233 13 78MB
Latvian Pages [372] Year 1973
LATVIJAS KOMJAUNATNES VĒSTURE DOKUMENTOS
1917-1970
VISU
ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENOJIETIES!
LATVIJAS PSKP
LATVIJAS
CX
KP
CX
PARTIJAS
VĒSTURES
MARKSISMA-ĻEŅINISMA
ĻEŅINA
KOMUNISTISKAS CENTRĀLA
INSTITOTS
INSTITŪTA
JAUNATNES
—
FILIĀLE
SAVIENĪBAS
KOMITEJA
LATVIJAS KOMJAUNATNES
VĒSTURE DOKUMENTOS 1917—1970
IZDEVNIECĪBA
«LIESMA»
RĪGĀI973
3KJSKL) La
805
Atbildīgais
y
redaktors vēstures zinātņu kandidāts S.
0-1-4-1 08-73
K
M801(ll)-73
Ziemelis
PRIEKŠVĀRDS
Vissavienības nība
ir
palīgs
cams
tās
pulkiem,
Jaunatnes
slavas rami kurā
un
Savienības
saistīta
republikas
uzti-
Latvijas Ļeņina Komunistiskās komjaunatnei
darba
un
tās
ceļš,
pagātnē
šodiena
komjaunieši
gūst
ir
nešķi-
celtniecību,
sabiedrības
komunistiskās
ar
Savie-
partijas
VĻKJS kaujinieciskajiem
no
Latvijas
apmirdzēts cīņu
mūsu
ir
sastāvdaļa,
Savienība.
Komunistiskās
Viens
rezerve.
Jaunatnes
Komunistiskās
Ļeņina
Padomju
arvien
jaunus
un
jaunus panākumus.
Augsti
novērtēdama
savienības Centrālā
50.
vēstulē
Komiteja
mitejai sakarā
ar
Latvijas
Lielās
gadadienu rakstīja:
tāpat kā sturoja
visus
komunistiskā tautu
Sai
Oktobra Pēteris
Stučka,
Fabriciuss,
natne.
Jānis
turpinās
vijas matas
komjaunieši
Latvijai
darba
rak-
tomēr
ķīlu
drošu
pabeigs
un
visas
pasaules
revolucionārajam
Roberts
Rudzutaks,
un
sāka
Eihe
realizēt
godī-
tam,
ka
īstenot
un
Jānis
lielās
re-
1
sanāca
1919.
pastāvēja padomju
vara,
kongress
pirmais tolaik
sociālistiskās
rīkus
uzmācās
jaunatni,
meitenes,
uzvaroši
arī
bija piedalījusies
lesaistījušies
un
kurus
attīstīt
komjaunatnes
izcīnīšanā
un
alkas, cēlsirdība
saskatām
darbus,
un
gada 28. februārī. Latvijā kuras
revolūcijas
Latvijas
principam,
zināšanu
mēs
volūcijas jaunās paaudzes.» Latvijas
puišus
padomju sabiedrības
apstāklī
idejas
Savienības
idejiska pārliecība, uzticība cildenajam
garam, neremdināmas gums.
sociālistiskās
«Sociālistiskās
internacionālisma
draudzībai,
Vis-
darbu,
Jaunatnes
Latvijas ĻKJS Centrālajai Ko-
Oktobra
padomju
mūsu
raksturo
un
komjaunatnes
Komunistiskās
Ļeņina
drīz
bija
spiesti
pret ieročiem,
starptautiskā
revolucionārā
celtniecības
darbā,
apmainīt
jauLat-
grā-
jo jaunajai Padomju
imperiālisma
bruņotie
spēki.
1
Sk. šīs
grāmatas 322. Ipp.
5
Kad
Latvijā
vara
žuāzijas
rokās,
ciālisma
celtniecībā
laiku
uz
sāka
dzīvē
so-
padomju
to
Viņi bija
īstenot
bur-
iesaistījās
celtniecī-
dižos I.
V.
Ļeņins. izvirzīja jaunatnei gadā Krievijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības ko
uzdevumus,
1920.
zemē.
Padomju
komjauniešu vidū, kas bas
nacionālistiskās
nonāca
Latvijas komjauniešu
daļa
111 kongresā Vladimirs Iļjičs teica: «lepriekpaaudzes uzdevums bija gāzt buržuāziju ... Jauna-
Viskrievijas šējās
veicams
jai paaudzei mats
ir
attīrīts,
paaudzei
un
šā
1
uzdevums...»
nikas
pamata, kas
elektrību»
uz
zemkopību,
gan
2
nāšanas,
gan
I.
Ļeņins visu
balstās
norādīja
uz
mūsdienu
uz
jaunatni
uz
ir ne-
zemi, reorganizēt,
rūpniecību
Viņš aicināja
.
ir
kas
Pa-
...
priekšā
Jūsu
sabiedrība.
V.
pieciešamību «saimnieciski atjaunot atjaunot
uzdevums
sarežģītāks
pamata jaunajai, komunistiskajai
komunistiskā
jāceļ
celtniecības
daudz
uz
modernās
zinātni,
mācīties,
teh-
tehniku, zi-
apgūt
komunisma
nepieciešams priekšnoteikums
uzcelšanai. kas
Komjaunieši, dībā
divdesmitajos
stākļos
nerimtīgi
padomju sekoja Viņi
sociālisma
lai
darīja,
1940. tika
gadā,
listisko
Ļeņina Lielā
tautu
Viņi
Komjaunieši,
1
6
250.
Ipp.
un
gan
strādāja
V. I. Ļeņins. Raksti,
ar
Padomju
varēja
revolūcija,
Padomju Sociā-
sastāvā.
PSRS
1940.
frontē,
Savienības
sastāvdaļu.
piedalījās
savu
pašaizliedzīgo
okupētajā
31.
un
sēj., 250.
251.
Ipp.
darbu
citu
pret
Padomju
partizāņu
padomju aizmugurē,
ar
cīņās
aizstāvēdami gan
gada
par Vissavienības
Latvijas jaunieši kopā meitām
stā-
risināšanas
sociālistiskā
pagrīdē ienaidnieka
ar
uzvarām.
jaunatni
jauna
no
Latvijas
iebrucējiem,
cīnījās
kas
uzvaru
Turpat,
un
Jaunatnes
laikā
dēliem
antifašistiskajā
tuvināt
vara
uzņēma
fašistiskajiem
Dzimteni.
2
Latvijā uzvarēja
kara
par
uzmanību
darba
uzdevumu
Latvijas komjaunatne kļuva
Tēvijas
padomju vācu
celtniecības
Komunistiskās
kundzību, lielu
sasniegumiem
un
va-
ap-
Savienībā.
padomju
Republiku
18. oktobrī
un
kad
atjaunota
ar un
partijas vadībā
sociālistiskās
pie
buržuāzijas Latvijā,
izaugsmei
gaitu
Republiku
Latvijas jaunatne ties
partijas
gados nelegālos
iepazīstinātu Latvijas
celtniecības
Sociālistisko
pret
cīnījās
jaunatnes
padomju
daudz
trīsdesmitajos
atjaunošanu
varas
Komunistiskās
Latvijas un
vienībās
Latvijā.
palīdzēja rūpniecībā
lauksaimniecībā.
un
nāvē,
Daudzi
Pēckara
gados Latvijas
tautsaimniecības
Padomju
Latvijā.
kas
nājumu. Komjaunieši
natne ir
vadībā
Partijas
iet komunisma
un
izglītības straujāku
atsaucās visiem
dedzīgi
aicinājumiem.
un
pilnveidošanu
viņi
neatlaidīgi Komjau-
sociālistiskās
par
pakāpenisku
un
kāpi-
PSKP lēmu-
rindās.
cēlāju pirmajās
partijas aktīvs palīgs cīņā
biedrības
lauksaim-
sekmēja rūpniecības,
tautas
un
daudziem
iniciatori
bija
darbu
uzcelšanā
sociālisma
un
Komjaunieši
celtniecības
niecības,
gājuši
varoņa
lielu
veica
komjaunatne
atjaunošanā
vērtīgiem pasākumiem,
miem
krita
komjaunieši
viņu piemiņa mūžam dzīvos tautā.
un
sa-
komu-
pāreju
uz
PSKP
Centrālās
nismu.
PSKP
XXIV
Komitejas arvien
tijas
kongresa
rezolūcijā
referātu
pārskata
lielāku lomu
teikts:
nozīmi
un
par
apstākļos
«Pašreizējos
iegūst komjaunatne kā par-
tuvākais palīgs jaunās un paaudzes audzijaunās sabiedrības celšanā. Komjaunatnes cen-
rezerve
nāšanā
un
trālais
uzdevums
audzināt
ir
organizētības
disciplinētības
un
vidū
jaunatnes
sociālistiskās
priekšrocības, panākt, sabiedrības
godam dos
Sās
cēlājs.» savu
kas
gaitā toti
LĻKJS
jumi
darbības
jas komjaunatnes daudzi
dokumenti
jaunatnes kārt
tās
laikposmā
un
darbu. doti
kas
paveikto
iepazīstināt lasītājus komjaunatnes
hronoloģiskā
LĻKJS
darba
secībā
ievie-
CX plēnumu kolektīvu
komjauniešu
centrālajos
ma-
aicinā-
orgānos
materiāli, kas raksturo Latvi-
levērojot krājuma nelielo apjomu, saīsināti.
dod darbu
kongresa
un
daļu
ar
dokumentiem,
celtniecības
un
kongresu
un
citi
turpmākajam
XXIV
un
īstenošanā.
uzdevuma
Tā,
dokumentiem
kongresu vietas,
norādījumus
PSKP
LKP
informācija
šā
Grāmatā
pārskati,
vēstules,
un
ievietotā
propagandēt
sasniegumus
jaunietis būtu aktīvs jaunās
varonīgo cīņu
to.
Latvijas komjaunatnes
teriāli,
1
ir
Latvijas
atspoguļo
un
augstas
šaubu, ka Latvijas komjaunatne
Nav
grāmatas uzdevums
radušies
iekārtas
lai katrs
ieguldījumu
svarīgākajiem
no
1
aktīvi
garā,
ide-
komunistiskā
jaunatni
jiskuma, padomju patriotisma, internacionālisma,
piemēram, publicētas
kopsavilkumu un
pašus
par
materiāli.
«Liesma»,
R.,
kom-
galvenoattiecīgajā
galvenos,
darbam. Vietas,
no
kurās
vadošos izdarīti
1971, 231.
Ipp.
7
apzīmētas
saīsinājumi, Zem
[...]. kura
ļās,
dokuments
nes
vēstures
II
daļa, «Liesma»,
kas
1965), kā
R.,
dots personu
ņemti
institūta
rādītājs
1961;
dokumentiem,
LĻKJS
glabājas LKP CX Partijas vēstures
arhīvā. Pielikumā
dati
daļa, LVI, R.,
(I
arī
komjaunat-
dotie
apskatos
laik-
attiecīgā
par
no
noda-
sešās
Latvijas
un
apcerējumiem»
avots,
attiecīgais sakārtoti
apskats
apstākļiem
periodā. Sājos
šai
darbību
īss
ievada
vēsturiskajiem
«LKP
no
norādīts
Dokumenti
ņemts.
kurām katru
no
posma
daudzpunktiem kvadrātiekavās
ar
dokumentiem
Partijas
dokumentu
un
sa-
raksts. Grāmata
distiem,
domāta
kas
visiem, darbu
arī
Latvijas
nodaļu
sektora 111
vēstures
vēstures
vadītājs
nodaļu
zikantiks
—
O.
Spoģe,
institūta un
kas
Latvijas Valsts
aspirante
V.
mijas
Vēstures
nieks
J.
kumentu institūta T.
VI
institūta
Druviņš.
CX lektoru
Dz.
atlasē
nodaļu
Dz.
piedalījusies
Partijas
arhīva
vecākā
S.
I.
lietās
nodaļu
V
Ziemelis,
CX Partijas
—
CX
akadē-
Zinātņu
J.
un
līdzstrād-
LĻKJS
Druviņš.
Do-
vēstures
Partijas
zinātniskā
zi-
P. Stuč-
sagatavojuši
Bušs
Mu-
vec.
katedras
vēstures
zinātniskais
LKP
Rainesa vēstures
institūta
LPSR
rādītāju
vadītājs
arhīva
PSKP —
vecākais
Personu
grupas
G.
LKP
vēstures
Paeglīte,
Heniņš, vēstures
Partijas
—
vietnieks
universitātes
Elstiņa,
A.
PSKP
kandidāts
nodaļu
CX Partijas
nātniskā līdzstrādniece
nodaļu
institūta
zinātņu IV
uz-
dokumentos»
zinātņu kandidāte
direktora
LKP
gados
—
institūta
Rīgas Politehniskā
—
docente
vēstures
I
un
atvieglos
apcerējumus.
«Latvijas komjaunatnes vēsture
CX Partijas vēstures
LKP
un
Tā
tuvākajos
vēstures
nodaļas sagatavojuši:
atsevišķas katedras
palīdzēs
komjaunatnes
propagan-
klausītājiem
vēsturi.
LĻKJS
par
vēsturniekiem,
Grāmatas
tīkla
politmācību
interesējas
rakstīt
II
komjaunatnes darbiniekiem,
komjaunatnes
līdzstrādniece
Supe. Grāmatas
jas
apspriešana
ĻKJS CX sekretārs
vēstures
institūta
ekonomisko
un
A.
direktora
zinātņu
rediģēšana Plaude
vietnieks
kandidāts V.
LKP tūts
un
CX —
nisma
piedalījies LKP
CX
Latvi-
Partijas
zinātniskajā
darbā
Karaļuns.
Partijas
PSKP CX institūta
ĻKJS
vēstures
insti-
Marksisma-ļeņi-
filiāle
un
Centrālā
Latvijas
Komiteja
I
LATVIJAS
nodaļa
KOMJAUNATNES
UN
IZVEIDOŠANĀS
DARBĪBAS SĀKUMS
(1917.—1919. g.)
LATVIJAS
KOMJAUNATNES DARBĪBAS
UN
(1917.—1919. 1917. tāri
Februāra
gada
policejisko
plašus
tautas
darbam
režīmu
slāņus.
jaunatni
ar
glītot
sagatavot
un
riskai
Ļeņina
arī
tāpēc,
boļševiku
ka
ka
Jo
lai
to,
uz
organizāciju
izplatījās
zemnieku 1917.
sākās
sevi
vestu
labiem
sociālismu
rosināta
rūpniecības
visā
28.
martā
nolēma,
Latvijas
ka
centros
Latvijas
1
Petrogradā,
(Sverdlovskā) pie
un
sevis
arī
tās
ar
kura
jaunatni
tieši
«vislabāk
pie sevis saistīt». uzturēdama
apstākļos,
ciešas
bija norūdījusi
revolucionārās
vidus
dibināma
savienība
pieredzējušus
cīņas
to,
pieredzi,
saites
pada-
izaudzi-
propagandistus
un
cī-
organizatorus.
1917.
okupējis 1
pagrīdes
bagātāku no
un
Sociāldemokrātija,
jaunatni
nājusi
priekšu.»
strādnieku
Latvijas Sociāldemokrātijas Rīgas
Jaunatnes
Sociāldemokrātijas,
spēs revolucionarizēt
ņas
pilnīgi pat-
uz
saistīdama
Krievijā,
ne
bet
sociālistiem,
vadīta,
un
un
oportūnisti,
nebūdama
par
jāaizstāv
patstāvība
baidās
atbal-
izpildīdama
tā
jaunatni.
gada
komiteja
rījusi
iz-
sabied-
un
«noteikti
partijai
Maskavā, Harkovā, Tulā, Jekaterinburgā
ar
Jaunat-
līdzekļiem
tieksmi,
jaunatne,
izveidot
ne
kustība
jaunatnes
iespējamajiem
patstāvības
būtības.
sagatavoties
pie
partijas
audzināt,
politiskai
organizatoriskā
šīs
no
nevarēs
KSDS(b)P
plaši
kā
veids,
rosīgai
organizēšanās
norādījumu,
pēc lietas
stāvīga, ne
jaunatni
savienības
jaunatnes tikai
apstākļi
jaunus uzdevumus.
vislabākais
visiem
ar
jaunatnes
I.
V.
darbībai
darbībai.
KSDS(b)P stīja
Legālie
mili-
carisma
sagrāva
pamodināja politiskai
izvirzīja
bija
organizācijas
nes
g.)
revolūcija un
IZVEIDOŠANĀS
SĀKUMS
V. I.
gada
jūnijā
Latvijas
imperiālistiskās Ļeņins. Raksti,
23.
teritorijas
daļā,
Vācijas karaspēks,
sēj.,
148.
ko
nebija
darbojās
jau
Ipp.
11
14
Latvijas
ciņi tūti
Sociāldemokrātijas
LSD V
ņēma
kongress,
pul-
jauniešu. Savienības
sta-
ko
vienību
politisku
un
atzinīgi
uz-
Jaunatnes savienībai
nodrošināja
autonomiju
organizatorisku
Jaunatnes savienības
darbības programma,
praktiskās
un
darba
tūkstoti
apmēram
ar
ar
par-
tiju. Dažos
par
jaunatnes
mēnešos
skaitliski,
pieauga
spēku
ievērojamu
visā
organizācijas
organizatoriski
nostiprinājās
Oktobra
Lielās
Krievijā kļuva
un
sociālistiskās
revo-
lūcijas dienās. 1917.
Latvijā kustību
gāzās
viļņi.
Pirmais
1918.
gada
tija
padomju
1917.
gāja
iespieda
gaidīja
norūdīja
to,
nodevības
literatūru,
rindas
sakarnieki,
padomju
no
ar
apsar-
de-
gāja
ieročiem.
Vi-
Pagrīdes
varu.
Jaunatnes
LSD
savienību, kas
meņševikiem,
Jaunatnes
gada oktobrī Latvijas pirmajiem
no
dītājiem
Jānis
Latvijas
pagrīdes
I
tās
attīrīja
viens
pārstāvēja
KKJS
par
Komunistiskās
1918.
dedzīgām
cīņa
izkristalizēja
biedriem
partijas
vērsās
jau-
kongresam,
gāja
ceļus.
Krievijas gresā
okupanti
zemnieku
un
nelegālo
darbojās kā
kurām
bruņota
apstākļi
smagie
izplatīja
un
par
apstākļos.
pirmajam
līdzās
jaunieši
—
par-
cīņu
turpināja
terora
savienības
sapulces,
partijas
jaunatne
strādnieku
Krievijas savas
monstrācijās, pret ņus
darba
revolucionārie
pagrīdē
lavīnu
karaspēka
Latviju. Proletariāta
pārējo
asiņainā okupantu
gatavojās
Latvijas
Vācijas
gada augustā okupēja Rīgu, otrais
uzticamā
varu
Padomju
Kad nieši
pret proletariāta revolucionāro
ķeizariskās
februārī visu
tai
un
1918. g.
un
divi
Krūze.
cīņu
ovācijām.
kongresā
Viņa
tās
Latvijas
pārstāvēja
I
vācu
no
delegāti Leja
un
uzņēma
un
va-
okupētās
evakuējušos
Ansis
kon-
jaunatni
organizētājiem
sveicienu
dalībniekiem
No
Savienības
revolucionāro
ar
jaunatni Vladimirs
Lazdovskis.
Latvijas revolucionārā jaunatne aktīvi organizētajā ras
izcīnīšanā
grupas kiem
bruņotās
piedalījās
un
1919.
1919.
sacelšanās
gada
ielu
3.
janvārī.
cīņās Rīgā
ieslēdzās
sagatavošanā
Jaunatnes
pret vācu
uzva-
kaujas
policijas spē-
bēgošās okupantu armijas daļām. gada
nājās padomju
janvārī, vara,
kad
gandrīz
Latvijas
visā
Latvijā
Komunistiskā
nāja legālos apstākļos atjaunot patstāvīgus
12
partijas
un
nodibi-
partija darba
rosi-
jaunat-
veidot
pulciņus,
nes
pilsētu, apriņķu
republikas
un
orga-
nizāciju. darba
Revolucionārie
partijas
organizācijām
bojušies pagrīdē
Savā
sastāvdaļu.
nomu
28.
februārī
1.
un
citādi kā
Komunistiskās
vijas
viņi
partijas
varu,
kas
savu
auto-
gada
1919.
notika
Lat-
izvēlējās
vienprātīgi
ar
dar-
nespēja
partijas organizācijas
kongresā,
martā,
kopā
ģimenes locekļi bija
izcīnījuši padomju
un
savienību iedomāties
kas
pulciņi,
jaunatnes
kā vienas
Darba
Jaunatnes Savienības
Darba
Jaunatnes Savienības
vārdu.
Padomju biedru
jaunās
un
laikā
LKP trīs
sasniedza
sociālisma
iesaistījās vijā
varas
skaits
tūkstošus.
pamatu
padomju
aktīvi
Komjaunieši
celtniecībā
Lat-
Padomju
aizstāvēšanā
republikas
pret
kontrrevolūcijas bruņoto pārspēku. Uz gresu 23.
nākamo
Latvijas
novembrī, kad
nomākusi kā
Darba
LKP
varu
LKP
ļas
nebija Darba
varējuši
par
iestāties
iekšējās visā viešu
kara
cijas
LKP
gada Tā
kā
konstituējās
Padomju
par
da-
Latvijas
lēmumiem par
cīņā
bija
Vidzemē.
okupētās Latvijas
Jaunatnes
Darba
Latvijas Komunistiskās
starptautiskajā
nacionālē 1920.
nolēma
svarīgiem
uzdevumiem
turpmākajiem
konference saukt
Līdzās
un
sanāksme
ierasties,
kon-
1919.
kontrrevolūcija
Rīgā
ienaidnieka
Jaunatnes Savienības
konference.
niešu
vadītā
Kurzemē, no
Savienības
delegāti pulcējās
imperiālistu
padomju
komjauniešu delegāti
daļas
Jaunatnes
komjaunatnes
komjau-
padomju
varu
Savienību
no-
Jaunatnes Savienību
Komunistiskās
Jaunatnes
un
Inter-
(KJI).
gada
janvārī
reakcijas
Latvijas sarkano
frontēs, pagrīdē
ārējās
teritorijā. strēlnieku
Latvijā un
kontrrevolūcijas noslāpēja
piepalīdzību Daļa
Latvijas
rindās
komjauniešu
turpināja
palikušie atjaunoja
Komunistiskās
cīņu pret buržuāzijas režīmu.
pārspēks
padomju
partijas
kaujas savas
ar
varu
lat-
pilsoņ-
organizā-
vadībā
uzsāka
Nr.
DJS
LĶP
žurnālā «Jaunais
ievietotais
Komunārs»
raksts
Jaunatnes savienībai darboties
nepieciešamību
par
1
Komunistiskās
vadībā
partijas
1919. gadā
JAUNATNES SAVIENĪBA UN KOMUNISTISKĀ PARTIJA
1917.
Kad nāties
darba
jām,
darba
cieši
arī
zem
tījusies tisko
neitrālu
savas
tā
Šādā
laukā.
pa
vēl
daļai
—
nistiskās
partijas
mēģinādami tad
izmantotu
bija,
rums
tagad
palika
savienības
biedru
laiku
Darba
partijai.
—
14
līdz
nolēma
izvēlēties
galīgi
nav
atstāt kaut
«noska-
ceļu poli-
īsto
izvēlēties
uzskats
atmests
sīkpilsoniskās darīja
piekritēji,
bezpar-
—
tad
jaunatnei bija
dažādās
biedru
Ilgais
1
labā. Vairākus
jaunatnē
to
jau gandrīz Viņu
beidzot
Savienību,
masa
pie-
zināmā
oportūapzinīgi,
paša
no
gada rudenī
savienību
beigu beigās parādījis
par
izteikdams
un
vienu
ar
vai-
auga
simvisu
sanākušais
Komunistiskās
to, ka visa
sa-
Komļunistiskajai]
neapzinīgas —
Jaunatne
sākuma
skaits
piekritēju 1918.
daždažā-
Nospiedošais
piekrīt Kriev[ijas]
meklēšanas
bojševikiem. Red.
mēnešus
aģitāciju.
savu
revolucionāra.
pārdēvēt
Jaunatnes
vienības
1
lieliniekiem.
augumā,
kongress
laiks
savā
darba
arī
patizēja
tā
lai
pieslieties. Tāds
tai
viņu
un
par
domāja
jaunatni par idejisku klejotāju, lai izdevīgā brīdī viņas nestingrību un neno-
un
das partijas veda kā
vis-
padarīt
vajadzīgā
teiktību
dibi-
parti-
ar
ļaujot viņai
nolūkoties,
varētu
daļā partijas biedru. Otri,
uzskatīt
principu,
cīņā,
ceļā tad
partiju, pie kuras
un
šo
lielajā
līdzdalības
novērojusi»
un
cīņu
to īsto mita
kā
principu
saistīties
—
organizācijas
aizstāvēdami
tejiskām. Vieni, jaunatni
ieturēt
jaunatnes
it
sāka
Krievijā
jaunatnes organizācijas, viņu ierosinātāji
centās
garām
sākumā
gadā revolūcijas
darba
klejošanas
jaunatne pēc
ir
būtības
savas
blakus
revolucionāra,
revolucionārai
īsti
tamdēļ
viņa
niecības
kura
apzinīgākai daļai, volūcijas rindās. Šāds pats
iet
kā
slēdziens
iet
grib
arī
blakus
strādniecībai,
strād-
šīs
priekšcīnītāja
re-
jātaisa,
mums
no-
vērojot jaunatnes kustību Vakareiropas valstīs. Kā Vācijā, kur jaunatnes kustību
spartakietis natnes
organizācijas
militārisma
mijā
vadīja visdedzīgākais revolucionārs,
Lībknehts
—
!
kā
tā
aģitāciju,
karā
un
veda
vai
oficiāli
ātrākas
cīņas
jāiet
pa
audze,
kurai bet
kiem,
ideju
lemts
uz
strādniecības
klausoties
politiskās
viņai
teka.
līdzi
vecākai,
tes,
to
viņas viņas
bija
revolucionārai tām. Tomēr vēl
sludina brīvai
partijas tās
kjiem cām Ja
peldēt.
jau
X-
mums
jaunatnes
sīkpilsonība
gādā
visa
to
par
partija
utt.
lai
ka
pat
—
to
atrod
pats
tiem,
jaunatnei jātā
viņi
darbā.
savai
sauc
Bez-
jaunatnei.
bezmugurkaulļnie-
valsts
Proletariātam
gaitā
Ja cil-
visiem
arī
darba
sludināt
bija vācu proletariāta dibinātājs. Red.
ar
tamdēļ
iemetot
viņu, viņš
jāatbild
tādiem
savā
partijas,
nostādāms.
organizēšanas
var
partijas sai-
tās
nevarēja būt pa ceļam
kapitālistiskā
literatūru
Lībknehts
ka
partijas «aizbildniecības»
no
norūdītai
paaudze Vakareiropas val-
Ja
nav
vaļā,
palaižot
ne
līdzteku
jaunā
neiemācīsim
mēs
revolu-
oportūnistiskas,
pravietiskas mācības,
komunistiskā
1
bija
jaunatnei
Tā
bet
jau cīņās
tamdēļ,
jautājums tā
izaudzināšanu
skolām,
«Spartaka
un
palīdzību
mugurkaula Par
darba
vispār
ūdenī
kā
līdzekļus, būtot
saistītas,
neprot peldēt,
visdziļākā
kuri
darīja
tai
bieži centās atkratīt tieši
pa-
mantinie-
noraugoties,
strādājot,
tad
viņai
klejot
jaunā
sava
propagandu,
līdzi
parti-
apzinās,
labā
karoga
nosāņus
jaunatnes savienības
vēks
viņām
jālaiž
ceļa, jānorāda
Ne
atturības
cīnoties,
arī
stīs
ar
So-
pieslē-
ar
to
ar
nav
cīņas
par
pareiza
līdz
viņai
izaudzināta par spēcīgu cīnītāju.
ka
līdz
un
un
ir
komunistiskās
un
tika
kurām
valstīs
izvešanas
tad
ceļu,
revolucionāru
ejot apzinīgo paaudzei,
pareizs,
dumbrājiem
būt
tā
jāved
cionārās
ir
sekmīgākas
un
uzsākto
sīkpilsonisko
pa
ka
pārliecināta,
ir
jas norādītais cīņas ceļš
stingri
anti-
[...].
Ja strādniecība
ka
jau-
visplašāko
neoficiāli
jušās kreisajām sociālistiskajām partijām gājušas cīņā
Šveicē, kur
Skandināvijas
arī
savienības
jaunatnes
Itālijā
,
pasaules
caur
šī
nodarīs
savām
ve-
ideja
neder.
kļūdas,
darba
revolucionāras
organizācijas
savienība»
15
līdz
jaunatne
strādniecību
visu
ar
mācīsies
no
ar
vērtējot uzsāktā taisni
Lūk,
kā
tiju
jaunatnei jābūt tā
idejiski,
tāda
pat
viņas
kur
nepieciešami,
priekšskolu, vidus
ar
par
savas
tiktu
darba
vērību,
cīņas organizāciju,
tā
vie-
partijas
jārūpē-
darba
jau-
Partijai,
jaunatnei gan
piegriezīs
jau-
kļūs par partijas
kura
nākamām
par-
pulciņiem
partijas.
tad, ja partija
visrūpīgāko
un
mūsu
ar
puses
sniegta
no
jāpalīdz augošai
stingrākos cīnītājus
saistītai
komunistiskās no
ka
sakām,
Jaunatnes
darbā
organizēšanas
savienībai
mēs
organiski
partijai
gan materiāli. Tikai
idejiski, natnes
Arī
viņas
nepareizību [...].
praktiski.
pretimnākšana
natnei tas
arī
sadarbība
organizācijām.
lai
jas,
vai
viedokļa izejot,
šī
jāuztur visciešākā tējām
kļūdām, analizējot
ceļa pareizību
no
strādniecības
šīm
revolucionāro
ejošo
partiju kopā
iz
audzinās
sava
cīņām.
Rūķītis
«Jaunais Komunārs», 1919.
1.12.
g.,
nr.,
lespiests
10.—11.
žurnāla
2
Jaunatnes Savienības I kongress:
ziņojumi, rezolūcijas 1919.
gada
teksta
Ipp.
Nr.
LĶP Darba
pēc
1
28.
un
apsveikumi,
vēlēšanu rezultāti
februārī
un
1. marta
Apsveikumi No Latvijas sveic
Sociāldemokrātijas Centrālās Komitejas
ziņo
un
b.
Stučka.
natne,
kura
darbā.
Organizēdamās
sociālisma
Latvijas nības]
I
ar
jaunības
mācības,
momentā.
Vācijas
dedzību
savos
stājas
pulciņos
jaunatne iet ceļu
Komunistiskās
kongress
Apsveicama
sanāk
partijas
uz
Darba
ārkārtīgi
strādnieki,
un
tā
darba
aktīvā
pašu
1
interesantā
Osvalds Dzenis, LKP Darba Rūķītis Komitejas loceklis, žurnāla «Jaunais —
vietnieks. Red.
16
un
sociālismu.
uz
un
to,
rindās vairs neatrodas kreisās sociāldemokrātijas
Centrālās
cīņā
piesavinādamās
Jaunatnes
neskatoties
ap-
jau-
Jaunatnes Komunārs»
[Saviesvarīgā
ka un
viņu darba
Savienības redaktora
apmēri pieaug
ras
galva ka
Angliju
notiek
pats ties
katru
ar
Loid[s]-Džordžs
pār b.
turpina
Anglijas
nobraukt
beidz runu,
darba
vilnis.
uzstājās
kongresu
un
par
Biedrs
jaunatnes organizēšanu.
apsveikdams
Tas
atminē-
mums
kurš savā laikā tik noteikti
Lībknehtu,
ku-
tamdēļ,
Parīzi
uz
liek
Šis kongress
cīņu,
imperiālistu
streiku
neredzēts
vēl
zemēs.
sociāldemokrātiskās Stučka
dienu.
nespēj
veļas
citās
tomēr
Lībknehts,
b.
vadonis
jaunatnes
novēlēdams
tam labas sekmes. LSD
vārdā
Rīgas komitejas Visu
(Viktors).
tiņš
kamēr
nīgā darba jaunatne sākusi iet ceļu cieši
gājusi
iestādi
tai
ceļā.
Visus
Cīņā ejot
ar
Bet
upurus.
cietu
un
natne vumu
šos
šai
veikšanas.
Rīgas
1
un
attīstības
tos
gai-
apzinīgi. jaunatne ir nesusi lielus norūdīto
dažādu
pie
jaunatne
žurnālu
stājusies
arī
gribēja
pie
pati
pārliecināta,
ka
audzinātājam,
sastādīt
redakcijas kolēģiju
jauuzde-
atbildīgu
rediģēt
būdama
komiteja,
pārliecību
darbībai,
padomju
no
2
partijas
jaunatnes priekšstāvja.
No Malienas b. J. Krūze.
veikt
pēdējai
jābūt tiešam noteiktam jaunatnes
nolēma žurnāla
biedriem
Šo
ir
vadošo
organizāciju
guvusi
darba
Rīgas
izdošanas.
bet
jaunatne, žurnālam
vietu
apzi-
viņa
jaunatne veikusi
Atjaunojoties
redzamu
ieņēma
Kras-
Rīgas
sociālismu,
revolūcijas
darba
jaunatne
cīņā
enerģiju.
nostājas
rokā,
vien
palīdzējusi
un
uzdevumus
ieročiem
žurnāla
sava
kas
šķēršļus,
s.-d.
Rīgas
Rīgas komiteju
—
kolosālos
kopā
ar
uz
b.
apsveic
kongresu
laiku,
Organizācijas
komitejas kongresu
Šinī momentā, kad
tik Latvijas
ne
apsveic un
Krie-
vijas, bet visas pasaules proletariāts ir uzsācis pēdējo cīņu
dēļ
tiek izrauti
riālistu
vienā
darba
vērība.
rokā
vara
šana par
konference,
jāņem kuros
jaunākiem
līdzdalība.
Pārliecībā, delegātus
sūtīt
otru
jāceļ
jaunu
jāpiegriež
partija
impe-
pārejot
roku
padomēm,
darba
ka
rokās,
nolēma
pie
organizēt
varēs
2-400
ar
katru
uzun
cīņas
vislielākā
piegriezīs
darba
pienācīgu vērību. Malienas 25. feb-
atzīstot,
partijas
pienākumu
ņus,
caur
komunistu
jaunatnes organizēšanai ruāra
proletariātam
spējīgu biedru audzināšanai
Jācer, ka tagad
atsitot
spēki, kad,
jātur šķēps,
strādnieku
jāstiprina
pašam
un
rindām
cīnītāju
no
ziedoši
jauni,
uzbrukumus
brukumā,
un
kad
atsvabināšanas,
savas
dienu
sevis
partijas ka no
uz
katra
jaunatnes organizēlikt
s.-d.
biedriem
nākošo
visiem
rajoniem
jaunatnes
pulci-
jāņem
aktīvāka
kongresu
Maliena
pagasta,
b.
Krūze
apsveic 17
darboties
novēlēdams
kongresu,
tam
komunistiskā
īsti
garā.
[No] Lfatviešu] strēlnieku pulku kom[itejas] Organizācijas]
komitejas lielo
veiktu
b.
apsveic
kongresu
cīņu
Zemnieks.
strādniekiem
sociālismu,
par
niecēm
jābūt bruņotiem. Cīņas pirmajās latvju strēlnieki, kuru starpā atrodas
stāv
rindās arī
Lai
strād-
un
Latvijā
darba
jau-
Pirmo
Lat-
natne. Str.
pulku
vijas b.
Org.
augt lielai
partiju,
jaunatnei,
Jaunatnes
ejot lai
apzinīgai,
un
apsveicot
Darba
Partijas
novēl
[Zemnieks]
vārdā
komitejas
Komunistu
kopā spētu
kongresu, komunistu
ar
veikt
dižos
uz-
devumus.
No «Iskolastrela» kur
cīnās
darba
jaunatne, pēdējā Šis
spējas. natnes
kongress
nizētā veidā
spētu
kopā
ar
pierādījusi
darbu
un
ari
darba
darba
Latvijas lai
Frontē,
c.
biedriem
cīņas
savas
nepieciešams,
veikt lielo
Zek k
vecākiem
kā
apsveicams
Tas
apvienotājs.
apsveic b.
kongresu
komunismu
par
jaunatne
jau-
orga-
cīņu.
un
Ziņojumi No
b.
sāka
plaši tāja,
ne
šamies
apzinīga starp
jaunatnes
mazinieciskais sara,
natnes
darbību,
kopā
un
cīnījās, Par
Rīgas
jāatzīmē, kura
1 —
—
18
saitēm
sacelšanās,
ka
lielāko
partijas
ar
tika
jau
pacelšanai
meņševistisknis. mcņševiku. Red.
Red.
gada
bet
kad
Rīgas
sekciju
un
apbruņošagrupā, kur
diktatūra.
apriņķa
noteiktas
cie-
bija
attīstīt
paspējusi
stājās kaujas
jau-
mazi-
saistījās
Brīdī,
proletariāta
pava-
posms,
pēdējo legālās darbības
zināmas un
darbojo-
novirzieni:
nepiedalījās
jaunatne,
biedriem
sasaukta
divi
1918.
partiju.
cīnī-
okupācijas pir-
enerģiju ķērās pie
nenostiprinājās
organizācijas
noteikta
darbības
daļa
komi-
jaunatne
nelegāli
jaunatnes konferencē,
ar
nosprauda
darbības
2
ar
kamēr
un
No
aktīvās
apzinīgākā
un
jāorganizē
Vācu
valdīja
lielinieciskais.
jaunatnē
sasauktajā
sekciju
darītāja.
darba
nebija
vēl
organizācijām
un
kad
Rīgā palikušām
organizatoriskām
Rīgā
nās
1
sākās
aktīvākā
2
nieku
darba
Organizācijas
gadā,
tā tomēr
organizēties,
arī
kad
1917.
Rācene.
majā periodā
šām
Rīgas
Jaun[atnes] Sav[ienības]
tejas ziņo
posmu
konference,
līnijas
noorganizēšanai.
vietējās Konfe-
nolemts
rence
potu vienīgi
Krēsla
Bļjedre] I
rajona
vēl
līdz
ziņo
120
pulciņā
120 biedru.
kurš
pieņemt algotu propagandistu,
apkal-
jaunatnes organizācijas. par
b., «Vairogā»
—
77
«Ausmā»
b.,
laikam
paspējuši reģistrēt
nav
—
jo pulciņi
Rīgas komitejai bijis grūti darboties,
šim
sastāvu.
Rīgas organizācijas
sastāvu
savu
utt.
Rīgas
komiteja
zēšanai.
Krūze
Bļiedrs] II
ziņo 1
kongresā
ķērās
izstrādāti
tāda
luši
Lindiņš
žurnāla
«Darba
bandas.
slepkavu
Caur
Jaunatne»,
Krieviju,
darbību
un
kur
jau vajadzēja braukt
likvidēšanu.
kā
apakšrajoni
pa
izklīda
CX
turpināt. Kad
papildina Krūzes
CX
par
pārgājuši
vācu
CX locekļi,
atbildīgi padomju
un
uz
jau-
partijas
iebruka
Latvijā
Tie
CX
pulciņus, pacē-
tā'arī
Pulciņi pie
lobei-
Latviju.
uz
ziņojumu.
palikuši Latvijā, apbraukājot
jautājumu un
[Sa-
anketa.
drukāt.
starpā
savā
iespēja radās,
kuri
locekļi,
Jaunatnes
pilsētām. Pēdējais apstāklis neatļāva
cekļiem tikties
B[iedrs]
dar-
uzsaukumu
Izlaida
un
aizbraukt
bija spiesti
dažādām
muši
Darba
daļai būdami partijas biedri
darbinieki,
dzot
un
noorgani-
sekciju
CX darbību. CX pēc kon-
darba.
statūti
nodeva
numuru
imperiālistu laupītāju
pa
LSD
par
iegādāts papīrs priekš
pirmo
lielākai
sekciju laiku,
sevišķu.
izvēlētās
pie
steidzīgi
Tika
CX tika kura
uzrādīt neko
nevar
vienības] gresa
soļus
levērojot neilgo pastāvēšanas
bība vēl
natnei.
visus
spērusi
partijas
nolē-
legālām
šūniņām. Cēsu tobrī.
valde
pulciņa tijas
nebija,
nav
levērojot jaunu
ievērojot sekciju darbība
1
—
83
Latvijas
mierā),
Darbība,
drudžaino nav
bijusi
komjaunatnes
lēma
Cēsu
trūkstot
par
stāvoklis
darba
gada
apmācības
visai
laika
organizācijas
pul-
Darbību
divi
(1917.
(27.-28.)
ziņā,
Cēsu
spožs.
notika
kongresi
14.—15.
jaunatnes
gantikuši
partijas organizācispēku. Legālajā laik-
kara
ne
Savienības
1918.
kļuva
apkārtnē
pienācīgā augstumā.
organizēšanās
Jaunatnes un
darbību
par-
daudzās
šūniņu
noorganizēšana laikā
ok-
okupantiem,
vācu
partijas
jo trūcis teorētisku
jūnijā Rīgā
kuri
ka
pulciņu
biedri. Kases
Sociāldemokrātijas (17.—18.)
to,
Okupācijas
pulciņi. rosīga,
metā,
ciņā
lenākot
gada
1917.
noorganizēts
sekcijās.
bija spiesta pulciņu pievienot nelegālai
neiespējama.
organizēti jām,
veikta
šūniņai.
vietās drīz
«Kvēle»
pulciņš Darbība
Latvijas
gada
4.—5.
februārī Val-
veidošanas
jau-
tājumiem. Red.
19
tas
kavē dāt
aktīvākie biedri
apstāklis, ka pulciņa
partijā
bieži
padomēs, kamdēļ
un
strā-
spiesti
veikt
nespēj
pulciņa
uzdevumus.
biedru
tās
Valmieras
darbība ir
1917.
maijā
darbojās līdzi partijā. Atjaunojoties Padomju
Latvijā, ciņa
ziņo b. Anšmidts. Pulciņš nogadā. Okupācijas laikā liela daļa
pulciņa
No Valmieras dibināts 12.
referātu
Sekciju
ļoti rosīga.
uzdevumu
savu
atjaunojis
pulciņš
līdzi
darbojas
pastāv,
darbojas
Sevišķi plaši
augstumos.
Pulciņā
sekcija.
kuras
bet,
maz,
varai
darbību. Pul-
legālo
partijas
priekš-
stāvis.
Valmieras
rajonā
1) Valmieras pagasta ķenu
10 b.
—
35
—
Matīšu
b., 3)
pulciņa ziņo
attīsta
rosīgu
sabiedriskiem
Dramatiskā
solūts
No
trūkums
skaits
ļoti
Tā kā
jisks.
darbības
cijas sāk
nebija
grafēts
un
žurnāls.
plesties
galda.
Pētersons. tik
biedri
Pulciņa skaitā,
b. Ver dzied,
j ovki
—
jūlijā
Sasauktas
Biedru
—
darīt
un
no
un
sākuma
sakarus
pulciņš
vairākas
vakari. skaits
pulciņa
paspēts
7.
gadā uzņēmis
referātu
«Beverina»
ziņo b. Riekstiņš.
nekādas,
Burtnieku
n s.
biedrfības]
nupat noorganizējies
skaits
No Veselauskas
20
darbībai lasāmā
ar
—
ziņo
Pulciņš
bijis
masu
Drīzumā
no-
bezparteSekciju
partiju.
nīkuļoja.
pulciņš bijis likvidēts. Pašlaik
attīstīties.
vakari.
teātri. Ab-
ar
dalību,
gada
1917.
izrīkojumi
b.
ziņo
politiskiem
par
jautājumu
arī
kuras
sabiedrisko
jāsijā. Daļa biedru neņem aktīvu
pulciņa
1917.
laiku
Jaun-
kuplā
pulciņš
Biedru
Jau
divi
pulciņa
Pieteikušies
pulciņa ziņo
No Raunas dibināts
sekcijas,
lekcijas
trūkst
nodibināts likvidētās
maz.
b., 2) Viļ-
slikts.
No Burtnieku
vietā.
60.
5
darbīga
biedru vakaru
neļauj
pulciņa
stāvoklis
pulciņš
Sevišķi
Bijuši
bibliotēkas,
—
bijis nopietni
kases
61
Pulciņš nodibināts
Lācis.
darbību.
tematiem.
Trūkst
Limbažu
biedru
—
pagasts, 2)
117. Pastāv
sekcija sarīkojusi
līdzekļu
plašumā.
b.
—
Sarīkotas vairākas
zinātņu sekcija. un
Burtnieku
1)
janvārī. Biedru skaits
visas
Pāles
16 b.
—
stadijā:
Valmieras
b., 3)
10
—
1)
3) Ķieģeļu.
un
No Lubānas 21.
ka
b., 2) Rencēnu
Jaundibinātie:
Organizēšanas burtnieku
pastāv sekojoši pulciņi:
62
ar
okupā-
Pa
darbība
sekcijās
sapulces, iznākšot
bijuši hekto-
40. b.
Ceriņš.
Pulciņš
no-
dibinājies
atpakaļ.
nesen
Līdzekļu pulciņā
daudz.
riem
no
veicinātāji, Tukuma
No
dibināts žurnālu 1.
das
Mežmuižas
No
46,
—
arī koris.
No
6
pulciņa
Darbība
nāts
1917.
cijas
varas
b.
ziņo
No
14.
Griķis.
b.
ziņo
maijā
zāti
ar
krievu
kādu
izrādījusies ciju
jaunatnes
Pastāv
latv.
Pulciņš līdz
likvidēts,
darba
mazinieciska.
nodibi-
vācu
okupā-
daži
un
biedri
10 biedri.
pulciņa 1917.
no
b.
ziņo
Ģirgen-
gada. Sekcijā
jaunatnes
Izbīdīti
organizāciju,
organizatori te
Darbība
visai
iztir-
vienu laiku
jautājumi. Strādājuši
noorganizēšanai.
skaits
Nau-
biedru
Pulciņa
kandidātu.
Ozols.
tam
Pulciņš darbojas jau
politiski-ekonomiski
kopā
20
darbojies
un
ienākšanai. Pēc
Rīgas
grupās:
gadiem.
80.
—
apm.
un
pārgājuši partijā. Pulciņā tagad
sone.
divās
15—20
no
—
no-
izdot
diezgan vāja.
pulciņa
gada
Pulciņš
Nolemts
krišanas.
bied-
no
biedri. 1
Krūmiņš.
b.
Biedru skaits
veicinātāji
Rencēnu
apmierinoša.
40. Puse
partijas
nav
varas
gadiem, 2.
līdzekļi vajadzīgi.
skaits
—
Pulciņa biedri sadalījušies
12—15
no
skaits
visi
ziņo
pulciņa
«Darbs».
grupa
kuriem
okupācijas
pēc
darbība
Sekcijas
Biedru
bet
tā
dažādu sek-
plaša.
Biedru
35.
—
REZOLOCIJAS
Rezolūcija Pirmais
sakara
Latvijas
Komunistu
kongress, noklausoties ka
darba
radītiem
apstākļiem
partijas
radusies
riem.
šūniņām,
iespēja
1
Vēlāk
jau
Latvijā
kongresu,
Darbība
kongresā ka
kās partijas
biedri. Red.
par
vācu
diktatūru.
drīzā
sasaukt kurš
apvieno nav
politisko
biedriem
Daudzas
salejoties
tomēr,
pēc
14
LKP Darba
būt
ar
būt
ir at-
Darba
812 bied-
• pietiekoši
teorētisku
Jaunatnes var
varas
Partijas
pulciņus
apstākļu,
veicinātājiem
pēdējam,
Padomju
varējusi
or-
kopā
palīdzēdamas
darbu,
Pateicoties
Komunistu
laikā
okupācijas
mērā cietusi.
turpinājušas
pieņemtie
tūti atzina,
konstatē:
no
laikā
Jaunatnes
Darba
Partijas
Palikušās
pulciņos
ārkārtējo
sekmīga
zināmā
proletariāta
jaunošanas Jaunatnes
ir
iznīcinātas.
nostiprināt
ziņojumiem
ziņojumus,
jaunatnes kustība
ganizācijas ar
ar
Savienības
tikai
un
sta-
Komunistis-
21
spēku trūkuma dēļ. Ari partijas organizā-
organizatorisku cijas
darba
vērību
piegriezušas
mērā
pietiekošā
nav
kustībai.
jaunatnes
levērojot to, kongress
aizrāda
pulciņiem
partijas
un
va-
došām iestādēm, ka
jāpiegriež
1)
2)
kā
propagandu
mutiski,
Rezolūcija
pulciņu teorētisko darbību,
savu
trestu
Šai
nolūkā
dažādus
apsola
laikā
pašā otras
tos
labumus
saviem
karaļi
dala
nodrošināt
pret
savas
valstu
armijas
tanī no
un,
piespiež virzīt
un
sociālistisko
pret
puses,
un
sacelšanos
pamudina
un
vienas
no
strādniekiem
strādnieku
izmocīto
virza
buržujisko
citām
imperiālistiskās valstis,
apspiež
puses,
mazo
banku
un
mēģina
un
vispasaules proletariātu.
un
2.
attīstot
2
momentu
tagadējo
laupījumus
uzvaru
dar-
tā rakstiski.
Franču-anglu-amerikāņu
1. savu
un
par
1
arējai
laukā;
tā saimnieciskā
nostādīt
jācenšas
vērība
sevišķa
priekšu
uz
politiskā,
bībai kā
Krieviju
Padomju Republikām.
3. Pasaules
imperiālistiskais
karš
izvērties
karā
šķiru
pasaules apmēros. Sociālistiskās
4.
iet
tavība
šķiru
valstis
karā
ņēmumiem Krievijas
priekšu
uz
palīdz
un
proletāriešiem risko
5.
Ukrainas,
krīzi
noorganizējas
armiju
plašākos streikos, Sakarā
manto
jumu kaut
22
valstu
sīko
ar
(Somijas,
(Vācijas) vai
sīku
1
Domāta
2
Referātu
lielvalstu
daļu
darbība šai
Proletā-
aizmugure
gan pa-
naudas
ārpus
Darba
lēni
sabrūk. Im-
pārdzīvo
apstāšanās),
bet
asu
jo
strādnieki visur ceļas arvien un
pat
bruņotās
imperiālistiskās valstu
imperiālistiskā
un
Lietuvas
un
demobilizācija.
Skandināvijas,
buržujisko
paturēt
iz-
virzās
diktatūru.
aizmugure
demonstrācijās
to
ga-
maz
sekmīgi
armijas
metalurģijas un
Ar
uzlabojas.
saimnieciskā
trūkums,
(darba
košo
un
imperiālistisko
sevišķi sabrūk šķiru miers, 6.
politiskā
un
imperiālistiem steidzīgi jāizved
periālistisko
proletariāta
Baltkrievijas
nostiprināt proletārisko
tomēr
Turpretī
Visur
un
noteiktāka.
arvien
proletāriskās armijas
armiju saimnieciskā
mazām,
nostiprinās,
kļūst
un
Polijas)
tieksmes karā
nolasīja
P.
Stučka.
iz-
sabrū-
laupī-
laupījuma
līdzekļiem
Jaunatnes Savienības.
jautājumā kongresā
un
iegūt
iegūtā
tehniskiem
cīņās.
valdības
Red. Red.
at-
balsta
gadījumā
vajadzības
un
iebrukt
sociālistiskajā
7. Par
draudiem
ar
galveno virzienu uzbrukumam Krievijai
tautiskajam proletariātam imperiālistiskā satiksmes
izvēlējusies
virzienu
labvēlīgāko
Latvijas
piekrīt
karā
jāaizstāv uz
9. ka
ziemeļrietumus
Krievijas
Šī uzbrukuma atsišanā viena
atkal
ceļš
sevis
politiskā ziņā priekš
un
—
starp-
un
pasaule pašlaik vis-
un
pa
rietumus.
daļai 8.
tas
piespiež
Krievijā.
sociālistisko šī
Latvijai
proletariātu 10.
Bet
Latvijas
un
ir
viņas proletariāts lielāks
vijas,
kādēļ
ir
cīņa
noteiktu
īpaši
ienīst
sevišķi
izturēt
vieglāk
vecāks
nedraud
jo
tie
tādēļ,
vēl
sevišķi
redz
so-
Latvijas
Padomju Republiku.
arī
cīņu tādēļ,
šo
pēc dzimšanas,
pēc
vietējo
ar
jo
piekrīt
kādēļ
attīstītāks
ari
un
veicas,
loma
dzīvē,
Latvijai
šķiru
jāaizstāv
un
Krieviju.
grūtā
izvedēju
lielajā
kuram
dzimtene
proletariātā imperiālisti
mūsu
ciālisma
sociālistiskā
sava
lomām
atbildīgākām
no
proletariātam,
briesmas
kultūras
līmeņa
buržuāziju
tam
uzskatos
no
ka
daudz
samērā nekā
Krie-
daudz
labāk
nepastāvīgiem
sīkpilsonības slāņiem. 11.
Un
šī
jo sevišķi
drosme
munistiskā
ties
To
ievērojot,
Jaunatnes 1.
darbu
uz
starptautisko
uz
saules ar
patlaban
taisās
Ko-
sengaidītā pāriet
patlaban
Komunistiskās
pirmais
vārdu
no
sapulcējo-
Soc.
dalību
imperiālisma Federatīvo
Darba
Partijas
kongress
ņemt
izturīgi
buržuāzijas
Krievijas
Padomju Republikai, mums
propagandu,
Latvijas
un
no
konferenci.
[Savienības]
Bezbailīgi
kad
brīdī,
Internacionāle
propagandas
Latvijas
mums,
tanī
cieša
nolemj cīņā
pret
spēkiem
:
vispa-
roku
rokā
Padomju Republiku
un
pārējām Padomju Republikām. 2.
Sūtīt
lūciju, 3.
to
apsveicienus
vairāk
vai kā
Griezties
mazāk
zemju
sekmīgi
proletariātam,
iesācis
Vācijas, Austrijas, Ungārijas, ar
uzsaukumu
proletariāta,
kas
ciālistiskajā
revolūcijā,
Komunistiskā
vēl
pie neitrālo
maz
vai
Internacionāle
un
nemaz
stāties
jo
iz
kas
sociālistisko
jau
revo-
Anglijas
v.
c.
pārējo valstu
nepiedalās
drīzāk
vārdiem
rindās,
so-
lai
pārvērstos
darbos. 4.
Sūtīt
apsveicienu
nacionālei kā
tiskās
Jaunatnes
daļai
no
Lielās
Komunistiskajai Vispasaules
Inter-
Komunis-
Internacionāles.
23
Rezolūcija LKP
1.
Jaunatnes Savienības
Darba
komunisma
1) 2)
biedrus partijai; sagatavot pārliecinātus
3)
sagatavot
apzinīgus
apvienot
ekonomiskai
šķiras
ir
uzdevums
idejas darba jaunatnē;
izplatīt
un
1
jautājuma
organizācijas
garīgai
un
cīnītājus
strādnieku
atsvabināšanai
ko-
un
munisma izcīnīšanai. 2.
Darba
LKP
Savienība
Jaunatnes
organizējas pulcirajoniem. Darba Jaunatnes
pie partijas organizācijas
ņos
pulciņos par 20
ieiet
obligatoriski
biedri,
partijas
visi
jaunāki
Rajonu pulciņi, līdzīgi partijas rajoniem, apvie-
g.
nojas apriņķa organizācijā. 3.
Darba
būt
var
atzīst
Jaunatnes
visi
darba
pulciņos
partijas mērķus veicinātājiem
munistu
Partijas biedri;
nebauda
nekādas
14 g. 4.
14—20
no
g.,
kuri
pulciņos
var
būt tikai
Par
biedriem
par
balsstiesības,
var
Ko-
Latvijas
kuri
interesentiem,
būt
jaunieši
12
no
—
vecuma.
DJ
LKP
nības
pulciņu
Kongress lēmumu
tijas
pilntiesīgiem biedriem
padodas viņas rīkojumiem.
un
biedriem
par
vecumā
jaunieši
CX
un
izvēlētā
Kongresa
darbību
saskaņo
robežās
rīkojumu
CX.
apvieno Savie-
un
Savienības
Konference.
un
Savienības
darbību
vada
CX sastāv
par-
Savienības bied-
7
no
riem. 5.
Jaunus
biedru
zāk par 6
partijas 6.
biedrus
ieteikšanu; mēn.
pulciņus
ar
izvēl biedru
citās
Savienības
Pulciņi
jas
1
24
un
iestādēs
savu
sekcijas,
šai
ma-
pielaižami
ar
piekrišanu.
un
Savienības
vietējā
partijas organizācijas organizācijas
pulciņu
ne
var
Orgavietējo
apstiprina
DJS
Izpildu Komitejas,
ku-
tikt
ievēlēti
biedri, kuri
un
dar-
mazāk par 6 mēnešiem.
uzdevumu kuras
kuras kontrolē
Referātu
ne
sapulces. Pulciņu Izp[ildu] K[omitejās]
bojušies Savienībā
dažādas
divu
uz
partijas Centrālo Komiteju.
Pulciņu darbību vada
7.
8.
ar
Jaunas Savienības
CX saziņā
ras
apstiprina
saziņā
sapulcēs
sastāvējušiem
Izņēmumi
ziņu
organizācijas
nizācijas Komiteja
komiteju.
jābūt
ilgi organizācijā.
vietējās
Jaunus
pieņem
pulciņi
ieteicējiem
sekmīgākai
pārzina
pulciņu
veikšanai
Izpildu
dibina
Komite-
partijas vietējās iestādes.
jautājuma kongresā
nolasīja
K.
Krastiņš.
Red.
9.
Dēļ darbības saskaņošanas
pulciņi
sūta
iestādēm 10.
Partijas
vietējo
pulciņi piedalās rajoni.
Uz
Lai
veiktu
darba
revolūcijas natnes
propagandas
un
strādniecības
audzināšanas
un
pat
kongress.
un
1
pienācīgi
nizēšanas
šādas
pēc
konferences
aģitācijas
vēlēšanās
[nejkā partijas
normu
kongresu
un
Savienības
DJ
Rezolūcija jautājumā
augstāku
konferencēm
LKP
konferenču
organizāciju
divkārt
uz
vēlē LKP
normas
partijas organizācijas
uz
otrādi.
un
—
partijas organizācijām
ar
priekšstāvjus
savus
biedru
jaunas
jaunatnes
orga-
masu
darbus, lai pievilktu pie aktīva
Savienībai rakstiskās
Darba
LKP
masas,
laukā
aģitācijas
Jau-
jāveic seko-
joši uzdevumi: a)
1.
darba
Jārūpējas
ratūras
iestādēm
LKP
b) tejai
natnes
c)
jadzībām tas
lai
jārūpējas,
Lai
Darba
aģitācijas
Jaunatnes iz
izaudzinātu
biniekus,
lai
darba
rakstisko
presē,
pašas
aģitāciju
un
3.
ņemt
aģitācijas
Visiem dzīvu
aprakstus 4.
LKP
DJS
dalību
par
Komiteju;
žurnāla
ievedot
redakcijas
Referātu
šai
partijas noteiktā
redakcija kolēģijā kuru
aģitācijas
jāuzliek
visciešāko
uz
vienības priekšstāvi, Mutiskās
prasības.
propagandu
dar-
attīstītu
biedri,
pirmā
un
kopā
izvēl
LKP
pienākumu iesniedzot
padomju
un
jāsastāda
arī
par
laukā,
aģitācijas
līdzdalību
Lai visu šo darbu veiktu
jāstrādā
1
biedriem
rakstiskās
savu
DJS
va-
propagandas kolēģijās.
un
LKP
die-
apmierinā-
literāriskus
intensīvi, jāpievelk pie šī darba visi spējīgie kārtā
masu
tekošās
jaunatnes
jauziņā;
sevišķi
tiktu
un
organizāciju
kurā
vests
un
jaunatnes
darbs
Komi-
kulturālā
un
no
iestādēm;
žurnāls,
jautājumi
periodiskā ari
izdošanu
Centrālai
jaunatnes
politiskā
partijas
utt.
izglītības
varas
Savienības
darbs
izplatīšanu
piemērota satura lite-
grāmatu
darba
tiktu vests
piemērots
LKP
2.
par
organizatoriskie
audzināšanas
laikrakstos,
nas
Jaunatnes
periodisks
tiktu noskaidroti
arī
Padomju
un
Darba
jāizdod
kā
brošūru,
populāru
—
partijas
literatūras
partijas
par
masās,
jaunatnes
stingrā LKP
ar no
Darba
Savienības
darbā.
virzienā, Centrālo
partijas
CX,
Jaunatnes Sa-
CX.
laukā:
jautājumā
kongresa
nolasīja
O.
Dzenis
(Rūķītis).
Red.
25
1.
Jāsarīko
a)
darba
jaunatnes
jas mītiņi, lekcijas, referāti, kā
politiskiem b)
kulturāliem
un
jārūpējas
veseli
aģitācicikli
lekciju
par
jautājumiem; Sa-
partijas kursu organizēšanu, kuros
par
biedri
vienības
sapulces,
masu
arī
tikt
varētu
sagatavoti
apzinīgam
partijas
darbam; c)
lai vispārizglītojošās skolas un kursi, kā padomju iestāžu organizējamie speciālie kursi
jārūpējas,
dažādu
arī
būtu
darba jaunatnei. spējīgākiem biedriem
pieejami visplašākos apmēros
2.
Jāorganizē
vietām
uz
pagandistu kolēģijas. aģitācijas
mus
saites,
3.
Lai
darba
biedrus,
dalība
Aģitācijas
un
Jaun[atnes]
jāuztur
nostiprinātu Komitejai
algoti
un
propa-
DJS
audzinātu
un
priekš
partijas
biedriem
organizāciju
jāņem
partijas klubos.
masās
ir
pie
aģitācijas
un
Sav[ienībai]
organizāciju
vest katras
veikt iespējams tikai kādēļ katra biedra pie-
darbu
dzīvas līdzdalības,
uzdevums
strādniecības Viscauri
vietām
propagandas
un
pie visu biedru
LKP
Savienībā
ievestu
jaunus
nākums
lai
ziņā,
pro-
pieprasīju-
organizatoru kadri.
un
visdzīvākā
uz
tekošos
Centrālai
DJS
LKP
organizācijām
gandistu
apmierinātu
propagandas
un
organizatoriskās lielākām
Lai
no
visplašāko
darbu
aģitācijas
iespējas.
propagandas jāuztur
darbā
visciešākā
LKP
Darba
sadarbība
ar
iestādēm.
Vēlēšanas
kongress izvēl Kadiķi,
Krēslu, LKP
lis,
DJ
8
—
Ausekli,
bb.
Krastiņš,
kongresu
Krūze,
jau-
Lindiņu, Rācen[i],
Anšmidtu
Centrālā Komitejā
Kadiķis,
VI
Partijas
delegātus
Pētersonu,
Savienības
Dzenis,
cenļe],
un
Ķipīti.
ievēlēti bb. Ausek-
Lindiņš, Mika, Rā-
Vintēns.
«Jaunais
1.12.
Komunistiskās
Latvijas
Uz
natnes
nr.,
Komunārs», 36.-45.
Ipp.
1919.
g.,
lespiests
pēc
žurnāla
teksta
Nr.
LĶP
CĶ norādījumi
3
DJS
LĶP
par
darba organizēšanu
1
1919. gada 30. septembri
VISĀM
LKP
UN
Ņemot
vērā
visai
KOMITEJĀM
SAVIENĪBĀM
darba
pastāvošo
attīstīto partijas
vāji
ORGANIZĀCIJAS
JAUNATNES
DARBA
un
jaunatnes
kultūras
organizāciju darbu
izglītības
un
vājo Jaunatnes Savienības organizāciju
attīstību
un
pa-
gastos, LKP Centrālā Komiteja nolemj: Darba
Atjaunot
Jaunatnes Savienības
Latvijas Komunistiskās
ar
partijas
darbību
kongresa
VI
saskaņā apstipri-
nātajiem statūtiem, kādā nolūkā: 1)
Tiek
šanai
nodibināts
LKP
Jaunatnes Savienības
ietilpst 2) a) bību
bb.
Dzenis,
Komitejas
birojs, kurā
Zeimalis;
un
Bednoti»
statūtiem
š.
un
2.
g.
nolikumu
Padomju
LKP
lai
Latvijas
ievēlētu
par
CX
kultūras
Organizācijas
sakariem:
pie
birojs
Darba
LKP
darbu;
atbildīgajiem
un
biroja
orgaJau-
palīdzēt
darbā.
Jaunatnes Savienības
CX Rēzeknē,
Savie-
Brīvības
OrganiGrīn-
ielā,
namā.
«Vlastj Bednoti», 1919. g. 30.
92.
Dokuments
Vidzemē, vienotas un
pieņemts
kad
«Vlastj
pēc
karadarbības
organizācijas
biedru
Ķomiteja
lespiests pēc
nr.,
septembri
Tulkots
binieki
jau-
Savienības
Centrālā
ka
avīzē
darba
Jaunatnes vadītu
un
uzdots, cik viņu spēki atļauj,
natnes Savienības
Adrese
un
Darba
organizācijas komitejām
nizatoriem tiek
un
to dar-
vadīt
oktobrī
savienībām,
konferenci,
zācijas
un
publicējamo
turpmāko organizatorisko
1
vadī-
Darba
atbildīgs
jaunatnes savienības
tās
ar
sasaukt
nības
berga
Savienības
priekšā
pagaidu Organizācijas
Zvejnieks
dibināt darba
saskaņā
natnes
3)
Jaunatnes
Organizācijas birojam uzdod
«Vlastj b)
Darba
Centrālās
krievu
valodas
imperiālistu iebrukuma Kurzemē, Rīgā apstākļos Darba Jaunatnes Savienības
darbība
grupas aktīvi
no
avīzes
Bednoti» teksta.
bija
atslābuši,
piedalījās padomju
jo tās varas
vadošie
dar-
aizstāvēšanā.
Red.
27
Nr.
LĶP
CX
nolikums
Pagaidu
Savienības 1919.
4
gada
Jaunatnes
oktobri
2.
NOLIKUMS PAR LATVIJAS
PAGAIDU
Darba
par LKP
organizācijām
KOMUNISTISKĀS
PARTIJAS DARBA JAUNATNES SAVIENĪBĀM
1.
nodibinātu
Lai
cībā
vienotību
darbā
partijas
un
attiecības
pareizas savstarpējās domju
Sociālistiskās
Darba
Jaunatnes Savienības
tisko
šādu
partiju,
vidū
jaunatnes
starp pašreiz Latvijas teritorijā
Republikas
organizācijām
organizāciju
pamatā
un
Pa-
pastāvošajām un
Komunis-
jāpieņem Latvijas Savienības
sta-
Darba Jaunatnes Savienība atzīst Komunistiskās
par-
Komunistiskās
tijas programmu
Jaunatnes
Darba
partijas
partijas VI kongress.
tūti, ko apstiprinājis 2.
celtnie-
organizatoriskajā
proletāriskās
tai ir
taktiku,
un
savi
1
statūti,
tā
un
dar-
bojas partijas kontrolē. 3.
LKP
idejisku 4.
LKP
5.
Tais
Darba
pamatā
liekot
vietējās
iniciatoru
vienības 6.
20
gadu
Jaunatnes
visādu
vecumam
tās
šūniņas
un
statūtus.
veido
Lai
DJS
nav, LKP
Savienību, biedrus
atsevišķus
nākamās Darba
vie-
organizācijas,
noorganizētu
izvirza
organizācijas
grupu, kas
dibina
ieskai-
Savienībā.
vietās, kur jaunatnes organizāciju
organizācijas
LKP
līdz
biedriem,
obligāti jāiestājas
tējās
organizācijām
materiālu atbalstu.
Visiem
tot,
sniedz DJS
organizācijas
un
Jaunatnes
vai Sa-
pamatkodolu.
DJS
organizācijai
visnotaļ jāatbalsta
partijas
orga-
nizācijas. 7.
DJS
vietējās
tieši pakļauta LKP CX, bet darbojas LKP vietējo komiteju kon-
Centrālā Komiteja
organizācijas
trolē. 8.
nību
Uz ar
vietām
partija
savstarpējas
Piezīme.
1
28
kas
skar
LKP VI kongress
[Darba] Jaunatnes
Savie-
pārstāvniecības palīdzību.
[Darba
partijas organizācijā jautājumus,
kontrole
ir
Jaunatnes]
[Darba]
notika
Savienības
lēmēja balsstiesības,
pārstāvim
kad
apspriež
Jaunatnes Savienību.
1919. g.
marta. Red.
9.
LKP
DJS
10. DJS
jas
organizācijas
vietējās
dibināt
var
frakcijas
pie
organizācijām.
kuru
frakcijas,
statūtu
Komunistiskās
virzīt
visu
un
visus
lēmumus
savus
orgāniem,
tām
un
parti-
organizācijas
Jaunatnes] Sa-
garā, darbojas [Darba
ietvaros
Savienības
kopējiem
caur
ir
uzdevums
darbu komunistiskā
vienības
nodibinātās
organizācijās
pieņem tiesības
nav
likvidēt organizāciju. 11.
Visas
zācijām
un
šķiršanai 12.
partijas
Katra
binieku 13.
LKP DJS
aktīvi
apriņķa komiteja kur
piedalās
Visi
vienu
iz-
instancēm.
augstākajām
izvirza
atbildīgu
strādnieku
pastāv
koncentrē
[Darba]
klubu
nodotas
dar-
Jaunatnes Savienībā.
organizācijas
darbu.
tiek
Savienību
Savienības
un
rajonos,
vietējām partijas organi-
starp
Jaunatnes
darbam Darba
klubi,
glītības
domstarpības [Darba]
sekcijās
tajos
Jaunatnes un
un
zemnieku
kultūras
un
veido
iz-
biedri
Savienības
jaunatnes
sekciju
pie klubiem. 14.
Pagaidām visas DJS organizācijas
natnes DJS
kam
birojs,
pakļautas
visas DJS
apvieno CX Jauorganizācijas līdz
CX vēlēšanām.
15.
Visus
līdzekļus
ganizācijām
vai
CX
DJS
saņem
Jaunatnes
caur
vietējām
biroju saskaņā
LKP
or-
pēdējā
ar
lēmumiem.
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā
«Vlastj Bednoti»,
93.
lespiests pēc
nr.,
1919. g. 2. oktobri
«Vlastj
avīzes
Bednoti» teksta. Tulkots
Nr.
LKP Rēzeknes
Komiteja
no
krievu
valodas
5
apriņķa konferences
rezolūcija
Darba
par
Jaunatnes Savienību 1919. gada
4.
oktobrī
REZOLOCIJA PAR DARBA JAUNATNES SAVIENĪBU
levērojot cijā ir
to
darba
svarīgo
jaunatnes
lomu, kada komunistiskajā savienībām,
konference
revolū-
atzīst,
ka
29
partijai
aktīvi
jo
darba
jāpiedalās
savienību
jaunatnes
organizēšanā. Darba
1)
attiecību
Jaunatnes Savienības
partijas savstarpējo
un
KP
pamatā jāliek Latvijas
CX
pagaidu
instruk-
cijas.l Uz
2)
darba
jaunatnes savienībām, tāpat
pirmām kārtām plaši Lai
3)
varētu
jāpaver
būtu
[partijai]
vadīt
idejiski
darba
kā
jaunatnes
jaunāki
par
uz
partiju,
jaunatnei. sakari
iespējas ciešāki
pēc
darba
biedriem, kas
partijas
ceļš
un
21
gadu
2 ,
tā
visiem
savienības,
obligāti jā-
iestājas Darba Jaunatnes Savienībā. Visām partijas
4)
natnes biedru
Partijas
šūniņas
vietām
uz
un
jāizrauga
iniciatoru grupa.
—
Protokola
Jau-
šūniņām obligāti jādibina Darba
Savienības
oriģināls, LKP CX
lespiests
pēc
grāmatas
teksta.
vēstures institūta
partijas arhīvs (LKP CX PVI 31.
PA), 2.
tiskā
1. apr., 36. I,
f.,
5 lapa;
—
Latvijas Komunis1918.
partija
gadā.
Dokumenti
LVI, 1958, 419.
un
1919.
materiāli,
un
420.
un
Ipp.
Nr.
Izraksts
no
LĶP II
Viļānu apriņķa organizācijas
konferences protokola
1919.
VI.
gada 15.—17.
(no jaunatnes organizācijas).
piedalās bb. Purens,
batēm tiek
decembrī
PAR JAUNATNES ORGANIZĒŠANU
Referē b. A. Kalējs
Debatēs
6
Hermans,
Berģis, pēc
de-
pieņemta sekojoša rezolūcija:
«levērojot to, ka Krievijas sociālistiskā revolūcija ir darījusi lielu iespaidu ne tikai uz Krievijas darba jaunatni, bet
šajā
gadījumā t.
organizācijām,
1
Domāts
darba 2
nāki
30
«Pagaidu
jaunatnes
Lielākajā par 20
arī
i.,
uz
visas
nolikums
savienībām». Sk.
dajā
gadiem.
dokumentu šī Red.
vispasaules
jaunatni
organizācijas
par
Latvijas
Komunistiskās
dokumentu Nr.
prasība
un
sašķeļas,
4.
izvirzīta
viņas no
ku-
partijas
Red. biedriem,
kas
jau-
rām aiziet
ceļu inteliģentā
savu
sociālnodevēju darba
visās
jaunatne
proletāriskās
un
buržu[āz]iskā [daļa]
partiju
mazinieku
un
valstīs
iespaida,
piedalās 111
šķiras daja pie
—
zem
turpretī
apvienojas
un
kā
Inter-
Komunistiskās
Musu nacionāles, ņemdama visās sacelšanās dzīvu dalību.
cības
jaunatnes
ieskatiem.
ras
apspiesta
apmierināma
ar
iespaidu.
Komunistiskām lai
pie
sava
skolās,
sādžās,
ganizācijām kurām
nav
skolēnu šanas
visu
kā
zem
arī
slāpst vairs
nav
baznīcas
un
organizācijām nenoslīgtu
un
jāpa-
atpakaļ
lai
visi
jaunatni jaunatni
darba.
revolūcijas sevis
iesaistot
pieradinātu
šūniņās,
utt.,
visas
Jaunatnes
darba
skolas,
vajadzīgie darbinieki, citi
darbi pie
or-
priekš
un
tāpat
jaunatnes
attīstī-
jaunatne
nebūtu
organizēšanas.
jaunatni,
jaunatne
Pie nosaukto
komitejām
un
priekš
nebūtu noteikta
skolā
par 4—6 stundām
lai
vērību,
spekulāciju,
ar
kurai
darba
netiktu
visu
piegriezt
nodarboties
pieņemt lai
dzīvā
un
vēl izaudzināti
Vajadzīgs spiesta
lekcijās
jāņem
masa,
un
jaunatnes
bijusi
ir
valsts,
lūzums, tā
šķi-
pēc
vienmēr
dzīvi, vecāku
nenogurtu
jaunatnes
kursos,
aktivitātes
audzināt
kura
stūrīša, tā jāorganizē katrā izdevīgā vietā,
zemes
lasītavās, pie
jaunatne
varētu
noticis
līdzšinējo
savu
steidzas,
kā
ir
strādnie-
plašas
kapitālistiskās
no
viņā
un
jācenšas
organizācijām
pievelkot
jaunatne,
verdzināta
pēc drīzas izejas,
tās
lai
masas,
Latgales
un
šķiru
organizācijām,
masu
par
kā
savienībām
jaunatnes tapt
jeb
dot
līdz
18
tai
kam
darba,
pēc
iespējas
darbu.
Tāpat
nodarbināta
vairāk
attiecīgu
gadiem
vajadzīgs
dienā.
uzdevumu visiem
izvešanas
partijas
dzīvē rajonu,
biedriem
jāņem
apriņķu
visdzīvākā
dalība.»
(Pieņemta vienbalsīgi.) Protokola oriģināls, LĶP CX PVI PA, 72. 72.
—
110.
I,
lapa;
nistiskā partija
gadā.
Latvijas 1918.
Dokumenti
LVI, 1958, 430.
lespiests
pēc
grāmatas
teksta
1. apr., 1. I,
un
un
un
Komu1919.
materiāli,
431. Ipp.
31
Nr.
Izraksts
pārskata
no
Centrālās
7
Latvijas
par
darbību
Komitejas
līdz 1920.
no
Darba
nolēma
jaunatnes
bības
statūtus.
teica
kongresā
111
š.
izvēlētā
bību
partijas
konferences bas
šis
bandām natne
darbs
Rīgai.
Komiteja Krievijas
zācijas
jāpārtrauc,
bija
Šinī
šajā
jams
ar
risko
viņa
līdzi
Pēc lielākās
frontēs.
laikā
vietējo
1
1919.
menti,
jaunatnes
kā
Rēzeknē
uzbrūkot
cieši
bandām —
visi
Darba
nemaz un
vācu
Latvijas
gada
kas
111
jau-
sarkano
jaunatnes Cenat-
jaunatnes organi-
neeksistēja,
attīstīt
neļāva
baronu
viņas locekļi
Daugavpilī.
vājas partijas
izņemot
Tas izskaidro-
stipru
un
kulturā-
organizatodarbības
organizāciju
un
trūkuma.
pārskatos
LKP DJS
par
I
kongresu,
vienības kongresus
darbī-
Darba tur
Latgales īpatnējiem saimnieciskajiem
kuros
dar-
apriņķu
Latvijas daļas okupācijas
Latgalē
tikpat
apstākļiem, darbinieku
sar-
savu
kulturālās
un
pie
pārklāja
Sasauktās
partijai
dabīgi likvidējās
darbību aiz
partijas
stājās
saskaņojot
brīdī
kritiskajā
ka
atsevišķus pulciņus lajiem
II
vietām.
uz
pierādīja,
radās
se-
jaunatnes
drīzumā
taktiku.
un
starptautiskās kontrrevolūcijas
trālā
32
tīkls
praktiski
un
mērķiem
revolūcijas karogu. no
no-
vietām, ta-
uz
enerģiski
uzrādīja plašu politiskās
pieaugšanu
Bet
kā[dus] pēc tam
Komunistiskās
Komiteja
organizāciju
idejiski
Latviju, ar
partiju,
kongresā,
Komunistiskās
Latvijas
Centrālā
jaunatnes
darba. Jaunatnes
kano
savstarpējās
un
organizācijām
Krievijas
dar-
organizācijas
uzbūves
111
Latvi-
apstip-
kongress
g. oktobrī.
kongresā
Darba
partijas
ar
arī
pieņemti
kongresā
izstrādātos
jaunatnes
gada feb-
1919.
sastāvdaļa
VI
Partijas
Komunistisko
ar
Darba
1
kongresā
autonoma
partijai.
principi
Latvijas
janvārī
Organizācijas
kojošā sadarbība gad
kā
pievienoties
rināja
111
jaunatne
jas Komunistiskajai
saistīšanās
maija
22.
gada
DARBĪBA JAUNATNES MASĀS
7.
Latvijas
partijas
1919.
gada 1. janvārim
1920. gada 1.
ruārī
Komunistiskās
1917.
komjaunatnes
kongress
par un
I
un
1918.
tiek
II
darbību
nosaukts
skaitot
gadā. Red.
abus
par
sastopami
Latvijas
LSD
dokuDarba
Jaunatnes
sa-
Centrālā
Partijas
evakuāciju,
ar
šanu,
līdz
un
Partijas
sās.
palikušajos paveikta
likvidāciju to
ar
iespējams
darbībai
arī
Padomju
Latvijas sākt
vietējās
atjaunošana
mēneša
sekmēm
ar
nostādī-
un
organizāciju
augusta
darbiem sakarā
no
nelegāla aparāta pietiekošu vērību partijas
piegriezt
nespēja
Latgalē
Komiteja, aizņemta
darbību
sekmēm
ar
Tikai
pusē.
Latgales
ma-
nostādīšana
un
apriņķos
pēdējā
darbam
jaunatnes
tika
tad
darba
bija
jaunat-
masās.
nes
Centrālā 1
cijā
VI
partijas
instruk-
Komiteja noteiktāk formulēja atsevišķā Darba
Latvijas
111
jaunatnes
kongresa pieņemtos
apstiprinātos
kongresa
un
attiecību
savstarpējo
un jaunatnes organizāciju principus. Starp citu, atzīmējams lēmums par obligatorisku visu partijas biedru (līdz
20
gadu
Tika
apriņķu,
jaunatnes
kā
mēnešos
Tika
paveica.
Jaunatnes
Jaunatnes
sasauktas
organizācijas birojs uzbūves
apriņķu
natnes
pulciņus
vienojot
pēdējās
savstarpējās kās
tīklā.
las
šūniņām,
uz
pamatšūniņas
principu
pēc
partijas rajonu
pēc
Jaunatnes
vietām, un
parauga vienotā
veidā
pašdarbība
koncentrēta
pamatiem
vadījās
darba
pašizglītības
kulturālā
un
birojs konfe-
no
principiem, organizējot jau-
priekšstāvniecības
partijas
nesta
kā
sa-
jautājumus
darbībā
savā
un
jaunatnes kon-
kuras iztirzāja darbības organizācijas rences,_ un izvēlēja apriņķu organizācijas komitejas.
partijas organizācijas
uzdevums
apriņķos
darba
Latgales
novembra
un
uzdevumu
savu
organizācijās. kura
birojs,
organizācijas
arī visas
ferenci. Oktobra
jaunatnes
Centrālais
jaunatnes
bija noorganizēt saukt
iestāšanos
vecumam)
izvēlēts
ap-
saistot
Komunistis-
darbība
pār-
darba sko-
uz
strādnieku-zemnieku
klubos.
Noorganizētas pie
apriņķu
bai
kolēģijās,
apgādātas žurnāla
literatūru,
Visu
Tāpat
—
558
un
biroja
biedrus,
dokumentu Nr.
400
sekcijās.
Tāds
iesāktais
darbs,
galvenām
apstiprināja
4.
priekšdarbi
izloksnē.
izvēlētā
kolēģijas
instrukcijas
darbī-
Apriņķu organizācijas
iesākti
apriņķu konferencē
konference
Sk.
izstrādātas
latgaliešu
Latgales konferencē
apvienoja
3
un
un
organizācijas
miteja.
1
ar
organizatoru
propagandistu
skolās
izdošanai
natnes veic
ir
komitejām
jaunatnes
piedalījās kārtām no
jaunatnes Jau-
visumā kuru
tālāk
Centrālā
33
delegāti
sādžas
Koun
jaunatni.
Organizācijas
biroja
Red.
33
izstrādātos
darbības
principus
veselu
pieņēma
un
rindu
rezolūciju organizācijas jautājumos. No
lēmumiem
atsevišķiem konferences
šinējā jaunatnes organizāciju «Latvijas
Komunistiskās
biedru
obligatoriskā
līdz
gadu
23
nosaukuma
Jaunatnes
iestāšanās
vecumam
un
atzīmējami:
Savienību»,
jaunatnes
jaunatnes
līdz-
pārdēvēšana
par
partijas
organizācijās
Centrālās
Komitejas
izvēlēšana.
Centrālā
Partijas lēmumus vešana
ir
Komiteja
apstiprinājusi,
un
šos
konferences
jaunatnes
atliek
tikai
to
sekmīga
iz-
dzīvē.
CX sekretārs
«Cīņas 1.
Biedrs»,
janvārī;
tiskā partija
gadā.
1.
nr.,
1918.
Dokumenti
LVI, 1958, 460.
un
un
un
1920. g.
Komunis-
Latvijas
1919.
materiāli,
461.
Ipp.
lespiests
pēc
grāmatas teksta
II
LATVIJAS
nodaļa
KOMJAUNATNE BURŽUĀZIJAS
KUNDZĪBAS
PERIODĀ
(1920.—1940. g.)
LATVIJAS
KOMJAUNATNE
BURŽUĀZIJAS
PERIODĀ
KUNDZĪBAS
(1920.—1940. g.)
Komunistiskās
Latvijas vienības trālā
Komiteja
trumu
vēl
daļā,
darbu
nebija okupējuši
Sa-
Jaunatnes ievēlētā
Cen-
Latvijas
aus-
konferencē
daļas
komjaunatnes
vadīja
ko
Darba
partijas
Padomju Latvijas
imperiālistu bruņotie
Palīdz pat 1920. gada janvārim, kad Latvijas domju valdība bija spiesta izbeigt darbu arī šeit un starp-
spēki,
tautiskā
1920.
gada
visā
Latvijā.
darba vadību kā
Tāpat
buržuāziskās
noslepkavoja
cembrī
1933.
desmit
—
LKJS
—
gadā
—
1926.
Valmieras
Latgales
LKJS
pastāvīgi režīms
valdošais
gadā,
bijusī LKP
CX
nelegāli.
CX
rezerve
un,
J.
1920. J.
sekretāru
E.
Smiltēnu
F.
Ap
izvārdzināta,
mira
un
cietumos,
veselību;
tā, jaunā
pulciņa «Šķēps»
de-
gada
Zvīdru,
procentu
40
ieslodzījumā viņu
nacio-
Vintēnu,
komjauniešus,
Gaili.
prasīja
buržuāziskie
locekli
—
valdošās
Cīņa
vadītāju
sagrāva
Limbažu
un
organizāciju
atradās
cietumā
DJS
DJS
LKP
Latvijas
arī
partija,
palīgs
augustā
gada
komjaunatnes
bija aizliegta
darbojās
darbinieku
organizācijas jauniešu
likumu
1919.
nacio-
Latvijā
pārņēma
uzticamais
vajāta,
upurus.
nālisti
martā
valsts
nemitīgi
jaunus
janvārī
partijas
—
visā
varu
Rīgā nelegāli darbojās LKJS
Komunistiskā
Latvijas
komjaunatne ar
rokās.
buržuāzijas
kas
Centrs,
šķiras
nodeva
kontrrevolūcija
nālistiskās
Rīgas komkuros
piemēram, dzejniece
sekretāre Marta
Mende. Taču
žīmu, dus
darba
auga
vieta,
jaunatne nesamierinājās
strādnieku,
no
jauni cīnītāji, cīņa
un
LKJS
—
lēmumi, kā I
kas
turpinājās.
totie dokumenti
skaites,
trūcīgo
LKJS ari
konference,
zemnieku
stājās
Par
to
ar un
buržuāzisko
re-
inteliģences
vi-
kritušo
stāsta
un
šajā
kongresu materiāli,
nelegālie kurā
apcietināto
nodaļā
ievie-
ziņojumi,
at-
uzsaukumi.
piedalījās
delegāti
no
Rīgas,
37
Vidienas,
Ventspils II
LKJS
teju.
gress
Rīgas
—
gress
dažādos
sastāvā
1931.
darbu
LKJS
laikos
apkārtnē
Maskavā
—
to
nizatori,
vidū M.
A. Ratnieks,
Ozoliņš,
cīnītāji
F.
partijas
R.
orga-
Neilands,
A.
Liniņš,
K.
kom-
un
talantīgi
un
Deglavs,
Briedis,
E.
kuras
Komiteja,
izcili
A. Stroms, A.
Smiltēns,
E.
Centrālā
Čuče,
Smēķē,
I
1923. gada jūlijā, bet IV kongada novembrī. Kongresu starp-
dedzīgi
M.
KomiDJS
LKP
janvārī, 111 kon-
gada
darbojušies
—
Centrālo
skaita
pirmo
1922.
vadīja
laikos
darbinieki
jaunatnes
(par
notika
gadā)
notika
organizācijām,
ievēlēja LKJS
un
kongress
1919.
kongresu
A.
Zemgales
un
gada aprīlī Rīgā
1921.
Kalniņš,
Rozenbergs
v.
c.
Darbojās vairākas apgabalu organizācijas: Rīgas pilsētas, Vidienas
Latgales, vas
jas
novadā)
Kuldīgas
desmito
gadu
austrumu
gabalu
sākumā
daļā)
šūnām.
struktūra
atbilda
dažkārt,
tam
biedri
(KJI)
pilsētas
LKP
cieši
darbojās
tās
gadu
gada
valstu komunistisko
gadus
Latvijas
sakarus
sevišķu pilsētu
dam;
kas
vien
—
kopā
ar
KJI
darbojās
Baltijas
konferenci.
darbā
LKJS
Izpildu
apmēram
noorganizēja
Rīgā
darba
tikai
ne
Visus
iedvesmojošs
Komunistiskās
Jaunat-
guva ierosmi
uzvarās,
komjauniešiem
bija
nelegāli
preses
izdeva
kom-
—
tieši
bet arī
VĻKJS
at-
uzņēmumu organizācijām.
un
iznāca
savus
lapiņas
PSRS
centrālorgāns
LKJS nārs»,
ar
ietva-
Lietuvas
nodibināts
komjaunieši
spēkus padomju jaunatnes
uzturēja
pulciņos.
Internacionāles
un
kas
bija Vissavienības Ļeņina
Savienība.
pie
partijas
darbojās apmēram līdzīgos
tika
birojs,
janvārī
struktūrai,
organizācijas
jaunatnes savienību
kundzības
buržuāzijas paraugs
jūnijā
pulci-
par
organizatoriskā
apvienotos
šīs
un
Ap-
darbojās
sākumā,
Igaunijas
kuras
valstu
Baltijas 1922.
un
gada
ar
div-
(Vidzemes
sauca
gadu arī
(Liepā-
laiku
ietvaros
Jaunatnes
sekcija,
saistījās
1921.
Komitejas
38
Dauga-
organizācijas.
organizatoriskajai divdesmito
jaunatnes organizācijām, apstākļos:
Talsu
komjaunatnes
Komunistiskās
sastāvdaļa,
sevišķi
—
pirmorganizācijas
sevišķi
bija
kādu
Malienas
organizāciju
Tādējādi
komjaunieši
un
LKJS
arī
pastāvēja
organizācijas;
jeb
ņiem
un
novadā),
Ventspils;
un
Tukuma
un
Rīgas
un
rajonu
nes
Cēsu
—
(Jēkabpils apriņķī), Zemgales, Lejaskurzemes —
ros
(Valmieras
Rīgā
izdevumus
arī
partijas
laikraksts
vairākas
—
no
«Jaunais
1921.
žurnālus,
vietējās
līdz
Komu-
1936.
avīzes,
kā
organizācijas,
gaarī
bieži
organizācijām. Tā, piemēram, 1926.
—
1929.
ko
ar
LKP
g.
Vidienas
LKJS
un
organizācijas
apgabala
spiede,
sabiedriski literāru žurnālu «Liesma» (rokas
izdeva
vēl
to izgatavoja,
cijas muzejā), bet 1933. iznāca
LKJS
aplūkojama LPSR
tagad
1934.
un
Centrālās
gadā
Komitejas
ar
Revolū-
šādu nosaukumu žurnāls
nelegāls
sko-
lēniem.
Komjauniešus bet
gāni, nekad
aizstāvēt tiem
Lai
neizdevās. darba
gāko
nemitīgi
padomju
150 biedru.
jaunie
tas,
1930.
gadā
biedru.
1934.
tika
atkal
vijas apzinīgās darba jaunatnes kodols, kundzību
tās
organizējās
sekcijas
Buržuāziskās
komjauniešu
bija
gribēja
daļa
viņiem bija
pacietīgs dēļ dās
teorētiski
revolucionārās
pret
masas,
Šādas
Latorga-
jaunatTautas
citur,
klubs,
Darba
pret un
un
s.
pamatojoties
grāva
LKJS
uz
stu-
1923.
kas taču
varu,
ieviesās
un
ilgs
vajadzīgs
sīkburžuāziski
virziens,
kas
centienos
partijas
kongresa gadā. Tas
un
darbs. Tā-
organizēšanas
priekšgalā
kongress
visvairāk
praktiski vāji sagatavoti,
neatzīšanā
VII
LKJS
piektdaļas
jaunieši,
buržuāzijas
avangardisma
LKP
četras
ieplūda
nodrošināšanai
kustības
zienu,
111
kuru
īstenoja
koncentrējās
organizācijās t.
vadības
partijas
cīņā
audzināšanas
LKJS
kur
Organizācijā
uzvaras
avantūristiskais,
un
Lat-
cīņai
jaunatnes
gados izveidojās
Apmēram
pilsētās,
mesties
masu
dažās
ap tiem
700
bija
arodbiedrību
Studentu
pirmajos
struktūra.
jaunatnes.
ka
biedri
komjaunatne.
Ventspilī
klubs,
Latvijas
dedzīgi
neizprata,
biedru,
citas.
un
organizatoriskā strādnieku
un
(revolucionāro)
klausītāju
dentu biedrība
atjauno-
340
jau ap
—
pagrīdē,
dziļā
Rīgā,_ Liepājā,
augstskolas
no
partija
bija kreiso
nizācijas nes
atrazdamās
Komunistiskā
vijas
ap
bija
masu
legālās revolucionārās organizācijās,
vadību,
idejisko
darba
saliedējās
plaši
drīz
bija
rudenī
gada
rindās
notika
gadā
Nelegālas organizācijās apvienotie
buržuāzijas
interven-
un
gadā organizācijas
organizācijas
bet
600,
apzinīaizgāja
gadā, visniknākajam plosoties, LKJS apvienoja
gadā komjaunatnē
—
or-
tiem
1920.
teroram
sagrautās
1928.
un
daļa
rindās
strēlnieku
1924.—1926.
cīnītāji.
taču
aresti,
tomēr
1923.
liela
gadā
varas
darbību
baltgvardiem
pret
varu
Padomju Krievijā,
apmēram
1919.
gan
sarkano
jauniešu
kontrrevolucionārajam 335
buržuāziskie
vajāja
apturēt šīs nelegālās organizācijas
izpau-
nostāties
vietā.
Šo
lēmumiem, sekmēja
virsa-
mar-
ksisma-ļeņinisma ideoloģijas, ļeņinisko organizatorisko
un
39
taktikas
Spēcīgs kustībā
natnes
vidū
līdz
riku
vairāk
kas
9000
jaunatnes
(SSS)
sargs»
1930.
daudzi
izmisums
iedzina
tās
līderu
sports kas
biedru,
izlīgšanas
jauniešus
IV
darbu. LKJS
poli-
pret fašisma
un
iekārtu,
ar
augustā,
pulciņus
jauniešu.
jaunatni
celtniecības
nepazina
ne uz
un
piedalījās
ap
cīņā
līmenim, di-
pavasarī
fabrikām. Kom-
dienā,
pretkara
bez-
pulciņi
gada
1933.
skolās.
arī
ne
LKP VIII kon-
dzīves
1933.
rūpnīcām
panāku-
krīzes,
Komjaunatnes un
uz
iepa-
uzdevumus
jaunatnes
darbaļaužu
organizēja
sanāksmēs
darba
balstīdamies
40
dzīvi
posta pamata cēloni,
kur
Starptautiskajā
organizētajās
tūkstoša
pusotra
uzņēmumos, ar
nokļu-
jaunieši, beidza
sociālistiskās
uzturēja sakarus
Bezizejā
Rīgā bezcerīgais stāvoklis
draudiem.
kara
skaits
bezdarbnieku
aicināja
nosprauda
daudzos
jaunatnes
skaitā
kas
krīze,
Katastrofāli
zemes.
tūkstošus.
ap
uzbrukumu
buržuāzijas
binājās
to
vadībā
kongress,
lēmumiem,
gresa
ekonomiskā
ziemā
50
gadā
nāvē
partijas
Padomju Savienībā,
LKJS
sociāl-
legālo
«Strādnieku
procentu
asa
gada
1932.
un
pret buržuāzisko
zīstināja
1.
1932.
bezdarbnieki,
1931.
Komjaunatne
pret
piedalījās
mītiņos
kapitālistiskās
sasniedza
Latvijas pilsētās pašnāvībā.
iestājās
visas
bezdarbs.
pieauga
miem
15
ap
fab-
ap 2500 darba
laikā
pašā
sociāldemokrātu
gadā Latvijā
pārņēmusi
cīņu
rīkotajos
Tai
1929.
jaunatnes
buržuāziju.
ar
vuši,
15
organizāciju
pameta
vīlušies
bija dziļi
bija
jauniešu.
kom-
Pieauga
jauniešu vidū.
ap sevi
saistīja
kāpinā-
popularitāti jau-
Komunārs».
noorganizēja
savukārt
revolucionārajā
Lielu
fabriku
un
Rīgas komjauniešu
nekā
demokrātisko
tikā
rūpnīcu
komjaunieši
komitejas,
jauniešu.
«Jaunais
ieguva
Rīgas
gadā
un
jaunat-
kustības
revolucionārās
ar
gadu otrajā pusē.
ietekme
jaunatnes
jaunatnes
Latvijas
pacēlums
iezīmējās
jumu divdesmito
un
revolucionāras
Latvijas
uzvaru
principu
kustībā.
nes
gada
komjauniešu
1200
strādnieku
jauniešu. Buržuāzija, dēta, neganti nieku tas
vidus simt
40
organizācijām.
legālās
tināja
revolucionārās uzbruka
strādnieku
LKP, LKJS Slēdza un
daudz komunistu līdz
1934.
kustības
jaunatnes
un
strād-
vadītajām
arodbiedrības
organizācijas.
komjauniešu.
gada pavasarim
komjauniešu.
un
kreisās
iebie-
kāpinājuma to
No
apcietināja
un
ci-
Apcie-
1933.
gada
vairāk
nekā
LKP
CX
galu
pāriet
kundzību. fronti šos
fašistisku
atklātu
uz
bet
fašismu,
gatavojas
paturētu
lai
diktatūru,
bur-
paliekām
brīvību
nodibināt
aicināja sociāldemokrātus
Tās
pret
Latvija
aprindas
demokrātisko
pēdējām
ka
darbaļaudis,
brīdināja
visreakcionārākās
žuāzijas darīt
CX
LKJS
un
vienotu līderi
partijas
sociāldemokrātu
un
savu
aicinājumus noraidīja.
1934.
kas
15.
gada
orgānus tūru.
un
Šādos
niešiem
Latvijas
risināt
un
salauzt
sasaukt
sarežģītus
uzdevumus,
spēkus
cīņai
sagraut komjaunatnes
neizdevās
par
nostiprināt
turpināja
konferences
kārtējās
orga-
cīņas sparu. Komunistiskās
komjauniešu
vadībā LKJS
partijas
komjau-
un
sociālismu.
teroram
Fašistu
nizācijas,
jaunus,
dikta-
teroristisku
komunistiem
antifašistiskos
Latvijas
daļa,
pašvaldību
vietējo
un
atklātu
Latvijā
apstākļos
visus
demokrātiju
varas
nodibināja
vajadzēja
apvienot
valsts
apvēr-
visreakcionārākā
buržuāzijas
vēlētos
likvidēja
fašistisks
notika
Latvijā
maijā
sagrāba
Varu
sums.
aktīva
un
savas
rindas, izdot
sanāksmes,
nelegālo presi. Svarīgs
nosacījums
strādnieku
šķiras
LKP izvirzīja
jaunatnes
veidošanu.
Pēc
daļa
Sociālistiskās
jaunatnes cīnīties
līderu
tes
jūnijā
gada
jaunatnes
fašismu.
pret
kā
Pārvarot
komjaunatnes rindās,
cīņu
frontē
abu stot
grupu sadarbību
un
jaunatnes
organizāciju
vienošanos
cīņu
pret
fašismu.
organizēšanai
vietējo
un
komjaunatni
«kreisi»
panāca
organizāciju
ietvaros
abas
Vienotās
nodibināja
cīņā par darba jaunatnes miem
jaunatnes
politiskajās
1934.
vienotās
gada
un
komitejas.
praktiskai
komiteju
Vienotās aktīvi
tiesībām,
fašisma
pret
piedalījās abu
LKP
parak-
revolucionāru
kustības
vienības
fronLSJS
15. oktobrī
komitejām
kopīgu
frontes
izdeva
labējo
sektantiskas
organizācijas
interesēm,
kampaņās,
par
Centrālo
vienības
jaunatnes
un
centrālajām
platformu
kom-
pieņēma ar
izveidošanu, vispirms veicinot atsevišķu LKJS
organizāciju
izaiz-
revolucionā-
sociāldemokrātu
LKJS
par
frontes
nelegālu Latvijas
kura
atsevišķas
bija
Tāpēc
organizāciju
nodibināja
vienotā
arī
radīšana.
jauniešu
savienību,
priekšlikumu
pretestību,
kļūdas
sociāldemokrātu
sociāldemokrātisko
1934.
fašismu
pret
vienotas
antifašistiskas
legālo
liegšanas bijušo
cīņai
vienības
tuvāko uzdevumu
kā
komjaunatnei
strādnieku
rākā
sekmīgai
jaunatnes
un
un
frontes
iesaistījās uzbruku-
organizētajās
organizāciju
kopīgus
41
uzsaukumus kās
slēgšanas
mus.
parakstīja
Centrālās vienības vēlāk
kas
kjuva
Vienotās
jaunatnē. kuma
cīņā
aktivizēja
šistiskās 1936.
kā
9.
nieti Kārli
Miezi.
uzdevumus.
nebija
1936.
gadā
ar
g.) tika
pretfa-
dibināta
kurā
uz
paziņoja
arī
komjaunatnes Rīgā
vienotas
mērķus
ar
KJI
un
LSSZP
bāzes.
notika
organizācijas
turpmākos uzdevumus
un
Latvijas komjaunatne
LKP
brīdī vairāk nekā
apvienotās
tās
un
organizatorisko struktūru,
novembrī
«Latvijas
par
turpināja komjaunatnes
darbojās
sakarus
LKJS
abām
komjau-
—
jaunatnes pārstāvi
deklarēja
un
vienotu no
manifestu
publicēja
LDJS
skaitu
sekretārus
nodibināšanu
likvidēta.
apvienošanās
gada
CX
komitejas
izveidoja
sociālistiskās
un
tautai»,
LDJS
centrālās
un
pārstāvju
divus
arī
tradīcijas,
arī
nosprauda
SJI.
re-
vadībā, LDJS
jo faktiski
No 700 LDJS bied-
600
LDJS
bija komjaunieši. I
kongress,
izveidošanās
jaunatnes
posmu
masu
kas un
mobili-
cīņā pret fašistisko diktatūru. nodibināšana
un
tās
darbība
plašas jaunatnes pretfašistiskās 42
(1935.
starptautiskās
LSJS
un
nodibināšanu
uzturēdama
saglabāja
LDJS
kongresa
kongresā
vienādu
ar
LDJS
Ar
volucionārās
zēšanai
vienību
saskanēja
apstākļos
VII
re-
Lat-
un
nodibināšanai.
(LDJS)
platformu
cīņas
Latvijas
organizācijas
noslēdza
VI
abu
apstākļus
organizatorisku
par
jūlijā LKJS
Rozenbergu
jaunatnei,
1938.
Kopīgā metodes,
apvienošanai
ieguldījums
levēlēja
organizācijām.
tika
darba
vairā-
jaunatnes kustības attīstībā.
gada
Komiteju
riem
KJI
un
nozīmīgs
Centrālo
reizē
cīņa
Internacionāles
kopīgu
būtībā
darba
biedru
izpratnei.
sagatavoja
jaunatni fašisma
pieņēma
Albertu
cīņas
pastip-
ietekmi
LSJS
arī
pagrīdes
apguva
kustība
taktiku
novērtēta
pacēla
Jaunatnes Savienības
sociālistisko
izstrādāto
LSJS
Jaunatne»,
darbību.
komjaunatnes
Komunistiskās
izdevu-
un
ievērojami
idejisko
un
jaunatnes organizāciju
Darba
Latvijas
LKJS
«Brīvā
īstenošana
patiesai šķiru
frontes
volucionāro
ar
līdz
savu
Vienotās
laikraksts
politisko
komjaunatni viņi
frontes
iznākt
no-
centrālajām
centrālorgānu.
taktikas
pakāpeniski
Tā
apziņu
ar
vijas
LDJS
par
komjaunatnes
rināja
sāka
komitejas
frontes
vienotās frontes
partiju
vienotās
svarīgākos
gada augustu
1935.
(Latvijas Sociālistis-
partijas)
strādnieku
abu
ar
LSSZP
un
zemnieku
un
kopīgi
komitejām Ar
pēc LKP
un
strādnieku
masu
bija svarīgs kustības
faktors
izvēršanā.
Savienojot nelegālās pulcināja
ap
jaunatnes masas; pret fašistiskās litiku,
jaunatni kās
LKP
organizētajās
politiku,
strādnieku
šķiras
aktīvi
palīdzību
ārējo po-
un
LDJS
Latvijai.
kampaņās,
organizēja
skolu
un
jaunatnes spēkus cīņai
prettautisko iekšējo
draudiem
politiskās cīņas
un
miera
valdības
formas, LDJS
zemnieku
strādnieku,
mobilizēja
LDJS
hitlerisma
pret
darbības
legālās
un
plašas
sevi
iesaistīja ekonomis-
atbalstīja
Spānijas
PSRS
republikai
cīņā pret fašismu. LDJS
aktīvi
veidošanā
frontes
deklarācijā
parakstiem 1939. nārās natnes par
piedalījās pretfašistiskās
Latvijā.
1939. un
lasām arī
gada beigās
krīzes
padomju
cīņai
un
varas
par
martā
platformā
LDJS
apstākļos
masas
gada
tautas
frontes
publicētajā
līdzās
LKP
un
iz-
Tautas LSSZP
parakstu.
1940.
LDJS
gadā spēja
ienīstā
atjaunošanu
briestošās mobilizēt
fašistiskā
Latvijā.
revolucio-
plašas
režīma
jau-
gāšanu,
Nr.
No LĶJS
Centra
1
jaunatnei kalpot komunisma
aicinājuma
iestāties komunistiskās
idejai,
jaunatnes rindās
1920. gada novembri
Bez cīņas
nav
uzvaras!
proletārieši,
zemju
KOMUNISTISKĀ JAUNATNES SAVIENĪBA
LATVIJAS
Darba
Visu
savienojieties!
jaunatnei piederēt nākotnei!
alkst
Jaunatne vēl
Dziesmu, lai būtu
viņas dziesma,
Katram
Jaunas
ir
laikam
Sava
arī
daudz
cerieties
mīluli,
varoņus munāru
laukuma
komunisma
nieku
uz
Tev
verdzības
jaunatne!
(arī:
Tev
brālības vācu
Atcerieties
darba
sava
tik
ar
ideja ideja.
—
At-
jaunatnes
Latvijas
savus
tautas
jūgā!
slēpjas
—
tas,
jāredz ko
Zinātne,
Samsons)
senlaiku varonis. Red.
44
lepoties
uz
Ko-
bendēm.
Iz-
jaunu cīņu. Caur viņām svēta kjuvusi
jāveic tas,
šķiras vienībā
Simsons
Un
ideja [...].
muguru
Skolas
1
sauc
nedod mieru
proletārieti!
vecāki!
liekt
smakdams,
komunārus, kuru mirstīgās atliekas vēl
—
lietās asinis
tavi
Džordano
komunisma
darba
kad
laikā,
griežas!»
revolucionārās
Luksemburgu!
tanī
nevar
kā
nākotni?
par
cietumā
tas,
Kas
prasa.
krita
upuri
ideja
un
cīņa
tomēr
varoņiem
un
Lībknehtu,
Rozu
Jaunais
Neviena
tā
bija
Sava
par
zeme
atsvabināšanas
Kārli
un
«Bet
laikam.
mocekļiem
darbaļaužu
tagadnes
ne
sārtam
zemes:
mūsu
ja
varonības.
plašuma, dziesmu
spēku
Galilejam, kad
—
kāju pie
mērķu,
dziesma.
sava
māņticības
Bruno. sita
cēlu
neskanējušu
nav
Darba
tavs kura
ko
nav
redzējuši
paveikuši viņi! jaunatnes
Simsona dibinās
teiksmains
ar
1
Tev
un
ne-
strād-
spēks!
uz
verdzību,
milzīgu spēku
ir
apveltīts
viltus vēku
zinātne!
Viņas
sviedrus
bināšana brīvu
atsvabinās
dailes
esiet
pie
jums
apzinīgi
arī
Tikai
atsvacels
komunisms
veidotāji,
cēlu
un
un
skolas
sveicienu
cīņas
dzīves
saturu
cil-
—
templi!
savu
savas
dziļu cilvēcīgu
kalpināt
darbaļaužu
Vienīgi
zinātni.
jaunie proletārieši
ar
ir
mērķis
sūkt.
zinātnes
un
Mēs, organizētie nākam
vienīgais
asinis
un
Dodiet tai
radītāji. lesildiet
mērķi!
jaunatne,
aicinājumu:
un
to
ar
savu
jauno dzīvības dvašu! Topiet komunāri! Rindās! Lai dzīvo jaunie komunāri! Lai
dzīvo Komunistiskā
Jaunatnes Internacionāle!
centrs
Latvijas Drukāts «Spartaka» drukātavā
LKP
CX
institūta 40. mv.
Nr.
108;
Sarkanus rās
/.;
35.
lespiests pēc grāmatas teksta,
f..
kas
salīdzināts
LKP, LKJS
un
1920—1940, R.,
I,
1959,
Nr.
2
par LĶJS
Informācija
1922. gada
LATVIJAS
KJS
Latvijas komunistiskās] jaunu
viņas
II
strauja
ceļa
gabalu.
kongress.
darbības
augums,
tad
Šī
kongresu
janvāri
II
KONGRESS
jaunatnes
Pēc
kustība
divarpus
starpbrīža
attīstības
niknas,
II
LKJS.
Šis
pilnas
laikmets
revolūcijas straujas attīstības laikmetā
saka
Latvijā.
šausmu
Tad seko
pilnām
orientēties
uz
nostaigāir
sanācis raksturo
posmu
gaita, organizācijas stiprs pie-
upuru
darbības
ir
gadiem
pirmo
cīņas
kontrrevolūciju jaunai Padomju Latvijai
ņas
oriģinālu
72. lpp.
un
najai
ar
palīdzības revolucionā-
lapiņas.
jusi
novembrī
LPSR CVVA,
1920—1928, LVI, 71.
g.
vēstures
Partijas
bibliotēka,
apr., 31.
1920.
ar
un
norit
legālu
uzbrūkošo ar
gaitas, proletariāta
Organizācija, plašu
masu
to
jau-
pie vispasaules
kontrrevolūcijas
sekām.
līdz
uzvaras
uzvara
kura
šajā
darbību,
ar
vi-
laikā tika
45
sagrauta
Simti
drupatās.
simti
noslepkavoti,
emigrējuši,
pārējie izklīdināti. Atlikuši atsevišķi spēki, kas palikuši bez sakariem. Tad
jebkādiem spēka
prasošs
kumā
zemgrīdes
ciešāka
saistība
ferences. atrauta
no
jaunatnes masām
Visa
ciņu
apjomos.
darbība
Galvenā kas
darbībai,
iekšējai
m[unistiskās]
stipri
vai
kus-
noslēgtos pul-
piegriezta
noved
tik
pulciņu ka
tālu,
uzdevumus
Savienības
Ko-
ārpus
rāmjiem biedri nespēj saskatīt.
pulciņa
Nejuzdami
aiz
ko
atšķīrās
jaunatnes
partijas
no
darīts
jautājumi,
pat tie zaudē
ko
caur
darba
stipru
sevis
maz
apskatīti partijas darbs,
tiek
kādreiz
Jaun[atnes]
dienu, pulciņi
jas
vērība
pat
kon-
Vislatvijas
pirmsākumā
gandrīz
sā-
kuru
ar
vispārējās jaunatnes
un
norisinājās
I
pēc
darbības
savā
Savā
Internacionāles,
tikai
panākta
Organizācija
tības.
sava
tiek
KJ
no
daudz
un
darbs.
nelegālais
—
atrauta
organizācija
grūts, neatlaidīgs
sākās
viss
spie-
masu
Tiek
pulciņiem.
nelegālais
partirak-
kustības
jaunatnes
sturu. Pie
šiem
dienas
uz
Neskatoties
pārvarēdama
to,
savā savu
izvērtusies
un
jauno
trūkumiem
šiem dažādiem
visu
Savpenība]
KJ
viju
uz
priekšu
uz
galvu
ļoti reti,
jaunatnes
un
komunistu
un
par
teorijas, bet tad arī nozūd galīgi.
«avangarda»
teikti
Pabāž
tomēr
bet
kādreiz,
jautājums
uzpeld
attiecībām.
partijas
arī
apstākļiem tad kārtības
attīstības
ir
gājusi
no-
gaitā.
darbību ir
par
nebūšanām,
un
tomēr
organizācija
izplatījusi darba
vienīgo
visu
pa
Lat-
jaunatnes organi-
zāciju. II
Notikušais un
teica
jautājumos
kongress tad vārdu
savu un
beidzot
arī
rezumēja
ilgā cīņā
visos
nosprauda
un
padarīto darbu darbā
izvirzītos darbības
turpmākās
līniju. Pati bet
šī
tā
kamdēļ par
saeima
sanākot
II
un
pieņēma
I
gresa
savu
vēlreiz
un
lēmumiem.
viņai īsto
domāta
konference,
kā
daudz lielāks
jāveic
nosaukumu
kārtībā
pasvītroja
stāvēja
pievienojās KJ
pirmās
lēmumus
par
un
darbs,
konstituējās
visi
jaunatnes
visiem
Vislatvijas
pievienošanos II
Internacionāles
darbību atzina par pareizu
46
bija
jautājumi.
konferences
ternacionālei
ka
Dienas
svarīgākie
Kongress des
izrādījās,
kongresu.
kustības
vispirms
un
apsprieKJ
Vispasaules Izpildu
Inkon-
Komitejas
apmierinošu. Tāpat
II
kon-
valstu
Baltijas
visiem
pievienojas
gress
Sav[ienības]
KJ
I konferences lēmumiem.
Attiecībās visas
Komfunistiskās] tēji
cīņu
komunistu
jauno
runa
par
nostādīšanu
prekus-
masu
plašu jaunatnes komunistu
un
kustību.
masu
Kongresa
nopelns
lielākais
apstākļiem
patreizējiem
uz
īpašas
gan vienotu
pasvītroja
Nevar būt
Savienības
Jaun[atnes]
reizi
lieku
vienību.
kustības
nekādas
partijai,
tības, bet
vēl
partiju kongress
ar
komunistiskās
ir
un
plašu
uz
orientēšanās
noteiktā
tā
jaunatnes
masu
darbību.
Pārbaudot tos
organizācijas
papildina
un
uzbūves
līdzšinējās
pārlabo saskaņā
ar
principus,
apstākļiem
priekšā
un
stāvošo darbību.
vārds
Kongresa šas
darba
sas
revolucionārā,
Atzīstot arī
pilsonisko
pat
bet
nevaram
mēs
komunistiskā
par
ietvert
varam
cīņā,
pla-
sevī
vadīt šīs
tas
un
proletārisko
Pasvītro
jaunatni. kas
ir
patreiz
Tiek iztirzātas un
pamatu
savu
ir
ma-
vissvarī-
lielākais
kulturālās
un
attīstīšanu bez
avots,
spēka
sīk-
pret
revolūcijas
turpmākās
mūsu
kon-
jaunatni,
attiecībā
darbības
plašas
ekonomiskās
nosprausti
jāietur
stāvošās
priekšā
neiedomājama
mības
«Mēs
nosprauž līniju, kāda
laukiem,
uz
ir:
masas,
dienas uzdevums.»
gākais
gress
šeit
jaunatnes
kā
izvešana.
cīņas
darbības
iespējaveidi
un
formas. Beidzot
pagandas un
kā
kongress laukā:
jāiziet
Latv[ijas] kongress Pēc
cīņā. piņas,
tāju
bet
dod
kā
mums
norādījumus
veicams
šis
darba
plašās
šā
vadošo
kongresa
gan
kā
līniju mēs
kaujas
frontē, kā loceklis
aģitācijas savu
jaunatnes
Jaun[atnes]
Komļunistiskās]
deva
darbs
priekšā
varam
vienība
masās.
darbā
nevis
vispasaules
lielajā vispasaules
pro-
starpā
Sav[ienības]
stāvošā
justies
un
biedru
kā
jauno
revolūcijas
II un
grucīnīdzi-
nēju ķēdē.
«Jaunais 1922. g. un
Ķomunārs», 3. martā
—
jūnijā,
—
6.
nr.,
lespiests pēc
avīzes
teksta
3.
4. lpp.
47
Nr.
3
Laikrakstā «Jaunais Komunārs»
LKJS
par
darbību
1922.
JAUNO
Ar
šo
—
Savu
otro
—
sākuma
posmā
februāri
lESĀKOT!
Komunārs»
uzsāk
jaunu
gada
pastāvēšanas.
savas
viņš ir nostaigājis kā nelegāls izdepagrīdē rakstīts un drukāts, bet toties
pirmo gadu
jo spēcīgāki ir
«Jaunais šo
un
modinādama
skanējusi viņa saucēja balss, naidniekus.
biedēdama
snaudošos,
ņas,
no
visdziļākā
vums,
GADU
«Jaunais
numuru
gājumu
janvāri
gada
ievietotais raksts
diktatūras
buržuāzijas
ir
Komunārs»
cīņu gaita
ir
šī
līdzizcīnījis
atspoguļojusies
gada tā
arī
bargās
cī-
iznākšanas
kārtībā. «Jaunais
attīstībai
mēs
nekādu
sakaru
vēl
strauji
augdami
un
nizāciju tīklu visu robežstabam
šo
—
laiku
Latviju,
mēs
arī
esam
nosūtīdami
uz
mēs
līdz
vispusīgās
palīgā
spēj
rāk
ar
pildīt
mūsu
3
no
Ja
ar
ar
saistīties
kongresu
jaunam Savie-
ar
[Krie-
delegātu
savu
viņu ciešus pastāvīgus milzu
spēruši
mūsu
valstu
kaimiņu
soli —
uz
sa-
priekšu
Igaunijas
Baltijas
caur
komfunistisko]
vietām
Mēs
augt
un
ir
un
biroju,
jaun[atnes]
atspoguļojies
vecākiem
darbiem,
slejas.
turpinās
process
sākumā
saviem
viņa
orgāns
biedri
šo
II
savienībām
augšanas
n[aj]ā Komunārā». nāk
līdz
mēs, orga-
I konferencei.
sav[ienību] Sis
savu
Jaun[atnes]
paguvuši
viņas
esam
komjaunatnes
nostaigādami
ar
atstaigājuši
esam
pirmās
viņas II kongresam.
Vēl vairāk:
Lietuvas
No
konferenci
aptverot
Kom[unistiskās]
nebija
Internacio-
grozījies.
Vislatvijas
izplezdamies,
ciešu saišu nodibināšanā
48
I
pēc tam noorganizēdami
un
karus.
Jaunļatnes]
kardināli
caur
Latvijas
nības] vēsturē Pa
ir
kurām
grupiņas,
Komļunistiskās]
apspriedes
vijas] KJS,
mūsu savienības
līdzdzīvojis
nesaistītas
bijām ar
stāvoklis
Tagad
Vislatvijas
arī
viņas pieaugšanai. Lai tikai atceramies. Gadu
atpakaļ nāli.
ir
Komunārs»
un
tad
biedriem
tagad
ceram,
ka
izveidoties,
ņems dalību
viņa
pati
arī ka
«Jau-
bija jā-
jaunatne
uz
priekšu
arvien
izkopšanā,
vai-
rakstī-
dami cīnu
jaunatnes stāvokli
darba
par
un
dzīvi
savu
par
un
.
„ .
Tāpat
mēs
ceram,
jušo gadu bija vijā,
un
Vienmēr
kurš
Komunārs»,
darba
vienīgais
arvien
priekšu izplatīsies
uz
masās
nes
«Jaunais
ka
jaunatnes
Lat-
orgāns
darba
plašākās
pagā-
jaunat-
viņu vadošais orgāns.
būs
priekšu!
uz
Redakcija «Jaunais
Komunārs»,
1922. g. janvāri 1.
—
1.12.
lespiests pēc
nr.,
avīzes
teksta
februāri,
Ipp.
Nr.
LĶJS
CX
kas
uzsaukums,
Valmieras
noslepkavoto
4
veltīts 1919. g. decembrī
komjauniešu piemiņai
1922. gada decembrī
LATVIJAS KOMUNISTISKĀS JAUNATNES
(Komunistiskās
SAVIENĪBA
Jaunatnes Internacionāles
Visu
Biedri strādnieki
sekcija)
zemju proletārieši, savienojietiesl
un
darba jaunieši!
Katra diena atstāj asinspēdas strādniecības cīņas ceļā, izceļ spilgtāk sabrūkošās varas bezspēcīgo nāves agoniju, neaizmirstama
un
cembra kusi
diena. 3
gada
bām palika Šinī
asinspeļķe. 11
strādniecības balstu
skaļi '
16
M.
no
demokrātija» soļus
vienpadsmit
«brīvā
patiesības
varmāku, tos
nošāva
Āboltiņu,
Latvijas
cīnītājus
par
buržujisko
strādniecībai;
de-
uzsā-
Latvijā
jaunām
—
dzīvī-
demokrātija»
Auri,
J.
locekli
par
J.
ka,
to,
tie
to, ka,
tiesas
Daņiļeviču,
E.
stiprāko
nekautrējās
apzinādamies
sprieduma
Ozolu-Ziedoni Dīcmani,
Soldovu K. 'Leinertu, A. Sermuli, K. Krieviņu, komjaunieši tika ieslodzīti cietumā un pārmācības
no-
pazīdami
demokrātiju
lauka kaiu
Latvijas LKP CX
E.
22.
gada
1
Valmierā
buržuāziskās
decembrī
niešus
1919.
socialnodevēju nekaunīgos melus,
pierādīt
Pēc
22.
X-
—
«brīvā
«pestīšanas»
decembrī
22.
dienā
slepkavoja
gadus atpakaļ
strādniecības
savus
1919.
paliks strādniecībai
un
un
1919.
£.
komjau-
E.
Kalniņu,
J.
Tauriņu;
namā, bet 2
no-
doti policijas uzraudzībā. Red.
4
—
400
49
strādniecības sarkanā
ceļu,
cīņas
iekārtu, vēcei.
vienīgo
kaujas
izeju
lai,
sagraudami
tie nestu brīvību dienā
Šinī
—
tie
karoga,
sargi» raidīja lodes
zem
nelokāmi
turpināja
ekonomisko
politiski
visai
«brīvi
komunisma
apvienību
verdzinātai
pilsoņi
šķirai, visai
brīvās
—
sākto vergu
izmocītiem bērniem par to, ka
uz
cil-
demokrātijas tiem
bija drosme prasīt pašu spēkiem nopelnīto maizes riecienu. Šinī
dienā
samina
šobaltdien
drošas
«likuma»
dzelzs
kulaku
strādniecības
Mēs,
skumstam
par
varoņus, kā
to,
brīvības
vēl
žņaugt
un
—
biedrus
mums, kam
no
pēda
mīdīt
ar
vārdu.
cīnītāji
kritušos
asiņainā
turpina
apziņu
katru brīvu
mēs
labākos
kā
sirdis,
strādniecības
visas
«brīvā»
demokrātijas
Latvijas
vienpadsmit
tik
sekot
komunāri,
ne-
pieminam
katra
kā
komunāra
pienākums. Jo ciešāk slēdzas mūsu nāk desmitiem
ziņu
jaunu
dod
mums
Strādniecības
atbrīvošanās
drosmi,
biedru
spīdzināto
mūsu
vietā
kaujas rindas. Viena biedra jaunu; cīņas
un
uzvaras
moku
ap-
vaidi.
ce|a mērķis ir tuvu. Lai dzīvo
komunisms! Slava kritušiem Lai dzīvo
—
lāsts
slepkavām!
vispasaules sociālistiskā
revolūcija! Lai
dzīvo
Padomju Latvija! LĶJS
LĶP 42.
CX
PVI
apr., 35.
Sarkanās nārās
bibliotēka,
palīdzības
lapiņas, 1920
—
252.
lespiests kas
un
oriģinālu
1959, 251.
natnes] ap
jūlijā
notika
Savienības
pusotra
111
gada.
111
kongresu
gada jūlijā
111
LKJS
gada
5
par LKJS
1923.
50
ar
lpp.
Informācija
gājis
pēc grāmatas teksta,
salīdzināts
1940, I,
Nr.
Šā
Komiteja
revolucio-
1920—1928, LVI, R., un
f.,
35.
/.; LKP, LKJS
Centrālā
KONGRESS
Latv[ijas]
kongress. Trešajam
Komunistiskās] No
otrā
kongresa
kongresam
Jaupa-
vajadzēja
apsvērt laiku
taisīt
un
attīstību
jošais:
lekš
šī
iespaida
laiks to
tā
KJS ir
darbā
laba
bijusi
arī
skola
bija
biedra
darīt
iemācījusies
jos rezultātus,
ir
iespaids:
bija
ziņo,
ka
tiskā bas
vai
LKJS
tad
dzīvo.
jaunatni
notikušā
pļāpas
kās] iekš
tam,
gards.
ar
no
viņu
jaunus
tie
tieši
jaunatne, cīņu,
represijas,
no
spēkus.
uz
ka
visas
viņa
LKJS darba
3.
KJS
rinda
ne-
šāvieniem
uz
ko-
priekšu.
laikam
pa
ka
kongresa
ne-
poli-
kustī-
jaunatnes
nerok Savie-
skaļi
var
ziņas
jūsu
sapūstas.
saprast: kā
par
Pāragras!
tad tā?
kom-
Pār
darbiniekus smacē pa cietuun
dzīvo, cīnīties.
tomēr
Jaunatnes darba
—
straujo
ir
viņai
jaunatnes
kongresus,
tikai
uz
avan-
laiciņu bet
spēj iznī-
Jaunļatnes] Savienība
sava
ir
cieši
Savienība
jaunatnes
attīstīšanos,
smelties
kongress
Komļunistis-
sasauc
Noslēpums meklējams
izsūtīšanas
var
iet
buržuāzija
—
pārāk
Kom[unistiskās]
tamdēļ, kuras
111
Latvijas,
kustības
nevar.
katra
vispārē-
Komjaunļatnes]
Bet
jaunatni. Viņa
jaunatnes
spēcīga
ir
Komunistiskās
Aresti,
aizturēt cināt
ka
darba
vesela
likvidētas,
tad
pļāpām
Savienība
turpina darbu tālāk, turpina saistīta
viscaur
represijas, viņas
Jaunļatnes]
ievērojot
laiku
prese
LKJS
nevarēs
miem, simtiem izsūta
legālo
pēc pozīcijas. Kaut lē-
Vai
kapā?
galu Latvijā
birst
Otra-
nepieciešamība.
komunistiskās
buržuāzijas
komjaunatnes Buržuāzijas
dzīvu
Pēc
visām
pateikt
iesakņojies
zaudējumiem, LKJS
darbiniekus?
vēl
ir
jāatzīmē
buržujiskā
arestējusi
apsardze
mērā
pašā
paralēli.
nepārtrauktiem
org[anizācijas]
beidzamos
komjaunatni nība
lieliem
ar
Patiešām,
Tādā
kā
darbības
ne[darīt]
Bet,
jaunatne ieņem pozīciju
kaut
nām,
ba-
daudzums
vai
darbs
viņas un
darbā, dažas kļūdas. Vispārējais
ienaidnieka
zem
darīt
darbu.
legālo
masās
gada
Vilksim
neatliekamākā
kongresam
Atbilde:
darbā.
darbu.
KJS
lielāka.
galvu
jaunatnes
nelegālā
pareizu paņēmienu legālā munistiskā
Jau-
liels. Pusotra
legālais
kā
apziņā
Ķom[unistiskās]
piedzīvojumu
jālemj,
Turpretī tagad
seko-
darba
legālo
par
kongresam
salīdzinot
jāatzīmē
pa[r] veselu
Sis
iegūšanā.
šo
Vispirms,
izpaudusies?
ir
pa
tagadējo,
gadiem
plašās
nelegālā
ar
izaugusi
pieaugšana
teikt
darbu.
ir
pieaugumā
ir
var
jam
pusotriem
pieredzes
legālā,
kongresa
Savienība
kā
gātas
II
šiem
pa
natnes]
slēdzienus.
savus
pirms
rezultātus
jaunatnes kustības
proletāriskās
rezerve un
jauns
ciešu
atkal
—
darba
smelties
aicinājums
apvienošanos
uz
zem
komunisma karoga. 51
Bez
tējumu
fašismu
tos
nārs»
frontes
111
galvenos
uz-
jautājumu: par
utt.
presi
par
vēl
LKJS
un
Apgaismot
darba
paspēs ko
jaun[atnci] jāzina,
jānovelk 1
legāli.
ir
jaunatni
lēmis
kas
visu,
apspriest
Bet
kas
LKJS
smalko
daļās, Bet
tāla
mūs
s.-d.
ir
to, ko
vienmēr
viņi
pret
maziem
cits», kā
Metot skatu
Tas
Lai
kongress
politiskās
un
tas, kas
noieto
kā
un
tik
bija
Grezno
Mēs
kā
mūsu
no-
arī
pret
kapilai
vest suņa
kongresu
Tas ir tas
ne.
neaizmir-
panākt,
turpmāk
arī
telpu
apsardzes
cīnīties
atšķir
ceļu,
kustība
s.-d.
fašismu,
nekad nebūs
LKJS
uz
aizmirst:
sociāldemokrātiņiem.
nav
—
var
jaunatnes cīņu
pārspējuši.
nevajadzētu
ir
jaunatnes komļunistiskā] arvien
mūs
reakciju,
strādniekam
kazarmās. no
apstākļi:
jaunatnes savienība. Pēc ārējā
ir
kas, kā trūka mazajiem
uzbrukumu,
dzīvi
darba
notika
viņu
protams, nebija. Mākslotā svinīguma
kaut
jaunajam
uz
izdevīgi
patiesībā? Viņu
viesu, kuriem respekts
mums,
bija
stam
cilvēkiem
viņi, bez šaubām,
kongresu
kongress
politiskās apsardzes,
attiecas
notika
bāliņš, cik izkaltusi izskata
kur
lūk,
111
mūsu
Mūsu
kongresu.
policijas,
no
Liekas,
darbu.
paralēle starp
īsa
pēdējo
nelegāli, vajāts
kas
to
iespējams, bet «Jaunais Komu-
nav
lēmumiem
Darba
s.-d.
mazo
un
ar
antimilitārismu
par
novēr-
kongress.
Beidzot un
sakarā
izvēršanu,
rakstiņā
kongresa
ar
darbības
darbā, par viņas uzdevumiem, taktisko līniju
īsā
iepazīstināt.
to,
pret
cīņu
un
vienotas
visus
tālākās
LKJS
konstatē-
kļūdu
tagadējā stāvokļa
ari
Kongress apsprieda
līdzdalību šai par
dot
nācās
nospraust
un
devumus.
slēdzieniem,
pārskata,
vispārēja
juma, kongresam
un
pats «kaut
s.-d. dzīvajiem miroņiem. var
būt
augs,
pārliecināts,
attīstīsies
un
ka
kļūs
spēcīgāka. dzīvo
KJS
—
Latvijas
darba
jaunatnes avangards! Delegāts
«Jaunais 1923. g.
1
Komunārs», 6.
septembrī,
«Mazie s.-d.»
demokrātu
52
2.-4.
—
jaunatnes
nr.,
lespiests
pēc avīzes
teksta
Ipp.
domāti sociāldemokrātu-reformistu vadītas sociāl-
savienības biedri. Red.
Nr.
No
6
Ļeņingradas rūpnīcas «Krāsnij treugoļņik» vēstules
komjauniešu
1924.
Latvijas komjauniešiem mariā
5.
gada
DĀRGIE BIEDRI!
Darba
karstu
jaunatne
sveicienu.
sarakstīties
iespēju
par
Mēs
vārdā
sūta
dzīvi
organizāciju
jums
priecājamies
bezgala
Savienības
jums par Padomju
ar
Latvijas komjaunatnes
un
kolektīva
KKJS
sava
komjauniešu
darbību
un
[...]. Vladimira sas
vumu
vēl
—
(boļševiku) dītos
kas
ir
Plašas
nāties Vladimiram Vēl
bija
jauniešiem;
tagad
jaunatnes
atrodas
un
vairāk
ties
KKJS
jau
ir
gas
rindās.
KK(b)P
Tagad dzīve nāšanas
cīņas
aso
jot politiskās das ir
četras
partijas
—
un ar
skolās,
zināšanas
procenti
nāves
mūsu
mūsu
komjaunat-
rūpnīcas
rindās.
taču
Bet
saņemam
darba
visa
tās
ir
tā
pie
aizvien
jauniešiem, kas no
uzdevums:
tikai
pirmās
mēs
vairāk
vēlas
kolektīva
visus
diktē uzdevumu
jaunatnes
ieroci
sev
stā-
sastāva
bezdelī-
labākos
—
zem
karoga.
mums
darbu
sprauž
kaut nedaudz līdzi-
jauna proletāriskās cilvēku, tā 60 procenti darba
darba
no
25
rindās,
sarkanā
zem
rindās
pievienojās
dienu mēs
priekšā
mums
jaunatnē,
750
no
komjaunatnes
iesniegumu
KK(b)P
—
stājas ciešās
karoga.
Ļeņina
skaitā 210
Katru
neapstājamies.
norā-
Ļeņina
masas
ļeņinismu,
cilvēku
mums
rezerve,
Komunistisko
I.
jaunatne
strādnieku
biedra
240
jaunatnes
ma-
uzde-
galveno
Iļjičam Ļeņinam [...].
neilgi pirms
rindās
nes
darba
sarkanā
mācīties
—
dižos V.
strādnieku —
labākais
uzdevumu
tām
Krievijas
ap
turpinātu
KK(b)P karoga
Viss, vienu
lai
partiju,
strādnieku
plašas
izvirzījusi
saliedēties
ciešāk
komjaunatnes
zem
saviļņojusi
nāve
jaunatni,
uzdevumus.
sarkanā iet
Iļjiča
darba
un
vidū,
Ļeņinismu.
komjaunatnes 120 cilvēkiem.
pārējā
rūpnīcas
To mēs
Bez
izdarām,
tam
daļa
skolā
visu
veikt
audzi-
proletariāta šķiru
skolas;
kolektīva
apmācības
—
studējot
un
mūsu
organizē-
rūpnīcā
80 cilvēku
apgūst
politiskas
profesionāli
niskajā skolā. Arī komjaunatnes kopsapulcēs
tā-
mācas
teh-
lasa referātus
53
visā
strādnieku
kas
stāvji,
pauž
piedalās
organizācijās
tās
Komjaunatne rosīgi
intereses
strādnieku
—
laimes
cilvēces
vispasaules
savi
aktīvā
šķiras
sabiedriskajā dzīvē,
visā
ir
jaunatnei
pār-
[...]**
uzcelt to dižo
—
kuras
ēku,
kas
daļa,
gatavo proletāris-
jaunatnes jauno paaudzi uzdevumam
kās
piedalās
dzīvē.
rūpnīcas
Visās
aktīvi
tēmām, komjaunatne
vispārpolitiskām
par
vārds
ir
Komu-
nisms.
kā
Nezinu, cik
Jums
pie
viņa aktīva
Rietumos
komjaunatnē,
pie
dzīvo
jāpriecājas, par ko sevišķi tāpat kā strādnieku puisis.
darbā
Mūsu
apmācības
skola
cilvēku
tie
—
turklāt
vārda
Rūpnīcas Vēl ir
ir
nozīmē
arī vakarskola
mūsu
Jūsu
un
Jā...
skola
[... ]
gribu vēl
Visas V. I.
liels
Ļeņina
uzdevums
Jūsu
Jūsu
—
izcīnīt
pleciem
Padomju
strādnieku par
momentiem
attieksmēs.
un
Ļeņina
Sociālis-
zemnieku
jau-
Komunistiskās
Jauno
to, ko b. Ļeņina
gūlies
darba
un
vadībā
izcīnījuši
zemnieki.
smags
slogs,
jaunatni cīņai
strādājot
—
pret
pa-
bēdīgi slaveno
demokrātisko valdību.
cīņas ceļš
brālīgo
par Padomēm
sveicienu
no
ir ērkšķains. Mēs Padomju Republikas, no
sūtām Sarka-
Ļeņingradas.
Ceram, ka
niekus
un
smagais, Jūsu
zemniekus
pie
Vēlreiz
Tālāk
Jūsu
novedīs
buržuāziju
1
dienu. kalve.
Ļeņiniešu jauno paaudzi. Jums, dārgie biedri, kas strādājat pagrīdē, piešķirts
buržuāziski
nās
katru
dažiem
pie
organizētās
Savienības
grīdē, organizēt
savu
un
sabiedriskie
jaunatnes
savstarpējās
tagad dižās PSRS strādnieki Uz
100
.
natnei ir tā lielā laime saukties
Arī
rūpnīcas
mācās
2
apstāties
Jaunatnes Savienību. Par
ar
aug
visā
inženieri
un
sarkanie
Ļeņina
—
turpmākajās
Republiku
mūsu
—
kurā
meistari
paaudze
Ļeņina
apmācības
lolojums
un
strādnieku
piedalās
aktīvi
pusaudžiem,
nākošie
mūsu
pilnā
Nobeigumā
tisko
strādnieku
Jaunā
speciālisti.
Oktobra
Lielā
ir
rūpnīcā
rūpnīcā
mums
meitene,
meitene
darba
saņemiet seko
apskats
ērkšķiem
mazās uzvaras
patiesu
par
klātais
valsts
ar
strād-
[...].
komunistisku
strādnieku
ceļš cīņā
LATVIJAS
sveicienu
organizācijām
un
to
no
darbību
rūpnīcā. Red. 2
Seko
apskats
rūpnīcā. Red.
54
par
profesionālās
kvalifikācijas
celšanas
sistēmu
Ļeningradas Gaidām
ziskajā
Jums
no
TPEyrOJIbHHK»
«KPACHbIH
rūpnīcas
darba
(«SARKANAIS TRIJSTŪRIS»)
pirmās ziņas
jaunatnes. buržuā-
darbu
Jusu
par
Latvijā. uzdevuma
kolektīva
KKJS
organizators
(paraksts) 1924. g. 5.
martā
Rūpnīcas «Krāsnij
kolektīvs
treugoļņik» KKJS
Ļeņingrada LKP CX PVI, PA, 240. f., 2.
apr., 173. /.,
/.
2.
un
lespiests
LĶJS
par
1926.
gada septembri
Pēc
Vidienē.
vesta
12.
vītolu
plaši.
galotnēm
strādnieku
cīņas
un
darbību sakarā
—
saviem
kā:
jauniem
ar
teroru
kariem», utt.
fašismu»
—
sārtajiem
zemnieku
uz
liela
gadu
sarkanie
«Rokas
j[aunatnes] delegāciju
ar
oktobri
Jaunatnes
9—lo
darba
lozungus,
«Nost
2—3
Starptautiskās
sevišķi
valodas
Jaunatnes dienu
12. STARPTAUTISKĀ JAUNATNES
1.
Tulkots
krievu
7
organizāciju
Starptautisko
Vidiena
oriģināla. no
Nr.
Informācija
pēc
lapa
DIENA
starpbrīža
dienas
karogi
jaunatnes
nost
no
«Nost
raidīja
masās
un
lauku
spēcīgus
laidiet
melus,
vietās
iz-
Padomju Krievijas»,
12.
karogi
d[arba]
«Nost
Padomju Krieviju»,
Dažās
priežu
no
viļņiem
šogad
kampaņa
balto
Starptau-
tiskajā Jaunatnes dienā, gaismiņai austot, jau plīvoja gaisos!
Citur
atkal
rogi! Briest cīņa Lieliski,
tikai
—
vien
Gandrīz
tautisko
1
visi
šiem
tas
datiem,
par
sodu
dienu,
par
labības
piespriestu
sarunas
pakavējoties
pretošanos
lapiņu izgubas, koki,
aģitatoriem»;
102.
buržuāzijas
noturētas
ka-
Plīvo
arī
izdevusies
«Kominternes
grimstošās
pulciņos
izejot.
spēki!
grants čupiņas,
pārvērsti
būtu
visos
—
septembrim nesošie
«noziedzniekiem»
Jaunatnes
Domāts
5.
uzvaru
Ceļu stabi,
utt.
visiem
un
pēc savāktiem
platīšana. sētas
uzvilka,
pantu
1 ,
ja
spēkos. par
12.
galvenam
buržuāziskajam
Starpkārtām
režīmam.
Red.
55
gada lozungu
šī
pie
šogad
darbības
tas, ka
iekarot
nevar
bez
reiz
vairot.
Pēc
tik
jaunatnes miskais
Tikai
aktivitāti
neatstās
2
Tikai
vairot
drošāk vēl-
un
varbūtējie upuri
priekšu,
cīņas
d[arba]
pie
Jaunatnes
uzlabošanu
tā
par
uz
darbs veikts
organizāciju
uz
laukiem!
uz
Cīņa
grūts.
arī
Uz
iespaidu.
sevišķi
masām,
stāvoklis
re-
apstākļiem,
uzmanību, šis
utt.
sāpīgi,
dezorganizējošu
un
sevišķi
vairākumu
šķiras
darba cēliena
aktīva
attiecības
uzsvērts
nevaļas
vasaras 1
ka
tas,
jaunatni [...].
priekšu.
uz
nebūs
nākotnē sparu
Tika
pārsteigumiem organizācijām.
sevišķiem
neatlaidīgāk
un
vanagu
pelna
partijas pulciņiem
pārrunātas
tika
proletariāta]
grūtiem
uz
aizsargu,
priekš
jaunatnē.
darba
neiekarojot
Neskatoties
spiegu,
darba
metodes
volūcijai,
diena
diena», jo daudz
«liela
bij[a]
levērību
iztirzāšanas.
Jaunatnes
Vidienā
ekonoir
cīņa
par masām!
Spartaks 2.
Lejasku
diena tika
rzc m
ierauta
bet arī
ne
partija.
izplatīšanas
tikai
12.
Jaunatnes
Starptautiskā
par
plašu kampaņu,
komunistiskās
Centrālās
karogu
uzvilkšanas
organizācijā
un
tajā
jaunatnes organizācija,
Bez LKJS
un
Lejaskurzemes
un
ē.
izvērtās
Lejaskurzemē
Komitejas kā
uzsaukumu
ievērības
pirmoreiz
cienīgs
piedzīvots
ga-
dījums jāatzīmē 12. Starptautiskajai Jaunatnes dienai veltīta
Apgabalkomitejas pulciņos
tam
tika
dienas nozīme nes
un
LKP
no
Lejaskurzemes izvešanā,
sekmīgais
darbs
partijas
vainagoties
viņas
ari
nostiprināšanas
sekmēm.
un
jāsaprot,
pie
vanagi
aktīvā
bez kādiem
tiešām
laukā
vispār
Tikai
—
turpināt! ķeroties,
buržuāziski
ka buržuāziskie
varas
Ar
iekarosim
nacionālistiskas
orgāni
pūles
pārliecību
mēs
or-
ka
jaunatnes
Centrālkomitejas
Apgabalkomitejas kopējas darba
diezgan
liecina,
darba
izpratusi LKJS
līdzdarbība un
organizācijas
un
un
sāk ko-
darba
organizācijas.
neatklāja (nepārsteidza)
Starptautiskajai jaunatnes dienai veltīto pasākumu
56
darba jaunat-
nopietnais
Lejaskurzemes
nepieciešamību.
spēkiem
1 Aizsargi Red. Te
LKJ[S]
Lejaskurzemes
pējiem
Bez
Jaunatnes
kampaņa noritēja
organizācijas
kā
organizācija
iekarošanas
LKP
un
izdošana.
Starptautiskās
mūsu puses.
kampaņas
ganizēšanas
uzsaukuma
praktiskie uzdevumi
mūsu
iekarošanas laukā. Plašā
zaudējumiem
2
drukāta
noskaidrota
organizētājus. Red.
jaunatni
līdz
un
to
ar
proletāriskas revolū-
nodrošināsim
nākotni.
cijas
S-s 3.
koši
Arī
Latgalē. plaši
tūras
Latgalē
latgaliešu
trūkums
un
noritēja
kampaņa tikai
sekmīgi. Atzīmējams
un
valodās,
krievu
pietielitera-
attiecīgas
neļāva
kas
sekmes.
[sajsniegt iespējamas
S-s 4.
Augškurzemē, Par
apgabalā. esošām arī
platīti
trūkst
12.
apmēros ir
tie,
citur
jebkur
iekarošanai, gaidām
citos
karogi izvilkti
un
apgabali
kā
vēl
kuros
šais
partijas
Mēs
vāja.
cik
bet,
no
Jaunatnes diena
Kaut
tomēr
apgabalos. vērību
arī
ne
tik
uzsaukumi
iz-
Taisni šie trīs vairāk
organizācijām
piegriezt
jo Komunistiskās stipri
Daugavas
ziņu,
apmierinoši.
apgabalos, arī
vajadzēja
tuvāku
Starptautiskā
apgabalos noritējusi
šais
plašos
tad
spriest,
var
Zemgalē
viņiem
un
darba
[neļkā
jaunatnes
Jaunatnes Savienība tur paka
ceram,
partija to tiešām
arī darīs. 5.
spīti nes
Neskatoties
Rīgā.
šovasar
politiskās diena
rogiem,
ebreju
tika
apsardzes pieklājīgi
Rīgas
no
tās
«Jaunais
Komunārs», 28.129.
un 4.
—
jaunatne
Bez
viena
Rīgā,
speciālu
masu
lespiests pēc
nr.,
ka-
un
uzsaukumu
sapulce. Jau-
Komunistiskās
iestājas
par
Jaunat-
teroram,
līdzjutēju
kurus
un
uzsaukumiem
izlaida
dalībniekiem
Savienībā.
3.
izvesta.
organizācija
natnes
1926. g. septembrī
darba
pastiprinātam
valodā. Noturēta arī
Daudzi
smagiem zaudējumiem,
uz
cieta revolucionārā
avīzes
teksta
oktobrī,
Ipp.
Nr.
Informācija
par
LKJS
8
organizatorisko
pārkārtošanu
pēc darba vielu šūniņu principa 1929. gada novembrī
LKJS REORGANIZĀCIJA UN
Dauvgavpils
organizācija
ganizācijas reorganizēšanu sāka pirms
1.
pēc
IZVEIDOŠANA
ar
lielu
šūniņu
steigu
izved
sistēmas, kuru
oruz-
septembra kampaņas. Visi pulciņi pārformēti 57
arodnieciskās-rūpniecības tiks
izvēlēti
šūniņu
miem
soļiem
piem.:
Tirdzniecības
šobrīd
jau
Apavnieku šūniņa sastāv
nizācija
diviem
Nr.
Krāslavas vienu
šūniņu
redzi
1
1.
Organizācijas
jaunai
politiz-
arī
laikā
Tā 50
ganizāciju.
trīs
Organizētas visur
tur, kur
to
rajonu
dibinot
laikā
Pēdējā
uz
turpina
Organizācija
komitejas.
rajonos
atdalās
šūniņas.
organizācija trīs
organizētas
strauji jaunas
komitejas.
Vidienas ferencēm
organizācija
ķērusies
sistēmas.
šūniņu
pēc rajonu
Noskaidrojot
un
apgabalu
kon-
reorganizēšanas
pie organizācijas
organizācijā
pēc
reorganizāci-
jas nepieciešamību, tiek nosprausti konkrēti praktiskie Vairāki
uz
darbu konferencē
komitejas.
Organizācijas
uzskatīti kā lauku
darba
dots divu
nīcas
un
strādnieku
pēc
veselas
laikā
darbnīcām un
ražošanas
vienas
nolūku rast
savākt
komitejām
nodarbināto
viņos
nozarēm
un
un
tādē-
uz-
ziņas par rūpniecības
jauniešu
šeit sakarus
lai
sagatavotas
un
rajonu
skaitu.
rūpniecības
izveidošana
iekarošanai.
sīkas
un
apgabalu
un
un
uzdevumi,
spējīgas
visām
organizācijā
nedēļu
rajonu
galvenākie būtu
jaunatnes vairākuma
uzņēmumiem gušo
izvēlētās
reorganizēšana
šīsdienas
organizācijas
Zemgales
bi-
grūtiem lauku darbības apstākļiem,
uzsākušas
lauku
soļi.
pulciņi jau pārformēti šūniņās, izvēlēti šūniņu
roji utt. Neskatoties
jādi
jau
vēlēšanas.
biroju
komjauniešu
uz
reor-
organizācijas
rajona šūniņu
laukiem
pie-
Neskatoties
un
apstākļi, organizatoriski
lauku
Latgales pieaug.
izved
apakšrajonu
pielaiž
šūniņām,
partijas
visas
no
un
gūtu
org[anizāci]ju
principiem.
sekmīgi ievirzījusi
proc.
šūniņās
organizējusi lai
biroju,
pilnīgi reorganizētu
organizācija
reorganizēta
(Latgalē)
šūniņas
pēc lielinieciskās organizācijas
Sadalīt
piestiprināt
nozares
sīkās
organizēt
pieaudarb-
pulciņus
darbnīcu
pulciņiem jāveic visi šūniņu uzdevumi. 58
un
Orga-
rajona komitejas organizēta
org[anizāci]ja izvēlējusi
un
drīzākā
un
to, rajona
tiek
Tā,
savas
Nr.
Komijs»
pieskaņota
Pie katras
pir-
propagandistu kolēģija.
sava
no
izdevusi
Apavnieks»
rajoniem. tiek
laikā
aktivitāte.
šūniņu
«Sarkanais
«Sarkanais
sistēmai
glītības vadība.
drīzāk[ā]
un
reorganizācijas
rūpniecības šūniņa
un
—
no
organizatoriskai
Pēc
sajūtama
avīzītes
šapirografētās
šūniņās,
biroji.
šūniņas.
grupas
pie ar
Pagaidām
Pie mazākas
darb-
Nīcu
tiks
rajoniem
izsūtītas
sīkas
tēzes
lespiests pēc
«Jaunais Komunārs», 40—47. 3.
Visdrīzākā darbu
šūniņu
par
uzņemšanas organizācijās.
priekš viņu
uzdevumiem
un
biedri.
piestiprināti atsevišķi
tiek
grupas
laikā
teksta
avīzes
1929. g. novembrī,
nr.,
Ipp.
Nr.
9
LĶJS IV kongresa Manifests 1931.
novembri
gada
KOMUNISTISKĀS JAUNATNES SAVIENĪBAS
LATVIJAS
IV KONGRESA
MANIFESTS
Pilsētu
mācekļi, visi
lauku
un
jaunie strādnieki
zemniecības
trūcīgās
darba
arod-
skolnieki,
pārējie darba jaunieši!
Vairāki tiskās
ir
gadi
pagājuši, kopš
Jaunatnes darba
vijas
Savienības
jaunatnei
munistiskajai
gadi
atsvabināšanu
no
Cauri vien
upuri,
negantam tumiem vienība
1932.
Latvijas
ceļu 2
gress ir
solis
volucionārā cīņā.
IV
Ar
un
uz
1
no
Ko-
—
lielu
un
jaunatnes
cīnītāju
LKJS
sirdi,
teroram,
Komunistiskā
kārtējam
Latvijas
ne
vienu
par
spīti cie-
katorgai,
Jaunatnes
Sa-
kongresam.
Komunistiskās
Jau-
Jaunatnes
Savienības
kon-
priekšu Latvijas
darba
uzdevumus nākotnes
lēmumi
vardu «socialfašisti»
ir
šeit
Latvijas
un
turpmāk
IV
jaunatnes
Kongress izsmeļoši novērtēja
nosprauda
kongresa
bijuši
darba
un
Lat-
gadi
kongress.
Komunistiskās
liels
ir
—
prasījušas
savam
sanāca
g.
natnes Savienības IV
gaitu
kas
sociālfašistu
un
lodēm,
Latvijas
Savienībai
vienu vien karstāko
izlauzusi
Janvārī
Šie
vadonei
vienīgajai
kapitālistiskās verdzības.
fašistu
un
Latvijas Komunis-
kongress.
darba tautas
par
smagām cīņām, ne
sanāca
111
viņas
un
Jaunatnes
varonīgu cīņu
1
strādnieces,
un
jaunatne,
noieto
re-
cīņu
cīņām.
Komjaunsavienlbas
apzīmēti sociāldemokrāti
reformisti. Red. 2
cits
LKJS
IV
kongresa
kongress
notika
laiks konspirācijas
1931.
g.
novembrī. Manifestā
publicēts
nolūkos. Red.
59
solījums izveidot LKJS
stingrs
pastiprinātu sākto
darba
IV
tisko
zvērisko
fašismu,
organizāciju,
neatlaidību
ar
turpināt
Sūrā
ikdienas
zem
dzīvē
nacionālās
visdrausmīgākā priekš
UN
ļums
zvēriskākā nostādīti
vēl
jums bijis
cīnīties
JAUNIEŠI!
dzīve
pārliecināties,
slēpušies
izsūkšana,
spēku
jaunatnes
priekša, kas prasīs
Sociālis-
aizsardzību,
iespējams
valsts
Latvijas
lielāka
ekspluatāciju,
Latvijā [...].
izšķērdīga
un
darba
Latvijas
LKJS kaujas
nomodā par
LAUKU DARBA
jūsu
visai
zem
jaunatnes
būt
—
Savienības
diktatūru
PILSĒTU
sauciens rindās
darba
sauciens
Padomju Republiku
proletariāta
ka
ir
vienoties ciešās
cīņā pret
pret
lēmumi
kongresa
jaunatnei
karoga
par
masu
par
lieliniecisku
un
cīņu līdz galīgai uzvarai.
LKJS
cīņā
enerģiju
un
bagātnieku
slēpjas trūkums
bads,
bērniem, vis-
politiskā apspiešana. Jūs
posta,
jaunu,
neskaitāmus
šausmu
upurus taisni
no
esat karu
pilnu
jums.
KUR IZEJA?
Uz
to
dod skaidru
natnes Savienība
Pretēji
un
atbildi
viņas
aplaupīšanas
masu
tēji jebkurai sociālfašistu uz
darbaļaužu
nas
politikai
masu
—
un
darba
zējot apspiestās krīzes Pret
un
glābšanas
pretēji jaunu
karu
Komunistiskā
Latvijas
šķiru
jaunatnes darbaļaužu
cīņas
masas
gatavošapartija
fabriku
slēgšanu
politiku
platformu, organi-
revolucionārai
izejai
no
un
buržuāzijas
saucam
nepagurstošā cīņā
pilsētu
par
pilnīgu apdrošināšanu pret jebkādām drošināšanu
uz
sociālfašistisko
—
un
valsts
kategorijām
caur
un
—
mēs, jaunie komunisti,
speciālu
un
lauku un
jauno bezdarbnieku
kapitālistu rēķina, cīņā
par bezdarbnieku
nodokļu
uzlikšanu
bērnu
no-
bagātnie-
cīņā pret bezdarbnieku izsūtīšanu piespiedu pret bezdarba strādnieku sadalīšanu kategorijās!
60
un
strād-
jaunu imperiālistisko karu novēršanai.
līderu bada
kiem,
pre-
politikai
Jaunatnes Savienība izvirza
Latvijas Komunistiskās nieku
lēmumi.
apspiešanas politikai,
kapitālisma
rēķina,
vienīgi
kongresa
un
Jau-
Komunistiskās
Latvijas
IV
darbos,
Prasīt
valsts
izdalīšanu
sas
rās bezdarbnieku Pret tiku
grupās!
bezmak-
krājumu
revolucionā-
Organizēties
Dibināt bezdarbnieku
strādnieku
neganto
komitejas!
ekspluatācijas
jaunatnes
darba dienu strādnieku
cīņā par 6 stundu
—
pārtikas
lieltirgoņu
un
bezdarbniekiem!
nei, par darba algas paaugstināšanu, pret tās šanu, pret arodmācekļu necilvēcīgu izdzīšanu!
bām!
Cīnīties
Pret
legālām
par
streiku
Organizēties
niecībās
pret
cīņā
saim-
paaugstināšanu,
stundu
par 6
algu
—
baronu
pelēko
algas
par
izmaksu,
algas
komitejas!
puišu, meitu
ganu,
izdzīšanu
necilvēcīgu
vienotā
—
nopelnītās
—
arodbied-
arodbiedrī-
Vēlēt streiku
cīņām!
jauno laukstrādnieku
nosišanu,
revolucionārām
nolaupī-
nelegālās
Stiprināt revolucionārās arodbiedrības, viņu grupas! Neviena jaunieša ārpus revolucionārām rībām!
poli-
jaunat-
darba
par
dienu,
par
darba jaunatnes sociālo apdrošināšanu.
Organizēties Vienotā
cīņā
Pret_ trūcīgo lucionāra
cīņā
Organizēt
šķiras
savas
salauzt
revolucionārās
vidējo zemnieku
un
pret
ūtrupēm,
trūcīgo
izputināšanu
revo-
—
klaušām.
nodokļiem,
zemnieku
vidējo
un
organizācijās!
uzbrukumu!
pelēču organizēto
revolucionārās
cīņas komitejas! Pret
litiku
buržujiskās
—
valsts
un
saucam
cīņa pret skolu tīkla sašaurināšanu, darba skolnieku
par
Organizēti
pilnīgu
atsacīties
ganizēt skolnieku
no
tumsonības
pašvaldību
mēs, jaunie komunisti,
bezmaksas
par
skolu,
apgādi pa mācību laiku! naudas maksāšanas! Or-
skolas
darba studentu revolucionārās
un
po-
—
cīņas
komitejas! Pret
nacionālo
vajāšanu
mēs, jaunie komunisti, visu
tautību
graušanu, un
ebreju
cīņā pret nacionālo mazākumu skolu
jaunatni
par
—
saucam
vienlīdzību
vajāšanu
armijā,
visām
cīņā
valodām, par
pret
Latgales
latgaļu
pašnoteik-
šanos.l Pret
droša
fašistisko teroru
pretspara
ciju, pret
1 Lozungs ka uzskatu, lekts
—
par
šovinisma,
Latgales
latgalieši
īpaša
nesaudzīga
cīņa,
nacionālā
—
—
valoda. Sk.
cīņa
pašnoteikšanos atsevišķa
nācija,
LKP vēstures
skolu
pret
fašisma
balstījās bet
fašiza-
gara kultivēšanu
uz
nepareizu
augšzemnieku
apcerējumi,
II
d., LVI,
dia1961.
Red.
61
skolas, pret revolucionāro organizāciju
graušanu, par cīnītāju atsvabināšanu!
tēto revolucionāro
revolucionārās
Stiprināt Prasīt
politiskās
bandu
aizsargu,
—
šanu! Rīkot Pret tiku
boikotu
masu
mēs, komunisti,
pret buržujisko
cīņā
listiskiem
deklarēdami sevi
pretiniekiem
un
visus
saucam
militārismu,
pret
kariem.
dedzīgākiem
kara
līderu
darbaļaudis
poli-
vienotā
jebkādiem imperiā-
Mēs,
jaunie komunisti,
imperiālistisko karu
nesaudzīgākiem
par
fašistu izformē-
un
pret fašistiem skolotājiem!
pretpadomju
un
atbruņošanu
—
sociālfašistisko
un
organizācijas! Prasīt
likvidēšanu!
vanagu
buržuāzijas
—
pašaizsardzības
izspiedzes
ares-
Savienības aizstāv-
Padomju
jiem, prasām
Latvijas miem Mēs
ar
atsacīšanos
Poliju
prasām
v.
Latvijas
pilnīgu atbruņošanos, Mēs aicinām tos
fabrikās,
—
apmuļķot dējā
ar
Latvija
kalpo
sevi
jaunatnes tēviju.
ir
bet
gan
sevi
neļaut —
jo
tagakas
valsts,
verdzināšanai.
un
runām par
ar
«tēvijas nodevību».
jaunietis,
Latviju,
kas
par
necīnās
strādniecības
pret
buržuāzijas
šķiras intereses!
savas
organizē
pasaules darbaļaudīm
esiet modri
armijā,
«tēvijas nodevību», tā priekš darba
Karš, kuru buržuāzija visas
tēvija,
cīņa par Padomju
Strādnieku
nodod
par
izformēšanu,
aizsardzību
izsūkšanai
apmānīt
Ilgu-
pret PSRS.
strīpošanu!
skolās,
«tēvijas»
darbaļaužu
sauc
valstīm
jauniešus, kur ari tie neatras-
laukos,
par
kara
slepeniem
nekavējošu
budžeta
darba
ostās,
nav
buržuāzija
varu,
armijas kara
vienīgi darbaļaužu
Neļaujiet Ko
visus
runām
noslēgtiem
no
imperiālistiskām
c.
—
pret PSRS, ir
karš
pret
tāpēc
par PSRS!
Nepielaist karu pret vispasaules
darbaļaužu tēviju Organizēt Ja
buržuāzija
mobilizāciju Ja sākas kura ir
—
PSRS!
komunistiskās
karš
pret
PSRS
—
armijas darīt
daļā!
visu,
lai
brāļoties
ar
Sarkanarmiju,
proletariāta armija!
—
pārvērst pilsoņu karā!
Mēs aicinām darba jaunatni listisko karu Ķīnā,
Nepielaist
62
—
pariet viņas puse!
Karu pret PSRS
mam!
ikvienā
mobilizāciju
jauktu!
starptautiskā
Masām
šūniņas
izsludina
jo tas
brīvprātīgo
cīņā pret Japānas imperiā-
ir karš
pret darbaļaudīm.
vervēšanu
Japānas
imperiālis-
pa
materiālu
kara
Nepielaist ģiem,
pārvadāšanu
ku-
Latvijas
ar
Latvijas dzelzceļiem!
Mēs, jaunie komunisti, vienotu
kareivju zemniekiem
ikdienas
cīņā
par
strādniekiem
ar
buržuāziju.
pret
interešu
esam
fronti
aizstāvēšanu
Mēs
kareivju
par
neģē-
virsnieku
pret
—
trūcīgiem
un
esam
lībām, pret disciplināriem sodiem, pret goda atdošanu, par
bezatļaujas
izeju
Kareivji! cionāro
kustību,
pēc dienas apmācības.
kazarmām
no
Neklausiet
virsnieku
brāļojieties
revolu-
pavēlēm apspiest strādniekiem
ar
trūcīgiem
un
zemniekiem! Pret
buržuāzijas
iekārtas
rēķina eju
no
politiku
komunisti
—
krīzes,
sociālfašistu
un
glābšanas
aicina
cīņā par
līderu
cīņā
—
kapitālistiskās
darbaļaužu
uz
aplaupīšanas
revolucionāro
par
iz-
Padomju Latviju!
«Jaunais Komunārs», 1932. g.
lespiests
pec
teksta
avizes
februāri, speciālnumurs, 1.-3. Ipp.
Nr.
No LKP
10
paplašināta plēnuma rezolūcijas
CX
par LKJS darbību 1932. gada janvāri
REZOLŪCIJA
LKP IV
[CX]
PAR
LKJS
plēnums,
kongresu,
politisko
un
[CX]
LKP
noklausījies
PLĒNUMA
ziņojumu
lēmumus
kongresa
atzīst
jumus par LKJS
ZIŅOJUMU
organizatorisko
LKJS
par
dotos
un
novērtē-
stāvokli
par
pareiziem. LKJS gresa
1
kumus
ir
vadījusies
savā
darbībā
lēmumiem
pieņemtiem
šo lēmumu izvešanā dzīvē.
darbību,
panākusi
zināmu
pievirzījusies
ņēmumiem. KJS
ir
paņās, un
1
streiku
kopējās
ņēmusi
izvešanā.
LKP VIII
cīņās,
aktīvu 1931.
kongress
ar
piedalījusies
savu
notika
un
VIII
zināmus
kon-
panā-
uzlabojusi
ir
LKJS
savu
organizatorisku
darbību
veselā
rindā
ar
tuvāk
uz-
pieaugu-
demonstrācijās, politiskās kam-
līdzdalību
gadā
partijas
no
guvusi
skaitlisku
nostiprināšanos, šiem
un
to
organizēšanā,
izvestais
1931.
g.
vadībā
triecienkvartāls
janvārī
un
ir
februārī. Red.
63
biedru
natnes
masā
gatavošanu ir
darbībā
savā
ciatīvu,
vedusi
praktiķē
un
PSRS.
pret
biedru
divās
cīņu
darbam. LKJS
frontēs,
stādījusi
ir
pret
darbības
Pašreizējā
mobilizēt
jaunatnes
nomiskām
prasībām
intervenci,
par
eju
no
krīzes
masas
cīņā
vadīt
un
PSRS
plēnuma rezolūcijas
tās
vums,
aizstāvēšanu,
LKJS
svarī-
pārē-
un
eko-
daļējām
pret
fašismu
revolucionāru
par
un
iz-
teksta
lespiests pēc grāmatas
partijas paplašinātā lēmumi,
un
58.
un
Komitejas
59.
Izde-
Ipp. Nr.
Avīzē
«Jaunais
11
Komunārs»
LKJS
ar
gada
SLAVENA
28.
Šī
28.
gada
ievietotais
piecpadsmito 1934.
II
februārī
Pirmais uzvaroši
JUBILEJA
pagāja
II 34.
15
plīvoja
pašu strādnieku s.-d.
vienotā
rošās
gadu
un
prasības
sirds
Red.
un
nebija —
attiecībā
demokrātisko
apstākļos.
apstākļos, kad
zemnieku vēlētas
vēl
uz
brīvību
Ko-
kad
pār Rīgu
valdīja padomes, kad impe-
Latvijas atrāvuši
Krievijas
Latvijas
no
kongresa.
karogs,
pārspēks
fronte
revolūcijas
Domātas
bošanu
un
valstu
riālistisko
sanāca
sarkanais
sakarā
martā
19.—28.
LKJS kongress
raksts
gadadienu
munistiskās Jaunatnes Savienības I
64
[...].
viņas
cīņā
tās
iesakņot
un
strādnieku
par
masu
paškri-
gada februāri,
LKP Centrālās
bas
izveidot
[...].
Centrālās Komitejas
1
sek-
posmā
plašas
Latvijas Komunistiskās
1932.
teo-
«kreiso»
un
masās
attīstības
cīņas
šķiru
uzdevums ir
darba
jās
visā
pašini-
labpusējismu
metodi
pareizu izpratni visplašākās biedru gākais
interven-
un
aktivitāti,
uzdevumu
sev
jau-
par
Komjaunsavienība masas
galvenēm briesmām
kā
pastāvīgas
par
cīņai pret fašismu
,
icsakņo-
cīņai
svarīgāko traucēkli pavērsumam plašam
tantismu kā
tiku
1
rosinājusi
rijā
uzmanību
saasinājis
un
daļējām prasībām
kara
ces
darbības metožu
panākumus jaunu
devis zināmus šanā
Latvijā
buržuāzijas Latviju
Padomju
darbaļaužu
paplašināšanu
dzīves
no
un
uzva-
Republikas. apstākļu
buržuāzijas
uzla-
kundzī-
Darba
jaunatni tad pulcināja
cisko organizāciju karā
LKJ
izpostītās saimniecības to
Starp verdzības cionālā
laiku
atbrīvošanās»
varas
buržuāzija
15
mūros
beztiesības,
gadu
ir
darbaļaudīm
vērsusi
visu
«na-
spīdzinājusi,
gan
15
gan
revolucionāro
simtiem
bru-
savu
kustību.
pret komunistisko
šāvusi,
gan
dzelžainos
jusi
buržuāzija
aparātu ir
ir
Latvijas
—
uzdevumi.
«demokrātija».
un
gadus Latvijas
15 tālās
atnesa
ko
revolūcijas karogu
—
atjaunošanas
tagadni
un
terora,
un
vienīgo kaujinie-
savu
ap
Savienību
gadus sēdinā-
strādnieku
jauniešu.
Latvijas
cietumos
arī
cija
špiki
un
biedru
noslepkavoja LKJS
Smilteņu,
smok
patreiz
bezbailīgāko jauno cīnītāju.
«bēgot»
b. Gaili,
bet tā paša
kustību
un
izolēt mūs
mūsu
1
darba
no
Bet
visiem
Komunistiskās
biedru nārā
jaunatnes
Buržujiskās citu
nevar
tikai
ne
auguši
viņas
saistībā
natnei
un
dot kā
redzam
solītās
metnes,
fašistiskās
no
organizācijas
baronu
pātagas
darba v.
c.
šādu
un
jaunatnei
hitlerisma
tāpat
ar
ne
teorijā
un
slāņiem. jaunatnei
neko
un
bendes cirvi. To mēs
deva
piemēra,
katorgas
kur
darba
jauno-
militāru
intervences karam.
citādu
«paradīzi»
pērkonkrustieši, atdarinātāji,
kuri
nacionālšovinistisku
natni savā pusē,
Komjaunat-
atjaunošanu, karātavas, un
izrauto
Revolucio-
pagrimšanu, beztiesību,
Vācijas
vietā
Latvijas
1919. g.
revolucionārā
dziļāku
hitleriskās
«paradīzes»
—
Šajos smagajos
plašiem jaunatnes
tikai vēl
dresūru imperiālistiskam Tikai
spīti
iznīcināma.
nav
nabadzību, viduslaiku inkvizīcijas vislabāk
par
nostiprinājušies.
patiesā
ar
uzmez-
stiprinādama
un
atjaunojuši
un
organizācija
pastāv
praksē, viņas
ienaidniekiem
esam
bet
rindas,
spēks
nes
šķelt strādnieku
Jaunatnes Savienība dzīvo!
cīņu gados mēs
Levinu.
kustību.
revolucionāro
mūsu
LKP
nomocīja
jaunatnes masām,
damās par «īsto» strādnieku organizāciju
buržuāziju pret
sekretāru,
kambaros
centusies
ir
un
poli-
neaizmirstamo
rudenī nošāva b.
gada
gadus sociāldemokrātija
15
gada janvārī
Centrālkomitejas
CX locekli. Tanī pat mēnesī ohrankas
drošāko
500
ap
Pagājušā
kopā
rīdīšanu
nodot Latviju
var
karlsonieši,
Hitlera
ar
visu
grib un
dot
Latvijas
štelmaherieši
buržuāziju
pārvilkt
citu
jau-
avantūristu
rīcībā.
1 Ohranka 5
—
400
—
politiskā
pārvalde.
Red.
65
Arī s.-d. organizācijas bezdarba
un
sargāt
buržujisko
nerāda
bet
posta,
aicina
jaunatnei
izeju
krīzes
no
«pielāpīt» kapitālismu
demokrātiju,
kuras
no
tieši
un
fa-
izaug
šisms.
Vienīgi komjaunatne mēs
zinām,
kā
tikt
stāvokļa!
lesim
Krievijas
strādnieki
tobri!
Nevis
kā
no
ceļu,
pa
kuru
pacietība
pats
1917.
un
oktobrī
g.
gāja Ok-
Latvijā nevis
lab-
gaidīšana,
mierīga bet
teikt:
bezcerību
un
pazemība,
sevis,
no
droši
var
Gatavosim
nevis
dzīves,
no
atnāks
jaunatnei
tagadējā posta
jaunatne.
un
lēnprātīga
sociālisms
teikta
to
pa
aiziešana
prātīga
pārējai
laukā
gan
asa
un
it
no-
ciņa!
pret uzbrukumu
Cīņa
darba
algām,
aizsar-
darba
par
dzību, par jaunatnes politiskām tiesībām. Nevis
buržujiskās,
pusfašistiskās
jaunatnei Latvijas liels
tiesības,
piešķirtās pamirušo
riem, tehniķiem, ārstiem
par
Doles
15
LKJS dībā ir par liku
celtniecības
15
šajos
gados
c,
atvērs
bet tūlīt
kur
kā
skolu
jaunatnei un
avīžu
stāsies
būs
inženie-
slejas
pie plaša
realizēšanas.
plāna
savas
paplašinās
un
darbaspēka,
kas
jau 1919. g.
bezdarbu,
nedeldēs mēles
Komunistiskās
nesalaužamu
pierādījusi
jaunatnes stāvokļa
spēku
uzlabošanu,
par
partijas
neatlaidību
un
strādnieku
va-
cīņā
repub-
Padomju Latviju.
—
Par
kas
v.
gadus velti
spēkstacijas celšanu,
sociālistiskās
atjaunos
likvidēs
pēc inteliģenta
pieprasījums
durvis, kas
kas
rūpniecību,
sargā-
demokrātijas
šana, bet cīņa par padomju varu, kas atjaunos
to
vēl
mēs
iet
aicinām
aiz
zāciju karogiem.
Tie
katru
cīnīties
buržuāzijas nav
mūsu
strādnieku
jaunieti,
sociāldemokrātijas
un
organi-
ienaidnieki, bet šķiras brāļi.
vienīgi viņu vadoņus, kas māna jaunatni, kas iedzīt apmelo komunistus un Padomju Savienību, kas grib
Mēs ienīstam
vēl
Latvijas darbaļaudis Mēs
žņaugos.
griežamies
dziļākā
verdzībā
pie katra
darba
un
asinsrežīma
jaunieša
—
stā-
jies droši mūsu rindās! Meklē lauku
ceļu
uz
pagastā
Celsim
komjaunatni
—
augstāk Marksa
rogu! Kompartijas tāriskās
un
revolūcijas
«Jaunais Komunārs», 8. 1934. g.
66
martā, 2.
un
katrā
uzņēmumā,
skolā
un
tu mūs atradīsi!
3.
—
Engelsa
komjaunatnes
—
Ļeņina
vadībā
cīņas ka-
veiksim
prole-
uzdevumus!
nr.,
lpp.
lespiests pēc
avīzes
teksta
Nr.
12 vēstule
LĶJS Vislatvijas sanāksmes
Maskavas
autorūpnīcas komjauniešiem gada septembri
1934.
Visur
un
bada
padoti
binieki,
skolotāji
atlaisti
kurus katru
dzied:
dienu
«Dievs
Skola
kā
Fašisti
ņiem
nietim
klausīgs
vergs
Uzņēmumos visiem un
fašistu
nieku
un
vērsts
rēķina.
kur
uztica-
gatavo
nozīmes.
stundu
jāvalkā
Meitenēm un
vienīgi
izlasītiem»,
bet
streikot.
konflikti arvienu
dēli-
būs
—
jaupa-
budzim.
neskatoties
Tomēr,
grūtāk
iestādes
strādnieku
lauku
rūpniecībā
kur
karam.
buržuju
gadiem pamatskolas un
priekš-
skaits,
mācības
augstākās
Sko-
baznīcu.
uz
domātas
jā-
zinību
skolniekiem
un
fabrikantam
aizliegts
likvidē tās
visas
kopējā
fašistu
pazīstamo
Pret
pilsētu
dienderiem
apvieno
Bērziņu
stundu
apmācības
ka
un
vēršas
uz
plašumā
samierināt
strād-
uzņēmēju intereses.
Fašisti un
un
dažiem
aizliegumiem,
Visiem
un
Dabas
ideoloģiska sagatavošana
deklarē,
ar
slēdz
lūgšanas
mūķenēm melnās kleitās
ģimnāzijas)
pietiek
namus
pils.»
kazarmu,
uniformas
un
«izredzētiem
—
tāfeles»,
[... ]
gājieniem
ar
par
kā
praktiska
(augstskolas,
darslim-
pie drūmajiem vidus-
reliģijas
uz
militārās
atklāti
bērnu
«melnās
jāskaita
stiprā
karam.
noteiktas
Pavairots
tiek izvesta
mūsu
pārvērsta nākošam
salā.
un
rītiem
atklātas
ģimnāzijās jāstaigā autos.
ir
kungs
zaldātiem
ielas
sarak-
valsts
un
pašā
uz
jaunatnes
un
atgriešanās
no
samazināts
tiek
kadrus
mus
notiek
tika
mācības
pilsētas
47 stāv
ielas badā
Skolās
stundu skaits lās
patversmes
skolā
[...]
strād-
atlaist.
var
uz
pa-
uz
izstrādātiem
Vienā
kalpotāji. un
burtiski,
izmesti,
ohrankas
tiek atlaisti
un
jau
revolucionārajiem
ar
tiek
Pēc
darbinieki
izdzen
Latvijas laikiem.
57
bērnu
Pilsētas
jauniešus
tie
nāvei.
rindām
veselām
stiem
nīcā
izrēķināšanās
jauniešiem,
un
Latvijā
[...].
diktatūra
notiek
niekiem
mēnešus
Četrus
biedri!
Dārgie
stāv fašistiskā
pārējās valsts
gramofonu
jaunatnes
organizācijas
jaunatnes organizācijā un
«vadoņa»
šlepes
ar
nesēju
priekšgalā. mūsu
ass
Pēdējā
biedriem
terors
laikā
un
un
sevišķi
[pret]
aktīvistiem
tiek
izrēķināšanas.
vairāki
mūsu
biedri
uz
ielas
vai
nu
smagi
67
nobendēti
vai
ievainoti, un
bez
špiki
vadībā
komjaunatnes Vairāki
cijā. viens Bet
Mēs
tā
diktatūru.
Pēc
fašistiskā
lai
ievainoti,
smagi
sagraujama.
viegli
rokas
aizsargu
turpinām
fašistisko
lielākā
mūsu
biedru
īsām.
par
pret
cīņu
apvērsuma
visas
skaitu
Rīgas
30
par
pro-
presi
un
laiku
ļoti
kurus
par
buržuāzijai
vēlāk
vēl
doņi izgāzās
vairāk
nekā
viņu
visvairāk
vadoņi, kas
Viņu
gultās, s.-d.
Latvijas
Vācijas
fašis-
cīņu,
mierīgi
policijā.
par
daudzi
pārnāk
bruņotu
ar
iespaids
interese
notikumi
nodevību.
apcietināti
ieradās
labprātīgi
laika
pēdējā
tika
Liela
savu
jaunatnes
Savienības
rindās
Mūsu
draudēja
laikā
apvērsuma
Mūsu
līderu
savu
darba
plašu
pieaudzis.
uzsaukumiem.
jaunieši,
pārliecinājuši
uzticību.
un
laikā
pēdējā
pūles, lai nostiprinātu
iekarotu
viņa
simpātijas
bij. s.-d.
daži
tik
nav
un
savu
tagad pieliekam
jaunatnē
tiskā
droši
pavairojusi
organizāciju,
visu
un
demonstrā-
pretkara
dalībnieki
policija
kompartijas
[...].
centiem
masu
kas
miris.
policistu
vadībā
organizācija
mūsu
iziet
komjaunatne
spiegu,
partijas
Mēs
gatavojās
demonstrācijas
Latvijas
Priekš
pūlī,
jūlijā
29.
g.
šāva
tiem slimnīcā
no
pavisam. Š.
brīdinājuma
un
va-
Austrijas
un
kolēģi. Neskatoties
ohrankas
uz
graut mūsu presi
tagad regulāri
mums
jas izdevumi. munārs» nesī
tieši ka
ļoti kuplā Š.
karā
Šajā
1 KIM
CX
reizes
uzsaukumus
pat
un
pārstāvji
laika
un
sa-
darbiniekus, komite-
Rīgas
un
Reizi
mēnesī.
izdalīja
visdzīvākā
KIM-ā
izdevumiem
un
1
mē-
vairākos
uzņēcentrā.
pilsētas
Jūs
iepazīstinās
ar
uzsaukumiem, kas iznāk
un
apspriedē darba
fašistiskam
beigās,
Vislatvijas
savu
konkrētus
jauniem
—
3
kārtīgi
rokas
pārskatījām
jo Latvijas
68
iznāk vairāki
atklāt
viņas
skaitā.
sīkus ar
pūlēm
tiesai
Rīgas komitejas orgāns «Jaunais Ko-
mūsu Savienības
Mēs
jām
no
septembra
g.
notika
mūsu
mūsu
pēdējā
mūsu
špiku
CX žurnāls «Jaunais Lielinieks». Uz 1. augustu
komjaunieši Ceram,
un
tagad iznāk
iznāk
mumos
CX
un
nodot kara
un
līdzšinējo turpmākā
fašistiskās tika
darbu, darba
diktatūras
uzsvērta
jaunatnei
ļoti
arī
teroram
par
spīti,
sanāksme. mēs
sa-
apstākļiem.
šefības
liela
izstrādā-
uzdevumus
lielā
interese
Komunistiskā Jaunatnes Internacionāle. Red.
nozīme,
par
PSRS
jaunatnes
dzīvi,
jaunbūvēm,
Oktobra
tuvajiem Mēs
pašreiz
biļu tas
brošūras
un
stāstus
labākos cietību
šūnu
nizācijas Mēs,
katrā
mūsu
un
militarizē
visciešākos
aktīvāko
nepa-
Rīgas
ka-
orga-
darba
uz
un
sakarus
fašisti
kā
komjauniešu
laukiem.
starp Latvijas nekaunīgāk uzbrūk
Mēs un
sādžā
popula-
informāciju
sīku
ar
apstākļiem,
par
un
lauku
vēstules
katrā
solāmies:
delegāti,
pilsētā
nosūtīt
jaunatni,
skolās
uzņēmumos, Jo
un
jaunajiem
par
natni.
sanāksmes
Latvijas
mūsu šefus
rizēt
ar
sarkano
pieprasīto
un
grāma-
jaunākos,
[...].
Vislatvijas
apgabalā,
dzīvi,
komjaunieši
Rīgas
pavasarī
g.
jauno
automo-
cik
dzīvi,
jaunatnes
apbalvotu enerģiskāko
lai
rogu,
š.
ar
frontē,
interesantākas
mums
romānus.
un
jau
gaida
sakarā
darba
Jūsu
kultūras
un
PSRS
par
par
zināt-
pastāstiet tuvāk par
Jūs
Sūtiet
izlaižat.
interese
sasniegumiem
sabiedrisko
fabrikām,
par
lai
par
skolu,
par_ jaunākiem
svētkiem.
revolūcijas
Metro,
par
liela
Sevišķi
gribam dzirdēt,
Maskavas
apstākļiem,
literatūru,
utt.
sasniegumiem
nes
darba
par
jaunāko
par
fašisti
apspiež
varonīgo
cīņu
izveidot
gribam
darba
PSRS
jau-
Savienībai,
Padomju
jo tie arvienu neatlaidīgāk
kaļ jaunus kara plānus, jo liedraudzībai, jo ciešākām saitēm jābūt starp PSRS un
lākai
Latvijas
darba
gumus darba un
Padomju
svabināšanu
Mēs
jaunatni.
varas no
popularizēsim
Jūsu
sasnie-
masās, aicināsim iet pa sociālisma
jaunatnes
kas
ceļu,
nozīmē
patiesu Latvijas kas
kapitālistiskiem apspiedējiem,
at-
nozīmē
strauju kultūras uzplaukumu. Tāpēc mēs
ziņu
ar
nepacietību
ar
vislielāko
par sociālistiskās
Jums, katru Sveicinām darba Mēs
interesi
celtniecības
katru
jaunu
panākumiem, tāpēc mēs
vēstules
gaidām
uztveram
un
tuvākas
ziņas
par
jaunu vērtīgāku faktu. varenajos
jauniešus solāmies
—
Oktobra
grandiozā
aizstāvēt
revolūcijas
celtniecības
Padomju
svētkos
darba
Savienību
PSRS
varoņus!
pret
katru
imperiālistu uzbrukumu! Mēs
droši
fašismu, PSRS Riga
iesim
izšķirošā
jo mēs zinām,
ka
jaunatne!
septembra beigas
cīņā
līdz
ar
s
pret
Latvijas
mums
cīnās
Vislatvijas
zvērisko varonīga
sanāksmes uzdevumā
sekretariāts LĶP CX PVĪ PA, 240. f., 1. apr., 257. L, 2. un 3. lapa
lespiests pēc oriģināla
69
Nr.
LĶJS
CX
LSJS CX
un
sociālistiskās
un
1934.
cīņas
uzvaras!
nav
VIENOTU
deklarācija par komunistiskās
jaunatnes vienotu rīcību cīņā
pret fašismu
Bez
13
kara
un
gada
Visu zemju
JAUNATNES
DARBA
UN
gatavošanu
15. oktobri
proletārieši, savienojieties! PRET FAŠISMU
FRONTI
KARU!
PAR KOPĒJU REVOLUCIONĀRU CIŅU!
Sociālistiskā
Latvijas
Komunistiskā
rīkot
kavējoties
Jaunatnes Savienība
Jaunatnes Savienība
uzstāšanās
kopējas
Latvijas
un
panāca vienošanos
sekojošas
uz
ne-
cīņas
platformas pamata: 1.
sabiedrisko
nolūkā un
aizstāvēt
Kopēji
mos,
vietu
darba
vākt
jaunatnes
darba
darba
par
un
kur
mītiņus,
pa
dāt konkrētas
nozarei,
un
uzņēmumu, Uz
arī
rīkot
mināšanu, cīgo
2.
vidējo
un
klaušām
uzstāšanās
saistīt
atjaunot
un
apspriest
viņu
uzstāšanos
pret
un
prapaze-
uzlabošanu,
ar
slēgtās
uzņēmumos
strādnieku
arodbiedrības,
pašu
un
trū-
nodokļiem,
sabiedrisko
šķiras prasībām:
strādnieku
atdot
viņu
vēlētām
slimokašu
valdēm, pret fašistu komisāriem,
izsaimniekošanu
fašistu
un
darbu
nekavējoties īpašumus
arodbiedrību
par
70
veselu
algas
pret
algu
līdzekļus,
līdzekļu
konflikts,
arī
laukstrādnieku
dibināt un
izstrā-
ražošanas
un
vai
delegātu
un
nobriedis
uzstāšanos
apstākļu
zemnieku
apspriest
darbu
uz-
masovkas
ūtrupēm.
un
Visas
vietās
darba
nozaru
sasaukt
uzņēmumu
kur
sabiedrisko
laukstrādnieku
par
grupas,
pieaugušo
arī
un
uzņēmumam
trūcīgo zemnieku grupas, izstrādāt sības,
uzņēmumos
ražošanas
un
organizēt,
laukiem
dibi-
organizācijām,
nozarēm,
katram
Tanī
komjaunatnes
dažāda veida fašistiskiem
iespējams,
prasības
streikus.
nozaru
tas
sagatavot
atsevišķu
starp
jaunatnes un
uzņēmumu
ražošanas
uzņēmu-
laukiem.
uz
izplatīt strādnieku starpā,
un
konferences
sakarus
vietējām
apstākļiem
uzbrukumiem, izlaist saukumus
skolās,
komitejas, organizēt
informāciju
strādnieku
intereses
jaunatnes
vietās,
izveidot
nekavējoties
sociālistiskās
nāt
darba
darbu
un un
pret slimokašu
kara
gatavošanas
vajadzībām, jīgiem nieku
sociālās
pret
eksistences
veciem
un
došanu
vijas 3.
vācu
pārvēršanu
par
jaunatnes 4.
namu
kur
skolā,
kopējas
ir
vai
ir
mācošās
jaunatnes
jauniešiem sakarus,
nieku
uzstādīt
sapulces,
iesniegt
un
neizpildīšanas
akcijas,
kā
kara
protesta
kolektīvu
pātarošanu
pulces,
Visās
PSRS
PSRS
par
diozajiem kultūras maskot
fabricē
Rīgas
dzīves
sasniegumiem,
presē,
c.
būtību.
militārās
meln-
Apkarot Katrā
izvēlēt
Rīgas
skolā, sa-
skolnieku
ko-
atjaunošanu.
par
jautājumus PSRS
gran-
mākslas
celtniecības,
zinātnes,
kā
pulciņu palīdzību
arī
ar
šo
tenkas
fašistu
un
sprediķo
gan
rezo-
valdei
pilsētas
iztirzāt
apstākļiem,
savās
par
parie-
skolnieku
tūlītēju
kuros
Or-
jauna
aģitāciju,
nelegālas
tās
par
draugu pulciņus,
baltgvardu
protesta v.
apkarot
antisemītismu.
piesūtīšanu
sociālistiskās
gan
rezo-
ģimnāzijās organizēt protesta
un
jaunatnes
Izvest
un
skol-
tuviem
ļoti
demagoģisko
fašisma
Katrā
iestādēm.
skolnieku
gājienus
Enerģiski
sasaukt
ģimnāzijas slēgšanu,
Dibināt
pret
kopējas
attiecīgām
apmācību.
delegātu konferences,
pieņemšanu
pret 4.
un un
plaši sakari,
vēlētu
mitejas. lūciju
ir
pa-
un
protesta
pieņemt un
darbu par
fašistu
un
nacionālšovinismu mums
pret
cīņu.
sasaukt
streikus,
boikotu.
reliģijas īsto lomu
bīgo
pārLat-
sociālistiskiem
gadījumā rīkot
mītiņus,
pret militāro
draudiem,
svārču
kur
vadībai
plašu noskaidrošanas
apmācības
rādot
prasības,
skolu
Prasību
ganizēt
akcijas
skolniekiem
dabūt
iespējams
komunistiskiem
lūcijas
Latvijas
priekšposteni.
protesta
atņemšanu
un
lietošanu,
patversmju likvidēšanu.
un
organizēt
Kopēji
tautību
brīvu
pret
,
kara
pretpadomju
tarifa
tramvaju
1
no
valstisko-
angļu imperiālistiem, pret
un
rīkot
citu
pret
Latgalei
iztīrīšanu
namu
piespiedu
tautību valodu
tiesību
fašistiem
Nekavējoties
zeminātā
visu
par
pašnoteikšanās
par
par tautas
militarizēšanu,
un
vajāšanu,
par
nespē-
pret politieslodzīto strād-
strādniekiem,
pret jaunatnes organizāciju
fašizēšanu
šanu, valodu
darba
bezdarbniekiem,
spīdzināšanu cietumos,
fašistiem,
graušanu,
apdrošināšanas
nodrošināšanu
PSRS,
lekcijās
un
ko
un
attie
mācību
stundās. 5.
Kopēji organizēt cīņu pret
intervenci. Šinī nolūkā
1
Sk. piezīmi
61.
karu
tūlīt attīstīt
un
kontrrevolucionāro
enerģisku revolucionāru
Ipp. Red.
71
rekrūšos
propagandu dienestā
jauniešiem, kurās
tas masas, bināt
referātus
materiālus
apstāk{iem armijā
un
reivjiem vos
un
visplašākām
kara
imperiālistu pretsparu,
PSRS
stiprināt
masās
Oktobra
šākās
darbaļaužu
vērstu
pilsoņu karā
listisku
lai
kuriem
Vācijas
izdebatētu
vēl
abas un
kritiku.
patiesi
pirms
šo
ja
karu
buržuāziju,
pārstāvjiem
pārsociā-
par
kom-
starp
tos
apspriestu
un
visās
jautājumus,
vienošanās. Par
nāk viena vai otra
[ir]
visām
tur-
ar
jau-
puse
sev
vienības
ar
otra
Reizē ar
ar
to abas
vislielāko kuri
puses
kopējo
komitejās,
asumu
izietu
vai, maskējoties
ar
uz
kritizēt
par un
nodevīgu
frāzēm
par
cīņas.
otras
plat-
cīņas
vis-
paceļot
un,
tad
ja
saviem
visus
līdzšinējās masas
no
nav
ieska-
nepieciešamu
apkarot
iz-
publisku
pielāgošanos
demokrātijas atjaunošanu, atturētu
revolucionāras
plat-
—
kritizēt
dokumentiem,
atzīst
cīņa
virziena
tiesības šo
cīņas
kopējo
pretfašisma
un
pretrunā
parakstītiem
jautājumu
šo
izved
kopīga patur
puse
tā
vēlāk
grupējumus,
72
vispla-
Sagatavot
panākta vienošanās, pārnest to atklātībā pēc
kās
citu
PSRS
popularizēt
imperiālistisko
un
apkarošanos
katra
rīcību, vai
mam
un
darbaļaužu
jaunatnes organizācijām
konsekventi
puses
notiek
Bet
formu
klāti
tu-
soļus.
politiku, popularizēt
ieguvumus.
panākta
nav
beigt savstarpēju
tiem.
ka-
ierosinājumiem.
formu
puses
tās miera
referentiem
pmākām kopējām akcijām Ja
aizstāvību,
Latvijas
pret
ārkārtīgi
tam
organizēt
arī
Noskaidrot
bruņošanās
hitleriskās
lai
masas,
sociālistiskās
un
instancēs,
niem
Latvijas
pro-
kā
masās,
masām
ar
dzīves
Padomju Latviju.
jaunatnes
par
un
revolūcijas
Apmainīties
6.
kareivju
darbaļaužu
avantūrās,
grandiozos sasniegumus
sagatavo
sakarus
kareivju
par
kareivjiem.
iesaistīšanu
Latvijas
jaunatnes
kas
grupām. Rast
to
atmaskot
draudus,
Atmaskot
nodi-
informāciju apstrādāt Rīgas
izplatīt
uzsaukumus
izplatīt
grupas,
darbu,
regulāru
komunistiskās
informāciju
šo
kolēģijā,
un
kara
un
rekrūšu
vākt
armijā,
pagandistu
grupās
propagandistu kolēģiju,
vienotu
un
kareivjiem
izlaist
šais
sociālistiskās
pie Rīgas
[komitejām]
starp
sociālistiskiem
plašas jaunkareivju neorganizē-
pēc iespējas
nostiprināt
sakarus
un
organizēt rekrūšu
palīdzību
viņu
ar
ietvert
dot
kareivjos,
un
komjauniešiem
aizejošiem
attos
fašis-
buržujis-
patiesas
Sadarbības veids
Sadarbībai bināma
kopējai
un
iestādēs,
listiskās jaunatnes
dibināt rajonu
laikā.
pārbaudīt
dīšanas
rīcības
vietās,
pusēm.
noformēšanu
Uzlikt
skolās,
un
sociā-
vienības
vietējās
saskaņošanai Sakaru
veikt
vadīšanai
un
izveidošanu kā
ilgāk
ne
un
viena
reizi
pienākumu komitejām
par
nopublicēšanai nosprausto
uzdevumu
mē-
izpil-
rezultātus.
Lai
dzīvo strādnieku jaunatnes vienība!
Lai
dreb fašistiskie
tes
vienības
komitejas. Komitejās ienāk vienāds
abām
no
komiteju
mēneša nesī
vienības
skaits
vienības
dibināt
organizācijas,
Šo komiteju
pārstāvju
darbu
di-
apmēros
Centrālā
laukiem, visur, kur ir komunistiskās
uz
komitejas.
Latvijas
jaunatnes
sabiedrisko
Uzņēmumos,
komiteja.
visas
cīņai
strādnieku
Latvijas
varmākas
proletariāta
vienotās fron-
priekšā! Latv. Komati.
Jaunatnes Savienības
Centrālkomiteja Latv.
Sociālist.
Jaunatnes Savienības
Centrālkomiteja Rīgā
1934. g.
15. oktobrī
2000 eks.
«Spartaks»,
LĶP CĶ PVI 54.
apr.,
mv.
Nr.
—
/.;
kas
salīdzināts
ar
oriģinālu
«Cinas
1935. g.
nr.,
lespiests pēc grāmatas teksta,
f.,
LPSR CVVA,
žurn.
1451,
Biedrs», 2. ruārī
bibliotēka, 35.
107.
feb-
martā, 114.—117. lpp.;
LĶP, LĶJS
un
Sarkanās
palīdzības revolucionārās lapiņas.
1920—1940, 111 d., 1934—
1940, LVI, R.,
1963, 157.—159.
lpp.
Nr.
Izraksts
no
14
Jaunatnes Internacionāles
Komunistiskās
Izpildu Komitejas
ziņojuma Komunistiskās
Internacionāles 1936.
[...] aug
Sociālistiskās
vienotās
frontes
jas, Šveices, Beļģijas
VI
gadā
Jaunatnes
piekritēju un
Jaunatnes
kongresā
Internacionāles
skaits.
Latvijas
Francijas,
Sociālistiskās
rindās Austri-
Jaunatnes
73
Savienības
tikai
ne
laikā
sirds
Mēs
mēs
arī
ka
jaunatnes
ir
pasaulē visas vas
pasaules sociālistisko
organizācijas
Vairākās
ideja darba
valstīs,
Mūsu
Abu
ceļu
laikā
mēs
līdz
to
likvidēt
nekavējoties
Latvijas
Citēts
sociālistisko
un
apvienot
savas
īste-
apvienošanos
Komiteju
abu
un
dekla-
kopīgā
galīgai
ka
liecina,
pie
uzvarai.
meklēto
noteiktas
nekad
vietām,
uz
priekšstāvjiem
uzticība
Mērķis
sā-
kopējo
mūsu
sakari
savienību
ceļi
mēs
apvērsuma,
Desmiti
savstarpējā
jaunatnes
ir!
pārliecības, nešķirsies,
vairs ir
esam
mums
viens,
arī
ce-
...
spēks, jāiet
plecu
vienību»
1. apr.,
kuru
plašas
sociālistiskas
pilnīgu
šo
savstarpēji
nonākuši
apvienošanu
PVI PA, 240. f.,
74
sa-
ka
jautājums.
vēlēšanos
vienību.
uzstāšanās
kuram
mums
savienību
uz
būtu
un
uzticību,
2
mēnešu
teikts:
starp
esam
ļam jābūt vienam
1
iespēja
pēc fašistiskā
vienība
darba
kopā
reakcija
l
platformas,
cīņas
pat
ies
«Ceļā
daudzu
dienu
kur
darbaļaužu
muguras
uzsākuši
cīņas
attiecības
Latvijas
Lai
šo
Centrālo
drīz uz
sarīkotās
kopīgi
atraduši:
bet
vienotības
jau tā tuvojušās,
jau izteikuši
praktiski
un
atpakaļ,
draudzīgas
ka
savas
jau
radusies
apvienošanos
par
meklēt
Šajā
sa-
Austrijā,
un
jaunatnes komunistisko
biedri
uzsaukumu,
un
uz
ir
organizāciju
«Gadu kām
aicinām
jaunatni
kur
Spānijā
organizācijas
jau
Latvijas
organizācijas rācijā
mēs
jaunatnes šķelšanos.
organizāciju
not.
jaunatnei visā
Tāpēc
Francijā,
piemēram,
apvienošanās
Sajās valstis darba
tuvākā
uzvaru.
darba
jaunatnes šķelšanos,
rezultātā
organiska
gūs
ka
jaunat-
ideja
komunistisko
dziļas saknes,
darba
un
darbības
frontes
rindās
un
jaunatne jau izjutusi
šķiras
mērogā.
sociālistiskās
apvienot.
laidusi
jau
internacionālā
vienotība.
nepieciešama
frontes
jaunatni
vienotās
Biedri, mēs pilnīgi apzināmies,
vienotas
par
komunistisko
šo
apsveicam
ceram,
sociālistiskās
ar
bet
vaistīs,
atsevišķās
cīņu.
nes
uzstājas
apvienošanos
un
visas
No
aktīvāk
arvien
izveidošanu
masas
pie pleca,
mums
vienā
un
pēc oriģināla. Red.
fašistiskā
dāvās
jāiet
uz
jaunatnes organizācijā.»
komunistiskas
pieņemta
151. 1.,
salauzt
nevarēs
jaunatnes
7.—10.
1935.
lapa.
g.
jaunatnes augustā.
Red.
Sk.
savu
abu 2
deklarācija LKP CX
Fašisma
smagie triecieni iemācīja Latvijas komunistisko
sociālistisko
un
ka
jaunatni,
darba
ko-
jācīnās
jaunatnei
pīgā, vienotā organizācijā. Gods
slava
un
pirmrindas
cīnītājiem
vienotu
par
Lat-
vijas darba jaunatnes organizāciju. [... ] LĶP L
CĶ PVI 117.
apr.,
PA,
f.,
240.
37.
1.,
38.
un
lespiests
par
saglabātās kopijas
Nr.
Paziņojums
pēc arhīvā
lapa
LKJS
15
LSJS
un
apvienošanos
Latvijas
Darba Jaunatnes Savienībā 1936.
LATVIJAS
Divos
viņas
JAUNATNEI! LATVIJAS TAUTAI!
fašisms
gados
vēl
jaunatni
novedis
stāvoklī.
gātīgām darbs
slepeni
garuma noteikšana
zemniecība
tagadējos
vēl
uzkrājušos
nodokļu
nav
un un
riņu,
pat
kas
saimnieciskā
algas ņas
izkalpināšana budzis var
posta
vieglāk
savā
uzlikt dzīve
nosist,
nesaudzīga
Darba
gan
derīgas,
dzīvi
tukšāko,
sabiedriskai
Skolā
sodus
darba
noskaidrojošas
algas,
saviem
rokas
mazu
vērtē
laiks
ķeiza-
vietā
uzskatu
Sī
Viņas vi-
zemāk,
jaunatne patiesas
zinātnes
inbet
strādniekiem.
jaunatnei.
darba attiecībās
naidīgu
tur-
līmenī,
atpūtas
par
gan
gadu
kameru
ar
krīzes
smagāka
darba
dzīvei
un
pārvērsts
izmantošana visās
likumu nostiprināta.
iepriekšējo
pastiprinātas,
vēl
«nolīdzi-
izputināta, piedzenot
Laukstrādnieku
sētā
viņas
jeb
un
augo-
Darba
ārzemju laukstrādnieku ievešanu strukcijām tiek noturētas viszemākā izdzīšana
līdzi
uzņēmēju patvaļā.
nodokļus,
parādus.
bet
runās,
atklāti.
pinot
nolaupīts,
tā
ba-
Bez-
Fabriku
cēlušās
pazeminātas
tiek
lauku ar
līdzekļiem.
meklētāju.
palīdzību),
atstāta
nesaudzīgāk
paaugstinātos
vien
gan
tarifa
nesusi
Ulmaņa
un
darba
ne
bet
(ar
un
apveltīšana
uzkrātiem
slejās
pilni
dārdzībai,
kā
rūpnieku
tautas
algas
un
nospiestībā
«uzplaukumu»
un
avīžu
vēl
strādnieku
dzīves
nātas»
lauki
un
darbnīcu
laika
no
gan likvidēts
pilsētas
šai
Oficiālo
piemaksām
darbaļaudis
dzīve vēl vienmēr
Saimnieciskā
lielo namīpašnieku
budžu,
Latvijas
saimnieciskā
nebijušā
postā, politiskā beztiesībā. sastinguma
15. augusta
gada
pat
ar
dzīvei
sastop
vis-
kultivēšanu,
75
brīvības
tautas
apstrādātu, un
vergu
stākās
cīņu
mācības Ne
maksas,
kulturālās
Latvijas
aizstāvībai
pasaules
miera
bet
vairāk,
Latviju
Hitlera
natnes
ļaunākais
savā
gadu
cionārajām ka
vest
var
tikai
jaunatnes vidū
deva
aizmirst
rēt
kopējo
vienību
ir
Bez
un
noto
fronti
tisko
un
cība
un
sīkās
ienaidnieku
jau-
—
noskaņas,
fa-
pret
cīņa
akcijās, jaunatnes un
palīdzību. ir
skolās.
ārdīt
mēģinājumi
solidaritāte.
patu-
Organizatorisko
jauniešu vidū tagad
biedru
jaunatnes
ciešāk
uzņēmumos
fašisma
provokāciju
un
vienota
sagraudams
un
gadu vienotā un
LSJS,
interesēm
vienībai
fašismu.
revolu-
un
dzīvības
nesaskaņas
aizstāvēšanā
komunistisko
ir
abām
LKJS
—
sektantiskās
kampaņās
palikuši
terora
ar
no-
nodot
jau pierādījis
apvērsums,
un
divu
darbs visās
interešu
Fašisms
organizatoriski
un
teorijas
visas
panākumiem
grūst
gatavojas
mācījusi
Ideoloģiskai
sagatavojusi
šismu, kopīgs tiesību
ir
fašistiskais
oportūnistiskās
vēl
norādījumiem
mums
jaunatnes
ideoloģiski
organizācija.
likdams acīs
fašismu
darba
par
nebūtu,
laikā.
pret
cieši
pamatu
visas
viņš
jaunatnes organizācijām
sekmīgu cīņu
kurai
valdība,
jaunatni
un
PSRS,
patvaļai.
ienaidnieks, to
cīņa
darīts
uzbrukumu,
iebildumu
Berlīnes
tautu
bruņoto bandu
īsajā valdīšanas
Divu
darītu
jaunatnes
tiktu
nodevīgā noklusēšana,
miera zemi
lielo
pret
tas
ap-
sporta
Munters, šie Hitlera uzticīgie kalpi
un
Latvijas
gatavojas
karā
devīgā
draudu
pieskaņošanās
liecina, ka Ulmanis
Ja
to
aug-
uzticamības
jaunatnes,
Hitlera
jaunatnei pret
kara
Hitlera
to
ja
un
gan paaug-
konsekventu
karam.
sargāšanai,
pastāvīgā
Latvijā,
izved
draudošo
pret
uzticēties,
var
taisni
visās
arī
sagatavošanu
vidējās
aizšķēršļo
politiskās
gan
organizācijās
militarizēšanu,
lekļūšanu
bet
skolās,
tikai
fašisma
zaimošanu,
surogātu, nejēdzīgu šovinisma
bērniem
darbaļaužu
liecības.
tauta
darbinieku
ieaudzēšanu.
gara
skolās
stinātās
un
to
un
viltotu zinātnes
uzti-
pilnīga
Un
vie-
Sociālis-
mēs
cīņas tagad sasnieguši Latvijas darba jaunatnes gadiem loloto mērķi
organizatorisko varam
paziņot
laukos, skolās sas
9.
pasaules
jūlijā
natnes
Savienība,
76
visai un
tagad
un
gadā
ir
prieku
ar
darba
Latvijas
armijā,
miera
šinī
cīņas
vienību,
visai
jaunatnei
Latvijas
darba
pretfašisma
cīnītāju
nodibināta
vienota
organizācija
—
apvienojoties LKJS
Latvijas un
un
LSJS.
esam
—
lepnumu fabrikās, tautai,
vi-
pulkiem: Latvijas
Darba
jau-
Jaunatnes
Latvijas proletariātam jau cieši
cīņas
Tāda
organizācija. uzbrūkošam
pretim drošu
LDJS-ba
tulznainās
Mēs
jaunu ros
jaunatni
vai
politiskiem
lājiem visu
mūsu
visas rešu
—
šos
vērsīsim
dzīti,
jaunatni. cilvēku
nav
goda
izšķirt
aicinām
un
klusēts,
diezgan
ja dzīvību viņiem šistiskā
valdība
drošinātu
gām nevar
un
vairs
gan,
zeme
karu.
—
inte-
mēs
sa-
mēs
no-
Armijā
sa-
avantūristus,
kara
ieročus,
ienaidniekus
un
dot
neiedvesīs
jau
ir
nospiesto
un
apzināties
visa
darba
nometnēs
ka
un
posta un
lai
bagātnieku
savu
būs
dotu
baram.
jaunatnes
fiziskām
ka mēs
Fano-
garī-
gādāt
ieslēgšanu
pēc Vācijas
iespēju
un
viņa
jaunatnes
parauga.
nedzīvosim
nepārtraukti
Latvijā
augļus dod pietiekoši, bet, ja
spēku
nedzīvi,
cilvēks.
—
apstākļiem
vēl
klaušās
un
dzīvi,
par
darbu, mūsu darba
rīki
radītājs
pierādījusi,
gatavo
izmantoto
un
stāvokļa uzlabošanu. Diez-
nepārprotami jāatgādina,
fašistu
tautas
cīņā,
ne
bet
nākotne,
modernos
Laiks
mašīnas
atbilstošiem
—
mums
bada
dzīrot
ciests.
negrib. Viņa
vergu darbā
Tāpēc
ka
par
sava
dzīvi, samaksātu
spējām
kausos
svaru
un
cē-
mēs aicinām
Apzinīgu
patiesos
saimnieciski
visu
saprast,
varu,
mūsu
kara
pret
—
pretkara
lāstu
lietot
nešķiticības
triecienu.
Latvijas jaunatni cīņā gan
labi
saskatīt
un
Vienoti
uzkrauto
mācīsimies
viņiem nāvīgu
Te ir
peļņas kāros
un
karu,
dzīve
eksistence.
un
daudz.
kapitālisma
mēs
Mēs
aprindu
tūkstošiem
Karš
tautības,
saujiņu
atsevišķu
dzīvība
tautas
nodevēju
trieksim
labi
visu
šķiru,
tikai
Latviju.
iznīcinās
pret
Cīņā
gājienā
neapturēs
stāvokļa,
bagātnieku
un
gatavi
vairāk kā
sabiedrisko iekārtu,
veidotāju.
un
savas
esam
tagad
sociālistisko Karš
nesēju
uzskatiem.
fašistiem
—
ne-
brīvību,
par
Mēs
Mēs
šķēršļi
sociālā
pēc viņas
sirdis,
savas
taisnīgāku
Latviju,
cīņu
jaunatnes
pieteic
—
cīņām
likteni.
dzīvības.
karam.
nākotnes
dzīvību,
domas, tautas
nekādi
darbaļaužu
pieteicam
turpinātāja
savu
savas
ko
sociālistiskās
un
savas
cīņā par jaunu,
jaunu
par
spēks,
esam
uzvaru,
dod
valdošo fašismu.
un
rokas
pašai
atdot arī
cīņās
jebkad uz
lemt
tiesībām
tas
postu nesošam fašismam. Viņā
un
jaunieši atdod
apvienotie
muskuļotās,
stāties
sekmīgi varējusi Tagad tāda ir, un
ar
mantiniece
saudzīgu cīņu iznīcību
šinīs
cīņā
komunistiskās
—
tradīciju
masām
ar
jaunatnes pretfašisma
būtu
fašismam.
uzvarai
garantiju
labāko
par
bija vajadzīga
sen
saistīta, spēcīga, revolucionāra
fašisti
darba
diez-
pierādījuši, 77
ka
viņi nespēj
tā
sadalīt
darbu,
organizēt
tad mūsu tiesības
augļus
tautas
triekt
interesēs, prom šos pienākums kaklakungus, organizēt brīvu, radošu darbu Latvijas celtdarba
niecībā, bas
binātās
skolās.
darīt
prasām radošu
tālāk
Fašisms
nekādas, tās
pat
gribas ir
dzirdīgāka
Jaunatne
kopā
ražo,
visu
valsts Tie
ir
sībām
ceļ,
karu,
tiesībām
uz
deva
paciest
demokrātija. ir
auss
kameru bet
kurla,
pavēles fašisms.
savas
cīņu par cilvēka
cieņai
tiesībām; tiem, kas
drīkst
tiem
devis
nav
nolaupījis
vesela
ceļā
labāko
būt
tautas
un
spēkus,
un
ar
ienaidnieka
nizāciju pacels
Abu
lielo
organizācijas
ātrinās
darba
revolucionāras
Latvijas
virzīt
šo
jaunatnes
triecienu
spēku
spēkiem
par
un
vairos
pret
orga-
sparu, atbildī-
nodrošinās
priekšā,
visplašākās
cī-
neredzēti
pulkā drosmi un
jau-
ienaid-
tautas
revolucionāro
saviem
uzdevumu
Tūkstoši
brīvības
tautas
cīnītāju
autoritāti
cīnīsavus
progresīvos
īstos
aktivitāti,
jaunatnes
masās,
vairākuma nostāšanos
uz
pa-
patiesi
šķiru cīņas pamatiem.
jaunatnes
starptautisku
šos
cīņas
nākotnes
jaunās
ir
LDJS-ba stāda
un
parādīt
un
vienotā
jaunatnes uz
atpūtu,
jau
dzīvības.
savas
apvienot
noteiktību
viņai paļāvību
to
tie-
par
kulturālu
Par
[tos] lielajam
atsegt
apvienošanās
sajūtu
pat
un
audzināt
cietoksni.
darba
kultūru.
un
cīnītāju rindās,
atraisīt
lielu
veselīgu,
un
pret fa-
cīņa
—
tiesībām,
Latvijas jauniešu, atdevuši
atdevuši
nītāju pienākumam, niekus
darbu
mērķi
cīņas
politiskām
par
izglītību
gadus,
uzdevumu
natnes
78
tikai
un
samaksātu
uz
jaunības
bas
saka
kurā
tautu vedīs
cīņa
jaunu stāsies atkal
dos
tiesības
pusi pavērstā
LDJS-bas
galvenie
pret
jušies tūkstošiem
savu
stāv
strā-
nekurnot
algām,
fašisms
stāvoklim atbilstošām
visu
un
interesēs.
likteņu lēmējtiesības.
šismu,
par
auss,
visu
ar
sabiedriskam
bet
tiesības, kādas
izpausmei
tautas
un
pienākumus
jaunatnei
un
niecīgās politiskās
zinātni
pasaules
kalpot armijā,
to
Mēs
piesavināties
neviltotu
varētu
viszemākām
par
tautai
uz
nākotnei.
to
jaunatnei
bezdarbā,
Latvijas
sistēma, kuras
un
visas
laukos
un
tautas
Tagad toties
un
kā
prātus,
tautas
pieejamu brīvu, mēs
tiesī-
atsva-
ideoloģijas
jaunatnes
labākai
lai
ir
jaunatnei
fašisma
no
nemaitā
ķīla
kultūru,
uzlicis
ir
bada dzīvi
ir
Latvijas
fabrikās
dāt
tā
mums
darba
attīstīt
izglītību
Izglītība
fašisms,
māca
labklājībai. Darba
tautas
bezmaksas
uz
un
nozīmi
apvienošanās darba
nes
jaunatnes
arī
cīņā
ievērojamu par
vienību,
konkrēti Tā
pierādot, ka vienība
veicinās
sekmēs
tāju
abu
vienotās frontes
Cīnīties
par
nekā
par
mieru
melojumi
spēku
mums
bezdibeni, ceļu,
uzvaras
brīvu
un
piemērs
kuru
mūsu
tāpat
miljoniem jauniešu
Darba skolā
vidū.
teņa biedru biedri!
Izbeidz
pareizo
cīņas uz
tā
kristīgie
dzīgu roku, jaunatnes Arī
jūsu
zem
Ari
Bijušās
ar
jaunieši!
aicinām
arī
ienaidnieks
ir
nepanesama darba
slāpes
pēc
zināšanām
bet
arī
to
sasniegt
pasaulē,
un
vieta
sloga un
un
arī
Arī
maz-
drau-
tautas
un
iekarošanu.
jūs
laukos.
tagad
par
sporta
jums
par
slīgstat Arī
valdošie
jūsu tum-
soņi neļauj apmierināt.
1
«Darba
jaunatne»
mokrātiskās 2
un
«Strādnieku
sociāldeun sargs» fašistiskā apvērsuma. Red.
sports
jaunatnes organizācijas pirms Aicinājums domāts minētajās organizācijās
1
laikiem.
vanagi,
darbā
un
lik-
«SSS»
un
kulturālās,
fašisms.
izglītības
tavu
šeit,
nākotnes
fabrikās
Latvijas
Jautājums
skauti,
sniedzam
gaišākas
karš
ar
jūrā,
un
visiem
uz
Nacionālās,
jūs kopējā
un
ir
gaidīšanu!
izšķirts
Mēs
sekos
rindās
jaunatnes»
jaunieši, 2
jaunatne,
viņai
laukos
savās
Tava
ir
spoži mirdzoša,
Latvijas
piemīt tikai jaunatnei.
«Darba
mums!
apvienotie
atbrīvošanu
saskatīt
mums
kā
un
gaida
tagad
ceļu
pārvērtēšana
gribam
darbnīcā,
un
tevi
svārstīšanos
kopā
organizācijās pulki,
kāda
fabrikā
armijā!
visā
Jaunatnes Savienība.
Darba
Stājies
zvaigzne,
dedzību,
jaunieti
un
stāv
priekšā
acu
rādītāja
un
labāko
Cilvēces
iespējamību sološu Padomju Savienības jaunatne.
ceļa
to neatlaidību
ja
ilglietu,
neierobežotu
veido
un
jāiet,
šo ap-
nevar
fašisms,
ved
par
fašistu
taisnīgu
un
palīdzēs
mūs
aicinoša kā
cīņu
par
arī
pasaulē
cīņa
un
vajāšanas.
mums
laimīgu,
dzīvi, kādu bauda Viņas
kuru
ka
iebaidīt,
nevar
apmigloties,
uz
pa
darbs
fizisku
aptvertas
zina,
atziņu piesavināšana
skatam
mūsu
tikai
tādu
un
cīnī-
izšķirošu
un
kavēt valdošo
vedam
visas
panest
domātāju sasniegto ne
ka
ir
gribu
kā
var
Jaunatni
Apziņa,
garīgu
prāti. Viņa
un
cīņā mūs
draudi?
un
šo
ar
svētāka
un
tad šinī
maldināt.
neļaus
pretfašisma
un
cilvēces
par —
sirdis
lielāka
mērķi. Vai
dos
saprašanos
lai varētu dot
izveidošanu,
progresu,
Latvijas jaunatnes
stoši
miera
nepieciešama.
un
fašismam visā pasaulē.
atbrīvošanu,
nav
iespējama
jaunatnes
vispasaules
triecienu
ir
jaunatnes internacionāļu
—
savervētajiem
darba
jauniešiem. Red.
79
Mūsu
paaudzei
neapstrīdamas tiesības
ir
derīgu,
uz
ra-
došu, laimīgu dzīvi, kuras garantijas ir: visplašākās iespējas un
mācīties, miers.
ceļu
peļņa,
un
ka
pilnīgi pareizi,
taču
mērķu realizēšanai, arvien
savu
fašismu
ceļa pret uz
darbs
pastāvīgs
Un ir
vietas
stāvēt
karu.
un
arī
vairāk
Jaunatne
Jaunatne
ne.
pilsoņu stājas
brāzīsies
šķēršļus.
1905.
cīnītājus, varonīgos
g.
vuļu nebūs
arī
jātop
laukos
tautas
par
vidū
gļē-
cīņās.
masām
mēr-
savus
nepiecie-
un
jaunatni par to izvešanu [dzīvē]. Fab-
darbnīcām jākļūst
cietokšņiem,
kā
priekšā
bezbailīgos
Viņas
pierādīsim to pareizību
un
šamību, organizēsim un
visus
Visi cīņā!
visplašākām jaunatnes
ķus, pārliecināsim rikām
darba!
negrib,
priekšu
uz
devusi
strēlniekus.
priekšā stāvošās brīvības
Visi
Izskaidrosim
ir
Latvijas jaunatne
cīņas
uz
iet
atpakaļ
vētra, kā pavasara ūdeņa pilna upe, salaužot stāvošos
tiesības
jaunatne, meklējot
par
jaunās organizācijas cīņas
nākotnes
jāsēj
atsvabināšanas
domu
sēklas,
armijai
aizstāvēšanas
un
kauju
priekšpulku. Plašāk
un
varenāk
darba
izvērst
cīņu
jaunatnes
pret
karu, pret fašismu! Ciešāk
slēgties
šo
ap
vadītāju
cīņu
—
Latvijas
Darba
Jaunatnes Savienību! Uz
priekšu,
«launatnes Fronte»,
1.
1936. g. 15. augustā, 1. 2.
Uzvara
jaunatne!
Nākotne
lespiests pēc
nr.,
tava!
avīzes
teksta
un
Ipp.
Nr.
Latvijas
Darba
LATVIJAS
LDJS
dalījās
I 13
kurzemes
pārstāvēja 1)
LDJS
DARBA
delegāti
no
1000
biedru.
referāts
SAVIENĪBAS
1938.
Rīgas,
Augškurzemes
ap
CX
notika
kongress
novembri
gada
JAUNATNES
kongress
un
16
Jaunatnes Savienības I 1938.
80
tava!
I
KONGRESS
gada novembrī. Tajā pie-
Vidienas,
apgabala Kongresa
«Politiskais
Latgales,
Lejas-
organizācijām, darba
stāvoklis
kārtībā un
kas
bija
Latvijas
jaunatnes uzdevumi cīņā par mieru,
brīvību
demo-
un
krātiju»; LDJS
2)
CX
referāti
pārskata vienības
jaunatnes
ceļi»
revolucionārās
«Latvijas «LDJS
un
darbs
līdzšinējais
turpmākie uzdevumi»;
un
3)
LDJS
4)
LDJS
Statūtu
pieņemšana;
attiecības
proletariāta
Latvijas
ar
partijām
un
starptautiskajām jaunatnes apvienībām; Centrālās Komitejas
5)
vēlēšanas.
REZOLŪCIJAS
LATVIJAS
JAUNATNES UZDEVUMI UN
Rezolūcija
vienbalsīgi
1.
Jau
tatūra.
mēju
tautai
fašistiskie
nospiež
likumiem
valdība
tiesības
un
varu.
un
slāņus
tumsībā.
radītās
gadu
uz
At-
brīvības,
tautas
gara
viņas
un
rīkojumiem
mumos
darba
1938.
izmeta skaits
g.
vietas, vilkt
darba
uzņēmumos. par
līdzekli
kameras
gada paslik-
no
jaunatni
pilnīgi
nieku
bērnus
nieku
mājās.
—
400
un
nevar
tikt
kas
skaits, nav
ar
tīrīšanu
kuriem
nodzīvojis
darbā
pieņemts
dzīvību
izvesto
Smagie
amata
uzņē-
gadījuma darbu. no
mācekļu
rokās
uzņēmēju
kaut
mācekļa stāvoklī
uzņēmumiem
dzen
un
un
uz
laukiem
visu
mūžu
izmantot par
mācekļu darba
normēšana, meistaru
pārbaudījumi
vai
kuriem atcelta
ar
atalgojuma
uzņēmēju
fašisti
jauniešu
katrs,
jauniešu. Stipri ierobežots mācekļu
mācekļa algu. Noteikumi, garuma
jo
savu
jaunos strādniekus
dienas
darba
tiesību,
pavasarī
simtiem
kļuvuši turēt
uz
spiests
un
to
kļūst
lielāks
nav
gadus pilsētā
6
bruņotu
visplašākos
beztiesībā
un
balstoties
interesēs,
dik-
uzņē-
jaunatnes materiālo stāvokli.
pilsētās
Ar
novembrī
g.
lielsaimnieku,
virsnieku
demokrātiskās
dziļāk trūkumā,
Arvienu
3
visas
lauku
grupas
fašistisku
un
sazvērnieki
saviem
tina
1938.
kongresā
JAUNATNE
UN
šauras
Ulmaņa fašistiskā
2. ar
valda
namsaimnieku
un
aizsargpolicijas
arvien
FAŠISMS
I
piekto gadu Latvijā valda Ulmaņa fašistiskā
Ulmanis
ņēmuši
LDJS
pieņemta
ī.
CIŅA PAR MIERU, BRĪVĪBU
DEMOKRĀTIJU
nodod
patvaļā.
vergot
lauku
darba Strādsaim-
81
Mazo
uti,
rada
sīkpilsoniskai
izglītība darbu,
tikai
tie
trūkumu
dod
Ar
pūlēm
plaša
piemērotu
sev
valsts
grašiem
inteliģences
pierādīt
var
un
izreskolas
iegūtā
dabūt
fašistiskajam
pašreizējam
sīk-
nākotnes
jaunās inteliģences, kas
no
Norisinās
likvidēšana, lielo amatniekus,
drūmas
iespēju
darbu par bada
dabūt
veikalu
nospiež
un
jaunatnei.
uzticamību
iestādēs.
un
lietuvēns
retam
tikai
un
absolūtu var
kā
prese, kas
zemniekus dzes
darbnīcu
uzņēmumu,
nodokļu
režīmam,
pašvaldības proletarizē-
masu
šanās. Lauku darbu vuši
darba
tēva
lieki
darbu
lauku
pie
saistošiem ņas
ar
kaut
cietuma
Lauku
darba
nosist
Progresīvo
ir
un
ir
revolucionāro
arodskolu mācības laika
augstināšana, meiteņu
un
šķirta
audzināšana
c.
un
no
zinātnes
šana,
visa
skaušana
nās nas
viltošana,
no
—
paaudzes
tādi ir
jaunās
4.
82
uz
paaudzes ideoloģijas
Fašisms
atņēmis
maksām
un
un
no
fašizēšanas
audzināšanas
iepotēšanas jaunatnei
un un
puses,
visas
kursu
iz-
jau-
no
vie-
nemantīgapārvērst
pārvērst
iestādes ieroci
slavinā-
atsevišķie
raksturo,
izglītību
otras
uzspiešana
revolucionārā
izglītības
iz-
mākslas
fašisma
jautājumos
skolu
bagātnieku privilēģiju,
fašistiskās
reliģijas
nogriezt progresīvajai
par un
skolu
diktatūras
jaunatnei
zēnu
katrai,
noslēgšana
lekciju
vēstures,
šovinisms,
demokrātiskā
jai
ceļu
ierobežojumi,
un
pa-
vispārizglītojošo priekšmetu
audzināšanas
tieksme
naudas
universitātes
pastiprināta
Fašistiskās
Latvijā.
puses,
skolas
dzīvē.
vidus
programmu
programmas,
dresūra,
progresīvā,
citi
terors.
kultūras
skolas
augstajām
ar
dažu
pamatskolu
militāra
jaunatnei,
soļi
pamatskolās,
jaunatni
atlaišana,
atsevišķo
ar
studentiem
ierobežojumiem,
ņemšana
dažādi
un
lauku
un
pagarināšana,
ģimnāzijas
nemantīgiem v.
konkursi
skolotāju
saim-
grupās
aizsargu
ass
izglītības
panest
atstāj
dažādās
šķelt
valda
zi-
tiek
Viņš
mājas.
ēdināšanu,
līdzeklis
dziļa reakcija
kameras
ja, nevarēdams
šķirošana
Laukos
viņas algas.
Fašisms
slikto
meklēt
saimnieka
bez
atstāt
sodu,
jaunatnes
diplomu izsniegšanu
vai
un
kļubieži
kā
cits,
Lauksaimniecības
brīdi
un
un
3.
Ar
naudas
ar
nekas
laukstrādnieks
īsu
uz
un
izsūkšanu
pārmērīgo nieku.
budžiem.
dzīvi
uz
meitām, kuri
un
saimniecībā
vecāku
savu
noteikumiem
nedrīkst
sodīts
slēdz durvis
neatliek
saimniecībā,
strādāt
vēderu
par
jaunatnei fašisms
Jaunsaimnieku dēliem
pilsētā.
to
skolu
varenu
par
jaunatnē.
politiskās
tiesības.
Fašisms bas
un
laupījis jaunatnei viselementārākās cilvēka tiesīiespējas vest cīņu par savām ikdienas interesēm.
Fašisms
likvidējis
apvieno
un
kās
jaunatnes
jaunās
piespiedu
organizācijās.
jaunatnes
kārtā
jaunatnes
organizācijas,
masu
bus,
krasi
cīnoties
demokrātisks,
pret
izmanto
latgaliešu
tautību
jaunatni.
Demokrātiskās
tai,
fašisms
par aklu
padarītu
iekārtas
fašistisko sargu
kur
ieroci
Fašisms
biedru
saista
no
ka
domas
jaunatne
bet
dzīvi,
natnei! nāros
dzīves
ka
plaši
pilnīgi
kadrus,
un
ar
savu
šovinisma
uz
tas,
to
lauku
ceļus
darba
iznīcina
darbību
ko
cenšas
6.
No
pašas
vai
viņa
jaunatnes pie
vienotas
fašisma spēs
un
jū-
tas
tīro
tautas
ap-
atraut
novirza
viņš
tagad
sportu,
nākotne,
rada
darbā.
«ve-
Fašisms
lielsaimnieku
uz
un
ko
cenšas
senatni,
valsts
un
atver visus
laupa
ar
Fašisms
jautājumiem,
viss
rāmjos.
tautas darba
un
vidusšķiras
jaunatnes
aktīvas
jau-
revolucio-
izskaistināt
aizsargāties
dē-
darbu
izglītību,
iespaidu jaunatnē. Ar tādiem līdzekļiem fašisms iespaidā vēl samērā plašas jaunatnes masas. rājas,
(formas
organizācijās,
savās
un
daļu.
aicināta
nesaudzīgi
Fašisms
jaunatnes
ārišķībām
jaunatne ir visas
aktīvi
vanagu, aiz-
tukšu
jaunatnes labākām
ar
centienus
un
nebrī-
savas
par
aģitāciju, atsevišķo
slavināšanu),
lielburžuāzijas
meitām
un
spēkus,
iespaidam,
pašdarbība tiek stingri iekļauta
spēlējas
tagadnes
vienīgi pilsētas un
un
visus
(mazpulku,
militārisma
pieder rītdiena
viņai
un
rokās
jaunatni
cīnītāju
izpriecām, liekuļojot,
liem
tau-
pastiprinot viņas
(tautas vienību, tēvijas
brīvības
labākās
un
dažādām
jaunatnes neapzinīgāko
jaunatni
cis»,
preses
latvju
ne
pieliek
sistemātisku
un
ideoloģijas,
ideāliem
un
viņas
sapulču,
nav
privileģēto stāvokli,
demagoģiski
mīlestību,
ka
fašistu
Ar
jaunatnes aktivitāte
māna
nežēlīgi
mazākum-
ideoloģiskajam
savam
balstu.
fašisms
c.)
v.
laikā
pašā
organizēšanu
fašistiskās
tām
vārda,
jaunatnes organizāciju c.)
v.
izpriecu tērpi
tai
jaunatni
pakļautu
vības
progresīvs, un
spaida
tas
tiesības
Atņemot jaunatnei visas
izsūkšanu, lai
brīvs,
jaunatnei.
ne
5.
to izved
ar
apspiež
vairs
brīvības
un
visas
sabied-
mulsināšanas dar-
viņā
visādi
fašistis-
rokās
skolas,
presi un
Fašisms
jaunatni,
brīvas organizēšanās
un
kas
visu,
pretfašistisks.
savās
iestādes,
milzu apmēros jaunatnes mānīšanas
organizācijas
pastāvošās
tur
Viņš
audzināšanas
paaudzes
riskās
brīvās
visas
jaunatni
fašisma tur
cīņas pret
savā
atkatālāku
83
stāvokļa
sava
pasliktināšanu.
Plašāku
kulturālā
stāvokļa
tiesiskā
politiskā,
un
laikā
valdīšanas
fašisma panākt
tikai
citiem
pretfašistiskiem
kopā
nevarēs.
panākt
Latvijas strādnieku
ar
tautas
dibinot
tās
jaunatni
no
snaudošos
demokrātisku
vietā
cīņai par
visiem
un
revolucionārās diktatūru
važām
viņas
atraisīs
un
no-
un
atsvabinās
kas
uzlabo-
tālāku
stāvokļa
sava
viņa varēs
viņa
šķiru
republiku,
fašisma žņaudzošām
spēkus
To
spēkiem,
cīņas ceļā gāžot Ulmaņa fašistisko
masu
materiālā,
sava
uzlabošanu
šanu.
11. KARŠ UN
Fašisms
1)
LATVIJAS
tas
—
jaunā
un
vācu
itāliešu
—
ristu
var
jau
sev
arvienu
gūtu panākumus,
Šīs
sākusies.
izsmalcinātu
interesēm,
kārtām
draudu,
valstu
dina
fašistiskos
šī
jaunā
vācu, pasau-
pasaules
un
jaunatnes
pašaizliedzību
neatkarību,
kā
to
Arī
nāka
kļūst
karu.
Droši
plašo un
rāda
citās
Spānijas
tautas
vēl
Ar
šinī
cīņā
pret
slavenā
pret
iesaistās
arī
un
jau-
fašistiskiem
spēcīgāka
kustība
varonību,
brīvību
savu
Ķīnas
uzmu-
apdraudēto
neredzētu
zemi
arvienu
masu
vairāk
rīkojas
un
savu
zemēs
aktīvi
kas
buržuā-
Hitleram
pārdod
un
Citādi
masas.
galvenām
reakcionārā
gļēvā
pie-
politiku.
šaurajām šķi-
valstu,
viņas cīnās par
aizsargājot
sekmīgi
iebrucējiem.
savām
no
neatkarību,
un
attiecībās
varmācības
un
līgumus
iekarotājus.
un
izdevīgākas pozīcijas
demokrātisko
noslēgtos
brīvību
zemju tautas
natne,
ka
drausmīgs
un
melu
Anglijas
un
savus
mazo
drosmi
sadalīšana
starptautiskās
vadīdamās
kapitāla
Francijas
lauž
zija
Jauns
jaunas
fašisms
politikas priekšā,
ras
Japānas militā-
Spānijā,
liecina,
pārdalī-
uzliesmot kuru katru brīdi.
Lai iekarotu
lieto
karš
savas
lielvalstis
iekarošana,
Abesīnijas
Čehoslovakijas
Ķīnā,
ungāru fašistu starpā
un
karš
un
laupīšanas
pārdalīšana
les
karā.
pasaules
iebrukums
po|u
fašistiskās
izeju jaunā pasaules
meklē
Vāciju priekšgalā
ar
atrisināt
Nevarēdamas
ir karš.
pieaugošās iekšējās grūtības,
arvienu
šanā
OKUPĀCIJAS DRAUDI
un
vare-
fašismu visu
un
zemju
jaunā paaudze, jo cīņa iet par viņas nākotni. 2.
Latvijas
mazās zemi.
84
tautas,
Baltijas
jaunatnei fašistiskie valstu
jāzina, ka, iekarotāji
okupācija
tāpat kā daudzas citas tieši
un
apdraud
pārvēršana
arī par
mūsu
kara
lauku
kā
ietilpst
kara
plānos pret
šisti,
kuri
cija
Polijas bas
nozīmētu
starpā
vācu
atjaunošanu,
aktīvākās Tā būtu
tas
daļas,
vēl
vai
latvju
Sādā
Latvijai
lerisko
Vāciju
latvju
cināt
niknu teroru
hitlerisko
tau-
mūsu
fašistu
iekarotāju spiediens
Latvijai
Hitlera
un
draudošākas
ir
fašistisko
un
viņas
un
vienīgā
neatkarību,
šķietamo dzīgo
plānu
politiskā bez
Tāpēc vības
cīņas
varenā
neatkarības
—
hitleriešu
jaunatnes
aizsargāšanu
gāšanu, par brīvu,
un
priekšgalā
vienīgā konsekventā vienības
ar
savu
politiku
savu
tautu
nozie-
pilnīgā
Šī
arī
iet
cīnīties
par
Ulmaņa
Latvijas un
visas
aktīvā cīņā par savām dzīvības
no
tautas kus-
masu
tautas
neat-
fašistiskās
Latviju,
strādnieku kuras
latvju
galveno
latvju
par
dzī-
jaunatnes
pret
un
tautas
plašā
demokrātisku
cīnītāja
atkarājas
Latvijas cīņai
Lat-
varā.
tautas
latvju
ar
nodrošināt
fašistu
iebrucējiem
spēj sekmīgi
karības
un
visus
kustībā
frontes
tautas
fašistiskajiem
tatūras
kustības
plāniem.
iekarotāju
poļu
visas
un
apvienot
prasa
kas
vai
ar
pret
līgumu
jaunatni
latvju
Nospiedusi
apdraudētājiem.
vienīgā,
viņu
šādu
fašistisko
sekmē
vēršas
tautai
un.
Ar
ļauj
laikā
Ulmaņa valdība draud arī pašu
nodot
Latvijas
ienaidnieku
ir
tieši
tautu
iznī-
Viņa
kas
un
hit-
ar
ir
pašā
palīdzības
latvju
politiku.
realizēšanu.
intereses
spēkus
māna
un
beztiesībā,
Poliju
palīdzēt
var
tai
jau-
no
plānos
kustību,
savstarpējo
«neitralitātes» valdība
Ulmaņa
Latvijā,
fašistisko
noslēgt
kuru
neatkarību.
pret katru
vēršoties
slēpj
Viņa brāļojas
Poliju,
nacionālo
tautas
Vāciju
PSRS, kas
valdība
Ulmaņa
draudošās briesmas.
atsakās
Viņa
tātes
visā
sadalīšanas
pastiprinājies.
hitleriešiem netraucēti darboties
ir
un
iznīcināšanu.
bruņošanās pieņēmusi
fašistisko
briesmas
brīdī
liktenīgā
natnes
šīs
verdzības
jebkad.
3.
tība
panu
progresīvākās
fizisku
pavairojusies,
vairāk
un
neatkarī-
poļu
tautas
okupā-
Vācijas
tautas
līdzīgu nepazīst
apmērus,
poļu [fašistu] okupācijas
viju
latvju
jaunatnes,
kurai
mazajām valstīm vēl
nekā
Vācijas
Polijas fa-
arī
sadalīšana
Sevišķi pēc Čehoslovakijas
drausmīgākus
uz
tās
baronu
sevišķi
ir daudzkārt
ēstgriba
apdraud
tikai
ne
bet arī
katastrofa,
vēsturē.
vai
Vācijas
iznīcināšanu,
laiku
Latviju
Lielpolijas radīšanu. Latvijas
sapņo par
hitleriskās
no
hitleriskās
sastāvdaļa
svarīga PSRS.
dik-
pie kam
šķira,
spēka,
kas
aktivi-
tautas ieraušana
interesēm.
85
LĪDZ
CIŅU
UN
ORGANIZĒT
ROSINĀT,
111.
IR
UZVARAI
SAVIENĪBAS
VADĪT
LATVIJAS
LATVIJAS
DARBA
JAUNATNES
JAUNATNES
UZDEVUMS
(LDJS)
LDJS ir demokrātiska, pretfašistiska jaunatnes organizācija. Viņas aktīvo kodolu sastāda apvienotā listiskā
komunistiskā
un
nistiskās
atbrīvošana
ļaužu
komunistiskās
kura
uz
LDJS
ir
revolucionārās
visiem
cīņas
Latvijā, jo tikai nārās
cīņas sekmes Latvijā. revolucionārās
rindās visu
savās
fašistisko darba lisma
slogu,
—
nāras
cīnās
masu
tikai
tiesības
viem tālākiem Šai nolūkā visām
kaut
ar
arī
par
lieliem LDJS
uz
mērķiem,
strādnieku-
partija:
gāšanu
par
revolucionodi-
republikas
demokrā-
nolaupītās
jaunatne varēs brīvi
stāvokļa
uzlabošanu
un
sa-
mērķiem.
sadarbojas
jaunatnes LDJS
Latvijas
sava
kapitā-
un
tuvākiem
Sociālistiskā
fašistu
apvieno
pretpirmām kārtām
fašisma
demokrātiskas
un
brīvības,
un
izjūt
diktatūras
atgūstot
cīnīties
un
—
Komunistiskā
Latvijas
Tā
demokrātisko,
tiem pašiem
Latvijas
arī un
cīņas ceļā
Jo,
sekmīgi
saskan
par
šķiras
attīstību revolucio-
šķiras
sastāvdaļa.
jaunatni
Ulmaņa fašistiskās
bināšanu.
tiskās
cīņai
kustības
neatņemama starptautiskās
kustības
Latvijas progresīvo,
[partija]
valdošās
un
ir
un
atkarājas pretfašistiskās
jaunatni, kura vissmagāk
zemnieku
un
LDJS
revolucionāro
un
kuriem
par
kustības
jaunatnes
spēcīga
kustības
strādnieku
spēcīgas
no
tautas frontes
un
frontes
tautas
un
dro-
Latvijā.
veicina strādnieku
spēkiem
un
tas
revolucionārās
Latvijas
neatņemama
sastāvdaļa. Viņa
verdzības
ir
izveidoties
kustība
jaunatnes
darba-
Sociālistiskās
nesatricināmā vienība var
komu-
un
pilnīga
kapitālisma
un
nodibināšana.
vienīgi
pretfašistiskās
varena
ir
mērķis
fašisma
no
jaunatnes
pamats,
šais
gala
iekārtas
sociālistiskās
un
jaunatne. Sociālistiskās
jaunatnes cīņas
masu
sociā-
ar
mērķiem
vai
ar
atsevišķo
prasību
kara
okupācijas
jaunatnes kustību
katru
organizācijām
kurām
un
kuru
Latvijā, viņa
var
daļēju cīņas
mērķi
vienoties
mērķu
pa-
matiem. 2.
Tiešos
Latvijas kais tas
draudu
pretfašistisko organizāciju
uzdevums nacionālās
ir
ar
pulcēt
visus
neatkarības
jiem uzbrucējiem,
maskējoties
86
un
cīnīties,
savu
galvenais
Latvijas
lai
un
tautas
aizsargāšanai fašistiskā
«neitralitāti»,
apstākļos
tau-
fašistiska-
Ulmaņa
neatdotu
svarīgā-
spēkus
pret
visu
valdība,
Latviju
Hit-
leram
Austriju. paaudze uzskatu
tenci 3.
sabiedrotā
neatkarīgi
tautības,
no
dzīvības
šī
Jo
interesēm,
likta
spēli
uz
brīvība
tautas
jaunos
spēkus
tiju. Atsevišķi sludinātās vārdā
LDJS
sniegt
tā
visa
jaueksis-
un
spēki
fašistiskus draudus
un
To
no
atsvabināt
viņas
IV. PAR
UN
BRĪVU UN
aicina
LDJS
jaunatni
cīņai
Cīņa
visai
nieciskās un
darba
organizācijas
vietā.
atbruņo atsist
Latvijas
okupācijas
visu
dik-
fašistiskās tauta
jau-
un
atka-
nākotne.
PAR
SAULAINU
NĀKOTNI!
Latvijas
pretfašistisko
galven[aj]ām prasībām:
brīvību.
preses, un
sapulču
apstākļu
Cīņa
uzraugu
vēlētas par
darba
uzlabošanai.
fašistisko
un
organizēšanās
jaunatnei. Streiku
vešanas brīvību
Demokrātiski
iecelto
un
ārējie
Ulmaņa
JAUNATNES
par
Polijas oku-
latvju viņas cīņas vienības
seko[jo]šām
vārda,
no
Polijas
nāk
gadījumos,
laimīga jaunatnes
latvju tautai
cīņas
vai
draudzīgi
pati
no
organizē
un
par
un
NEATKARĪGU LATVIJU,
GAIŠU
par
Apziņas,
brīvības
un
no
tikai
vienīgi
un
novērst
tautu
izdarīt
var
tautai
un
Ulmaņa fašis-
tā iemidzina
izpalīdzot atsevišķos ne
kara
gaidīšana
Hitlera
un
Latvju
bet
no
ka
uzsver,
Vācijas
no
pasīva
plāniem, jo
jaunatni.
miers, brīvība
rājas
Tāda
uzbrucējus,
tatūras.
arī
fašismam
un
vienīgi,
var
natne,
un
kā
taisnības
un
jauna
no
atbrīvošanu
savu
sa-
jaunatnes viņas
Kongress
[kas]
visus
demokrā-
un
patiesības
daļa,
jaunatnes
arī
brīvību
roku.
cīņā
važām,
Ulmaņa
tautu
latvju
šai
gaida
draudiem
pācijas
kā
apvienot
jaunatni
mīlestības,
draudiem.
labu vienīgi
2.
reliģisko
Latvijas jaunā paaudze,
mieru,
par
jaunatnes
diktatūras
okupācijas
ves
vai
Latvijas
nākotni
griežas pie reliģiskās
mums
maldās
tiskās
1.
atdeva
Latvijas jaunā
par
neatkarība,
un
cīņai
cilvēces
ārējiem spēkiem
A.
cīņa
viņas
par
nākotne, LDJS aicina Latvijas
dziļi
visa
vispār. Laikā, kad
Latvijas
vus
ir
politisko
ir
cīņa
valdība
Šušniga
Sai cīņā LDJS
izšķirības.
natnes
kā
poļu paniem tāpat,
vai
jaunatnei
[Atbrīvot]
un
pašvaldību
Ulmaņa
policijas
un
dzī-
jaunatnes kontroles.
iestādes
fašistiskās
saim-
savu
fašistu
diktatūras
87
gāšanu tas 3.
demokrātiskās
un
vēlētu
likumdošanas
Izbeigt latgaliešu
nodibināšanu
republikas
tau-
ar
iestādi. mazākumtautību
un
apspiešanu
un
vajāšanu. 4.
B. lās
Cīņa
1. Visas
ciju
Latvijas
18
no
gadiem.
Latvijas
un
vācu
vienību
cīņas
fašistisko
Uzsākt
Poliju.
Latvijā,
katru
noliegt
viņu
valsts
mijas,
un
vai
mas-
Hitlera
Izbeigt
jau-
Latvijas
no
Hitlera
iestādēm
pašvaldību
pret
cīņu
atklātu
Iztīrīt
darbību. [...]
organizācijas
hitlerisko Vā-
ar
nesaudzīgu
darbību, slēgt viņu organizācijas.
natnes
lozunga
zem
poļu fašistiem!».
un
Izbeigt Ulmaņa valdības brāļošanos un
nacionā-
aizsargāšanu.
jaunatnes
Latviju
hitleriešiem kētu
jaunatnei
mieru
par
neatkarības
«Neatdosim 2.
tiesības
Politiskas
spiegus
arun
aģentus. 3.
Izbeigt Vācijai
tātes
politiku.
PSRS,
labvēlīgu
konsekventāko
valdības
Latvijas
Noslēgt savstarpēju cīnītāju
par
palīdzības mieru
labāko
un
vijas neatkarības garantu. Ciešas saimnieciskas, un
kulturālas
4.
saites
ar
Lat-
politiskas
PSRS.
Atklāti atmaskot Vācijas
pret Latviju. Kopot kus Hitlera 5.
ar
neitrali-
līgumu
pastāvošām
visus
jaunatnes valstu
un Polijas agresīvos plānus latvju tautas un jaunatnes spē-
varbūtēja iebrukuma
Latvijā
pārtraukt
visas
sakarus
progresīvām
un
legālām Vācijas
ar
organizācijām
atsišanai. masu
saistīties
un
organizācijām
Polijas
un
demokrātiskām
fašistiskām
demokrātisko
ar
jaunatnes
organi-
zācijām. 6.
Jaunatnes
Vest cīņu
C.
Cīņa
ienest
organizācijas
pret poļu
par
fašistu uzmācību
jaunatnes
pfethitlerisku
garu.
Latvijai.
uzlabo-
stāvokļa
šanu.
1.
Izvest
iespējami
Jauniešiem līdz
Atvaļinājumu liegt
nakts,
plašu
gadu
nedēļas
nodarbināt
akorda,
88
4
18
jaunatnes
gadā
jauniešus
svētdienu,
ar
līdz
pilnu algas
18
svētku
darba
aizsardzību.
36 stundu darba
vecumam
nedēļu.
izmaksu. No-
gadiem pie virsstundu,
dienu,
kā
arī
smagiem,
veselībai
tikumībai
un
drošināšanu
jumiem 2.
pret
valsts
uz
Normēt
dienas
aroda
atcelt
un
dienu
atpūtas
Nodrošināt
mazturīgie
tību
ar
Jaunatni
ierobežo
ievest
bību. Visu un
mācīt
V.
1.
un
levest
audzināt
skolas
prinapmē-
patstāvībai
slavināšanu,
un
šovi-
reliģijas uzspiešanu. skolēnu pašdarjaunatni audzināt
veicināt
abu dzimumu
un
LDJS
apvienotā
citādi
komunistiskā
savus
biedrus
savus
vienmēr
un
visur
biedrus par
kas
cī-
brīvības
un
miera,
audzinātāja
uzstājas
un
kā
ir
aktīva
komunistiskā
gala mērķis
Tāpat viņa
pār-
pretfašisma
vadone.
sociālistiskā
jaunatnē,
UZDEVUMS
jaunatnes
un
viņas cīņas
sabiedrība.
LDJS
pašaizliedzīgiem
vislabākā
garā,
ka
-
ir izaudzināt
audzina
tamdēļ
neslēpj,
ar
un
lai
izglī-
agrākiem
brīvībai,
AUDZINĀŠANA
aktīviem
propagandas bību
tā
Valstij
turpināt
vienotās
līdz
fašisma
padomes,
skolās
uzdevums
LDJS
LDJS
bezšķiru
tur
augstskolas.
varētu
jaunieši
iestādēs.
jaunatnes cīņu organizatore 2.
apmek-
pabalstiem rūpēties,
skolēnu
demokrātisma
natne
skolas
gadiem
18
kopēji.
LDJS
un
jaunatnes
sais-
kustības
stipendijām
pārtraucot
pakāpju
liecinātiem,
cīņa,
izdotos
[kameras]
un
skolās
JAUNATNES
nītājiem.
Vismaz
vienu brīvu
un
lauku
militārisma kultivēšanu
un
dažādās pa-
atpūtas dzīvojamās telpas lauku darba
centīgie
un
tautu sadarbībai,
Skolās
pēc
pamat-, vidus-
mācības
visās
nisma
noliegt
izsniegšanu.
diplomu
diennaktī
cipu. Atjaunot pamatskolas kursu riem.
un
dalīšanu
jaunatnes
jaunatnei [līdz]
Bezmaksas
pašvaldībām
arī
darba
un
atalgojumu,
darba tiesības.
un
lēšanu. un
kas
noteikumus,
laiku
mācekļu
patvaļas
Atcelt Lauksaimniecības
jaunatnei. brīvību
darba
Piemērotas
nedēļā.
ap-
gadī-
darba.
no
paredzēto
stundas
astoņas
4.
meistaru
no
lauku
3._ Izbeigt
Jaunatnes bezdarba
un
apmācības likumu
ar
izmācīšanas atlaist
kāpes
tošos
aroda
noteikt
viņus
darbiem.
nelaimes
uzņēmēju rēķina.
un
mācekļu
garumu,
atsvabināt
kaitīgiem
slimības,
neatsakās
nebūt
domājošu
jaunatnes
jaunatne
centīsies
no
netraucē
daļu.
šo
viņas
uzskatu sadar-
Sociālistiska
biedriski
jau-
sociālistiska
ir
un
pārliecināt 89
ka
pārējo jaunatni, mērķiem
bākiem
pilnīgu
sīs
kulturālu 3.
atbrīvošanu
Latvijas
viņu
brīvības
un
ierakstītas
un
Viņa nekad
neaizmirsīs
cīņās,
verdzības
laikā.
Latvijas
naidu
dziļo
sirdī
mūžī-
uz
pret
cīņas
vācu
1905., 1917.—1919. gadā. lietās
gadā
nevainīgās
jūgu
asinis simti
septiņi
okupācijas
vācu
un
aizmirst
jaunatne nedrīkst
laikmetā
spiedējiem sirdī
brīvu,
brāļu
periodos,
neaizmirsīs
un
pret latvju [tautu] viņas brīvības tagadnē. Kvēlošā naidā pret visiem ap-
noziegumus
Ulmaņa
tību
viņu
Tās
šausmu
1905.
laikā,
un
slaveno un
vēstures
brīvības
tēvu
savu
tēvu
savu
mīlestību,
baronu
vācu
ne-
tiesisku
tautas
savas ar
tautas
Krievijas carismu
gadu
cīņas
uz
tautas
sociālisms
kapitālisma jūga.
un
netaisnību.
un
muižniecību
brīvības
lepna
vismelnākos
apspiešanu
laikiem
giem
ir
jaunatne
patiesības katru
pret
fašisma
tikai
materiālu,
pagātni. Viņa lepojas
drosmi
un
ka
un
jaunatnes
no
pretim jaunatnes la-
nerunā
ideāliem
patiesu
un
revolucionāro izturību
sociālisms
un
un
karstu
ar
un
tautas
savas
pulcējas
jauna
no
gaišu
un
saulainu
dzimtenes
un
Latvijas
jaunatne
nākotni, par brīvu,
mīles-
cīņai
par
demokrātisku
Latviju. Jaunatnei
pieder
uzvara
«Jaunatnes Fronte», 2.
un
nākotne!
lespiests pēc
nr.,
avīzes
teksta
1938. g. 30. novembrī
REZOLŪCIJA PAR CX PĀRSKATU
Rezolūcija
vienbalsīgi
pieņemta
LDJS
I
1938.
kongresā
gada
novembrī
LDJS
I
kongress
apstiprina
CX darbību. Kongress
no-
rāda, ka šis laiks ir bijis LDJS kā vienotas organizācijas izveidošanās tās
iekšējas
principiālus
rīgus nības
cīņa
bija tisko
raksturs ar
nostiprināšanās
un
un
uzbūve, un
neskaidrības
komunistisko un
atsaukties
darbības
trockismu un
atrisināt
v.
jauniešu
degošus
daudzus
jautājumus
formas
c),
domstarpības starpā.
paralizēja CX darbību,
un
laiks, kad vieno-
atrisināt
organizatoriskus
un
sektantismu
lielas
traucēja
90
un
organizācijas rāmjos vajadzēja
CX
Šie ne
un
par
metodes,
kuriem
bijušo
sva-
(savievēl
sociālis-
apstākļi stipri katrreiz
organizācijas
varēja
dzīves
jau-
tājumus, kas šanu
tagad
atstāja iespaidu
attīstību.
un
«Jaunatnes Fronte», 15.
g.
LDJS
aug-
šķēršļiem
šiem
3.
attīstībai.
organizācijas
un
lespiests pēc
nr.,
avīzes
teksta
decembrī
ATTIECĪBAS UN
organizācijas no
pārvarētiem, ir radīts priekšnoteikums sekmīgai
par
jaunās CX darbībai
1938.
visas
uz
daudzus
Uzskatot
LATVIJAS
AR
PROLETARIĀTA
PARTIJĀM
STARPTAUTISKĀM JAUNATNES APVIENĪBĀM.
JAUNATNES
Rezolūcija
VIENĪBU
FAŠISMU
CĪŅĀ PRET
pieņemta vienbalsīgi
LDJS
I
kongresā
1938. gada
novembrī
Pretim
fašistiskās
jāstāda brīvības, nieku,
top
zemnieku,
savu
vidusšķiru
aktīvu
par
tiesību
lucionārās
varmācības
demokrātijas
interešu
un
un
pretfašisma
jaunatnes
vienības
mokrātiskiem
ja
aizstāvi.
fašisma
jātop
par
Demokrātiskās
un
gūs jo lielākas
jā-
aktīvu revo-
sekmes
starptautiskas sadarbības
uz
jauniešiem jāsniedz
gribam atsist
politikai
ideāli. Strād-
inteliģences jaunatnei
cīnītāju,
Sociālistiskiem,
ceļa.
apspiešanas
sociālisma
pretofensīva
tad, kad viņas cīņa nostāsies un
un
un
komunistiskiem rokas
uzbrukumus
de-
un
kopējam
darbam,
jaunatnes
dzīvības
interesēm. Tāpēc
1)
LDJS
venta
I
cīnītāja
sadarbību
un
svinīgi
kongress par
deklarē:
starptautisku
vienību,
ir
proletāriskās
vienotu
par
LDJS
konsek-
jaunatnes
proletāriskās
jaunatnes
internacionāli; 2)
LDJS
viņām kādus
abām,
3)
ne
Sociālistiskās,
Internacionālēs,
ciešā
uzliek
sadarbībā
bet
uztur
veiktu
pretfašistiskās
tos
ne
Komu-
sakarus
ar
uzdevumus,
jaunatnes
kustības
Latvijā;
LDJS
munistisko
jaunatnes dina
lai
LDJS-bai
attīstība
šobrīd
neiestājas
Jaunatnes
nistiskās
aktīvi atbalsta visu
jaunatnes sadarbības
Spānijas
priekšzīmi
šinī
zemju sociālistisko
organizāciju un
vienības
Apvienotās
pūles
panākšanai,
Sociālistiskās
un
ko-
starptautiskas LDJS
Jaunatnes
cillabo
ziņā;
4) LDJS I kongress dziļā cieņā sirsnīgi sveic varonīgo spāņu jaunatni, kas cīnās par savas zemes atbrīvošanu no starptautiskā fašisma jūga. LDJS pieliks visas pūles, lai 91
LDJS
bas
materiālu
iespējamu
sniegtu
republikāniskai kongresam,
atbalstu
cerību, ka [sanākot] viena
jau pastāvēs Jaunatnes
Proletāriskās
notā
izsaka
kongress
I
morālu
un
spāņu
jaunatnei viņas cīņā. vienīga
II
Savienī-
Apvie-
varena
kuras
Internacionāle,
aktīva
sekcija tad bus LDJS.
LDJS
ATTIECĪBAS
AR LATVIJAS STRĀDNIEKU ŠĶIRAS PARTIJĀM
Rezolūcija
pieņemta
LDJS
vienbalsīgi
1938.
kongresa
I
gada
novembrī
1.
LDJS
uztur
Komunistisko
Latvijas nieku
2. un
citus
biedru
pretī
vienota,
viņā
vietas
ir arī
uzskatu
žama
mērķu 4.
tiktāl,
Sakaru
soļus
tā
visiem
partijām
aktīvi
izplata
abu
ar
Latvijā.
partiju literatūru.
no
abām
noteikumiem.
un
spēkiem
uzsaukumus
kopējus
kādā
un
strād-
vienotu
partijām LDJS
platformu,
frakcionārismam.
LDJS
nedrīkst
ir un
biedri,
uzspiest
sa-
pārējiem LDJS biedriem. Diskusijas
apmaiņa
lietas
paziņo,
par
atsevišķiem
sekmē
ar
ka
vienotas
vienotas
abām
viņa
apvienošanās
veidosies
ir
vienota
15. decembrī
ir
jautājumiem cīņas
partijām kārto
noteikta abu
piekritēja
Latvijas
«Jaunatnes Fronte»,
92
abām
jebkādam
cik
un
visās
izveidošanos
frontes
statūtiem
uzskatus
došanai. LDJS
1938. g.
akcijās
partiju
pielai-
uzdevumu
un
realizēšanu.
LDJS
partiju
frontes
sakarus
idejiskos
piedalās
atsevišķas partijas biedri,
partijas
vas
LDJS
sastāvēšana
LDJS
un
partiju.
pastāvīga organizācija
nav
kuri
ar
izdevumus,
LDJS
nerunā
un
izdod
darba
strādnieku-zemnieku
tautas
pretfašistiskās
LDJS
3.
vienotas
šķiras
sekmē
visciešākos
Sociālistisko
Latvijas
ar
tajā
un
strādnieku
pārliecībā,
LDJS
CK-
strādnieku
šķiras
aktīvi
atbalsta
visus
šķiras
partijas
izvei-
ka
drīzumā
Latvijā
iz-
Latvijas proletariāta partija.
3.
nr.,
lespiests pēc
avīzes teksta
Nr.
tautas
Latvijas
frontes deklarācija 1939.
LATVIJAS
Četru
TAUTAS
sistēmai.
deva
vienošanās Minhenē
atbrīvots
kārt,
Lietuvai
Anglijas
Francijas
un
ir
šo
valstu
ar
fašistiskajām valstīm
reses.
Hitlera ka kā
mam, citās
to
nodod
notikumi
briesmām.
vienoties
mazo
un
vidējo inte-
demokrātijas
un
arī
panākumus
guva
simpatizēja
Čehoslovakijā
intereses,
pamatā
politikas
tiekšanās
noskaņotās
tautas
iekaro-
hitlerisdažās
un
lielburžuāzijas
tā veicinot
ap-
val-
savu
pakļaušanu fašistiskajiem iebrucējiem. Hitlers
kad
Tagad,
Dienvidaustrumeiropā, militārās
ir
tuvas
susi
okupantu
vācu
kara
pasaules
fon
der Golca
Bermonta
reakcionārās
Un tumši
g.
labi
un
un
austrumiem
uz
it
valstu,
—
Lie-
sevišķi
nežēlīgo laikā,
uzbrukumu
un
it
tik
un
un ar
izpaudās
spilgti
plā-
grāfa
Niedras
Latvijai,
vienoties
700
aizmir-
nav
divīziju
sevišķi Ulmaņa
gatavību
kas
bruņinieku vēl
kolonizēšanas
dzelzs
neatkarīgajai
un
buržuāzijas landesvēru,
varu
vācu
melno
paaudze
latviešu
vācu
ba-
1918.
—
cīņu laikā.
draudoši
un
no
Latvijas
spēki,
meklējams
arejie tālā
draudi
un
ar
musu
nezināmā
jauna pulcējas pakļaut verdzībā
no
tiecas
latviešu
pārplūdināt Latviju
kad
robežām
kas atkal
tautu, tiecas padzīt
un
Laiks,
atceras
tagadējā
avantūras
tagad netālu
latviešu zemes
vēl
tauta
nus
1919.
karagājienam,
un
saimnieciskās
savas
apdraudēti Baltijas
ilgo valdīšanu;
roniem
Centrālajā
nostiprinājies
Latvijas likteņi [...].
un
Latviešu
gadus
ir
papildinot
lielam
rezerves
pret PSRS,
un
miera
ultimāts
fašistiski
savas
tiešām
lielburžuāzija
parādīja
valstīs, kur
rindas stu
valstu
mazo
ar
citu, it sevišķi
uz
rēķina, daļēji upurējot
drošības
Vācijas
Baltijas valstīm, pirm-
buržuāzijas
septembra
Cehoslovakijas
un
kapitālistiskās
reakcionārās
valstu
tādēļ,
tas
draud
Latvijai,
un
un
PLATFORMA
kolektīvās
hitleriskās
ceļš
jumu tīkojumiem austrumos,
platforma
UN
DEKLARĀCIJA
smagu triecienu visai
Tagad
un
martā
gada
FRONTES
lielvalstu
sadalīšana
17
zemes
arāju
no
viņa
kolonistiem. tautai
var
nākotnē,
kļūt reāli, tā
ir
nav
tuvākā
93
vēstures
rītdiena.
atliekams lai
aizsargātu
kultūru kā
to visdrošāk Galvenais
nis
vību
maija
atcerēties
ravīriem
dot zemi
1918.
ko
ties
1919.
Ulmani
viju savu
tauta
atvērt
ģinās
draudēto
ķepu
ko
visi
deva
ar
režīms
Tādēļ
tagad,
ciešiem, tautas
brīvība
vienosies
Tādēļ latviešu
devīgo
rokās
ar
ir
aizstāvēja viņa
važās
nemē-
Padomju
uz
ar
līgumu
kalta,
tajos
Varšavas,
un
PSRS, pa-
ar
viskritiskākā,
bija
centību
noklusē
presei
Ulmanis,
savu
zemi
ir
kas
un
īsto,
jau
brīvību
daudz
—
tauta
no
vara
lielāku
sa-
1918.
kad
neierobežota
ar
un
ap-
fašistisko
iedzīvotāju
baroniem,
vācu
savu
rokās
Un
jautājumi.
vāun
patiku
Hitleru.
šodien
cīņa
tautas
cīņa
prohitlerisko
gāšanu Latvijā, par revolucionāras
94
brīdī
ārpolitika.
nomierinot
un
vienoties
kad
valstu
vidējo
[...].
uzliekot
šaubu, ka
nav
saglabājot
un
Berlīnes
no
lielu
ar
stāvokli,
gadā gribēja
ieročiem
šie
Eiropā
apklusinot
viltu
ar
traukumu. 1919.
situācija
Latvijas
un
Lat-
nepārdos
un
un
tautas
savas
Latviju
caur
sludinādams absurdu neitralitāti
pēc tam Ulmaņa
mazo
noslēgt garantijas
kad
no
izšķirošajā
Muntera
un
Izpildot norādījumus,
Septembrī,
hitlerismu
vācu
labvēlību
dara
nekā
paļau-
var
Latviju cīņā pret Sarkano Armiju?
Ulmaņa
Ulmanis atteicās
no-
muižā
lielākas
diktatūru,
Ulmanis
jau šodien jānoskaidro
rada skaidrību
pret
viņa
vārtus
ievelkot arī
Savienību, Mums
Hitleram
vācu ka-
Ulmaņa
armija
baidīdamies
to
tagad
diktatori? Vai
vācu sūtni
ar
arī
daudz
ir
kliķes
savas
kā
brī-
virumu.
pie Cēsīm. Vai tagad, kad
cīņā
nopērkot
tā
kundzību,
fašistiskie
ceļš,
Ulma-
jūlijā Strazdu
Latvijas
un
lēcu
viņš apsola 3.
gada
kaujā
Ulmanis,
par
Hitleram,
kurā
briesmas
izšķirošajā
Vai
drebēdams
un
sakāva
gadā, latviešu
K.
—
par
Neaizmirsīsim
Latvijā.
draudošās
uz
meistars
baroniem
un
decembrī,
gada
poļu fašismu?
pareizais
gadā gribēja pārdot Latvijas
slēgto [pajmiera līgumu Latvijai
ne-
nacionālo
savu
jāatrod
Ulmaņa parakstīto līgumu
Vinnigu
landesvēru,
ir
apvērsuma
reakcionāriem
1918.
ar
neatkarību,
šodien
armijai
apvienoties,
panākt!
15.
Vācijas
Pietiek
valsts
Jau
tās
un
steidzami
šodien
jau
1918.—1919.
jau
—
ir
savas
brīvību!
un
tautai
Tāpēc Latvijas
uzdevums
par
neatkarības
nosargāšanu
pret
Ulmaņa
Muntera
ārpolitiku,
par
demokrātisku
tautas
frontes
—
fašistiskās
brīvību
valdības
ir
kliķes
arī no-
diktatūras
iekarošanu,
radīšanu.
par
Kādi siem
gatavi
brīvību?
un
vidējie
un
slāņi
sociālos
ar
viņus faktiski strādnieku
pakļaut
iznīcināt
Fašistiskā
uz
streikiem,
darba
un
strādnieku
pakļāvusi
ram
apsolīto
niekus,
tiesības
kas
pārvērst
tautas
Šī
likteņu
zemniecībai par
ir
masas
nacionālo
draud
patstāvību
visus
nacionālo
muiž-
landesvē-
latviešu
rases»
vācu
latviešu
vergiem, kādi
kopība
un
interesēm, tās
liek
virs-
pārstāv-
lielkapitāla
tautai
atņemt
kultūru,
draud
latvieši
jau reiz
proletariātam,
neatkarību, radot
dalībniekus
Revolucionārās
uz
ar
draud
tas
piederēja
padzīt
«augstās
savas
sadarbībā
ciešā
mežus, atdot
visai
savu
par
interešu
apvienojot grammu.
senāk
lo-
kliķes
darba
vidējiem slāņiem apvienoties kopīgai cīņai
šķiras
balstās
tikai
draud
savus
tie-
viņus
bijuši.
savām
un
Hitlerisms
attīstīt
un un
valsts
amat-
atkarot
var
Ja hitlerisms uzvarēs,
apdraud sīkburžuāziju
iespēju
savā vēsturē
ulmaniskās
un
un
vi-
verdzībai
inteliģenci,
pašvaldībās,
Vidējie slāņi
ieliekot
Hitlerisms
jebkādu
draud
viņiem atņemtas
un
nodokļiem
politiskās
zemi.
jus. Hitlerisms konkurenci.
vietu, tā pār-
iekarotāji
politiskai
lietās
muižniekiem
viņu vietā
iespējas,
bataljoniem
kultūru.
darba
sīktirgotājus,
un
šķiru [...].
atdot
ekspluatāciju,
darba
darba
savu
zemniekus,
atņemt jaunsaimniekiem zemi, niekiem,
darba
samazina
vergiem. Svešie
privātmonopoliem.
saimnieciskās
strād-
šķiras
eksistences
pasliktina
valsts
smagiem
ar
līdzeklis
strādnieku
pastiprina
brīvi izvēlēties
diktatūra —
piedalīties
aplaupa
cekļu
nolaupa
šķiru jauniem nacionāliem spaidiem
rentniekus
niekus, sības
kas
jebkādu iespēju attīstīt
dējos slāņus
zemkopji
vairākums.
militarizētajiem
par
neatkarību
strādnieki,
lielais
un
kompromi-
un
tautas
viszemiskākais
dienu
pat atņem tiesības
un
vēršot
ir
bailēm
Latvijas
lietum
likumus,
draud strādniekiem
bez
nosargātu
ir
tiesības
darba
algu, pagarina
ar
tie
apspiešanai,
brīvību,
politisko
lai
tautas
—
kas
spēki,
diktatūra
šķiras
izkropļo
tie
cīnīties,
Pirmkārt,
Fašistiskā nieku
ir
Latvijā
ir
tautas
visas ap
par
kopīgu
frontes
demokrātiju
tautas
fronti
cīņas
kopīgā
un
pro-
darbība
sekojošiem pamatnoteikumiem:
95
I
TAUTAS
NEATKARĪBAS AIZSARGĀŠANA UN CĪŅA
PAR BRĪVĪBU, DEMOKRĀTISKU LATVIJU
Visas
tautas frontē
jebkādos
tās
karību.
kad
Pašreiz,
visvairāk
kad
politiku
šiem
ar
frontes tautas
košo
fašismu.
Tautas tautas tas
neatkarību
mobilizēšana
frontes
aicina
progresīvos
un
spēkus
no
un
cīņai
šai
un
a)
jāpārtrauc un
nodevīgā Ulmaņa
brāļošanās
—
Muntera
visplauzbrū-
pārstāv
visus
tau-
godīgos
kas
grib
aiz-
iznīcības.
Tautas frontes cīņas programma Latvijas pret fašistiskajiem iekarotājiem ir sekojoša:
poļu fašismu
tau-
ar
visus
cīnītājus,
verdzības
pa-
ir
kas
cīņai
spēkus,
brīvības
un
fašistiskās
Latvijā
grupas,
organizē
un
tās
vienošanās
ienaidniekiem,
varonīgai
organizācijas
demokrātiskos tautas
tautas
ka
neat-
sabiedrotie
vispār
un
uzdevums
svarīgākais
slāņu
sargāt tautu
viņa fašistiskie
un
visniknākajiem
vairākumu,
latviešu
Hitlers
paziņo,
nacionālo
Ulmaņa fašistiskā kliķe realizē
pats
šāko
tautas
aizsargās
apdraud Latvijas
stāvēšanu,
tas
ietilpstošās organizācijas
apstākļos
aizsargāšanai
politika
bēdīgi
ar
vācu-
slavenā «neit-
ralitāte», kas kalpo šīs politikas maskēšanai;
b)
nesaudzīga
jāsāk
atbruņojot
un
slēdzot
pret
cīņa
visas
tā
hitlerismu
atklātās
Latvijā,
maskētās
un
or-
ganizācijas; c)
jāattīra
Hitlera
d) c)
ar
iekarotāju
stipro
cīnīties Lai
un
stipra,
ar
Padomju
orientācijas
spējīga
tautas
slāņus
fronte
cīņai
diktatoriskās par
piekritējiem;
palīdzības lai
armija,
fašis-
un
Baltijas valstīm
spētu
uzbrucējus.
demokrātiskās
Latvijā,
ārējo
kliķes
revolucionāras
Latvijā. 96
ar
visiem
gadījumā Latvijas armija kopā
Savienību
mīga, vispirms jāgāž nodevīgās
dēļ
no
Baltijas valstīm;
cīņa par tautas neatkarības
jāatkaro zaudētās
aparāts
savstarpējas
kaujas
uzbrukuma
sakaut
valsts
un
jānoslēdz
PSRS, kā arī
jāorganizē
tisko
vadība
hitleriskās
un
nekavējoties
līgums
ar
armijas
aģentiem
aizsargāšanu
diktatūras
tiesības
un
gāšanu,
par
frontes
cīnās
arī
par
demokrātisku valdības
sek-
tautai
brīvības.
mobilizējot visplašākos
ienaidnieku,
tautas
jūgs
un
būtu
Tā-
tautas
Ulmaņa
republiku,
nodibināšanu
Lai
organizētu
šo
cīņu
tās
un
nodibināt tautas frontes komiteju Jaunatnes
Darba
partiju,
buržuāzijas
darba
un
vadību,
ir
nepieciešams
abu strādnieku
no
Savienības
zemniecības
šķiras
demokrātiskās
un
politisko
grupējumu
pārstāvjiem.
II
TAUTAS
Pēc
FRONTES VALDĪBAS ORGANIZĒŠANA
kas
apvienojušās
tautas frontes
gāšanai
b)
visus
Latvijā
frontē,
sastādīs
tautas
valsts
partijas,
revolucionārās
iekārtas
būs:
valsts
brīvās
spēkus
drošības
aparātu, attīrīt
to
stājo-
un
nodibināšanas,
tās tuvākie uzdevumi
valsts
jaunās
un
reorganizēt
no
aizsar-
apsardzībai; visiem fašis-
elementiem;
tiskiem
c)
tautas
valdību;
organizēt
nogāšanas
iekārtas
demokrātiskas
pie
a)
diktatūras
fašistiskās
ties
likvidēt
esošajai
pašreizējo
aizsargu
dibināt
armijai
organizāciju
un
paralēli
demokrātiska-
tautas
plašiem
no
jiem slāņiem tautas miliciju; nodot
d)
zatorus,
policijas
darbiniekus,
noziedzīgo c)
darbību
sasaukt
15.
galvenos
tiesai
amnestējot
tos
maija
valsts
kuri
nav
apvērsuma
tieši
organi-
virsniekus
ierēdņus,
atbildīgi
par
un
fašisma
Latvijā;
konstitucionālu
sapulci,
pamatojoties
uz
likumu par demokrātiskām vēlēšanām, lai izstrādātu jaunu valsts
konstitūciju.
111
TAUTAS
Tautas frontes
vidēšanas
laikā
FRONTES PLATFORMA
partijas dienas
paziņo, ka Ulmaņa valdības
kārtībā
privātīpašuma iznīcināšanu, tiskās to
lielburžuāzijas
saimniecisko
vusi
Ulmaņa
privilēģiju
valdīšanas
7
—
jaunbagātnieku 400
nevis_
tikai
diktatūras
ierobežojot lielburžuāzijas dības
bet
būs
varu
kuras
Tautas un
likpar
jautājums par fašis-
apspiešanu,
atcelšanu, laikā.
jautājums ari
bija
frontes
iznīcinot
monopoltiesības,
kā ta
valdība,
Ulmaņa
noteikti
par
iegu-
val-
uzlabos
97
kā
tā
strādnieku,
nieku,
ari
sīkuzņēmēju,
Tautas
frontes
apvērsuma
visu
darbaļaužu
kalpotāju
valdība
pret
fašistisko
pret
un
zemnieku, amat-
cīnīsies
nesaudzīgi
organizatoriem
—
stāvokli.
inteliģences
un
15.
maija
lielburžuā-
ziju, neizslēdzot pat viņu īpašumu konfiskāciju sabiedrības labā. Tautas katra
frontes
partijas
tiesības
sev
lai
apvienojas,
brīvi
organizācijas,
un
realizēt
savu
realizētu
tuvākajā nākotnē
saglabājot visas
programmu,
sekojošu kopīgu
platformu: visiem
nodrošināt
a)
brīvības:
biedrošanās,
reliģisko uzskatu tā
valstī,
arī
kā
tību,
pret
atņemot
arī
fašistiskiem
demokrātisku aizliedzot
stingri
dalībniekiem,
suma
vispārējas vēlēšanu
pašvaldībās;
tiesības,
vēlēšanu
kas
demokrātiskas
pilsoņiem
vārda, sapulču,
preses,
brīvību,
naidīgi noskaņoti tiskās
Latvijas
un
tiesības
kā
kas
elementiem, valsti,
jebkādu
tiesības
sacēlušies
bija
apziņas
ir
atņems
poli-
fašistisku
kus-
aktīvajiem apvērdemokrātisku
pret
valsts iekārtu;
b)
likumdošanas
augstākā
ievēl
ko
dzīgās, c)
tiešās
un
valdībām
aizklātās
c)
nacionāli visām
starp
likumi,
vadība;
brīvības
nodrošinā-
streiku
bezdarba
darba laiks
un
aiz-
dzīves
ar
fašisms
ko
slimokases,
apdrošinājumu
lauksaimniecības
ir
jāizdod likumi
brīvība;
gadījumā
un
dārdzību; jāatizkropļojis, brīvas
un
vecuma
pensi-
jāuzlabo dzīvokļu apstākļi
strādniekiem;
jālikvidē visi Ulmaņa valdības ieviestie ierobežojumi
g) darba nieku
h)
izvēlē
un
jānosaka
jālikvidē
Ulmaņa
akcionāru
sīktirgotājus resēs;
laukstrādnieku
un
īpaš-
zemes
attiecības;
un
privileģēto monopolu
sabiedrību
protekcionēts, apspiež
98
policijas
atsevišķām tautībām;
alga jāsaskaņo
jām; jānoregulē
zem
naidu
darba
arodbiedrības, par
un
attīstības
Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām
strādnieku visi
armijas
kulturālās
liegums kultivēt
jauno
vienlīdzīgās,
patstāvību;
jā[re]organizē tiesa,
f)
vienlī-
vēlēšanās;
vēlēšanās, kas nodrošina vietējām paš-
d) šana
parlamentam,
pamatiem vispārējās,
pašvaldības jāievēl vispārējās,
vietējās
tiešās
aizklātās
un
jānodod
vara
demokrātiskiem
uz
un
un
kooperatīvu
izmanto
sīkuzņēmējus
zemniekus,
savas
režīms,
maskas,
fašistiskās
kas
valsts
amatniekus,
kliķes
inte-
i)
jālikvidē
amatnieku,
šiem
brīvība
valsts
no
fašistiskās
un
budžeta
taisnīgi sadalot tirgum laikā
saimnieciskas
valstij
visi
jāizsvītro
tos atbilstoši
Latvijas
un
nozarēm
tiesības
saimnieciski
lumam
un
vienādā
nodokļu
nasta
saimniecības un
lauksaimniecības visām
mērā
tiesības
sīkzemniekiem
bezzemniekiem
Tāpat kā
visi
kas
ko
kā
m) n)
atbalstu visiem tiem
tiesības
jādod
citi
jāatbrīvo
no
ar
kredītiem
un
citiem
valsts
uz
Latvijas
darbu
zemi.
fonda
visas
likumu
ar
valsts
Latgales
mē-
strād-
jānoregulē nomnieku stāvoklis;
jāizvērš pēc iespējas plašāki sakari
jāpaplašina
un
Tautas
frontes
jam režīmam, lai palīdzētu
cīņai
lie-
zemes
inteliģenti [...];
un
valstīm
Ulma-
vietējo
jāatvieglo. Latga-
iedzīvotāji
Latvijas
arī
izmanto;
valsts
uz
tāpat
rogā, vienādā pakāpē jānodrošina nieki
to
nodokļu nasta
īpašniekiem;
zemes
zemniecība
iespējām,
krīžu
saimniecību
atbilstoši
jāsadala
augļotājiem,
jānodrošina
Latgales
atbilstoši
jānosaka
cenas
apstākļiem;
jāpalīdz
starpniekiem
nepa-
maksātspējai;
produktu
jālikvidē privilēģijas, bija piešķīris lielsaimniecībām; kā valsts, tā
1)
un
organizācijas
kategorijām;
un
pašvaldību
pret
saimnieciskās
komiteja
saprot, ka,
visiem
diktatūru,
Ulmaņa uzsākt
cīņu
pastāvot
Baltijas
ar
PSRS.
fašistiska-
platformu; tomēr,
antifašistiskajiem spēkiem
komiteja šīm
par
citām
ar
attiecības
iespējams realizēt šo
nav
apvienoties
nekavējoties ir
apsardzībai.
kliķes slāņiem
jāsamazina pārmērīgā nodokļu nasta,
un
lauksaimniecības
k)
les
strādnieku, pakļaušanai
saimnieciskajiem
organizēt profesionāli
matotie izdevumi
nis
un
interešu aizsargāšanai;
savu
j)
Ulmanis
zemkopju
radīja
tirgotāju
režīmam
fašistiskajam Jānodrošina
ko
kameras,
rūpnieku,
šodien
jau
prasībām,
kur
aicina
vien
tas
iespējams. Brīdī, kad starptautiskais stāvoklis
dzināts aicina
un
visu
draud
izcelties
tautu aktīvā
karš,
ir
ārkārtīgi sasprin-
Tautas
frontes
pret fašismu
cīņā
kā
komiteja
pret tautas
galveno ienaidnieku. Ir pagājuši 20 gadi kopš vispasaules kara beigām, un fašisms atkal ir novedis pasauli līdz jauna kara šausmām.
Fašisms
grib
Eiropā, Āzijā, pēc
otras.
prātā
noslīcināt
Fašisms
uzspiež
jaunā
Āfrikā. Fašisms
visām
savā
asins
aprij
jūrā
mazās
bruņošanās
tautām
nedzirdētu
un
tautu
brīvību
valstiņas
vienu
laupīšanas
militārisma
ne-
jūgu, 99
tautas
plašas
badā
nospiež
masas
mazajās valstīs lielburžuāzijas vību
tautām,
savām
Latvijas
hitleriskie
Ulmaņa
ceļu iebrucējiem
tīrīt
baroni
reakcionārie
un
gabali,
savām
ar
zēšanas
tā
uz
vojas
tājus
un
viešu
kā
aicina tā arī
nes
virsniekus
draud
tautas
visai
ne
liel-
koloni-
un
tikai no
at-
vācu
Hitlera
sargā
padzīt
apspiest
zemes
nodomājuši
Viņi
kā iz-
inteliģenci; viņi gata-
un
latviešu
bojā
savas
tautai
sīkražo-
amatniekus,
eja.
tautas
par
visas
frontes
pret svešzemju
tikai
visus
—
tās
lat-
un
komiteja
iebrucējiem,
tos
slāņus
un
inte-
materiālo
personīgo
tautas,
savas
nacionālās kultūras
Latvijas
kā
fašisma
vācu
iznīcināšana
Tautas
nodevējiem
negrib vienīgi
dēļ kļūt
draud
Tāpēc
—
šausmām;
ar
latviešiem
cīņā pret fašismu
pret
un
pavēlot
Bijušie
teorijām
grib
arī
ekonomiski
gadījumā
grupas, kas rešu
ko
pie
drau-
sīktirgotājus.
Fašisms uzvaras
tautu.
rases»
vecsaimniekus.
ielas latviešu
iznīcināt
viņi
stāv
tiem
valdību,
savu
bagātnieki,
«augstākās
proletariātu,
jaunsaimniekus, mest
komandē
laupīšanas plāniem gatavojas
un
latviešu
nodot
brī-
ārvalstu
iekarotāji jau
Muntera
un
un
Fašisms
nolaupa
roku
sniedzot
viņu aģenti slepeni
vārtiem;
dzīgi noskaņoto
interesēs
grupu
nodevīgi
iekarotājiem. Fašistiskie,
trūkumā.
un
nākot-
brīvības,
nodevējiem.
Sociālistiskās
strādnieku
zemnieku
un
partijas Centrālā Komiteja.
Latvijas
Komunistiskās
partijas
Centrālā
Ko-
miteja.
Latvijas [Darba] Jaunatnes
Savienības
Centrālā
Komiteja «Za
Jedinsivo»,
4.
nr.,
1939. g.
lespiests
martā
Tulkots
Nr.
pēc no
avīzes
krievu
18
Avīze «Jaunatnes Fronte» ievietotais raksts ar
LDJS
gada
CEĻĀ
—
lais
100
sakara
CX 1939. g. 10. novembra rezolūciju 1939.
Vētra! Drīzi
revolūcijas
teksta.
valodas
savā
proletāriskais
brāzīs
UZ
decembrī
UZVARU
vētra!
«Dziesmā
krievu
20.
par
—
Tā īsi
Vētras
rakstnieks
1905.
pirms
putnu»
Maksims
gada
sauca
lie-
Gorkijs. Šis
sauciens
Gorkija
jaunatnes
cīņas
šis Maksima
Tagad
revolucionārās
atrodamies damies
aktīvi
sairšanas
varenam
veidošanās
šo
divu
vembra
stāvoklis
laika
«Pēdējā Ulmanim
pie
briešanas
valsts
ari LDJS
CX š. g.
notikumi
mijā, policijā. sniegusi ka
Ulmanis
iedvest
Citādi
vāciešu
un
aizbrauk-
un
morāliski
šaurāka
skaitliski
sībā
ir
inteliģences
fašismu.
Visu
Strādnieki uzsāk
un
streikus,
bošanu.
atraisīts
darba lai
cīņai
zemniecība.
prasības.
Darba
un
un
tas,
cenšas
bravūru
«vadoni»
fašisma
zemniecības,
strādniecības, masām. un
fašisma
viņas
atklāti
sava
aktīvai
cīņas spars
pret
Kareivji
inteliģence
materiālā
Ulmaņa
klu-
uzstājas pret
beztiesību
ceļas
tautas
laiku
Visu
jaunatne uzņēmumos
panāktu
Pamodusies
darba
cietušas
izsūkšanu, Ir
neziņa
Nelīdz arī
sa-
dienas ir skaitītas.
jaunatnes
un
laiku
un
savām tiesībām.
vas
uz
ar-
zagšana
un
vairojas.
pārspīlētu
ar
Ulmaņa
aizsargos,
Dezorganizācija,
kurnējušas, viņas tagad skaļi
apspiešanu
tiku
ieraušana
vairot
plašajām
ar
iestādēs,
paļāvību
ka fašisma
jūt, tas
svīta
kalpiem
nākt
pagaidām
stiprākiem kontrrevolūcijas
šaurāka
laikus.
aprindās
viņa
un
saviem
lietu. Visi
darba
ziedu
fašistu
no-
smagu
palīdzēja
atmetusi
dzīvojošo
no
Demoralizācija,
savus
apjukums
10.
devuši
kas
Vācija,
pašvaldību
un
kad
laiks,
tas
paliek Ulmaņa kliķe. Paniskas bailes pārņēmušas dienderus
va-
aktīvi
un
1
Latvijā
Arvienu
do-
esam
fašisma
Latvijā Ulmaņa fašisms sabiedriski
jau bankrotējis.
Mēs
uzplūdu
kalniem
mēs
strauji
liecinieki
nostiprināties,
vienu
zaudē
Arī
vairs novēršama. Tā skaidri
politiskie
un
Ar
roku.
ar
Ulmanis
balstiem. ir
Nav aiz
fašismam.
varas
Mēs
grandiozam
esam
raksturots
lielie
Ulmaņa
Latvijai
re-
par Lat-
kļūst
fašismu.
ar
revolucionāro
politiskajā rezolūcijā:
triecienu
šanu
cīņām Mēs
procesam.
lai
priekšvakarā.
sadursme nebūs
spēku
noteikti
un
briestošo
par
saucienu.
cīņas
līdzgaitnieki
procesam.
līdzdalībnieki un
vētras
varenas
un
sauciens
Gorkija
jaunatnes
pretī izšķirošajām
liecinieki ras
karogu.
revolucionārās
visas
par
Viņš brīdināja
notikumu tuvošanos.
volucionāro
vijas
kļuva
toreiz
stāvokli,
cīņai
un
un
par
drosme.
darbnīcās
stāvokļa uzla-
laupīšanas
armijā aktīvi
gatava cīņai
poli-
uzstāda par
sa-
latvju
tautas garīgu atmodu. Vidusslāņi pieteikuši cīņu fašismam.
1
Rezolūcijas
pilnu
tekstu
nav
izdevies atrast. Red.
101
Jaunatne kālā
skolās
šo
pretī
nostājas,
otras
Skaidrāk kā
vienas
no
Latvijas
puses,
visdažādāko
uzvarošā
kā skaidri
Vairāk
flotes,
aviācijas
gāšanu» Kas
šiem tuviem
kā
«LDJS
Ulmaņa
lai
Latvijas
šķiru
ir
galvenam diktatūras
pietiekoši
lielais
organizēt
aiz
vest
to
iedvesmot
nākošajās
izšķirošajās
ņems dzīvu
Katram
cīņas
dalību cīņā
un
vai
un
iziet
Mēs
gribam izejam
no
vairs
masu
dziļas
darbam.
No
kā
par re-
savu
viņas
pavairot varenai
lielo
savu
aktivitātes
un
paš-
paaudze paliks vai
skatītāja
nākotni.
attīstības
Latvijā
sācies
uzplūdu
strādāt
Laiks
un
viņu
par
vienkārša
nevaram
sīkās,
būt par
uzkrāt
jaunā
kustības
nelegalitātes
nodrošināt
cīņai
darba,
kustības
vadītāji.
ir
iejūsmot
un
Latvijas
paņēmieni.
revolucionārās
būt
vadoni,
vienotai
cīņās
pārtraukts cīņā.
cīņai
demokrātiskas
jaunatni,
par labāku
revolucionārās veidi
Latvijas
ar
kustībā
un
uzdevums sevis
LDJS
No
atkarājas,
gāšanu
aktivizēt
jaunatni
sasniegšanu.
aizliedzības
frontes
vis-
vadīt
pretfašistiskās
(CX rezolūcija).
vēsturiskais
nemieru,
notiku-
jaunatnes
un
kopā
masas
tautas
audzinātāju, organizatori jaunatnes
sagatavota
revolucionārās
kopot,
valdības
iespaidu jaunatnē,
102
ta-
vadītāja?
un
jaunatnes
varenā
publikas nodibināšanu»
masu
vienam
fašistiskās
būtu
viņa
vienīgās
uzdevums
Ulmaņa fašistiskās
savi
ārējās
no
jaunatne
notikumiem, lai viņa šais
virzītāja
revolucionārās
mērķu
Latvijas
droša
Latvijas progresīvi demokrātiskās,
strādnieku
cīņai,
būt
spēkus
savus
par
LDJS,
būtu jaunatnes
LDJS
var
kara
PSRS
un
ierīkošanu
revolucionārā
Latvijas
izšķirošiem
organizācijas
un
tautas
varenā,
saplūdīs
(CX rezolūcija).
jādara
plašākās
bāzu
jaunatne
un
ciņai
—
kad
cīņā pret fašismu.»
visus
[ap]vienot
var
jaunatnes
un
laiks,
nemiers
artilērijas
un
briesmām.
uzdevumam
mos
tas
no
masas.
ir mūsu
teritorijā latvju tauta okupācijas
kliķe,
jaunatnes
par tautas
tālu
vairs
viens otram
Ulmaņa
un
mērķi: Sarkanarmijas novietošanu Latvijā
«Ar
gad
vairs
Nav
briestošais
slāņu
nesalaužamā,
jebkad
šaurā
tautas
jebkad fašisms kļuvis
ienaidnieku.
vienīgo
no
puses,
plašās
Fašisms
skolas.
nomākt. Skaidrāk kā
kustību
kleri-
reakcionārā,
visa
par
izmešanu
fašistiskā
un
nespēj
uzstājas
kā
pavēloši
un
laikmetam ir
dziļš laiks. līdz
prasa,
pievēršamies
individuālās
aģitācijas
un
ne-
Masas
šim, lai
ja
mēs
plašam mums
jāpāriet
plašu
uz
čukstēšanās
atklātu
un
vietā
No revolucionārās
literatūras
jāpāriet
atklātu
šūnām
viņas
uz
pulciņiem
un
zēšanu pa
atklāti
jāpāriet
skaidra
Blakus
šanu
uz
aizstāvēšanu,
un
darbnīcās, skolās,
kām
atsevišķā
Reizē
stiprināma
tiem
mūsu
mūsu
ienaidnieks, jāsargā
kas
pirmo
un
cieši
ap
«komunisti»,
risti,
salašņas
novirzīt
no
Mums
cīņu.
modriem,
Centrālo
ceļa
pārliecinātiem,
jauniem revolūcijas lielos
uzdevumus
tikai
novest
un
lai
dienderi
aktīviem
cīnītājiem,
Mums mums
konspi-
mūsu
mērķiem,
mūs
vājināt
un
mums
visādi
teroristi,
vienotiem,
jābūt
uzglūn
mums.
mūsu
Komiteju,
tādējādi
un
pārbaudī-
vēl
mērķu pareizību,
komitejas»,
un
pret
cīņas
iespiešanās,
skaidriem
šo
politpārvaldes
Mums
Mums
jātur augstu
par
«nabagu
un
jaunatnes
jauniem,
ienaidnieka
jābūt
cīņa
neatlaidīgi pavairo-
ar
jauniešiem.
mums
savu
pareizā
no
fašisma
savus
rindas
jābūt pārliecinātiem
jāslēdzas tus
disciplīna.
visas
politis-
veidojama
triecienu vienmēr dod
rindas
savas
ceļama,
ir
jāvada
ir
materiālām,
jāaizmirst, ka
nav
organizācijas
jābūt vienmēr modriem,
mums
kas
Savienība,
sanāksmēm,
mums
viņas kopējā
un
nepārtraukti
pašaizliedzīgiem
un
rācija
par
prasībām
to
ar
Ne mirkli
pamats. jamas
cīņa
savām
izvirzī-
uzņēmumos,
masu
demonstrācijām utt.,
kulturālām
un
fašismu.
plašām
sko-
mums
masas,
prasību
komitejām
jaunatnes laukiem,
uz
mītiņiem, streikiem, jaunatnes
veidiem:
organizēšanas
masu
organi-
nodaļām, uzņēmumiem, klasēm,
lām, organizācijām. Mums ir jāmācās vadīt jāpāriet
mums
nelegālām
jaunatnes
uz
sa-
valoda.
izkaisīšanas
paslepus
iztirzāšanu.
mums
darbnīcām,
aģitāciju. Paslepus
masu
jārunā
mums
vil-
avantūnevarētu
vareno
pret-
nesatricināmiem, pašaizliedzīgiem
tad mēs varēsim veikt
jaunatnes pretfašisma
cīņu līdz galam. Mēs
Mūsu
esam un
atslēga, šī
cīņa
no
lepni nostājas pretim fašismam. latvju tautas rokās ir fašisma satriekšanas
mums
jāsāk,
draudzīgiem esam
spēks, kas
visas
lai
pašiem atkarāsies varētu
mēs
vareniem
citiem
pārliecināti par drīzu
«Izšķirošā fašisma
cīņa
das
represijas, spaidi
katra
liela
cīņa
un
un
nav
gals
Mēs
arī
vairs
tuvu.
jaunatni
terors.
prasīs
gaidīt
to
no
mums
zinām
un
uzvaru.
viņa
Ulmaņa diktatūra, Latvijas
brīvība. Mums
atbalstu
spēkiem.
fašismu
pret
stunda' situsi,
mūsu
Kā
nevar
tālu. arī
Ulmaņa netrakotu
iebaidīt
Atsevišķie upuri, pretfašisma
cīņa
ko
nekāprasa
Latvijā, 103
vēl
stiprāk
tieksmes.
šanas, šisms»
iedegs
rīts,
rētas,
kas
brīvības
izlīdzinās sitis
kuras
ilgas visas
sabrūkošais
un
cie-
fa-
(CX rezolūcija).
Tuvojas,
tuvojas
smagā lāsta. mēs
visas
aizdziedēs
jaunatnē
Latvijas brīvības
Tuvojas
skaļi
Un
un
vētra,
kopā
droši
ar
kas
nesīs
Maksima
saucam:
atsvabināšanu
Gorkija Vētras
«Lai
jo
stiprāk
no
putnu brāžas
vētra!»...
«Jaunatnes
Fronte»,
1939. g. 20. decembrī
5.
nr.,
lespiests pēc
avīzes teksta
IIInodaļa
LATVIJAS
KOMJAUNATNE SOCIĀLISTISKĀS
REVOLŪCIJAS
UN
PĀRVEIDOJUMU
(1940.
g.
jūnijs
SOCIĀLISTISKO
SĀKUMA PERIODĀ
—
1941. g.
jūnijs)
KOMJAUNATNE SOCIĀLISTISKĀS
LATVIJAS
SOCIĀLISTISKO PĀRVEIDOJUMU
UN
REVOLŪCIJAS
SĀKUMA PERIODĀ
(1940. gada jūnijs
1941.
—
gada jūnijs) situā-
Apstākļos, kad Latvijā bija radusies revolucionāra kurā
darbojās
dību
atkāpties.
demokrātiska
zemniecību vadībā
1940.
1940.
doja
kuras laikā
ceļā
fašistisko
un
val-
jūnijā tika nodibināta jauna, Tā
Latvijā
iesākās
sociālisar
Komunistiskās
—
nodibināja
padomju 5.
darba
partijas diktatūru,
proletariāta varu
izvei-
un
PSR
augustā Latvijas
uzņemta PSRS sastāvā. Pēc sociālistiskās
republikas
LKP
vadīja
proletariāts savienībā
avangarda
sava
darbaļaudis uzsāka
pirmos
revolūcijas sociālistis-
pārveidojumus.
Pēc fašistiskās
atbrīvoti
daudzi
ierindas
biedri.
LDJS sāka
kliķes gāšanas dienās
Revolūcijas pirmajās
un
20.
gada 21. jūlijā atjaunoja Latvijas PSR. 1940. gada
uzvaras
kos
gada
Tautas valdība.
mierīgā
kuru
fronte,
LDJS, piespieda Ulmaņa
ari
tiskā revolūcija,
tika
tautas
antifašistiskā
cija,
no
pieredzējuši Atbrīvoto
vidū
«Brīvā
centrālorgāna
komitejas
LDJS
bija
sekretārs
Izaks
CX
LDJS
Boroks,
jaunatnes organizators LDJS Lejaskurzemes sekretārs
mitejas distu
kolēģijas
daudzi
citi.
Ar
Imants
locekle 26.
Sudmalis,
Ella
jūniju
LDJS
legāli
Alberts
Latgales kom-
izcilais
apgabala
ko-
CX Propagan-
(tagad
Ezers
sāka
un
sekretārs
redaktors
darbinieks
tika
darbinieki
vadošie
Jaunatne»
Miezis, pieredzējušais pagrīdes apgabala
cietumos
ieslodzījuma
LDJS
legāli.
strādāt
Ankupe)
iznākt
arī
un
«Brīvā
Jaunatne». LDJS
darbība
vumiem sīvāka
un
un
tika
legālās
pārkārtota darbības
daudzpusīgāka.
atbilstoši
apstākļiem.
LDJS,
kas
jaunajiem uzdeTā
kļuva
inten-
turpināja LKJS
cī-
tradīcijas, bija ļoti populāra Latvijas darba jaunatnes masās. Pagrīdes apstākļos tā apvienoja ap 1500 darba ņas
jauniešu.
Sociālistiskās
rāk nekā
divkāršojās.
revolūcijas
dienās
tas
rindas
vai-
107
LDJS dedzīgi atbalstīja jauno Tautas valdību, kura, izpildot LKP prasības, izdarīja valstī demokrātiskus pār-
kārtojumus
pati aktīvi piedalījās fašistiskā
un
lieku
likvidēšanā:
ciju
likvidēšanā,
aizsargu
buržuāzisko
strādnieku
likvidēšanā,
atbruņošanā
jaunatnes
strādnieku
pašvaldības orgānu izveidošanā, šanā
Saeimas
un
jauniešus
piedalīties
zēja jaunatnes daudz
dus
1940.
vēlēšanu
darbaļaužu
mītiņus
dedzīgu aģitatoru 27.
gada
radī-
aicināja
izvirzīja
organisava
vi-
nolēma
at-
no
propagandistu.
un
jūlijā LKP
vietējo
komiteju
demonstrācijās,
sapulces,
un
jaunu
LDJS
organizēšanā.
pa-
organizā-
organizāciju
formēšanā,
gvardes
režīma
to
un
Sekretariāts
CX
jaunot Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību (LKJS). Tika E.
radīta
Libertu
jonu
LKJS
revolucionārās 15.
izbeidza,
darbību
savu
notika
LKJS
Ar
1940.
un
LKJS
organizāciju
jaunatnes
augustā Rīgā
organizācijas
izveidotas
komitejas.
organizāciju
LDJS
Centrālā
priekšgalā,
plaša LKJS
tārs
CX
Liberts
E.
sekretārs Z.
iepazīstināja
jiem uzdevumiem, komunistiskā 1940.
LKP,
rajonu
gada
to
Latvijas
šūnas
un
oktobrī
bija
sāka —
LKJS COK sekre-
un
turpmāka-
ar
bija
jaunatnes
struktūru.
rajonus
pilsētas
vēlāk arī
un
un
Sekojot
izveidoja
Rīgas
19
pilsētas
Liepājas, Daugavpils,
VĻKJS 3300
ap
CX
komjaunatne kļuva sāka
saukties
saukties
Jaunatnes par
par
biedru
VĻKJS
Ļeņina vārdā
—
ku-
LKJS,
uzņēma
komjaunatnes
Padomju Savienības komjaunatnē.
Komunistisko
Ļeņina COK
18.
jau
kandidātu,
ganizāciju
veltīta
Ventspils pilsētas organizācijas.
sastāva
biedru ar
un
vienīgo Latvijā.
sabiedriskie dar-
un
mainīja un
Rīgas bet
organizācijas,
1940. ras
apgabalus
organizācijas,
Jelgavas
augustu
Padomju
svarīgākais
septembrī LKJS
likvidēja
apriņķu
par
komjauniešus
kuriem
no
14.
ar ra-
audzināšana.
gada
tā
Spure
gada kļuva
un
atjaunošanai
sanāksme, kurā piedalījās LKP, valsts binieki. LKP
komiteja
apgabalu
vietējo
par
un
Līdz or-
Latvijas
Savienību
(LĻKJS).
Tās
Centrālo
Komiteju,
bet
LĻKJS
par pirmorganizācijām.
Komjauniešus uz VĻKJS pārskaitīja individuāli. Pirmos LĻKJS CX pārskaitīja komjaunatnes vadošos darbiniekus un
vienlaikus
apriņķu
apstiprināja
komitejas.
maijam. Republikas ari
108
VĻKJS
arī
komjauniešiem
biedra kartes.
rajonu
pilsētu, pilsētu
Pārskaitīšana
ilga
līdz
1941.
1941.
gadā
un
gada
izsniedza
LKP bam
palīdzēja
1941.
uzlabot
LĻKJS
komjaunatnes
vadošajos
darbu
dar-
izvirzīja
un
daudz komunistu.
orgānos
gadā komjaunatnes pilsētu, pilsētu rajonu un apkomiteju pirmo sekretāru vidū komunistu bija 38,5
riņķu
procenti. vadībā
Partijas
gadā izauga jaunatnes 6215
jās
772
biedri
komjaunatnes lieli
izaugsmē
riem
1941.
organizāciju.
komjaunatnes
rindu
kuri
siem
cijā.
sāka
ietekmes
darba
vijas So
jaunatnes
komunistisko celtniecības vidum
audzināšanu
Tie
aktīvu
un
8712
ferātu
veidā,
I.
tika
kas
pirmsvēlēšanu
komjauniešus nāšanai
uzņēmumu,
drogu
un
bija nopelni kustības
nāja
Ļoti plaši
lekciju
un
Augstākās
re-
lek-
jaunatnes
un
Padomes
iesaistīja apmēram 4500 jauniešus. Jauniešu audzi-
abonentu
savu
skaits
centrālorgānu 1941.
piedalījās
nacionalizēto
dzīvojamo
namu,
un
bet
gadā
medicīnisko
rūpniecības
jo sevišķi
instrumentu
organizācijas
pa-
sociālistisko uzlabot
darba
produkcijas
arī sociālistiskās
izvēršanā.
republikas
Kad
darbaļaudis
veikalu
ieaudzināt
disciplīnu, paplašināt kvalitāti.
sacensības
LKP
CX
1940.
sagaidīt
un
aptieku,
palīdzēja partijai
pret ekspropriētās buržuāzijas sabotāžu,
darbaļaudīs
neorga-
janvārī, komjaunatne
izmantoja
kura
pārņemšanā. Komjauniešu
žošanu
12.
izglītības
un
darbā
Joti plaši
lieltirgotavu
cīnīties
gada maija
37 000.
Komjaunatne citu
PSRS
gada
neorganizētos
Komunārs»,
lielinājās līdz
1941.
aģitācijas un
LĻKJS
«Jaunais
izsludinātas
notika
masu
sociālisma
vēsturi.
izvērsa
ciklus
lekciju
par
par Lat-
darbus, PSRS
Ļeņina
komjaunieši
organizēja
torijus. Kad vēlēšanas,
darbu
1941.
komjauniešus
V.
studēja
vi-
celšanos.
politiskās
Konstitūciju, VĻKJS Statūtus, VK(b)P idejiski politisko
liecināja
līdzdalību
Līdz
uz-
no
jaunatnes
ar
organizācijas
pulciņos bija iesaistījušas jauniešus.
panāca
īstenošanā.
komjaunatnes
nizētos
izaugsme
U
organizā-
pilsētas
aktivitātes
politiskās
uzdevumu
l
paplašināšanos jaunatnē,
komjaunatne
izaugsmi
bija
darbo-
rūpniecības
Apmēram
Rīgas
rindu
Tie
CX organizato-
strādāt
citur.
un
Strauja komjaunatnes
komjaunatnes
LĻKJS
bija
sastāvēja
komjauniešiem
rindās
Komjaunatnes
pirmorganizācijās.
skolās
pagastos,
tās
gada maijā
1941.
un
lauku darba
un
biedru kandidāti.
un
nopelni
jeb komsorgiem,
ņēmumos,
1940.
Latvijas komjaunatne stingri noformētu pilsētu
par
ra-
Komjauniešiem
un
pirmrindnieku
gada
oktobrī
Lielās
aici-
Oktobra
109
sociālistiskās gumiem
revolūcijas vieni
darbā,
«Vairogs»
1941.
28.
g.
veltīta
Tajā
rajonu
februārī
LĻKJS
notika
CX
XVIII
kopā
darbu
zāciju Pēc
darbs
Tās
darbu
618,
toriem
ciatori
vairāk
darba
nekā
Rīgas rūpnīcās
puse t.
363
i.,
un
komjaunieši racionaliza-
pirmrindniekiem:
triecienniekiem.
ar
sociālistisko
jaunām sacensības
«Kosmoss»
mašīnu
«Rīgas
organi-
komjaunatnes pirmorga-
audums»
steļļu
komjaunietes)
sacensībai
citām.
ini-
(trikotāžas vairāku
par
apkalpošanu
un
padarīja
viņi bija
—
sacensībai
komjaunieši), vairāku
un
sacensību
formām
individuālajai sociālistiskajai
fabrikas
komjaunatnes
celtniecībā».
un
komjauniešu,
gadā komjaunieši
bagātāku
pār-
trans-
uzņēmumos vēl vairāk uzlabo-
par ražošanas
kļuva un
1941.
ka
nodarbināto
citu
un
komjaunatnes
par
tās
«Boļše-
rūpniecībā,
virkni trūkumu
bija
lēmuun
rūpnīcu
«Kvadrāts»
transportā
rūpniecības
panāca,
fabrikās no
rūpniecībā,
pilsētas
lielāko
VK(b)P XVIII konferences
nizāciju jās.
atsedza
«Rezolūciju
pieņēma
un
kas
sēde,
konferences
Rīgas
ar un
tekstilniece»,
būvniecībā,
un
darbā
sa-
stahanovieši
—
CX
LĻKJS
stāvjiem apsprieda komjaunatnes portā
fabrikas
sociālistiskās
par
vidus.
sekretāriem
«Sarkanā
vička»,
atsaucās
pirmrindnieki
Vissavienības
komiteju
jauniem sasnie-
ar
jaunatnes vidū. Sacensības gaitā drīz
jauniešu
un
VK(b)P
miem.
kļuva
ražošanas
pirmie
komjauniešu
no
gadadienu pirmajiem
kas
komjaunieši,
censības iniciatoriem
izvirzījās
23.
no
(fabrikas
Komjaunieši
rū-
pējās arī par to, lai pirmrindnieku pieredze kļūtu pieejama
plašām jaunatnes Komjaunatne bai
nepieciešamo kadru
citu
Komjaunatnes Jau
sekmīgi
zemes
agrāro vai
attīstīt
arī
tautas saimniecī-
būves
politiku citādi
īstenošanas
izskaidroja un
mērīt
zemi
un
palīdzēja
strādnieku
un
atmaskoja
arī iekārtot
organizēja sabiedriskās
lai
zemi.
kuri
kopā
partijas
iebiedēšanas
laukstrādnieki
un
na-
Komjaunieši palīdzēja
jaunās saimniecības.
organizācijas
cīgu ražas novākšanu.
komjaunieši
darbaļaudīm
budžus,
mēģināja panākt,
Komjaunatnes
laikā
lauku
Komunistiskajai lauksaimniecību.
republikas
arī
badzīgie zemnieki nepieprasītu
110
veica
dzelzceļu
organizācijas
reformas
komunistiem
ceļā
darbu —
sagatavošanā.
partijai
ar
masām.
zināmu
Pilsētu
iesaistījās un
svētdienas
lauku
cīņā
par
savlai-
komjaunieši plaši
talkas, kā
arī
jauniešu
grupas ražas tur
dāja
laiku.
4200, 29. septembrī
tobrī
8500
—
nieku
talkās
laukiem
uz
nosūtīja:
pilsētas
septembrī
—
13. ok-
6250,
—
1800
jauniešus. Ap
un
strā-
un
Rīgas
21.
5000, 6. oktobrī
—
komjauniešus
laukiem
uz
devās
komjaunatnes
Tā
svētdienas
organizācija ap
novākšanai, kuras
ilgāku
talci-
nosūtīja komjaunatnes Liepājas pilsētas
organizācija. Vēl
bos.
republikas
aktīvāk
teriālu
sagatavošanas
Kokmateriālu
centu
gada
darbos
sagatavošanas
komjauniešu
tavošanas
1941.
un
utt.
Ļoti
gada
60
aktīva
tā
svētkos
80 pro-
strādāja
procentu Aizputes saga-
sējas darbos bija Val-
pavasara
ceļojošo
saņēma
dar-
sējas
kokmateriālu
apriņķa komjaunatnes organizācija.
Maija
kokma-
iesaistījās
pavasara
Ventspils apriņķa komjauniešu,
apriņķa kas
komjaunieši 1941.
un
1941.
LĻKJS
Pirmā
gada
CX
Sarkano
karogu. Republikas
komjaunatne mašīnu
saimniecības, šīnu
nokomplektēt kursus,
kas
un
par
MZIP
un
miem
sagādāt
sistēmas ar
palīdzēja jau
politiskos binieku.
gadā
un
kursus celt
un
iesaistījās Tā
mācību
skolotāju
politiskās Tikai
strādāt bri-
organizēja šiem
uzņēmu-
celt
ēkas,
gadu
stipri
seminārus,
nokomplektēt
mācījās
kursus
skolu
Pirmajos
septembrī
darbam
tiem
vien
ap
Rīgas
pilsētas
nekā
skolu
2000
palīdzēja
pionieru
kā
skolotājiem,
vairāk
komsorgu
ar
un
vairāk
palīdzēja partijai
zināšanas
organizācijas
izsa-
pieauga
sagatavošanai,
noorganizēja
kuros
skaits
daudz
vajadzēja
gadā
tautas
arī
skolēnu
kā
skolotāju
1940.
komjaunieši
gada
un
citu
un
organizācijas
kurināmo,
un
aktīvi
jaunu
Komjaunatnes
1940.
skolas
nosūtīja
palīdzēja
ma-
uzpost teritoriju utt.
vadītāju sagatavošanai. sos
kas
pārkārtošanā.
strādāja.
komunisti
zēt
Tās
agrāk, komjaunatnes organizācijas
nokomplektēt kuri
MZIP.
un
palīdzēja
Tā
mehāniķu
komjauniešus,
grupas,
1939./40.
mācību
1940./41.
daudzus
komjaunieši
Republikas līdzinājumā
un
būvmateriālus
iekārtot darbnīcas,
glītības
MTS
talcinieku
gādes
ari
traktoristu,
organizēti
sagatavošanai. Apriņķu komjaunatnes
MTS
nekā
(MZIP).
un
padomju
stacijas (MTS)
mehanizācijas
lauksaimniecības
tika
uzņēmās šefību uz
traktoru
un
izveidot
partijai
lauksaimniecībā:
zirgu iznomāšanas punktus
un
kadru
palīdzēja
sektoru
nostiprināt sociālistisko
100 dar-
noorgani-
un
pionieru
vadītāju
pionieriem
tika
kursa-
gatavoti 200 komjaunieši. 111
Komjaunatnes lai
strādāja,
lai
nizācijas,
organizācijas
skolās
lieli
bija
nopelni
pulciņi. Latvijas ĻKJS
sociālistiskās
revolūcijas
gadadienas priekšvakarā republikas pirmie pionieri
deva svinīgo
nizācijā cijas
bija
18 000
ap
lai
rūpējās,
skaitliski
nopelni
analfabētus
pils
Vadīdamās
daudz
attīstītas
vispusīgi
Dzimtenes
fiziskajai vienības 1940.
slēpotāju
sacensības.
izpildītu GDA Šie
ciju
masu
un
1941.
tīvu
vairāk
liela
jauniešu
camie Tās divas
un
rotas.
jauniešu
pe-
grupu
noorganizēja vingrošanas
masu
plaši izmantoja, lai
nekā
62
bija
lasīt
un
kā
«Spartaks»,
nostiprināšanos.
izveidoti
uzmanības
prastu
Sa-
LĻKJS
jomā.
padomju sporta
sekmēja
tika
nozīme
palīdzēja
šajā
gada februārī
pasākumus
nozīme ir
Padomju
sagatavošanas un
aprīlī —■
ap
arī
rakstīt
sakomplektēt
biedrības 1941.
Šiem
Armijā
Komjaunatnes
arī
un
Līdz
cilvēku.
Sarkanajā
veltīja
organizā-
arī
1000 fizkultūras
tūkstošiem
fiziskajā sagatavošanā.
daudz
cijas
arī
vēlēšanu
1941.
gada
«Dinamo»,
rašanos
republikā
ar
liela
uz
—
sociālistiskās
izkopšanā,
komjauniešu
pēdējos
pasākumi
vasarai
miem
un
normas.
biedrību
«Osoaviahim»
strādāja
Padomes
braucienus»,
Abus
fizkultūras
daudz
gadā
krosu,
rakstīt.
un
sabiedrības cilvēka
balstīdamās
un
plaši organizēja
«zvaigznes
lieli
Pionieru
strādāja, lai uzskai-
lasīt
spēju stiprināšanā
pieredzi
Augstākās
tā
riodā
aizsardzības
1941.
un
Tām
formas.
personības veidošanā
audzināšanai,
bagāto
PSRS
tos
iemācītu
tā, ka sociālistiskās
no
organizā-
nostiprinātos
Liepājas
un
no-
orga-
darbā.
un
un
darba
savas
Komjaunatnes organizācijas tītu
Komjaunatnes
organizācija
Pionieru
Rīgas
republikas pionieru
skolēnu.
pionieru
pilnveidotu
un
bija
iekārtošanā
nama
laikā
solījumu. Šai
iz-
organizācijas
pionieru
Oktobra
Lielās
veidošanā. 23.
republikas
arī
pirmorga-
ārpusskolas
un
pulciņi: literārie, drama-
citi
un
daudz
komsorgi
komjaunatnes
dažādi
darbotos
fizkultūras
tiskie, mūzikas,
skolu
ārpusklases
izvērstos
plaši
darbs, lai rosīgi
un
nodibinātos
tam, lai visi
apgūtu
Rīgas
pasāku-
iesaucamo
organizājauniesau-
ari krievu
kājnieku
gada
kolek-
valodu.
karaskolas
Nr.
LDJS
C/C aicinājums Rīgas valsts Ne
agrāk
Fašisma dzīvi
un
Vecā
laika
vara
JAUNATNE!
ļaudis sēd valsts
Darba
Zem
jaunieši!
jaunatne
miem darba
dzīvē.
Skolu
bas,
Tu
jaunatne!
sastinguma
tiesībām
darbā,
vijas cēlēji
ir
lai
tāju
tīsim
vienīgajā
jaunatnes
liela-
jau-
īstajā
un
un
Lat-
Brīvās
Darba
gribai, cēlajiem nodomiem
cīņas
skaidrā
jāplūst varenā,
ziņas.
brīvības Brīvā
laukā.
Latvijas
kad
brīdis,
par
Gatavosimies
spēkiem organizēti
kopīgiem
gultnē. Neko
nas
—
kultūtumsī-
gara
metodēm.
prasības
politiskā
stāsimies
liku-
Jaunatnes
disciplinēti
lielos cīņas uzdevumus.
Jaunatnes alkām
Visi
pil-
mums
Latvijas no
vēsturiskais
organizācijas un
brīvās skolas
mācības
pienācis
organizācijā
cīņas
Savienībā,
aicināta
jāatbrīvo
izglītības
karoga
ievestajiem spaidu
Latvijas jaunā paaudze.
jam uzdevumam! natnes
veiktu
Ir
dzīvē mūsu
jāizved
sociālisma
viduslaiku
un
jaunatne!
Rīgas
esi
savu
jāveic.
mums
skolās.
fašistu
darbā. Tev
celšanas
lemt par
darbs, kas
pašvaldības iestādēs,
un
un
sarkanā
no
brīvi
varam
tas
ir
laukos, darba vietās
jāatsvabina
ras
Mēs
liels
Bet
piedalīties
1940. gada 21. jūniju
par
kritusi.
ir
nākotni.
aktīvi
jaunatnei
demokratizēšanā
RĪGAS
sētās,
1
Tikai
spēkus
Latvija savu
nedarīsim bez
nu
dzīvi
tā
mēs
labākas
kļūst
mūsu
spēsim
dzīves par
organizētības
un
mūsu
un
brīvības
disciplīorganizācijas vadī-
atraisīt
un
taisnības
sociālisma
un
uzcelšanai.
mīļo tēvzemi!
Tai
vel-
spēkus.
un
Latvijas
Darba Jaunatnes
Savienības
Centrālā
Komiteja Antonijas LKP CX PVI 60.
apr.,
8
—
PA, 35.
f.,
ielā
12,
dz. 5
lespiests pēc oriģināla
4. I.
400
113
Nr.
No
Darba
Latvijas
Jaunatnes 1940.
...Latvijas dzīve saviem
jaunatne!
Savienības
26.
gada
Mūsu
brīvo
celtu
rokās
atrodas iesim
vienoti
un
savā
mērķiem. Būsim apzinīgi
pašpaļāvībā
prasībām
cīņas
jūnija
pašu
Disciplinēti
liktenis.
un
2
Latviju
darbā,
lai
taisnības
—
mūsu
cīņā
par
mierā
un
darba
un
valsti!
LDJS, šādas
vārda,
Apziņas, vību
tuvākā
nospraužot
darba
cīņas
deklarē
saturu,
prasības: visai
sapulču
preses,
brīvību
darba
cīņas
vešanas
darba
apstākļu uzlabošanai.
Politiskās
tiesības
Nodrošināt
darbā
pašvaldību Likvidēt
savas
dzīves
un
valsts
un
gadiem. līdzdalību
(bez tautību izšķirības). fašistiskas
militāri
sekojošas
mazpulkus,
18
no
visaktīvāko
saimnieciskās
un
jaunatnei
jaunatnei
jaunatnei
brī-
organizēšanās
un
Streiku
jaunatnei.
Latvijas
likvidēt
vanagus,
jaunsargu
organizācijas: grupas
pie
aizdot
organizācijas. Pārējām jaunatnes organizācijām
sargu
pilnīgu
pašnoteikšanos
darbā, ienest
fašistiskās
noliegt
dzīvē
organizācijas
savas
ideoloģijas
un
bet
propagandu,
demokrātisku garu.
Visu
Latvijas
idejiskas
un
ciešas
jaunatnes organizāciju
kulturālas
saites
ar
politiskas,
PSRS jaunatnes
organi-
zācijām. levest
plašu
Likvidēt
darba
Darba
jaunatnes
centrāli
st.
pilnu 18
g.
dienu,
Pie
18 g.
izmaksu.
Noliegt
nodarbināt
virsstundu,
akorda,
nakts,
pie kā
arī
smagiem,
vienāda
darba
Darba
varmācīgi izvietoja
centrāle
—
—
un
4
vecumam
nedēļas
gadā
jaunatni
svētdienas, tikumībai
—
ar
līdz
svētku
kaitīgiem
apdrošināšana pret slimības, nelaimes
gadījumiem
kas
Red.
veselībai
darba
viņas izdotos
algas
1
114
visus
nedēļu, atvaļinājumu
bezdarba
resēm.
aizsardzību.
darba
darbiem. Jaunatnes un
un
Jaunatnei līdz
jaunatnes ierobežojumus. 36
1
uz
valsts
nodrošināt
fašistiskās darbā
un
uzņēmēju vienādu
jaunatnei
diktatūras laikā
cilvēkus,
vadoties
rēķina. atalgo-
nodibināta iestāde,
no
buržuāzijas
inte-
jumu
strādniekiem.
pieaugušiem
ar
sievietēm
darba
vienāda
pie
Darba
vienādu
—
jaunietēm
atalgojumu
—
ar
vīriešiem.
Normēt nas
svabināt
Izvest
8
Noteikt
viņus
izmācīšanas
darba
aroda
mācekļu
garumu.
meistaru
no
atlaist
lauku
dienu
2
st.
lauku
meras
kas
darba
ierobežo
tiesības
darba
atpūtu vasarā,
Nodrošināt Bezmaksas
iestādēs.
uzspiešanu.
brīvību
skolas
g.
darba
un
apmeklēšanu.
varētu
turpināt
lai
arī
izglītību
skolas principu, kursu
ar
paš-
un
pabalstiem,
un
agrākās
atpro-
skolās
visus
un
mācīt
skolās
mācīt
uz
visiem
valodu, brīvībai,
tur
fašisma
kultivēšanu
skolēnu
un
skolu
vecāku
abu
Kā
atjaunot patstāvīslavinā-
reliģijas
padomes.
jaunatnei.
skolās
pakāpju
un
un
fašis-
apgrozības.
no
audzināt
tiesības Visu
nekavējoša
krievu
pātraucot
Veicināt
dzimumu
kopīgi.
ierobežojumus
pārtraukt
skolas,
izņemšana
ievest
pašdarbību. audzināt
no
militārisma
un
Skolās
Reakcionārie
pārkārtošana.
izmetami
organizēšanās
Likvidēt
natnei,
noteikumus,
augstskolas. Valstij
jaunieši
sadarbībai,
šovinisma
jaunatni
18
levest vienotas
Jaunatni
tautu
skolēnu
un
grāmatu
svešvalodu
Brīvas
—
ka-
Lauksaimniecības
stipendijām
programmu
mācības
un
st.
tel-
dzīvojamās
saistošos
kustības
pamatskolas
skolotāji
vakarskolas.
šanu,
par
centīgie
un
vidusskolu
pirmo
12
ziemā
apmēros. Slēgto vidusskolu atjaunošana. Pilnīga
fašistiskie
bai
vidus-
sešklasīgās
grammas
tisko
līdz
jaunatnei
rūpēties
mācību
jaunot
Atcelt izdotos
jaunatnes
pamat-,
mazturīgie visās
at-
pārvērš viņus par lauku lielsaimnieku vergiem.
un
valdībām
Piemērotas
atpūtu.
centrāles
lauku
normēšanu:
jaunatnes
jaunatnei.
Darba
un
die-
noliegt pēc aroda
un
pusdienas
st., brīvu svētdienas
pas
patvaļas
darba
un
atalgojumu,
mācekļu
darba.
no
darba
ar
laiku
apmācības likumu
ar
un
spaidus nelatviešu
laikiem
tautību
jau-
naida kurinā-
šanu.
Latvijas
Darba
Jaunatnes Savienības
Centrālā Komiteja
«Brīvā
Jaunatne», 1.
nr.,
lespiests pēc
avīzes
teksta
1940. g. 26. jūnijā
115
Nr.
No avīzes
3
«Cīņa» korespondences sasaukto
organizācijas
par LDJS
jaunatnes
Rīgas
sapulci
masu
Sarkandaugavā 1940.
Rīgas LDJS
pamatskolas
Jau
bija
dums
Rīgas
tik
vību.
uzstājās
himnu
LDJS
Aleksandrs
Rīgas
masu
pieplū-
sapulci
no-
Savā
Ozols.
Armijai
komitejas
par
nodziedāt Pēc
loceklis
uz-
darba
Komu-
Latvijas
un
gadus cīnījusies
«Internacionāli».
—
tautas
pagalmā. Sapulci atklāja
klātesošos
uzaicināja
Viņš
strādnieku
20
sasauca
darba
atgūto brīvību Latvijas
par
Sarkanai
kas
partijai,
Sarkandaugavā
nepieciešamība
skolas
biedrs
norādīja, ka
jāpateicas
nistiskai
radās
ka
debess,
organizācijas
runā Ozols tautai
liels,
klajas
zem
laika
noteiktā
pirms
telpās
jūnija vakarā
26.
Rīgas organizācija
sapulci. turēt
13.
pilsētas
26. jūnija
gada
tautas
brī-
vispasaules tam
Žanis
ar
runu
Gruntāls
[...]. Pēc
tam b.
Gruntāls
nolasīja darba
numurā ievietotās
nija
demokrātiskajai valdībai par
katras
esošie
slēdza
strādnieku
«Ciņa»,
12.
b.
A.
vienbalsīgi
jaunieši
apsveic
un
Jaunatnes» 26.
prasības
jū-
Latvijas
dodot tuvākus
,
paskaidrojumus atsevišķi. Katru prasību klāt-
uzņēma ilgstošiem aplausiem.
Sapulci darba
l
nozīmi
prasības
«Brīvās
jaunatnes
Ozols,
pieņemto
atbalsta
Sarkanarmiju
nr.,
valdību
nolasot
1940. g.
LKP
un
latvju
—
Sarkandaugavas kurā
rezolūciju, tautas
politisko
tie
un
līniju
atbrīvotāju.
lespiests pēc
avīzes teksta
28. jūnijā
Nr.
Avīzes
«Brīva
Jaunatne»
jaunatnes
masu
4
korespondence
par
darba
sapulcēm Latvijā
1940. gada 30. jūnijā
Jaunatnes
gavā,
Vaiņodē, 1
116
Sk.
sapulces notika pagājušo svētdien
masu
Pampāļos,
Valmierā,
Priekulē,
Paplakā,
iepriekšējo dokumentu. Red,
Kuldīgā, Līvānos,
Ventspilī, Dignājā,
Jel-
Rēzeknē, Daugav-
Viļānos, Padurē
pilī, Ludzā,
lījās
pāri
centās
dedzīgi
lai
dalībnieki
Lielais
tika
mēģināja
un
«Brīvā
sociālisma
Jaunatne», 3.
1940. g. 5.
galā
ar
cīņai
dažādiem
Šinīs
sarkano
5
rajoniem
interese
vanagu —
jau
darba
pionieriem
vadībai
Jankovska-Ošupe.
LDJS
turpmāk
Centrālās
Atzina, zākā
ka
laikā:
gādā
ievēlēja
lijam, noturēt
jāsagatavo
balstu mūsu
īsus
uzaicina
darboties
sarkano dar-
turpmākam
pilsētās
provinces
darba
labi
pionieru
pieteikties
vadītāji.
apgādāt PSRS pionieru
par
Sarkano
centru
pionieru
Literatūras
12, dz. 5.
2)
un
jāap-
sagatavošanai 8. līdz
no
kursus
13.
Rīga.
kas_ agrāk
vai
vēlētos
lietā
kas_
nolēma
literatūru
un
ar
to
jū-
Tajos
biedrus,
pulciņos
pionieru
kadri
jau laikā
visus
orga-
centra,
pionieru
Vadītāju
vadītāju
pa-
vadīs
organizēšanai visdrī-
vadītāju
literatūra.
strādnieku bērnu kā
pionieru
Sarkano
Komitejas,
norādījumi
pionieru
nepieciešamākā
bojušies
arī
par
vairākiem
Komitejas birojā Antonijas ielā
sarkano
1)
Visi
saņemami
nolēma visā drīzumā, iespējams,
centrs
Pie
organizēties
norādījumus
—
cīņu laika
apspriestos
LDJS.
sākuši
pulciņu
rajonos.
Pionieru
b. A.
lai
vadītāji,
gaidu centru pie LDJS Centrālās
nizēšanu
bērnu
nelegālā
un
pie
ierosinā-
Komitejas
strādnieku
prasa par
«Organizējas
jūlija
organizēšanu
pulciņi, kas
Liela
lauku
sarkano
5.
Centrālās
agrāko
pionieru
pionieru
Rīgas
pionieru bam.
teksta
avīzes
pionieri»
gada
LDJS
uz
kopā
pionieru,
sarkano
un
dienās
sanāca
LDJS
demokrā-
uz
lespiests pēc
nr.,
1940.
ebreju
virzās
sekmīgi
jūlijā
sarkanie
sarkano
režīma
darbu.
ceļa.
No avīzes «Brīva Jaunatne» raksta
...
Sapulču
vecā
jaunā paaudze nostājas
Nr.
jumu
labāku
par
cīņas
jaunatnē
kas dzī-
politiskos
Latviju.
darbaļaužu
darbs
organizēšanās
priekšu. Latvijas
tijas
aktīvai
pieda-
strādnieku,
šīsdienas
visus
jaukt
Sapulcēs
un
demokrātisku
par
viegli
ari
kas
ļaudīm,
jauniešu
organizētos
nākotni,
jaunatnes
Tukumā.
un
darba
noskaidrot
jautājumus,
ves
uz
14 000
par
dar-
tagad CX at-
izmantot
literatūras radīšanai.
117
Pionieru
pulciņi
LDJS
cīgiem
organizēsies To
rajoniem.
zinās Pionieru
centrs
darbosies
un
vadītājus
pie CX
attie-
pie
nodarbības
un
pārcentri
attiecīgu apgabalu
un
provincē [...]. Darba tik
ļoti daudz. Nekad
būs
plašas
visi
tagad. Tādēļ:
«Brīvā
Jaunatne», 3.
1940. g. 5.
lespiests pēc
nr.,
No avīzes «Brīva
Lejaskurzemes pilsētā
jau
biedru.
Noturēta
9.
gada
darbs rit
apgabalā
2
aktīvistu
4
ar
provinces
apgabalā darbojas pilsētām
pavisam
notika
3
rajoni.
16 lauku
un
ap
pirmā
40
lozungiem
ar
biedri
Liepājas kas
uzsākusi
Noturētas dās
daudzas
kadrus.
90%
šim
masu
kur
ar
par
laikā
4 pro-
biedriem
noorganizē29.
sapulces.
jūnijā
Liepājā.
Gājienā
demokrātisku
Latviju.
sapulce
[...].
noorganizēt
aģitgrupu,
savu
arī
jaunatnes sapulces dažāorganizācijas izveidota pionieru sek-
vadītājs. Kas
attiecas
uz
darbu sko-
organizē speciālus darbinieku Organizācijas biedru sastāvs pēc nodarbošanās ir
uzdevumam
strādnieku
atsevišķos darbs
Lejaskurze-
sakari
Uzņemti
strādnieku
darba vietās. Pie
tad
pārstāvjiem
darbu.
cija, kurai iecelts lās,
paspējuši
locekļu sastāvā.
pienākumus.
par
arī karavīri
Gājienā piedalījās
5
250
sapulce,
organizāciju
darbības
masu
uzņemts
biedru
un
pagastiem,
jaunatnes
jaunatnes
plakātus
nesa
rit
nizācijas 118
kuros
apspriede
komitejas
apgabala
arī
darbību
pilnā sparā. Liepājas
rajoni,
pieteikušies 300 jaunieši. īsajā tas
teksta
avīzes
jūlijā
izvēlējusi pilsētas pagaidu komiteju
vinces
kā
Jaunatne» raksta par LDJS
noorganizēti
komiteja kopā
mes
laukā
6
apgabala organizācijas 1940.
izpilda
pavērušās
nav
jūlijā
Le\askurzemes
Šī
mums
audzināšanas
pie darba!
Nr.
kas
vēl
sociālistiskās
iespējas
jaunatnes.
rajonos
saskaņoti lielais
strādā un
Apsveicama dažādu
veiksmīgi.
uzdevums
ir
—
ir
tautību
Tagad visus
parādība, jaunatne.
apgabala spēkus
ka Un
orga-
cīņā
par
darbaļaužu
bloka
Saeimas
uzvaru
Liepājas jaunatnei brīvību Šodien dalīts
ziņo
mums
Liepājas,
no
kur
atsevišķos rajonos,
kas
vēlēšanās,
dos
ari
laimi.
un
ka
viss
apgabals ir saplašu vēlēšanu aģi-
izvedīs
tācijas darbu. Cīņai sveiksi 4.
«Brīvā Jaunatne», 1940. g. 9.
lespiests pēc
nr.,
Nr.
organizāciju
ir
un
stingrs
«Brīvā
drīzumā
tur
darbība.
darīja
savas
Jaunatne»,
rajona darba jaunatne.
darbojas Kārsavā, sniedzas
Sakari
celsies
jaunas
vēl
tāpēc
rajons
pacelšanai.
lespiests pēc
1940. g.
ap-
paredzama laikā
vēlēšanu
apziņas
Up-
tālākā
nodaļas. Rajonam
kodols,
Saeimas
apkārtnes
par LDJS
rajonā
jūlijā
un
darbinieku
nelegālo
politiska
daudz
nodibinātas
Kacēnos.
Purvmalā,
aktīva
23.
nodaļas
23.
gada
sāk Abrenes
Sparīgi organizēties Savienības
informācija
dibināšanu Abrenes
1940.
kārtnē,
teksta
7
Avīzes «Brīvā Jaunatne»
malē,
avīzes
jūlijā
avīzes
teksta
jūlijā
Nr.
Latvijas PSR
Centrālās
ĶJS
paziņojums
par
1940.
1.
Padomju Latvijā
2.
Jaunajā KJS
tiskās
Jaunatnes
Jaunatnes
bojas 3.
abu 4.
uz
LPSR
savienību LPSR
patstāvīga Komunistis-
Komunistiskas
Savienības
biedri,
strādās
mērķi
KJS
jūlija
organizējas
programmas
KJS
31.
partijas vadība. Komunisapvienojas agrākās nelegālas
Savienības
KJS
komitejas
Jaunatnes
organizēšanu
gada
Savienība
Jaunatnes
organizācijas
Komunistiskās
Latvijas
Savienības
kās
8
un
biedri kas
un
tie
praktiski
Darba
idejiski dar-
pamatiem. visciešākā
sakara
darbības virziens
Centrālās
Latvijas un
ar
LDJS,
jo
saskan.
organizācijas komitejas, Rīgas 119
komitejas
organizācijas miteju
citu
un
mērķis
nodibināšanas
apgabalu
ir
rajonu
un
veidot
—
Republikas Komunistiskās
jas Padomju Sociālistiskās
ko-
Latvi-
vienotu
Jau-
natnes Savienību. 5.
LPSR
kas
KJS
piekrīt
Latvijā izved LKP Par
iestāties
var
aktīvi
un
to
tagadējās LDJS biedri, kādu
politiku,
Padomju
KJS.
un
dzīves
jaunas
visi
atbalsta
veidošanu
Padomju Latvijāl
LPSR ĶJS Centrāla organizācijas «Brīvā
Jaunatne», 24.
1940. g.
LKJS COK
un
LDJS
1940.
Komunistiskās darba
9
CX paziņojums par LDJS
darbības
izbeigšanu 14. augustā
gada
Jaunatnes
ir
Savienība
LPSR
vienīgā
jaunatnes organizācija.
Pamatojoties
nes
teksta
31. jūlijā
Nr.
1940.
avīzes
lespiests pēc
nr.,
komiteja
g.
2.
Savienības
LPSR
vienības
1
lēmumu
organizēšanu
komiteja
Centrālā
LPS
Savienības Darba
14. VIII
Komiteja
CX
Jaunat-
Republikā,
Latvijas
un
partijas
Komunistiskās]
par
Jaunatnes
Komunistiskās
organizācijas
Komunistiskās
Latvijas
uz
augusta
1940.
Centrālā
Jaunatnes
Sa-
kopējā
sēdē
Savienība
šo-
g.
nolēma:
«Latvijas dien
PSR
aptver
nizāciju
tūkstoši
pasaules Tikai
Komunistiskās
vairākumu.
Savienības
grib kļūt zemēs
rādījusi
ar
savu
darbu
varonības
ar
to Latvijas
1
120
Lēmums
atkrīt,
pieņemts
1940.
tā
pašuzupurēšanās spējīga uz
vest
kas
visās
jaunatnes
piemēru.
plašas
Pa-
sociālismu.
Jaunatnes
27.
jaunatnes
organizācijā,
pēc saviem
gada
radīti visi kom-
Darba
cīņā par gaišāku
masas
Darba
jo
ir
orgāni.
Savienība
domju Latvijas jaunatnes Līdz
un
darbu jaunatnes orga-
Pilnīgi
vadošie
par biedriem šai
komjaunatnes
pastāvēšana
Jaunatnes
organizatorisko
savu
nospiedošo
jaunatnes
nākotni
ar
Savienības
uzdevumiem
jūlijā. Red.
tālākā un
uz-
būves
veikt
nespēj
natnes
priekšā.
darba
jaunatnes
tos
ir
tā
kas
vedusi
kas
priekšu
uz
stāv ir
ir
pret
tā
uz
organi-
kapitālismu, darba
vedīs
celšanas
jau-
vienīgā
darbu
savu
pamatiem,
jaunatni cīņā
arī
jaunām sociālisma
pretim
ved
un
kas kas
Savienība,
Statūtu
un
darba
organizācija,
natni
uzdevumus,
organizācija
VĻKJS Programmas zācija,
milzu
Komjaunatnes
jau-
Kom-
uzvarām
partijas vadībā. Sakarā
natnes
to
ar
PSR
Latvijas
Centrālā
Savienības
Savienības
Centrālā
Jaunatnes
Komunistiskās
Orgkomiteja
Latvijas
un
Jau-
Darba
Komiteja pieņēmusi
sekojošu
lēmumu: 1.
Sākot
2.
Darba
Latvijas
darbību
jaunatnes
un
Darba
Jaunatnes Savie-
pastāvēšanu.
vienīgā
LPSR
organizācija
ir
Ko-
Jaunatnes Savienība.»
«Brīvā
Laikrakstu
nosaukumu
Jaunatne»
Jaunatnes
«Jaunais
Savienības
COK nolemj:
KJS
Latvijas
Komunistiskās
Jaunatnes
Komunistiskas
LPSR
ar
nodibināšanos
16.
dienu,
savu
munistiskās
Sakarā
šo
ar
nība izbeidz
pārvērst
Savienības
par
sākot
Komunārs»,
Latvijas
centrālorgānu
ar
1940.
ar
g.
augustu.
«Brīvā
Jaunatne»,
37.
lespiests pēc
nr.,
avīzes
teksta
1940. g. 15. augustā
Nr.
No LKJS E.
10
organizācijas komitejas sekretāra ziņojuma LKJS atjaunošanai veltītajā
Centrālās
Liberta
sanāksmē 1940.
LATVIJAS
gada
15. augustā
KOMUNISTISKAS JAUNATNES SAVIENĪBAS UZDEVUMI
Lai
gan
paveikusi vijas
jaunatni cīņā
rakstura, nistiska
Latvijas Darba
līdzšinējā
lielu darbu,
mobilizēdama
pret imperiālismu,
konstrukcijas jaunatnes
Jaunatnes
un
un
darba
savienība.
tomēr
metodēm
LDJS
Savienība
organizēdama
bija
tā
pēc
Latsava
nebija komudemokrātiska, 121
antifašistiska
arī
LDJS
neizvirzīja
natnes
jaunatnes tiešu
sev
ietekmēja
[...].
tās
arī
organizācija
LDJS
progresīvi
veikt
tagad LDJS
vietā
Lai
Tāda
[...].
šos
tas
raksturs
kas
uzdevumus,
Latvijas
stājas
jaubūtu
daļēji
arī
struktūru
gad izvirzīti Latvijas darba jaunatnei. veiktu,
darba
par
uzdevums
demokrātiskais
vēsturiskos
kā
apvienošana.
garā, kaut
organizatorisko
nevar
kļūt
galvenais
ietilpa
proletāriskās,
jaunatnes
komunistiskā
jaunatni
darīts
tiklab
uzdevumu
kuras
organizāciju,
audzināt
—
demokrātiskās
progresīvi
tika
organizācija, kuras uzdevumos
masu
antifašistiskās
visas
ta-
uzdevumus
Komunistiskās
Jaunatnes Savienība.
52.
«Proļetarskaja Pravda», 1940. g.
Tulkots
nr.,
no
krievu
valodas
16. augustā
11
Nr.
Informācija
LKJS darbu aptieku pārņemšanā
par
1940.
8.
gada
oktobri
KOMJAUNIEŠU AKTIVITĀTE
Noslēdzies
liels
disciplīnā veikusi komjaunatnes ties
Latvijā tikai
komjaunatne.
organizācija
Tautas veselības
ar
1
uzņemt stunda,
stingrā darba
darba posms, ko īsā laikā
pīkst. 15.30
septembrī
saņēma
rīkojumu,
aizsardzības
aptiekās
visās
kad
28.
sadarbojo-
komisariātu, Padomju
inventāru.
Bija
pagājusi
grupas devās
jau pirmās komjauniešu
darbā. Šis darbs ilga 3 dienas, un komjaunieši kopā ar Latvijas Valsts universitātes studentiem strādāja caurām naktīm.
Pavisam
komjauniešu, Rīgā
šai
aptieku
pie
komisariātam ka
kā
darbs
jaunieši
darba
novados.
Latvijas
uzņemšanas
rezultātus
tik īsā
pierādījuši,
Mobilizācija
Padomju
480
piedalījās
nododot Tautas veselības aizsardzības
komjaunatne veikts
1000
piedalījās vairāk [ne]kā
visos
inventāra
komjaunieši. Tagad, dzams,
darbā
strādājot
ka
darbam
savā
laikā ir
arī
īsti
bija
—
uzņemšanas
darbā un
rezultāti
savas
aktus,
bijusi ļoti rūpīga. organizācijas kas
Tā
kom-
ļoti labi,
priekšzīmīga,
re-
biedri.
pierāda
komjauniešu gatavību uzdevumu pildīšanai. «Ciņa»,
101.
8. oktobri
122
nr.,
1940.
g.
lespiests pēc
avīzes
teksta
Nr.
No
fabrikas
«Vairogs» komjauniešu aicinājuma darba
Padomju Latvijas
sacensībā
sociālistiskajā
1940.
23.
Padomju
vijas
piedalīties
sociālisma
tiesīgi
pienākumus ka
mēs
ir
Lielais
Ļeņins
jaunatnes
mums
ka
ik
jaunatni
sauca
draugs
tas
savienot katru
reizē
kā
priekšzīme kas
Dzimtenes
skolotājs
un
soli
darbu
ar
dienas atrisināt
praktiski
par
labā.
Vladimirs
piesavināties
nozīmē
mācības
divas
ordeņiem
Iļjičs
komunisms.
jaunatnei jāmācās
ka
darbos,
celtniecības
un
padomju
pilnlielus
mums
jāpierāda
paraugs
sociālistiskās
norādīja,
Viņš norādīja,
kā
augstākiem
darbu
pašaizliedzīgo
Mums
reizi
pirmo
Ļeņina komjaunatnes savienība,
apbalvota [ar]
reizes
uzliek
Tas
Lat-
mēs,
svētkos
sociālistiskās
par
darbā
Mūsu
būs
un
būt
cienīgi
esam
dalībniekiem. mums
atbildību.
lielu
un
arī
varēsim
revolūcijas
pilsoņi.
zemes
atzīmēt
gatavojas
Šogad
atklāti
Oktobra
Lielās
pretim
gadu.
un
Oktobra
imperiālis-
iznīcinošais
svinībām,
brīvi
jaunatne,
lielajos
Lielās Oktobra
gadadienai
oktobri
iet
zeme
celtniecības
sociālistiskās darba
9.
gada
gadadienas
23.
revolūcijas
23.
pasaulē plosās
visā
karš,
godu
par
LATVIJAS DARBA JAUNATNEI!
PADOMJU
kad
Laikā, tiskais
jaunatnei iesaistīties
revolūcijas
sociālistiskās
VISAI
12
zināšanas un
un
cīņu. Viņš
sociālistiskās
celtniecības uzdevumus.
izpildīt
Mēs solāmies
ties
komunismu,
visu
...
Partija un
Mēs un
sparu, rotu
darbā lai
mūsu
parādīt
un
tālistiem
jaunatnes
palīdzēt
visus
tautas
mūsu
par
partijai
—
mācī-
kopā
un
ar
sabiedrību [...].
zemes
pārveidošanu
solāmies ka
veikšana
uzdevuma
šī
speķus
jaunos
savus
bagātību
pierādīt,
un
Latvijas
darbu
komunistisko
patiešām uzceltu
Mēs
klājību.
cīņā
novēlējumu ar
pārtikušā sociālistiskā valstī.
solāmies
likt
ved
mūs
Ļeņina
mācības
celt
padomju jaunatni
bagātā
lielā
savienot
un
jaunatnes
sociālistisko
Latviju,
reizē
arī
un
godīgā varam
lai
musu
pašaizliedzīga
un
savu
celtu
dzīvi veidot
bez
vailab-
darbā
kapi-
ekspluatatoriem.
Komunistiskās
priekšpulks
—
Jaunatnes mūs
sauc
Savienība darbos
—
pierādīt
darba mūsu
123
uzticību bildēt
nīgu,
lielajai
aizrautības
īsākā
laikā
mūsu
dot
darbu
gribam
Oktobra
Komsomolam
fabrikas
mus
sociālisma
at-
apzi-
padomju vis-
viņu
un
nākt
svētkos
nostātos
cienīgi
blakus
cēlājam. jaunieši, atbil-
un
(boļševiku)
ar
gribam
republikas
«Vairogs» komjaunieši
Komunistiskās
Latvijas
Mēs
revolūcijas
lai
—
visas
par
rītdienu.
padomju
pārējās
sauc
jaunatni
par
cīņu
un
pirmajām uzvarām,
ļeņiniskajam Mēs,
gādību
gaišāku
un
panākt
Mēs
jaunatni. ar
valdības
pilnu
labāku
jaunatnes
Dzimtenei,
sociālistiskajai
Padomju
uz
partijas aicināju-
ieslēdzamies lielajā priekšoktobra l sociālistiskajā sacensībā [... ]
revolūcijas svētku
mam,
.
Aicinām
komjauniešus
uzņēmumos, oktobra kums
darbnīcās
gods
ir
kļūt
pilnīgu kartupeļu šoties
izveidot
sarkanos
politisko
kā
organizēt
nām skolu
un
ar
studējošo
nāro modrību
un
lauku
laukos
aparšanu,
novākšanu,
pagastam
ar
līmeņa
zināšanu
sacen-
pagastu,
darbaļaužu
lauku
kultūras
pienā-
stahanovieti,
celšanu,
pulciņus. Aicisociālistiskajā
disciplīnu, piesavinoties
sniegtās
«labi».
revolūcijas
darbā
pret
jaunieša un
jaunatni ieslēgties
(boļševiku)
Oktobra
sasniegumiem
ražas
organizēt un
fabrikās,
jaunatni
pabeigt
lauksaimniecisko
Komunistiskās
Katra
saimniecību,
stūrīšus,
zināšanas «teicami»
gaidīsim
cukurbiešu
stiprināt skolu
sacensībā,
jaunatni
ieslēgties lielajā pirms-
Aicinām
sacensībā
audzināšanu
masu
arī
un
saimniecībai
darba
trieci[en]nieku
cēlāju.
sociālistiskā
spraigā,
par
sociālisma
apzinīgu
visu
iestādēs
sacensībā.
sociālistiskajā
un
un
un
un
visiem
partijas 23.
mācībās.
un
KJS
gadadienu
vadībā ar
Stiprināsim
strādnieku
šķiras
sa-
jauniem
revolucio-
ienaidniekiem
[...]. «Ciņa», 9.
102.
nr.,
1940. g.
lespiests pēc
avīzes
teksta
oktobrī
1
Tālāk
saistības.
124
uzskaitītas Red.
rūpnīcas
komjauniešu
un
jauniešu
konkrētas
Nr.
13
VĻKJS CX lēmuma
No
Lietuvas,
par
Latvijas
Igaunijas komjaunatnes organizāciju
un
Vissavienības
uzņemšanu
Jaunatnes Savienībā
Ļeņina Komunistiskajā 1940. gada 18. oktobri
VĻKJS CX LĒMUMS:
Latvijas
Lietuvas, n
atnes 1.
un
Uzņemt Lietuvas
Igaunijas
tiskās 2.
Igaunijas komjau
un
jautājumi.
organizāciju
komjaunatni, Latvijas komjaunatni Vissavienības
komjaunatni
Ļeņina Komunis-
Jaunatnes Savienības sastāvā.
Lietuvas
biedriem dienas
ĻKJS,
Latvijas
attiecīgajā
ĻKJS
stāžu
komjaunatnes
brālīgajā
skaitīt
Lietuvas,
Igaunijas
un
Latvijas
ĻKJS
iestāšanās
viņu
no
Igauni-
un
jas Komjaunatnes organizācijā. 3.
Izsniegt
dokumentus
līdz
ĻKJS biedriem VĻĶJS 3.
apr.,
un
Centrālais 246.
1941.
Lietuvas
lespiests pēc oriģināla. Tulkots
I.
Nr.
No
Latvijas
[...] Pagastos, nodibināt
kur
par
struktūru
1940.
gada
nav
ārpusštata
no
krievu
valodas
14
ĻKJS CX lēmuma orgānu
Igaunijas
[...].
f.,
1.
komjaunatnes
ĻKJS,
Latvijas
kandidātiem
arhīvs,
februārim
1.
gada
ĻKJS,
un
vadošo
komjaunatnes štatiem
13. novembri
komjaunatnes pirmorganizāciju, jaunatnes
pagasta
organizatora
amatu.
Uzdot
visām
Latvijas
1940. g. 1. decembrim izraudzīt un
politiski
darbam
apriņķu
ĻKJS
un
iesniegt
par
līdz
apstiprināt pārbaudītus
izglītotus komjauniešus
un
komitejām
pagastu organizatoru
viņiem
materiālus
Latvijas
ĻKJS CX. Pagastu zācijas
un
Pagastu
organizatori
strada
pagasta
partijas
komitejas
komjaunatnes
apriņķa
organizatoru
visupirmais
organi-
vadība.
uzdevums
ir
masu
125
politiskā (sarīkot
kultūras
un
mobilizēšana
natnes
valdības Uzdot
organizēšana
klubos);
boļševiku
visu
LĻKJS
instruktīvas
apriņķu
apspriedes
nodrošināt
PVI
1. L,
201.
PA,
11.
12.
un
LĶ(b)P CX
sekretāriem.
sekretārs
Tulkots
Ž.
sekretāra
deva
natne tikai
un
I
simtiem
Spures
desmitiem
sauca
aģitatoru
ziņojuma LĶ(b)P
izpildīšanā
Saeimas
jaunatne
vēlēšanās
izbrauca
arī
kurās
jau-
kas
aģitkolektīvu,
un
sapulču,
masu
valodas
decembri
dalību.
Rīgu, bet
apkalpoja
krievu
legālajā konferencē
valdības lēmumu
aktīvu
ņēmusi
no
15
1940. gada 15.
[...] Partijas
(Liberts)
lespiests pēc oriģināla.
f., lapa
Rīgas organizācijas
vienmēr
pagastu organizēt
pagastu organizatoru pieredzes
un
pirmorganizāciju
ar
Nr.
No
jau-
Padomju
un
Sistemātiski
LĻĶJS CĶ
apr.,
pagasta
partijas
komitejām vadību.
pastāvīgu
apmaiņu kopā
2.
vaka-
lēmumu īstenošanai.
organizatoru
LKP CX
vidū
jaunatnes
jaunatnes pašdarbības
lasītavās,
stūrīšos,
sarkanajos
rus
darba
referātus,
pārrunas,
ne
Sa-
provinci.
uz
aģitēja
darba-
par
ļaužu bloka kandidātiem. [Atsaucoties] laukos, kiem, PSRS mēnesī masu
komjaunatne
kuri
lēmumam
partijas 1
deva
Augstākās
Padomes
jaunatne
sarīkojusi
sapulces
ar
69 800
bas lēmumi par
[Komjaunatne] toru
un
kuros
sagatavoti
saistībām,
126
ir
un
ko
LĻKJS Rīgas
vēlēšanu
vēlēšanas,
kursus
vēlēšanu
darbos.
pirmajā
referātus
Galvenais
partijas
un
un
temats valdī-
pārkārtošanu.
ar
visos
rajonos
fabrikās
sacensībā
kopā
3
dalībnieku
aģitatori
sociālistiskajā
uzņēmusies
kampaņas
dalībniekiem.
cenu
dalībnie-
lauku
publiskus
172
novākšanu
7508
ar
grupas
noorganizējusi
propagandistu
Priekšoktobra
1
algu
ražas
par
68 700 stundas
kopā nostrādājuši
bijis Oktobra revolūcija,
ir
108
ar
un
skolās.
jaunatne bez
fabrikas
pilsētas organizācija. Red.
aģita-
kopskaitu 200, tām
strādniekiem,
vēl
speciālas saistības
uzņēmusies 17
viešus, vesti
trieci[en]nieku 1
sestdiennieki
Izvesta
grupas,
fabriku
—
inventāra
aptieku
komjaunatne, pārskaitot drogu
un
311
laik
fabrikās
kuru
uzņemšana,
77
darbam
iz-
izdaiļošana.
un
veica
tikai
Rīgas aptiekās devusi
jaunatne
[...ļ laukā
Propagandas tiskās
aptīrīšana
Valsts
12 stahano-
vairākās
inventāru visās
lieltirgotavās.
biedru
devusi
un
un
mācības
jaunatne
pulciņus 91
[darbojas]
142
noorganizējusi dalībniekiem
1114
ar
pašdarbības
pulciņš
1316
ar
poliPaš-
[...].
dalībnie-
kiem. 316
Izdotas
fabrikas
un
kuros
lasa
referātus
79
sarkanie
stūrīši,
jautājumu
vakarus,
iekārto
Noorganizēti
pirmor-
īso vēstures kursu.
sapulču
kulturālo
un
kuros
vakaru,
komjaunatnes
uzstājas
un
visas
Gandrīz
tirdziņus.
VK(b)P
fabri-
jo
partijas pirmorganizāciju
ar
sarīko
grāmatu
studē
simtiem
Sarīkots
kopā
komiteju.
un
ganizācijas
galvenokārt skolās,
avīzes,
avīzes
referātus,
bibliotēkas
lasa
sienas
sienas
kās izdod
pašdarbības
grupas.
Skolās
pionieri
iecelti 30
Skolām
cijas nos
Oktobra
159.
aktos
pionieru vadītāji;
73
un
7874
pulciņos. devusi
komjaunatne
svētku
«Ciņa»,
komsorgi
iedalīti 224
un
referātus
Oktobra
skolnieku
noorganizējusi
revolū-
piedalīša-
revolūcijas manifestācijā.
nr.,
1940. g.
lespiests pēc
avīzes
teksta
19. decembrī
Nr.
No
Latvijas ĻKJS CX pirmā runas
Darba
jaunatne jau vadībā
gada
no
iesaistījās
nostiprināšanas
darbā.
propagandu
aģitāciju
priekšgalā 1
un
aktīvi
sekretāra E. Liberta
Latvijas K(b)P 1940.
partijas
16
X
kongresā
17. decembrī
pirmajām legalizācijas padomju
Reizē visa
ar
varas
politisko
jaunatne
dienām
celtniecības
ar
masu
un
darbu,
komjaunatni
piedalās republikas saimnieciskajā
dzīvē.
Domātas sestdienas talkas. Red.
127
Desmitiem
piedalījās veikalu
un
tūkstošu
ražas
darba
jauniešu fabriku
novākšanā,
nacionalizēšanā, kustībā.
hanoviešu
priekšgalā
meiteņu
un
aptieku sta-
sociālistiskajā sacensībā,
Darba
jaunatne
pirmajās rindās
iet
zēnu
—
apsargāšanā,
komjauniešiem
ar
darba ražības cel-
cīņā par
šanu, par darba disciplīnu. Jautājums
šanu
šai
darba
un
kaut
jautājumā jau
Jau
šefību
Laukstrādnieku
traktoristiem ir
par
ir
Komjaunatnē
ļoti
4800
komjauniešiem
tība;
no
tā visi
glītību,
pārējie
zemnieki, kam mums
Man
piedalī-
sagata-
nokomplektējusi vēlēšanās
jaunatnes
ar
izglītotu cilvēku. No
cilvēkiem
7
skaita
ir
ir
iz-
vidējo
ar
jaunie strādnieki,
mācīties. mūsu
izglī-
augstākā
471
—
zemāku. Tie ir
mācīšana
jāmāca, kuru
mēs mācīsim.
darba
dotas tiesības
nav
kurus
procents
mazs
tikai
—
Komjau-
aktīvi
sevišķi liela.
komjauniešu
paša
vidus.
Tā
traktoristu
par
darbojas vairāki kursi,
komjaunatne. kļūt
dara.
sagatavo-
komplektējot skolotāju kursus,
Komjaunatne uzņēmusies vošanu.
zemnieku ko
jāizvirza
kadru
par
kadrus kursos.
labākos
savus
tieši
un
—
jās skolotāju sagatavošanā, iesaistot
šodien
sagatavošanu
centrā
strādnieku
no
natne
kadru
par
uzmanības
mūsu
Tie ir
viņi,
pienākums,
kas
kurus
liekas, ka biedri delegāti mani šai ziņā
atbalstīs.
Komjaunatne
bijusi
arvien
tikai pateicoties
uzticams
vadībai,
partijas
partijas palīgs,
komjaunatne
ir
un,
spējīga
būt
celtniecības darbā [...]. par paraugu sociālisma Ļoti aktīvi komjaunatne piedalās PSRS Augstākās Pa-
domes
519
Vēlēšanām darbs
izvērsts,
tās
ka
Ļeņina būs
jaunās
pilsētu komitejas vien
iecirkņu
komisiju
aģitatori, bet
visur
iespējas, kādas
palīgs,
boļševikiem
ne
un
—
900
sagatavoti
šaubu,
uzticamais
apriņķu
komjauniešus
pilnīgi
rezerves,
Nav
17
vēlēšanās.
devušas
Latvijas
visur
vēl
izmanto
šis tās
tai ir.
komjaunatne, arī
ne
komjaunatne
ir
locekļus.
boļševiku
turpmāk kaujiniecisks Padomju
partijas
palīgs
Sociālistiskās
Re-
publikas celtniecībā. Komjaunieši ja
vajadzēs,
Dzimtenes
un
tad
apr.,
128
1.
I,
arī
savu
dzīvību
spēkus, bet,
savus
lielās
sociālistiskās
uzplaukumam.
LKP CX PVI PA, 1.
komjaunietes nežēlos
101.
28.-32.
f., lapa
lespiests Tulkots
no
pēc oriģināla.
krievu
valodas
Nr. No
17
Latvijas ĻKJS Rīgas
pilsētas komitejas piedalīšanos PSRS Augstākās Padomes
par
pārskata vēlēšanu
kampaņā 1941.
14. janvārī
gada
VĻKJS RIGAS ORGANIZĀCIJA VĒLĒŠANU KAMPAŅA Tūlīt
visos
kampaņu
bija
Padomes
dekrēta
Prezidija
noorganizēti
kursi
aģitatoru
trijos pilsētas rajonos [...]. sākās
Kad
gatavošanās
organizatoriskā
organizācija
gas
Augstākās
PSRS
pēc
vēlēšanu
par
mobilizēja
aktīvu.
Vēlē-
tāju sarakstu sastādīšanā piedalījās 43 komjaunieši,
iecirkņu
šanu
daudzi
tam viete no
komisijās
bija komisiju
Balalajeva)
VEF
tikai
bija
aktīvu
Decembra
(T.
Burbo
Vēlēšanu
44
noformēšanā kas
komjauniešu,
Taču
komjaunieši.
iecirkņu un
šai
organizēšanas iekārtošanā
darbā
jau
iesaistīja
[...]. mēnesī
nolikumu
un
decembra
jādi
pie
stahano-
(piem.,
vietnieki
bija
personām
sākums.
daudz
piedalījās
šanu
vēlē-
komjaunieši,
priekšsēdētāji
priekšsēdētāja
un
darbā, to mākslinieciskajā
plašu
52
c).
v.
Starp uzticamības tas
ievēlēti
bija
Rī-
vēlēšanām,
komjaunatnes
visas
pirmorganizācijas
iesaistīja
mēnesī
šais
nodarbībās 65
darbojās
apguva vēlē-
Tādē-
aktīvu.
semināri
ar
985
da-
lībniekiem. aktīvs
Sevišķi niešu
masa
un
darbs aktīvs
bija janvāra sākumā. Visa komjauiesaistīti
bija
vēlēšanu
kampaņā,
iecirkņi kļuva par visa mūsu aģitācijas darba centriem. No dalībniekiem tieši komjaunieši bija aģitpunktu organizēvadītāji, viņi pārbaudīja aģitatoru darbu, palīdzēja
tāji
un
un
paskaidroja
iecirkņiem nieši
un
1260 aktīvisti.
kurā 95
noturētas vēki
aktīvi
visos
1156
piedalījās tehniskajos
Maskavas
viņu
rajonā).
sasaukšanā
sapulču darbos,
kā
arī
un
piedalījās Bez
ar
tam
mājas
aktīvisti,
laikā 18 975
tika cil-
komjaunieši
vēlēšanu saviem
komjau-
bija
aģitācijas
kurās
vēlēšanu
650
darbs
komjaunieši
Mājas
vēlētāju.
mājas sapulces,
(galvenokārt
strādāja
tajos
un
Galvenais
piedalījās
proc.
366
Pavisam
nepieciešamo.
bija piesaistīti
aģitācija, aptverot
tiem
iecirkņos,
pašdarbības
pulciņiem. Jāatzīmē,
komjauniešus 9
—
400
ka
Rīgas
organizācija
aģitatorus provincei
un
bez 38
deva
50
komjaunieši
tam
un
129
aktīvisti biedri
piedalījās I
veica
jot partijas
lielu
aģitācijas zvaigznes
darbu lauku
valdības
un
Izpildot šefības
politiku. apriņķī, Rīgas pirmaģitācijas izbraukumus apriņķī,
pienākumu Rīgas
organizācijas izdarīja
102
kur
sapulces
152
noorganizēja
Mākslas 40
(ap tejas
akdēmijas 4
cilvēku)
Šie
slēpojumā.
iedzīvotāju vidū, izskaidro-
pasūtījumu
dienās
rēšanai 280 ielas
dalībniekiem.
aktīvistu
transparentu
laukumu 72
un
grupa
pilsētas izpildu
izpildīja
izgatavoja
un
41 700
ar
pirmorganizācijas
un
komi-
deko-
namu
partijas
valdības
un
vadītāju portretus. LKP CX
PA,
PVI
1. apr., 2.
201.
lespiests pēc oriģināla.
I, tapa
I, 50.—52.
Tulkots
Nr.
Paziņojums
Valkas
1941.
Desmit
izaugusi
ikdienas
palīgu
partijas
darbā.
valdības
un
arvien
Komjaunieši
transporta
rūpniecības,
karoga
Latvijas komjaunatnes
spēcīgu
celtniecības
iesaistās
aktīvāk
Sarkana
aprīlī
mēnešos
par
valodas
apriņķa organizācijai
28.
gada
padomju [varas]
organizācija
krievu
18
LĻKJS CX ce[ojoša
par
piešķiršanu LĻKJS
no
celtniecības
un
darbā, arvien aktīvāk pievēršas mūsu sociālistiskās celtniecības
aktuālajiem
18. konferences
Savā sētu
laukā,
karogu
kajiem arī
un
labāko
LĻKJS
Ludzas
sniegumiem CX
jaunieši dzētu
Valkas
sasniegumiem
tam
LĻKJS
nodot
nolēma
LĻKJS
par
Bez
aprīļa sēdē
28.
sevišķi
savas
priekšgalā
CX
valsts
ceļojošo
valsts 18.
darbu celtnie-
un
atzīmēja
ceļojošo
Sarkano
organizācijas
darbā,
intensīvu
mūsu valsts saimniecības
lēmumu
kā
izpildi.
pilsētas, Daugavpils
organizācijas celtniecībā.
karogu
bija
darba
[par] Cīņa
spraiga.
paraugus,
sa-
par
Komlai
re-
pirmajā vietā [...].
apriņķa organizācija veikusi
par
saimniecības
Rīgas
labus
labā-
organizācijai
saimniecības
daudzus
CX Sarkano
LĻKJS
konferences
komjaunatnes un
partijas
pēc
LĻKJS CX, apskatot pil-
[apriņķa]
partijas
apriņķu
rādījuši
Valkas
130
jo
[...].
apriņķu komjaunatnes organizāciju
un
cības
gada
šī
uzdevumiem,
lēmumiem
ar
savu
darbu
uzdevumos
sekretāru visos
un
b.
Rēpeli
svarīgākajos
pasākumos. 13 000
darba
dienu
meža
tālu
jādi
Valkas
talkā,
laikā.
vakarus, sapulces. pārtikas
partijai
valdībai.
un
šis
neizdevīga, aktīvo
apstāklis
darbu
mēnešus
divus
veikusi
cīnoties
Ja
izpildi.
mumu
30
Kaut
tad
[...].
Uzņēmumu
vērību
darbam
jaunieši
apgūtu
hanoviešiem. arī
tījusi
nopietnu
ram,
devis
brigādi aizejot dams
Valsts
1. un
gavpils
un
Ludzas
AK
AK
papīriem
ar
Rīgas
Maiju
sekretāri
vien, bet,
rindu
jaunu par
b.
stahano-
ierosmes.
Grantiņš
spējīgu
darba
audzinot
labu
vel-
pirm-
Piemē-
ar
savu
autobusu b.
virs
Šoferis,
maiņu, sagatavometinātājiem.
nav
jauniešu rezervi
Dau-
organizācijas.
Lomonosovu darbu
sta-
devušas
komiteja
komjaunatnes
Boroku
kom-
un
darbam
un
Daugav-
vadījušas
palīdzot pirmorganizācijām
organizācijām,
lai
celtniecībā labi strādājušas
ar
b.
sev
no
komjaunietis
jauniešus
apriņķu
savu
Rīgas
b.
bija
Radies
nopietnu
to,
par
skaits
vērtīgas
lē-
darba paraugus
saremontētu
atstās
120.
veltījušas
ikdienas
kontroli
Ludzas
sekretāru
kā
komjaunietis
saimniecības
konferencei
pirmrindniekiem
Tā
pilsētai
pēdējos
konferences
triecienniekiem
par
daudzas
4 darba
apriņķī
komjauniešu
par
cīnoties
tekstilnieces»
pratušas radīt labu, vām
un
tresta
Sarkanarmijā,
uz
pāri
komjauniešu vidus.
radušās
«Sarkanās
plāna.
pils
vērību
satiksmes
līdz
dod izcilus
darba
par
trieciennieku
organizācijās,
kas
ir
uzņēmumā,
audzis
panākumus: un
tai
tehniku, kļūtu
Rūpes
viešu
18.
pirmorganizācijas
pašā
palīdzot
Rīgas organizācija, partijas
organizācijā
jaunu stahanoviešu,
14 tal-
[...].
arī
tagad
daudz
tā
Valkas
traucēt
nevarēja
par
Rīgas
trieciennieku,
par
pareizi
lēmumus, rīkojot
satiksme
arī
darbu pavasara sējā
Nopietnu
pārrunu
organizējot veikalus,
sakārtošanai,
vietējās rūpniecības
savas
izdeva
sistemātiski
apriņķa komjaunatne
18. konferences
izpratusi partijas kas
strādniekiem,
Valkas
punktus.
iepirkšanās
meža
Nopietnas bija komjaunatnes rūpes
meža
piegādi
Labi
darbs
rīkoja referātus,
avīzes,
tādē-
un
priekšā.
aģitācijas
un
Komjaunieši
meža strādniekiem sienas
nostrādāja
termiņa
pirms
organizācijām
propagandas
kampaņas
aktīvisti
un
darbus
citām
aizvirzoties
bija noorganizēts [darbu]
komjaunieši
meža
veicot
uz
aktīvu
ar
vietām, ap
sa-
komjaunatnes
papildei [...].
«Jaunais
Komunārs»,
104
nr
lespiests pēc
avīzes
teksta
1941. g. 30. aprīlī
131
Nr.
Informācija
masu
par
19
sacensībām
vingrošana
1941. gada 10. maija
LĻKJS rīkoto vingrošanas republikā
vingrošanas
lielajā
68 767
piedalījušies BGTO
GTO
un
sacensību
masu
datus par sacensību norisi
sakopojusi
masu
cilvēki,
normas
sarīkojumā
tiem
no
orgkomiteja
Latvijas PSR. Mūsu
4076
kopskaitā
komjaunieši.
izturējis 66 271 fizkultūrietis
(4021
komjaunietis [...]).
Ņemot tās
proporcionāli
[sacensībās], labākās 1.
kā
sekmes
Valkas
aktīva
to, cik
vērā
atsevišķos
iedzīvotāju sacensības
veiktas
guvuši šādi
apriņķi
(LĻKJS
apriņķis
apriņķos bijusi
skaitam un
izturētas
un
pilsētas:
normas,
sekretārs
kom.
apr.
pilsē-
un
piedalīšanās
b.
Rē-
pelis) 2.
Rīgas
pilsēta
(LĻKJS
sekr.
kom.
Rīgas
b.
Sadov-
skis) 3.
Talsu
4.
Madonas
apriņķis
(LĻKJS
kom.
apr.
(LĻKJS
apriņķis
sekr.
kom.
apr.
b.
Krauklis)
sekr.
b.
Stau-
vers) 5.
Aizputes apriņķis (LĻKJS
6.
Ludzas
apriņķis
(LĻKJS
apr. kom. kom.
apr.
b.
sekr.
Blūms)
b.
sekret.
Lomo-
nosova) 7.
Bauskas
8.
Abrenes
(LĻKJS
apriņķis
kom.
apr.
sekr.
b.
Vītols)
(LĻKJS apriņķa [kom.] sekr.
apriņķis
b.
Fjo-
dorovs) 9.
Jelgavas apriņķis (LĻKJS apriņķa
kom. sekr. b.
Zars)
[•••] «Jaunais Komunārs», 111. 1941. g.
lespiests pēc
nr.,
Nr.
No un
avīzes
teksta
10. maijā
informācijas traktoru
par
staciju
20
iesaistīšanos
komjauniešu un
zirgu
mašīnu
mašīnu iznomāšanas
un
punktu darbā 1911. gada 17. maiju
KOMJAUNIEŠI MTS
LĻKJS
biedri
šīnu-traktoru
132
visa
staciju
republika un
UN
ZMIP
veic
ļoti
zirgu-mašīnu
DARBĀ
rosīgu
darbu
iznomāšanas
ma-
punktu
izveidošanā
kurās
ces,
un
lauku
rīkojuši
šim
130
darba
notikušas
darba
palīdz
nizē
līgumus
slēgt
organizācijas
MTS
palīdzības sniegšanu palīdzība darbā
punktu tiešajā kārtām
top
vielu
sakārtojot
noliktavas
Talsu
330
apriņķī
MT
nostrādājuši
stundas. Bauskas vairāk
[nejkā
stundu.
vērību
Pēc
veltīs
1300
61
jauniešu
stundu,
būvdarbu MTS
orga-
būvmateriālus
līdz
grupā
jauniešu
bet
ZMIP
13.
maijam darba MTS
nostrādājuši
—
nobeigšanas
deg-
būvdarbos.
2384
punktos
119
259
1711
jaunieši
komjaunieši
apkārtnes
ZMI
un
Galvenām
apkārtni,
piedaloties
ZMI
un
ZMIP
un
darbojas
staciju
punktu
un
tieši
arī
apriņķī
MT
piegādājot
staciju
stacijās
zemes
pārziņu
kas konkrēti
ļoti daudzpusīgi.
talkas,
kā
utt.,
viņu
MTS
Katrā
atbalsts
un
par
stacijai.
izpaužas
organizētas
mašīnas,
MT
praktiski
arī
uzņēmušās
ZMIP.
un
loma
apriņķī
apriņķī vairāk [ne]kā
LĻKJS apriņķa komitejas biedrs,
Komjauniešu
un
Daugavpils
Komjaunieši
sapulču.
sa-
sapul-
punktu
ZMI
un
Tā
300, bet Valkas
LĻKJS
visām
par
staciju
celšanā.
zemniekiem
apstrādāšanu. gandrīz
ap
zemnieku
zemnieku
darba
daudzas
noskaidrota MT
līdz
Komjaunieši
noorganizēšanā.
lauksaimniecības
mūsu
viens
darbības
pagastos
galveno
uzpošanai
un
iz-
daiļošanai [...]. skaits
Lielāks
traktoristiem.
kārtīgi
komjauniešu
Preiļu
dienas
pārsniedz
traktoriste mazināt
Avote
darba
ierosinājusi patēriņu.
Remtes
brigāde,
kuras
strādā
b.
locekles
MTS
par
Ivanovs
vairāk-
Valmieras
normu.
darba
degvielu
traktoristu
sekmīgi
traktorists
MTS
uzlabojumu, MT
visas
stacijā ir
MTS
[kā]
sa-
strādā
komjaunietes
[...]. Vairāki un
ZMI
komjaunieši
vada
direktors
vienu
no
komjaunietis
priekšzīmīgākajām
«Jaunais Komunārs», 1941. g. 17.
iecelti
vadītājiem
punktu
117.
nr.,
par
—
MT
staciju
Smiltenes
b. MT
Gusts,
MT
direktoriem
stacija,
izveidojusies
stacijām
republikā
lespiests pēc
avīzes
ko par
[...].
teksta
maijā
133
Nr.
No
Lauku
LĻĶJS CĶ
darbu 1941.
1941.
[...] Sējas uzdevumi darbs
18. jūnija
uzsākām
kampaņu Abi
šie
posmi
NOBEIDZOT
jau
divos posmos:
sadalījās
tīrumos.
gada
informācijas
gada pavasara sējā
DARBA POSMU
SEKMĪGU
Zīles
daļas vadītajā 0.
komjaunatnes
par
21
februāra
beigās,
sagatavošanās
[ir] svarīgi
sējai
jo un
neatdalāmi
un
[...]• Sim
darbam
vajadzēja
aģitatorus, iecirkņu zatorus. šanas
Katrā
iztirzāšanu.
aktīvistu
un
Kā
apzinīgi tā
Valkas,
jauniešu.
sanāksmes,
Tūkstošiem
lecavas pag. visi
sagatavo-
biedru
atbildīgos pienākumus. aktīvs
apriņķī
Sniķeres
apr.
aktīva
pieredzes apmaiņu,
komjaunatnes
labi veica
un
Daugavpils
Jelgavas
propagandistus,
vairākus
apriņķī sarīkoja
kursus, instruktīvas
uzskaites
aktīvu:
plašu
pārziņus, praktisko pasākumu organi-
[pag.]
bija
2000
apm.
Bauskas
un
apr.
biedri
iecirkņu pārziņi bija komjaunatnes
aktīvisti.
un
Līdz
sējas sākumam
propagandai kas
caurmērā
apr.
apriņķos
visos
noorganizēts katrā
1000
apm.
augstvērtīgas sējas
notika
pagastā
sapulču. Val-
masu
4
sapulces
masu
[...]. Lai
visattālākos
aptvertu visplašākās
masas,
ciemus,
iecirkņiem
kušos karus.
pa
pagastu
sasniedza
Tā
mērķi
—
rīkoja
zemniekiem
piegāja
tiešāk, zemnieki sanāksmes labi apmeklēja
un
aktīvi.
bija
Pārrunu
notikuši
apriņķī
230
klausījušies
vakari
185
Valkas
notika apm. 400 pārrunu
komjaunieši
jaunieši nav
38
tik tuvu
kopšanai apguva
plašas
kā
sarīkojuši pārrunu un
šai
63,
sirsnīgi
darba zemnieku
jautājumiem. Pie
nodibināti
134
Nekad
piegājusi
pavasarī.
agrotehniskās
Daugavpils
Abrenes
vēl
savas
zināšanas
un
apr.
mūsu
Asūnes
deva
aktīvisti
tālāk,
kom-
jaunatne
Dzimtenes un
no-
apr. katrā
Augšpils
apr.
Komjaunieši
Talsu
apmeklētāju
Daugavpils
un
va-
tuvāk
pārrunās
un
apriņķos.
22 500
vakaru.
vakarus.
zemes
plaši
aptverot
masas.
Komjaunatne sarīkoja kiem
kur
vakari,
referātu,
visos
notika
atpali-
un
pārrunu
ap 2000
skolām
referātu
un
par
agrotehnis-
sarkanajiem
pāris simtu agrotehnisko pulciņu,
kas
stūrīšiem sistema-
tiski
zināšanas
apgūst
apriņķos
sarīkoti
kursi.
Jēkabpils
apr.
Gaviezes izstādi
sarīkojuši
padomju
biedri
patriotu
Liepājas
apr.
veltītu
sējai
pavasara
jaunatnes labākā
niecības
uzplaukumu.
tempiem
pierādīja
lielu
praktisko
Uzņemoties pārziņu
triecienā
izgāja
Tā
komjaunatnes darbu.
sacentās par mūsu
daļa
Mūsu
lauksaim-
augstākiem
par
darba kvalitāti.
labāku
un
apziņu
veicot
aktīvisti,
un
darba
lauciņus.
agrotehniskie
ilgi
kursi.
26 šādi
notikuši
komjaunieši
izmēģinājumu dienu
vairāk
[...].
īstu
lauku
ierīko
un
Visos
par MTS
ZMIP, komjaunieši
un
īpašuma celšanu
ņēmās rūpes par sociālistiskā
uz-
nostip-
un
rināšanu. [...] Daugavpils saapr. Aglonas komjaunieši rīkoja MTS būvmateriālu piegādes talku; 2 dienas brauca 150
Arī
pajūgu.
kurā
piedalījās
vienā
dienā
Asūnes
šādu
sarīkoja
komjaunieši
[nejkā simts braucēju,
vairāk
talku, MTS
Ropažu
150
Rīgas apriņķa komjauniešu pionieru, bet Madlienas MTS tai pašā dienā 80 Rīgas sanāca
riņķa talcinieku apr.
Arlavas
niešu
brigādes,
dzelzceļa nebija
Kandavas
darba MTS
izbrauca kur
nieši
dienas
nosūtīja
16
10
stundu. ratīvi
punktā
5
vairāki
strādāja
plaši
visās
dalījušies, liecina
kaut
nizēto talku uzskaite: sadalīta
teriāli,
sēkla,
veikti
akmeņi,
auzas,
stādīti
kumiem
aktīvistu
pļavas,
rosmi
piedalījušies
un
un
pārkrauti
mēsli,
dažādos
darbos
rīki, tīrīta
ZMIP,
un
koksagīzs un
nekā
1000
un
kurmju
palīdzēts
pierāda komjaunatnes
pienākuma izpratni.
vairāk
pie-
orga-
MTS būvma-
MTS
sēts
krūmiem
no
ope-
talcinieki
darba
un
uzkoptas
ārdīti
Daudzās talkas
1080
vien
ne
strādāja [...].
nozarēs
mašīnas
kartupeļi [...],
iztīrītas
zemniekiem.
un
Katrs
nostrādāts
apriņķa komjauniešu
būvdarbi,
vesti
kopā
arī čakli
transportēti
MTS
lauzti
labotas
uz
komjau-
ZMIP.
komsorgi. Viņi
Talsu
uz
—
Ražība auga,
Ilzenes
strādāšanu
darbu
pavasara
komiteja
Liepājas
visos ZMIP notikušas
talkas;
dienas,
vadīja sējas darbus, bet
Cik
talkās
apriņķī lielas
pastāvīgu
strādāja
bet
aktīvistus.
un
nesekmējās,
apriņķa
aktīvistu,
komjauniešus
10—40 cilvēku
Labi
Talsu
MTS
Ārlavas
pārkrāva
jau-
Stendes
tālo
MTS būvdarbi
Kad
2
noorganizēja
apm. 50 km
uz
disciplīnas,
noorganizējuši
jaunietis
un
2
darbus. Talsu
uzpošanas
un
Zalkovskis
darbu veica laikā. Valkas
komjauniešu
un
b.
būvmateriālus.
Aisteres MTS un
kas
mezglu,
aizkavētos
jo
veica izbūves
komsorgs
un
ap-
Talsu
dalībnieku,
ra-
darba biedru
apriņķī no
tiem
135
450 kā
93 talkas
komjauniešu; sarīkotas 6000
visu
stundu.
citu
dātām
darba
talkās
šies
pārziņu
darbos.
3
darba
2
komjaunieši
izceļas
talkās
nostrā-
Priekuļu
kom-
jaunajiem darba darba
4
—
komjaunieši
zem-
uzņēmutur
veica
Daugavpils apriņķa Aulejas komjaunieši kas
brigādes,
Vārkavas
zemniekiem
zemniekiem
palīdzēja
Bebrenes,
sēju.
komjaunieši
kā
lielus
iekār-
Aiz-
Birzuļu,
ziedojumus
savāca
pagastos
sējas
sagādāt
jaunām dzīves vietām,
uz
veikt
un
palīdzēja
zemniekiem
darba
pārcelties
saimniecības
kraukles,
apriņķa
apstrādāt
Lubānas
apriņķa
Jaunajiem
būvmateriālus,
zemi
8
ar
nepieaugušu bāru saimniecību,
par
darbus.
noorganizēja
Cēsu
Sērmūkšu
Madonas
pavasara
tot
palīdzēja
bet
zemniekiem, niekiem.
stundām.
vairāk
nostrādāts
un
pirmorganizācija
pilsētas
pilsētu pirmorganizāciju vidū
954
jaunieši
Talsu
jaunajiem
sēklas
daudzu-
mus.
Vairākos
pēji
cības Arī
paņā
izveido
Priekuļu
«Jaunais
bezsaimnieka
No
un
rosmi.
skolām
Kārsavas
lauksaimniecības
šīs
ar
pagastos darbu
vidusskolu, vidusskolu,
mehanizācijas
[...].
sējas
Sevišķi jāmin
savu
kam-
Madonas
izcēlās
Aglo-
Kazdangas Lielplatones skolu
ko-
saimnie-
un un
komjau-
[...].
Komunārs»,
1941. g. 18. jūnijā
aktīvisti
un
daudzos
lauksaimniecības
aktīvisti
un
paraugsaimniecībām
par
skolnieki
apsveicamu
pionieri.
Ilūkstes
un
un
biedri zemes
komjaunatnes
pagastos
parādīja
Malnavas
nieši
brīvās
pionieri
apriņķa nas,
apriņķos
apstrādā
144.
nr.,
lespiests pēc
avīzes
teksta
IV
LATVIJAS
nodaļa
KOMJAUNATNE LIELĀ TĒVIJAS KARA LAIKĀ
(1941.—1945.
g.)
LATVIJAS
LIELA TĒVIJAS
KOMJAUNATNE KARA
LAIKĀ
(1941.—1945. g.) 1941.
gada
jūnijā hitleriskā Vācija nodevīgi
22.
Jau
kara
valdība ciešāk
pie
sakļauties
valdību,
celties
tautas
Komunistisko
cīņai
izšķirošai
Uzvara
VK(b)P
padomju
ap
vārdi
Aicinājuma sakauts.
dienās
pirmajās
griezās
būs
mūsu»
—
CX ar
Padomju
un
Padomju
un
fašistisko
taisnīga.
kļuva
par
vēl
aicinājumu
partiju
pret
«Mūsu lieta
—
uzbruka
Tēvijas karš.
Dzimtenei, sākās Lielais
mūsu
agresoru.
lenaidnieks tiks tautas
padomju
lozungu. Lai
vību
mūsu sociālistiskās
nosargātu
visi
nometni,
kaujas
visa
neatkarību,
un
spēki
kopīgam mērķim
nam
un
kļuva
līdzekļi
tika
sagraut
—
Dzimtenes
valsts
mūsu
godu, brī-
par
vienotu vie-
pakļauti
sakaut
ienaidnieku,
to
pēc iespējas ātrāk. PSR
Latvijas bas
sētas. pas,
sarosījās
lielā
vadībā
pirmajām
tika
kļuva
par
nomestas
karadarbī-
Latvijas
pil-
diversantu
gru-
bombardēja
vietējie buržuāziskie nacionālisti.
republikas
6000 cilvēku
no
lidmašīnas
teritorijā
Republikas
Mūsu
tijas
viena
Fašistu
joslu.
to skaitā
darbaļaudis,
komjauniešu
iesaistījās
cīņā
arī
vairāk
nekā
saime, Komunistiskās
fašistiskajiem
pret
par-
iebrucē-
jiem.
Kopā
Armijas
Sarkanās
ar
iebrucējiem
varonīgi
cīnījās
jaunieši. Rīgas kājnieku gas kā
ielās,
arī
Skrundas
un
ar
fašistiskās
iestājas
gastu_
iznīcinātāju arī
un
pret
hitleriskajiem
strādnieki
kursanti
un
kom-
patrulēja Rī-
diversantu
likvidēšanā,
daļām pie
armijas priekšējām
Aizputes.
Republikas pilsētās gvardes
karaskolas
ienaidnieka
piedalījās
kaujās
daļām
Liepājas
simtiem
mācību
un
apriņķos nodibinātajos strādnieku
bataljonos komjauniešu.
iestāžu
un
nodaļās
Sevišķi
komsorgi
un
organizēti
aktīvi
bija
skolu
pionieru
pa-
vadītāji. 139
sekretāri
komiteju
nodaļu
sekretārs niešu
Imants
A.
Bungā
apakšvienību,
B.
sekretārs, bija
sava
jaunieši atkāpās ķiem
te
un
Abrenes
strādnieku
Kuldīgas, Aizputes, Ventspils
komjaunieši
un
apriņ-
piedalījās
un
vienībās
citu
un
komitejas
austrumu
un
bataljonos
strādnieku
Rīgas
Tā
gvardes nodaļas
apriņķa
pilsētu
un
sek-
komitejas
komandiera vietnieks.
ziemeļu
uz
strādnieku
Madonas
apriņķa
strādnieku
apriņķu
Rīgu,
iestājās
karadarbībā.
ĻKJS Madonas komitejas
rajona bataljona
uz
jau-
un
varonīgajā
piedalījās
un
Rēzeknes
Fjodorovs,
rietumu
Republikas
organizācijas
komandēja
Rēzeknes
—
apakšvienību
apriņķa
kļuva par komjauniešu
Latvijas
Stauvers
bataljona rotu,
gvardes retārs
D.
rajonu
un
paraugu.
bataljonu
Liepājas
komandieri
aizstāvēšanā.
Liepājas
pilsētu
varonības
gvardes
Sudmalis
apakšvienības
sekretārs
īstas
Tā
priekšgalā.
apriņķu,
un
rādīja
strādnieku
stājās
Viņi un
darbinieki
CX
LĻKJS
daudz
bija
apriņķu komjauniešu
jauniešu.
un
Arī
brīvprātīgi
meitenes
vienībās
un
jaunietes kopā dāti
iestājās
Gandrīz
sanitāres
bija ar
sekretāri
visa
no
strādnieku
Jelgavas
gvardes
Valmieras kom-
medmāsas.
apriņķa komitejas
Valmieras
puse
strādnieku
iestājās
un
Mildu
gvardes
Kan-
bataljonā.
sastāva
bataljona
bija
komjaunieši. 1941.
joniem,
partijas,
saformēti
divi
piedalījās
kaujās
1000
Latvijas
dieris
sekretārs
stājās
A.
tos, sēdās tušo
ložu
jaunieša 140
Kad
E.
pie
Viņš
dzīvību
to
A.
neizdevās.
Kara
koman-
ievaino-
aizstāja
munīciju
drosmīgu
uz
kri-
priek-
reisu
zem
fašisti aiz-
liesmas.
glābt varonīgā
pirmajos
bija
komitejas
iznesa
šādiem reisiem
taču
bija
komandieri
prasīja,
Ozoliņu apņēma
viņu hospitālī,
ap ko-
Jelgavas
un
rajona
Ozoliņš
veda
daudz no
Liberts
nodaļas
Zariņš,
ložmetēja,
kas
veica Vienā
E.
rotu komandieri
Kirova
apstākli
šoferi,
mašīnu. A.
nogādāja
kas
bija
pulkos
Upesleja
E.
pilsētas
gūlās
bumbu krusas.
dedzināja viņa biedri
komsorgs
mašīnas
pozīcijām.
un
vadītājs
pie automašīnu stūres.
smagās
šējām
sekretārs
pirmais
Rīgas
vietā,
no
Šajos
pulka komisārs,
Ozoliņš.
kritušo
pulki,
brīvprātīgo
viņiem bija apakšvienību
nodaļas
LĻKJS
—
tika
Igaunijas
institūta
Skolotāju
strēlnieku
batal-
aktīva
Daudzi
strēlnieku
ĻKJS
gvardes
komjaunatnes
un
PSR.
CX
LĻKJS
latviešu
strādnieku
no
padomju
latviešu
komjauniešu.
mandieri. l.
sākumā
gada jūlija no
mēnešos
Cīņas kom-
krita
daudzi
18 un
1941.
gada
politisku
darbu.
retārs
Boroks
Rihlovs
divīzijas
slacītas
māsu
armijā
daļās.
pagrīdes
Gandrīz
tizāņu
pulkā veica
komjaunieši vidū
N.
Vagalis
A.
kaujās
tagad
Lat-
Kritušo
Reņko
ziemas
Irista Mas-
pie
PSRS
glabājas
Dzimteni veica
snaiperes,
—
Baškīrijā.
Tā
drošsirdību
meitenes šo
daļa
tika
med-
Latviešu
dienēja
kaujās
apbalvotas
citas.
un
aktīvi
360
Lielākā
daudzas
hospitāļos,
Par
meitenes apguva
nodaļās,
specialitātes.
kursus
piedalījās
arī
partizāņu
Minies,
no
L.
ienaidnieka
daudziem
A.
A.
Latvijas
B.
I.
no
no
Rēzeknes,
Ludzas,
Mikulovs
putes organizācijas.
M.
no
Atsevišķajā
A.
V.
un
L.
latviešu
J.
pa-
bija
pilsētām. no
Rīgas
Jankovskis
un
Samuilova,
Samsons,
Savickis
Jelgavas,
Par-
gada
teritorijā,
Frīdlande
Ruļevs,
S.
1942.
apriņķiem S.
Fiļkovs,
Daugavpils, Smirnovs
kas
okupētajā
Andžāns,
Vaļuks,
Kļeščenkovi
Rižeščenoks,
bija komjaunieši.
Padomju Latviju»,
reidu no
sastāva
partizāņu
«Par
Ņesterovs, F.
1941.
divīzijas
un
komjaunietes
partizāņu
komjaunieši
organizācijas,
un
vadīja
cīņā pret fašistiskajiem iebrucējiem.
puse
vasari
P.
un
kara
strādāja
Republikas
To
strēlnieku
sociālistisko
Lapa, M. Šīrone, I. Lužniece
un
V.
kas
Latvijas
nepieciešamās medmāsu
divīzijas
ap-
sanitāres.
Lai tiktu
armijai
R.
asinīm,
viņu
komsorgi
organizācijas.
drošsirdīgi.
un
Reinholda, kartes,
arī
uzdevumus
beidza
lielu
Spēku muzejā Maskavā.
medmāsas,
V.
latviešu
bezgalīgu mīlestību pret
savus
veica
pulka komsorgs,
pagastu
un
201.
kaujās
biedra
vidū
no
Lat-
Bungā, J. Blūms, R. Reinholds,
komjaunatnes
R.
sastāvēja
Daugavpils apriņķa komitejas sek-
bija ļoti varonīgi
bija
Bruņoto
darba
strēlnieku
Latviešu
kārtām
strēlnieku
jauno
apriņķu
komjauniešu
kavas
Sarka-
bija vairāk nekā tūkstotis
191. strēlnieku
apakšvienību
komjaunatnes
J.
bija
citi
un
Komjaunieši vijas
Viņi
LĻKJS
decembra
gada
galvenām
vidū
sekretāri A.
riņķu komiteju
Ar
divīzija
kuru
izveidota
tika
augustā
Sākumā
komjauniešu. I.
atradās
pagrīdes
aizmugurē.
brīvprātīgajiem, vijas
sekretārs
K. Riekstiņš,
pionieru vadītāji.
un
Armijas rindās, partizāņu nodaļās
divīzija.
A.
—
sekretāriem
komiteju
apriņķu
ienaidnieka
S.
Zars, Tukuma
komjaunieši, komsorgi
19
No nās
A.
—
komitejas
apriņķa
Madonas
LĻKJS
arī
cīņā
D.'Štauvers, Jelgavas
no
Blūms
brāļi
Valkas, no
Aiz-
partizāņu vienībā, 141
kura
ieradās
decembrī,
nietis V.
Latvijas ĻKJS
Vienības
V.
Kalnkaziņa,
gada
to
vidū
bija
A.
komjau-
Bungā, bet partorgs
—
Sudmalis.
V.
Miniča,
Šakale
1942.
komjauniešu,
komandieris
—
loceklis I.
O.
Komjaunietes I.
desmiti
Samsons, komsorgs CX
teritorijā
okupētajā
vairāki
meitenes.
desmit
arī
ienaidnieka
bija
L.
Nurža,
citas
un
bija
Jaroslavska,
drosmīgas
parti-
zānes.
Komjauniešu
noformēt
Latvijas
pavasarī
Latvijas
brigādes.
Visās
vadīja komjaunatnes
pamatu pagrīdes gada
Sekretariāts
Abrenes,
grīdes
martā
komitejas.
—
organizatorus
arī
Latgales
un
Neizdzēšamas
CX
rudenī kuras lās
izveidoja LĻKJS sekretāri
pilsētu
antifašistiskās
Milzīgā LK(b)P brigāžu un
M.
bija
apriņķu
partijas
nodaļu
un
pagrīdes
par
pirm-
komiteju apriņķu
—A. Pros-
Daugavpils —
apgabala
A.
—
Bungā.
komiteju
komitejas
locekļus.
vēsturē at-
partijas
laukos
un
rezultātā,
komitejas
organizācijas, darbība
gada
Nelegā-
veselu
nodibināja
darba
nelegālās
1943.
pilsētas komiteju,
Dž. Bankovičs.
organizāciju
antifašistiskā
LK(b)PCKun
Sudmalis, kas
komitejas
LĻKJS
apriņķu
partizānis,
un
un
pa-
sekre-
komitejas
apriņķa
nelegālo
Skreija
jaunatnes
bija un
aprīlī VĻKJS CX
apgabala
nelegālo Rīgas
organizatoriskā
CX,
3.
Daugavpils
un
Imants
pilnvarotais
un
un
pēdas Latvijas komjaunatnes
stājis drosmīgais pagrīdnieks LĻKJS
CX
Odiņš, Rēzeknes
B.
kuri
bija komsorgi,
organizācijas
Latgales
apstiprināja
gada
partizāņu
darbu.
Pimenovs,
P.
trīs
okupētajā teritorijā.
Abrenes
Par
radās
1944.
apriņķu komiteju
un
Ludzas
apstiprināts
birojs
vie-
gada pavasarī,
brigādi.
vienībās
LĻKJS
apstiprināja
Ludzas
taks,
apgabalu
Rēzeknes,
tāru tika
CX
24.
ievēro-
PSR
pieaugot,
darbojās
komjaunatnes
izveidošanai
organizāciju 1943.
un
jau
organizāciju
vienību
Partizāņu
ievērojami
partizāņu
teritorijā
brigādēs
1943.
ietekmē
uzvaru
skaitam
partizāņu
vienībā
Latvijas
ar
sevišķi jauniešiem.
Padomju Armijas iespēja
rezultātā
partizāņu rindas
tējiem iedzīvotājiem,
latviešu
darba
politiskā
jami papildinājās
un
veica
ko
partizāņu
partizāņu
aptvēra
tīklu
pilsētās.
visu
cīņa
okupēto
republikas teritoriju. Komjauniešu cīņas lozungs bija: «Labāk nekā
gūstā,
142
kaunpilna ar
dzīve
granātām
verdzībā!»
sevi
Lai
saspridzināja
nāve karalaukā
nekristu
kaujā
fašistu
ievainotie
Daugavpils
no
V.
Pušinskis,
kā
Dergačs,
V.
A. Ketlers,
komjaunieši
organizācijas
V.
gulovičs,
arī
V.
Vo-
Kļeščenkovs
Ludzas, M. Reizenbergs no Ventspils. Pašaizliedzīgi pagrīdes cīnītāji bija komjaunieši A. RendP.
nieks, P.
Latvijas
V.
Leibčs, V.
Bāliņš,
jaunatnes
J.
CX
tīklu
Matisāns
pirms
uzdevumā
viņa
gāja
1944.
bojā
partizāņu
J.
antifašistisko
plašu
nedēļas
dažas
savienošanās
nodaļas
apriņķos.
Rēzeknes
vasarā,
gada
Viņš kom-
Matisāns.
un
bija Lat-
LĻKJS
komsorgs
nodibināja
Daugavpils
izlūks
partizāņu
štāba
loceklis
gales apgabala komitejas
Jauntirāns,
V.
Pelnēns,
Drosmīgs
brigādes
partizāņu
organizāciju
B.
Misa,
Krūtainis.
Padomju
ar
Armiju. Lielu organizatorisku
pētās republikas CX
LĻKJS kura
1943.
cijas
jaunatnes
sekretāra
gadā
Republikas pavasarī
jaunieši
pulkā
1591.
un
partizāņu
vadītā
oku-
vidū
veica
operatīvā
grupa,
partizāņu brigādes.
komjaunieši
bija
latviešu
nakts
zenītartilērijas
uzticami
bija
jauno
darbu
pie Latvijas
un
1.
un
Āboliņa
K.
bāzējās
izveidotajā
organizācijas
politiski audzinošu
un
1943.
gada aviā-
Komjauniešu
pulkā.
šo
palīgi
arī
bumbvedēju
daļu vadībai kauji-
nieku audzināšanā. Pionieris izlūks
Katlaps
1941.
viešu
divīzijā.
gadā
strēlnieku
ar
divīzijā
partizāņu
okupētajā
grupu kur
teritorijā,
pionieru paraugam
domju Latvijas
Zigis tēvu
un
bija
mēnešos
bet
vēlāk
varonīgi
Pukinskis,
pionieris
brīvprātīgi
iestājās
muzikantu
dienēja
tanku
pulka
«dēlu».
no
Lat-
vadā. 1944.
Vē-
gadā
Zigi Pukinski nometa ienaidnieka viņš
sekoja
pionieri,
pirmajos
bataljonā,
ar
par kāda
viņš kļuva
kopā
kopā
kara
jau
strādnieku
Latviešu
cīnījās
Rīgas, lāk
A.
Valmieras
uz
no
gāja
bojā
kuriem
nāvē.
varoņa
iekšieni
zemes
izauga
drosmīgi
Šo Pa-
evakuētie
cīnī-
tāji. Daudzi
pionieri,
pirmo
iespēju
izlūki
un
B.
1500
V.
Brics,
iekšieni
tika
uzņemti uzskaitē dzīves
Daudzi
partizāņu L.
un
vietās
evakuēties, nodaļās.
neatradās
un
Latvijas
izmantoja Drošsirdīgi
bija
pionieri
Fcdosejcvs.
kas
evakuējās
armijas rindas
komjaunatnes
aktīvi
nodaļās
Groms, D.
republikas komjauniešu,
mes
jās
nepaspēja
iestājās partizāņu
un
spridzinātāji
Podskočijs, Ap
kas
vai
organizācijās
piedalījās organizāciju
komjaunieši
un
jaunieši,
uz
ze-
partizaņos,
kas
jaunadarba.
strādāja 143
bija «frontes brigāžu»
rūpnīcās,
gados kļuva formu.
Neskatoties
kara
uz
laika
nemitīgi meklēja jaunus ceļus, gumu,
krietni
un
kara
gurē
laikā
pašaizliedzīgi
darba
komiteja,
VK(b)P
pilsētas
apgabala izpildu komiteja apbalvoja 1941.
Goda
ar
komisariāts
PSRS
Par
pilsētas izpildu Molotovas
apgabala komiteja
Melnās
metalurģijas
teicamnieka»
«Sacensības
gadā Latvijas meiteņu
apriņķa
Ribaks.
vēlāk
un
ražī-
aizmu-
Ilūkstes
Pēteris
VK(b)P
locekļi
Frontes
Gubahas
komiteja un
rakstiem,
ar
—
citus.
strādāja
viņu
to
darba
paaugstināt
audzēknis
frontē
organizācijas
grūtībām,
darbā
apsteidza
komjaunatnes organizācijas sasniegumiem
kā
brigādes kara
darba
jaunatnes avangarda
par
Sīs
locekļi.
grupa, kas
nozīmīti.
strādāja
konservu
fabrikā
Fergānā, brīvprātīgi pārgāja strādāt elektrostacijas celtniecībā, jo uzskatīja par savu komjauniešu pienākumu
6
šai
palīdzēt
T.
komjaunietes normas
O.
un
Uzbekijas
Repšes
jaunceltnē.
brigāde
Turbiņas
Zemes
izpildīja
brigāde
3
—
darbos nekā
vairāk
vienā
normas
maiņā. arodskolās
Labākajās mācīja
no
bija
nodibinātas
evakuētos
Latvijas
kas
grupas,
pusaudžus
ap-
dzim-
bērnus
un
tajā valodā. Vairākās MTS bija noorganizēti lauksaimniemehanizatoru
cības
arodskolas
«frontes
arodskolas
novas
latviešu
rajonu
mehanizatoru
un
grupa
jauno
saņēma
Iva-
apbalvota speciālisti
jaunie
jaunieši
Daudz
nozarēs.
nosaukumu.
tika
Donbasa
Latvijas
jau-
un
Taškentas
Tā
pasūtījuma izpildi
par
goda
Daudzi
piedalījās
grupām
atjaunošana.
saimniecības
audzēkņi
brigādes»
karogu.
Jaunieši
strādāja.
un
atslēdznieku
Sarkano
ceļojošo
mācījās
latviešu grupas
armijai izcīnīja
kursi.
sagatavošanas
pašaizliedzīgi
nietes
atbrīvoto
citu
un
strādāja
lauk-
arī
lopkopju,
apbalvojumus
ar no
laukkopju savu
par
darbu.
No
Latvijas
vienības
zīmējot 25
evakuētie
sacensībā
VĻKJS
jaunos
par
25.
aktīvi
jaunieši godu
VĻKJS
Vissa-
gadadienai. CX
LĻKJS
gadadienu,
rūpniecības
piedalījās
25.
lauksaimniecības
un
At-
apbalvoja pirm-
rindniekus.
Republikas atradās kara ienaidnieka
juta 1942.
144
to lielo
gada
komjaunieši
gados
—
okupētajā
gādību,
vasaras
un
jaunieši,
lai
armijā, partizāņos, teritorijā
kādu
vai
izrādīja
vadīja pirmā
kur
evakuācijā, LĻKJS
darbā
arvien
CX, kuru
sekretāre E.
viņi
arī
pagrīdes
sa-
kopš
Ankupe.
Kara kās
laikā
jauniešu
un
Pie
kurā
sagatavoja
VĻKJS CX binieku
niecisko
Lai
natnes
18.
gada
apriņķa
strādāt
latviešu
gvardes
stāvā
daudz
bija 13.
gada Rīgu.
piedalījās
Padomju
Armijas
sāka
apkārtnē
atbrīvotās
Kurzemē
130.
130.
latviešu
un
strēlnieku
gada
organizāciju,
korpusā
oktobrī
bija
—
rindās
un
padomju darbinieku operatīvajām darbinieku
jaunatnes uzsāka
komjaunatnes
iesaistīšanu
nes
Apriņķu
un
operatīvās
tautas
1686
kopā
grupas,
100
tejas
Smirnovs
g.
nelegālās ienaidnieka
bija
sāka
kas
nekavējoties
strādāt
apriņķa
sekretāru
komitejas
un
Padomju Armijas piedalījās
ka
tā
rūpniecībā,
—
400
Ludzas
un
strādāja par
jaunat-
jau evakuā-
bijušie kom-
P.
piemēram, par
apriņķa
apriņķī
par
LĻKJS komi-
LĻKJS
Pimenovs,
kas
Latvijas komjaunatnes
sekretāru
okupētajā teritorijā, vadīja
pašaizliedzīgi
10
par
Abrenes
apstiprināts
un
atjaunošanā.
darbinieki
—
Atbrīvotajā
komitejas
1943.
No
L.
sekretāru.
apriņķa jau
bet
kaujām
komjau-
partijas
jaunatnes pagrīdes darbinieki. komiteju Tā, bijušais partizānis V. Ņesterovs tika izraudzīts
Rēzeknes,
no
bijušie
komjaunieši.
ar
izveidošanu
saimniecības
komjaunatnes
jauniešu
pirms
ap
laikā
grupām ieradās arī kom-
organizāciju
pilsētu komitejās
cija sagatavotie
bija
apriņķos
Šai
daudzi
strēlnieku
kuru
Atbrīvotajās pilsētās
atbrīvošanu
mobilizēto arī
sa-
1944.
galvaspilsētu
korpuss.
kā
teri-
ienāca
kuru
daļas,
Rīgas
par
teritorijas,
latviešu
1944.
—
PSR
teritorijā
PSR
Latvijas
virzienā
republikas
partizāni.
Ludzas
daļas
Latvijas
PSR
divīzijas
cīnījās jau vairāki tūkstoši
korpusā
natnes
strēlnieku
atbrīvoja
Rīgas
ari
saim-
komjau-
republikas komjaunatnes audzēkņu.
oktobrī
Kaujās
un
attiecīgajām
praksē.
izvirzījās
jūnijā ciema
Šķaunes
kas
torijas atbrīvošanu. Pirmās Latvijas 43.
apgabalu
komjaunatnes
uz
risināšanā,
organizācijām
1944.
dar-
pieredzi, daudzus
darba
apgūtu
viņi piedalījās to organizatorisko
jautājumu
par-
grupa,
palīdzēja nākamo komjaunatnes
nosūtīja
kur
komitejām,
bija
Kirovā
darbiniekus.
komjaunatnes
sagatavošanā.
komjauniešus
kadru
K(b)P CX organizētajiem
darbinieku kursiem
daudz
komjauniešu
darbinieku
komjaunatnes
Latvijas
padomju
un
ari
kā
republikas
evakuēto
darbu
vidū,
sagatavošanā. tijas
ĻKJS CX veica ievērojamu politis-
Latvijas
audzināšanas
un,
atrazdamies
tās darbu.
daļām
demobilizētie
komjaunieši
tautas
saimniecības
atjaunošanā
lauksaimniecībā.
Viņi
novāca
drupas
un
145
atjaunoja elektrostacijas, dzelzceļus, tiltus, slimnīcas, skolas
un
dzīvojamos
Latvijas bība
Lielā
namus.
komjaunatnes
Tēvijas kara
organizācijas kaujinieciskā gados frontē,
partizāņu
cīņā ienaidnieka okupētajā teritorijā un aizmugurē, viņu ieguldījums fašistu izpostītās
pagrīdes frontē
niecības
ĻKJS
atjaunošanā
vēsturē.
ir
slavas
pilna
lappuse
dar-
nodaļās, darba saim-
Latvijas
Nr.
No
VĻĶJS
lēmuma
CX
par
1
militāra
darba
pasākumiem
komjaunatnē 1941.
Sakarā
stij
ar
VĻKJS
cijām
fašistu
vācu
CX prasa
desmitkārtīgi
ciplīnu
un
gada
23.
jūnija
uzbrukumu
nodevīgo
no
visām
pastiprināt
modrību,
VĻKJS CX prasa, lai katrs komjaunietis pret ienaidnieku
cīnīties
un
Dzimteni, godu
Katrā
un
—
komjaunatnes organizācijā jābūt
izpletņu lēcējiem, ložmetējniekiem,
riem,
radistiem,
kaujiniekiem
izd. 3.
5.
utt.
ugunsdzēsējiem, [... ]
gvardija»,
ir
gatavs ņemt aiz-
uzbrucēju, saviem
strēlnie-
šoferiem, sanitā-
pretgaisa
aizsardzības
1
sēj.,
II
komcomoa»,
«Molodaja
—
dis-
brīvību.
kiem,
«Toeapuiu,
organizā-
saliedētību,
organizētību.
ieroci rokās stāvot
val-
mūsu
komjaunatnes
lespiests
1969,
pēc
Tulkots
grāmatas teksta, no
krievu
valodas
Ipp.
Nr.
No Latvijas ĻKJS CX VĻKJS CX par Latvijas
2
sekretāra
E. Liberta ziņojuma ĻKJS CX darba organizēšanu
1941. gada 30. septembrī
[...] No Latvijas rovas,
Gorkijas,
lotovas
apgabalos
Pārbaudot
evakuētie
Jaroslavļas, un
galvenokārt apmetušies KiIvanovas,
Cuvašijas
vairākus
un
apgabalus
Cuvašijas APSR utt.), noskaidrots, 1
Tālāk
sanitārajās
norādīti
konkrēti
apmācībās,
kā
komjauniešu pretgaisa
arī
Kuibiševas,
Tatārijas
Gorkijas,
(Kirovas, ka
evakuētie
uzdevumi un
Mo-
APSR.
jaunieši
militārajās
ķīmiskās
un
aizsardzības
darbā. Red.
147
pilda
2—3
Aņinas
Jauniešu
maiņā. Tā,
normas
kolhozā
rajonā
labības
Lai
darbā,
«Boļšoj
Tas
kārtas kārt
jauniešu
trūkst
Lai
sniegtu
un
organizēt
Gorkijā.
šī
no
abiem
Tautas
Komisāru no
ir
neapmievīriešu
(vairums
Galveno-
Armijā).
platības.
latviešu
jauniešu
uzskatām CX
vidū
nepieciešamu
par
biroja locekļiem [...].
trijnieka
pārējiem
uzskatām
ielikt vienu
dienā.
dzīvojamās
evakuēto
Bez tam
publikas sastāvā
un
LĻKJS
no
vienam
bet
CX,
VĻKJS
Sarkanajā
viņiem palīdzību, ka
nedējas
trīs
normas
apstākļi
meitenēm
par
apavu
darbu
trijnieku
Noteikt,
izpildot
iestājušies
apģērba,
organizētu
Baltais divas
sadzīves
un
sakāms
sevišķi
komjaunieši
Menger» un
iz-
APSR
jaunieši ļoti aktīvi piedalās ražošanas
materiālie
viņu
rinoši.
padomju
un
pamatmasa
piemēram, Tatārijas
Grīnbergs
novākšanā,
gan evakuētie
kolhozos
komjauniešu
un
Krautmanis, Mackevičs,
strādāja
ražošanā
nodarbināti
galvenokārt saimniecībās.
Maskavā
jāatrodas būs
centrs
Kirovā
un
nepieciešamu Latvijas
par
Padomes
apgabalu
re-
trijnieku darbinie-
vadošajiem komjaunatnes
kiem.
TRIJNIEKA
Organizēt
1.
litisko
un
Latvijas evakuētos
audzināšanas
materiālos
sadzīves
un
Izpētīt
2.
no
darbu
to
:
veikt po-
jauniešus,
vidū
radīt
un
normālus
apstākļus. kadrus
sagatavot
un
UZDEVUMI
darbam
komjaunatnes
Latvijā. 3.
Vadīt
niešu
—
iegūstot pastāvīgu Noraksts, 201.
f.,
komjaunatnes
nelegālās
partizāņu
LKP
CX
1. apr., 3.
informāciju
1.
3.
201.
latviešu
strēlnieku
[...]
Par
Bogdanovs cijas
148
8. un
komjauniešiem
noraksta.
krievu
no
valodas
biroja
strēlnieku
sēdes
pulka
protokola
21. novembri
rotas
Viena
aktīvi
92.
divīzijas
gada
strēlnieku
Bungā.
[...]
3
komjaunatnes organizācijas 1941.
darbu.
lespiests pēc Tulkots
lapa
—
Nr.
No
viņu
par
jau-
un
okupētajā teritorijā,
PA,
PVI
1.,
organizācijas
grupas ienaidnieka
komjauniešu
daļa
no
strādā,
rotas
ceļot
darbu
ziņo
pirmorganizā-
savu
politiskas
līmeni. Sevišķi labi savu uzdevumu veic grupas vadītājs Vinčikovs. Notiek regulāra avīžu lasīšana. Patei-
izglītības
coties nāk
kaujas
politiskais
nodrošinājis
daudz
Ļoti
lapiņas.
Trūkumi:
vadītājs.
iesaistīti
pilnīgi
katrā
iniciatīvai,
komjauniešu
LKP CX 3.
PVI
10.
apr.,
301.
PA,
/., 21.
darbību
Babris, A. Bungā,
J. Vitols
f.,
lespiests pēc oriģināla
lapa
Nr.
No
4
CX sekretāra atskaites
LĻĶJS
nav
komjauniešu
par
B.
netiek
komsorgs
un
iz-
palīdz
vēl
komjaunieši
darbā,
kontroli
ikdienēju
pirmorganizācijai
visi
organizācijas
sistemātiski
vadā
darbu Ne agrāk
komjaunatnes
par
okupētajā Padomju Latvijā 1941. gada novembri,
par
ne
velak
par 1942. gada februāri1
KOMJAUNATNES
PAR
ORGANIZĀCIJAS
PAGRĪDES
DARBU
LATVIJĀ
Vācu kas
okupētajā Padomju Latvijas
apriņķa
fronti)
igauņu biedru
organizācija
no
riņķa nieši tātā
Liepājas
pilsētas kara
piedalījās
apriņķa
un
ostas
Rēpcli,
organizācijas
Sudmali
un
b.
un
organizācijas
aizstāvēšanas
uz
grupa
komjaukā
cīņās,
apPel-
rezul-
iespējams, ka liela biedru daļa krita.
No
igauņu
frontes
jaunatnes
un
apriņķos)
atgriezās
natnes un
b.
aizgāja
pilsētas
Liepājas
sekretāriem
ar
b.
apriņķa
un
visa
un
Val-
teritorijā palika
komjauniešu
sekretāru
pilsētas
Leibču
b.
organizācija
nēnu.
apriņķa
ar
Daugavpils
sekretāru
ar
(daļa
organizatoru
grupa
(11
uzdevumiem
ar
darbā
partizāņu 12 b.
jauniešu)
komjauniešu Medņa b.
Rendnieka
[1941. g.] oktobra sakuma uzdevumiem
1 Datēts
pec
un
un
uz
(Cēsu
liela b.
kom-
nelegālajā
Latvijā
un
grupa
Rīgas
komjau-
Muižnieka
vadībā
vadībā.
Latviju
nelegālās organizācijas
ar
partizāņu
darba
nodibināšanai
tika
satura. Red.
149
nosūtīts b.
un
Pauls
Bāliņš (kuru paredzēja
locekli). Bez tam tajā
trijnieka
uzdevumiem
speciāliem
ar
par
organizācijas
pašā laikā partizāņu
bija
nosūtīti
darbā 30
apmēram
komjaunieši. [... ] PVI
LKP CX 1.
11.
apr.,
201.
PA, 47.
I,
f.,
lespiests pēc oriģināla
lapa
Nr.
No 201.
strēlnieku
latviešu
komjaunatnes Ne
Pašreiz ienākuši
tiem
sastāva
dējošā Ar
27
ir
kā
atzinība
komjauniešiem
trīs
jaunākā 8
1
kandidāti.
VĻKJS. trīs
un
jaunākā
pulka
Uzņemti
76
vidējā komanvidējā koman-
26
un
Pavisam
komjaunieši.
pavēli
komandiera
pulka
izteikta
biedri
un
strēlnieku
atskaites
novembri
gada
uzņemšanai
divi
Tādējādi
dējošā sastāva.
1941.
par
pieteikumi no
92.
divīzijas
organizācijas
194 biedri
uzskaitē 107
biedri,
jauni
agrāk
5
kaujas
un
izsniegtas
komjauniešiem
11
balvas
izteikta
un
[...]
teicamniekiem.
politmācību
pateicība
[...]• Sagaidot kus,
visu
mās
šefību
ļošanu
un
par svētku
sienas avīžu
avīzes
rota
veica
sienas
teriālus 9
saistības
uzņemtās
izlūku
un
visu
revolūcijas svēt-
sociālistiskas
komjaunatnes
novietojuma
par
strēlnieku
iniciatīvu
Oktobra
rotu
Vislabāk 1.
Lielas
apakšvienību
organizācijas
ārējo
un
izdošanu. 2.
izpildīja
vads.
kā
apakšvienībām,
arī
uzņēmās
kuras
ložmetēju rota,
Komjaunieši
izdaiļošanas darbu,
avīzēm,
uzņēizdai-
iekšējo
pašas
savu
uz
nodrošināja noformēt
nebija
ma-
sienas
spējīgas
to
izdarīt, jo nebija zīmētāju.
Komjaunatnes un
organizēts rotā
1.
un
3.
2.
darbs
organizācijas ložmetēju
ložmetēju
rotā
rotā
ir
un
arī
vislabāk 8.
nostādīts
strēlnieku
vislielākais
rotā.
jaunuz-
ņemto biedru skaits [...].
VĻKJS pulka biroja
sekretārs B.
lespiests pēc oriģināla
LKP CX PVI PA, 301. f., 3.
apr., 10. 1
150
Datēts
L,
38.
pec
un
39.
Babris
lapa
satura. Red.
Nr.
No 201.
latviešu
strēlnieku
6
artilērijas pulka
220.
divīzijas
biroja sekretāra B. Fjodorova
komjaunatnes organizācijas
ziņojuma 1942. gada 15. aprīli
Ziņoju laikā
220.
par
1942.
no
1.
15.
darbu
kā
aprīlim,
arī
par
uzņemtajiem, izslēgtajiem
ievainotajiem.
Uz
1942.
cijas,
kurās
1.
g. ir
aprīli organizācijā
43
tīti
notikušas
sekojoši
zēšana, tīšana.
2)
uzņemšana
visa
VĻKJS
1942.
sacensību
biedri.
Sapulcē apsprieda
organi-
lietu
personīgo
pulka komjauniešu sapulce,
apska-
sacensību
par
8
1942. g.
sēdes, kuras
pirmsmaija
VĻKJS, 3)
IV līdz
1.
g.
tiem
no
iesniegums par
viens
komsorgu apspriede
sociālistisko
«Pirmsmaija kusi
1)
jautājumi:
Notikusi
no
pirmorganizā-
kandidāti,
VĻKJS biroja
divas
7
bija
un
neizskatīts
Laikā
uzņemšanu VĻKJS. 15. IV
biedri
VĻKJS
VK(b)P biedri, palicis
ir
līdz
biroja
VĻKJS
pulka
aprīļa
skaitlisko sastāvu,
organizācijas un
artilērijas
gada
šādu
izska-
jautājumu: Noti-
organizēšana.»
piedalījušies
kurā
17
«Komunistu
jautājumu:
komjauniešu uzdevumi kaujas pavēļu izpildīšanā.» Šai
un
laikā
rindās
VĻKJS
3
uzņemti
biedri
[...].
Saņemti divi
iesniegumi par uzņemšanu VĻKJS, taču birojs
izskatījis; komjaunatnes
dokumentus
nav
tos
saņēmuši
nav
vēl
pieci
VĻKJ Savienībā uzņemtie biedri. Uz
1942.
biedri,
kas
VK(b)P
rus
15.
IV
apvienoti
biedri
Kaujās,
sevišķi
g.
3.
kuras
izcēlās b.
ienaidnieka
apr.,
PVI PA, 15.
I,
8.
7
organizācijā
pirmorganizācijas,
ir
39
VĻKJS
skaita
to
7
[...]. notika A.
1942.
uzbrukumus,
301. un
no
Reva, kas
vienmēr teicami vada
LKP CX
VĻKJS
9.
un
f., lapa
g.
22.
ar
savu
kā
arī
111
līdz
bateriju b.
15.
IV,
atsita čet-
Suščinskis,
kas
koriģē uguni.
lespiests pēc oriģināla. Tulkots
no
krievu
valodas
151
Nr.
No
7
Latvijas ĻKJS Liepājas apriņķa komitejas I.
vēstules
Sudmaļa
1942. gada 18.
biedri!
Dārgie uzrakstīt
Pašreiz
Pēc
iespēja
kara
Pēc
sarī, aprīlī, šauti
partizāņu 2
ir
mītiņā.
l
vienībā
Lūk,
Reiz
Natai
un
mani, lai atmin bērnus
lepns
nerauj.
uzraksts:
dzīvosim vēl
māti
uns!»
4
velns
sprādzes
LKP CX PVI PA,
priecīgi.
un
1., 77.
No
lespiests pēc oriģināla
101. f.,
Līdz
[...] sekretāri
1
3
4
Nata
152
gada
—
Dievs
ar
g.
Buse
un
25.
maijā
I.
Marija
mums!
karavīru
pastāvīgi
B.
biedrs
kuriem
Antonovs
Sudmalis
tikai
strādāja
Berkovičs,
un
Rīgas
Ivanova
iestājās
divi
pagājušā
(I.
Prole-
Zaharova
vienībā Baltkrievijā. Red.
Natālija Buse, —
LK(b)P CX
1. augustā
gada
martam
palīdzēja
partizānu
Maruse
armijas
N.
—
rudeni
1942.
2
š.
8
atskaites
Latvijas ĻKJS CX 1942.
segvārds)
Sudmalis
lapa
Nr.
gada
ir un
1942. g.
jūnijā
4. apr., 6.
savus
man
hitleriešus
Imants 18.
iespē-
izbrauca
degunu par
ka
Izdzīsim
ka
radio-
ja
abām meitām
jostas
uz
kādā
Zinu,
radiofonā,
nenokar
ap-
izņē-
esmu
vien.
put
sakāmvārdu,
tam
mit
un
dienā. Lai
veco
bez
«Gott
ilgi
ar
kara
vecum
Un
bez
gribu lūgt painteresēties,
, viņa
Liepājas pirmajā
no
Pašreiz
ka
viņu
dzirdēju
3
jams, par Marusi
[...].
visi
un
Pava-
pagastā.
nošauti
vāciešus,
,
Maskavā.
c.)
v.
sitam
rudeni
apriņķī. Komjaunieši
pagastos
(Asītes, Pampāļu
no-
pieda-
neveik-
un
dzīvoju
lecavas
savā
un
Dažos
vārdus
vada sastāvā
fronti
apriņķī,
biju Liepājā
cietumā.
un
muma
Nata
Bauskas
Latvijā,
ziemu
trīs
Liepājā
krišanas
Liepājas
mēģinājumiem sasniegt
smīgiem
jums
sākšanās
kuras
organizēju komjauniešu vienību, lījos cīņās pie Liepājas.
jūnija
ir
man
likteni.
savu
par
sekretāra
Latvijas ĻKJS CX
Latvijas
Sudmale, (vācu
vai.)
I.
ĻKJS
CX
Sudmaļa Šādi
jostas sprādzēm. Red.
sekretāre.
dzīvesbiedre.
uzraksti
bija
uz
Red. Red. fašistiskās
tāriešu 1.
rajona
martu,
sekretārs
komitejas
darbam
radiopārraides
V.
Sākot
Pujāts.
ar
darbi-
jauna
piesaistīta
niece biedrene A. Tirzmala.
CX 16.
sāka
aparāts
aprīlī
VĻKJS
tora
[1942.
instruktori
gadia]
Komisek-
sevišķā
viens
un
aprīlī.
Centrālo
mūsu
apstiprināja
trīs
teju: divi sekretāri,
tikai
veidoties
CX
vadītājs. [. .. ] darbā
Propagandas vieta
galvenā lizēt
[ir]
aktivizēt
un
un
Līdz
l.
divas
[1942.
nedēļā
reizes
54
mobi-
jaunatni
sāktas
notikušas
augustam
uzdevums
Latvijas
okupētās
regulāri
notiek
janvārī
laiku
uz
teritorijā
okupētajā kuru
iebrucējiem. Pārraides
ņai pret vācu
nūtēm.
ienaidnieka
radiopārraidēm,
cī15.
g.]
20 mi-
pa
radiopārraides
[...]■ Radiopārraižu redakcija tāža rētu
—
Latvijas
Padomju
piem.,
mas,
iespaidīga
A.
Baloža
vēlēties vēl vairāk
atbilstošas
darbiem,
dažādot
mēģina
gadadienā
un
piemērotu fragmentu
tautas
dziesmas
dzejas. Va-
no
cita
un
radiomon-
bija
raidludziņa
for-
pārraides
rakstnieku
veida
dažā-
dību.
pirmais
revolūcijas
svētkiem
Ziemā
bija
Latvijā
un
Līdz
nogādāti
divi
dienestu
darba
nomešanu.
[uzsaukumu]
mai-
tikai
sociālistiskās
Oktobra
pret
otrais
ar
aģitāciju.
bija
Lielās
uz
—
grūti
rakstisku
ar
okupētajā
uzsaukumi:
cijā].
ir
stāvoklis
Bēdīgāks
jam jaunatnei
[Vā-
Jūnijā
radās
plašākas iespējas. Jūnija mēneša plānā bijām nosprauduši [uzdevumu] izdot četrus uzsaukumus. Sagatavoti tika visi
četri, bet nodrukāts
mugurē]
tikai
tiskā
mītiņa
viens
uzsaukums
Noorganizēts kais
Latvijas
Komjaunatnes CX Pa
divīzijas
Kirovas,
Tatārijas sūtīti
un
jaunatnes
un
aprīli, uz
kad
rezerves
pārstāvju
Ivanovas
jaunatnei
uz
uz
tika
iz-
divīzijas
par
Šie cilvēki
piedalī-
vietām, lai palīdzētu kara
brīvprātīgos.
Buse aizbrauca rasts
apgabaliem,
autonomajām republikām
pastāstīja aicināja pieteikties tajā.
pulku,
pretfašistis-
komjaunieši.
pulka komplektēšanā.
kuri
noformēt N.
aiz-
pretfašis-
piedalījusies Sarkanās Armijas
rezerves
jās arī iesaukšanas komisijās komisāriem
8
Gorkijas, Jaroslavļas,
instruktori,
veidošanu
aktīvi
Cuvašijas
un
jaunatnes
jaunatnei [...].
radiomītiņš, kurā uzstājās
latviešu
nogādāts [ienaidnieka
un
Vissavienības
—
Sakot
[...]
divīziju
darba kontakts
un
ar
B.
ar
š.
g.
Berkovičs
divīzijas
polit-
vadītāju palīgiem. 153
No
atskaites
divīzijas sākām saņemt regulāras
vienību
un
komjaunatnes sēžu
organizāciju
darbu
[organizāciju]
protokolus,
tāpat
arī
no
daļu
par
pirm-
un
pulka.
rezerves
[...]
nizācija V.
ar
par 99
augusi
ņemšanai
Pujāta
izvirzīšanu
Liela
biedri.
Ja
jaunākā
augšana paši.
niešiem, Darbs
viešu
lai
jauniešiem
Jau
[1942.
ievainoto
kulturāla
vosibirskas,
ar
vienu
hospitāli, vienu
Irbītes
CX
«Cīņas»
ar
nosūta
ņas» viešu
13.
ansambļa
ir
un
izvērst
arī
redakciju,
Jaroslavļas
Mūsu
hospitāļa komjauniešiem izvedusi
brošūras
un
13
ar
tules
namus
ar
ievainotajiem
Ar
LPSR
1
vispārējā
—
154
l.
Jaroslavļas hospitāli.
lat-
«Cīlat-
PSR
Latvijas
Krūze
pārrunas par un
Tatārijas
Bērni raksta vēs-
draugiem.
mākslas
kara
3016.
instruktore
divas
un
Uz
vēstules.
eksemplārus
komjauniešu uzdevumiem. Sasaistījām Savas bērnu
Orskas
latvieši.
apgabala
notika koncerts
piedalīšanos.
Jaroslavļas
hospitāļiem
vairāki
40
ap-
No-
ziņo, pastāv
vienu
un
apgabala
lai
.
noorganizēta
mums
avīzes
1
darbu
pildās, jo vēl
hospitāļiem nosūtījusi
jūlijā
viņi
levainoto
daļai
pa cik
[ārstējas]
sūtītas
hospitāļiem.
hospitālī
Mākslas
uz
un
jau-
Vseobučā»
nolēma
Molotovas
Ivanovas kur
atzīst
gadā dzimušajiem
apkalpošana
vienu 16
hospitāli,
valodā.
Norunāts
šī
ar
hospitāļiem tiek
šiem
viešu
ar
arī
to
īstenošana.
Sarakstīšanās,
Maskavas, kā
aiz-
vidējā
komjaunatnes
lēmums lēni
tā
Ivanovas
Kirovas,
pilsētas hospitāļos.
fronti kā
fronti
tiem 17
ieslēgties
šis
noorganizēta
un
strēlnieki,
uz
uz
Tomēr
CX
maijā
vidū, bet
kareivju
meklēšana
19.
no
par
rezerves
iestāties Sarkanajā Armijā. «Cīņā» ievietotu rakstu «Lat-
nepieciešams
gada]
pietiekoši
nav
1924.
vienu
ar
brauks
pulka
Ap-
pieņemti 153
pietiekama,
nav
tos
sagatavotu
aprobežojies
laikā
Mēnesī
tagad 236,
ar
uz-
sakarā
referēja
priekšzīmīgi
rezerves
pulkā vēl
strādājusi
nav
ja
sastāva.
komandējošā
rezerves
CX
tad
uzlabojās
Pēdējā
tā tālāk
un
orga-
sagatavoti
Berkovičs
aug.
ir,
no
brauca 90 komjaunieši, 42
B.
strauji
agrāk
darbs
pulkā.
nozīme
mīnmetējnieki, artilēristi komjaunieši.
52
politvadītāja vietnieku.
par
uzdevumiem
pulka pirmorganizācija jauni
pulkā
pulkā,
rezerves
komjauniešu
divīzijā komjaunatnes
komjauniešiem,
Rezerves
partijā.
būdams
rīlī,
laikā
divu mēnešu
Pēdējo
lietu
vadītāju
apmācība. Red.
biedru
Herbertu
Lī-
kurnu līdz
norunājuši
esam
š.
divus
ļas hospitāļos vienu
koncertu,
[1942.
apmeklēšana
CX
LĻKJS [savākt] nieši tās
[1942.
fabrikā, kurā
summas
dzības
Fabrikā
vakaru.
jaunam
ne
komjaunieši
rosīgi
vāc
savākuši
divīzijā
un
tiks
tanku
Komjausavāk-
klāt
drau-
jaunatnes
katram
[rubļu],
s—lo5—10
vairāk kā
apgabalos
arī
kolonnai
izpildīts. Te nāk
18 000
ap
[...].
tiem
par
sarīkojām
savākts
dodot
summas
šefību
rubļu.
mēs
strādniekam
Tā kā
Latvijā.
nolēma
maijā
40 000
Maskavā
A. Pelše
hospitāļos. CX komjaunat-
lēmums
Šis
rbļ.
100 000
savākuši
19.
par
[strēlnieku] sistemātiska
uzņēmusies
g.]
Biedrs stāvokli
svētdienu.
referēja
Maskavas
piecos
pirmorganizācija
nes
[sniegt] Jaroslav-
Botkina hospitālī Maskavā
katru
ievainoto latviešu
Noorganizēta
koncertiem
plānu
paredzēts
koncertus,
Udeļnijā
jūnijā Udeļnijā
25.
g.]
sastādījuši
un
Plānā
septembrim.
g.
rubļus. krietnas
un
pulkā, domājam,
rezerves
ka
plāns būs izpildīts. [... ] Pašlaik 450
uzskaitē
mums
jaunieši
gandrīz
—
āzijas republikām vairāk 64
evakuēto
komjaunieši
Pagājušajā grūti
višķi
to
evakuētās
par
centās
komjaunieši Par
kārtas.
uzskaites
Jaroslavļas
un
Vidus-
nav.
Vis-
apgabalā
—
jaunieši.
LĻKJS CX darbinieki galveno vērību jaunatnes
bija
iekārtošanai
Kirovas
kuru
iekārtot
jauniešus
darbā
pieņēma ko-
rajona
materiāli
un
se-
izskatīja
un
komjaunatnes
Jo
jautājumu
stāvokli
birojs
komitejas
pildot
darbā. kur
apgabalā,
materiālo
apgabala
attiecīgu lēmumu miteja
nekādas
[ir]
jaunatnes
Kirovas
VĻKJS
165
vasarā
ar
kā
tikpat
un
evakuētie
sieviešu
jauniešu
evakuētās
piegrieza
402
visi
tiem
palīdzēt.
Pagājušā natnes
gada
sapulces Kirovas,
[...].
Lai
natni,
lai
tika
vasarā
gūtu plašāku jaunatne
sasauktas
Gorkijas un
un
saiti
dzīvāku
dzirdētu
CX
evakuētās
Ivanovas
vadošo
evakuēto
ar
jau-
apgabalos
balsi,
jau-
sākām
ar
to, ka izsūtījām CX vēstuli evakuētai jaunatnei. 2 Arī
instruktoriem
rādījumiem,
apgabalos
kā
vest
politisko
Turpmāk ļoti
liels
palīgs CX
tori.
Ar
VĻKJS
CX atbalstu
1 2
LKP CX
Turpat,
un
PVI
CX
izsūtījām
masu
būs
atļautiem
vēstules
darbu seši
apgabalu
līdzekļiem
palīdzību padomju-partijas
PA,
11.—14.
201.
f.,
1.
apr,
115.
1,
ar
no-
jaunatnes vidū.
un
kursus
1.—3.
instruk-
partijas Kirova
lapa. Red.
lapa. Red. 155
beidza
komjaunieši.
20
natnes darbā.
No š.
1. marta ir
g.
jaunatnes
360
traktoristu
valdības
vien
apgabalā instruktori
evakuētie
mus
1
Savā
bērni.
Tatārijā
—
Uz
visiem ir
[namu], valodās.
bērni
bērnu
Mēs
bērnu
trijās koncentrētās
apgabala Vozņeseņijā —
ceļā
162
divus
—
Gorkijas 23
Ar-
bērnu
na-
apgabalā. [... ] ari
ieskaitot
Kstiņinas
krievu
bibliotēkas
namus
bērni,
turieni vēl
uz
apmeklējuši
namiem,
bērnu
šie
mūsu
kolektīvs
jauniešu
un
atrodas
un
Ivanovas
aizsūtītas
visi
palikuši
beigšanas. Tagad
Menger
darbinieki un
tikai
Novosibirskas
Tirļānos. [... ]
25 bērni
—
CX
Ar
nekādu
viņus.
Ivanovas
namos:
kur
plā-
no
jaunieši.
zināms
apgabalos
skolu
lai
CX nebija
traktoristi,
komjauniešu
māsu skola
būtu
50%
nezinām,
uzmeklē
Tatārijā Boļšoj
apgabalā teka
400
jaunieši pēc
bērnu
bērni,
Tagad
evakuēto
No Latvijas
36
komjau-
palīdzību
par
skolām,
vietām
pilnvarotiem
apgabalos
ir medicīnisko
—
vismaz
apmēram
80.
un
Lielākais
vietās
traktoristu
apmācību
un
tas, ka sagatavoti
komjaunieši
strada
tagad
CX] lēmums
[LĻKJS
traktoristiem
skolām
No
tiem
no
komplektēšanai
notajiem
sakaru.
17
[... ]
arī
apgādājām
un
aj
bērnu
latviešu
avīzēm
un
pionieru kaklautiem. Doti šanu
norādījumi
bērnu
LKP CX 1.
apr.,
PVI 115.
par
namos
PA, I,
pionieru
Tatārijā
201.
un
Ivanovas
I,
82.-89.
darba
organizāciju
izvēr-
apgabalā.
[...]
lespiests pēc oriģināla
lapa
Nr.
Latvijas ĻKJS CX
9
vēstule
evakuētajām Ne vēlāk
par
no
Padomju Latvijas
jaunietēm
1942. gada 25.
novembri
2
Dārgās biedrenes! 16.
mēnesi
Sarkanā
1
Bērni
156
Datēts
iet
Lielais
grauj
Latvijas
no
metnē Artekā 2
jau
Armija
PSR,
(Krima). Red.
pēc
satura.
Red.
kuri
karš.
Smagās
Hitlera
divīzijas
Tēvijas
uzbrucēja
pirms
kara
atradās
cīņas Kau-
pionieru
no
kāza
kalnu
kumus
jaunietes, rādījāt
ziedojot
raugus,
kursus
un
laukos
kolhozu
nitārēm
uz
M.
jau
fronti.
Kandāte,
Z.
fronti
uz
Ozola, T. Kalniņa
rokā
piedalīties
atsaucaties
frontē
labi tēmētu
ar
tūkstoš
roku
toros.
Zinot
par
karstāko
jūsu
pret nolādētiem
Būt
ienīstos
iznīcina
snaiperēm
kā
tikpat draudīgām Dzimtene
Jauniete,
kļūsti
vēju,
kas
lumā
atrodošos
ar
no
tam
lielus sargus,
šistu,
kas
sacenšas
visos
un
parādīsies
šodien frontes
uz ar
sek-
mesties cīņā ĻKJS aicina jūs rindās.
Armijas un
Pavličenko
Kalniņa,
—
lūk,
ko
jums!
bezbailīgu
labu,
par
noņem
lielākā
pat
ienaidnieku. Tava uguns būs
šoferus
cīņās.
pašām
Sarkanās
palīdzību
zaudējumus,
iero-
okupantus, jau
sanitāres Kandāte
nāvi nesoša. Paliekot ienaidniekam
un
309
Latvijas
snaiperi,
par
tālskata
des-
Sevastopoles
kas
kas
hitleriešus
ienaidniekam kā
tagad gaida
izšķīrējās
Pavličenko,
stāties
un
tikpat drošsirdīgām
atkal
fronti, lai ļauj
vēlēšanos
sa-
apgabaliem,
un
Dzimtenei
bandītiem,
vācu
Simtiem
tādām varonēm
dabūjusi
uz
un
sta-
un
citas.
un
meitenēm,
tehnis-
dienās par
ar
iznīcināja
uguni
padomju
citām
drošu
kļūt
Ludmilu
uz
laiž
pa-
Rūpnīcās
vadītājas.
republikām
mūsu
skolas,
kara
ĻKJS CX
daudzām
no
1
trieciennieces
lepojamies
jūs dedzīgi lūdzat, lai jūs
čiem Jūs
vēstuļu
patriotisma
aizgājušos.
pirmajās
Mēs visi
dienās
smagajās
FRA
kombainu
un
pašās
Pēdējās nedēļās Latvijas mitiem kur
uzbru-
niknos
māku darbam frontes
un
jūsu vidus izauga
no
aizgāja
tik
lieliskus
jums beigušas
no
traktoristes
hanovietes,
spēku
savu
aizvieto
meiteņu
kā
visu
Daudzas
apgādei.
Dzimtenei
Padomju
mūsu
jūs, latvju
kus
to
atsit
kaujās
Staļingradai.
Šajās arī
Milzu
piekāje.
nošaujot
negaidīta
un
nepamanīta, tu nodarīsi
tā
oficierus,
tuvumā.
sakarniekus
iznīcinot
motociklistus,
tavā
šā-
attā-
Tūkstošiem
jau šodien savā starpā, kuri
no
katru
fa-
snaiperu
viņiem iznīcinās
vairāk ienīsto fašistu.
Nedomā,
ka
par
Nē, par snaiperi tikvien
ne
kauja
pret
nopietni
1
grib
būt
un
iemācīties
katra
ieročiem
hitleriskiem
mācīties
Fabriku
snaiperi
var
fiziski
rokā
ļoti
mākslu.
bet Gūsti
grūta
lieta.
jauniete, kas atbrīvošanas
piedalīties
okupantiem,
snaiperu
ir
vesela
arī
apņēmusies
nepieciešamās
rūpnīcu. Red.
157
teorētiskas tu veiksi Ja
jums
vietas
uz
to
snaiperu
nav
dibināšanu
griezieties
vai
komitejām
snaiperu
kursos,
un
uzdevumu.
ierosiniet
tad
zināšanas
praktiskas
un
savu
pie
pēc
pulciņu, vietējām
kur
mācīties,
komjaunatnes
klātpieliktām
adresēm
pie
ko
tev
jūsu apgabalu instruktoriem pēc palīdzības. jauniete!
Latvijas
Ņem
padomju tauta,
uztic
Ar tavu tiem
mūsu
tautas
palīdzēsi atbrīvot
Sarkanās
tu atmaksāsi
labi tēmēto uguni
par
šauteni
snaipera
stājies
un
ciešanām,
ar
rokā,
Armijas rindās!
ienīstiem
okupan-
aktīvo
savu
cīņu
tu
Dzimteni!
savu
Latvijas ĻKJS CX PVI
LKP CX I.
apr.,
115.
PA,
I,
201.
30.
un
lespiests pēc oriģināla
f., 31.
lapa
Nr.
No un
10
Latvijas ĻKJS CX izziņas
komjaunatnes
1942.
partizāņu
par
darbu ienaidnieka
aizmugurē kopš
gada maija
1942. gada 27. decembrī
Atbilstoši
Latvijas
ienaidnieka
Latvijā
nodibināt
un
Maijā kopā
ar
šiem
regulārus ko
Latviju
uz
tika
komjauniešiem
maijā
vēki; tam
4
no
tiem
Latvijas
no
retārs
nosūtītās
I.
ieradās
Sudmalis,
nodots b.
1
Sisojeva
atskaiti «Reiz 250.
158
I.
—
VĻKJS
Sudmalis
cēlās
strēlnieks
Ipp. Red.
CX
iesniedza
devās
1
13
cilBez
Latviju.
sek-
komitejas evakuēties
un
(viņa rakstveida
).
daļas
vadītāja.
LK(b)P
sarkanais»,
8
atgriezās uz
apriņķa
gandrīz gadu
Sisojevai
un
pagrīdē.
grupas
paspējis
nebija
nodzīvojis nelegāli Latvijā ziņojums
atkal
radistiem
par
darbam
Liepājas
kas
partijas
komjauniešus [...]. Pieci
partizāņu
novembrī
šūniņas
sakarus.
bija organizējusi
67
nosūtīti
bija sagatavoti komjaunatnes No
darbu
par
pagrīdes
komjaunatnes tām
ar
norādījumiem
pavasarī centāmies pastiprināt
vienībām,
CX, mēs nosūtījām no
mēs
radīt
kustību,
partizāņu
CX
K(b)P
aizmugurē
I
CXd,
Vienlaicīgi
tādu
Atskaite publicēta
R,
1965,
9.—13.
pašu
krājumā
un
245.
—
No
9
kaujas
devušies
tizāni
trīs
iznīcināti līdz vācu
soda
dezertējis. nieks,
Uz
robežas
vienībām ir Mums ir
mieras
—
nav
Kiris Rat-
Savickis, citi.
Sam-
Sudmali
ordeni,
cīņās
robežu
1
cilvēku
vienības
partizāņu
nelielas
pārgāja
Viena
grupā.
trim
par
tām
Rēzeknes
un
19
vienībām, kas
cilvēku
sastāvā
jauniešu. vilcienus,
sipēdus, vervēti
nolaida
iznīcināja sagrāva
darbam
simpātijas,
fašistus). vāciešiem no
nokļuvušas
15
silto
5
bija
3
17 kom-
transporta 7
motociklus,
punktu,
kurā
velotika
jaunieši
dzīvus
gūstā
4
aizsargus
uzrakstīja lapiņas,
apģērbu
pārtiku.
un
(vietējos
aicinādami
Lapiņas
nenodot
noceļoja
rokas rokā.
(it sevišķi
maizi
ar
un
Latgalē) taču
pienu,
nelegālus ciivēkus, jo vācieši uz
vienībās
automašīnas,
ValDau-
—
Vācijā, tā izpelnīdamās Latgales jauniešu
roku
ledzīvotāji
aizdomu
zāniem.
šīm
darbojās
sliedēm
no
mobilizācijas
saņēma
Ar
3
apriņķī. Šais
Vienības
gru-
no
apriņķī Rūjienas mežos, bet divas Latgalē
gavpils
pamata
Latgalē
divas
un
par
sādžas
simpatizē
baidās
Sudmali
aizsargi
izdara
3
kurās,
kā
izvirzīja
tika
sevis
pie
represijas
palīdzības sniegšanu ,
apbalvošanai
partizāniem,
iekārtot
juši paslēpušies partizāni, tika pārvērstas
I.
neviens
sakarus. 2
tikai
no
niknās
4 —30
pa
zaudējusi ziņas
Latvijā. Viena
1
cīņās
policisti
daudzi
un
Karoga
Latvijas
un
vienības
—
pat
Šais
komjaunietis
Samsons,
Austriņa
kaujā
apbalvošanai.
Latvijas
60 km
cīnījās
Sarkanā
ar
izkliedētas,
pas
no
35 latviešu
un
cīņā),
partizāne
apbalvots
ieteica
varonīgi krita
tanku,
Lopoško,
sons
kuriem par-
tanki,
sabojājuši.
locekļi. No komjauniešiem
Sevišķi
(iznīcinājis
13 vācu
1000 vācu karavīru
vienību
ro-
Kādā
vienu
un
maijā
Latvijas
uz
vācu karavīriem.
ar
pretim partizāniem iznīcinājuši
dodamās
vienības,
partizāņu
bežu, izcīnījušas
tika
ka
Latvijas atgriezušies biedri informēja mūs,
aizgājušās
parti-
ziņots,
bi-
pelnos.
vie-
partizānu
Baltkrievijas
nība. Red. 2
Runa,
nieka ar
acīm
vadībā
redzot,
ir
Zieme|latvijā
par no
Latvijas partizāņu brigādi 3
1942.
cinot
šaujot
gada
2.
42 zemnieku
partizāņiem,
1942.
gada
kuri
augusta
darbojās un
izdevās nodibināt tikai
janvārī policisti
V.
kuriem
1943.
Ezer-
sakarus
gada. Red.
nodedzināja Audriņu ciemu,
dzīvojamās mājas kopā
ar
saimniecības ēkam,
iznīno-
235
Audriņu iedzīvotājus. 1942. gada 6. janvārī nošāva
47
Barsuku
ciema
iedzīvotājus.
Red.
159
Vasarā
uztvērām
regulāras
īsas
radiopārraides
komjauniešu pagrīdnieku grupām. Augustā apklusa. Pēdējā
viņi
spiegi.
Viena
netālu
no
viņi
trešā
un
Tikai
maz.
ka
paziņoja,
—
vmiem
Par
Rīgā.
to, ka jaunieši
ir
un
grupu 27 cilvēku
komjauniešu
trim
no
pārtrūka
tie
ka
—
darbu
savu
sastāvā
—
seko
otra
bija Latgalē pie Daugavpils,
Ventspils
ziņoja
Nākošo
grupa
pārraidē
tās
strādā.
mēs
no-
sūtījām novembrī [...].
Latvijas ĻKJS CX
sekretārs
(Ankupe) P.
S.
Šodien
bija aizgājuši
Latvijas
no
maijā. Viņu
3
atgriezās
kas
komjaunieši, vēlāk.
ziņojumu sniegšu
Ankupe 42. g. 27. XII
LKP
CX
PVI
1. apr., 3. !.,
201.
PA,
I,
lespiests pēc oriģināla.
4. lapa
Tulkots
Nr.
E.
raksts
Ankupes
Decembrī sveicienu
Zentas Ozolas
19
jaunietei.
apbalvotās
Zentai
ievainoto
aizliedzīgai
gadus
uzupurēšanās
pret
komjaunatni
Komjaunieši ņos
zvērēja
trīskāršot vas
niešu
nespēj
Deičmanis, Jaunie
160
cīņas ceļš, vi-
pienākuma
dziļā
katram
apziņa
komjaunietim.
speciālvienību skaitu,
paškom-
ordeni
Zvaigznes
strēlnieku
sapulcēs
ciešāk
pašaizliedzīgāk
atriebt
pēdējo
—
un
mīti-
Dubultot,
saslēdzot
tāds
ir
sa-
komjau-
Zentai. ar
simts
nogalinātiem fašistiem,»
Meikšāne.
snaipere
Meikšānei
teica
nepiekūstošai
Sarkanās
labā,
vāciešu
vēl
solījums kritušajai
«Zentu teica
cīnīties
un
cīnītāji
Zentu, atvēra Zentas rēķinu.
nogalināto
rindas,
ar
piemērs
pulku
RĒĶINS
nekad
glābējai,
biedru
atriebt
piemiņai
marta
divīzijas
nostaigātais
ir
valodas
drosmīgam kauju biedram,
—
vecās
meitenes
ņas
OZOLAS
gvardes
mūsu
savai
krievu
11
1943. gada 13.
ZENTAS
no
līdzās
nostājās
Skolnieks,
gvardi
savu
rinda
solījumu
snaiperi:
Erenšteine,
komjauniešu
pildīja.
Biedra
un
Kacs,
jauniešu.
Eidusa
vadī-
tās
organizācijas 104
nogalināja
komjaunieši
snaiperi
—
solījuši. Biedra J. Kučika komjaunieši tas
vecais
Rīgas
Pavlovskis
iznīcināja
nieka niknas Zentas visu
kritušo
labāko
novedot
rēķins
piemiņu,
katru
ar
biedru
tikai
dienu
ar
zem
uz
daļu. reize
ir
dot
spējam
lielāku
niknumu, darbs
Zentas
nepaspēja.
ienaid-
savu
Tas
aug.
vēl
ga-
komjaunietis
kuriem
rēķins,
ejot cīņā
to, ko kritušie
galā
ložmetēju
vācu
bija
17
maitasputnu.
ziņnesis
ložmetēja apkalpi,
vācu
uguns atvelkot
Ozolas
skaistāko
vienības
N
zēns
cik
80,
zenītnieki —Zen-
—
fašistu
rēķinā ierakstīja nogāztu
dus
dienās
10
—
skaitu
pārsniedzot
vāciešus,
tiek
turpināts visur, kur padomju jaunatne šodien sasprindzina ienaidnieka sakāvei.
spēkus
Pievienojot dzus
vēlēšanos
—
Ozolas
divīzijas
sekmēm
apmācībās
kļūt
fašistu
par
mēs
rēķinam,
pulka komjauniešu
rezerves
teicamām
ar
pusi
lapas
savu
Zentas
jauniešu
un
LĻKJS
trieciennieku
un
CX
piepilda
biedru
varonīgās
tautu
spēcīgo
domju
zemes,
ses
vārdus,
mācās
cīņas
gūst spēkus
triecot
Ejot
no
solī
ienaidnieku
Latvijas jaunatne pievieno
Zentas Ozolas
jauno stahaiet
priekšgalā
pirmrindnieki.
un
piemēriem.
jaunatni,
kuri
speciālistiem.
124
kuru
un
dau-
karstāko
savu
iznīcināšanas
jaunie
apbalvotie
Latvijas jaunatne
rakstām
jauniešu vārdus,
Sajā lapas pusē ierakstām ari uzrakstītos noviešu
komjauniešu
tajā
savu
izcilo
padomju
ar
ārā
Pa-
no
jaunas lapas pu-
rēķinam.
Ankupe «Ciņa»,
W.
nr.,
1943.
lespiests
g.
pēc
«Cīņas»
teksta
13. martā
Nr.
Latvijas ĻĶJS CX komjaunatnes
12
lēmums par
organizāciju
Latgales apriņķu izveidošanu
1943. gada 24. martā
IZRAKSTS
no
Latvijas ĻKJS
CX biroja sēdes protokola
1943.
Piedalījās:
biroja
locekļi
aicinātie
11—400
—
—
gada
Ankupe,
Latvijas
Nr.
15
24. martā
Berkovičs,
K(b)P CX
Āboliņš,
sekretārs
b.
Buse,
uz-
Pelše.
161
4.
Par
sekretāriem
un
organizatoriem
grīdes darbam Latgales I.
komjaunatnes
pa-
apriņķos.
Apstiprināt:
1)
b.
strādnieka līdz
ĻKJS
Latvijas
par
sekretāru
Prostaku
ģimenē,
Daugavpils
Albertu
latvieti,
evakuācijai strādājis
natnes
2)
par
retāru
1940. g.,
līdz
par
b.
retāru
Latvijas Lapiņu
zemnieka līdz
kultūras
krievu,
ģimenē, latvieti,
evakuācijai strādājis
apriņķa
par
sekretāru
Latvijas ĻKJS Rēzeknes b.
kalpotāja līdz
Rudzišu
evakuācijai
strādājis
niecības noliktavas
5)
par
tāru b.
strādājis
VĻKJS par
6
ko-
klases;
1920. g.
sek-
vidējā
1938.
kopš
g.,
otro
5
g. g.,
saim-
CX
klases; sekre-
komitejas
dzim.
biedru
1921. 1940.
kopš
K(b)P
—
apriņķa
pagasta
dzim.
d.,
Latvijas
ap-
klases;
biedru
vadītāju, izglītība
ģimenē, latvieti,
1920. 1940.
kopš
kluba
g. strādg.,
vadītāju,
līdz
izglī-
6 klases.
—
11.
VĻKJS par
10
—
Eduarda
Latvijas ĻKJS Ludzas
evakuācijai
izpildu
—
apriņķa komitejas
Odiņu Broņislavu Ludviga d.,
nieka
tība
Vitoldu
ģimenē, latvieti,
na-
kopš
Latvijas ĻKJS Rēzeknes
riņķa komitejas sekretāru, izglītība 4)
sek-
g.
komitejas
biedru
VĻKJS
par
apriņķa
izglītība
d., dzim.
Semjona
1914. biedru
VĻKJS
par
Rēzeknes
Ivanu
g. g.,
komjau-
komitejas
d., dzim.
inspektoru,
ĻKJS
1
rūpnīcas
apriņķa
Pjotru Nikolaja ģimenē,
1922.
1940.
kopš
klases;
10
evakuācijai strādājis
fiziskās
mitejas
—
Abrenes
ĻKJS
zemnieka
badzīga
3)
Latvijas
b. Pimenovu
aviācijas
par
komitejas
dzim.
biedru
VĻKJS
izglītība
organizatoru,
apriņķa d.,
Jāņa
Apstiprināt
par
organizatoriem
Daugavpils apriņķī: 1) nieka
b.
Freimani
Vilni
ģimenē, latvieti,
evakuācijai strādājis 2)
dzīga 1941.
Vēveri
g.,
līdz
strādnieka
1
162
Lapiņš
—
telefonistu,
Luciana
evakuācijai
Francmani
d.,
—
7
d.,
Antonijs
strādājis
1924.
kopš
izglītība dzim.
—
1920.
VĻKJS par
g.
1941.
strād-
g.,
g.
biedru
vecāko
līdz
5 klases;
naba-
kopš
pionieru
klases;
Skaidrīti
ģimenē,
dzim.
biedru
ģimenē, baltkrievu,
vadītāju, izglītība 3)
par
Vladislavu
zemnieka
Augusta VĻKJS
latvieti,
Augusta VĻKJS
Bungā. Red.
m., biedri
dzim.
kopš
1924.
g.
1941.
g.,
līdz
evakuācijai
tība
Ludzas
zemnieka
4
—
strādājis
—
—
1)
Rēzeknes
Pāvelu
krievu,
ģimenē, —
Ivanu
g.
1940.
strādlīdz
g.,
organizatore,
dzim.
1923.
izglī-
g.
naba-
biedru
VĻKJS
skolnieks,
Mihaila
jaunāko
ģimenē, krievu, 10
—
d.,
Alekseja
evakuācijai
evakuācijai
2)
1920.
kopš
izglītība
kopš
7 klases.
—
apriņķī:
strādnieka
Vaļģi
menē,
dzim.
komjaunatnes
Padomju Latviju»
glītība
m.,
biedri
VĻKJS
apriņķa
1) Muzikantiku
līdz
Eduarda
latvieti,
zemnieka g., līdz
«Par
izglī-
vadītāju,
apriņķī:
Rumņicu
1940.
pionieru
nabadzīga
1941. g., līdz
kopš
6 klases.
Abrenes
dzīga
1920. g.
biedru
vecāko
par
Moniku
ģimenē,
evakuācijai tība
izglī-
klases;
Bidzāni
2) nieka
d., dzim.
Ivana
Lukjanu
ģimenē, krievu, VĻKJS
evakuācijai tība
strādniece,
fabrikas
apriņķī:
Lazarevu
1)
keramikas
—
4 klases.
—
skolas
—
d.,
VĻKJS
vienības
partizāņu dzim.
leitnantu, biedru
komjaunatnes
kopš
1922. 1940.
organizators,
g. g., iz-
klases;
Ainu
latvieti,
Jana
VĻKJS
m.,
dzim.
biedri
1923.
kopš
strādnieka
g.
1941.
g.,
izglītība
ģi—
10 klases. 111.
5.
I.
Lugt VĻKJS CX apstiprināt
Par
Latvijas
ĻKJS
pagrīdes
Latgales
komiteju:
Apstiprināt Latvijas ĻKJS Latgales komiteju sekojošā sastāvā:
bb.
J.
S.
Lapiņu,
novu, par kandidātu 11.
šo lēmumu.
—
A.
Lugt VĻKJS CX apstiprināt Izraksts
J.
V. E.
Prostaku, P.
N.
Pime-
Rudzišu.
šo
lēmumu.
pareizs: Latvijas ĻKJS CX sekretārs
(Ankupe) VĻKJS CX Centrālais arhīvs,
Specnodaļa,
90.
/.,
106.
lapa
lespiests pēc kopijas. Tulkots
no
krievu
valodas
163
Nr.
/.
atsevišķa latviešu strēlnieku
komjaunatnes
gada
1942.
februārī,
18.
komjaunatnes
bija Jāzeps nes
rindu
augšanai
natnes
tika
237
59
J. Račko
komjaunatnes
vadīja
organizāciju
mē-
Komjau-
teicamu
pa-
Latviešu strēlnieku
fronti aizbrauca
uz
komjaunieši. Politvadītājam
Organi-
Divu
jaunieši.
sagatavot
divu mēnešu laikā
Pirmo
sekretārs
biroja
piegriezta komjaunat-
pildinājumu kauju nopelniem bagātajai divīzijai.
bija
izveidošana
komjaunieši.
bija
mērķis
1
formējās
,
audzināšanai.
komjaunatnē tika uzņemti
organizācijas
3
uzdevumi
ALSRP
VĻKJS
zācijai veidojoties, pulkā bija nešu laikā
Pirmie
politiskajai
un
darbība
2
pirmorganizāciju
Liela vērība
Račko.
pulka
un
formējoties ALSRP
un
Pirmais
apakšvienībās.
martu
gada
organizācija.
uzskaite
komjauniešu
1943.
par
rezerves
izveidošana
organizācijas Ne agrāk
ari
13
uz
fronti
biroja
200
aizbraucot, sekre-
pagaidu
biedrs Rudzīts.
tārs
[1942.
gada]
Zvaigznes dislavs
Pujāts.
vienībās
apbalvotais gada]
[1942.
Sarkanās
ar
Vla-
biedrs
politdarbinieks
maijā viņš tika ievēlēts par
4.
biroja sekretāru. Šajā laikā visās apakšnebija vēl komjaunatnes pirmorganizācijas. Polit-
darbinieks
Jau
aprīlī ALSR pulkā ieradās
ALSRP
VĻKJS
radīt
30.
ordeni
V.
Pujāts
pēc
mēneša
izveidotas
19
tika
aptverts
darbs.
1943.
viss
Daudzi
martā
gada
uzdevumu
pirmo
savu
pirmorganizācijas.
audzināšanas
VĻKJS.
par
pirmorganizācijas
komjaunatnes
katrā
No
pulks.
izvērsts
Tika
labākie
izvirzīja
apakšvienībā. jauna
tika
politiskais
jaunieši
iestājās
komjaunatnē tika uzņemti 283
jaunieši. 1943.
jaunieši,
no
kuriem
aizbrauca
ziju nieši
tika
1943. 22
martā
gada
1215
uzņemti
gada
1
2
3
164
No
jau
un
Daudzi
staršinas
Daudzi
rindās.
martā, simti
kursus
A\.
bija pavisam
ar
labākie
Divu
VK(b)P
mēnešu
labām
Kandātes ziņojuma.
latviešu strēlnieku
rezerves
laikā,
iestājās
bija
beiguši
komjauniešu ļoti
divī-
komjau-
rindās
sekmēm.
Red.
Datēts pēc satura. Red.
Atsevišķais
1768 kom-
gvardes latviešu strēlnieku
VK(b)P
komandieru
gvardes
43.
komjaunieši.
februārī
komjaunieši.
jaunāko
ALSRP
uz
pulks. Red.
Komjaunieši vadīt
pašdarbības divīzijā, jās vēl
palīdz
un un
kaujas
un
lai
redaktoru
lapiņas
kaujas
lapiņa
zācija lai
veikts.
vērsa
to,
uz
ir
apr.,
198.
PA,
neatlaidīgi Darbu
301.
1.
L,
un
ar
iero-
apgūt
kam
mācības
atpalicējiem komjaunieši individuāli gan arī
lespiests
izved
[...].
pēc oriģināla
lapa
Nr.
No
biedriem,
palīdzēt
pavēles.
pilnīgi
centušies
I,
2.
se-
veikts
vērību komjaunatnes organisavlaicīgi izpildītu vadības pavēles,
mākslu,
grūtāk.
PVI
LĶP CĶ
darbs tika
lielu
atsevišķām grupiņām,
gan pa
1.
kara
apgūt
izlaista
strādāt, it
izpildītu Augstākā virspavēlnieka
teicami
padodas
lai
tiktu
avīze nācās
Sevišķi
Komjaunieši čus,
bijuši
komjaunietis. Viņi
ir
sienas
un
Apstākļi, kādos
labi
jau
jau kauju pieredze, dalās ar tiem, kas kaubijuši. Gandrīz katrā apakšvienībā par sienas
komjauniešiem višķi pirmajā laikā, bija grūti, bet tomēr un
kas
strēlnieki,
tie
kam ir
rūpējas, laikā.
kuros
vakarus,
nav
avīzes
organizēt
organizējot pārrunu
apakšvienībās
savās
politisko audzināšanu,
masu
14
Latvijas partizāņu brigādes komjaunatnes sekretāra A.
organizācijas
Bungas
ziņojuma
Latvijas
ĻKJS CX par brigādes komjauniešu organizācijas uzbūvi
dzīvi
un
1943. gada 25.
1. un
Brigādes
trīs
2
3.
ir
vienības
tolijs Krivokaritovs. birojs
sastādās
organizācijas stāvja.
1
2
Ir
Jānis
no
Šiliņš
uzbūve
iekšēja
Jānis
un
Šiliņš
Brigādes
1. vienības l
2.
vienības
trīs
un
brigādes
Bruno
ir
Ilga Ana-
organizācijas
sekretāriem,
partijas
vienības
—
,
Brigādes komjaunatnes
pēc
organizā-
pirmorga-
pirmorganizācijas sekretārs
sekretāra
—
biedri.
pirmorganizāciju
notikušas
sapulces
46
pirmorganizācijās.
sekretārs
Zilberga.
ir
organizācijā
sadalās
nizācijas
jas
organizācijas
darbs.
Brigādes cija
komjauniešu
aprīli
brigādes
organizācijas
pār-
komjauniešu organizācinoorganizēšanas
3
katrā
Red.
Velta Apsīte-Stīvere. Red. Ilga Zilberga Atsevišķā Latvijas partizāņu vienība no —
3
1943.
gada
marta
—
Latvijas partizāņu brigāde. Red. 165
tirzāta
sapulce.
viena
organizācijā
darbība
kauju
biroja
uzņemti
nerunājot
maz
Pēdējās krita
kaujās
četri
mūsu
manis
Čodors
ievainots
komjaunieši
Ņina
Paškevičs. krist
Her-
būdams
Codors,
sevi
gūstā,
labi
un
Maslovska,
H.
granātu. [...] Visumā pagājušajās
ar
mēnešos)
aprija
un
labākie
Bogomoļņikovs, Mihails
un
ne-
biedru
organizācijas
(marta
g.]
organizācijas
baidīdamies
un
kandidātiem.
biedru
kaujas uzdevumu pildīšana.
[1943.
Pēteris
kaujinieki:
[notikusi]
jauni biedri,
12
uzņemti
brigādes
iz-
pirmorganizācijas
un
VK(b)P
par
visas
par
to traucē
pilnsapulci,
uzdevumi,
komjauniešu pilnsapulci grūti sasaukt,
vienību
Vispār
komsorgu Pavisam
vēlēšanas.
locekju
komjaunieši
kārtām
galvenām
komjauniešu
un
jaunu biedru uzņemšana,
b
Sapulcēs
uzspridzināja
kaujās komjaunieši
turējās dūšīgi.
Komjauniešu nības
daudzi
natnē.
kaujas
savu
partizāni
par
niešu
politiskā
duālu
pārrunu
Darbs
Grūtāka
Citādus
dami
darba
vešanai
armijā,
[...]
smakt
vācu
atvieglo «lielā
mēnesī, soda
Latvijā
un
Patreiz kās
166
kuri
tos,
komjau-
Komjauniešu gandrīz
sevi
kaujās
jau-
un
tikai
indivi-
audzināšanas
kaujas
vei-
apstākļi.
vietās
apstākļi [ir] labvēlīgi. Darbu
jauniešu. vai
[aizvesti]
pārnāk pie
lai
laiks
izbēgtu un
traucē
Daļa
šausmī-
ir mobili-
Vāciju
uz
negribē-
mums,
mobilizēšanas.
no
naids
iedzīvotāju
pret
ļoti gaida Sarkanās Armijas atnākšanu. laiku
(1943.
darbu
visi
Latvijā
grūta robežas
rajona
gada
uzbruka
grupējumi)
politisko
centrācijas
vai
partizāniem
jams, jo bija ļoti
maz
jaunieši
jūgā
ekspedīcijas
mums
uzņemti
nav
politiskās
leģionā
pavasara
kara»
kad
izvest
un
notiek
pāriešana.
latviešu
Daudzi
hitleriešu režīmu, Pa
tikai
pastāvīgie
[ir] robežjoslas
vācu
Darbu
kuri
kaujiniekiem.
vienības
izdod
lapiņu.
gais terors Latvijā. Latvijā
darbos.
pirmorganizācija
vie-
Latvijā.
Politiskā
zēti
katra
audzināšana
ceļā.
apgrūtina
par
9
brigādē. Izdotas
uzņemam
labiem
šefību
uzņēmusies
un
jaunieši,
Komjaunatnē
parādījuši
dus
vienībā
kaujas lapiņas. Tagad
katrā vienībā Ir
pirmorganizācija
izdošanu
kaujas lapiņu
pāriešana,
un
februāra
divi
spēcīgi
kāvās
ar
gandrīz
hitleriešu
uzbrucējiem iespē-
nebija
ienaidnieka
sakaru
marta
un
spēku
uzturēšana
kon-
starp
Latviju. brigādes Latvijā
izlūkiem ar
ir
noorganizēti
mūsu cilvēkiem.
sakari
Vislielākie
vairā-
un
pla-
šākie
sakari
vēl
un
trīs
Smilta
ir
komjaunieši
pretfašistiskās
No
darbā
domātajiem
nestrādā
Darbs
ties
bāzē
Latvijā
legāli
tāpēc būtu
brilles
arī
staigājuši
Sakari
ka
domājam, vien
daudz
par
dījumā
arī
uzvilkta
un
būtu
arvien
nevar,
ja
un,
tā
krituši.
pieaug,
tāpēc
Latvijā, tādā
daļas,
ja ga-
izvei-
organizācijas
ar
Lat-
uz
pavisam
armijas
at-
izmantojot
organizāciju
vācu
klāsies
grūtāk
mums
sen
un
darbiniekiem
aizmestas,
jau
izveidot
netraucēs
tā
ar
Lat-
legalizē-
domājām, ka,
iedzīvotājiem
varēsim
nelegāli,
sen
tad
Latviju,
uzdevumu
apstākļos
nepazīst,
visiem
mums
Latvijas
ar
lai
savā
nedzīvo
gatavībā
kādreiz
mēs
brilles,
pa
tikai Pēter-
saskaņots
Politiskajiem
šaušanas
jātur
Tā, kā
ejot, uzliksim
viju
Jādzīvo
sakarniekus.
automāts
pistole kabatā.
uzlikto
Patreizējos
iespējams.
nav
pilnīgi
darbinieki
paveic
brigādē.
—
dzīvojošos
Latvijā
jau-
darbiniekiem
tiek
Komjaunatnes
vijā pastāvīgi, bet aiziet, griežas
2
vietām
uz
partizāņos
Latvijā bija domāts
politiskajiem
neviens.
vadību.
brigādes
Pētersons
arī
noorganizēt
iesaistot
grupas,
Politiskā darba vešanai sons.
nolūku
ar
diversijas
strādā
[...].
cīnītājus
nus
Tur
apriņķī. 1
došanu.
Abas
vēstules
Mūsu meitas
Latvijā Ilgu
4
turēt ir
no
meitenes
vai
tuvāk
tizāni.
No
dratenko
7
Zina
,
saimnieciskiem
1
Smilts
—
3
4
8
8 7
Pētersons Zina
Ilga
strādā
darbiem
Alberts
—
Celmiņa —
K|ava
Lidija Valija
joslā,
Ilga
Jānis —
un
ļoti
4
pa
15.
aprīlī.
starp grupām vajadzības. Sakarus
apstākļus,
Pa
Jums
ir
bieži,
ejot
dzīvo
ļoti
ieroči
līniju un
frontei
pāri un
uz-
tādi
grūti,
jāizmūk
vajadzīgi piedzīvojuši
par-
rāciju.
Kļava
,
pazīst
jāizmanto
Tur
5
sanitāru
minētā
Prostaks,
nelegālas organizācijas 2
otro
nekādas
izmantosim.
jo
uzturēt
var
saimes
mūsu
arī
garnizoniem.
Sakarus
martā,
izmantot
labi
ļoti
der,
maz
piefrontes
visiem
3
nav
brigādi
starp
arī
un
kuri
tos
un
sakarus
tur
cauri
nevar
cilvēkiem,
vietējiem,
16.
Zinu
tādam nolūkam izmantot.
nedomāju
vajag
uzturēt
brigādē.
brigādi
un
arī
saņēmu, pirmo
dzīvo
,
Lidija
6 ,
darbus.
Valija Pārējās
Kon-
pie
brigādē.
Daugavpils
apriņķa
komjaunatnes
sekretārs. Red. Matisāns. Red.
Gusta
Jakobsone-Rainesa. Red.
Velta Stīvere. Red.
—
—
Rasma
Ose-Samsone.
Red.
Lidija Jaroslavska-Groma. Red.
Kondratenko
—
Valija
Grigorjeva-Muravska.
Red.
167
kaujās izturējās Zilberga
Vislabāk 1
fesors
arī strādā
Ātrāk šurp jāsūta ļaudis. (trīs līdz četri) jau tuvākā
pieciešams katram.
apbruņot
Smilts atbrauca
vijas) kartēm, Mēs kartes
kuras
pavisam
jāmāca, vienīgi, lai iepazītos pietiek
vislabāk šim
3
mēnesi
vai
nedēļas
piesavināsies tepat darbam cilvēks
ieročiem
ar
das,
kuras
ceļa
naudu tērēt.
Ziņnesi vienam
īsti
būtu
toru,
vairāk un
to
pie
ne
ieroču,
ka
tāpēc
braukt
vērts
domāts
bija
bez
palika arī ne
mums,
labu
kartes,
šejieni jāsūta
tāun
braukt
pie Jums. Apstākļi bija tādi,
tad
kājām,
uz
nav
pie
Ja
ziņneša.
maz
Jums
kaujinieku
sakar-
vai
ticams,
būtu
[...]. Mums organiza-
un
darbs ies.
Patreiz
tehniski
Tā
un
citādi
vienības
aizbraukt.
gājuši
Jums, drīzāk
tikai
no
priekš Pārējo
vietas, tieši praksē, ja visderīgs. Meitenes stingri vien
nesūtīju,
atpakaļ
tik daudz
nav
mīnām,
un
uz
būs
kauties,
var
cilvēkam
nevarēja
nieki
pie
ļoti nepiecieša-
ilga apmācīšana.
jāapmāca sanitārajam dienestam,
ka
jāizmanto.
nemaz
domām, jaunie biedri pa skolām
Pēc mūsu
pār
jābūt
(ne Lat-
rajonu
dabūt, bet
nevaram
ne-
kom-
kartēm
un
citu
varbūt nebūs
mums
šeit nekur
Katru
dunci,
pistoli,
Automātam
ar
organizatori
jādabū šurp.
Tāpat arī automāts.
mas.
tā
Pro-
Šiliņš [...].
labākie
Vismaz laikā
automātu,
ar
kartēm.
Latvijas
un
pasu
un
dūšīgi.
dzīves sliktāk
apstākļi
nav
apstrādāta,
tik
bet
ērti,
un
domāju,
tāpēc kas
atskaite
uzrakstīts,
sapratīsiet.
No
visiem
miem
un
sveicienu
arī
no
dzimtenes
nepazīstamiem,
bet
sūtu kuri
visiem taisās
pazīsta-
ceļā
pie
mums.
Viena
no
Baltkrievijas
mežiem
1943.
gada
25.
/.
LKP CX 1. apr.,
PVI
1
Profesors
2
J.
168
PA,
11. L, 31.
Lapiņš
—
—
201. un
I,
32.
Aina
Lapiņš
2
lespiests pēc oriģināla
lapa
Vaļģe-Zaharova.
Antonijs
aprīlī.
Bungā. Red.
Red.
Nr.
No
15
LK(b)P CX Operatīvās CX
LĶ(b)P
sekretāram I.
attiecas
«Kas
izpilda apzinīgi. klāt.
bijis
vadīja
viņš vadīja Rundānu riālus
Pašlaik skats
kur
Pie
Frunzes
sas
kurā
vienmēr
ieņemšanu,
svarīgus
daudzreiz
mate-
slēpņos.
diversijas darbā. Ir tāds fričiem
viens
viņš
ieguva
izrādās
uzdevumus
viņš
kordona
bijis
Andersons
Ļisno
vienības
un
tur
iet,
visus
atiešanu
slikti
agrāk ar
cīnījās,
gada
nebeidz
sedza
ložmetēju
pagājušā
uz-
Za-
klājas.
viPie
vasarā.
viņš jau divreiz ievainots.»
mums
LĶP
bīstamā
un
uzdevumos
ir
Viņš
Andersons
brigāde,
slavēt.
[...], visur viņš
robežsargu
operāciju
trofeju.
viņš aizgāja
—
harova
viņu
5.
daudz
un
par
aprīlī
puisis
grūtos
Sevišķi
Viņš
1
Andersonu
uz
pašaizliedzīgs
un
Kalnbērziņam
Sudmaļa darbību 1943. gada 27.
drošsirdīgs
vēstules
vadītāja
grupas
Jānim
CĶ
apr., 5.
PVI
PA,
11.
L,
101.
lespiests pēc oriģināla
I,
lapa
Nr.
No par
16
Latvijas ĻKJS CX ziņojuma VĻKJS
komjaunatnes
organizācijas
CX
darbību ienaidnieka
aizmugurē 1943.
LATVIJAS
ĻKJS
CX
gada
IZZIŅA
16.
septembrī
PAR
KOMJAUNATNES DARBU
lENAIDNIEKA AIZMUGURĒ
A)
Latvijas komjaunatnes
pagrīdes
dar-
organizācijas
bība. No
Latvijas
19
apriņķiem
apriņķu komjaunatnes
tejas izveidotas 8 apriņķos. Organizētas cijas
un
jauktas
13 —
individuāli
biedri.
lākā daļa ir komjaunatnes
1
Daļa
partijas-komjaunatnes
Andersons
—
Imants
25
komi-
pirmorganizā-
pirmorganizāciju
organizācijas,
taču
ir lie-
pirmorganizācijas.
Sudmalis. Red.
169
Tā
kā
vijas
ir
apriņķiem
bieži
nosūtīšana
organizatoru
iznīcināti, tad
tiek
doti kā
saistīta
ar
Lat-
visattālākajiem
uz
lielām
grūtībām
cilvēki
un
tiek
nosūtāmajiem organizatoriem tā
komjaunatnes,
arī
partijas
organizē
jauktas pirmorganizācijas
nētajām
pirmorganizācijām
uzdevumi,
grupas. No 25 mi-
un
nodarbojas
3
viņi
un
diversijas
ar
darbu.
Latgales apgabala komjaunatnes tas
vada
vērā
komjaunatnes
karus
vien
ne
tālāko
ar
karīgi
Latgales
ar
apriņķu tā
no
kurieni
uz
CX
darba
(4
apriņķiem sakari
pastāvīgi
ņemot
nodibināt
3
ir
grūti
arī
Neat-
grupām.
ar
sa-
bet
apriņķi),
un
vie-
uz
Latvijā,
izdevās
pirmorganizācijām
ir
nosūtīti
Pagrīdes
pagrīdes apstākļus,
labvēlīgos
vasaras
kas
komitejai, darbu
Latvijas vietām,
organizatori. pašreiz
apstākļi
sarežģīti
un
[•••]. Pirms
nosūta
organizatorus
kārt
vietējie komjaunieši,
kas
sniegtu
laiku
palikt
iespējams, Š.
g.
jūlijā Latgalē
binieks,
komitejas
ievainotu, viņu
notverto
spīdzina. Bija
lai dzīvi
darbinieki
komdar-
Daugavpilī
spīdzināja.
pie
rokās.
sagūstīt
paši
katru
arestē
ne un
savervēt
Daudzi kom-
sevi
tikai
Smagi
Taču
centās
mums.
Bija
1
kur
cietumā,
ienaidnieks
iesūtīt
augusta
Smiltu.
darbinieku
uzspridzināja
vāciešu
izdevās
vāciešiem
granātas
kad
apgabala
sekretāru
nežēlīgi
nav
visspējīgākais
Latgales
komjaunatnes
Ilgāku
dokumenti.
Daugavpils
un
galvenocilvēkus,
ēdienu.
un
mūsu
Lapiņš.
un
gadījumi,
nenokļūtu
bojā
izlūki,
sameklē
organizatoriem
jebkuri
apriņķa
organizatorus
jaunatnes kad
gāja
nopratināja
katru
notvertos
būtu
ieslodzīja
viņu
pajumti
sekretārs,
Daugavpils
un
legalizēties
pagrīdnieks
vecs
arestēja
jau
vai
vietas
pat ja viņiem
jaunatnes
dienu
organizatoriem uz
uzdevumā,
izpēta ceļu
ar
divi
granātu, gadījumi,
dzīvus,
komjauniešus
jo
nesprāga.
Aģitācijas
un
des, lapiņas
propagandas
mūsu
tajā Latvijā
un
galvenais
jauniešu
darbā
cīņas
avīze,
ko
jauniešu ierocis
izdod
ir
uz
vidū
okupē-
radiopārraivietas
(no
šī
gada vasaras). Līdz
gandas
1943. darbs
1 Smilts
170
—
A.
gada
sākumam
jauniešu
musu
vidū tika
Prostaks. Red.
aģitācijas
veikts
tikai
no
un
propa-
Maskavas.
Tāpēc galvenā 20 minūšu
mūsu
divas reizes
janvārī
diopārraižu
skaitu
No pagājuša stošu
metienā
piņas
pasākumiem,
uzstājāmies
Pagājušajā tikai
daļu
ganizācijas
Lai
vijas
vietas
vieša»
fijas
jau
un
šī
nometa
sešas
Lapiņas
Vā-
uz
no
mo-
lidma-
Sākot
partizāni.
sākās
Latvijas
ar
un
darbu Lat-
lapiņas
turieni
uz
divus
CX
reizes
divi
un
tiek
avīzes
mēnesī).
«Jaunā
iespiesti
CX
instrukto-
jaunatnes
(iznāk divas
avīze
sistemātisks
aprīlī
un
šī or-
teritorijā.
propagandas
gada
lapiņu
izdošanu
un
La-
uzbrukumu utt.
Armijas
daļās,
jautājumos
izdotas
tūk-
«totālo
pret
ra-
okupantu
vācu
izsūtīšanu
armijā,
darbs
nokārtot
izdevās
numuri.
Lat-
tipogrā-
ar
burtiem.
Viņi ar
Latvijas
CX nosūtīja
militārajos
15
jauniešiem.
nostiprinot komjaunatnes
un
organizatorisko
vadītu
lapiņas
23
jauniešu
izplatīja
propagandas
«Jaunais Latvietis» Uz
tām
no
izveidojot
teritorijā,
Viņiem
rus.
pret
gada
nedēļā.
reizēm
galvenajiem
Sarkanās
par
atsevišķās
un
sekretāru
trim
Latvijas
hitleriešu
1942.
decembrī mēs
gadā lapiņas galvenokārt
gada pavasari,
aģitācijas
līdz
okupētās
visiem
uz
bilizāciju», ziņojām
uzsākām
gada
decembra izdotas
pret mobilizāciju
šīnas,
kuras
palielinājām
laiku
uz
propagandas forma bija
un
1942.
nedēļā.
gada
reaģējām
ciju,
aģitācijas
ilgas radiopārraides,
instruē
arī
nosūtāmos
bam
vidū.
iedzīvotāju
biedra
Tēvijas
karu».
«Par
Apspriesta
kurā
pulciņš,
studē
Savienības
Padomju
biedra
dar-
propagandas
un
Noorganizēts
grāmatu
Staļina
nodrošina tos
organizatorus,
nepieciešamo materiālu aģitācijas
Mihailova
1
Lielo
vēstule
ra-
jonu komiteju sekretāriem. Tā kā
CX sakari
CX regulāri
no
propagandas Jaunus
Jaunos lūkus
višķi
un
1
N.
kuri
spiegu
politiskā
un
ir
droši,
daiļliteratūra,
bija
divreiz
Mihailovs
kad
apmācīti
intensīvi
atlasi
pēc
rūpīgas
ienaidnieks
Daugavpils
apmāca cīņai,
Jauno
spridzinātājus. Vilis
stingru
ar
gadījumu,
iesūtīja
un
citās
skolās.
partizānus
izcēlās
mandieris
uzņem
daudz
Bija
spiegus,
speciālās
Latgales apgabala komiteju nosūtīta
materiāli, avīzes, žurnāli, klišejas.
partizānus
pārbaudes. savus
ar
tiek
partizāņu
it
sevišķi
iz-
apmācīšanā
se-
vienības
ko-
apbalvotais komjaunietis
Samsons.
—
VĻKJS
CX
sekretārs
1938.—1952.
g.
Red.
171
Līdz kais
sekretāra
šiem
lākā
trūkums.
Vienību
daļa komjauniešu
kopsapulces
dienā
bām.
ka
Ceru,
politiskā
sekretāri
«Par
grāmatas
Jūtams
studēšana. darbā ir
rezultāts
individuālajām
Ar vienības
komjauniešu
nieciskās
pašdarbības
Līdz
laikam
šim
Latvijas devusi
laikā
12
partizāņu
kara
15 cilvēku
9
pamatā
jaunietis
ir
noorganizēta
meitenēm
ar
Samsons
utt.
un
Par
māksli-
strādāts.
nav
komjaunatnes
varonīgu
apbalvoti
organizācija Ziemas
cīnītāju. ar
ordeņiem
un
Augustā apbalvošanai
komjaunieši. Latgales sekretārs
pakāpes
Karoga ordeni
karu»
audzināšanas
un
Lapiņš
organizators
medaļu. Vienības
apbalvots
divas
ieteikto kom-
vien
ne
kara
«Tēvijas
komandieris
reizes
pie-
audzinātājs,
un ar
cīņu
medaļu
apgabala
bija
drosmīgs cīnītājs. Viņš apbalvots
partizānis»
Staļina
Tēvijas
pārrunām.
iniciatīvu
komjaunatnes
I
izstrādājusi
biedra
ir
Lielo
politiskajā
brigādes vien
komitejas
cienīgs
bet arī
daļu
ir
panāks
grupa.
partizānis».
vidū
jaunatnes mēra
vienu
ne
kas
aģitgrupa,
grupu
speciāli
komjaunieši
«Tēvijas
un
jāspridzina
Brigādes komjaunat-
Savienības
Padomju
lie-
neatliek mācī-
instruktori
un
pārkārtošanu.
programmu, kuras
politnodarbību
literaka
uzdevumos, ka
laika
un
jaunie-
to,
uz
«naktī
ka
reti,
politis-
un
jūtams
atsaucās
rudzi»
pirmorganizācijā izveidota
nes
ir
ļoti
jāpļauj
nosūtītie
bija
jauniešu nosūtīti
un
darba
masu
atbraukšanai
komjauniešiem
komsorgi
noturēt
var
dzelzceļi, bet
ar
pašplūsmai,
atstāts
brigādē bija
tūras
CX instruktoru
un
audzināšanas darbs
un
ar
—
kom-
Sarkanā
«Tēvijas kara partizānis» I pakāpes
kaujas
operācijām
arī
apbalvotas
me-
divas
meitenes. Vācu
melu kas
terors
un
okupētajā Latvija kļūst
tautas
mānīšanas
metodes
aizvien
arvien
asiņaināks,
izsmalcinātā-
[...].
Latvijas ĻKJS CX
sekretārs
(Ankupe) LKP CX 1.
apr.,
172
PVI
111.
/.,
PA,
201.
12.—15.
I, lapa
lespiests pēc kopijas. Tulkots
no
krievu
valodas
Nr.
No
17
Latvijas ĻKJS CX aicinājuma Latvijas komjaunatnei vēl
neatlaidīgāk
cīņā pret vācu fašistiskajiem
iet
okupantiem 1943. gada 1.
LATVIEŠU
novembri
JAUNATNE!
iet
Ļeņina komjaunatnes cīņu ceļu natne. Mūsu tautas
jusi
pirmajās
nav
lūgusi
saudzību
1917.—1919.
tā
sapni
Padomju
brīvu
politpārvaldes
ne
Siguldas kūdras nākotni.
deva
taku
Gvardes
turpina
latviešu
liedzīgās
Moniku Meikšāni
Lapiņu, vijas
dzu
3
Petjka Uga
5
Ņina
,
Ilgas
—
—
Kā
gadā
dārgu
glabā
zvē-
piemiņu
komjaunatnes kas
vārdus,
3 ,
un
izlūkus
daudzus
neizdzēšami
4 ,
un
Mūsinu,
Saldūksni
Sprudzi,
partizāņu Ņinas
dēli
vienībās.
partizāņu Ozolu
un
citus —
at-
meitas Pašaiz-
snaiperus un
Šulcu,
ložmetējnieku zina
visa
Lat-
komjauniešu
La-
vēl
dau-
Aleksandra sun
ierakstīti
Sarkanajai
A.
Bungā. Red.
P.
Bogomoļņikovs.
V.
—
vienpadsmit
1919.
Padomju
Latvijas
vēsturē.
speķiem
—
4
2
vārdi
1 Lapiņš
neaizmirsīs
labākie
mīnmetējnieku
Drošsirdīgo
Petjkas
Visiem
tautas laimi
daudzu citu
un
Zujevu,
automātistu Teži
tauta.
citu
ne-
savas
bandas.
Latvijas
Kandāti,
un
Medni,
atbrīvošanas
2
iet
divīzijā
sanitāres
artilēristu
akmeņlauztuvēs
jaunās dzīvības par rītdienu. So varoņu sākto
savas
kaujas
un
gaišo
gadi,
sirdī
savā
Divdesmit
krūtīs
darbi
jauniešus, kurus
Gaiļa, Smiltēna
gada
salauzt
smagie katorgas
cīņas par
tauta nekad
Latviešu
jaunatne
aktīvistu
piņa
no
tu-
cietuma
ilgie
Kalnciema
un
jaunatni
noslepkavoja baltgvardu
Latvijas
ne
1905.
nespēja
nesa
Ne
gā-
nekad
varonīgi
režīms.
nūju
apstākļos
Latviju.
Valmieras revolucionāros riski
jaunatni
kambari,
purvos
atturēja Latvijas un
moku
jaunatne
žandarmiem
cara
gumijas
pagrīdes
sūros
—
un
Latvijas
gadā.
komjau-
tā
ienaidnieku,
Latvijas
sev.
valdības
plutokrātiskās gadus
Nesaudzējot
vācu baroniem
rējās pret un
cīņās pret
rindās.
Latvijas
arī
ienaidniekiem tā arvien
Armijai
palīdz
evakuētā
Red,
Stīvere. Red.
Ņ. Maslovska. Red.
Aleksandrs
—
A
Groms.
Red.
173
jaunatne
aizmugurē,
padomju
lidmašīnu, Biedri!
Dzimtenes
Mūsu
salūtus
uzvaru
jaunu
padomju pilsētu
upes
pāri
Bet
uz
km
kv.
lielu
vēl
priekšā
sīvas
mīda mūsu Dzimtenes
Vēl
cīņas.
zemi.
Vēl
vaun
okupantiem. neat-
tagad,
sirmās
Ukrainas
mēnešos
tā
atbrī-
teritoriju
padomju
arvien
ieņemšanas tuvojas Latvijas robežām.
—
jaunu
par
un
cīnās
uzbrukuma
Trijos
300 000
par
Dņepru
rietumiem,
dzirdat
jūs
vācu
no
Neveļas
pēc
dzimtenes
vairāk
arvien
Armijai
atbrīvošanu
sekmīgi forsēja
krastā.
labajā
vojusi un
Armija
virzīdamās
laidīgi
sirdī Maskavā
Sarkanajai
renos
Sarkanā
izgatavojot
tanku, kaujas lādiņu.
vairāk
mūsu
ienaidnieks
nežēlīgais
gestapo cietumos
un
kon-
centrācijas nometnēs smok mūsu biedri. Vēl brūnie vilkači ēd
druvu
mūsu
Priekšā rāk
augļus. Vēl cīņa prasīs ienaidnieka
salauztu
galīgi
stāvošās
saslēgties
dedzībā
ap
veikt
cīņas
pretošanos
no
komjaunatnes
boļševiku partiju,
slavenus
daudz
darbus
prasa
vēl kvēlākā
frontē
lai
spēka,
iznīcinātu
un
vēl
jaunatnes
padomju
un
to. vai-
aiz-
mugurē.
Latvijas ĻKJS Centrālā
«Padomju Strēlnieks», 1943. g.
1.
93.
lespiests
nr.
novembri
LK(b)P CX Operatīvas
novembrī
Rīgā
Maldis
Skreija
marta,
Rīgas
legāli
—
pagaidām
un
—
viņu
decembrī
sprādzienu
latvietis.
otrās
—
Abi
organizēja
apr.,
no
nedrīkst
1941.
publicēt.
gada dzīvo
Viņi Citu
ziņu
nav.
7. i, 617. lapa
1 Andersons
174
.
organizācija.
LKP CX PVI PA, 302. f., 4.
Andersons 1
latvietis, viņam palīdzēja
komjaunieši
ģimnāzijas
uzvārdus
vadītāju radiogrammas
kustības štābam
1943. gada 24.
Mīnu ielika Džems Bankovičs
teksta
18
grupas
Latvijas partizāņu
13.
«Padomju
Strēlnieka»
Nr.
No
pēc
Komiteja
—
Imants Sudmalis. Red
lespiests
pēc
Tulkots
no
radiogrammas. krievu
valodas
Nr.
Latvijas ĻKJS
CX
sakarā
vēstule
ar
19
komjauniešiem
1944. gada 12.
LATVIJAS
ĻKJS
VĒSTULE
CX
Dārgie
biedri!
uzsākusi
enerģisku
būs atbrīvota Sai
21.
no
NO
tādā
uzbrukumu
Armija
vairāk
rietumu robežām. Pienācis tauta atkal
Hitleriskie
Armiju. bēg
no
kad
vajadzēs
Armija
Padomju
ir
zeme
bendes
atbildēt
uzbrukumā Sar-
straujajā
nesēju
kad
varasvīri
un
atmaksas
tuvojamies izdarītajiem
par
latviešu Sarkano
varonīgo
—
vācu baroni
—
Savienības
Padomju
sengaidītais brīdis,
juzdami
Latvijas,
Sarkanā
drīz visa
tuvojas
brīvības
apsveiks
gada-
4.
Latvijas
kad
un
GADADIENU
4.
iebrucējiem.
vācu
arvien
EVAKUĒTAJIEM
LATVIJAS
laikā,
grandiozajā, nepieredzēti
kanā
LATVIJAS
Padomju
jūliju,
sagaidām
mēs
jūlija
PADOMJU
JAUNIEŠIEM SAKARĀ AR
dienu,
jauniešiem
un
Latvijas PSR 4. gadadienu
—
stundu,
noziegumiem
un
zvērībām. 21.
jūlijs
ir
latviešu
pirms
4
gadiem
sākās
viešu
jaunatnes
dzīvē.
nes
ilgu
senseno
dziļā kas
pagrīdē.
pavērusi
Padomju
plašas
pavēra Latvijas
ir
nav
rūpniecībai
rūpniecības
likvidēts
bezdarba
entuziasms ciennieku vien puse
bija
sasniegumos.
un
un
cīnījās
varas
dzīvi,
jaunu
nekad
neviena
jaunat-
gadā. Padomju iespē-
bija jākļūst par augsti
jauno
gadā 254
lat-
jaunat-
devis latviešu
kas
strādnieku
1940.
7338 trieciennieki
senāk lietu.
jaunatnes
stahanoviešu vienā
jūgs,
bija
Pilnīgi
un
Rīgas
stahanovieši,
no
tika
darba trie-
rajonā kuriem
bija jaunieši.
Padomju zemes.
sēja
rēgs,
spilgti izpaudās
posms
mūsu
jaunatne
Vēl
varonības
un
gaišs —
dienā
Šai
milzīgas attīstības
Darbs,
valsti.
pārvērtās par goda, slavas
diena.
iesākusi
perspektīvas.
laikmets
jas: tuvākajos 4—5 gados Latvijai attīstītu
ko
par
to, ko tā ieguvusi vienā padomju
vara
un
Latvija
jaunatne
vara, neviens vēstures nei
jauns, laimīgs
piepildījums,
Tagad tai
līksmes
jaunatnes
vara
Bijušais
savus
apmierināja bezzemnieks
personīgos
laukus
lauku 1941. ar
jauniešu
tieksmi
pirmo
500
pec
reizi
ap-
traktoru
pa-
gadā pirmo
līdzību.
175
Jaunieši
piedalīties Plaši
arodskolās
centiem, augstskolās Tautas
valsts stāko
darba
27
pro-
Latvijas
procentus
jaunatnei
sešu
noorganizēti
Padomju
12,22
par
23,59
par
—
sastādīja
palīdzētu
tika
izglītību, kursi.
varēja
16,42 procentiem.
par
budžets
Lai
palielinājās
tehnikumos
un
—
izglītības
budžeta.
šanas
viņi
tikt ievēlēti.
un
vidusskolās
pilnajās
un
vēlēt
un augstāko mācības iestāžu durvis. gadā skolēnu skaits pamatskolās, ne-
mācību
procentiem,
tiesības,
politiskās
pārvaldē,
skolu
pavērās
1940./41.
pilnajās
visas
ieguva valsts
mēnešu
jauniešus
no
iegūt augsagatavo-
gaidīja
gaiša
Padomju
zemei
saulaina nākotne.
un
Vācu
fašistu
vijā
ieviesa
natnei
iebrucēji toja
vācieši vara.
skaitītas,
kārtību, tiesības.
vācieši,
aizved
latviešu
[...].
un
nošaušanu, Vāciju
uz
atņēma
par ko
tauta
skaits
bija cīnījusies
bija ieguvusi
tikai
tās
Vācieši
latviešu
ar
mocīti
cietumos
mežs,
Ančupānu
kur
hitlerieši
meiteņu,
piekopj
un
neatkarību,
kalns
un
nomocījuši latviešu
sauc
to
daudzas
pillik-
par «Ostlandes»
teroru,
tūkstošiem
ko tā
Vācieši
un
laikā.
jauniešu
koncentrācijas
taulaikā
tūkstošiem.
par
varas
asiņainu
simtiem
jaunatni:
mobilizē
un
latviešu
3
vidēja pat Latvijas vārdu, pārvērzdami provinci.
aizved
nacionālo
gadsimtiem ilgi
padomju
ir
patvarīgi
atzīst, ka okupācijas
samazinājies tautai
latviešu
pa-
pilsētas,
iekārtu
rūpnīcu
ar
katorgā
Paši hitlerieši
skolnieku
Latvijas Vācieši
nībā
celtās
laupītāju armijā. Vācieši mīda kājām
tas kultūru
jauvācu
dienas
viņu
gadsimtos
piedraudēdami
jauniešus
ka
juzdami,
sagraut latviešu
Vāciju. Fašisti,
Hitlera
jauniešus
lopiem, vergiem un izmanmērķu realizēšanai. Darba zem-
aplaupa zemniekus, bet fabriku uz
atņemdami Latviešu
Lat-
latviešu
atņēma zemi, ko viņiem bija iedevusi
Tagad
grib
Vācieši
darbu.
darba
par
noziedzīgo
savu
niekiem
domju
cilvēka
uzskatīja
tos
jaunatnes radošo
viduslaiku
visas
uzbrukums
noziedzīgais
latviešu
pārtrauca
un
lai
izrēķinātos
nometnēs. citas
cīņā,
no-
Biķernieku
vietas
latviešu
jaunatni svētā
ir
meiteņu
Latvijā,
jaunekļu
un
prasa atriebt
sevi. Un latviešu
divīzijā cīņas
cīnās
rūdījumu
Igaunijā,
gvardi 176
jaunatne mūsu
pie
cīnās.
evakuētā
guva
jau, atkāpjoties
Kjngisepas,
ieraksta
Latviešu
slavenas
strēlnieku
jaunatne, daļa no
Ļeņingradas lappuses
no
gvardes
tās
dzimtās
frontē.
padomju
pirmo zemes,
Latviešu
tautas
cīņas
vēsturē
pret
mirsīs uz
dzimteni
kas
varoņus,
un
tauta nekad
iebrucējiem. Latviešu
vācu
savus
ieročiem
ar
brīvību saviem
nes
brāļiem
neaiz-
izcīna
rokās
ceļu
māsām, kas
un
smok vācu verdzībā.
deg partizāņu cīņas ugunīs. Tikai viena parti1943. gada otrajā biedra L. vadībā daļa zāņu pusē iznīciLatvija
vairāk
nājusi 75
vācu kara
vāciešu.
Tā latviešu
vācu bendēm Evakuētā
laukos
šai ir
niešu
daudzās
cieņu,
to
ieguvuši
guvuši
ieguvums
savu
labu
par
1000
Taškentas vuši
Biedrs
brigādes
ierindas
jaunieši,
seļhozmašin»,
mācībās
gūst
teicamnieku
laikā
pirmajā vienā
vadītāju bet
komjaunietis,
ir
iegu-
Vēlāk
Celtniecības
tautas
drīz
nozīmi.
no
skolās
Mūsu
—
evakuētā
institūtos
un
Timirjazeva
Latvijas
Sākumā
viņu ievēlēja par
sekretāru.
panākumus. biedri
un
bija
celtnēm.
teicamnieka
turpina izglītību
vidū
strādā
evakuācijas
pēc
Uzbekijas
no
piešķīra
labus
kas
brigāde».
organizācijas
jaunatne
goda
un
Tālberga
častji
viņam
komjaunatnes
karogu
mūsu
grupas
par
Uzbekijā. Viņas bri-
Sarkano
Arī
strādnieks
viņš izvirzījās
skolu
Lat-
labi ap-
«Rezervnije
Šlosbergs
viņš bija
kas
kas
Jaunieši
Padomju
nosaukumu. Bez tam
rbļ. prēmiju.
rūpnīcā
komisariāts
jau-
brigāde»,
frontē.
zināšanas.
stahano-
latviešu
jaunie traktoristi,
ieguvusi
nosaukumu «frontes
vienkāršs
Daudzām
nosaukums
jaunas
400
izpelnījušies
triecienniekiem,
Tālberga strādā
darbu
pilno stahanoviešu saņēma
rūpnīcās
un
pieredzi.
profesiju.
Jaunā traktoriste
gāde
un
ir
jaunekļi
lielu
nosaukums «frontes
gvardes
kvalifikāciju
liels
Mūsu
—
aktīvi
viņa
arī
ieguvuši
un
par
teicamniekiem.
ko
pašu
to, ka
cīņā.
un
atbild
—
aizmugurē
padomju
ar
fabrikās
kļuvuši
brigādēm piešķirts
nozīmē
vijai
norūdījušies
darba
un
strādā
lepoties
vēsturiskajā
lielajā
latvieši
viešiem
kas
var
5000
nekā
partizāņi
—
sliedēm
no
vairāk
gāja bojā
atriebēji viņu zvērībām.
darbā
cilvēku
nolaidusi
hitleriešu,
kuros
tautas
jaunatne,
meitenes
Jaunie
uz
pilsētās,
un
piedalās
visu
1000
nekā
ešelonus,
un
Akadēmijas
Stroganovs
un
Pogodins. Aug
arī
vienības kentas
arodskolās
arodskolas
gādes»
rūpniecības
latviešu
nosaukumu
mācās
simtiem
virpotāju un
jaunie kadri. Padomju
grupa
tagad
latviešu
jauniešu.
izpelnījās «frontes
strada
viena
no
nīcām, izpildot speciālus pasūtījumus. Kazaņas 12
—
400
kara
SaTašbrirūp-
arodskolas
177
audzēknis
palīgu
Ozols
Maigonis vada
un
strādā
jau tagad
strādnieku
kas
grupu,
meistara
par
apstrādā
šāviņu
detaļas. No Latvijas atbrīvošanai nieši
zina,
ka
Sarkanajai tēvu
vēl
simālu
spēku
Biedrs
Staļins tagad
vilkties
savu
uz
brūces.
midzenī, ir
arī un
dienu
visa
Maija
mak-
mums
saka:
pavēlē
Vācijas
robežām, kas
zvērs,
kas
«Vācu
spiests
lai
sadziesavā
paslēpies Sarkanajai
palīdziet uzbrūkošajai
paaugstiniet
darbā
biedrus,
par
prasa
taču
beigas,
no
zvēru,
aiz
atbildīgi
labāk nekā
neapstājieties
vien
ne
ražīgumu,
strādājiet
centieties
darbu
kolektīva
un
un
sacensībā
esiet
šodien
vairāk
—
nepagurt
un
darba
sava
sacensībā,
vakar, rīt
Darbā
priekšā.
kara
zeme
atgrie-
paliek bīstams.»
nekā
Mācieties
kas
ievainotu
ievainots
sociālistiskajā
labāk
savus
Pirmā
midzeni
Padomju jaunieši
piepūli.
atgādina
vairāk
katru
dzieties
savā
visa
tālu vairs
cīņu,
mūsu
jūga.
kad
mūsu evakuētie
smagu
Taču
un
Tāpēc vēl mijai,
kad
enerģijas
un
karaspēks
dētu
vācu
laiks,
Tuvojas
daudz
Jau-
uzbrūkošajai
atbrīvošanu,
Latvijas
no
Padomju Latvijā. Nav
priekšā
dzimtenes
viņu
palīdzība
mūsu
tuvinās
atbrīvošanu
pilnīgi atbrīvota,
zīsies
un
darbs,
Armijai
biedri!
Dārgie
ka
jaunieši zina,
vajadzīgi ieroči, šāviņi, munīcija.
mūsu
māšu
un
būs
evakuētie
frontei
sev
līdz
darbu,
savu
ir
vairāk šodien.
grūtību
aizraut
par
tas
—
Ar-
ieslē-
katra
bet
jaunieša
jaunietes pienākums. ražas
Tuvojas jaunajam ražas
novākšanas
latvietim
novākšanu.
trieciens
aktīvi
Katram
jācīnās par
Vienmēr
tuvāk
labu ka
jāatceras,
solis
ienaidniekam,
laiks.
evakuētajam savlaicīgu
un
katrs
uzvarai.
grauds
ir
Esiet
pirmajās
jāpiedalās jaunatnes
kulturāli
rindās! Vēl aktīvāk
sabiedriskajā kultūras
kļūdas. riniet Lai
Jūs
un
politisko
bibliotēkas,
mācieties, kā
zvērestu,
Latvijas ko
ir
ar
tikai
apziņu,
savas
notikumiem
cīnīties
būt
nedrīkstat
sagatavoti,
Latvijā,
šim
Jāseko
jāpalīdz
papildinātu
biedriem
178
darbā.
dzīvē,
savu
sītavas
siet
nekā līdz
zināšanas,
atkarīgi
jūsu
padomju jaunieši
novērotāji.
lekcijas,
strādāt.
praktiski
No
nākošā
Godam deva
un
grāmatas
izmantojiet
apmeklējiet
atjaunošanā.
trūkumiem
pasīvi
lasiet
sabiedrības
un
avīzes. la-
vietējiem
tā, kā jūs bū-
darba
panākumi
izpildīsim
savā
Nostip-
vietējās no
un
izlabot
vēstulē
to
dižo
VĻKJS
25.
«Mūsu
gadadienā:
viens
vienīgs
vācietis
pazīs
atpūtas,
kamēr
sim
sirdis
šī
turpinās
noguruma, kamēr Dzimtenes Neviens
darbu.
nemitīgu
zemi,
mūsu
ceļš
kamēr
miera,
nepazīs
mīdīs
lielā
mēs
cīņa,
intereses
prasīs
ne-
nepazī-
no
neliksies
mums
kaut
rokas
mūsu
mums
nepārva-
rams.»
Visu
frontei, visu
uzvarai!
Latvijas Ļeņina Komunistiskas
Jaunatnes
Savienības Centrāla
Komiteja
Maskava 1944. gada jūlija
LKP CX 1.
PVI
7.
apr.,
201.
PA,
lespiests pēc oriģināla.
f.,
1., 96.-99. lapa
Tulkots
Nr.
No
krievu
no
20
LKJS CX sekretāra ziņojuma
Latvijas
valodas
'
Latvijas
K(b)P CX V plēnumā 1944.
gada
[...] Tagad, atjaunojot tiek
sur
ir
organizēts
ir
jau
123
galvenokārt
ņus
Tāpat arī aktīva,
ir 87
gastos vada
jām
komjaunieši
no
jau
un
uzņemt aktīvistu
un
bijušie
vai
partizāniem,
un
Vi-
partizāniem
kuri
un
pa-
nepietiek.
komjauniešiem.
organizācijas.
jauniešu
apriņķos
komjaunieši
varu
un
sagrauto
aktīvistu
grupas
inventarizēt
to
no
jauna
jaunus
uz-
biedrus
Pagaidām grupas,
tuvākajā
pa-
kuras
kas
aktīvisti,
viņus
un
šeit
palikuši
pa-
laikā
uzsāka
aktīvi
atjaunot pa-
saimniecību.
pagastu
palīdzēja
saimniecību
mantas,
izpildu kas
komite-
palikušas
palīdzēja apsargāt svarīgus objektus,
ražu, remontēt dzelzceļus
nizēt sarkankarogotos
nākošajam mācību
un
vezumus,
riņķī. Viņi organizē [sarkanos] las
g.
pārbaudām
Sākam
komjaunatnes
bez īpašniekiem, vākt
vi-
vairākuma
uzņemt komjaunatnē.
Jaunie
domju
Jau
to vēl
ar
vecajiem
no
dēļ. Viņus
organizējas
palīdzējuši
varēs
Taču
1940.—1941.
uzņēma
komsorgi-komjaunieši
grīdē
Šīs
vecie
komjaunatnē.
organizēt
un
organizācijas,
vidū.
jaunatnes
komsorgi.
kaut kādu iemeslu ņemam
komjaunatnes
darbs
komplektē
mums
kurus
augusta
pagastu komsorgi. Atbrīvoto apriņķu
nokomplektēti
gastos
25.
it
un
sevišķi
Daugavpils
stūrīšus
un
no-
tiltus, orga-
šosejas
sagatavo
apsko-
gadam. 179
Tūlīt
Daugavpils
pēc
laikā
grupa īsā
Kraujas
un
izlaboja
stacijām.
atbrīvošanas
apriņķa labot
sāka
jaunieši
pagasta
dzelzceļu. Kapiņu
gastu jaunieši sāka remontēt tiltus. Šai Skaistas
lai
bez
ražu
kā
Pašos
kurās ir 228
izveidotas
20
tādas
pagastos noorganizētas jauniešu vienības, kas ap-
svarīgākos objektus pagastā kārtību un to
jaunieši sākuši skolai.
lēja stiklu
un
grāmatas
nieši
kalpi asāk
agrāro
Aglonas
jaunieši
skolas aktīvi
jaunieši
pārkārtojumu
6-gadīsamek-
logus. lielo
piedalīsies
realizācijā,
izjūt nabago
par citiem
varai
pagasta
Somersetas
Preiļu pagastu
un
visi
un
stāvošo
palīdz padomju
un
uzturēt.
iestikloja sadauzītos
Komjaunatne
—
mācību
vākt
Aizkalnes
priekšā nekādu
pa-
orga-
locekļi.
visus
nodibināt
gajai
viņi
laukiem, kas palikupalīdzētu sarkanarmiešu
lai
arī
ģimeņu saimniecībām. Abrenes apriņķī
sargā
nolūkā
to saimniecību
no
saimniekiem,
brigādes,
Naujienas
Kalupes
pagastu jaunieši organizēja jauniešu brigādes,
novāktu
šas
un
liela
Indras, Preiļu, Aglonas
nizēja speciālas jauniešu brigādes. un
Naujienas
cilvēku
starp
ceļu
attīrīja
un
Aglonas,
50
jo
jau-
dzīvi, kam
nav
perspektīvu.
Jaunieši
piedalās
aktīvi
aģitācijas
un
masu
darbā, viņi
ir šī darba iniciatori.
Notikušas Abrenes
masu
komjaunatnes
sīja
52
dzas 2
Abrenes
referātus.
apriņķī
—
Jaunieši
jauniešu
miju,
masu
apriņķa komitejas
sapulces
kurās
skaits
piedalījās
ņem visaktīvāko
—
pagastos.
sapulces,
darbinieki
3080
kur
nola-
jaunieši.
1000 dalībniekiem.
ar
Lu-
Ludzā
—
600 cilvēku.
dalību grupu
aģitācijā. Viņi apstaigā mājas par stāvokli
atbrīvotajos
visos
Dalībnieku
18
sapulces,
masu
sapulces
notikušas 34
apriņķī
stāsta
un
un
par
frontēs, par vācu zvērībām
individuālajā Sarkano un
Ar-
izskaidro
uzdevumus, kādus Padomju valdība uzliek zemniekiem.
Jaunieceltajiem komsorgiem Latvijas
ĻKJS CX nolēma
Semināri
jau
notikuši
vēl
sarīkot
Abrenes
daudz
jāmācās.
komsorgiem
un
Rēzeknes
Tāpēc
seminārus.
apriņķos. Rīt
šāds seminārs notiks Ludzā. Abrenes tāri
un
mas
ir
no
tā
partijas celdami
pagastiem organizēti
tikai
darbs.
Sarkanajos
var
dabūt.
sekre-
komiteju semināra
8 sarkanie
jauniešu Padomju Informācijas biroja ziņas,
tas, ja vien tās vispār
180
apriņķu
uzstājās šajos semināros,
ritāti. Vienā tas
Rēzeknes
stūrīšos avīzes
auto-
stūrīši
un
—
atroda-
grāma-
Bet
līdzās
ir
sasniegumiem
visos
pagastos
ir
komsorgi,
vistu
grupas. Vēl
jānorāda,
daudz
vēl ka
ne
trūkumu:
visos ir
mums
ļoti
izlaida
VĻKJS
ir
ir vēl
nepietiekami strādāts,
Komjaunatnes organizācijas nizācijām
ietekmi
gūt
komitejām
lai
un
jaunatnes
izglītībai
Tikai
dībai
visām
partijas
enerģiju
un
un
rezerve,
ronību, kādu parādīja cīņās
avangardā
partijas
par
un
ar
valdības
pieliks
vācu
bandītu
laikā
bagātu
LKP CX apr.,
L,
no
un
PVI
5.
sadziedētu
un
vācu
mūsu
jauna
PA, 101. 19.—83.
Komjauniešu
ir
va-
cīņas
dzīvē, par
cirstās
Padomju
brūces
Latviju
mūsu
izveidotu
lespiests pēc stenogrammas
21
no
cilvēka,
kalpotāji,
decembri
79
—
ir
743,
no
kuriem
rajonu
komjaunieši.
jauna kas
atskaites
ĻKJS CX
kopskaits pilsētā
uzskaitē ir 704
Komjaunatnē 93
ies
rūpniecības atjaunošanu,
f.,
1944. gada
321
jauno
un
lapa
Latvijas
No
savu
atjaunošanu
Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas komitejas
komiteju
kā
laimīgu zemi.
Nr.
No
visu
lēmumu īstenošanu
lai
va-
vadībā,
iebrucējiem,
un
īsā
vajadzīgo
jauniešu
ātru
pil-
[.».].
pašu entuziasmu
agrārās reformas realizēšanu dzimtenei
visu
partijas
saimniecības
sagrautās
par
tādu
ar
komkom-
jānodrošina
pievēršot un
komjaunieši
partijas
tiešajām
uzmanība
un
organizācijām
palīgs
iniciatīvu
un
kā
audzināšana.
politiskā
audzināšanai,
tuvākais
partijas
ne-
partijas orga-
apriņķa
vislielākā
jauno komjaunatnes kadru
un
arī
Tādēļ
audzināšanai
un
dziļa jaunatnes
uzmanību
nav
[...].
partijas pirmorganizācijām
vadītājām jāpievērš
un
pagastos.
mācību ga-
gatavotos
palīdzēs
masās.
jaunatnes
nīga
visos
projektā, pagaidām
tikai
dam, šis darbs tikai nupat sāk izvērsties
3.
literatū-
maz
materiālās bāzes.
pieciešamās
Tāpat
izplatīts
uzsaukumu, kas
Jaunatnes avīze
par
ne
aktī-
latviešu valodā.
ras
un
vēl ir
pagastos
uzņemts
no
jauna
strādnieki,
321
cilvēks
uzņemts 149
—
[...].
komjaunatnē,
skolēni.
181
Rīgas
36
nizācijas:
notikusi
Pilsētā
uzdevumi kara
Tēvijas
2890
Notikušas
uzņēmumos [...]. jauniešu
un
kara
laikā»,
«Biedra
Staļina
sapulce.
temati:
pavēle
«Jau-
jaunatne
«Padomju
Oktobra
par
gadadienu».
106
nieši. Pārrunu
11
jaunieši. Apspriesti
Tēvijas
pirmorga-
komjaunatnes
skolās,
komjauniešu
91
laikā»,
27.
revolūcijas
18
iestādēs,
Tajās piedalījušies niešu
65
pilsētā noorganizētas
loma
«Komjaunatnes
kurās
pārrunas,
piedalījušies
1140
«Sociālistiskās
sacensības
aizmugurē
frontē
temati:
un
jau-
nozīme», kara
Tēvijas
dienās».
Noorganizēti matu nieši
otrā
VĻKJS
22
lerīkots
41
kuros
ciņi,
karu»,
Tēvijas
revolūcijas
stūrītis,
96
valodas
Tika
viens vakars visiem
organizēts
pilsētā
jaunieši.
krievu
rīkots
jauniešu. referā-
—
gadadiena»,
27.
«Artilērijas
piemiņai»,
Organizēti
organizēts
komitejā
jau-
studē
jauniešu.
avīzes.
piedalās
180
programmu
grā-
125
pulciņos
Piedalās
ar
«Kirova
6450
sarkanais
22 sienas
Izdotas
vakari
Staļina
piedalās
Vienpadsmit
«Oktobra
Piedalījušies
Tajos
Statūtus.
un
jauniešu
tematiem:
Lielo
diena».
vadībā.
biedra
studē
karu».
Tēvijas
Programmu
par
«Par
pulciņi, kuros
sekretāra
Notikuši tiem
7
Lielo
«Par
19
ir 6
klubi.
pašdarbības
Proletāriešu
pulciņš.
Piedalās
no-
cilvēki.
25
Rīgas jauniešiem.
propagandistu
pul-
rajonā
Pilsētas
Piedalās
pulciņš.
30
cilvēku.
Rīgā
ir
3
servatorija, Pilsētā
ir
Maskavas
13
universitāte,
kon-
akadēmija.
vidusskolas,
rajona
iestādes:
mācību
augstākās mākslas
mācības notiek
100. vakara
12
vidusskolās,
mācības nenotiek
vidusskolā
apgaismojuma trūkuma dēļ. Pilsētā
ir
pamatskolas.
74
pavisam
Visās
notiek
mā-
cības. Skolās
18
organizētas
pirmorganizācijas.
komsorgi. Komjauniešu kopskaits Pionieru
organizācijas
pionieru kopskaits Maskavas dina 250
organizētas
brigāde «Sarkanajā
procentiem. Kirova
gādes.
Stinkures
37
pionieru
levēlēti
9
215.
—
vadītāji.
Skolās
1533.
—
rajonā
37,
skolās
6
kvadrātā»
rajonā
brigāde VEF
jauniešu
brigādes.
normas
pārsniedz
organizētas normas
3
jauniešu
pārsniedz
par
Jupar bri200
procentiem. Proletāriešu
182
rajonā
organizētas
6
jauniešu
brigādes.
Eveļa
Rozenberga
un
sniedz
200
par
«Vairogā»
brigādes
normas
pār-
jauniešu
bri-
procentiem.
Sarkanarmijas
divas
organizētas
rajonā
gādes.
Staļina
rajonā
«Provodņikā», Valerija Pilsētā
«Mīlgrāvī»
jauniešu
Apaiko
pārsniedz
130—150
par
6
organizētas
trīs
jauniešu viena
un
brigāde
divas
brigādes:
«Pirmajā Maijā».
«Provodņikā»
normas
procentiem. jauniešu brigādes.
23
noorganizētas
Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas komitejas sekretārs (E. Ratnieks) LKP CX 1. apr.,
PVI
119.
PA, 1.
i.,
201.
f.,
2.
un
lespiests pēc oriģināla
tapa
Nr.
No Latvijas par
ĻKJS CX ziņojuma LK(b)P
LĻKJS organizatorisko 1945.
[... ] Patlaban
ir
41
gada novembrī bija tikai labāk veicas
jaunatnes
fabrikās, dzelzceļu sokas
sliktāk.
organizatori
audzinātu natnes rus,
centrālā
komjaunatnes
visi
ir
figūra
jaunos kadrus,
notiek
regulāri
labi. Nesen
binieku
seminārs
Rīgā
—
visos
notika
visu
un
un
uzskaites
Nesen
pie
sanāksme, nāksmē
propagandas,
kā
Rīgā darbs
komjaunatnes
—
pagastā
pieredzes.
organizējām
pionieru
seminā-
Nodarbības
apriņķu komjaunatnes un
apdar-
apriņķu
instruktoriem skolu fiziskās
Lai
komjau-
vadītāju
apriņķos.
arī
at-
darbs, bet komjaunat-
komjaunatnes rajonu
komiteju pirmajiem sekretāriem, aģitācijas
Bet
organizatora
mēs
vecāko
cukur-
Jelgavas
un
darbinieki bez
jauni
un
pagājušā
Labākās kom-
uzņēmumos.
Krustpils
mezglos, kokzāģētavās.
organizatoru
kuri
meklē
mūsu
[... ].
154
bet
10.
ir
Pagastā No
gada novembrī bija
karīgs komjaunatnes organizācijas nes
darbu
februāri
pirmorganizācija,
apriņķu
organizācijas
organizators.
CX VIJ plēnumam
ideoloģisko
un
Latvija pavisam ir jau 457 komjaunatnes
uzņēmumos
Darbs
15.
gada
pirmorganizācijas, pagājušā Rīgas
22
kultūras
darbā, darbā
vadītājiem. [... ] mums
kura
mūsu
notika
ilga
aktīvs
republikas
vairāk daudz
nekā guva
komjaunatnes
divas
dienas.
turpmākajam
aktīva
Sajā
sa-
darbam.
183
Pagastos,
kur
uzņēmumos,
Pagājušajā
gadā
novembri
1.
uz
komjaunietis, šogad
ir
komjaunieši,
polit-
arī
iesaistām kom-
un
varētu labāk strādāt.
jauniešus mācībās, lai viņi 1641
ir
veltām lielu uzmanību
pulciņi. Mācībām
republikā
mūsu
1. februāri
uz
bija
ir 5022 kom-
mums
jaunieši. Tas, protams, vēl ir ārkārtīgi
Labākās
lielākās
un
Uzņemt komjaunatnē
maz.
[... ]
vairāk.
iespējams ievērojami
komjaunatnes
ķos. Daugavpils komjaunatnes
Tā
ir
Ilūkstes
un
apriņķa Preiļu pagastā
organizācija.
ir
organizācijas
Jēkabpils, Daugavpils, Jelgavas
renes,
Ab-
apriņ-
ir 76 cilvēku
liela
pati lielākā lauku kom-
jaunatnes organizācija.
Uzņemot dācijām.
ir
komjaunatnē, Statūtiem
Pēc
dažas
grūtības
rekomendācijas
nieši, kuru stāžs ir viens gads. Bet pie
gada
1940.
privilēģijas,
dāciju komjaunietim komjaunieši Tajās natnes nes
ar
6
ar
kur
vietās,
pēc
mēnešu
stāžu.
tādu
kurām
partijas
ir
spēkā
rekomenir
Apriņķī
3 —4
[... ]
partijas
tiek
organizācijas
komjau-
vēl
dot
atļauts
veltī
organizācijas
īsti
vadītas,
organizācija
jūt
komjau-
komjaunat-
kur
organizācijām pienācīgu uzmanību,
labāk,
dot
mums
stāžu.
rekomen-
ar
var
strādā
komjaunatne
īstu
palī-
komjaunatnes
dzību.
Abrenes,
Ņemsim kur
ķus, Tur
ir
apriņķu komiteju nizācijas Abrenes
palīdz
sekretāru
apriņķī,
strādā
šeit
vesela
veic
nizācijām. iesaistītas
dzīvē
kontaktā
un
pagastos,
visus
komjaunatni,
virkne
partijas
ik_
ar
dienas
sekretārs
seko,
kur
parti-
komjaunatnes
orga-
tiek
organizācijas
nav
partijas
lēmumus
ar
visu
nozīmē, ka komjaunatne
tas
partijas
orga-
piemēram,
komitejas
organizācija,
komjaunatnes
šajā darbā,
organizācijām
apriņķa
komjaunatnes
Pagastu
ar
paskatieties,
organizācijai,
ciešā
apriņ-
organizācijas.
paziņo, ka komjaunatnes
LK(b)P
kur
komjaunatnes
darbu
īsteno
šodien
viņiem palīdz. Patiešām,
nodarbojas
jas
Un
tai.
palīdz
Jelgavas
Rēzeknes,
komjaunatnes
tiešām
partijas organizācijas
vada,
ko
Ilūkstes, labākās
pašas
un
caur
organizāciju,
izplata
partijas
ietekmi.
Un,
protams,
šība, ka lēmumus
partijas
184
šie
par
veikts
tiek
apriņķi zemes
labs
darbs.
Tāpēc
nav
nejau-
izpilda valdības_ un partijas reformu, par maizes sagādi. Tieši tur vislabāk
organizācija
labāk
vada
komjaunatnes
organi-
tur
zāciju, pāriet
komjaunatnes organizāciju partijas ietekme
caur
Komjaunatnes
politiskajā tās
ir
darbā.
kur
orķestrus
organizācija, darbu
tiskā
darba
visa
tautas
Kā
notikuši
nesī
katrā
24
2—3
pagastā 61
175 sarkanie 9—lo
sarkanie
stūrīši.
nekā
800
katra
«desmita»
notikušas kurās
23
jaunatnes
3.
apr.,
gada
janvāra vakari,
dramatiskie
60
ar
625
ka
katrā
Organizēti
sanāksmes
par
ir
8
—
vairāk
ar
regulāri
pilnvarotie lasa
kur
pulciņi,
pagastā
jaunatnes aktīvs
desmitsētu
apmē-
dalībniekiem.
dalībniekiem.
iedzīvotājiem
I,
avīzes.
Mēnesī
dažādām
tēmām,
101.
f.,
lespiests
Latvijas V
pēc
stenogrammas
96.—100. lapa
Nr.
No
kļu-
poli-
arī
piedalījušies apmēram 2000 cilvēku.
LĶP CX PVI PA, 7.
Radīts
māju
šī
kopā
572
kā
pašdarbības
nozīmē,
137
cilvēkiem. 1
vairāk, ar
tas
stūrīši,
komjau-
jāatzīmē Rēzeknes
apriņķī
Nodibināti
un
koris
vada
—
darba,
masu
mākslinieciskās
3190 cilvēku.
Nodibināts
komjau-
pulciņus,
nami, sarkanie stūrīši
un
labākais
riņķis. Piemēram, Rēzeknes piedalījās
jaunatne
—
darbs
masu
dramatiskos
—
pasākumus
kultūras
centriem.
politiskais
darbu arī stūrīši
tur, kur komjaunatnes organizācija
organizē,
par īstiem
zināmu
sarkanie
nami,
nodarbojas
sporta un
iedzīvotājiem.
veikusi
pašdarbību
vai
korus, labi šo
ir
pagastu to
ar
Visu
natnes
vuši
pārējiem
uz
Tautas
notiek
galvenokārt
natnes vadībā.
arī
organizācija
masu
vietas,
kur
un
kā
jaunatni,
uz
ĻKJS CX
kongresam
par
23
referāta Latvijas
atskaites
komjauniešu ieguldījumu
saimniecības
ĻKJS
tautas
atjaunošanā
1946. gada
13.
maijā
vācu
Padomju Latvijas atbrīvošanas dienām no fašistiskajiem iebrucējiem Latvijas komjaunatne par-
tijas
organizāciju
Ar pirmajām
virzīja
priekšgalā, un
tās
lauksaimniecības 1944.
šefību
gada
par
Katra
zināja
rudenī
Krustpils
publikā bija
1
vadībā
bija jaunatnes
spēkus
darba
rūpniecības,
uz
pacēluma transporta
atjaunošanas izšķirošajiem iecirkņiem. organizācijas uzņēmās
komjaunatnes cukurfabrikas
atjaunošanu,
kam
re-
liela nozīme.
pagasta saimniecības sadalīja pilnvarotie. Red.
t.
s.
«desmitos»,
kurus
pār-
desmitsētu
185
Pēc
Latvijas
ieradās
Centrālā
Komjaunatnes
jaunatnes transporta
saimniecības
veselu
rindu
sociālistiskās
žas
Ķegumā,
vien
tilta
uzspridzinātā vumu
izpildīja
darba
metodes;
Rīgas
ostā,
kura
drošina sastāvu
kopšanas
brigāžu
Plašākas
kļūst
rindas.
vuši
visā
pazīstami
ražas laikā
brīvajā
vākšanā.
daudz
un
palīdzēja
CX
1. apr.,
PVI
245.
PA,
i,
17.
dienu
jauno
un
re-
kuģus;
dzelzceļiem kuras
no-
ceļu
un
pieaug.
strādnieku un
sta-
izgud-
tūkstošnieku
Bau-
vārdi
Stepanovu
laukos
kūlēju
kļu-
vezumu,
kuras
jaunsaimniekiem
pirms
simtiem
strādāja brigāžu,
organizācijas
ražas
organizēja
termiņa
nodeva
savā no-
simtiem
valstij
produktus. lespiests pēc stenogrammas
Kongresa stenogramma, LKP
katru
māsu
laikā
Komjaunatnes
lauksaimniecības
Kuģu
republikā.
novācēju
sarkankarogoto
uz
Jelgavā,
jauno stahanoviešu
novākšanas
Ražas
jauniešu
brigādes
ostas
deficīta
remontē
novatoru, racionalizatoru
Kuzminas,
Faļkovas,
maņa,
atjaunotu
daudzumu
darbu.
panākumi
VEF
jaunas
brigāde
lokomotīvju apkalpes
komjauniešu
ražošanas
hanoviešu, rotāju
formēšanas,
un
—
uzde-
montāžas
remontbrigāde
nepārtrauktu
Jauniešu
lai
Liepājā,
darbu
metāla
pielietojot
kvalitatīvi
maiņas
bri-
montā-
roku
elektromontieru
darbu,
un
minēt
ražošanas
Valča ar
tonnu
turbīnas
katlu
ātri
Rēzeknē,
Daugavpilī,
un
vadītā
komjauniešu-jauniešu Rīgā,
Var
ieekonomēja
kura
rūpnīcā,
3000
procentiem,
lielu
no-
ieguldījumu
lielu
Beisona
materiālu;
bet
un
tikai
gandrīz
vadītā
veica
elektrosaimniecību,
monta
300
Kalēja
kom-
rūpniecības,
attīstībā.
iniciatoru
izcēla
paliekas,
par
lielu
darbu: Koškina
kuras
dibena
aizsprosta
no
deva un
sacensības
pašaizliedzīgo
brigādes
attīs-
Pēc
komjauniešu-jauniešu
mūsu
par
aģitācijas
un
sacensības
svarīgākajos iecirkņos
atjaunošanā
piemēru
komjaunatnes
republikas
kuras
brigādes,
tautas
novatoru
hidroelek-
lauksaimniecībā.
un
lauksaimniecības
un
jauniešu
—
sociālistiskās
iniciatīvas
organizāciju
virzīja
propagandas
un
transportā
rūpniecībā,
gāžu
Komiteja
organizatorisko
plašu jaunatnes
uz
dibināja
komjauniešu
Ķeguma
piedalītos
atjaunošanā.
organizāciju
tību
300
aicinājuma
lai
ceļazīmēm,
pēc
trostacijas
darbu
CX
ĻKJS
201.
I,
un
18.
lapa
V
LATVIJAS
nodaļa
KOMJAUNATNE SOCIĀLISMA
UZCELŠANAS PERIODĀ
(1945.—1958.
LATVIJAS
g.)
PSR
LATVIJAS
KOMJAUNATNE
UZCELŠANAS
PERIODĀ
Pēc
Lielajā
uzvaras
mierlaika
pārejas
periods
tiskās
partijas
vadībā
uzcelt Latvijas 1951.
līdz
sociālisma tālākā
Turpinājās
1944.
gada
nošana kās
vasarā
salīdzinājumā
stipri
fašistu
vēlāk
armijas
sākās mierlaika 1945.
gada
iestādēs natnes
ar
1945.
—
organizāciju tūlīt
citiem
1946.
pēc
vācu
no
1.
jūnijā
apgabaliem tika
kad
maijā,
grupējums
Latvijas
PSR
un
visā
pagastos,
vairāk nekā
darbojās jau
gada sākumā
VK(b)P
komjaunatnes aprīli
no
CX
komiteju
510
Latvijas
iekšējās
sā-
likvidēts
republikā
uzņēmumos, 850
pieņēma
komjau-
LĻKJS vadošo orgānu
PSR
LĻKJS organizāciju V
kongresu
apvienoti
1597
un
atjaunošanas
1946.
gada
par
1946.
pagastu jau 497 pagastos.
kritikas
un
paškri-
liela loma
bija
pārvēlēšanām. periods
maijā,
komjaunatnes
Uz
pagastiem
nostiprināšanā
atskaitēm
lēmumu
nodibināšanu.
demokrātijas,
attīstīšanā, disciplīnas
LĻKJS
okupantiem
celtniecība.
skolās
Organizāciju
bija
un
teri-
PSR
organizāciju atjau-
komjaunatnes komitejas bija nodibinātas tikas
darbu
atjaunošana
Latvijas
Latvijas
gada
Kurzemes
posmā
lielu
pirmorganizāciju.
pagastu gada
un
veica
nostiprināšanā.
rudenī. Kurzemē
un
gadam,
Laika
pamatus.
atbrīvošanas
daļas
1950.
tautas saimniecību
izpostīto
un
sākusies
to
Komunis-
jāveic
1945. līdz
no
sociālisma
attīstīšanā
bija
1941.
ko
darbaļaudīm,
gadam komjaunatne
komjaunatnes
kas
lielākās
torijas
republikas
periodā
PSR
1958.
turpinājās
sociālismu,
uz
jauniešiem, bija
un
rekonstruēt karā
no
veidošana,
kas
uzdevums,
komjauniešiem
un
republikā
karš.
skaitā
bija atjaunot,
Savienībā
Padomju
Mūsu
kapitālisma
no
gadā bija pārtraucis Galvenais
karā
Tēvijas
celtniecība.
PSR
g.)
(1945.—1958.
sākās
SOCIĀLISMA
LATVIJAS
kad
noslēdzās 18 633
ar
biedri
pirmorganizācijas,
no
189
tām 497
cības
59
iestāžu,
182
pagastu,
—
316
uzņēmumu,
MTS,
—
ciemu
—
MZIP
—
rūpnie345
arodskolu,
—
saimniecību
padomju
un
88
padomju,
20
skolu,
—
—
pirm-
organizācijas. 1946.
Ar
gada
gadu
beigās
lākajā
tās
un
Daudzus iesaistītu
žuāziskie
sekretāri I.
Kupcāns,
58
nostiprināšanā,
nogalināja
pārveidošanu,
LĻKJS
arī
rajonu
5
un
jaunatnes
vidū
sākumā sakarā
gada
iedalījuma nījās
varas
bija pagastu V.
Kanbergs,
t.
pilsētu
pagastu
komsorgi V. Zariņš,
daudzi citi.
un
administratīvā
izveidošanu,
struktūra.
komjaunatnes
komitejas
komjaunatnes
K. Pintāns,
i., rajonu
organizāciju
un
bur-
Māliņš,
republikas
ar
lai
strādāja,
atjaunošanā
To
no-
sekretāru.
ar
pašaizliedzīgi
Jakse-Deksne
A.
jau bija
saimniecības
P.
lie-
uzņēmumu
komitejas
Pīrāgs, komjaunieši
Brinkmanis, 1950.
kas
1945.
komsorgi, jo un
tautas
nacionālisti.
komiteju
vēlētas
komjauniešus, jaunatni
iestāžu
pirmorganizācijas
vadīja
celtniecībā, padomju
R.
mācību
daļā komjaunatnes
dibinātas
V.
darbību izbeidza
savu
pagastu,
Tika
izmai-
izveidotas Kom-
organizācijas.
likvidēja. LĻKJS
pilsētu komitejām tagad bija tieši sakari
rajonu
un
komjaunatnes
ar
uzņēmumos, iestādēs, kolhozos, MTS. darbu, padarīja to operatīvāku. Sājos apstāk-
pirmorganizācijām Tas
ļos
sekmēja LĻKJS
devums
CX, rajonu
Uz
pirmorganizācijas. jaunatnes
pilsētu
un
laukiem
uz-
spēcīgas komjaunatnes
bija
tiktu
pirmorganizācijas
atbildīgs
komiteju
lai nodibinātos
bija panākt,
ļoti svarīgi,
lai
kom-
katrā
izveidotas
kol-
hozā. 1950. noti
rindās
bija
pirmorganizācijā,
bet
gadā LĻKJS
5471
117 950
bojās jau
šanā.
iesaistot
masas,
Komjaunatnes
padomju
orgāniem
des
realizēšana, tolaik
politiskajiem loma
bija
190
politiski
tās
tautas
gadā
dar-
LĻKJS
ražas
bija
no
uzdevumiem. Šo
un
produktu
pavasara
atjauno-
partijas
valsts
laukus
un
sagā-
saimnieciski
realizēšanā
brigādēm.
Tās
sarkanarmiešu
un
liela
palīdzēja
MZIP, sagādāt darba zemniekiem
apstrādāt
un
sējas sekmīga
svarīgākajiem pasākumu
jau-
plašas
transportu
rūpniecību,
novākšana,
viens
audzināt
saimniecības
palīdzēja
organizācijas atjaunot
komjauniešu-jauniešu
atjaunot MTS tāru, sēklu,
un
Lauksaimniecības
lauksaimniecību.
veikšana
biedru, kuri apvie-
komjauniešu.
idejiski
organizēt,
natnes
1958.
pirmajā piecgadē LĻKJS svarīgākais uzdevums
Pēckara
bija
71 990
inven-
partizāņu
ģimenēm valsts
arī
vasarī kuras
organizēja
un
nodošanai
valstij
pirms
zemes
fonda
2352
apstrādāja
valsts
ha
frontinieku
1945.
zemes
Līdztekus
veica
Laikā
jas atbrīvošanas
1944.
180 000
pie
ceļu,
līdz
110 svētdienas
avangardā.
auga.
1945.
janvārī
tas
gada
skaitā
tai un
ar
bāze
tālākai
nozaru
jau
mēnesi 40
bija
piekom-
100
bri-
bija komjaunieši.
jaunatnes,
arī
radīta
atjaunošanas
strādāja
jūlijā
lau-
brigādēm, kuras
kuriem 450
citu sociālistisko
beigās bija
saimniecības
bet
no
uz-
kā
Tāpat
katru
ar
februārī
un
brigāžu,
dalībniekiem,
Darbaļaužu,
daļē-
gada beigām
jaunieši
un
objektiem.
skaits
Brigāžu
gada
darba rezultātā
un
talkas, kurās pie-
saimniecības
gāja
un
jauniešu-jauniešu
1945.
iz-
pilsētu
un
teritorijas
komjaunieši
par svarīgākajiem
saliedēja
630
ha
komjau-
jauniešu.
darbu
ar
1247
un
dzelzceļu
1945.
ņēmās kos, liela loma bija komjauniešu-jauniešu
gāžu
pa-
brigādes,
tam
pilsētās
PSR
Latvijas
no
atjaunošanā
Rūpniecības šefību
stājās
gada jūlijā
komjaunieši noorganizēja
jaunatni
gada
plašu politiskās
novākšanas
drupu
labiekārtošanas.
ap
vidū
jaunieši
un
atjaunošanas,
dalījās
apstrādāja
darbu.
Komjaunieši tiltu
Tā
zemes.
zemes.
natnes darbinieki zemnieku
skaidrošanas
brigādes
komjauniešu-jauniešu
brīvās
fonda
zemes
brīvās
384
noorganizējās
Šīs
termiņa.
labības
pajūgus
sarkankarogotos
pašaizliedzīga
republiku
palīdzību tau-
republikas
mūsu
atjaunošanai
un
rekon-
strukcijai. Sākot un
1946.
ar
doties
PSRS
no
dam».
bija
un
Latvijas
lauksaimniecības
PSRS
saimniecību,
pirmskara
at-
1946.—1950.
ga-
plāna
atjaunošanai
lizāciju. Piecgadu radikālas
tiem,
plāns
pārveidošanas
ņemot
vērā,
ka
un
ar
kļuva
pec
arī
V.
tam
Ļeņina
par
un
līmeni Latsociā-
tautas saim-
sociālistisko
arī
šo
pamatus
I.
līdztekus
paredzēja
realizēt
sagrauto
rūpniecības
sociālisma
Piecgadu plāns saskaņā
niecības
uzdevums
okupantu
sasniegt
vijas PSR.
teoriju
galvenais
vācu
pārsniegt
lisma celtniecības
va-
martā
gada
saimniecības
līmeni
uzcelt
1946.
plānu
ievērojami
un
atjaunošana norisēja,
tautas
piecgadu
atjaunot
laikā
tautas
republikas
Padomes
piecgadu
PSR
saimniecības
Padomju Savienībā
«Par
attīstības
visīsākajā
tautas
Augstākās
likuma
apstiprinātā jaunošanas
gadu,
celtniecība
sociālisma
industria-
lauksaimniecības sociālisma
programmu
uz
sociālisma
uzvaras
pama-
ekonomiska
191
ir
pamatbaze
rūpniecības
industrializācija
tisko lielsaimniecību radīšana
uzdevumus sociālisma
Komjaunatnes
gada aprīļa plēnuma lēmums «Par jaupiedalīšanos PSRS tautas saimniecības atjaunoša-
natnes
celtniecības
un
1950.
Pēc
g.».
1946.
gadā
šī
līdz
15.
aktīvu
piedalīšanos
Rūpniecībā
plāna
maijam,
visas
komjauniešiem
pārsniegšanu, ekonomiju,
listiskās
sacensības
izpildīšanā kongress,
1946.—
kas
notika
republikas
par
tautas
cīņā
izvir-
piecgadu
par
bija
jācīnās
produkcijas savas
Par
uzlabošanu,
celšanu
kvalifikācijas
izvēršanu.
ražošanas
par
kvalitātes
lauku
un
sektora veidošana,
tobrīd
konkrēti
sociā-
komjaunatnes
organizāciju darbības svarīgāko uzdevumu kongress zīja komjaunatnes piedalīšanos lauksaimniecības listiska
kom-
pamatuzdevumu
pārsniegšanu.
un
izejvielu
V
darbības
organizācijas
plāna realizēšanu
plānu
piecgadu
lēmuma, LĻKJS
13.
no
jaunatnes zīja
celtniecība noteica
1946.
VĻKJS CX
nas
sociālis-
plus
laukos.
—
izvirsociā-
kooperācijas
attīstība. Pildot
šos lēmumus, rūpniecības un transporta uzņēkomjaunatnes organizācijas iesaistīja plašas strādjaunatnes masas sociālistiskajā sacensībā, kurai bija
mumu
nieku liela
nozīme
ražošanas sacensības
jauniešu
ciju
un
strādāja
32 000
loma
dukcijas
gadu
ražošanu,
jauniešu,
saistības.
ražošanas
elektroenerģijas,
ražošanas
kulturu._ Rūpnīcu, svarīgākajos
uzņēmumu
kuriem
gadā
Tās
darba
laika
transporta
iecirkņos
pie-
organizājaunas, pro-
atklāšanu,
par
ekonomiju,
par
un
radīja
uz-
sacensībā
meklēja
rezervju
un
16000
cīnījās par virsplāna
iekšējo
materiālu,
komjauniešurūpniecībā
Komjaunatnes
gada.
no
Sociālistiskās
bija
gadā no
1950.
metodes,
par
vidū
1946.
pirmrindas
un
ieviešanā.
jaunatnes
maiņas.
strādnieku.
jauno
auga
efektīvākas
kāpināšanā
tehnikas
20 000
sociālistiskās
dalījās
tempu
un
iniciatores
brigādes
transporta ņēmās
ražošanas
pieredzes
celtniecības
komjaunatnes
kontrolposteņus. lauku
LĻKJS
sociālistiskā
deva
savu
pasākumu sies
jau
kolhozu
īstenošanā
1944.
gada
dibināšana, uz
LK(b)P
izveidošanu
ieguldījumu tādu
saimniecību
192
organizācijas
sektora
kā
partijas
zemes
rudenī,
un
vadībā
un
Padomju
reforma,
kooperācija,
kuri
pārveidoja
sociālisma
pamatiem.
cīnījās
kura
MTS,
Latvijas
par Tās
nostiprināšanu.
valdības
bija
sāku-
MZIP PSR
un
lauk-
Lai
sekmētu
tās
un
1945.
lauksaimniecības
attīstību
sociālisma
gada maijā
kooperācijas tamā,
tuvā
lēmumu
pieņēma
organizēšanu,
pakāpeniskai,
V.
atbilstoši
plānam bija ārkārtīgi svarīga veidošanā
laukiem
uz
I.
PSR
saimniecību
zemnieku
Ļeņina
viņiem sapro-
kooperatīvajam
nozīme sociālistiskā
zemnieku iesaistīšanā
un
TKP
lauksaimniecības
par
sīko
jo
atjaunošanu
Latvijas
sabiedriskošanai
brīvprātīgai
formā
straujāku
virzienā,
sektora
sociālisma
celtniecībā.
LĻKJS
gada jūlijā pieņēma
komjaunatnes
izskaidrošanā
rācijas nieši
1945.
CX
publikas
dibināšanā
to
un
un
praktiskajā
realizēšanā.
piedalījās
kooperatīvo
aktīvi
jaunieši
un
darbā.
Daudzas
vadīja komjaunieši. Periodā neka
rāk
biedrību
100
Pie
bija
revīzijas
un
daudzām
1949.
ievēlēti
biedrību biedrības
komisiju
gadam vai-
kooperatīvo
par
priekšsēdētājiem
lauksaimniecības
re-
koope-
Komjau-
kooperatīvās
1945. līdz
no
komjaunieši
valžu
locekļiem.
lēmumu par
iesaistīšanos
organizācijas
un
kooperatīvajām
biedrībām
1948. nodibinājās komjaunatnes organizācijas. gadā pie kooperatīvajām biedrībām strādāja 130 jaunatnes ražas
augstas
posmi.
Lauksaimniecības
atpalika Lai
uzceltu
sociālismu
lauksaimniecību
pamatiem.
bija
Asas
niešu
kāpināšanā ražas
gada pavasarī
biedrībām
Kolektīvo
gadā.
kultūru
lielražošanas
liela
bija
kuri
Vieni
un
paaug-
zemkopības
komjauniešu-jausāka
pie lauksaimniecības
novākšanu
jau
metožu
ražības
ieviešanā,
nozīme
kolhozi
darba
agrotehnikas posmiem,
tempiem.
nepieciešams
pirmie
apstākļos
vēlāk kolhozos.
un
ražas
beidza
bija
sociālistiskās
uz
cīņas
1946.
modernās
augstas
1947.
PSR,
Latvijas
ievērojami
attīstības
transporta
lauksaimniecības
popularizēšanā, kultūras
un
pārkārtot šķiru
nodibinājušies
stināšanā,
tempi tomēr
atjaunošanas
rūpniecības
no
no
organizēties
kooperatīvajām tie pa-
pirmajiem
labības
piegādi
valstij
ieguva vidēji augstākās ražas. 1947. gadā Latvijas PSR
un
laukos
strādāja
89
posmi, kuri apkopa ražas
posmi
niecībās zemes.
Tie
1949.
—
gadā
zemes.
dalībniekiem
1948.
307
augstas
kolhozos, padomju saim-
biedrībās
strādāja
ražas
augstas
gadā
apstrādāja
jau 420 augstas
2622
ražas
stimulēja lauku jaunatnes sociālistiskās
ha
posmi. sacen-
izvēršanu.
Lauku
13
3116
kooperatīvajās
un
spēcīgi
sības
ar
komjauniešu-jauniešu 420 ha
400
komjaunieši
bija
pirmo
visenerģiskāko
un
193
kolhozu
Bieži vien kolhozi
izveidojās
ratīvo biedrību
kustība
gadā kolhozu
lauku
februārim,
kļuva
kas
kongress,
VII
LĻKJS
skaits
vienlaidu
notika lauksaimniecības
4.
uz
kolhozu
beigās Latvijas PSR 1949.
vadīto
komjauniešu augstas ražas posmu bāzes.
un
vidū,
propagandistu
iekārtas
vispārliecinātāko
koope-
1948.
gada
tūkstotim, bet
tuvojās
masveidīga. Republikā
kolektivizācija. 1949.
notika
gadā
3.
no
līdz
komjaunatnes organizācijām
izvirzīja
darbu kolhozu
to orga-
celtniecībā
uzdevumu
aktivizēt
nizatoriski
saimnieciskajā nostiprināšanā. Šajos apstākļos,
pildot
XI,
VĻKJS
X
LK(b)P
lēmumus, lauku komjaunatnes darbu
jamu
kolhozu
Lai
veiktu
šos
gadā bija riem.
1949.
sēdētāju, fermu
gada
gadā
Liela
amatos
beigās vairāk brigadieru,
loma
strādāja
kolhozu
tika
2140
nekā
ar
100 kolhozu
863
un
priekš-
lopkopības
gada vidū kolhozu
1950.
vairāk nekā
komjauniešu.
5000
organizatoriski
to
un
un
1948.
10433 bied-
ar
posminieku
dibināšanā
dibinātas
organizācija
bija
to
vadītāju bija komjaunieši.
vadošajos
ietekmes
organizācijas.
komjaunatnes
1950.
1500
ap
komjaunatnes
kolhozu
171
biedriem, turpretī
ievēro-
organizatoriski
masās.
uzdevumus,
atbildīgos
kolhozu
to
arī
komjaunatnes
un
paplašināšanā lauku jaunatnes nostiprinātas
kā
dibināšanā,
kongresa
veica
organizācijas
nostiprināšanā
saimnieciskajā
VII
LĻKJS
un
un
nostiprināšanā bija MTS. Daudzās MTS galvenie mehanizatoru kadri bija komjaunieši un jaunieši.
saimnieciskajā Jau
reformas
zemes
najiem 1945.
zemes
gada beigām atjaunoja
kvalitatīvu norisi
pacēlumu
traktoristi
un
darbu,
augstas
atbilstoši
izraisīja
laikā
sniedza
ieguvējiem
mehanizatori
cīgu
realizēšanas
MTS
50 MTS
ražas
nodrošināt
un
lauku
jauniešu-jauniešu
traktoristu
brigādes,
—
41
nosūtīja lielu skaitu laukiem.
hāniķiem nekā
1950.
1952. un
2500
gadā
194
1950.
un
Jaunie
traktoru savlai-
darbu
traktoristu
par
gadā strādāja
gadā
komjauniešu
traktoru
bet
—
1947.
130.
bri-
kom-
gadā darbā
kombainieriem,
—
CX
LĻKJS
mehanizatoru
traktoristiem,
11
uz me-
brigāžu brigadieriem strādāja vairāk
komjauniešu,
gandrīz
trīs
reizes
vairāk
nekā
gadā.
Lauksaimniecības loma
jau-
agrotehnikas prasībām. Strauju darba komjauniešu-jauniešu 1946.
33,
485 MZIP.
un
centās
sacensība.
gadā
MZIP
nozīmīgu palīdzību. Līdz
gāžu sociālistiskā
1948.
un
sociālistiskajā
bija komjauniešu
un
jauniešu
pārkārtošanā sociālistiskajai
svarīga sacen-
sībai.
leslēdzoties
partijas likas
sacensībā,
padomju
un
saimnieciskos
jaunatne
organizācijām
politiskos uzdevumus.
un
visu
lauksaimniecības
lopkopības
uzplaukumu,
nozaru
produktivitāti, labības
valsts
24 000
lauku
kolektīvās Notika bas
sagādes
jauniešu
uzņēmās
republikāniskie
apriņķu
un
nosprauda jaunus paaugstinātas sociālistiskās augsti ka
jaunatnes
novērtēja
politisko pasākumu pēckara
Pirmās
gados
sociālisma
un
mēnešos,
tālāka
piecgades IX
kā
ražīguma
par
saimniecisko
kuru
piecgades rezultātā,
noun
izpildīja
čet-
tika
uzcelti
uzdevums, kura
izpildē
Latvijas
PSR
kongress,
galveno
celšanu,
jaunieši,
un
noteica
ko
attīstīšana,
sociālisma
bija
piektās
plāni.
martam, rūpniecības
zācijām
spēku,
tika
kom-
republikas
lielu visu
kurā
pamati.
nostiprināšana
LĻKJS
uzdevumu
piecgades
par
partijai
piedalījās komjaunieši
sestās
jau-
uzņēmās
un
vadībā
Turpmākais sociāli ekonomiskais aktīvi
darba
dalījās
veikšanā.
trijos
un
izaugusi
palīgu
un
lauksaimniecī-
viņi
LK(b)P X kongresā,
partijas organizācijas
organizācija
atbalstu
zīmīgu
un
saistības.
ceturtās
veikumu
pozitīvo
LĻKJS paziņots,
nekā
individuālās
jauno
kuros
salidojumi,
uzdevumus
pildīšanā
plānu
vairāk
gadā
konkrētas
platību.
darba
saistības.
pirmrindnieku
nas,
21.
sa-
paaugstinātu
traktoru
1948.
plānu.
pieredzē,
un
repub-
Jaunieši
sējumu
paplašinātu
Viņi apņēmās pirms termiņa izpildīt
ros
palīdzēja
veikt
sociālistiskajās saistībās apņēmās cīnīties, lai panāktu
vās
un
nopietni
sekmīgi
kas
notika
gadā
no
20.
uzņēmumu komjaunatnes
uzdevumu
par
1952.
izvirzīja
izejvielu
cīņu
taupīšanu
un
līdz
organidarba
par
iekšējo
re-
zervju izmantošanu, prasīja lielu vērību veltīt jauno strādnieku
izglītības līmeņa celšanai.
Lauku
komjaunatnes organizāciju uzdevums
līties tālākā kolhozu
rināšanā,
lauksaimniecības
produktivitātes 1952. vairāk
jās
gadā
gadā rūpniecībā,
nosaukumu vairāk
lopkopības
un
paaugstināšanā.
nekā 40 000
transportā,
ražības
kultūru
transportā
jauniešu,
sociālistiskajā sacensībā.
gādes
bija pieda-
organizatoriski saimnieciskajā nostip-
nekā
sacentās 50 000
celtniecībā,
un
90
un
celtniecībā
procentu
Par teicamas 800
jauniešu
jauniešu apmēram
strādāja
tiem
no
piedalī-
kvalitātes
brigāžu.
strādāja 35 000
bri1958.
rūpniecība,
no
tiem
bija 195
paaugstina
darba
pēc piektās
bija
nalizatoru
izgudrotāju
un
priekšlikumu, bet
lizācijas
nekā 9000
rāk
Lauku
1958.
posmi kukurūzas, doti
stabilu
hozos 1954.
1953.
gadā
un
mūsu
izvei-
fer-
lopkopības
vasarā
kolhozā
un
komjaunatnes
skābbarības
sagatavo-
izvietojot Pēc
komjaunieši
darbā
uz
zināmu
veica
lauksaimniecības
vadošā
partijas
orgāniem
darbā
kol-
aicinājuma,
jaunieši speciālisti izbrauca
un
laukiem.
Komunistiskās zemēs
partijas
1955.
vecai-
aicinājumam,
1500
gada beigās strādāja
republikas komjauniešu. XII
martam,
svarīgāko
kongress,
XX
binieku
XX
6.
līdz
spēku
mobilizēceltniecī-
lēmumus,
kongresa
Latvijas
PSR
apbalvoti
medaļām, no
no
organizācijas
komunisma
jaunatnes
izvirzītās
Padomju
Latvijas
vidū, kas
un
Viens
To
gadā
komjaunatnes
izpildei.
ieguldījumu
rūpniecībā.-
1958.
notika
izvirzīja
kongresa
programmas
PSKP
kas
republikas
par
uzdevumu
PSKP
Pildot
196
kadrus,
neskartajās
LĻKJS
ņiem
jauniešu
un
bāzi katrā
organizācija un
komjauniešus.
597
Atsaucoties
tamu
gada
komjaunatnes
labākos
pilsētām
bas
un
nostip-
audzēšanai,
kontrolposteņi
lopbarības
par iniciatorēm
kolhozu
nostiprināt
šanu
partijas
iekārtas
sabiedriskajai lopkopībai.
Republikas
7.
aktīvi
komjauniešu
un
darbu, lai palīdzētu partijas
nēs
kā
kolhozu
dārzeņu
organizācijas kļuva
no
bija vai-
izgudrotāju.
kartupeļu
saimniecībā,
padomju šanā
un
attīstīšanā.
komjauniešu-jauniešu Lai radītu
gadā komjaunieši
noorganizēti
tika
racio-
gadā republikā
jauno racionalizatoru
tālākā
un
Kolhozos
izvēr-
Auga
vairāk nekā 3000 raciona-
padomju orgānu palīgi piedalījās
mās.
1951.
komjaunatnes organizācijas
rināšanā
plaša
ieviešana.
rindas.
sociālis-
rūpniecī-
uzmanības
apmācības
metožu
vien iesniedza
jaunieši Rīgā
un
darba
ka
līmenī,
organizāciju
tehniskās
jaunatnes
pirmrindas
un
tehniskā
jaunā
komjaunatnes
uzņēmumu
centrā šana
ma-
audzināšanas
un
direktīvām,
piecgades
jāpaceļ
rūpniecība
bas
organizatoriskā
sava
komjaunatnes jaunatnes
plašām
ar
līmeni.
Vadoties tiskā
ka
liecināja,
saites
nostiprina
organizācijas sām,
Tas
pirmrindnieki.
ražošanas
2003
ar
bija vairāk
atbildīgākajiem
un
LĻKJS
deva
lauksaimniecībā
lauksaimniecības
Padomju Savienības nekā
100
jūun
darorde-
komjauniešu.
nopietnākajiem komjaunat-
darba
nes
bija jaunatnes ideoloģiski
virzieniem
politiskā
audzināšana. Pēc
rīgi
okupantu padzīšanas
gandas
audzināšanas
un
buržuāziskās
fašismu
pār
kāda
Lielu
Padomes norise
vēlēšanu
1946.
aģitācijas
sagatavošanā Jaunatnes
jaunatnes
V
un
darbību,
un
jauniešu.
politpulciņos,
po-
plašu
to iesaistīšanā
un
preses
tieksme
or-
uzsvērts,
darba rezul-
masu
sabiedriski
uz
tās
tika
gadā
1946.
pieaugusi
plašu
«Sovetskaja Molodjož».
un
organizāciju politiskā
pieaugusi jaunatnes
valstisku
to
lielu
vēlēšanu
bija LĻKJS CX
lēmumā
kongresa
komjaunatnes
tātā
Jaunatne»
«Padomju
LĻKJS ka
celtniecībā
arī
Liela nozīme
audzināšanā
politiskajā
tautas saimniecības
gāniem
komjauniešu
audzināšana notika
un
veica
Padomes
lekciju propagandu.
ar
masu
gada beigās
komjaunatne
Augstākās 88 000
piedalījās
politiskā
kā arī
litskolās,
PSRS
celt-
un
Augstākās
PSRS
darbu, iesaistot tajā
propagandas
aktīvu.
uzvarai
vienlaikus
atjaunošanā
1945.
kad
naidīgās
ir
atjaunošanai,
saimniecības
februārī,
pret
sva-
propa-
jaunatnes daļā.
nozīme
vēsturiska
varas
sagatavošana
gada
un
jaunatnes
zināmā
aktivitāti radīja
politisku
sevišķi
aģitācijas,
cīnoties
darbu,
padomju
un
iesaistot jaunatni tautas niecībā.
veikt
ideoloģijas paliekām
izskaidrot,
Vajadzēja
PSR
Latvijas
no
masās
bija plašās jaunatnes
aktivitāte
politisku
un
apzinī-
gums.
VK(b)P CX un VĻKJS CX lēmumiem ideojautājumos tika pārkārtota komjauniešu politmā-
Atbilstoši
loģijas cību
sistēma,
plašāk
komjaunatnes
un
iesaistīja komjauniešus šo
pastiprināja kongresa
mācību
lēmuma
organizācijas
kontroli.
1949.
jauniešus
un
gadā,
Vadoties
kas
no
noteica
ievērojami
politmācībās,
VĻKJS
XI
komjaunatnes
uzdevumus jaunatnes visu
savu
komunistiskajā audzināšanā, LĻKJS politiskās audzināšanas darbu virzīja uz to, lai
komjaunatnes organizācijas prasmīgi izmantotu
visas
litiskā
darbu
darba
aktuālajiem
1949./50. cījās 29 000
komjauniešu un
ļoti
un
vidējās
saistot
un
šo
padomju saimniecību
poar un
uzdevumiem.
gadā politpulciņos
komjaunieši,
ideoloģiskā darba stākās
ražošanas
mācību
21 588
Svarīgs
formas,
uzņēmumu, kolhozu,
rūpniecības MTS
daudzveidīgās
bet
un
1957./58.
politskolāsmā-
mācību
gadā
—
jauniešu.
atbildīgs lauks
jaunatnes
audzināšanas
komjaunatnei bija republikas
mācību
iestādēs,
kurās
tika
un
aug-
sagatavoti 197
speciālisti
kultūras
saimniecības,
Augstskolu natnes rinot
pilnveidot
mācību
bija,
studējošās
par
līmeni
audzināšanas
sabiedriskajā
darbs,
organizāciju
speciālo
mācību
iesaistot
studentus
un
nostip-
ieaudzinot
jaunatnes
saites
sekmju
konkrētā
darbā
kolektīvus
darbā
un
līmeni.
ieņēma komjaunat-
augstskolu ražošanas
ar
metodes,
un
zinātniskajā
paplašinot
iestāžu
studentu
labvēlīgi
Ļoti
komjau-
un
jaunatnē,
Svarīgu vietu studentu audzināšanā nes
iestāžu
paplašinot
ļeņinisko pasaules uzskatu, nemitīgi celt
politiskās
modriem
tautas
PSR
Latvijas nozarēm.
studējošajā
visā
studentus
iesaistīt būt
uzdevums
ietekmi
tajā marksistiski un
visām
izglītības
un
vidējo speciālo
un
organizāciju
savu
kadri
vadošie
un
nozīmi.
sabiedrisku
ar
ietekmēja
vidējo
un
kolektīviem,
darbs
jaun-
apgūtajās zemēs. 1946.
gada
iestādēs 248
studentiem bet
bija VĻKJS biedri,
studentu Ari
komjaunatnes
1958.
gadā
bija
iesaistīšanu
organizācijas
aktīvā
ari
gādāja
tikai
darbā.
nacionālistiskās
Komjaunatnes organizāciju
jauno skolotāju kadru
iecirknis.
obligātās
par
skolēnu sekmēm
par
sabiedriskajā
jācīnās pret buržuāziskās liekām.
darba
komjaunatnes
svarīgs
komjaunatnes
vispārējās izglītības realizēšanu, viņu
vecumā
11,5 tūkstošiem
no
jau 7,5 tūkstoši bija komjaunieši.
skolas
Skolu
augstākajās mācību
maija trijās republikas 1849
no
svarīgs
izvirzīšana
no
un
Nopietni bija
ideoloģijas
pa-
uzdevums
bija
komjauniešu
un
jauniešu vidus.
Komjaunatnes kumā
bija apvienoti
ganizācijā
darbojās
devums
bija
ieviešot
formu
Vadoties
vārdā
no
LĻKJS
Pionieru
1958.
pionieru
arī
1949.
sā-
gada
gadā pionieru
or-
jau 93119 skolēni. Komjaunatnes
pionieru
VĻKJS
darbu,
VIII
uzlabojot
audzināt
plēnuma
uz-
tā saturu
un
pionieru aktīvu.
lēmuma «Par
Ļeņina
pionieru organizācijas darba uzlabošanu»,
pilsētu
un
vadību
konkrētus
jāvada
organizācijā
73 000 bērnu.
daudzveidību,
rajonu
organizāciju cijai
vadīt
nosauktās
bija
organizācijai
darbs.
organizācijas
un
komitejas
noteica
uzdevumus.
pilsētu komitejām
tika
Pie
katrai
pionieru
komjaunatnes
nodibināti
pionieru
aktivizēja
sektori
organizārajonu
darbam
ar
un
pio-
nieriem. Lai
vēl
kultūras
198
jo vairāk
līmeni,
paaugstinātu
iesaistītu
to
jaunatnes politisko
sabiedriskajā
dzīvē,
un
komjau-
natne
lielu
uzmanību
Komjaunatnes tautas
plašu bību,
darbu
namu
pievērsa
organizācijas
aktīvi
un
jaunatnes aktīvu
piedalījās.
klubu
it
Darbu
īpaši
uz
ievērojami
un
Piesaistot
attīstot māksliniecisko
un
centriem.
bibliotēku,
tajā
komjaunatne izveidoja tos,
kultūrizglītības
darbam.
kultūrizglītības
vadīja
pašdar-
laukiem,
par
sekmēja
tas,
ka
nostiprinājās komjaunatnes organizāciju sakari ar kultūrizglītības iestādēm. Par komjaunatnes pieaugošo lomu
kultūrizglītības
darbā
liecina
fakts, ka 806
darbiniekiem
kultūrizglītības
1958.
jeb
gadā
36,2
2228
no
procenti
bija
VĻKJS biedri. Komjaunatnes audzinātu
un
jauno
vairāk
skaits
nekā
sasniedza
iniciatīvas, sporta
sportisti
spartakiādes,
gadā
vairāk
jiem fizkultūras Komjaunatne un
politiski
jaunatnes ras
sociālisma
kā
masas
darbā
partijas
par
Padomju
industriāli
attīstītu
un
tautas
kultūru.
ar
brālīgo
vadībā
Latvija agrāru
no
to
plaši
par tika
sabiedriska-
biedri.
partijas palīgs, idejiski
jaunatni,
republiku PSR
sociālistisku
plašas kultū-
lielu
veica
republikā.
agrāras
iesaistot
celtniecības,
nozarēs,
Latvijas
gadā
gadā
sporta spēles.
un
saimniecības
mūsu
1946.
saistības
republikas
bija VĻKJS
vadot
dažādajās
uzcelšanā
varonīgā
no
Komunistiskās
audzinot
nistiskās lisms.
puse
Republikā
komjauniešu
vidū,
jaunatnes
lai
darbu,
1958.
Pēc
konkrētas
sacīkstes
darbiniekiem
izglītības
un
nekā
bet
tūkstošus.
uzņēmās attīstību
masveidīgu
organizētas 1954.
174,5
jau
kolektīvi.
un
fizkultūriešu,
50 000
lielu saimi.
fizkultūriešu
darbojās vairākas sporta biedrības bija
arī
veica
organizācijas
vadītu
darbu
Pašaizliedzīgā, palīdzību
Komu-
tika uzcelts zemes
bija
republiku
ar
sociā-
kļuvusi augsti
Nr.
No arodu,
uzaicinājuma
dzelzceļnieku
Latvijas
1
ražošanas 1945.
FRA
un
pilsētu
skolu
lauku
un
audzēkņu
jaunatnei
apgūt
specialitātes
gada
17.
maijā
DĀRGIE BIEDRI!
Jaunieši
mūsu
jaunietes,
un
sociālistiskās
Dzimtenes
jaunie patrioti! Lielais
Jūs
karš
Tēvijas
riālisma
beidzies
ar
uzvaru
un
impe-
vācu
pilnīgu sagrāvi [...].
zināt, ka vācu fašisti nodarīja Latvijas saimniecībai
milzīgus zaudējumus [...]. tautai nākotnē būs
Padomju Latvijas devums
saimniecībā, kā
pārvērst
ziedošā,
senāk
Savienības
ari
un
Šādus
ražošanu,
Padomju
spējīgi
īsā
laikā
ne
tikai
elektrostacijas, transportu, bet
plašumā ražošanas
spējas
mūsu
zemes
labklā-
lai
boļševiku
un
Lai
iesaistās
partijas
valdība
mūsu
transporta
gatavo arodu, dzelzceļnieku
un
Padomju Latvijā.
Latvijas
nāšanas
[...].
laukus
veiktu, nepieciešami speciālisti, ļaudis,
speciālistu kadrus
Latvijas ļiem,
lielās
uz-
taut-
uzplaukumam.
FRA skolas
domju
brūces
pilsētas,
skaistākajām
no
fabrikas, rūpnīcas,
izvērst
jībai
liels, atbildīgs
sistās
zemēm.
pilnīgi pārvalda
atjaunot
kara
dzimto zemi,
mūsu
vienā
Lai šo uzdevumu kas
sadziedēt
laikā
īsā
—
varētu
jaunieši
drīzāk
drīzāk
stāties
kļūtu
skolēni
ik
no
Centrālā
Komiteja
un
vajadzīgajiem
par
mācīties,
kvalificēto
par
strādniekiem,
jauni
gādā
gūt speciālās strādnieku
kvalificētiem dienas
arodu
Padomju
Latvijas
FRA
zi-
rindās
rūpniecības un
Pa-
apstāk-
un
skolās
laukiem
un
pilsētām. Visu
arodu
un
jums, jaunajiem
200
FRA
pilsētu
skolnieku un
lauku
vārdā
griežamies
patriotiem,
—
pie
stājieties
rindās,
mūsu
ražošanas sētu
krietni
FRA
un
aktīvi
specialitātes, topiet
cēlāji,
šīnisti,
arodu
iestājieties
atslēdznieki,
skolās,
mācieties
fabriku, rūpnīcu,
jūrnieki, automehāniki,
Lai dzīvo
elektriķi, poligrāfiķi Padomju Dzimtene!
Lai dzīvo
padomju jaunatne!
1945. g.
61.
Jaunatne»,
«Padomju
17.
utt.
pēc avīzes
lespiests
nr.,
ma-
teksta
maijā
Nr.
No
pil-
virpotāji, lokomotīvju
sekretāra
LĻKJS CX
2
ziņojuma LK(b)P CX VIII
plēnumam 1945. gada 13. jūnijā
Biedri
Padomju tijas visā
plēnuma dalībnieki! Latvija,
Latvijā,
iestāžu,
CX tiešā
Latvijas K(b)P
un
un
daudz tādu
nav
nebūtu
kur
Laika
posmā, kopš atbrīvota
komjaunatnes
mūsu
organizācija ir
vadībā
pagastu,
uzņēmumu
organizāciju
komjaunatnes
par-
jau izaugusi un
kom-
un
jauniešu.
cilvēku,
ir
organizācija
Komjaunatnes šiem
uzņēmumos,
vairāk nekā 850 komjaunatnes Šis
darbs
nizācijas,
Daudzas ir
pareizi
bet
tagad
mūsu
nekad
teicu,
es
par
ir
vadībā.
tiešā
komitejas
pilsētu partijas
un
organizāciju ik
dienu
kadrus,
komjaunatnes
pilsētu komiteju, par
lomu
rajonu
pagastu
un
audzinājušas
komjaunatnes
strādājuši
sekretāriem,
skolās
partijas orga-
musu
komjaunatne,
jaunos
10 tūksto-
un
pirmorganizāciju.
vadījušas,
nebija
kļuvuši
apriņķu komiteju
pagastos
komjaunatnes tās
pareizi
jau
ir
rajonu
izpratušas
jaunatni,
pirms tam
kā
palīgs
apriņķu,
uzdevumus, mūsu
paveikts,
kuras
līdz
izaugusi
iestādēs,
un
kas
darbā,
komiteju,
uzņēmumu
komsorgiem. [... ] Tagad galvenais pirmorganizācijas,
LĶP CĶ PVI PA, 7. apr.,
5.
L, 67.
un
101. 68.
uzdevums
ir
nostiprinātu,
f.,
tāds, lai šo lai
darbu
lespiests
masu,
izvērstu
pēc
šis
850
dziļāk
stenogrammas
lapa
201
Nr.
No
Latvijas
CX
ĻKJS
lēmuma par
biroja
organizēšanas
kooperācijas
un
komjaunatnes
lauksaimniecības
PSR
Latvijas
piedalīšanos
organizāciju
3
izskaidrošanas
darbā
jūlijā
1945. gada 11.—13.
[...] Latvijas ĻKJS CX birojs 1.
Uzlikt
iesaistīt
tejām bas
operācijas 2.
darbā 3.
komjaunatnes
komjauniešus
komjaunatnes
uz
nozīmi
komitejām
apriņķu
lauksaimniecības
celtniecī-
lauksaimniecības
ekonomisko
un
komi-
apriņķu
kooperatīvās
iedzīvotājiem
milzīgo politisko
leteikt
darbā
visus
izskaidrot
darbā,
nolemj:
pienākumu
par
nosūtīt
lauksaimniecības
kooperāciju
pārbaudītus VĻKJS biedrus [...].
Apspriest komjaunatnes apriņķu komiteju birojos jau-
tājumu par komjaunatnes
organizāciju piedalīšanos
saimniecības
realizēšanā
LĶP
CĶ PVI
1. apr., 101.
kooperācijas 201.
PA,
I, 119.
un
lespiests pēc oriģināla lapa
4
Latvijas ĻKJS CX lēmuma
kokmateriālu
lauk-
[...].
I, 120.
Nr.
No
ko-
[...].
sagatavošanā rudens
izvešanā
ziemas
un
jaunatnes piedalīšanos
par
un
1945.
—
1946. gada
periodā
1946. gada 2. aprīli
atzīmē, ka republikas
Latvijas ĻKJS CX birojs komjaunatnes valsts lus.
plāna 1 ,
republikas virs
sagatavojuši
17 391 kubikmetru
LĶP CĶ 1.
apr.,
1
PVI
256.
Tukuma
PA,
I, 70.
plāna
vārī. Red.
202
40 705
izvedot
apriņķa
jaunieši
piedalījušies
aktīvi
kokmateriāaici-
jauniešu
pamatdarba brīvajā kubikmetrus
un
laikā
izveduši
[...]. lespiests pēc oriģināla
f.,
lapa
apriņķa
publicēts
no
kokmateriālu
201.
un
Tukuma
uz
jaunieši
jauniešu
sacensībā, izpildot kurināmā
plānu,
vadībā
sagatavojot
izpildē,
atsaucoties
Plaši
nājumu
organizācijas
«Padomju
un
aicinājums kokmateriālu
Jaunatnes» 2.
piedalīties
sociālistiskajā
sagatavošanas
numurā
1946.
1946.
gada
3.
gada jan-
Nr.
5
No VĻKJS CX plēnuma lēmuma par jauniešu piedalīšanos PSRS tautas saimniecības atjaunošanas un
attīstības
piecgades plāna 1946. gada,
Padomju jaunošanas dam
ar
—
visu
1950.
27.
par
gadam izpildē
aprīli
padomju tautu
mil-
ar
tautas saimniecības
pie PSRS
attīstības
un
vēlāk
ne
jaunatne kopā
zīgu entuziasmu stājas
1946.
piecgades
at-
1946.—1950. ga-
plāna
izpildes [...]. uzdevums
Komjaunatnes vadībā
iesaistīt visu mūsu
pašlaik
valsts
boļševiku
sacensības
panākt sociālistiskās
realizēšanā,
ir
partijas
jaunatni piecgades
plāna
jaunu
pacē-
lumu [...].
VĻKJS CX plēnums 1.
Par
visas
piedalīšanos cības 1950.
nolemj:
tautas
cīņā
un
attīstības
un
pārsniegšanu.
CX
katras
vispirms
piecgades
plāna
realizēšanai,
kolhoza, padomju saimniecības izpildīšanai Katram
komjaunietim
jaunatnei cīņas piemērs izpildīšanā
Plēnums
nizācijām
3.
uzliek
veikt
Piecgades
ievērojamu tīstot
piecgades
uzliek
zare
piecgades
plāna
paredz
un
par
transportā,
par
un
dzelzceļa
pienākumu
orga-
darbu,
propagandas tautas
lauk-
nozarēs.
komjaunatnes
piecgades
PSRS
jārāda
vēsturisko
celtniecības
pienākumu
Likumu
rūpniecību
darbu
plāna
rūpniecībā,
sociālistiskās
par
plāns
saimniecības
nat
celtnes,
uzņēmuma,
plānu [...]. saimniecības
atjaunojot
un
at-
transportu.
rūpniecības
porta komjaunatnes organizācijām aktīvi un
darbu
jaunatni
MTS saimniecības
pieaugumu, pirmām kārtām
smago
Plēnums
jaunā
plašu aģitācijas
jaunatnei
izskaidrojot
katra
mobilizēt
pašaizliedzīgu
ar
gan
gan citās
saimniecībā,
—
organizācijas
pratīs
un
1946.
plāna
pārsniegšanai.
un
uzdevumu
piecgades
komjaunatnes
pēc tā, kā tā
aktīvu
tautas saimnie-
PSRS
atjaunošanas
VĻKJS
2.
par
gadam izpildi
novērtēs
uzskatīt
galveno uzdevumu
komjaunatnes
un
palīdzēt
trans-
partijas
orgāniem, uzņēmumu vadītājiem nodroši-
plāna izpildi rūpniecības
un
transporta
no-
[...].
Rūpniecības un transporta komjaunatnes organizācijām jāpanāk, lai katrs jaunais strādnieks stingri ievērotu darba disciplīnu,
diendienā
izpildītu
un
pārsniegtu
savu
203
ražošanas
tos
kārtīgu
tīru
uzņēmumu
izpildē;
jāpalīdz
komplektēt
ir
mehanizēt
un
jaunceltņu
lauksaimniecības
svarīgākais
gadam
visiem
celt
spēkiem
rūpplāna
celtniecības
jauniešiem
no
izpildīt
jāpiedalās
celtniecības
un
ražīgumu
uzņēmumiem
Pats
4.
turētu
enerģiju,
aktīvi
atjaunošanas
darba
kāpināt
jāpalīdz
ekono-
pilnveidošanas,
elektrisko
organizācijām
Komjaunatnes
1950.
pie tehnikas
cīnī-
ražošanas
savu
darba vietu.
savu
niecības
kadrus,
produkcijas kvalitāti,
paaugstinātu
kurināmo,
izejvielas, un
kultūru,
strādātu
kvalifikāciju, mētu
uzlabotu
uzdevumu,
ražošanas
par
darbu,
pasūtījumus.
uzdevums
ražīgumu
1946.
—
lauk-
un
saimniecības
produktu kopievākumu, ievērojami paaugstizemkopības kultūru, plaši izmantojot modernās agro-
not
zinātnes
nomijas
nizācijām
tādēļ
lopkopības valsts Ir
jaunatne
atjaunošanas panākt
piecgades līmeņa celšanā. Ņemot
vērā
lauksaimniecības natnes
lai
tālākā
organizācijām vienību
katrs
sniegtu
šināt
katra kas
visiem
pa-
nopietns dzī-
nozīmi
lielo
staciju
spēkiem MTS
darba
palīdzēt
uzlabošanā,
izpildītu
mašīnu
ievērotu
partijas MTS
direktoriem
agrotehnikas
un
būs
plēnums uzdod komjau-
kombainieris
un
lauk-
kolhoza,
darbaļaužu
un
traktoru
attīstībā,
normas,
panākt, pār-
un
tehniskās
prasības,
kārtību
ar
un
darbnīcas,
darba rīkiem
MTS
ēkās,
un
uz-
rūpētos
un
mašīnas,
par
nodro-
daļām, nodibi-
nojumes
pastāvīgi
arī
MTS
jāpalīdz
rezerves
telpas
mašīnu
rūpēties
par
traktoristu, kombai-
kvalifikācijas celšanu, palīdzēt
orgāniem skolu
panākt mācību kvalitātes
Svarīgākais
remontēt
sagatavošanu,
remontstrādnieku
lauksaimniecības
kolhozu,
celt
Nepieciešams
mehanizatoru kadru nieru
praktiski
organizācijām
iekārtot
brigādes
novietošanai.
204
un
izpildītu
ražības celšanu.
direktoriem
7.
un
izpildē
brigāžu
un
noteikumus
Komjaunatnes
nāt
lai
augstvērtīgu
un
gada
orgāniem,
traktorists
izstrādes
raudzības par
zemkopības
darbā,
apgabalā,
plāna
mašīnu
lauksaimniecības
traktoru
1946.
rajonā,
ieguldījums
un
attīstības
sekmīgu
darbu norisi
saimniecībā,
domju
5.
un
komjaunatnes orga-
jāiesaista
plānu.
nepieciešams
saimniecības
ves
Lauku
sasniegumus. visa
un
uzlabošanu
rūpniecības padomju saimniecību
kursu
komplektēšanā,
[...].
un
transporta
un
MTS
uzņēmumu,
komjaunatnes
or-
ir
uzdevums
ganizāciju jaunatnes
cīņā
vadīt
piecgades
par
darba
jauno
kāpinājumu
uzdevumu
izpildi
atbalstīt
jaunus
pār-
un
sniegšanu [...].
Nepieciešams mus, kas
visiem
sekmētu
spēkiem
noviešu modernās darba
atbalstīt
tiek aicinātas vidū
jaunatnes
jaunošanas darbu
attīstības
un
izpildi
lauksaimniecības
ražu
iegūšanu,
tošanu,
kokvilnas, traktoru
par
sabiedriskās
par
staha-
palīdzēt
un
komjaunatnes
sociālistisko
at-
lauksaimniecī-
kārtējo
un
sacensību
lauksaimniecības
un pārsniegšanu. Nepieciešams atbalstīt pirmrindnieku kustību par augstu graud-
cukurbiešu,
augu,
plāna
veidā
MTS
un
izvērst
sekmīgu
par
pasāku-
ieviest
racionalizatorus.
un
padomju saimniecību
Kolhozu,
bas
metodes, visādā
jaunos izgudrotājus
organizācijas lauku
darbu, plašāk
uzņēmumu
linu, un
dārzeņu
kombainu
un
augstu
lopkopības
kartupeļu
labāku
izman-
produktivitāti
[...]• ik
tavošanu nas
uzliek
Plēnums
9.
nizācijām
dienas
masveida
tehniskās
un
Ņemot
ka
komitejām palīdzību
tautas
kadriem
uzlikt
rezerves,
un
par
profesijām
apmācības
vērā,
strādnieku
pienākumu
par
rūpēties
komjaunatnes
kvalificētu
un
kadru
ražoša-
jaunatnes
par
orgasaga-
uzlabošanu. saimniecību
nodrošina
kvalificētiem
ar
valsts
galvenokārt
darba
pienākumu rajonu komitejām, pilsētu
par
apgabalu
arodskolu,
komjaunatnes
skolu
rūpnīcu_ apmācības
komitejām
skolu
dzelzceļnieku
direktoriem
un
sniegt
fabriku
un
darba
un
rezervju
pārvaldēm [...]. 10.
ļoti
Par
skatīt
darbu
svarīgu
piecgades
darba
komjaunatnes plāna izpildē
tautas
iecirkni
izglītības
uzno-
zare.
Plēnums sētu un
uzliek
par
pienākumu
komitejām, apgabalu
savienoto
republiku
izglītības
montēšanā; lākā
mācību
līdzekļiem
un
skolu
audzināšanas
skolu
uzlabošanā,
skates
un
CX
direktoriem
realizēšanā,
apgādē
ar
komitejām, pil-
novadu
komjaunatnes
izglītības orgāniem, skolu pārējās
rajonu
komitejām,
un
komitejām palīdzēt tautas
skolotājiem
atjaunošanā darba
mācību
kvalitātes
grāmatām,
saimniecībā
zinātnes
uzliek
par
visre-
tāuz-
rakstāmpiederumiem [...].
11. Piecgades plāna realizēšanai nepieciešama speciālistu kadru sagatavošana, kas spētu ieviest
Plēnums
un
un
tehnikas
pienākumu
modernos
rajonu
jaunu tautas
sasniegumus.
komitejām,
pilsētu 205
savie-
komitejām, apgabalu komitejām, novadu komitejām, noto
republiku
vadību
organizāciju
labāku
studentu
tieksmē pret
iestādēs,
nostiprināt
un
komjaunatnes
panākt
disciplīnu.
Kat-
mācībām,
savas specialitātes apgūšanā, dziļā studēšanā.
ksisma-Jeņinisma
mācību
Augstāko nepieciešams cības rību
plaši
iestāžu
darbā,
regulāri
jaunākajiem
vienas svešvalodas 13.
Uzlikt
kulturālai
namu,
iestāžu
darba
un
Lai
darbā
ar
arodbiedrībām
nometņu
vasaras
tīkla
sadzīves
un
gādāt
uzlabošanu,
ir
par
atpū-
par
paplašinā-
pakalpojumu
organizāciju
kultūras citām
pienākums
namiem,
kultūras
ir
pastāvīgi
lasītavām,
iestādēm
izglītības
un
pa-
sarkanajiem to
[...].
jaunatne mobilizētu spēkus piecgades plāna
lizēšanai,
un
uzlabošanu.
darba uzlabošanā 14.
Kopā
komunālo
un
klubiem,
stūrīšiem
vel-
tehnikā;
un
zinātniskajā
apstākļu turpmāko
Komjaunatnes līdzēt
zinātnē
komjaunatnes organizācijām pievērst jaunatnes sadzīves jautājumiem
sanatoriju,
ēdnīcu
šanu,
patstāvīgajā
bied-
lekcijas,
un
apgūšanā [... ].
atpūtai.
dzīves
konferences
pētnie-
zinātnisko
pienākumu
par
vairāk uzmanības
jauniešu
sarīkot
mar-
organizācijām
zinātniskās
studentu
pulciņu,
sasniegumiem
studentiem
palīdzēt
komjaunatnes studentus
iesaistīt
priekšmetu
un
tītas
tas
mācību
augstākajās
sekmību
uzlabot
komjaunietim studentam jārāda piemērs apzinīgā at-
ram
un
CX
komjaunatnes
nepieciešams
uzlabot
komjaunatnes
rea-
organi-
zatorisko
darbu, tālāk paplašināt un nostiprināt komjauorganizāciju sakarus ar visu jaunatni [...].
natnes
Plēnums
porta
uzliek
par
uzņēmumu,
mācību
iestāžu,
apgabalu vienoto
rūpniecības
padomju
trans-
un
MTS,
saimniecību,
iestāžu, rajonu komiteju, pilsētu komiteju, komjaunatnes
komiteju
komjaunatnes
republiku
labākos
jaunatnes rindās audzināšanas
pienākumu
kolhozu,
darbu
organizācijām CX
jauniešus
droši un
un
iesaistīt
uzlabot
sa-
kom-
politisko
jaunuzņemto VĻKJS biedru vidū [...]. VĻKJS CX
«Toeapuui, komcomoa», kongresu, konferenču plēnumu
dokumenti.
1968, II sēj., VĻKJS
«Molodaja 46.
—
206
55. Ipp.
VĻKJS un
CX
1918—
CX izd.
gvardija»,
1964,
lespiests pēc grāmatas Tulkots
no
krievu
teksta,
valodas
Nr.
No
CX
LĻĶJS
pārskata 1946.
[...] Pārejot
lielos
nizācijas
guva
PSRS
savas
zēt un
visus
jaunatnes spēkus politisko ietekmi
bot
politiskās
Nepieciešams Latvijas
valsts varenība litika
glābusi
spēks
un
vidū
pašreiz
ir
šīs
namu
iestādes
lās
dzīves
tīvu
[...].
un
klubu
kļuvušas
laikam
likušākais cību
ir
iestādēs, kas
jauniešu mācību
gados
vecumā.
iestādēs.
masu
jaunatnes
Tāds
jau-
plašu
nostāties
priekšgalā, un
kulturā-
jaunatnes
ak-
darbs skolu jaunatnes vidū līdz
organizācijas
to liecina
aptver
LVU
darba
politiskās
tiem
piesaistot
Par
tautu.
darbā
tikai
8
1200
visatpa-
skaits
komjauniešu
procentus jauniešu ir
pats stāvoklis no
darba
arī
studentiem
mākom-
augstākajās komjauniešu
ir VĻKJS biedri [...]. ievērojami uzlabojies pionieru darbs
tikai 200 cilvēku
Pēdējā laika pilsētās
un
Pionieru
apriņķos.
ievērojami interesantāk un
latviešu
organizācijas pratušas
komjaunatnes
sektors.
iznīcības
kultūrizglītības
Politiskais audzināšanas šim
po-
hitleriskās
nokļūšanas
no
ka
Padomju
piecgades plāna propaganda [...].
par
centriem,
parādīt,
vara,
politiskajā
no
visā
Tur, kur komjaunatnes tautas
paaudzei,
boļševiku partijas pareizā
un
Dzimteni
uzdevums
vidū.
jaunatnes
draudzība,
tautu
pa-
uzla-
pamatos
jaunajai
padomju
devusi
izpildīšanai
komjaunatnes
pašos
izskaidrot
Vācijas verdzībā, izglābusi natnes
plāna
no
prasa
Savienības
mūsu
Svarīgākais
nostiprināja sekmīgi mobili-
audzināšanas sistēmu
jaunatnei
Padomju
vienīgi
sa-
republikas
izauga,
jaunatnē,
diendienā
vēlēšanu
laikā
uzdevums
piecgades
neatlaidīgi
stiprināt
ko
skaitliski
Taču
jaunatni.
pārsniegšanai visu
Padomes
Augstākās
organizācija ar
maijā
pašu vēlēšanu laikā. Šai
un
saites
13.
gada
kongresam
par masu politisko darbu, panākumus, ko komjaunatnes orga-
atzīmē
komjaunatnes
V
ziņojuma LĻKJS
pie jautājuma
referents
gatavošanas
6
un
vienību
saistošāk,
dažās
sanāksmes
norit
pateicoties skolotāju
pionieru vadītāju tiešai sadarbībai. Lielu
sniedza
palīdzību pulciņu ārpusskolas
mām kārtām Pionieru
pils
darba
iestādes
Republikāniskā pēdējā
laikā
un
sekmīgā_ noorganizēšana organizācijas
Pionieru
kļuvusi
un
vispir-
pils. Republikāniskā
par
visu
Rīgas
skolu
207
centru.
pulciņu darbības vienojošu
Pils
pulciņos
studi-
un
jās nodarbojas pāri par 1200 bērnu. [... ]
Piecgades zarē
devuma
katrā
sekmīgai
iecirknis
veikšanai
nacionālistu
izglītības
komjaunatnes
organizācijām
jaunatnes
agrākās, kapi-
sekas [...].
Viss
politiskais
savs
kur
skolās,
vien
ir
orga-
skolēni
vecumā.
jāpieskaņo izglītojoši to
visās
noorganizēšanu
komjauniešu
uz-
buržuāzisko
no
jāizskauž
un
Šā
Nepieciešams tuvākajā laikā panākt komjaunatnes nizāciju
no-
darbā.
kaitīgā iespaida
tālistiskās audzināšanas
tautas
komjaunatnes
daļa skolu
jāizrauj
ziņā
darbs
plānā paredzētais
svarīgākais
ir
darbs
komjaunatnes organizācijām darbam
audzinošajam
lai
skolā,
ar
pastāvīgi palīdzētu audzinātājiem [...]. organizācijām
Komjaunatnes viss
organizē cieši
saistoties
darbu
Par
vienu
šana
uzdevumiem
svarīgākajiem
kadru
labākās
skolu
komjauniešu
un
nākamo
praktiski
audzēkņu komplektēšanā [...].
palīdzot
skolotāju
Komjaunatnes organizācijas kopā nizācijām kara fizkultūras un sporta
Republikā
darbību
savu
kas
vēl
zācijas kā
vēl
līdzekli,
kajā
nav
dzīvē,
nav ar
da-
vēl
par
kolektīvi
sporta
nekā
vairāk
dažādiem un
masu
fiz-
veidiem.
sporta biedrības
jauniešu
pagastos,
50 000
sporta
re-
organizāci-
uzņēmumos,
skolās
jaunatnes daļu. Komjaunatnes organifizkultūru
varējušas
kura
jau ar
biedrības
brīvprātīgā
rezerves».
organizācijas
palīdzību
komjaunatnē.
sportu [...].
ir
kļuvušas
nelielu
komjaunieši
208
orga-
guvušas
sporta
atjaunojušas
«Darba
nodarbojas
Fizkultūras
aptver tikai
un
republikā
mūsu
Tomēr fizkultūras
jām.
mācību
—
fizkultūras
darbā
arodbiedrību
«Spartaks»,
«Daugava»
kultūriešu,
publikā
ar
sagatavojaunatnes
panākumus.
«Dinamo»,
Šodien
organizā-
komjauniešu
jauno skolotāju
iestāžu
biedrība
jā-
audzinā-
komjauniešu
vidus,
žus labus
un
tādējādi
jaunatni.
skolotāju
jāuzskata
labāko
no
skolā,
skolās.
no
organizācijām
priekšgalā
darbs
jauno skolotāju idejiskās
panākt
un
dibināšanos
ciju
skolu
uzlabot
Nepieciešams šanas
visu
ar
jābūt
sabiedriskais
masu
ļoti
lemesls
maz
sportu izmantot jaunatni sabiedris-
un
iesaistīt
meklējams tur,
nodarbojas
ar
ka
fizkultūru
paši un
Komjaunatnes organizāciju pamata uzdevums sporta kara
fizkultūras
ir
darbā
nodrošināt
šo
un
plašu
pasākumu
jaunatnes vidū, pastiprināt komjaunatnes ietekmi aprindās, iesaistot sporta jaunatni komjau-
attīstību
fizkultūriešu natnē.
Jaunie
uzdevumi, kas tagad jāveic komjaunatnei, paprasības visām komjaunatnes pirmorganizācijām
augstina
[...]. darbības
Komjaunatnes organizāciju galvenokārt reizas
kadru
izvietošanas
izlases,
laikā
Vajadzēja visīsākajā natnes šim
kadrus
kuriem
darba
tomēr
nebija
partizāņi
un
pietiekamas
iemācīt
darba
komjaunatnes
pa-
[...].
Pirmie
kadri
pagrīdes
dar-
organizatoriskā
pieredzes. Latvijas komjaunatnes CX
laikā
un
izvietot komjau-
un
apriņķos.
un
atkarīgi
nostādnes
audzināšanas
un
izraudzīt
pilsētās
bija komjaunieši
darbam
binieki,
īsā
visās
panākumi
darba
organizatoriskā
no
uzdevums
principus
bija
[...].
komjaunatnes organizāciju augšanu uz laukomjaunatnes vadības tuvināšanu lauku komjau-
levērojot kiem
un
niešu par
jauniešu
un
Atskaites
kampaņa
posms mūsu
tīgi atbildīgs Visam
tam
ir
nozīme
milzīga
disciplīnas
ari
un
Par
ierindnieku
—
kadru
audzināšanas
komjaunatnes
uzdevums
pirmais darba
principus,
politisko Otrs rināt rindas
sniegt
un
kā
attīstī-
paškritikas
komjauniešu
aparātā,
vidū.
darba
organizāciju
jauni kadri bez komjaunatnes
vuši
orga-
izveidokad mūsu komjaunatnes organizācijas norūdījušās, mūsu priekšā ir vēl lielāki uzdevumi.
Vispirms
'
ārkār-
un
organizā-
komjaunatnes
kritikas
nostiprināšanā
komjauniešu
Tagad, jušās
ļoti svarīgs
—
republikas komjaunatnes
cijas iekšējās demokrātijas, tā
republikā
dzīvē.
nizācijas
šanā,
radīšanu
komiteju
pagastu
vēlēšanu
un
VK(b)P CX pieņēma lēmumu
masām,
komjaunatnes
iemācīt
šiem
darba
tagad
pieredzes.
kadriem
paaugstināt
kļuMūsu
komjaunatnes viņu
idejiski
līmeni.
ne
mazāk
mūsu ar
—
sistemātiski
uzlabošana.
vadītājiem
svarīgs
uzdevums
komjaunatnes
labāko
stāvokli,
jaunatni, lai
pie
uzņēmumos, iestādēs,
—
ir
pastāvīgi
organizācijas, radīt
mums
nostip-
papildināt
jaunas organizācijas,
visur
—
tas sa-
pagastos, skolas,
visur, kur vien ir jaunatne, butu
komjaunatnes organizācijas. 14
—
400
209
Nepieciešams
ievērot
stingri
de-
iekšējo
organizācijas
mokrātiju. Regulāri organizēt komjauniešu sanāksmes, plēnoklausīties
numus,
sekretāru ieaudzināt
tajos
komjaunatnes
attīstīt
atskaites,
kritiku
tajos
atbildību
komjauniešos
organizāciju paškritiku,
un
uzdoto
par
pieciešams vienmēr izcelt komjaunatnes
darbu.
Ne-
pirmorganizācijas
nodrošināt operatīvu to darba vadību. sistevisgalvenāko organizatoriskajā darbā Sasniegt
lomu
nozīmi,
un
—
mātisku
savu
un
augstākstāvošo kā
pildes pārbaudi. No tā,
būs
aparāta
Sasniegt
katras
plāna, noteicot atjaunošanas Ar
pabeigtu. V
veikts
toriskā
un
liels
solis
«Padomju Jaunatne», 95. 1946. g.
14.
republikas
Latvijas
komjaunatnes
lespiests
Ļeņina
[...] Latvijas
ĻKJS
V
pēc
avīzes
teksta
lēmuma
maija
kongress
veikusi
Komiteja
Centrālā
periodā
republikas
atzīmē,
ievērojamu
un
ka
Latvijas
darbu, radot
organizāciju.
komjaunatnes
augusi, nostiprinājusies idejiski vusi par
organiza-
Jaunatnes Savienības
Komunistiskas
nostiprinot republikas komjaunatnes
skata
Ar
7
1946. gada 15.
un
un
de-
nostiprināšanā [...].
nr.,
V kongresa
ĻKJS
atbildīs
pilnīgi
maijā
Nr.
No
par
vēlēšanām
principiem, VĻKJS Statūtiem.
darba tālākā
politiskā
Savienības
uzskatīt
var
orgānu
organizācija
mūsu
centrālisma
mokrātiskā
periodu
pēc
uzdevumus.
Jaunatnes
vadošo
komjaunatnes
darbu
visu
pirmorganizācijas
organizēšanas
norisi
kongresa
to ir
un
konkrētības,
vairāk
veikt
kultūru,
Komunistiskās
Ļeņina
Latvijas
darbs.
darbā
biroja
lietišķību,
operativitāti,
iz-
noorganizēta izpildes pār-
baude, būs atkarīgs viss komjauniešu un
lēmumu
organizāciju
Pār-
organizācija
organizatoriski
nopietnu palīgu boļševiku partijai
visos
un
iz-
kļu-
sociālis-
tiskās celtniecības sektoros. Lielā Tēvijas kara
jaunatne atdeva tautas
un
šistisko
210
visas
Vāciju
savus
cilvēces
un
komjaunieši un darba spēkus uzvarai pār padomju
dienās Latvijas
visus
niknākajiem
ienaidniekiem
imperiālistisko Japānu.
—
fa-
Pēc
tās vadībā
orgānus] tautas
veikusi
saliedēta
nostiprinot padomju
un
atdzimšanu
[republikā], panākot
varu
mobilizējot jaunatnes
un
saimnieciski
svarīgāko
republikas
Ticība reizībai
partijai
uzde-
politisko
spēkiem, tās politiskās līnijas
tās
un
vadība
dzīves
un
venais
un
bijusi
vienmēr
idejiskuma, spēka
Komjaunatnes organizāciju pieaugusi
valsts darbību,
mīlestība
uz
darbā.
politiskā
sociālistisko
darba rezul-
masu
sabiedriski
uz
tās aktivitāte
pieaugusi
savu
paliek komjaunatnes
un
tieksme
jaunatnes
pa-
izturību.
un
stipruma avots, pats gal-
un
visā tās
svarīgākais
spēku
komjaunatnes
desmitkāršojusi
Partijas
un
ap
veikšanai.
vumu
tātā
republikas
bojševiku partiju,
ievērojamu darbu, atjaunojot [padomju
saimniecības
spēkus
nobeigšanas
kara
vainagotā
uzvarām
komjaunatnes organizācija,
un
politisku
apzinīgums,
saliedētība
Dzimteni,
ap
boļševiku partiju [...]. Mūsu
Tēvijas karā lielās lākai un
stiprināšanai.
pārsniegšanu, visas
šķirošais dzīvē
darbu
par
apzinīgiem
ievērojami
politiskā
tā-
sākot,
ir
visas
padomju
galvenais
un
iz-
jaunatnes
pieaug komjaunatnes
atbil-
vidū, par tās izaudzināšanu par
cēlājiem. ka
Latvijas līmenis
darba
komjaunatnes vēl
orga-
pilnībā
neatbilst
slikti
nostādīta
uzstādītajiem uzdevumiem [...]. komjaunatnes
marksisma-ļeņinisma
ar
brīža
tautas,
jaunatnes
komunisma
Daudzās
un
mūsu
varenības
piecgades plāna izpildīšanu
par
kongress atzīmē,
nizatoriski tai
šā
no
spēkus
ekonomiskās
tauta,
nostiprinātu
darbā.
un
Tomēr
Cīņa
latviešu
lai
visus
atdot
uzvaru,
militāri
mūsu
Šajos apstākļos dība
lielo
valsts
visa
strādāt,
pašaizliedzīgi
gūto
Padomju
kā
jaunatne, tāpat
republikas
apņēmusies
cieši
PSRS
organizācijās
teorijas, boļševiku
vēstures studēšana
un
vēstures
partijas
jaunatnes iepazīstināšana
un notikumiem starptautiskajā iekšējā Piecgades plāna studēšana komjaunatnes pirmorga-
svarīgākajiem
dzīvē.
nizācijās
un
ganizējot
jaunatnes
komjauniešu
organizācijas
ne
vidū
nostādīta
politiskās
vienmēr ievēro
neapmierinoši.
mācības,
VĻKJS CX
Or-
komjaunatnes XIII
plēnuma
lēmumus. Daudzās
komjaunatnes organizācijās darbs noris
saistīts
jaunatnes centieniem
ar
zemā
aģitācijas
idejiski politiska
pagandas
un
interesēm,
un
līmenī, ar
pronav
tas darba
211
un
sadzīves
un
valdības
apstākļiem, dažreiz tas ir atrauts no partijas uzstādītajiem svarīgākajiem uzdevumiem.
Daudzas komjaunatnes organizācijas vāji jaunatni, slikti pazīst tās dzīvi un centienus,
sējas, kā jaunieši pavada stāv
savu
tālu
strādā, vadošie
Virkne
ierodas
savu
brīvo ar
kur
tur,
laiku.
viņi
aktīvisti
komjaunatnes
maz
satiekas
maz
kā
mācās,
un
ar
intere-
jaunatne
Komjaunatnes
plašām
komjauniešu
masām.
komjaunatnes kultūras
organizāciju
neizmanto
bagātīgās
veikšanai
jaunatnes
izglītības darba
un
nenovērtē to
pienācīgi
tiskās
pavada
un
darbinieki
iespējas vidū,
jaunatnes,
no
jaunatnes
un
laiku. Daudzi
atpūtas
mācās
strādā
jaunietes
un
saistītas maz
audzināšanas
un
kā
svarīgāko
jaunatnes
tuvināšanas
jaunatnes
poli-
līdzekli
komjaunatnei [...]. Uzdevums nes
tālāk
—
mobilizēt
Padomju Latvijas
spēkus piecgades plāna izpildīšanai
tālāk cisko
celt mūsu varenību
jaunatnes
«Padomju
sociālistiskās
—
prasa
organizāciju
valsts
un
militāro
uzlabot
visnotaļ
saimnie-
un
republikas
organizatoriski
Jaunatne», 105. nr.,
jaunat-
pārsniegšanai,
lespiests pēc
kom-
darbu
politisko
teksta
avīzes
1946. g. 29. maijā
Nr.
No par
8
Latvijas ĻKJS CX
IV
plēnuma lēmuma darbu laukos
komjaunatnes organizāciju 1947. gada 2.-3.
jūnijā
PAR KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU DARBU LAUKOS
Latvijas tijas
ĻKJS CX plēnums atzīmē,
organizācijas
[...] laukos tijas
vadībā
un
veikušas
ka
republikas
komjaunatnes
zināmu
darbu
padomju organizācijām
un
par-
organizācijas
palīdzējušas
sekmīgi izpildīt
par-
pavasara
sējas plānu. Komjaunieši sējuši
prāvus
praktiski
un
jaunieši kolektīvi
valsts
palīdzējuši
zemes
fonda
apstrādājuši
brīvās
lauksaimniecības
212
ģimenēm. Pirmoreiz
republikā
un
un
ap-
gabalus,
kooperācijas
biedrībām, Tēvijas kara invalīdu, karavīru
ieguvēju
zemes
jauno
sa-
zemes
noorganizēti
un
strādā jauniešu pavasara Tai
darbus.
pašā laikā
organizācijas
sekmīgai
plēnums uzskata, ka dažas komjaunatnes
1.
pratušas
nav
pavasara
LATVIJAS
uzskatīt
mobilizējot
cīņu
visu
lauku
savlaicīgu
sagatavošanos plāna valstij
revolūcijas
jams, nostiprinot
attīstot
un
vien
ir
cilvēka
svarīgāko
Lielās
izpildīšanu, labības
par
Oktobra cik
un,
lauksaimniecības
sociā-
vien
iespē-
sociālistisko
nepieciešams celt lauku jaunatnenogurstoši darbs
pašaizliedzīgais
ir
lieta.
Vēl
ģiskāk jārada komjaunatnes organizācijas
visās
ciemu
bet
vispirms
domēs, MTS, MZIP jaunatnes LĶP CĶ 1. apr.,
apriņķu
PVI
328.
PA,
I,
visas
izskaidrojot,
lauksaimniecībā valsts
personīgā,
un
padomju saimniecībās
—
ka ne
ener-
kā
pa-
kom-
komiteju pamatbalsts laukos [...]. lespiests pēc oriģināla
201. f.,
151—153. lapa
Nr.
No
uz-
plēnuma
augstu ražu,
par
novākšanai, līdz
[...].
NOLEMJ:
lēmumu
cīņai
gadadienai
apzinīgumu,
politisko
katra
ražas
izpildi
30.
sektoru. Lai to paveiktu, nes
spēkus
jaunatni
veikšanai
CX februāra
plēnuma
XVII
jauniešu
un
organizāciju
VK(b)P
par
nodošanas listiskās
organizēt
PLĒNUMS
C X
ĻKJS
Latvijas K(b)P CX
un
īstam
pa
sējas sagatavošanai
komjaunatnes
Par
devumu
posmi, kas sekmīgi paveica
ražas
augstas
lauku
9
Rigas jauno stahanoviešu sanāksmes dalībnieku
Padomju
aicinājuma
Latvijas
uzņēmumu jauniešiem kāpināt
rūpniecības
un
darba ražību
un
transporta dot vairāk
virsplāna produkcijas 1947.
gada
8.
jūlijā
DĀRGIE BIEDRI!
[...] Mūsu jauniešu likas
valsts
ierādīta
jaunatnei
strādā
jauno
piecu gadu
sociālistiskās
ievērojama
rūpniecības
strādnieku normu
vidū
rūpniecības celtniecība
vieta.
Desmitiem
uzņēmumos, ir
cilvēki,
un
kas
tūkstošu
mūsu
repub-
jau izpildījuši
[...].
Mēs, Rīgas rūpniecības
un
transporta
uzņēmumu jaunie 213
stahanovieši, juši, kā
ka
mām,
sību
vēl
saistības
savas
vairāk
stahanoviešu
un
gada
plāna
svētkiem
izpildi
—
Oktobra
ražību
līdz
plānu attīstot
kustību.
līdz
Latvi-
sociālistisko nodrošinās
Tas
sociālistiskās
nolē-
sekmīgi
un
Padomju
padomju
visas
pārrunā-
un
pret Dzimteni,
darba
kāpināsim
gadadienai, vēl plašāk
7.
jas
pildīt
astoņu mēnešu darba
veiksim
sanāksmē
sapulcējušies kopīgā
labāk
sacen-
savukārt
lielajiem
tautas
30.
revolūcijas
gada-
dienai. aicinām
Tādēļ jas
darba
ties
nālāk
smērvielas
listiskās
revolūcijas
specialitāti
kļūt
Mēs, jaunie lai
enerģiju, virs
un
darba
visiem
darba
līdz
darba
ieroci,
devumus, likas
sociā-
darba par vienu
neatlaidī-
vēl
tehnikas
savu
mini-
skolās.
goda lietu
savu
par
pirmrindnieku.
solām
kāpinātu
veltīt visus darba
spēkus
ražību
un
dotu
un
produkcijas.
spēkus apgūt
metodes
sacensība mūsu
palīdzību
kādus
lielākiem
Oktobra
un
un
prasmi,
lai
stahanoviešu
darba
darba
viņu
paceltu
palīdzētu un
ra-
līmenim.
mūsu
kura
grāvējiem.
darba metodes
vairāk
vai-
kavē-
darba
pret
sagaidīt
sacensības
vairāk un
rīkus,
vēl
brāķa,
sasniedzams,
stahanoviešu
jauniešiem
Sociālistiskā ar
būs
racio-
vēl
darba
prasmi, vēl pilnīgāk apgūstot
veltīt visus
pirmrindnieku žību
disciplīnas
stahanovieši, vēl
plāna vairāk
Mēs solām
bez
neiecietību
jaunietim jāuzskata
sociālistiskās
par
saudzēt
gadadienu, pārejot
Tas
darba
sais-
pilnīgāk
mašīnas,
savas
jācenšas
stahanoviešu
un
pulciņos
Katram
30.
augstāk.
gāk paaugstinot
muma
darba
un
transportā iekļau-
kāpināšanu,
vietu,
darba kolektīva
komjaunietim
kategoriju
un
darba
savu
tājiem, sliņķiem Katram
ražības
izejmateriālus, strādāt
un
aktivizēt
dienu
darba
savu
iekārtot
Latvi-
Padomju
un
un
uzņemties konkrētas
un
darba
neatlaidīgu
par
izmantot
vēl
Rīgas pilsētas
jaunieti rūpnīcās, fabrikās
sociālistiskajā sacensībā
tības
rāk
katru
mums
darba
mēs
izvirza
rokās
partija
panākumiem
septīto gadadienu
kļūst
par
veiksim un
varenu
visus
valdība,
sagaidīsim
Oktobra
un
lai
sekmīgi
mūsu
sociālistiskās
uz-
un
ar
repubrevolū-
cijas trīsdesmito gadadienu. Lai
dzīvo Vissavienības
Komunistiskā
(boļševiku)
par-
tija! «Padomju 1947. g. 8.
214
Jaunatne», 132. jūlijā
nr.,
lespiests
pēc avīzes
teksta
Nr.
10
Latvijas PSR rūpniecības, dzelzceļu
No
transporta jauno
ūdens
un
dalībnieku
salidojuma
stahanoviešu
izkopt sociālistisku pret darbu
strādniekiem
aicinājuma jaunajiem
attieksmi
1947. gada 13.
septembri
DĀRGIE BIEDRI!
Tikai
Lielās Šai
mēneši
divi
Oktobra
trīsdesmit
slavenu
šķir
mūs
sociālistiskās
gadu posmā
dienas
ievērojamās
no
30.
revolūcijas
mūsu
gadadienas. lielu
nogājusi
zeme
—
un
ce|u [...].
Jaunā
Padomju Latvija kopā
Savienības
tautu
brālīgo
ar
visu
nepārtraukti
visu
valsti,
Lielās
sekmīgi
atbalstīta,
sadziedē rētas, ko sitis ienaidnieks tautas saimniecībā. Par mūsu
sekmēm
dienu
no
tautas
ne
mazi
tautu
katrā
uzņēmumā
prot
rūpnīcu,
kopā
deva
ar
Mūsu
aiz
visu
solījumu
mūsu
darba
viņi
darbu,
jaunatnes
aprobežotas veltīt
tehnikas
līdz
visus
nozares
un
VEF
rūpnīcas
regulēšanas,
izpildīt piecu gadu gāde
tādus
bam,
ar
Uzdevumu
darbs
ir
karstas
saplūst
mīlestības
Dzimtenei, kas
celtniecības
dotumus
devusi
ne-
darbam, lai
va-
zinātnes
jebkuras
varēja
un
jauniešu bri-
un
strādādams
kopā
ar
saviem
pie
kon-
biedriem
jau līdz maijam. Hludeņeva bri-
sasniedza
ar
darba procesa
pārsniegšana, kļuvuši
komjauniešu
Hludeņevs,
normu
panākumus
nepārtrauktu
jauninājumi
pret visu
cehu,
apgūšanai.
vadītājs Jevgeņijs
densatoru
visu
ikviena
solī-
savu
paraugu
lepni par to.
darbs
varonīgais
spēkus
ka ir
viņi
lat-
gadadienai
Izpildot
redzēt
visu
ar
30.
attieksmes
saprot,
un
kopā
Oktobra
galda
iespējas radošam
Lūk, kāpēc gādes
mūsu
darbaļaužu
jaunatnei. Mūsu rūp-
strādnieki
sociālistiskas
sava
zemi;
miljonu
arī
jaunie
apliecinājums lielajai Padomju rētu
rūpniecība
produkcijas
uzplaukumam,
izpildīt gada plānu.
viņi parāda
darbu,
ir
nopelni
transporta
un
viešu
jumu,
tālākam
Latvijas
vairāk
un
celšanai.
labklājības Šeit
ka
tas,
dod vairāk
saimniecības
niecības
liecina
spilgti
dienas
mūsu
radošu
pieeju
uzlabošanu
racionalizācija
jaunatnes
un
vidu
dar-
[...]. ražošanas
par
masu
215
vai
osta,
kos
stahanoviešus.
Šais
strādnieki
jaunie
stahanoviešu
kad
pieci tūkstoši
jauno
zeme gatavojas cienīgi saPadomju Latvijas jaunatnes vidū vēl
sacensība,
skaits.
jaunieši kolektīvi
iespējas,
labā-
puses
visa mūsu
jauninātāju
un
ir
savas
[...].
sociālistiskā
iekvēlojas
hanoviešu
dzelzceļš
vai rūpnīca, no
jau
Republikā
gaidīt Lielo Oktobri, vairāk
izvirza
trieciennieku
un
dienās,
fabrika
ir
parādību. Visur, kur tikai
sta-
jauno
aug
Rūpīgi
apsverot
savas
jaunas papildu
uzņemas
sais-
tības.
Komjaunieši, hanovieša tības
dzelzceļu
vagonus,
paraugam seko
Viņu
lēmuši virs
depo remontētāji, sta-
vagonu
Šatrovska
vadībā uzņēmās
ārpus kārtējā darba laika
—
tēt 100
Daugavpils
Viktora
kuriem 73 jau
no
sais-
papildu
līdz svētkiem
izremon-
izremontējuši. kas
Jelgavas jaunie dzelzceļnieki,
no-
izremontēt 20 vagonus.
plāna
Atzīstami krietnu iniciatīvu parādīja Kalnciema ķieģeļu rūpniecības kombināta komjaunieši un jaunieši. Viņi orga-
nizēja
jaunajiem kantora
no
dienas
strādā
kolektīvam
virsstundas līdz
palīdzētu
darbiniekiem
ražošanas
brigādi, lai
darbā,
termiņam
kas
ik
rūpnīcas ražošanas
izpildīt
plānu. Jelgavas linu vērpjamās lēma
līdz Oktobra
speciālistiem dukcijas
fabrikas 30.
revolūcijas
40 nekvalificētus
pašizmaksu
strādniekus,
pieciem
par
strādnieki
jaunie
gadadienai apmācīt pazemināt
procentiem
un
no-
par pro-
ietaupīt
pustonnu vērtīgas izejvielas. Izcilu
jas
iniciatīvu
kuģniecības
kura
ekipāžā
šīnisti,
ir puse
mehāniķi,
mehānismus
parāda
un
reizē
Lihtera Nr.
kuģa
pielādēšanu,
Jaunie
1
virs
to
spēkiem
likvidēja
ka
lihters
«Jānis
Rainis»,
izremontēja
ilgo piespiedu
komjaunieši panāca tā
ostinieki
katru
sadarbībā
pielādēšanu
tieši Bet
noliktavās.
starplaika
ekonomiju, atļauj
ar
kuģa
matroži, kurinātāji,
—
saviem
Uz Latvi-
jaunie jūrnieki. —
ma-
visus
stāvē-
iespējami pilnāku reizi
pārvadā
200
plāna.
Liepājas
organizēja kuģu dēšanas
jauniešu ar
—
šanu.
tonnu kravas
mūsu
pirmrindnieka
krietni
pārsniegt
no
ar
dzelzceļniekiem
vagoniem, bez izlā-
tas
dod
milzīgu
ražošanas
laika
uzdevumus
[...]. Mēs
uzskatam,
ražīgumu
216
ir
ka
katrā
iespējas
sasniegt
uzņēmumā,
katrā
vēl
lielāku
ceļa
posma,
darba katra
ostā,
katra
uz
kārtām
pie
Mēs,
tā
kuģa.
aicinām
ar
jūs vēl plašāk
tās
vēl
visu,
30.
pirmām
un
transporta
un
sociālistisko tādā kārtā
un
uz-
dalībnieki,
salidojuma
izvērst
ko
tā
dot,
var
uz-
sacensību
par
sagaidīt svēt-
virziet
stahanoviešu rekorda
stahanoviešu
Visiem
jaunākās
darba
apgūstiet tehniku, priekšu
uz
metodesl
ņemiet
no
attīstību,
tās
esiet novatori!
atsevišķu
lektīvu
ražošanā
neatlaidību
pirmrindnieku
nas
rūpniecības
gadadienai
iesakņojiet lielāku
drošāk radiet, No
jāatrod,
jaunām darba uzvarām [...].
Drošāk Ar
Latvijas
stahanoviešu
jauno
godu Oktobra kus
ir
iespējas
jāķeras jauniešiem.
Padomju
ņēmumu
Šīs
darba,
darbu
ražoša-
atsevišķu
no
sasniegumiem
pārejiet
brigādē, maiņā,
uz
ko-
cehā!
spēkiem cīnieties, lai jūsu uzņēmums, ceļa
posms,
osta, kuģis pirms termiņa nobeigtu pēckara piecgades otrā gada plāna izpildi! Cīnieties, lektīvs
ik
lai
katrs
dienas
nedrīkst
minūte
velti
brigāde,
Neviena
neviena
pazust,
nedrīkst būt
jūsu rokām,
vota
katra
strādnieks,
izpildītu uzdevumu.
viss
darba
detaļa, kas
aizmestai
Tur, kur
ko-
laika
izgatajūs strā-
dājat, jābūt priekšzīmīgai darba organizācijas kārtībai, izmantojot elektrisko enerģiju, smērvielas un vērtīgās izejvielas. Jaunie
strādnieki! Vēl
darbā lielā mērā
organizācijas. rināšanu,
lielāku
atkarīga
no
Cīnieties
sekmju sasniegšana
priekšzīmīgas par
parādiet sociālistiskās
darba
darba
mūsu
disciplī-
disciplīnas
nostip-
izturēšanās paraugu
pret
darbu!
Komjaunieši spēks
mūsu
un
republikas rūpniecībā
visu
iespējamo,
sībā
par
lai
30.
1!
Mēs
esam
transportā.
sociālistiskajā
gadadienai brālīgo
liels
Darīsim sacen-
republiku
pirmajās rindās.
Organizējiet līdz
izlaišanu
un
Padomju Latvija
godu Oktobra
vidū būtu
labākā
neorganizētā jaunatne
un
vadiet
visas
cīņu
tautas
dāvana Dzimtenei
par
lielajai
viņas
virsplāna svētku
slavenajā
produkcijas
dienai!
Tā
būs
trīsdesmitgadē.
[...] «Padomju
Jaunatne», 181.
1947. g. 13.
1
nr.,
lespiests pēc
avīzes
teksta
septembrī
Jaunieši, kuri
nebija VĻKJS
biedri. Red.
217
Nr.
No
11
ĻKJS CX VII plēnuma lēmuma
Latvijas darbu
uzdevumiem
un
LĻKJS
par
cīņā par piecgades plāna
pirmstermiņa izpildi 1948. gada 16.—17.
februāri
PAR REPUBLIKAS KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU UZDEVUMIEM
LATVIJAS
XIX
CX
K(b)P
LĒMUMU
PLĒNUMA
IZPILDE
[...] Latvijas
K(b)P
rūpniecības
mūsu
par
plēnums
atzīmēja
ievērojamos
masu
lauksaimniecības
un
attīstībā, cīņā
XIX
CX
domju Latvijas darbaļaužu
atjaunošanā
pēckara piecgades
Pa-
panākumus un
tālākajā
pirmstermiņa izpildi
republikā.
Latvijas
CX
K(b)P
XIX
panākumiem rūpniecības, darbā ir
vēl
plēnums
nopietni trūkumi,
līdzās
lauksaimniecības
un
arī
un
ka
atzīmēja,
transporta
norādīja,
kā tos
no-
vērst.
levērojamu
ieguldījumu pēckara
gadu [plāna] pirmstermiņa publikas
juši pilsētas
lauku
kas
strādnieku,
tības.
gāžu
plānu
levērojami skaits.
niešu-jauniešu Vairāk
20
vadību
uzņēmumos kurās
ir
gā-
priekš-
cīņā
par
jauno
transportā,
un
izpildīt
aicinājumam
ražošanas
sais-
komjauniešu-jauniešu
bri-
gados, uzņēmušies
brigādes,
vadībā
tūkstošiem
rūpniecībā
palielinājies
Rīgas
No
ļeņingradiešu
četros
jaunatne. Re-
darba entuziastu
sacensības
gados.
nodarbināti
atbildot
tūkstoši,
piecgades
četros
izpildi
devusi
divu
pirmo
piecgades ir
organizāciju
jaunatnes
sociālistiskās
galā, uzlabojuši piecgades 15
partijas
komjaunieši un
izpildē
vien ir
nekā 6000 jauno strādnieku
2000 ir
349
strādā
jauno
komjau-
strādnieku.
izcīnījuši goda pilno
stahanovieša nosaukumu.
Republikas darbu numa
komjaunatnes
jaunatnes lēmumu
mobilizēšanā
izpildījušas
spēkiem
ir
apstrādāti
sabiedrību
zemes.
reizi
republikā
žas
posmu,
kartupeļu 218
VK(b)P CX
savas
un
Šajās
februāra
valstij.
1117 ha
sabiedrībās
organizējuši
izaudzējuši
ražu.
saistības
apsēti
Ar
ir
plē-
pirms
jauniešu
lauksaimniecības
komjaunieši
desmitiem
augstu kviešu,
lielu
veikusi
izpildei. Komjauniešu saimniecības
termiņa
mūsu
organizācija
pirmo
augstas
linu, cukurbiešu
raun
Zināms
darbs
paveikts
jaunajiem laukstrādniekiem.
ar
Republikas komjaunatnes organizācijas nostiprinājušas karus
jaunatni,
ar
skaitliski
kļuvušas
lielākas
sa-
nostip-
un
rinājušās [...].
LATVIJAS
ĻKJS
uzlikt par
natnes
organizācijām
visus
spēkus
Katram
to
komjaunietim
gados,
katru
dienu
žošanas
programmu,
ceha
brigādes
un
loģiju,
katra
programmu,
piecgades izpildi
un
uzlabojot
mehanizāciju,
I,
f.,
201.
132.—134.
komjaunatnes
un
ra-
katra
celtnes,
pilnīgi
čet-
tehno-
pareizi
lespiests pēc oriģināla lapa
12
darbu
organizāciju
rezervju atklāšanā
un
Komjaunatnes elektromotoru
uzņēmumos
rūpnīcā
Turbomehāniskajā pēc
iekšējo
marta
organizācijas
rūpnīcā,
norādījumiem
rūpniecības
taupības režīma ievērošanā
1948. gada 4.
citos
savu
ražošanas
Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas
žos
aktīvi
orgāniem
pārsniedzot
uzņēmuma
Nr.
par
mobilizēt
darba iekārtu [...].
LĶP CX PVI PA. apr., 448.
un
lē-
[...].
saimnieciskajiem
un
izpildot
ražošanas procesu
izmantojot
dzīvē
jaunajam strādniekam
un
padomju
plēnuma
XIX
republikas komjau-
komjauniešiem
realizēšanai
uzņēmumu vadītājiem nodrošināt
ros
1.
visiem
un
sekmīgai
jāpalīdz partijas,
visām
pienākumu
un
NOLEMJ:
PLĒNUMS
Stingri izpildīt Latvijas K(b)P CX
1.
mumus
un
CX
Staļingradas
«Stars», rūpnīcā
Rīgas un
komjauniešu
dapa-
rauga kopā ar rūpnīcu vadītājiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem izvērtušas cīņu pret zudumiem ražošanā, par
iekšējo rezervju mobilizāciju.
Šo seko
rūpnīcu taupīgai
enerģijas nieku par
cehos
materiālu,
izlietošanai.
jaunatnes
vidū
tautas mantas
tošanas
organizēti
komjauniešu
smērvielu,
Komjaunatnes izvērš
taupīšanu,
plašu par
milzīgo nozīmi piecgades
posteņi,
kurināmā
un
organizācijas izskaidrošanas
iekšējo
rezervju
kas
elektrostrāddarbu izman-
izpildīšana četros gados. 219
darbu
Komjauniešu
niskie darbinieki ka
Uzskatot, ir viens
no
gados,
CX
LĻKJS
rūpniecības
kurināmā
apriņķu
un
visām
niešu
vidū
dīšanā nieks
līdzdalību
izskaidrošanas
termiņa,
pirms
saudzīgi
apietos
materiālus, kurināmo
plašāk
Lai
rūpniecības
LĻKJS
piecgades
izpil-
jaunais
strād-
katrs
instrumentiem,
taupītu
elektroenerģiju.
un
izvērstu
iekšējo
iz-
jau-
pārējo
un
nozīmi
iekārtu,
komjaunatnes
taupību, plaši
par
lai
panākot, ar
komjaunatnes pilsētu,
komjauniešu
valstisko
atrašanā,
visstingrākajā
nodrošināt
cīņā
iz-
komjaunatnes
darbu
organizāciju
komjaunatnes
atrašanā
rezervju
mobilizēšanā,
un
CX rekomendē
komitejas
parauga
zudumiem
rindniekus
pēc komjaunatnes Rīgas pilsētas organizēt komjauniešu štābus cīņai pret
ražošanā,
komjauniešus,
«Padomju
darbu
taupības
par
apsveic
ražošanā
piecgadi
iekšējo rezervju
komitejām
aktīvu
organizāciju vēršot
lai
elektroenerģijas
un
taupīšanā. LĻKJS CX uzdeva rajonu
inženierteh-
strādnieki,
cīņa par taupību, pret zudumiem
darbu
organizāciju materiālu,
atbalsta
rūpnīcas administrācija.
vissvarīgākajiem nosacījumiem,
četros
pildītu
aktīvi
un
par
taupību, pieaicinot
inženierus,
tehniķus
un
štābu
darbā
ražošanas
pirm-
[...].
Jaunatne», 45.
lespiests
nr.,
pēc avīzes teksta
1948. g. 4. martā
Nr.
No
Latvijas
Ļeņina
13
Komunistiskās
1948. gada 4.
Pārskata
VĻKJS
laikā
Latvijas
vijas
ņai
par
lesaistot
uzdevumu
miteja,
pilsētu,
ievērojamu 220
jaunatni
aktīvā
apriņķu
savā
stipra,
un
un
komunis-
Padomju Latattīstībai,
cī-
gados. VI cieši
ide-
kongresā saliedēta
ap
partiju.
atrisināšanā,
darbu
četros
sanāk
organizatoriski (boļševiku)
jaunatnes
atjaunošanai
CX
K(b)P
mobilizēšanā
spēku
komjaunatne
izaugusi,
Komunistisko
tisko
darbu
pēckara piecgades izpildi
Republikas jiski
tās
saimniecības
tautas
jūnijā
ĻKJS Latvijas lielu
CX vadībā veikusi
tiskajā audzināšanā,
Jaunatnes Savienības
lēmuma
VI kongresa
un
līdzdalībā
saimnieciski
poli-
Latvijas ĻKJS Centrālā Korajonu
komjaunatnes
komitejas
veikušas
pirmorganizāciju
orga-
nizatoriski
un
politiskajā to
paplašinājušies
komjaunatnes
lēmumiem
centrēja
komjaunatnes
vīrišķības
drosmes
un
dziļa
Reizē
to
ar
darbā
organizācijas natnes
ir
vēl
darbā,
darbu
nas
uz
neatorga-
darba
bieži
lai
prasa,
publikas šanas
1948.
esošos
atrisināšanu
nekavējoties
organizāciju
[...].
uzdevumi,
varenības par
un
audzināša-
veicamie lielie
cīnītājus
jau-
valsts
tālākai
komunismu,
novērstu
politiskās
visā
re-
audzinā-
organizatoriskajā darbā [...]. Jaunatne», 123.
lespiests
nr.,
pec
avīzes
teksta
20. jūnijā
g.
Rīgas
jaunajiem
salidojuma
strādniekiem
godu LĶ(b)P
14
rūpniecības
pilsētas
jauno stahanoviešu
par
darbu
virzīt
neprot
Dzimtenes tās
komjaunatnes
savu
piedalīšanos
uzdevumu
Nr.
No
Dažas
saistīt
ar
vien
no
trūkumus
komjaunatnes
un
«Padomju
audzinot
līmenis
trūkumi.
iemācījušās
mūsu
jaunatni
grū-
pilnībā
saimniecisko
nostiprināšanai,
garā,
visas
uzvaru.
Padomju Latvijas komjaunatnei mobilizējot
idejiskuma,
lepnuma
republikas komjaunatnes
audzināšanā
politiskajā
saimnieciskajā
ka
nopietni nav
kon-
jaunās
uz
uzskata, ka Latvijas komjaunatnes
kongress
bilst šiem uzdevumiem,
nizāciju
uzmanību
nacionālā
pilnīgu
Tie
jautājumos.
gatavībā pārvarēt
garā,
organizatoriskā
un
VK(b)P CX
bija
boļševistiska
padomju
un
tības cīņā par komunisma
politiskā
darba
laikā
darbā,
organizāciju
garā,
organizāciju
audzināšanu
patriotisma
Pārskata
divkāršojusies.
komjaunatnes
komunistiskā
komjau-
nostiprinājušies
jaunatni.
ar
skaitliski
[...] ideoloģiskā
paaudzes kvēla
sakari
nozīme
jaunatni
Pieaugusi
autoritāte,
un
organizācija
Ļoti svarīga audzinot
nostiprināšanā.
loma
organizāciju
natnes
X
transporta
un
aicinājuma
sociālistisko
organizēt
kongresam
un
VĻKJS
uzņēmumu
Latvijas PSR XI
sacensību
kongresam
1948. gada 16. novembrī
DĀRGIE BIEDRI!
Ar
milzīgu
ievērojamos lūcijas
31.
vienības
pēckara
sajūsmu
svētkus
—
gadadienu.
darbaļaudis
padomju Lielās
So
tauta
Oktobra
vēsturisko
sagaidīja
ar
nosvineja_
sociālistiskas dienu
jauniem
savus revo-
Padomju
Sa-
sasniegumiem
piecgades izpildē pirms termiņa [...]. 221
Latvijas
kopprodukcijas rubļu
58
rūpniecība plānu
dienas 9
un
pirms
mēnešos
termiņa
izpildījusi
80
devusi
miljonus
virsplāna uzkrājumu.
Pirmajās rindās sacensībā iet
termiņa
pirms
pēckara piecgades izpildi
par
slavenās
mūsu
galvaspilsētas
Rīgas
darbaļaudis. Pilsētas
cijas
dodot
plānu,
dukcijas nekā
visā
pilsētas
Mūsu
jau 31. oktobrī pabeidza
rūpniecība
gada
52
par
pirmskara
ir
jaunatnei ka
sasniegumiem, tādēļ
1940.
—
pro-
gadā.
tiesības
to izcīnīšanā
kopprodukvairāk
procentiem
lepoties
tai ir
ne
šiem
ar
mazums
pelnu. Boļševiku partijas iedvesmota pašaizliedzīgam bam mūsu Dzimtenes
Rīgas jaunatne vislielāko
ar
sacensībā 31.
godu
Pietiek
līdz
uzņēmumos pieaudzis
vēku.
400
Ap
jauno
ražotāju
ka
teikt,
30.
VĻKJS
sociālistiskajā
gadadienai
gadadienai jauno stahanoviešu
gas
jūtu virzīta,
labā, augstu patriotisku
komjaunatni avangardā šogad strādāja
ar
pacilātību.
par
no-
dar-
Oktobra
un
trieciennieku
pulks Rī-
divpadsmit tūkstošiem
izpildījuši piecu
cil-
vairāku
un
gadu uzdevumus. darba
Ārpus jubilejai cija
10
par
iesākuši
laika vien kā velte komjaunatnes 30 gadu jaunatnes rokām izgatavota dažāda produk-
miljoniem
panākumi
darbā
nesamazināt
zultātus
acīm bet
notiks
gada janvārī
ševiku)
partijas
X
redzami.
Tie prasa
sasniegt vēl
labākus
notikumi
Komunistiskās
Latvijas
februārī
kongress,
no re-
mūsu
republikas
un
(boļ-
Vissavienības
—
Jaunatnes Savienības
Komunistiskās lieli
ir
[ir]
enerģiski
taupību.
un
tempus,
rīdzinieki
[...].
1949.
Ļeņina
Jaunie
rubļu.
cīņu par ekonomiju
Mūsu mums
Tie
mūsu
XI
kongress.
visas
padomju
jaunatnes dzīvē. Mēs, Rīgas uzņēmumu jaunie stahanovieši,
pilsētas
salidojumā,
sociālistiskajā aicinām nieces
sacensībā
Latvijas
organizēt X
K(b)P Mēs
lai
republikas
godu VĻKJS 30.
un
un
tehniku uz
222
un
republikas
trieciennieku izmantot
to
sacensību
VĻKJS
ieviest ražošanā jaunus darba viešu
XI
par
un
strād-
godu Latvijas
kongresam
jaunos
[...].
strādniekus
drošāk
paņēmienus, vairot stahano-
rindas, ar
jaunatnes
gadadienai,
jaunos strādniekus
sociālistisko
kongresam
aicinām
par
sapulcējušies
rezultātus
apspriestu
vēl
neatlaidīgāk
pilnu jaudu, racionalizēt,
priekšu tās attīstību, panākt,
lai katrs
strādnieks,
apgūt virzīt katra
cehs
iecirknis,
brigāde,
ik
uzņēmums
un
dienas
veiktu
plānus. rezultāti
Augstie
taupība ražošanā jas,
stingras
no
Lai
darba
kur
tur,
jūs
lai
lai neviena
nepazūd, tiktu
atzīta
Esiet rādiet
disciplīnas,
par
Atrodiet jaunas
spēkus
un
Partija
organizējiet
ne-
dienas
visu
zināšanas,
pienākums
jaunības
savā
spēku šīm
par
postenī,
piecgades
—
veltīt vi-
lai
kvēli,
mums
un
un
brigāžu,
aprēķinu.
pēckara
piecgades izpilde
—
savu
Pateiksimies Dzimtenei
darbu!
pret
savu
saimniecisko
uz
Mūsu svēts
darbam,
liedzīgu darbu
velti
pārkāpumiem,
paraugu
Padomju valdība devusi
un
kārtība
laika
izgatavojuši,
disciplīnas
izšķirošās
uzdevums
radošam
jas
par
materiālu, elektroenerģijas
pāriešanu
iestājušās
dītos diženais
darba
esat
attieksmes
iespējas,
izpildē pirms termiņa. sus
darba
pret
izejvielu,
cehu
un
pastāvīgas cīņas
priekšzīmīga
detaļa, ko jūs
ekonomijas
Pašlaik
un
organizāci-
nederīgu!
neiecietīgi
iecirkņu
no
minūte
neviena
paši sociālistiskas
kurināmā
pareizas
būtu
strādājat,
darba organizēšanā,
ekonomija
izpilde,
darba
no
uzlabošanu.
kvalitātes
produkcijas
uzdevumu
un
atkarīgi
4
piepil-
gados.
plašas iespēizlietošanai.
spēju
lielajām rūpēm
ar
pašaiz-
gūsim jaunus panākumus par
godu mīļotajai Dzimtenei! Lai
dzīvo mūsu
Lai
dzīvo
tāja
un
«Padomju 1948. g.
dižā
boļševiku
un
varenā
partija
Padomju valsts!
mūsu
uzvaru
iedvesmo-
organizētājai
Jaunatne», 229.
lespiests pēc
nr.
avīzes
teksta
17. novembri
Nr.
No
—
15
lauksaimniecības pirmrindnieku republikāniskā salidojuma aicinājuma lauku jaunatnei organizēt
jauno
sociālistisko
sacensību un
par
godu LĶ(b)P
X
kongresam
VĻKJS XI kongresam 1948. gada 9.
decembri
DĀRGIE BIEDRI!
Mūsu
Padomju
plaukumu. rošo
gadu
1948. —
Dzimtene
gadu
—
pārdzīvo
pēckara
Padomju Savienības
jaunu,
piecgades
varenu
trešo,
darbaļaudis
uz-
izšķi-
noslēdz
ar
223
slavenām
17
dzīves
procentiem
pārsniegusi
tautas
zinātnē
sasniegumiem
mākslā
kopraža
par
līmeni;
sasniegusi
pamatoti
lepojas
literatūrā
tehnikā,
un
un
jau
šogad
ražošanas
pirmskara
padomju
saimniecības
rūpniecība
kultūru
graudu
līmeni;
pirmskara
tautas
mūsu Mūsu
nozarēs.
lauksaimniecības
izciliem
visās
uzvarām
kultūras
ar
un
[...].
Strauju
pārdzīvo
progresu
kas
niecība,
lauksaim-
[republikas]
mūsu
nostājas
stingri
sociālistiskā
uz
attīstības
ceļa [...]. Visi šie tības
republiku
No individuālo
hozu
zemnieks
droši
šaurības
turībai
pretī
pa
ve-
nabadzības
un
kol-
kulturālai
un
uz
kolektivizā-
dzīvei.
Uz
š.
g. 1.
kolhozu,
decembri
vairāk
nekā
ņēmās
skaits
to
un
lesaistoties
lauku
24 000
konkrētas
Komjauniešu
mūsu laukos
katru
dienu
jaunatnes
bija jau pāri par
individuālas
turpina
augstas
uzskatus
lauku
ka
uz-
saistības.
posmi lauza
ražas
parādīja,
un
sacensībā,
jauniešu
kolektīvas
un
750
augt [...].
sociālistiskajā
Padomju Latvijas
jauniešu
un
nepareizos
cos,
iet
nostājas
dzīvot
negrib
vairs
saimniecību
pār-
kolhozu
par
droši
tā
padomju
pieredze
zemniecību
lauksaimniecības
zemnieks
ceļa. Latviešu
caml
Brālīgo
pirmo kolhozu
priekšrocībām;
kus-
kolektivizācijas
ar
laukos.
vidējo
un
norādītā
partijas
cijas darba
mūsu
un
nabadzīgo
milzīgajām
boļševiku
saistīti
republikas
mūsu
piemērs
liecinājusi iekārtas
cieši
panākumi
uzvaru
kolektīvs
ve-
darbs
jaunāko atzinumu izmantošana apstākļos vēl nepieredzētas rekordražas.
padomju agrotehnikas
un
mūsu
nodrošina
Piemēram,
platībā
31,61
Tērvetes
Lauku
esam
kolhozā
centneru rudzu
mērā
aktīvā
kolektivizācijas apmierināties,
boļševiku
partija. Vēl
republikas
tisko attīstības
224
hektāra
daudz
ceļu.
12 ha
[...].
M.
visu
Eihmanis
izpil-
uzdevumu veik-
straujāku
panākumus, iedomīgi. jādara,
lauksaimniecības
jauniešu
izaudzēja
lauksaimniecības
kustības
kļūt
vadītais
procentiem.
līdzdalība
mūsu
guvuši ievērojamus
drīkstam
lāko
no
par 204
plānu
sekmēja
Cikstes
«Nākotne»
traktorists
jaunais
darba
jaunatnes
lielā
veicināja Mēs
posms
MTS
dīja traktora
šanā
Artūra
komjaunieša
ražas
augstas
lai
bet
Tā
attīstību,
izvēršanos. ar
mums
to
nodrošinātu
augšupeju
pa
ne-
māca tā-
sociālis-
lauksaimniecības
Mēs, jauno juma
aicinām
dalībnieki,
cīnīties
aktīvi
jaunatni
attīstības
gades
gada
izšķirošā
Padomju
boļševiku
par
lauksaimniecības
otrā
pirmrindnieku
visu
1949.
piec-
pēckara
—
izpildīšanu
plāna
lauku
nospraustā
partijas
gada
salido-
Latvijas
pārsnieg-
un
šanu. Mēs
aicinām
kolektīvo
legūt tūru
jaunatni
visas
no
to
celt
un
ražību
brigāžu,
sacensību
kas
produkciju, aicinām
jūs
modernas
un
dāt
PSRS
pēc
par
lielāku
valdības
cīnīties
enerģiju
saimniekošanas
nām
apņemamies
jūs, jaunos
toru
grupu
radītājiem
Lauksaimniecības
apstākļos. modrība
Ne
cīņā
brīdi
ikvienam
palīdz
zemnieku
sevišķi
notiek
aici-
inicia-
organizētājiem. šķiru
asas
mūsu
buržuāzisko
valdība
cīņas
revolucionārā
nacionālistu
attīstībai.
lai
Jāsaglabā
un
un
uzdevumus
jaunlopi,
jā-
darba
bāzi
lopbarības
spēcīgu
izpildītu
visi
saimniecībai,
padomju
radīt
saimniecībai
lielus
spraudusi
kolhozam,
jārūpējas,
atslābt
kolek-
un
dedzīgiem
kolhozu
darbu
savu
rīcību.
un
tālākai
lopkopības
nedrīkst
ievērot Lauk-
ar
zemniekiem
kļūt par
jaunu
latviešu
pret
partija
ļaudis, un
gā-
uzlabošanu.
individuālo
pār
kolektivizācija
budžu kaitniecisko
Mūsu
pārākumu
lauku
Mēs
pareizas
par
dzīves
turpmāk vēl spilgtāk pierādīt viensētu tīvās
Prezidija
lauksaimniecībā,
apsolāmies stingri
statūtus,
arteļa
izpildītu
lopkopības
un
apbalvojumus!
darbaļaužu kulturālās
Mēs, jaunie kolhoznieki, saimniecības
lai
so-
MTS
brigāžu,
ražas
ieviešanu
agrotehnikas
lauku
plašāk
Augstākās Padomes
saņemt
vēl
ar
tādas
lauksaim-
un
un
sa-
bri-
un
posmu
lopkopju vidū,
sasniegtu
dod tiesības
dekrēta
jauno
posmu
mājlopu
devīzei
mūsu
Izvērsīsim
sabiedrībās!
un
lai
plānu,
jābūt
laukkopības
laukkopības
traktoristu
ražošanas
tehnisko kul-
un
pavairot
padomju saimniecībās
kooperatīvajās
ciālistisko
graudu
tādai
—
jaunu
piedalīties
nostiprināšanā.
un
platības,
jauniešu
gāžu skaitu kolhozos, niecības
augstas
sējumu
Pavairosim
censībā.
enerģiski
organizēšanā
nākamajā gadā
ražas
skaitu
lauku
saimniecību
un
ilggadīgo
pārsniegtu _
zālāju
sējas
plānus.
Nākamajā
gadā
jāveltī spēkbarības sagatavošanai.
produktivitātes
kāpināšanā
ir
vēl
vairāk
Liela nozīme
lopu
vietējo
vērības
lopkopības
sugu
uzlabo-
šanai.
Tehniskās
stij vairāk 15
—
400
kultūras
ir
rūpniecības
linu, cukurbiešu
un
citu
jelvielas. tehnisko
Dosim
val-
kultūru.
225
Jaunie
dārzkopji, izlietosim visus
Dzimtene
pārvērstos
tāda kolhoza,
padomju saimniecības, kuras
komitejas, pie
lai
zemi,
MTS,
kupls
neatrastos
skolas,
augļu,
izpildko-
un
ogu
Mums aktīvāk jāpiedalās lauku celtniecības gādā, lai saimnieciskās un sabiedriskās ēkas,
mājas, tilti
sporta
ceļi būtu teicamā kārtībā.
un
laukumus!
elektrifikācijai, Daugavpils
radiofikācijai
Mums ir
bibliotēkā
lielas
un
moderno
Propagandēsim
pulciņi būtu
Laukos
jaunas
grāmatām
ar
vakarus,
un
lasīsim
par kolhoznieku
lek-
sabiedris-
nedrīkst
paaugstinātu
lai tie
būt
tāda
vēl
Tādēļ
jaunatnes vakarskolām
jau-
zootehnisko
un
ciema padomes, kolhoza regulāri darbotos.
jaunieša,
vispārējās
savu
līmeni.
agrotehnisko
katras
pie
zinātni
lauksaimniecības
lai
Rūpēsimies,
padomju saimniecības,
nāšanu
vietas
darba-
centriem.
natnes vidū.
zinību
tajos pārrunu
pārvērtīsim šīs
dzīves
un
lasītavā,
ierīkosim
tos
apgādāsim
lauku
katrā
kārtību
Kolhozos
namā!
rīkosim
laikrakstiem;
levedīsim
klubus;
un
Sekosim
elektrostaciju
uzlabot
iespējas ievērojami dzīvi.
tautas
un
bibliotēkas
iniciatīvai
jaunus
pilnīgai
līniju būvē.
kulturālo
ļaužu
lerīkosim
telefonizācijai!
un
jauniešu
Jā-
darbos.
dzīvojamās
Sevišķu vērību veltīsim kolhozu
apriņķa
augstsprieguma
cijas
nebūtu
dārzs.
šuma
kās
mūsu
spēkus, lai
savus
dārzu
ziedošu
par
kas
izglītības
vairāk
diendienā
ne-
politisko
zi-
un
vērības
un
veltīsim
lauku
politpulciņu darbam.
un
biedri!
Dārgie
gads visai padomju tautai ir sevišķi nozīmīgs pēcpiecgades noslēguma gads. Arī mūsu lauku jaunatnei
1949. kara
jāpieliek
spēki,
visi
rojamiem notiks un
24.
Par
notikumiem
LK(b)P februārī
godu
jaunatnes
kooperatīvo
—
un
mūsu
VĻKJS
1949.
27.
janvārī
LĻKJS
—
—
ievē-
ar
18.
dzīvē;
janvārī
notikumiem
dalībnieki,
padomju
VII
saimniecību,
par
sējai [...].
visu
MTS,
jaunatni
savlaicīgu
lauku
mēs,
aicinām
saimniecību
sacensībā
pavasara
solījumu
sākas
kongress.
ievērojamajiem
individuālo
doto
gads
republikas
XI
salidojuma
sociālistiskajā
veiktu
godam gados.
kongress,
kolhozu,
sagatavošanos
226
X
šiem
otrā
republikas ties
lai
četros
izpildīt piecgadi
un
mūsu
MZIP, ieslēg-
sekmīgu
Izpildīsim partijas materiālu
latviešu
darba
(boļševiku) Latvijas
partiju
lesaistīsimies
jāk
attīstības
kļūtu
Ikviens
valsti
uzticīgo
visi
lai
priekšu
uz
dienas dienā
ciešāk
ap
Komunistisko rezervi
un
—
Savienību! lai
sociālistiskajā sacensībā,
no
trakto-
un
vēl
palīgu
Jaunatnes
pa-
pulciņus
pa
bagātāka
jo strau-
sociālistisko skaistāka
un
dzīve!
no
solās
mums
sagatavošanas gan
tās
apgūšanai
Latvijas
—
Komunistisko
lauksaimniecības
jai,
vadoni
un
katrā
MTS
un
Saliedēsimies
lauksaimniecību
ceļu,
mūsu
zināšanu
celšanai.
tautas
Ļeņina
virzītu
saimniecībā
padomju
kvalifikācijas
noteiktajos termiņos kok-
plānu! Noorganizēsim
zootehnisko
agrotehnisko, ristu
valdības
sagatavošanas
kolhozā,
gastā,
un
darba
graudkopības
un
veicot kokmateriālu
gan
gatavojoties
laukus,
mūsu
visās
pirmrindnieku
par
gan labi
plānu,
meliorējot
būt
nozarēs:
laikus
pavasara
norēķinoties
lopkopības produktos,
gan
sēar
nokār-
tojot finansiālās saistības. Uz
priekšu,
Lai dzīvo Lai un
zeļ
jaunām komunisma uzvarām mūsu zemē!
uz
lielā, varenā padomju tauta! zied
un
brālīgo padomju republiku
Lai
dzīvo
tautas
1948. g.
iedvesmotāja
Jaunatne»,
14.
boļševiku
varonīga
uzvaru
«Padomju
248.
partija
lespiests pēc
nr.,
45
CX pārskata
Partijas
ziņojuma
balsts
organizācijas
republikas
tūkst, un
padomju
avīzes
teksta
16
1949. gada 24.
[...]
visas
decembrī
LĶ(b)P
augusi
—
organizētāja!
un
Nr.
No
saimē brīvā
laimīgā Padomju Latvija!
Tā
palīgs
visu
ir
vadībā
partijas
X
kongresam
janvāri
komjaunatnes
biedru.
LK(b)P
par
lielu
saimniecisko
kurā
organizācija,
organizācijas un
iz-
spēku
krietns
ir at-
politisko pasākumu
veikšanai.
[...] Galvenais niešu ņem
diendienas daudzus
trūkums ir
tas, ka jauniešu
audzināšanas darba
lēmumus,
kas
bieži
un
vietā bieži
paliek
tikai
komjauvien
uz
pie-
papīra 227
Un
[...].
šeit
ka
iznāk,
darbs
nizatoriskais niešu
atpaliek
stipri
plašu jaunatnes
un
komiteju
dzīves,
no
komjau-
no
aktivitātes
politiskās
masu
ap-
orga-
pie-
viņu vajadzībām [...].
no
auguma,
rajonu
un
daudzu
CX,
komjaunatnes
riņķu komiteju, pilsētu komiteju
«Padomju Jaunatne», 18.
lespiests
nr.,
pec
avīzes
teksta
1949. g. 26. janvārī
Nr.
No
sekretāra
LĻKJS CX
17
ziņojuma
1949. gada 26.
Es
[...]
godu
par
sacensībā niecībā nešos
stahanoviešu
Pie
16
200
kolhozu
un
kas
1949.
ražas
tiem
gadā.
rudzu
cinās
jaunajā
tādu
nekad
ar
tas
228
labā
kas
šai
pirmo pusi
gada
Tas
tādu ir
Latvijas jaunatnei ceļu [...].
pa-
jauni sējas
pavasara
augstām
ra-
augstas 28—31
ievākuši
sim-
pievienojušies
lauku ražības celšanu.
otro
tādēļ, uz
īstu
ka
daudz
pirms
Mūsu
kā
tas
padomju
dzīvi,
uz
labāk
gada
jaunatne
šodien strādā
patiku,
ieprie-
kongresu
gadā
nekā
pusi.
Padomju republikā
bijis.
gadā
labām sekmēm mācībās
gada
ražas
augstas
par
60
normu
pievienojušies
hektāra,
no
nekā
gadu
pazīstamajiem
pagājušajā
kviešu
mācību
enerģiju,
nav
labi
palielijau 644
vairāk
darboties
rosīgi
skolnieku,
mācību
jau uzsākuši mērā
un
tūkstošiem
pabeiguši
ar
kas
jaunu cīnītāju par
Ar teicamām
skaits mums
sekmīgi pabeiguši
jau izvērš cīņu
Republikā
un
un
jau
gadu,
uzsākuši
meistariem,
centneru
pie
padomju saimniecību
Šie posmi
sagatavošanā. žām
ka
sociālistiskajā
vairāku
pat
un
posmiem, kas
lauksaimniecības
posmi,
ka
izpildījuši piecgadi
jauniešu-komjauniešu
200
delegātiem,
rūpjauniešu, ka pēdējos mē-
cilvēku,
izpildījuši septiņu
ir
gājušo
kongresa kongresam
trieciennieku
un
tūkstošiem
strādnieki
jaunie
X
transportā strādājošo
līdz
cilvēku
partijas
K(b)P
kongresam
janvārī
piedalījušies desmitiem tūkstošu republikas
un
jauno
nājies
ziņot
varu
Latvijas
X
LK(b)P
un
senāk vara
dzīvi
un sa-
mācās
Latvijā
pavērusi
darba
tau-
Padomju Latvijas komjaunatne, ko vada LK(b)P CX republikas
visa
rojami jiski. 50
partijas organizācija,
izaugusi,
biedru
kopskaits
drīz
jau
pilnīgi
pagastu
darbību
ciema
katrā
Gan-
lielā
vadībā
jauno
pirmajiem
Ar
varas
jaunatne
skolu
tīklā.
un
pirmā un
uz-
kadri.
un
centrālās
un
komjaunatnes biedri
pilnu
ar
kom-
ievērojamu
ar
boļševiku partijas gādību Latvijas iespēju
izglītību
iegūt
skolās
Latvijas
zināša-
un
tehnikumu
un
tehnikumos
un
augstmācās
jauniešu, par vairākiem desmitiem tūkstošu vairāk 10
gadiem vecajā
augstskolas
buržuāzija,
un
žuāzijas
tās
tiem
las kaldinātu
Atļaujiet
īstus
jaunatne
Komitejas
munistiskās
(boļševiku)
komjaunatne partijas
veltīs
cienīgiem
audzināšanā
un
vārdā
partijas
visus
spēkus,
palīgiem
cīņā
par
skolas, kontrolē
lauku bur-
un
zināšanas,
padomju speciālistus
komjaunatnes organizācijas
ko
studenti
un
visprogresīvākās
Centrālās
man
Republikas
iestādes,
nepiepilda pilsētu
Skolu
dotu
Latvijā. vairs
nav
vairs
jaunatne.
lai
prasa,
šodien lai
sko-
[...]. visas
republikas apliecināt Latvijas Koun
kongresam, lai
būtu
jaunatnes
komunisma
ka
par
Latvijas boļševiku
komunistiskajā uzcelšanu
mūsu
[...].
CX
12. apr., 176.
tūkstoši
pēc
[...].
tehnikumi,
LKP
republikā
galvenokārt
izglītību
guvusi
Šodien
pirms
zeme
vidus-
komjaunatnes
specialitāti plašajā skolu,
arī
290 000 nekā
augstāko
padomju
nas, kā
stājušies
darba stāžu
jaunatnes
73
kas
skolas
partijas
izlaidumiem
vadībā
nepabeigtu
vadošie
republikas
skolas
komjaunatnes
darba
visās
izvērš
organizācija,
paši
arī
Nostiprinājušies
un
orga-
darba saturu.
sava
organizāciju
savu
komjauniešu
darbību
savu
pionieru
orga-
un
salidojuma ievērojami aktivizējusies
republikāniskā
Pēc
nodibinātas
skolu.
septiņgadīgo
vairākumā
Komjaunatnes
labojusi
Ir
padomē.
komjaunatnes
komjaunatnes
un
pastāv komjaunatnes organizācijas
un
biedru
pagastā
radīt
jau pirmās 300 kolhozu
izvērš
nizācijas, skolās
katrā
komitejas
nizācijas
uzdevums
ide-
un
jau tuvojas
Latvijā
tūkstošiem, kas apvienoti 3455 pirmorganizācijās. atrisināts
un
ievē-
gados
organizatoriski
nostiprinājusies
Komjaunatnes
pēdējos
PVI 2.
I,
PA,
101.
172.—174.
f.,
lespiests pēc stenogrammas
un
lapa 229
Nr.
No
VII
LĻĶJS CX pārskata ziņojuma LĻKJS 1949.
[...]
Visas
loma
liela
3.
gada
labu
padomju
tehnikumos.
un
tālākajā
speciālistu
Sai
komjaunatnes
nostiprinājušās
kongresam
februāri
tautas saimniecības
mūsu
ir
augstskolās
un
18
mācību
attīstībā
sagatavošanai ievērojami
gadā
organizācijas
augstskolās Cen-
vidējās speciālajās mācību iestādēs. Komjaunatnes
trālā
jaunatnes
XVI
Tomēr
komjaunatnes vēl
komunistiskās
lietišķāk
jaunatnes
un
un
disputus,
konferences,
zinātnes,
tehnikas
padomju
par
katras
jāizveido
vai
komite-
tehnikuma
jānostiprina kom-
un
Jāpaceļ
grupā.
mācību
un
zinātni,
[...].
apriņķu
un
augstskolas
studentu
studentu
bioloģijas
jautājumiem
pilsētu, rajonu
sekmju
komjau-
celšanas
un
darbā.
veltījama sabiedrisko
studentu
plašāk
augstskolās
padomju
katrā
loma
darbs
organizē
organizācija,
vērība
denti daudz
Latvijas
par
politiskās audzināšanas Sevišķa
gadadienai,
par
studējošo jaunatni. Komjau-
audzināšanas
CX,
grupa
grupu
apgūšanai
VĻKJS 30.
reti
jāvada
komjaunatnes
natnes
visu
sasniegumiem,
Komjaunatnes jām
studentu
kļuvis
referātus
organizāciju
neaptver
referātus
un
kultūras par
zinātniskus
organizācijas
lekcijas
darbā,
vēsturi.
komjaunatnes
tehnikumos
mācību
kom-
jāatzīmē LVU Vēstures fa-
kas, gatavojoties
vairākus
šo
sekmīgi pildītu VĻKJS
Plašāks
darbs. Seit sevišķi
studenti,
virzīja
lai
to,
uz
lēmumus.
plēnuma
izstrādāja
natnes
darbu
organizāciju
zinātniskais kultātes
sākoties,
gadam
zinātnes dažādās nozares,
apgūstot CX
mācību
Komiteja,
zinātniskā
nekā līdz
šim
disciplīnu radošai
darba
izvēršanai.
iesaistāmi
Stu-
sabiedriskajā
darbā [...]. Tālākie
cīņas
arī skolas nāšana
nātājus,
Šajos zācijas
kuri
tad tomēr
turpina
apstākļos loma
un
republikā
Ja visumā skolu
nopietni
un
audzi-
skolās
audzi-
vecam.
komjaunatnes
Komjaunatnes
kvalificēti
idejiskajā
skolotājam gūt jaunas
vēl
šķiru
un
atspoguļoties
jaunatnes idejiskā
pieaug
atbildība skolā.
sistemātiski
panākumi turpina
sastopam
strādāt pa
orgāniem skolotāju
katram
230
dzīvē.
celtniecības
mūsu
uzlabojusies,
orgāniem tības
sociālistiskās
saasināšanās
jāpalīdz
tautas
audzināšanā,
sekmes
organi-
vadošajiem
izglī-
jāpalīdz
jaunatnes komunis-
audzināšanā.
tiskajā šajos
apstākļos
sekmju celšanu, zācijas
visu
un
Pirmais ties
par
organizācijas
komjaunatnes
neatlaidīgāk
cīnīties
mācību
par
par idejiski bagātu komjaunatnes organiārpusstundu darbu. uzdevums
komjaunatnes
obligātās
pēdējam
Skolu
aicinātas
laikam
vispārējās
likums
darbā
ir
cīnī-
realizēšanu.
izglītību
vidējo
par
skolu
izglītības
Līdz
izpildīts
nav
[...]. Daudzas krietni
komjaunatnes
vien
rezultātā
lotāju
audzis
Skolu
komjaunatnes
cīņu par labākām nieku
cīņa
mācībās
ka
tāpēc,
Komjauniešu
uzlabojušas
jaunatnes organizācijas Pionieru vasarā
darba
garā.
darbu
savu
skolu
nieku.
Pirms
pionieru
cija,
nozīme
pirmajam
kas ir
bija pagājušajā
pionieru
Vēl
pilsētu
un
mes
rindās
darba
samērā
rajonu vēl
CX
jauno
birojam
organizācijas
galve-
apvieno
par
73 000
komunistisku
turpmākajai
jauno bērnu
ļeņimasu
padziļināšanai
un
nepieciešams nopietni ķerties pie vecāko
mums
strādā
40 000 skol-
republikas
ĻKJS
skol-
un
Republikas pionieru organizā-
pašreiz
patiešām
Tās
pionieru
laikā.
vadītāju ideoloģiskā
šanas.
Vāji
gada
savās
uzlabošanai
Latvijas
salido-
pionieru
apmēram
sākuma
gada
iesniedza
kļuvusi
organizāciju.
aptvēra
republikas
pasākumus
niešu,
mācību
šā
padome
apstiprināšanai nos
kas
kustība,
Tas
kom-
[...].
uzlabošanā liela
notikušajam republikas
tūrisma
šī
sekmes
pionieru
un
skol-
par
Visumā
jumam. 1948. gada vasarā plaši izvērtās pionieru nieku
par
pārējo skolnieku sekmību.
pārsniedza
ievērojami
vāji
turpināja
disciplīnā,
un
patriotisma
padomju
vēl
cīņai
pionieru organizācijas
un
panākumus.
krietni
mēs
aktīvai
Tā sko-
un
skolā.
sekmēm mācībās
audzināšanu deva
vidū.
līmenis
visumā
skolotājus
padomju ideoloģijas iesakņošanu
komitejas
skolotāju
idejiskais
Tomēr
skaits.
komjauniešus
pilsētu
un
jauno
jauno skolotāju
komjauniešu
organizējam
apriņķu darbu
uzlabojušas
vāji
un
vada
komitejas
apriņķu
pedagoģiskā
[vairākas]
un
līmeņa
komjaunatnes pionieru
pilsētu
jauno
cel-
apriņķu,
organizācijas. pionieru
pado-
[...].
Absolūtais
vairākums
organizācijas
komjauniešu 1948.
gadā
12 000
biedru ir
ar
vien
ir
mūsu
jauni
komjaunatnes
komjaunatnē
republikas
komjaunatnes
komjaunieši: stāžu
mūsu
3
A
Latvijas
tikai līdz 3 gadiem.
republikā
iestājās
ap
jauniešu.
231
CX, vadoties
LĻKJS
ģiskajos jautājumos vērības
VK(b)P CX lēmumiem ideoloVĻKJS CX norādījumiem, daudz
no
un
veltīja komjauniešu
glītībai. Ap
mācību
jauniešu
un
komjauniešu
procentu
politizglītības
zināšanas
politiskās iestādēs.
90
sistēmā
komitejas,
Komjaunatnes
vērību
gadam, nopietnu
iz-
politiskajai
paaugstina
mācību
vai arī
gatavojoties
savas
jaunajam
veltīja propagandistu
iz-
virzīšanai. atzīmēt
Var
Valmieras,
šeit
mācīšanos,
darbs
politpulciņos
un
apriņķu jauniešu
un
semināri,
propagandistu
sistemātiski
kļuvis
Krāslavas
komjauniešu
notiek
regulāri
mācīšanos
komjauniešu
Ogres
vadot
darbu,
komiteju pozitīvo
kontrolē.
Daudzos
organizētāks, mērķtiecīgāks
un
dziļāks. veltīt
Komjaunatnes organizācijas sākušas lielāku vērību klubu,
tautas
namu
jaunieši pirmo darbības un
trūkumu un
komjauniešu
formām. tīta
rinda
5000
komjauniešu
visām mūsu
politiskās
Nepietiekoši politiskās izglītošanas
kolhozu
darbā
republikā mācīšanās
sistēmā
iesais-
bieži
dalībniekus
jaunatne. Politpulciņu
nopietnu
mācību
jauniešu politisko
Apmēram
propagandas
grāmatu vesela
jākonstatē
un
pagaidām palikuši ārpus
Apriņķos kom-
pie ceļojošo kinoiekārtu
padomju
un
Tomēr
audzināšanā.
darbībai.
nopietni ķērās
reizi
uzlabošanas
izplatīšanas.
bibliotēku
un
vien
neapmierina nodarbību kvalitāte [...]. Zināmi
darbā.
panākumi
Pagājušā gada jūlijā iniciatīvas
komjaunatnes vijas
jaunatne
nesēju, 8900 vienkāršāko tūras
uzņēmās
kategorijas
mūsu
jaunatnes vidū.
laukumu utt.
sporta
organizācijas
36 000
sagatavot sportistu,
saistības
uzcelt
GDA
par
Padomju LatGDA
un
nozīmju 500
iekārtot
Komjaunatnes
ka
panāca,
fizkultūras
sasniegti
republikas jaunatne pēc
uzņēmās konkrētas
attīstību
sporta masveidīgu
laikā
pārskata
un
normas
fizkul-
izpildīja
pāri par 33 000 jauniešu [...]. Pārskata
uzlabošanai
jaunatnes resi un
par
laikā
lauku
veltīta
jaunatnes
spartakiāde
lielāka
vērība
vidū. Pirmā
darba
sporta
republikas lauku
ievērojami kāpināja
jauniešu
inte-
sportu visos mūsu apriņķos. Tomēr atpaliek sports
fizkultūra
joties jāstājas aktivizēšanas Pārskata
ievērojami 232
tika
laukos.
pie
laukos
laikā
Sporta biedrībai «Daugava»
fizkultūras un
it
kolektīvu
īpaši kolhozos
republikas
nostiprinājusies,
organizēšanas
pašreiz
un
[...].
komjaunatnes
un
nekavē-
tās
organizācija rindās
ir
jau
46 283
kas
biedri,
VĻKJS
3551
apvienoti
komjaunatnes
pirmorganizācijā. Tomēr
apriņķos
vairākos
izpildījušas
Latvijas
komjaunatnes VI
ĻKJS
komjaunatnes komiteju nodibināšanu nešos
Valkas,
gasta
komiteja.
Liepājas
sekretāri
komjaunatnes
mūsu
neprot aktivizēt
jauniešus cīņā
un
apriņķos
pagastā,
katrā
un
par
8 mē-
neviena
radīta
nav
organizējas
nav
lēmumu
pa-
komjaunatnes
aug
kolhozos.
organizācijas Daudzas
Vāji
komitejas
kongresa
pirmorganizācijas
iesaistīt
un
saimniecisko
par
visus
un
to
komjauniešus
politisko pasākumu
un
veikšanu.
[...]
To
jaunatnes
mēs
tikai
izpildīsim
organizācijas
izlemt
jautājumus, kuriem [ir]
hoza,
pagasta,
šos
tīvo
orgānu
devumu
nozīme visa
apspriešanai.
Tikai
jaunatnes
visas
izpildei
1949. g. 9.
četros
drošāk
visu
VII
CX
ĻKJS
savu
lēmumus
mobilizētu
VII
gada
4.
atzīme,
organizācijas par
liski,
tās
arī
un
un
lai
audzināšanas
teksta
darbu
vienoti 3551 Pārskata
ir
vairāk
nekā
CX
ta, lai repub-
VK(b)P
CX
jautājumiem, veikt
pēckara
nostiprinātu komjauun
politiski, uzlabotu
padomju ap
patriotisma
boļševiku partiju. ir
izaugusi
organizatoriski 46
laika
VĻKJS
darba
jauniešus
tālāk
padomju jaunatni
nostiprinājusies
rindās
pārskata un
izpildītu
ideoloģiskā
komjauniešus
saliedētu
ka
CX
K(b)P
Republikas komjaunatnes organizācija kā
avīzes
februārī
organizācijas organizatoriski
jaunatnes un
ar uz-
kongresa lēmuma
kongress
Latvijas
piecgadi pirms termiņa
garā
lielo
19
praktisko darbību virzījusi
komjaunatnes
vēsturiskos
natnes
pacelsim kopā
piecgades
lespiests pēc
nr.,
Latvijas ĻĶJS
Latvijas ĻKJS
likas
izvirzīs
administra-
gados [...].
1949.
vadība
mēs
un
februārī
No
Latvijas
tā
spēkus
Nr.
un
organizācijām uzņēmuma, kol-
mērogā,
apriņķa, pilsētas
«Padomju Jaunatne», 28.
to
gadījumā, ja kom-
partijas
jautājumus attiecīgu partijas, padomju
komjaunatni
lai
tādā
palīdzēs
tūkstoši
un
biedru,
skait-
idejiski, kas
ap-
komjaunatnes pirmorganizācijā. laikā
VĻKJS rindās
uzņemti
9570
cilvēki.
233
Pilsētu
lauku
un
komjaunatnes sacensībā
jušās sociālistiskajā tijas
par-
padomju organizācijām sekmīgi veikt republikas
un
saimnieciskos
un
saimniecības
jas
iesaistī-
organizācijas,
[...], nopietni palīdz
kolhozos
uzdevumus, kā arī palīdz lauk-
politiskos
sociālistiskajā
pārkārtošanā. Padomju
370
nodibinātas
komjaunatnes
Latvi-
pirmorganizā-
cijas. Izpildot
CX
VĻKJS
CX
ĻKJS
XVII
komjaunatnes
pavisam 40 000
dažādiem
ar
komjauniešu
kontroli
Taču
un
reizē
ar
komjaunatnes ir
izpilde
zācijas visu
to
kongress
iekšējā CX
LĻKJS
rajonu
un
republikas
novērst
komiteju
komjaunatnes
esošos
audzināšanas
un
darbā
trūkumus
Jaunatne», 30.
un
uzlabot
darbu
[...].
lespiests pēc
nr.,
sek-
organi-
organizatorisko
un
pirmorganizācijā
avīzes teksta
februāri
Nr.
No
ka
atzīmē,
pilsētu
no
komjaunatnes
1949. g. 12.
vēlēšanu
un
komjaunatnei izvirzīto uzdevumu
prasa
nekavējoties
«Padomju
pārskata
orgānu
[...].
politiskās
katrā
aptverti
aktivizēja visu to darbību.
Padomju Latvijas mīga
Republikā
veidiem
komjaunatnes organizācijās
apriņķu,
lieli trūkumi
vadību.
jauniešu.
un
Pagājušās komjaunatnes darba līmeni
un
politiskās izglītības
sapulces paaugstināja
sistēmu, iesaistīja
plašāk
jaunatni, pastiprināja kom-
un
mācību
jauniešu politisko
Latvijas
politmācību
ievērojami
organizācijas
politmācībās komjauniešus
lēmumu,
plēnuma
komjauniešu
pārkārtoja
Latvijas
CĶ
ĻĶJS
komjaunatnes
20
lēmuma
plēnuma
republikas
par
organizāciju piedalīšanos kolhozu celtniecībā 1949. gada 24.
Partijas
VK(b)P
februāra
lauksaimniecībā.
234
guvuši
Republikā
lauksaimniecības
jau nodibināti
plēnuma
zemnieki
domju Latvijas
iniciatīvas
vadībā,
organizāciju
CX
grupas
kolhozi,
kolhozu
lēmumu,
ievērojamus pirmie
nopietnie
noorganizētas
Pa-
panākumus
pārkārtošanā.
izveidošanai.
dzīvē
īstenojot
sekmīgi
vēsturisko
sperti
sociālistiskajā
1443
martā
520
soļi
Tagad
ir
zemnieku
Latvijas
jaunie
kolhozi
jau
zemnieku
sociālistiskās
uz
sāk
darba
pirmajos
saimniecības.
individuālo
gados pārspējuši zemniecība
Darba
lauksaimniecības
droši
nostājas
kolhozu
ceļa,
kustība
pieņemt masveida raksturu. komjaunatnes
Republikas niešus nāt
Lai
kolhozus.
vizētu kolhozu kus
un
republikas
celtniecībā,
sūtīja Komjau-
organizācija
izveidot
jauniešus
un
organizatoriski
Latvijas
nostipriakti-
darbību
komjaunatnes
veica
ĻKJS CX
vairā-
pasākumus [...]. CX plēnums atzīmē, ka kolektivizācijas republikā nosaka vajadzību celt visu lauku
Latvijas ĻKJS attīstība
straujā
organizāciju
komjauniešu
izveidošanā
hozu
LATVIJAS
1.
Par
galveno
organizācijām
dījumus
sociālistiskiem
Latvijas cību 2.
kā
katram
darbu,
norāuz
izpildot
lēmumus par kolhozu
vadošajam komjaunatnes
celtnie-
kur ir
radīt
jaunieši,
komjaunatnes
un
komjaunatnes
politiski
organizāciju
556. i,
62.-64.
nostiprināt
katru
kol-
lespiests pēc oriģināla
lapa
Nr.
21
Latvijas ĻĶJS CĶ plēnuma komjaunatnes organizāciju ar
katrā
—
organizācijas,
[...].
LKP CX PVI PA, 201. f., 1. apr.,
orgānam
svarīgāko uzdevumu tuvākajam laikam
organizatoriski
arī
No
partijas
kongresa
pārkārtošanu
pastiprināt
un
ĻKJS VII kongresa
Plēnums
kolhozā,
hoza
X
lauksaimniecības
pamatiem
organizāciju
spēkiem
[...].
uzdod
kā
visiem
K(b)P
izpildīt Latvijas Latvijas
par
NOLEMJ:
komjaunatnes
palīdzēt
—
kol-
[...].
PLĒNUMS
republikas
uzskatīt
uzdevumu
CX
ĻKJS
aktivitāti
komjauniešu
un
nostiprināšanā
un
Latvijas K(b)P CĶ
II
lēmuma par
republikas
uzdevumiem sakarā
plēnuma
lēmumu
1949. gada 20. jūnijā
[...] Latvijas K(b)P CX plēnums atzīmēja, laukos
1949.
gada
pavasarī
visplašākās
zemnieku
stājušās
kolhozu
uz
masas
ceļa,
un
noticis
lielais
apņēmīgi ka
un
Padomju
ka
Latvijas
lūzums,
negrozāmi Latvijas
kad no-
pirmā
235
kolhozu
saimniecību aktīvi
speciālistiem
strādniekiem
apstākļus
šanai
jāmobilizē lēmumi
numa
par
komjauniešu
visi
uzliek
drošāk
ražošanas
jauniešu spēki. Plē-
un
republikas komjaunatnes organizācijai
savu
Pēc
komjauniešu simti
piedaloties, nodibināti
brigadieriem
pieaudzis
ievērojami
1556
Pēc
posminiekiem.
un
bet
kolhozos, ir
cijas
kolhozu
lauksaimniecības
aktivitāti
10.
uz
738
un
par V
organizāciju organizā-
republikas
visas
procentos
—
ĻKJS CX
Latvijas
komjaunatnes
40
un
kolhozu. 78 kom-
jūniju komjaunatnes
jeb
kolhozos
sociā-
iniciatīvas
jaunieši strādā par kolhozu priekšsēdētājiem
skaits
kolhozu
visos
republikas komjaunatnes organizācijas
pārkārtošanā.
tieši
plēnuma
lomu
nostiprināšanā.
saimnieciskajā
cēlušas
ievērojami
viņiem
savu
nopietnāk iedziļināties
un
mēnešos
listiskajā
jau-
jautājumos, enerģiskāk palīdzēt partijai kolhozu
organizatoriski
Pēdējos
nosaka
laukos, kuru atrisinā-
pienākumu ievērojami paaugstināt
celtniecībā,
darbā.
lēmumi skaidri
jaunos uzdevumus
un
un
lauksaimniecības
un
ražošanas
piedaloties
Latvijas K(b)P CX plēnuma nos
MTS
organizēti, kolhozniekiem,
sēja noritējusi
padomju
kolhozu.
Ventspils un Talsu apriņķī komjaunatnes organizācijas jau nodibinātas absolūtajā vairākumā kolhozu. Lauku
palīdzēja Šinī
partijas
gadā
jauniešu niešu
organizācijām sējā
pavasara
ražas
augstas
lauku
visumā
[PSRS]
un
Ministru
lopkopības attīstības
sabiedriskās
nieši
kolhozu
un
aktīvāk
sekmīgi
un
veica
un
jaupa-
un
iesaistījās
Padomes
pieņemtais
trīsgadu plāns izraisīja
jaunu darba entuziasmu visas lauku
jaunieši
darbos.
sējas
komjauniešu
komjauniešu
57
posmu,
420
daļa enerģiski
darbus.
CX
VK(b)P
pavasara
piedalījās
brigādes, kas
traktoristu
vasara
lielākā
komjaunatnes organizāciju
jaunatnes vidū. Komlabākie
padomju saimniecību lopkopības
un
jau-
putnkopības fermu
darbā; republikā 141 komjaunietis strādā par fermas pārzini.
Latvijas Latvijas
ĻKJS
laukos
CX
liek
plēnums
republikas
uzsver,
ka
lielais
komjaunatnes
lūzums
organizāci-
jām ievērojami vairāk iesaistīties kolhozu ražošanas darbā, enerģiskāk palīdzēt partijai jauno kolhozu nostiprināšanā. Taču šī uzdevuma
cīgas LKP
CX
PVI
1. apr., 557.
236
realizēšana
komjaunatnes
/.,
PA, 158.
nav
organizācijas
201.
f.,
un
159.
iespējama, neradot spēkolhozos
[...].
lespiests pēc oriģināla lapa
Nr.
No
ar
Latvijas K(b)P CĶ
darbu
jaunatnes
lēmums
lielās
rūpes
uzlabošanu
uzlabot
audzināšanā.
atspoguļo
par
republi-
lēmumu radikāli
komunistiskajā
K(b)P CX plēnuma
jautājumu
apsprieda
darba
pieņēma
un
republikas
oktobri
plēnums
audzināšanas
vidū»
organizācijas
111
CX
K(b)P
politiskās
jauniešu
lēmumu
1
vidū»
1949. gada 4.
Latvijas
plēnuma
111
jauniešu
kas
uzdevumiem sakarā
audzināšanas darba uzlabošanu
politiskās
«Par
lēmuma
plēnuma
VII
Latvijas ĻKJS CĶ
komjaunatnes organizāciju
par
«Par
22
Latvijas
republikas partijas audzi-
politisko
jaunatnes
nāšanu.
Padomju
plēnums
111
Latvijas K(b)P CX ka
Latvijas
jaunatne
komjaunatne Komunistiskās lās
sociālistiskajā
strādā
teņu pašaizliedzīgi
aktīvi
vadībā
Tūkstošiem
rūpniecībā
jauniešu
rāda
natne
ir
darba
izgājusi
varonības
krietnu tās
levērojami pieaugusi tisko
dzīvi,
interese
jaunieši
un
nostiprināšanā.
par kolhozu
Vairāk
nekā
priekšsēdētājiem,
gadieri, posmveži,
lopkopības
savienības
Uzlabojies
darbs, nostiprinājies
un
stiprinājusies komjaunatnes vidū. kadru
No
Tomēr 111
komjauniešu
visās
un
sociālistiskās
līdzās
plēnums
audzināšanas
šiem
darbā
jauniešu
un
ir
bri-
audzināšanas pa-
ietekme jauniešu
vidus
celtniecības
izvirzīts
daudz
nozarēs.
Latvijas
K(b)P
trūkumu
nopietnu
republikas
iekārstrādā
komjaunatnes aktīvs,
sasniegumiem
atzīmēja
komjauniešu
organizāciju
daudz
kolhozu
pārziņi.
darbs
iekšējais
poli-
un
komjauniešu
1500
ap
jau-
skolu.
redzesloks.
piedalās 100
fermu
izaudzis
zināšanas,
Republikas
par sabiedrisko
aktīvi
mei-
un
audzināšanas
kulturālais
paaugstinājies
Komjaunieši tas
piemērus.
politiskās
[...]
pieda-
lauksaimniecībā,
un
apgūst ražošanas profesijas, neatlaidīgi uzkrāj mācās,
atzīmēja,
priekšpulks
tās
partijas
celtniecībā.
lēmumā
savā
un
komjauniešu
CX
politiskās
un
jauniešu
vidū.
Vaji organizēta marksisma-ļeņinisma 1 PVI
Minētais
PA,
lēmums
101. f.,
12.
pieņemts
apr.,
9.
1949.
L, 83.
un
g.
16.
teorijas studēšana
septembrī.
Sk.
LKP
CX
84. lapa. Red.
237
jaunatnes
vidū.
politskolas
1948./49. mācību gadā
Daudzi
komjaunatnes ap 7
Pagājušajā mācību gadā iesaistīti
kas
politiskās
izglītības
komjauniešu
tūkstoši tīklā.
biedri,
komjaunatnes
nebija
politpulciņi
un
strādājuši neapmierinoši. Tikai
19 000
netika
jauniešu, mācī-
politiskās
apguva
bas [...]. Lai
republikas
jaunatnes
LATVIJAS
I.
darba
šanas uzlikt
par
rajonu
vērst niešu
tos
uzlabošanu
1.
republikas
komitejām,
trūkumus
vērību
559.
PA,
i, 139.
201.
un
koncentrējot
laikā
visīsākajā
audzināšanas
darbā
no-
jau-
galveno komjaunatideoloģiskā
uz
darba
jau-
un
lespiests pēc oriģināla
f., 141. lapa
un
23
ĻĶJS CĶ biroja lēmuma par lauku jaunatnes
sociālistiskās
sacensības rezultātiem
lauksaimniecības 1949. gada 28.
Latvijas sociālistiskā
ĻKJS
CX
kurā
Republikas
partijas
laicīgu
visu
sagādes 420
ieguva
un
lauku
vidū
jaunatnes
jaunatnes 20 170
lielu
pirmstermiņa un
darbu
sek-
sacensība
izpildi
jauniešu
augstāku
nobeigšanu
ražu
un
jau-
politisko
padomju orgānu darbu, organizējot
komjauniešu ievērojami
ka
jaunatnes
lauku
g.
decembri
bija iesaistījušies
lauksaimniecības
plāna
1949.
gadā
atzīmē,
birojs
sacensība,
[...], izraisīja lauku
entuziasmu.
238
vidū»
ievērojamu paaugstināšanu komjauniešu
Latvijas
mēja
Latvijas audzinā-
jaunatnes
komitejām
politiskās
Nr.
niešu
izpildei
politiskās
vidū [...].
apr.,
No
NOLEMJ:
pilsētu komjaunatnes komitejām
komjaunatnes
CX PVI
LKP
lēmumu «Par
vidū, kuri atzīmēti šai lēmumā,
kvalitātes niešu
PLĒNUMS
konsekventai
un
plēnuma
organizāciju
nes
plēnuma
uzlabošanu
pienākumu Latvijas ĻKJS CX birojam, apriņķu
komjaunatnes un
VII
CX
vadībai
111
CX
darba
vidū,
ĻKJS
Pieņemt
K(b)P
audzināšanas
politiskās
par
CX 111
izpildītu Latvijas K(b)P
ātrāk
jo
lēmumus
un
sav-
labības
pārsniegšanu.
augstas
ražas
salīdzinājumā
ar
posmi vidējo
ražu
Jelgavas
posms
centnerus res
Darba
republikā. Sociālistiskā apriņķa
Ventspils
posms
nieši
sacensība
dīšanu
pārbaudīja
komitejas
apriņķa darbu
komisiju
pagastu
un
veikšanā.
riņķī strādāja novāca
7
gada plānus
bet
labības,
pastāvīgi
18
izpildījušas
vadot
jot
jauniešus
lījās
81
jauniešu
pilsētas
vairāk
par
sociālistisko
cīņai
brigāde
Jelgavas
jauniešu
stošus
nezālēm;
ar
visa Lai
un
veikusi
sevišķi,
ravēšanas
savus
procentiem. lielu
organizē-
darbos
pieda-
rezultātus
guva
kokmateriālu.
jaunieši,
darbos
Tikai
584
komjauniešu
Talsu 49
apvienojušies
kubikmetru
Dau-
apriņķis.
6000 dalībniekiem izcirta
ar
kokmateriālu,
apspriestu sociālistiskās
rindnieku
apriņķos
zultātus,
Viņi
dalījās
augstinātas pašā
mus, kādi
notika
salidojumi,
kolhoznieku.
gaitā.
arī
un
strādā
130 tūk-
brigādēs,
kas
vien
apriņķī
ir
20
izcirta
procenti
apriņķa plāna.
republikas
Tai
Rēzeknes
sagatavošanas
kubikmetru
25 tūkstošus no
un
brigādes
komjaunieši
Apriņķī 150
komiteja it
apkas
1268 dalībniekiem.
ar
Kokmateriālu un
valstij,
brigādes,
komjauniešu
nekā
sacensību,
Lopbarības sagatavošanā labākos gavpils,
palīdzēja
jauniešu traktoristu brigādes, kas
un
Viļānu apriņķa komjaunatnes darbu,
nodeva
un
un
novāca 2842 ha labības.
brigādes
komjauniešu
novāca
komjauniešu
44 ha
4500
jauniešu
ražu
kad
Laikā,
šo
kontrolēja
visu lauksaimniecības darbu
padomju orgāniem
un
ĻKJS
palīdzību.
Apriņķa komjaunatnes organizācija partijas
izpil-
Latvijas
sistemātiski
birojs
komjau-
kuru
saistības,
komisijas.
sniedza konkrētu
organizēta
bija
Apriņķa
raksturs.
masveida
bija
jaunieši uzņēmās konkrētas
un
Talsu
tai
un
izaudzēja
platībā [...].
12 ha
hektāra
no
sociālistiskā
apriņķī
pareizi,
31,65
ieguva
«Venta»
kolhozā
apriņķa
31,62 centnerus lielu ražu Talsu
Artūra Čikstes
Varoņa
«Nākotne»
14,5 ha lielā platībā; Vizmas Dālde-
hektāra
no
kolhozā
kuru
apsprieda darba
sacensības
jauno darbā
piedalījās
sociālistiskās
pieredzē
visos
rezultātus,
lauksaimniecības
3500
jauno
sacensības
uzņēmās
un
pirm-
re-
jaunas,
pa-
saistības. laikā
Latvijas ĻKJS CX birojs
novērojami
Vairākos
sociālistiskās
sociālistiskajā
apriņķos
dalījās lielais vairākums formāli organizēta
un
lauku
izpaudās
Latvijas ĻKJS CX birojs
atzīmē
sacensības
sacensība
jaunatnes, ziņu
trūku-
vadībā
sacensība
savākšanā
un
nepie-
bija
[...].
nolemj: 239
Uzlikt par
1.
godu
Padomju
ciālistiskās un
apriņķu komjaunatnes komitejaunatnes sociālistisko sacensību par 10.
Latvijas
saistības
saimniecības
ciālistisko 2.
mātiskas
politisko
so-
lai
strādnieks,
noslēgtu
savā
kolhozi,
starpā
so-
ražīguma CX
arī
siste-
sacensības
strādnieku
kvalitātes
PSR
karogu
kolhoznieku,
jauno
par
MTS
un
tā
un
Sarkano
kā
laikā,
Latvijas
un
sociālistiskās
pareizu politiskā par organizēšanu laukos saimniecisko un
saimniecību
ceļojošo
MTS
lai
panākot,
jaunais kolhoznieks
nodrošināšanu,
darba
kampaņu
padomju ĻKJS
MTS
un
un
jaunatnes
vadības
kultūrmasu
darba
katrs
sacensību. lauku
Par
gadadienai,
uzņemtos
padomju saimniecības
padomju
un
pienākumu
lauku
jām organizēt
celšanā
ieguldījumu
nodot
Lauksaimniecības
[...] Talsu
Krāslavas
no
Latvijas
ministrijas ap-
riņķa komjaunatnes organizācijai [...]. Atzīmēt
3.
apriņķu
Rēzeknes,
komjaunatnes
Jelgavas
Viļānu,
labo
komiteju
jaunatnes sociālistisko sacensību LKP CX PVI
lespiests pēc oriģināla
Nr.
Latvijas
24
Noklausījies
bas
Latvijas VIII
un
apspriedis ziņojumu
1948.
no
gada
februāra
atzīmē,
ĻKJS CX, strādājot
ka
Latvijas
1950.
periodā
CX
un
Savienī-
Latvijas
republikas komjaunatnes organizāciju
tisko
uz
darbību
kas
stāv
gresa
tālāku
viņu
Padomju
lēmuma
un
uzlabošanu
un
jauniešu
saimniecisko
Latvijas
izpildi,
organizatorisko darba
nāšanā kvēla
240
komjauniešu
politisko
uz
priekšā,
un
politisko
jaunatnes
padomju patriotisma
aktīvu
uzdevumu uz
komjaunatnes
CX
VĻKJS
vadībā, virzīja
līšanos visu
jūni-
gada
Jaunatnes
atskaites
K(b)P
Latvijas LKJS
par
līdz
Komunistiskās
Ļeņina
kongress
lēmuma
28. jūnijā
1950. gada
CX darbu
Jaunatnes Savienības
Komunistiskās
Ļeņina
VIII kongresa
jam,
lauku
I, 134.—136. lapa
1. apr., 566.
No
vadot
[...].
f.,
PA, 201.
Daugavpils
un
darbu,
VĻKJS
prakpieda-
veikšanā, XI
kon-
pirmorganizāciju
nostiprināšanu
komunistiskajā garā
un
un
audzi-
bezgalīgā
uz-
savai
ticībā
(boļševiku) Veiktā
vēl
politiski,
ir
vairāk
Atskaites
pastiprinājusies
plašām
ar
un
jaunat-
ietekme
komjaunatnes
kolhozos
3229
jau-
komjaunatnes
ir
organizācijas,
ciltām
no
republikas komjaunatnes organizā-
1932. Pašreiz
rindās
34 584
uzņemti
tika
periodā komjaunatnē
radītas
cijas
sakari
tās
vidū, ir augušas VĻKJS biedru rindas.
natnes
vēki,
organizatoriski
nostiprinājusies
paplašinājušies
masām,
nes
Komunistiskajai
republikas komjaunatnes organi-
darba rezultātā
ir
zācija
Dzimtenei,
sociālistiskajai partijai [...].
71990
VĻKJS biedru,
kas
5471
apvienoti
komjaunatnes pirmorganizācijā. organizācijas
Komjaunatnes aktivitāti šanu
pirms
tālāku
termiņa,
kāpinājumu
niecības 20 000
tautas
visas
Latvijas
komjaunatnes
Komjaunieši tus
Vairāk
bija
veikušas
nekā
lauku
lēmumu,
ievērojamu
darbu, Lat-
padomju organizācijām pārkārtot
lauksaimniecību
vijas tori.
un
vairāk
trieciennieki.
un
kongresa
X
K(b)P
republikā. Rūp-
transportā
stahanovieši
ir
organizācijas
partijas
lauksaimniecības
attīstību
dzelzceļa
veik-
piecgades
sociālistiskās
lopkopības
un
strādnieku
jauno
Izpildot
palīdzot
un
darba
jaunatnes
par ceturtās
cīņā
par
uzņēmumos
vadīja
uz
sociālistiskās kolhozu
simtu
attīstības
ceļa. inicia-
organizēšanas vadošus
ama-
kolhozos, 2140 kolhozos ir radītas komjaunatnes
orga-
nekā
5000
komjauniešu
ieņem
nizācijas.
Izpildot Latvijas K(b)P CX jaunatnes organizācijas politisko
1949./50.
izglītību.
21 588
politskolās mācījās kas nesastāv
komjaunatnes zināšanām,
mācību
darba
jauniešu
un
gadā politpulciņos
komjaunieši
un
par
ietekme
komjaunatnes
skolu
10 961
un
jaunietis,
skolās, pieaugusi
organizāciju loma cīņā
disciplīnas nostiprināšanu
nājies VĻKJS rindu pieaugums
Kļuvis
lēmumu, kom-
plēnuma
komjauniešu
komjaunatnē.
lielāka
Kļuvusi
111
uzlaboja
augstāks
briedums,
uz
komjaunatnes
uzlabojies
darbs
skolu
par
Palieli-
jaunatnes rēķina.
aktīva ar
teicamām
skolās.
politiskais
komjaunatnes
un
kad-
riem.
Atskaites
un
komjaunatnes jauniešu
vēlēšanas,
organizācijās,
politiskā
aktivitāte
kas
un
stākstāvošajiem komjaunatnes par
16
komjaunatnes
—
400
darba
notika
šogad
parādīja, viņu
ka
prasības
orgāniem
stāvokli.
republikas
pieaugusi
un
Atskaites
to un
pret
komaug-
vadītājiem vēlēšanas
241
ka celies
parādīja arī,
vispārējais komjaunatnes organizā-
ciju darba līmenis jaunatnes audzināšanā [...].
nolemj:
Latvijas ĻKJS VIII kongress 1.
Atzīt
līniju 2.
Latvijas pareizu,
par
audzināšanas darba natnes nas
jāaudzina
masām,
jāiekārto
nostiprinātu
savus
orga-
komunistiskās
jaunatnes
[...]. Katrai komjaudarbs
savs
sakarus
bojševiku
ar
īstenības
sociālistiskās
apmierinošu.
republikas komjaunatnes
pastiprināšanu
organizācijai
dienā
par
uzdevumu
visupirmo
politisko
Komitejas
darbu par
praktisko
uzskata
Kongress
nizācijas
Centrālās
ĻKJS
partijas
piemēriem
tā,
lai
die-
no
plašām jaunatnes
ar
vēstures
jaunatne
un
mūsu
kvēliem
par
patriotiem, bezgalīgi uzticīgiem Ļeņina [jāaudzina] PSRS tautu draudzības garā.
Dzimtenes
savas
lietai,
partijas
Komjaunatnes virza
visas
vumu
veikšanai
organizācijām
jaunatnes un
mūsu
vēl
ar
lielāku
saimnieciski
spēki
valsts
enerģiju jāuzde-
politisko
varenības
tālākai
nostip-
rināšanai. Visā
savā
praktiskajā
organizācijai
stingri
viku) partijas
un
«Padomju
Komunistiskās lēmumiem
pēc avīzes
lespiests
nr.,
(boļše[...]. teksta
jūlijā
Nr.
No
republikas komjaunatnes
no
VĻKJS XI kongresa
Jaunatne», 145.
1950. g. 26.
darbībā
jāvadās
jauno stahanoviešu
un
dalībnieku aicinājuma sacensību par
1951.
25
racionalizatoru
plašāk
salidojuma
sociālistisko
izvērst
gada valsts plāna izpildi pirms termiņa 1951.
gada 17. jūnija
AICINĀJUMS visiem Rīgas un
[...]
rūpnīcām tehnikas guma
celtniecības jaunajiem strādniekiem
Kopā
jaunietes
pilsētas rūpniecības uzņēmumu,
īsā un
ar
saviem
laikā
likuši
elektrostacija
no
atjaunota un
transporta
strādniecēm
vecākajiem biedriem
uzņēmumiem.
pamatiem
un
gruvešiem Ar
viņu
VEF,
daudzas
jaunieši
spēkiem
Vagonu
citas
uz
jaunas
rūpnīca,
fabrikas
un
simtiem
pacelties
un
Ķe-
uzņē-
mumi.
Rūpniecības 242
uzņēmumu
jaunatne
aktīvi
piedalījās
arī
Jūrmalas
Rīgas
elektrificētā darbā
Pašaizliedzīgajā darba
guva
iemanās,
dzelzceļa celtniecības
dzima
vērtīgi
uzlaboja
darba
savus
darbos.
jaunatne
pasākumi,
paņēmienus
[•••]. Tikai pēdējā gadā iesnieguši vairāk nekā kas
uzlabo
ražošanas
vairāk nekā Bet
20
par
vien
pilsētas
3000
racionalizācijas
nekad
padomju cilvēki
Mūsu
ir
lozungs
dod
un
procesu
miljoniem rubļu
uz
—
strādnieki
jaunie
valstij ietaupījumu
gadā.
neapmierinās līdz
priekšu,
ir
priekšlikumu,
sasniegto.
ar
komunisma
pilnīgai
uzvarai mūsu zemē!
Mēs,
pilsētas transporta
nīcās,
aicinām
celšanu, labāku
izejvielu
un
izmantošanu,
šanu, [par] fabriku «Padomju
uzņēmumos
un
rūp-
fabrikās
vēl plašāk izvērst sociāgada valsts plāna izpildi pirms
pastiprināt
aicinām par
galvaspilsētas
strādniekus
listisko sacensību par 1951.
termiņa,
racionalizatoru
un
visus
celtniecības
un
jaunos
strādājošos
stahanoviešu
jauno
dalībnieki,
salidojuma
par
un
cīņu
materiālu
ražīguma
par iekārtas
uzkrājumu
virsplāna
rentabilitāti
rūpnīcu
Jaunatne», 118.
darba
par
taupīšanu,
palielinā-
[...].
lespiests pēc avīzes
nr.,
teksta
1951. g. 19. jūnijā
Nr.
No kolhozu
26
padomju saimniecību komjaunatnes
un
organizāciju komiteju sekretāru republikāniskās dalībnieku
lauku
aicinājuma
aktīvāk
sekmēt
komjaunatnes
sabiedriskās
1951. gada,
ne
vēlāk
lopkopības
par
27.
sanāksmes
organizācijām attīstību
decembri
AICINĀJUMS visām
lauku komjaunatnes organizācijām
Dārgie biedri!
Padomju Latvijā uzvarēja hozu
iekārta.
sekmīgi niecībā
jamu
cīnās —
par
visu
galvenā
tai
pašā
stingri un
lauksaim-
ražības
ganāmpulka
ievērojami
kol-
saimniecības
izpildi
kultūru
sabiedriskā laikā
nostiprinājās
padomju
uzdevuma
lauksaimniecības
paaugstināšanu,
palielināšanu,
un
Republikas kolhozi
ceļot
tā
ievēro-
strauju
produk-
tivitāti [...]. 243
levērojamu ieguldījumu sabiedriskās dod
lauku
Viļānu
vara»,
kolhoza
Elejas
un
biedriskās
reizē
saistīti
un
nekā
liels
280
trīs
sa-
par
sekmīgi izšķir jautāju-
saimniecību fermās
tūkstoši
[ir]
fermu
ir
cilvēki,
tie
spēks,
cīnā
padomju
un
nekā
lauksaimniecības
palīdzību
«Eleja»
cīņā
cīņu par lopu skaita palielināšanu
ar
vairāk
vairāk ir
nosauktā
saimniecības
piedalās
kāpināšanu,
Republikas kolhozu
Tas
aktīvi
«Uz-
kolhoza
vārdā
Gorkija
un
produktivitātes ievērojamu paaugstināšanu.
laik strādā
ņiem
lopkopības attīstībā
rajona
padomju
rajona
organizācijas
lopkopības
to
ar
Maksima
rajona
komjaunatnes mus, kas
Smiltenes
komjaunieši.
vai
vadītāji kas
sabiedriskās
paš-
no
vi-
brigadieri.
partijas,
spējīgi
orgāniem
par
komjauniešu,
padomju
ievērojamu
sniegt
lopkopības
kāpināšanu
[...]• par kolhozu
Apspriežot jautājumu cību
komjauniešu
cības
tās
un
kāpināšanā,
svarīgākās
komjaunatnes padomju riskās
un
lauksaimniecības
aicinām
komjaunatnes Vadoties biedriskā
visas
kolhozu
organizācijas
no
ka
tā,
fermā
kontrole
pār barības sagatavošanu barības
tību.
partijas,
palīdzēt
sabied-
izlietošanu,
un
saimniecību
padomju
rūpēties
jaun-
par
[...]
jēru, cāļu izaudzēšanu. tuvākais
komjauniešu
pār
un
uzdevums
izmitināšana
pareiza
lopkopības
jānodrošina
un
uzmanīgi
lopkopju
ganāmpulka
katrā
riem
tālākajā
saimniecību
padomju
orgāniem pārsniegt
kumeļu, teļu, sivēnu,
—
radīt
lopkopības
—
un
diendienā
organizācijas
lauksaimnie-
lopkopības attīstības valsts plānus.
Mēs
lopu
nozares
mēs aicinām kolhozu
saimnie-
padomju
un
sociālistiskās
piedalīšanos
izslauktā
sa-
barošana,
un
posteņus, piena
lopu izmitināšanu,
nodibināt fermās
ir
ku-
uzskaiti, kā arī
priekšzīmīgu
pār kār-
[... ]
lopkopju un MTS mehanizatoru pienākums [ir] palīdzēt kolhozu lopkopības darbietilpīgo procesu mehaniJauno
zācijā
—
barības
pārstrādāšanā
piegādē lopu novietnēm,
un
kūtsmēslu
piegādāšanā,
izvešanā
no
ūdens
lopu
no-
vietnēm utt.
Mēs
pības
aicinām ēku
kolhozu
celtniecībā.
padomju saimniecības izpildi, celtniecības izvest
cības
244
jau
ziemas
jaunatni
Lai
celtniecības
materiālus
periodā.
aktīvi
nodrošinātu
piedalīties katra
darbu
nepieciešams
Nepieciešams
brigādēs komjauniešus,
1952.
lopko-
kolhoza
un
gada plāna
sagatavot
iesaistīt
jaunos kolhozniekus
un
celtnieun
pa-
saimniecību
domju
pratējus. cību
jaunatne
citas
celtniecības
Pievēršot
cību
apgūtu
lielu
aicinām
iesaistīt
lauku
klausītāji
pirmā
vai otrā
Plaši
padomju
un
saimnie-
komjaunatnes
organizācijas
zootehniskajās
mācībās
strādājošo
agrotehnisko apgulu
un
darbu
visu
jaunatni.
zootehnisko
un
mācību
pabeigtu
sarkanos
brālīgo
pieredzi.
Fermās
organizēt
aktīvi
izplatīšanā
piedalīties
kolhoznieku
un
padomju saimniecību
un
darba uzlabojumu. griežamies pie visām lauku
lo-
un
žurnālus,
un
stūrīšus,
kolhozu
brigāžu
Latvijas
pirmrindas
laikrakstus
Panākt
lopkopības
Padomju
literatūras
vidū.
padomju
organizēšanai,
lopkopju
lasīt
lauksaimniecības strādnieku
mūrnieku
programmu.
brigādēs
un
un
brigādēs
gadā
propagandējot
vajag
fermās
liet-
saimnie-
mācību
visi
aģitācijas
republiku
regulāri
lai
1952.
gada
izvērst
vidū,
un
laukkopības
Nepieciešams panākt, kursu
padomju
galdnieku,
zootehnisko
un
visas
un
un
kolhozu
uzmanību
agrotehniskajās
lopkopības
cekļu
namdaru,
darba
celtniecības
—
lai kolhozu
specialitātes [...].
agrotehnisko
mēs
strādniekus
Nepieciešams,
bibliotēku Mēs
zācijām
ar
pusīgi
aicinājumu
partijas
palīdzētu veikt
sekmīgi
lopkopības attīstības
stingru
plānu
izpildē
un
to
ar
nostiprināšanai,
un
noteikto radot
padomju
lespiests pēc
nr.,
avizes
teksta
decembri
Nr.
No
kolhozu
gadam
pārsniegšanā,
tālākai
vis-
sabiedriskās
celšanā,
1952.
tā
orgāniem
uzplaukumam [...].
Jaunatne», 252.
27.
lopkopības
kolhozu
saimniecību tālākam
1951. g.
lauksaimniecības
tālākajā
organi-
lai
jaunatni,
pasākumus lopu pārziemošanā,
pamatu
«Padomju
komjaunatnes
mobilizēt un
produktivitātes saimniecību
padomju
—
Latvijas ĻKJS CX
par
komjaunatnes un
27
VI
kadru
plēnuma
lēmuma
izvēli, izvietošanu
audzināšanu
1952. gada 10.
janvāri
plēnums atzīme, ka Latvijas ĻKJS republikas partijas organizākomitejas rajonu pilsētu ciju vadībā veikušas zināmu darbu VĻKJS XI kongresa Latvijas
ĻKJS
CX
un
245
Latvijas
un
sākušas
CX
K(b)P
IV
vietošanas
un
Pateicoties
audzināšanas
izpildē
un
izvēles,
iz-
jautājumiem.
un
biedru kandidātu
vidū,
darbinieku
jaunatnes
kadru
republikas partijas organizācijas rūpēm,
lielinājies partijas biedru risināt
lēmumu
plēnuma
komjaunatnes
nopietnāk pieiet
iespēju
komunistiskās
jaunatnes
republikas
deva
kas
skaits
pa-
kom-
sekmīgāk
audzināšanas
jautājumus. sākušas
Komjaunatnes organizācijas vadošā
vietes centi
atbrīvoto
tijas,
padomju
darbā
saimnieciskajā
un
ir
darbinieku vidus
republikas komjaunatnes
46
rezultātā
darbinieku
komjaunatnes
izvirzīt sie-
drošāk
kā
darbā,
komjaunatnes
pro-
sievietes.
1951.
No
gadā
izvirzīti
par-
cil-
230
vēki. Plēnums
audzināšanu
izvēli, natnes
komiteju uzmanības
un
Jaunatne», 14.
«Padomju
kadru
uzskata, ka jautājums par komjaunatnes
izvietošanu
centrā
visu
jāstāda
komjau-
[...]. lespiests
nr.,
pec
avīzes
teksta
1952. g. 19. janvāri
Nr.
No par
ĻKJS CX VI plēnuma lēmuma
Latvijas
komjaunatnes un
28
piedalīšanos
organizāciju
lauku
strādnieku
jaunatnes skolu darbā
1952. gada 11. janvārī
kad mūsu
[...] Laikmetā, vētraini
niecība, nātne
un
attīstās
tehnika,
stiprināt
no
jaunatnes
nemitīgi
rūpēties
kultūras
celšanu.
skaits
par
tās
No
mācību
karskolu
līdzekļus, līdzekļu
fondus.
tīkls arī
67 strādnieku
mūsu
jaunatnes
lās mācās vairāk nekā
prasīts visnotaļ
pa-
izglītības, vispārējās
gada
piešķir
zi-
audzināšanas
komunistiskās
gadā
palielinās
uzturēšanai valsts
speciālus
Ar katru
un
13 tūkstoši
mācību
gadu
republikā. skolās
lauku
ka
laikā
ir
246
organizācija
pēdējā
un
darba
atvēlē
ievē-
grāmatu
kļūst
un va-
mācību
gadā jaunatnes sko-
cilvēku.
Latvijas ĻKJS CX plēnums atzīmē, jaunatnes
darbu,
vakarskolu
plašāks
1951./52. 57
celt-
uzplaukst
spēki,
tiek
komjaunatnes
mūsu valstī. Šo skolu
rojamus
valstī notiek komunisma
ražošanas
republikas komveikusi
zināmu
darbu,
tautas
palīdzot
lauku
teriālās
bāzes
uzlabošanā
«Padomju Jaunatne», 14.
mācību
Komunistiskās
IX
Latvijas ĻKJS
Latvijas K(b)P CX darbu
mobilizēšanā
Pārskata
skaitliski
marta
republikas
apvienojušies
uzņēmumos,
no
piešķirts
jaunie vatoru
skaits.
kuriem
šis
Par
Tikai
komjaunatnes
un
vairāk par 25
jauniešu
ir
orga-
Republikas
celtniecībā
nekā
sociā-
40 000
tūkstošiem
ir
jauno staha-
nosaukumu «Teicamas
800
brigāžu.
sacensība
izmantošanu
un
plaši
Rīgas
ievieš
iegūta
vien
jauno ap
Rūpniecības
jauno
1951.
275
kvali-
brigā-
ražošanas
re-
no-
ieviešot
ražo-
racionalizatoru
miljonu
transporta
iekšējo
Republikas
racionalizatoru
gadā,
strādnieku
divpadsmit un
par
ražošanā.
sociālistiskās
Palielinājies
pilsētā
tūkstošus
priekšlikumu,
rindās
pirmorganizācijā.
aktivitāte.
transportā
izraisījusies
ierosinājumus.
ekonomija.
Komunistisko
goda pilnais nosaukums.
vidū
strādnieki
darba
vairāk
sacenšas
meklēšanu
trīs
organizācija
organizācijas 5341
izveidotas
piedalās
trieciennieki.
brigāde»
zervju
ir
jauniešu
sacensībā
Jauniešu
šanā
kolhozos
Pieaugusi
un
tās
tālā-
organizatoriski,
Vissavienības
ap
komjaunatnes
rūpniecības
dēm
komjaunatnes
kas
strādnieku,
ievēro-
kultūras
un
nostiprinājusies
Latvijas
visos
listiskajā
veikusi
audzināšanā,
partiju [...].
biedru,
nizācijas.
tātes
republikas
saliedējusies
(boļševiku) Pašlaik
Ļeņina
Komiteja
izpildei.
palielinājusies,
ciešāk
CX vadībā
tautsaimniecības
uzdevumu
Latvijas
Centrālā
Savienības
VĻKJS
un
ka
atzīmē,
kongress
komunistiskajā
laikā
Savienības
Jaunatnes
jaunatnes
kās attīstības
novieši
teksta
kongresa lēmuma
Jaunatnes
Komunistiskās
Gandrīz
avīzes
pcc
29
1952. gada 21.
98 800
un ma-
audzināšanas
un
lespiests
nr.,
IX
vēl
un
janvārī
Latvijas Ļeņina
jamu
mācību
to
[...].
Nr.
No
strādnieku
orgāniem
komplektēšanā,
nostiprināšanā,
darba kvalitātes
1952. g. 19.
izglītības
skolu
jaunatnes
rubļu
liela
komjaunatnes 247
vēl
organizācijas
lielāku
vērību
veltī
jauniešu tehniskajai
apmācībai. Lauku
komjaunieši kopā ar visiem kolhozniekiem, MTS padomju saimniecību strādniekiem aktīvi piedalās cīņā
un
par
augstām
attīstību
stabilām
un
tās
un
ražām, sabiedriskās
kombainu,
kuļmašīnu
produktīvu
izmantošanu. Vairāk
komjauniešu
strādā kolhozos
Komjaunatnes
nostiprinājušas sakarus rindās
traktoru,
lauksaimniecības
mašīnu
nekā
vadošā
organizācijas
audzināšanā
politiskajā
citu
un
lopkopības
cīnās par
produktivitātes celšanu,
divi
tūkstoši
lauku
darbā. darbu
uzlabojušas
komjauniešu
idejiski
jauniešu
un
vidū,
jaunatni. Atskaites laikā VĻKJS
ar
uzņemts 41 tūkstotis jauniešu. [... ]
LATVIJAS
IX
ĻKJS
KONGRESS
NOLEMJ:
Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas darbu atskaites laikā atzīt par 1.
apmierinošu.
Kongress
par galveno republikas komjaunatnes orgaturpmāk pastiprināt darbu nizācijas uzdevumu uzskata —
jaunatnes komunistiskajā LKP
CX PVI
1. apr.,
830.
PA,
I, 137.
f„
201. un
audzināšanā [...].
lespiests pēc oriģināla
139. lapa
Nr.
No
Latvijas ĻĶJS CĶ
II
30
plēnuma
par
saimnieciskajā 1952. gada 26.
nostiprināšanā
jūlijā
[...] Partijas organizāciju vadībā izaugušas rinājušās
apvienoto
Komjaunatnes kolhozos šus
un
savās
apvieno 655
kolhozu
lopkopības
un
komjaunatnes
organizācijas
komjauniešu,
komitejas,
kolhozu
nodibinātas
rindās
kolhozos
fermās
vairāk
un
nodibinātas
gandrīz nekā
nostip-
visos
14 tūksto-
komjaunatnes
lopkopības 707
un
organizācijas.
nodibinātas
laukkopības
republikas
piedalīšanos kolhozu
komjaunatnes organizāciju organizatoriski
lēmuma
brigādēs
komjaunatnes
grupas.
Vairums
248
republikas
kolhozu
komjaunatnes
organizāciju
aktīvi
palīdz partijas, padomju
niem
lauksaimniecības
aktīvi
nostiprināšanā,
kajā
valdības
12.
palīdz veikt
No
partijas
un
uzdevumus
lespiests pēc avīzes teksta
nr.,
Latvijas
X
ĻKJS
gada
Latvijas KP CX
un
janvāri
ka
atzīmē,
tālāku
ir
tautas
darbaļaužu materiālā
saimniecības un
tās
un
pasākumu,
augšupeju,
kultūras
zināmu
panākusi
valdības
un
Ļeņina
Komiteja
audzināšanā
uzlabojumu jaunatnes komunistiskajā partijas
Latvijas
Centrālā
Savienības
VĻKJS CX vadībā
mobilizēšanā
lēmuma
kongresa
16.
kongress
Jaunatnes
Komunistiskās
31
X
Latvijas ĻĶJS 1954.
paredz
visus
politiskos
jūlijā
Nr.
spēku
orgā-
saimniecis-
[...].
«Padomju Jaunatne», 137. 1952. g.
lauksaimniecības
un
organizatoriski
saimnieciski
nospraustos
lauksaimniecībā
arteļu
kas
republikas
līmeņa celšanu,
sekmī-
gai realizēšanai. Pārskata
augusi
un
komjaunatnes organizācija
periodā republikas
paplašinājusi
sakarus
savus
nostiprinājusies,
ar
tās
iz-
skaitliski
jaunatni,
tagad
un
rindās ir
118 498
biedri, kas apvienoti 5567 organizācijās. XIX
Partijas
PSKP
sesijas, un
sekojošie
plaša Vairāk
nekā
1953.
miņa
izpildījuši Lauku
niekiem, lielu
un
tagad
izbrauca
no
kas
paredz
kāpinājumu,
jaunieši
izpildīja pirms tiem
kopā
PSKP
CX
partijas
pilsētām
uz
laukiem,
darbā
organizācijas
visiem
iz-
uz
plēnuma
tālāku
597 ap
jau
ar
lē-
augšup-
komjaunieši 1000
lopkopības
uzlabojušas
ter-
kolhoz-
strādniekiem
septembra
aicinājumam,
darbā
nosūtīti
5,5 tūkstoši
ar
saimniecību
cīnās par lauksaimniecības
niešu-kolhoznieku
Komjaunatnes
un
no
padomju
uzņēma
Atsaucoties
V
lēmumi
lēmumi,
jauno strādnieku
komjaunieši un
Padomes
vēsturiskie
tālāku
plānu, piecgadu uzdevumus.
savus
MTS
valdības
un
ražošanas
ražošanas
gada
Augstākās
plēnuma
politisko kāpinājumu jaunatnes vidū.
un
36000
sajūsmu
mumu
eju.
preču
lielu darba
PSRS
septembra
partijas
patēriņa
sauca
kongresa,
CX
komjaufermām.
komjauniešu 249
jauniešu
un
jušajā
gadā
XIX
sākās
Organizētāk
gadā politpulciņos
darbu.
komjaunatnes
republikas
pabeidza PSKP
jas sekmīgi dēšanu.
audzināšanas
idejiski politiskās
mācību
materiālu stu-
kongresa
nodarbības
Pagā-
organizācimācību
jaunajā
politskolās.
un
Pārskata
periodā komjaunatnes organizācija sāka piedalīties kultūras un izglītības iestāžu darbā,
vāk
nizēja vairāk
rināšanu
tam
loma
organizāciju
zināšanām,
Latvijas
CX, rajonu
trūkumi.
bija
orga-
cīņā
par
disciplīnas nostip-
par
skolā.
Līdztekus
LĻKJS
komjaunatnes
pamatīgām
un
jaunatnei. Rīgā
dziesmu festivāls.
Augusi skolu dziļām
pasākumu
masu
jaunatnes
nizēts
aktīorga-
Daudzas
ĻKJS
X
darbā
pilsētu komiteju
un
konstatē,
kongress
komjaunatnes organizācijas,
ir
ka
nopietni
sevišķi
lau-
kos, vāji piedalās saimnieciskajā darbībā, neizmanto PSKP Statūtos
tiesības
dotās
kolhoza,
muma,
tājumu
parādīt
—
iniciatīvu
padomju saimniecības, ierosināt
apspriešanā,
tos
visu
iestādes
izskatīt
uzņē-
darba
partijas
jau-
orga-
nizācijā. Kongress vēl
atzīmē, ka pilsētu komjaunatnes
organizācijas
nepietiekoši palīdz laukiem PSKP CX plēnuma lēmumu
izpildē [...]. Latvijas ĻKJS 1.
Latvijas
periodā 2.
atzīt
kongress
ĻKJS
uzliek
un
turpmākos
V
jaunatnes
cīņai
pamatā
partijas
XIX
sesijas, PSKP un
pārskata
audzināšanā
par
likt
komjauPadomju
kongresa,
CX
valdības
organizācijām
jaunatnes komunistiskajā
spēki
darba
partijas
Komjaunatnes
mumus.
darbu
Komitejas
pienākumu republikas
sava
Komunistiskās
Augstākās Padomes numa
par
organizācijām
Savienības
nolemj:
Centrālas
par apmierinošu.
Kongress
natnes
X
PSRS
septembra
jāpastiprina un
komunisma
plē-
vēsturiskos
jāmobilizē
uzcelšanu
lē-
darbs visi
mūsu
zemē. 3. Kongress uzskata, ka republikas komjaunatnes organodrošināt komjauniešu nizāciju svarīgākais uzdevums —
un
visas
tembra
jaunatnes
plēnuma
aktīvu
lēmumu realizēšanā
LKP CX PVI PA,
201. f.,
1.
un
apr.,
250
929. 1., 204.
piedalīšanos
207. lapa
PSKP
CX
sep-
[...]. lespiests pēc oriģinālu
Nr.
No
Latvijas
lauku
PSR
jauniešiem
lopkopju
jauno
aktīvi
aicinājuma
republikas
piedalīties sabiedriskās
lopkopības
tālākajā 1954. gada,
32
ne
attīstībā
velak
18. novembri
par
[...] PSKP CX septembra, februāra-marta un sociālistiskās lauksaimniecības plēnuma lēmumi
jūnija strau-
—
jas augšupejas šinās
konkrēta
Dzimtenes
sociālistiskās radīs
stiprināšanu,
tautas
augstāku
kuras
programma,
varenības
lauksaimniecības materiālās
izpilde nodro-
vēl
kulturālās
un
tālāku
produktu
no-
pārpilnību, labklājības
līmeni. lielus
Sevišķi dība
padomju
kajā
attīstībā.
Republikas nākumi
[...] vuši upe»
labāko
kolhozu
ka
partijas
attīstībā ir
lopkopības jamu
izvirzīja
rāda,
Izpildot
kg
piena,
autoritāti
komjauniete
«Priekšzīme»,
viņa
mātes caurmērā Mēs
0,20 ha
no
ha
14
«Mār-
pirmpienēm
platībā
platībā
de-
attīstībā
izaudzēja
180 centnerus
—
biešu.
lopbarības
kopēja
ievēro-
lēmumus,
Liepiņa 0,30
pa-
izpildāmi.
lopkopības
tam
tālā-
uzdevumi
lopkopji. [...] Kolhoza
bez un
un
val-
un
lopkopju
izvirzītie
valdības
Skaidrīte
150 centnerus burkānu
Pelnītu
reāli
un
partija
lopkopības
pirmrindas
un
valdības
pilnīgi
jaunie
slaucēja
2935
sabiedriskās
sabiedriskās
republikas
jaunā
ieguva
un
partijas
ieguldījumu arī
uzdevumus
atbildīgus
un
tautai
Bauskas Daina
ieguva
rajonā katras
no
18—19 sivēnus
savas
cūk-
kolhozā
grupas sivēn-
lauku
jauniešus visnotaļ
par sabiedriskā
saglabāšanu,
un
labākā
Strādājot
[...].'
aicinājām visus republikas
palīdzēt lopkopjiem viņu cīņā palielināšanu
ieguvusi
Dankbare.
par
tā
ganāmpulka
produktivitātes
kā-
pināšanu, sevišķi republikas austrumu rajonos, palīdzēt tā, lai
paceltu
jauniešu
tos
līdz
gātīgu kukurūzas organizēt
nerālmēslojumu
Tālāk
uzdevumiem ir
ražu.
Tāpēc
Viens
no
gadā
ba-
nepieciešams
no-
1955.
kukurūzas
laukus, izvest kūtsmēslus,
un
izklāstītas
līmenim.
iegūt
jau tagad
komjauniešu-jauniešu
posmus. Izraudzīt
1
pirmrindas rajonu
galvenajiem
audzēšanas
sagatavot mi-
kompostu.
jauno
lopkopju
konkrētās
saistības,
Red.
251
Mēs
aktīvi skābbarības jaunatni piedalīties lopkopības fermu celtniecībā, smago darbu me-
aicinām
tvertņu
un
hanizācijā.
Mēs
saimniecības sībā
un
aicinām
visus
jaunos lopkopjus
iesaistīties
speciālistus
lauk-
un
sociālistiskajā
sacen-
būt par paraugu cīņā par tālāku lauksaimniecības
attīstību.
Dārgie draugi!
Netaupīsim partijas
spēkus
valdības
un
lai
zināšanas,
un
lēmumus!
godam
Panāksim
izpildītu
strauju
augšup-
eju sabiedriskās lopkopības attīstībā! «Padomju Jaunatne»,
229.
lespiests
nr.,
avīzes
pēc
teksta
1954. g. 20. novembrī
Nr.
Latvijas PSR
komjaunatnes
PSĶP
solījums
33
aktīva
Komitejai
Centrālajai
neskarto
zemju 1955.
un
gada
sanāksmes
dalībnieku
aktīvi
piedalīties
vecaiņu apgūšanā 10.
janvāri
AICINĀJUMS
Padomju Latvijas komjauniešiem
un
visiem jauniešiem
Dārgie biedri!
PSKP
CX
lēmums
plēnuma
vecaiņu
par
neskarto
un
gada
kas
martā, ir apgūšanu, pieņemts pagājušā spilgts pierādījums Komunistiskās partijas milzīgajām rūzemju
pēm par atbalsi
mūsu
visu
dienas, kad šanās
uz
—
pēc
nebīstoties
grūtību
—
Pievolgu,
uz
nekā trīssimt
nosūtīja
siem
jauno
nieši
uzcēla
mās
ļaužu
iespējas
vecainēm
akas.
arī
ātrāk
Jaunajiem
visa
rajoniem piegādāja
mūsu
tauta.
no
dzina
Vecaiņu
radis
un
vienas vēlē-
Sibīrijas
pārstāvju
Latvijas
kvēlu
atceramies
uzde-
partijas
komjaunatne.
devās
stepēm.
toreiz
Kopā
ar
braukušie
pirmās vagas,
entuziastiem
šanas
patriotu,
izpildīt
vislabāko
Latvijas
teltis,
labi
šķēršļu, brīvprātīgi
un
zemju apguvējiem
pirmās
lēmums Mēs
Kazahijas
savu
zeme,
252
sirdīs.
desmitiem tūkstošu jauno
Urāliem,
Vairāk
labklājību. Sis
padomju
vadīti
vumu,
tautas
raka
uz
vi-
jaupir-
palīdzēja visa Padomju
un
neskarto
120 tūkstošus
zemju apgū-
traktoru
(15 zirg-
vainagojies
lepnumu natne
aizrautīgais
un
ziņot:
varam
uzarti
caiņu
neskarto
un
lai
Taču,
pilnīgi
produktiem,
pēc
patēriņa precēm,
arī
mums
lauksaimniecības
jāattīsta
partijas
Centrālā
pieņēma
lēmumu
Komunistiskās Padome
vecaiņu
plašināt
neskarto
un
uzdevums līdz
zemēs
plaša
spēkiem
arvien
augstvērtīgiem gal-
graudkopība.
—
Ministru
PSRS
ve-
miljoniem
cilvēku
padomju
visdažādākiem
pēc
labām
visiem
nozare
bija
hektāru
ieguvusi
Dzimtene
ar
jau-
hektāru vietā, kas
miljonu
apmierinātu
prasības
Nesen
mēs
padomju
miljoni 430 tūkstoši
zemju.
pieaugošās
turpmāk
sanāksmē
šajā
labības.»
pudu izlases
Dots
13
17
tehnikas.
zemju apguvēju darbs
uzdevumu
«Partijas
izpildījusi godam.
citas
daudz
un
jauno
Šodien
panākumiem.
paredzēti plānā,
venā
kombainu
10 tūkstošus
spēku),
Neatlaidīgais
1956.
gadam sējumu
un
pa-
darbu.
uzplēšanas
zemju
uzplēst ap[mēram]
paplašināt,
Komiteja ievērojami
platību jaunajās
28
līdz
30
miljonus
hektāru. Sa
Uz
jaunu
jauno
tūkstošus lielu
izpildei vecainēs papildus organizē graudkopības padomju saimniecību.
uzdevuma
līdz 300
zemju
traktoru
skaitu
arklu,
lauksaimniecības Lai
stepē
tūkstošiem
valdības
viņu
entuziastu
98
kombainu,
kultivatoru
citu
un
bagāto tehniku, vajadzīgs
un
piemēram,
Pirmie
atsaucās
komjaunieši simtiem
iesniegumus,
ka
roku.
izveicīgu
pulkus.
dedzīgi
Maskavas
raksta
patriotu
šo
prasmīgu
aicinājumam
cēlajam
ecēšu,
sējmašīnu,
tūkstošus
mašīnu.
stipru,
galvaspilsētas
26
nosūta
valsts
rajoniem
(15 zirgspēku),
iedarbinātu visu
jauno
gaida
apgūšanas
280
mūsu
vēlas
un
Dzimtenes
jaunieši.
un
mūsu
Vecaines
partijas
Sekojot jauno
republikas
doties apgūt
jaunās
zemes.
Nav
celtņu, nieši
ka
šaubu,
nodrošinās
neskarto
zemju
republikas
saimniecību
padomju
partijas un
MTS
uzdevuma
vecaiņu
iestāžu,
uzņēmumu,
un
komjaunieši
izpildi
apgūšanu
un
savus
jaun-
un
jau-
nosūtīs
labākos
uz
pār-
stāvjus. Mēs, nieki,
republikas
apsolām
komjaunatnes šanas
cīņā
komjaunatnes
PSKP sūtītie
par
biedri
partijas
aktīva
Centrālajai nežēlos
sanāksmes
Komitejai, savus
lielo uzdevumu
ka
spēkus
dalīb-
Latvijas un
zinā-
iemiesošanu dzīvē.
253
Mēs
sakām:
dedzīgi Dzird
lai visi
Stepe
ziedus
Lai
dzīvo
mus
Partija
—
uzticamais
partijas
ja
sauc
—
Komjaunatne atbild:
gūs,
drošais
un
«Būs!»
palīgs
—
Ļeņina komjaunatne! Lai dzīvo mūsu lielā Lai
dzīvo
partija, kas ved mūs «Padomju Jaunatne», 1955.
Padomju Dzimtene! Savienības
Padomju
7.
no
uzvaras
Komunistiskā
lespiests pēc
nr.,
Nr.
No
teksta
avīzes
Noklausoties
Centrālās
kongress
nolemj
kongresa lēmuma
22. decembrī
gada
apspriežot
un
ĻKJS
atzīt
34
XI
Latvijas ĻKJS 1955.
XI
diženā uzvaru!
11. janvārī
g.
vijas
uz
pārskata
referātu
darbu,
Komitejas
par
Latvijas
Lat-
ĻKJS
:
Latvijas ĻKJS CX darbu pārskata periodā par ap-
mierinošu.
Ļeņina Komunistiskās
Latvijas gaidīja
savu
kongresu
cieši
Jaunatnes Savienība
saliedēta
ap
sa-
Komunistisko
partiju. Pēc
VĻKJS
XII
kongresa
daudz aktīvāk
ganizācija
republikas
komjaunatnes
konkrētāk
un
piedalās
or-
saimnie-
ciskajā celtniecībā. Pārskata
skaitliski
[ir]
periodā republikas komjaunatnes
izaugusi
121711
Latvijas
nostiprinājusies,
organizācija rindās
pašreiz
tās
vadībā
republikas
komjaunieši. KP
Komjaunatnes labošanu
un
Centrālās
organizācija
Komitejas
konkrētu
panākusi
darba
jaunatnes komunistiskajā audzināšanā,
mobilizēšanā
piektās
piecgades
plāna
tās
uz-
spēku
pirmstermiņa
iz-
pildei. Rūpniecības komjaunatnes nikas
progresu, par
loģijas
ieviešanu.
strādnieku
254
uzņēmumu, organizācijas jaunās
Rīgā
ir ražošanas
celtniecības aktīvi
tehnikas
vien
un
transporta
piedalās cīņā un
vairāk
pirmrindnieki.
par
teh-
pirmrindas tehno-
nekā
25 000
jauno
Lauku
liek
komjaunieši
visus
mūsu
un
jaunieši kopā
padomju saimniecību
kolhozu,
lai
spēkus,
tautai
CX
pārējiem
darbaļaudīm
janvāra
pie-
uzdevumus,
atrisinātu
sekmīgi
izvirzīja PSKP
visiem
ar
MTS
un
ko
jūlija plēnumu
un
lēmumi. Vairāk
partijas
nekā
pusotra tūkstoša
aicinājuma
Latvijas komjauniešu
strādā
pašreiz
vecainēs
pēc
neskarta-
un
jās zemēs. Tomēr tas
viss
trūkumus, kādi
iemeslu
nedod
mums
sastopami
neredzēt
nopietnos
republikas komjaunatnes
orga-
nizācijas darbā.
I
ka
Kongress atzīmē,
virkne
transporta komjaunatnes konkrēto darba
uzdevumu
nikas
un
nieku
celšanu,
ar un
modernās
kulturāli
vien
ar
saistīti
izmantošanā,
ar
darba
izturas
jaunatnes ražošanas
jaunās teh-
jauno strād-
Komjaunatnes
to,
ar
neievēro
ar
ar
celšanu.
samierinās
disciplīnu, nesaimnieciski
grauj
un
nodarbojas
piedalīšanos
tās
līmeņa
jaunie strādnieki ražo brāķi,
celtniecības
vāji
tehnoloģijas ieviešanu,
tehniskā
bieži
organizācijas
kas
atrisināšanu,
meklēšanā
aktivitātes
iekšējo rezervju
rūpniecības,
organizāciju
pret
ka
atsevišķi
vietās
tīrību,
sociālistisko
īpašumu.
Nepietiekami mienu natnes
darba
izvērsta
ieviešanu
organizācijas
un
sadzīves
cīņa
par
ražošanas
un
nav
progresīvo
kultūru.
darba
Daudzas
paņē-
komjau-
pietiekami neatlaidīgas jaunatnes
trūkumu novēršanā
[...].
II
Latvijas ĻKJS it
sevišķi
XI
sekotu
jām stingri
attiecināms
jauniešu-kolhoznieku biedri, kas procentus pējā
strādā no
skaita.
vadošā
kongress
uz
tieši
procentiem republikas
republikā
kas
1955.
palielinājies.
komjaunatnes tikai
ir
gadā
Tomēr sastāda
kas
kom-
VĻKJS tikai
organizācijas
Latvijas
nedaudz
jopro-
izvietojumam,
kolhozu ražošanā,
Lopkopībā, strādā
lai
spēku
lauksaimniecību.
skaits
republikas
nozare,
prasa,
komjauniešu
10 ko-
lauksaimniecības
vairāk
par
diviem
komjauniešu. 255
periodā
Pārskata zināmu triem
darbā
pilsētām
un
komjaunatnes nosūtītu
lai
darbu,
rajonu
no
Taču
laukiem.
uz
veikušas
organizācijas
komjauniešus
šis
cen-
darbs
nav
pabeigts. Vairāku
rajonu komjaunatnes
lopkopības
par
mierinoša
ir
darba
pirmrindnieku
slikti cīnās
organizācijas
produktivitātes kāpināšanu.
Sevišķi
pieredzes
neap-
propaganda.
[...]
111
Daudzās liek ka
komjaunatnes organizācijās vēl joprojām atpadarbs.
ideoloģiskais
darbs
ideoloģiskais
komunistiskās
Galvenais
tiek
celtniecības
uzdevumiem, kas
prakses,
tiem
no
ir
propagandu,
ir
dzīves,
tas, no
konkrētajiem
jaunatnes
pamatformas:
politisko
darbu
aģitācijas
un
rajonu
un
ko-
svarīgākais
pirmorganizāciju
izmantot
plašāk
darba
[...]
no
jāatrisina komjaunatnei [...].
miteju, kā arī komjaunatnes
nāšanas
trūkums atrauti
uzskata, ka LĻKJS CX, pilsētu
Kongress uzdevums
veikts
politiskās
audzi-
izglītību, lekciju avīžu
jaunatnes
darbu
[...]. PVI
LKP CX 1.
apr.,
975.
PA, /.,
f„
201.
lespiests pēc oriģināla
145.—148. lapa
Nr.
No
35
Centrālās Komitejas V plēnuma lēmuma komjaunatnes organizāciju audzināšanas darba
Latvijas ĻKJS par
uzlabošanu
republikas
skolu
1957. gada 12.
Latvijas PSKP
republikas šas
ĻKJS
XX
audzināšanas
VĻKJS
panākumus
un
interesantus
padomju
tautas
manto esošās
un
decembrī
atzīmē, XII
ka,
balstoties
kongresa
pionieru organizācijas
skolu
jaunatnes
uz
lēmumiem, guvu-
komunistiskās
uzlabošanā.
jaunatne
žāk veikt
256
plēnums
un
komjaunatnes
zināmus
Skolu
CX
kongresa
vidū
jaunatnes
pionieru organizācijas pasākumus,
revolucionāro
iespējas,
lai
lai
tradīciju
ieaudzinātu
sākušas
audzinātu
garā,
skolēnos
bie-
jaunatni
plašāk
iz-
darba mī-
lestību
iesaistītu
un
kolhozos
mos,
Liela
sabiedriski
nozīme skolēnu
cionālisma
kultūras skolu
tos
mašīnu
un
ko
darbam,
veica
jaunatnes
arī
augstskolu
natnes
studentu
un
organizāciju
no
audzēkņu
dzīvi,
ar
nistiskās
daudzpusīgāki,
audzēkņu
interesēm
Komjaunatnes nietī
paust
uzskatus, mums
g.
lai
tās
vidū
uzlabo
skolu
jāveic ciešā
tautas radošo
audzināšanas
cīņu
kategoriski
245.
darba šis
veidi
kļūtu
atbilstu
darbs
jāieaudzina
vienmēr aizstāvēt
katrā
komjau-
marksistiski
visus
atspēkot
ļeņi-
mēģinājumus
ideoloģiju [...]. lespiests pēc
nr.,
avīzes
teksta
15. decembrī
Nr.
No
Latvijas
36
ĶP CĶ pārskata
kongresam 1958. gada 23.
referāta LĶP
XV
1
janvāri
[...] Republikas partijas organizācijas pēdējā laikā kušas lielāku vērību tāk
vadīt
likas
komjaunatnes uzlabot
un
jaunatnes audzināšanai,
organizāciju
organizācija
jauniešus
izvirzīto
jaunās paaudzes
darbu.
spējusi
Tāpēc
labāk
uzdevumu
komunistiskās
sā-
konkrē-
repub-
mobilizēt atrisinā-
audzināša-
darbu.
nas
1
veltīt
komjaunatnes
komjauniešus šanai,
sa-
komu-
par
tieksmēm.
un
un
lai
pilnīgāki,
naidīgu buržuāzisku
«Padomju Jaunatne», 1957.
audzēkņu
organizācijai
prasme visur
niskos
rajonu komitejām
un
sabiedrības uzcelšanu.
Jāpanāk, lai politiskās aizvien
komjau-
idejisko audzināšanu.
jaunatnes
padomju
ar
uzlabots
iestāžu
nolemj:
pirmorganizācijām,
Audzināšanas darbs skolu
karā
Vispasau-
darbs [...].
strādājošās
un
VI
un
un
kad
laikā,
Nedaudz
mācību
Latvijas ĻKJS pilsētu
komjaunatnes
un
skolās
festivālam.
Latvijas ĻKJS CX plēnums 1. Prasīt
bija politiskajam
republikas
speciālo vidējo
un
interna-
proletāriskā
garā
Vissavienības
jaunatne gatavojās
les
uzņēmu-
stacijās.
audzināšanā
tautu draudzības
un
darbā
derīgā
traktoru
un
Referātu
17
—
400
nolasīja
J.
Kalnbērziņš.
Red.
257
Tomēr mēs
izvērsušas
pietiekami Lai
vairākas
un
likvidētu
zāciju
darbā,
vadītu
citas
nopietnus trūkuit
darbībā,
īpaši
to
ide-
ĻKJS CX, Rīgas pilsētas
komjaunatnes
komitejas
audzināšanas
jaunatnes
darbu
nav
[...].
trūkumus komjaunatnes organijāpanāk, lai partijas orgāni labāk
nopietnos
vispirms
spēka
un
«Ciņa»,
20.
nr.,
tas
jo
komjaunatni, radošās
24.
vairākus
organizāciju
darbā. Latvijas
jiski politiskajā komiteja
neminēt
nevaram
komjaunatnes
mus
ir
galvenais
komjaunatnes
avots [...].
rosmes
1958. g.
lespiests pēc
teksta
avīzes
janvārī
Nr.
No
37
Latvijas ĻĶJS CĶ pārskata ziņojuma LĻĶJS XII
kongresam
1958. gada 6.
1
marta
DARBS SKOLU JAUNATNES VIDO
[...] Jau otro gadu rit Darbs
prakses
dzimtajos ventiem
Šinī mācās
pamatu
veikšana
ražošanai.
Pēc
kolhozos.
115
43 cilvēki
veltī
diendienā
liela
audzēkņu
Taču
uzmanību
jaunatnes
absolventi skolu
rajona
paliek absol-
[...]. un
lauku
jaunatnes skolās
komjaunatnes organizācijas vakarskolām, Jau
atbiruma.
lauksaimniecības
daudzi
Dagdas
gadā strādnieku
15 147 cilvēki.
lauksaimniecības
skolā,
skolēnus
beigšanas
No
rajonā palika
strādnieku
mācīšana
ļoti tuvināja
skolas
mācību
komjaunat-
jauno mehāniķu pulciņu radīšana, lauk-
kolhozos,
saimniecības
skolu
republikāniskā
sacensība.
organizāciju
nes
skolās
šī
mācību
liels
ir
un
noved
tas
gada
1.
audzēkņu
ne-
pie
pusgadā atbirums
[...]• Pašlaik
nieri, kas
republikas
Atskaites
bija
vākšanā,
1
258
organizācijā pionieru vienībās.
periodā pionieru
pionieru
Pionieri
pionieru
1310
apvienoti
aktīvi
un
skolēnu
piedalījās
palīdzēja
Ziņojumu nolasīja
pulciņu
morāli
galvenais
politiskā
makulatūras
dzimtajiem
un
kolhoziem,
E. Bēmanis. Red.
ir
93119
pio-
uzdevums
audzināšana. metāla
palīdzēja
lūžņu lab-
I
iekārtot
skolas, utt.
laukumus
saimniecības
gadā
izstādē
ierīkot
centrus,
rajonu
1957.
savu
37
rādīja
darbnīcas,
sporta
darbu
Vissavienības
jauno
naturālistu
lauk-
teh-
un
niķu pulciņi [...]. Ar
lielu
VIII
kas
lēmumu «Par
plēnuma
nieru
rajonu
kuši
vārdā
Ļeņina
metāla
lai
lūžņus,
uz
CX
nosauktās
komitejas
iniciatīvas
pio-
republinotei-
jau
Tā
praktiskus uzdevumus.
komitejas
rajona
izglītības
VĻKJS
Daudzas
uzlabošanu».
konkrētus
pionieriem vākt
uzņēma
pilsētu komjaunatnes
un
Proletāriešu
pēc
darba
organizācijas
kušas
sabiedrība
republikas
tautas
komjaunieši,
gandarījumu
darbinieki,
Rīgā
pionieri
sā-
40.
gadadienu
«Sarkanā
kvadrāta»,
VĻKJS
\arētu uzbūvēt elektrovilcienu «Pionieris». «Zasulauka
VEF,
Elektromehāniskās
[rūpnīcas]
v.
komjaunatnes
darbam
jaunatnes organizācijas 26
pulciņu
vadītājus,
vadītāji
pionieru
pulciņiem.
[...]
Vairāk
Jelgavas
uzmanības
20
—
visiem
uz
nometnes
dzības nometne
kom-
pulciņiem
pulciņu
vadītājus.
122
Ludzas
Komjaunatnes
arodorganizācijām jāatrisina jautājums nieru aktīva
Daugavpils pionieru
rajona
aktīva
jāveltī pionieru
audzināšanai.
un
uz
mašīnu
nodibināti
komitejās
pionieriem.
ar
nosūtījušas
nosūtīti
Pulciņu
cīšanai
Lauksaimniecības
rūpnīcas,
rūpnīcu
c.
sektori
speciāli
manufaktūras»,
CX
apmā-
kopīgi
ar
republikas pio-
par
organizēšanu, kā arī jāizveido drau-
pionieru
delegāciju apmaiņai
citām
ar
re-
publikām. Pionieru bez
organizācijas vecāko
pašu
darba uzlabošana
pionieru
vadītāju
Taču
daudzas
kami
stingras savās prasībās
maz
rūpējas
rezultātā
Lielākas
sākumu censības
par
darba
komitejas
audzināšanu
prasības jāuzstāda kuriem
ir
nepietie-
280
laikrakstam vairāk
un
pozitīvo
par
interesantu
neklātienes darba
Tā
vadītāji.
«Pionieris»
jāstāsta par
darbu,
mācīšanu.
un
mainījušies
pieredzi, biežāk jābūt
iniciatoriem, par
iespējama
līdzdalības.
pret pionieru vadītāju
vienībās
«Bērnība»,
formu
un
pasa-
organizatoriem pionieru organizācijā.
[...] Lielie saimniecības gresa
vadītāju
gada laikā
žurnālam
pionieru
komjaunatnes rajonu
nav
aktīvas
uzdevumi,
nozarēm,
lēmumus,
republikas
lai
izvirza
augstskolu
un
kas
stāv
ieviestu
jaunas,
priekšā dzīvē
visām
partijas
paaugstinātas
tehnikumu
tautas
XX kon-
prasības
komjaunatnes
orga-
nizācijām. 259
No
tūkstoši
kumu
saites
nozīmi. Ļoti
nostiprinot
ražošanas
ar
tehnikumu
un
darbs,
organizāciju
republikas
ieņēma komjaunat-
augstskolu darbā
labvēlīgi studentu kolektīvus
tehni-
un
iesaistot
kolektīviem, konkrētā
audzēkņus
9
mācas
komjaunieši.
ir
studentu audzināšanā
Svarīgu vietu nes
kas
studentu,
11,5 tūkstošiem
augstskolās, 7,5
studentus
sabiedrisku
ar
darbs
ietekmēja
jaunapgūtajās zemēs [...]. pirmkārt, organizatoriski nostiprināt kom-
Nepieciešams, jaunatnes
augstskolās tus ar
un
tehnikumos,
sabiedriski
ražošanas
kiem,
kolektīviem,
Komjaunatnes
un
CX, rajonu
augstskolu
ar
vispirms
augstskolā
ar
jārada
asāka
un
niešu
cīņa
daļā
dienu
periodā
lauksaimniecības
un
pret Ar
[...].
rūpnīcu
katru
tautas nieki
un
skola
ak-
Katrā
[...].
grūtību
jauno
lielā
saime,
vienā
un
absolventi
jaunie
augstāko
mazāk
un
jau-
jaunatnes kļūst
jau-
gājumā, izvēlas
dzīves
sliekšņus,
bet
augusi
komjauniešu
parādībām savā
ver
dienas
no
mazāk
kolhozu
biežāk
aktīvu.
pirmrindnieku
dienu
darbā,
radošajā arvien
aktīva
kļuvusi
nevēlamām
baidoties
vairāk
AUDZINĀŠANAS DARBS
vieglāko ceļu. Vidusskolu kāpj
ar
komjaunatnes
komjaunatnes
komjaunatnes
grupu
nesamierināmāka
niešu, kuri,
saites
strādnie-
pilsētu komitejām
un
komjaunatnes
Atskaites
[...]
ražošanas
tehnikumu
un
IDEOLOĢISKĀS
rūpniecības
draudzību
stiprināt
piedalīties
studen-
visus
stiprināt
Vajadzīgs
darbā.
organizāciju
tīvu
pirmorganizācijas
iesaistīt
otrkārt,
darbā.
derīgā
kolhozniekiem,
jāstrādā
komjaunatnes
un
grupas
aizvien
drošāk
iesaistoties strādnieki
mācību
pār-
padomju kolhoz-
un
iestāžu
durvis
[•••]. 1957./58.
rīgi,
mācību
gadā
komjaunatnes
mācās ka
komjaunieši
tās aktuālās
29 000
politiskās un
jaunieši
komjauniešu izglītības ar
un
jauniešu
sistēmā.
sevišķu
Rakstu-
interesi
iesais-
politikas pulciņos.
[.••]
Politpulciņu radošus
darbā
strīdus,
mums
pārrunas,
nepieciešams
diskusijas,
vairāk
teorētiskas
ieviest konfe-
rences.
1957
jumu
260
gada Latvijas ĻKJS CX plēnums apsprieda
«Par
komjaunatnes
organizāciju
idejiskās
jautā-
audzinā-
darba
šanas
uzlabošanu
galvenajiem
plēnums tradīciju
audzināšanu revolucionāro
vakari
jaunatnei
ievērojami
jona komiteja
un
šim mēs
Pēdējā
veterānu
ir
mums
vēl
arī
mazāk
un
pa-
komjaunatnes Tukuma
laikā
daudz
lai
tās
trūkumu.
revolucionāro tra-
veltījām
—
komjaunatnes
līmenī
tiek
ieviestu
jaunatnes
paganda.
Taču
mūsu
virzienos:
enerģiskāk
organizācijās zinātniski
veikta
tiek
darbs
aktivizēts
zināt-
antireliģiskiem jautājumiem, uzlabojusies jaunu
Agrāk uz
arī
un
pasākumiem darbu
individuālo
pret
tagad
jāņem
baznīcas
baznīckungi
masu
arī
Bet
iedzīvināšana.
par
tai
tra-
laikā
pašā
kalpi. vidū.
Bet
[...].
lekciju
ka
vērā,
mācītāji
ticīgo
reliģiju
vairāk
galvenokārt
niski
ir
un
pro-
divos
aktivizējušies
nolasīts
antireliģiskā
tikai
ir
ra-
[...].
augstākā
dīciju
un
cīņām,
revolucionārās
darbu veic
komiteja, komjaunatnes
vairāk vērības
dīciju iepazīšanai dzīvē
novada šo
Nodibinātas
pārrunas
Ventspils pilsētas komiteja.
darbā
Bet šajā
ikdienas
dzimtā
darbs. Labi
rajona
darbu. notiek
revolūcijas
dzīvi,
par
Rīgas Ļeņina
Līdz
no
jaunatnes
garā.
vairāk
padomes,
uzlabojies
gātnes pētīšanas
izvirzīja
lielu
veikušas
organizācijas
revolucionāru
veco
vienu
Kā
ĻKJS CX plēnuma lēmumus, komjau-
Izpildot Latvijas natnes
vidū».
jaunatnes
uzdevumiem
galvenokārt
orientējās
viņi
pastiprina
Tagad
komjaunatnes
galvenokārt
cīnās
organizācijas tikai
ar
lek-
cijām.
Komjaunatnes jaunu niskais
festivāls
Maskavā. 700
jaunu
ar
studentu
Rīgā,
kā
arī
dodot tam daudz
jaunatnes
un
VI
pašdarbības Visi
laureātu
kolektīvu
nosaukumiem.
vairāk
ar
mūsu lielie kolektīvi
guva arī individuālie
I
Republikā-
Vispasaules
Gatavojoties festivālam, republikā
dalībnieku. zās
darbu stipri atdzīvināja,
ierosinājumu,
Ne
no
festivāls
noorganizēja nekā
Maskavas
mazākus
77 000
atgrie-
panākumus
izpildītāji [...].
KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU DARBS JAUNATNES FIZISKAJĀ AUDZINĀŠANĀ
[...] Pašlaik republikā ros
darbojas
ir 2687
fizkultūras
Nopelniem bagātie sporta meistari, tari
un
1611
kolektīvi,
ku-
174,5 tūkstoši fizkultūriešu, to skaitā 14 PSRS
I
klases
185 PSRS
sporta
meis-
sportisti.
261
līdz
Tomēr iesaistīti kušas
cību
pat
laikam
šim
daudzi
Fizkultūras
nodarbībās.
uzņēmumā, fabrikā,
to, lai katrā
iestādē, padomju saimniecībā,
organizēts,
Jaunatne», 48.
«Padomju
katrā
mā-
MTS būtu labi
kolektīvs
lespiests
nr.,
nav
panā-
nav
iestādē,
kolhozā,
fizkultūras
dzīvotspējīgs
vēl
jaunieši
organizācijas
[...].
pēc
avīzes
teksta
1958. g. 7. martā
Nr.
38
Latvijas ĻĶJS XII kongresa lēmuma
No
1958. gada 7.
Noklausoties
jaunatnes XII
ka
cieši
Latvijas
saliedējusi
rindas
sagaidīja Komunis-
atskaites
Republikas komjaunatnes organizācija darbu
risko
virzīja
visaktīvāko
ņemtu
lēmumu
uz
Ar
labiem
sociālistisko
padomju
40.
Vissavienības
stījuši
ideju
piedalījās
atmatu
neskarto
un
fondā
komjaunieši vairākus
kopīgajos
organizācija
Komitejas
gados
varenu
Jaunatnes
savā
Savie-
vēsturē
zemju apgūšanā,
ziemeļos.
jaunieši
XII
kongress
pasākumos
Latvijas
ieguldījumu
par
aktīvi
uzņēmumu
gadā
Pagājušajā
ieguldījuši
ierak-
mūsu
komjaunatnes
miljardus rubļu.
Latvijas ĻKJS Padomju
un
un
visu
demonstrāciju.
uzvaras
divos
savu
ar
sociālistiskās
izvērtās
svētki
uz
kopā
pilnas lappuses. Komjaunatne
celtniecībā austrumos zemes
zemē.
lepnumu
Oktobra
Lielās
Šie
ar
Komunistiskās
Ļeņina
aizvadītajos
jaunas slavas
mūsu
un
vēstu-
komunistiskās
komjaunieši
Latvijas
gadadienu.
marksisma-ļeņinisma nības biedri
darbā
periodā jaunieši
un
kongresa
nosprauda
programmu
atzīmēja
XX
PSKP
kurš
sasniegumiem Dzimteni
komjaunieši
visi
līdzdalību
realizēšanā,
jaunatni
revolūcijas
lai
to,
sabiedrības celtniecības
262
ap
lielu
ar
partiju.
savu
šajos
kongress
komjaunatne
savas
kom-
Latvijas
par
XII
Komitejas darbu,
atzīmē,
kongresu,
tisko
apspriežot ziņojumu
un
Centrālās
gandarījumu
marta
visas
komjaunieši tautas
Latvijas
vadībā,
ar
gandarījumu atzīmē, ka
aktīvu
lietā.
un
līdzdalību
jaunieši,
Republikas
Komunistiskās
sagaidot
VĻKJS
arī
savu
komjaunatnes
partijas 40.
ņēma
dodot
Centrālās
gadadienu,
gu-
vusi
jaunus sasniegumus
komunistiskas
jaunatnes
audzi-
nāšanas darbā. XII kongress nolemj: Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas darbu
Latvijas ĻKJS riodā atzīt par
ir
uzdevums
jauniešu
un
natnei
KP
jāvadās nas
PSKP
par
saimniecības,
no
XII
apsveikumā
Republikas I.
V.
jebkurā
veiktu
cīņai
vienu
svarīgā-
komjaunatnes
komjauniešu
republikas
visu
XX
izvir-
kongresa
ko
sādžā, vai otru
jebkurā
vienmēr
par
«lai
to,
jaunatne
pilsētā
darba uzdevumu
kopējā
Latvijas
organizācijām
Ļeņina norādījumiem
un
Latvijas komjauizvirzīja
kongresam
komjaunatnes
par
tehnikas
zinātnes,
pacēlumu; izpildīt uzdevumu,
savā
CX.
Latvijas
celtniecības programmas realizēšanu,
tautas
varenu
kultūras
ka
mobilizēt
spēkus
zītās komunisma
jaunu,
pe-
apmierinošu.
uzskata,
Kongress kais
atskaites
ik die-
praktiski 1
...».
I
KOMJAUNATNES
ORGANIZĀCIJU PIEDALĪŠANĀS RŪPNIECĪBAS
UZŅĒMUMU, TRANSPORTA
sacensība
Sociālistiskā dadienai
par
UN
CELTNIECĪBAS
godu
izraisīja lielu komjauniešu
Lielā
40.
Oktobra
visu
un
DARBĀ
ga-
darba
jauniešu
aktivitāti.
Republikas 109
rūpniecība
procentiem.
niecības
1957.
Salīdzinot
ar
1957.
kopprodukcija
gada
1955.
gadā
plānu
izpildīja
gadu, republikas pieaugusi
par
31
par
rūppro-
centu.
Šajos sasniegumos bas,
transporta
un
savu
ieguldījumu
celtniecības
devušas
komjaunatnes
rūpniecī-
organizāci-
jas, jaunie strādnieki.
Republikas rūpniecības strādnieku.
leviešot VEF
rūpnīcā
jauno
vien
darba
jauno racionalizatoru
racionalizatoru
iegūts
50 000
jauno
pirmrindnieki. Reun
izgud-
priekšlikumus,
ekonomiskajs
tikai
efekts
vairāk
par
fondā
ieguldījuši
miljonu rubļu.
1957. 68
uzņēmumos strādā
tiem ap 35 000 ir
ir vairāk par 9000
publikā rotāju. nekā 1
No
gadā
jaunieši
komjaunatnes
miljonus rubļu. Daudzas
1
V.
I.
komjaunatnes
Ļeņins.
Raksti,
31.
organizācijas
sākušas
aktīvāk
sēj., 259. lpp.
263
cīnīties
kvalitātes
materiālu
izejvielu,
par
ekonomiju,
darba
par
ražīguma
ražotās
produkcijas
par ražošanas kultūru.
kāpinājumu,
pirmorganizācijas
elektroenerģijas
un
un
reidu
organizē
nolūkā
Šajā
kontroles
brigādes,
pos-
teņus utt. Blakus
bas, jas
vēl
nav
natni,
celtniecības
un
iesaistījušas
nepietiekoši nodarbojas
maz
ka dažas
panākumiem kongress atzīmē,
transporta
praksē, vāji Arodu,
izejvielu
dzelzceļa
metožu
materiālu
un
jau-
celšanu, ieviešanu
ekonomiju.
celtniecības
un
nepietiekoši
audzinātājiem
un
ražīguma
darba
pirmrindas
ar
cīnās par
organizācijas
meistariem
darba
par
rūpniecī-
organizāci-
sacensībā visu
sociālistiskajā
rūpējas
tehnisko,
jaunatnes
komjaunatnes
skolu
kom-
palīdz pasniedzējiem,
audzēkņu
sekmju
celšanā,
viņu politiskajā audzināšanā. Neskatoties nas
neapmierinošo
uz
tehnisko
un
miteja, pilsētu
apmācību,
un
rajonu
jautājumiem nodarbojas
Latvijas
nepietiekoši.
organizācijas
ves
apstākļu uzlabošanu [...].
maz
rūpējas
par
Centrālā
ĻKJS
komitejas
komjaunatnes
nes
ražoša-
strādnieku
jauno
Daudzas
Košiem
ar
komjaunat-
strādnieku
jauno
dzī-
II
KOMJAUNATNES ORGANIZĀCIJU PIEDALĪŠANAS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS
Republikas lauksaimniecīDa ievērojamus 1957. sās
g. cēlusies
saimniecību
natnes
kaišu un
kūdras
plaši
padomju saimniecību enerģiskāk
sagatavošanā,
sakņu
izvēršas
un
izveidojušies
un
aktīvi
MTS
sacensība.
jauno»»lauksaimniecības
komjau-
piedalās
piedalījās
ganību
Lauku
ra-
pa-
ierīkošanā
jaunatnes
Par
vi-
nekā 2400 litru
konkrētāk
kultivēto
audzēšanā.
sociālistiskā
ražība
4 cnt. Piena izslaukumi
darbā, sevišķi lopkopībā, tās
lopbarības
gados guvusi
kultūru
kategorijās sasniegti vairāk
organizācijas
žošanas
divos
pēdējos
Graudaugu
caurmērā par
Kolhozu,
govs.
no
panākumus.
RAŽOŠANA
labu
vidū
tradīciju
pirmrindnieku
sali-
dojumi. Tomēr
tejas šas
un
visas
Latvijas ĻKJS komjaunatnes celšanas
Komiteja,
pirmorganizācijas
lauksaimniecības
produktivitātes
264
Centrālā
kultūru
iespējas.
rajonu
nav
ražības
un
Atsevišķas
komi-
izmantoju-
lopkopības pirmorgani-
vel
zacijas
stāvokli
ietekmē
maz
kolhozos
padomju
un
saimniecībās.
1450,
bet
1052
cilvēkiem. skaita
lopkopju
XI
LĻKJS
ir
gadījumi,
līdz
kad
lauksaimniecības
5000
komjaunieši
jauno
par
Rezultātā
darbu fermās.
pamet
vidusskolu
iesaistīti
par
jauno
izpildīts. Kom-
nav
apstākļu uzlabošanu.
ražošanā tiek
par
—
par
nepietiekoši rūpējas
vēl
darba
un
lēmums
kongresa
palielināšanu
jaunatnes organizācijas
lopkopju dzīves
skaits
strādājošo komjauniešu
lopkopībā
tikai
palielinājies
skaits
kolhoznieku
Komjauniešu
Vāji
absol-
venti. Dažas
komjaunatnes
kas zemākas par mēr
organizācijas
saistības,
uzņemas
faktiskajām iespējām,
pat tās
un
ne
vien-
izpilda [...].
vāji
vienu
vēl
cīnās
neizmanto
Daudzas
ties
visas
rajonu
to,
Komjaunatnes
iespējas
ekonomiju
ražošanas
gaļas
uz
organizācijas un
lopu
republikā. vēl
vērības
maz
komjaunatnes
ražošanā
veltī
organizācijām.
padomju saimniecību īpatsvars
produkcijas
ražošanas
kolhozu
no
līdzekļu
un
komitejas
saimniecību
uz
darba
vienību.
palielināšanai
domju bas
par
produkcijas
skaita
atrauti
strādā
Daļa organizāciju darba,
pa-
Neskato-
lauksaimniecī-
pieaug. [... ]
111
KOMJAUNATNES
ORGANIZĀCIJU UN
SKOLU
DARBS AR
Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, pilsētu mitejas skaites lēnu
un
audzināšanas
komunistisko Daudzas
šanu.
par
darbā darba
un
koat-
VĻKJS
cību iestāžu
VIII
aktivizējies
skolu
tiek
un
jaunatni. Sko-
izmantotas
cieši
saistot
tautas
jaunatnes
dzīvi.
organizācijas un
disciplīnas
izvērsušas
nostiprinā-
uzlabots
plēnuma
republikas rajonos
pionieru organizāciju
Nedaudz
ar
uzlabošanu
CX
ar
plašāk
komjaunatnes
sekmības
Pēc
darbu
tradīcijas,
audzināšanu
skolu
darba saturs. Visos tas
rajonu
komjaunatnes organizācijas
periodā uzlabojušas
revolucionārās
cīņu
iestāžu
mācību
JAUNATNI
STUDENTIEM
un
pionieru pilsētās izveido-
padomes. augstāko
un
vidējo
komjaunatnes organizāciju
speciālo
darbs.
mā-
Augstskolu 265
komjaunieši aktīvāk piedalās mācību (stipendiju
piešķiršanā, kā
slēgšanā),
arī
mācību
ar
iestāžu
sadalē,
kopmītņu
iekšējā
saistītu
procesu
dzīvē
uzņemšanā,
iz-
jautājumu
izlemšanā. atzīmē
Kongress
ģiskā
institūta
ražas
Tomēr
mācību
lās, tehnikumos
darba
par
strādnieku
un
skolās
Lieli
un
iestādēs
ir
sekmes
Augstāko
arī
kuri
nākuši
no
idejiski rālām
republikas
vakarskolām. darba
pionieru
vienības
skolēnos
veltī
mīlestību
rū-
Jauno
jaunat-
organizācijas
vajadzīgo vērību
uz
darbu, uzlabotu
mācību iestāžu cīnās
nepietiekoši
palīdzību
par I
komjaunatzināša-
dziļām
kursa
studentiem,
ražošanas.
komjaunatnes
citām
darba
audzināšana.
komjaunatnes
un
politis-
vidussko-
nepietiekami
organizācija jaunatnes
vajadzīgo
politiskā
kursu
idejiski
mācību iestādēs.
visvājākajiem augstāko
no
cību iestāžu
un
izvērsts
vāji
vidējo speciālo
un
nesniedz
Viens
studen-
disciplīnu. [... ]
un
organizācijas
nām,
un
jaunatni
apmācības plāns
pionieru
visas
tam, lai ieaudzinātu
nes
darbu
brīvlaikā.
vasaras
izpildīts.
trūkumi
skolēnu
lauku
kolhoznieku
nav
Ne
darbā.
labo
vāji aug VĻKJS rindas
augstākajās
un
studentu
skolu
ar
Pedago-
Daugavpils
trūkumu.
komjaunatnes
Republikas
RMI,
republikā
darbā
daudz būtisku
darbs. Tā rezultātā
pējas
LVU,
Kazahijas
komjaunatnes
Daudzās
nes
LLA,
citu mācību iestāžu
novākšanā
tiem vēl ir
kais
un
un
vidējo speciālo ir
jautājumiem
Dažas
organizācijas
akadēmisko samierinās
neveselīgām parādībām, nedod
mā-
studentu
ar
tām
grupu amo-
vaja-
dzīgo pretsparu [...].
IV
KOMJAUNIEŠU
UN
JAUNIEŠU
IDEJISKAS
AUDZINĀŠANAS
DARBS
Pārskata
periodā republikas
komjaunatnes
organizāciju
idejiskā audzināšanas darba pamatā bija cīņa pret idejiskā audzināšanas darba atrautību kuros
dzīvo
cīgākas
ir
un
strādā
kļuvušas
tematiem. Blakus
266
no
konkrētajiem apstākļiem,
jaunatne. Saturīgākas
lekcijas
un
politmācībām
pārrunas un
un
par
mērķtie-
jaunatnes
lekcijām uzstājas aģit-
brigādes, žošanas
tiek
organizēti
Rajonu,
pilsētu, republikas
studentu
festivālu
Pie
rajonu
un
audzināšanas
un
veicināja
garā, kā arī kul-
Komjaunatnes neveselīgām
jaunietes
nokļūst kas
iespaidā,
tiek
gadījumos
Daudzas
bieži
paiet
garām
jaunieši
Atsevišķi
un
propagandas tanī
Savienību,
Neskatoties
to, atse-
uz
nedod
organizācijas
organizācijas
va-
individuālo
antire-
jaunatnes
tikai
aprobežojas
aizmirst
pilnīgi
kaujinieciska
melīgajiem izdomājumiem.
komjaunatnes
audzināšanā
liģiskajā
organizāciju
trūkst
Padomju
pret
noorga-
palīdz jau-
garā.
imperiālistiskās
komjaunatnes šiem
tradīciju
parādībām.
vērsta
daudz
komjaunatnes
organizācijas
melīgās
jadzīgo pretsparu
un
ka
pret Padomju Latviju.
arī
kas
padomes,
darbam nereti
dažādām
natnes
draudzības
revolucionāro
rakstura.
šanu
ra-
jaunatnes
sarīkošana
un
komjaunatnes komitejām
atzīmē,
kongress
idejiskās
višķos
vakari,
pasākumi.
vispasaules
un
tautu
revolucionāru
veco
natnes audzināšanā
skaitā
citi
darba uzlabošanu.
pilsētu
Taču
atbilžu
un
un
sagatavošana
jaunatnes audzināšanu tūrmasu
nizētas
jautājumu
pirmrindnieku salidojumi
darbu
lasī-
lekciju
ar
ticīgo
ar
jau-
daļu [...].
V
JAUNATNES FIZISKĀS AUDZINĀŠANAS
Latvijas
komitejas
jaunatnes
bojušas republikā rindās
Centrālā
ĻKJS
komjaunatnes ir
Komiteja,
atskaites
fiziskās
kolektīvi,
XVI
Nedaudz
les,
darbs.
cijām.
25. valsts šaha
un
guvuši
Pašlaik savās
apvieno
ievērojamus
Tas
un
Valkas
Nostiprinājušās un
attiecas
vispirms
rajonu
uz
finālā.
fiziskās
Talsu,
audzināša-
saites
pilsētu ar
Dobe-
Saldus,
komjaunatnes
komjaunatnes
pirmorganizāciju
panāku-
basketbola
PSRS
čempionāta
uzlabojies lauku jaunatnes
Alūksnes
komiteju
darbu.
kas
olimpiskajās spēlēs Melburnā,
čempionātā
nas
rajonu
un
nedaudz uzla-
175 000 fizkultūriešu.
ap
Padomju Latvijas sportisti mus
pilsētu
periodā
audzināšanas
fizkultūras
2687
DARBS
organizāun
rajonu
karaspēka
daļu
komjaunatnes organizācijām. Tomēr
Latvijas
ĻKJS
Centrālā
Komiteja,
daudzas
267
pilsētu
un
rajonu komjaunatnes komitejas vēl nepietiekamu
vērību veltī
fiziskās
jaunatnes
audzināšanas
jautājumiem,
sevišķi vispārizglītojošajās skolās. Daudzas
komjaunatnes fiziskās
pēties
par
sporta
sekciju
organizācijas
kultūras
darba
pārtraukušas
kolektīvu
aktivizēšanu,
nostiprināšanu notiek
retāk
sporta
rūun sa-
censības.
Brīvprātīgās veltī labāko Centrālā dalās nas
biedrības
sporta
sportistu
politiskai
Komiteja, pilsētu
Brīvprātīgās
armijas,
uzmanību
nepietiekamu
audzināšanai.
rajonu
un
aviācijas
komitejas vāji pieveicināša-
flotes
un
biedrības, kā arī Sarkanā Krusta biedrības darbā.
Komjaunieši tāšu
nepietiekoši
apgūšanā,
veicināšanas biedrības
bāzes
iesaistīti
armijas,
militāro
aviācijas
pirmorganizāciju
militāri
specialiflotes
un
tehniskās
radīšanā. izvērsts
Nepietiekami camo
tiek
Brīvprātīgās
vidū
audzināšanas
darbs
jauniesau-
[...].
VI
ORGANIZATORISKAIS DARBS
Atskaites sētu
tīja
un
kadru
redzes
periodā Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, pil-
rajonu
komjaunatnes komitejas
apmācībai, komjaunatnes sastāvs.
pirmorganizāciju Organizētāk vēlēšanu
«Padomju
268
Jaunatne», 52.
nr.,
kadru
procentiem komjaunatnes
augstākā
un
vidējā izglītība.
norisinājušās
pirmorganizācijās,
konferences
12. martā
ir
interesantāk
vel-
pirmrindas pie-
uzlabojies komjaunatnes
Pašreiz 57
sekretāru
un
sapulces
komjaunatnes
1958. g.
Nedaudz
apmaiņai.
kvalitatīvais
lielāku vērību
darba
pārskata
pilsētu
un
un
rajonu
[...]. lespiests
pēc
avīzes
teksta
Nr.
39
Rīgas jauno racionalizatoru
No
un
izgudrotāju
konferences aicinājuma republikas jauniešiem celt darba
uzlabot
ražīgumu, un
samazināt
1958. gada,
vēlāk
ne
produkcijas kvalitāti
pašizmaksu par
21.
oktobri
CĪNĪSIMIES PAR TEHNISKO PROGRESU!
Dārgie biedri!
Komjaunieši Mēs, Rīgas
delegāti,
rences
nieku
un
aktīvi
ražošanas
las
apspriestu kvēli
progresu, mums,
darbu
iekšējās
lai
vadīšanu,
uzlabotu
gumu,
rezerves, lai
lai
atklātu
spēkiem
kvalitāti
tehnisko
un
celtu
un
ar
izmantotu
un
pilnveidotu
rīdzi-
gada-
gados
un
izmantotu
kompleksi
visiem
40.
par
vienos
automatizētu
lai
joprojām
produkcijas
cīņā
esat
lai
konfe-
jauno
godu VĻKJS
kas
darbā,
procesus,
rezumētu
par
jūs,
iesaistīties
materiālus,
ražošanas
lai
jaunietes!
un
izgudrotāju
un
uzdevumus
savus
aicinām
ražošanas
un
jaunieši
sapulcējušies,
racionalizācijas
dienai
zētu
komjaunietes,
un
jauno racionalizatoru
mehani-
izejvie-
vienkāršotu ražī-
darba
samazinātu
tās
pašizmaksu. Mēs
ar
nalizatoru miem.
gandarījumu
Četros
dadienai
iesnieguši
vairāk
gaidāmo
ar
darbs
mēnešos konkursā
piedalījušies nekā
ka
atzīmējam,
izgudrotāju
un
vairāk 3100
ekonomisko
Rīgas
par
nekā
ar
racio-
panāku40.
godu
VĻKJS
2000
rīdzinieku.
racionalizācijas
efektu
jauno
vainagojies
apmēram
gaTie
priekšlikumu 10,5
miljonu
rubļu apmērā. Mēs
aicinām
meklēt XXI
XVI
un
jūs, jaunieši
atrast
kongresu kongresu
«Padomju
ar
un
jaunietes, strādāt radoši,
jaunas ražošanas
Latvijas
rezerves,
atzīmēt PSKP
Komunistiskās
partijas jauniem patriotiskiem darbiem [...]. un
Jaunatne», 208.
nr.,
lespiests
pēc
avīzes
teksta
1958. g. 21. oktobri
269
Nr. 40
CX
ĶP
Latvijas
apsveikums 40.
Latvijas komjaunatnei VĻKJS 1958.
Komunistiskās
Latvijas visas
sirds
savu
uzticamo
Latvijas
apsveic
komjaunatni
dedzīgo
un
lielajos
Komiteja
no
biedru,
uzvaru
palīgu
svētkos
rezervi
un
—
Vissavienības
—
Savienības
Jaunatnes
Komunistiskās
Ļeņina
Centrālā
partijas
un
gadadienā
oktobri
jaunāko cīņu
savu
draugu
29.
gada
gadu ju-
40
bilejā. Ar sirdi
un
vētrainajās dzīvē
asinīm
ļeņiniskā
mūsu
Pie
dienās
revolūcijas
Komunistiskā
Vladimirs
ir vienota mūsu
komjaunatne. partija
stāvējusi lielais
un
Iļjičs Ļeņins. Kritušo
nes
uzticība
Ļeņina
partijai
ari
soļojat
jūs
iekalta
komjaunat-
ierindā
Latvijas
—
to
vadonis
pieminekļos
iemūžināta
Vienotā
Ļeņinam.
un
komjaunatni
vadījusi
un
un
šūpuļa
proletariāta
varoņu
miljoniem jaunceltņu pamatos
un
ļeņiniskā partija
komjaunatnes
visu
ar
komjau-
nieši.
Ļeņina
uzdevumā
nevīstošas
slavas
apstaroto cīņu sarkanie
latviešu
ceļu izstaigāja leģendārie
uzvaru
nieki, kuru vidū ir tūkstošiem
darba jauniešu. Atdodot
vības
valsti,
par
jauno
komunistiem, rogs
kas,
proletariāta
kopā
visu
ar
Sivašu
un
nebija
norimušas
najās
naktīs
skanēja
ciematiem,
Komjaunieši,
spalgi
iemina
pārplūdinātās traukties
šahtas,
jauna
dājot
piecgadu un
—
Šajā
darbā
karavīra kas
un
Ļeņina
šineļus,
ugunis,
jaunajās
sajuta
un
Padomju
savas
at-
atjaunot
sestdienas
attieksme
pilsē-
palīdzēja
Komunistiskajās
jaunceltnēs,
vētrai-
partija
jaunām
iedegt elektriskās
zemnieki
ta-
elektrostacijām.
bija sagrautas,
komunistiska
plecu, muskuļoto roku
ar
vai-
partizāņu
Spaskā
bet
rūpnīcām
rūpnīcas,
vilcieniem.
dzima
strādnieki
un
vēl
ugunis, šāvieni,
jau zīmēja plānus
jaunām
nenovilkuši
jaunot fabrikas
tērauda
Ventas.
kauju
jau domāja par nākotni, un
kā
dzī-
kopā
pārkāpa Perekopa vaļņus, cīnījās
un
Vēl
270
tautu
stāvēja pie Petrogradas vārtiem, pārbrida
pie Daugavas, Gaujas
tām
darba
komjaunieši
un
strēl-
likt
pret darbu.
atkal talkās Strā-
kopsaimniecībās,
komjaunatnes
rūdīto
kvēlo sirdi.
Savienībā
savu
plecu
pielika
arī
bijušie latviešu
strēlnieki
sarkanie
Arī Latvijā viem
atstāt
jās
vecākajiem padomju
par
Fricis
atdeva
mēr auga
kus
dzīvo
revolūcijas kuri
un
labākos
savus
kara
paaudze,
dzīves
stipri,
laimīgi
un
ar
—
cīnītāji,
pagrīdes
atdevuši par
gadus
vidū
pirmie komjaunieši
dalībnieki,
dzīvotu
tagad
citi, to-
smeldama spē-
mūsu
šodien
arī
dzīvību
savu
daudzi
un
komjaunatne, daudzi
strādā
pilsoņu
un
Smiltēns
un
nepagura. Vēl
tautā,
pilni
jaunā
Gailis, Eduards
cīnītāju rindas,
darba
spēka
varoņiem, kaut arī
sa-
cīnī-
Kaut
Latvijā.
atjaunošanu
varas
11 Valmieras
bija jāmirst
ar
komjaunieši
komunistiem
im-
Latviju.
nepārtrauca cīņu. Kopā
komjaunatne biedriem
kuriem
cīnītāji,
un
periālistu pārspēka priekšā vajadzēja
to, lai jūs, darbu
savu
celtu komunismu.
Piepildījās partijas darba
tauta
pilnas
1940.
gads, kad
izcīnīja
gadā
trauksmainas
un
komjaunatnes
un
pārtrauca
Sekojot partijas aicinājumam, aizstāvēt nieši
savu
fašistu
zvēram.
aizmugurē,
rūpnīcās,
šahtās
un
komjaunieši burtiem
komjaunatnes vārdi kā
varoņu
vēsturē
Liza
Caikina, Oļegs Koševojs,
rīte
Meļnikaite,
komjauniešu
cīņu
latviešu
slavas
un
strēlnieku
grāmatā.
tādu
komjau-
visur
—
Ar zelta
Matrosovs,
Zoja Kosmodemjanska, visi
Latvijas
divīziju
Vairāk
septiņi
Varoņu
vārdi.
no
Le-
ierak-
vienību
partizāņu
nekā 7000
Mā-
tūkstoši
komjaunieši
un
lai
Tēvijas kara
Aleksandrs
Savienības
Padomju
tīrumos
varonību.
ierakstīti
Sudmalis,
Padomju
—
lappuses
ģendāras stījuši
Imants
cēlās
ienaidnieka
Frontēs,
izcilu
Nikolajs Gastello,
vētra.
pret šauteni,
kolhozu
jaunieši parādīja
un
Liepājas
āmuru
un
kara
padomju tauta
visa
pretī
stātos
varonīgi
virpu
nemiera
nebija pagājis
nelūgtā
Dzimteni.
sociālistisko
pirmie apmainīja
uzvaru,
latviešu
—
sākās
dienas. Taču
darba
dzīvi
plaukstošo
sapnis
viņiem
sa-
ņēmuši valdības apbalvojumus. Frontēs
padomju niem
notika
munistu
priekšzīmei,
iniciatīvu
un
cijā,
tā
arī
Liepājā,
rūpnīcu,
kad
cīņas, kara
mūsu
un
Jelgavā,
kā
kā
Dņepras
Pleskavā,
Daugavpilī Viņi
aktīvi
raktuvju,
šahtu
komjauniešu.
visur
no
Sekojot
pelko-
radošu
parādīja
būvlaukumos,
tā
hidroelektrosta-
Novgorodā, strādāja
Orlā, tā
desmitiem arī
jaunu
dzelzceļu
būvē,
piedalījās un
aicināja
brūces,
ciemus.
Staļingradas
krastmalā,
Ķegumā,
fabriku,
Kā
jau partija
cirstās
komjaunieši
ierosmi.
Daugavas
tūkstošu
sīvas
sadziedēt
gruvešiem pacelt pilsētas
un
Rīgas
vēl
cilvēkus
271
Volgas
Donas
—
hidroelektrostaciju
ir
apgūšanā
Staļingradas
un
Rīgas termoelektrocentrāles celšanā. 36
piedalīšanās
Komjaunatnes zemju
Kuibiševas
kanāla, un
hektāru
miljonu
neskarto
lappuse Ļeņina
neaizmirstama
kom-
jaunatnes vēsturē, komunisma celtniecības vēsturē. Šo jauniešu
vidū
ir
auga veseli
tūkstošiem
ciemati,
dzīvo
Komjaunatnes organizācijas ķīmiskās
rūpniecības
Lauku
trifikāciju.
kartupeļu, dārzeņu ražošanas dienas,
skaidrāk
jo
ēka, arvien spilgtākas nei
Komjaunatne
jam
spēkam,
cēls
mērķis,
darbā. Bet
tā
ir
savai
komjaunatne atrodas
droša
vēl
tikai
vienmēr
gaišākai
no-
nedzirdēno
savas
lielākus
tic
gribai.
un
va-
kopē-
mūsu
Komunisms
grūtā
iet
nākotnei
ir
nopietnā
un
spēj pārvarēt
cīnītāju ierindā,
vēl
ķīla
vēl
partija
komjaunatnei,
sasniedzams
lieliskus
kad
tagad,
un
jaunat-
un
perspektīvas.
septiņgadei, tauta
komunisma
daudzus
bet
panākumus,
zināšanām
jūsu kas
tības, vienmēr un
jaunajai
tic
Partija
darba
uzvaras,
gaida vēl lielākus
roņdarbus.
par
cukurbiešu,
tautai
gados paveikusi
grandioziem pasākumiem,
jaunatnes
linu,
grandiozā
aizraujošākas
jauncelsmes
40
elek-
un
palielināšanu.
vēsturiskas
robežstabus
spraužam tiem
savos
guvusi
par
gāzes
cīnās
organizācijas
iezīmējas
un
apgarotā
paveras
darbus,
dzelzceļu būvi
labības,
par
iz-
jaunieši.
šefību
vadu,
par-naftas
komjaunatnes
lopkopības strauju attīstību,
un
uzņēmušās
tagad
celtniecību,
Stepē
Rīgas, Liepājas,
komjaunieši
domnu, martenkrāšņu,
maģistrāļu,
Jo
komjauniešu. strādā
un
Rēzeknes
Valmieras,
Ventspils,
Latvijas
kur
visas
kopā
grū-
tautu,
ar
komunisma
—
uzvarai.
Komunistiskā
Tāpēc sirdis
ir
devums Un
cik
te
tā būtu
trāle
gar
daudz
iznest
kvēlā
sacensības
jaunu
272
jūsu
jaunās
darbiem.
šahta
rūpnīca gara
bez
jauniešu
krātuvē,
ar
jūs
—
Uz-
pleciem.
vai
dzelzs-
bez
Rīgai
neiztikt
Dau-
ievērošanā
Miljoni
sagaidāt
tikai
komjauniešu
Neiztikt
taupības
Ne
gāzes maģis-
bez
iniciatīvas,
atklāšanā.
kuriem
vai
Doņecas,
neiztikt.
ierosmes
rezervju
pie
saviem
uz
pie Gaujas
tur
rokas!
savas
smagumu
racionalizatoru labās
ražošanas
jauniešu
ogļu
Daugavu,
jauno
pielikt
visu
ķīmiskā rūpnīca pie Kamas,
konstrukciju
gavpilij
aicina
šodien
neaizmirstamiem
un
iespēju
arī
betona
VEF
partija
dižiem
liels [...].
bet
pielikt, Vai
spēkus
un
šo
un
rubļu
kom-
lielo
gads-
nedrīkst
kārtu, kos.
but
pēdējie
Nemitīgi pildot partijas komjaunatnes
mus,
natnes
bet
pilsētas,
lau-
ari
padomju
šanā,
jauniešu
draudzības
audzināšanā
tās
iesaistot mācībās
dzīvei,
tūkstošus.
jārūpējas cenšas
katru
par
ap sevi
apvienot
visu
Tas
garā.
tuvi-
jaunus darba jau-
organizācijām
cilvēku,
jaunu
tautu
pārveidošanā,
arvien
Komjaunatnes
savu
veido-
patriotisma,
mūsu skolu
jāturpina. Jāpalīdz partijai natnes
palielina
pārliecības
padomju
jau-
komunistiskās
ar
internacionālisma
proletāriskā
un
darbu
norādīju-
saista
ciešāk
komunistiskās
jauniešu
dotos
Ļeņina
arvien
uzdevumiem,
praktiskajiem
lomu
lielā
un
organizācijas
audzināšanas
idejiskās
celtniecības
not
vien
ne
[... ]
Dzīvē
jaunatni.
nopietni
vajadzībām, jā-
viņa
jāievieš
jau-
tradīcijas, vēl krāšņākiem jāuzplaukst jaunatnes piln-
nas
gadības
svētkiem,
sekmes, nes
ja
kāzām.
komjauniešu
daudz
raitāk
darba
organizācijas
drošāk
un
stils
tam
Visam
atbilstoši
būs
komjaunat-
mainīsies
Ļeņina
novēlēju-
miem. ir
Komunisms
komjaunatne jas,
stiprina
vārdi:
un
Vēl
esiet
«Cilvēki,
«Visu
kaujinieciskais
solidaritāti,
sirdīs
skan
tieši
spē-
Jūliusa kom-
tādēj
gatavībā, jābūt vērīgai
aicinājums
strādnieku
un
apziņā.
cildenais
savs
proletāriskā
un
mokrātisko zemju
jaunatnes
—
Komjaunatnei
pienākums
—
vienotību
dzīvo
arī
turpmāk
sociālistiskā
organizācijām,
ar
citu
ar
—
padomju
jāaudzina
garā, jānostiprina sakari
jaunatni,
interna-
stiprināt
rindu
šķiras
internacionālisma,
tautu draudzības
un
Un
modri!»
zemju proletārieši, savienojieties!»
jauniešu
pilda
aizsardzības
modrai.
Komunistu cionālo
Cīnoties par mieru,
pāri pasaulei
jaunatnei vienmēr jābūt kaujas politiski
miers.
Dzimtenes
savas
Padomju Armiju.
savu
Fučika
jauncelsme
jā-
jaunatne
patriotisma visu
ar
de-
zemju komunistiskajām
visas
pasaules
progresīvo
jaunatni. Lai
Ļeņina
komjaunatne
vienmēr
varētu
uzdevumus, nepieciešams arvien
no
dēt
Vladimira
lielā
proletariāta
vadoņa
izpildīt
jauna mācīties Iļjiča
savus
un
stu-
Ļeņina
darbus. No nus,
tevis, komjaunatne, tava tauta lieliskus
munisma
latviešu
18
—
400
panākumus,
celtniecībā, darba
jaunatnes
tautas
un
sasniegumus,
slavenā
partija
audzināšanā. dēla
gaida jau-
varoņdarbus
ko-
Neaizmirsti
Imanta
Sudmaļa 273
vēstulē
pēdējā «...
Māci
kuru tik
viņus
izteiktos mīlēt
to
vēlējumus nākotni,
daudz asiņu izliets.»
paaudzei:
nākamajai
kurā
viņi
dzīvos
un
par
Šī nākotne ir tavai
Ļeņina speķu jaunatne manto, Jaunības zemi
Lai
dzīvo varonīgā
Ļeņina jaunām
padomju jaunatne!
komjaunatne, vēsturiskām
uzvarēt nevar!
piecu
uzvarām
slavenu
ordeņu
komunisma
Latvijas
nesēja,
triumfa
Komunistiskas Centrālā
«Padomju
Jaunatne», 213.
1958. g. 28. oktobrī
nr.,
lespiests
pēc
uz
vārdā!
partijas
Komiteja
avīzes
teksta
VI
LATVIJAS PALĪGS
nodaļa
KOMJAUNATNE
—
PARTIJAS
CĪŅĀ PAR SOCIĀLISTISKĀS
SABIEDRĪBAS PILNVEIDOŠANU PAKĀPENISKU PĀREJU
UZ
(1959.—1970. g.)
UN
KOMUNISMU
LATVIJAS
CĪŅĀ
KOMJAUNATNE
PARTIJAS
—
PAR SOCIĀLISTISKĀS
PILNVEIDOŠANU
KOMUNISMU
(1959.—1970.
1959.
jais
gada
XXI
janvāri
(1959. —1965. g.) tas
un
guma
celšanu,
nieku
pieredzes
Lielu
par
tehnikas
bāzes
bas
Komunistiskās
ar
Komunistiskās
cams
tās
ideju īstenotāja
par
darba
Jaunatnes darbu
partijas
palīgs
un
ka
Ko-
sastāvir
rezerve,
tehnikas
un
jaunatne
uzti-
aktīva
gāja pirmajās rin-
cīņā
Latvijas PSR svarīgākajām jaunceltnēm,
iniciatīvu
materiāli
Savienības
pierādīja,
par
darbā
pirmrind-
dzīvē.
Republikas komjaunatne
lījās
tauražī-
Latvijas Ļeņina
dās
par
darba
kas, būdama Vissavienī-
Savienība,
pašaizliedzīgo
savu
visas
sabiedrības
devusi ari
Jaunatnes
Ļeņina
un
progresu
arod-
padomju,
izvērst
cīnīties
komunistiskās
veidošanā
munistiskās
daļa,
Sa-
septiņgadu
izplatīšanu.
ieguldījumu
tehniskās
aicināja
organizācijas
plāna izpildi,
šī
Ārkārtē-
PSKP
pieņemts Padomju attīstības
Partija
plāns.
komjaunatnes
sacensību par
notika
tika
saimniecības
tautas
biedrību
g.)
februāri
un
Kongresā
kongress.
vienības
PĀREJU
PAKĀPENISKU
UN
UZ
PALĪGS
SABIEDRĪBAS
progresu
lauksaimniecības
septiņgades
ražošanā,
tālākā
aktīvi
kāpināšanā,
piecgadu
un
uzņēmās šefību
plānu
pieda-
parādīja
izpildē
pirms
termiņa. Komunistiskās
pieauga
darba
natnes mos
un
brigāžu
vadībā
partijas
komjauniešu un
un
idejiskās
izveidošanā.
šajā
audzināšanas
jauno
darbība,
sabiedriskie
darba
estētiku,
komjaunatnes
par
niskās bākā
jaunrades skates,
pārstāvja
konkursi
nosaukuma
formu
jau-
meklēju-
racionalizatoru
konstruktoru
gudrotāju
ievērojami
dažādu
darba trieciennieku
Komunistiskā
patriotiskā kustība,
periodā
iniciatīva
jauniešu
starmeša par
iegūšanu,
savas
un
biroji,
iz-
cīņa
vienības,
profesijas
komjaunatnes
un
tehlatrie-
277
cienceltnes,
un
darba
ļeņiniskā celt
ievērojami
rezultātā
tika
sardze
strādnieku
jauno
darba
kāpināts
tas
—
viss
ražīgums,
palīdzēja
meistarību,
profesionālo
uzlabojās
pro-
dukcijas kvalitāte, samazinājās zaudējumi brāķa dēļ. Jaunatnes un
darbu
pašaizliedzīgo Padomju valdības plānu
darba kolektīvu
komunistiskā tīstība
republikā.
un
1958.
Jau
Komunistiskās
īstenošanā
trieciennieku
gada
partijas
dzīvē labi raksturo
19.
kustības
novembrī
remonta rūpniecības pārvaldes Rīgas kuģu mehāniskajā cehā izveidojās pirmā komunistiskā
at-
Zivju
rūpnīcas darba bri-
gāde, ko vadīja komunists Jāzeps Luriņš. Gandrīz tajā pašā laikā
Cīņā
Čerņeca
lielāks
nistiskā
vadītā radioceha attieksmi
skaits.
jauniešu
darba kolektīva
komjauniešu rūpnīcā
rūpnīcā,
īstenojot dzīvē attīstības XIII
tempiem
kongress
par
strādāja VEF,
dzelzsbetona
un
CX
septiņgadē,
5.
darba
rūpnīcā. 25.
biroja
tautsaimniecības
PSR
organizācijai
komunistiskā
par
martā)
LĻKJS
izvirzīja
uzdevumu
brigādes
re-
izvērst
—
nosaukuma
jaunatnē komunisma cēlāju rakstura
ieaudzināt
iegūšanu,
4.
gada
konstruk-
—
LKP
kongresa,
Latvijas
uzdevumiem
un
(1960.
publikas komjaunatnes sacensību
XXI
PSKP
lēmumus
plēnumu
komučetriem
bija piešķirts
Maijā to skaits sasniedza 11, bet gada beigās
un
iesaistījās
janvārī
kas
pirmā
brigāde.
elektroinstrumentu
Daugavpils
un
darbu
gada
kolektīviem,
Iļģuciema
vienpadsmit kurām
no
montētāju
pret
1959.
nosaukums
jauniešu
un
remonta
Kuģu
uztvēra
pasākumu
jauniešu brigādes,
un
komunistisku
par
arvien
jauno
komjauniešu
bija Vadima
ciju
VEF
rūpnīcā
labākās
iezīmes.
Komunistiskā
Latvijas
republikas
jaunie 1962.
gadā
60 000 darba
brigāžu
par
pilnveidošanās niecības
gadā
60
loku,
noteiktajā
3217
rindās
turpretī bija
jau
komunistiskā
no
republikā
sastādīja
bija komjaunieši. attieksmi
aptvēra
procesā
skaita
kustībā
iekļāvušies
kolhoznieki,
procentus
trieciennieku
komunistisku
problēmu
katrā
un
brigāžu
un
bija
priekšpulka
izlūku
kuru vairākums
Kustība
sākumā
strādnieki
1964.
un
trieciennieku
gada
nākotnes
jauniešu.
jaunieši,
dzīvē
darba 1959.
PSR
ieguva
situācijā
arvien
jaunas
pret
darbu
plašāku formas,
izvirzītos
savā
tautsaim-
īstenojot
galvenos
uzde-
vumus.
1960. mumu
278
gada
—
A.
beigās Rīgas Popova
pilsētas
radiorūpnīcas,
Ļeņina Rīgas
rajona
uzņē-
lauksaimniecī-
bas
mašīnu
«Sarkanā
tekstils»,
jaunieši sāl