacēlušies

bija

apziņas

ir

atņems

poli-

fašistisku

kus-

aktīvajiem apvērdemokrātisku

pret

valsts iekārtu;

b)

likumdošanas

augstākā

ievēl

ko

dzīgās, c)

tiešās

un

valdībām

aizklātās

c)

nacionāli visām

starp

likumi,

vadība;

brīvības

nodrošinā-

streiku

bezdarba

darba laiks

un

aiz-

dzīves

ar

fašisms

ko

slimokases,

apdrošinājumu

lauksaimniecības

ir

jāizdod likumi

brīvība;

gadījumā

un

dārdzību; jāatizkropļojis, brīvas

un

vecuma

pensi-

jāuzlabo dzīvokļu apstākļi

strādniekiem;

jālikvidē visi Ulmaņa valdības ieviestie ierobežojumi

g) darba nieku

h)

izvēlē

un

jānosaka

jālikvidē

Ulmaņa

akcionāru

sīktirgotājus resēs;

laukstrādnieku

un

īpaš-

zemes

attiecības;

un

privileģēto monopolu

sabiedrību

protekcionēts, apspiež

98

policijas

atsevišķām tautībām;

alga jāsaskaņo

jām; jānoregulē

zem

naidu

darba

arodbiedrības, par

un

attīstības

Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām

strādnieku visi

armijas

kulturālās

liegums kultivēt

jauno

vienlīdzīgās,

patstāvību;

jā[re]organizē tiesa,

f)

vienlī-

vēlēšanās;

vēlēšanās, kas nodrošina vietējām paš-

d) šana

parlamentam,

pamatiem vispārējās,

pašvaldības jāievēl vispārējās,

vietējās

tiešās

aizklātās

un

jānodod

vara

demokrātiskiem

uz

un

un

kooperatīvu

izmanto

sīkuzņēmējus

zemniekus,

savas

režīms,

maskas,

fašistiskās

kas

valsts

amatniekus,

kliķes

inte-

i)

jālikvidē

amatnieku,

šiem

brīvība

valsts

no

fašistiskās

un

budžeta

taisnīgi sadalot tirgum laikā

saimnieciskas

valstij

visi

jāizsvītro

tos atbilstoši

Latvijas

un

nozarēm

tiesības

saimnieciski

lumam

un

vienādā

nodokļu

nasta

saimniecības un

lauksaimniecības visām

mērā

tiesības

sīkzemniekiem

bezzemniekiem

Tāpat kā

visi

kas

ko

kā

m) n)

atbalstu visiem tiem

tiesības

jādod

citi

jāatbrīvo

no

ar

kredītiem

un

citiem

valsts

uz

Latvijas

darbu

zemi.

fonda

visas

likumu

ar

valsts

Latgales

mē-

strād-

jānoregulē nomnieku stāvoklis;

jāizvērš pēc iespējas plašāki sakari

jāpaplašina

un

Tautas

frontes

jam režīmam, lai palīdzētu

cīņai

lie-

zemes

inteliģenti [...];

un

valstīm

Ulma-

vietējo

jāatvieglo. Latga-

iedzīvotāji

Latvijas

arī

izmanto;

valsts

uz

tāpat

rogā, vienādā pakāpē jānodrošina nieki

to

nodokļu nasta

īpašniekiem;

zemes

zemniecība

iespējām,

krīžu

saimniecību

atbilstoši

jāsadala

augļotājiem,

jānodrošina

Latgales

atbilstoši

jānosaka

cenas

apstākļiem;

jāpalīdz

starpniekiem

nepa-

maksātspējai;

produktu

jālikvidē privilēģijas, bija piešķīris lielsaimniecībām; kā valsts, tā

1)

un

organizācijas

kategorijām;

un

pašvaldību

pret

saimnieciskās

komiteja

saprot, ka,

visiem

diktatūru,

Ulmaņa uzsākt

cīņu

pastāvot

Baltijas

ar

PSRS.

fašistiska-

platformu; tomēr,

antifašistiskajiem spēkiem

komiteja šīm

par

citām

ar

attiecības

iespējams realizēt šo

nav

apvienoties

nekavējoties ir

apsardzībai.

kliķes slāņiem

jāsamazina pārmērīgā nodokļu nasta,

un

lauksaimniecības

k)

les

strādnieku, pakļaušanai

saimnieciskajiem

organizēt profesionāli

matotie izdevumi

nis

un

interešu aizsargāšanai;

savu

j)

Ulmanis

zemkopju

radīja

tirgotāju

režīmam

fašistiskajam Jānodrošina

ko

kameras,

rūpnieku,

šodien

jau

prasībām,

kur

aicina

vien

tas

iespējams. Brīdī, kad starptautiskais stāvoklis

dzināts aicina

un

visu

draud

izcelties

tautu aktīvā

karš,

ir

ārkārtīgi sasprin-

Tautas

frontes

pret fašismu

cīņā

kā

komiteja

pret tautas

galveno ienaidnieku. Ir pagājuši 20 gadi kopš vispasaules kara beigām, un fašisms atkal ir novedis pasauli līdz jauna kara šausmām.

Fašisms

grib

Eiropā, Āzijā, pēc

otras.

prātā

noslīcināt

Fašisms

uzspiež

jaunā

Āfrikā. Fašisms

visām

savā

asins

aprij

jūrā

mazās

bruņošanās

tautām

nedzirdētu

un

tautu

brīvību

valstiņas

vienu

laupīšanas

militārisma

ne-

jūgu, 99

tautas

plašas

badā

nospiež

masas

mazajās valstīs lielburžuāzijas vību

tautām,

savām

Latvijas

hitleriskie

Ulmaņa

ceļu iebrucējiem

tīrīt

baroni

reakcionārie

un

gabali,

savām

ar

zēšanas

tā

uz

vojas

tājus

un

viešu

kā

aicina tā arī

nes

virsniekus

draud

tautas

visai

ne

liel-

koloni-

un

tikai no

at-

vācu

Hitlera

sargā

padzīt

apspiest

zemes

nodomājuši

Viņi

kā iz-

inteliģenci; viņi gata-

un

latviešu

bojā

savas

tautai

sīkražo-

amatniekus,

eja.

tautas

par

visas

frontes

pret svešzemju

tikai

visus

—

tās

lat-

un

komiteja

iebrucējiem,

tos

slāņus

un

inte-

materiālo

personīgo

tautas,

savas

nacionālās kultūras

Latvijas

kā

fašisma

vācu

iznīcināšana

Tautas

nodevējiem

negrib vienīgi

dēļ kļūt

draud

Tāpēc

—

šausmām;

ar

latviešiem

cīņā pret fašismu

pret

un

pavēlot

Bijušie

teorijām

grib

arī

ekonomiski

gadījumā

grupas, kas rešu

ko

pie

drau-

sīktirgotājus.

Fašisms uzvaras

tautu.

rases»

vecsaimniekus.

ielas latviešu

iznīcināt

viņi

stāv

tiem

valdību,

savu

bagātnieki,

«augstākās

proletariātu,

jaunsaimniekus, mest

komandē

laupīšanas plāniem gatavojas

un

latviešu

nodot

brī-

ārvalstu

iekarotāji jau

Muntera

un

un

Fašisms

nolaupa

roku

sniedzot

viņu aģenti slepeni

vārtiem;

dzīgi noskaņoto

interesēs

grupu

nodevīgi

iekarotājiem. Fašistiskie,

trūkumā.

un

nākot-

brīvības,

nodevējiem.

Sociālistiskās

strādnieku

zemnieku

un

partijas Centrālā Komiteja.

Latvijas

Komunistiskās

partijas

Centrālā

Ko-

miteja.

Latvijas [Darba] Jaunatnes

Savienības

Centrālā

Komiteja «Za

Jedinsivo»,

4.

nr.,

1939. g.

lespiests

martā

Tulkots

Nr.

pēc no

avīzes

krievu

18

Avīze «Jaunatnes Fronte» ievietotais raksts ar

LDJS

gada

CEĻĀ

—

lais

100

sakara

CX 1939. g. 10. novembra rezolūciju 1939.

Vētra! Drīzi

revolūcijas

teksta.

valodas

savā

proletāriskais

brāzīs

UZ

decembrī

UZVARU

vētra!

«Dziesmā

krievu

20.

par

—

Tā īsi

Vētras

rakstnieks

1905.

pirms

putnu»

Maksims

gada

sauca

lie-

Gorkijs. Šis

sauciens

Gorkija

jaunatnes

cīņas

šis Maksima

Tagad

revolucionārās

atrodamies damies

aktīvi

sairšanas

varenam

veidošanās

šo

divu

vembra

stāvoklis

laika

«Pēdējā Ulmanim

pie

briešanas

valsts

ari LDJS

CX š. g.

notikumi

mijā, policijā. sniegusi ka

Ulmanis

iedvest

Citādi

vāciešu

un

aizbrauk-

un

morāliski

šaurāka

skaitliski

sībā

ir

inteliģences

fašismu.

Visu

Strādnieki uzsāk

un

streikus,

bošanu.

atraisīts

darba lai

cīņai

zemniecība.

prasības.

Darba

un

un

tas,

cenšas

bravūru

«vadoni»

fašisma

zemniecības,

strādniecības, masām. un

fašisma

viņas

atklāti

sava

aktīvai

cīņas spars

pret

Kareivji

inteliģence

materiālā

Ulmaņa

klu-

uzstājas pret

beztiesību

ceļas

tautas

laiku

Visu

jaunatne uzņēmumos

panāktu

Pamodusies

darba

cietušas

izsūkšanu, Ir

neziņa

Nelīdz arī

sa-

dienas ir skaitītas.

jaunatnes

un

laiku

un

savām tiesībām.

vas

uz

ar-

zagšana

un

vairojas.

pārspīlētu

ar

Ulmaņa

aizsargos,

Dezorganizācija,

kurnējušas, viņas tagad skaļi

apspiešanu

tiku

ieraušana

vairot

plašajām

ar

iestādēs,

paļāvību

ka fašisma

jūt, tas

svīta

kalpiem

nākt

pagaidām

stiprākiem kontrrevolūcijas

šaurāka

laikus.

aprindās

viņa

un

saviem

lietu. Visi

darba

ziedu

fašistu

no-

smagu

palīdzēja

atmetusi

dzīvojošo

no

Demoralizācija,

savus

apjukums

10.

devuši

kas

Vācija,

pašvaldību

un

kad

laiks,

tas

paliek Ulmaņa kliķe. Paniskas bailes pārņēmušas dienderus

va-

aktīvi

un

1

Latvijā

Arvienu

do-

esam

fašisma

Latvijā Ulmaņa fašisms sabiedriski

jau bankrotējis.

Mēs

uzplūdu

kalniem

mēs

strauji

liecinieki

nostiprināties,

vienu

zaudē

Arī

vairs novēršama. Tā skaidri

politiskie

un

Ar

roku.

ar

Ulmanis

balstiem. ir

Nav aiz

fašismam.

varas

Mēs

grandiozam

esam

raksturots

lielie

Ulmaņa

Latvijai

re-

par Lat-

kļūst

fašismu.

ar

revolucionāro

politiskajā rezolūcijā:

triecienu

šanu

cīņām Mēs

procesam.

lai

priekšvakarā.

sadursme nebūs

spēku

noteikti

un

briestošo

par

saucienu.

cīņas

līdzgaitnieki

procesam.

līdzdalībnieki un

vētras

varenas

un

sauciens

Gorkija

jaunatnes

pretī izšķirošajām

liecinieki ras

karogu.

revolucionārās

visas

par

Viņš brīdināja

notikumu tuvošanos.

volucionāro

vijas

kļuva

toreiz

stāvokli,

cīņai

un

un

par

drosme.

darbnīcās

stāvokļa uzla-

laupīšanas

armijā aktīvi

gatava cīņai

poli-

uzstāda par

sa-

latvju

tautas garīgu atmodu. Vidusslāņi pieteikuši cīņu fašismam.

1

Rezolūcijas

pilnu

tekstu

nav

izdevies atrast. Red.

101

Jaunatne kālā

skolās

šo

pretī

nostājas,

otras

Skaidrāk kā

vienas

no

Latvijas

puses,

visdažādāko

uzvarošā

kā skaidri

Vairāk

flotes,

aviācijas

gāšanu» Kas

šiem tuviem

kā

«LDJS

Ulmaņa

lai

Latvijas

šķiru

ir

galvenam diktatūras

pietiekoši

lielais

organizēt

aiz

vest

to

iedvesmot

nākošajās

izšķirošajās

ņems dzīvu

Katram

cīņas

dalību cīņā

un

vai

un

iziet

Mēs

gribam izejam

no

vairs

masu

dziļas

darbam.

No

kā

par re-

savu

viņas

pavairot varenai

lielo

savu

aktivitātes

un

paš-

paaudze paliks vai

skatītāja

nākotni.

attīstības

Latvijā

sācies

uzplūdu

strādāt

Laiks

un

viņu

par

vienkārša

nevaram

sīkās,

būt par

uzkrāt

jaunā

kustības

nelegalitātes

nodrošināt

cīņai

darba,

kustības

vadītāji.

ir

iejūsmot

un

Latvijas

paņēmieni.

revolucionārās

būt

vadoni,

vienotai

cīņās

pārtraukts cīņā.

cīņai

demokrātiskas

jaunatni,

par labāku

revolucionārās veidi

Latvijas

ar

kustībā

un

uzdevums sevis

LDJS

No

atkarājas,

gāšanu

aktivizēt

jaunatni

sasniegšanu.

aizliedzības

frontes

vis-

vadīt

pretfašistiskās

(CX rezolūcija).

vēsturiskais

nemieru,

notiku-

jaunatnes

un

kopā

masas

tautas

audzinātāju, organizatori jaunatnes

sagatavota

revolucionārās

kopot,

valdības

iespaidu jaunatnē,

102

ta-

vadītāja?

un

jaunatnes

varenā

publikas nodibināšanu»

masu

vienam

fašistiskās

būtu

viņa

vienīgās

uzdevums

Ulmaņa fašistiskās

savi

ārējās

no

jaunatne

notikumiem, lai viņa šais

virzītāja

revolucionārās

mērķu

Latvijas

droša

Latvijas progresīvi demokrātiskās,

strādnieku

cīņai,

būt

spēkus

savus

par

LDJS,

būtu jaunatnes

LDJS

var

kara

PSRS

un

ierīkošanu

revolucionārā

Latvijas

izšķirošiem

organizācijas

un

tautas

varenā,

saplūdīs

(CX rezolūcija).

jādara

plašākās

bāzu

jaunatne

un

ciņai

—

kad

cīņā pret fašismu.»

visus

[ap]vienot

var

jaunatnes

un

laiks,

nemiers

artilērijas

un

briesmām.

uzdevumam

mos

tas

no

masas.

ir mūsu

teritorijā latvju tauta okupācijas

kliķe,

jaunatnes

par tautas

tālu

vairs

viens otram

Ulmaņa

un

mērķi: Sarkanarmijas novietošanu Latvijā

«Ar

gad

vairs

Nav

briestošais

slāņu

nesalaužamā,

jebkad

šaurā

tautas

jebkad fašisms kļuvis

ienaidnieku.

vienīgo

no

puses,

plašās

Fašisms

skolas.

nomākt. Skaidrāk kā

kustību

kleri-

reakcionārā,

visa

par

izmešanu

fašistiskā

un

nespēj

uzstājas

kā

pavēloši

un

laikmetam ir

dziļš laiks. līdz

prasa,

pievēršamies

individuālās

aģitācijas

un

ne-

Masas

šim, lai

ja

mēs

plašam mums

jāpāriet

plašu

uz

čukstēšanās

atklātu

un

vietā

No revolucionārās

literatūras

jāpāriet

atklātu

šūnām

viņas

uz

pulciņiem

un

zēšanu pa

atklāti

jāpāriet

skaidra

Blakus

šanu

uz

aizstāvēšanu,

un

darbnīcās, skolās,

kām

atsevišķā

Reizē

stiprināma

tiem

mūsu

mūsu

ienaidnieks, jāsargā

kas

pirmo

un

cieši

ap

«komunisti»,

risti,

salašņas

novirzīt

no

Mums

cīņu.

modriem,

Centrālo

ceļa

pārliecinātiem,

jauniem revolūcijas lielos

uzdevumus

tikai

novest

un

lai

dienderi

aktīviem

cīnītājiem,

Mums mums

konspi-

mūsu

mērķiem,

mūs

vājināt

un

mums

visādi

teroristi,

vienotiem,

jābūt

uzglūn

mums.

mūsu

Komiteju,

tādējādi

un

pārbaudī-

vēl

mērķu pareizību,

komitejas»,

un

pret

cīņas

iespiešanās,

skaidriem

šo

politpārvaldes

Mums

Mums

jātur augstu

par

«nabagu

un

jaunatnes

jauniem,

ienaidnieka

jābūt

cīņa

neatlaidīgi pavairo-

ar

jauniešiem.

mums

savu

pareizā

no

fašisma

savus

rindas

jābūt pārliecinātiem

jāslēdzas tus

disciplīna.

visas

politis-

veidojama

triecienu vienmēr dod

rindas

savas

ceļama,

ir

jāvada

ir

materiālām,

jāaizmirst, ka

nav

organizācijas

jābūt vienmēr modriem,

mums

kas

Savienība,

sanāksmēm,

mums

viņas kopējā

un

nepārtraukti

pašaizliedzīgiem

un

rācija

par

prasībām

to

ar

Ne mirkli

pamats. jamas

cīņa

savām

izvirzī-

uzņēmumos,

masu

demonstrācijām utt.,

kulturālām

un

fašismu.

plašām

sko-

mums

masas,

prasību

komitejām

jaunatnes laukiem,

uz

mītiņiem, streikiem, jaunatnes

veidiem:

organizēšanas

masu

organi-

nodaļām, uzņēmumiem, klasēm,

lām, organizācijām. Mums ir jāmācās vadīt jāpāriet

mums

nelegālām

jaunatnes

uz

sa-

valoda.

izkaisīšanas

paslepus

iztirzāšanu.

mums

darbnīcām,

aģitāciju. Paslepus

masu

jārunā

mums

vil-

avantūnevarētu

vareno

pret-

nesatricināmiem, pašaizliedzīgiem

tad mēs varēsim veikt

jaunatnes pretfašisma

cīņu līdz galam. Mēs

Mūsu

esam un

atslēga, šī

cīņa

no

lepni nostājas pretim fašismam. latvju tautas rokās ir fašisma satriekšanas

mums

jāsāk,

draudzīgiem esam

spēks, kas

visas

lai

pašiem atkarāsies varētu

mēs

vareniem

citiem

pārliecināti par drīzu

«Izšķirošā fašisma

cīņa

das

represijas, spaidi

katra

liela

cīņa

un

un

nav

gals

Mēs

arī

vairs

tuvu.

jaunatni

terors.

prasīs

gaidīt

to

no

mums

zinām

un

uzvaru.

viņa

Ulmaņa diktatūra, Latvijas

brīvība. Mums

atbalstu

spēkiem.

fašismu

pret

stunda' situsi,

mūsu

Kā

nevar

tālu. arī

Ulmaņa netrakotu

iebaidīt

Atsevišķie upuri, pretfašisma

cīņa

ko

nekāprasa

Latvijā, 103

vēl

stiprāk

tieksmes.

šanas, šisms»

iedegs

rīts,

rētas,

kas

brīvības

izlīdzinās sitis

kuras

ilgas visas

sabrūkošais

un

cie-

fa-

(CX rezolūcija).

Tuvojas,

tuvojas

smagā lāsta. mēs

visas

aizdziedēs

jaunatnē

Latvijas brīvības

Tuvojas

skaļi

Un

un

vētra,

kopā

droši

ar

kas

nesīs

Maksima

saucam:

atsvabināšanu

Gorkija Vētras

«Lai

jo

stiprāk

no

putnu brāžas

vētra!»...

«Jaunatnes

Fronte»,

1939. g. 20. decembrī

5.

nr.,

lespiests pēc

avīzes teksta

IIInodaļa

LATVIJAS

KOMJAUNATNE SOCIĀLISTISKĀS

REVOLŪCIJAS

UN

PĀRVEIDOJUMU

(1940.

g.

jūnijs

SOCIĀLISTISKO

SĀKUMA PERIODĀ

—

1941. g.

jūnijs)

KOMJAUNATNE SOCIĀLISTISKĀS

LATVIJAS

SOCIĀLISTISKO PĀRVEIDOJUMU

UN

REVOLŪCIJAS

SĀKUMA PERIODĀ

(1940. gada jūnijs

1941.

—

gada jūnijs) situā-

Apstākļos, kad Latvijā bija radusies revolucionāra kurā

darbojās

dību

atkāpties.

demokrātiska

zemniecību vadībā

1940.

1940.

doja

kuras laikā

ceļā

fašistisko

un

val-

jūnijā tika nodibināta jauna, Tā

Latvijā

iesākās

sociālisar

Komunistiskās

—

nodibināja

padomju 5.

darba

partijas diktatūru,

proletariāta varu

izvei-

un

PSR

augustā Latvijas

uzņemta PSRS sastāvā. Pēc sociālistiskās

republikas

LKP

vadīja

proletariāts savienībā

avangarda

sava

darbaļaudis uzsāka

pirmos

revolūcijas sociālistis-

pārveidojumus.

Pēc fašistiskās

atbrīvoti

daudzi

ierindas

biedri.

LDJS sāka

kliķes gāšanas dienās

Revolūcijas pirmajās

un

20.

gada 21. jūlijā atjaunoja Latvijas PSR. 1940. gada

uzvaras

kos

gada

Tautas valdība.

mierīgā

kuru

fronte,

LDJS, piespieda Ulmaņa

ari

tiskā revolūcija,

tika

tautas

antifašistiskā

cija,

no

pieredzējuši Atbrīvoto

vidū

«Brīvā

centrālorgāna

komitejas

LDJS

bija

sekretārs

Izaks

CX

LDJS

Boroks,

jaunatnes organizators LDJS Lejaskurzemes sekretārs

mitejas distu

kolēģijas

daudzi

citi.

Ar

Imants

locekle 26.

Sudmalis,

Ella

jūniju

LDJS

legāli

Alberts

Latgales kom-

izcilais

apgabala

ko-

CX Propagan-

(tagad

Ezers

sāka

un

sekretārs

redaktors

darbinieks

tika

darbinieki

vadošie

Jaunatne»

Miezis, pieredzējušais pagrīdes apgabala

cietumos

ieslodzījuma

LDJS

legāli.

strādāt

Ankupe)

iznākt

arī

un

«Brīvā

Jaunatne». LDJS

darbība

vumiem sīvāka

un

un

tika

legālās

pārkārtota darbības

daudzpusīgāka.

atbilstoši

apstākļiem.

LDJS,

kas

jaunajiem uzdeTā

kļuva

inten-

turpināja LKJS

cī-

tradīcijas, bija ļoti populāra Latvijas darba jaunatnes masās. Pagrīdes apstākļos tā apvienoja ap 1500 darba ņas

jauniešu.

Sociālistiskās

rāk nekā

divkāršojās.

revolūcijas

dienās

tas

rindas

vai-

107

LDJS dedzīgi atbalstīja jauno Tautas valdību, kura, izpildot LKP prasības, izdarīja valstī demokrātiskus pār-

kārtojumus

pati aktīvi piedalījās fašistiskā

un

lieku

likvidēšanā:

ciju

likvidēšanā,

aizsargu

buržuāzisko

strādnieku

likvidēšanā,

atbruņošanā

jaunatnes

strādnieku

pašvaldības orgānu izveidošanā, šanā

Saeimas

un

jauniešus

piedalīties

zēja jaunatnes daudz

dus

1940.

vēlēšanu

darbaļaužu

mītiņus

dedzīgu aģitatoru 27.

gada

radī-

aicināja

izvirzīja

organisava

vi-

nolēma

at-

no

propagandistu.

un

jūlijā LKP

vietējo

komiteju

demonstrācijās,

sapulces,

un

jaunu

LDJS

organizēšanā.

pa-

organizā-

organizāciju

formēšanā,

gvardes

režīma

to

un

Sekretariāts

CX

jaunot Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību (LKJS). Tika E.

radīta

Libertu

jonu

LKJS

revolucionārās 15.

izbeidza,

darbību

savu

notika

LKJS

Ar

1940.

un

LKJS

organizāciju

jaunatnes

augustā Rīgā

organizācijas

izveidotas

komitejas.

organizāciju

LDJS

Centrālā

priekšgalā,

plaša LKJS

tārs

CX

Liberts

E.

sekretārs Z.

iepazīstināja

jiem uzdevumiem, komunistiskā 1940.

LKP,

rajonu

gada

to

Latvijas

šūnas

un

oktobrī

bija

sāka —

LKJS COK sekre-

un

turpmāka-

ar

bija

jaunatnes

struktūru.

rajonus

pilsētas

vēlāk arī

un

un

Sekojot

izveidoja

Rīgas

19

pilsētas

Liepājas, Daugavpils,

VĻKJS 3300

ap

CX

komjaunatne kļuva sāka

saukties

saukties

Jaunatnes par

par

biedru

VĻKJS

Ļeņina vārdā

—

ku-

LKJS,

uzņēma

komjaunatnes

Padomju Savienības komjaunatnē.

Komunistisko

Ļeņina COK

18.

jau

kandidātu,

ganizāciju

veltīta

Ventspils pilsētas organizācijas.

sastāva

biedru ar

un

vienīgo Latvijā.

sabiedriskie dar-

un

mainīja un

Rīgas bet

organizācijas,

1940. ras

apgabalus

organizācijas,

Jelgavas

augustu

Padomju

svarīgākais

septembrī LKJS

likvidēja

apriņķu

par

komjauniešus

kuriem

no

14.

ar ra-

audzināšana.

gada

tā

Spure

gada kļuva

un

atjaunošanai

sanāksme, kurā piedalījās LKP, valsts binieki. LKP

komiteja

apgabalu

vietējo

par

un

Līdz or-

Latvijas

Savienību

(LĻKJS).

Tās

Centrālo

Komiteju,

bet

LĻKJS

par pirmorganizācijām.

Komjauniešus uz VĻKJS pārskaitīja individuāli. Pirmos LĻKJS CX pārskaitīja komjaunatnes vadošos darbiniekus un

vienlaikus

apriņķu

apstiprināja

komitejas.

maijam. Republikas ari

108

VĻKJS

arī

komjauniešiem

biedra kartes.

rajonu

pilsētu, pilsētu

Pārskaitīšana

ilga

līdz

1941.

1941.

gadā

un

gada

izsniedza

LKP bam

palīdzēja

1941.

uzlabot

LĻKJS

komjaunatnes

vadošajos

darbu

dar-

izvirzīja

un

daudz komunistu.

orgānos

gadā komjaunatnes pilsētu, pilsētu rajonu un apkomiteju pirmo sekretāru vidū komunistu bija 38,5

riņķu

procenti. vadībā

Partijas

gadā izauga jaunatnes 6215

jās

772

biedri

komjaunatnes lieli

izaugsmē

riem

1941.

organizāciju.

komjaunatnes

rindu

kuri

siem

cijā.

sāka

ietekmes

darba

vijas So

jaunatnes

komunistisko celtniecības vidum

audzināšanu

Tie

aktīvu

un

8712

ferātu

veidā,

I.

tika

kas

pirmsvēlēšanu

komjauniešus nāšanai

uzņēmumu,

drogu

un

bija nopelni kustības

nāja

Ļoti plaši

lekciju

un

Augstākās

re-

lek-

jaunatnes

un

Padomes

iesaistīja apmēram 4500 jauniešus. Jauniešu audzi-

abonentu

savu

skaits

centrālorgānu 1941.

piedalījās

nacionalizēto

dzīvojamo

namu,

un

bet

gadā

medicīnisko

rūpniecības

jo sevišķi

instrumentu

organizācijas

pa-

sociālistisko uzlabot

darba

produkcijas

arī sociālistiskās

izvēršanā.

republikas

Kad

darbaļaudis

veikalu

ieaudzināt

disciplīnu, paplašināt kvalitāti.

sacensības

LKP

CX

1940.

sagaidīt

un

aptieku,

palīdzēja partijai

pret ekspropriētās buržuāzijas sabotāžu,

darbaļaudīs

neorga-

janvārī, komjaunatne

izmantoja

kura

pārņemšanā. Komjauniešu

žošanu

12.

izglītības

un

darbā

Joti plaši

lieltirgotavu

cīnīties

gada maija

37 000.

Komjaunatne citu

PSRS

gada

neorganizētos

Komunārs»,

lielinājās līdz

1941.

aģitācijas un

LĻKJS

«Jaunais

izsludinātas

notika

masu

sociālisma

vēsturi.

izvērsa

ciklus

lekciju

par

par Lat-

darbus, PSRS

Ļeņina

komjaunieši

organizēja

torijus. Kad vēlēšanas,

darbu

1941.

komjauniešus

V.

studēja

vi-

celšanos.

politiskās

Konstitūciju, VĻKJS Statūtus, VK(b)P idejiski politisko

liecināja

līdzdalību

Līdz

uz-

no

jaunatnes

ar

organizācijas

pulciņos bija iesaistījušas jauniešus.

panāca

īstenošanā.

komjaunatnes

nizētos

izaugsme

U

organizā-

pilsētas

aktivitātes

politiskās

uzdevumu

l

paplašināšanos jaunatnē,

komjaunatne

izaugsmi

bija

darbo-

rūpniecības

Apmēram

Rīgas

rindu

Tie

CX organizato-

strādāt

citur.

un

Strauja komjaunatnes

komjaunatnes

LĻKJS

bija

sastāvēja

komjauniešiem

rindās

Komjaunatnes

pirmorganizācijās.

skolās

pagastos,

tās

gada maijā

1941.

un

lauku darba

un

biedru kandidāti.

un

nopelni

jeb komsorgiem,

ņēmumos,

1940.

Latvijas komjaunatne stingri noformētu pilsētu

par

ra-

Komjauniešiem

un

pirmrindnieku

gada

oktobrī

Lielās

aici-

Oktobra

109

sociālistiskās gumiem

revolūcijas vieni

darbā,

«Vairogs»

1941.

28.

g.

veltīta

Tajā

rajonu

februārī

LĻKJS

notika

CX

XVIII

kopā

darbu

zāciju Pēc

darbs

Tās

darbu

618,

toriem

ciatori

vairāk

darba

nekā

Rīgas rūpnīcās

puse t.

363

i.,

un

komjaunieši racionaliza-

pirmrindniekiem:

triecienniekiem.

ar

sociālistisko

jaunām sacensības

«Kosmoss»

mašīnu

«Rīgas

organi-

komjaunatnes pirmorga-

audums»

steļļu

komjaunietes)

sacensībai

citām.

ini-

(trikotāžas vairāku

par

apkalpošanu

un

padarīja

viņi bija

—

sacensībai

komjaunieši), vairāku

un

sacensību

formām

individuālajai sociālistiskajai

fabrikas

komjaunatnes

celtniecībā».

un

komjauniešu,

gadā komjaunieši

bagātāku

pār-

trans-

uzņēmumos vēl vairāk uzlabo-

par ražošanas

kļuva un

1941.

ka

nodarbināto

citu

un

komjaunatnes

par

tās

«Boļše-

rūpniecībā,

virkni trūkumu

bija

lēmuun

rūpnīcu

«Kvadrāts»

transportā

rūpniecības

panāca,

fabrikās no

rūpniecībā,

pilsētas

lielāko

VK(b)P XVIII konferences

nizāciju jās.

atsedza

«Rezolūciju

pieņēma

un

kas

sēde,

konferences

Rīgas

ar un

tekstilniece»,

būvniecībā,

un

darbā

sa-

stahanovieši

—

CX

LĻKJS

stāvjiem apsprieda komjaunatnes portā

fabrikas

sociālistiskās

par

vidus.

sekretāriem

«Sarkanā

vička»,

atsaucās

pirmrindnieki

Vissavienības

komiteju

jauniem sasnie-

ar

jaunatnes vidū. Sacensības gaitā drīz

jauniešu

un

VK(b)P

miem.

kļuva

ražošanas

pirmie

komjauniešu

no

gadadienu pirmajiem

kas

komjaunieši,

censības iniciatoriem

izvirzījās

23.

no

(fabrikas

Komjaunieši

rū-

pējās arī par to, lai pirmrindnieku pieredze kļūtu pieejama

plašām jaunatnes Komjaunatne bai

nepieciešamo kadru

citu

Komjaunatnes Jau

sekmīgi

zemes

agrāro vai

attīstīt

arī

tautas saimniecī-

būves

politiku citādi

īstenošanas

izskaidroja un

mērīt

zemi

un

palīdzēja

strādnieku

un

atmaskoja

arī iekārtot

organizēja sabiedriskās

lai

zemi.

kuri

kopā

partijas

iebiedēšanas

laukstrādnieki

un

na-

Komjaunieši palīdzēja

jaunās saimniecības.

organizācijas

cīgu ražas novākšanu.

komjaunieši

darbaļaudīm

budžus,

mēģināja panākt,

Komjaunatnes

laikā

lauku

Komunistiskajai lauksaimniecību.

republikas

arī

badzīgie zemnieki nepieprasītu

110

veica

dzelzceļu

organizācijas

reformas

komunistiem

ceļā

darbu —

sagatavošanā.

partijai

ar

masām.

zināmu

Pilsētu

iesaistījās un

svētdienas

lauku

cīņā

par

savlai-

komjaunieši plaši

talkas, kā

arī

jauniešu

grupas ražas tur

dāja

laiku.

4200, 29. septembrī

tobrī

8500

—

nieku

talkās

laukiem

uz

nosūtīja:

pilsētas

septembrī

—

13. ok-

6250,

—

1800

jauniešus. Ap

un

strā-

un

Rīgas

21.

5000, 6. oktobrī

—

komjauniešus

laukiem

uz

devās

komjaunatnes

Tā

svētdienas

organizācija ap

novākšanai, kuras

ilgāku

talci-

nosūtīja komjaunatnes Liepājas pilsētas

organizācija. Vēl

bos.

republikas

aktīvāk

teriālu

sagatavošanas

Kokmateriālu

centu

gada

darbos

sagatavošanas

komjauniešu

tavošanas

1941.

un

utt.

Ļoti

gada

60

aktīva

tā

svētkos

80 pro-

strādāja

procentu Aizputes saga-

sējas darbos bija Val-

pavasara

ceļojošo

saņēma

dar-

sējas

kokmateriālu

apriņķa komjaunatnes organizācija.

Maija

kokma-

iesaistījās

pavasara

Ventspils apriņķa komjauniešu,

apriņķa kas

komjaunieši 1941.

un

1941.

LĻKJS

Pirmā

gada

CX

Sarkano

karogu. Republikas

komjaunatne mašīnu

saimniecības, šīnu

nokomplektēt kursus,

kas

un

par

MZIP

un

miem

sagādāt

sistēmas ar

palīdzēja jau

politiskos binieku.

gadā

un

kursus celt

un

iesaistījās Tā

mācību

skolotāju

politiskās Tikai

strādāt bri-

organizēja šiem

uzņēmu-

celt

ēkas,

gadu

stipri

seminārus,

nokomplektēt

mācījās

kursus

skolu

Pirmajos

septembrī

darbam

tiem

vien

ap

Rīgas

pilsētas

nekā

skolu

2000

palīdzēja

pionieru

kā

skolotājiem,

vairāk

komsorgu

ar

un

vairāk

palīdzēja partijai

zināšanas

organizācijas

izsa-

pieauga

sagatavošanai,

noorganizēja

kuros

skaits

daudz

vajadzēja

gadā

tautas

arī

skolēnu

kā

skolotāju

1940.

komjaunieši

gada

un

citu

un

organizācijas

kurināmo,

un

aktīvi

jaunu

Komjaunatnes

1940.

skolas

nosūtīja

palīdzēja

ma-

uzpost teritoriju utt.

vadītāju sagatavošanai. sos

kas

pārkārtošanā.

strādāja.

komunisti

zēt

Tās

agrāk, komjaunatnes organizācijas

nokomplektēt kuri

MZIP.

un

palīdzēja

Tā

mehāniķu

komjauniešus,

grupas,

1939./40.

mācību

1940./41.

daudzus

komjaunieši

Republikas līdzinājumā

un

būvmateriālus

iekārtot darbnīcas,

glītības

MTS

talcinieku

gādes

ari

traktoristu,

organizēti

sagatavošanai. Apriņķu komjaunatnes

MTS

nekā

(MZIP).

un

padomju

stacijas (MTS)

mehanizācijas

lauksaimniecības

tika

uzņēmās šefību uz

traktoru

un

izveidot

partijai

lauksaimniecībā:

zirgu iznomāšanas punktus

un

kadru

palīdzēja

sektoru

nostiprināt sociālistisko

100 dar-

noorgani-

un

pionieru

vadītāju

pionieriem

tika

kursa-

gatavoti 200 komjaunieši. 111

Komjaunatnes lai

strādāja,

lai

nizācijas,

organizācijas

skolās

lieli

bija

nopelni

pulciņi. Latvijas ĻKJS

sociālistiskās

revolūcijas

gadadienas priekšvakarā republikas pirmie pionieri

deva svinīgo

nizācijā cijas

bija

18 000

ap

lai

rūpējās,

skaitliski

nopelni

analfabētus

pils

Vadīdamās

daudz

attīstītas

vispusīgi

Dzimtenes

fiziskajai vienības 1940.

slēpotāju

sacensības.

izpildītu GDA Šie

ciju

masu

un

1941.

tīvu

vairāk

liela

jauniešu

camie Tās divas

un

rotas.

jauniešu

pe-

grupu

noorganizēja vingrošanas

masu

plaši izmantoja, lai

nekā

62

bija

lasīt

un

kā

«Spartaks»,

nostiprināšanos.

izveidoti

uzmanības

prastu

Sa-

LĻKJS

jomā.

padomju sporta

sekmēja

tika

nozīme

palīdzēja

šajā

gada februārī

pasākumus

nozīme ir

Padomju

sagatavošanas un

aprīlī —■

ap

arī

rakstīt

sakomplektēt

biedrības 1941.

Šiem

Armijā

Komjaunatnes

arī

un

Līdz

cilvēku.

Sarkanajā

veltīja

organizā-

arī

1000 fizkultūras

tūkstošiem

fiziskajā sagatavošanā.

daudz

cijas

arī

vēlēšanu

1941.

gada

«Dinamo»,

rašanos

republikā

ar

liela

uz

—

sociālistiskās

izkopšanā,

komjauniešu

pēdējos

pasākumi

vasarai

miem

un

normas.

biedrību

«Osoaviahim»

strādāja

Padomes

braucienus»,

Abus

fizkultūras

daudz

gadā

krosu,

rakstīt.

un

sabiedrības cilvēka

balstīdamās

un

plaši organizēja

«zvaigznes

lieli

Pionieru

strādāja, lai uzskai-

lasīt

spēju stiprināšanā

pieredzi

Augstākās

tā

riodā

aizsardzības

1941.

un

Tām

formas.

personības veidošanā

audzināšanai,

bagāto

PSRS

tos

iemācītu

tā, ka sociālistiskās

no

organizā-

nostiprinātos

Liepājas

un

no-

orga-

darbā.

un

un

darba

savas

Komjaunatnes organizācijas tītu

Komjaunatnes

organizācija

Pionieru

Rīgas

republikas pionieru

skolēnu.

pionieru

pilnveidotu

un

bija

iekārtošanā

nama

laikā

solījumu. Šai

iz-

organizācijas

pionieru

Oktobra

Lielās

veidošanā. 23.

republikas

arī

pirmorga-

ārpusskolas

un

pulciņi: literārie, drama-

citi

un

daudz

komsorgi

komjaunatnes

dažādi

darbotos

fizkultūras

tiskie, mūzikas,

skolu

ārpusklases

izvērstos

plaši

darbs, lai rosīgi

un

nodibinātos

tam, lai visi

apgūtu

Rīgas

pasāku-

iesaucamo

organizājauniesau-

ari krievu

kājnieku

gada

kolek-

valodu.

karaskolas

Nr.

LDJS

C/C aicinājums Rīgas valsts Ne

agrāk

Fašisma dzīvi

un

Vecā

laika

vara

JAUNATNE!

ļaudis sēd valsts

Darba

Zem

jaunieši!

jaunatne

miem darba

dzīvē.

Skolu

bas,

Tu

jaunatne!

sastinguma

tiesībām

darbā,

vijas cēlēji

ir

lai

tāju

tīsim

vienīgajā

jaunatnes

liela-

jau-

īstajā

un

un

Lat-

Brīvās

Darba

gribai, cēlajiem nodomiem

cīņas

skaidrā

jāplūst varenā,

ziņas.

brīvības Brīvā

laukā.

Latvijas

kad

brīdis,

par

Gatavosimies

spēkiem organizēti

kopīgiem

gultnē. Neko

nas

—

kultūtumsī-

gara

metodēm.

prasības

politiskā

stāsimies

liku-

Jaunatnes

disciplinēti

lielos cīņas uzdevumus.

Jaunatnes alkām

Visi

pil-

mums

Latvijas no

vēsturiskais

organizācijas un

brīvās skolas

mācības

pienācis

organizācijā

cīņas

Savienībā,

aicināta

jāatbrīvo

izglītības

karoga

ievestajiem spaidu

Latvijas jaunā paaudze.

jam uzdevumam! natnes

veiktu

Ir

dzīvē mūsu

jāizved

sociālisma

viduslaiku

un

jaunatne!

Rīgas

esi

savu

jāveic.

mums

skolās.

fašistu

darbā. Tev

celšanas

lemt par

darbs, kas

pašvaldības iestādēs,

un

un

sarkanā

no

brīvi

varam

tas

ir

laukos, darba vietās

jāatsvabina

ras

Mēs

liels

Bet

piedalīties

1940. gada 21. jūniju

par

kritusi.

ir

nākotni.

aktīvi

jaunatnei

demokratizēšanā

RĪGAS

sētās,

1

Tikai

spēkus

Latvija savu

nedarīsim bez

nu

dzīvi

tā

mēs

labākas

kļūst

mūsu

spēsim

dzīves par

organizētības

un

mūsu

un

brīvības

disciplīorganizācijas vadī-

atraisīt

un

taisnības

sociālisma

un

uzcelšanai.

mīļo tēvzemi!

Tai

vel-

spēkus.

un

Latvijas

Darba Jaunatnes

Savienības

Centrālā

Komiteja Antonijas LKP CX PVI 60.

apr.,

8

—

PA, 35.

f.,

ielā

12,

dz. 5

lespiests pēc oriģināla

4. I.

400

113

Nr.

No

Darba

Latvijas

Jaunatnes 1940.

...Latvijas dzīve saviem

jaunatne!

Savienības

26.

gada

Mūsu

brīvo

celtu

rokās

atrodas iesim

vienoti

un

savā

mērķiem. Būsim apzinīgi

pašpaļāvībā

prasībām

cīņas

jūnija

pašu

Disciplinēti

liktenis.

un

2

Latviju

darbā,

lai

taisnības

—

mūsu

cīņā

par

mierā

un

darba

un

valsti!

LDJS, šādas

vārda,

Apziņas, vību

tuvākā

nospraužot

darba

cīņas

deklarē

saturu,

prasības: visai

sapulču

preses,

brīvību

darba

cīņas

vešanas

darba

apstākļu uzlabošanai.

Politiskās

tiesības

Nodrošināt

darbā

pašvaldību Likvidēt

savas

dzīves

un

valsts

un

gadiem. līdzdalību

(bez tautību izšķirības). fašistiskas

militāri

sekojošas

mazpulkus,

18

no

visaktīvāko

saimnieciskās

un

jaunatnei

jaunatnei

jaunatnei

brī-

organizēšanās

un

Streiku

jaunatnei.

Latvijas

likvidēt

vanagus,

jaunsargu

organizācijas: grupas

pie

aizdot

organizācijas. Pārējām jaunatnes organizācijām

sargu

pilnīgu

pašnoteikšanos

darbā, ienest

fašistiskās

noliegt

dzīvē

organizācijas

savas

ideoloģijas

un

bet

propagandu,

demokrātisku garu.

Visu

Latvijas

idejiskas

un

ciešas

jaunatnes organizāciju

kulturālas

saites

ar

politiskas,

PSRS jaunatnes

organi-

zācijām. levest

plašu

Likvidēt

darba

Darba

jaunatnes

centrāli

st.

pilnu 18

g.

dienu,

Pie

18 g.

izmaksu.

Noliegt

nodarbināt

virsstundu,

akorda,

nakts,

pie kā

arī

smagiem,

vienāda

darba

Darba

varmācīgi izvietoja

centrāle

—

—

un

4

vecumam

nedēļas

gadā

jaunatni

svētdienas, tikumībai

—

ar

līdz

svētku

kaitīgiem

apdrošināšana pret slimības, nelaimes

gadījumiem

kas

Red.

veselībai

darba

viņas izdotos

algas

1

114

visus

nedēļu, atvaļinājumu

bezdarba

resēm.

aizsardzību.

darba

darbiem. Jaunatnes un

un

Jaunatnei līdz

jaunatnes ierobežojumus. 36

1

uz

valsts

nodrošināt

fašistiskās darbā

un

uzņēmēju vienādu

jaunatnei

diktatūras laikā

cilvēkus,

vadoties

rēķina. atalgo-

nodibināta iestāde,

no

buržuāzijas

inte-

jumu

strādniekiem.

pieaugušiem

ar

sievietēm

darba

vienāda

pie

Darba

vienādu

—

jaunietēm

atalgojumu

—

ar

vīriešiem.

Normēt nas

svabināt

Izvest

8

Noteikt

viņus

izmācīšanas

darba

aroda

mācekļu

garumu.

meistaru

no

atlaist

lauku

dienu

2

st.

lauku

meras

kas

darba

ierobežo

tiesības

darba

atpūtu vasarā,

Nodrošināt Bezmaksas

iestādēs.

uzspiešanu.

brīvību

skolas

g.

darba

un

apmeklēšanu.

varētu

turpināt

lai

arī

izglītību

skolas principu, kursu

ar

paš-

un

pabalstiem,

un

agrākās

atpro-

skolās

visus

un

mācīt

skolās

mācīt

uz

visiem

valodu, brīvībai,

tur

fašisma

kultivēšanu

skolēnu

un

skolu

vecāku

abu

Kā

atjaunot patstāvīslavinā-

reliģijas

padomes.

jaunatnei.

skolās

pakāpju

un

un

fašis-

apgrozības.

no

audzināt

tiesības Visu

nekavējoša

krievu

pātraucot

Veicināt

dzimumu

kopīgi.

ierobežojumus

pārtraukt

skolas,

izņemšana

ievest

pašdarbību. audzināt

no

militārisma

un

Skolās

Reakcionārie

pārkārtošana.

izmetami

organizēšanās

Likvidēt

natnei,

noteikumus,

augstskolas. Valstij

jaunieši

sadarbībai,

šovinisma

jaunatni

18

levest vienotas

Jaunatni

tautu

skolēnu

un

grāmatu

svešvalodu

Brīvas

—

ka-

Lauksaimniecības

stipendijām

programmu

mācības

un

st.

tel-

dzīvojamās

saistošos

kustības

pamatskolas

skolotāji

vakarskolas.

šanu,

par

centīgie

un

vidusskolu

pirmo

12

ziemā

apmēros. Slēgto vidusskolu atjaunošana. Pilnīga

fašistiskie

bai

vidus-

sešklasīgās

grammas

tisko

līdz

jaunatnei

rūpēties

mācību

jaunot

Atcelt izdotos

jaunatnes

pamat-,

mazturīgie visās

at-

pārvērš viņus par lauku lielsaimnieku vergiem.

un

valdībām

Piemērotas

atpūtu.

centrāles

lauku

normēšanu:

jaunatnes

jaunatnei.

Darba

un

die-

noliegt pēc aroda

un

pusdienas

st., brīvu svētdienas

pas

patvaļas

darba

un

atalgojumu,

mācekļu

darba.

no

darba

ar

laiku

apmācības likumu

ar

un

spaidus nelatviešu

laikiem

tautību

jau-

naida kurinā-

šanu.

Latvijas

Darba

Jaunatnes Savienības

Centrālā Komiteja

«Brīvā

Jaunatne», 1.

nr.,

lespiests pēc

avīzes

teksta

1940. g. 26. jūnijā

115

Nr.

No avīzes

3

«Cīņa» korespondences sasaukto

organizācijas

par LDJS

jaunatnes

Rīgas

sapulci

masu

Sarkandaugavā 1940.

Rīgas LDJS

pamatskolas

Jau

bija

dums

Rīgas

tik

vību.

uzstājās

himnu

LDJS

Aleksandrs

Rīgas

masu

pieplū-

sapulci

no-

Savā

Ozols.

Armijai

komitejas

par

nodziedāt Pēc

loceklis

uz-

darba

Komu-

Latvijas

un

gadus cīnījusies

«Internacionāli».

—

tautas

pagalmā. Sapulci atklāja

klātesošos

uzaicināja

Viņš

strādnieku

20

sasauca

darba

atgūto brīvību Latvijas

par

Sarkanai

kas

partijai,

Sarkandaugavā

nepieciešamība

skolas

biedrs

norādīja, ka

jāpateicas

nistiskai

radās

ka

debess,

organizācijas

runā Ozols tautai

liels,

klajas

zem

laika

noteiktā

pirms

telpās

jūnija vakarā

26.

Rīgas organizācija

sapulci. turēt

13.

pilsētas

26. jūnija

gada

tautas

brī-

vispasaules tam

Žanis

ar

runu

Gruntāls

[...]. Pēc

tam b.

Gruntāls

nolasīja darba

numurā ievietotās

nija

demokrātiskajai valdībai par

katras

esošie

slēdza

strādnieku

«Ciņa»,

12.

b.

A.

vienbalsīgi

jaunieši

apsveic

un

Jaunatnes» 26.

prasības

jū-

Latvijas

dodot tuvākus

,

paskaidrojumus atsevišķi. Katru prasību klāt-

uzņēma ilgstošiem aplausiem.

Sapulci darba

l

nozīmi

prasības

«Brīvās

jaunatnes

Ozols,

pieņemto

atbalsta

Sarkanarmiju

nr.,

valdību

nolasot

1940. g.

LKP

un

latvju

—

Sarkandaugavas kurā

rezolūciju, tautas

politisko

tie

un

līniju

atbrīvotāju.

lespiests pēc

avīzes teksta

28. jūnijā

Nr.

Avīzes

«Brīva

Jaunatne»

jaunatnes

masu

4

korespondence

par

darba

sapulcēm Latvijā

1940. gada 30. jūnijā

Jaunatnes

gavā,

Vaiņodē, 1

116

Sk.

sapulces notika pagājušo svētdien

masu

Pampāļos,

Valmierā,

Priekulē,

Paplakā,

iepriekšējo dokumentu. Red,

Kuldīgā, Līvānos,

Ventspilī, Dignājā,

Jel-

Rēzeknē, Daugav-

Viļānos, Padurē

pilī, Ludzā,

lījās

pāri

centās

dedzīgi

lai

dalībnieki

Lielais

tika

mēģināja

un

«Brīvā

sociālisma

Jaunatne», 3.

1940. g. 5.

galā

ar

cīņai

dažādiem

Šinīs

sarkano

5

rajoniem

interese

vanagu —

jau

darba

pionieriem

vadībai

Jankovska-Ošupe.

LDJS

turpmāk

Centrālās

Atzina, zākā

ka

laikā:

gādā

ievēlēja

lijam, noturēt

jāsagatavo

balstu mūsu

īsus

uzaicina

darboties

sarkano dar-

turpmākam

pilsētās

provinces

darba

labi

pionieru

pieteikties

vadītāji.

apgādāt PSRS pionieru

par

Sarkano

centru

pionieru

Literatūras

12, dz. 5.

2)

un

jāap-

sagatavošanai 8. līdz

no

kursus

13.

Rīga.

kas_ agrāk

vai

vēlētos

lietā

kas_

nolēma

literatūru

un

ar

to

jū-

Tajos

biedrus,

pulciņos

pionieru

kadri

jau laikā

visus

orga-

centra,

pionieru

Vadītāju

vadītāju

pa-

vadīs

organizēšanai visdrī-

vadītāju

literatūra.

strādnieku bērnu kā

pionieru

Sarkano

Komitejas,

norādījumi

pionieru

nepieciešamākā

bojušies

arī

par

vairākiem

Komitejas birojā Antonijas ielā

sarkano

1)

Visi

saņemami

nolēma visā drīzumā, iespējams,

centrs

Pie

organizēties

norādījumus

—

cīņu laika

apspriestos

LDJS.

sākuši

pulciņu

rajonos.

Pionieru

b. A.

lai

vadītāji,

gaidu centru pie LDJS Centrālās

nizēšanu

bērnu

nelegālā

un

pie

ierosinā-

Komitejas

strādnieku

prasa par

«Organizējas

jūlija

organizēšanu

pulciņi, kas

Liela

lauku

sarkano

5.

Centrālās

agrāko

pionieru

pionieru

Rīgas

pionieru bam.

teksta

avīzes

pionieri»

gada

LDJS

uz

kopā

pionieru,

sarkano

un

dienās

sanāca

LDJS

demokrā-

uz

lespiests pēc

nr.,

1940.

ebreju

virzās

sekmīgi

jūlijā

sarkanie

sarkano

režīma

darbu.

ceļa.

No avīzes «Brīva Jaunatne» raksta

...

Sapulču

vecā

jaunā paaudze nostājas

Nr.

jumu

labāku

par

cīņas

jaunatnē

kas dzī-

politiskos

Latviju.

darbaļaužu

darbs

organizēšanās

priekšu. Latvijas

tijas

aktīvai

pieda-

strādnieku,

šīsdienas

visus

jaukt

Sapulcēs

un

demokrātisku

par

viegli

ari

kas

ļaudīm,

jauniešu

organizētos

nākotni,

jaunatnes

Tukumā.

un

darba

noskaidrot

jautājumus,

ves

uz

14 000

par

dar-

tagad CX at-

izmantot

literatūras radīšanai.

117

Pionieru

pulciņi

LDJS

cīgiem

organizēsies To

rajoniem.

zinās Pionieru

centrs

darbosies

un

vadītājus

pie CX

attie-

pie

nodarbības

un

pārcentri

attiecīgu apgabalu

un

provincē [...]. Darba tik

ļoti daudz. Nekad

būs

plašas

visi

tagad. Tādēļ:

«Brīvā

Jaunatne», 3.

1940. g. 5.

lespiests pēc

nr.,

No avīzes «Brīva

Lejaskurzemes pilsētā

jau

biedru.

Noturēta

9.

gada

darbs rit

apgabalā

2

aktīvistu

4

ar

provinces

apgabalā darbojas pilsētām

pavisam

notika

3

rajoni.

16 lauku

un

ap

pirmā

40

lozungiem

ar

biedri

Liepājas kas

uzsākusi

Noturētas dās

daudzas

kadrus.

90%

šim

masu

kur

ar

par

laikā

4 pro-

biedriem

noorganizē29.

sapulces.

jūnijā

Liepājā.

Gājienā

demokrātisku

Latviju.

sapulce

[...].

noorganizēt

aģitgrupu,

savu

arī

jaunatnes sapulces dažāorganizācijas izveidota pionieru sek-

vadītājs. Kas

attiecas

uz

darbu sko-

organizē speciālus darbinieku Organizācijas biedru sastāvs pēc nodarbošanās ir

uzdevumam

strādnieku

atsevišķos darbs

Lejaskurze-

sakari

Uzņemti

strādnieku

darba vietās. Pie

tad

pārstāvjiem

darbu.

cija, kurai iecelts lās,

paspējuši

locekļu sastāvā.

pienākumus.

par

arī karavīri

Gājienā piedalījās

5

250

sapulce,

organizāciju

darbības

masu

uzņemts

biedru

un

pagastiem,

jaunatnes

jaunatnes

plakātus

nesa

rit

nizācijas 118

kuros

apspriede

komitejas

apgabala

arī

darbību

pilnā sparā. Liepājas

rajoni,

pieteikušies 300 jaunieši. īsajā tas

teksta

avīzes

jūlijā

izvēlējusi pilsētas pagaidu komiteju

vinces

kā

Jaunatne» raksta par LDJS

noorganizēti

komiteja kopā

mes

laukā

6

apgabala organizācijas 1940.

izpilda

pavērušās

nav

jūlijā

Le\askurzemes

Šī

mums

audzināšanas

pie darba!

Nr.

kas

vēl

sociālistiskās

iespējas

jaunatnes.

rajonos

saskaņoti lielais

strādā un

Apsveicama dažādu

veiksmīgi.

uzdevums

ir

—

ir

tautību

Tagad visus

parādība, jaunatne.

apgabala spēkus

ka Un

orga-

cīņā

par

darbaļaužu

bloka

Saeimas

uzvaru

Liepājas jaunatnei brīvību Šodien dalīts

ziņo

mums

Liepājas,

no

kur

atsevišķos rajonos,

kas

vēlēšanās,

dos

ari

laimi.

un

ka

viss

apgabals ir saplašu vēlēšanu aģi-

izvedīs

tācijas darbu. Cīņai sveiksi 4.

«Brīvā Jaunatne», 1940. g. 9.

lespiests pēc

nr.,

Nr.

organizāciju

ir

un

stingrs

«Brīvā

drīzumā

tur

darbība.

darīja

savas

Jaunatne»,

rajona darba jaunatne.

darbojas Kārsavā, sniedzas

Sakari

celsies

jaunas

vēl

tāpēc

rajons

pacelšanai.

lespiests pēc

1940. g.

ap-

paredzama laikā

vēlēšanu

apziņas

Up-

tālākā

nodaļas. Rajonam

kodols,

Saeimas

apkārtnes

par LDJS

rajonā

jūlijā

un

darbinieku

nelegālo

politiska

daudz

nodibinātas

Kacēnos.

Purvmalā,

aktīva

23.

nodaļas

23.

gada

sāk Abrenes

Sparīgi organizēties Savienības

informācija

dibināšanu Abrenes

1940.

kārtnē,

teksta

7

Avīzes «Brīvā Jaunatne»

malē,

avīzes

jūlijā

avīzes

teksta

jūlijā

Nr.

Latvijas PSR

Centrālās

ĶJS

paziņojums

par

1940.

1.

Padomju Latvijā

2.

Jaunajā KJS

tiskās

Jaunatnes

Jaunatnes

bojas 3.

abu 4.

uz

LPSR

savienību LPSR

patstāvīga Komunistis-

Komunistiskas

Savienības

biedri,

strādās

mērķi

KJS

jūlija

organizējas

programmas

KJS

31.

partijas vadība. Komunisapvienojas agrākās nelegālas

Savienības

KJS

komitejas

Jaunatnes

organizēšanu

gada

Savienība

Jaunatnes

organizācijas

Komunistiskās

Latvijas

Savienības

kās

8

un

biedri kas

un

tie

praktiski

Darba

idejiski dar-

pamatiem. visciešākā

sakara

darbības virziens

Centrālās

Latvijas un

ar

LDJS,

jo

saskan.

organizācijas komitejas, Rīgas 119

komitejas

organizācijas miteju

citu

un

mērķis

nodibināšanas

apgabalu

ir

rajonu

un

veidot

—

Republikas Komunistiskās

jas Padomju Sociālistiskās

ko-

Latvi-

vienotu

Jau-

natnes Savienību. 5.

LPSR

kas

KJS

piekrīt

Latvijā izved LKP Par

iestāties

var

aktīvi

un

to

tagadējās LDJS biedri, kādu

politiku,

Padomju

KJS.

un

dzīves

jaunas

visi

atbalsta

veidošanu

Padomju Latvijāl

LPSR ĶJS Centrāla organizācijas «Brīvā

Jaunatne», 24.

1940. g.

LKJS COK

un

LDJS

1940.

Komunistiskās darba

9

CX paziņojums par LDJS

darbības

izbeigšanu 14. augustā

gada

Jaunatnes

ir

Savienība

LPSR

vienīgā

jaunatnes organizācija.

Pamatojoties

nes

teksta

31. jūlijā

Nr.

1940.

avīzes

lespiests pēc

nr.,

komiteja

g.

2.

Savienības

LPSR

vienības

1

lēmumu

organizēšanu

komiteja

Centrālā

LPS

Savienības Darba

14. VIII

Komiteja

CX

Jaunat-

Republikā,

Latvijas

un

partijas

Komunistiskās]

par

Jaunatnes

Komunistiskās

organizācijas

Komunistiskās

Latvijas

uz

augusta

1940.

Centrālā

Jaunatnes

Sa-

kopējā

sēdē

Savienība

šo-

g.

nolēma:

«Latvijas dien

PSR

aptver

nizāciju

tūkstoši

pasaules Tikai

Komunistiskās

vairākumu.

Savienības

grib kļūt zemēs

rādījusi

ar

savu

darbu

varonības

ar

to Latvijas

1

120

Lēmums

atkrīt,

pieņemts

1940.

tā

pašuzupurēšanās spējīga uz

vest

kas

visās

jaunatnes

piemēru.

plašas

Pa-

sociālismu.

Jaunatnes

27.

jaunatnes

organizācijā,

pēc saviem

gada

radīti visi kom-

Darba

cīņā par gaišāku

masas

Darba

jo

ir

orgāni.

Savienība

domju Latvijas jaunatnes Līdz

un

darbu jaunatnes orga-

Pilnīgi

vadošie

par biedriem šai

komjaunatnes

pastāvēšana

Jaunatnes

organizatorisko

savu

nospiedošo

jaunatnes

nākotni

ar

Savienības

uzdevumiem

jūlijā. Red.

tālākā un

uz-

būves

veikt

nespēj

natnes

priekšā.

darba

jaunatnes

tos

ir

tā

kas

vedusi

kas

priekšu

uz

stāv ir

ir

pret

tā

uz

organi-

kapitālismu, darba

vedīs

celšanas

jau-

vienīgā

darbu

savu

pamatiem,

jaunatni cīņā

arī

jaunām sociālisma

pretim

ved

un

kas kas

Savienība,

Statūtu

un

darba

organizācija,

natni

uzdevumus,

organizācija

VĻKJS Programmas zācija,

milzu

Komjaunatnes

jau-

Kom-

uzvarām

partijas vadībā. Sakarā

natnes

to

ar

PSR

Latvijas

Centrālā

Savienības

Savienības

Centrālā

Jaunatnes

Komunistiskās

Orgkomiteja

Latvijas

un

Jau-

Darba

Komiteja pieņēmusi

sekojošu

lēmumu: 1.

Sākot

2.

Darba

Latvijas

darbību

jaunatnes

un

Darba

Jaunatnes Savie-

pastāvēšanu.

vienīgā

LPSR

organizācija

ir

Ko-

Jaunatnes Savienība.»

«Brīvā

Laikrakstu

nosaukumu

Jaunatne»

Jaunatnes

«Jaunais

Savienības

COK nolemj:

KJS

Latvijas

Komunistiskās

Jaunatnes

Komunistiskas

LPSR

ar

nodibināšanos

16.

dienu,

savu

munistiskās

Sakarā

šo

ar

nība izbeidz

pārvērst

Savienības

par

sākot

Komunārs»,

Latvijas

centrālorgānu

ar

1940.

ar

g.

augustu.

«Brīvā

Jaunatne»,

37.

lespiests pēc

nr.,

avīzes

teksta

1940. g. 15. augustā

Nr.

No LKJS E.

10

organizācijas komitejas sekretāra ziņojuma LKJS atjaunošanai veltītajā

Centrālās

Liberta

sanāksmē 1940.

LATVIJAS

gada

15. augustā

KOMUNISTISKAS JAUNATNES SAVIENĪBAS UZDEVUMI

Lai

gan

paveikusi vijas

jaunatni cīņā

rakstura, nistiska

Latvijas Darba

līdzšinējā

lielu darbu,

mobilizēdama

pret imperiālismu,

konstrukcijas jaunatnes

Jaunatnes

un

un

darba

savienība.

tomēr

metodēm

LDJS

Savienība

organizēdama

bija

tā

pēc

Latsava

nebija komudemokrātiska, 121

antifašistiska

arī

LDJS

neizvirzīja

natnes

jaunatnes tiešu

sev

ietekmēja

[...].

tās

arī

organizācija

LDJS

progresīvi

veikt

tagad LDJS

vietā

Lai

Tāda

[...].

šos

tas

raksturs

kas

uzdevumus,

Latvijas

stājas

jaubūtu

daļēji

arī

struktūru

gad izvirzīti Latvijas darba jaunatnei. veiktu,

darba

par

uzdevums

demokrātiskais

vēsturiskos

kā

apvienošana.

garā, kaut

organizatorisko

nevar

kļūt

galvenais

ietilpa

proletāriskās,

jaunatnes

komunistiskā

jaunatni

darīts

tiklab

uzdevumu

kuras

organizāciju,

audzināt

—

demokrātiskās

progresīvi

tika

organizācija, kuras uzdevumos

masu

antifašistiskās

visas

ta-

uzdevumus

Komunistiskās

Jaunatnes Savienība.

52.

«Proļetarskaja Pravda», 1940. g.

Tulkots

nr.,

no

krievu

valodas

16. augustā

11

Nr.

Informācija

LKJS darbu aptieku pārņemšanā

par

1940.

8.

gada

oktobri

KOMJAUNIEŠU AKTIVITĀTE

Noslēdzies

liels

disciplīnā veikusi komjaunatnes ties

Latvijā tikai

komjaunatne.

organizācija

Tautas veselības

ar

1

uzņemt stunda,

stingrā darba

darba posms, ko īsā laikā

pīkst. 15.30

septembrī

saņēma

rīkojumu,

aizsardzības

aptiekās

visās

kad

28.

sadarbojo-

komisariātu, Padomju

inventāru.

Bija

pagājusi

grupas devās

jau pirmās komjauniešu

darbā. Šis darbs ilga 3 dienas, un komjaunieši kopā ar Latvijas Valsts universitātes studentiem strādāja caurām naktīm.

Pavisam

komjauniešu, Rīgā

šai

aptieku

pie

komisariātam ka

kā

darbs

jaunieši

darba

novados.

Latvijas

uzņemšanas

rezultātus

tik īsā

pierādījuši,

Mobilizācija

Padomju

480

piedalījās

nododot Tautas veselības aizsardzības

komjaunatne veikts

1000

piedalījās vairāk [ne]kā

visos

inventāra

komjaunieši. Tagad, dzams,

darbā

strādājot

ka

darbam

savā

laikā ir

arī

īsti

bija

—

uzņemšanas

darbā un

rezultāti

savas

aktus,

bijusi ļoti rūpīga. organizācijas kas

Tā

kom-

ļoti labi,

priekšzīmīga,

re-

biedri.

pierāda

komjauniešu gatavību uzdevumu pildīšanai. «Ciņa»,

101.

8. oktobri

122

nr.,

1940.

g.

lespiests pēc

avīzes

teksta

Nr.

No

fabrikas

«Vairogs» komjauniešu aicinājuma darba

Padomju Latvijas

sacensībā

sociālistiskajā

1940.

23.

Padomju

vijas

piedalīties

sociālisma

tiesīgi

pienākumus ka

mēs

ir

Lielais

Ļeņins

jaunatnes

mums

ka

ik

jaunatni

sauca

draugs

tas

savienot katru

reizē

kā

priekšzīme kas

Dzimtenes

skolotājs

un

soli

darbu

ar

dienas atrisināt

praktiski

par

labā.

Vladimirs

piesavināties

nozīmē

mācības

divas

ordeņiem

Iļjičs

komunisms.

jaunatnei jāmācās

ka

darbos,

celtniecības

un

padomju

pilnlielus

mums

jāpierāda

paraugs

sociālistiskās

norādīja,

Viņš norādīja,

kā

augstākiem

darbu

pašaizliedzīgo

Mums

reizi

pirmo

Ļeņina komjaunatnes savienība,

apbalvota [ar]

reizes

uzliek

Tas

Lat-

mēs,

svētkos

sociālistiskās

par

darbā

Mūsu

būs

un

būt

cienīgi

esam

dalībniekiem. mums

atbildību.

lielu

un

arī

varēsim

revolūcijas

pilsoņi.

zemes

atzīmēt

gatavojas

Šogad

atklāti

Oktobra

Lielās

pretim

gadu.

un

Oktobra

imperiālis-

iznīcinošais

svinībām,

brīvi

jaunatne,

lielajos

Lielās Oktobra

gadadienai

oktobri

iet

zeme

celtniecības

sociālistiskās darba

9.

gada

gadadienas

23.

revolūcijas

23.

pasaulē plosās

visā

karš,

godu

par

LATVIJAS DARBA JAUNATNEI!

PADOMJU

kad

Laikā, tiskais

jaunatnei iesaistīties

revolūcijas

sociālistiskās

VISAI

12

zināšanas un

un

cīņu. Viņš

sociālistiskās

celtniecības uzdevumus.

izpildīt

Mēs solāmies

ties

komunismu,

visu

...

Partija un

Mēs un

sparu, rotu

darbā lai

mūsu

parādīt

un

tālistiem

jaunatnes

palīdzēt

visus

tautas

mūsu

par

partijai

—

mācī-

kopā

un

ar

sabiedrību [...].

zemes

pārveidošanu

solāmies ka

veikšana

uzdevuma

šī

speķus

jaunos

savus

bagātību

pierādīt,

un

Latvijas

darbu

komunistisko

patiešām uzceltu

Mēs

klājību.

cīņā

novēlējumu ar

pārtikušā sociālistiskā valstī.

solāmies

likt

ved

mūs

Ļeņina

mācības

celt

padomju jaunatni

bagātā

lielā

savienot

un

jaunatnes

sociālistisko

Latviju,

reizē

arī

un

godīgā varam

lai

musu

pašaizliedzīga

un

savu

celtu

dzīvi veidot

bez

vailab-

darbā

kapi-

ekspluatatoriem.

Komunistiskās

priekšpulks

—

Jaunatnes mūs

sauc

Savienība darbos

—

pierādīt

darba mūsu

123

uzticību bildēt

nīgu,

lielajai

aizrautības

īsākā

laikā

mūsu

dot

darbu

gribam

Oktobra

Komsomolam

fabrikas

mus

sociālisma

at-

apzi-

padomju vis-

viņu

un

nākt

svētkos

nostātos

cienīgi

blakus

cēlājam. jaunieši, atbil-

un

(boļševiku)

ar

gribam

republikas

«Vairogs» komjaunieši

Komunistiskās

Latvijas

Mēs

revolūcijas

lai

—

visas

par

rītdienu.

padomju

pārējās

sauc

jaunatni

par

cīņu

un

pirmajām uzvarām,

ļeņiniskajam Mēs,

gādību

gaišāku

un

panākt

Mēs

jaunatni. ar

valdības

pilnu

labāku

jaunatnes

Dzimtenei,

sociālistiskajai

Padomju

uz

partijas aicināju-

ieslēdzamies lielajā priekšoktobra l sociālistiskajā sacensībā [... ]

revolūcijas svētku

mam,

.

Aicinām

komjauniešus

uzņēmumos, oktobra kums

darbnīcās

gods

ir

kļūt

pilnīgu kartupeļu šoties

izveidot

sarkanos

politisko

kā

organizēt

nām skolu

un

ar

studējošo

nāro modrību

un

lauku

laukos

aparšanu,

novākšanu,

pagastam

ar

līmeņa

zināšanu

sacen-

pagastu,

darbaļaužu

lauku

kultūras

pienā-

stahanovieti,

celšanu,

pulciņus. Aicisociālistiskajā

disciplīnu, piesavinoties

sniegtās

«labi».

revolūcijas

darbā

pret

jaunieša un

jaunatni ieslēgties

(boļševiku)

Oktobra

sasniegumiem

ražas

organizēt un

fabrikās,

jaunatni

pabeigt

lauksaimniecisko

Komunistiskās

Katra

saimniecību,

stūrīšus,

zināšanas «teicami»

gaidīsim

cukurbiešu

stiprināt skolu

sacensībā,

jaunatni

ieslēgties lielajā pirms-

Aicinām

sacensībā

audzināšanu

masu

arī

un

saimniecībai

darba

trieci[en]nieku

cēlāju.

sociālistiskā

spraigā,

par

sociālisma

apzinīgu

visu

iestādēs

sacensībā.

sociālistiskajā

un

un

un

un

visiem

partijas 23.

mācībās.

un

KJS

gadadienu

vadībā ar

Stiprināsim

strādnieku

šķiras

sa-

jauniem

revolucio-

ienaidniekiem

[...]. «Ciņa», 9.

102.

nr.,

1940. g.

lespiests pēc

avīzes

teksta

oktobrī

1

Tālāk

saistības.

124

uzskaitītas Red.

rūpnīcas

komjauniešu

un

jauniešu

konkrētas

Nr.

13

VĻKJS CX lēmuma

No

Lietuvas,

par

Latvijas

Igaunijas komjaunatnes organizāciju

un

Vissavienības

uzņemšanu

Jaunatnes Savienībā

Ļeņina Komunistiskajā 1940. gada 18. oktobri

VĻKJS CX LĒMUMS:

Latvijas

Lietuvas, n

atnes 1.

un

Uzņemt Lietuvas

Igaunijas

tiskās 2.

Igaunijas komjau

un

jautājumi.

organizāciju

komjaunatni, Latvijas komjaunatni Vissavienības

komjaunatni

Ļeņina Komunis-

Jaunatnes Savienības sastāvā.

Lietuvas

biedriem dienas

ĻKJS,

Latvijas

attiecīgajā

ĻKJS

stāžu

komjaunatnes

brālīgajā

skaitīt

Lietuvas,

Igaunijas

un

Latvijas

ĻKJS

iestāšanās

viņu

no

Igauni-

un

jas Komjaunatnes organizācijā. 3.

Izsniegt

dokumentus

līdz

ĻKJS biedriem VĻĶJS 3.

apr.,

un

Centrālais 246.

1941.

Lietuvas

lespiests pēc oriģināla. Tulkots

I.

Nr.

No

Latvijas

[...] Pagastos, nodibināt

kur

par

struktūru

1940.

gada

nav

ārpusštata

no

krievu

valodas

14

ĻKJS CX lēmuma orgānu

Igaunijas

[...].

f.,

1.

komjaunatnes

ĻKJS,

Latvijas

kandidātiem

arhīvs,

februārim

1.

gada

ĻKJS,

un

vadošo

komjaunatnes štatiem

13. novembri

komjaunatnes pirmorganizāciju, jaunatnes

pagasta

organizatora

amatu.

Uzdot

visām

Latvijas

1940. g. 1. decembrim izraudzīt un

politiski

darbam

apriņķu

ĻKJS

un

iesniegt

par

līdz

apstiprināt pārbaudītus

izglītotus komjauniešus

un

komitejām

pagastu organizatoru

viņiem

materiālus

Latvijas

ĻKJS CX. Pagastu zācijas

un

Pagastu

organizatori

strada

pagasta

partijas

komitejas

komjaunatnes

apriņķa

organizatoru

visupirmais

organi-

vadība.

uzdevums

ir

masu

125

politiskā (sarīkot

kultūras

un

mobilizēšana

natnes

valdības Uzdot

organizēšana

klubos);

boļševiku

visu

LĻKJS

instruktīvas

apriņķu

apspriedes

nodrošināt

PVI

1. L,

201.

PA,

11.

12.

un

LĶ(b)P CX

sekretāriem.

sekretārs

Tulkots

Ž.

sekretāra

deva

natne tikai

un

I

simtiem

Spures

desmitiem

sauca

aģitatoru

ziņojuma LĶ(b)P

izpildīšanā

Saeimas

jaunatne

vēlēšanās

izbrauca

arī

kurās

jau-

kas

aģitkolektīvu,

un

sapulču,

masu

valodas

decembri

dalību.

Rīgu, bet

apkalpoja

krievu

legālajā konferencē

valdības lēmumu

aktīvu

ņēmusi

no

15

1940. gada 15.

[...] Partijas

(Liberts)

lespiests pēc oriģināla.

f., lapa

Rīgas organizācijas

vienmēr

pagastu organizēt

pagastu organizatoru pieredzes

un

pirmorganizāciju

ar

Nr.

No

jau-

Padomju

un

Sistemātiski

LĻĶJS CĶ

apr.,

pagasta

partijas

komitejām vadību.

pastāvīgu

apmaiņu kopā

2.

vaka-

lēmumu īstenošanai.

organizatoru

LKP CX

vidū

jaunatnes

jaunatnes pašdarbības

lasītavās,

stūrīšos,

sarkanajos

rus

darba

referātus,

pārrunas,

ne

Sa-

provinci.

uz

aģitēja

darba-

par

ļaužu bloka kandidātiem. [Atsaucoties] laukos, kiem, PSRS mēnesī masu

komjaunatne

kuri

lēmumam

partijas 1

deva

Augstākās

Padomes

jaunatne

sarīkojusi

sapulces

ar

69 800

bas lēmumi par

[Komjaunatne] toru

un

kuros

sagatavoti

saistībām,

126

ir

un

ko

LĻKJS Rīgas

vēlēšanu

vēlēšanas,

kursus

vēlēšanu

darbos.

pirmajā

referātus

Galvenais

partijas

un

un

temats valdī-

pārkārtošanu.

ar

visos

rajonos

fabrikās

sacensībā

kopā

3

dalībnieku

aģitatori

sociālistiskajā

uzņēmusies

kampaņas

dalībniekiem.

cenu

dalībnie-

lauku

publiskus

172

novākšanu

7508

ar

grupas

noorganizējusi

propagandistu

Priekšoktobra

1

algu

ražas

par

68 700 stundas

kopā nostrādājuši

bijis Oktobra revolūcija,

ir

108

ar

un

skolās.

jaunatne bez

fabrikas

pilsētas organizācija. Red.

aģita-

kopskaitu 200, tām

strādniekiem,

vēl

speciālas saistības

uzņēmusies 17

viešus, vesti

trieci[en]nieku 1

sestdiennieki

Izvesta

grupas,

fabriku

—

inventāra

aptieku

komjaunatne, pārskaitot drogu

un

311

laik

fabrikās

kuru

uzņemšana,

77

darbam

iz-

izdaiļošana.

un

veica

tikai

Rīgas aptiekās devusi

jaunatne

[...ļ laukā

Propagandas tiskās

aptīrīšana

Valsts

12 stahano-

vairākās

inventāru visās

lieltirgotavās.

biedru

devusi

un

un

mācības

jaunatne

pulciņus 91

[darbojas]

142

noorganizējusi dalībniekiem

1114

ar

pašdarbības

pulciņš

1316

ar

poliPaš-

[...].

dalībnie-

kiem. 316

Izdotas

fabrikas

un

kuros

lasa

referātus

79

sarkanie

stūrīši,

jautājumu

vakarus,

iekārto

Noorganizēti

pirmor-

īso vēstures kursu.

sapulču

kulturālo

un

kuros

vakaru,

komjaunatnes

uzstājas

un

visas

Gandrīz

tirdziņus.

VK(b)P

fabri-

jo

partijas pirmorganizāciju

ar

sarīko

grāmatu

studē

simtiem

Sarīkots

kopā

komiteju.

un

ganizācijas

galvenokārt skolās,

avīzes,

avīzes

referātus,

bibliotēkas

lasa

sienas

sienas

kās izdod

pašdarbības

grupas.

Skolās

pionieri

iecelti 30

Skolām

cijas nos

Oktobra

159.

aktos

pionieru vadītāji;

73

un

7874

pulciņos. devusi

komjaunatne

svētku

«Ciņa»,

komsorgi

iedalīti 224

un

referātus

Oktobra

skolnieku

noorganizējusi

revolū-

piedalīša-

revolūcijas manifestācijā.

nr.,

1940. g.

lespiests pēc

avīzes

teksta

19. decembrī

Nr.

No

Latvijas ĻKJS CX pirmā runas

Darba

jaunatne jau vadībā

gada

no

iesaistījās

nostiprināšanas

darbā.

propagandu

aģitāciju

priekšgalā 1

un

aktīvi

sekretāra E. Liberta

Latvijas K(b)P 1940.

partijas

16

X

kongresā

17. decembrī

pirmajām legalizācijas padomju

Reizē visa

ar

varas

politisko

jaunatne

dienām

celtniecības

ar

masu

un

darbu,

komjaunatni

piedalās republikas saimnieciskajā

dzīvē.

Domātas sestdienas talkas. Red.

127

Desmitiem

piedalījās veikalu

un

tūkstošu

ražas

darba

jauniešu fabriku

novākšanā,

nacionalizēšanā, kustībā.

hanoviešu

priekšgalā

meiteņu

un

aptieku sta-

sociālistiskajā sacensībā,

Darba

jaunatne

pirmajās rindās

iet

zēnu

—

apsargāšanā,

komjauniešiem

ar

darba ražības cel-

cīņā par

šanu, par darba disciplīnu. Jautājums

šanu

šai

darba

un

kaut

jautājumā jau

Jau

šefību

Laukstrādnieku

traktoristiem ir

par

ir

Komjaunatnē

ļoti

4800

komjauniešiem

tība;

no

tā visi

glītību,

pārējie

zemnieki, kam mums

Man

piedalī-

sagata-

nokomplektējusi vēlēšanās

jaunatnes

ar

izglītotu cilvēku. No

cilvēkiem

7

skaita

ir

ir

iz-

vidējo

ar

jaunie strādnieki,

mācīties. mūsu

izglī-

augstākā

471

—

zemāku. Tie ir

mācīšana

jāmāca, kuru

mēs mācīsim.

darba

dotas tiesības

nav

kurus

procents

mazs

tikai

—

Komjau-

aktīvi

sevišķi liela.

komjauniešu

paša

vidus.

Tā

traktoristu

par

darbojas vairāki kursi,

komjaunatne. kļūt

dara.

sagatavo-

komplektējot skolotāju kursus,

Komjaunatne uzņēmusies vošanu.

zemnieku ko

jāizvirza

kadru

par

kadrus kursos.

labākos

savus

tieši

un

—

jās skolotāju sagatavošanā, iesaistot

šodien

sagatavošanu

centrā

strādnieku

no

natne

kadru

par

uzmanības

mūsu

Tie ir

viņi,

pienākums,

kas

kurus

liekas, ka biedri delegāti mani šai ziņā

atbalstīs.

Komjaunatne

bijusi

arvien

tikai pateicoties

uzticams

vadībai,

partijas

partijas palīgs,

komjaunatne

ir

un,

spējīga

būt

celtniecības darbā [...]. par paraugu sociālisma Ļoti aktīvi komjaunatne piedalās PSRS Augstākās Pa-

domes

519

Vēlēšanām darbs

izvērsts,

tās

ka

Ļeņina būs

jaunās

pilsētu komitejas vien

iecirkņu

komisiju

aģitatori, bet

visur

iespējas, kādas

palīgs,

boļševikiem

ne

un

—

900

sagatavoti

šaubu,

uzticamais

apriņķu

komjauniešus

pilnīgi

rezerves,

Nav

17

vēlēšanās.

devušas

Latvijas

visur

vēl

izmanto

šis tās

tai ir.

komjaunatne, arī

ne

komjaunatne

ir

locekļus.

boļševiku

turpmāk kaujiniecisks Padomju

partijas

palīgs

Sociālistiskās

Re-

publikas celtniecībā. Komjaunieši ja

vajadzēs,

Dzimtenes

un

tad

apr.,

128

1.

I,

arī

savu

dzīvību

spēkus, bet,

savus

lielās

sociālistiskās

uzplaukumam.

LKP CX PVI PA, 1.

komjaunietes nežēlos

101.

28.-32.

f., lapa

lespiests Tulkots

no

pēc oriģināla.

krievu

valodas

Nr. No

17

Latvijas ĻKJS Rīgas

pilsētas komitejas piedalīšanos PSRS Augstākās Padomes

par

pārskata vēlēšanu

kampaņā 1941.

14. janvārī

gada

VĻKJS RIGAS ORGANIZĀCIJA VĒLĒŠANU KAMPAŅA Tūlīt

visos

kampaņu

bija

Padomes

dekrēta

Prezidija

noorganizēti

kursi

aģitatoru

trijos pilsētas rajonos [...]. sākās

Kad

gatavošanās

organizatoriskā

organizācija

gas

Augstākās

PSRS

pēc

vēlēšanu

par

mobilizēja

aktīvu.

Vēlē-

tāju sarakstu sastādīšanā piedalījās 43 komjaunieši,

iecirkņu

šanu

daudzi

tam viete no

komisijās

bija komisiju

Balalajeva)

VEF

tikai

bija

aktīvu

Decembra

(T.

Burbo

Vēlēšanu

44

noformēšanā kas

komjauniešu,

Taču

komjaunieši.

iecirkņu un

šai

organizēšanas iekārtošanā

darbā

jau

iesaistīja

[...]. mēnesī

nolikumu

un

decembra

jādi

pie

stahano-

(piem.,

vietnieki

bija

personām

sākums.

daudz

piedalījās

šanu

vēlē-

komjaunieši,

priekšsēdētāji

priekšsēdētāja

un

darbā, to mākslinieciskajā

plašu

52

c).

v.

Starp uzticamības tas

ievēlēti

bija

Rī-

vēlēšanām,

komjaunatnes

visas

pirmorganizācijas

iesaistīja

mēnesī

šais

nodarbībās 65

darbojās

apguva vēlē-

Tādē-

aktīvu.

semināri

ar

985

da-

lībniekiem. aktīvs

Sevišķi niešu

masa

un

darbs aktīvs

bija janvāra sākumā. Visa komjauiesaistīti

bija

vēlēšanu

kampaņā,

iecirkņi kļuva par visa mūsu aģitācijas darba centriem. No dalībniekiem tieši komjaunieši bija aģitpunktu organizēvadītāji, viņi pārbaudīja aģitatoru darbu, palīdzēja

tāji

un

un

paskaidroja

iecirkņiem nieši

un

1260 aktīvisti.

kurā 95

noturētas vēki

aktīvi

visos

1156

piedalījās tehniskajos

Maskavas

viņu

rajonā).

sasaukšanā

sapulču darbos,

kā

arī

un

piedalījās Bez

ar

tam

mājas

aktīvisti,

laikā 18 975

tika cil-

komjaunieši

vēlēšanu saviem

komjau-

bija

aģitācijas

kurās

vēlēšanu

650

darbs

komjaunieši

Mājas

vēlētāju.

mājas sapulces,

(galvenokārt

strādāja

tajos

un

Galvenais

piedalījās

proc.

366

Pavisam

nepieciešamo.

bija piesaistīti

aģitācija, aptverot

tiem

iecirkņos,

pašdarbības

pulciņiem. Jāatzīmē,

komjauniešus 9

—

400

ka

Rīgas

organizācija

aģitatorus provincei

un

bez 38

deva

50

komjaunieši

tam

un

129

aktīvisti biedri

piedalījās I

veica

jot partijas

lielu

aģitācijas zvaigznes

darbu lauku

valdības

un

Izpildot šefības

politiku. apriņķī, Rīgas pirmaģitācijas izbraukumus apriņķī,

pienākumu Rīgas

organizācijas izdarīja

102

kur

sapulces

152

noorganizēja

Mākslas 40

(ap tejas

akdēmijas 4

cilvēku)

Šie

slēpojumā.

iedzīvotāju vidū, izskaidro-

pasūtījumu

dienās

rēšanai 280 ielas

dalībniekiem.

aktīvistu

transparentu

laukumu 72

un

grupa

pilsētas izpildu

izpildīja

izgatavoja

un

41 700

ar

pirmorganizācijas

un

komi-

deko-

namu

partijas

valdības

un

vadītāju portretus. LKP CX

PA,

PVI

1. apr., 2.

201.

lespiests pēc oriģināla.

I, tapa

I, 50.—52.

Tulkots

Nr.

Paziņojums

Valkas

1941.

Desmit

izaugusi

ikdienas

palīgu

partijas

darbā.

valdības

un

arvien

Komjaunieši

transporta

rūpniecības,

karoga

Latvijas komjaunatnes

spēcīgu

celtniecības

iesaistās

aktīvāk

Sarkana

aprīlī

mēnešos

par

valodas

apriņķa organizācijai

28.

gada

padomju [varas]

organizācija

krievu

18

LĻKJS CX ce[ojoša

par

piešķiršanu LĻKJS

no

celtniecības

un

darbā, arvien aktīvāk pievēršas mūsu sociālistiskās celtniecības

aktuālajiem

18. konferences

Savā sētu

laukā,

karogu

kajiem arī

un

labāko

LĻKJS

Ludzas

sniegumiem CX

jaunieši dzētu

Valkas

sasniegumiem

tam

LĻKJS

nodot

nolēma

LĻKJS

par

Bez

aprīļa sēdē

28.

sevišķi

savas

priekšgalā

CX

valsts

ceļojošo

valsts 18.

darbu celtnie-

un

atzīmēja

ceļojošo

Sarkano

organizācijas

darbā,

intensīvu

mūsu valsts saimniecības

lēmumu

kā

izpildi.

pilsētas, Daugavpils

organizācijas celtniecībā.

karogu

bija

darba

[par] Cīņa

spraiga.

paraugus,

sa-

par

Komlai

re-

pirmajā vietā [...].

apriņķa organizācija veikusi

par

saimniecības

Rīgas

labus

labā-

organizācijai

saimniecības

daudzus

CX Sarkano

LĻKJS

konferences

komjaunatnes un

partijas

pēc

LĻKJS CX, apskatot pil-

[apriņķa]

partijas

apriņķu

rādījuši

Valkas

130

jo

[...].

apriņķu komjaunatnes organizāciju

un

cības

gada

šī

uzdevumiem,

lēmumiem

ar

savu

darbu

uzdevumos

sekretāru visos

un

b.

Rēpeli

svarīgākajos

pasākumos. 13 000

darba

dienu

meža

tālu

jādi

Valkas

talkā,

laikā.

vakarus, sapulces. pārtikas

partijai

valdībai.

un

šis

neizdevīga, aktīvo

apstāklis

darbu

mēnešus

divus

veikusi

cīnoties

Ja

izpildi.

mumu

30

Kaut

tad

[...].

Uzņēmumu

vērību

darbam

jaunieši

apgūtu

hanoviešiem. arī

tījusi

nopietnu

ram,

devis

brigādi aizejot dams

Valsts

1. un

gavpils

un

Ludzas

AK

AK

papīriem

ar

Rīgas

Maiju

sekretāri

vien, bet,

rindu

jaunu par

b.

stahano-

ierosmes.

Grantiņš

spējīgu

darba

audzinot

labu

vel-

pirm-

Piemē-

ar

savu

autobusu b.

virs

Šoferis,

maiņu, sagatavometinātājiem.

nav

jauniešu rezervi

Dau-

organizācijas.

Lomonosovu darbu

sta-

devušas

komiteja

komjaunatnes

Boroku

kom-

un

darbam

un

Daugav-

vadījušas

palīdzot pirmorganizācijām

organizācijām,

lai

celtniecībā labi strādājušas

ar

b.

sev

no

komjaunietis

jauniešus

apriņķu

savu

Rīgas

b.

bija

Radies

nopietnu

to,

par

skaits

vērtīgas

lē-

darba paraugus

saremontētu

atstās

120.

veltījušas

ikdienas

kontroli

Ludzas

sekretāru

kā

komjaunietis

saimniecības

konferencei

pirmrindniekiem

Tā

pilsētai

pēdējos

konferences

triecienniekiem

par

daudzas

4 darba

apriņķī

komjauniešu

par

cīnoties

tekstilnieces»

pratušas radīt labu, vām

un

tresta

Sarkanarmijā,

uz

pāri

komjauniešu vidus.

radušās

«Sarkanās

plāna.

pils

vērību

satiksmes

līdz

dod izcilus

darba

par

trieciennieku

organizācijās,

kas

ir

uzņēmumā,

audzis

panākumus: un

tai

tehniku, kļūtu

Rūpes

viešu

18.

pirmorganizācijas

pašā

palīdzot

Rīgas organizācija, partijas

organizācijā

jaunu stahanoviešu,

14 tal-

[...].

arī

tagad

daudz

tā

Valkas

traucēt

nevarēja

par

Rīgas

trieciennieku,

par

pareizi

lēmumus, rīkojot

satiksme

arī

darbu pavasara sējā

Nopietnu

pārrunu

organizējot veikalus,

sakārtošanai,

vietējās rūpniecības

savas

izdeva

sistemātiski

apriņķa komjaunatne

18. konferences

izpratusi partijas kas

strādniekiem,

Valkas

punktus.

iepirkšanās

meža

Nopietnas bija komjaunatnes rūpes

meža

piegādi

Labi

darbs

rīkoja referātus,

avīzes,

tādē-

un

priekšā.

aģitācijas

un

Komjaunieši

meža strādniekiem sienas

nostrādāja

termiņa

pirms

organizācijām

propagandas

kampaņas

aktīvisti

un

darbus

citām

aizvirzoties

bija noorganizēts [darbu]

komjaunieši

meža

veicot

uz

aktīvu

ar

vietām, ap

sa-

komjaunatnes

papildei [...].

«Jaunais

Komunārs»,

104

nr

lespiests pēc

avīzes

teksta

1941. g. 30. aprīlī

131

Nr.

Informācija

masu

par

19

sacensībām

vingrošana

1941. gada 10. maija

LĻKJS rīkoto vingrošanas republikā

vingrošanas

lielajā

68 767

piedalījušies BGTO

GTO

un

sacensību

masu

datus par sacensību norisi

sakopojusi

masu

cilvēki,

normas

sarīkojumā

tiem

no

orgkomiteja

Latvijas PSR. Mūsu

4076

kopskaitā

komjaunieši.

izturējis 66 271 fizkultūrietis

(4021

komjaunietis [...]).

Ņemot tās

proporcionāli

[sacensībās], labākās 1.

kā

sekmes

Valkas

aktīva

to, cik

vērā

atsevišķos

iedzīvotāju sacensības

veiktas

guvuši šādi

apriņķi

(LĻKJS

apriņķis

apriņķos bijusi

skaitam un

izturētas

un

pilsētas:

normas,

sekretārs

kom.

apr.

pilsē-

un

piedalīšanās

b.

Rē-

pelis) 2.

Rīgas

pilsēta

(LĻKJS

sekr.

kom.

Rīgas

b.

Sadov-

skis) 3.

Talsu

4.

Madonas

apriņķis

(LĻKJS

kom.

apr.

(LĻKJS

apriņķis

sekr.

kom.

apr.

b.

Krauklis)

sekr.

b.

Stau-

vers) 5.

Aizputes apriņķis (LĻKJS

6.

Ludzas

apriņķis

(LĻKJS

apr. kom. kom.

apr.

b.

sekr.

Blūms)

b.

sekret.

Lomo-

nosova) 7.

Bauskas

8.

Abrenes

(LĻKJS

apriņķis

kom.

apr.

sekr.

b.

Vītols)

(LĻKJS apriņķa [kom.] sekr.

apriņķis

b.

Fjo-

dorovs) 9.

Jelgavas apriņķis (LĻKJS apriņķa

kom. sekr. b.

Zars)

[•••] «Jaunais Komunārs», 111. 1941. g.

lespiests pēc

nr.,

Nr.

No un

avīzes

teksta

10. maijā

informācijas traktoru

par

staciju

20

iesaistīšanos

komjauniešu un

zirgu

mašīnu

mašīnu iznomāšanas

un

punktu darbā 1911. gada 17. maiju

KOMJAUNIEŠI MTS

LĻKJS

biedri

šīnu-traktoru

132

visa

staciju

republika un

UN

ZMIP

veic

ļoti

zirgu-mašīnu

DARBĀ

rosīgu

darbu

iznomāšanas

ma-

punktu

izveidošanā

kurās

ces,

un

lauku

rīkojuši

šim

130

darba

notikušas

darba

palīdz

nizē

līgumus

slēgt

organizācijas

MTS

palīdzības sniegšanu palīdzība darbā

punktu tiešajā kārtām

top

vielu

sakārtojot

noliktavas

Talsu

330

apriņķī

MT

nostrādājuši

stundas. Bauskas vairāk

[nejkā

stundu.

vērību

Pēc

veltīs

1300

61

jauniešu

stundu,

būvdarbu MTS

orga-

būvmateriālus

līdz

grupā

jauniešu

bet

ZMIP

13.

maijam darba MTS

nostrādājuši

—

nobeigšanas

deg-

būvdarbos.

2384

punktos

119

259

1711

jaunieši

komjaunieši

apkārtnes

ZMI

un

Galvenām

apkārtni,

piedaloties

ZMI

un

ZMIP

un

darbojas

staciju

punktu

un

tieši

arī

apriņķī

MT

piegādājot

staciju

stacijās

zemes

pārziņu

kas konkrēti

ļoti daudzpusīgi.

talkas,

kā

utt.,

viņu

MTS

Katrā

atbalsts

un

par

stacijai.

izpaužas

organizētas

mašīnas,

MT

praktiski

arī

uzņēmušās

ZMIP.

un

loma

apriņķī

apriņķī vairāk [ne]kā

LĻKJS apriņķa komitejas biedrs,

Komjauniešu

un

Daugavpils

Komjaunieši

sapulču.

sa-

sapul-

punktu

ZMI

un

Tā

300, bet Valkas

LĻKJS

visām

par

staciju

celšanā.

zemniekiem

apstrādāšanu. gandrīz

ap

zemnieku

zemnieku

darba

daudzas

noskaidrota MT

līdz

Komjaunieši

noorganizēšanā.

lauksaimniecības

mūsu

viens

darbības

pagastos

galveno

uzpošanai

un

iz-

daiļošanai [...]. skaits

Lielāks

traktoristiem.

kārtīgi

komjauniešu

Preiļu

dienas

pārsniedz

traktoriste mazināt

Avote

darba

ierosinājusi patēriņu.

Remtes

brigāde,

kuras

strādā

b.

locekles

MTS

par

Ivanovs

vairāk-

Valmieras

normu.

darba

degvielu

traktoristu

sekmīgi

traktorists

MTS

uzlabojumu, MT

visas

stacijā ir

MTS

[kā]

sa-

strādā

komjaunietes

[...]. Vairāki un

ZMI

komjaunieši

vada

direktors

vienu

no

komjaunietis

priekšzīmīgākajām

«Jaunais Komunārs», 1941. g. 17.

iecelti

vadītājiem

punktu

117.

nr.,

par

—

MT

staciju

Smiltenes

b. MT

Gusts,

MT

direktoriem

stacija,

izveidojusies

stacijām

republikā

lespiests pēc

avīzes

ko par

[...].

teksta

maijā

133

Nr.

No

Lauku

LĻĶJS CĶ

darbu 1941.

1941.

[...] Sējas uzdevumi darbs

18. jūnija

uzsākām

kampaņu Abi

šie

posmi

NOBEIDZOT

jau

divos posmos:

sadalījās

tīrumos.

gada

informācijas

gada pavasara sējā

DARBA POSMU

SEKMĪGU

Zīles

daļas vadītajā 0.

komjaunatnes

par

21

februāra

beigās,

sagatavošanās

[ir] svarīgi

sējai

jo un

neatdalāmi

un

[...]• Sim

darbam

vajadzēja

aģitatorus, iecirkņu zatorus. šanas

Katrā

iztirzāšanu.

aktīvistu

un

Kā

apzinīgi tā

Valkas,

jauniešu.

sanāksmes,

Tūkstošiem

lecavas pag. visi

sagatavo-

biedru

atbildīgos pienākumus. aktīvs

apriņķī

Sniķeres

apr.

aktīva

pieredzes apmaiņu,

komjaunatnes

labi veica

un

Daugavpils

Jelgavas

propagandistus,

vairākus

apriņķī sarīkoja

kursus, instruktīvas

uzskaites

aktīvu:

plašu

pārziņus, praktisko pasākumu organi-

[pag.]

bija

2000

apm.

Bauskas

un

apr.

biedri

iecirkņu pārziņi bija komjaunatnes

aktīvisti.

un

Līdz

sējas sākumam

propagandai kas

caurmērā

apr.

apriņķos

visos

noorganizēts katrā

1000

apm.

augstvērtīgas sējas

notika

pagastā

sapulču. Val-

masu

4

sapulces

masu

[...]. Lai

visattālākos

aptvertu visplašākās

masas,

ciemus,

iecirkņiem

kušos karus.

pa

pagastu

sasniedza

Tā

mērķi

—

rīkoja

zemniekiem

piegāja

tiešāk, zemnieki sanāksmes labi apmeklēja

un

aktīvi.

bija

Pārrunu

notikuši

apriņķī

230

klausījušies

vakari

185

Valkas

notika apm. 400 pārrunu

komjaunieši

jaunieši nav

38

tik tuvu

kopšanai apguva

plašas

kā

sarīkojuši pārrunu un

šai

63,

sirsnīgi

darba zemnieku

jautājumiem. Pie

nodibināti

134

Nekad

piegājusi

pavasarī.

agrotehniskās

Daugavpils

Abrenes

vēl

savas

zināšanas

un

apr.

mūsu

Asūnes

deva

aktīvisti

tālāk,

kom-

jaunatne

Dzimtenes un

no-

apr. katrā

Augšpils

apr.

Komjaunieši

Talsu

apmeklētāju

Daugavpils

un

va-

tuvāk

pārrunās

un

apriņķos.

22 500

vakaru.

vakarus.

zemes

plaši

aptverot

masas.

Komjaunatne sarīkoja kiem

kur

vakari,

referātu,

visos

notika

atpali-

un

pārrunu

ap 2000

skolām

referātu

un

par

agrotehnis-

sarkanajiem

pāris simtu agrotehnisko pulciņu,

kas

stūrīšiem sistema-

tiski

zināšanas

apgūst

apriņķos

sarīkoti

kursi.

Jēkabpils

apr.

Gaviezes izstādi

sarīkojuši

padomju

biedri

patriotu

Liepājas

apr.

veltītu

sējai

pavasara

jaunatnes labākā

niecības

uzplaukumu.

tempiem

pierādīja

lielu

praktisko

Uzņemoties pārziņu

triecienā

izgāja

Tā

komjaunatnes darbu.

sacentās par mūsu

daļa

Mūsu

lauksaim-

augstākiem

par

darba kvalitāti.

labāku

un

apziņu

veicot

aktīvisti,

un

darba

lauciņus.

agrotehniskie

ilgi

kursi.

26 šādi

notikuši

komjaunieši

izmēģinājumu dienu

vairāk

[...].

īstu

lauku

ierīko

un

Visos

par MTS

ZMIP, komjaunieši

un

īpašuma celšanu

ņēmās rūpes par sociālistiskā

uz-

nostip-

un

rināšanu. [...] Daugavpils saapr. Aglonas komjaunieši rīkoja MTS būvmateriālu piegādes talku; 2 dienas brauca 150

Arī

pajūgu.

kurā

piedalījās

vienā

dienā

Asūnes

šādu

sarīkoja

komjaunieši

[nejkā simts braucēju,

vairāk

talku, MTS

Ropažu

150

Rīgas apriņķa komjauniešu pionieru, bet Madlienas MTS tai pašā dienā 80 Rīgas sanāca

riņķa talcinieku apr.

Arlavas

niešu

brigādes,

dzelzceļa nebija

Kandavas

darba MTS

izbrauca kur

nieši

dienas

nosūtīja

16

10

stundu. ratīvi

punktā

5

vairāki

strādāja

plaši

visās

dalījušies, liecina

kaut

nizēto talku uzskaite: sadalīta

teriāli,

sēkla,

veikti

akmeņi,

auzas,

stādīti

kumiem

aktīvistu

pļavas,

rosmi

piedalījušies

un

un

pārkrauti

mēsli,

dažādos

darbos

rīki, tīrīta

ZMIP,

un

koksagīzs un

nekā

1000

un

kurmju

palīdzēts

pierāda komjaunatnes

pienākuma izpratni.

vairāk

pie-

orga-

MTS būvma-

MTS

sēts

krūmiem

no

ope-

talcinieki

darba

un

uzkoptas

ārdīti

Daudzās talkas

1080

vien

ne

strādāja [...].

nozarēs

mašīnas

kartupeļi [...],

iztīrītas

zemniekiem.

un

Katrs

nostrādāts

apriņķa komjauniešu

būvdarbi,

vesti

kopā

arī čakli

transportēti

MTS

lauzti

labotas

uz

komjau-

ZMIP.

komsorgi. Viņi

Talsu

uz

—

Ražība auga,

Ilzenes

strādāšanu

darbu

pavasara

komiteja

Liepājas

visos ZMIP notikušas

talkas;

dienas,

vadīja sējas darbus, bet

Cik

talkās

apriņķī lielas

pastāvīgu

strādāja

bet

aktīvistus.

un

nesekmējās,

apriņķa

aktīvistu,

komjauniešus

10—40 cilvēku

Labi

Talsu

MTS

Ārlavas

pārkrāva

jau-

Stendes

tālo

MTS būvdarbi

Kad

2

noorganizēja

apm. 50 km

uz

disciplīnas,

noorganizējuši

jaunietis

un

2

darbus. Talsu

uzpošanas

un

Zalkovskis

darbu veica laikā. Valkas

komjauniešu

un

b.

būvmateriālus.

Aisteres MTS un

kas

mezglu,

aizkavētos

jo

veica izbūves

komsorgs

un

ap-

Talsu

dalībnieku,

ra-

darba biedru

apriņķī no

tiem

135

450 kā

93 talkas

komjauniešu; sarīkotas 6000

visu

stundu.

citu

dātām

darba

talkās

šies

pārziņu

darbos.

3

darba

2

komjaunieši

izceļas

talkās

nostrā-

Priekuļu

kom-

jaunajiem darba darba

4

—

komjaunieši

zem-

uzņēmutur

veica

Daugavpils apriņķa Aulejas komjaunieši kas

brigādes,

Vārkavas

zemniekiem

zemniekiem

palīdzēja

Bebrenes,

sēju.

komjaunieši

kā

lielus

iekār-

Aiz-

Birzuļu,

ziedojumus

savāca

pagastos

sējas

sagādāt

jaunām dzīves vietām,

uz

veikt

un

palīdzēja

zemniekiem

darba

pārcelties

saimniecības

kraukles,

apriņķa

apstrādāt

Lubānas

apriņķa

Jaunajiem

būvmateriālus,

zemi

8

ar

nepieaugušu bāru saimniecību,

par

darbus.

noorganizēja

Cēsu

Sērmūkšu

Madonas

pavasara

tot

palīdzēja

bet

zemniekiem, niekiem.

stundām.

vairāk

nostrādāts

un

pirmorganizācija

pilsētas

pilsētu pirmorganizāciju vidū

954

jaunieši

Talsu

jaunajiem

sēklas

daudzu-

mus.

Vairākos

pēji

cības Arī

paņā

izveido

Priekuļu

«Jaunais

bezsaimnieka

No

un

rosmi.

skolām

Kārsavas

lauksaimniecības

šīs

ar

pagastos darbu

vidusskolu, vidusskolu,

mehanizācijas

[...].

sējas

Sevišķi jāmin

savu

kam-

Madonas

izcēlās

Aglo-

Kazdangas Lielplatones skolu

ko-

saimnie-

un un

komjau-

[...].

Komunārs»,

1941. g. 18. jūnijā

aktīvisti

un

daudzos

lauksaimniecības

aktīvisti

un

paraugsaimniecībām

par

skolnieki

apsveicamu

pionieri.

Ilūkstes

un

un

biedri zemes

komjaunatnes

pagastos

parādīja

Malnavas

nieši

brīvās

pionieri

apriņķa nas,

apriņķos

apstrādā

144.

nr.,

lespiests pēc

avīzes

teksta

IV

LATVIJAS

nodaļa

KOMJAUNATNE LIELĀ TĒVIJAS KARA LAIKĀ

(1941.—1945.

g.)

LATVIJAS

LIELA TĒVIJAS

KOMJAUNATNE KARA

LAIKĀ

(1941.—1945. g.) 1941.

gada

jūnijā hitleriskā Vācija nodevīgi

22.

Jau

kara

valdība ciešāk

pie

sakļauties

valdību,

celties

tautas

Komunistisko

cīņai

izšķirošai

Uzvara

VK(b)P

padomju

ap

vārdi

Aicinājuma sakauts.

dienās

pirmajās

griezās

būs

mūsu»

—

CX ar

Padomju

un

Padomju

un

fašistisko

taisnīga.

kļuva

par

vēl

aicinājumu

partiju

pret

«Mūsu lieta

—

uzbruka

Tēvijas karš.

Dzimtenei, sākās Lielais

mūsu

agresoru.

lenaidnieks tiks tautas

padomju

lozungu. Lai

vību

mūsu sociālistiskās

nosargātu

visi

nometni,

kaujas

visa

neatkarību,

un

spēki

kopīgam mērķim

nam

un

kļuva

līdzekļi

tika

sagraut

—

Dzimtenes

valsts

mūsu

godu, brī-

par

vienotu vie-

pakļauti

sakaut

ienaidnieku,

to

pēc iespējas ātrāk. PSR

Latvijas bas

sētas. pas,

sarosījās

lielā

vadībā

pirmajām

tika

kļuva

par

nomestas

karadarbī-

Latvijas

pil-

diversantu

gru-

bombardēja

vietējie buržuāziskie nacionālisti.

republikas

6000 cilvēku

no

lidmašīnas

teritorijā

Republikas

Mūsu

tijas

viena

Fašistu

joslu.

to skaitā

darbaļaudis,

komjauniešu

iesaistījās

cīņā

arī

vairāk

nekā

saime, Komunistiskās

fašistiskajiem

pret

par-

iebrucē-

jiem.

Kopā

Armijas

Sarkanās

ar

iebrucējiem

varonīgi

cīnījās

jaunieši. Rīgas kājnieku gas kā

ielās,

arī

Skrundas

un

ar

fašistiskās

iestājas

gastu_

iznīcinātāju arī

un

pret

hitleriskajiem

strādnieki

kursanti

un

kom-

patrulēja Rī-

diversantu

likvidēšanā,

daļām pie

armijas priekšējām

Aizputes.

Republikas pilsētās gvardes

karaskolas

ienaidnieka

piedalījās

kaujās

daļām

Liepājas

simtiem

mācību

un

apriņķos nodibinātajos strādnieku

bataljonos komjauniešu.

iestāžu

un

nodaļās

Sevišķi

komsorgi

un

organizēti

aktīvi

bija

skolu

pionieru

pa-

vadītāji. 139

sekretāri

komiteju

nodaļu

sekretārs niešu

Imants

A.

Bungā

apakšvienību,

B.

sekretārs, bija

sava

jaunieši atkāpās ķiem

te

un

Abrenes

strādnieku

Kuldīgas, Aizputes, Ventspils

komjaunieši

un

apriņ-

piedalījās

un

vienībās

citu

un

komitejas

austrumu

un

bataljonos

strādnieku

Rīgas

Tā

gvardes nodaļas

apriņķa

pilsētu

un

sek-

komitejas

komandiera vietnieks.

ziemeļu

uz

strādnieku

Madonas

apriņķa

strādnieku

apriņķu

Rīgu,

iestājās

karadarbībā.

ĻKJS Madonas komitejas

rajona bataljona

uz

jau-

un

varonīgajā

piedalījās

un

Rēzeknes

Fjodorovs,

rietumu

Republikas

organizācijas

komandēja

Rēzeknes

—

apakšvienību

apriņķa

kļuva par komjauniešu

Latvijas

Stauvers

bataljona rotu,

gvardes retārs

D.

rajonu

un

paraugu.

bataljonu

Liepājas

komandieri

aizstāvēšanā.

Liepājas

pilsētu

varonības

gvardes

Sudmalis

apakšvienības

sekretārs

īstas

Tā

priekšgalā.

apriņķu,

un

rādīja

strādnieku

stājās

Viņi un

darbinieki

CX

LĻKJS

daudz

bija

apriņķu komjauniešu

jauniešu.

un

Arī

brīvprātīgi

meitenes

vienībās

un

jaunietes kopā dāti

iestājās

Gandrīz

sanitāres

bija ar

sekretāri

visa

no

strādnieku

Jelgavas

gvardes

Valmieras kom-

medmāsas.

apriņķa komitejas

Valmieras

puse

strādnieku

iestājās

un

Mildu

gvardes

Kan-

bataljonā.

sastāva

bataljona

bija

komjaunieši. 1941.

joniem,

partijas,

saformēti

divi

piedalījās

kaujās

1000

Latvijas

dieris

sekretārs

stājās

A.

tos, sēdās tušo

ložu

jaunieša 140

Kad

E.

pie

Viņš

dzīvību

to

A.

neizdevās.

Kara

koman-

ievaino-

aizstāja

munīciju

drosmīgu

uz

kri-

priek-

reisu

zem

fašisti aiz-

liesmas.

glābt varonīgā

pirmajos

bija

komitejas

iznesa

šādiem reisiem

taču

bija

komandieri

prasīja,

Ozoliņu apņēma

viņu hospitālī,

ap ko-

Jelgavas

un

rajona

Ozoliņš

veda

daudz no

Liberts

nodaļas

Zariņš,

ložmetēja,

kas

veica Vienā

E.

rotu komandieri

Kirova

apstākli

šoferi,

mašīnu. A.

nogādāja

kas

bija

pulkos

Upesleja

E.

pilsētas

gūlās

bumbu krusas.

dedzināja viņa biedri

komsorgs

mašīnas

pozīcijām.

un

vadītājs

pie automašīnu stūres.

smagās

šējām

sekretārs

pirmais

Rīgas

vietā,

no

Šajos

pulka komisārs,

Ozoliņš.

kritušo

pulki,

brīvprātīgo

viņiem bija apakšvienību

nodaļas

LĻKJS

—

tika

Igaunijas

institūta

Skolotāju

strēlnieku

batal-

aktīva

Daudzi

strēlnieku

ĻKJS

gvardes

komjaunatnes

un

PSR.

CX

LĻKJS

latviešu

strādnieku

no

padomju

latviešu

komjauniešu.

mandieri. l.

sākumā

gada jūlija no

mēnešos

Cīņas kom-

krita

daudzi

18 un

1941.

gada

politisku

darbu.

retārs

Boroks

Rihlovs

divīzijas

slacītas

māsu

armijā

daļās.

pagrīdes

Gandrīz

tizāņu

pulkā veica

komjaunieši vidū

N.

Vagalis

A.

kaujās

tagad

Lat-

Kritušo

Reņko

ziemas

Irista Mas-

pie

PSRS

glabājas

Dzimteni veica

snaiperes,

—

Baškīrijā.

Tā

drošsirdību

meitenes šo

daļa

tika

med-

Latviešu

dienēja

kaujās

apbalvotas

citas.

un

aktīvi

360

Lielākā

daudzas

hospitāļos,

Par

meitenes apguva

nodaļās,

specialitātes.

kursus

piedalījās

arī

partizāņu

Minies,

no

L.

ienaidnieka

daudziem

A.

A.

Latvijas

B.

I.

no

no

Rēzeknes,

Ludzas,

Mikulovs

putes organizācijas.

M.

no

Atsevišķajā

A.

V.

un

L.

latviešu

J.

pa-

bija

pilsētām. no

Rīgas

Jankovskis

un

Samuilova,

Samsons,

Savickis

Jelgavas,

Par-

gada

teritorijā,

Frīdlande

Ruļevs,

S.

1942.

apriņķiem S.

Fiļkovs,

Daugavpils, Smirnovs

kas

okupētajā

Andžāns,

Vaļuks,

Kļeščenkovi

Rižeščenoks,

bija komjaunieši.

Padomju Latviju»,

reidu no

sastāva

partizāņu

«Par

Ņesterovs, F.

1941.

divīzijas

un

komjaunietes

partizāņu

komjaunieši

organizācijas,

un

vadīja

cīņā pret fašistiskajiem iebrucējiem.

puse

vasari

P.

un

kara

strādāja

Republikas

To

strēlnieku

sociālistisko

Lapa, M. Šīrone, I. Lužniece

un

V.

kas

Latvijas

nepieciešamās medmāsu

divīzijas

ap-

sanitāres.

Lai tiktu

armijai

R.

asinīm,

viņu

komsorgi

organizācijas.

drošsirdīgi.

un

Reinholda, kartes,

arī

uzdevumus

beidza

lielu

Spēku muzejā Maskavā.

medmāsas,

V.

latviešu

bezgalīgu mīlestību pret

savus

veica

pulka komsorgs,

pagastu

un

201.

kaujās

biedra

vidū

no

Lat-

Bungā, J. Blūms, R. Reinholds,

komjaunatnes

R.

sastāvēja

Daugavpils apriņķa komitejas sek-

bija ļoti varonīgi

bija

Bruņoto

darba

strēlnieku

Latviešu

kārtām

strēlnieku

jauno

apriņķu

komjauniešu

kavas

Sarka-

bija vairāk nekā tūkstotis

191. strēlnieku

apakšvienību

komjaunatnes

J.

bija

citi

un

Komjaunieši vijas

Viņi

LĻKJS

decembra

gada

galvenām

vidū

sekretāri A.

riņķu komiteju

Ar

divīzija

kuru

izveidota

tika

augustā

Sākumā

komjauniešu. I.

atradās

pagrīdes

aizmugurē.

brīvprātīgajiem, vijas

sekretārs

K. Riekstiņš,

pionieru vadītāji.

un

Armijas rindās, partizāņu nodaļās

divīzija.

A.

—

sekretāriem

komiteju

apriņķu

ienaidnieka

S.

Zars, Tukuma

komjaunieši, komsorgi

19

No nās

A.

—

komitejas

apriņķa

Madonas

LĻKJS

arī

cīņā

D.'Štauvers, Jelgavas

no

Blūms

brāļi

Valkas, no

Aiz-

partizāņu vienībā, 141

kura

ieradās

decembrī,

nietis V.

Latvijas ĻKJS

Vienības

V.

Kalnkaziņa,

gada

to

vidū

bija

A.

komjau-

Bungā, bet partorgs

—

Sudmalis.

V.

Miniča,

Šakale

1942.

komjauniešu,

komandieris

—

loceklis I.

O.

Komjaunietes I.

desmiti

Samsons, komsorgs CX

teritorijā

okupētajā

vairāki

meitenes.

desmit

arī

ienaidnieka

bija

L.

Nurža,

citas

un

bija

Jaroslavska,

drosmīgas

parti-

zānes.

Komjauniešu

noformēt

Latvijas

pavasarī

Latvijas

brigādes.

Visās

vadīja komjaunatnes

pamatu pagrīdes gada

Sekretariāts

Abrenes,

grīdes

martā

komitejas.

—

organizatorus

arī

Latgales

un

Neizdzēšamas

CX

rudenī kuras lās

izveidoja LĻKJS sekretāri

pilsētu

antifašistiskās

Milzīgā LK(b)P brigāžu un

M.

bija

apriņķu

partijas

nodaļu

un

pagrīdes

par

pirm-

komiteju apriņķu

—A. Pros-

Daugavpils —

apgabala

A.

—

Bungā.

komiteju

komitejas

locekļus.

vēsturē at-

partijas

laukos

un

rezultātā,

komitejas

organizācijas, darbība

gada

Nelegā-

veselu

nodibināja

darba

nelegālās

1943.

pilsētas komiteju,

Dž. Bankovičs.

organizāciju

antifašistiskā

LK(b)PCKun

Sudmalis, kas

komitejas

LĻKJS

apriņķu

partizānis,

un

un

pa-

sekre-

komitejas

apriņķa

nelegālo

Skreija

jaunatnes

bija un

aprīlī VĻKJS CX

apgabala

nelegālo Rīgas

organizatoriskā

CX,

3.

Daugavpils

un

Imants

pilnvarotais

un

un

pēdas Latvijas komjaunatnes

stājis drosmīgais pagrīdnieks LĻKJS

CX

Odiņš, Rēzeknes

B.

kuri

bija komsorgi,

organizācijas

Latgales

apstiprināja

gada

partizāņu

darbu.

Pimenovs,

P.

trīs

okupētajā teritorijā.

Abrenes

Par

radās

1944.

apriņķu komiteju

un

Ludzas

apstiprināts

birojs

vie-

gada pavasarī,

brigādi.

vienībās

LĻKJS

apstiprināja

Ludzas

taks,

apgabalu

Rēzeknes,

tāru tika

CX

24.

ievēro-

PSR

pieaugot,

darbojās

komjaunatnes

izveidošanai

organizāciju 1943.

un

jau

organizāciju

vienību

Partizāņu

ievērojami

partizāņu

teritorijā

brigādēs

1943.

ietekmē

uzvaru

skaitam

partizāņu

vienībā

Latvijas

ar

sevišķi jauniešiem.

Padomju Armijas iespēja

rezultātā

partizāņu rindas

tējiem iedzīvotājiem,

latviešu

darba

politiskā

jami papildinājās

un

veica

ko

partizāņu

partizāņu

aptvēra

tīklu

pilsētās.

visu

cīņa

okupēto

republikas teritoriju. Komjauniešu cīņas lozungs bija: «Labāk nekā

gūstā,

142

kaunpilna ar

dzīve

granātām

verdzībā!»

sevi

Lai

saspridzināja

nāve karalaukā

nekristu

kaujā

fašistu

ievainotie

Daugavpils

no

V.

Pušinskis,

kā

Dergačs,

V.

A. Ketlers,

komjaunieši

organizācijas

V.

gulovičs,

arī

V.

Vo-

Kļeščenkovs

Ludzas, M. Reizenbergs no Ventspils. Pašaizliedzīgi pagrīdes cīnītāji bija komjaunieši A. RendP.

nieks, P.

Latvijas

V.

Leibčs, V.

Bāliņš,

jaunatnes

J.

CX

tīklu

Matisāns

pirms

uzdevumā

viņa

gāja

1944.

bojā

partizāņu

J.

antifašistisko

plašu

nedēļas

dažas

savienošanās

nodaļas

apriņķos.

Rēzeknes

vasarā,

gada

Viņš kom-

Matisāns.

un

bija Lat-

LĻKJS

komsorgs

nodibināja

Daugavpils

izlūks

partizāņu

štāba

loceklis

gales apgabala komitejas

Jauntirāns,

V.

Pelnēns,

Drosmīgs

brigādes

partizāņu

organizāciju

B.

Misa,

Krūtainis.

Padomju

ar

Armiju. Lielu organizatorisku

pētās republikas CX

LĻKJS kura

1943.

cijas

jaunatnes

sekretāra

gadā

Republikas pavasarī

jaunieši

pulkā

1591.

un

partizāņu

vadītā

oku-

vidū

veica

operatīvā

grupa,

partizāņu brigādes.

komjaunieši

bija

latviešu

nakts

zenītartilērijas

uzticami

bija

jauno

darbu

pie Latvijas

un

1.

un

Āboliņa

K.

bāzējās

izveidotajā

organizācijas

politiski audzinošu

un

1943.

gada aviā-

Komjauniešu

pulkā.

šo

palīgi

arī

bumbvedēju

daļu vadībai kauji-

nieku audzināšanā. Pionieris izlūks

Katlaps

1941.

viešu

divīzijā.

gadā

strēlnieku

ar

divīzijā

partizāņu

okupētajā

grupu kur

teritorijā,

pionieru paraugam

domju Latvijas

Zigis tēvu

un

bija

mēnešos

bet

vēlāk

varonīgi

Pukinskis,

pionieris

brīvprātīgi

iestājās

muzikantu

dienēja

tanku

pulka

«dēlu».

no

Lat-

vadā. 1944.

Vē-

gadā

Zigi Pukinski nometa ienaidnieka viņš

sekoja

pionieri,

pirmajos

bataljonā,

ar

par kāda

viņš kļuva

kopā

kopā

kara

jau

strādnieku

Latviešu

cīnījās

Rīgas, lāk

A.

Valmieras

uz

no

gāja

bojā

kuriem

nāvē.

varoņa

iekšieni

zemes

izauga

drosmīgi

Šo Pa-

evakuētie

cīnī-

tāji. Daudzi

pionieri,

pirmo

iespēju

izlūki

un

B.

1500

V.

Brics,

iekšieni

tika

uzņemti uzskaitē dzīves

Daudzi

partizāņu L.

un

vietās

evakuēties, nodaļās.

neatradās

un

Latvijas

izmantoja Drošsirdīgi

bija

pionieri

Fcdosejcvs.

kas

evakuējās

armijas rindas

komjaunatnes

aktīvi

nodaļās

Groms, D.

republikas komjauniešu,

mes

jās

nepaspēja

iestājās partizāņu

un

spridzinātāji

Podskočijs, Ap

kas

vai

organizācijās

piedalījās organizāciju

komjaunieši

un

jaunieši,

uz

ze-

partizaņos,

kas

jaunadarba.

strādāja 143

bija «frontes brigāžu»

rūpnīcās,

gados kļuva formu.

Neskatoties

kara

uz

laika

nemitīgi meklēja jaunus ceļus, gumu,

krietni

un

kara

gurē

laikā

pašaizliedzīgi

darba

komiteja,

VK(b)P

pilsētas

apgabala izpildu komiteja apbalvoja 1941.

Goda

ar

komisariāts

PSRS

Par

pilsētas izpildu Molotovas

apgabala komiteja

Melnās

metalurģijas

teicamnieka»

«Sacensības

gadā Latvijas meiteņu

apriņķa

Ribaks.

vēlāk

un

ražī-

aizmu-

Ilūkstes

Pēteris

VK(b)P

locekļi

Frontes

Gubahas

komiteja un

rakstiem,

ar

—

citus.

strādāja

viņu

to

darba

paaugstināt

audzēknis

frontē

organizācijas

grūtībām,

darbā

apsteidza

komjaunatnes organizācijas sasniegumiem

kā

brigādes kara

darba

jaunatnes avangarda

par

Sīs

locekļi.

grupa, kas

nozīmīti.

strādāja

konservu

fabrikā

Fergānā, brīvprātīgi pārgāja strādāt elektrostacijas celtniecībā, jo uzskatīja par savu komjauniešu pienākumu

6

šai

palīdzēt

T.

komjaunietes normas

O.

un

Uzbekijas

Repšes

jaunceltnē.

brigāde

Turbiņas

Zemes

izpildīja

brigāde

3

—

darbos nekā

vairāk

vienā

normas

maiņā. arodskolās

Labākajās mācīja

no

bija

nodibinātas

evakuētos

Latvijas

kas

grupas,

pusaudžus

ap-

dzim-

bērnus

un

tajā valodā. Vairākās MTS bija noorganizēti lauksaimniemehanizatoru

cības

arodskolas

«frontes

arodskolas

novas

latviešu

rajonu

mehanizatoru

un

grupa

jauno

saņēma

Iva-

apbalvota speciālisti

jaunie

jaunieši

Daudz

nozarēs.

nosaukumu.

tika

Donbasa

Latvijas

jau-

un

Taškentas

Tā

pasūtījuma izpildi

par

goda

Daudzi

piedalījās

grupām

atjaunošana.

saimniecības

audzēkņi

brigādes»

karogu.

Jaunieši

strādāja.

un

atslēdznieku

Sarkano

ceļojošo

mācījās

latviešu grupas

armijai izcīnīja

kursi.

sagatavošanas

pašaizliedzīgi

nietes

atbrīvoto

citu

un

strādāja

lauk-

arī

lopkopju,

apbalvojumus

ar no

laukkopju savu

par

darbu.

No

Latvijas

vienības

zīmējot 25

evakuētie

sacensībā

VĻKJS

jaunos

par

25.

aktīvi

jaunieši godu

VĻKJS

Vissa-

gadadienai. CX

LĻKJS

gadadienu,

rūpniecības

piedalījās

25.

lauksaimniecības

un

At-

apbalvoja pirm-

rindniekus.

Republikas atradās kara ienaidnieka

juta 1942.

144

to lielo

gada

komjaunieši

gados

—

okupētajā

gādību,

vasaras

un

jaunieši,

lai

armijā, partizāņos, teritorijā

kādu

vai

izrādīja

vadīja pirmā

kur

evakuācijā, LĻKJS

darbā

arvien

CX, kuru

sekretāre E.

viņi

arī

pagrīdes

sa-

kopš

Ankupe.

Kara kās

laikā

jauniešu

un

Pie

kurā

sagatavoja

VĻKJS CX binieku

niecisko

Lai

natnes

18.

gada

apriņķa

strādāt

latviešu

gvardes

stāvā

daudz

bija 13.

gada Rīgu.

piedalījās

Padomju

Armijas

sāka

apkārtnē

atbrīvotās

Kurzemē

130.

130.

latviešu

un

strēlnieku

gada

organizāciju,

korpusā

oktobrī

bija

—

rindās

un

padomju darbinieku operatīvajām darbinieku

jaunatnes uzsāka

komjaunatnes

iesaistīšanu

nes

Apriņķu

un

operatīvās

tautas

1686

kopā

grupas,

100

tejas

Smirnovs

g.

nelegālās ienaidnieka

bija

sāka

kas

nekavējoties

strādāt

apriņķa

sekretāru

komitejas

un

Padomju Armijas piedalījās

ka

tā

rūpniecībā,

—

400

Ludzas

un

strādāja par

jaunat-

jau evakuā-

bijušie kom-

P.

piemēram, par

apriņķa

apriņķī

par

LĻKJS komi-

LĻKJS

Pimenovs,

kas

Latvijas komjaunatnes

sekretāru

okupētajā teritorijā, vadīja

pašaizliedzīgi

10

par

Abrenes

apstiprināts

un

atjaunošanā.

darbinieki

—

Atbrīvotajā

komitejas

1943.

No

L.

sekretāru.

apriņķa jau

bet

kaujām

komjau-

partijas

jaunatnes pagrīdes darbinieki. komiteju Tā, bijušais partizānis V. Ņesterovs tika izraudzīts

Rēzeknes,

no

bijušie

komjaunieši.

ar

izveidošanu

saimniecības

komjaunatnes

jauniešu

pirms

ap

laikā

grupām ieradās arī kom-

organizāciju

pilsētu komitejās

cija sagatavotie

bija

apriņķos

Šai

daudzi

strēlnieku

kuru

Atbrīvotajās pilsētās

atbrīvošanu

mobilizēto arī

sa-

1944.

galvaspilsētu

korpuss.

kā

teri-

ienāca

kuru

daļas,

Rīgas

par

teritorijas,

latviešu

1944.

—

PSR

teritorijā

PSR

Latvijas

virzienā

republikas

partizāni.

Ludzas

daļas

Latvijas

PSR

divīzijas

cīnījās jau vairāki tūkstoši

korpusā

natnes

strēlnieku

atbrīvoja

Rīgas

ari

saim-

komjau-

republikas komjaunatnes audzēkņu.

oktobrī

Kaujās

un

attiecīgajām

praksē.

izvirzījās

jūnijā ciema

Šķaunes

kas

torijas atbrīvošanu. Pirmās Latvijas 43.

apgabalu

komjaunatnes

uz

risināšanā,

organizācijām

1944.

dar-

pieredzi, daudzus

darba

apgūtu

viņi piedalījās to organizatorisko

jautājumu

par-

grupa,

palīdzēja nākamo komjaunatnes

nosūtīja

kur

komitejām,

bija

Kirovā

darbiniekus.

komjaunatnes

sagatavošanā.

komjauniešus

kadru

K(b)P CX organizētajiem

darbinieku kursiem

daudz

komjauniešu

darbinieku

komjaunatnes

Latvijas

padomju

un

ari

kā

republikas

evakuēto

darbu

vidū,

sagatavošanā. tijas

ĻKJS CX veica ievērojamu politis-

Latvijas

audzināšanas

un,

atrazdamies

tās darbu.

daļām

demobilizētie

komjaunieši

tautas

saimniecības

atjaunošanā

lauksaimniecībā.

Viņi

novāca

drupas

un

145

atjaunoja elektrostacijas, dzelzceļus, tiltus, slimnīcas, skolas

un

dzīvojamos

Latvijas bība

Lielā

namus.

komjaunatnes

Tēvijas kara

organizācijas kaujinieciskā gados frontē,

partizāņu

cīņā ienaidnieka okupētajā teritorijā un aizmugurē, viņu ieguldījums fašistu izpostītās

pagrīdes frontē

niecības

ĻKJS

atjaunošanā

vēsturē.

ir

slavas

pilna

lappuse

dar-

nodaļās, darba saim-

Latvijas

Nr.

No

VĻĶJS

lēmuma

CX

par

1

militāra

darba

pasākumiem

komjaunatnē 1941.

Sakarā

stij

ar

VĻKJS

cijām

fašistu

vācu

CX prasa

desmitkārtīgi

ciplīnu

un

gada

23.

jūnija

uzbrukumu

nodevīgo

no

visām

pastiprināt

modrību,

VĻKJS CX prasa, lai katrs komjaunietis pret ienaidnieku

cīnīties

un

Dzimteni, godu

Katrā

un

—

komjaunatnes organizācijā jābūt

izpletņu lēcējiem, ložmetējniekiem,

riem,

radistiem,

kaujiniekiem

izd. 3.

5.

utt.

ugunsdzēsējiem, [... ]

gvardija»,

ir

gatavs ņemt aiz-

uzbrucēju, saviem

strēlnie-

šoferiem, sanitā-

pretgaisa

aizsardzības

1

sēj.,

II

komcomoa»,

«Molodaja

—

dis-

brīvību.

kiem,

«Toeapuiu,

organizā-

saliedētību,

organizētību.

ieroci rokās stāvot

val-

mūsu

komjaunatnes

lespiests

1969,

pēc

Tulkots

grāmatas teksta, no

krievu

valodas

Ipp.

Nr.

No Latvijas ĻKJS CX VĻKJS CX par Latvijas

2

sekretāra

E. Liberta ziņojuma ĻKJS CX darba organizēšanu

1941. gada 30. septembrī

[...] No Latvijas rovas,

Gorkijas,

lotovas

apgabalos

Pārbaudot

evakuētie

Jaroslavļas, un

galvenokārt apmetušies KiIvanovas,

Cuvašijas

vairākus

un

apgabalus

Cuvašijas APSR utt.), noskaidrots, 1

Tālāk

sanitārajās

norādīti

konkrēti

apmācībās,

kā

komjauniešu pretgaisa

arī

Kuibiševas,

Tatārijas

Gorkijas,

(Kirovas, ka

evakuētie

uzdevumi un

Mo-

APSR.

jaunieši

militārajās

ķīmiskās

un

aizsardzības

darbā. Red.

147

pilda

2—3

Aņinas

Jauniešu

maiņā. Tā,

normas

kolhozā

rajonā

labības

Lai

darbā,

«Boļšoj

Tas

kārtas kārt

jauniešu

trūkst

Lai

sniegtu

un

organizēt

Gorkijā.

šī

no

abiem

Tautas

Komisāru no

ir

neapmievīriešu

(vairums

Galveno-

Armijā).

platības.

latviešu

jauniešu

uzskatām CX

vidū

nepieciešamu

par

biroja locekļiem [...].

trijnieka

pārējiem

uzskatām

ielikt vienu

dienā.

dzīvojamās

evakuēto

Bez tam

publikas sastāvā

un

LĻKJS

no

vienam

bet

CX,

VĻKJS

Sarkanajā

viņiem palīdzību, ka

nedējas

trīs

normas

apstākļi

meitenēm

par

apavu

darbu

trijnieku

Noteikt,

izpildot

iestājušies

apģērba,

organizētu

Baltais divas

sadzīves

un

sakāms

sevišķi

komjaunieši

Menger» un

iz-

APSR

jaunieši ļoti aktīvi piedalās ražošanas

materiālie

viņu

rinoši.

padomju

un

pamatmasa

piemēram, Tatārijas

Grīnbergs

novākšanā,

gan evakuētie

kolhozos

komjauniešu

un

Krautmanis, Mackevičs,

strādāja

ražošanā

nodarbināti

galvenokārt saimniecībās.

Maskavā

jāatrodas būs

centrs

Kirovā

un

nepieciešamu Latvijas

par

Padomes

apgabalu

re-

trijnieku darbinie-

vadošajiem komjaunatnes

kiem.

TRIJNIEKA

Organizēt

1.

litisko

un

Latvijas evakuētos

audzināšanas

materiālos

sadzīves

un

Izpētīt

2.

no

darbu

to

:

veikt po-

jauniešus,

vidū

radīt

un

normālus

apstākļus. kadrus

sagatavot

un

UZDEVUMI

darbam

komjaunatnes

Latvijā. 3.

Vadīt

niešu

—

iegūstot pastāvīgu Noraksts, 201.

f.,

komjaunatnes

nelegālās

partizāņu

LKP

CX

1. apr., 3.

informāciju

1.

3.

201.

latviešu

strēlnieku

[...]

Par

Bogdanovs cijas

148

8. un

komjauniešiem

noraksta.

krievu

no

valodas

biroja

strēlnieku

sēdes

pulka

protokola

21. novembri

rotas

Viena

aktīvi

92.

divīzijas

gada

strēlnieku

Bungā.

[...]

3

komjaunatnes organizācijas 1941.

darbu.

lespiests pēc Tulkots

lapa

—

Nr.

No

viņu

par

jau-

un

okupētajā teritorijā,

PA,

PVI

1.,

organizācijas

grupas ienaidnieka

komjauniešu

daļa

no

strādā,

rotas

ceļot

darbu

ziņo

pirmorganizā-

savu

politiskas

līmeni. Sevišķi labi savu uzdevumu veic grupas vadītājs Vinčikovs. Notiek regulāra avīžu lasīšana. Patei-

izglītības

coties nāk

kaujas

politiskais

nodrošinājis

daudz

Ļoti

lapiņas.

Trūkumi:

vadītājs.

iesaistīti

pilnīgi

katrā

iniciatīvai,

komjauniešu

LKP CX 3.

PVI

10.

apr.,

301.

PA,

/., 21.

darbību

Babris, A. Bungā,

J. Vitols

f.,

lespiests pēc oriģināla

lapa

Nr.

No

4

CX sekretāra atskaites

LĻĶJS

nav

komjauniešu

par

B.

netiek

komsorgs

un

iz-

palīdz

vēl

komjaunieši

darbā,

kontroli

ikdienēju

pirmorganizācijai

visi

organizācijas

sistemātiski

vadā

darbu Ne agrāk

komjaunatnes

par

okupētajā Padomju Latvijā 1941. gada novembri,

par

ne

velak

par 1942. gada februāri1

KOMJAUNATNES

PAR

ORGANIZĀCIJAS

PAGRĪDES

DARBU

LATVIJĀ

Vācu kas

okupētajā Padomju Latvijas

apriņķa

fronti)

igauņu biedru

organizācija

no

riņķa nieši tātā

Liepājas

pilsētas kara

piedalījās

apriņķa

un

ostas

Rēpcli,

organizācijas

Sudmali

un

b.

un

organizācijas

aizstāvēšanas

uz

grupa

komjaukā

cīņās,

apPel-

rezul-

iespējams, ka liela biedru daļa krita.

No

igauņu

frontes

jaunatnes

un

apriņķos)

atgriezās

natnes un

b.

aizgāja

pilsētas

Liepājas

sekretāriem

ar

b.

apriņķa

un

visa

un

Val-

teritorijā palika

komjauniešu

sekretāru

pilsētas

Leibču

b.

organizācija

nēnu.

apriņķa

ar

Daugavpils

sekretāru

ar

(daļa

organizatoru

grupa

(11

uzdevumiem

ar

darbā

partizāņu 12 b.

jauniešu)

komjauniešu Medņa b.

Rendnieka

[1941. g.] oktobra sakuma uzdevumiem

1 Datēts

pec

un

un

uz

(Cēsu

liela b.

kom-

nelegālajā

Latvijā

un

grupa

Rīgas

komjau-

Muižnieka

vadībā

vadībā.

Latviju

nelegālās organizācijas

ar

partizāņu

darba

nodibināšanai

tika

satura. Red.

149

nosūtīts b.

un

Pauls

Bāliņš (kuru paredzēja

locekli). Bez tam tajā

trijnieka

uzdevumiem

speciāliem

ar

par

organizācijas

pašā laikā partizāņu

bija

nosūtīti

darbā 30

apmēram

komjaunieši. [... ] PVI

LKP CX 1.

11.

apr.,

201.

PA, 47.

I,

f.,

lespiests pēc oriģināla

lapa

Nr.

No 201.

strēlnieku

latviešu

komjaunatnes Ne

Pašreiz ienākuši

tiem

sastāva

dējošā Ar

27

ir

kā

atzinība

komjauniešiem

trīs

jaunākā 8

1

kandidāti.

VĻKJS. trīs

un

jaunākā

pulka

Uzņemti

76

vidējā komanvidējā koman-

26

un

Pavisam

komjaunieši.

pavēli

komandiera

pulka

izteikta

biedri

un

strēlnieku

atskaites

novembri

gada

uzņemšanai

divi

Tādējādi

dējošā sastāva.

1941.

par

pieteikumi no

92.

divīzijas

organizācijas

194 biedri

uzskaitē 107

biedri,

jauni

agrāk

5

kaujas

un

izsniegtas

komjauniešiem

11

balvas

izteikta

un

[...]

teicamniekiem.

politmācību

pateicība

[...]• Sagaidot kus,

visu

mās

šefību

ļošanu

un

par svētku

sienas avīžu

avīzes

rota

veica

sienas

teriālus 9

saistības

uzņemtās

izlūku

un

visu

revolūcijas svēt-

sociālistiskas

komjaunatnes

novietojuma

par

strēlnieku

iniciatīvu

Oktobra

rotu

Vislabāk 1.

Lielas

apakšvienību

organizācijas

ārējo

un

izdošanu. 2.

izpildīja

vads.

kā

apakšvienībām,

arī

uzņēmās

kuras

ložmetēju rota,

Komjaunieši

izdaiļošanas darbu,

avīzēm,

uzņēizdai-

iekšējo

pašas

savu

uz

nodrošināja noformēt

nebija

ma-

sienas

spējīgas

to

izdarīt, jo nebija zīmētāju.

Komjaunatnes un

organizēts rotā

1.

un

3.

2.

darbs

organizācijas ložmetēju

ložmetēju

rotā

rotā

ir

un

arī

vislabāk 8.

nostādīts

strēlnieku

vislielākais

rotā.

jaunuz-

ņemto biedru skaits [...].

VĻKJS pulka biroja

sekretārs B.

lespiests pēc oriģināla

LKP CX PVI PA, 301. f., 3.

apr., 10. 1

150

Datēts

L,

38.

pec

un

39.

Babris

lapa

satura. Red.

Nr.

No 201.

latviešu

strēlnieku

6

artilērijas pulka

220.

divīzijas

biroja sekretāra B. Fjodorova

komjaunatnes organizācijas

ziņojuma 1942. gada 15. aprīli

Ziņoju laikā

220.

par

1942.

no

1.

15.

darbu

kā

aprīlim,

arī

par

uzņemtajiem, izslēgtajiem

ievainotajiem.

Uz

1942.

cijas,

kurās

1.

g. ir

aprīli organizācijā

43

tīti

notikušas

sekojoši

zēšana, tīšana.

2)

uzņemšana

visa

VĻKJS

1942.

sacensību

biedri.

Sapulcē apsprieda

organi-

lietu

personīgo

pulka komjauniešu sapulce,

apska-

sacensību

par

8

1942. g.

sēdes, kuras

pirmsmaija

VĻKJS, 3)

IV līdz

1.

g.

tiem

no

iesniegums par

viens

komsorgu apspriede

sociālistisko

«Pirmsmaija kusi

1)

jautājumi:

Notikusi

no

pirmorganizā-

kandidāti,

VĻKJS biroja

divas

7

bija

un

neizskatīts

Laikā

uzņemšanu VĻKJS. 15. IV

biedri

VĻKJS

VK(b)P biedri, palicis

ir

līdz

biroja

VĻKJS

pulka

aprīļa

skaitlisko sastāvu,

organizācijas un

artilērijas

gada

šādu

izska-

jautājumu: Noti-

organizēšana.»

piedalījušies

kurā

17

«Komunistu

jautājumu:

komjauniešu uzdevumi kaujas pavēļu izpildīšanā.» Šai

un

laikā

rindās

VĻKJS

3

uzņemti

biedri

[...].

Saņemti divi

iesniegumi par uzņemšanu VĻKJS, taču birojs

izskatījis; komjaunatnes

dokumentus

nav

tos

saņēmuši

nav

vēl

pieci

VĻKJ Savienībā uzņemtie biedri. Uz

1942.

biedri,

kas

VK(b)P

rus

15.

IV

apvienoti

biedri

Kaujās,

sevišķi

g.

3.

kuras

izcēlās b.

ienaidnieka

apr.,

PVI PA, 15.

I,

8.

7

organizācijā

pirmorganizācijas,

ir

39

VĻKJS

skaita

to

7

[...]. notika A.

1942.

uzbrukumus,

301. un

no

Reva, kas

vienmēr teicami vada

LKP CX

VĻKJS

9.

un

f., lapa

g.

22.

ar

savu

kā

arī

111

līdz

bateriju b.

15.

IV,

atsita čet-

Suščinskis,

kas

koriģē uguni.

lespiests pēc oriģināla. Tulkots

no

krievu

valodas

151

Nr.

No

7

Latvijas ĻKJS Liepājas apriņķa komitejas I.

vēstules

Sudmaļa

1942. gada 18.

biedri!

Dārgie uzrakstīt

Pašreiz

Pēc

iespēja

kara

Pēc

sarī, aprīlī, šauti

partizāņu 2

ir

mītiņā.

l

vienībā

Lūk,

Reiz

Natai

un

mani, lai atmin bērnus

lepns

nerauj.

uzraksts:

dzīvosim vēl

māti

uns!»

4

velns

sprādzes

LKP CX PVI PA,

priecīgi.

un

1., 77.

No

lespiests pēc oriģināla

101. f.,

Līdz

[...] sekretāri

1

3

4

Nata

152

gada

—

Dievs

ar

g.

Buse

un

25.

maijā

I.

Marija

mums!

karavīru

pastāvīgi

B.

biedrs

kuriem

Antonovs

Sudmalis

tikai

strādāja

Berkovičs,

un

Rīgas

Ivanova

iestājās

divi

pagājušā

(I.

Prole-

Zaharova

vienībā Baltkrievijā. Red.

Natālija Buse, —

LK(b)P CX

1. augustā

gada

martam

palīdzēja

partizānu

Maruse

armijas

N.

—

rudeni

1942.

2

š.

8

atskaites

Latvijas ĻKJS CX 1942.

segvārds)

Sudmalis

lapa

Nr.

gada

ir un

1942. g.

jūnijā

4. apr., 6.

savus

man

hitleriešus

Imants 18.

iespē-

izbrauca

degunu par

ka

Izdzīsim

ka

radio-

ja

abām meitām

jostas

uz

kādā

Zinu,

radiofonā,

nenokar

ap-

izņē-

esmu

vien.

put

sakāmvārdu,

tam

mit

un

dienā. Lai

veco

bez

«Gott

ilgi

ar

kara

vecum

Un

bez

gribu lūgt painteresēties,

, viņa

Liepājas pirmajā

no

Pašreiz

ka

viņu

dzirdēju

3

jams, par Marusi

[...].

visi

un

Pava-

pagastā.

nošauti

vāciešus,

,

Maskavā.

c.)

v.

sitam

rudeni

apriņķī. Komjaunieši

pagastos

(Asītes, Pampāļu

no-

pieda-

neveik-

un

dzīvoju

lecavas

savā

un

Dažos

vārdus

vada sastāvā

fronti

apriņķī,

biju Liepājā

cietumā.

un

muma

Nata

Bauskas

Latvijā,

ziemu

trīs

Liepājā

krišanas

Liepājas

mēģinājumiem sasniegt

smīgiem

jums

sākšanās

kuras

organizēju komjauniešu vienību, lījos cīņās pie Liepājas.

jūnija

ir

man

likteni.

savu

par

sekretāra

Latvijas ĻKJS CX

Latvijas

Sudmale, (vācu

vai.)

I.

ĻKJS

CX

Sudmaļa Šādi

jostas sprādzēm. Red.

sekretāre.

dzīvesbiedre.

uzraksti

bija

uz

Red. Red. fašistiskās

tāriešu 1.

rajona

martu,

sekretārs

komitejas

darbam

radiopārraides

V.

Sākot

Pujāts.

ar

darbi-

jauna

piesaistīta

niece biedrene A. Tirzmala.

CX 16.

sāka

aparāts

aprīlī

VĻKJS

tora

[1942.

instruktori

gadia]

Komisek-

sevišķā

viens

un

aprīlī.

Centrālo

mūsu

apstiprināja

trīs

teju: divi sekretāri,

tikai

veidoties

CX

vadītājs. [. .. ] darbā

Propagandas vieta

galvenā lizēt

[ir]

aktivizēt

un

un

Līdz

l.

divas

[1942.

nedēļā

reizes

54

mobi-

jaunatni

sāktas

notikušas

augustam

uzdevums

Latvijas

okupētās

regulāri

notiek

janvārī

laiku

uz

teritorijā

okupētajā kuru

iebrucējiem. Pārraides

ņai pret vācu

nūtēm.

ienaidnieka

radiopārraidēm,

cī15.

g.]

20 mi-

pa

radiopārraides

[...]■ Radiopārraižu redakcija tāža rētu

—

Latvijas

Padomju

piem.,

mas,

iespaidīga

A.

Baloža

vēlēties vēl vairāk

atbilstošas

darbiem,

dažādot

mēģina

gadadienā

un

piemērotu fragmentu

tautas

dziesmas

dzejas. Va-

no

cita

un

radiomon-

bija

raidludziņa

for-

pārraides

rakstnieku

veida

dažā-

dību.

pirmais

revolūcijas

svētkiem

Ziemā

bija

Latvijā

un

Līdz

nogādāti

divi

dienestu

darba

nomešanu.

[uzsaukumu]

mai-

tikai

sociālistiskās

Oktobra

pret

otrais

ar

aģitāciju.

bija

Lielās

uz

—

grūti

rakstisku

ar

okupētajā

uzsaukumi:

cijā].

ir

stāvoklis

Bēdīgāks

jam jaunatnei

[Vā-

Jūnijā

radās

plašākas iespējas. Jūnija mēneša plānā bijām nosprauduši [uzdevumu] izdot četrus uzsaukumus. Sagatavoti tika visi

četri, bet nodrukāts

mugurē]

tikai

tiskā

mītiņa

viens

uzsaukums

Noorganizēts kais

Latvijas

Komjaunatnes CX Pa

divīzijas

Kirovas,

Tatārijas sūtīti

un

jaunatnes

un

aprīli, uz

kad

rezerves

pārstāvju

Ivanovas

jaunatnei

uz

uz

tika

iz-

divīzijas

par

Šie cilvēki

piedalī-

vietām, lai palīdzētu kara

brīvprātīgos.

Buse aizbrauca rasts

apgabaliem,

autonomajām republikām

pastāstīja aicināja pieteikties tajā.

pulku,

pretfašistis-

komjaunieši.

pulka komplektēšanā.

kuri

noformēt N.

aiz-

pretfašis-

piedalījusies Sarkanās Armijas

rezerves

jās arī iesaukšanas komisijās komisāriem

8

Gorkijas, Jaroslavļas,

instruktori,

veidošanu

aktīvi

Cuvašijas

un

jaunatnes

jaunatnei [...].

radiomītiņš, kurā uzstājās

latviešu

nogādāts [ienaidnieka

un

Vissavienības

—

Sakot

[...]

divīziju

darba kontakts

un

ar

B.

ar

š.

g.

Berkovičs

divīzijas

polit-

vadītāju palīgiem. 153

No

atskaites

divīzijas sākām saņemt regulāras

vienību

un

komjaunatnes sēžu

organizāciju

darbu

[organizāciju]

protokolus,

tāpat

arī

no

daļu

par

pirm-

un

pulka.

rezerves

[...]

nizācija V.

ar

par 99

augusi

ņemšanai

Pujāta

izvirzīšanu

Liela

biedri.

Ja

jaunākā

augšana paši.

niešiem, Darbs

viešu

lai

jauniešiem

Jau

[1942.

ievainoto

kulturāla

vosibirskas,

ar

vienu

hospitāli, vienu

Irbītes

CX

«Cīņas»

ar

nosūta

ņas» viešu

13.

ansambļa

ir

un

izvērst

arī

redakciju,

Jaroslavļas

Mūsu

hospitāļa komjauniešiem izvedusi

brošūras

un

13

ar

tules

namus

ar

ievainotajiem

Ar

LPSR

1

vispārējā

—

154

l.

Jaroslavļas hospitāli.

lat-

«Cīlat-

PSR

Latvijas

Krūze

pārrunas par un

Tatārijas

Bērni raksta vēs-

draugiem.

mākslas

kara

3016.

instruktore

divas

un

Uz

vēstules.

eksemplārus

komjauniešu uzdevumiem. Sasaistījām Savas bērnu

Orskas

latvieši.

apgabala

notika koncerts

piedalīšanos.

Jaroslavļas

hospitāļiem

vairāki

40

ap-

No-

ziņo, pastāv

vienu

un

apgabala

lai

.

noorganizēta

mums

avīzes

1

darbu

pildās, jo vēl

hospitāļiem nosūtījusi

jūlijā

viņi

levainoto

daļai

pa cik

[ārstējas]

sūtītas

hospitāļiem.

hospitālī

Mākslas

uz

un

jau-

Vseobučā»

nolēma

Molotovas

Ivanovas kur

atzīst

gadā dzimušajiem

apkalpošana

vienu 16

hospitāli,

valodā.

Norunāts

šī

ar

hospitāļiem tiek

šiem

viešu

ar

arī

to

īstenošana.

Sarakstīšanās,

Maskavas, kā

aiz-

vidējā

komjaunatnes

lēmums lēni

tā

Ivanovas

Kirovas,

pilsētas hospitāļos.

fronti kā

fronti

tiem 17

ieslēgties

šis

noorganizēta

un

strēlnieki,

uz

uz

Tomēr

CX

maijā

vidū, bet

kareivju

meklēšana

19.

no

par

rezerves

iestāties Sarkanajā Armijā. «Cīņā» ievietotu rakstu «Lat-

nepieciešams

gada]

pietiekoši

nav

1924.

vienu

ar

brauks

pulka

Ap-

pieņemti 153

pietiekama,

nav

tos

sagatavotu

aprobežojies

laikā

Mēnesī

tagad 236,

ar

uz-

sakarā

referēja

priekšzīmīgi

rezerves

pulkā vēl

strādājusi

nav

ja

sastāva.

komandējošā

rezerves

CX

tad

uzlabojās

Pēdējā

tā tālāk

un

orga-

sagatavoti

Berkovičs

aug.

ir,

no

brauca 90 komjaunieši, 42

B.

strauji

agrāk

darbs

pulkā.

nozīme

mīnmetējnieki, artilēristi komjaunieši.

52

politvadītāja vietnieku.

par

uzdevumiem

pulka pirmorganizācija jauni

pulkā

pulkā,

rezerves

komjauniešu

divīzijā komjaunatnes

komjauniešiem,

Rezerves

partijā.

būdams

rīlī,

laikā

divu mēnešu

Pēdējo

lietu

vadītāju

apmācība. Red.

biedru

Herbertu

Lī-

kurnu līdz

norunājuši

esam

š.

divus

ļas hospitāļos vienu

koncertu,

[1942.

apmeklēšana

CX

LĻKJS [savākt] nieši tās

[1942.

fabrikā, kurā

summas

dzības

Fabrikā

vakaru.

jaunam

ne

komjaunieši

rosīgi

vāc

savākuši

divīzijā

un

tiks

tanku

Komjausavāk-

klāt

drau-

jaunatnes

katram

[rubļu],

s—lo5—10

vairāk kā

apgabalos

arī

kolonnai

izpildīts. Te nāk

18 000

ap

[...].

tiem

par

sarīkojām

savākts

dodot

summas

šefību

rubļu.

mēs

strādniekam

Tā kā

Latvijā.

nolēma

maijā

40 000

Maskavā

A. Pelše

hospitāļos. CX komjaunat-

lēmums

Šis

rbļ.

100 000

savākuši

19.

par

[strēlnieku] sistemātiska

uzņēmusies

g.]

Biedrs stāvokli

svētdienu.

referēja

Maskavas

piecos

pirmorganizācija

nes

[sniegt] Jaroslav-

Botkina hospitālī Maskavā

katru

ievainoto latviešu

Noorganizēta

koncertiem

plānu

paredzēts

koncertus,

Udeļnijā

jūnijā Udeļnijā

25.

g.]

sastādījuši

un

Plānā

septembrim.

g.

rubļus. krietnas

un

pulkā, domājam,

rezerves

ka

plāns būs izpildīts. [... ] Pašlaik 450

uzskaitē

mums

jaunieši

gandrīz

—

āzijas republikām vairāk 64

evakuēto

komjaunieši

Pagājušajā grūti

višķi

to

evakuētās

par

centās

komjaunieši Par

kārtas.

uzskaites

Jaroslavļas

un

Vidus-

nav.

Vis-

apgabalā

—

jaunieši.

LĻKJS CX darbinieki galveno vērību jaunatnes

bija

iekārtošanai

Kirovas

kuru

iekārtot

jauniešus

darbā

pieņēma ko-

rajona

materiāli

un

se-

izskatīja

un

komjaunatnes

Jo

jautājumu

stāvokli

birojs

komitejas

pildot

darbā. kur

apgabalā,

materiālo

apgabala

attiecīgu lēmumu miteja

nekādas

[ir]

jaunatnes

Kirovas

VĻKJS

165

vasarā

ar

kā

tikpat

un

evakuētie

sieviešu

jauniešu

evakuētās

piegrieza

402

visi

tiem

palīdzēt.

Pagājušā natnes

gada

sapulces Kirovas,

[...].

Lai

natni,

lai

tika

vasarā

gūtu plašāku jaunatne

sasauktas

Gorkijas un

un

saiti

dzīvāku

dzirdētu

CX

evakuētās

Ivanovas

vadošo

evakuēto

ar

jau-

apgabalos

balsi,

jau-

sākām

ar

to, ka izsūtījām CX vēstuli evakuētai jaunatnei. 2 Arī

instruktoriem

rādījumiem,

apgabalos

kā

vest

politisko

Turpmāk ļoti

liels

palīgs CX

tori.

Ar

VĻKJS

CX atbalstu

1 2

LKP CX

Turpat,

un

PVI

CX

izsūtījām

masu

būs

atļautiem

vēstules

darbu seši

apgabalu

līdzekļiem

palīdzību padomju-partijas

PA,

11.—14.

201.

f.,

1.

apr,

115.

1,

ar

no-

jaunatnes vidū.

un

kursus

1.—3.

instruk-

partijas Kirova

lapa. Red.

lapa. Red. 155

beidza

komjaunieši.

20

natnes darbā.

No š.

1. marta ir

g.

jaunatnes

360

traktoristu

valdības

vien

apgabalā instruktori

evakuētie

mus

1

Savā

bērni.

Tatārijā

—

Uz

visiem ir

[namu], valodās.

bērni

bērnu

Mēs

bērnu

trijās koncentrētās

apgabala Vozņeseņijā —

ceļā

162

divus

—

Gorkijas 23

Ar-

bērnu

na-

apgabalā. [... ] ari

ieskaitot

Kstiņinas

krievu

bibliotēkas

namus

bērni,

turieni vēl

uz

apmeklējuši

namiem,

bērnu

šie

mūsu

kolektīvs

jauniešu

un

atrodas

un

Ivanovas

aizsūtītas

visi

palikuši

beigšanas. Tagad

Menger

darbinieki un

tikai

Novosibirskas

Tirļānos. [... ]

25 bērni

—

CX

Ar

nekādu

viņus.

Ivanovas

namos:

kur

plā-

no

jaunieši.

zināms

apgabalos

skolu

lai

CX nebija

traktoristi,

komjauniešu

māsu skola

būtu

50%

nezinām,

uzmeklē

Tatārijā Boļšoj

apgabalā teka

400

jaunieši pēc

bērnu

bērni,

Tagad

evakuēto

No Latvijas

36

komjau-

palīdzību

par

skolām,

vietām

pilnvarotiem

apgabalos

ir medicīnisko

—

vismaz

apmēram

80.

un

Lielākais

vietās

traktoristu

apmācību

un

tas, ka sagatavoti

komjaunieši

strada

tagad

CX] lēmums

[LĻKJS

traktoristiem

skolām

No

tiem

no

komplektēšanai

notajiem

sakaru.

17

[... ]

arī

apgādājām

un

aj

bērnu

latviešu

avīzēm

un

pionieru kaklautiem. Doti šanu

norādījumi

bērnu

LKP CX 1.

apr.,

PVI 115.

par

namos

PA, I,

pionieru

Tatārijā

201.

un

Ivanovas

I,

82.-89.

darba

organizāciju

izvēr-

apgabalā.

[...]

lespiests pēc oriģināla

lapa

Nr.

Latvijas ĻKJS CX

9

vēstule

evakuētajām Ne vēlāk

par

no

Padomju Latvijas

jaunietēm

1942. gada 25.

novembri

2

Dārgās biedrenes! 16.

mēnesi

Sarkanā

1

Bērni

156

Datēts

iet

Lielais

grauj

Latvijas

no

metnē Artekā 2

jau

Armija

PSR,

(Krima). Red.

pēc

satura.

Red.

kuri

karš.

Smagās

Hitlera

divīzijas

Tēvijas

uzbrucēja

pirms

kara

atradās

cīņas Kau-

pionieru

no

kāza

kalnu

kumus

jaunietes, rādījāt

ziedojot

raugus,

kursus

un

laukos

kolhozu

nitārēm

uz

M.

jau

fronti.

Kandāte,

Z.

fronti

uz

Ozola, T. Kalniņa

rokā

piedalīties

atsaucaties

frontē

labi tēmētu

ar

tūkstoš

roku

toros.

Zinot

par

karstāko

jūsu

pret nolādētiem

Būt

ienīstos

iznīcina

snaiperēm

kā

tikpat draudīgām Dzimtene

Jauniete,

kļūsti

vēju,

kas

lumā

atrodošos

ar

no

tam

lielus sargus,

šistu,

kas

sacenšas

visos

un

parādīsies

šodien frontes

uz ar

sek-

mesties cīņā ĻKJS aicina jūs rindās.

Armijas un

Pavličenko

Kalniņa,

—

lūk,

ko

jums!

bezbailīgu

labu,

par

noņem

lielākā

pat

ienaidnieku. Tava uguns būs

šoferus

cīņās.

pašām

Sarkanās

palīdzību

zaudējumus,

iero-

okupantus, jau

sanitāres Kandāte

nāvi nesoša. Paliekot ienaidniekam

un

309

Latvijas

snaiperi,

par

tālskata

des-

Sevastopoles

kas

kas

hitleriešus

ienaidniekam kā

tagad gaida

izšķīrējās

Pavličenko,

stāties

un

tikpat drošsirdīgām

atkal

fronti, lai ļauj

vēlēšanos

sa-

apgabaliem,

un

Dzimtenei

bandītiem,

vācu

Simtiem

tādām varonēm

dabūjusi

uz

un

sta-

un

citas.

un

meitenēm,

tehnis-

dienās par

ar

iznīcināja

uguni

padomju

citām

drošu

kļūt

Ludmilu

uz

laiž

pa-

Rūpnīcās

vadītājas.

republikām

mūsu

skolas,

kara

ĻKJS CX

daudzām

no

1

trieciennieces

lepojamies

jūs dedzīgi lūdzat, lai jūs

čiem Jūs

vēstuļu

patriotisma

aizgājušos.

pirmajās

Mēs visi

dienās

smagajās

FRA

kombainu

un

pašās

Pēdējās nedēļās Latvijas mitiem kur

uzbru-

niknos

māku darbam frontes

un

jūsu vidus izauga

no

aizgāja

tik

lieliskus

jums beigušas

no

traktoristes

hanovietes,

spēku

savu

aizvieto

meiteņu

kā

visu

Daudzas

apgādei.

Dzimtenei

Padomju

mūsu

jūs, latvju

kus

to

atsit

kaujās

Staļingradai.

Šajās arī

Milzu

piekāje.

nošaujot

negaidīta

un

nepamanīta, tu nodarīsi

tā

oficierus,

tuvumā.

sakarniekus

iznīcinot

motociklistus,

tavā

šā-

attā-

Tūkstošiem

jau šodien savā starpā, kuri

no

katru

fa-

snaiperu

viņiem iznīcinās

vairāk ienīsto fašistu.

Nedomā,

ka

par

Nē, par snaiperi tikvien

ne

kauja

pret

nopietni

1

grib

būt

un

iemācīties

katra

ieročiem

hitleriskiem

mācīties

Fabriku

snaiperi

var

fiziski

rokā

ļoti

mākslu.

bet Gūsti

grūta

lieta.

jauniete, kas atbrīvošanas

piedalīties

okupantiem,

snaiperu

ir

vesela

arī

apņēmusies

nepieciešamās

rūpnīcu. Red.

157

teorētiskas tu veiksi Ja

jums

vietas

uz

to

snaiperu

nav

dibināšanu

griezieties

vai

komitejām

snaiperu

kursos,

un

uzdevumu.

ierosiniet

tad

zināšanas

praktiskas

un

savu

pie

pēc

pulciņu, vietējām

kur

mācīties,

komjaunatnes

klātpieliktām

adresēm

pie

ko

tev

jūsu apgabalu instruktoriem pēc palīdzības. jauniete!

Latvijas

Ņem

padomju tauta,

uztic

Ar tavu tiem

mūsu

tautas

palīdzēsi atbrīvot

Sarkanās

tu atmaksāsi

labi tēmēto uguni

par

šauteni

snaipera

stājies

un

ciešanām,

ar

rokā,

Armijas rindās!

ienīstiem

okupan-

aktīvo

savu

cīņu

tu

Dzimteni!

savu

Latvijas ĻKJS CX PVI

LKP CX I.

apr.,

115.

PA,

I,

201.

30.

un

lespiests pēc oriģināla

f., 31.

lapa

Nr.

No un

10

Latvijas ĻKJS CX izziņas

komjaunatnes

1942.

partizāņu

par

darbu ienaidnieka

aizmugurē kopš

gada maija

1942. gada 27. decembrī

Atbilstoši

Latvijas

ienaidnieka

Latvijā

nodibināt

un

Maijā kopā

ar

šiem

regulārus ko

Latviju

uz

tika

komjauniešiem

maijā

vēki; tam

4

no

tiem

Latvijas

no

retārs

nosūtītās

I.

ieradās

Sudmalis,

nodots b.

1

Sisojeva

atskaiti «Reiz 250.

158

I.

—

VĻKJS

Sudmalis

cēlās

strēlnieks

Ipp. Red.

CX

iesniedza

devās

1

13

cilBez

Latviju.

sek-

komitejas evakuēties

un

(viņa rakstveida

).

daļas

vadītāja.

LK(b)P

sarkanais»,

8

atgriezās uz

apriņķa

gandrīz gadu

Sisojevai

un

pagrīdē.

grupas

paspējis

nebija

nodzīvojis nelegāli Latvijā ziņojums

atkal

radistiem

par

darbam

Liepājas

kas

partijas

komjauniešus [...]. Pieci

partizāņu

novembrī

šūniņas

sakarus.

bija organizējusi

67

nosūtīti

bija sagatavoti komjaunatnes No

darbu

par

pagrīdes

komjaunatnes tām

ar

norādījumiem

pavasarī centāmies pastiprināt

vienībām,

CX, mēs nosūtījām no

mēs

radīt

kustību,

partizāņu

CX

K(b)P

aizmugurē

I

CXd,

Vienlaicīgi

tādu

Atskaite publicēta

R,

1965,

9.—13.

pašu

krājumā

un

245.

—

No

9

kaujas

devušies

tizāni

trīs

iznīcināti līdz vācu

soda

dezertējis. nieks,

Uz

robežas

vienībām ir Mums ir

mieras

—

nav

Kiris Rat-

Savickis, citi.

Sam-

Sudmali

ordeni,

cīņās

robežu

1

cilvēku

vienības

partizāņu

nelielas

pārgāja

Viena

grupā.

trim

par

tām

Rēzeknes

un

19

vienībām, kas

cilvēku

sastāvā

jauniešu. vilcienus,

sipēdus, vervēti

nolaida

iznīcināja sagrāva

darbam

simpātijas,

fašistus). vāciešiem no

nokļuvušas

15

silto

5

bija

3

17 kom-

transporta 7

motociklus,

punktu,

kurā

velotika

jaunieši

dzīvus

gūstā

4

aizsargus

uzrakstīja lapiņas,

apģērbu

pārtiku.

un

(vietējos

aicinādami

Lapiņas

nenodot

noceļoja

rokas rokā.

(it sevišķi

maizi

ar

un

Latgalē) taču

pienu,

nelegālus ciivēkus, jo vācieši uz

vienībās

automašīnas,

ValDau-

—

Vācijā, tā izpelnīdamās Latgales jauniešu

roku

ledzīvotāji

aizdomu

zāniem.

šīm

darbojās

sliedēm

no

mobilizācijas

saņēma

Ar

3

apriņķī. Šais

Vienības

gru-

no

apriņķī Rūjienas mežos, bet divas Latgalē

gavpils

pamata

Latgalē

divas

un

par

sādžas

simpatizē

baidās

Sudmali

aizsargi

izdara

3

kurās,

kā

izvirzīja

tika

sevis

pie

represijas

palīdzības sniegšanu ,

apbalvošanai

partizāniem,

iekārtot

juši paslēpušies partizāni, tika pārvērstas

I.

neviens

sakarus. 2

tikai

no

niknās

4 —30

pa

zaudējusi ziņas

Latvijā. Viena

1

cīņās

policisti

daudzi

un

Karoga

Latvijas

un

vienības

—

pat

Šais

komjaunietis

Samsons,

Austriņa

kaujā

apbalvošanai.

Latvijas

60 km

cīnījās

Sarkanā

ar

izkliedētas,

pas

no

35 latviešu

un

cīņā),

partizāne

apbalvots

ieteica

varonīgi krita

tanku,

Lopoško,

sons

kuriem par-

tanki,

sabojājuši.

locekļi. No komjauniešiem

Sevišķi

(iznīcinājis

13 vācu

1000 vācu karavīru

vienību

ro-

Kādā

vienu

un

maijā

Latvijas

uz

vācu karavīriem.

ar

pretim partizāniem iznīcinājuši

dodamās

vienības,

partizāņu

bežu, izcīnījušas

tika

ka

Latvijas atgriezušies biedri informēja mūs,

aizgājušās

parti-

ziņots,

bi-

pelnos.

vie-

partizānu

Baltkrievijas

nība. Red. 2

Runa,

nieka ar

acīm

vadībā

redzot,

ir

Zieme|latvijā

par no

Latvijas partizāņu brigādi 3

1942.

cinot

šaujot

gada

2.

42 zemnieku

partizāņiem,

1942.

gada

kuri

augusta

darbojās un

izdevās nodibināt tikai

janvārī policisti

V.

kuriem

1943.

Ezer-

sakarus

gada. Red.

nodedzināja Audriņu ciemu,

dzīvojamās mājas kopā

ar

saimniecības ēkam,

iznīno-

235

Audriņu iedzīvotājus. 1942. gada 6. janvārī nošāva

47

Barsuku

ciema

iedzīvotājus.

Red.

159

Vasarā

uztvērām

regulāras

īsas

radiopārraides

komjauniešu pagrīdnieku grupām. Augustā apklusa. Pēdējā

viņi

spiegi.

Viena

netālu

no

viņi

trešā

un

Tikai

maz.

ka

paziņoja,

—

vmiem

Par

Rīgā.

to, ka jaunieši

ir

un

grupu 27 cilvēku

komjauniešu

trim

no

pārtrūka

tie

ka

—

darbu

savu

sastāvā

—

seko

otra

bija Latgalē pie Daugavpils,

Ventspils

ziņoja

Nākošo

grupa

pārraidē

tās

strādā.

mēs

no-

sūtījām novembrī [...].

Latvijas ĻKJS CX

sekretārs

(Ankupe) P.

S.

Šodien

bija aizgājuši

Latvijas

no

maijā. Viņu

3

atgriezās

kas

komjaunieši, vēlāk.

ziņojumu sniegšu

Ankupe 42. g. 27. XII

LKP

CX

PVI

1. apr., 3. !.,

201.

PA,

I,

lespiests pēc oriģināla.

4. lapa

Tulkots

Nr.

E.

raksts

Ankupes

Decembrī sveicienu

Zentas Ozolas

19

jaunietei.

apbalvotās

Zentai

ievainoto

aizliedzīgai

gadus

uzupurēšanās

pret

komjaunatni

Komjaunieši ņos

zvērēja

trīskāršot vas

niešu

nespēj

Deičmanis, Jaunie

160

cīņas ceļš, vi-

pienākuma

dziļā

katram

apziņa

komjaunietim.

speciālvienību skaitu,

paškom-

ordeni

Zvaigznes

strēlnieku

sapulcēs

ciešāk

pašaizliedzīgāk

atriebt

pēdējo

—

un

mīti-

Dubultot,

saslēdzot

tāds

ir

sa-

komjau-

Zentai. ar

simts

nogalinātiem fašistiem,»

Meikšāne.

snaipere

Meikšānei

teica

nepiekūstošai

Sarkanās

labā,

vāciešu

vēl

solījums kritušajai

«Zentu teica

cīnīties

un

cīnītāji

Zentu, atvēra Zentas rēķinu.

nogalināto

rindas,

ar

piemērs

pulku

RĒĶINS

nekad

glābējai,

biedru

atriebt

piemiņai

marta

divīzijas

nostaigātais

ir

valodas

drosmīgam kauju biedram,

—

vecās

meitenes

ņas

OZOLAS

gvardes

mūsu

savai

krievu

11

1943. gada 13.

ZENTAS

no

līdzās

nostājās

Skolnieks,

gvardi

savu

rinda

solījumu

snaiperi:

Erenšteine,

komjauniešu

pildīja.

Biedra

un

Kacs,

jauniešu.

Eidusa

vadī-

tās

organizācijas 104

nogalināja

komjaunieši

snaiperi

—

solījuši. Biedra J. Kučika komjaunieši tas

vecais

Rīgas

Pavlovskis

iznīcināja

nieka niknas Zentas visu

kritušo

labāko

novedot

rēķins

piemiņu,

katru

ar

biedru

tikai

dienu

ar

zem

uz

daļu. reize

ir

dot

spējam

lielāku

niknumu, darbs

Zentas

nepaspēja.

ienaid-

savu

Tas

aug.

vēl

ga-

komjaunietis

kuriem

rēķins,

ejot cīņā

to, ko kritušie

galā

ložmetēju

vācu

bija

17

maitasputnu.

ziņnesis

ložmetēja apkalpi,

vācu

uguns atvelkot

Ozolas

skaistāko

vienības

N

zēns

cik

80,

zenītnieki —Zen-

—

fašistu

rēķinā ierakstīja nogāztu

dus

dienās

10

—

skaitu

pārsniedzot

vāciešus,

tiek

turpināts visur, kur padomju jaunatne šodien sasprindzina ienaidnieka sakāvei.

spēkus

Pievienojot dzus

vēlēšanos

—

Ozolas

divīzijas

sekmēm

apmācībās

kļūt

fašistu

par

mēs

rēķinam,

pulka komjauniešu

rezerves

teicamām

ar

pusi

lapas

savu

Zentas

jauniešu

un

LĻKJS

trieciennieku

un

CX

piepilda

biedru

varonīgās

tautu

spēcīgo

domju

zemes,

ses

vārdus,

mācās

cīņas

gūst spēkus

triecot

Ejot

no

solī

ienaidnieku

Latvijas jaunatne pievieno

Zentas Ozolas

jauno stahaiet

priekšgalā

pirmrindnieki.

un

piemēriem.

jaunatni,

kuri

speciālistiem.

124

kuru

un

dau-

karstāko

savu

iznīcināšanas

jaunie

apbalvotie

Latvijas jaunatne

rakstām

jauniešu vārdus,

Sajā lapas pusē ierakstām ari uzrakstītos noviešu

komjauniešu

tajā

savu

izcilo

padomju

ar

ārā

Pa-

no

jaunas lapas pu-

rēķinam.

Ankupe «Ciņa»,

W.

nr.,

1943.

lespiests

g.

pēc

«Cīņas»

teksta

13. martā

Nr.

Latvijas ĻĶJS CX komjaunatnes

12

lēmums par

organizāciju

Latgales apriņķu izveidošanu

1943. gada 24. martā

IZRAKSTS

no

Latvijas ĻKJS

CX biroja sēdes protokola

1943.

Piedalījās:

biroja

locekļi

aicinātie

11—400

—

—

gada

Ankupe,

Latvijas

Nr.

15

24. martā

Berkovičs,

K(b)P CX

Āboliņš,

sekretārs

b.

Buse,

uz-

Pelše.

161

4.

Par

sekretāriem

un

organizatoriem

grīdes darbam Latgales I.

komjaunatnes

pa-

apriņķos.

Apstiprināt:

1)

b.

strādnieka līdz

ĻKJS

Latvijas

par

sekretāru

Prostaku

ģimenē,

Daugavpils

Albertu

latvieti,

evakuācijai strādājis

natnes

2)

par

retāru

1940. g.,

līdz

par

b.

retāru

Latvijas Lapiņu

zemnieka līdz

kultūras

krievu,

ģimenē, latvieti,

evakuācijai strādājis

apriņķa

par

sekretāru

Latvijas ĻKJS Rēzeknes b.

kalpotāja līdz

Rudzišu

evakuācijai

strādājis

niecības noliktavas

5)

par

tāru b.

strādājis

VĻKJS par

6

ko-

klases;

1920. g.

sek-

vidējā

1938.

kopš

g.,

otro

5

g. g.,

saim-

CX

klases; sekre-

komitejas

dzim.

biedru

1921. 1940.

kopš

K(b)P

—

apriņķa

pagasta

dzim.

d.,

Latvijas

ap-

klases;

biedru

vadītāju, izglītība

ģimenē, latvieti,

1920. 1940.

kopš

kluba

g. strādg.,

vadītāju,

līdz

izglī-

6 klases.

—

11.

VĻKJS par

10

—

Eduarda

Latvijas ĻKJS Ludzas

evakuācijai

izpildu

—

apriņķa komitejas

Odiņu Broņislavu Ludviga d.,

nieka

tība

Vitoldu

ģimenē, latvieti,

na-

kopš

Latvijas ĻKJS Rēzeknes

riņķa komitejas sekretāru, izglītība 4)

sek-

g.

komitejas

biedru

VĻKJS

par

apriņķa

izglītība

d., dzim.

Semjona

1914. biedru

VĻKJS

par

Rēzeknes

Ivanu

g. g.,

komjau-

komitejas

d., dzim.

inspektoru,

ĻKJS

1

rūpnīcas

apriņķa

Pjotru Nikolaja ģimenē,

1922.

1940.

kopš

klases;

10

evakuācijai strādājis

fiziskās

mitejas

—

Abrenes

ĻKJS

zemnieka

badzīga

3)

Latvijas

b. Pimenovu

aviācijas

par

komitejas

dzim.

biedru

VĻKJS

izglītība

organizatoru,

apriņķa d.,

Jāņa

Apstiprināt

par

organizatoriem

Daugavpils apriņķī: 1) nieka

b.

Freimani

Vilni

ģimenē, latvieti,

evakuācijai strādājis 2)

dzīga 1941.

Vēveri

g.,

līdz

strādnieka

1

162

Lapiņš

—

telefonistu,

Luciana

evakuācijai

Francmani

d.,

—

7

d.,

Antonijs

strādājis

1924.

kopš

izglītība dzim.

—

1920.

VĻKJS par

g.

1941.

strād-

g.,

g.

biedru

vecāko

līdz

5 klases;

naba-

kopš

pionieru

klases;

Skaidrīti

ģimenē,

dzim.

biedru

ģimenē, baltkrievu,

vadītāju, izglītība 3)

par

Vladislavu

zemnieka

Augusta VĻKJS

latvieti,

Augusta VĻKJS

Bungā. Red.

m., biedri

dzim.

kopš

1924.

g.

1941.

g.,

līdz

evakuācijai

tība

Ludzas

zemnieka

4

—

strādājis

—

—

1)

Rēzeknes

Pāvelu

krievu,

ģimenē, —

Ivanu

g.

1940.

strādlīdz

g.,

organizatore,

dzim.

1923.

izglī-

g.

naba-

biedru

VĻKJS

skolnieks,

Mihaila

jaunāko

ģimenē, krievu, 10

—

d.,

Alekseja

evakuācijai

evakuācijai

2)

1920.

kopš

izglītība

kopš

7 klases.

—

apriņķī:

strādnieka

Vaļģi

menē,

dzim.

komjaunatnes

Padomju Latviju»

glītība

m.,

biedri

VĻKJS

apriņķa

1) Muzikantiku

līdz

Eduarda

latvieti,

zemnieka g., līdz

«Par

izglī-

vadītāju,

apriņķī:

Rumņicu

1940.

pionieru

nabadzīga

1941. g., līdz

kopš

6 klases.

Abrenes

dzīga

1920. g.

biedru

vecāko

par

Moniku

ģimenē,

evakuācijai tība

izglī-

klases;

Bidzāni

2) nieka

d., dzim.

Ivana

Lukjanu

ģimenē, krievu, VĻKJS

evakuācijai tība

strādniece,

fabrikas

apriņķī:

Lazarevu

1)

keramikas

—

4 klases.

—

skolas

—

d.,

VĻKJS

vienības

partizāņu dzim.

leitnantu, biedru

komjaunatnes

kopš

1922. 1940.

organizators,

g. g., iz-

klases;

Ainu

latvieti,

Jana

VĻKJS

m.,

dzim.

biedri

1923.

kopš

strādnieka

g.

1941.

g.,

izglītība

ģi—

10 klases. 111.

5.

I.

Lugt VĻKJS CX apstiprināt

Par

Latvijas

ĻKJS

pagrīdes

Latgales

komiteju:

Apstiprināt Latvijas ĻKJS Latgales komiteju sekojošā sastāvā:

bb.

J.

S.

Lapiņu,

novu, par kandidātu 11.

šo lēmumu.

—

A.

Lugt VĻKJS CX apstiprināt Izraksts

J.

V. E.

Prostaku, P.

N.

Pime-

Rudzišu.

šo

lēmumu.

pareizs: Latvijas ĻKJS CX sekretārs

(Ankupe) VĻKJS CX Centrālais arhīvs,

Specnodaļa,

90.

/.,

106.

lapa

lespiests pēc kopijas. Tulkots

no

krievu

valodas

163

Nr.

/.

atsevišķa latviešu strēlnieku

komjaunatnes

gada

1942.

februārī,

18.

komjaunatnes

bija Jāzeps nes

rindu

augšanai

natnes

tika

237

59

J. Račko

komjaunatnes

vadīja

organizāciju

mē-

Komjau-

teicamu

pa-

Latviešu strēlnieku

fronti aizbrauca

uz

komjaunieši. Politvadītājam

Organi-

Divu

jaunieši.

sagatavot

divu mēnešu laikā

Pirmo

sekretārs

biroja

piegriezta komjaunat-

pildinājumu kauju nopelniem bagātajai divīzijai.

bija

izveidošana

komjaunieši.

bija

mērķis

1

formējās

,

audzināšanai.

komjaunatnē tika uzņemti

organizācijas

3

uzdevumi

ALSRP

VĻKJS

zācijai veidojoties, pulkā bija nešu laikā

Pirmie

politiskajai

un

darbība

2

pirmorganizāciju

Liela vērība

Račko.

pulka

un

formējoties ALSRP

un

Pirmais

apakšvienībās.

martu

gada

organizācija.

uzskaite

komjauniešu

1943.

par

rezerves

izveidošana

organizācijas Ne agrāk

ari

13

uz

fronti

biroja

200

aizbraucot, sekre-

pagaidu

biedrs Rudzīts.

tārs

[1942.

gada]

Zvaigznes dislavs

Pujāts.

vienībās

apbalvotais gada]

[1942.

Sarkanās

ar

Vla-

biedrs

politdarbinieks

maijā viņš tika ievēlēts par

4.

biroja sekretāru. Šajā laikā visās apakšnebija vēl komjaunatnes pirmorganizācijas. Polit-

darbinieks

Jau

aprīlī ALSR pulkā ieradās

ALSRP

VĻKJS

radīt

30.

ordeni

V.

Pujāts

pēc

mēneša

izveidotas

19

tika

aptverts

darbs.

1943.

viss

Daudzi

martā

gada

uzdevumu

pirmo

savu

pirmorganizācijas.

audzināšanas

VĻKJS.

par

pirmorganizācijas

komjaunatnes

katrā

No

pulks.

izvērsts

Tika

labākie

izvirzīja

apakšvienībā. jauna

tika

politiskais

jaunieši

iestājās

komjaunatnē tika uzņemti 283

jaunieši. 1943.

jaunieši,

no

kuriem

aizbrauca

ziju nieši

tika

1943. 22

martā

gada

1215

uzņemti

gada

1

2

3

164

No

jau

un

Daudzi

staršinas

Daudzi

rindās.

martā, simti

kursus

A\.

bija pavisam

ar

labākie

Divu

VK(b)P

mēnešu

labām

Kandātes ziņojuma.

latviešu strēlnieku

rezerves

laikā,

iestājās

bija

beiguši

komjauniešu ļoti

divī-

komjau-

rindās

sekmēm.

Red.

Datēts pēc satura. Red.

Atsevišķais

1768 kom-

gvardes latviešu strēlnieku

VK(b)P

komandieru

gvardes

43.

komjaunieši.

februārī

komjaunieši.

jaunāko

ALSRP

uz

pulks. Red.

Komjaunieši vadīt

pašdarbības divīzijā, jās vēl

palīdz

un un

kaujas

un

lai

redaktoru

lapiņas

kaujas

lapiņa

zācija lai

veikts.

vērsa

to,

uz

ir

apr.,

198.

PA,

neatlaidīgi Darbu

301.

1.

L,

un

ar

iero-

apgūt

kam

mācības

atpalicējiem komjaunieši individuāli gan arī

lespiests

izved

[...].

pēc oriģināla

lapa

Nr.

No

biedriem,

palīdzēt

pavēles.

pilnīgi

centušies

I,

2.

se-

veikts

vērību komjaunatnes organisavlaicīgi izpildītu vadības pavēles,

mākslu,

grūtāk.

PVI

LĶP CĶ

darbs tika

lielu

atsevišķām grupiņām,

gan pa

1.

kara

apgūt

izlaista

strādāt, it

izpildītu Augstākā virspavēlnieka

teicami

padodas

lai

tiktu

avīze nācās

Sevišķi

Komjaunieši čus,

bijuši

komjaunietis. Viņi

ir

sienas

un

Apstākļi, kādos

labi

jau

jau kauju pieredze, dalās ar tiem, kas kaubijuši. Gandrīz katrā apakšvienībā par sienas

komjauniešiem višķi pirmajā laikā, bija grūti, bet tomēr un

kas

strēlnieki,

tie

kam ir

rūpējas, laikā.

kuros

vakarus,

nav

avīzes

organizēt

organizējot pārrunu

apakšvienībās

savās

politisko audzināšanu,

masu

14

Latvijas partizāņu brigādes komjaunatnes sekretāra A.

organizācijas

Bungas

ziņojuma

Latvijas

ĻKJS CX par brigādes komjauniešu organizācijas uzbūvi

dzīvi

un

1943. gada 25.

1. un

Brigādes

trīs

2

3.

ir

vienības

tolijs Krivokaritovs. birojs

sastādās

organizācijas stāvja.

1

2

Ir

Jānis

no

Šiliņš

uzbūve

iekšēja

Jānis

un

Šiliņš

Brigādes

1. vienības l

2.

vienības

trīs

un

brigādes

Bruno

ir

Ilga Ana-

organizācijas

sekretāriem,

partijas

vienības

—

,

Brigādes komjaunatnes

pēc

organizā-

pirmorga-

pirmorganizācijas sekretārs

sekretāra

—

biedri.

pirmorganizāciju

notikušas

sapulces

46

pirmorganizācijās.

sekretārs

Zilberga.

ir

organizācijā

sadalās

nizācijas

jas

organizācijas

darbs.

Brigādes cija

komjauniešu

aprīli

brigādes

organizācijas

pār-

komjauniešu organizācinoorganizēšanas

3

katrā

Red.

Velta Apsīte-Stīvere. Red. Ilga Zilberga Atsevišķā Latvijas partizāņu vienība no —

3

1943.

gada

marta

—

Latvijas partizāņu brigāde. Red. 165

tirzāta

sapulce.

viena

organizācijā

darbība

kauju

biroja

uzņemti

nerunājot

maz

Pēdējās krita

kaujās

četri

mūsu

manis

Čodors

ievainots

komjaunieši

Ņina

Paškevičs. krist

Her-

būdams

Codors,

sevi

gūstā,

labi

un

Maslovska,

H.

granātu. [...] Visumā pagājušajās

ar

mēnešos)

aprija

un

labākie

Bogomoļņikovs, Mihails

un

ne-

biedru

organizācijas

(marta

g.]

organizācijas

baidīdamies

un

kandidātiem.

biedru

kaujas uzdevumu pildīšana.

[1943.

Pēteris

kaujinieki:

[notikusi]

jauni biedri,

12

uzņemti

brigādes

iz-

pirmorganizācijas

un

VK(b)P

par

visas

par

to traucē

pilnsapulci,

uzdevumi,

komjauniešu pilnsapulci grūti sasaukt,

vienību

Vispār

komsorgu Pavisam

vēlēšanas.

locekju

komjaunieši

kārtām

galvenām

komjauniešu

un

jaunu biedru uzņemšana,

b

Sapulcēs

uzspridzināja

kaujās komjaunieši

turējās dūšīgi.

Komjauniešu nības

daudzi

natnē.

kaujas

savu

partizāni

par

niešu

politiskā

duālu

pārrunu

Darbs

Grūtāka

Citādus

dami

darba

vešanai

armijā,

[...]

smakt

vācu

atvieglo «lielā

mēnesī, soda

Latvijā

un

Patreiz kās

166

kuri

tos,

komjau-

Komjauniešu gandrīz

sevi

kaujās

jau-

un

tikai

indivi-

audzināšanas

kaujas

vei-

apstākļi.

vietās

apstākļi [ir] labvēlīgi. Darbu

jauniešu. vai

[aizvesti]

pārnāk pie

lai

laiks

izbēgtu un

traucē

Daļa

šausmī-

ir mobili-

Vāciju

uz

negribē-

mums,

mobilizēšanas.

no

naids

iedzīvotāju

pret

ļoti gaida Sarkanās Armijas atnākšanu. laiku

(1943.

darbu

visi

Latvijā

grūta robežas

rajona

gada

uzbruka

grupējumi)

politisko

centrācijas

vai

partizāniem

jams, jo bija ļoti

maz

jaunieši

jūgā

ekspedīcijas

mums

uzņemti

nav

politiskās

leģionā

pavasara

kara»

kad

izvest

un

notiek

pāriešana.

latviešu

Daudzi

hitleriešu režīmu, Pa

tikai

pastāvīgie

[ir] robežjoslas

vācu

Darbu

kuri

kaujiniekiem.

vienības

izdod

lapiņu.

gais terors Latvijā. Latvijā

darbos.

pirmorganizācija

vie-

Latvijā.

Politiskā

zēti

katra

audzināšana

ceļā.

apgrūtina

par

9

brigādē. Izdotas

uzņemam

labiem

šefību

uzņēmusies

un

jaunieši,

Komjaunatnē

parādījuši

dus

vienībā

kaujas lapiņas. Tagad

katrā vienībā Ir

pirmorganizācija

izdošanu

kaujas lapiņu

pāriešana,

un

februāra

divi

spēcīgi

kāvās

ar

gandrīz

hitleriešu

uzbrucējiem iespē-

nebija

ienaidnieka

sakaru

marta

un

spēku

uzturēšana

kon-

starp

Latviju. brigādes Latvijā

izlūkiem ar

ir

noorganizēti

mūsu cilvēkiem.

sakari

Vislielākie

vairā-

un

pla-

šākie

sakari

vēl

un

trīs

Smilta

ir

komjaunieši

pretfašistiskās

No

darbā

domātajiem

nestrādā

Darbs

ties

bāzē

Latvijā

legāli

tāpēc būtu

brilles

arī

staigājuši

Sakari

ka

domājam, vien

daudz

par

dījumā

arī

uzvilkta

un

būtu

arvien

nevar,

ja

un,

tā

krituši.

pieaug,

tāpēc

Latvijā, tādā

daļas,

ja ga-

izvei-

organizācijas

ar

Lat-

uz

pavisam

armijas

at-

izmantojot

organizāciju

vācu

klāsies

grūtāk

mums

sen

un

darbiniekiem

aizmestas,

jau

izveidot

netraucēs

tā

ar

Lat-

legalizē-

domājām, ka,

iedzīvotājiem

varēsim

nelegāli,

sen

tad

Latviju,

uzdevumu

apstākļos

nepazīst,

visiem

mums

Latvijas

ar

lai

savā

nedzīvo

gatavībā

kādreiz

mēs

brilles,

pa

tikai Pēter-

saskaņots

Politiskajiem

šaušanas

jātur

Tā, kā

ejot, uzliksim

viju

Jādzīvo

sakarniekus.

automāts

pistole kabatā.

uzlikto

Patreizējos

iespējams.

nav

pilnīgi

darbinieki

paveic

brigādē.

—

dzīvojošos

Latvijā

jau-

darbiniekiem

tiek

Komjaunatnes

vijā pastāvīgi, bet aiziet, griežas

2

vietām

uz

partizāņos

Latvijā bija domāts

politiskajiem

neviens.

vadību.

brigādes

Pētersons

arī

noorganizēt

iesaistot

grupas,

Politiskā darba vešanai sons.

nolūku

ar

diversijas

strādā

[...].

cīnītājus

nus

Tur

apriņķī. 1

došanu.

Abas

vēstules

Mūsu meitas

Latvijā Ilgu

4

turēt ir

no

meitenes

vai

tuvāk

tizāni.

No

dratenko

7

Zina

,

saimnieciskiem

1

Smilts

—

3

4

8

8 7

Pētersons Zina

Ilga

strādā

darbiem

Alberts

—

Celmiņa —

K|ava

Lidija Valija

joslā,

Ilga

Jānis —

un

ļoti

4

pa

15.

aprīlī.

starp grupām vajadzības. Sakarus

apstākļus,

Pa

Jums

ir

bieži,

ejot

dzīvo

ļoti

ieroči

līniju un

frontei

pāri un

uz-

tādi

grūti,

jāizmūk

vajadzīgi piedzīvojuši

par-

rāciju.

Kļava

,

pazīst

jāizmanto

Tur

5

sanitāru

minētā

Prostaks,

nelegālas organizācijas 2

otro

nekādas

izmantosim.

jo

uzturēt

var

saimes

mūsu

arī

garnizoniem.

Sakarus

martā,

izmantot

labi

ļoti

der,

maz

piefrontes

visiem

3

nav

brigādi

starp

arī

un

kuri

tos

un

sakarus

tur

cauri

nevar

cilvēkiem,

vietējiem,

16.

Zinu

tādam nolūkam izmantot.

nedomāju

vajag

uzturēt

brigādē.

brigādi

un

arī

saņēmu, pirmo

dzīvo

,

Lidija

6 ,

darbus.

Valija Pārējās

Kon-

pie

brigādē.

Daugavpils

apriņķa

komjaunatnes

sekretārs. Red. Matisāns. Red.

Gusta

Jakobsone-Rainesa. Red.

Velta Stīvere. Red.

—

—

Rasma

Ose-Samsone.

Red.

Lidija Jaroslavska-Groma. Red.

Kondratenko

—

Valija

Grigorjeva-Muravska.

Red.

167

kaujās izturējās Zilberga

Vislabāk 1

fesors

arī strādā

Ātrāk šurp jāsūta ļaudis. (trīs līdz četri) jau tuvākā

pieciešams katram.

apbruņot

Smilts atbrauca

vijas) kartēm, Mēs kartes

kuras

pavisam

jāmāca, vienīgi, lai iepazītos pietiek

vislabāk šim

3

mēnesi

vai

nedēļas

piesavināsies tepat darbam cilvēks

ieročiem

ar

das,

kuras

ceļa

naudu tērēt.

Ziņnesi vienam

īsti

būtu

toru,

vairāk un

to

pie

ne

ieroču,

ka

tāpēc

braukt

vērts

domāts

bija

bez

palika arī ne

mums,

labu

kartes,

šejieni jāsūta

tāun

braukt

pie Jums. Apstākļi bija tādi,

tad

kājām,

uz

nav

pie

Ja

ziņneša.

maz

Jums

kaujinieku

sakar-

vai

ticams,

būtu

[...]. Mums organiza-

un

darbs ies.

Patreiz

tehniski

Tā

un

citādi

vienības

aizbraukt.

gājuši

Jums, drīzāk

tikai

no

priekš Pārējo

vietas, tieši praksē, ja visderīgs. Meitenes stingri vien

nesūtīju,

atpakaļ

tik daudz

nav

mīnām,

un

uz

būs

kauties,

var

cilvēkam

nevarēja

nieki

pie

ļoti nepiecieša-

ilga apmācīšana.

jāapmāca sanitārajam dienestam,

ka

jāizmanto.

nemaz

domām, jaunie biedri pa skolām

Pēc mūsu

pār

jābūt

(ne Lat-

rajonu

dabūt, bet

nevaram

ne-

kom-

kartēm

un

citu

varbūt nebūs

mums

šeit nekur

Katru

dunci,

pistoli,

Automātam

ar

organizatori

jādabū šurp.

Tāpat arī automāts.

mas.

tā

Pro-

Šiliņš [...].

labākie

Vismaz laikā

automātu,

ar

kartēm.

Latvijas

un

pasu

un

dūšīgi.

dzīves sliktāk

apstākļi

nav

apstrādāta,

tik

bet

ērti,

un

domāju,

tāpēc kas

atskaite

uzrakstīts,

sapratīsiet.

No

visiem

miem

un

sveicienu

arī

no

dzimtenes

nepazīstamiem,

bet

sūtu kuri

visiem taisās

pazīsta-

ceļā

pie

mums.

Viena

no

Baltkrievijas

mežiem

1943.

gada

25.

/.

LKP CX 1. apr.,

PVI

1

Profesors

2

J.

168

PA,

11. L, 31.

Lapiņš

—

—

201. un

I,

32.

Aina

Lapiņš

2

lespiests pēc oriģināla

lapa

Vaļģe-Zaharova.

Antonijs

aprīlī.

Bungā. Red.

Red.

Nr.

No

15

LK(b)P CX Operatīvās CX

LĶ(b)P

sekretāram I.

attiecas

«Kas

izpilda apzinīgi. klāt.

bijis

vadīja

viņš vadīja Rundānu riālus

Pašlaik skats

kur

Pie

Frunzes

sas

kurā

vienmēr

ieņemšanu,

svarīgus

daudzreiz

mate-

slēpņos.

diversijas darbā. Ir tāds fričiem

viens

viņš

ieguva

izrādās

uzdevumus

viņš

kordona

bijis

Andersons

Ļisno

vienības

un

tur

iet,

visus

atiešanu

slikti

agrāk ar

cīnījās,

gada

nebeidz

sedza

ložmetēju

pagājušā

uz-

Za-

klājas.

viPie

vasarā.

viņš jau divreiz ievainots.»

mums

LĶP

bīstamā

un

uzdevumos

ir

Viņš

Andersons

brigāde,

slavēt.

[...], visur viņš

robežsargu

operāciju

trofeju.

viņš aizgāja

—

harova

viņu

5.

daudz

un

par

aprīlī

puisis

grūtos

Sevišķi

Viņš

1

Andersonu

uz

pašaizliedzīgs

un

Kalnbērziņam

Sudmaļa darbību 1943. gada 27.

drošsirdīgs

vēstules

vadītāja

grupas

Jānim

CĶ

apr., 5.

PVI

PA,

11.

L,

101.

lespiests pēc oriģināla

I,

lapa

Nr.

No par

16

Latvijas ĻKJS CX ziņojuma VĻKJS

komjaunatnes

organizācijas

CX

darbību ienaidnieka

aizmugurē 1943.

LATVIJAS

ĻKJS

CX

gada

IZZIŅA

16.

septembrī

PAR

KOMJAUNATNES DARBU

lENAIDNIEKA AIZMUGURĒ

A)

Latvijas komjaunatnes

pagrīdes

dar-

organizācijas

bība. No

Latvijas

19

apriņķiem

apriņķu komjaunatnes

tejas izveidotas 8 apriņķos. Organizētas cijas

un

jauktas

13 —

individuāli

biedri.

lākā daļa ir komjaunatnes

1

Daļa

partijas-komjaunatnes

Andersons

—

Imants

25

komi-

pirmorganizā-

pirmorganizāciju

organizācijas,

taču

ir lie-

pirmorganizācijas.

Sudmalis. Red.

169

Tā

kā

vijas

ir

apriņķiem

bieži

nosūtīšana

organizatoru

iznīcināti, tad

tiek

doti kā

saistīta

ar

Lat-

visattālākajiem

uz

lielām

grūtībām

cilvēki

un

tiek

nosūtāmajiem organizatoriem tā

komjaunatnes,

arī

partijas

organizē

jauktas pirmorganizācijas

nētajām

pirmorganizācijām

uzdevumi,

grupas. No 25 mi-

un

nodarbojas

3

viņi

un

diversijas

ar

darbu.

Latgales apgabala komjaunatnes tas

vada

vērā

komjaunatnes

karus

vien

ne

tālāko

ar

karīgi

Latgales

ar

apriņķu tā

no

kurieni

uz

CX

darba

(4

apriņķiem sakari

pastāvīgi

ņemot

nodibināt

3

ir

grūti

arī

Neat-

grupām.

ar

sa-

bet

apriņķi),

un

vie-

uz

Latvijā,

izdevās

pirmorganizācijām

ir

nosūtīti

Pagrīdes

pagrīdes apstākļus,

labvēlīgos

vasaras

kas

komitejai, darbu

Latvijas vietām,

organizatori. pašreiz

apstākļi

sarežģīti

un

[•••]. Pirms

nosūta

organizatorus

kārt

vietējie komjaunieši,

kas

sniegtu

laiku

palikt

iespējams, Š.

g.

jūlijā Latgalē

binieks,

komitejas

ievainotu, viņu

notverto

spīdzina. Bija

lai dzīvi

darbinieki

komdar-

Daugavpilī

spīdzināja.

pie

rokās.

sagūstīt

paši

katru

arestē

ne un

savervēt

Daudzi kom-

sevi

tikai

Smagi

Taču

centās

mums.

Bija

1

kur

cietumā,

ienaidnieks

iesūtīt

augusta

Smiltu.

darbinieku

uzspridzināja

vāciešu

izdevās

vāciešiem

granātas

kad

apgabala

sekretāru

nežēlīgi

nav

visspējīgākais

Latgales

komjaunatnes

Ilgāku

dokumenti.

Daugavpils

un

galvenocilvēkus,

ēdienu.

un

mūsu

Lapiņš.

un

gadījumi,

nenokļūtu

bojā

izlūki,

sameklē

organizatoriem

jebkuri

apriņķa

organizatorus

jaunatnes kad

gāja

nopratināja

katru

notvertos

būtu

ieslodzīja

viņu

pajumti

sekretārs,

Daugavpils

un

legalizēties

pagrīdnieks

vecs

arestēja

jau

vai

vietas

pat ja viņiem

jaunatnes

dienu

organizatoriem uz

uzdevumā,

izpēta ceļu

ar

divi

granātu, gadījumi,

dzīvus,

komjauniešus

jo

nesprāga.

Aģitācijas

un

des, lapiņas

propagandas

mūsu

tajā Latvijā

un

galvenais

jauniešu

darbā

cīņas

avīze,

ko

jauniešu ierocis

izdod

ir

uz

vidū

okupē-

radiopārraivietas

(no

šī

gada vasaras). Līdz

gandas

1943. darbs

1 Smilts

170

—

A.

gada

sākumam

jauniešu

musu

vidū tika

Prostaks. Red.

aģitācijas

veikts

tikai

no

un

propa-

Maskavas.

Tāpēc galvenā 20 minūšu

mūsu

divas reizes

janvārī

diopārraižu

skaitu

No pagājuša stošu

metienā

piņas

pasākumiem,

uzstājāmies

Pagājušajā tikai

daļu

ganizācijas

Lai

vijas

vietas

vieša»

fijas

jau

un

šī

nometa

sešas

Lapiņas

Vā-

uz

no

mo-

lidma-

Sākot

partizāni.

sākās

Latvijas

ar

un

darbu Lat-

lapiņas

turieni

uz

divus

CX

reizes

divi

un

tiek

avīzes

mēnesī).

«Jaunā

iespiesti

CX

instrukto-

jaunatnes

(iznāk divas

avīze

sistemātisks

aprīlī

un

šī or-

teritorijā.

propagandas

gada

lapiņu

izdošanu

un

La-

uzbrukumu utt.

Armijas

daļās,

jautājumos

izdotas

tūk-

«totālo

pret

ra-

okupantu

vācu

izsūtīšanu

armijā,

darbs

nokārtot

izdevās

numuri.

Lat-

tipogrā-

ar

burtiem.

Viņi ar

Latvijas

CX nosūtīja

militārajos

15

jauniešiem.

nostiprinot komjaunatnes

un

organizatorisko

vadītu

lapiņas

23

jauniešu

izplatīja

propagandas

«Jaunais Latvietis» Uz

tām

no

izveidojot

teritorijā,

Viņiem

rus.

pret

gada

nedēļā.

reizēm

galvenajiem

Sarkanās

par

atsevišķās

un

sekretāru

trim

Latvijas

hitleriešu

1942.

decembrī mēs

gadā lapiņas galvenokārt

gada pavasari,

aģitācijas

līdz

okupētās

visiem

uz

bilizāciju», ziņojām

uzsākām

gada

decembra izdotas

pret mobilizāciju

šīnas,

kuras

palielinājām

laiku

uz

propagandas forma bija

un

1942.

nedēļā.

gada

reaģējām

ciju,

aģitācijas

ilgas radiopārraides,

instruē

arī

nosūtāmos

bam

vidū.

iedzīvotāju

biedra

Tēvijas

karu».

«Par

Apspriesta

kurā

pulciņš,

studē

Savienības

Padomju

biedra

dar-

propagandas

un

Noorganizēts

grāmatu

Staļina

nodrošina tos

organizatorus,

nepieciešamo materiālu aģitācijas

Mihailova

1

Lielo

vēstule

ra-

jonu komiteju sekretāriem. Tā kā

CX sakari

CX regulāri

no

propagandas Jaunus

Jaunos lūkus

višķi

un

1

N.

kuri

spiegu

politiskā

un

ir

droši,

daiļliteratūra,

bija

divreiz

Mihailovs

kad

apmācīti

intensīvi

atlasi

pēc

rūpīgas

ienaidnieks

Daugavpils

apmāca cīņai,

Jauno

spridzinātājus. Vilis

stingru

ar

gadījumu,

iesūtīja

un

citās

skolās.

partizānus

izcēlās

mandieris

uzņem

daudz

Bija

spiegus,

speciālās

Latgales apgabala komiteju nosūtīta

materiāli, avīzes, žurnāli, klišejas.

partizānus

pārbaudes. savus

ar

tiek

partizāņu

it

sevišķi

iz-

apmācīšanā

se-

vienības

ko-

apbalvotais komjaunietis

Samsons.

—

VĻKJS

CX

sekretārs

1938.—1952.

g.

Red.

171

Līdz kais

sekretāra

šiem

lākā

trūkums.

Vienību

daļa komjauniešu

kopsapulces

dienā

bām.

ka

Ceru,

politiskā

sekretāri

«Par

grāmatas

Jūtams

studēšana. darbā ir

rezultāts

individuālajām

Ar vienības

komjauniešu

nieciskās

pašdarbības

Līdz

laikam

šim

Latvijas devusi

laikā

12

partizāņu

kara

15 cilvēku

9

pamatā

jaunietis

ir

noorganizēta

meitenēm

ar

Samsons

utt.

un

Par

māksli-

strādāts.

nav

komjaunatnes

varonīgu

apbalvoti

organizācija Ziemas

cīnītāju. ar

ordeņiem

un

Augustā apbalvošanai

komjaunieši. Latgales sekretārs

pakāpes

Karoga ordeni

karu»

audzināšanas

un

Lapiņš

organizators

medaļu. Vienības

apbalvots

divas

ieteikto kom-

vien

ne

kara

«Tēvijas

komandieris

reizes

pie-

audzinātājs,

un ar

cīņu

medaļu

apgabala

bija

drosmīgs cīnītājs. Viņš apbalvots

partizānis»

Staļina

Tēvijas

pārrunām.

iniciatīvu

komjaunatnes

I

izstrādājusi

biedra

ir

Lielo

politiskajā

brigādes vien

komitejas

cienīgs

bet arī

daļu

ir

panāks

grupa.

partizānis».

vidū

jaunatnes mēra

vienu

ne

kas

aģitgrupa,

grupu

speciāli

komjaunieši

«Tēvijas

un

jāspridzina

Brigādes komjaunat-

Savienības

Padomju

lie-

neatliek mācī-

instruktori

un

pārkārtošanu.

programmu, kuras

politnodarbību

literaka

uzdevumos, ka

laika

un

jaunie-

to,

uz

«naktī

ka

reti,

politis-

un

jūtams

atsaucās

rudzi»

pirmorganizācijā izveidota

nes

ir

ļoti

jāpļauj

nosūtītie

bija

jauniešu nosūtīti

un

darba

masu

atbraukšanai

komjauniešiem

komsorgi

noturēt

var

dzelzceļi, bet

ar

pašplūsmai,

atstāts

brigādē bija

tūras

CX instruktoru

un

audzināšanas darbs

un

ar

—

kom-

Sarkanā

«Tēvijas kara partizānis» I pakāpes

kaujas

operācijām

arī

apbalvotas

me-

divas

meitenes. Vācu

melu kas

terors

un

okupētajā Latvija kļūst

tautas

mānīšanas

metodes

aizvien

arvien

asiņaināks,

izsmalcinātā-

[...].

Latvijas ĻKJS CX

sekretārs

(Ankupe) LKP CX 1.

apr.,

172

PVI

111.

/.,

PA,

201.

12.—15.

I, lapa

lespiests pēc kopijas. Tulkots

no

krievu

valodas

Nr.

No

17

Latvijas ĻKJS CX aicinājuma Latvijas komjaunatnei vēl

neatlaidīgāk

cīņā pret vācu fašistiskajiem

iet

okupantiem 1943. gada 1.

LATVIEŠU

novembri

JAUNATNE!

iet

Ļeņina komjaunatnes cīņu ceļu natne. Mūsu tautas

jusi

pirmajās

nav

lūgusi

saudzību

1917.—1919.

tā

sapni

Padomju

brīvu

politpārvaldes

ne

Siguldas kūdras nākotni.

deva

taku

Gvardes

turpina

latviešu

liedzīgās

Moniku Meikšāni

Lapiņu, vijas

dzu

3

Petjka Uga

5

Ņina

,

Ilgas

—

—

Kā

gadā

dārgu

glabā

zvē-

piemiņu

komjaunatnes kas

vārdus,

3 ,

un

izlūkus

daudzus

neizdzēšami

4 ,

un

Mūsinu,

Saldūksni

Sprudzi,

partizāņu Ņinas

dēli

vienībās.

partizāņu Ozolu

un

citus —

at-

meitas Pašaiz-

snaiperus un

Šulcu,

ložmetējnieku zina

visa

Lat-

komjauniešu

La-

vēl

dau-

Aleksandra sun

ierakstīti

Sarkanajai

A.

Bungā. Red.

P.

Bogomoļņikovs.

V.

—

vienpadsmit

1919.

Padomju

Latvijas

vēsturē.

speķiem

—

4

2

vārdi

1 Lapiņš

neaizmirsīs

labākie

mīnmetējnieku

Drošsirdīgo

Petjkas

Visiem

tautas laimi

daudzu citu

un

Zujevu,

automātistu Teži

tauta.

citu

ne-

savas

bandas.

Latvijas

Kandāti,

un

Medni,

atbrīvošanas

2

iet

divīzijā

sanitāres

artilēristu

akmeņlauztuvēs

jaunās dzīvības par rītdienu. So varoņu sākto

savas

kaujas

un

gaišo

gadi,

sirdī

savā

Divdesmit

krūtīs

darbi

jauniešus, kurus

Gaiļa, Smiltēna

gada

salauzt

smagie katorgas

cīņas par

tauta nekad

Latviešu

jaunatne

aktīvistu

piņa

no

tu-

cietuma

ilgie

Kalnciema

un

jaunatni

noslepkavoja baltgvardu

Latvijas

ne

1905.

nespēja

nesa

Ne

gā-

nekad

varonīgi

režīms.

nūju

apstākļos

Latviju.

Valmieras revolucionāros riski

jaunatni

kambari,

purvos

atturēja Latvijas un

moku

jaunatne

žandarmiem

cara

gumijas

pagrīdes

sūros

—

un

Latvijas

gadā.

komjau-

tā

ienaidnieku,

Latvijas

sev.

valdības

plutokrātiskās gadus

Nesaudzējot

vācu baroniem

rējās pret un

cīņās pret

rindās.

Latvijas

arī

ienaidniekiem tā arvien

Armijai

palīdz

evakuētā

Red,

Stīvere. Red.

Ņ. Maslovska. Red.

Aleksandrs

—

A

Groms.

Red.

173

jaunatne

aizmugurē,

padomju

lidmašīnu, Biedri!

Dzimtenes

Mūsu

salūtus

uzvaru

jaunu

padomju pilsētu

upes

pāri

Bet

uz

km

kv.

lielu

vēl

priekšā

sīvas

mīda mūsu Dzimtenes

Vēl

cīņas.

zemi.

Vēl

vaun

okupantiem. neat-

tagad,

sirmās

Ukrainas

mēnešos

tā

atbrī-

teritoriju

padomju

arvien

ieņemšanas tuvojas Latvijas robežām.

—

jaunu

par

un

cīnās

uzbrukuma

Trijos

300 000

par

Dņepru

rietumiem,

dzirdat

jūs

vācu

no

Neveļas

pēc

dzimtenes

vairāk

arvien

Armijai

atbrīvošanu

sekmīgi forsēja

krastā.

labajā

vojusi un

Armija

virzīdamās

laidīgi

sirdī Maskavā

Sarkanajai

renos

Sarkanā

izgatavojot

tanku, kaujas lādiņu.

vairāk

mūsu

ienaidnieks

nežēlīgais

gestapo cietumos

un

kon-

centrācijas nometnēs smok mūsu biedri. Vēl brūnie vilkači ēd

druvu

mūsu

Priekšā rāk

augļus. Vēl cīņa prasīs ienaidnieka

salauztu

galīgi

stāvošās

saslēgties

dedzībā

ap

veikt

cīņas

pretošanos

no

komjaunatnes

boļševiku partiju,

slavenus

daudz

darbus

prasa

vēl kvēlākā

frontē

lai

spēka,

iznīcinātu

un

vēl

jaunatnes

padomju

un

to. vai-

aiz-

mugurē.

Latvijas ĻKJS Centrālā

«Padomju Strēlnieks», 1943. g.

1.

93.

lespiests

nr.

novembri

LK(b)P CX Operatīvas

novembrī

Rīgā

Maldis

Skreija

marta,

Rīgas

legāli

—

pagaidām

un

—

viņu

decembrī

sprādzienu

latvietis.

otrās

—

Abi

organizēja

apr.,

no

nedrīkst

1941.

publicēt.

gada dzīvo

Viņi Citu

ziņu

nav.

7. i, 617. lapa

1 Andersons

174

.

organizācija.

LKP CX PVI PA, 302. f., 4.

Andersons 1

latvietis, viņam palīdzēja

komjaunieši

ģimnāzijas

uzvārdus

vadītāju radiogrammas

kustības štābam

1943. gada 24.

Mīnu ielika Džems Bankovičs

teksta

18

grupas

Latvijas partizāņu

13.

«Padomju

Strēlnieka»

Nr.

No

pēc

Komiteja

—

Imants Sudmalis. Red

lespiests

pēc

Tulkots

no

radiogrammas. krievu

valodas

Nr.

Latvijas ĻKJS

CX

sakarā

vēstule

ar

19

komjauniešiem

1944. gada 12.

LATVIJAS

ĻKJS

VĒSTULE

CX

Dārgie

biedri!

uzsākusi

enerģisku

būs atbrīvota Sai

21.

no

NO

tādā

uzbrukumu

Armija

vairāk

rietumu robežām. Pienācis tauta atkal

Hitleriskie

Armiju. bēg

no

kad

vajadzēs

Armija

Padomju

ir

zeme

bendes

atbildēt

uzbrukumā Sar-

straujajā

nesēju

kad

varasvīri

un

atmaksas

tuvojamies izdarītajiem

par

latviešu Sarkano

varonīgo

—

vācu baroni

—

Savienības

Padomju

sengaidītais brīdis,

juzdami

Latvijas,

Sarkanā

drīz visa

tuvojas

brīvības

apsveiks

gada-

4.

Latvijas

kad

un

GADADIENU

4.

iebrucējiem.

vācu

arvien

EVAKUĒTAJIEM

LATVIJAS

laikā,

grandiozajā, nepieredzēti

kanā

LATVIJAS

Padomju

jūliju,

sagaidām

mēs

jūlija

PADOMJU

JAUNIEŠIEM SAKARĀ AR

dienu,

jauniešiem

un

Latvijas PSR 4. gadadienu

—

stundu,

noziegumiem

un

zvērībām. 21.

jūlijs

ir

latviešu

pirms

4

gadiem

sākās

viešu

jaunatnes

dzīvē.

nes

ilgu

senseno

dziļā kas

pagrīdē.

pavērusi

Padomju

plašas

pavēra Latvijas

ir

nav

rūpniecībai

rūpniecības

likvidēts

bezdarba

entuziasms ciennieku vien puse

bija

sasniegumos.

un

un

cīnījās

varas

dzīvi,

jaunu

nekad

neviena

jaunat-

gadā. Padomju iespē-

bija jākļūst par augsti

jauno

gadā 254

lat-

jaunat-

devis latviešu

kas

strādnieku

1940.

7338 trieciennieki

senāk lietu.

jaunatnes

stahanoviešu vienā

jūgs,

bija

Pilnīgi

un

Rīgas

stahanovieši,

no

tika

darba trie-

rajonā kuriem

bija jaunieši.

Padomju zemes.

sēja

rēgs,

spilgti izpaudās

posms

mūsu

jaunatne

Vēl

varonības

un

gaišs —

dienā

Šai

milzīgas attīstības

Darbs,

valsti.

pārvērtās par goda, slavas

diena.

iesākusi

perspektīvas.

laikmets

jas: tuvākajos 4—5 gados Latvijai attīstītu

ko

par

to, ko tā ieguvusi vienā padomju

vara

un

Latvija

jaunatne

vara, neviens vēstures nei

jauns, laimīgs

piepildījums,

Tagad tai

līksmes

jaunatnes

vara

Bijušais

savus

apmierināja bezzemnieks

personīgos

laukus

lauku 1941. ar

jauniešu

tieksmi

pirmo

500

pec

reizi

ap-

traktoru

pa-

gadā pirmo

līdzību.

175

Jaunieši

piedalīties Plaši

arodskolās

centiem, augstskolās Tautas

valsts stāko

darba

27

pro-

Latvijas

procentus

jaunatnei

sešu

noorganizēti

Padomju

12,22

par

23,59

par

—

sastādīja

palīdzētu

tika

izglītību, kursi.

varēja

16,42 procentiem.

par

budžets

Lai

palielinājās

tehnikumos

un

—

izglītības

budžeta.

šanas

viņi

tikt ievēlēti.

un

vidusskolās

pilnajās

un

vēlēt

un augstāko mācības iestāžu durvis. gadā skolēnu skaits pamatskolās, ne-

mācību

procentiem,

tiesības,

politiskās

pārvaldē,

skolu

pavērās

1940./41.

pilnajās

visas

ieguva valsts

mēnešu

jauniešus

no

iegūt augsagatavo-

gaidīja

gaiša

Padomju

zemei

saulaina nākotne.

un

Vācu

fašistu

vijā

ieviesa

natnei

iebrucēji toja

vācieši vara.

skaitītas,

kārtību, tiesības.

vācieši,

aizved

latviešu

[...].

un

nošaušanu, Vāciju

uz

atņēma

par ko

tauta

skaits

bija cīnījusies

bija ieguvusi

tikai

tās

Vācieši

latviešu

ar

mocīti

cietumos

mežs,

Ančupānu

kur

hitlerieši

meiteņu,

piekopj

un

neatkarību,

kalns

un

nomocījuši latviešu

sauc

to

daudzas

pillik-

par «Ostlandes»

teroru,

tūkstošiem

ko tā

Vācieši

un

laikā.

jauniešu

koncentrācijas

taulaikā

tūkstošiem.

par

varas

asiņainu

simtiem

jaunatni:

mobilizē

un

latviešu

3

vidēja pat Latvijas vārdu, pārvērzdami provinci.

aizved

nacionālo

gadsimtiem ilgi

padomju

ir

patvarīgi

atzīst, ka okupācijas

samazinājies tautai

latviešu

pa-

pilsētas,

iekārtu

rūpnīcu

ar

katorgā

Paši hitlerieši

skolnieku

Latvijas Vācieši

nībā

celtās

laupītāju armijā. Vācieši mīda kājām

tas kultūru

jauvācu

dienas

viņu

gadsimtos

piedraudēdami

jauniešus

ka

juzdami,

sagraut latviešu

Vāciju. Fašisti,

Hitlera

jauniešus

lopiem, vergiem un izmanmērķu realizēšanai. Darba zem-

aplaupa zemniekus, bet fabriku uz

atņemdami Latviešu

Lat-

latviešu

atņēma zemi, ko viņiem bija iedevusi

Tagad

grib

Vācieši

darbu.

darba

par

noziedzīgo

savu

niekiem

domju

cilvēka

uzskatīja

tos

jaunatnes radošo

viduslaiku

visas

uzbrukums

noziedzīgais

latviešu

pārtrauca

un

lai

izrēķinātos

nometnēs. citas

cīņā,

no-

Biķernieku

vietas

latviešu

jaunatni svētā

ir

meiteņu

Latvijā,

jaunekļu

un

prasa atriebt

sevi. Un latviešu

divīzijā cīņas

cīnās

rūdījumu

Igaunijā,

gvardi 176

jaunatne mūsu

pie

cīnās.

evakuētā

guva

jau, atkāpjoties

Kjngisepas,

ieraksta

Latviešu

slavenas

strēlnieku

jaunatne, daļa no

Ļeņingradas lappuses

no

gvardes

tās

dzimtās

frontē.

padomju

pirmo zemes,

Latviešu

tautas

cīņas

vēsturē

pret

mirsīs uz

dzimteni

kas

varoņus,

un

tauta nekad

iebrucējiem. Latviešu

vācu

savus

ieročiem

ar

brīvību saviem

nes

brāļiem

neaiz-

izcīna

rokās

ceļu

māsām, kas

un

smok vācu verdzībā.

deg partizāņu cīņas ugunīs. Tikai viena parti1943. gada otrajā biedra L. vadībā daļa zāņu pusē iznīciLatvija

vairāk

nājusi 75

vācu kara

vāciešu.

Tā latviešu

vācu bendēm Evakuētā

laukos

šai ir

niešu

daudzās

cieņu,

to

ieguvuši

guvuši

ieguvums

savu

labu

par

1000

Taškentas vuši

Biedrs

brigādes

ierindas

jaunieši,

seļhozmašin»,

mācībās

gūst

teicamnieku

laikā

pirmajā vienā

vadītāju bet

komjaunietis,

ir

iegu-

Vēlāk

Celtniecības

tautas

drīz

nozīmi.

no

skolās

Mūsu

—

evakuētā

institūtos

un

Timirjazeva

Latvijas

Sākumā

viņu ievēlēja par

sekretāru.

panākumus. biedri

un

bija

celtnēm.

teicamnieka

turpina izglītību

vidū

strādā

evakuācijas

pēc

Uzbekijas

no

piešķīra

labus

kas

brigāde».

organizācijas

jaunatne

goda

un

Tālberga

častji

viņam

komjaunatnes

karogu

mūsu

grupas

par

Uzbekijā. Viņas bri-

Sarkano

Arī

strādnieks

viņš izvirzījās

skolu

Lat-

labi ap-

«Rezervnije

Šlosbergs

viņš bija

kas

kas

Jaunieši

Padomju

nosaukumu. Bez tam

rbļ. prēmiju.

rūpnīcā

komisariāts

jau-

brigāde»,

frontē.

zināšanas.

stahano-

latviešu

jaunie traktoristi,

ieguvusi

nosaukumu «frontes

vienkāršs

Daudzām

nosaukums

jaunas

400

izpelnījušies

triecienniekiem,

Tālberga strādā

darbu

pilno stahanoviešu saņēma

rūpnīcās

un

pieredzi.

profesiju.

Jaunā traktoriste

gāde

un

ir

jaunekļi

lielu

nosaukums «frontes

gvardes

kvalifikāciju

liels

Mūsu

—

aktīvi

viņa

arī

ieguvuši

un

par

teicamniekiem.

ko

pašu

to, ka

cīņā.

un

atbild

—

aizmugurē

padomju

ar

fabrikās

kļuvuši

brigādēm piešķirts

nozīmē

vijai

norūdījušies

darba

un

strādā

lepoties

vēsturiskajā

lielajā

latvieši

viešiem

kas

var

5000

nekā

partizāņi

—

sliedēm

no

vairāk

gāja bojā

atriebēji viņu zvērībām.

darbā

cilvēku

nolaidusi

hitleriešu,

kuros

tautas

jaunatne,

meitenes

Jaunie

uz

pilsētās,

un

piedalās

visu

1000

nekā

ešelonus,

un

Akadēmijas

Stroganovs

un

Pogodins. Aug

arī

vienības kentas

arodskolās

arodskolas

gādes»

rūpniecības

latviešu

nosaukumu

mācās

simtiem

virpotāju un

jaunie kadri. Padomju

grupa

tagad

latviešu

jauniešu.

izpelnījās «frontes

strada

viena

no

nīcām, izpildot speciālus pasūtījumus. Kazaņas 12

—

400

kara

SaTašbrirūp-

arodskolas

177

audzēknis

palīgu

Ozols

Maigonis vada

un

strādā

jau tagad

strādnieku

kas

grupu,

meistara

par

apstrādā

šāviņu

detaļas. No Latvijas atbrīvošanai nieši

zina,

ka

Sarkanajai tēvu

vēl

simālu

spēku

Biedrs

Staļins tagad

vilkties

savu

uz

brūces.

midzenī, ir

arī un

dienu

visa

Maija

mak-

mums

saka:

pavēlē

Vācijas

robežām, kas

zvērs,

kas

«Vācu

spiests

lai

sadziesavā

paslēpies Sarkanajai

palīdziet uzbrūkošajai

paaugstiniet

darbā

biedrus,

par

prasa

taču

beigas,

no

zvēru,

aiz

atbildīgi

labāk nekā

neapstājieties

vien

ne

ražīgumu,

strādājiet

centieties

darbu

kolektīva

un

un

sacensībā

esiet

šodien

vairāk

—

nepagurt

un

darba

sava

sacensībā,

vakar, rīt

Darbā

priekšā.

kara

zeme

atgrie-

paliek bīstams.»

nekā

Mācieties

kas

ievainotu

ievainots

sociālistiskajā

labāk

savus

Pirmā

midzeni

Padomju jaunieši

piepūli.

atgādina

vairāk

katru

dzieties

savā

visa

tālu vairs

cīņu,

mūsu

jūga.

kad

mūsu evakuētie

smagu

Taču

un

Tāpēc vēl mijai,

kad

enerģijas

un

karaspēks

dētu

vācu

laiks,

Tuvojas

daudz

Jau-

uzbrūkošajai

atbrīvošanu,

Latvijas

no

Padomju Latvijā. Nav

priekšā

dzimtenes

viņu

palīdzība

mūsu

tuvinās

atbrīvošanu

pilnīgi atbrīvota,

zīsies

un

darbs,

Armijai

biedri!

Dārgie

ka

jaunieši zina,

vajadzīgi ieroči, šāviņi, munīcija.

mūsu

māšu

un

būs

evakuētie

frontei

sev

līdz

darbu,

savu

ir

vairāk šodien.

grūtību

aizraut

par

tas

—

Ar-

ieslē-

katra

bet

jaunieša

jaunietes pienākums. ražas

Tuvojas jaunajam ražas

novākšanas

latvietim

novākšanu.

trieciens

aktīvi

Katram

jācīnās par

Vienmēr

tuvāk

labu ka

jāatceras,

solis

ienaidniekam,

laiks.

evakuētajam savlaicīgu

un

katrs

uzvarai.

grauds

ir

Esiet

pirmajās

jāpiedalās jaunatnes

kulturāli

rindās! Vēl aktīvāk

sabiedriskajā kultūras

kļūdas. riniet Lai

Jūs

un

politisko

bibliotēkas,

mācieties, kā

zvērestu,

Latvijas ko

ir

ar

tikai

apziņu,

savas

notikumiem

cīnīties

būt

nedrīkstat

sagatavoti,

Latvijā,

šim

Jāseko

jāpalīdz

papildinātu

biedriem

178

darbā.

dzīvē,

savu

sītavas

siet

nekā līdz

zināšanas,

atkarīgi

jūsu

padomju jaunieši

novērotāji.

lekcijas,

strādāt.

praktiski

No

nākošā

Godam deva

un

grāmatas

izmantojiet

apmeklējiet

atjaunošanā.

trūkumiem

pasīvi

lasiet

sabiedrības

un

avīzes. la-

vietējiem

tā, kā jūs bū-

darba

panākumi

izpildīsim

savā

Nostip-

vietējās no

un

izlabot

vēstulē

to

dižo

VĻKJS

25.

«Mūsu

gadadienā:

viens

vienīgs

vācietis

pazīs

atpūtas,

kamēr

sim

sirdis

šī

turpinās

noguruma, kamēr Dzimtenes Neviens

darbu.

nemitīgu

zemi,

mūsu

ceļš

kamēr

miera,

nepazīs

mīdīs

lielā

mēs

cīņa,

intereses

prasīs

ne-

nepazī-

no

neliksies

mums

kaut

rokas

mūsu

mums

nepārva-

rams.»

Visu

frontei, visu

uzvarai!

Latvijas Ļeņina Komunistiskas

Jaunatnes

Savienības Centrāla

Komiteja

Maskava 1944. gada jūlija

LKP CX 1.

PVI

7.

apr.,

201.

PA,

lespiests pēc oriģināla.

f.,

1., 96.-99. lapa

Tulkots

Nr.

No

krievu

no

20

LKJS CX sekretāra ziņojuma

Latvijas

valodas

'

Latvijas

K(b)P CX V plēnumā 1944.

gada

[...] Tagad, atjaunojot tiek

sur

ir

organizēts

ir

jau

123

galvenokārt

ņus

Tāpat arī aktīva,

ir 87

gastos vada

jām

komjaunieši

no

jau

un

uzņemt aktīvistu

un

bijušie

vai

partizāniem,

un

Vi-

partizāniem

kuri

un

pa-

nepietiek.

komjauniešiem.

organizācijas.

jauniešu

apriņķos

komjaunieši

varu

un

sagrauto

aktīvistu

grupas

inventarizēt

to

no

jauna

jaunus

uz-

biedrus

Pagaidām grupas,

tuvākajā

pa-

kuras

kas

aktīvisti,

viņus

un

šeit

palikuši

pa-

laikā

uzsāka

aktīvi

atjaunot pa-

saimniecību.

pagastu

palīdzēja

saimniecību

mantas,

izpildu kas

komite-

palikušas

palīdzēja apsargāt svarīgus objektus,

ražu, remontēt dzelzceļus

nizēt sarkankarogotos

nākošajam mācību

un

vezumus,

riņķī. Viņi organizē [sarkanos] las

g.

pārbaudām

Sākam

komjaunatnes

bez īpašniekiem, vākt

vi-

vairākuma

uzņemt komjaunatnē.

Jaunie

domju

Jau

to vēl

ar

vecajiem

no

dēļ. Viņus

organizējas

palīdzējuši

varēs

Taču

1940.—1941.

uzņēma

komsorgi-komjaunieši

grīdē

Šīs

vecie

komjaunatnē.

organizēt

un

organizācijas,

vidū.

jaunatnes

komsorgi.

kaut kādu iemeslu ņemam

komjaunatnes

darbs

komplektē

mums

kurus

augusta

pagastu komsorgi. Atbrīvoto apriņķu

nokomplektēti

gastos

25.

it

un

sevišķi

Daugavpils

stūrīšus

un

no-

tiltus, orga-

šosejas

sagatavo

apsko-

gadam. 179

Tūlīt

Daugavpils

pēc

laikā

grupa īsā

Kraujas

un

izlaboja

stacijām.

atbrīvošanas

apriņķa labot

sāka

jaunieši

pagasta

dzelzceļu. Kapiņu

gastu jaunieši sāka remontēt tiltus. Šai Skaistas

lai

bez

ražu

kā

Pašos

kurās ir 228

izveidotas

20

tādas

pagastos noorganizētas jauniešu vienības, kas ap-

svarīgākos objektus pagastā kārtību un to

jaunieši sākuši skolai.

lēja stiklu

un

grāmatas

nieši

kalpi asāk

agrāro

Aglonas

jaunieši

skolas aktīvi

jaunieši

pārkārtojumu

6-gadīsamek-

logus. lielo

piedalīsies

realizācijā,

izjūt nabago

par citiem

varai

pagasta

Somersetas

Preiļu pagastu

un

visi

un

stāvošo

palīdz padomju

un

uzturēt.

iestikloja sadauzītos

Komjaunatne

—

mācību

vākt

Aizkalnes

priekšā nekādu

pa-

orga-

locekļi.

visus

nodibināt

gajai

viņi

laukiem, kas palikupalīdzētu sarkanarmiešu

lai

arī

ģimeņu saimniecībām. Abrenes apriņķī

sargā

nolūkā

to saimniecību

no

saimniekiem,

brigādes,

Naujienas

Kalupes

pagastu jaunieši organizēja jauniešu brigādes,

novāktu

šas

un

liela

Indras, Preiļu, Aglonas

nizēja speciālas jauniešu brigādes. un

Naujienas

cilvēku

starp

ceļu

attīrīja

un

Aglonas,

50

jo

jau-

dzīvi, kam

nav

perspektīvu.

Jaunieši

piedalās

aktīvi

aģitācijas

un

masu

darbā, viņi

ir šī darba iniciatori.

Notikušas Abrenes

masu

komjaunatnes

sīja

52

dzas 2

Abrenes

referātus.

apriņķī

—

Jaunieši

jauniešu

miju,

masu

apriņķa komitejas

sapulces

kurās

skaits

piedalījās

ņem visaktīvāko

—

pagastos.

sapulces,

darbinieki

3080

kur

nola-

jaunieši.

1000 dalībniekiem.

ar

Lu-

Ludzā

—

600 cilvēku.

dalību grupu

aģitācijā. Viņi apstaigā mājas par stāvokli

atbrīvotajos

visos

Dalībnieku

18

sapulces,

masu

sapulces

notikušas 34

apriņķī

stāsta

un

un

par

frontēs, par vācu zvērībām

individuālajā Sarkano un

Ar-

izskaidro

uzdevumus, kādus Padomju valdība uzliek zemniekiem.

Jaunieceltajiem komsorgiem Latvijas

ĻKJS CX nolēma

Semināri

jau

notikuši

vēl

sarīkot

Abrenes

daudz

jāmācās.

komsorgiem

un

Rēzeknes

Tāpēc

seminārus.

apriņķos. Rīt

šāds seminārs notiks Ludzā. Abrenes tāri

un

mas

ir

no

tā

partijas celdami

pagastiem organizēti

tikai

darbs.

Sarkanajos

var

dabūt.

sekre-

komiteju semināra

8 sarkanie

jauniešu Padomju Informācijas biroja ziņas,

tas, ja vien tās vispār

180

apriņķu

uzstājās šajos semināros,

ritāti. Vienā tas

Rēzeknes

stūrīšos avīzes

auto-

stūrīši

un

—

atroda-

grāma-

Bet

līdzās

ir

sasniegumiem

visos

pagastos

ir

komsorgi,

vistu

grupas. Vēl

jānorāda,

daudz

vēl ka

ne

trūkumu:

visos ir

mums

ļoti

izlaida

VĻKJS

ir

ir vēl

nepietiekami strādāts,

Komjaunatnes organizācijas nizācijām

ietekmi

gūt

komitejām

lai

un

jaunatnes

izglītībai

Tikai

dībai

visām

partijas

enerģiju

un

un

rezerve,

ronību, kādu parādīja cīņās

avangardā

partijas

par

un

ar

valdības

pieliks

vācu

bandītu

laikā

bagātu

LKP CX apr.,

L,

no

un

PVI

5.

sadziedētu

un

vācu

mūsu

jauna

PA, 101. 19.—83.

Komjauniešu

ir

va-

cīņas

dzīvē, par

cirstās

Padomju

brūces

Latviju

mūsu

izveidotu

lespiests pēc stenogrammas

21

no

cilvēka,

kalpotāji,

decembri

79

—

ir

743,

no

kuriem

rajonu

komjaunieši.

jauna kas

atskaites

ĻKJS CX

kopskaits pilsētā

uzskaitē ir 704

Komjaunatnē 93

ies

rūpniecības atjaunošanu,

f.,

1944. gada

321

jauno

un

lapa

Latvijas

No

savu

atjaunošanu

Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas komitejas

komiteju

kā

laimīgu zemi.

Nr.

No

visu

lēmumu īstenošanu

lai

va-

vadībā,

iebrucējiem,

un

īsā

vajadzīgo

jauniešu

ātru

pil-

[.».].

pašu entuziasmu

agrārās reformas realizēšanu dzimtenei

visu

partijas

saimniecības

sagrautās

par

tādu

ar

komkom-

jānodrošina

pievēršot un

komjaunieši

partijas

tiešajām

uzmanība

un

organizācijām

palīgs

iniciatīvu

un

kā

audzināšana.

politiskā

audzināšanai,

tuvākais

partijas

ne-

partijas orga-

apriņķa

vislielākā

jauno komjaunatnes kadru

un

arī

Tādēļ

audzināšanai

un

dziļa jaunatnes

uzmanību

nav

[...].

partijas pirmorganizācijām

vadītājām jāpievērš

un

pagastos.

mācību ga-

gatavotos

palīdzēs

masās.

jaunatnes

nīga

visos

projektā, pagaidām

tikai

dam, šis darbs tikai nupat sāk izvērsties

3.

literatū-

maz

materiālās bāzes.

pieciešamās

Tāpat

izplatīts

uzsaukumu, kas

Jaunatnes avīze

par

ne

aktī-

latviešu valodā.

ras

un

vēl ir

pagastos

uzņemts

no

jauna

strādnieki,

321

cilvēks

uzņemts 149

—

[...].

komjaunatnē,

skolēni.

181

Rīgas

36

nizācijas:

notikusi

Pilsētā

uzdevumi kara

Tēvijas

2890

Notikušas

uzņēmumos [...]. jauniešu

un

kara

laikā»,

«Biedra

Staļina

sapulce.

temati:

pavēle

«Jau-

jaunatne

«Padomju

Oktobra

par

gadadienu».

106

nieši. Pārrunu

11

jaunieši. Apspriesti

Tēvijas

pirmorga-

komjaunatnes

skolās,

komjauniešu

91

laikā»,

27.

revolūcijas

18

iestādēs,

Tajās piedalījušies niešu

65

pilsētā noorganizētas

loma

«Komjaunatnes

kurās

pārrunas,

piedalījušies

1140

«Sociālistiskās

sacensības

aizmugurē

frontē

temati:

un

jau-

nozīme», kara

Tēvijas

dienās».

Noorganizēti matu nieši

otrā

VĻKJS

22

lerīkots

41

kuros

ciņi,

karu»,

Tēvijas

revolūcijas

stūrītis,

96

valodas

Tika

viens vakars visiem

organizēts

pilsētā

jaunieši.

krievu

rīkots

jauniešu. referā-

—

gadadiena»,

27.

«Artilērijas

piemiņai»,

Organizēti

organizēts

komitejā

jau-

studē

jauniešu.

avīzes.

piedalās

180

programmu

grā-

125

pulciņos

Piedalās

ar

«Kirova

6450

sarkanais

22 sienas

Izdotas

vakari

Staļina

piedalās

Vienpadsmit

«Oktobra

Piedalījušies

Tajos

Statūtus.

un

jauniešu

tematiem:

Lielo

diena».

vadībā.

biedra

studē

karu».

Tēvijas

Programmu

par

«Par

pulciņi, kuros

sekretāra

Notikuši tiem

7

Lielo

«Par

19

ir 6

klubi.

pašdarbības

Proletāriešu

pulciņš.

Piedalās

no-

cilvēki.

25

Rīgas jauniešiem.

propagandistu

pul-

rajonā

Pilsētas

Piedalās

pulciņš.

30

cilvēku.

Rīgā

ir

3

servatorija, Pilsētā

ir

Maskavas

13

universitāte,

kon-

akadēmija.

vidusskolas,

rajona

iestādes:

mācību

augstākās mākslas

mācības notiek

100. vakara

12

vidusskolās,

mācības nenotiek

vidusskolā

apgaismojuma trūkuma dēļ. Pilsētā

ir

pamatskolas.

74

pavisam

Visās

notiek

mā-

cības. Skolās

18

organizētas

pirmorganizācijas.

komsorgi. Komjauniešu kopskaits Pionieru

organizācijas

pionieru kopskaits Maskavas dina 250

organizētas

brigāde «Sarkanajā

procentiem. Kirova

gādes.

Stinkures

37

pionieru

levēlēti

9

215.

—

vadītāji.

Skolās

1533.

—

rajonā

37,

skolās

6

kvadrātā»

rajonā

brigāde VEF

jauniešu

brigādes.

normas

pārsniedz

organizētas normas

3

jauniešu

pārsniedz

par

Jupar bri200

procentiem. Proletāriešu

182

rajonā

organizētas

6

jauniešu

brigādes.

Eveļa

Rozenberga

un

sniedz

200

par

«Vairogā»

brigādes

normas

pār-

jauniešu

bri-

procentiem.

Sarkanarmijas

divas

organizētas

rajonā

gādes.

Staļina

rajonā

«Provodņikā», Valerija Pilsētā

«Mīlgrāvī»

jauniešu

Apaiko

pārsniedz

130—150

par

6

organizētas

trīs

jauniešu viena

un

brigāde

divas

brigādes:

«Pirmajā Maijā».

«Provodņikā»

normas

procentiem. jauniešu brigādes.

23

noorganizētas

Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas komitejas sekretārs (E. Ratnieks) LKP CX 1. apr.,

PVI

119.

PA, 1.

i.,

201.

f.,

2.

un

lespiests pēc oriģināla

tapa

Nr.

No Latvijas par

ĻKJS CX ziņojuma LK(b)P

LĻKJS organizatorisko 1945.

[... ] Patlaban

ir

41

gada novembrī bija tikai labāk veicas

jaunatnes

fabrikās, dzelzceļu sokas

sliktāk.

organizatori

audzinātu natnes rus,

centrālā

komjaunatnes

visi

ir

figūra

jaunos kadrus,

notiek

regulāri

labi. Nesen

binieku

seminārs

Rīgā

—

visos

notika

visu

un

un

uzskaites

Nesen

pie

sanāksme, nāksmē

propagandas,

kā

Rīgā darbs

komjaunatnes

—

pagastā

pieredzes.

organizējām

pionieru

seminā-

Nodarbības

apriņķu komjaunatnes un

apdar-

apriņķu

instruktoriem skolu fiziskās

Lai

komjau-

vadītāju

apriņķos.

arī

at-

darbs, bet komjaunat-

komjaunatnes rajonu

komiteju pirmajiem sekretāriem, aģitācijas

Bet

organizatora

mēs

vecāko

cukur-

Jelgavas

un

darbinieki bez

jauni

un

pagājušā

Labākās kom-

uzņēmumos.

Krustpils

mezglos, kokzāģētavās.

organizatoru

kuri

meklē

mūsu

[... ].

154

bet

10.

ir

Pagastā No

gada novembrī bija

karīgs komjaunatnes organizācijas nes

darbu

februāri

pirmorganizācija,

apriņķu

organizācijas

organizators.

CX VIJ plēnumam

ideoloģisko

un

Latvija pavisam ir jau 457 komjaunatnes

uzņēmumos

Darbs

15.

gada

pirmorganizācijas, pagājušā Rīgas

22

kultūras

darbā, darbā

vadītājiem. [... ] mums

kura

mūsu

notika

ilga

aktīvs

republikas

vairāk daudz

nekā guva

komjaunatnes

divas

dienas.

turpmākajam

aktīva

Sajā

sa-

darbam.

183

Pagastos,

kur

uzņēmumos,

Pagājušajā

gadā

novembri

1.

uz

komjaunietis, šogad

ir

komjaunieši,

polit-

arī

iesaistām kom-

un

varētu labāk strādāt.

jauniešus mācībās, lai viņi 1641

ir

veltām lielu uzmanību

pulciņi. Mācībām

republikā

mūsu

1. februāri

uz

bija

ir 5022 kom-

mums

jaunieši. Tas, protams, vēl ir ārkārtīgi

Labākās

lielākās

un

Uzņemt komjaunatnē

maz.

[... ]

vairāk.

iespējams ievērojami

komjaunatnes

ķos. Daugavpils komjaunatnes

Tā

ir

Ilūkstes

un

apriņķa Preiļu pagastā

organizācija.

ir

organizācijas

Jēkabpils, Daugavpils, Jelgavas

renes,

Ab-

apriņ-

ir 76 cilvēku

liela

pati lielākā lauku kom-

jaunatnes organizācija.

Uzņemot dācijām.

ir

komjaunatnē, Statūtiem

Pēc

dažas

grūtības

rekomendācijas

nieši, kuru stāžs ir viens gads. Bet pie

gada

1940.

privilēģijas,

dāciju komjaunietim komjaunieši Tajās natnes nes

ar

6

ar

kur

vietās,

pēc

mēnešu

stāžu.

tādu

kurām

partijas

ir

spēkā

rekomenir

Apriņķī

3 —4

[... ]

partijas

tiek

organizācijas

komjau-

vēl

dot

atļauts

veltī

organizācijas

īsti

vadītas,

organizācija

jūt

komjau-

komjaunat-

kur

organizācijām pienācīgu uzmanību,

labāk,

dot

mums

stāžu.

rekomen-

ar

var

strādā

komjaunatne

īstu

palī-

komjaunatnes

dzību.

Abrenes,

Ņemsim kur

ķus, Tur

ir

apriņķu komiteju nizācijas Abrenes

palīdz

sekretāru

apriņķī,

strādā

šeit

vesela

veic

nizācijām. iesaistītas

dzīvē

kontaktā

un

pagastos,

visus

komjaunatni,

virkne

partijas

ik_

ar

dienas

sekretārs

seko,

kur

parti-

komjaunatnes

orga-

tiek

organizācijas

nav

partijas

lēmumus

ar

visu

nozīmē, ka komjaunatne

tas

partijas

orga-

piemēram,

komitejas

organizācija,

komjaunatnes

šajā darbā,

organizācijām

apriņķa

komjaunatnes

Pagastu

ar

paskatieties,

organizācijai,

ciešā

apriņ-

organizācijas.

paziņo, ka komjaunatnes

LK(b)P

kur

komjaunatnes

darbu

īsteno

šodien

viņiem palīdz. Patiešām,

nodarbojas

jas

Un

tai.

palīdz

Jelgavas

Rēzeknes,

komjaunatnes

tiešām

partijas organizācijas

vada,

ko

Ilūkstes, labākās

pašas

un

caur

organizāciju,

izplata

partijas

ietekmi.

Un,

protams,

šība, ka lēmumus

partijas

184

šie

par

veikts

tiek

apriņķi zemes

labs

darbs.

Tāpēc

nav

nejau-

izpilda valdības_ un partijas reformu, par maizes sagādi. Tieši tur vislabāk

organizācija

labāk

vada

komjaunatnes

organi-

tur

zāciju, pāriet

komjaunatnes organizāciju partijas ietekme

caur

Komjaunatnes

politiskajā tās

ir

darbā.

kur

orķestrus

organizācija, darbu

tiskā

darba

visa

tautas

Kā

notikuši

nesī

katrā

24

2—3

pagastā 61

175 sarkanie 9—lo

sarkanie

stūrīši.

nekā

800

katra

«desmita»

notikušas kurās

23

jaunatnes

3.

apr.,

gada

janvāra vakari,

dramatiskie

60

ar

625

ka

katrā

Organizēti

sanāksmes

par

ir

8

—

vairāk

ar

regulāri

pilnvarotie lasa

kur

pulciņi,

pagastā

jaunatnes aktīvs

desmitsētu

apmē-

dalībniekiem.

dalībniekiem.

iedzīvotājiem

I,

avīzes.

Mēnesī

dažādām

tēmām,

101.

f.,

lespiests

Latvijas V

pēc

stenogrammas

96.—100. lapa

Nr.

No

kļu-

poli-

arī

piedalījušies apmēram 2000 cilvēku.

LĶP CX PVI PA, 7.

Radīts

māju

šī

kopā

572

kā

pašdarbības

nozīmē,

137

cilvēkiem. 1

vairāk, ar

tas

stūrīši,

komjau-

jāatzīmē Rēzeknes

apriņķī

Nodibināti

un

koris

vada

—

darba,

masu

mākslinieciskās

3190 cilvēku.

Nodibināts

komjau-

pulciņus,

nami, sarkanie stūrīši

un

labākais

riņķis. Piemēram, Rēzeknes piedalījās

jaunatne

—

darbs

masu

dramatiskos

—

pasākumus

kultūras

centriem.

politiskais

darbu arī stūrīši

tur, kur komjaunatnes organizācija

organizē,

par īstiem

zināmu

sarkanie

nami,

nodarbojas

sporta un

iedzīvotājiem.

veikusi

pašdarbību

vai

korus, labi šo

ir

pagastu to

ar

Visu

natnes

vuši

pārējiem

uz

Tautas

notiek

galvenokārt

natnes vadībā.

arī

organizācija

masu

vietas,

kur

un

kā

jaunatni,

uz

ĻKJS CX

kongresam

par

23

referāta Latvijas

atskaites

komjauniešu ieguldījumu

saimniecības

ĻKJS

tautas

atjaunošanā

1946. gada

13.

maijā

vācu

Padomju Latvijas atbrīvošanas dienām no fašistiskajiem iebrucējiem Latvijas komjaunatne par-

tijas

organizāciju

Ar pirmajām

virzīja

priekšgalā, un

tās

lauksaimniecības 1944.

šefību

gada

par

Katra

zināja

rudenī

Krustpils

publikā bija

1

vadībā

bija jaunatnes

spēkus

darba

rūpniecības,

uz

pacēluma transporta

atjaunošanas izšķirošajiem iecirkņiem. organizācijas uzņēmās

komjaunatnes cukurfabrikas

atjaunošanu,

kam

re-

liela nozīme.

pagasta saimniecības sadalīja pilnvarotie. Red.

t.

s.

«desmitos»,

kurus

pār-

desmitsētu

185

Pēc

Latvijas

ieradās

Centrālā

Komjaunatnes

jaunatnes transporta

saimniecības

veselu

rindu

sociālistiskās

žas

Ķegumā,

vien

tilta

uzspridzinātā vumu

izpildīja

darba

metodes;

Rīgas

ostā,

kura

drošina sastāvu

kopšanas

brigāžu

Plašākas

kļūst

rindas.

vuši

visā

pazīstami

ražas laikā

brīvajā

vākšanā.

daudz

un

palīdzēja

CX

1. apr.,

PVI

245.

PA,

i,

17.

dienu

jauno

un

re-

kuģus;

dzelzceļiem kuras

no-

ceļu

un

pieaug.

strādnieku un

sta-

izgud-

tūkstošnieku

Bau-

vārdi

Stepanovu

laukos

kūlēju

kļu-

vezumu,

kuras

jaunsaimniekiem

pirms

simtiem

strādāja brigāžu,

organizācijas

ražas

organizēja

termiņa

nodeva

savā no-

simtiem

valstij

produktus. lespiests pēc stenogrammas

Kongresa stenogramma, LKP

katru

māsu

laikā

Komjaunatnes

lauksaimniecības

Kuģu

republikā.

novācēju

sarkankarogoto

uz

Jelgavā,

jauno stahanoviešu

novākšanas

Ražas

jauniešu

brigādes

ostas

deficīta

remontē

novatoru, racionalizatoru

Kuzminas,

Faļkovas,

maņa,

atjaunotu

daudzumu

darbu.

panākumi

VEF

jaunas

brigāde

lokomotīvju apkalpes

komjauniešu

ražošanas

hanoviešu, rotāju

formēšanas,

un

—

uzde-

montāžas

remontbrigāde

nepārtrauktu

Jauniešu

lai

Liepājā,

darbu

metāla

pielietojot

kvalitatīvi

maiņas

bri-

montā-

roku

elektromontieru

darbu,

un

minēt

ražošanas

Valča ar

tonnu

turbīnas

katlu

ātri

Rēzeknē,

Daugavpilī,

un

vadītā

komjauniešu-jauniešu Rīgā,

Var

ieekonomēja

kura

rūpnīcā,

3000

procentiem,

lielu

no-

ieguldījumu

lielu

Beisona

materiālu;

bet

un

tikai

gandrīz

vadītā

veica

elektrosaimniecību,

monta

300

Kalēja

kom-

rūpniecības,

attīstībā.

iniciatoru

izcēla

paliekas,

par

lielu

darbu: Koškina

kuras

dibena

aizsprosta

no

deva un

sacensības

pašaizliedzīgo

brigādes

attīs-

Pēc

komjauniešu-jauniešu

mūsu

par

aģitācijas

un

sacensības

svarīgākajos iecirkņos

atjaunošanā

piemēru

komjaunatnes

republikas

kuras

brigādes,

tautas

novatoru

hidroelek-

lauksaimniecībā.

un

lauksaimniecības

un

jauniešu

—

sociālistiskās

iniciatīvas

organizāciju

virzīja

propagandas

un

transportā

rūpniecībā,

gāžu

Komiteja

organizatorisko

plašu jaunatnes

uz

dibināja

komjauniešu

Ķeguma

piedalītos

atjaunošanā.

organizāciju

tību

300

aicinājuma

lai

ceļazīmēm,

pēc

trostacijas

darbu

CX

ĻKJS

201.

I,

un

18.

lapa

V

LATVIJAS

nodaļa

KOMJAUNATNE SOCIĀLISMA

UZCELŠANAS PERIODĀ

(1945.—1958.

LATVIJAS

g.)

PSR

LATVIJAS

KOMJAUNATNE

UZCELŠANAS

PERIODĀ

Pēc

Lielajā

uzvaras

mierlaika

pārejas

periods

tiskās

partijas

vadībā

uzcelt Latvijas 1951.

līdz

sociālisma tālākā

Turpinājās

1944.

gada

nošana kās

vasarā

salīdzinājumā

stipri

fašistu

vēlāk

armijas

sākās mierlaika 1945.

gada

iestādēs natnes

ar

1945.

—

organizāciju tūlīt

citiem

1946.

pēc

vācu

no

1.

jūnijā

apgabaliem tika

kad

maijā,

grupējums

Latvijas

PSR

un

visā

pagastos,

vairāk nekā

darbojās jau

gada sākumā

VK(b)P

komjaunatnes aprīli

no

CX

komiteju

510

Latvijas

iekšējās

sā-

likvidēts

republikā

uzņēmumos, 850

pieņēma

komjau-

LĻKJS vadošo orgānu

PSR

LĻKJS organizāciju V

kongresu

apvienoti

1597

un

atjaunošanas

1946.

gada

par

1946.

pagastu jau 497 pagastos.

kritikas

un

paškri-

liela loma

bija

pārvēlēšanām. periods

maijā,

komjaunatnes

Uz

pagastiem

nostiprināšanā

atskaitēm

lēmumu

nodibināšanu.

demokrātijas,

attīstīšanā, disciplīnas

LĻKJS

okupantiem

celtniecība.

skolās

Organizāciju

bija

un

teri-

PSR

organizāciju atjau-

komjaunatnes komitejas bija nodibinātas tikas

darbu

atjaunošana

Latvijas

Latvijas

gada

Kurzemes

posmā

lielu

pirmorganizāciju.

pagastu gada

un

veica

nostiprināšanā.

rudenī. Kurzemē

un

gadam,

Laika

pamatus.

atbrīvošanas

daļas

1950.

tautas saimniecību

izpostīto

un

sākusies

to

Komunis-

jāveic

1945. līdz

no

sociālisma

attīstīšanā

bija

1941.

ko

darbaļaudīm,

gadam komjaunatne

komjaunatnes

kas

lielākās

torijas

republikas

periodā

PSR

1958.

turpinājās

sociālismu,

uz

jauniešiem, bija

un

rekonstruēt karā

no

veidošana,

kas

uzdevums,

komjauniešiem

un

republikā

karš.

skaitā

bija atjaunot,

Savienībā

Padomju

Mūsu

kapitālisma

no

gadā bija pārtraucis Galvenais

karā

Tēvijas

celtniecība.

PSR

g.)

(1945.—1958.

sākās

SOCIĀLISMA

LATVIJAS

kad

noslēdzās 18 633

ar

biedri

pirmorganizācijas,

no

189

tām 497

cības

59

iestāžu,

182

pagastu,

—

316

uzņēmumu,

MTS,

—

ciemu

—

MZIP

—

rūpnie345

arodskolu,

—

saimniecību

padomju

un

88

padomju,

20

skolu,

—

—

pirm-

organizācijas. 1946.

Ar

gada

gadu

beigās

lākajā

tās

un

Daudzus iesaistītu

žuāziskie

sekretāri I.

Kupcāns,

58

nostiprināšanā,

nogalināja

pārveidošanu,

LĻKJS

arī

rajonu

5

un

jaunatnes

vidū

sākumā sakarā

gada

iedalījuma nījās

varas

bija pagastu V.

Kanbergs,

t.

pilsētu

pagastu

komsorgi V. Zariņš,

daudzi citi.

un

administratīvā

izveidošanu,

struktūra.

komjaunatnes

komitejas

komjaunatnes

K. Pintāns,

i., rajonu

organizāciju

un

bur-

Māliņš,

republikas

ar

lai

strādāja,

atjaunošanā

To

no-

sekretāru.

ar

pašaizliedzīgi

Jakse-Deksne

A.

jau bija

saimniecības

P.

lie-

uzņēmumu

komitejas

Pīrāgs, komjaunieši

Brinkmanis, 1950.

kas

1945.

komsorgi, jo un

tautas

nacionālisti.

komiteju

vēlētas

komjauniešus, jaunatni

iestāžu

pirmorganizācijas

vadīja

celtniecībā, padomju

R.

mācību

daļā komjaunatnes

dibinātas

V.

darbību izbeidza

savu

pagastu,

Tika

izmai-

izveidotas Kom-

organizācijas.

likvidēja. LĻKJS

pilsētu komitejām tagad bija tieši sakari

rajonu

un

komjaunatnes

ar

uzņēmumos, iestādēs, kolhozos, MTS. darbu, padarīja to operatīvāku. Sājos apstāk-

pirmorganizācijām Tas

ļos

sekmēja LĻKJS

devums

CX, rajonu

Uz

pirmorganizācijas. jaunatnes

pilsētu

un

laukiem

uz-

spēcīgas komjaunatnes

bija

tiktu

pirmorganizācijas

atbildīgs

komiteju

lai nodibinātos

bija panākt,

ļoti svarīgi,

lai

kom-

katrā

izveidotas

kol-

hozā. 1950. noti

rindās

bija

pirmorganizācijā,

bet

gadā LĻKJS

5471

117 950

bojās jau

šanā.

iesaistot

masas,

Komjaunatnes

padomju

orgāniem

des

realizēšana, tolaik

politiskajiem loma

bija

190

politiski

tās

tautas

gadā

dar-

LĻKJS

ražas

bija

no

uzdevumiem. Šo

un

produktu

pavasara

atjauno-

partijas

valsts

laukus

un

sagā-

saimnieciski

realizēšanā

brigādēm.

Tās

sarkanarmiešu

un

liela

palīdzēja

MZIP, sagādāt darba zemniekiem

apstrādāt

un

sējas sekmīga

svarīgākajiem pasākumu

jau-

plašas

transportu

rūpniecību,

novākšana,

viens

audzināt

saimniecības

palīdzēja

organizācijas atjaunot

komjauniešu-jauniešu

atjaunot MTS tāru, sēklu,

un

Lauksaimniecības

lauksaimniecību.

veikšana

biedru, kuri apvie-

komjauniešu.

idejiski

organizēt,

natnes

1958.

pirmajā piecgadē LĻKJS svarīgākais uzdevums

Pēckara

bija

71 990

inven-

partizāņu

ģimenēm valsts

arī

vasarī kuras

organizēja

un

nodošanai

valstij

pirms

zemes

fonda

2352

apstrādāja

valsts

ha

frontinieku

1945.

zemes

Līdztekus

veica

Laikā

jas atbrīvošanas

1944.

180 000

pie

ceļu,

līdz

110 svētdienas

avangardā.

auga.

1945.

janvārī

tas

gada

skaitā

tai un

ar

bāze

tālākai

nozaru

jau

mēnesi 40

bija

piekom-

100

bri-

bija komjaunieši.

jaunatnes,

arī

radīta

atjaunošanas

strādāja

jūlijā

lau-

brigādēm, kuras

kuriem 450

citu sociālistisko

beigās bija

saimniecības

bet

no

uz-

kā

Tāpat

katru

ar

februārī

un

brigāžu,

dalībniekiem,

Darbaļaužu,

daļē-

gada beigām

jaunieši

un

objektiem.

skaits

Brigāžu

gada

darba rezultātā

un

talkas, kurās pie-

saimniecības

gāja

un

jauniešu-jauniešu

1945.

iz-

pilsētu

un

teritorijas

komjaunieši

par svarīgākajiem

saliedēja

630

ha

komjau-

jauniešu.

darbu

ar

1247

un

dzelzceļu

1945.

ņēmās kos, liela loma bija komjauniešu-jauniešu

gāžu

pa-

brigādes,

tam

pilsētās

PSR

Latvijas

no

atjaunošanā

Rūpniecības šefību

stājās

gada jūlijā

komjaunieši noorganizēja

jaunatni

gada

plašu politiskās

novākšanas

drupu

labiekārtošanas.

ap

vidū

jaunieši

un

atjaunošanas,

dalījās

apstrādāja

darbu.

Komjaunieši tiltu

Tā

zemes.

zemes.

natnes darbinieki zemnieku

skaidrošanas

brigādes

komjauniešu-jauniešu

brīvās

fonda

zemes

brīvās

384

noorganizējās

Šīs

termiņa.

labības

pajūgus

sarkankarogotos

pašaizliedzīga

republiku

palīdzību tau-

republikas

mūsu

atjaunošanai

un

rekon-

strukcijai. Sākot un

1946.

ar

doties

PSRS

no

dam».

bija

un

Latvijas

lauksaimniecības

PSRS

saimniecību,

pirmskara

at-

1946.—1950.

ga-

plāna

atjaunošanai

lizāciju. Piecgadu radikālas

tiem,

plāns

pārveidošanas

ņemot

vērā,

ka

un

ar

kļuva

pec

arī

V.

tam

Ļeņina

par

un

līmeni Latsociā-

tautas saim-

sociālistisko

arī

šo

pamatus

I.

līdztekus

paredzēja

realizēt

sagrauto

rūpniecības

sociālisma

Piecgadu plāns saskaņā

niecības

uzdevums

okupantu

sasniegt

vijas PSR.

teoriju

galvenais

vācu

pārsniegt

lisma celtniecības

va-

martā

gada

saimniecības

līmeni

uzcelt

1946.

plānu

ievērojami

un

atjaunošana norisēja,

tautas

piecgadu

atjaunot

laikā

tautas

republikas

Padomes

piecgadu

PSR

saimniecības

Padomju Savienībā

«Par

attīstības

visīsākajā

tautas

Augstākās

likuma

apstiprinātā jaunošanas

gadu,

celtniecība

sociālisma

industria-

lauksaimniecības sociālisma

programmu

uz

sociālisma

uzvaras

pama-

ekonomiska

191

ir

pamatbaze

rūpniecības

industrializācija

tisko lielsaimniecību radīšana

uzdevumus sociālisma

Komjaunatnes

gada aprīļa plēnuma lēmums «Par jaupiedalīšanos PSRS tautas saimniecības atjaunoša-

natnes

celtniecības

un

1950.

Pēc

g.».

1946.

gadā

šī

līdz

15.

aktīvu

piedalīšanos

Rūpniecībā

plāna

maijam,

visas

komjauniešiem

pārsniegšanu, ekonomiju,

listiskās

sacensības

izpildīšanā kongress,

1946.—

kas

notika

republikas

par

tautas

cīņā

izvir-

piecgadu

par

bija

jācīnās

produkcijas savas

Par

uzlabošanu,

celšanu

kvalifikācijas

izvēršanu.

ražošanas

par

kvalitātes

lauku

un

sektora veidošana,

tobrīd

konkrēti

sociā-

komjaunatnes

organizāciju darbības svarīgāko uzdevumu kongress zīja komjaunatnes piedalīšanos lauksaimniecības listiska

kom-

pamatuzdevumu

pārsniegšanu.

un

izejvielu

V

darbības

organizācijas

plāna realizēšanu

plānu

piecgadu

lēmuma, LĻKJS

13.

no

jaunatnes zīja

celtniecība noteica

1946.

VĻKJS CX

nas

sociālis-

plus

laukos.

—

izvirsociā-

kooperācijas

attīstība. Pildot

šos lēmumus, rūpniecības un transporta uzņēkomjaunatnes organizācijas iesaistīja plašas strādjaunatnes masas sociālistiskajā sacensībā, kurai bija

mumu

nieku liela

nozīme

ražošanas sacensības

jauniešu

ciju

un

strādāja

32 000

loma

dukcijas

gadu

ražošanu,

jauniešu,

saistības.

ražošanas

elektroenerģijas,

ražošanas

kulturu._ Rūpnīcu, svarīgākajos

uzņēmumu

kuriem

gadā

Tās

darba

laika

transporta

iecirkņos

pie-

organizājaunas, pro-

atklāšanu,

par

ekonomiju,

par

un

radīja

uz-

sacensībā

meklēja

rezervju

un

16000

cīnījās par virsplāna

iekšējo

materiālu,

komjauniešurūpniecībā

Komjaunatnes

gada.

no

Sociālistiskās

bija

gadā no

1950.

metodes,

par

vidū

1946.

pirmrindas

un

ieviešanā.

jaunatnes

maiņas.

strādnieku.

jauno

auga

efektīvākas

kāpināšanā

tehnikas

20 000

sociālistiskās

dalījās

tempu

un

iniciatores

brigādes

transporta ņēmās

ražošanas

pieredzes

celtniecības

komjaunatnes

kontrolposteņus. lauku

LĻKJS

sociālistiskā

deva

savu

pasākumu sies

jau

kolhozu

īstenošanā

1944.

gada

dibināšana, uz

LK(b)P

izveidošanu

ieguldījumu tādu

saimniecību

192

organizācijas

sektora

kā

partijas

zemes

rudenī,

un

vadībā

un

Padomju

reforma,

kooperācija,

kuri

pārveidoja

sociālisma

pamatiem.

cīnījās

kura

MTS,

Latvijas

par Tās

nostiprināšanu.

valdības

bija

sāku-

MZIP PSR

un

lauk-

Lai

sekmētu

tās

un

1945.

lauksaimniecības

attīstību

sociālisma

gada maijā

kooperācijas tamā,

tuvā

lēmumu

pieņēma

organizēšanu,

pakāpeniskai,

V.

atbilstoši

plānam bija ārkārtīgi svarīga veidošanā

laukiem

uz

I.

PSR

saimniecību

zemnieku

Ļeņina

viņiem sapro-

kooperatīvajam

nozīme sociālistiskā

zemnieku iesaistīšanā

un

TKP

lauksaimniecības

par

sīko

jo

atjaunošanu

Latvijas

sabiedriskošanai

brīvprātīgai

formā

straujāku

virzienā,

sektora

sociālisma

celtniecībā.

LĻKJS

gada jūlijā pieņēma

komjaunatnes

izskaidrošanā

rācijas nieši

1945.

CX

publikas

dibināšanā

to

un

un

praktiskajā

realizēšanā.

piedalījās

kooperatīvo

aktīvi

jaunieši

un

darbā.

Daudzas

vadīja komjaunieši. Periodā neka

rāk

biedrību

100

Pie

bija

revīzijas

un

daudzām

1949.

ievēlēti

biedrību biedrības

komisiju

gadam vai-

kooperatīvo

par

priekšsēdētājiem

lauksaimniecības

re-

koope-

Komjau-

kooperatīvās

1945. līdz

no

komjaunieši

valžu

locekļiem.

lēmumu par

iesaistīšanos

organizācijas

un

kooperatīvajām

biedrībām

1948. nodibinājās komjaunatnes organizācijas. gadā pie kooperatīvajām biedrībām strādāja 130 jaunatnes ražas

augstas

posmi.

Lauksaimniecības

atpalika Lai

uzceltu

sociālismu

lauksaimniecību

pamatiem.

bija

Asas

niešu

kāpināšanā ražas

gada pavasarī

biedrībām

Kolektīvo

gadā.

kultūru

lielražošanas

liela

bija

kuri

Vieni

un

paaug-

zemkopības

komjauniešu-jausāka

pie lauksaimniecības

novākšanu

jau

metožu

ražības

ieviešanā,

nozīme

kolhozi

darba

agrotehnikas posmiem,

tempiem.

nepieciešams

pirmie

apstākļos

vēlāk kolhozos.

un

ražas

beidza

bija

sociālistiskās

uz

cīņas

1946.

modernās

augstas

1947.

PSR,

Latvijas

ievērojami

attīstības

transporta

lauksaimniecības

popularizēšanā, kultūras

un

pārkārtot šķiru

nodibinājušies

stināšanā,

tempi tomēr

atjaunošanas

rūpniecības

no

no

organizēties

kooperatīvajām tie pa-

pirmajiem

labības

piegādi

valstij

ieguva vidēji augstākās ražas. 1947. gadā Latvijas PSR

un

laukos

strādāja

89

posmi, kuri apkopa ražas

posmi

niecībās zemes.

Tie

1949.

—

gadā

zemes.

dalībniekiem

1948.

307

augstas

kolhozos, padomju saim-

biedrībās

strādāja

ražas

augstas

gadā

apstrādāja

jau 420 augstas

2622

ražas

stimulēja lauku jaunatnes sociālistiskās

ha

posmi. sacen-

izvēršanu.

Lauku

13

3116

kooperatīvajās

un

spēcīgi

sības

ar

komjauniešu-jauniešu 420 ha

400

komjaunieši

bija

pirmo

visenerģiskāko

un

193

kolhozu

Bieži vien kolhozi

izveidojās

ratīvo biedrību

kustība

gadā kolhozu

lauku

februārim,

kļuva

kas

kongress,

VII

LĻKJS

skaits

vienlaidu

notika lauksaimniecības

4.

uz

kolhozu

beigās Latvijas PSR 1949.

vadīto

komjauniešu augstas ražas posmu bāzes.

un

vidū,

propagandistu

iekārtas

vispārliecinātāko

koope-

1948.

gada

tūkstotim, bet

tuvojās

masveidīga. Republikā

kolektivizācija. 1949.

notika

gadā

3.

no

līdz

komjaunatnes organizācijām

izvirzīja

darbu kolhozu

to orga-

celtniecībā

uzdevumu

aktivizēt

nizatoriski

saimnieciskajā nostiprināšanā. Šajos apstākļos,

pildot

XI,

VĻKJS

X

LK(b)P

lēmumus, lauku komjaunatnes darbu

jamu

kolhozu

Lai

veiktu

šos

gadā bija riem.

1949.

sēdētāju, fermu

gada

gadā

Liela

amatos

beigās vairāk brigadieru,

loma

strādāja

kolhozu

tika

2140

nekā

ar

100 kolhozu

863

un

priekš-

lopkopības

gada vidū kolhozu

1950.

vairāk nekā

komjauniešu.

5000

organizatoriski

to

un

un

1948.

10433 bied-

ar

posminieku

dibināšanā

dibinātas

organizācija

bija

to

vadītāju bija komjaunieši.

vadošajos

ietekmes

organizācijas.

komjaunatnes

1950.

1500

ap

komjaunatnes

kolhozu

171

biedriem, turpretī

ievēro-

organizatoriski

masās.

uzdevumus,

atbildīgos

kolhozu

to

arī

komjaunatnes

un

paplašināšanā lauku jaunatnes nostiprinātas

kā

dibināšanā,

kongresa

veica

organizācijas

nostiprināšanā

saimnieciskajā

VII

LĻKJS

un

un

nostiprināšanā bija MTS. Daudzās MTS galvenie mehanizatoru kadri bija komjaunieši un jaunieši.

saimnieciskajā Jau

reformas

zemes

najiem 1945.

zemes

gada beigām atjaunoja

kvalitatīvu norisi

pacēlumu

traktoristi

un

darbu,

augstas

atbilstoši

izraisīja

laikā

sniedza

ieguvējiem

mehanizatori

cīgu

realizēšanas

MTS

50 MTS

ražas

nodrošināt

un

lauku

jauniešu-jauniešu

traktoristu

brigādes,

—

41

nosūtīja lielu skaitu laukiem.

hāniķiem nekā

1950.

1952. un

2500

gadā

194

1950.

un

Jaunie

traktoru savlai-

darbu

traktoristu

par

gadā strādāja

gadā

komjauniešu

traktoru

bet

—

1947.

130.

bri-

kom-

gadā darbā

kombainieriem,

—

CX

LĻKJS

mehanizatoru

traktoristiem,

11

uz me-

brigāžu brigadieriem strādāja vairāk

komjauniešu,

gandrīz

trīs

reizes

vairāk

nekā

gadā.

Lauksaimniecības loma

jau-

agrotehnikas prasībām. Strauju darba komjauniešu-jauniešu 1946.

33,

485 MZIP.

un

centās

sacensība.

gadā

MZIP

nozīmīgu palīdzību. Līdz

gāžu sociālistiskā

1948.

un

sociālistiskajā

bija komjauniešu

un

jauniešu

pārkārtošanā sociālistiskajai

svarīga sacen-

sībai.

leslēdzoties

partijas likas

sacensībā,

padomju

un

saimnieciskos

jaunatne

organizācijām

politiskos uzdevumus.

un

visu

lauksaimniecības

lopkopības

uzplaukumu,

nozaru

produktivitāti, labības

valsts

24 000

lauku

kolektīvās Notika bas

sagādes

jauniešu

uzņēmās

republikāniskie

apriņķu

un

nosprauda jaunus paaugstinātas sociālistiskās augsti ka

jaunatnes

novērtēja

politisko pasākumu pēckara

Pirmās

gados

sociālisma

un

mēnešos,

tālāka

piecgades IX

kā

ražīguma

par

saimniecisko

kuru

piecgades rezultātā,

noun

izpildīja

čet-

tika

uzcelti

uzdevums, kura

izpildē

Latvijas

PSR

kongress,

galveno

celšanu,

jaunieši,

un

noteica

ko

attīstīšana,

sociālisma

bija

piektās

plāni.

martam, rūpniecības

zācijām

spēku,

tika

kom-

republikas

lielu visu

kurā

pamati.

nostiprināšana

LĻKJS

uzdevumu

piecgades

par

partijai

piedalījās komjaunieši

sestās

jau-

uzņēmās

un

vadībā

Turpmākais sociāli ekonomiskais aktīvi

darba

dalījās

veikšanā.

trijos

un

izaugusi

palīgu

un

lauksaimniecī-

viņi

LK(b)P X kongresā,

partijas organizācijas

organizācija

atbalstu

zīmīgu

un

saistības.

ceturtās

veikumu

pozitīvo

LĻKJS paziņots,

nekā

individuālās

jauno

kuros

salidojumi,

uzdevumus

pildīšanā

plānu

vairāk

gadā

konkrētas

platību.

darba

saistības.

pirmrindnieku

nas,

21.

sa-

paaugstinātu

traktoru

1948.

plānu.

pieredzē,

un

repub-

Jaunieši

sējumu

paplašinātu

Viņi apņēmās pirms termiņa izpildīt

ros

palīdzēja

veikt

sociālistiskajās saistībās apņēmās cīnīties, lai panāktu

vās

un

nopietni

sekmīgi

kas

notika

gadā

no

20.

uzņēmumu komjaunatnes

uzdevumu

par

1952.

izvirzīja

izejvielu

cīņu

taupīšanu

un

līdz

organidarba

par

iekšējo

re-

zervju izmantošanu, prasīja lielu vērību veltīt jauno strādnieku

izglītības līmeņa celšanai.

Lauku

komjaunatnes organizāciju uzdevums

līties tālākā kolhozu

rināšanā,

lauksaimniecības

produktivitātes 1952. vairāk

jās

gadā

gadā rūpniecībā,

nosaukumu vairāk

lopkopības

un

paaugstināšanā.

nekā 40 000

transportā,

ražības

kultūru

transportā

jauniešu,

sociālistiskajā sacensībā.

gādes

bija pieda-

organizatoriski saimnieciskajā nostip-

nekā

sacentās 50 000

celtniecībā,

un

90

un

celtniecībā

procentu

Par teicamas 800

jauniešu

jauniešu apmēram

strādāja

tiem

no

piedalī-

kvalitātes

brigāžu.

strādāja 35 000

bri1958.

rūpniecība,

no

tiem

bija 195

paaugstina

darba

pēc piektās

bija

nalizatoru

izgudrotāju

un

priekšlikumu, bet

lizācijas

nekā 9000

rāk

Lauku

1958.

posmi kukurūzas, doti

stabilu

hozos 1954.

1953.

gadā

un

mūsu

izvei-

fer-

lopkopības

vasarā

kolhozā

un

komjaunatnes

skābbarības

sagatavo-

izvietojot Pēc

komjaunieši

darbā

uz

zināmu

veica

lauksaimniecības

vadošā

partijas

orgāniem

darbā

kol-

aicinājuma,

jaunieši speciālisti izbrauca

un

laukiem.

Komunistiskās zemēs

partijas

1955.

vecai-

aicinājumam,

1500

gada beigās strādāja

republikas komjauniešu. XII

martam,

svarīgāko

kongress,

XX

binieku

XX

6.

līdz

spēku

mobilizēceltniecī-

lēmumus,

kongresa

Latvijas

PSR

apbalvoti

medaļām, no

no

organizācijas

komunisma

jaunatnes

izvirzītās

Padomju

Latvijas

vidū, kas

un

Viens

To

gadā

komjaunatnes

izpildei.

ieguldījumu

rūpniecībā.-

1958.

notika

izvirzīja

kongresa

programmas

PSKP

kas

republikas

par

uzdevumu

PSKP

Pildot

196

kadrus,

neskartajās

LĻKJS

ņiem

jauniešu

un

bāzi katrā

organizācija un

komjauniešus.

597

Atsaucoties

tamu

gada

komjaunatnes

labākos

pilsētām

bas

un

nostip-

audzēšanai,

kontrolposteņi

lopbarības

par iniciatorēm

kolhozu

nostiprināt

šanu

partijas

iekārtas

sabiedriskajai lopkopībai.

Republikas

7.

aktīvi

komjauniešu

un

darbu, lai palīdzētu partijas

nēs

kā

kolhozu

dārzeņu

organizācijas kļuva

no

bija vai-

izgudrotāju.

kartupeļu

saimniecībā,

padomju šanā

un

attīstīšanā.

komjauniešu-jauniešu Lai radītu

gadā komjaunieši

noorganizēti

tika

racio-

gadā republikā

jauno racionalizatoru

tālākā

un

Kolhozos

izvēr-

Auga

vairāk nekā 3000 raciona-

padomju orgānu palīgi piedalījās

mās.

1951.

komjaunatnes organizācijas

rināšanā

plaša

ieviešana.

rindas.

sociālis-

rūpniecī-

uzmanības

apmācības

metožu

vien iesniedza

jaunieši Rīgā

un

darba

ka

līmenī,

organizāciju

tehniskās

jaunatnes

pirmrindas

un

tehniskā

jaunā

komjaunatnes

uzņēmumu

centrā šana

ma-

audzināšanas

un

direktīvām,

piecgades

jāpaceļ

rūpniecība

bas

organizatoriskā

sava

komjaunatnes jaunatnes

plašām

ar

līmeni.

Vadoties tiskā

ka

liecināja,

saites

nostiprina

organizācijas sām,

Tas

pirmrindnieki.

ražošanas

2003

ar

bija vairāk

atbildīgākajiem

un

LĻKJS

deva

lauksaimniecībā

lauksaimniecības

Padomju Savienības nekā

100

jūun

darorde-

komjauniešu.

nopietnākajiem komjaunat-

darba

nes

bija jaunatnes ideoloģiski

virzieniem

politiskā

audzināšana. Pēc

rīgi

okupantu padzīšanas

gandas

audzināšanas

un

buržuāziskās

fašismu

pār

kāda

Lielu

Padomes norise

vēlēšanu

1946.

aģitācijas

sagatavošanā Jaunatnes

jaunatnes

V

un

darbību,

un

jauniešu.

politpulciņos,

po-

plašu

to iesaistīšanā

un

preses

tieksme

or-

uzsvērts,

darba rezul-

masu

sabiedriski

uz

tās

tika

gadā

1946.

pieaugusi

plašu

«Sovetskaja Molodjož».

un

organizāciju politiskā

pieaugusi jaunatnes

valstisku

to

lielu

vēlēšanu

bija LĻKJS CX

lēmumā

kongresa

komjaunatnes

tātā

Jaunatne»

«Padomju

LĻKJS ka

celtniecībā

arī

Liela nozīme

audzināšanā

politiskajā

tautas saimniecības

gāniem

komjauniešu

audzināšana notika

un

veica

Padomes

lekciju propagandu.

ar

masu

gada beigās

komjaunatne

Augstākās 88 000

piedalījās

politiskā

kā arī

litskolās,

PSRS

celt-

un

Augstākās

PSRS

darbu, iesaistot tajā

propagandas

aktīvu.

uzvarai

vienlaikus

atjaunošanā

1945.

kad

naidīgās

ir

atjaunošanai,

saimniecības

februārī,

pret

sva-

propa-

jaunatnes daļā.

nozīme

vēsturiska

varas

sagatavošana

gada

un

jaunatnes

zināmā

aktivitāti radīja

politisku

sevišķi

aģitācijas,

cīnoties

darbu,

padomju

un

iesaistot jaunatni tautas niecībā.

veikt

ideoloģijas paliekām

izskaidrot,

Vajadzēja

PSR

Latvijas

no

masās

bija plašās jaunatnes

aktivitāte

politisku

un

apzinī-

gums.

VK(b)P CX un VĻKJS CX lēmumiem ideojautājumos tika pārkārtota komjauniešu politmā-

Atbilstoši

loģijas cību

sistēma,

plašāk

komjaunatnes

un

iesaistīja komjauniešus šo

pastiprināja kongresa

mācību

lēmuma

organizācijas

kontroli.

1949.

jauniešus

un

gadā,

Vadoties

kas

no

noteica

ievērojami

politmācībās,

VĻKJS

XI

komjaunatnes

uzdevumus jaunatnes visu

savu

komunistiskajā audzināšanā, LĻKJS politiskās audzināšanas darbu virzīja uz to, lai

komjaunatnes organizācijas prasmīgi izmantotu

visas

litiskā

darbu

darba

aktuālajiem

1949./50. cījās 29 000

komjauniešu un

ļoti

un

vidējās

saistot

un

šo

padomju saimniecību

poar un

uzdevumiem.

gadā politpulciņos

komjaunieši,

ideoloģiskā darba stākās

ražošanas

mācību

21 588

Svarīgs

formas,

uzņēmumu, kolhozu,

rūpniecības MTS

daudzveidīgās

bet

un

1957./58.

politskolāsmā-

mācību

gadā

—

jauniešu.

atbildīgs lauks

jaunatnes

audzināšanas

komjaunatnei bija republikas

mācību

iestādēs,

kurās

tika

un

aug-

sagatavoti 197

speciālisti

kultūras

saimniecības,

Augstskolu natnes rinot

pilnveidot

mācību

bija,

studējošās

par

līmeni

audzināšanas

sabiedriskajā

darbs,

organizāciju

speciālo

mācību

iesaistot

studentus

un

nostip-

ieaudzinot

jaunatnes

saites

sekmju

konkrētā

darbā

kolektīvus

darbā

un

līmeni.

ieņēma komjaunat-

augstskolu ražošanas

ar

metodes,

un

zinātniskajā

paplašinot

iestāžu

studentu

labvēlīgi

Ļoti

komjau-

un

jaunatnē,

Svarīgu vietu studentu audzināšanā nes

iestāžu

paplašinot

ļeņinisko pasaules uzskatu, nemitīgi celt

politiskās

modriem

tautas

PSR

Latvijas nozarēm.

studējošajā

visā

studentus

iesaistīt būt

uzdevums

ietekmi

tajā marksistiski un

visām

izglītības

un

vidējo speciālo

un

organizāciju

savu

kadri

vadošie

un

nozīmi.

sabiedrisku

ar

ietekmēja

vidējo

un

kolektīviem,

darbs

jaun-

apgūtajās zemēs. 1946.

gada

iestādēs 248

studentiem bet

bija VĻKJS biedri,

studentu Ari

komjaunatnes

1958.

gadā

bija

iesaistīšanu

organizācijas

aktīvā

ari

gādāja

tikai

darbā.

nacionālistiskās

Komjaunatnes organizāciju

jauno skolotāju kadru

iecirknis.

obligātās

par

skolēnu sekmēm

par

sabiedriskajā

jācīnās pret buržuāziskās liekām.

darba

komjaunatnes

svarīgs

komjaunatnes

vispārējās izglītības realizēšanu, viņu

vecumā

11,5 tūkstošiem

no

jau 7,5 tūkstoši bija komjaunieši.

skolas

Skolu

augstākajās mācību

maija trijās republikas 1849

no

svarīgs

izvirzīšana

no

un

Nopietni bija

ideoloģijas

pa-

uzdevums

bija

komjauniešu

un

jauniešu vidus.

Komjaunatnes kumā

bija apvienoti

ganizācijā

darbojās

devums

bija

ieviešot

formu

Vadoties

vārdā

no

LĻKJS

Pionieru

1958.

pionieru

arī

1949.

sā-

gada

gadā pionieru

or-

jau 93119 skolēni. Komjaunatnes

pionieru

VĻKJS

darbu,

VIII

uzlabojot

audzināt

plēnuma

uz-

tā saturu

un

pionieru aktīvu.

lēmuma «Par

Ļeņina

pionieru organizācijas darba uzlabošanu»,

pilsētu

un

vadību

konkrētus

jāvada

organizācijā

73 000 bērnu.

daudzveidību,

rajonu

organizāciju cijai

vadīt

nosauktās

bija

organizācijai

darbs.

organizācijas

un

komitejas

noteica

uzdevumus.

pilsētu komitejām

tika

Pie

katrai

pionieru

komjaunatnes

nodibināti

pionieru

aktivizēja

sektori

organizārajonu

darbam

ar

un

pio-

nieriem. Lai

vēl

kultūras

198

jo vairāk

līmeni,

paaugstinātu

iesaistītu

to

jaunatnes politisko

sabiedriskajā

dzīvē,

un

komjau-

natne

lielu

uzmanību

Komjaunatnes tautas

plašu bību,

darbu

namu

pievērsa

organizācijas

aktīvi

un

jaunatnes aktīvu

piedalījās.

klubu

it

Darbu

īpaši

uz

ievērojami

un

Piesaistot

attīstot māksliniecisko

un

centriem.

bibliotēku,

tajā

komjaunatne izveidoja tos,

kultūrizglītības

darbam.

kultūrizglītības

vadīja

pašdar-

laukiem,

par

sekmēja

tas,

ka

nostiprinājās komjaunatnes organizāciju sakari ar kultūrizglītības iestādēm. Par komjaunatnes pieaugošo lomu

kultūrizglītības

darbā

liecina

fakts, ka 806

darbiniekiem

kultūrizglītības

1958.

jeb

gadā

36,2

2228

no

procenti

bija

VĻKJS biedri. Komjaunatnes audzinātu

un

jauno

vairāk

skaits

nekā

sasniedza

iniciatīvas, sporta

sportisti

spartakiādes,

gadā

vairāk

jiem fizkultūras Komjaunatne un

politiski

jaunatnes ras

sociālisma

kā

masas

darbā

partijas

par

Padomju

industriāli

attīstītu

un

tautas

kultūru.

ar

brālīgo

vadībā

Latvija agrāru

no

to

plaši

par tika

sabiedriska-

biedri.

partijas palīgs, idejiski

jaunatni,

republiku PSR

sociālistisku

plašas kultū-

lielu

veica

republikā.

agrāras

iesaistot

celtniecības,

nozarēs,

Latvijas

gadā

gadā

sporta spēles.

un

saimniecības

mūsu

1946.

saistības

republikas

bija VĻKJS

vadot

dažādajās

uzcelšanā

varonīgā

no

Komunistiskās

audzinot

nistiskās lisms.

puse

Republikā

komjauniešu

vidū,

jaunatnes

lai

darbu,

1958.

Pēc

konkrētas

sacīkstes

darbiniekiem

izglītības

un

nekā

bet

tūkstošus.

uzņēmās attīstību

masveidīgu

organizētas 1954.

174,5

jau

kolektīvi.

un

fizkultūriešu,

50 000

lielu saimi.

fizkultūriešu

darbojās vairākas sporta biedrības bija

arī

veica

organizācijas

vadītu

darbu

Pašaizliedzīgā, palīdzību

Komu-

tika uzcelts zemes

bija

republiku

ar

sociā-

kļuvusi augsti

Nr.

No arodu,

uzaicinājuma

dzelzceļnieku

Latvijas

1

ražošanas 1945.

FRA

un

pilsētu

skolu

lauku

un

audzēkņu

jaunatnei

apgūt

specialitātes

gada

17.

maijā

DĀRGIE BIEDRI!

Jaunieši

mūsu

jaunietes,

un

sociālistiskās

Dzimtenes

jaunie patrioti! Lielais

Jūs

karš

Tēvijas

riālisma

beidzies

ar

uzvaru

un

impe-

vācu

pilnīgu sagrāvi [...].

zināt, ka vācu fašisti nodarīja Latvijas saimniecībai

milzīgus zaudējumus [...]. tautai nākotnē būs

Padomju Latvijas devums

saimniecībā, kā

pārvērst

ziedošā,

senāk

Savienības

ari

un

Šādus

ražošanu,

Padomju

spējīgi

īsā

laikā

ne

tikai

elektrostacijas, transportu, bet

plašumā ražošanas

spējas

mūsu

zemes

labklā-

lai

boļševiku

un

Lai

iesaistās

partijas

valdība

mūsu

transporta

gatavo arodu, dzelzceļnieku

un

Padomju Latvijā.

Latvijas

nāšanas

[...].

laukus

veiktu, nepieciešami speciālisti, ļaudis,

speciālistu kadrus

Latvijas ļiem,

lielās

uz-

taut-

uzplaukumam.

FRA skolas

domju

brūces

pilsētas,

skaistākajām

no

fabrikas, rūpnīcas,

izvērst

jībai

liels, atbildīgs

sistās

zemēm.

pilnīgi pārvalda

atjaunot

kara

dzimto zemi,

mūsu

vienā

Lai šo uzdevumu kas

sadziedēt

laikā

īsā

—

varētu

jaunieši

drīzāk

drīzāk

stāties

kļūtu

skolēni

ik

no

Centrālā

Komiteja

un

vajadzīgajiem

par

mācīties,

kvalificēto

par

strādniekiem,

jauni

gādā

gūt speciālās strādnieku

kvalificētiem dienas

arodu

Padomju

Latvijas

FRA

zi-

rindās

rūpniecības un

Pa-

apstāk-

un

skolās

laukiem

un

pilsētām. Visu

arodu

un

jums, jaunajiem

200

FRA

pilsētu

skolnieku un

lauku

vārdā

griežamies

patriotiem,

—

pie

stājieties

rindās,

mūsu

ražošanas sētu

krietni

FRA

un

aktīvi

specialitātes, topiet

cēlāji,

šīnisti,

arodu

iestājieties

atslēdznieki,

skolās,

mācieties

fabriku, rūpnīcu,

jūrnieki, automehāniki,

Lai dzīvo

elektriķi, poligrāfiķi Padomju Dzimtene!

Lai dzīvo

padomju jaunatne!

1945. g.

61.

Jaunatne»,

«Padomju

17.

utt.

pēc avīzes

lespiests

nr.,

ma-

teksta

maijā

Nr.

No

pil-

virpotāji, lokomotīvju

sekretāra

LĻKJS CX

2

ziņojuma LK(b)P CX VIII

plēnumam 1945. gada 13. jūnijā

Biedri

Padomju tijas visā

plēnuma dalībnieki! Latvija,

Latvijā,

iestāžu,

CX tiešā

Latvijas K(b)P

un

un

daudz tādu

nav

nebūtu

kur

Laika

posmā, kopš atbrīvota

komjaunatnes

mūsu

organizācija ir

vadībā

pagastu,

uzņēmumu

organizāciju

komjaunatnes

par-

jau izaugusi un

kom-

un

jauniešu.

cilvēku,

ir

organizācija

Komjaunatnes šiem

uzņēmumos,

vairāk nekā 850 komjaunatnes Šis

darbs

nizācijas,

Daudzas ir

pareizi

bet

tagad

mūsu

nekad

teicu,

es

par

ir

vadībā.

tiešā

komitejas

pilsētu partijas

un

organizāciju ik

dienu

kadrus,

komjaunatnes

pilsētu komiteju, par

lomu

rajonu

pagastu

un

audzinājušas

komjaunatnes

strādājuši

sekretāriem,

skolās

partijas orga-

musu

komjaunatne,

jaunos

10 tūksto-

un

pirmorganizāciju.

vadījušas,

nebija

kļuvuši

apriņķu komiteju

pagastos

komjaunatnes tās

pareizi

jau

ir

rajonu

izpratušas

jaunatni,

pirms tam

kā

palīgs

apriņķu,

uzdevumus, mūsu

paveikts,

kuras

līdz

izaugusi

iestādēs,

un

kas

darbā,

komiteju,

uzņēmumu

komsorgiem. [... ] Tagad galvenais pirmorganizācijas,

LĶP CĶ PVI PA, 7. apr.,

5.

L, 67.

un

101. 68.

uzdevums

ir

nostiprinātu,

f.,

tāds, lai šo lai

darbu

lespiests

masu,

izvērstu

pēc

šis

850

dziļāk

stenogrammas

lapa

201

Nr.

No

Latvijas

CX

ĻKJS

lēmuma par

biroja

organizēšanas

kooperācijas

un

komjaunatnes

lauksaimniecības

PSR

Latvijas

piedalīšanos

organizāciju

3

izskaidrošanas

darbā

jūlijā

1945. gada 11.—13.

[...] Latvijas ĻKJS CX birojs 1.

Uzlikt

iesaistīt

tejām bas

operācijas 2.

darbā 3.

komjaunatnes

komjauniešus

komjaunatnes

uz

nozīmi

komitejām

apriņķu

lauksaimniecības

celtniecī-

lauksaimniecības

ekonomisko

un

komi-

apriņķu

kooperatīvās

iedzīvotājiem

milzīgo politisko

leteikt

darbā

visus

izskaidrot

darbā,

nolemj:

pienākumu

par

nosūtīt

lauksaimniecības

kooperāciju

pārbaudītus VĻKJS biedrus [...].

Apspriest komjaunatnes apriņķu komiteju birojos jau-

tājumu par komjaunatnes

organizāciju piedalīšanos

saimniecības

realizēšanā

LĶP

CĶ PVI

1. apr., 101.

kooperācijas 201.

PA,

I, 119.

un

lespiests pēc oriģināla lapa

4

Latvijas ĻKJS CX lēmuma

kokmateriālu

lauk-

[...].

I, 120.

Nr.

No

ko-

[...].

sagatavošanā rudens

izvešanā

ziemas

un

jaunatnes piedalīšanos

par

un

1945.

—

1946. gada

periodā

1946. gada 2. aprīli

atzīmē, ka republikas

Latvijas ĻKJS CX birojs komjaunatnes valsts lus.

plāna 1 ,

republikas virs

sagatavojuši

17 391 kubikmetru

LĶP CĶ 1.

apr.,

1

PVI

256.

Tukuma

PA,

I, 70.

plāna

vārī. Red.

202

40 705

izvedot

apriņķa

jaunieši

piedalījušies

aktīvi

kokmateriāaici-

jauniešu

pamatdarba brīvajā kubikmetrus

un

laikā

izveduši

[...]. lespiests pēc oriģināla

f.,

lapa

apriņķa

publicēts

no

kokmateriālu

201.

un

Tukuma

uz

jaunieši

jauniešu

sacensībā, izpildot kurināmā

plānu,

vadībā

sagatavojot

izpildē,

atsaucoties

Plaši

nājumu

organizācijas

«Padomju

un

aicinājums kokmateriālu

Jaunatnes» 2.

piedalīties

sociālistiskajā

sagatavošanas

numurā

1946.

1946.

gada

3.

gada jan-

Nr.

5

No VĻKJS CX plēnuma lēmuma par jauniešu piedalīšanos PSRS tautas saimniecības atjaunošanas un

attīstības

piecgades plāna 1946. gada,

Padomju jaunošanas dam

ar

—

visu

1950.

27.

par

gadam izpildē

aprīli

padomju tautu

mil-

ar

tautas saimniecības

pie PSRS

attīstības

un

vēlāk

ne

jaunatne kopā

zīgu entuziasmu stājas

1946.

piecgades

at-

1946.—1950. ga-

plāna

izpildes [...]. uzdevums

Komjaunatnes vadībā

iesaistīt visu mūsu

pašlaik

valsts

boļševiku

sacensības

panākt sociālistiskās

realizēšanā,

ir

partijas

jaunatni piecgades

plāna

jaunu

pacē-

lumu [...].

VĻKJS CX plēnums 1.

Par

visas

piedalīšanos cības 1950.

nolemj:

tautas

cīņā

un

attīstības

un

pārsniegšanu.

CX

katras

vispirms

piecgades

plāna

realizēšanai,

kolhoza, padomju saimniecības izpildīšanai Katram

komjaunietim

jaunatnei cīņas piemērs izpildīšanā

Plēnums

nizācijām

3.

uzliek

veikt

Piecgades

ievērojamu tīstot

piecgades

uzliek

zare

piecgades

plāna

paredz

un

par

transportā,

par

un

dzelzceļa

pienākumu

orga-

darbu,

propagandas tautas

lauk-

nozarēs.

komjaunatnes

piecgades

PSRS

jārāda

vēsturisko

celtniecības

pienākumu

Likumu

rūpniecību

darbu

plāna

rūpniecībā,

sociālistiskās

par

plāns

saimniecības

nat

celtnes,

uzņēmuma,

plānu [...]. saimniecības

atjaunojot

un

at-

transportu.

rūpniecības

porta komjaunatnes organizācijām aktīvi un

darbu

jaunatni

MTS saimniecības

pieaugumu, pirmām kārtām

smago

Plēnums

jaunā

plašu aģitācijas

jaunatnei

izskaidrojot

katra

mobilizēt

pašaizliedzīgu

ar

gan

gan citās

saimniecībā,

—

organizācijas

pratīs

un

1946.

plāna

pārsniegšanai.

un

uzdevumu

piecgades

komjaunatnes

pēc tā, kā tā

aktīvu

tautas saimnie-

PSRS

atjaunošanas

VĻKJS

2.

par

gadam izpildi

novērtēs

uzskatīt

galveno uzdevumu

komjaunatnes

un

palīdzēt

trans-

partijas

orgāniem, uzņēmumu vadītājiem nodroši-

plāna izpildi rūpniecības

un

transporta

no-

[...].

Rūpniecības un transporta komjaunatnes organizācijām jāpanāk, lai katrs jaunais strādnieks stingri ievērotu darba disciplīnu,

diendienā

izpildītu

un

pārsniegtu

savu

203

ražošanas

tos

kārtīgu

tīru

uzņēmumu

izpildē;

jāpalīdz

komplektēt

ir

mehanizēt

un

jaunceltņu

lauksaimniecības

svarīgākais

gadam

visiem

celt

spēkiem

rūpplāna

celtniecības

jauniešiem

no

izpildīt

jāpiedalās

celtniecības

un

ražīgumu

uzņēmumiem

Pats

4.

turētu

enerģiju,

aktīvi

atjaunošanas

darba

kāpināt

jāpalīdz

ekono-

pilnveidošanas,

elektrisko

organizācijām

Komjaunatnes

1950.

pie tehnikas

cīnī-

ražošanas

savu

darba vietu.

savu

niecības

kadrus,

produkcijas kvalitāti,

paaugstinātu

kurināmo,

izejvielas, un

kultūru,

strādātu

kvalifikāciju, mētu

uzlabotu

uzdevumu,

ražošanas

par

darbu,

pasūtījumus.

uzdevums

ražīgumu

1946.

—

lauk-

un

saimniecības

produktu kopievākumu, ievērojami paaugstizemkopības kultūru, plaši izmantojot modernās agro-

not

zinātnes

nomijas

nizācijām

tādēļ

lopkopības valsts Ir

jaunatne

atjaunošanas panākt

piecgades līmeņa celšanā. Ņemot

vērā

lauksaimniecības natnes

lai

tālākā

organizācijām vienību

katrs

sniegtu

šināt

katra kas

visiem

pa-

nopietns dzī-

nozīmi

lielo

staciju

spēkiem MTS

darba

palīdzēt

uzlabošanā,

izpildītu

mašīnu

ievērotu

partijas MTS

direktoriem

agrotehnikas

un

būs

plēnums uzdod komjau-

kombainieris

un

lauk-

kolhoza,

darbaļaužu

un

traktoru

attīstībā,

normas,

panākt, pār-

un

tehniskās

prasības,

kārtību

ar

un

darbnīcas,

darba rīkiem

MTS

ēkās,

un

uz-

rūpētos

un

mašīnas,

par

nodro-

daļām, nodibi-

nojumes

pastāvīgi

arī

MTS

jāpalīdz

rezerves

telpas

mašīnu

rūpēties

par

traktoristu, kombai-

kvalifikācijas celšanu, palīdzēt

orgāniem skolu

panākt mācību kvalitātes

Svarīgākais

remontēt

sagatavošanu,

remontstrādnieku

lauksaimniecības

kolhozu,

celt

Nepieciešams

mehanizatoru kadru nieru

praktiski

organizācijām

iekārtot

brigādes

novietošanai.

204

un

izpildītu

ražības celšanu.

direktoriem

7.

un

izpildē

brigāžu

un

noteikumus

Komjaunatnes

nāt

lai

augstvērtīgu

un

gada

orgāniem,

traktorists

izstrādes

raudzības par

zemkopības

darbā,

apgabalā,

plāna

mašīnu

lauksaimniecības

traktoru

1946.

rajonā,

ieguldījums

un

attīstības

sekmīgu

darbu norisi

saimniecībā,

domju

5.

un

komjaunatnes orga-

jāiesaista

plānu.

nepieciešams

saimniecības

ves

Lauku

sasniegumus. visa

un

uzlabošanu

rūpniecības padomju saimniecību

kursu

komplektēšanā,

[...].

un

transporta

un

MTS

uzņēmumu,

komjaunatnes

or-

ir

uzdevums

ganizāciju jaunatnes

cīņā

vadīt

piecgades

par

darba

jauno

kāpinājumu

uzdevumu

izpildi

atbalstīt

jaunus

pār-

un

sniegšanu [...].

Nepieciešams mus, kas

visiem

sekmētu

spēkiem

noviešu modernās darba

atbalstīt

tiek aicinātas vidū

jaunatnes

jaunošanas darbu

attīstības

un

izpildi

lauksaimniecības

ražu

iegūšanu,

tošanu,

kokvilnas, traktoru

par

sabiedriskās

par

staha-

palīdzēt

un

komjaunatnes

sociālistisko

at-

lauksaimniecī-

kārtējo

un

sacensību

lauksaimniecības

un pārsniegšanu. Nepieciešams atbalstīt pirmrindnieku kustību par augstu graud-

cukurbiešu,

augu,

plāna

veidā

MTS

un

izvērst

sekmīgu

par

pasāku-

ieviest

racionalizatorus.

un

padomju saimniecību

Kolhozu,

bas

metodes, visādā

jaunos izgudrotājus

organizācijas lauku

darbu, plašāk

uzņēmumu

linu, un

dārzeņu

kombainu

un

augstu

lopkopības

kartupeļu

labāku

izman-

produktivitāti

[...]• ik

tavošanu nas

uzliek

Plēnums

9.

nizācijām

dienas

masveida

tehniskās

un

Ņemot

ka

komitejām palīdzību

tautas

kadriem

uzlikt

rezerves,

un

par

profesijām

apmācības

vērā,

strādnieku

pienākumu

par

rūpēties

komjaunatnes

kvalificētu

un

kadru

ražoša-

jaunatnes

par

orgasaga-

uzlabošanu. saimniecību

nodrošina

kvalificētiem

ar

valsts

galvenokārt

darba

pienākumu rajonu komitejām, pilsētu

par

apgabalu

arodskolu,

komjaunatnes

skolu

rūpnīcu_ apmācības

komitejām

skolu

dzelzceļnieku

direktoriem

un

sniegt

fabriku

un

darba

un

rezervju

pārvaldēm [...]. 10.

ļoti

Par

skatīt

darbu

svarīgu

piecgades

darba

komjaunatnes plāna izpildē

tautas

iecirkni

izglītības

uzno-

zare.

Plēnums sētu un

uzliek

par

pienākumu

komitejām, apgabalu

savienoto

republiku

izglītības

montēšanā; lākā

mācību

līdzekļiem

un

skolu

audzināšanas

skolu

uzlabošanā,

skates

un

CX

direktoriem

realizēšanā,

apgādē

ar

komitejām, pil-

novadu

komjaunatnes

izglītības orgāniem, skolu pārējās

rajonu

komitejām,

un

komitejām palīdzēt tautas

skolotājiem

atjaunošanā darba

mācību

kvalitātes

grāmatām,

saimniecībā

zinātnes

uzliek

par

visre-

tāuz-

rakstāmpiederumiem [...].

11. Piecgades plāna realizēšanai nepieciešama speciālistu kadru sagatavošana, kas spētu ieviest

Plēnums

un

un

tehnikas

pienākumu

modernos

rajonu

jaunu tautas

sasniegumus.

komitejām,

pilsētu 205

savie-

komitejām, apgabalu komitejām, novadu komitejām, noto

republiku

vadību

organizāciju

labāku

studentu

tieksmē pret

iestādēs,

nostiprināt

un

komjaunatnes

panākt

disciplīnu.

Kat-

mācībām,

savas specialitātes apgūšanā, dziļā studēšanā.

ksisma-Jeņinisma

mācību

Augstāko nepieciešams cības rību

plaši

iestāžu

darbā,

regulāri

jaunākajiem

vienas svešvalodas 13.

Uzlikt

kulturālai

namu,

iestāžu

darba

un

Lai

darbā

ar

arodbiedrībām

nometņu

vasaras

tīkla

sadzīves

un

gādāt

uzlabošanu,

ir

par

atpū-

par

paplašinā-

pakalpojumu

organizāciju

kultūras citām

pienākums

namiem,

kultūras

ir

pastāvīgi

lasītavām,

iestādēm

izglītības

un

pa-

sarkanajiem to

[...].

jaunatne mobilizētu spēkus piecgades plāna

lizēšanai,

un

uzlabošanu.

darba uzlabošanā 14.

Kopā

komunālo

un

klubiem,

stūrīšiem

vel-

tehnikā;

un

zinātniskajā

apstākļu turpmāko

Komjaunatnes līdzēt

zinātnē

komjaunatnes organizācijām pievērst jaunatnes sadzīves jautājumiem

sanatoriju,

ēdnīcu

šanu,

patstāvīgajā

bied-

lekcijas,

un

apgūšanā [... ].

atpūtai.

dzīves

konferences

pētnie-

zinātnisko

pienākumu

par

vairāk uzmanības

jauniešu

sarīkot

mar-

organizācijām

zinātniskās

studentu

pulciņu,

sasniegumiem

studentiem

palīdzēt

komjaunatnes studentus

iesaistīt

priekšmetu

un

tītas

tas

mācību

augstākajās

sekmību

uzlabot

komjaunietim studentam jārāda piemērs apzinīgā at-

ram

un

CX

komjaunatnes

nepieciešams

uzlabot

komjaunatnes

rea-

organi-

zatorisko

darbu, tālāk paplašināt un nostiprināt komjauorganizāciju sakarus ar visu jaunatni [...].

natnes

Plēnums

porta

uzliek

par

uzņēmumu,

mācību

iestāžu,

apgabalu vienoto

rūpniecības

padomju

trans-

un

MTS,

saimniecību,

iestāžu, rajonu komiteju, pilsētu komiteju, komjaunatnes

komiteju

komjaunatnes

republiku

labākos

jaunatnes rindās audzināšanas

pienākumu

kolhozu,

darbu

organizācijām CX

jauniešus

droši un

un

iesaistīt

uzlabot

sa-

kom-

politisko

jaunuzņemto VĻKJS biedru vidū [...]. VĻKJS CX

«Toeapuui, komcomoa», kongresu, konferenču plēnumu

dokumenti.

1968, II sēj., VĻKJS

«Molodaja 46.

—

206

55. Ipp.

VĻKJS un

CX

1918—

CX izd.

gvardija»,

1964,

lespiests pēc grāmatas Tulkots

no

krievu

teksta,

valodas

Nr.

No

CX

LĻĶJS

pārskata 1946.

[...] Pārejot

lielos

nizācijas

guva

PSRS

savas

zēt un

visus

jaunatnes spēkus politisko ietekmi

bot

politiskās

Nepieciešams Latvijas

valsts varenība litika

glābusi

spēks

un

vidū

pašreiz

ir

šīs

namu

iestādes

lās

dzīves

tīvu

[...].

un

klubu

kļuvušas

laikam

likušākais cību

ir

iestādēs, kas

jauniešu mācību

gados

vecumā.

iestādēs.

masu

jaunatnes

Tāds

jau-

plašu

nostāties

priekšgalā, un

kulturā-

jaunatnes

ak-

darbs skolu jaunatnes vidū līdz

organizācijas

to liecina

aptver

LVU

darba

politiskās

tiem

piesaistot

Par

tautu.

darbā

tikai

8

1200

visatpa-

skaits

komjauniešu

procentus jauniešu ir

pats stāvoklis no

darba

arī

studentiem

mākom-

augstākajās komjauniešu

ir VĻKJS biedri [...]. ievērojami uzlabojies pionieru darbs

tikai 200 cilvēku

Pēdējā laika pilsētās

un

Pionieru

apriņķos.

ievērojami interesantāk un

latviešu

organizācijas pratušas

komjaunatnes

sektors.

iznīcības

kultūrizglītības

Politiskais audzināšanas šim

po-

hitleriskās

nokļūšanas

no

ka

Padomju

piecgades plāna propaganda [...].

par

centriem,

parādīt,

vara,

politiskajā

no

visā

Tur, kur komjaunatnes tautas

paaudzei,

boļševiku partijas pareizā

un

Dzimteni

uzdevums

vidū.

jaunatnes

draudzība,

tautu

pa-

uzla-

pamatos

jaunajai

padomju

devusi

izpildīšanai

komjaunatnes

pašos

izskaidrot

Vācijas verdzībā, izglābusi natnes

plāna

no

prasa

Savienības

mūsu

Svarīgākais

nostiprināja sekmīgi mobili-

audzināšanas sistēmu

jaunatnei

Padomju

vienīgi

sa-

republikas

izauga,

jaunatnē,

diendienā

vēlēšanu

laikā

uzdevums

piecgades

neatlaidīgi

stiprināt

ko

skaitliski

Taču

jaunatni.

pārsniegšanai visu

Padomes

Augstākās

organizācija ar

maijā

pašu vēlēšanu laikā. Šai

un

saites

13.

gada

kongresam

par masu politisko darbu, panākumus, ko komjaunatnes orga-

atzīmē

komjaunatnes

V

ziņojuma LĻKJS

pie jautājuma

referents

gatavošanas

6

un

vienību

saistošāk,

dažās

sanāksmes

norit

pateicoties skolotāju

pionieru vadītāju tiešai sadarbībai. Lielu

sniedza

palīdzību pulciņu ārpusskolas

mām kārtām Pionieru

pils

darba

iestādes

Republikāniskā pēdējā

laikā

un

sekmīgā_ noorganizēšana organizācijas

Pionieru

kļuvusi

un

vispir-

pils. Republikāniskā

par

visu

Rīgas

skolu

207

centru.

pulciņu darbības vienojošu

Pils

pulciņos

studi-

un

jās nodarbojas pāri par 1200 bērnu. [... ]

Piecgades zarē

devuma

katrā

sekmīgai

iecirknis

veikšanai

nacionālistu

izglītības

komjaunatnes

organizācijām

jaunatnes

agrākās, kapi-

sekas [...].

Viss

politiskais

savs

kur

skolās,

vien

ir

orga-

skolēni

vecumā.

jāpieskaņo izglītojoši to

visās

noorganizēšanu

komjauniešu

uz-

buržuāzisko

no

jāizskauž

un

Šā

Nepieciešams tuvākajā laikā panākt komjaunatnes nizāciju

no-

darbā.

kaitīgā iespaida

tālistiskās audzināšanas

tautas

komjaunatnes

daļa skolu

jāizrauj

ziņā

darbs

plānā paredzētais

svarīgākais

ir

darbs

komjaunatnes organizācijām darbam

audzinošajam

lai

skolā,

ar

pastāvīgi palīdzētu audzinātājiem [...]. organizācijām

Komjaunatnes viss

organizē cieši

saistoties

darbu

Par

vienu

šana

uzdevumiem

svarīgākajiem

kadru

labākās

skolu

komjauniešu

un

nākamo

praktiski

audzēkņu komplektēšanā [...].

palīdzot

skolotāju

Komjaunatnes organizācijas kopā nizācijām kara fizkultūras un sporta

Republikā

darbību

savu

kas

vēl

zācijas kā

vēl

līdzekli,

kajā

nav

dzīvē,

nav ar

da-

vēl

par

kolektīvi

sporta

nekā

vairāk

dažādiem un

masu

fiz-

veidiem.

sporta biedrības

jauniešu

pagastos,

50 000

sporta

re-

organizāci-

uzņēmumos,

skolās

jaunatnes daļu. Komjaunatnes organifizkultūru

varējušas

kura

jau ar

biedrības

brīvprātīgā

rezerves».

organizācijas

palīdzību

komjaunatnē.

sportu [...].

ir

kļuvušas

nelielu

komjaunieši

208

orga-

guvušas

sporta

atjaunojušas

«Darba

nodarbojas

Fizkultūras

aptver tikai

un

republikā

mūsu

Tomēr fizkultūras

jām.

mācību

—

fizkultūras

darbā

arodbiedrību

«Spartaks»,

«Daugava»

kultūriešu,

publikā

ar

sagatavojaunatnes

panākumus.

«Dinamo»,

Šodien

organizā-

komjauniešu

jauno skolotāju

iestāžu

biedrība

jā-

audzinā-

komjauniešu

vidus,

žus labus

un

tādējādi

jaunatni.

skolotāju

jāuzskata

labāko

no

skolā,

skolās.

no

organizācijām

priekšgalā

darbs

jauno skolotāju idejiskās

panākt

un

dibināšanos

ciju

skolu

uzlabot

Nepieciešams šanas

visu

ar

jābūt

sabiedriskais

masu

ļoti

lemesls

maz

sportu izmantot jaunatni sabiedris-

un

iesaistīt

meklējams tur,

nodarbojas

ar

ka

fizkultūru

paši un

Komjaunatnes organizāciju pamata uzdevums sporta kara

fizkultūras

ir

darbā

nodrošināt

šo

un

plašu

pasākumu

jaunatnes vidū, pastiprināt komjaunatnes ietekmi aprindās, iesaistot sporta jaunatni komjau-

attīstību

fizkultūriešu natnē.

Jaunie

uzdevumi, kas tagad jāveic komjaunatnei, paprasības visām komjaunatnes pirmorganizācijām

augstina

[...]. darbības

Komjaunatnes organizāciju galvenokārt reizas

kadru

izvietošanas

izlases,

laikā

Vajadzēja visīsākajā natnes šim

kadrus

kuriem

darba

tomēr

nebija

partizāņi

un

pietiekamas

iemācīt

darba

komjaunatnes

pa-

[...].

Pirmie

kadri

pagrīdes

dar-

organizatoriskā

pieredzes. Latvijas komjaunatnes CX

laikā

un

izvietot komjau-

un

apriņķos.

un

atkarīgi

nostādnes

audzināšanas

un

izraudzīt

pilsētās

bija komjaunieši

darbam

binieki,

īsā

visās

panākumi

darba

organizatoriskā

no

uzdevums

principus

bija

[...].

komjaunatnes organizāciju augšanu uz laukomjaunatnes vadības tuvināšanu lauku komjau-

levērojot kiem

un

niešu par

jauniešu

un

Atskaites

kampaņa

posms mūsu

tīgi atbildīgs Visam

tam

ir

nozīme

milzīga

disciplīnas

ari

un

Par

ierindnieku

—

kadru

audzināšanas

komjaunatnes

uzdevums

pirmais darba

principus,

politisko Otrs rināt rindas

sniegt

un

kā

attīstī-

paškritikas

komjauniešu

aparātā,

vidū.

darba

organizāciju

jauni kadri bez komjaunatnes

vuši

orga-

izveidokad mūsu komjaunatnes organizācijas norūdījušās, mūsu priekšā ir vēl lielāki uzdevumi.

Vispirms

'

ārkār-

un

organizā-

komjaunatnes

kritikas

nostiprināšanā

komjauniešu

Tagad, jušās

ļoti svarīgs

—

republikas komjaunatnes

cijas iekšējās demokrātijas, tā

republikā

dzīvē.

nizācijas

šanā,

radīšanu

komiteju

pagastu

vēlēšanu

un

VK(b)P CX pieņēma lēmumu

masām,

komjaunatnes

iemācīt

šiem

darba

tagad

pieredzes.

kadriem

paaugstināt

kļuMūsu

komjaunatnes viņu

idejiski

līmeni.

ne

mazāk

mūsu ar

—

sistemātiski

uzlabošana.

vadītājiem

svarīgs

uzdevums

komjaunatnes

labāko

stāvokli,

jaunatni, lai

pie

uzņēmumos, iestādēs,

—

ir

pastāvīgi

organizācijas, radīt

mums

nostip-

papildināt

jaunas organizācijas,

visur

—

tas sa-

pagastos, skolas,

visur, kur vien ir jaunatne, butu

komjaunatnes organizācijas. 14

—

400

209

Nepieciešams

ievērot

stingri

de-

iekšējo

organizācijas

mokrātiju. Regulāri organizēt komjauniešu sanāksmes, plēnoklausīties

numus,

sekretāru ieaudzināt

tajos

komjaunatnes

attīstīt

atskaites,

kritiku

tajos

atbildību

komjauniešos

organizāciju paškritiku,

un

uzdoto

par

pieciešams vienmēr izcelt komjaunatnes

darbu.

Ne-

pirmorganizācijas

nodrošināt operatīvu to darba vadību. sistevisgalvenāko organizatoriskajā darbā Sasniegt

lomu

nozīmi,

un

—

mātisku

savu

un

augstākstāvošo kā

pildes pārbaudi. No tā,

būs

aparāta

Sasniegt

katras

plāna, noteicot atjaunošanas Ar

pabeigtu. V

veikts

toriskā

un

liels

solis

«Padomju Jaunatne», 95. 1946. g.

14.

republikas

Latvijas

komjaunatnes

lespiests

Ļeņina

[...] Latvijas

ĻKJS

V

pēc

avīzes

teksta

lēmuma

maija

kongress

veikusi

Komiteja

Centrālā

periodā

republikas

atzīmē,

ievērojamu

un

ka

Latvijas

darbu, radot

organizāciju.

komjaunatnes

augusi, nostiprinājusies idejiski vusi par

organiza-

Jaunatnes Savienības

Komunistiskas

nostiprinot republikas komjaunatnes

skata

Ar

7

1946. gada 15.

un

un

de-

nostiprināšanā [...].

nr.,

V kongresa

ĻKJS

atbildīs

pilnīgi

maijā

Nr.

No

par

vēlēšanām

principiem, VĻKJS Statūtiem.

darba tālākā

politiskā

Savienības

uzskatīt

var

orgānu

organizācija

mūsu

centrālisma

mokrātiskā

periodu

pēc

uzdevumus.

Jaunatnes

vadošo

komjaunatnes

darbu

visu

pirmorganizācijas

organizēšanas

norisi

kongresa

to ir

un

konkrētības,

vairāk

veikt

kultūru,

Komunistiskās

Ļeņina

Latvijas

darbs.

darbā

biroja

lietišķību,

operativitāti,

iz-

noorganizēta izpildes pār-

baude, būs atkarīgs viss komjauniešu un

lēmumu

organizāciju

Pār-

organizācija

organizatoriski

nopietnu palīgu boļševiku partijai

visos

un

iz-

kļu-

sociālis-

tiskās celtniecības sektoros. Lielā Tēvijas kara

jaunatne atdeva tautas

un

šistisko

210

visas

Vāciju

savus

cilvēces

un

komjaunieši un darba spēkus uzvarai pār padomju

dienās Latvijas

visus

niknākajiem

ienaidniekiem

imperiālistisko Japānu.

—

fa-

Pēc

tās vadībā

orgānus] tautas

veikusi

saliedēta

nostiprinot padomju

un

atdzimšanu

[republikā], panākot

varu

mobilizējot jaunatnes

un

saimnieciski

svarīgāko

republikas

Ticība reizībai

partijai

uzde-

politisko

spēkiem, tās politiskās līnijas

tās

un

vadība

dzīves

un

venais

un

bijusi

vienmēr

idejiskuma, spēka

Komjaunatnes organizāciju pieaugusi

valsts darbību,

mīlestība

uz

darbā.

politiskā

sociālistisko

darba rezul-

masu

sabiedriski

uz

tās aktivitāte

pieaugusi

savu

paliek komjaunatnes

un

tieksme

jaunatnes

pa-

izturību.

un

stipruma avots, pats gal-

un

visā tās

svarīgākais

spēku

komjaunatnes

desmitkāršojusi

Partijas

un

ap

veikšanai.

vumu

tātā

republikas

bojševiku partiju,

ievērojamu darbu, atjaunojot [padomju

saimniecības

spēkus

nobeigšanas

kara

vainagotā

uzvarām

komjaunatnes organizācija,

un

politisku

apzinīgums,

saliedētība

Dzimteni,

ap

boļševiku partiju [...]. Mūsu

Tēvijas karā lielās lākai un

stiprināšanai.

pārsniegšanu, visas

šķirošais dzīvē

darbu

par

apzinīgiem

ievērojami

politiskā

tā-

sākot,

ir

visas

padomju

galvenais

un

iz-

jaunatnes

pieaug komjaunatnes

atbil-

vidū, par tās izaudzināšanu par

cēlājiem. ka

Latvijas līmenis

darba

komjaunatnes vēl

orga-

pilnībā

neatbilst

slikti

nostādīta

uzstādītajiem uzdevumiem [...]. komjaunatnes

marksisma-ļeņinisma

ar

brīža

tautas,

jaunatnes

komunisma

Daudzās

un

mūsu

varenības

piecgades plāna izpildīšanu

par

kongress atzīmē,

nizatoriski tai

šā

no

spēkus

ekonomiskās

tauta,

nostiprinātu

darbā.

un

Tomēr

Cīņa

latviešu

lai

visus

atdot

uzvaru,

militāri

mūsu

Šajos apstākļos dība

lielo

valsts

visa

strādāt,

pašaizliedzīgi

gūto

Padomju

kā

jaunatne, tāpat

republikas

apņēmusies

cieši

PSRS

organizācijās

teorijas, boļševiku

vēstures studēšana

un

vēstures

partijas

jaunatnes iepazīstināšana

un notikumiem starptautiskajā iekšējā Piecgades plāna studēšana komjaunatnes pirmorga-

svarīgākajiem

dzīvē.

nizācijās

un

ganizējot

jaunatnes

komjauniešu

organizācijas

ne

vidū

nostādīta

politiskās

vienmēr ievēro

neapmierinoši.

mācības,

VĻKJS CX

Or-

komjaunatnes XIII

plēnuma

lēmumus. Daudzās

komjaunatnes organizācijās darbs noris

saistīts

jaunatnes centieniem

ar

zemā

aģitācijas

idejiski politiska

pagandas

un

interesēm,

un

līmenī, ar

pronav

tas darba

211

un

sadzīves

un

valdības

apstākļiem, dažreiz tas ir atrauts no partijas uzstādītajiem svarīgākajiem uzdevumiem.

Daudzas komjaunatnes organizācijas vāji jaunatni, slikti pazīst tās dzīvi un centienus,

sējas, kā jaunieši pavada stāv

savu

tālu

strādā, vadošie

Virkne

ierodas

savu

brīvo ar

kur

tur,

laiku.

viņi

aktīvisti

komjaunatnes

maz

satiekas

maz

kā

mācās,

un

ar

intere-

jaunatne

Komjaunatnes

plašām

komjauniešu

masām.

komjaunatnes kultūras

organizāciju

neizmanto

bagātīgās

veikšanai

jaunatnes

izglītības darba

un

nenovērtē to

pienācīgi

tiskās

pavada

un

darbinieki

iespējas vidū,

jaunatnes,

no

jaunatnes

un

laiku. Daudzi

atpūtas

mācās

strādā

jaunietes

un

saistītas maz

audzināšanas

un

kā

svarīgāko

jaunatnes

tuvināšanas

jaunatnes

poli-

līdzekli

komjaunatnei [...]. Uzdevums nes

tālāk

—

mobilizēt

Padomju Latvijas

spēkus piecgades plāna izpildīšanai

tālāk cisko

celt mūsu varenību

jaunatnes

«Padomju

sociālistiskās

—

prasa

organizāciju

valsts

un

militāro

uzlabot

visnotaļ

saimnie-

un

republikas

organizatoriski

Jaunatne», 105. nr.,

jaunat-

pārsniegšanai,

lespiests pēc

kom-

darbu

politisko

teksta

avīzes

1946. g. 29. maijā

Nr.

No par

8

Latvijas ĻKJS CX

IV

plēnuma lēmuma darbu laukos

komjaunatnes organizāciju 1947. gada 2.-3.

jūnijā

PAR KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU DARBU LAUKOS

Latvijas tijas

ĻKJS CX plēnums atzīmē,

organizācijas

[...] laukos tijas

vadībā

un

veikušas

ka

republikas

komjaunatnes

zināmu

darbu

padomju organizācijām

un

par-

organizācijas

palīdzējušas

sekmīgi izpildīt

par-

pavasara

sējas plānu. Komjaunieši sējuši

prāvus

praktiski

un

jaunieši kolektīvi

valsts

palīdzējuši

zemes

fonda

apstrādājuši

brīvās

lauksaimniecības

212

ģimenēm. Pirmoreiz

republikā

un

un

ap-

gabalus,

kooperācijas

biedrībām, Tēvijas kara invalīdu, karavīru

ieguvēju

zemes

jauno

sa-

zemes

noorganizēti

un

strādā jauniešu pavasara Tai

darbus.

pašā laikā

organizācijas

sekmīgai

plēnums uzskata, ka dažas komjaunatnes

1.

pratušas

nav

pavasara

LATVIJAS

uzskatīt

mobilizējot

cīņu

visu

lauku

savlaicīgu

sagatavošanos plāna valstij

revolūcijas

jams, nostiprinot

attīstot

un

vien

ir

cilvēka

svarīgāko

Lielās

izpildīšanu, labības

par

Oktobra cik

un,

lauksaimniecības

sociā-

vien

iespē-

sociālistisko

nepieciešams celt lauku jaunatnenogurstoši darbs

pašaizliedzīgais

ir

lieta.

Vēl

ģiskāk jārada komjaunatnes organizācijas

visās

ciemu

bet

vispirms

domēs, MTS, MZIP jaunatnes LĶP CĶ 1. apr.,

apriņķu

PVI

328.

PA,

I,

visas

izskaidrojot,

lauksaimniecībā valsts

personīgā,

un

padomju saimniecībās

—

ka ne

ener-

kā

pa-

kom-

komiteju pamatbalsts laukos [...]. lespiests pēc oriģināla

201. f.,

151—153. lapa

Nr.

No

uz-

plēnuma

augstu ražu,

par

novākšanai, līdz

[...].

NOLEMJ:

lēmumu

cīņai

gadadienai

apzinīgumu,

politisko

katra

ražas

izpildi

30.

sektoru. Lai to paveiktu, nes

spēkus

jaunatni

veikšanai

CX februāra

plēnuma

XVII

jauniešu

un

organizāciju

VK(b)P

par

nodošanas listiskās

organizēt

PLĒNUMS

C X

ĻKJS

Latvijas K(b)P CX

un

īstam

pa

sējas sagatavošanai

komjaunatnes

Par

devumu

posmi, kas sekmīgi paveica

ražas

augstas

lauku

9

Rigas jauno stahanoviešu sanāksmes dalībnieku

Padomju

aicinājuma

Latvijas

uzņēmumu jauniešiem kāpināt

rūpniecības

un

darba ražību

un

transporta dot vairāk

virsplāna produkcijas 1947.

gada

8.

jūlijā

DĀRGIE BIEDRI!

[...] Mūsu jauniešu likas

valsts

ierādīta

jaunatnei

strādā

jauno

piecu gadu

sociālistiskās

ievērojama

rūpniecības

strādnieku normu

vidū

rūpniecības celtniecība

vieta.

Desmitiem

uzņēmumos, ir

cilvēki,

un

kas

tūkstošu

mūsu

repub-

jau izpildījuši

[...].

Mēs, Rīgas rūpniecības

un

transporta

uzņēmumu jaunie 213

stahanovieši, juši, kā

ka

mām,

sību

vēl

saistības

savas

vairāk

stahanoviešu

un

gada

plāna

svētkiem

izpildi

—

Oktobra

ražību

līdz

plānu attīstot

kustību.

līdz

Latvi-

sociālistisko nodrošinās

Tas

sociālistiskās

nolē-

sekmīgi

un

Padomju

padomju

visas

pārrunā-

un

pret Dzimteni,

darba

kāpināsim

gadadienai, vēl plašāk

7.

jas

pildīt

astoņu mēnešu darba

veiksim

sanāksmē

sapulcējušies kopīgā

labāk

sacen-

savukārt

lielajiem

tautas

30.

revolūcijas

gada-

dienai. aicinām

Tādēļ jas

darba

ties

nālāk

smērvielas

listiskās

revolūcijas

specialitāti

kļūt

Mēs, jaunie lai

enerģiju, virs

un

darba

visiem

darba

līdz

darba

ieroci,

devumus, likas

sociā-

darba par vienu

neatlaidī-

vēl

tehnikas

savu

mini-

skolās.

goda lietu

savu

par

pirmrindnieku.

solām

kāpinātu

veltīt visus darba

spēkus

ražību

un

dotu

un

produkcijas.

spēkus apgūt

metodes

sacensība mūsu

palīdzību

kādus

lielākiem

Oktobra

un

un

prasmi,

lai

stahanoviešu

darba

darba

viņu

paceltu

palīdzētu un

ra-

līmenim.

mūsu

kura

grāvējiem.

darba metodes

vairāk

vai-

kavē-

darba

pret

sagaidīt

sacensības

vairāk un

rīkus,

vēl

brāķa,

sasniedzams,

stahanoviešu

jauniešiem

Sociālistiskā ar

būs

racio-

vēl

darba

prasmi, vēl pilnīgāk apgūstot

veltīt visus

pirmrindnieku žību

disciplīnas

stahanovieši, vēl

plāna vairāk

Mēs solām

bez

neiecietību

jaunietim jāuzskata

sociālistiskās

par

saudzēt

gadadienu, pārejot

Tas

darba

sais-

pilnīgāk

mašīnas,

savas

jācenšas

stahanoviešu

un

pulciņos

Katram

30.

augstāk.

gāk paaugstinot

muma

darba

un

transportā iekļau-

kāpināšanu,

vietu,

darba kolektīva

komjaunietim

kategoriju

un

darba

savu

tājiem, sliņķiem Katram

ražības

izejmateriālus, strādāt

un

aktivizēt

dienu

darba

savu

iekārtot

Latvi-

Padomju

un

un

uzņemties konkrētas

un

darba

neatlaidīgu

par

izmantot

vēl

Rīgas pilsētas

jaunieti rūpnīcās, fabrikās

sociālistiskajā sacensībā

tības

rāk

katru

mums

darba

mēs

izvirza

rokās

partija

panākumiem

septīto gadadienu

kļūst

par

veiksim un

varenu

visus

valdība,

sagaidīsim

Oktobra

un

lai

sekmīgi

mūsu

sociālistiskās

uz-

un

ar

repubrevolū-

cijas trīsdesmito gadadienu. Lai

dzīvo Vissavienības

Komunistiskā

(boļševiku)

par-

tija! «Padomju 1947. g. 8.

214

Jaunatne», 132. jūlijā

nr.,

lespiests

pēc avīzes

teksta

Nr.

10

Latvijas PSR rūpniecības, dzelzceļu

No

transporta jauno

ūdens

un

dalībnieku

salidojuma

stahanoviešu

izkopt sociālistisku pret darbu

strādniekiem

aicinājuma jaunajiem

attieksmi

1947. gada 13.

septembri

DĀRGIE BIEDRI!

Tikai

Lielās Šai

mēneši

divi

Oktobra

trīsdesmit

slavenu

šķir

mūs

sociālistiskās

gadu posmā

dienas

ievērojamās

no

30.

revolūcijas

mūsu

gadadienas. lielu

nogājusi

zeme

—

un

ce|u [...].

Jaunā

Padomju Latvija kopā

Savienības

tautu

brālīgo

ar

visu

nepārtraukti

visu

valsti,

Lielās

sekmīgi

atbalstīta,

sadziedē rētas, ko sitis ienaidnieks tautas saimniecībā. Par mūsu

sekmēm

dienu

no

tautas

ne

mazi

tautu

katrā

uzņēmumā

prot

rūpnīcu,

kopā

deva

ar

Mūsu

aiz

visu

solījumu

mūsu

darba

viņi

darbu,

jaunatnes

aprobežotas veltīt

tehnikas

līdz

visus

nozares

un

VEF

rūpnīcas

regulēšanas,

izpildīt piecu gadu gāde

tādus

bam,

ar

Uzdevumu

darbs

ir

karstas

saplūst

mīlestības

Dzimtenei, kas

celtniecības

dotumus

devusi

ne-

darbam, lai

va-

zinātnes

jebkuras

varēja

un

jauniešu bri-

un

strādādams

kopā

ar

saviem

pie

kon-

biedriem

jau līdz maijam. Hludeņeva bri-

sasniedza

ar

darba procesa

pārsniegšana, kļuvuši

komjauniešu

Hludeņevs,

normu

panākumus

nepārtrauktu

jauninājumi

pret visu

cehu,

apgūšanai.

vadītājs Jevgeņijs

densatoru

visu

ikviena

solī-

savu

paraugu

lepni par to.

darbs

varonīgais

spēkus

ka ir

viņi

lat-

gadadienai

Izpildot

redzēt

visu

ar

30.

attieksmes

saprot,

un

kopā

Oktobra

galda

iespējas radošam

Lūk, kāpēc gādes

mūsu

darbaļaužu

jaunatnei. Mūsu rūp-

strādnieki

sociālistiskas

sava

zemi;

miljonu

arī

jaunie

apliecinājums lielajai Padomju rētu

rūpniecība

produkcijas

uzplaukumam,

izpildīt gada plānu.

viņi parāda

darbu,

ir

nopelni

transporta

un

viešu

jumu,

tālākam

Latvijas

vairāk

un

celšanai.

labklājības Šeit

ka

tas,

dod vairāk

saimniecības

niecības

liecina

spilgti

dienas

mūsu

radošu

pieeju

uzlabošanu

racionalizācija

jaunatnes

un

vidu

dar-

[...]. ražošanas

par

masu

215

vai

osta,

kos

stahanoviešus.

Šais

strādnieki

jaunie

stahanoviešu

kad

pieci tūkstoši

jauno

zeme gatavojas cienīgi saPadomju Latvijas jaunatnes vidū vēl

sacensība,

skaits.

jaunieši kolektīvi

iespējas,

labā-

puses

visa mūsu

jauninātāju

un

ir

savas

[...].

sociālistiskā

iekvēlojas

hanoviešu

dzelzceļš

vai rūpnīca, no

jau

Republikā

gaidīt Lielo Oktobri, vairāk

izvirza

trieciennieku

un

dienās,

fabrika

ir

parādību. Visur, kur tikai

sta-

jauno

aug

Rūpīgi

apsverot

savas

jaunas papildu

uzņemas

sais-

tības.

Komjaunieši, hanovieša tības

dzelzceļu

vagonus,

paraugam seko

Viņu

lēmuši virs

depo remontētāji, sta-

vagonu

Šatrovska

vadībā uzņēmās

ārpus kārtējā darba laika

—

tēt 100

Daugavpils

Viktora

kuriem 73 jau

no

sais-

papildu

līdz svētkiem

izremon-

izremontējuši. kas

Jelgavas jaunie dzelzceļnieki,

no-

izremontēt 20 vagonus.

plāna

Atzīstami krietnu iniciatīvu parādīja Kalnciema ķieģeļu rūpniecības kombināta komjaunieši un jaunieši. Viņi orga-

nizēja

jaunajiem kantora

no

dienas

strādā

kolektīvam

virsstundas līdz

palīdzētu

darbiniekiem

ražošanas

brigādi, lai

darbā,

termiņam

kas

ik

rūpnīcas ražošanas

izpildīt

plānu. Jelgavas linu vērpjamās lēma

līdz Oktobra

speciālistiem dukcijas

fabrikas 30.

revolūcijas

40 nekvalificētus

pašizmaksu

strādniekus,

pieciem

par

strādnieki

jaunie

gadadienai apmācīt pazemināt

procentiem

un

no-

par pro-

ietaupīt

pustonnu vērtīgas izejvielas. Izcilu

jas

iniciatīvu

kuģniecības

kura

ekipāžā

šīnisti,

ir puse

mehāniķi,

mehānismus

parāda

un

reizē

Lihtera Nr.

kuģa

pielādēšanu,

Jaunie

1

virs

to

spēkiem

likvidēja

ka

lihters

«Jānis

Rainis»,

izremontēja

ilgo piespiedu

komjaunieši panāca tā

ostinieki

katru

sadarbībā

pielādēšanu

tieši Bet

noliktavās.

starplaika

ekonomiju, atļauj

ar

kuģa

matroži, kurinātāji,

—

saviem

Uz Latvi-

jaunie jūrnieki. —

ma-

visus

stāvē-

iespējami pilnāku reizi

pārvadā

200

plāna.

Liepājas

organizēja kuģu dēšanas

jauniešu ar

—

šanu.

tonnu kravas

mūsu

pirmrindnieka

krietni

pārsniegt

no

ar

dzelzceļniekiem

vagoniem, bez izlā-

tas

dod

milzīgu

ražošanas

laika

uzdevumus

[...]. Mēs

uzskatam,

ražīgumu

216

ir

ka

katrā

iespējas

sasniegt

uzņēmumā,

katrā

vēl

lielāku

ceļa

posma,

darba katra

ostā,

katra

uz

kārtām

pie

Mēs,

tā

kuģa.

aicinām

ar

jūs vēl plašāk

tās

vēl

visu,

30.

pirmām

un

transporta

un

sociālistisko tādā kārtā

un

uz-

dalībnieki,

salidojuma

izvērst

ko

tā

dot,

var

uz-

sacensību

par

sagaidīt svēt-

virziet

stahanoviešu rekorda

stahanoviešu

Visiem

jaunākās

darba

apgūstiet tehniku, priekšu

uz

metodesl

ņemiet

no

attīstību,

tās

esiet novatori!

atsevišķu

lektīvu

ražošanā

neatlaidību

pirmrindnieku

nas

rūpniecības

gadadienai

iesakņojiet lielāku

drošāk radiet, No

jāatrod,

jaunām darba uzvarām [...].

Drošāk Ar

Latvijas

stahanoviešu

jauno

godu Oktobra kus

ir

iespējas

jāķeras jauniešiem.

Padomju

ņēmumu

Šīs

darba,

darbu

ražoša-

atsevišķu

no

sasniegumiem

pārejiet

brigādē, maiņā,

uz

ko-

cehā!

spēkiem cīnieties, lai jūsu uzņēmums, ceļa

posms,

osta, kuģis pirms termiņa nobeigtu pēckara piecgades otrā gada plāna izpildi! Cīnieties, lektīvs

ik

lai

katrs

dienas

nedrīkst

minūte

velti

brigāde,

Neviena

neviena

pazust,

nedrīkst būt

jūsu rokām,

vota

katra

strādnieks,

izpildītu uzdevumu.

viss

darba

detaļa, kas

aizmestai

Tur, kur

ko-

laika

izgatajūs strā-

dājat, jābūt priekšzīmīgai darba organizācijas kārtībai, izmantojot elektrisko enerģiju, smērvielas un vērtīgās izejvielas. Jaunie

strādnieki! Vēl

darbā lielā mērā

organizācijas. rināšanu,

lielāku

atkarīga

no

Cīnieties

sekmju sasniegšana

priekšzīmīgas par

parādiet sociālistiskās

darba

darba

mūsu

disciplī-

disciplīnas

nostip-

izturēšanās paraugu

pret

darbu!

Komjaunieši spēks

mūsu

un

republikas rūpniecībā

visu

iespējamo,

sībā

par

lai

30.

1!

Mēs

esam

transportā.

sociālistiskajā

gadadienai brālīgo

liels

Darīsim sacen-

republiku

pirmajās rindās.

Organizējiet līdz

izlaišanu

un

Padomju Latvija

godu Oktobra

vidū būtu

labākā

neorganizētā jaunatne

un

vadiet

visas

cīņu

tautas

dāvana Dzimtenei

par

lielajai

viņas

virsplāna svētku

slavenajā

produkcijas

dienai!

Tā

būs

trīsdesmitgadē.

[...] «Padomju

Jaunatne», 181.

1947. g. 13.

1

nr.,

lespiests pēc

avīzes

teksta

septembrī

Jaunieši, kuri

nebija VĻKJS

biedri. Red.

217

Nr.

No

11

ĻKJS CX VII plēnuma lēmuma

Latvijas darbu

uzdevumiem

un

LĻKJS

par

cīņā par piecgades plāna

pirmstermiņa izpildi 1948. gada 16.—17.

februāri

PAR REPUBLIKAS KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU UZDEVUMIEM

LATVIJAS

XIX

CX

K(b)P

LĒMUMU

PLĒNUMA

IZPILDE

[...] Latvijas

K(b)P

rūpniecības

mūsu

par

plēnums

atzīmēja

ievērojamos

masu

lauksaimniecības

un

attīstībā, cīņā

XIX

CX

domju Latvijas darbaļaužu

atjaunošanā

pēckara piecgades

Pa-

panākumus un

tālākajā

pirmstermiņa izpildi

republikā.

Latvijas

CX

K(b)P

XIX

panākumiem rūpniecības, darbā ir

vēl

plēnums

nopietni trūkumi,

līdzās

lauksaimniecības

un

arī

un

ka

atzīmēja,

transporta

norādīja,

kā tos

no-

vērst.

levērojamu

ieguldījumu pēckara

gadu [plāna] pirmstermiņa publikas

juši pilsētas

lauku

kas

strādnieku,

tības.

gāžu

plānu

levērojami skaits.

niešu-jauniešu Vairāk

20

vadību

uzņēmumos kurās

ir

gā-

priekš-

cīņā

par

jauno

transportā,

un

izpildīt

aicinājumam

ražošanas

sais-

komjauniešu-jauniešu

bri-

gados, uzņēmušies

brigādes,

vadībā

tūkstošiem

rūpniecībā

palielinājies

Rīgas

No

ļeņingradiešu

četros

jaunatne. Re-

darba entuziastu

sacensības

gados.

nodarbināti

atbildot

tūkstoši,

piecgades

četros

izpildi

devusi

divu

pirmo

piecgades ir

organizāciju

jaunatnes

sociālistiskās

galā, uzlabojuši piecgades 15

partijas

komjaunieši un

izpildē

vien ir

nekā 6000 jauno strādnieku

2000 ir

349

strādā

jauno

komjau-

strādnieku.

izcīnījuši goda pilno

stahanovieša nosaukumu.

Republikas darbu numa

komjaunatnes

jaunatnes lēmumu

mobilizēšanā

izpildījušas

spēkiem

ir

apstrādāti

sabiedrību

zemes.

reizi

republikā

žas

posmu,

kartupeļu 218

VK(b)P CX

savas

un

Šajās

februāra

valstij.

1117 ha

sabiedrībās

organizējuši

izaudzējuši

ražu.

saistības

apsēti

Ar

ir

plē-

pirms

jauniešu

lauksaimniecības

komjaunieši

desmitiem

augstu kviešu,

lielu

veikusi

izpildei. Komjauniešu saimniecības

termiņa

mūsu

organizācija

pirmo

augstas

linu, cukurbiešu

raun

Zināms

darbs

paveikts

jaunajiem laukstrādniekiem.

ar

Republikas komjaunatnes organizācijas nostiprinājušas karus

jaunatni,

ar

skaitliski

kļuvušas

lielākas

sa-

nostip-

un

rinājušās [...].

LATVIJAS

ĻKJS

uzlikt par

natnes

organizācijām

visus

spēkus

Katram

to

komjaunietim

gados,

katru

dienu

žošanas

programmu,

ceha

brigādes

un

loģiju,

katra

programmu,

piecgades izpildi

un

uzlabojot

mehanizāciju,

I,

f.,

201.

132.—134.

komjaunatnes

un

ra-

katra

celtnes,

pilnīgi

čet-

tehno-

pareizi

lespiests pēc oriģināla lapa

12

darbu

organizāciju

rezervju atklāšanā

un

Komjaunatnes elektromotoru

uzņēmumos

rūpnīcā

Turbomehāniskajā pēc

iekšējo

marta

organizācijas

rūpnīcā,

norādījumiem

rūpniecības

taupības režīma ievērošanā

1948. gada 4.

citos

savu

ražošanas

Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas

žos

aktīvi

orgāniem

pārsniedzot

uzņēmuma

Nr.

par

mobilizēt

darba iekārtu [...].

LĶP CX PVI PA. apr., 448.

un

lē-

[...].

saimnieciskajiem

un

izpildot

ražošanas procesu

izmantojot

dzīvē

jaunajam strādniekam

un

padomju

plēnuma

XIX

republikas komjau-

komjauniešiem

realizēšanai

uzņēmumu vadītājiem nodrošināt

ros

1.

visiem

un

sekmīgai

jāpalīdz partijas,

visām

pienākumu

un

NOLEMJ:

PLĒNUMS

Stingri izpildīt Latvijas K(b)P CX

1.

mumus

un

CX

Staļingradas

«Stars», rūpnīcā

Rīgas un

komjauniešu

dapa-

rauga kopā ar rūpnīcu vadītājiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem izvērtušas cīņu pret zudumiem ražošanā, par

iekšējo rezervju mobilizāciju.

Šo seko

rūpnīcu taupīgai

enerģijas nieku par

cehos

materiālu,

izlietošanai.

jaunatnes

vidū

tautas mantas

tošanas

organizēti

komjauniešu

smērvielu,

Komjaunatnes izvērš

taupīšanu,

plašu par

milzīgo nozīmi piecgades

posteņi,

kurināmā

un

organizācijas izskaidrošanas

iekšējo

rezervju

kas

elektrostrāddarbu izman-

izpildīšana četros gados. 219

darbu

Komjauniešu

niskie darbinieki ka

Uzskatot, ir viens

no

gados,

CX

LĻKJS

rūpniecības

kurināmā

apriņķu

un

visām

niešu

vidū

dīšanā nieks

līdzdalību

izskaidrošanas

termiņa,

pirms

saudzīgi

apietos

materiālus, kurināmo

plašāk

Lai

rūpniecības

LĻKJS

piecgades

izpil-

jaunais

strād-

katrs

instrumentiem,

taupītu

elektroenerģiju.

un

izvērstu

iekšējo

iz-

jau-

pārējo

un

nozīmi

iekārtu,

komjaunatnes

taupību, plaši

par

lai

panākot, ar

komjaunatnes pilsētu,

komjauniešu

valstisko

atrašanā,

visstingrākajā

nodrošināt

cīņā

iz-

komjaunatnes

darbu

organizāciju

komjaunatnes

atrašanā

rezervju

mobilizēšanā,

un

CX rekomendē

komitejas

parauga

zudumiem

rindniekus

pēc komjaunatnes Rīgas pilsētas organizēt komjauniešu štābus cīņai pret

ražošanā,

komjauniešus,

«Padomju

darbu

taupības

par

apsveic

ražošanā

piecgadi

iekšējo rezervju

komitejām

aktīvu

organizāciju vēršot

lai

elektroenerģijas

un

taupīšanā. LĻKJS CX uzdeva rajonu

inženierteh-

strādnieki,

cīņa par taupību, pret zudumiem

darbu

organizāciju materiālu,

atbalsta

rūpnīcas administrācija.

vissvarīgākajiem nosacījumiem,

četros

pildītu

aktīvi

un

par

taupību, pieaicinot

inženierus,

tehniķus

un

štābu

darbā

ražošanas

pirm-

[...].

Jaunatne», 45.

lespiests

nr.,

pēc avīzes teksta

1948. g. 4. martā

Nr.

No

Latvijas

Ļeņina

13

Komunistiskās

1948. gada 4.

Pārskata

VĻKJS

laikā

Latvijas

vijas

ņai

par

lesaistot

uzdevumu

miteja,

pilsētu,

ievērojamu 220

jaunatni

aktīvā

apriņķu

savā

stipra,

un

un

komunis-

Padomju Latattīstībai,

cī-

gados. VI cieši

ide-

kongresā saliedēta

ap

partiju.

atrisināšanā,

darbu

četros

sanāk

organizatoriski (boļševiku)

jaunatnes

atjaunošanai

CX

K(b)P

mobilizēšanā

spēku

komjaunatne

izaugusi,

Komunistisko

tisko

darbu

pēckara piecgades izpildi

Republikas jiski

tās

saimniecības

tautas

jūnijā

ĻKJS Latvijas lielu

CX vadībā veikusi

tiskajā audzināšanā,

Jaunatnes Savienības

lēmuma

VI kongresa

un

līdzdalībā

saimnieciski

poli-

Latvijas ĻKJS Centrālā Korajonu

komjaunatnes

komitejas

veikušas

pirmorganizāciju

orga-

nizatoriski

un

politiskajā to

paplašinājušies

komjaunatnes

lēmumiem

centrēja

komjaunatnes

vīrišķības

drosmes

un

dziļa

Reizē

to

ar

darbā

organizācijas natnes

ir

vēl

darbā,

darbu

nas

uz

neatorga-

darba

bieži

lai

prasa,

publikas šanas

1948.

esošos

atrisināšanu

nekavējoties

organizāciju

[...].

uzdevumi,

varenības par

un

audzināša-

veicamie lielie

cīnītājus

jau-

valsts

tālākai

komunismu,

novērstu

politiskās

visā

re-

audzinā-

organizatoriskajā darbā [...]. Jaunatne», 123.

lespiests

nr.,

pec

avīzes

teksta

20. jūnijā

g.

Rīgas

jaunajiem

salidojuma

strādniekiem

godu LĶ(b)P

14

rūpniecības

pilsētas

jauno stahanoviešu

par

darbu

virzīt

neprot

Dzimtenes tās

komjaunatnes

savu

piedalīšanos

uzdevumu

Nr.

No

Dažas

saistīt

ar

vien

no

trūkumus

komjaunatnes

un

«Padomju

audzinot

līmenis

trūkumi.

iemācījušās

mūsu

jaunatni

grū-

pilnībā

saimniecisko

nostiprināšanai,

garā,

visas

uzvaru.

Padomju Latvijas komjaunatnei mobilizējot

idejiskuma,

lepnuma

republikas komjaunatnes

audzināšanā

politiskajā

saimnieciskajā

ka

nopietni nav

kon-

jaunās

uz

uzskata, ka Latvijas komjaunatnes

kongress

bilst šiem uzdevumiem,

nizāciju

uzmanību

nacionālā

pilnīgu

Tie

jautājumos.

gatavībā pārvarēt

garā,

organizatoriskā

un

VK(b)P CX

bija

boļševistiska

padomju

un

tības cīņā par komunisma

politiskā

darba

laikā

darbā,

organizāciju

garā,

organizāciju

audzināšanu

patriotisma

Pārskata

divkāršojusies.

komjaunatnes

komunistiskā

komjau-

nostiprinājušies

jaunatni.

ar

skaitliski

[...] ideoloģiskā

paaudzes kvēla

sakari

nozīme

jaunatni

Pieaugusi

autoritāte,

un

organizācija

Ļoti svarīga audzinot

nostiprināšanā.

loma

organizāciju

natnes

X

transporta

un

aicinājuma

sociālistisko

organizēt

kongresam

un

VĻKJS

uzņēmumu

Latvijas PSR XI

sacensību

kongresam

1948. gada 16. novembrī

DĀRGIE BIEDRI!

Ar

milzīgu

ievērojamos lūcijas

31.

vienības

pēckara

sajūsmu

svētkus

—

gadadienu.

darbaļaudis

padomju Lielās

So

tauta

Oktobra

vēsturisko

sagaidīja

ar

nosvineja_

sociālistiskas dienu

jauniem

savus revo-

Padomju

Sa-

sasniegumiem

piecgades izpildē pirms termiņa [...]. 221

Latvijas

kopprodukcijas rubļu

58

rūpniecība plānu

dienas 9

un

pirms

mēnešos

termiņa

izpildījusi

80

devusi

miljonus

virsplāna uzkrājumu.

Pirmajās rindās sacensībā iet

termiņa

pirms

pēckara piecgades izpildi

par

slavenās

mūsu

galvaspilsētas

Rīgas

darbaļaudis. Pilsētas

cijas

dodot

plānu,

dukcijas nekā

visā

pilsētas

Mūsu

jau 31. oktobrī pabeidza

rūpniecība

gada

52

par

pirmskara

ir

jaunatnei ka

sasniegumiem, tādēļ

1940.

—

pro-

gadā.

tiesības

to izcīnīšanā

kopprodukvairāk

procentiem

lepoties

tai ir

ne

šiem

ar

mazums

pelnu. Boļševiku partijas iedvesmota pašaizliedzīgam bam mūsu Dzimtenes

Rīgas jaunatne vislielāko

ar

sacensībā 31.

godu

Pietiek

līdz

uzņēmumos pieaudzis

vēku.

400

Ap

jauno

ražotāju

ka

teikt,

30.

VĻKJS

sociālistiskajā

gadadienai

gadadienai jauno stahanoviešu

gas

jūtu virzīta,

labā, augstu patriotisku

komjaunatni avangardā šogad strādāja

ar

pacilātību.

par

no-

dar-

Oktobra

un

trieciennieku

pulks Rī-

divpadsmit tūkstošiem

izpildījuši piecu

cil-

vairāku

un

gadu uzdevumus. darba

Ārpus jubilejai cija

10

par

iesākuši

laika vien kā velte komjaunatnes 30 gadu jaunatnes rokām izgatavota dažāda produk-

miljoniem

panākumi

darbā

nesamazināt

zultātus

acīm bet

notiks

gada janvārī

ševiku)

partijas

X

redzami.

Tie prasa

sasniegt vēl

labākus

notikumi

Komunistiskās

Latvijas

februārī

kongress,

no re-

mūsu

republikas

un

(boļ-

Vissavienības

—

Jaunatnes Savienības

Komunistiskās lieli

ir

[ir]

enerģiski

taupību.

un

tempus,

rīdzinieki

[...].

1949.

Ļeņina

Jaunie

rubļu.

cīņu par ekonomiju

Mūsu mums

Tie

mūsu

XI

kongress.

visas

padomju

jaunatnes dzīvē. Mēs, Rīgas uzņēmumu jaunie stahanovieši,

pilsētas

salidojumā,

sociālistiskajā aicinām nieces

sacensībā

Latvijas

organizēt X

K(b)P Mēs

lai

republikas

godu VĻKJS 30.

un

un

tehniku uz

222

un

republikas

trieciennieku izmantot

to

sacensību

VĻKJS

ieviest ražošanā jaunus darba viešu

XI

par

un

strād-

godu Latvijas

kongresam

jaunos

[...].

strādniekus

drošāk

paņēmienus, vairot stahano-

rindas, ar

jaunatnes

gadadienai,

jaunos strādniekus

sociālistisko

kongresam

aicinām

par

sapulcējušies

rezultātus

apspriestu

vēl

neatlaidīgāk

pilnu jaudu, racionalizēt,

priekšu tās attīstību, panākt,

lai katrs

strādnieks,

apgūt virzīt katra

cehs

iecirknis,

brigāde,

ik

uzņēmums

un

dienas

veiktu

plānus. rezultāti

Augstie

taupība ražošanā jas,

stingras

no

Lai

darba

kur

tur,

jūs

lai

lai neviena

nepazūd, tiktu

atzīta

Esiet rādiet

disciplīnas,

par

Atrodiet jaunas

spēkus

un

Partija

organizējiet

ne-

dienas

visu

zināšanas,

pienākums

jaunības

savā

spēku šīm

par

postenī,

piecgades

—

veltīt vi-

lai

kvēli,

mums

un

un

brigāžu,

aprēķinu.

pēckara

piecgades izpilde

—

savu

Pateiksimies Dzimtenei

darbu!

pret

savu

saimniecisko

uz

Mūsu svēts

darbam,

liedzīgu darbu

velti

pārkāpumiem,

paraugu

Padomju valdība devusi

un

kārtība

laika

izgatavojuši,

disciplīnas

izšķirošās

uzdevums

radošam

jas

par

materiālu, elektroenerģijas

pāriešanu

iestājušās

dītos diženais

darba

esat

attieksmes

iespējas,

izpildē pirms termiņa. sus

darba

pret

izejvielu,

cehu

un

pastāvīgas cīņas

priekšzīmīga

detaļa, ko jūs

ekonomijas

Pašlaik

un

organizāci-

nederīgu!

neiecietīgi

iecirkņu

no

minūte

neviena

paši sociālistiskas

kurināmā

pareizas

būtu

strādājat,

darba organizēšanā,

ekonomija

izpilde,

darba

no

uzlabošanu.

kvalitātes

produkcijas

uzdevumu

un

atkarīgi

4

piepil-

gados.

plašas iespēizlietošanai.

spēju

lielajām rūpēm

ar

pašaiz-

gūsim jaunus panākumus par

godu mīļotajai Dzimtenei! Lai

dzīvo mūsu

Lai

dzīvo

tāja

un

«Padomju 1948. g.

dižā

boļševiku

un

varenā

partija

Padomju valsts!

mūsu

uzvaru

iedvesmo-

organizētājai

Jaunatne», 229.

lespiests pēc

nr.

avīzes

teksta

17. novembri

Nr.

No

—

15

lauksaimniecības pirmrindnieku republikāniskā salidojuma aicinājuma lauku jaunatnei organizēt

jauno

sociālistisko

sacensību un

par

godu LĶ(b)P

X

kongresam

VĻKJS XI kongresam 1948. gada 9.

decembri

DĀRGIE BIEDRI!

Mūsu

Padomju

plaukumu. rošo

gadu

1948. —

Dzimtene

gadu

—

pārdzīvo

pēckara

Padomju Savienības

jaunu,

piecgades

varenu

trešo,

darbaļaudis

uz-

izšķi-

noslēdz

ar

223

slavenām

17

dzīves

procentiem

pārsniegusi

tautas

zinātnē

sasniegumiem

mākslā

kopraža

par

līmeni;

sasniegusi

pamatoti

lepojas

literatūrā

tehnikā,

un

un

jau

šogad

ražošanas

pirmskara

padomju

saimniecības

rūpniecība

kultūru

graudu

līmeni;

pirmskara

tautas

mūsu Mūsu

nozarēs.

lauksaimniecības

izciliem

visās

uzvarām

kultūras

ar

un

[...].

Strauju

pārdzīvo

progresu

kas

niecība,

lauksaim-

[republikas]

mūsu

nostājas

stingri

sociālistiskā

uz

attīstības

ceļa [...]. Visi šie tības

republiku

No individuālo

hozu

zemnieks

droši

šaurības

turībai

pretī

pa

ve-

nabadzības

un

kol-

kulturālai

un

uz

kolektivizā-

dzīvei.

Uz

š.

g. 1.

kolhozu,

decembri

vairāk

nekā

ņēmās

skaits

to

un

lesaistoties

lauku

24 000

konkrētas

Komjauniešu

mūsu laukos

katru

dienu

jaunatnes

bija jau pāri par

individuālas

turpina

augstas

uzskatus

lauku

ka

uz-

saistības.

posmi lauza

ražas

parādīja,

un

sacensībā,

jauniešu

kolektīvas

un

750

augt [...].

sociālistiskajā

Padomju Latvijas

jauniešu

un

nepareizos

cos,

iet

nostājas

dzīvot

negrib

vairs

saimniecību

pār-

kolhozu

par

droši

tā

padomju

pieredze

zemniecību

lauksaimniecības

zemnieks

ceļa. Latviešu

caml

Brālīgo

pirmo kolhozu

priekšrocībām;

kus-

kolektivizācijas

ar

laukos.

vidējo

un

norādītā

partijas

cijas darba

mūsu

un

nabadzīgo

milzīgajām

boļševiku

saistīti

republikas

mūsu

piemērs

liecinājusi iekārtas

cieši

panākumi

uzvaru

kolektīvs

ve-

darbs

jaunāko atzinumu izmantošana apstākļos vēl nepieredzētas rekordražas.

padomju agrotehnikas

un

mūsu

nodrošina

Piemēram,

platībā

31,61

Tērvetes

Lauku

esam

kolhozā

centneru rudzu

mērā

aktīvā

kolektivizācijas apmierināties,

boļševiku

partija. Vēl

republikas

tisko attīstības

224

hektāra

daudz

ceļu.

12 ha

[...].

M.

visu

Eihmanis

izpil-

uzdevumu veik-

straujāku

panākumus, iedomīgi. jādara,

lauksaimniecības

jauniešu

izaudzēja

lauksaimniecības

kustības

kļūt

vadītais

procentiem.

līdzdalība

mūsu

guvuši ievērojamus

drīkstam

lāko

no

par 204

plānu

sekmēja

Cikstes

«Nākotne»

traktorists

jaunais

darba

jaunatnes

lielā

veicināja Mēs

posms

MTS

dīja traktora

šanā

Artūra

komjaunieša

ražas

augstas

lai

bet

Tā

attīstību,

izvēršanos. ar

mums

to

nodrošinātu

augšupeju

pa

ne-

māca tā-

sociālis-

lauksaimniecības

Mēs, jauno juma

aicinām

dalībnieki,

cīnīties

aktīvi

jaunatni

attīstības

gades

gada

izšķirošā

Padomju

boļševiku

par

lauksaimniecības

otrā

pirmrindnieku

visu

1949.

piec-

pēckara

—

izpildīšanu

plāna

lauku

nospraustā

partijas

gada

salido-

Latvijas

pārsnieg-

un

šanu. Mēs

aicinām

kolektīvo

legūt tūru

jaunatni

visas

no

to

celt

un

ražību

brigāžu,

sacensību

kas

produkciju, aicinām

jūs

modernas

un

dāt

PSRS

pēc

par

lielāku

valdības

cīnīties

enerģiju

saimniekošanas

nām

apņemamies

jūs, jaunos

toru

grupu

radītājiem

Lauksaimniecības

apstākļos. modrība

Ne

cīņā

brīdi

ikvienam

palīdz

zemnieku

sevišķi

notiek

aici-

inicia-

organizētājiem. šķiru

asas

mūsu

buržuāzisko

valdība

cīņas

revolucionārā

nacionālistu

attīstībai.

lai

Jāsaglabā

un

un

uzdevumus

jaunlopi,

jā-

darba

bāzi

lopbarības

spēcīgu

izpildītu

visi

saimniecībai,

padomju

radīt

saimniecībai

lielus

spraudusi

kolhozam,

jārūpējas,

atslābt

kolek-

un

dedzīgiem

kolhozu

darbu

savu

rīcību.

un

tālākai

lopkopības

nedrīkst

ievērot Lauk-

ar

zemniekiem

kļūt par

jaunu

latviešu

pret

partija

ļaudis, un

gā-

uzlabošanu.

individuālo

pār

kolektivizācija

budžu kaitniecisko

Mūsu

pārākumu

lauku

Mēs

pareizas

par

dzīves

turpmāk vēl spilgtāk pierādīt viensētu tīvās

Prezidija

lauksaimniecībā,

apsolāmies stingri

statūtus,

arteļa

izpildītu

lopkopības

un

apbalvojumus!

darbaļaužu kulturālās

Mēs, jaunie kolhoznieki, saimniecības

lai

so-

MTS

brigāžu,

ražas

ieviešanu

agrotehnikas

lauku

plašāk

Augstākās Padomes

saņemt

vēl

ar

tādas

lauksaim-

un

un

sa-

bri-

un

posmu

lopkopju vidū,

sasniegtu

dod tiesības

dekrēta

jauno

posmu

mājlopu

devīzei

mūsu

Izvērsīsim

sabiedrībās!

un

lai

plānu,

jābūt

laukkopības

laukkopības

traktoristu

ražošanas

tehnisko kul-

un

pavairot

padomju saimniecībās

kooperatīvajās

ciālistisko

graudu

tādai

—

jaunu

piedalīties

nostiprināšanā.

un

platības,

jauniešu

gāžu skaitu kolhozos, niecības

augstas

sējumu

Pavairosim

censībā.

enerģiski

organizēšanā

nākamajā gadā

ražas

skaitu

lauku

saimniecību

un

ilggadīgo

pārsniegtu _

zālāju

sējas

plānus.

Nākamajā

gadā

jāveltī spēkbarības sagatavošanai.

produktivitātes

kāpināšanā

ir

vēl

vairāk

Liela nozīme

lopu

vietējo

vērības

lopkopības

sugu

uzlabo-

šanai.

Tehniskās

stij vairāk 15

—

400

kultūras

ir

rūpniecības

linu, cukurbiešu

un

citu

jelvielas. tehnisko

Dosim

val-

kultūru.

225

Jaunie

dārzkopji, izlietosim visus

Dzimtene

pārvērstos

tāda kolhoza,

padomju saimniecības, kuras

komitejas, pie

lai

zemi,

MTS,

kupls

neatrastos

skolas,

augļu,

izpildko-

un

ogu

Mums aktīvāk jāpiedalās lauku celtniecības gādā, lai saimnieciskās un sabiedriskās ēkas,

mājas, tilti

sporta

ceļi būtu teicamā kārtībā.

un

laukumus!

elektrifikācijai, Daugavpils

radiofikācijai

Mums ir

bibliotēkā

lielas

un

moderno

Propagandēsim

pulciņi būtu

Laukos

jaunas

grāmatām

ar

vakarus,

un

lasīsim

par kolhoznieku

lek-

sabiedris-

nedrīkst

paaugstinātu

lai tie

būt

tāda

vēl

Tādēļ

jaunatnes vakarskolām

jau-

zootehnisko

un

ciema padomes, kolhoza regulāri darbotos.

jaunieša,

vispārējās

savu

līmeni.

agrotehnisko

katras

pie

zinātni

lauksaimniecības

lai

Rūpēsimies,

padomju saimniecības,

nāšanu

vietas

darba-

centriem.

natnes vidū.

zinību

tajos pārrunu

pārvērtīsim šīs

dzīves

un

lasītavā,

ierīkosim

tos

apgādāsim

lauku

katrā

kārtību

Kolhozos

namā!

rīkosim

laikrakstiem;

levedīsim

klubus;

un

Sekosim

elektrostaciju

uzlabot

iespējas ievērojami dzīvi.

tautas

un

bibliotēkas

iniciatīvai

jaunus

pilnīgai

līniju būvē.

kulturālo

ļaužu

lerīkosim

telefonizācijai!

un

jauniešu

Jā-

darbos.

dzīvojamās

Sevišķu vērību veltīsim kolhozu

apriņķa

augstsprieguma

cijas

nebūtu

dārzs.

šuma

kās

mūsu

spēkus, lai

savus

dārzu

ziedošu

par

kas

izglītības

vairāk

diendienā

ne-

politisko

zi-

un

vērības

un

veltīsim

lauku

politpulciņu darbam.

un

biedri!

Dārgie

gads visai padomju tautai ir sevišķi nozīmīgs pēcpiecgades noslēguma gads. Arī mūsu lauku jaunatnei

1949. kara

jāpieliek

spēki,

visi

rojamiem notiks un

24.

Par

notikumiem

LK(b)P februārī

godu

jaunatnes

kooperatīvo

—

un

mūsu

VĻKJS

1949.

27.

janvārī

LĻKJS

—

—

ievē-

ar

18.

dzīvē;

janvārī

notikumiem

dalībnieki,

padomju

VII

saimniecību,

par

sējai [...].

visu

MTS,

jaunatni

savlaicīgu

lauku

mēs,

aicinām

saimniecību

sacensībā

pavasara

solījumu

sākas

kongress.

ievērojamajiem

individuālo

doto

gads

republikas

XI

salidojuma

sociālistiskajā

veiktu

godam gados.

kongress,

kolhozu,

sagatavošanos

226

X

šiem

otrā

republikas ties

lai

četros

izpildīt piecgadi

un

mūsu

MZIP, ieslēg-

sekmīgu

Izpildīsim partijas materiālu

latviešu

darba

(boļševiku) Latvijas

partiju

lesaistīsimies

jāk

attīstības

kļūtu

Ikviens

valsti

uzticīgo

visi

lai

priekšu

uz

dienas dienā

ciešāk

ap

Komunistisko rezervi

un

—

Savienību! lai

sociālistiskajā sacensībā,

no

trakto-

un

vēl

palīgu

Jaunatnes

pa-

pulciņus

pa

bagātāka

jo strau-

sociālistisko skaistāka

un

dzīve!

no

solās

mums

sagatavošanas gan

tās

apgūšanai

Latvijas

—

Komunistisko

lauksaimniecības

jai,

vadoni

un

katrā

MTS

un

Saliedēsimies

lauksaimniecību

ceļu,

mūsu

zināšanu

celšanai.

tautas

Ļeņina

virzītu

saimniecībā

padomju

kvalifikācijas

noteiktajos termiņos kok-

plānu! Noorganizēsim

zootehnisko

agrotehnisko, ristu

valdības

sagatavošanas

kolhozā,

gastā,

un

darba

graudkopības

un

veicot kokmateriālu

gan

gatavojoties

laukus,

mūsu

visās

pirmrindnieku

par

gan labi

plānu,

meliorējot

būt

nozarēs:

laikus

pavasara

norēķinoties

lopkopības produktos,

gan

sēar

nokār-

tojot finansiālās saistības. Uz

priekšu,

Lai dzīvo Lai un

zeļ

jaunām komunisma uzvarām mūsu zemē!

uz

lielā, varenā padomju tauta! zied

un

brālīgo padomju republiku

Lai

dzīvo

tautas

1948. g.

iedvesmotāja

Jaunatne»,

14.

boļševiku

varonīga

uzvaru

«Padomju

248.

partija

lespiests pēc

nr.,

45

CX pārskata

Partijas

ziņojuma

balsts

organizācijas

republikas

tūkst, un

padomju

avīzes

teksta

16

1949. gada 24.

[...]

visas

decembrī

LĶ(b)P

augusi

—

organizētāja!

un

Nr.

No

saimē brīvā

laimīgā Padomju Latvija!

Tā

palīgs

visu

ir

vadībā

partijas

X

kongresam

janvāri

komjaunatnes

biedru.

LK(b)P

par

lielu

saimniecisko

kurā

organizācija,

organizācijas un

iz-

spēku

krietns

ir at-

politisko pasākumu

veikšanai.

[...] Galvenais niešu ņem

diendienas daudzus

trūkums ir

tas, ka jauniešu

audzināšanas darba

lēmumus,

kas

bieži

un

vietā bieži

paliek

tikai

komjauvien

uz

pie-

papīra 227

Un

[...].

šeit

ka

iznāk,

darbs

nizatoriskais niešu

atpaliek

stipri

plašu jaunatnes

un

komiteju

dzīves,

no

komjau-

no

aktivitātes

politiskās

masu

ap-

orga-

pie-

viņu vajadzībām [...].

no

auguma,

rajonu

un

daudzu

CX,

komjaunatnes

riņķu komiteju, pilsētu komiteju

«Padomju Jaunatne», 18.

lespiests

nr.,

pec

avīzes

teksta

1949. g. 26. janvārī

Nr.

No

sekretāra

LĻKJS CX

17

ziņojuma

1949. gada 26.

Es

[...]

godu

par

sacensībā niecībā nešos

stahanoviešu

Pie

16

200

kolhozu

un

kas

1949.

ražas

tiem

gadā.

rudzu

cinās

jaunajā

tādu

nekad

ar

tas

228

labā

kas

šai

pirmo pusi

gada

Tas

tādu ir

Latvijas jaunatnei ceļu [...].

pa-

jauni sējas

pavasara

augstām

ra-

augstas 28—31

ievākuši

sim-

pievienojušies

lauku ražības celšanu.

otro

tādēļ, uz

īstu

ka

daudz

pirms

Mūsu

kā

tas

padomju

dzīvi,

uz

labāk

gada

jaunatne

šodien strādā

patiku,

ieprie-

kongresu

gadā

nekā

pusi.

Padomju republikā

bijis.

gadā

labām sekmēm mācībās

gada

ražas

augstas

par

60

normu

pievienojušies

hektāra,

no

nekā

gadu

pazīstamajiem

pagājušajā

kviešu

mācību

enerģiju,

nav

labi

palielijau 644

vairāk

darboties

rosīgi

skolnieku,

mācību

jau uzsākuši mērā

un

tūkstošiem

pabeiguši

ar

kas

jaunu cīnītāju par

Ar teicamām

skaits mums

sekmīgi pabeiguši

jau izvērš cīņu

Republikā

un

un

jau

gadu,

uzsākuši

meistariem,

centneru

pie

padomju saimniecību

Šie posmi

sagatavošanā. žām

ka

sociālistiskajā

vairāku

pat

un

posmiem, kas

lauksaimniecības

posmi,

ka

izpildījuši piecgadi

jauniešu-komjauniešu

200

delegātiem,

rūpjauniešu, ka pēdējos mē-

cilvēku,

izpildījuši septiņu

ir

gājušo

kongresa kongresam

trieciennieku

un

tūkstošiem

strādnieki

jaunie

X

transportā strādājošo

līdz

cilvēku

partijas

K(b)P

kongresam

janvārī

piedalījušies desmitiem tūkstošu republikas

un

jauno

nājies

ziņot

varu

Latvijas

X

LK(b)P

un

senāk vara

dzīvi

un sa-

mācās

Latvijā

pavērusi

darba

tau-

Padomju Latvijas komjaunatne, ko vada LK(b)P CX republikas

visa

rojami jiski. 50

partijas organizācija,

izaugusi,

biedru

kopskaits

drīz

jau

pilnīgi

pagastu

darbību

ciema

katrā

Gan-

lielā

vadībā

jauno

pirmajiem

Ar

varas

jaunatne

skolu

tīklā.

un

pirmā un

uz-

kadri.

un

centrālās

un

komjaunatnes biedri

pilnu

ar

kom-

ievērojamu

ar

boļševiku partijas gādību Latvijas iespēju

izglītību

iegūt

skolās

Latvijas

zināša-

un

tehnikumu

un

tehnikumos

un

augstmācās

jauniešu, par vairākiem desmitiem tūkstošu vairāk 10

gadiem vecajā

augstskolas

buržuāzija,

un

žuāzijas

tās

tiem

las kaldinātu

Atļaujiet

īstus

jaunatne

Komitejas

munistiskās

(boļševiku)

komjaunatne partijas

veltīs

cienīgiem

audzināšanā

un

vārdā

partijas

visus

spēkus,

palīgiem

cīņā

par

skolas, kontrolē

lauku bur-

un

zināšanas,

padomju speciālistus

komjaunatnes organizācijas

ko

studenti

un

visprogresīvākās

Centrālās

man

Republikas

iestādes,

nepiepilda pilsētu

Skolu

dotu

Latvijā. vairs

nav

vairs

jaunatne.

lai

prasa,

šodien lai

sko-

[...]. visas

republikas apliecināt Latvijas Koun

kongresam, lai

būtu

jaunatnes

komunisma

ka

par

Latvijas boļševiku

komunistiskajā uzcelšanu

mūsu

[...].

CX

12. apr., 176.

tūkstoši

pēc

[...].

tehnikumi,

LKP

republikā

galvenokārt

izglītību

guvusi

Šodien

pirms

zeme

vidus-

komjaunatnes

specialitāti plašajā skolu,

arī

290 000 nekā

augstāko

padomju

nas, kā

stājušies

darba stāžu

jaunatnes

73

kas

skolas

partijas

izlaidumiem

vadībā

nepabeigtu

vadošie

republikas

skolas

komjaunatnes

darba

visās

izvērš

organizācija,

paši

arī

Nostiprinājušies

un

orga-

darba saturu.

sava

organizāciju

savu

komjauniešu

darbību

savu

pionieru

orga-

un

salidojuma ievērojami aktivizējusies

republikāniskā

Pēc

nodibinātas

skolu.

septiņgadīgo

vairākumā

Komjaunatnes

labojusi

Ir

padomē.

komjaunatnes

komjaunatnes

un

pastāv komjaunatnes organizācijas

un

biedru

pagastā

radīt

jau pirmās 300 kolhozu

izvērš

nizācijas, skolās

katrā

komitejas

nizācijas

uzdevums

ide-

un

jau tuvojas

Latvijā

tūkstošiem, kas apvienoti 3455 pirmorganizācijās. atrisināts

un

ievē-

gados

organizatoriski

nostiprinājusies

Komjaunatnes

pēdējos

PVI 2.

I,

PA,

101.

172.—174.

f.,

lespiests pēc stenogrammas

un

lapa 229

Nr.

No

VII

LĻĶJS CX pārskata ziņojuma LĻKJS 1949.

[...]

Visas

loma

liela

3.

gada

labu

padomju

tehnikumos.

un

tālākajā

speciālistu

Sai

komjaunatnes

nostiprinājušās

kongresam

februāri

tautas saimniecības

mūsu

ir

augstskolās

un

18

mācību

attīstībā

sagatavošanai ievērojami

gadā

organizācijas

augstskolās Cen-

vidējās speciālajās mācību iestādēs. Komjaunatnes

trālā

jaunatnes

XVI

Tomēr

komjaunatnes vēl

komunistiskās

lietišķāk

jaunatnes

un

un

disputus,

konferences,

zinātnes,

tehnikas

padomju

par

katras

jāizveido

vai

komite-

tehnikuma

jānostiprina kom-

un

Jāpaceļ

grupā.

mācību

un

zinātni,

[...].

apriņķu

un

augstskolas

studentu

studentu

bioloģijas

jautājumiem

pilsētu, rajonu

sekmju

komjau-

celšanas

un

darbā.

veltījama sabiedrisko

studentu

plašāk

augstskolās

padomju

katrā

loma

darbs

organizē

organizācija,

vērība

denti daudz

Latvijas

par

politiskās audzināšanas Sevišķa

gadadienai,

par

studējošo jaunatni. Komjau-

audzināšanas

CX,

grupa

grupu

apgūšanai

VĻKJS 30.

reti

jāvada

komjaunatnes

natnes

visu

sasniegumiem,

Komjaunatnes jām

studentu

kļuvis

referātus

organizāciju

neaptver

referātus

un

kultūras par

zinātniskus

organizācijas

lekcijas

darbā,

vēsturi.

komjaunatnes

tehnikumos

mācību

kom-

jāatzīmē LVU Vēstures fa-

kas, gatavojoties

vairākus

šo

sekmīgi pildītu VĻKJS

Plašāks

darbs. Seit sevišķi

studenti,

virzīja

lai

to,

uz

lēmumus.

plēnuma

izstrādāja

natnes

darbu

organizāciju

zinātniskais kultātes

sākoties,

gadam

zinātnes dažādās nozares,

apgūstot CX

mācību

Komiteja,

zinātniskā

nekā līdz

šim

disciplīnu radošai

darba

izvēršanai.

iesaistāmi

Stu-

sabiedriskajā

darbā [...]. Tālākie

cīņas

arī skolas nāšana

nātājus,

Šajos zācijas

kuri

tad tomēr

turpina

apstākļos loma

un

republikā

Ja visumā skolu

nopietni

un

audzi-

skolās

audzi-

vecam.

komjaunatnes

Komjaunatnes

kvalificēti

idejiskajā

skolotājam gūt jaunas

vēl

šķiru

un

atspoguļoties

jaunatnes idejiskā

pieaug

atbildība skolā.

sistemātiski

panākumi turpina

sastopam

strādāt pa

orgāniem skolotāju

katram

230

dzīvē.

celtniecības

mūsu

uzlabojusies,

orgāniem tības

sociālistiskās

saasināšanās

jāpalīdz

tautas

audzināšanā,

sekmes

organi-

vadošajiem

izglī-

jāpalīdz

jaunatnes komunis-

audzināšanā.

tiskajā šajos

apstākļos

sekmju celšanu, zācijas

visu

un

Pirmais ties

par

organizācijas

komjaunatnes

neatlaidīgāk

cīnīties

mācību

par

par idejiski bagātu komjaunatnes organiārpusstundu darbu. uzdevums

komjaunatnes

obligātās

pēdējam

Skolu

aicinātas

laikam

vispārējās

likums

darbā

ir

cīnī-

realizēšanu.

izglītību

vidējo

par

skolu

izglītības

Līdz

izpildīts

nav

[...]. Daudzas krietni

komjaunatnes

vien

rezultātā

lotāju

audzis

Skolu

komjaunatnes

cīņu par labākām nieku

cīņa

mācībās

ka

tāpēc,

Komjauniešu

uzlabojušas

jaunatnes organizācijas Pionieru vasarā

darba

garā.

darbu

savu

skolu

nieku.

Pirms

pionieru

cija,

nozīme

pirmajam

kas ir

bija pagājušajā

pionieru

Vēl

pilsētu

un

mes

rindās

darba

samērā

rajonu vēl

CX

jauno

birojam

organizācijas

galve-

apvieno

par

73 000

komunistisku

turpmākajai

jauno bērnu

ļeņimasu

padziļināšanai

un

nepieciešams nopietni ķerties pie vecāko

mums

strādā

40 000 skol-

republikas

ĻKJS

skol-

un

Republikas pionieru organizā-

pašreiz

patiešām

Tās

pionieru

laikā.

vadītāju ideoloģiskā

šanas.

Vāji

gada

savās

uzlabošanai

Latvijas

salido-

pionieru

apmēram

sākuma

gada

iesniedza

kļuvusi

organizāciju.

aptvēra

republikas

pasākumus

niešu,

mācību

šā

padome

apstiprināšanai nos

kas

kustība,

Tas

kom-

[...].

uzlabošanā liela

notikušajam republikas

tūrisma

šī

sekmes

pionieru

un

skol-

par

Visumā

jumam. 1948. gada vasarā plaši izvērtās pionieru nieku

par

pārējo skolnieku sekmību.

pārsniedza

ievērojami

vāji

turpināja

disciplīnā,

un

patriotisma

padomju

vēl

cīņai

pionieru organizācijas

un

panākumus.

krietni

mēs

aktīvai

Tā sko-

un

skolā.

sekmēm mācībās

audzināšanu deva

vidū.

līmenis

visumā

skolotājus

padomju ideoloģijas iesakņošanu

komitejas

skolotāju

idejiskais

Tomēr

skaits.

komjauniešus

pilsētu

un

jauno

jauno skolotāju

komjauniešu

organizējam

apriņķu darbu

uzlabojušas

vāji

un

vada

komitejas

apriņķu

pedagoģiskā

[vairākas]

un

līmeņa

komjaunatnes pionieru

pilsētu

jauno

cel-

apriņķu,

organizācijas. pionieru

pado-

[...].

Absolūtais

vairākums

organizācijas

komjauniešu 1948.

gadā

12 000

biedru ir

ar

vien

ir

mūsu

jauni

komjaunatnes

komjaunatnē

republikas

komjaunatnes

komjaunieši: stāžu

mūsu

3

A

Latvijas

tikai līdz 3 gadiem.

republikā

iestājās

ap

jauniešu.

231

CX, vadoties

LĻKJS

ģiskajos jautājumos vērības

VK(b)P CX lēmumiem ideoloVĻKJS CX norādījumiem, daudz

no

un

veltīja komjauniešu

glītībai. Ap

mācību

jauniešu

un

komjauniešu

procentu

politizglītības

zināšanas

politiskās iestādēs.

90

sistēmā

komitejas,

Komjaunatnes

vērību

gadam, nopietnu

iz-

politiskajai

paaugstina

mācību

vai arī

gatavojoties

savas

jaunajam

veltīja propagandistu

iz-

virzīšanai. atzīmēt

Var

Valmieras,

šeit

mācīšanos,

darbs

politpulciņos

un

apriņķu jauniešu

un

semināri,

propagandistu

sistemātiski

kļuvis

Krāslavas

komjauniešu

notiek

regulāri

mācīšanos

komjauniešu

Ogres

vadot

darbu,

komiteju pozitīvo

kontrolē.

Daudzos

organizētāks, mērķtiecīgāks

un

dziļāks. veltīt

Komjaunatnes organizācijas sākušas lielāku vērību klubu,

tautas

namu

jaunieši pirmo darbības un

trūkumu un

komjauniešu

formām. tīta

rinda

5000

komjauniešu

visām mūsu

politiskās

Nepietiekoši politiskās izglītošanas

kolhozu

darbā

republikā mācīšanās

sistēmā

iesais-

bieži

dalībniekus

jaunatne. Politpulciņu

nopietnu

mācību

jauniešu politisko

Apmēram

propagandas

grāmatu vesela

jākonstatē

un

pagaidām palikuši ārpus

Apriņķos kom-

pie ceļojošo kinoiekārtu

padomju

un

Tomēr

audzināšanā.

darbībai.

nopietni ķērās

reizi

uzlabošanas

izplatīšanas.

bibliotēku

un

vien

neapmierina nodarbību kvalitāte [...]. Zināmi

darbā.

panākumi

Pagājušā gada jūlijā iniciatīvas

komjaunatnes vijas

jaunatne

nesēju, 8900 vienkāršāko tūras

uzņēmās

kategorijas

mūsu

jaunatnes vidū.

laukumu utt.

sporta

organizācijas

36 000

sagatavot sportistu,

saistības

uzcelt

GDA

par

Padomju LatGDA

un

nozīmju 500

iekārtot

Komjaunatnes

ka

panāca,

fizkultūras

sasniegti

republikas jaunatne pēc

uzņēmās konkrētas

attīstību

sporta masveidīgu

laikā

pārskata

un

normas

fizkul-

izpildīja

pāri par 33 000 jauniešu [...]. Pārskata

uzlabošanai

jaunatnes resi un

par

laikā

lauku

veltīta

jaunatnes

spartakiāde

lielāka

vērība

vidū. Pirmā

darba

sporta

republikas lauku

ievērojami kāpināja

jauniešu

inte-

sportu visos mūsu apriņķos. Tomēr atpaliek sports

fizkultūra

joties jāstājas aktivizēšanas Pārskata

ievērojami 232

tika

laukos.

pie

laukos

laikā

Sporta biedrībai «Daugava»

fizkultūras un

it

kolektīvu

īpaši kolhozos

republikas

nostiprinājusies,

organizēšanas

pašreiz

un

[...].

komjaunatnes

un

nekavē-

tās

organizācija rindās

ir

jau

46 283

kas

biedri,

VĻKJS

3551

apvienoti

komjaunatnes

pirmorganizācijā. Tomēr

apriņķos

vairākos

izpildījušas

Latvijas

komjaunatnes VI

ĻKJS

komjaunatnes komiteju nodibināšanu nešos

Valkas,

gasta

komiteja.

Liepājas

sekretāri

komjaunatnes

mūsu

neprot aktivizēt

jauniešus cīņā

un

apriņķos

pagastā,

katrā

un

par

8 mē-

neviena

radīta

nav

organizējas

nav

lēmumu

pa-

komjaunatnes

aug

kolhozos.

organizācijas Daudzas

Vāji

komitejas

kongresa

pirmorganizācijas

iesaistīt

un

saimniecisko

par

visus

un

to

komjauniešus

politisko pasākumu

un

veikšanu.

[...]

To

jaunatnes

mēs

tikai

izpildīsim

organizācijas

izlemt

jautājumus, kuriem [ir]

hoza,

pagasta,

šos

tīvo

orgānu

devumu

nozīme visa

apspriešanai.

Tikai

jaunatnes

visas

izpildei

1949. g. 9.

četros

drošāk

visu

VII

CX

ĻKJS

savu

lēmumus

mobilizētu

VII

gada

4.

atzīme,

organizācijas par

liski,

tās

arī

un

un

lai

audzināšanas

teksta

darbu

vienoti 3551 Pārskata

ir

vairāk

nekā

CX

ta, lai repub-

VK(b)P

CX

jautājumiem, veikt

pēckara

nostiprinātu komjauun

politiski, uzlabotu

padomju ap

patriotisma

boļševiku partiju. ir

izaugusi

organizatoriski 46

laika

VĻKJS

darba

jauniešus

tālāk

padomju jaunatni

nostiprinājusies

rindās

pārskata un

izpildītu

ideoloģiskā

komjauniešus

saliedētu

ka

CX

K(b)P

Republikas komjaunatnes organizācija kā

avīzes

februārī

organizācijas organizatoriski

jaunatnes un

ar uz-

kongresa lēmuma

kongress

Latvijas

piecgadi pirms termiņa

garā

lielo

19

praktisko darbību virzījusi

komjaunatnes

vēsturiskos

natnes

pacelsim kopā

piecgades

lespiests pēc

nr.,

Latvijas ĻĶJS

Latvijas ĻKJS

likas

izvirzīs

administra-

gados [...].

1949.

vadība

mēs

un

februārī

No

Latvijas

tā

spēkus

Nr.

un

organizācijām uzņēmuma, kol-

mērogā,

apriņķa, pilsētas

«Padomju Jaunatne», 28.

to

gadījumā, ja kom-

partijas

jautājumus attiecīgu partijas, padomju

komjaunatni

lai

tādā

palīdzēs

tūkstoši

un

biedru,

skait-

idejiski, kas

ap-

komjaunatnes pirmorganizācijā. laikā

VĻKJS rindās

uzņemti

9570

cilvēki.

233

Pilsētu

lauku

un

komjaunatnes sacensībā

jušās sociālistiskajā tijas

par-

padomju organizācijām sekmīgi veikt republikas

un

saimnieciskos

un

saimniecības

jas

iesaistī-

organizācijas,

[...], nopietni palīdz

kolhozos

uzdevumus, kā arī palīdz lauk-

politiskos

sociālistiskajā

pārkārtošanā. Padomju

370

nodibinātas

komjaunatnes

Latvi-

pirmorganizā-

cijas. Izpildot

CX

VĻKJS

CX

ĻKJS

XVII

komjaunatnes

pavisam 40 000

dažādiem

ar

komjauniešu

kontroli

Taču

un

reizē

ar

komjaunatnes ir

izpilde

zācijas visu

to

kongress

iekšējā CX

LĻKJS

rajonu

un

republikas

novērst

komiteju

komjaunatnes

esošos

audzināšanas

un

darbā

trūkumus

Jaunatne», 30.

un

uzlabot

darbu

[...].

lespiests pēc

nr.,

sek-

organi-

organizatorisko

un

pirmorganizācijā

avīzes teksta

februāri

Nr.

No

ka

atzīmē,

pilsētu

no

komjaunatnes

1949. g. 12.

vēlēšanu

un

komjaunatnei izvirzīto uzdevumu

prasa

nekavējoties

«Padomju

pārskata

orgānu

[...].

politiskās

katrā

aptverti

aktivizēja visu to darbību.

Padomju Latvijas mīga

Republikā

veidiem

komjaunatnes organizācijās

apriņķu,

lieli trūkumi

vadību.

jauniešu.

un

Pagājušās komjaunatnes darba līmeni

un

politiskās izglītības

sapulces paaugstināja

sistēmu, iesaistīja

plašāk

jaunatni, pastiprināja kom-

un

mācību

jauniešu politisko

Latvijas

politmācību

ievērojami

organizācijas

politmācībās komjauniešus

lēmumu,

plēnuma

komjauniešu

pārkārtoja

Latvijas

CĶ

ĻĶJS

komjaunatnes

20

lēmuma

plēnuma

republikas

par

organizāciju piedalīšanos kolhozu celtniecībā 1949. gada 24.

Partijas

VK(b)P

februāra

lauksaimniecībā.

234

guvuši

Republikā

lauksaimniecības

jau nodibināti

plēnuma

zemnieki

domju Latvijas

iniciatīvas

vadībā,

organizāciju

CX

grupas

kolhozi,

kolhozu

lēmumu,

ievērojamus pirmie

nopietnie

noorganizētas

Pa-

panākumus

pārkārtošanā.

izveidošanai.

dzīvē

īstenojot

sekmīgi

vēsturisko

sperti

sociālistiskajā

1443

martā

520

soļi

Tagad

ir

zemnieku

Latvijas

jaunie

kolhozi

jau

zemnieku

sociālistiskās

uz

sāk

darba

pirmajos

saimniecības.

individuālo

gados pārspējuši zemniecība

Darba

lauksaimniecības

droši

nostājas

kolhozu

ceļa,

kustība

pieņemt masveida raksturu. komjaunatnes

Republikas niešus nāt

Lai

kolhozus.

vizētu kolhozu kus

un

republikas

celtniecībā,

sūtīja Komjau-

organizācija

izveidot

jauniešus

un

organizatoriski

Latvijas

nostipriakti-

darbību

komjaunatnes

veica

ĻKJS CX

vairā-

pasākumus [...]. CX plēnums atzīmē, ka kolektivizācijas republikā nosaka vajadzību celt visu lauku

Latvijas ĻKJS attīstība

straujā

organizāciju

komjauniešu

izveidošanā

hozu

LATVIJAS

1.

Par

galveno

organizācijām

dījumus

sociālistiskiem

Latvijas cību 2.

kā

katram

darbu,

norāuz

izpildot

lēmumus par kolhozu

vadošajam komjaunatnes

celtnie-

kur ir

radīt

jaunieši,

komjaunatnes

un

komjaunatnes

politiski

organizāciju

556. i,

62.-64.

nostiprināt

katru

kol-

lespiests pēc oriģināla

lapa

Nr.

21

Latvijas ĻĶJS CĶ plēnuma komjaunatnes organizāciju ar

katrā

—

organizācijas,

[...].

LKP CX PVI PA, 201. f., 1. apr.,

orgānam

svarīgāko uzdevumu tuvākajam laikam

organizatoriski

arī

No

partijas

kongresa

pārkārtošanu

pastiprināt

un

ĻKJS VII kongresa

Plēnums

kolhozā,

hoza

X

lauksaimniecības

pamatiem

organizāciju

spēkiem

[...].

uzdod

kā

visiem

K(b)P

izpildīt Latvijas Latvijas

par

NOLEMJ:

komjaunatnes

palīdzēt

—

kol-

[...].

PLĒNUMS

republikas

uzskatīt

uzdevumu

CX

ĻKJS

aktivitāti

komjauniešu

un

nostiprināšanā

un

Latvijas K(b)P CĶ

II

lēmuma par

republikas

uzdevumiem sakarā

plēnuma

lēmumu

1949. gada 20. jūnijā

[...] Latvijas K(b)P CX plēnums atzīmēja, laukos

1949.

gada

pavasarī

visplašākās

zemnieku

stājušās

kolhozu

uz

masas

ceļa,

un

noticis

lielais

apņēmīgi ka

un

Padomju

ka

Latvijas

lūzums,

negrozāmi Latvijas

kad no-

pirmā

235

kolhozu

saimniecību aktīvi

speciālistiem

strādniekiem

apstākļus

šanai

jāmobilizē lēmumi

numa

par

komjauniešu

visi

uzliek

drošāk

ražošanas

jauniešu spēki. Plē-

un

republikas komjaunatnes organizācijai

savu

Pēc

komjauniešu simti

piedaloties, nodibināti

brigadieriem

pieaudzis

ievērojami

1556

Pēc

posminiekiem.

un

bet

kolhozos, ir

cijas

kolhozu

lauksaimniecības

aktivitāti

10.

uz

738

un

par V

organizāciju organizā-

republikas

visas

procentos

—

ĻKJS CX

Latvijas

komjaunatnes

40

un

kolhozu. 78 kom-

jūniju komjaunatnes

jeb

kolhozos

sociā-

iniciatīvas

jaunieši strādā par kolhozu priekšsēdētājiem

skaits

kolhozu

visos

republikas komjaunatnes organizācijas

pārkārtošanā.

tieši

plēnuma

lomu

nostiprināšanā.

saimnieciskajā

cēlušas

ievērojami

viņiem

savu

nopietnāk iedziļināties

un

mēnešos

listiskajā

jau-

jautājumos, enerģiskāk palīdzēt partijai kolhozu

organizatoriski

Pēdējos

nosaka

laukos, kuru atrisinā-

pienākumu ievērojami paaugstināt

celtniecībā,

darbā.

lēmumi skaidri

jaunos uzdevumus

un

un

lauksaimniecības

un

ražošanas

piedaloties

Latvijas K(b)P CX plēnuma nos

MTS

organizēti, kolhozniekiem,

sēja noritējusi

padomju

kolhozu.

Ventspils un Talsu apriņķī komjaunatnes organizācijas jau nodibinātas absolūtajā vairākumā kolhozu. Lauku

palīdzēja Šinī

partijas

gadā

jauniešu niešu

organizācijām sējā

pavasara

ražas

augstas

lauku

visumā

[PSRS]

un

Ministru

lopkopības attīstības

sabiedriskās

nieši

kolhozu

un

aktīvāk

sekmīgi

un

veica

un

jaupa-

un

iesaistījās

Padomes

pieņemtais

trīsgadu plāns izraisīja

jaunu darba entuziasmu visas lauku

jaunieši

darbos.

sējas

komjauniešu

komjauniešu

57

posmu,

420

daļa enerģiski

darbus.

CX

VK(b)P

pavasara

piedalījās

brigādes, kas

traktoristu

vasara

lielākā

komjaunatnes organizāciju

jaunatnes vidū. Komlabākie

padomju saimniecību lopkopības

un

jau-

putnkopības fermu

darbā; republikā 141 komjaunietis strādā par fermas pārzini.

Latvijas Latvijas

ĻKJS

laukos

CX

liek

plēnums

republikas

uzsver,

ka

lielais

komjaunatnes

lūzums

organizāci-

jām ievērojami vairāk iesaistīties kolhozu ražošanas darbā, enerģiskāk palīdzēt partijai jauno kolhozu nostiprināšanā. Taču šī uzdevuma

cīgas LKP

CX

PVI

1. apr., 557.

236

realizēšana

komjaunatnes

/.,

PA, 158.

nav

organizācijas

201.

f.,

un

159.

iespējama, neradot spēkolhozos

[...].

lespiests pēc oriģināla lapa

Nr.

No

ar

Latvijas K(b)P CĶ

darbu

jaunatnes

lēmums

lielās

rūpes

uzlabošanu

uzlabot

audzināšanā.

atspoguļo

par

republi-

lēmumu radikāli

komunistiskajā

K(b)P CX plēnuma

jautājumu

apsprieda

darba

pieņēma

un

republikas

oktobri

plēnums

audzināšanas

vidū»

organizācijas

111

CX

K(b)P

politiskās

jauniešu

lēmumu

1

vidū»

1949. gada 4.

Latvijas

plēnuma

111

jauniešu

kas

uzdevumiem sakarā

audzināšanas darba uzlabošanu

politiskās

«Par

lēmuma

plēnuma

VII

Latvijas ĻKJS CĶ

komjaunatnes organizāciju

par

«Par

22

Latvijas

republikas partijas audzi-

politisko

jaunatnes

nāšanu.

Padomju

plēnums

111

Latvijas K(b)P CX ka

Latvijas

jaunatne

komjaunatne Komunistiskās lās

sociālistiskajā

strādā

teņu pašaizliedzīgi

aktīvi

vadībā

Tūkstošiem

rūpniecībā

jauniešu

rāda

natne

ir

darba

izgājusi

varonības

krietnu tās

levērojami pieaugusi tisko

dzīvi,

interese

jaunieši

un

nostiprināšanā.

par kolhozu

Vairāk

nekā

priekšsēdētājiem,

gadieri, posmveži,

lopkopības

savienības

Uzlabojies

darbs, nostiprinājies

un

stiprinājusies komjaunatnes vidū. kadru

No

Tomēr 111

komjauniešu

visās

un

sociālistiskās

līdzās

plēnums

audzināšanas

šiem

darbā

jauniešu

un

ir

bri-

audzināšanas pa-

ietekme jauniešu

vidus

celtniecības

izvirzīts

daudz

nozarēs.

Latvijas

K(b)P

trūkumu

nopietnu

republikas

iekārstrādā

komjaunatnes aktīvs,

sasniegumiem

atzīmēja

komjauniešu

organizāciju

daudz

kolhozu

pārziņi.

darbs

iekšējais

poli-

un

komjauniešu

1500

ap

jau-

skolu.

redzesloks.

piedalās 100

fermu

izaudzis

zināšanas,

Republikas

par sabiedrisko

aktīvi

mei-

un

audzināšanas

kulturālais

paaugstinājies

Komjaunieši tas

piemērus.

politiskās

[...]

pieda-

lauksaimniecībā,

un

apgūst ražošanas profesijas, neatlaidīgi uzkrāj mācās,

atzīmēja,

priekšpulks

tās

partijas

celtniecībā.

lēmumā

savā

un

komjauniešu

CX

politiskās

un

jauniešu

vidū.

Vaji organizēta marksisma-ļeņinisma 1 PVI

Minētais

PA,

lēmums

101. f.,

12.

pieņemts

apr.,

9.

1949.

L, 83.

un

g.

16.

teorijas studēšana

septembrī.

Sk.

LKP

CX

84. lapa. Red.

237

jaunatnes

vidū.

politskolas

1948./49. mācību gadā

Daudzi

komjaunatnes ap 7

Pagājušajā mācību gadā iesaistīti

kas

politiskās

izglītības

komjauniešu

tūkstoši tīklā.

biedri,

komjaunatnes

nebija

politpulciņi

un

strādājuši neapmierinoši. Tikai

19 000

netika

jauniešu, mācī-

politiskās

apguva

bas [...]. Lai

republikas

jaunatnes

LATVIJAS

I.

darba

šanas uzlikt

par

rajonu

vērst niešu

tos

uzlabošanu

1.

republikas

komitejām,

trūkumus

vērību

559.

PA,

i, 139.

201.

un

koncentrējot

laikā

visīsākajā

audzināšanas

darbā

no-

jau-

galveno komjaunatideoloģiskā

uz

darba

jau-

un

lespiests pēc oriģināla

f., 141. lapa

un

23

ĻĶJS CĶ biroja lēmuma par lauku jaunatnes

sociālistiskās

sacensības rezultātiem

lauksaimniecības 1949. gada 28.

Latvijas sociālistiskā

ĻKJS

CX

kurā

Republikas

partijas

laicīgu

visu

sagādes 420

ieguva

un

lauku

vidū

jaunatnes

jaunatnes 20 170

lielu

pirmstermiņa un

darbu

sek-

sacensība

izpildi

jauniešu

augstāku

nobeigšanu

ražu

un

jau-

politisko

padomju orgānu darbu, organizējot

komjauniešu ievērojami

ka

jaunatnes

lauku

g.

decembri

bija iesaistījušies

lauksaimniecības

plāna

1949.

gadā

atzīmē,

birojs

sacensība,

[...], izraisīja lauku

entuziasmu.

238

vidū»

ievērojamu paaugstināšanu komjauniešu

Latvijas

mēja

Latvijas audzinā-

jaunatnes

komitejām

politiskās

Nr.

niešu

izpildei

politiskās

vidū [...].

apr.,

No

NOLEMJ:

pilsētu komjaunatnes komitejām

komjaunatnes

CX PVI

LKP

lēmumu «Par

vidū, kuri atzīmēti šai lēmumā,

kvalitātes niešu

PLĒNUMS

konsekventai

un

plēnuma

organizāciju

nes

plēnuma

uzlabošanu

pienākumu Latvijas ĻKJS CX birojam, apriņķu

komjaunatnes un

VII

CX

vadībai

111

CX

darba

vidū,

ĻKJS

Pieņemt

K(b)P

audzināšanas

politiskās

par

CX 111

izpildītu Latvijas K(b)P

ātrāk

jo

lēmumus

un

sav-

labības

pārsniegšanu.

augstas

ražas

salīdzinājumā

ar

posmi vidējo

ražu

Jelgavas

posms

centnerus res

Darba

republikā. Sociālistiskā apriņķa

Ventspils

posms

nieši

sacensība

dīšanu

pārbaudīja

komitejas

apriņķa darbu

komisiju

pagastu

un

veikšanā.

riņķī strādāja novāca

7

gada plānus

bet

labības,

pastāvīgi

18

izpildījušas

vadot

jot

jauniešus

lījās

81

jauniešu

pilsētas

vairāk

par

sociālistisko

cīņai

brigāde

Jelgavas

jauniešu

stošus

nezālēm;

ar

visa Lai

un

veikusi

sevišķi,

ravēšanas

savus

procentiem. lielu

organizē-

darbos

pieda-

rezultātus

guva

kokmateriālu.

jaunieši,

darbos

Tikai

584

komjauniešu

Talsu 49

apvienojušies

kubikmetru

Dau-

apriņķis.

6000 dalībniekiem izcirta

ar

kokmateriālu,

apspriestu sociālistiskās

rindnieku

apriņķos

zultātus,

Viņi

dalījās

augstinātas pašā

mus, kādi

notika

salidojumi,

kolhoznieku.

gaitā.

arī

un

strādā

130 tūk-

brigādēs,

kas

vien

apriņķī

ir

20

izcirta

procenti

apriņķa plāna.

republikas

Tai

Rēzeknes

sagatavošanas

kubikmetru

25 tūkstošus no

un

brigādes

komjaunieši

Apriņķī 150

komiteja it

apkas

1268 dalībniekiem.

ar

Kokmateriālu un

valstij,

brigādes,

komjauniešu

nekā

sacensību,

Lopbarības sagatavošanā labākos gavpils,

palīdzēja

jauniešu traktoristu brigādes, kas

un

Viļānu apriņķa komjaunatnes darbu,

nodeva

un

un

novāca 2842 ha labības.

brigādes

komjauniešu

novāca

komjauniešu

44 ha

4500

jauniešu

ražu

kad

Laikā,

šo

kontrolēja

visu lauksaimniecības darbu

padomju orgāniem

un

ĻKJS

palīdzību.

Apriņķa komjaunatnes organizācija partijas

izpil-

Latvijas

sistemātiski

birojs

komjau-

kuru

saistības,

komisijas.

sniedza konkrētu

organizēta

bija

Apriņķa

raksturs.

masveida

bija

jaunieši uzņēmās konkrētas

un

Talsu

tai

un

izaudzēja

platībā [...].

12 ha

hektāra

no

sociālistiskā

apriņķī

pareizi,

31,65

ieguva

«Venta»

kolhozā

apriņķa

31,62 centnerus lielu ražu Talsu

Artūra Čikstes

Varoņa

«Nākotne»

14,5 ha lielā platībā; Vizmas Dālde-

hektāra

no

kolhozā

kuru

apsprieda darba

sacensības

jauno darbā

piedalījās

sociālistiskās

pieredzē

visos

rezultātus,

lauksaimniecības

3500

jauno

sacensības

uzņēmās

un

pirm-

re-

jaunas,

pa-

saistības. laikā

Latvijas ĻKJS CX birojs

novērojami

Vairākos

sociālistiskās

sociālistiskajā

apriņķos

dalījās lielais vairākums formāli organizēta

un

lauku

izpaudās

Latvijas ĻKJS CX birojs

atzīmē

sacensības

sacensība

jaunatnes, ziņu

trūku-

vadībā

sacensība

savākšanā

un

nepie-

bija

[...].

nolemj: 239

Uzlikt par

1.

godu

Padomju

ciālistiskās un

apriņķu komjaunatnes komitejaunatnes sociālistisko sacensību par 10.

Latvijas

saistības

saimniecības

ciālistisko 2.

mātiskas

politisko

so-

lai

strādnieks,

noslēgtu

savā

kolhozi,

starpā

so-

ražīguma CX

arī

siste-

sacensības

strādnieku

kvalitātes

PSR

karogu

kolhoznieku,

jauno

par

MTS

un

tā

un

Sarkano

kā

laikā,

Latvijas

un

sociālistiskās

pareizu politiskā par organizēšanu laukos saimniecisko un

saimniecību

ceļojošo

MTS

lai

panākot,

jaunais kolhoznieks

nodrošināšanu,

darba

kampaņu

padomju ĻKJS

MTS

un

un

jaunatnes

vadības

kultūrmasu

darba

katrs

sacensību. lauku

Par

gadadienai,

uzņemtos

padomju saimniecības

padomju

un

pienākumu

lauku

jām organizēt

celšanā

ieguldījumu

nodot

Lauksaimniecības

[...] Talsu

Krāslavas

no

Latvijas

ministrijas ap-

riņķa komjaunatnes organizācijai [...]. Atzīmēt

3.

apriņķu

Rēzeknes,

komjaunatnes

Jelgavas

Viļānu,

labo

komiteju

jaunatnes sociālistisko sacensību LKP CX PVI

lespiests pēc oriģināla

Nr.

Latvijas

24

Noklausījies

bas

Latvijas VIII

un

apspriedis ziņojumu

1948.

no

gada

februāra

atzīmē,

ĻKJS CX, strādājot

ka

Latvijas

1950.

periodā

CX

un

Savienī-

Latvijas

republikas komjaunatnes organizāciju

tisko

uz

darbību

kas

stāv

gresa

tālāku

viņu

Padomju

lēmuma

un

uzlabošanu

un

jauniešu

saimniecisko

Latvijas

izpildi,

organizatorisko darba

nāšanā kvēla

240

komjauniešu

politisko

uz

priekšā,

un

politisko

jaunatnes

padomju patriotisma

aktīvu

uzdevumu uz

komjaunatnes

CX

VĻKJS

vadībā, virzīja

līšanos visu

jūni-

gada

Jaunatnes

atskaites

K(b)P

Latvijas LKJS

par

līdz

Komunistiskās

Ļeņina

kongress

lēmuma

28. jūnijā

1950. gada

CX darbu

Jaunatnes Savienības

Komunistiskās

Ļeņina

VIII kongresa

jam,

lauku

I, 134.—136. lapa

1. apr., 566.

No

vadot

[...].

f.,

PA, 201.

Daugavpils

un

darbu,

VĻKJS

prakpieda-

veikšanā, XI

kon-

pirmorganizāciju

nostiprināšanu

komunistiskajā garā

un

un

audzi-

bezgalīgā

uz-

savai

ticībā

(boļševiku) Veiktā

vēl

politiski,

ir

vairāk

Atskaites

pastiprinājusies

plašām

ar

un

jaunat-

ietekme

komjaunatnes

kolhozos

3229

jau-

komjaunatnes

ir

organizācijas,

ciltām

no

republikas komjaunatnes organizā-

1932. Pašreiz

rindās

34 584

uzņemti

tika

periodā komjaunatnē

radītas

cijas

sakari

tās

vidū, ir augušas VĻKJS biedru rindas.

natnes

vēki,

organizatoriski

nostiprinājusies

paplašinājušies

masām,

nes

Komunistiskajai

republikas komjaunatnes organi-

darba rezultātā

ir

zācija

Dzimtenei,

sociālistiskajai partijai [...].

71990

VĻKJS biedru,

kas

5471

apvienoti

komjaunatnes pirmorganizācijā. organizācijas

Komjaunatnes aktivitāti šanu

pirms

tālāku

termiņa,

kāpinājumu

niecības 20 000

tautas

visas

Latvijas

komjaunatnes

Komjaunieši tus

Vairāk

bija

veikušas

nekā

lauku

lēmumu,

ievērojamu

darbu, Lat-

padomju organizācijām pārkārtot

lauksaimniecību

vijas tori.

un

vairāk

trieciennieki.

un

kongresa

X

K(b)P

republikā. Rūp-

transportā

stahanovieši

ir

organizācijas

partijas

lauksaimniecības

attīstību

dzelzceļa

veik-

piecgades

sociālistiskās

lopkopības

un

strādnieku

jauno

Izpildot

palīdzot

un

darba

jaunatnes

par ceturtās

cīņā

par

uzņēmumos

vadīja

uz

sociālistiskās kolhozu

simtu

attīstības

ceļa. inicia-

organizēšanas vadošus

ama-

kolhozos, 2140 kolhozos ir radītas komjaunatnes

orga-

nekā

5000

komjauniešu

ieņem

nizācijas.

Izpildot Latvijas K(b)P CX jaunatnes organizācijas politisko

1949./50.

izglītību.

21 588

politskolās mācījās kas nesastāv

komjaunatnes zināšanām,

mācību

darba

jauniešu

un

gadā politpulciņos

komjaunieši

un

par

ietekme

komjaunatnes

skolu

10 961

un

jaunietis,

skolās, pieaugusi

organizāciju loma cīņā

disciplīnas nostiprināšanu

nājies VĻKJS rindu pieaugums

Kļuvis

lēmumu, kom-

plēnuma

komjauniešu

komjaunatnē.

lielāka

Kļuvusi

111

uzlaboja

augstāks

briedums,

uz

komjaunatnes

uzlabojies

darbs

skolu

par

Palieli-

jaunatnes rēķina.

aktīva ar

teicamām

skolās.

politiskais

komjaunatnes

un

kad-

riem.

Atskaites

un

komjaunatnes jauniešu

vēlēšanas,

organizācijās,

politiskā

aktivitāte

kas

un

stākstāvošajiem komjaunatnes par

16

komjaunatnes

—

400

darba

notika

šogad

parādīja, viņu

ka

prasības

orgāniem

stāvokli.

republikas

pieaugusi

un

Atskaites

to un

pret

komaug-

vadītājiem vēlēšanas

241

ka celies

parādīja arī,

vispārējais komjaunatnes organizā-

ciju darba līmenis jaunatnes audzināšanā [...].

nolemj:

Latvijas ĻKJS VIII kongress 1.

Atzīt

līniju 2.

Latvijas pareizu,

par

audzināšanas darba natnes nas

jāaudzina

masām,

jāiekārto

nostiprinātu

savus

orga-

komunistiskās

jaunatnes

[...]. Katrai komjaudarbs

savs

sakarus

bojševiku

ar

īstenības

sociālistiskās

apmierinošu.

republikas komjaunatnes

pastiprināšanu

organizācijai

dienā

par

uzdevumu

visupirmo

politisko

Komitejas

darbu par

praktisko

uzskata

Kongress

nizācijas

Centrālās

ĻKJS

partijas

piemēriem

tā,

lai

die-

no

plašām jaunatnes

ar

vēstures

jaunatne

un

mūsu

kvēliem

par

patriotiem, bezgalīgi uzticīgiem Ļeņina [jāaudzina] PSRS tautu draudzības garā.

Dzimtenes

savas

lietai,

partijas

Komjaunatnes virza

visas

vumu

veikšanai

organizācijām

jaunatnes un

mūsu

vēl

ar

lielāku

saimnieciski

spēki

valsts

enerģiju jāuzde-

politisko

varenības

tālākai

nostip-

rināšanai. Visā

savā

praktiskajā

organizācijai

stingri

viku) partijas

un

«Padomju

Komunistiskās lēmumiem

pēc avīzes

lespiests

nr.,

(boļše[...]. teksta

jūlijā

Nr.

No

republikas komjaunatnes

no

VĻKJS XI kongresa

Jaunatne», 145.

1950. g. 26.

darbībā

jāvadās

jauno stahanoviešu

un

dalībnieku aicinājuma sacensību par

1951.

25

racionalizatoru

plašāk

salidojuma

sociālistisko

izvērst

gada valsts plāna izpildi pirms termiņa 1951.

gada 17. jūnija

AICINĀJUMS visiem Rīgas un

[...]

rūpnīcām tehnikas guma

celtniecības jaunajiem strādniekiem

Kopā

jaunietes

pilsētas rūpniecības uzņēmumu,

īsā un

ar

saviem

laikā

likuši

elektrostacija

no

atjaunota un

transporta

strādniecēm

vecākajiem biedriem

uzņēmumiem.

pamatiem

un

gruvešiem Ar

viņu

VEF,

daudzas

jaunieši

spēkiem

Vagonu

citas

uz

jaunas

rūpnīca,

fabrikas

un

simtiem

pacelties

un

Ķe-

uzņē-

mumi.

Rūpniecības 242

uzņēmumu

jaunatne

aktīvi

piedalījās

arī

Jūrmalas

Rīgas

elektrificētā darbā

Pašaizliedzīgajā darba

guva

iemanās,

dzelzceļa celtniecības

dzima

vērtīgi

uzlaboja

darba

savus

darbos.

jaunatne

pasākumi,

paņēmienus

[•••]. Tikai pēdējā gadā iesnieguši vairāk nekā kas

uzlabo

ražošanas

vairāk nekā Bet

20

par

vien

pilsētas

3000

racionalizācijas

nekad

padomju cilvēki

Mūsu

ir

lozungs

dod

un

procesu

miljoniem rubļu

uz

—

strādnieki

jaunie

valstij ietaupījumu

gadā.

neapmierinās līdz

priekšu,

ir

priekšlikumu,

sasniegto.

ar

komunisma

pilnīgai

uzvarai mūsu zemē!

Mēs,

pilsētas transporta

nīcās,

aicinām

celšanu, labāku

izejvielu

un

izmantošanu,

šanu, [par] fabriku «Padomju

uzņēmumos

un

rūp-

fabrikās

vēl plašāk izvērst sociāgada valsts plāna izpildi pirms

pastiprināt

aicinām par

galvaspilsētas

strādniekus

listisko sacensību par 1951.

termiņa,

racionalizatoru

un

visus

celtniecības

un

jaunos

strādājošos

stahanoviešu

jauno

dalībnieki,

salidojuma

par

un

cīņu

materiālu

ražīguma

par iekārtas

uzkrājumu

virsplāna

rentabilitāti

rūpnīcu

Jaunatne», 118.

darba

par

taupīšanu,

palielinā-

[...].

lespiests pēc avīzes

nr.,

teksta

1951. g. 19. jūnijā

Nr.

No kolhozu

26

padomju saimniecību komjaunatnes

un

organizāciju komiteju sekretāru republikāniskās dalībnieku

lauku

aicinājuma

aktīvāk

sekmēt

komjaunatnes

sabiedriskās

1951. gada,

ne

vēlāk

lopkopības

par

27.

sanāksmes

organizācijām attīstību

decembri

AICINĀJUMS visām

lauku komjaunatnes organizācijām

Dārgie biedri!

Padomju Latvijā uzvarēja hozu

iekārta.

sekmīgi niecībā

jamu

cīnās —

par

visu

galvenā

tai

pašā

stingri un

lauksaim-

ražības

ganāmpulka

ievērojami

kol-

saimniecības

izpildi

kultūru

sabiedriskā laikā

nostiprinājās

padomju

uzdevuma

lauksaimniecības

paaugstināšanu,

palielināšanu,

un

Republikas kolhozi

ceļot

tā

ievēro-

strauju

produk-

tivitāti [...]. 243

levērojamu ieguldījumu sabiedriskās dod

lauku

Viļānu

vara»,

kolhoza

Elejas

un

biedriskās

reizē

saistīti

un

nekā

liels

280

trīs

sa-

par

sekmīgi izšķir jautāju-

saimniecību fermās

tūkstoši

[ir]

fermu

ir

cilvēki,

tie

spēks,

cīnā

padomju

un

nekā

lauksaimniecības

palīdzību

«Eleja»

cīņā

cīņu par lopu skaita palielināšanu

ar

vairāk

vairāk ir

nosauktā

saimniecības

piedalās

kāpināšanu,

Republikas kolhozu

Tas

aktīvi

«Uz-

kolhoza

vārdā

Gorkija

un

produktivitātes ievērojamu paaugstināšanu.

laik strādā

ņiem

lopkopības attīstībā

rajona

padomju

rajona

organizācijas

lopkopības

to

ar

Maksima

rajona

komjaunatnes mus, kas

Smiltenes

komjaunieši.

vai

vadītāji kas

sabiedriskās

paš-

no

vi-

brigadieri.

partijas,

spējīgi

orgāniem

par

komjauniešu,

padomju

ievērojamu

sniegt

lopkopības

kāpināšanu

[...]• par kolhozu

Apspriežot jautājumu cību

komjauniešu

cības

tās

un

kāpināšanā,

svarīgākās

komjaunatnes padomju riskās

un

lauksaimniecības

aicinām

komjaunatnes Vadoties biedriskā

visas

kolhozu

organizācijas

no

ka

tā,

fermā

kontrole

pār barības sagatavošanu barības

tību.

partijas,

palīdzēt

sabied-

izlietošanu,

un

saimniecību

padomju

rūpēties

jaun-

par

[...]

jēru, cāļu izaudzēšanu. tuvākais

komjauniešu

pār

un

uzdevums

izmitināšana

pareiza

lopkopības

jānodrošina

un

uzmanīgi

lopkopju

ganāmpulka

katrā

riem

tālākajā

saimniecību

padomju

orgāniem pārsniegt

kumeļu, teļu, sivēnu,

—

radīt

lopkopības

—

un

diendienā

organizācijas

lauksaimnie-

lopkopības attīstības valsts plānus.

Mēs

lopu

nozares

mēs aicinām kolhozu

saimnie-

padomju

un

sociālistiskās

piedalīšanos

izslauktā

sa-

barošana,

un

posteņus, piena

lopu izmitināšanu,

nodibināt fermās

ir

ku-

uzskaiti, kā arī

priekšzīmīgu

pār kār-

[... ]

lopkopju un MTS mehanizatoru pienākums [ir] palīdzēt kolhozu lopkopības darbietilpīgo procesu mehaniJauno

zācijā

—

barības

pārstrādāšanā

piegādē lopu novietnēm,

un

kūtsmēslu

piegādāšanā,

izvešanā

no

ūdens

lopu

no-

vietnēm utt.

Mēs

pības

aicinām ēku

kolhozu

celtniecībā.

padomju saimniecības izpildi, celtniecības izvest

cības

244

jau

ziemas

jaunatni

Lai

celtniecības

materiālus

periodā.

aktīvi

nodrošinātu

piedalīties katra

darbu

nepieciešams

Nepieciešams

brigādēs komjauniešus,

1952.

lopko-

kolhoza

un

gada plāna

sagatavot

iesaistīt

jaunos kolhozniekus

un

celtnieun

pa-

saimniecību

domju

pratējus. cību

jaunatne

citas

celtniecības

Pievēršot

cību

apgūtu

lielu

aicinām

iesaistīt

lauku

klausītāji

pirmā

vai otrā

Plaši

padomju

un

saimnie-

komjaunatnes

organizācijas

zootehniskajās

mācībās

strādājošo

agrotehnisko apgulu

un

darbu

visu

jaunatni.

zootehnisko

un

mācību

pabeigtu

sarkanos

brālīgo

pieredzi.

Fermās

organizēt

aktīvi

izplatīšanā

piedalīties

kolhoznieku

un

padomju saimniecību

un

darba uzlabojumu. griežamies pie visām lauku

lo-

un

žurnālus,

un

stūrīšus,

kolhozu

brigāžu

Latvijas

pirmrindas

laikrakstus

Panākt

lopkopības

Padomju

literatūras

vidū.

padomju

organizēšanai,

lopkopju

lasīt

lauksaimniecības strādnieku

mūrnieku

programmu.

brigādēs

un

un

brigādēs

gadā

propagandējot

vajag

fermās

liet-

saimnie-

mācību

visi

aģitācijas

republiku

regulāri

lai

1952.

gada

izvērst

vidū,

un

laukkopības

Nepieciešams panākt, kursu

padomju

galdnieku,

zootehnisko

un

visas

un

un

kolhozu

uzmanību

agrotehniskajās

lopkopības

cekļu

namdaru,

darba

celtniecības

—

lai kolhozu

specialitātes [...].

agrotehnisko

mēs

strādniekus

Nepieciešams,

bibliotēku Mēs

zācijām

ar

pusīgi

aicinājumu

partijas

palīdzētu veikt

sekmīgi

lopkopības attīstības

stingru

plānu

izpildē

un

to

ar

nostiprināšanai,

un

noteikto radot

padomju

lespiests pēc

nr.,

avizes

teksta

decembri

Nr.

No

kolhozu

gadam

pārsniegšanā,

tālākai

vis-

sabiedriskās

celšanā,

1952.

tā

orgāniem

uzplaukumam [...].

Jaunatne», 252.

27.

lopkopības

kolhozu

saimniecību tālākam

1951. g.

lauksaimniecības

tālākajā

organi-

lai

jaunatni,

pasākumus lopu pārziemošanā,

pamatu

«Padomju

komjaunatnes

mobilizēt un

produktivitātes saimniecību

padomju

—

Latvijas ĻKJS CX

par

komjaunatnes un

27

VI

kadru

plēnuma

lēmuma

izvēli, izvietošanu

audzināšanu

1952. gada 10.

janvāri

plēnums atzīme, ka Latvijas ĻKJS republikas partijas organizākomitejas rajonu pilsētu ciju vadībā veikušas zināmu darbu VĻKJS XI kongresa Latvijas

ĻKJS

CX

un

245

Latvijas

un

sākušas

CX

K(b)P

IV

vietošanas

un

Pateicoties

audzināšanas

izpildē

un

izvēles,

iz-

jautājumiem.

un

biedru kandidātu

vidū,

darbinieku

jaunatnes

kadru

republikas partijas organizācijas rūpēm,

lielinājies partijas biedru risināt

lēmumu

plēnuma

komjaunatnes

nopietnāk pieiet

iespēju

komunistiskās

jaunatnes

republikas

deva

kas

skaits

pa-

kom-

sekmīgāk

audzināšanas

jautājumus. sākušas

Komjaunatnes organizācijas vadošā

vietes centi

atbrīvoto

tijas,

padomju

darbā

saimnieciskajā

un

ir

darbinieku vidus

republikas komjaunatnes

46

rezultātā

darbinieku

komjaunatnes

izvirzīt sie-

drošāk

kā

darbā,

komjaunatnes

pro-

sievietes.

1951.

No

gadā

izvirzīti

par-

cil-

230

vēki. Plēnums

audzināšanu

izvēli, natnes

komiteju uzmanības

un

Jaunatne», 14.

«Padomju

kadru

uzskata, ka jautājums par komjaunatnes

izvietošanu

centrā

visu

jāstāda

komjau-

[...]. lespiests

nr.,

pec

avīzes

teksta

1952. g. 19. janvāri

Nr.

No par

ĻKJS CX VI plēnuma lēmuma

Latvijas

komjaunatnes un

28

piedalīšanos

organizāciju

lauku

strādnieku

jaunatnes skolu darbā

1952. gada 11. janvārī

kad mūsu

[...] Laikmetā, vētraini

niecība, nātne

un

attīstās

tehnika,

stiprināt

no

jaunatnes

nemitīgi

rūpēties

kultūras

celšanu.

skaits

par

tās

No

mācību

karskolu

līdzekļus, līdzekļu

fondus.

tīkls arī

67 strādnieku

mūsu

jaunatnes

lās mācās vairāk nekā

prasīts visnotaļ

pa-

izglītības, vispārējās

gada

piešķir

zi-

audzināšanas

komunistiskās

gadā

palielinās

uzturēšanai valsts

speciālus

Ar katru

un

13 tūkstoši

mācību

gadu

republikā. skolās

lauku

ka

laikā

ir

246

organizācija

pēdējā

un

darba

atvēlē

ievē-

grāmatu

kļūst

un va-

mācību

gadā jaunatnes sko-

cilvēku.

Latvijas ĻKJS CX plēnums atzīmē, jaunatnes

darbu,

vakarskolu

plašāks

1951./52. 57

celt-

uzplaukst

spēki,

tiek

komjaunatnes

mūsu valstī. Šo skolu

rojamus

valstī notiek komunisma

ražošanas

republikas komveikusi

zināmu

darbu,

tautas

palīdzot

lauku

teriālās

bāzes

uzlabošanā

«Padomju Jaunatne», 14.

mācību

Komunistiskās

IX

Latvijas ĻKJS

Latvijas K(b)P CX darbu

mobilizēšanā

Pārskata

skaitliski

marta

republikas

apvienojušies

uzņēmumos,

no

piešķirts

jaunie vatoru

skaits.

kuriem

šis

Par

Tikai

komjaunatnes

un

vairāk par 25

jauniešu

ir

orga-

Republikas

celtniecībā

nekā

sociā-

40 000

tūkstošiem

ir

jauno staha-

nosaukumu «Teicamas

800

brigāžu.

sacensība

izmantošanu

un

plaši

Rīgas

ievieš

iegūta

vien

jauno ap

Rūpniecības

jauno

1951.

275

kvali-

brigā-

ražošanas

re-

no-

ieviešot

ražo-

racionalizatoru

miljonu

transporta

iekšējo

Republikas

racionalizatoru

gadā,

strādnieku

divpadsmit un

par

ražošanā.

sociālistiskās

Palielinājies

pilsētā

tūkstošus

priekšlikumu,

rindās

pirmorganizācijā.

aktivitāte.

transportā

izraisījusies

ierosinājumus.

ekonomija.

Komunistisko

goda pilnais nosaukums.

vidū

strādnieki

darba

vairāk

sacenšas

meklēšanu

trīs

organizācija

organizācijas 5341

izveidotas

piedalās

trieciennieki.

brigāde»

zervju

ir

jauniešu

sacensībā

Jauniešu

šanā

kolhozos

Pieaugusi

un

tās

tālā-

organizatoriski,

Vissavienības

ap

komjaunatnes

rūpniecības

dēm

komjaunatnes

kas

strādnieku,

ievēro-

kultūras

un

nostiprinājusies

Latvijas

visos

listiskajā

veikusi

audzināšanā,

partiju [...].

biedru,

nizācijas.

tātes

republikas

saliedējusies

(boļševiku) Pašlaik

Ļeņina

Komiteja

izpildei.

palielinājusies,

ciešāk

CX vadībā

tautsaimniecības

uzdevumu

Latvijas

Centrālā

Savienības

VĻKJS

un

ka

atzīmē,

kongress

komunistiskajā

laikā

Savienības

Jaunatnes

jaunatnes

kās attīstības

novieši

teksta

kongresa lēmuma

Jaunatnes

Komunistiskās

Gandrīz

avīzes

pcc

29

1952. gada 21.

98 800

un ma-

audzināšanas

un

lespiests

nr.,

IX

vēl

un

janvārī

Latvijas Ļeņina

jamu

mācību

to

[...].

Nr.

No

strādnieku

orgāniem

komplektēšanā,

nostiprināšanā,

darba kvalitātes

1952. g. 19.

izglītības

skolu

jaunatnes

rubļu

liela

komjaunatnes 247

vēl

organizācijas

lielāku

vērību

veltī

jauniešu tehniskajai

apmācībai. Lauku

komjaunieši kopā ar visiem kolhozniekiem, MTS padomju saimniecību strādniekiem aktīvi piedalās cīņā

un

par

augstām

attīstību

stabilām

un

tās

un

ražām, sabiedriskās

kombainu,

kuļmašīnu

produktīvu

izmantošanu. Vairāk

komjauniešu

strādā kolhozos

Komjaunatnes

nostiprinājušas sakarus rindās

traktoru,

lauksaimniecības

mašīnu

nekā

vadošā

organizācijas

audzināšanā

politiskajā

citu

un

lopkopības

cīnās par

produktivitātes celšanu,

divi

tūkstoši

lauku

darbā. darbu

uzlabojušas

komjauniešu

idejiski

jauniešu

un

vidū,

jaunatni. Atskaites laikā VĻKJS

ar

uzņemts 41 tūkstotis jauniešu. [... ]

LATVIJAS

IX

ĻKJS

KONGRESS

NOLEMJ:

Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas darbu atskaites laikā atzīt par 1.

apmierinošu.

Kongress

par galveno republikas komjaunatnes orgaturpmāk pastiprināt darbu nizācijas uzdevumu uzskata —

jaunatnes komunistiskajā LKP

CX PVI

1. apr.,

830.

PA,

I, 137.

f„

201. un

audzināšanā [...].

lespiests pēc oriģināla

139. lapa

Nr.

No

Latvijas ĻĶJS CĶ

II

30

plēnuma

par

saimnieciskajā 1952. gada 26.

nostiprināšanā

jūlijā

[...] Partijas organizāciju vadībā izaugušas rinājušās

apvienoto

Komjaunatnes kolhozos šus

un

savās

apvieno 655

kolhozu

lopkopības

un

komjaunatnes

organizācijas

komjauniešu,

komitejas,

kolhozu

nodibinātas

rindās

kolhozos

fermās

vairāk

un

nodibinātas

gandrīz nekā

nostip-

visos

14 tūksto-

komjaunatnes

lopkopības 707

un

organizācijas.

nodibinātas

laukkopības

republikas

piedalīšanos kolhozu

komjaunatnes organizāciju organizatoriski

lēmuma

brigādēs

komjaunatnes

grupas.

Vairums

248

republikas

kolhozu

komjaunatnes

organizāciju

aktīvi

palīdz partijas, padomju

niem

lauksaimniecības

aktīvi

nostiprināšanā,

kajā

valdības

12.

palīdz veikt

No

partijas

un

uzdevumus

lespiests pēc avīzes teksta

nr.,

Latvijas

X

ĻKJS

gada

Latvijas KP CX

un

janvāri

ka

atzīmē,

tālāku

ir

tautas

darbaļaužu materiālā

saimniecības un

tās

un

pasākumu,

augšupeju,

kultūras

zināmu

panākusi

valdības

un

Ļeņina

Komiteja

audzināšanā

uzlabojumu jaunatnes komunistiskajā partijas

Latvijas

Centrālā

Savienības

VĻKJS CX vadībā

mobilizēšanā

lēmuma

kongresa

16.

kongress

Jaunatnes

Komunistiskās

31

X

Latvijas ĻĶJS 1954.

paredz

visus

politiskos

jūlijā

Nr.

spēku

orgā-

saimniecis-

[...].

«Padomju Jaunatne», 137. 1952. g.

lauksaimniecības

un

organizatoriski

saimnieciski

nospraustos

lauksaimniecībā

arteļu

kas

republikas

līmeņa celšanu,

sekmī-

gai realizēšanai. Pārskata

augusi

un

komjaunatnes organizācija

periodā republikas

paplašinājusi

sakarus

savus

nostiprinājusies,

ar

tās

iz-

skaitliski

jaunatni,

tagad

un

rindās ir

118 498

biedri, kas apvienoti 5567 organizācijās. XIX

Partijas

PSKP

sesijas, un

sekojošie

plaša Vairāk

nekā

1953.

miņa

izpildījuši Lauku

niekiem, lielu

un

tagad

izbrauca

no

kas

paredz

kāpinājumu,

jaunieši

izpildīja pirms tiem

kopā

PSKP

CX

partijas

pilsētām

uz

laukiem,

darbā

organizācijas

visiem

iz-

uz

plēnuma

tālāku

597 ap

jau

ar

lē-

augšup-

komjaunieši 1000

lopkopības

uzlabojušas

ter-

kolhoz-

strādniekiem

septembra

aicinājumam,

darbā

nosūtīti

5,5 tūkstoši

ar

saimniecību

cīnās par lauksaimniecības

niešu-kolhoznieku

Komjaunatnes

un

no

padomju

uzņēma

Atsaucoties

V

lēmumi

lēmumi,

jauno strādnieku

komjaunieši un

Padomes

vēsturiskie

tālāku

plānu, piecgadu uzdevumus.

savus

MTS

valdības

un

ražošanas

ražošanas

gada

Augstākās

plēnuma

politisko kāpinājumu jaunatnes vidū.

un

36000

sajūsmu

mumu

eju.

preču

lielu darba

PSRS

septembra

partijas

patēriņa

sauca

kongresa,

CX

komjaufermām.

komjauniešu 249

jauniešu

un

jušajā

gadā

XIX

sākās

Organizētāk

gadā politpulciņos

darbu.

komjaunatnes

republikas

pabeidza PSKP

jas sekmīgi dēšanu.

audzināšanas

idejiski politiskās

mācību

materiālu stu-

kongresa

nodarbības

Pagā-

organizācimācību

jaunajā

politskolās.

un

Pārskata

periodā komjaunatnes organizācija sāka piedalīties kultūras un izglītības iestāžu darbā,

vāk

nizēja vairāk

rināšanu

tam

loma

organizāciju

zināšanām,

Latvijas

CX, rajonu

trūkumi.

bija

orga-

cīņā

par

disciplīnas nostip-

par

skolā.

Līdztekus

LĻKJS

komjaunatnes

pamatīgām

un

jaunatnei. Rīgā

dziesmu festivāls.

Augusi skolu dziļām

pasākumu

masu

jaunatnes

nizēts

aktīorga-

Daudzas

ĻKJS

X

darbā

pilsētu komiteju

un

konstatē,

kongress

komjaunatnes organizācijas,

ir

ka

nopietni

sevišķi

lau-

kos, vāji piedalās saimnieciskajā darbībā, neizmanto PSKP Statūtos

tiesības

dotās

kolhoza,

muma,

tājumu

parādīt

—

iniciatīvu

padomju saimniecības, ierosināt

apspriešanā,

tos

visu

iestādes

izskatīt

uzņē-

darba

partijas

jau-

orga-

nizācijā. Kongress vēl

atzīmē, ka pilsētu komjaunatnes

organizācijas

nepietiekoši palīdz laukiem PSKP CX plēnuma lēmumu

izpildē [...]. Latvijas ĻKJS 1.

Latvijas

periodā 2.

atzīt

kongress

ĻKJS

uzliek

un

turpmākos

V

jaunatnes

cīņai

pamatā

partijas

XIX

sesijas, PSKP un

pārskata

audzināšanā

par

likt

komjauPadomju

kongresa,

CX

valdības

organizācijām

jaunatnes komunistiskajā

spēki

darba

partijas

Komjaunatnes

mumus.

darbu

Komitejas

pienākumu republikas

sava

Komunistiskās

Augstākās Padomes numa

par

organizācijām

Savienības

nolemj:

Centrālas

par apmierinošu.

Kongress

natnes

X

PSRS

septembra

jāpastiprina un

komunisma

plē-

vēsturiskos

jāmobilizē

uzcelšanu

lē-

darbs visi

mūsu

zemē. 3. Kongress uzskata, ka republikas komjaunatnes organodrošināt komjauniešu nizāciju svarīgākais uzdevums —

un

visas

tembra

jaunatnes

plēnuma

aktīvu

lēmumu realizēšanā

LKP CX PVI PA,

201. f.,

1.

un

apr.,

250

929. 1., 204.

piedalīšanos

207. lapa

PSKP

CX

sep-

[...]. lespiests pēc oriģinālu

Nr.

No

Latvijas

lauku

PSR

jauniešiem

lopkopju

jauno

aktīvi

aicinājuma

republikas

piedalīties sabiedriskās

lopkopības

tālākajā 1954. gada,

32

ne

attīstībā

velak

18. novembri

par

[...] PSKP CX septembra, februāra-marta un sociālistiskās lauksaimniecības plēnuma lēmumi

jūnija strau-

—

jas augšupejas šinās

konkrēta

Dzimtenes

sociālistiskās radīs

stiprināšanu,

tautas

augstāku

kuras

programma,

varenības

lauksaimniecības materiālās

izpilde nodro-

vēl

kulturālās

un

tālāku

produktu

no-

pārpilnību, labklājības

līmeni. lielus

Sevišķi dība

padomju

kajā

attīstībā.

Republikas nākumi

[...] vuši upe»

labāko

kolhozu

ka

partijas

attīstībā ir

lopkopības jamu

izvirzīja

rāda,

Izpildot

kg

piena,

autoritāti

komjauniete

«Priekšzīme»,

viņa

mātes caurmērā Mēs

0,20 ha

no

ha

14

«Mār-

pirmpienēm

platībā

platībā

de-

attīstībā

izaudzēja

180 centnerus

—

biešu.

lopbarības

kopēja

ievēro-

lēmumus,

Liepiņa 0,30

pa-

izpildāmi.

lopkopības

tam

tālā-

uzdevumi

lopkopji. [...] Kolhoza

bez un

un

val-

un

lopkopju

izvirzītie

valdības

Skaidrīte

150 centnerus burkānu

Pelnītu

reāli

un

partija

lopkopības

pirmrindas

un

valdības

pilnīgi

jaunie

slaucēja

2935

sabiedriskās

sabiedriskās

republikas

jaunā

ieguva

un

partijas

ieguldījumu arī

uzdevumus

atbildīgus

un

tautai

Bauskas Daina

ieguva

rajonā katras

no

18—19 sivēnus

savas

cūk-

kolhozā

grupas sivēn-

lauku

jauniešus visnotaļ

par sabiedriskā

saglabāšanu,

un

labākā

Strādājot

[...].'

aicinājām visus republikas

palīdzēt lopkopjiem viņu cīņā palielināšanu

ieguvusi

Dankbare.

par

tā

ganāmpulka

produktivitātes

kā-

pināšanu, sevišķi republikas austrumu rajonos, palīdzēt tā, lai

paceltu

jauniešu

tos

līdz

gātīgu kukurūzas organizēt

nerālmēslojumu

Tālāk

uzdevumiem ir

ražu.

Tāpēc

Viens

no

gadā

ba-

nepieciešams

no-

1955.

kukurūzas

laukus, izvest kūtsmēslus,

un

izklāstītas

līmenim.

iegūt

jau tagad

komjauniešu-jauniešu

posmus. Izraudzīt

1

pirmrindas rajonu

galvenajiem

audzēšanas

sagatavot mi-

kompostu.

jauno

lopkopju

konkrētās

saistības,

Red.

251

Mēs

aktīvi skābbarības jaunatni piedalīties lopkopības fermu celtniecībā, smago darbu me-

aicinām

tvertņu

un

hanizācijā.

Mēs

saimniecības sībā

un

aicinām

visus

jaunos lopkopjus

iesaistīties

speciālistus

lauk-

un

sociālistiskajā

sacen-

būt par paraugu cīņā par tālāku lauksaimniecības

attīstību.

Dārgie draugi!

Netaupīsim partijas

spēkus

valdības

un

lai

zināšanas,

un

lēmumus!

godam

Panāksim

izpildītu

strauju

augšup-

eju sabiedriskās lopkopības attīstībā! «Padomju Jaunatne»,

229.

lespiests

nr.,

avīzes

pēc

teksta

1954. g. 20. novembrī

Nr.

Latvijas PSR

komjaunatnes

PSĶP

solījums

33

aktīva

Komitejai

Centrālajai

neskarto

zemju 1955.

un

gada

sanāksmes

dalībnieku

aktīvi

piedalīties

vecaiņu apgūšanā 10.

janvāri

AICINĀJUMS

Padomju Latvijas komjauniešiem

un

visiem jauniešiem

Dārgie biedri!

PSKP

CX

lēmums

plēnuma

vecaiņu

par

neskarto

un

gada

kas

martā, ir apgūšanu, pieņemts pagājušā spilgts pierādījums Komunistiskās partijas milzīgajām rūzemju

pēm par atbalsi

mūsu

visu

dienas, kad šanās

uz

—

pēc

nebīstoties

grūtību

—

Pievolgu,

uz

nekā trīssimt

nosūtīja

siem

jauno

nieši

uzcēla

mās

ļaužu

iespējas

vecainēm

akas.

arī

ātrāk

Jaunajiem

visa

rajoniem piegādāja

mūsu

tauta.

no

dzina

Vecaiņu

radis

un

vienas vēlē-

Sibīrijas

pārstāvju

Latvijas

kvēlu

atceramies

uzde-

partijas

komjaunatne.

devās

stepēm.

toreiz

Kopā

ar

braukušie

pirmās vagas,

entuziastiem

šanas

patriotu,

izpildīt

vislabāko

Latvijas

teltis,

labi

šķēršļu, brīvprātīgi

un

zemju apguvējiem

pirmās

lēmums Mēs

Kazahijas

savu

zeme,

252

sirdīs.

desmitiem tūkstošu jauno

Urāliem,

Vairāk

labklājību. Sis

padomju

vadīti

vumu,

tautas

raka

uz

vi-

jaupir-

palīdzēja visa Padomju

un

neskarto

120 tūkstošus

zemju apgū-

traktoru

(15 zirg-

vainagojies

lepnumu natne

aizrautīgais

un

ziņot:

varam

uzarti

caiņu

neskarto

un

lai

Taču,

pilnīgi

produktiem,

pēc

patēriņa precēm,

arī

mums

lauksaimniecības

jāattīsta

partijas

Centrālā

pieņēma

lēmumu

Komunistiskās Padome

vecaiņu

plašināt

neskarto

un

uzdevums līdz

zemēs

plaša

spēkiem

arvien

augstvērtīgiem gal-

graudkopība.

—

Ministru

PSRS

ve-

miljoniem

cilvēku

padomju

visdažādākiem

pēc

labām

visiem

nozare

bija

hektāru

ieguvusi

Dzimtene

ar

jau-

hektāru vietā, kas

miljonu

apmierinātu

prasības

Nesen

mēs

padomju

miljoni 430 tūkstoši

zemju.

pieaugošās

turpmāk

sanāksmē

šajā

labības.»

pudu izlases

Dots

13

17

tehnikas.

zemju apguvēju darbs

uzdevumu

«Partijas

izpildījusi godam.

citas

daudz

un

jauno

Šodien

panākumiem.

paredzēti plānā,

venā

kombainu

10 tūkstošus

spēku),

Neatlaidīgais

1956.

gadam sējumu

un

pa-

darbu.

uzplēšanas

zemju

uzplēst ap[mēram]

paplašināt,

Komiteja ievērojami

platību jaunajās

28

līdz

30

miljonus

hektāru. Sa

Uz

jaunu

jauno

tūkstošus lielu

izpildei vecainēs papildus organizē graudkopības padomju saimniecību.

uzdevuma

līdz 300

zemju

traktoru

skaitu

arklu,

lauksaimniecības Lai

stepē

tūkstošiem

valdības

viņu

entuziastu

98

kombainu,

kultivatoru

citu

un

bagāto tehniku, vajadzīgs

un

piemēram,

Pirmie

atsaucās

komjaunieši simtiem

iesniegumus,

ka

roku.

izveicīgu

pulkus.

dedzīgi

Maskavas

raksta

patriotu

šo

prasmīgu

aicinājumam

cēlajam

ecēšu,

sējmašīnu,

tūkstošus

mašīnu.

stipru,

galvaspilsētas

26

nosūta

valsts

rajoniem

(15 zirgspēku),

iedarbinātu visu

jauno

gaida

apgūšanas

280

mūsu

vēlas

un

Dzimtenes

jaunieši.

un

mūsu

Vecaines

partijas

Sekojot jauno

republikas

doties apgūt

jaunās

zemes.

Nav

celtņu, nieši

ka

šaubu,

nodrošinās

neskarto

zemju

republikas

saimniecību

padomju

partijas un

MTS

uzdevuma

vecaiņu

iestāžu,

uzņēmumu,

un

komjaunieši

izpildi

apgūšanu

un

savus

jaun-

un

jau-

nosūtīs

labākos

uz

pār-

stāvjus. Mēs, nieki,

republikas

apsolām

komjaunatnes šanas

cīņā

komjaunatnes

PSKP sūtītie

par

biedri

partijas

aktīva

Centrālajai nežēlos

sanāksmes

Komitejai, savus

lielo uzdevumu

ka

spēkus

dalīb-

Latvijas un

zinā-

iemiesošanu dzīvē.

253

Mēs

sakām:

dedzīgi Dzird

lai visi

Stepe

ziedus

Lai

dzīvo

mus

Partija

—

uzticamais

partijas

ja

sauc

—

Komjaunatne atbild:

gūs,

drošais

un

«Būs!»

palīgs

—

Ļeņina komjaunatne! Lai dzīvo mūsu lielā Lai

dzīvo

partija, kas ved mūs «Padomju Jaunatne», 1955.

Padomju Dzimtene! Savienības

Padomju

7.

no

uzvaras

Komunistiskā

lespiests pēc

nr.,

Nr.

No

teksta

avīzes

Noklausoties

Centrālās

kongress

nolemj

kongresa lēmuma

22. decembrī

gada

apspriežot

un

ĻKJS

atzīt

34

XI

Latvijas ĻKJS 1955.

XI

diženā uzvaru!

11. janvārī

g.

vijas

uz

pārskata

referātu

darbu,

Komitejas

par

Latvijas

Lat-

ĻKJS

:

Latvijas ĻKJS CX darbu pārskata periodā par ap-

mierinošu.

Ļeņina Komunistiskās

Latvijas gaidīja

savu

kongresu

cieši

Jaunatnes Savienība

saliedēta

ap

sa-

Komunistisko

partiju. Pēc

VĻKJS

XII

kongresa

daudz aktīvāk

ganizācija

republikas

komjaunatnes

konkrētāk

un

piedalās

or-

saimnie-

ciskajā celtniecībā. Pārskata

skaitliski

[ir]

periodā republikas komjaunatnes

izaugusi

121711

Latvijas

nostiprinājusies,

organizācija rindās

pašreiz

tās

vadībā

republikas

komjaunieši. KP

Komjaunatnes labošanu

un

Centrālās

organizācija

Komitejas

konkrētu

panākusi

darba

jaunatnes komunistiskajā audzināšanā,

mobilizēšanā

piektās

piecgades

plāna

tās

uz-

spēku

pirmstermiņa

iz-

pildei. Rūpniecības komjaunatnes nikas

progresu, par

loģijas

ieviešanu.

strādnieku

254

uzņēmumu, organizācijas jaunās

Rīgā

ir ražošanas

celtniecības aktīvi

tehnikas

vien

un

transporta

piedalās cīņā un

vairāk

pirmrindnieki.

par

teh-

pirmrindas tehno-

nekā

25 000

jauno

Lauku

liek

komjaunieši

visus

mūsu

un

jaunieši kopā

padomju saimniecību

kolhozu,

lai

spēkus,

tautai

CX

pārējiem

darbaļaudīm

janvāra

pie-

uzdevumus,

atrisinātu

sekmīgi

izvirzīja PSKP

visiem

ar

MTS

un

ko

jūlija plēnumu

un

lēmumi. Vairāk

partijas

nekā

pusotra tūkstoša

aicinājuma

Latvijas komjauniešu

strādā

pašreiz

vecainēs

pēc

neskarta-

un

jās zemēs. Tomēr tas

viss

trūkumus, kādi

iemeslu

nedod

mums

sastopami

neredzēt

nopietnos

republikas komjaunatnes

orga-

nizācijas darbā.

I

ka

Kongress atzīmē,

virkne

transporta komjaunatnes konkrēto darba

uzdevumu

nikas

un

nieku

celšanu,

ar un

modernās

kulturāli

vien

ar

saistīti

izmantošanā,

ar

darba

izturas

jaunatnes ražošanas

jaunās teh-

jauno strād-

Komjaunatnes

to,

ar

neievēro

ar

ar

celšanu.

samierinās

disciplīnu, nesaimnieciski

grauj

un

nodarbojas

piedalīšanos

tās

līmeņa

jaunie strādnieki ražo brāķi,

celtniecības

vāji

tehnoloģijas ieviešanu,

tehniskā

bieži

organizācijas

kas

atrisināšanu,

meklēšanā

aktivitātes

iekšējo rezervju

rūpniecības,

organizāciju

pret

ka

atsevišķi

vietās

tīrību,

sociālistisko

īpašumu.

Nepietiekami mienu natnes

darba

izvērsta

ieviešanu

organizācijas

un

sadzīves

cīņa

par

ražošanas

un

nav

progresīvo

kultūru.

darba

Daudzas

paņē-

komjau-

pietiekami neatlaidīgas jaunatnes

trūkumu novēršanā

[...].

II

Latvijas ĻKJS it

sevišķi

XI

sekotu

jām stingri

attiecināms

jauniešu-kolhoznieku biedri, kas procentus pējā

strādā no

skaita.

vadošā

kongress

uz

tieši

procentiem republikas

republikā

kas

1955.

palielinājies.

komjaunatnes tikai

ir

gadā

Tomēr sastāda

kas

kom-

VĻKJS tikai

organizācijas

Latvijas

nedaudz

jopro-

izvietojumam,

kolhozu ražošanā,

Lopkopībā, strādā

lai

spēku

lauksaimniecību.

skaits

republikas

nozare,

prasa,

komjauniešu

10 ko-

lauksaimniecības

vairāk

par

diviem

komjauniešu. 255

periodā

Pārskata zināmu triem

darbā

pilsētām

un

komjaunatnes nosūtītu

lai

darbu,

rajonu

no

Taču

laukiem.

uz

veikušas

organizācijas

komjauniešus

šis

cen-

darbs

nav

pabeigts. Vairāku

rajonu komjaunatnes

lopkopības

par

mierinoša

ir

darba

pirmrindnieku

slikti cīnās

organizācijas

produktivitātes kāpināšanu.

Sevišķi

pieredzes

neap-

propaganda.

[...]

111

Daudzās liek ka

komjaunatnes organizācijās vēl joprojām atpadarbs.

ideoloģiskais

darbs

ideoloģiskais

komunistiskās

Galvenais

tiek

celtniecības

uzdevumiem, kas

prakses,

tiem

no

ir

propagandu,

ir

dzīves,

tas, no

konkrētajiem

jaunatnes

pamatformas:

politisko

darbu

aģitācijas

un

rajonu

un

ko-

svarīgākais

pirmorganizāciju

izmantot

plašāk

darba

[...]

no

jāatrisina komjaunatnei [...].

miteju, kā arī komjaunatnes

nāšanas

trūkums atrauti

uzskata, ka LĻKJS CX, pilsētu

Kongress uzdevums

veikts

politiskās

audzi-

izglītību, lekciju avīžu

jaunatnes

darbu

[...]. PVI

LKP CX 1.

apr.,

975.

PA, /.,

f„

201.

lespiests pēc oriģināla

145.—148. lapa

Nr.

No

35

Centrālās Komitejas V plēnuma lēmuma komjaunatnes organizāciju audzināšanas darba

Latvijas ĻKJS par

uzlabošanu

republikas

skolu

1957. gada 12.

Latvijas PSKP

republikas šas

ĻKJS

XX

audzināšanas

VĻKJS

panākumus

un

interesantus

padomju

tautas

manto esošās

un

decembrī

atzīmē, XII

ka,

balstoties

kongresa

pionieru organizācijas

skolu

jaunatnes

uz

lēmumiem, guvu-

komunistiskās

uzlabošanā.

jaunatne

žāk veikt

256

plēnums

un

komjaunatnes

zināmus

Skolu

CX

kongresa

vidū

jaunatnes

pionieru organizācijas pasākumus,

revolucionāro

iespējas,

lai

lai

tradīciju

ieaudzinātu

sākušas

audzinātu

garā,

skolēnos

bie-

jaunatni

plašāk

iz-

darba mī-

lestību

iesaistītu

un

kolhozos

mos,

Liela

sabiedriski

nozīme skolēnu

cionālisma

kultūras skolu

tos

mašīnu

un

ko

darbam,

veica

jaunatnes

arī

augstskolu

natnes

studentu

un

organizāciju

no

audzēkņu

dzīvi,

ar

nistiskās

daudzpusīgāki,

audzēkņu

interesēm

Komjaunatnes nietī

paust

uzskatus, mums

g.

lai

tās

vidū

uzlabo

skolu

jāveic ciešā

tautas radošo

audzināšanas

cīņu

kategoriski

245.

darba šis

veidi

kļūtu

atbilstu

darbs

jāieaudzina

vienmēr aizstāvēt

katrā

komjau-

marksistiski

visus

atspēkot

ļeņi-

mēģinājumus

ideoloģiju [...]. lespiests pēc

nr.,

avīzes

teksta

15. decembrī

Nr.

No

Latvijas

36

ĶP CĶ pārskata

kongresam 1958. gada 23.

referāta LĶP

XV

1

janvāri

[...] Republikas partijas organizācijas pēdējā laikā kušas lielāku vērību tāk

vadīt

likas

komjaunatnes uzlabot

un

jaunatnes audzināšanai,

organizāciju

organizācija

jauniešus

izvirzīto

jaunās paaudzes

darbu.

spējusi

Tāpēc

labāk

uzdevumu

komunistiskās

sā-

konkrē-

repub-

mobilizēt atrisinā-

audzināša-

darbu.

nas

1

veltīt

komjaunatnes

komjauniešus šanai,

sa-

komu-

par

tieksmēm.

un

un

lai

pilnīgāki,

naidīgu buržuāzisku

«Padomju Jaunatne», 1957.

audzēkņu

organizācijai

prasme visur

niskos

rajonu komitejām

un

sabiedrības uzcelšanu.

Jāpanāk, lai politiskās aizvien

komjau-

idejisko audzināšanu.

jaunatnes

padomju

ar

uzlabots

iestāžu

nolemj:

pirmorganizācijām,

Audzināšanas darbs skolu

karā

Vispasau-

darbs [...].

strādājošās

un

VI

un

un

kad

laikā,

Nedaudz

mācību

Latvijas ĻKJS pilsētu

komjaunatnes

un

skolās

festivālam.

Latvijas ĻKJS CX plēnums 1. Prasīt

bija politiskajam

republikas

speciālo vidējo

un

interna-

proletāriskā

garā

Vissavienības

jaunatne gatavojās

les

uzņēmu-

stacijās.

audzināšanā

tautu draudzības

un

darbā

derīgā

traktoru

un

Referātu

17

—

400

nolasīja

J.

Kalnbērziņš.

Red.

257

Tomēr mēs

izvērsušas

pietiekami Lai

vairākas

un

likvidētu

zāciju

darbā,

vadītu

citas

nopietnus trūkuit

darbībā,

īpaši

to

ide-

ĻKJS CX, Rīgas pilsētas

komjaunatnes

komitejas

audzināšanas

jaunatnes

darbu

nav

[...].

trūkumus komjaunatnes organijāpanāk, lai partijas orgāni labāk

nopietnos

vispirms

spēka

un

«Ciņa»,

20.

nr.,

tas

jo

komjaunatni, radošās

24.

vairākus

organizāciju

darbā. Latvijas

jiski politiskajā komiteja

neminēt

nevaram

komjaunatnes

mus

ir

galvenais

komjaunatnes

avots [...].

rosmes

1958. g.

lespiests pēc

teksta

avīzes

janvārī

Nr.

No

37

Latvijas ĻĶJS CĶ pārskata ziņojuma LĻĶJS XII

kongresam

1958. gada 6.

1

marta

DARBS SKOLU JAUNATNES VIDO

[...] Jau otro gadu rit Darbs

prakses

dzimtajos ventiem

Šinī mācās

pamatu

veikšana

ražošanai.

Pēc

kolhozos.

115

43 cilvēki

veltī

diendienā

liela

audzēkņu

Taču

uzmanību

jaunatnes

absolventi skolu

rajona

paliek absol-

[...]. un

lauku

jaunatnes skolās

komjaunatnes organizācijas vakarskolām, Jau

atbiruma.

lauksaimniecības

daudzi

Dagdas

gadā strādnieku

15 147 cilvēki.

lauksaimniecības

skolā,

skolēnus

beigšanas

No

rajonā palika

strādnieku

mācīšana

ļoti tuvināja

skolas

mācību

komjaunat-

jauno mehāniķu pulciņu radīšana, lauk-

kolhozos,

saimniecības

skolu

republikāniskā

sacensība.

organizāciju

nes

skolās

šī

mācību

liels

ir

un

noved

tas

gada

1.

audzēkņu

ne-

pie

pusgadā atbirums

[...]• Pašlaik

nieri, kas

republikas

Atskaites

bija

vākšanā,

1

258

organizācijā pionieru vienībās.

periodā pionieru

pionieru

Pionieri

pionieru

1310

apvienoti

aktīvi

un

skolēnu

piedalījās

palīdzēja

Ziņojumu nolasīja

pulciņu

morāli

galvenais

politiskā

makulatūras

dzimtajiem

un

kolhoziem,

E. Bēmanis. Red.

ir

93119

pio-

uzdevums

audzināšana. metāla

palīdzēja

lūžņu lab-

I

iekārtot

skolas, utt.

laukumus

saimniecības

gadā

izstādē

ierīkot

centrus,

rajonu

1957.

savu

37

rādīja

darbnīcas,

sporta

darbu

Vissavienības

jauno

naturālistu

lauk-

teh-

un

niķu pulciņi [...]. Ar

lielu

VIII

kas

lēmumu «Par

plēnuma

nieru

rajonu

kuši

vārdā

Ļeņina

metāla

lai

lūžņus,

uz

CX

nosauktās

komitejas

iniciatīvas

pio-

republinotei-

jau

Tā

praktiskus uzdevumus.

komitejas

rajona

izglītības

VĻKJS

Daudzas

uzlabošanu».

konkrētus

pionieriem vākt

uzņēma

pilsētu komjaunatnes

un

Proletāriešu

pēc

darba

organizācijas

kušas

sabiedrība

republikas

tautas

komjaunieši,

gandarījumu

darbinieki,

Rīgā

pionieri

sā-

40.

gadadienu

«Sarkanā

kvadrāta»,

VĻKJS

\arētu uzbūvēt elektrovilcienu «Pionieris». «Zasulauka

VEF,

Elektromehāniskās

[rūpnīcas]

v.

komjaunatnes

darbam

jaunatnes organizācijas 26

pulciņu

vadītājus,

vadītāji

pionieru

pulciņiem.

[...]

Vairāk

Jelgavas

uzmanības

20

—

visiem

uz

nometnes

dzības nometne

kom-

pulciņiem

pulciņu

vadītājus.

122

Ludzas

Komjaunatnes

arodorganizācijām jāatrisina jautājums nieru aktīva

Daugavpils pionieru

rajona

aktīva

jāveltī pionieru

audzināšanai.

un

uz

mašīnu

nodibināti

komitejās

pionieriem.

ar

nosūtījušas

nosūtīti

Pulciņu

cīšanai

Lauksaimniecības

rūpnīcas,

rūpnīcu

c.

sektori

speciāli

manufaktūras»,

CX

apmā-

kopīgi

ar

republikas pio-

par

organizēšanu, kā arī jāizveido drau-

pionieru

delegāciju apmaiņai

citām

ar

re-

publikām. Pionieru bez

organizācijas vecāko

pašu

darba uzlabošana

pionieru

vadītāju

Taču

daudzas

kami

stingras savās prasībās

maz

rūpējas

rezultātā

Lielākas

sākumu censības

par

darba

komitejas

audzināšanu

prasības jāuzstāda kuriem

ir

nepietie-

280

laikrakstam vairāk

un

pozitīvo

par

interesantu

neklātienes darba

Tā

vadītāji.

«Pionieris»

jāstāsta par

darbu,

mācīšanu.

un

mainījušies

pieredzi, biežāk jābūt

iniciatoriem, par

iespējama

līdzdalības.

pret pionieru vadītāju

vienībās

«Bērnība»,

formu

un

pasa-

organizatoriem pionieru organizācijā.

[...] Lielie saimniecības gresa

vadītāju

gada laikā

žurnālam

pionieru

komjaunatnes rajonu

nav

aktīvas

uzdevumi,

nozarēm,

lēmumus,

republikas

lai

izvirza

augstskolu

un

kas

stāv

ieviestu

jaunas,

priekšā dzīvē

visām

partijas

paaugstinātas

tehnikumu

tautas

XX kon-

prasības

komjaunatnes

orga-

nizācijām. 259

No

tūkstoši

kumu

saites

nozīmi. Ļoti

nostiprinot

ražošanas

ar

tehnikumu

un

darbs,

organizāciju

republikas

ieņēma komjaunat-

augstskolu darbā

labvēlīgi studentu kolektīvus

tehni-

un

iesaistot

kolektīviem, konkrētā

audzēkņus

9

mācas

komjaunieši.

ir

studentu audzināšanā

Svarīgu vietu nes

kas

studentu,

11,5 tūkstošiem

augstskolās, 7,5

studentus

sabiedrisku

ar

darbs

ietekmēja

jaunapgūtajās zemēs [...]. pirmkārt, organizatoriski nostiprināt kom-

Nepieciešams, jaunatnes

augstskolās tus ar

un

tehnikumos,

sabiedriski

ražošanas

kiem,

kolektīviem,

Komjaunatnes

un

CX, rajonu

augstskolu

ar

vispirms

augstskolā

ar

jārada

asāka

un

niešu

cīņa

daļā

dienu

periodā

lauksaimniecības

un

pret Ar

[...].

rūpnīcu

katru

tautas nieki

un

skola

ak-

Katrā

[...].

grūtību

jauno

lielā

saime,

vienā

un

absolventi

jaunie

augstāko

mazāk

un

jau-

jaunatnes kļūst

jau-

gājumā, izvēlas

dzīves

sliekšņus,

bet

augusi

komjauniešu

parādībām savā

ver

dienas

no

mazāk

kolhozu

biežāk

aktīvu.

pirmrindnieku

dienu

darbā,

radošajā arvien

aktīva

kļuvusi

nevēlamām

baidoties

vairāk

AUDZINĀŠANAS DARBS

vieglāko ceļu. Vidusskolu kāpj

ar

komjaunatnes

komjaunatnes

komjaunatnes

grupu

nesamierināmāka

niešu, kuri,

saites

strādnie-

pilsētu komitejām

un

komjaunatnes

Atskaites

[...]

ražošanas

tehnikumu

un

IDEOLOĢISKĀS

rūpniecības

draudzību

stiprināt

piedalīties

studen-

visus

stiprināt

Vajadzīgs

darbā.

organizāciju

tīvu

pirmorganizācijas

iesaistīt

otrkārt,

darbā.

derīgā

kolhozniekiem,

jāstrādā

komjaunatnes

un

grupas

aizvien

drošāk

iesaistoties strādnieki

mācību

pār-

padomju kolhoz-

un

iestāžu

durvis

[•••]. 1957./58.

rīgi,

mācību

gadā

komjaunatnes

mācās ka

komjaunieši

tās aktuālās

29 000

politiskās un

jaunieši

komjauniešu izglītības ar

un

jauniešu

sistēmā.

sevišķu

Rakstu-

interesi

iesais-

politikas pulciņos.

[.••]

Politpulciņu radošus

darbā

strīdus,

mums

pārrunas,

nepieciešams

diskusijas,

vairāk

teorētiskas

ieviest konfe-

rences.

1957

jumu

260

gada Latvijas ĻKJS CX plēnums apsprieda

«Par

komjaunatnes

organizāciju

idejiskās

jautā-

audzinā-

darba

šanas

uzlabošanu

galvenajiem

plēnums tradīciju

audzināšanu revolucionāro

vakari

jaunatnei

ievērojami

jona komiteja

un

šim mēs

Pēdējā

veterānu

ir

mums

vēl

arī

mazāk

un

pa-

komjaunatnes Tukuma

laikā

daudz

lai

tās

trūkumu.

revolucionāro tra-

veltījām

—

komjaunatnes

līmenī

tiek

ieviestu

jaunatnes

paganda.

Taču

mūsu

virzienos:

enerģiskāk

organizācijās zinātniski

veikta

tiek

darbs

aktivizēts

zināt-

antireliģiskiem jautājumiem, uzlabojusies jaunu

Agrāk uz

arī

un

pasākumiem darbu

individuālo

pret

tagad

jāņem

baznīcas

baznīckungi

masu

arī

Bet

iedzīvināšana.

par

tai

tra-

laikā

pašā

kalpi. vidū.

Bet

[...].

lekciju

ka

vērā,

mācītāji

ticīgo

reliģiju

vairāk

galvenokārt

niski

ir

un

pro-

divos

aktivizējušies

nolasīts

antireliģiskā

tikai

ir

ra-

[...].

augstākā

dīciju

un

cīņām,

revolucionārās

darbu veic

komiteja, komjaunatnes

vairāk vērības

dīciju iepazīšanai dzīvē

novada šo

Nodibinātas

pārrunas

Ventspils pilsētas komiteja.

darbā

Bet šajā

ikdienas

dzimtā

darbs. Labi

rajona

darbu. notiek

revolūcijas

dzīvi,

par

Rīgas Ļeņina

Līdz

no

jaunatnes

garā.

vairāk

padomes,

uzlabojies

gātnes pētīšanas

izvirzīja

lielu

veikušas

organizācijas

revolucionāru

veco

vienu

Kā

ĻKJS CX plēnuma lēmumus, komjau-

Izpildot Latvijas natnes

vidū».

jaunatnes

uzdevumiem

galvenokārt

orientējās

viņi

pastiprina

Tagad

komjaunatnes

galvenokārt

cīnās

organizācijas tikai

ar

lek-

cijām.

Komjaunatnes jaunu niskais

festivāls

Maskavā. 700

jaunu

ar

studentu

Rīgā,

kā

arī

dodot tam daudz

jaunatnes

un

VI

pašdarbības Visi

laureātu

kolektīvu

nosaukumiem.

vairāk

ar

mūsu lielie kolektīvi

guva arī individuālie

I

Republikā-

Vispasaules

Gatavojoties festivālam, republikā

dalībnieku. zās

darbu stipri atdzīvināja,

ierosinājumu,

Ne

no

festivāls

noorganizēja nekā

Maskavas

mazākus

77 000

atgrie-

panākumus

izpildītāji [...].

KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU DARBS JAUNATNES FIZISKAJĀ AUDZINĀŠANĀ

[...] Pašlaik republikā ros

darbojas

ir 2687

fizkultūras

Nopelniem bagātie sporta meistari, tari

un

1611

kolektīvi,

ku-

174,5 tūkstoši fizkultūriešu, to skaitā 14 PSRS

I

klases

185 PSRS

sporta

meis-

sportisti.

261

līdz

Tomēr iesaistīti kušas

cību

pat

laikam

šim

daudzi

Fizkultūras

nodarbībās.

uzņēmumā, fabrikā,

to, lai katrā

iestādē, padomju saimniecībā,

organizēts,

Jaunatne», 48.

«Padomju

katrā

mā-

MTS būtu labi

kolektīvs

lespiests

nr.,

nav

panā-

nav

iestādē,

kolhozā,

fizkultūras

dzīvotspējīgs

vēl

jaunieši

organizācijas

[...].

pēc

avīzes

teksta

1958. g. 7. martā

Nr.

38

Latvijas ĻĶJS XII kongresa lēmuma

No

1958. gada 7.

Noklausoties

jaunatnes XII

ka

cieši

Latvijas

saliedējusi

rindas

sagaidīja Komunis-

atskaites

Republikas komjaunatnes organizācija darbu

risko

virzīja

visaktīvāko

ņemtu

lēmumu

uz

Ar

labiem

sociālistisko

padomju

40.

Vissavienības

stījuši

ideju

piedalījās

atmatu

neskarto

un

fondā

komjaunieši vairākus

kopīgajos

organizācija

Komitejas

gados

varenu

Jaunatnes

savā

Savie-

vēsturē

zemju apgūšanā,

ziemeļos.

jaunieši

XII

kongress

pasākumos

Latvijas

ieguldījumu

par

aktīvi

uzņēmumu

gadā

Pagājušajā

ieguldījuši

ierak-

mūsu

komjaunatnes

miljardus rubļu.

Latvijas ĻKJS Padomju

un

un

visu

demonstrāciju.

uzvaras

divos

savu

ar

sociālistiskās

izvērtās

svētki

uz

kopā

pilnas lappuses. Komjaunatne

celtniecībā austrumos zemes

zemē.

lepnumu

Oktobra

Lielās

Šie

ar

Komunistiskās

Ļeņina

aizvadītajos

jaunas slavas

mūsu

un

vēstu-

komunistiskās

komjaunieši

Latvijas

gadadienu.

marksisma-ļeņinisma nības biedri

darbā

periodā jaunieši

un

kongresa

nosprauda

programmu

atzīmēja

XX

PSKP

kurš

sasniegumiem Dzimteni

komjaunieši

visi

līdzdalību

realizēšanā,

jaunatni

revolūcijas

lai

to,

sabiedrības celtniecības

262

ap

lielu

ar

partiju.

savu

šajos

kongress

komjaunatne

savas

kom-

Latvijas

par

XII

Komitejas darbu,

atzīmē,

kongresu,

tisko

apspriežot ziņojumu

un

Centrālās

gandarījumu

marta

visas

komjaunieši tautas

Latvijas

vadībā,

ar

gandarījumu atzīmē, ka

aktīvu

lietā.

un

līdzdalību

jaunieši,

Republikas

Komunistiskās

sagaidot

VĻKJS

arī

savu

komjaunatnes

partijas 40.

ņēma

dodot

Centrālās

gadadienu,

gu-

vusi

jaunus sasniegumus

komunistiskas

jaunatnes

audzi-

nāšanas darbā. XII kongress nolemj: Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas darbu

Latvijas ĻKJS riodā atzīt par

ir

uzdevums

jauniešu

un

natnei

KP

jāvadās nas

PSKP

par

saimniecības,

no

XII

apsveikumā

Republikas I.

V.

jebkurā

veiktu

cīņai

vienu

svarīgā-

komjaunatnes

komjauniešu

republikas

visu

XX

izvir-

kongresa

ko

sādžā, vai otru

jebkurā

vienmēr

par

«lai

to,

jaunatne

pilsētā

darba uzdevumu

kopējā

Latvijas

organizācijām

Ļeņina norādījumiem

un

Latvijas komjauizvirzīja

kongresam

komjaunatnes

par

tehnikas

zinātnes,

pacēlumu; izpildīt uzdevumu,

savā

CX.

Latvijas

celtniecības programmas realizēšanu,

tautas

varenu

kultūras

ka

mobilizēt

spēkus

zītās komunisma

jaunu,

pe-

apmierinošu.

uzskata,

Kongress kais

atskaites

ik die-

praktiski 1

...».

I

KOMJAUNATNES

ORGANIZĀCIJU PIEDALĪŠANĀS RŪPNIECĪBAS

UZŅĒMUMU, TRANSPORTA

sacensība

Sociālistiskā dadienai

par

UN

CELTNIECĪBAS

godu

izraisīja lielu komjauniešu

Lielā

40.

Oktobra

visu

un

DARBĀ

ga-

darba

jauniešu

aktivitāti.

Republikas 109

rūpniecība

procentiem.

niecības

1957.

Salīdzinot

ar

1957.

kopprodukcija

gada

1955.

gadā

plānu

izpildīja

gadu, republikas pieaugusi

par

31

par

rūppro-

centu.

Šajos sasniegumos bas,

transporta

un

savu

ieguldījumu

celtniecības

devušas

komjaunatnes

rūpniecī-

organizāci-

jas, jaunie strādnieki.

Republikas rūpniecības strādnieku.

leviešot VEF

rūpnīcā

jauno

vien

darba

jauno racionalizatoru

racionalizatoru

iegūts

50 000

jauno

pirmrindnieki. Reun

izgud-

priekšlikumus,

ekonomiskajs

tikai

efekts

vairāk

par

fondā

ieguldījuši

miljonu rubļu.

1957. 68

uzņēmumos strādā

tiem ap 35 000 ir

ir vairāk par 9000

publikā rotāju. nekā 1

No

gadā

jaunieši

komjaunatnes

miljonus rubļu. Daudzas

1

V.

I.

komjaunatnes

Ļeņins.

Raksti,

31.

organizācijas

sākušas

aktīvāk

sēj., 259. lpp.

263

cīnīties

kvalitātes

materiālu

izejvielu,

par

ekonomiju,

darba

par

ražīguma

ražotās

produkcijas

par ražošanas kultūru.

kāpinājumu,

pirmorganizācijas

elektroenerģijas

un

un

reidu

organizē

nolūkā

Šajā

kontroles

brigādes,

pos-

teņus utt. Blakus

bas, jas

vēl

nav

natni,

celtniecības

un

iesaistījušas

nepietiekoši nodarbojas

maz

ka dažas

panākumiem kongress atzīmē,

transporta

praksē, vāji Arodu,

izejvielu

dzelzceļa

metožu

materiālu

un

jau-

celšanu, ieviešanu

ekonomiju.

celtniecības

un

nepietiekoši

audzinātājiem

un

ražīguma

darba

pirmrindas

ar

cīnās par

organizācijas

meistariem

darba

par

rūpniecī-

organizāci-

sacensībā visu

sociālistiskajā

rūpējas

tehnisko,

jaunatnes

komjaunatnes

skolu

kom-

palīdz pasniedzējiem,

audzēkņu

sekmju

celšanā,

viņu politiskajā audzināšanā. Neskatoties nas

neapmierinošo

uz

tehnisko

un

miteja, pilsētu

apmācību,

un

rajonu

jautājumiem nodarbojas

Latvijas

nepietiekoši.

organizācijas

ves

apstākļu uzlabošanu [...].

maz

rūpējas

par

Centrālā

ĻKJS

komitejas

komjaunatnes

nes

ražoša-

strādnieku

jauno

Daudzas

Košiem

ar

komjaunat-

strādnieku

jauno

dzī-

II

KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU PIEDALĪŠANAS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS

Republikas lauksaimniecīDa ievērojamus 1957. sās

g. cēlusies

saimniecību

natnes

kaišu un

kūdras

plaši

padomju saimniecību enerģiskāk

sagatavošanā,

sakņu

izvēršas

un

izveidojušies

un

aktīvi

MTS

sacensība.

jauno»»lauksaimniecības

komjau-

piedalās

piedalījās

ganību

Lauku

ra-

pa-

ierīkošanā

jaunatnes

Par

vi-

nekā 2400 litru

konkrētāk

kultivēto

audzēšanā.

sociālistiskā

ražība

4 cnt. Piena izslaukumi

darbā, sevišķi lopkopībā, tās

lopbarības

gados guvusi

kultūru

kategorijās sasniegti vairāk

organizācijas

žošanas

divos

pēdējos

Graudaugu

caurmērā par

Kolhozu,

govs.

no

panākumus.

RAŽOŠANA

labu

vidū

tradīciju

pirmrindnieku

sali-

dojumi. Tomēr

tejas šas

un

visas

Latvijas ĻKJS komjaunatnes celšanas

Komiteja,

pirmorganizācijas

lauksaimniecības

produktivitātes

264

Centrālā

kultūru

iespējas.

rajonu

nav

ražības

un

Atsevišķas

komi-

izmantoju-

lopkopības pirmorgani-

vel

zacijas

stāvokli

ietekmē

maz

kolhozos

padomju

un

saimniecībās.

1450,

bet

1052

cilvēkiem. skaita

lopkopju

XI

LĻKJS

ir

gadījumi,

līdz

kad

lauksaimniecības

5000

komjaunieši

jauno

par

Rezultātā

darbu fermās.

pamet

vidusskolu

iesaistīti

par

jauno

izpildīts. Kom-

nav

apstākļu uzlabošanu.

ražošanā tiek

par

—

par

nepietiekoši rūpējas

vēl

darba

un

lēmums

kongresa

palielināšanu

jaunatnes organizācijas

lopkopju dzīves

skaits

strādājošo komjauniešu

lopkopībā

tikai

palielinājies

skaits

kolhoznieku

Komjauniešu

Vāji

absol-

venti. Dažas

komjaunatnes

kas zemākas par mēr

organizācijas

saistības,

uzņemas

faktiskajām iespējām,

pat tās

un

ne

vien-

izpilda [...].

vāji

vienu

vēl

cīnās

neizmanto

Daudzas

ties

visas

rajonu

to,

Komjaunatnes

iespējas

ekonomiju

ražošanas

gaļas

uz

organizācijas un

lopu

republikā. vēl

vērības

maz

komjaunatnes

ražošanā

veltī

organizācijām.

padomju saimniecību īpatsvars

produkcijas

ražošanas

kolhozu

no

līdzekļu

un

komitejas

saimniecību

uz

darba

vienību.

palielināšanai

domju bas

par

produkcijas

skaita

atrauti

strādā

Daļa organizāciju darba,

pa-

Neskato-

lauksaimniecī-

pieaug. [... ]

111

KOMJAUNATNES

ORGANIZĀCIJU UN

SKOLU

DARBS AR

Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, pilsētu mitejas skaites lēnu

un

audzināšanas

komunistisko Daudzas

šanu.

par

darbā darba

un

koat-

VĻKJS

cību iestāžu

VIII

aktivizējies

skolu

tiek

un

jaunatni. Sko-

izmantotas

cieši

saistot

tautas

jaunatnes

dzīvi.

organizācijas un

disciplīnas

izvērsušas

nostiprinā-

uzlabots

plēnuma

republikas rajonos

pionieru organizāciju

Nedaudz

ar

uzlabošanu

CX

ar

plašāk

komjaunatnes

sekmības

Pēc

darbu

tradīcijas,

audzināšanu

skolu

darba saturs. Visos tas

rajonu

komjaunatnes organizācijas

periodā uzlabojušas

revolucionārās

cīņu

iestāžu

mācību

JAUNATNI

STUDENTIEM

un

pionieru pilsētās izveido-

padomes. augstāko

un

vidējo

komjaunatnes organizāciju

speciālo

darbs.

mā-

Augstskolu 265

komjaunieši aktīvāk piedalās mācību (stipendiju

piešķiršanā, kā

slēgšanā),

arī

mācību

ar

iestāžu

sadalē,

kopmītņu

iekšējā

saistītu

procesu

dzīvē

uzņemšanā,

iz-

jautājumu

izlemšanā. atzīmē

Kongress

ģiskā

institūta

ražas

Tomēr

mācību

lās, tehnikumos

darba

par

strādnieku

un

skolās

Lieli

un

iestādēs

ir

sekmes

Augstāko

arī

kuri

nākuši

no

idejiski rālām

republikas

vakarskolām. darba

pionieru

vienības

skolēnos

veltī

mīlestību

rū-

Jauno

jaunat-

organizācijas

vajadzīgo vērību

uz

darbu, uzlabotu

mācību iestāžu cīnās

nepietiekoši

palīdzību

par I

komjaunatzināša-

dziļām

kursa

studentiem,

ražošanas.

komjaunatnes

citām

darba

audzināšana.

komjaunatnes

un

politis-

vidussko-

nepietiekami

organizācija jaunatnes

vajadzīgo

politiskā

kursu

idejiski

mācību iestādēs.

visvājākajiem augstāko

no

cību iestāžu

un

izvērsts

vāji

vidējo speciālo

un

nesniedz

Viens

studen-

disciplīnu. [... ]

un

organizācijas

nām,

un

jaunatni

apmācības plāns

pionieru

visas

tam, lai ieaudzinātu

nes

darbu

brīvlaikā.

vasaras

izpildīts.

trūkumi

skolēnu

lauku

kolhoznieku

nav

Ne

darbā.

labo

vāji aug VĻKJS rindas

augstākajās

un

studentu

skolu

ar

Pedago-

Daugavpils

trūkumu.

komjaunatnes

Republikas

RMI,

republikā

darbā

daudz būtisku

darbs. Tā rezultātā

pējas

LVU,

Kazahijas

komjaunatnes

Daudzās

nes

LLA,

citu mācību iestāžu

novākšanā

tiem vēl ir

kais

un

un

vidējo speciālo ir

jautājumiem

Dažas

organizācijas

akadēmisko samierinās

neveselīgām parādībām, nedod

mā-

studentu

ar

tām

grupu amo-

vaja-

dzīgo pretsparu [...].

IV

KOMJAUNIEŠU

UN

JAUNIEŠU

IDEJISKAS

AUDZINĀŠANAS

DARBS

Pārskata

periodā republikas

komjaunatnes

organizāciju

idejiskā audzināšanas darba pamatā bija cīņa pret idejiskā audzināšanas darba atrautību kuros

dzīvo

cīgākas

ir

un

strādā

kļuvušas

tematiem. Blakus

266

no

konkrētajiem apstākļiem,

jaunatne. Saturīgākas

lekcijas

un

politmācībām

pārrunas un

un

par

mērķtie-

jaunatnes

lekcijām uzstājas aģit-

brigādes, žošanas

tiek

organizēti

Rajonu,

pilsētu, republikas

studentu

festivālu

Pie

rajonu

un

audzināšanas

un

veicināja

garā, kā arī kul-

Komjaunatnes neveselīgām

jaunietes

nokļūst kas

iespaidā,

tiek

gadījumos

Daudzas

bieži

paiet

garām

jaunieši

Atsevišķi

un

propagandas tanī

Savienību,

Neskatoties

to, atse-

uz

nedod

organizācijas

organizācijas

va-

individuālo

antire-

jaunatnes

tikai

aprobežojas

aizmirst

pilnīgi

kaujinieciska

melīgajiem izdomājumiem.

komjaunatnes

audzināšanā

liģiskajā

organizāciju

trūkst

Padomju

pret

noorga-

palīdz jau-

garā.

imperiālistiskās

komjaunatnes šiem

tradīciju

parādībām.

vērsta

daudz

komjaunatnes

organizācijas

melīgās

jadzīgo pretsparu

un

ka

pret Padomju Latviju.

arī

kas

padomes,

darbam nereti

dažādām

natnes

draudzības

revolucionāro

rakstura.

šanu

ra-

jaunatnes

sarīkošana

un

komjaunatnes komitejām

atzīmē,

kongress

idejiskās

višķos

vakari,

pasākumi.

vispasaules

un

tautu

revolucionāru

veco

natnes audzināšanā

skaitā

citi

darba uzlabošanu.

pilsētu

Taču

atbilžu

un

un

sagatavošana

jaunatnes audzināšanu tūrmasu

nizētas

jautājumu

pirmrindnieku salidojumi

darbu

lasī-

lekciju

ar

ticīgo

ar

jau-

daļu [...].

V

JAUNATNES FIZISKĀS AUDZINĀŠANAS

Latvijas

komitejas

jaunatnes

bojušas republikā rindās

Centrālā

ĻKJS

komjaunatnes ir

Komiteja,

atskaites

fiziskās

kolektīvi,

XVI

Nedaudz

les,

darbs.

cijām.

25. valsts šaha

un

guvuši

Pašlaik savās

apvieno

ievērojamus

Tas

un

Valkas

Nostiprinājušās un

attiecas

vispirms

rajonu

uz

finālā.

fiziskās

Talsu,

audzināša-

saites

pilsētu ar

Dobe-

Saldus,

komjaunatnes

komjaunatnes

pirmorganizāciju

panāku-

basketbola

PSRS

čempionāta

uzlabojies lauku jaunatnes

Alūksnes

komiteju

darbu.

kas

olimpiskajās spēlēs Melburnā,

čempionātā

nas

rajonu

un

nedaudz uzla-

175 000 fizkultūriešu.

ap

Padomju Latvijas sportisti mus

pilsētu

periodā

audzināšanas

fizkultūras

2687

DARBS

organizāun

rajonu

karaspēka

daļu

komjaunatnes organizācijām. Tomēr

Latvijas

ĻKJS

Centrālā

Komiteja,

daudzas

267

pilsētu

un

rajonu komjaunatnes komitejas vēl nepietiekamu

vērību veltī

fiziskās

jaunatnes

audzināšanas

jautājumiem,

sevišķi vispārizglītojošajās skolās. Daudzas

komjaunatnes fiziskās

pēties

par

sporta

sekciju

organizācijas

kultūras

darba

pārtraukušas

kolektīvu

aktivizēšanu,

nostiprināšanu notiek

retāk

sporta

rūun sa-

censības.

Brīvprātīgās veltī labāko Centrālā dalās nas

biedrības

sporta

sportistu

politiskai

Komiteja, pilsētu

Brīvprātīgās

armijas,

uzmanību

nepietiekamu

audzināšanai.

rajonu

un

aviācijas

komitejas vāji pieveicināša-

flotes

un

biedrības, kā arī Sarkanā Krusta biedrības darbā.

Komjaunieši tāšu

nepietiekoši

apgūšanā,

veicināšanas biedrības

bāzes

iesaistīti

armijas,

militāro

aviācijas

pirmorganizāciju

militāri

specialiflotes

un

tehniskās

radīšanā. izvērsts

Nepietiekami camo

tiek

Brīvprātīgās

vidū

audzināšanas

darbs

jauniesau-

[...].

VI

ORGANIZATORISKAIS DARBS

Atskaites sētu

tīja

un

kadru

redzes

periodā Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, pil-

rajonu

komjaunatnes komitejas

apmācībai, komjaunatnes sastāvs.

pirmorganizāciju Organizētāk vēlēšanu

«Padomju

268

Jaunatne», 52.

nr.,

kadru

procentiem komjaunatnes

augstākā

un

vidējā izglītība.

norisinājušās

pirmorganizācijās,

konferences

12. martā

ir

interesantāk

vel-

pirmrindas pie-

uzlabojies komjaunatnes

Pašreiz 57

sekretāru

un

sapulces

komjaunatnes

1958. g.

Nedaudz

apmaiņai.

kvalitatīvais

lielāku vērību

darba

pārskata

pilsētu

un

un

rajonu

[...]. lespiests

pēc

avīzes

teksta

Nr.

39

Rīgas jauno racionalizatoru

No

un

izgudrotāju

konferences aicinājuma republikas jauniešiem celt darba

uzlabot

ražīgumu, un

samazināt

1958. gada,

vēlāk

ne

produkcijas kvalitāti

pašizmaksu par

21.

oktobri

CĪNĪSIMIES PAR TEHNISKO PROGRESU!

Dārgie biedri!

Komjaunieši Mēs, Rīgas

delegāti,

rences

nieku

un

aktīvi

ražošanas

las

apspriestu kvēli

progresu, mums,

darbu

iekšējās

lai

vadīšanu,

uzlabotu

gumu,

rezerves, lai

lai

atklātu

spēkiem

kvalitāti

tehnisko

un

celtu

un

ar

izmantotu

un

pilnveidotu

rīdzi-

gada-

gados

un

izmantotu

kompleksi

visiem

40.

par

vienos

automatizētu

lai

joprojām

produkcijas

cīņā

esat

lai

konfe-

jauno

godu VĻKJS

kas

darbā,

procesus,

rezumētu

par

jūs,

iesaistīties

materiālus,

ražošanas

lai

jaunietes!

un

izgudrotāju

un

uzdevumus

savus

aicinām

ražošanas

un

jaunieši

sapulcējušies,

racionalizācijas

dienai

zētu

komjaunietes,

un

jauno racionalizatoru

mehani-

izejvie-

vienkāršotu ražī-

darba

samazinātu

tās

pašizmaksu. Mēs

ar

nalizatoru miem.

gandarījumu

Četros

dadienai

iesnieguši

vairāk

gaidāmo

ar

darbs

mēnešos konkursā

piedalījušies nekā

ka

atzīmējam,

izgudrotāju

un

vairāk 3100

ekonomisko

Rīgas

par

nekā

ar

racio-

panāku40.

godu

VĻKJS

2000

rīdzinieku.

racionalizācijas

efektu

jauno

vainagojies

apmēram

gaTie

priekšlikumu 10,5

miljonu

rubļu apmērā. Mēs

aicinām

meklēt XXI

XVI

un

jūs, jaunieši

atrast

kongresu kongresu

«Padomju

ar

un

jaunietes, strādāt radoši,

jaunas ražošanas

Latvijas

rezerves,

atzīmēt PSKP

Komunistiskās

partijas jauniem patriotiskiem darbiem [...]. un

Jaunatne», 208.

nr.,

lespiests

pēc

avīzes

teksta

1958. g. 21. oktobri

269

Nr. 40

CX

ĶP

Latvijas

apsveikums 40.

Latvijas komjaunatnei VĻKJS 1958.

Komunistiskās

Latvijas visas

sirds

savu

uzticamo

Latvijas

apsveic

komjaunatni

dedzīgo

un

lielajos

Komiteja

no

biedru,

uzvaru

palīgu

svētkos

rezervi

un

—

Vissavienības

—

Savienības

Jaunatnes

Komunistiskās

Ļeņina

Centrālā

partijas

un

gadadienā

oktobri

jaunāko cīņu

savu

draugu

29.

gada

gadu ju-

40

bilejā. Ar sirdi

un

vētrainajās dzīvē

asinīm

ļeņiniskā

mūsu

Pie

dienās

revolūcijas

Komunistiskā

Vladimirs

ir vienota mūsu

komjaunatne. partija

stāvējusi lielais

un

Iļjičs Ļeņins. Kritušo

nes

uzticība

Ļeņina

partijai

ari

soļojat

jūs

iekalta

komjaunat-

ierindā

Latvijas

—

to

vadonis

pieminekļos

iemūžināta

Vienotā

Ļeņinam.

un

komjaunatni

vadījusi

un

un

šūpuļa

proletariāta

varoņu

miljoniem jaunceltņu pamatos

un

ļeņiniskā partija

komjaunatnes

visu

ar

komjau-

nieši.

Ļeņina

uzdevumā

nevīstošas

slavas

apstaroto cīņu sarkanie

latviešu

ceļu izstaigāja leģendārie

uzvaru

nieki, kuru vidū ir tūkstošiem

darba jauniešu. Atdodot

vības

valsti,

par

jauno

komunistiem, rogs

kas,

proletariāta

kopā

visu

ar

Sivašu

un

nebija

norimušas

najās

naktīs

skanēja

ciematiem,

Komjaunieši,

spalgi

iemina

pārplūdinātās traukties

šahtas,

jauna

dājot

piecgadu un

—

Šajā

darbā

karavīra kas

un

Ļeņina

šineļus,

ugunis,

jaunajās

sajuta

un

Padomju

savas

at-

atjaunot

sestdienas

attieksme

pilsē-

palīdzēja

Komunistiskajās

jaunceltnēs,

vētrai-

partija

jaunām

iedegt elektriskās

zemnieki

ta-

elektrostacijām.

bija sagrautas,

komunistiska

plecu, muskuļoto roku

ar

vai-

partizāņu

Spaskā

bet

rūpnīcām

rūpnīcas,

vilcieniem.

dzima

strādnieki

un

vēl

ugunis, šāvieni,

jau zīmēja plānus

jaunām

nenovilkuši

jaunot fabrikas

tērauda

Ventas.

kauju

jau domāja par nākotni, un

kā

dzī-

kopā

pārkāpa Perekopa vaļņus, cīnījās

un

Vēl

270

tautu

stāvēja pie Petrogradas vārtiem, pārbrida

pie Daugavas, Gaujas

tām

darba

komjaunieši

un

strēl-

likt

pret darbu.

atkal talkās Strā-

kopsaimniecībās,

komjaunatnes

rūdīto

kvēlo sirdi.

Savienībā

savu

plecu

pielika

arī

bijušie latviešu

strēlnieki

sarkanie

Arī Latvijā viem

atstāt

jās

vecākajiem padomju

par

Fricis

atdeva

mēr auga

kus

dzīvo

revolūcijas kuri

un

labākos

savus

kara

paaudze,

dzīves

stipri,

laimīgi

un

ar

—

cīnītāji,

pagrīdes

atdevuši par

gadus

vidū

pirmie komjaunieši

dalībnieki,

dzīvotu

tagad

citi, to-

smeldama spē-

mūsu

šodien

arī

dzīvību

savu

daudzi

un

komjaunatne, daudzi

strādā

pilsoņu

un

Smiltēns

un

nepagura. Vēl

tautā,

pilni

jaunā

Gailis, Eduards

cīnītāju rindas,

darba

spēka

varoņiem, kaut arī

sa-

cīnī-

Kaut

Latvijā.

atjaunošanu

varas

11 Valmieras

bija jāmirst

ar

komjaunieši

komunistiem

im-

Latviju.

nepārtrauca cīņu. Kopā

komjaunatne biedriem

kuriem

cīnītāji,

un

periālistu pārspēka priekšā vajadzēja

to, lai jūs, darbu

savu

celtu komunismu.

Piepildījās partijas darba

tauta

pilnas

1940.

gads, kad

izcīnīja

gadā

trauksmainas

un

komjaunatnes

un

pārtrauca

Sekojot partijas aicinājumam, aizstāvēt nieši

savu

fašistu

zvēram.

aizmugurē,

rūpnīcās,

šahtās

un

komjaunieši burtiem

komjaunatnes vārdi kā

varoņu

vēsturē

Liza

Caikina, Oļegs Koševojs,

rīte

Meļnikaite,

komjauniešu

cīņu

latviešu

slavas

un

strēlnieku

grāmatā.

tādu

komjau-

visur

—

Ar zelta

Matrosovs,

Zoja Kosmodemjanska, visi

Latvijas

divīziju

Vairāk

septiņi

Varoņu

vārdi.

no

Le-

ierak-

vienību

partizāņu

nekā 7000

Mā-

tūkstoši

komjaunieši

un

lai

Tēvijas kara

Aleksandrs

Savienības

Padomju

tīrumos

varonību.

ierakstīti

Sudmalis,

Padomju

—

lappuses

ģendāras stījuši

Imants

cēlās

ienaidnieka

Frontēs,

izcilu

Nikolajs Gastello,

vētra.

pret šauteni,

kolhozu

jaunieši parādīja

un

Liepājas

āmuru

un

kara

padomju tauta

visa

pretī

stātos

varonīgi

virpu

nemiera

nebija pagājis

nelūgtā

Dzimteni.

sociālistisko

pirmie apmainīja

uzvaru,

latviešu

—

sākās

dienas. Taču

darba

dzīvi

plaukstošo

sapnis

viņiem

sa-

ņēmuši valdības apbalvojumus. Frontēs

padomju niem

notika

munistu

priekšzīmei,

iniciatīvu

un

cijā,

tā

arī

Liepājā,

rūpnīcu,

kad

cīņas, kara

mūsu

un

Jelgavā,

kā

kā

Dņepras

Pleskavā,

Daugavpilī Viņi

aktīvi

raktuvju,

šahtu

komjauniešu.

visur

no

Sekojot

pelko-

radošu

parādīja

būvlaukumos,

tā

hidroelektrosta-

Novgorodā, strādāja

Orlā, tā

desmitiem arī

jaunu

dzelzceļu

būvē,

piedalījās un

aicināja

brūces,

ciemus.

Staļingradas

krastmalā,

Ķegumā,

fabriku,

Kā

jau partija

cirstās

komjaunieši

ierosmi.

Daugavas

tūkstošu

sīvas

sadziedēt

gruvešiem pacelt pilsētas

un

Rīgas

vēl

cilvēkus

271

Volgas

Donas

—

hidroelektrostaciju

ir

apgūšanā

Staļingradas

un

Rīgas termoelektrocentrāles celšanā. 36

piedalīšanās

Komjaunatnes zemju

Kuibiševas

kanāla, un

hektāru

miljonu

neskarto

lappuse Ļeņina

neaizmirstama

kom-

jaunatnes vēsturē, komunisma celtniecības vēsturē. Šo jauniešu

vidū

ir

auga veseli

tūkstošiem

ciemati,

dzīvo

Komjaunatnes organizācijas ķīmiskās

rūpniecības

Lauku

trifikāciju.

kartupeļu, dārzeņu ražošanas dienas,

skaidrāk

jo

ēka, arvien spilgtākas nei

Komjaunatne

jam

spēkam,

cēls

mērķis,

darbā. Bet

tā

ir

savai

komjaunatne atrodas

droša

vēl

tikai

vienmēr

gaišākai

no-

nedzirdēno

savas

lielākus

tic

gribai.

un

va-

kopē-

mūsu

Komunisms

grūtā

iet

nākotnei

ir

nopietnā

un

spēj pārvarēt

cīnītāju ierindā,

vēl

ķīla

vēl

partija

komjaunatnei,

sasniedzams

lieliskus

kad

tagad,

un

jaunat-

un

perspektīvas.

septiņgadei, tauta

komunisma

daudzus

bet

panākumus,

zināšanām

jūsu kas

tības, vienmēr un

jaunajai

tic

Partija

darba

uzvaras,

gaida vēl lielākus

roņdarbus.

par

cukurbiešu,

tautai

gados paveikusi

grandioziem pasākumiem,

jaunatnes

linu,

grandiozā

aizraujošākas

jauncelsmes

40

elek-

un

palielināšanu.

vēsturiskas

robežstabus

spraužam tiem

savos

guvusi

par

gāzes

cīnās

organizācijas

iezīmējas

un

apgarotā

paveras

darbus,

dzelzceļu būvi

labības,

par

iz-

jaunieši.

šefību

vadu,

par-naftas

komjaunatnes

lopkopības strauju attīstību,

un

uzņēmušās

tagad

celtniecību,

Stepē

Rīgas, Liepājas,

komjaunieši

domnu, martenkrāšņu,

maģistrāļu,

Jo

komjauniešu. strādā

un

Rēzeknes

Valmieras,

Ventspils,

Latvijas

kur

visas

kopā

grū-

tautu,

ar

komunisma

—

uzvarai.

Komunistiskā

Tāpēc sirdis

ir

devums Un

cik

te

tā būtu

trāle

gar

daudz

iznest

kvēlā

sacensības

jaunu

272

jūsu

jaunās

darbiem.

šahta

rūpnīca gara

bez

jauniešu

krātuvē,

ar

jūs

—

Uz-

pleciem.

vai

dzelzs-

bez

Rīgai

neiztikt

Dau-

ievērošanā

Miljoni

sagaidāt

tikai

komjauniešu

Neiztikt

taupības

Ne

gāzes maģis-

bez

iniciatīvas,

atklāšanā.

kuriem

vai

Doņecas,

neiztikt.

ierosmes

rezervju

pie

saviem

uz

pie Gaujas

tur

rokas!

savas

smagumu

racionalizatoru labās

ražošanas

jauniešu

ogļu

Daugavu,

jauno

pielikt

visu

ķīmiskā rūpnīca pie Kamas,

konstrukciju

gavpilij

aicina

šodien

neaizmirstamiem

un

iespēju

arī

betona

VEF

partija

dižiem

liels [...].

bet

pielikt, Vai

spēkus

un

šo

un

rubļu

kom-

lielo

gads-

nedrīkst

kārtu, kos.

but

pēdējie

Nemitīgi pildot partijas komjaunatnes

mus,

natnes

bet

pilsētas,

lau-

ari

padomju

šanā,

jauniešu

draudzības

audzināšanā

tās

iesaistot mācībās

dzīvei,

tūkstošus.

jārūpējas cenšas

katru

par

ap sevi

apvienot

visu

Tas

garā.

tuvi-

jaunus darba jau-

organizācijām

cilvēku,

jaunu

tautu

pārveidošanā,

arvien

Komjaunatnes

savu

veido-

patriotisma,

mūsu skolu

jāturpina. Jāpalīdz partijai natnes

palielina

pārliecības

padomju

jau-

komunistiskās

ar

internacionālisma

proletāriskā

un

darbu

norādīju-

saista

ciešāk

komunistiskās

jauniešu

dotos

Ļeņina

arvien

uzdevumiem,

praktiskajiem

lomu

lielā

un

organizācijas

audzināšanas

idejiskās

celtniecības

not

vien

ne

[... ]

Dzīvē

jaunatni.

nopietni

vajadzībām, jā-

viņa

jāievieš

jau-

tradīcijas, vēl krāšņākiem jāuzplaukst jaunatnes piln-

nas

gadības

svētkiem,

sekmes, nes

ja

kāzām.

komjauniešu

daudz

raitāk

darba

organizācijas

drošāk

un

stils

tam

Visam

atbilstoši

būs

komjaunat-

mainīsies

Ļeņina

novēlēju-

miem. ir

Komunisms

komjaunatne jas,

stiprina

vārdi:

un

Vēl

esiet

«Cilvēki,

«Visu

kaujinieciskais

solidaritāti,

sirdīs

skan

tieši

spē-

Jūliusa kom-

tādēj

gatavībā, jābūt vērīgai

aicinājums

strādnieku

un

apziņā.

cildenais

savs

proletāriskā

un

mokrātisko zemju

jaunatnes

—

Komjaunatnei

pienākums

—

vienotību

dzīvo

arī

turpmāk

sociālistiskā

organizācijām,

ar

citu

ar

—

padomju

jāaudzina

garā, jānostiprina sakari

jaunatni,

interna-

stiprināt

rindu

šķiras

internacionālisma,

tautu draudzības

un

Un

modri!»

zemju proletārieši, savienojieties!»

jauniešu

pilda

aizsardzības

modrai.

Komunistu cionālo

Cīnoties par mieru,

pāri pasaulei

jaunatnei vienmēr jābūt kaujas politiski

miers.

Dzimtenes

savas

Padomju Armiju.

savu

Fučika

jauncelsme

jā-

jaunatne

patriotisma visu

ar

de-

zemju komunistiskajām

visas

pasaules

progresīvo

jaunatni. Lai

Ļeņina

komjaunatne

vienmēr

varētu

uzdevumus, nepieciešams arvien

no

dēt

Vladimira

lielā

proletariāta

vadoņa

izpildīt

jauna mācīties Iļjiča

savus

un

stu-

Ļeņina

darbus. No nus,

tevis, komjaunatne, tava tauta lieliskus

munisma

latviešu

18

—

400

panākumus,

celtniecībā, darba

jaunatnes

tautas

un

sasniegumus,

slavenā

partija

audzināšanā. dēla

gaida jau-

varoņdarbus

ko-

Neaizmirsti

Imanta

Sudmaļa 273

vēstulē

pēdējā «...

Māci

kuru tik

viņus

izteiktos mīlēt

to

vēlējumus nākotni,

daudz asiņu izliets.»

paaudzei:

nākamajai

kurā

viņi

dzīvos

un

par

Šī nākotne ir tavai

Ļeņina speķu jaunatne manto, Jaunības zemi

Lai

dzīvo varonīgā

Ļeņina jaunām

padomju jaunatne!

komjaunatne, vēsturiskām

uzvarēt nevar!

piecu

uzvarām

slavenu

ordeņu

komunisma

Latvijas

nesēja,

triumfa

Komunistiskas Centrālā

«Padomju

Jaunatne», 213.

1958. g. 28. oktobrī

nr.,

lespiests

pēc

uz

vārdā!

partijas

Komiteja

avīzes

teksta

VI

LATVIJAS PALĪGS

nodaļa

KOMJAUNATNE

—

PARTIJAS

CĪŅĀ PAR SOCIĀLISTISKĀS

SABIEDRĪBAS PILNVEIDOŠANU PAKĀPENISKU PĀREJU

UZ

(1959.—1970. g.)

UN

KOMUNISMU

LATVIJAS

CĪŅĀ

KOMJAUNATNE

PARTIJAS

—

PAR SOCIĀLISTISKĀS

PILNVEIDOŠANU

KOMUNISMU

(1959.—1970.

1959.

jais

gada

XXI

janvāri

(1959. —1965. g.) tas

un

guma

celšanu,

nieku

pieredzes

Lielu

par

tehnikas

bāzes

bas

Komunistiskās

ar

Komunistiskās

cams

tās

ideju īstenotāja

par

darba

Jaunatnes darbu

partijas

palīgs

un

ka

Ko-

sastāvir

rezerve,

tehnikas

un

jaunatne

uzti-

aktīva

gāja pirmajās rin-

cīņā

Latvijas PSR svarīgākajām jaunceltnēm,

iniciatīvu

materiāli

Savienības

pierādīja,

par

darbā

pirmrind-

dzīvē.

Republikas komjaunatne

lījās

tauražī-

Latvijas Ļeņina

dās

par

darba

kas, būdama Vissavienī-

Savienība,

pašaizliedzīgo

savu

visas

sabiedrības

devusi ari

Jaunatnes

Ļeņina

un

progresu

arod-

padomju,

izvērst

cīnīties

komunistiskās

veidošanā

munistiskās

daļa,

Sa-

septiņgadu

izplatīšanu.

ieguldījumu

tehniskās

aicināja

organizācijas

plāna izpildi,

šī

Ārkārtē-

PSKP

pieņemts Padomju attīstības

Partija

plāns.

komjaunatnes

sacensību par

notika

tika

saimniecības

tautas

biedrību

g.)

februāri

un

Kongresā

kongress.

vienības

PĀREJU

PAKĀPENISKU

UN

UZ

PALĪGS

SABIEDRĪBAS

progresu

lauksaimniecības

septiņgades

ražošanā,

tālākā

aktīvi

kāpināšanā,

piecgadu

un

uzņēmās šefību

plānu

pieda-

parādīja

izpildē

pirms

termiņa. Komunistiskās

pieauga

darba

natnes mos

un

brigāžu

vadībā

partijas

komjauniešu un

un

idejiskās

izveidošanā.

šajā

audzināšanas

jauno

darbība,

sabiedriskie

darba

estētiku,

komjaunatnes

par

niskās bākā

jaunrades skates,

pārstāvja

konkursi

nosaukuma

formu

jau-

meklēju-

racionalizatoru

konstruktoru

gudrotāju

ievērojami

dažādu

darba trieciennieku

Komunistiskā

patriotiskā kustība,

periodā

iniciatīva

jauniešu

starmeša par

iegūšanu,

savas

un

biroji,

iz-

cīņa

vienības,

profesijas

komjaunatnes

un

tehlatrie-

277

cienceltnes,

un

darba

ļeņiniskā celt

ievērojami

rezultātā

tika

sardze

strādnieku

jauno

darba

kāpināts

tas

—

viss

ražīgums,

palīdzēja

meistarību,

profesionālo

uzlabojās

pro-

dukcijas kvalitāte, samazinājās zaudējumi brāķa dēļ. Jaunatnes un

darbu

pašaizliedzīgo Padomju valdības plānu

darba kolektīvu

komunistiskā tīstība

republikā.

un

1958.

Jau

Komunistiskās

īstenošanā

trieciennieku

gada

partijas

dzīvē labi raksturo

19.

kustības

novembrī

remonta rūpniecības pārvaldes Rīgas kuģu mehāniskajā cehā izveidojās pirmā komunistiskā

at-

Zivju

rūpnīcas darba bri-

gāde, ko vadīja komunists Jāzeps Luriņš. Gandrīz tajā pašā laikā

Cīņā

Čerņeca

lielāks

nistiskā

vadītā radioceha attieksmi

skaits.

jauniešu

darba kolektīva

komjauniešu rūpnīcā

rūpnīcā,

īstenojot dzīvē attīstības XIII

tempiem

kongress

par

strādāja VEF,

dzelzsbetona

un

CX

septiņgadē,

5.

darba

rūpnīcā. 25.

biroja

tautsaimniecības

PSR

organizācijai

komunistiskā

par

martā)

LĻKJS

izvirzīja

uzdevumu

brigādes

re-

izvērst

—

nosaukuma

jaunatnē komunisma cēlāju rakstura

ieaudzināt

iegūšanu,

4.

gada

konstruk-

—

LKP

kongresa,

Latvijas

uzdevumiem

un

(1960.

publikas komjaunatnes sacensību

XXI

PSKP

lēmumus

plēnumu

komučetriem

bija piešķirts

Maijā to skaits sasniedza 11, bet gada beigās

un

iesaistījās

janvārī

kas

pirmā

brigāde.

elektroinstrumentu

Daugavpils

un

darbu

gada

kolektīviem,

Iļģuciema

vienpadsmit kurām

no

montētāju

pret

1959.

nosaukums

jauniešu

un

remonta

Kuģu

uztvēra

pasākumu

jauniešu brigādes,

un

komunistisku

par

arvien

jauno

komjauniešu

bija Vadima

ciju

VEF

rūpnīcā

labākās

iezīmes.

Komunistiskā

Latvijas

republikas

jaunie 1962.

gadā

60 000 darba

brigāžu

par

pilnveidošanās niecības

gadā

60

loku,

noteiktajā

3217

rindās

turpretī bija

jau

komunistiskā

no

republikā

sastādīja

bija komjaunieši. attieksmi

aptvēra

procesā

skaita

kustībā

iekļāvušies

kolhoznieki,

procentus

trieciennieku

komunistisku

problēmu

katrā

un

brigāžu

un

bija

priekšpulka

izlūku

kuru vairākums

Kustība

sākumā

strādnieki

1964.

un

trieciennieku

gada

nākotnes

jauniešu.

jaunieši,

dzīvē

darba 1959.

PSR

ieguva

situācijā

arvien

jaunas

pret

darbu

plašāku formas,

izvirzītos

savā

tautsaim-

īstenojot

galvenos

uzde-

vumus.

1960. mumu

278

gada

—

A.

beigās Rīgas Popova

pilsētas

radiorūpnīcas,

Ļeņina Rīgas

rajona

uzņē-

lauksaimniecī-

bas

mašīnu

«Sarkanā

tekstils»,

jaunieši sāl