Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības vēstures apcerējumi (1919—1986)

Citation preview

ĻEŅINA LATVIJAS JAUNATNES VĒSTURES KOMUNISTISKĀS APCERĒJUMI SAVIENĪBAS

LATVIJAS ĻEŅINA KOMUNISTISKĀS JAUNATNES SAVIENĪBAS

VĒSTURES APCERĒJUMI

V.

I.

Ļeņins

(1917.

gads)

LATVIJAS

KOMUNISTISKĀS PARTIJAS CX

PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS PSKP CX LATVIJAS

MARKSISMA-LEŅINISMA

ĻEŅINA KOMUNISTISKĀS

—

INSTITŪTA FILIĀLE

JAUNATNES

SAVIENĪBAS

CENTRĀLĀ KOMITEJA

LATVIJAS

ĻEŅINA KOMUNISTISKAS JAUNATNES SAVIENĪBAS VĒSTURES APCERĒJUMI (1919—1986)

RĪGA

«AVOTS»

1987

66.75(2L)2 La

805

OHEPKH

H

HCTOPHH

JIEHHHCKOrO

KOMMVHHCTHHECKOrO

TO-O

COK33A

MOJIO,fI,E>KH JIATBHH

H3aatejibCTßO

«Abotc»

1985

Autoru kolektīvs:

vēstures zinātņu doktors kandidāts

D.

kandidāte

zinātņu J.

Dzintars,

N.

Ļeonovs,

J.

Purmals,

vēstures dāts

J.

Bušs,

G.

vēstures J.

zinātņu

Morozovs,

M.

Bondarevs

Dumberga,

Rukmane,

I.

Sprūžs,

P.

Bondarevs, Ošs,

-

G.

kandidāts

Dumberga,

I. Priedītis,

E.

Jackivs,

zinātņu kandidāts

kandidāte

vēstures

V.

Saulīte,

zinātņu

Škarupina,

kandi-

V.

Zav-

Žagars.

doktors

J.

profesors

Dzintars, A.

M. Rukmane,

organizatorisko

372

L

zinātņu

G.

Heniņš,

zinātņu kandidāte B.

vēstures

vēstures zinātņu kandidāts

1102020000

A.

vēstures

kandidāts

zinātņu

vēstures

Silantjeva,

vēstures zinātņu

Druviņš,

V.

Krivoručenko.

kolēģija:

V.

Zinātniski

kandidāts

vēstures

Titulredaktors vēstures zinātņu

Redakcijas

(vadītājs),

vēstures

Priedītis,

zinātņu kandidāte L.

vēstures zinātņu

jalovs,

P.

vēstures zinātņu kandidāts J.

darbu

J.

Gruduls,

N._ Ļeonovs,

Vasermanis, Ļ. Zīle,

monogrāfijas

E.

Žagars.

sagatavošanā veicis

J. Purmals.

(6)

«Abotc»,

(g)

Tulkojums valodā,

1985 latviešu

«Avots»,

44-86

M(803)ll

-87

ar

izmaiņām

1987,

Komunistiskajai jaunatnes jābūt

trieciena

darbā

palīdz,

savu

grupai,

parāda

savienībai

kas

savu

jebkurā

iniciatīvu,

ierosmi.

V.

I.

Ļeņins

IEVADS

Šodien, noieto

aktīvi

uzvaru

Ļeņina natnes vas

lepnumu

ar

visu

piedalījusies

Ļeņina komjau-

teikt:

var

Dzimtenes vēstu-

slavenās

mūsu

valsts

sociālistiskas

pirmās

pasaulē

uz

cilvēki

ceļu, padomju

natne ir risko

atskatīdamies

kaldināšanā.

ģēnija

Savienība

VĻKJS

uz

tautas

spilgts

izaugusi

sarkanā

atzinības

jaunatnes avangardam

karoga

partijas

pulciņiem

sa-

miljonus

lielu

mūsdienas.

Seši

42

un

visas

padomju

kā

padomju

komjaunatnei

apliecinājums

tuvākajam palīgam jaunas paau-

PSKP

un

nekā

organizāciju ir

Jau-

Komunistiska

izklaidus

vairāk

par

cēlāju

komunisma

pašaizliedzīgu ordeņi

revolucionāru

jauno

no

sākumā

darbības

radīta

boļševiku partijas

un

dzes audzināšanā. «Nākotni

gresā

uzdevums.

CX

Tas ir

nais uzdevums. un

Mūsu

Oktobra V.

I.

Ļeņins

devumus.

uzsvēra,

Astoņdesmito

iespēju

jaunatnei

ir

politiskajā

zinātnē

nekā

un

ražošanā,

Partijas,

visās

citam

un

Liela

tikai

iemācīties

nevar

es

ir

šie

dzīves

centieni

zināšanu

un

aizstāvēšanā.

jāiezīmējas

jauniešiem,

raksturīgs

plašs

no uzre-

teiktu, ir uzlādēti darbībai,

sabiedrības

mācībās, sadzīvē

padomju

gudrāka,

atbildību, neuzticot atbildīgus

jāatbalsta

tuvam

uz

vēl

nākotni

ideālu stafeti.

jauniešiem

Dzimtenes

jau ir vecāko

būtu

nestu

godam

tau-

varoņdarbu

uz

tāds

Bet

maiņa

komunismu

tehnikā,

un

jebkuram

interesantam

prasībām

un

lai

brīvības

gadu

sevi

parādīt

dzīvē

ka

tā

enerģija. Viņi,

un

maksimāli

saimniecībā,

un

visu,

visas

un

vissvarīgākais, galve-

strādīga, gatava

sociālismam.

ieaudzināt

nevar

dzesloks, izglītība

vairāk

lai

novēlēto taisnības

grāmatām, ka

meklē

darīt

—

izglītotāka,

un

ir

jaunatne

«kadu

Gorbačovs,

partijas

kon-

XXVII

partijas M.

visas

komjaunatnes

uzticīga

pienākums

spējīgāka

tas, biedri,»

ģenerālsekretārs

Ļeņina

pašuzupurēšanos,

paaudžu

nosaka

mērā

PSKP

šobrīd audzinām. Tas ir

mēs

jaunatni tas

lielā

uzsvēra

cieši un

saimnieciskajiem

ar

kultūras Turklāt

Kom-

sfēras.

visur

ļautas

—

apgūšana,

šim

darbam

meklējumiem,

saistītam

brīva_

laika

ar

jabut

jauniešu

izmantošana.

orgāniem kopa

ar

kom-

5

konsekventi

jaunatni

vadošā

kultūrā. Mēs sakām:

un

ir

jāietur līnija

izvirzīšanu

pārstāvju

Bet

pareizi.

lētu

Latvijas vada

ciju

varu,

natne,

I.

Savienība

ar

aktīvi

svarā

Visu

darba

un

piedalījās

ir

no-

tradī-

cīņā

par

celtniecības

domu.

seko

labprātāk

«Mēs

esam

partija

lietu.

partijā,

pār-

attīstīdams

tālāk bet

nākotne

pie-

novatoriem vienmēr

cīņai

pašaizliedzīgai vienmēr

gada

jaunatnes

buržuāziski

pirmā izies

vasarā

tās

apvienojās

jaunatnes

strādnieku

Viskrievijas

organizācijas

demokrātiskās

izveidoja

un

Tās

organizāciju. zemnieku

un

Latvijā

revolūcijas

vietēju

uzva-

Latvi-

pārstāvji

jaunatnes

pie-

savienību

Jaunatnes Savie-

kongresā, kas nodibināja Krievijas Komunistisko nību

un

drosmi

partijas

par

partija,

partija, bet

stu-

Engelsa

revolūcijas

pašaizliedzīgā cīņā

sociāldemokrātiskās

Sociāldemokrātijas I

Mēs

bet

cīņā

viņu

ar

cītīgi

entuziasmu,

atzīmēja,

nākotnes

un

F.

Marksa,

mums,

Ļeņins

esam

jaunatne.

Februāra

pēc

dalījās

I.

nopietni

jau-

sekoja

2

Pirmās

1917.

pie

novatoru

esam

pret vecajiem trūdiem, jaunatne.»

ka

jaunatne,

revolucionāriem,

jaunatne atdeva

V.

jaunatne?»

jaunatnei. Mēs

radās

Krievijas

revolucionāro

savu

dabiski,

nav

K.

literatūru,

darbus.

tad

Engelsa

(KKJS).

1919.

gada sākumā pēc Latvijas Sociālistiskās Padomju Repub-

nodibināšanās

likas

natnes 1919.

radās

28.

labvēlīgi

apstākļi

Par tās

izveidošanai.

organizācijas

gada

tiskās

februāris, kad Rīgā sāka

sociālistisko ar

ieročiem

imperiālistiskās

celtniecību,

rokā

darbu

Latvijas

aizstāvēja

intervencijas

jauno iekšējās

un

republikas

dzimšanas

partijas Darba Jaunatnes Savienības

sākuši

noto

viens

—

patvaldību, Latvijas proletāriskā

pieredzējušiem

—

apņēmību progresīvā

laikā

neizbā-

dzimtā

augdama

—,

izveidoja pašizglītošanās pulciņus,

Ļeņina

«...Vai

jas

vārdi

komunistiskās

un

daudznacionālā

revolucionāro

dēja

ras.

vadībā

partijas

cīņa

biedriem

vecākajiem

der

šie

revolucionāro

sociālistiskās

visa

kā

tāpat

palīdzību

F.

par

Jaunatnes

pulkiem

bagāto

zemes

notika

Laikā, kad

un

lai

pūliņi,

īstenošanu.

plānu

V.

mūsu

komunistu

garā,

padomju

zinātnē

1 patiešām būtu plats.»

republikāniskajiem

visas

un

jaunatnes

ražošanā,

jaunajiem visām spējām pavērts ceļš. Tas

Komunistiskā

Ļeņina

VĻKJS

no

cienīgu

pārvaldē,

vajadzīgi pastāvīgi

vienmēr

ceļš

un

ir

uzticības

uz

darbā

I

komjau-

dienu kļuva

Latvijas

Komunis-

kongress. Rosīgi

komjaunieši

Padomju

tajā

republiku

kontrrevolūcijas

uz-

pašā pret

apvie-

spēku uzbrukumiem.

Kad

Latvijā ar ārzemju interventu durkļu palīdzību varu uzurpēja nacionālistiskā buržuāzija, daļa komjauniešu ar kaujām atkāpās

uz

1

Padomju

Gorbačovs

M.

PSKP

Savienības Komunistiskās 2

6

Ļeņins V.

kur

Krieviju,

turpināja

Centrālās

partijas

I. Raksti. Tulk.

no

Komitejas

XXVII 4.

izd.,

aizstāvēt

politiskais

kongresam.

R.,

sociālistiskās

referāts

Padomju

1986, 53., 54. lpp.

it. sēj., 302. lpp.

revolūcijas

Pēc

iekarojumus.

iesaistījās jaunās

daļa buržuāziskajā Latvijā

nāru

jās pret buržuāzijas kundzību, 1940.

Pēc

rības

vadībā

sociālistiskās

tobrī

celšanā.

republikas

no

Otra

aktīvi viņi jauno komu-

dziļā pagrīdē pašaizliedzīgi padomju

par

sociālistiskās

gada

partijas

natne

karā

pilsoņu

uzvaras

padomju sabiedrības

revolūcijas

jauna

stājās pie

pārveidošanas

1940.

organizāciju

komjaunatnes

Latvijas jau-

uzvaras

sabied-

grandiozajiem

uzdevumiem.

cīnī-

atjaunošanu.

varas

18. ok-

gada

VĻKJS

uzņēma

sastāvā.

darba

Komjaunatnes,

bezgalīga vīrišķība jas līgo

drosme

un

kara

fašistiskajiem

vācu

krita

neatkarību,

tautas

teicīgās

Pēckara

laikiem

darīja

spaidiem, vēra

Šodien

Sociālisma

ir

atspoguļojas

pret

komjaunatnes saglabāsies

moderna

un

pa-

augstu

Padomju

izaudzis

Baltijā

Latvijas

Šie

cilvēks

sasniegumi

uzticamā

—

—

kultūra.

sociālistis-

nostiprinājies

vēsturiskie

komjaunatnes

mehanizēta

sociālistiska

jaunais padomju cilvēks

internacionālists.

pa-

līdztiesīga PSRS

rūpniecība,

progresīva

un

progresam,

attīstībai.

attīstīta,

daudznozaru

sociāvisiem

uz

nacionālajiem

un

sociālajam

personības

—

sociālisms

šķiriskajiem

apstākļus

vispusīgai

apstākļos

cilvēks

brā-

cīnījās

godu, brīvību

Dzimtenes

uzvarējušais

ekspluatācijai,

lauksaimniecība

dzīvesveids,

riots,

citu

ar

komjaunatne aktīvi piedalījās

Padomju Latvija

augstražīga

Latvijas

vārdi mūžam

viņu

Latvijā

optimālus

iespējas

kam

republika,

kais

galu

radīja

plašas

kopā

piemiņā.

gados republikas

celtniecībā.

listiskajā

nāvē;

Lielā Tēvi-

pašaizliedzīgi

Daudzi

sociālistiskās

varoņa

jaunietes

un

ideāliem,

internacionālisms,

bargajos

izpaudās

meitām

un

iebrucējiem.

aizstāvēdami

audzēkņi,

jaunieši

dēliem

tautu

komunisma

dziļš

mīlestība,

īpašu spēku

ar

gados. Latvijas

padomju

uzticība

jaunatnes

dzimtenes

Padomju

pat-

spilgti

partijas palīga

—

biogrāfijā. dod

Apcerējumi cīņu

un

tīt, kā zemes

darbi,

plēnumu

radās,

—

pamats

Latvijas Komunistiskās

ir

partijas

un

materiāli,

sabiedriski

komjaunatnes saska-

darbus,

un

izpaudās

partijas

ĻKJS vēstures apcerējumi

klāstu

Latvijas

attīstījās

un

mūsu

tradīcijas.

kongresu

un

visu

varoņu vārdus

metodoloģiskais PSKP

dokumenti

Latvijas

tās

slavenās

komjaunatnes

Apcerējumu

uzzināt

darbībā

Latvijas ĻKJS

klasiķu

avotu

iespēju

ceļu, iepazīt

uzvaru

politisko

marksisma-ļeņinisma Centrālās

vadītāju

sarakstīti, literatūru,

Komitejas

darbi.

izmantojot plašu

periodisko

partijas Centrālās Komitejas

presi,

Partijas vēs-

tures institūta Partijas arhīva un vairāku citu arhīvu materiālus. levērojama daļa dokumentu zinātniskajā apritē iekļauta pirmoreiz. Šī mots

monogrāfija

ir

Latvijas ĻKJS

Grāmatas

pirmais

izdevums,

sešarpus gadu

autori:

P.

Bondarevs

J. Morozovs

(I nodaļa); A. Heniņš

daļas

2.

1.

un

§);

B.

Škarupina

kurā

vispilnīgāk

desmitos noietais

(levads,

111

(II nodaļa); (111

nodaļas

J. 3.

izgais-

ceļš.

nodaļas Sprūžs

§);

E.

4.

(111

§); no-

Žagars 7

1.

(IV nodaļas 4. 3.

5.

un

§);

§, XI

J.

daļas 1.

un

§,

VI

4.

L.

§);

'§);

mane

G.

Jackivs

(XI

1.

V.

(IX nodaļa);

N.

un

2.

aktīvam,

CX

un

komjaunatnes

institūta

Lietuvas

Komitejai,

zēšanu,

3.

§, VI nodaļas

6.

nodaļas

§);

1., 2.

V.

un

Saulīte

nodaļas

Ļeonovs

Priedītis un

propagandistiem,

2.

un

3.

J. Dru-

§);

(VIII nodaļas

Zavjalovs

(X

nodaļa);

3.

M.

un

Ruk-

(XII nodaļa). jauniešiem,

visiem

tiem,

partijas kas

un

intere-

vēsturi.

redakcijas kolēģija

izsaka

visdziļāko patei-

Marksisma-ļeņinisma institūtam, VĻKJS CX Aug-

stākajai lajai

I.

līdzautore);

sējas par Ļeņina komjaunatnes

PSKP

(VII

§);

Autoru kolektīvs

un

(V nodaļas

Bušs

1. § līdzautore, VI nodaļas 3. §); § līdzautore, VI nodaļas 2. §, VII no-

paredzēta komjauniešiem

komjaunatnes

cību

§, VI

4.

Silantjeva

1.

nodaļas

Grāmata

D.

nodaļas

(VI nodaļas

(VIII nodaļas

viņš 4.

5.

Dumberga

(IV nodaļas 2.

līdzautors);

(V nodaļas

Dzintars

(V nodaļas G.

J. Purmals

§);

nodaļas

un

komjaunatnes

vērtīgajiem

jumu sagatavošanā

PSKP

skolai,

Igaunijas

padomiem

CX

filiālēm,

Marksisma-ļeņinisma

Latvijas

veterāniem par un

publicēšanai.

ĻKJS

Centrā-

manuskripta

labajiem novēlējumiem

recen-

apcerē-

I

LATVIJAS DARBA

XIX

XX

un

izeju

Latvija

šajā

liels

Maskavas sētu

Krievijā. tūkstoši

vakarā

Rīgas

koncentrētības Laukos

cilšu

no

lauku

pakāpe

XIII

apdzīvotās gadsimta

gadsimta pasaules

mašīnbūves

valdīja

un

citās

bija

sagrābuši

teritorijas

gar

Baltijas

sākumā

Baltijas

baroniem

aiz

pil-

sākumā

bija

priekš-

Latvijas

un

augsta

rūpnīcās. kuru

muižnieki,

vācu

gadsimtā

jau

Rīga

kara

sastāvs

lielās

attīstī-

bija

tūkstošus.

500

daudznacionāls

raksturīgs

neierobežoti —

kas

pārsniedza

Krieviju.

rūpniecības

imperiālistiskā

jau

—

Te

laikā

Šajā

trešo lielāko

par

uz

visvairāk

malienēm.

proletariāts.

kļuva

pirmā

gadā

bija

ekonomiski

no

kapitālisms,

pārvietojās

centrs

nacionālajām

un

novedis

bija

iedzīvotāju skaits,

cilvēku,

proletariātam

krustneši

bija

Pēterburgas

1914.

—

viena

gaišākie prāti meklēja

cilvēces

cilvēci

smaguma

Krievijas pilsētu

un

300

XX

laikā

cariskās

skaitliski

kurā

strupceļa,

revolucionārās kustības

tajām

kad

gadsimta mijā,

no

JAUNATNE

PATVALDĪBU

CĪŅĀ AR

reālu

nodaļa

latviešu

jūras

senči

un

Vēl

piekrasti.

piederēja

—

igauņu

gandrīz

puse

visām šā novada zemēm. Otrs

ietekmīgākais

gadsimtu nieciskā

kajās

mijā bija ražošana

turīgie gan

saimniecībās

bezzemnieku lēto

tāju)

sociāli

muižās,

notika,

(nomnieku,

darbaspēku.

ekonomiskais

zemnieki gan

nežēlīgi

spēks Latvijas

māju īpašnieki.

—

bagāto

zemnieku

ekspluatējot

pusgraudnieku

Laukstrādnieki

un

un

laukos

Lauksaim-

kapitālistis-

laukstrādnieku

citu

sīko

zemes

bezzemnieki

bija

un

lietoLatvi-

jas lauku iedzīvotāju vairākums. Pilsētu Daudzi līdz

un

vakaram

nieku

lauku strādnieku

tūkstoši

jauno

lieca

darbnīcās,

vidū

piekvēpušajos

muguru

strādāja

kalpiem

par

daudz jauniešu. pat bērnu no rīta

bija diezgan

darbarūķu, pusaudžu

un

rūpnīcu

muižās

un

cehos,

kulaku

amat-

saimnie-

cībās.

Pēc

mantīgo šķiru gribas

lielākajai jaunatnes daļai

iespēja mācīties. Izglītība bija kuma

privilēģija.

Strādnieku

un

un

palika

citu

sabiedrības

trūcīgo

tika

bagātā

liegta mazā-

ģimeņu bērniem vaja9

dzēja sākt

aktīvu

dzīga,

ražošanas

spēku

sabiedriskās tēvi

cik

skolu

cesā Ir

I.

Ļeņina

jaunatnes

zināms, ka

Latvijā

Pirmie

noskaņotie

progresīvi

J.

gados,

Marksa

ideju kas

Pēterburgā

revolucionārās

ievērojami

Pliekšāns

Engelsa

50.

sāka

studenti,

Maskavā,

augstskolās: vēlāk

F.

un

literatūru

apzinīgie

darbinieki

Pēterburgas

literārās biedrības» biedri

E.

bija

organizētājiem

Veidenbaums);

J.

latviešu

sabiedriski

bija tības

Jau

viešu

un

1893.

kopš

inteliģences

v.

ap

kas

pārstāvji,

gadu

šeit

bija

Krievijas Vairāki

P.

Stučka,

universitātes

šīs biedrī-

no

aizsācējs

dzejas

c.

sāka

Latvijā

propagandēšanā Par

strāva».

kļuva

centru

to

70.

Maskavas universitātes

«Jaunā

idejisko

gada

—

ideju

kustībai

politiskajai

organizatorisko

Lapa».

vadītājs

marksistisko

loma

levērojama

(viens

revolucionārās

(Brauns)

Jansons

nelegālā studentu pulciņa

—

ga-

Tērbatas «Latviešu

aktīvi

un

Kovaļevskis

ievest

(Tartu).

Tērbatā

bija

izpla-

progresīvie

dažādās

mācījās

studenti; F. Roziņš

J.

darbi tika

taču tikai 80.

nelegāli

un

pro-

darbiem.

propagandētāji

studentu zinātniski bas

veidošanās

teoriju.

kustības

Pelūde

J.

(Rainis),

un

tika

ideja

klasiķu

un

marksistisko

apgūt

marksistisko

40.

Šī

lai revolucionārās kustības

nosacījumi,

dalībnieki varētu sākt

beigās.

uzskata

pasaules

Marksa

strādnieku

darbā.

bija marksisma-ļeņinisma

atsevišķi K.

dos radās reāli

un

cīnījušies

gaita Krievijā parādīja,

apspiedējiem.

praktiskajā

jau XIX gadsimta

Krievijā

brīvas

bija

progresīvo

par

cīņā pret

zinātniskā

liela nozīme

ļoti

kuru

de-

nepiedalīties

patiesi

par

par

attīstības

ideja

iesaistīšanu

boļševiku partijas

Darba

tīti

V.

jaunatnes

īstenota

Būdama

mātes.

un

ir

pareiza

jaunatne kļuva

dzīvē.

nevarēja

apstākļiem, uzvaru,

revolucionārās kustības

Visa

jaunatne

dzīves

iekārtas

darba

sfērā,

politiskajā

drosmīga,

un

cīņā par cilvēka cienīgas jauniešu

attiecību

sabiedriski

arī

enerģiska

taisnīgas

jau tūlīt pēc pāris skolā

ziemām.

lekļaudamās par

dzīves gaitas

patstāvīgās

savas

pavadītajām

grupēties

kus-

«Dienas

avīze

progresīvie

lat-

marksisma

nostājās

pamazām

šīs

pozīcijās. revolucionārā

Latvijas strādnieki

—

ne

organizatorisko

tikai

rosīgi

darbu,

novadā tika

Latvijas

jaunatne

dibināja

izveidoti

marksistiskos

latviešu,

studentu

nelegālie pulciņi. Rīgas

80.

beigās

nes

gadu

90.

agrāk

par

tā,

gadu

1

No

Politehnikumā

«politisku neuzticamību»

(Maskavas,

jas

ka

1896.

gada

Pēterburgas,

—

skolēni,

pulciņus.

krievu,

poļu

Politehnikumā

sākumā.

augstā revolucionārā aktivitāte

izskaidrojami

10

—

studenti,

—

jaunie

propagandēja marksismu, bet arī veica

un

Skolu

un

1

tie

un

Kā

pirmie

lietuviešu

darbojās

studējošās

jau

jaunat-

plašie revolucionārie sakari

mācījās

daudzi

bija izslēgti

Harkovas,

no

Tērbatas

Rīgas Politehniskais institūts. Red.

jaunieši, kuri citām

Krievi-

utt.)

mācību

Viens

iestādēm.

viņš

mācījās

V.

Ļeņina

I.

vecākā V.

Vēlāk

grupu. tātes

padsmitgadīgais jis, un

skolu

tās

novembrī

jau

un

tas

jaunatnes kā

figurēja

iestāšanās

universi-

no

septembrī

agrāk

(Policijas

atkal arests,

Kurnatovskis

V.

gada

gada

dzīvoja

«Darba atbrīvošanas

Pļehanova

dzīvo-

studentu lie-

vasarā

sāka

katorgas

no

deviņ-

bija

departamenta

1888.

Kurnatovskis

bēgšana

ar

Uļjanova,

noorganizēja

pulciņš»). V.

A.

pēc

darboties

biedrībā, turpinādams uzturēt sakarus

1892. G.

kur

gadam

saistīts

izslēgts

gada

Rīgā,

pulciņu

universitātē

Maskavas

Kopš

sakarus

1887.

Politehnikumā

Rīgas

1887.

bija

narodņika

arestēts,

atgriezās

nelegālu

studentiem. Pēc tam

cija.

tika

«Kurnatovska

studentu

nelegālā

pazīstamā

galvaspilsētas.

jauneklis

kur

universitātē,

brāļa,

no

Līdz

bija V. Kurnatovskis.

Kurnatovskis

izsūtīts

un

tiem

no

Pēterburgas

ar

un

Cīrihē,

Rīgas

emigrā-

uzturēja

1897.

gadā viņš atgriezās Krievijā. Atkal arests, trimda Šušenskā. Tur V. Kurar

natovskis

iepazinās

darbu

levērojamu

strādnieku

un

Politehnikumā līdz

stāvēja

dentus

diezgan 1896.

«iestāžu

un

«strādnieku

aizdevumus

izsniedza

2

reizes

izdevumu

valodā).

vēlākais

darbību

atrada

konfiscēja

un

nosaukumu

Turpat glabājās

(tikai

grāmatu

3

RPI

un

un

hektografēšanas

un lapiņu projekti. Pulciņā ievērojamais krievu rakstnieks. no

ne

Kas

mācību

RPI

manuskriptu

un

dažādu

izslēdza

viņu

stu-

biroja»,

politiskajiem izsūtītajiem».

vairākas

60

pa-

ohrankas

izplatīšanai»

un

grāmatu noraksti —

Pulciņš

cara

izdarīdami kratīšanas

tad,

atrasts

vācu

kas

jau-

Rīgas

gada decembrī. Līdzās

grupās

«kases,

gadā

Gorbačovs.

uzturēšanā»:

pabalstus

1891.

raksturota

1896.

sastādīts

okšķeri

tika

Prišvins

revolucionāru

kļuva

skolu

Latvijas

kuru

V.

darbība

lasīšanai

nelegālās

vien

šo

Tā

revolucionāro

brošūru krievu

M.

students

izveidojis

bet arī

daudz

piederumi,

pulciņš,

veica

gadam.

policijas

gadā

bojās

propagandā

«bibliotēku»,

uz

ietekmē

ideju

viņa

un

vidū

šādu

un

studentiem,

attiecas

1

marksisma

rakstu

apsūdzēja

auditorijās,

Ļeņinu

slēdzienā, kas

nelegālu

«bibliotēkas» vien

bija

1896.

izmeklēšanas «dažādu

L

revolucionāru.

par pārliecinātu

natnes

V.

ar

grupu».

darPar

policijas

izsūtīja

uzraudzībā.

Tajā daži

laikā

pašā

Viens

pulciņi.

sociāldemokrātisko

Maskavā, žus

F.

Maskavā.

ari

ziņām, pulciņam cijām,

1

kas

Latvijas

bija

bija

revolucionāro 1.

2

Latvijas

CVVA), 3

4568.

Turpat,

PSR f.,

citur,

gadā,

ar

pēc

izplatīja

izdeva

citās

Policijas

nelegālajām

Krievu —Baltijas

Brusņeva

dalībniekiem

hektogrāfiski

metiena

cīnītāju piemiņas grāmata. R.,

da-

Krievijas

departamenta

strādnieku vagonu

vēl

darbojās M.

organizā-

fabrikā,

1976,

1.

sej.

«Fē-

1905.—

d., 61.—62. lpp. Centrālais

1. apr., 7.

338.

un

no

1896.

sakari

ar

revolucionārās kustības

daļu

izveidotas

1907. g. revolūcija,

ar

sakarus

nodibināja

Harkovā

rakstus,

institūtā

Politehniskajā

tiem

grupu,

Pēterburgā,

Engelsa

pilsētās,

Rīgas no

valsts

vēstures

arhīvs

(turpmāk

—

LatvPSR

1., 572. lp.

lp. 11

niksā»,

Rīgas—Orlas

pulciņu J.

XIX

jās

un

tikai

lauku

Liepājā drīz

vadītājs

aktīvi

Bija

pamodusies

zinātniska

visu

K.

Šiliņš).

visu

niskā

visi

bet un

neviena

organi-

Uz

citu

no

strādnieku

un

uzstājās

studenti.

šīm

rūpnīcu arī

pulciņus

strādnieku

pirmie

teorēdoma.

politiska

ar

sakumā

vēlāk

atmi-

nemiera

pārstāvjus

attīstījās

savās

jāuzstājas

referenti

Kā

gadā

organizētājs

vēlāk

—

varu

audzēkņi,

un

Tā

sapulces

noorganizēja

propa-

strādnieku

algas

revolucionārā

sasniedza

1899.

gada

studenti

augstskolu universitātes

saviem

strādnieku

Latvijā

šķiras

streikam,

kuru

progresīvā

jaunatne.

Studenti

ieviešanu

un

spēku.

pret

uz-

Rīgas Politeh-

pievienojās

statūtu

izcīnīja

darbadie-

visaugstākos

18. februārī

pavasarī.

un

bija apmē-

biedriem

ko

Uzvara,

paaugstināšanu

kustība

ievēlējuši

loceklis

(piedalījās

Materiāli

pilsēsapul-

kokapstrādes

bija

(komitejas

strādnieki.

pierādīja organizētās

gadsimta

jauno

sapulce.

pilsētas

darba

Tilica

masveida

notika

darbību,

kuru

komiteja,

pārstāvji

vadībā

pulciņu

pārstāvju kopīgas

vasarā

gada

vadīja

strādnieku

apzinīgie

institūta

fabriku

rūpnīcu

un

1896.

streiku

panākdami

Pēterburgas pret

veco

atsevišķu

piemēram,

saīsināšanu,

plūdus

studē-

un

—,

inteliģenta,

slepenas

fabriku

Komitejas

streikotāji,

XIX

auga

Šiliņš

uzaicināt

vien

koordinēt

cilvēku)

palīdzēja

nas

drīz

strādnieku

300

Jel-

zemnieku

1893.

darboties

revolucionārā

pret

vidusskolu

uzņēmumu

ram

X-

referātiem...

Tā

sasaukt

fabrikas

darbo-

1

varētu

Liepājā,

ces.

Šo

Liepājā,

10—12 cilvēku

—

cilvēkiem.

kopā

ka

sāka

sāka

neviena

noturētas

satura

kuri

izplatījās

laukstrādnieku,

neliels

50—100

saistīja

apziņa,

rūpnīcās.

sāka

uzņē-

revolucionāri

propagandēšanā

pulciņš

bija

nebija

arvien biežāk

gandisti.» tās

tas

līdz

viņu

tika

strādniekiem,

Lai

vietās

Marksisma

nelegālais

sagatavotie

sapulcēm

savās

vidū.

«Pulciņā bet

Bieži

latviešu

idejas

deviņpadsmitgadīgais

spēka,

labāk

Latvijas

Sākumā

tiska

...

Rīgas

cilvēkiem).

piedalījās jaunatne.

palielinājās

rakstīja:

300

gados nelegālie marksistiskie pulciņi

citās

pirmais

—

citos

un

līdz

ievērojamie

Revolucionārās

un

fabrikā.

vien

zēti

90.

inteliģences

visnotaļ

korķu

bija

sniedzās

Bundža.

Rīgā.

Kuldīgā

šanā

ņās

D.

un

gadsimta

ne

gavā,

skaits

organizētāji

Driega

darbnīcās

dzelzceļa

dalībnieku

(to

mumos

bija

uzsākusi

protestēja

cara

valdības

patvaļu. Studentu un

tūta tot

Rīgas

plašas

skolu

nolēma

no

šo

gandrīz trešdaļu

protesta bet

jaunatne,

strādnieku

1

simpatizēja

Baidīdamās

administrācija

no

sīja

12

cīņai

proletariāts.

šķiras

Proletāriskā

akcijas, ari

Latvijas stāvokļa

revolucionārā

mācību iestādi

(450

kurās

no

uz

laiku

ne

Studentu

tikai

streiks

Latvija. M.,

1924,

1. d., 53.

lpp

Tas izrai-

studenti

saplūda

masveida nemieriem. Visdramatiskākie

revolūcija

insti-

slēgt, izsū-

studentu.

1460)

piedalījās

strādnieki.

inteliģence

sarežģīšanās Rīgā,

bija

un ar

noti-

vēsturē

kurni, kurus Džutas

ar

fabrikas

augstinājumu, citādi

ievainoti

F.

68

Roziņš,

Un šis

I.

tā

ievešanai

no

otrā

zes

loma

numura

literatūras

1904.

cilvēki.

un

viņa

Zuti

tika

literatūras

nosūtīti

Jau

rudens

gada

bija

ievērojama

krievu

par KSDSP

Rīgas

līdz

jūnijam vien tā izplatījusi apmēram

grupa,

1902.—1904.

kurā

gadā aktīvi 35

bija turpat

mēnešos

viņiem

ka

norādīts,

tikai

no

1100

darbojās

pagrīdnieki,

izdevās

tās

un

sociālde-

komitejas

ir

gada

1000 avī-

rajoniem

Rīgas

darbu

1901.

apmēram

par

Piecos

Lie-

pārsvarā

pārsūtīt

gandrīz

literatūras. 2

jaunatne

Viens

tika

aktīvi

lai

darbojās,

notikumi

tiem,

izplatīšanā

jaunatne.

materiālos

kas

avīze,

varētu

izdot

organizēja

plaši tika

Avīze

Latvijas

partija

buržuāziski

cīņā

Latvijā

iesaistīta

darbatautas V.

atspoguļojās

I.

skolu,

stu-

apzinīgāko pār-

Ļeņina

partijas organizatoriskie

izstrādātie

principi,

uz

kuru

sociāldemokrā-

(LSDSP). demokrātiskā

jaunas plašas

uzliesmoja

revolūcija

darbaļaužu

tūlīt

apšāva

mierīgo darbaļaužu demonstrāciju.

Pēterburgā,

pēc

Roziņš F. Rakstu izlase. R.. 1963, 1. sēj., Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas

93.

Krievijā

masas.

1905.

pēc kur

svētdienas»

1.

pagrīdes

par uzticamu marksis-

kļuva

ņainās

revolūcija.

Rīgas

bija jaunais sociāldemokrāts

gada jūnijā tika nodibināta Latviešu

strādnieku

politiskajā

no

iespiesta

«Cīņas»

Tās

1904.

Pirmā

2

K.

(Kaļiņingradu),

Liepāju.

un

tika

vidū

marksistu

propagandētāju

vidū.

pamata

1

...

izplatīšanā.

un

Kēnigsbergu

caur

(Klaipēdu)

lekškrievijas

jauna tipa marksistiskās

tiskā

šķira

aprīlī

nelegālās

nogādāšanā

strādnieku

un

ideju

stāvju

gāja

eksemplāru.

kurā

Treimanis.

tisko

J. Ozolu

1901.

martā.

gada

dējošā

dibinātājiem,

pirmo nelegālo marksistisko avīzi «Cīņa», kura sāka iznākt

tipogrāfiju, J.

gada

transports»

Maskavu

un

Sociāldemokrātiskā

1904.

1900.

uz

pudus nelegālās

Latvijā

pagrīdes

jūtās kā

«Iskra»

avīzes

grupai, kas vēlāk tika pārveidota

«Iskra»

jauni 86

loma

No

Pārskatā

transporta

pājas

partijas

pirmo reizi

eksemplāru.

gada janvāra

avīzes

liela

«latviešu

Mēmeli

Latvijas

mokrātiskajai komiteju.

smagi

un

—

cīņu 1899. gadā, viens

strādnieku teit

93

jauniešu

strādnieku

apmeklējuma

transports»

Pleskavu

izplatīšanā

pa-

ārzemēm.

(Sovetsku), uz

daudz

sociāldemokrātiem

saucamais

«Latviešu

sākumā

bija

Rīgas

latviešu

izveidots

maijā

algas

dumpis tā vai

nogalināti

—

bija

«Strādnieki

jaunatnei

ar

1.

ir katra upura vērts.» 1

Ļeņina

sarunām

Tilzīti

vidū

viņu

rakstīja:

panākums

V.

pieprasot

maijam. Rīgas

apspiests

sociāldemokrātiskās

Latvijas Pēc

darba

pilsētas uzņēmumus.

nežēlīgi

cilvēki,

Latviešu

18.

Tie sākās

dumpi.

streiku,

dalībnieku. Novērtēdams

pulciņu no

visus

tika

Rīgas

līdz

turpinājās

un

aptvēra

Streiks

pazīstam kā strādnieču

iesaistīja

Revolucionārie

gada 9. janvāra

cara

Rīgā

pavēles 13.

«Asi-

karaspēks

janvārī notika

lpp.

grāmata,

1.

sej.

1905.—1907.

g.

d., 27.-28. lpp. 13

izrēķināšanās

asiņaina testēja

vairāk

palika

strantu

pirmajās rindās. Vairums

Jankovska

(14

kamēr

cīņā

vien

«Mūžam tie

Vilhelms

vēl

nākamās

jaunatnes vidū

cīņas jaunā

—

Latviešu

daudz jauniešu; guva

vienību nāro

ciju

to

skaitā

J.

Čoke,

1905.

liela

šteins

Viņš

draudēja J.

un

Dēliņš.

cionāru

Ziņas ne

Viņi

tēja

arī

un

21

Krievijā,

uzbrukumā»,

«Proļetarij» ne

tikai

1

14

Cīņa,

revolūci-

cilvēku.

partijā

Šajās

uzņēma

vecs

bet

arī

—,

vārdos,

1905, N°

bija viņš bet

sods,

J.

7.

revolucio-

J.

demonstrā-

naktī

atbrīvoja

divus

Rīgas komitejas 50

piedalījās J.

(Bobis), Lai

bija tikai

22

kaujinieku

kuri

J. Dubel-

atbruņošanā.

gorodovoju

un

kļuva

organizators.

par

piedalī-

gadi, viņiem jau

Bezbailīgais kaujinieks

vecumā

cilvēku,

Dubelšteins,

gan

Dubelšteinam,

piedalījies

veikda-

septembra

un

ļoti jauni.

un

kaujas

puse

uzbrukumus,

LSDSP

—

partijas

cīņā bija

apsargāja

gada

Luters

bija

visi

J.

profesionālu

Luters revolu-

jau vadīja LSDSP Liepājas organizāciju. centrālcietumam

Rietumeiropā. V. darbību.

publicēts

rakstīja: darbos

10, janv.

tikai

Uzbrukumā

uzbrukumu

kaujinieku kas

K. Bau-

(Arājs),

Gandrīz

rīkoja

propagandists

gadu

gadu

Bērce

centrālcietumam

nāves

bija

ne

1905.

izstrādāšanā,

talantīgs

veiksmīgo

Latvijas

tūkstošus

strādnieku

bieži

(Bobim)

vien

divdesmit

par

tikai

bet

Šleseru.

Luteram

vienreiz

bija

viņu

ietekme

un

patieso

darbojās pieredzējušu

partijas darba pieredze.

ne

(Bobis)

kas

uzbruka

jās uzbrukuma plāna

bija

sirdīs,

no

stiprumu.

un

autoritāte

vienībām.

kaujas

leģendārie kaujinieki J.

karogs,

spēku

gada revolucionārajā

uzdevumus.

kaujas

Lāci

R.

prasībām

mūsu

gada decembrī šķiru kauju 20

bija A.

vadībā. Vienības

pārdroši

vadītājiem

krituši

c.

dalībniekus,

mītiņu

J.

1905.

pārsniedza

bija jaunieši,

biedrus, kuriem locekli

v.

loma

organizatoru

kaujinieki

slēgta

paaudze tajā saskatīja

izveidotajām

partijas

mas

taisnām

1

partijas

auga

darbiniekiem. Tādi

locekļu

un

tiks

smelsies

paaudzes

«tie

«Cīņa»,

šķiras

Grūbe

Šķerstens

liela daļa no tiem, kas savu pirmo revolucionāro šajā laikposmā, vēlāk kļuva par ievērojamiem boļ-

partijas

levērojama

Osips

—

Anna

—

Oto

v.),

g.

v.),

rakstīja

sociāldemokrātiskajā

manis, J. Rudzutaks

organizāciju

janvāri nošauto

sociāldemokrātijas

gaitā

uzplūdu brīdī

visaugstāko

ševiku

(14

uz

demon-

gāja

pusaudži

arī

g.

piemiņa

jas vadoni. LSDSP biedru skaits

rūdījumu

(15

dzīvos, kaut smiltis tos klāj!»»

Revolucionārās

dienās

bija

strādnieku

par

un

13.

gada

Ozoliņš

krūtīm,»

sarkanais

plīvos

kapu kopiņām

upuriem

kas

kritušo,

1905.

pretim ... viņu

nāvei

70

Kauķis-Kauke

cauršautām

brīvības

gājuši

starp

v.),

g.

Fricis

v.). «Ar

g.

tie

(16

v.),

g.

svētā

taču

strādnieki,

jaunie

(14

guļam

nekā

sniega

pro-

krastmalā

Daugavas

Pēterburgā.

kas

dalībniekiem,

demonstrācijas

ar

notikumiem

pret

Rakstā

KSDSP

«Lūk,

saplūst

kad ar

I.

Ļeņins

«No

plaši izplatījās augstu novēr-

aizsargāšanās

centrālorgānā bruņotas

masu,

cīņas

stājas

—

—

avīzē

pionieri

proletariāta

družīnu

pulku

un

zobenu

dienā,

ar

stošiem

uzmudinājumu

par

jiem strādniekiem

lapiņas

un

tūk-

palīdzēt

dzīvo

skolēni

un

brošūras,

un

Lai

strādnieki

vien

Lai

viņu

panā-

sociāldemokrātiska-

paraugu

tautas

revolucionārās

izplatīja

rosīgi

iegādāties,

palīdzēja

izgatavot ieročus, mācījās tos lietot. Tikai oktobra laikā

uguni

sacelšanās

1

studenti

jaunieši,

un

Krievijā.

visā

armijas celmlauži!» Darba

pratīs

Rīgas revolucionārā pulka varoņiem!

noder

nārās

strādnieku

rīt,

drosmi

varonīgo

un

kara

pilsoņu

ar

kas

vadoņu,

desmitiem tūkstošiem strādnieku.

un

Sveiciens kumi

tautas

pieredzi

savu

audzina

priekšgalā,

desmitiem

20

izgatavoja

tūkstošus

revolucio-

transportēt

vispārējā zobenu,

un

streika

pīķu

un

dunču. Ar

asistenta

Rīgas

J.

Priedīša

Politehniskā

institūta

nībām.

1907.

vošanai

kratīšanas

laikā.

nav

iespējams

rus.

Viņš

jas

izgatavot

kauju

Talsos

Maskavā

viena

ka

atraduši

ķimikālijām

šīm

no

izgata-

bija

žandarmi

ieroču

vie-

grupām,

no

sprāgstvielu

bied-

tādējādi izglābdams transportēšanu

Vāci-

no

Liepājā

tika

rīcības

—

notika

lucionārā

1905.

gadā.

Latvijas

izveidoti

Pēc

komitejas.

vispārējie

kustība

revolūcijas

LSDSP taču

streiki,

pāraugtu

CX

Tukumā Latvi-

varas

panākt,

bruņotu

vispārēju

par

vietējās

bru-

atbal-

visos

Rīgā

aicinājuma

neizdevās

Revolucionārais

atplūdi.

centros:

Gandrīz

revolucionāri

jauni

revo-

decembra

proletariāts

Apriņķu

sacelšanās.

bruņotās

demokrātiskās

vadītā

boļševiku

strādnieku varonīgo cīņu.

uzliesmoja

pagastos

Sakās

kuras

apliecināja,

kļuva

carismu

ar

sacelšanās

gāni

atsūtītas

sprāgstvielas,

palīdzēja organizēt

arī

stīja Maskavas

jas

Priedītis

par

piegādātāju kaujas

nogādāšanu kaujiniekiem. izšķirošo Krievijas pirmās buržuāziski

lūcijas

un

J.

pūliņiem

pārvērtās

to

un

Par

ņotā

ķīmikālijas,

nepieciešamās

Treimaņa

bija iekritusi

tika

ekspertīzi

uz

J.

laboratorija

skrošu

un

kad

tam

gadā, pēc

laboratorijai

RPI

ķīmijas

bumbu»

sprāgstvielu, «ķīmisko

studenta

un

lai

orun

revo-

sacelšanos.

proletariāts

ar

kaujām

atkāpās. 1905.

gada

soda

sījās

fabriku

apsargāja

Rīgas teru

decembra

ekspedīcijas,

lucionārās

T.

cīnījās

ekspropriēja

cīņas

un

kaujinieku

forma

1 Ļeņins

un

citus

spilgtas

bija

un

V. I.

«tās

Raksti,

jau pilnā

sparā plodragūnus, kas

gada janvārī, vadībā

biedrus.

lappuses

ierakstīja

jauniešu.

tiesāja

tautas

veica

V.

I.

9.

sēj.,

ne

bendes,

239.

—

nodevējus

un

aģitāciju

un

revolucionāru

ar

Lu-

revo-

partizāni

Ļeņins augstu novērtēja tikai

J.

gada

«Mežabrāļi» varonīgi

darbību. Viņš atzīmēja, ka sakarība

uzbrukdami

atbrīvoja

1906.—1907.

daudz

ieročus,

iedzīvotāju vidū.

propagandu

brāļu»

vidū

1906.

J. Dubelšteina

kontrrevolūciju,

ar

spiegus,

viņi

vēsturē

cīņas

Latvijā

Rīgas kaujinieki atbruņoja

Kalniņu

«mežabrāļi», kuru

kad

«Provodņiks»;

slepenpolicijai,

(Bobi),

beigās,

tā

ir

«meža-

jauna tautas

ekonomiskās,

bet

arī

ar

lpp. 15

krīzes

politiskas attīstīta Lai

nežēlīgi dēm

labi

apbruņotas

izrēķinājās

palīdzēja

nieku

revolucionāro

apspiestu

Latviju

uz

nošauti

ta

Visvairāk

neapšaubāma.

baroni

15 mēnešu

pakārti

un

zemnieku

laikā

mājas.

bez

1200

1907.

tiesas

un

carisma

ben-

strād-

Rīgas

gada aprīlī pazi-

izmeklēšanas

tika

nekā

300

nodedzinātas

cilvēki,

nosūtīja

ekspedīcijas

buržuāzija.

domē J. Ozols

Baltijā

Soda

Algotajiem

latviešu

un

valdība

cara

daļas.

revolucionāriem.

ar

vācu

kustību,

karaspēka

deputāts otrajā Valsts ka

ņoja,

ir

paasinašanos»

Latviešu novadā. 1

vairāk

2

Starp represētajiem un sodītajiem bija arī jaunie revolucionāri, kas cīņā pret carismu parādīja nepieredzētu drosmi un varonību.

1907. J.

dītājs spīti

gadā

savam

cināms,

nesalauza

Darba

viņš

biedrus

J. Dubelšteins tika

cīņas

viņš palika

Nav

stingrs

pratināšanas, Pēc

J.

ne

lucionāro

aktivitāti, V.

I.

atņēmis «...

un

nav

krievijas

proletariātam,

ticību savai

nesatri-

un

zvērīgās kara

lauka

gada

revolūcija ka

nejaušība,

kļuva

savu

tika

jas kos,

laikā

kļūst stiprāks, spēku, možumu,

LSD

tika

centrs

izdeva

muri).

Skolu

visas

Praktiski

Daudzi

ar

pulciņus

nelegālo avīzi

sociāldemokrātiskie

vadīja

«Tovarišč»

darbu.

(nāca

Rīgas

vidusskol1908.

klajā

arī

pulciņi darbojās

lau-

un

LSD

vairākus to

nepār-

organizāci-

Pie

masām.

apvienoja un

4

darbojās pilsētās

darbaļaužu

centrs, kas

(LSD)

vietējās partijas

pulciņi, kas

plašām

izveidots

savu

Sociāldemokrātija

Latvijas

darbību.

sociāldemokrātiskos

nieku

un

3

saglabātas.

saistīja

komitejas

no-

revo-

rakstīja, ka pat reakcijas uzbruatņemt strādnieku jaunatnei, Vis-

nevar

aug

īstu

par

politiskajiem

starp

lietai».

Reakcijas trauca

spī-

tiesas

nošauts.

Ļeņins

kas

Par

Dubelšteinu

tiesātajiem jauniešu bija 25 procenti. Novērtēdams jaunatnes kums

va-

ilgu laiku.

biedrus.

nenodeva.

1905.—1907.

skolu.

kaujinieku

bija meklējusi

ieslodzījuma

nogurdinošās

jaunatnei

politiskās

stāvoklim

savus

leģendārais

arestēts

policija

uzmundrināt

biežās

ne

dzināšanas;

sprieduma

kuru

traģiskajam

centās

tika

Jelgavā

Dubelšteins,

gadā

trīs

Jelgavā

nuun

Liepājā. V.

I.

dīja, ka kiem

Ļeņins,

raksturodams

«būdama viens

revolūcijas

no

stāvokli

Krievijas

laikā, latviešu strādnieku

galā arī smagajā kontrrevolūcijas veltīja

Partija

1

V.

Ļeņins 2

visus

I. Raksti,

savus

11.

Komunistiskas

Latvijas

Latvijā

partijas

gadā,

partija

norā-

priekšpul-

izrādījās priekš-

laikmetā»5 .

spēkus,

sēj., 178.,

1910.

sociāldemokrātijas

179.

lai

diendienā nelokāmi

ga-

lpp.

vēstures

apcerējumi.

R.,

1961,

f.

d.,

132. lpp. 3

4

Ļeņins

V.

1906.

gada

I. Raksti,

jūlijā

Latvijas Sociāldemokrātija 5 Ļeņins V. I. Raksti,

16

17. sēj.,

LSDSP —

16.

440.

un

lpp.

KSDSP

apvienošanās

rezultātā

KSDSP teritoriāla organizācija. Red.

sēj.,

231.

lpp.

izveidojas

tavotu

revolucionārai

cīnītāju

masas

no

Partijas neatlaidīgais

un

audzināšanas darbs deva studentu

jauni

revolūcijas

cīņā.

1913.

30

cionāro

darbību

Lielas

76

tam

politiska

demonstrācija. nevarēja

partijas

mobilizēta.

daļa

nārās

kustības

Gada

žuāziski

demokrātiskā

gadus jaunatne

biedriem.

Tas

ievērojamāko ceļa

16—20

nieku

cīnījās

fakts, ka

V.

vecumā,

I. Raksti,

16.

savu

par

revolu-

tas

1914.

gada

gadā sāktais vācu

pavasarī

okupēja

visu

Kurzemi,

arī

par

1917.

impulsu. gāza

cara

pavērās ierindā

revolucio-

spēcīgu

gada

Februāra

monarhiju jauni

ar

apvāršņi.

saviem

bur-

Krievijā. Visus

vecākajiem

Latvijas proletariāta partijas organizāciju

darbinieku

gadu

jaunāki

bija sācis

Rīgas. Liela darba jaunatnes

no

kļuva

vienotā

radīja

1915.

beigās

revolūcija

vairākums liecina

šķiras jaunās paaudzes

1 Ļeņins

Jau

revolucionārai kustībai

Darbaļaužu šos

karš

aktivizēšanās

Sākās

nepiedalīties

gadā.

karš.

Taču

biedru

piektais bija

jaunatnes stāvoklī

fronte atradās 20—30 kilometrus

tika

RPI

studentu sadursmes

notika

jaunatne

procenti

Latvijā.

novembrī sākās

Darba

pasaules

iebruka

karaspēks

februārī

revolucionārās

masu

gada

apzinīgākas

un

paaudzēm». 1

notika

1905.—1907.

imperiālistiskais

1910.

gandrīz katrs

pārmaiņas

plašākas

šķiras

pašaizliedzīgais

gada

uzplūdi.

gadā

gadiem, pie

strādnieku

augļus.

Rīgā

vasarā

policiju,

ar

1911.

nemieri.

«... arvien

cīņai

jaunajām

sēj.,

nostājās

uz

revolucionārā

par pirmsoktobra laikmeta

augsto sabiedrisko aktivitāti.

231.

lpp.

strād-

II

nodaļa

JAUNATNES

LATVIJAS

SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS ORGANIZĀCIJAS LIELĀS

OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS UN

KARA LAIKĀ

PILSOŅU

LATVIJAS KOMJAUNATNES

Februāra

tautas

I.

ziski

(16.)

cīņas arī

galveno

savu

tika

natne

uz

darbā

ideālu

ciāldemokrātijas strādnieku

Sociāldemokrātijas, sevis

pie

dzes dotu

saistīt».

jaunatnes tās

Šā

bija

iekļaut

politiskā

70

procenti

bija

tuvas

demokrātijas mantoja

1

18

Krievijas

Ar

rindās

veidot

to

Krievijas

vadītajā

šķiru

Latvijas

Komunistiska

1957, 25. lpp.

impērijā.

un

cīņā.

partija

So-

aktīvi

pieņēma

—

Lēmumā tika

tieši

pie

Latvijas

revolucionizēt

spēs

jaunās

un

paau-

darbojās,

lai izvei-

saistīto

savienību

idejiski

Latvijas šis

jo

idejas

jau-

politis-

Latvijas

dibināšanu.

darba

jaunatnes

bija

Te

uz

kas

pat

Oktobra

viens

ma-

augstā no

laukiem

lielākā

aktīvi

Latvijas lai

darba tautas

novads

iedzīvotāju bija bezzemnieki, sociālisma

aktīvai

organizācija

plašas

kur

skola,

martā

par

strādnieku

šķirisko apziņu.

garantēja

aktivitāte,

par

progresīvāko

partiju

jaunus kas

Sociāldemokrātiskās

dibināma

sevi

labvēlīgo vietējo situāciju,

materiāli. R.,

28.

gada

vietējā

ap

savās

uzdevuma veiksmi

proletāriskākajiem kam

—

Savienība»

savienības.

politiski izglītot,

sabiedriski

ram

vislabākā

sagatavota

jaunību vislabāk

Saliedējot

no-

buržuā-

no

izvirzīt

cīņu

un

daļu, vietējās partijas organizācijas

uzdevums sas,

1

ceļā

bija

Jaunatnes Savienības

kura

atgriezās

tālredzīgi

organizācijas,

izvēlējušās

1917.

partijas

««Jaunatnes

ka

ļoti

partijai

Jauniešu

audzināta

Rīgas komiteja

plašas

partija.

revolūciju.

īstenošanu,

darbībai.

viņš

boļševiku

mērķi

un

(boļševiku)

lēmumu par Darba

noteikts,

ļāva

Krievijas

atmodināja

šķiras uzdevumus

jaunatni.

ar

revolucionāri

sabiedriskai

un

tā

Oktobri

uz

emigrācijas

no

tēzēs

Aprīļa

sociālistisko

apstākļi

uzdevumu

partijas

šķiras

Krievijā

aprīlī

strādnieku

un

demokrātiskās

uzdevumus

Taču

Ceļā

nedeva

revolūcija

zemi.

ne

Vēsturiskajās

partijas

Legālie

kai

3.

gada

Ļeņins.

sprauda

demokrātiskā

maizi,

ne

§.

politiskai cīņai, kuru vadīja boļševiku

masas

1917. V.

buržuāziski

mieru,

ne

(1917—1919).

IZVEIDOŠANĀS

1.

tautām

REVOLŪCIJAS

daļa

—

iesaistījās

vis-

apmēkalpi,

sociāl-

Sociāldemokrātija

izveidotu

revolūcija.

iz-

Jaunatnes Savie-

1917.

Dokumenti

un

nību

tādiem

pēc

Savienībai

šai

principiem, kas

organizatoriskiem

būt

partijas

vislabāk

palīgam

kaujinieciskam

ļāva

tās

un

re-

zervei.

LSD

šķiru

kur

cīņā,

izveidoja šus

darbs masās,

ilggadīgais viņi

daudziem

no

propagandistus

vērienīgā

jaunās

paaudzes

pārstāvjiem

aģitatorus. Viņi

un

iesaistīšana

jauniešu

revolucionāro

proletariāta

apguva

bija

arī

pieredzi,

pieredzēju-

Latvijas

darba

jaunatnes pirmie organizatori. Jau tūras

pirms

tika

organizāciju

rojami dāt

laikā

jauniešu. Kara

daļa un

biedrību

izglītības

un

sašaurināja

klubu

un

vairums

slēgtas

vai

terora

Viens

Jānis

20.

gada

dažādi

atgādināja

tika

kursi,

atjaunoja

strādnieku

organizētas

Sevišķi

gadā bija

1911.

lekcijas,

(«Strābiedrs

bet

slēdza,

darbību.

universitāti:

diskusijas,

strāener-

LSD

biedrību

savu

ievē-

turpināja

apstākļos.

iestādes

varas

atkal

tā

nedaudzas

vajātas,

biedrība «Laboremus!»

dibinātājiem

gadā

martā

ziņā

daudzējādā

tās

1915.

Culītis.

1917.

no

kulliela

biedrību

izglītības

iestāžu

varas

represiju

un

strādnieku

bija iesaistījusies

strādnieku

arī,

ģiski darbojās strādnieku izglītības dāsim!»).

darbā

darbību. Tikai

savu

visgrūtākajos

arī

pasaules kara

pirmā imperiālistiskā

te

bija

Biedrība

darbojās koris

un

bibliotēka. 26.

gada

1917.

LSD

organizēt Romanova

martā

Lāčplēša)

(tagad

organizatoriskā

biedrības

pulciņi

Jauniešu

1917.

revolūcijas. ciņi:

tika

«Zvans»

mierā

progresīvā

latviešu

skolu

Sakarā lāka un

ar

pie

legālā

biedrība

Rīgas komiteja

mums

pulciņu par

—

pie

to

pārstāvju

palīdzības

izglītības

biedrības.

biedrība

bija

jaunatnes

arvien

trīs

tiem

organizācijas

lie-

Latvijas Sociāldemokrātijas pusē

apspriedi.

tikai

un

apvienošanas

sasauca

Tajā

tika

darba

pieņemts

LSD Jaunatnes Savienībā. Lai

«Sarkandaugava»,

Val-

«Darbs»

«Darbs». 2

organizatoriskas

aprīļa otrajā

pirmo

pul-

kultūrizglītības

pie Jonatāna kultūrizglītības

—

Šajā nolūkā

gada

Savienībā

un

darba

sas

1917.

pulciņu apvienošanu

laikā

šajā

«Liesma»

rajons)

Februāra

pēc

tika izveidoti šādi

jauniešu pulciņu darbības paplašināšanos

darba koordinēšanas.

natnes

darbu

savu

Torņakalna

pēc

Culītis,

pie citām strādnieku biedrī-

izveidoja pulciņu

nepieciešamība

kļuva

arī

atjaunoja

Kauguru

pulciņa

Jānis

jaunie LSD biedri. 1

citi

«Straume»

—

jaunizveidotā

bija skolotāji

gada aprīlī—jūnijā Rīgā

biedrības «Pavasaris»,

biedrības,

un

(Sarkandaugavas

«Vairogs»

notika

ielā,

izveidoti kas

organizācijām,

un

vienbalsīgi nolēma aprīlī Rīgā, biedrības telpās

Tās iniciatori

sapulce.

Lūcija Āboltiņa, Lidija Smite

bām

pilnsapulce 7.

jaunatnes pulciņu.

pulciņi:

lēgan

«Laboremus!»,

bija ievērojama iedīglim

jau-

loma

jaunatnes

kā vi-

kustības

demokrātiskajā attīstībā Latvijā.

1 17.

Latvijas

komjaunatnes

cīņu

sakums.

1917.—1919.

Atmiņas.

R.,

1960,

lpp. 2

Jaunākas Ziņas,

1917, 15. apr., 8.

jun.

19

Latvijas skolās.

arī

Maskavas skola

LSD

Jaunatnes

Pats

Savienība

jaunatnes

pulciņi

1917.

Veiduļa

«Cīņas»

15.

gada

iestāties

nosaukums

darbība

iesaistīja

nodibinātajiem

1917.

Piemēram,

pulcē nolēma

liecināja

veidojās 9.

maijā

centru

kļuva

gada

pulciņa

idejiskajā ziņā

jauniešus pulciņiem.

Jaunatnes

veicamo darbu

pilnsavisa

un

—

vienotību

idejisko

LSD

biedri

1

Savienība

Jaunatnes

organizācijas

patstāvīgie visu

«Liesma»

Jaunatnes Savienībā.

LSD

šīs

rindās

savās

sociāldemokrātiskajiem

aprīlī pulciņa

LSD

—

par

Organizatoriski

ciņi

nodibinātā

priekšpilsētā

agrāk

no

tiju.

Friča

biedra

Rīgā, Lielā Maskavas ielā 209.

LSD

jau

darba

Sociāldemokrātijas Tā par

tās

ar

par-

Savienības

pul-

saskaņoja

partijai risi-

ar

nāmajiem uzdevumiem.

Pirmajā

LSD

Jaunatnes

notika

1917.

gada

centrs,

kura

visupirmais darba

Latvijas

visu

22.

Savienības tika

aprīlī,

Rīgas

izveidots

uzdevums

bija

kas

Pagaidu

laikā

sasaukt

pulciņu

konfe-

tuvākajā

sociāldemokrātisko

jaunatnes

sēdē,

komitejas Savienības

renci. kad

Tajā laikā, kustības

un

«cīnīties

dažnedažādās buržuāziskās

strāvas

abstraktā

«tiekties

jauniem ideāliem»,

par

jas prasmīgi ļoti

bija

aicināja

pēc plašiem

jaunajiem mērķiem», «kļūt par nākotnes

pēc

oportūnistiskās

un

miglainā veidā

un

jaunatni

apvāršņiem,

mantiniekiem»,

veiktajam, konkrētajam idejiski politiskajam

liela

nozīme

tās

izveidošanā,

biedru

Jaunatnes

šķiriskās

Savienības

apziņas

parti-

darbam

organizatoriskajā

izkopšanā,

savas

lomas

izpratnē proletariāta cīņā.

Tikpat aktīvas kā pilsētu bija centās modināt

kas

Labvēlīgus

ņus. lisma

attīstības

bezzemnieku

Pēc

Vidienas

apriņķa

Emma LSD un

slānis

Jānis

«Blāzma». 2 Tas

Jau

liecina

jaunatnes

slāņos.

prasmīgu

idejiski

to

un

miestos

Krūze,

Jaunatnes Savienības

biedri.

autoritātes

«Liesma»

par

augšanu, skaits

LSD

un

trīs

darba

jau-

organizācija. Valmierā

maijā

Jānis

Anna

plašais

un

un

Birzgalis,

Eļķe izveidoja

«Darbs», «Cīņa», «Strautiņš»

brīdī

katrā

lielo

pulciņā

autoritāti

pulciņi

veica

audzināšanas

palielināja

lauku

biedri un

kapitā-

augstais

Vidienas

gada

Emma Mize

jaunatnes

politisko

radīja

diferencēšanās

partijas

Savienības

organizācijas, jaunatnes slā-

darba

Latvijas

1917.

pulciņus:

dibināšanas

Darba

biedru

bija

lēmuma

komitejas

Vārpiņa,

šķiriskā

iniciatore

partijas

plašus

laukos.

Latvijas

pagastos

lauku

nolūkam

šim

līmenis, agrīnā

apvienošanās

natnes

tās

apstākļus

arī

dzīvei

politiskajai

plašos

kas

laikā

un

veicināja

sastāvu.

darbības

darba

mērķtiecīgu

darbu,

skaitlisko

mēnešu

65—80

bija

Pulciņa

sasniedza

290 cilvēkus. LSD

biedrības

1

-

20

Jaunatnes attīstības

Ziņotājs,

Heniņš A.

Savienības

likumus,

17. apr. Oktobra jaunā

pulciņu

redzēt

biedri

to reālo

mācījās

izpausmi

1917,

gvarde. R., 1977,

43.-44.

lpp

izprast

sa-

sabiedriska-

jos procesos, iepazinās letariāta

darbinieki:

manis,

Kārlis

bas»,

«Darba

likvidēšana», lūcija

sociālisma

un

«Imperiālisms»,

uzdevumi

«Sieviete mūsdienās»

v.

darbojās koru, sporta

un

1917.

4.

gada

5.

un

tijas

tūkstoti

Rīgas

struktūru.

Saskaņā

autonoma,

uz

gās

liela

Ļoti

ķiem

un

letariāta

LSD

cēloņu

lasītavas,

un

Sociāldemokrā-

vidū

biedrus

pārstāvēja

biedru.

Savienība dibināta

pamatiem noteica

partijas

konkrētie

Komitejas

vispārī-

Savienības

formulētajiem

darbam

bija orga-

norādījumi.

marksisma-ļeņinisma tai

Kon-

organizatorisko

Jaunatnes

virzību

statūtos

jaunatnes

gatavot

cīņā,

bibliotēkas

organizāciju

centrālisma

jaunatnes šķirisko apziņu, palīdzēt

dot

to

«Kontrrevo-

cēloņi»,

Savienības

noteica

idejisko

bija

nozīme

izplatīt

—

kas

Centrālās

tās

bija

Valmieras

un

darbības

nostādnes

attiecī-

kustība»,

un

kongress, kurā 45 delegāti

demokrātiskā

kuras

nizācija,

I

statūtiem

ar

strādnieku

Rīgā notika Latvijas

jūnijā

statūtus,

pieņēma

gress

par

aktuāliem

ekskursiju sekcijas.

Jaunatnes Savienības

apmēram

Lenc-

pret to», «Sociālā izglītība»,

cīņā

Pulciņiem

c.

partijas

pulciņos

«Kari

pro-

aktīvā

buržuāzijas

un

kara

ar

Jānis

attīstības

uzdevumi»,

«Eiropas

pazīstami

Peterss,

starptautiskā

un

vēsturi,

iesaistījās

jauniešu

«Proletariāta

revolūcija

proletariāta

un

Jēkabs

sabiedrības

un

«Šķiru cīņa»,

jaunatnes

bija

vidū

referēja

citi,

un

prakses

teorijas,

«Krievijas

kuru

biedri,

Krastiņš

jautājumiem:

revolūcijā,

Jūlijs Daniševskis,

Kārlis

cīņas

šķiru

LSD

darbībā.

politiskā

uzdevumiem

jaunatnes

un

revolucionārās kustības

ar

izprast

partijā

mēr-

idejas, lomu

savu

veicināt

un

veipro-

viņu

kulturālo attīstību. 1 Jaunatnes Savienības I

LSD

atzīmēts Lai

orientēties

darbā

tiskajā

kongresā,

prasību

demokrātijas

pakļaujas

izveidot

aģitācijas būtu LSD

un

atzīmēja, ka darba

cijas

pie

sociāldemokrātisko

aktīvi

pienācis

laiks

tikai

tika

karoga.

kongress

Latvijas Sociāltos,

pilnībā

kas

kuru

sapulcē lai

aģitētu

par

un

tajās

pilsētu

domēs

piedalītos

Latvijas

vien

jaunatnes Par

aģitā-

nolūkā

tika

iespējams,

vispirmais

izveidošana.

pulciņu

izvērst

Šajā

kur

organizācijām,

kolēģijas,

panākt,

plašāk

masās.

ideju izplatīšana

Jaunatnes Savienības

un

biedriem

atstāt

kā

kura,

sarkanā

idejisko vienotību,

jaunatnes

Savienības

propagandas

nepieciešams

turpmāk prak-

prasībām.

vēlēšanām Satversmes ka

galam

jaunatni,

sociālisma

zem

Savienībā

programmu,

arī

ieteica arī

izskaidrot Savienības

propagandu

un

ieteikts

—

statūtu

Kongress ciju

līdz

Jaunatnes Savienībā

pastiprinātu

izvirzīja

ies

kongress

proletārisko

uz

uzdevums

vidū

un

jaunu

paredzētajām

kongress

izteicās,

jaunatnes organizā-

Sociāldemokrātijas

kandi-

dātiem. par skolas izglītību kongress pieņēma rezolūciju, prasīts, lai bērniem līdz 16 gadu vecumam būtu iespējas

Jautājumā kurā

iegūt

1

bija

obligāto

bezmaksas

Brīvais Strēlnieks,

izglītību

tautskolā,

lai

visi

skolnieki

1917, 11. jūn.

21

tiktu nodrošināti

zinātni soņu

lai

mākslu,

un

darba

stāvokli

nolēma

cīnīties

Sociāldemokrātijas Taču

lēmumos

kongresa

secinājumi.

tas

Sevišķi

autori

Tā kā

tēzes būtiski

kļūdainas LSD

Jaunatnes

darba

vijas

V

par

vecu

Latvijas kas

rezolūciju,

I

Savienības

gada

1917.

un

Jaunatdažas

organizācijām,

tālāko attīstību. liela nozīme Lat-

sagatavošanā

apvienošanai

rezolūciju

nosodīti,

kongresam bija un

turpmākajai Sociāldemo-

Latvijas

zem

revo-

jūlijā notikušajā

oportūnistisko tika

—

tēzes

jautājumi

sociālistiskās

un

Savienības

neietekmēja

cīņai, tās

izmantot

klaji oportūnistiskas

partijas

ar

jaunatnes organizēšanā

revolucionārajai

pieņēma

kongresā

sadarbojās

cieši

Savienība

nes

Jautājumā

valdību

internacionālisti

meņševiki

Arodbied-

aizliegtu

jūtams, kad tika iztirzāti

Pagaidu

Sociāldemokrātijas

—

arī

pavīdēja

lūcijas perspektīvām Krievijā. Latvijas

proletāriskās

Rīgas

lēmumu garam.

bija

imperiālistisko karu,

par

stundām.

kongress

autonomiju

atbilda LSD XIII konferences

un

Lai

darbu, ierobežotu 16—18 gadu

līdz sešām

darbadienu

ar

lai

to,

ar

pil-

intereses.

un

kārtām

kopīgi

par

nodarboties

nākamo valsts

vērā

pirmām

lai

ēdienu,

un

vēlas

vajadzības

—

un

gadiem jaunāku bērnu

pusaudžu

līdzekļiem

visiem, kas

kongress

apstākļus,

centrālbiroju 12

jaunatnes

ekonomisko

jaunatnes

par

mācību

audzinātāji ņemtu

proletāriskās

—

uzlabotu

rību

bezmaksas

ar

izglītība būtu pieejama

augstākā

krātijas boļševistiskā karoga. sociāldemokrātiskās

kongresa

Pēc

darbs

organizatoriskais

izveidojās

Rīgā dzību Cēsīs

jaunatnes

pagastā

ras

—

izveidoti

Rūjienā

Rencēnos

«Straume»,

«Cīņa»

—

v.

c.

politiskajā

17.

maijā

«Par mūsu

cionārā

ceļā,

visu

attīstības

volūcijas Kad

LSD

deputātu

piedalīties

prasībām dot

varu

1

2

CX

padome

rezolūciju,

strēlnieku

lozungu

deputātu

tautas sabied-

kuru II

1917.

gada

kongress.

Taja

revolucionā-

paliek līdzšinējais

Visu

varu

Karš

(. .)

strēlnieki

pieņēma rezolūciju,

ļeņiniskā plāna un

Rīgas

griezās

Viskrievijas

pie

zaldātu

strādnieku,

tikai

izbeidzams

zemju proletāriešiem cīņā pret visu

tālistiem.» 2 Latviešu

—

«Rīts», Valmie-

piedalījās darba

aktīvi

deputātu padomēm!

zemnieku

—

palī-

centros:

Madonā

jaunatne»,

Smiltenē

atbalstīja

demokrātijas uzaicinājums:

rās

22

Tā

Latviešu

pieņēma

atzīmēts:'

tika

dzīvē.

lauku

LSD

1

LSD Jaunatnes Savienība riski

Ar

organizāciju

daudzos

arī

«Darba

«Strautiņš»,

—

«Ausma».

partijas

un

dibināšanu.

pulciņu

«Zvans»,

vietējo

un

tika

pulciņi

«Kvēle»,

—

CX

politiskais

jaunatnes jaunu

ar

«Straume»,

pulciņi:

Savienības

Jaunatnes

iezīmējās

un

revolu-

zemju kapi-

kas

atbilda

re-

garam.

komiteja, Latvijas

demonstrācijā

kā

arī

Rīgas

proletariāta (1917.

gada

ar

Strādnieku

aicinājumu

18.

jūnija)

ar

izbeigt imperiālistisko karu, noslēgt taisnīgu mieru, nodeputātu padomēm, Strādnieku, kareivju un zemnieku

Heniņš A. Latvijas

Oktobra

jauna gvarde,

Komunistiskā

partija

60.

lpp. revolūcijā.

Oktobra

1917,

104.

lpp.

LSD

Jaunatnes

«Visu

aktīvi

rajonos,

jaunatnes

nerimtīgo

biedru

darba

reakcionāro nāro

darīja

gada

visiem

galu

rindās

nacionālistiskās

darba

jaunatni,

no

bija

organizācijā).

pieaugusī

auto-

buržuāzi-

«bezpartijiskās»

savas

sev

tās

uzticība,

autoritavienu

par tās

jūlijā

organiza-

par

un

Valmieras

—

šās

par

šķiriskās

un

kļuva

Latvijā

lauku

izpratni.

izaugusi

jaunatnes to

pārvērst

tādējādi vājinot proletariāta

balstu,

spēku

500

un

jaunatnes

piesaistīt

un

1917.

nodibināt

mēģinājumiem

organizācijas

Rīgas

—

vidū

jauniešu

ritāte

jas

(700

iekarotā

idejiski

organizāciju

Krievijā.

liecināja

uzdevumu

un

karu!»,

un

proletariāta

par

Jaunatnes Savienība

jaunatnes

savienībām

Savienības

jaunatne;

lokā

«Nost

Valkā

Valmierā, tas

De-

aicinājumu.

lozungiem:

izaugsmi,

rūpju

LSD

nobriedusi,

masveida

1200

apziņas

šo

atbalstīja

Rīgā,

darba

būtības, cīņas mērķu

Partijas

lielākajām

noritēja

piedalījās

politiskās

solidaritātes

tīvu

dedzīgi

boļševistiskiem

ar

padomēm!»

varu

toriski

Savienība

kuras

monstrācijās,

par

revolucio-

cīņu.

Lai

noteikt Jaunatnes Savienības

palīdzētu

revolūcijas

ciālistiskās

V

Sociāldemokrātijas

nobeigumu,

rioda

šanā

statūtus;

vienības

Kongress tika

tajos

partijas savstarpējo gada 26. jūlija

virzošās No

partijas

un

īstenošanā.

un

Savienību

1917.

periods beidzies, Visi

sacelšanos.

jauno

izvirzīto

formulēti attiecību

kareivju

kus,

cīņai par

lēmumi

masas

un

sociālistiskas

trūcīgo

līdz

19.

jūli-

LSD

pe-

sagatavošanā

uzdevumu

propagandē-

Jaunatnes

Sa-

darbību

tās

un

principi.

augustam ka

jāiekaro vērsti

uz

valsts

vara

bruņotu

ar

lai

to,

vara

attīs-

mierīgās

revolūcijas

tika

notika

Petrogradā

faktiski visa

zemniecību

revolūcijas

9.

cīnītāju

Savienības

proletariātam

un

kongresa

no

so-

Latvijas

sekmīgu organizatoriskā

apstiprināja

līdz 3.

cīņā par

apsprieda

notika Rīgā ar

KSDS(b)P Vl_ kongress. Tas norādīja, Krievijā pārgājusi buržuāzijas rokās, tības

vietu

darbību

sasniegumiem

ar

darbam

politiskajam

kas

kongress,

apsveica

jam. Kongress

tās

uzvaru,

strādnie-

sagatavotu

bruņotai

uzvaru.

'

Lai sāktu

gress arī

visas

līdztekus

jautājumu

gress

par

«...

partijas

Kongress

par

veltīt

šim

un

darbam

Kongress

izstrādāja

partijas

vadīšanā:

tā lēmumi

kļuva

darbības no

pamatu

savienību idejiskai saliedēšanai,

nai

un

VI

kon-

apsprieda kon-

visaktuālāko

neatliekamajiem

jaunatnes

uzliek

vispārīgo

par

jautājumiem

šķirisku

šā-

sociā-

partijas organizācijām

iespējamo maksimālo

nes

1

vienu

strādnieku

[radīšanu]

turēja pilnā

Rūpes par jaunatni

organizāciju

atzīst

veicināt

organizāciju

pienākumu

darba

partijas

un

Tāpēc KSDS(b)P

rezerves.

jaunatnes savienībām.

par

uzdevumiem

listisku

savas

svarīgiem

uzskatīja

uzdevumu. brīža

par

bruņoto sacelšanos, partija mobilizēja

gatavībā

kaujas

līniju

vērību.»

jaunatnes

sociāldemokrātisko

organizatoriskai

1

kustības

jaunat-

nostiprināša-

tālākai izaugsmei.

Padomju

Savienības

plēnumu rezolūcijās

un

Komunistiska

lēmumos. R.,

partija

1954,

1.

kongresu,

konferenču

un

CX

d., 340. lpp.

23

No darbā

LSD

Rigas

organizācijas

viens

piedalījās

J. Lencmanis. Runādams

vienību

savstarpējiem

Mūsu

«...

partiju,

tās

un

savienībām taču riāta

Mēs

formu

visefektīvāko

mehāniski

Rīgas krišanas

Latvijas

vienība

autonomas,

jaunatnes

proleta-

uz

pārstāvība

uzkrātās

vietām

pieredzes

organizācijas

savienību

izveidoti

daļās.

pagrīdē,

savstarpējo

Cēsu

vajaPēc

apstākļos.

LSD

Jaunatnes SaVidzemes

neokupētajā

apriņķī. Lielās Oktobra sociāun

Savienības

jauni

palikušajiem

terora

un

koncentrēja

un

sagatavošanas

15

Rīgā

smaga

Sociāldemokrātija

Valmieras

revolūcijas

tika

dziļā

pamatdarbību

savu

Valkas,

listiskās

divās

sadalīja

darbu

ķos

Uz

darba

ir

pārstāvi

iebrukšana Rīgā Vācijas karaspēka augustā LSD Jaunatnes Savienību kā vienotu orga-

21.

dzēja turpināt

—

1

tās

ar

jaunatnes

viņiem ir

CX,

jaunatnes

un

sakari

imperiālistiskās

gada

nizāciju

daļā

savu

—

sa-

teica:

viņš

Sociāldemokrātijas

mūsu

kongresos.»

partijas

sakariem,

savienības:

uz

—

jaunatnes

un

organizatoriski

sūtām

mēs

kongresa

vadītājiem

noteikšanu.

Pēkšņa 1917.

tā, ka

un

veicināja

atklāšanu,

cieši

Latvijas

par

CX, bet viņi

partijas konferencēs

attiecību

ir

neierobežojam

izpaužas

jauniešu

apmaiņa

organizatoriskajiem

saucas

...

sakari

jautājumā par partijas

savienībām

jaunatnes

VI

partijas

boļševiku

LSD Jaunatnes Savienības

no

laikā

norises

pulciņi,

šajos apriņ-

katrā

no

bija

tiem

apmēram 70 biedru. Gatavodama vērsa

plašu

enerģisks

politisku

bības saturs

riņķu

aģitāciju

saliedēts

zemes

taisnīga

Savienības

piedalīšanās

padomju

vēlēšanās miera

pilsētu

šajā

idejiski

—

un

balsot

par

noslēgšanu,

par

valsts

patiesi

kara

un

ap-

aicināja

izbeigšanu revolu-

pāriešanu

varas

un

dar-

mītiņu gata-

domju, guberņu

imperiālistiskā

par

iz-

jomā

idejiski politiskās

vēlēšanās. LSD Jaunatnes Savienība

demokrātijas rokās,

cionārās

Arī

Jaunatnes Savienība

spēks.

LSD

revolūcijai,

propagandu.

un

šajā laikposmā bija masveida sapulču

vadīšana,

un

darbaļaudis un

sociālistiskajai

partijas palīgs bija

organizatoriski vošana

darbaļaudis

demokrātisku

pārvaldes

pamatu nostiprināšanu.

Aģitācijas Vidzemes LSD

padomes

kandidātiem

1917. rāk

propagandas

un

Zemes

gada

jaunatne jām par

nobalsoja

septembrī

boļševiku padomju

Petrogradas

strādnieki

25.

oktobrī

! 24

UJecTOH

rezultāti

lielais

oktobrī

šķiru

vadībā

kopā un

novembrī)

pasaulei

cbe3A

lielum

revolūcija,

partijas

garnizona kareivjiem

pirmie pāri

darba

Satversmes

un

bija

sapulces

vēlētāju cīņa

vairākums.

visā

pilsētu

gatavojās

pārliecinoši.

vēlēšanās par

zemē

vēl

lauku

un

vai-

darba

izšķirošajām

kau-

varu.

tas

(7.

un

Tuvojās

saasinājās.

un

pacēla

PCJļPn

ar

revolucionārajiem

Baltijas

gāza

flotes

buržuāzisko

uzvarošo

(6o;ibiiießHKOß):

jūrniekiem Pagaidu

sociālisma

galvaspilsē1917.

gada

valdību

un

karogu.

FIpoTOKOJibi. M.,

1958,

c.

184, 185.

Lielās XX

Oktobra

gadsimta

vēces

vēsturē Tā

ēru.

vēsturisku

sabrukuma

par

jaunu ēru cil-

komunisma

un

visu

pagriezienu

kļuva

uzvara

atklāja

uzvara

II

kas

padomju kongress,

Petrogradā, pasludināja padomju vēsturiskos

ņēma

Šī

triumfa

tautu,

Krievijas

—

tautas liktenī.

Viskrievijas vakarā

revolūcijas

notikumu.

kapitālisma

—

iezīmēja

ari latviešu

sociālistiskās

galveno

Padomju valdību

dekrētus Tautas

—

mieru

par

sāka

varas

darbu 25.

zemi,

un

Padomi

Komisāru

oktobra

nodibināšanos, izveidoja V.

ar

—

I.

pie-

pirmo Ļeņinu

priekšgalā. Lielā

Oktobra

revolūcijām miem

sociālistiskā

īstenoja

—

vidēta ciālie

nacionālie

un

darba

arī

strādāt,

tādu

par

ekspluatēt

visām

no

uzdevu-

un

valsts

cilvēku,

bija lolojuši iekārtu, kad tiks

cillik-

jebkuri

iznīcināti

so-

spaidi. revolūcijas

tiesisko

jaunatnes

mācīties,

mērķiem

gadsimtiem ilgi

sociālistiskās

Oktobra

Lielās

nīja

sapņus

cilvēkam

iespēja

grandiozākā

—

saviem

pēc

kurus

sapņus,

gaišākie prāti,

vēces

revolūcija

tautiska

dziļi

un

valsts

piedalīties

radikāli

uzvara

tā

stāvokli:

sabiedriskajā

maibrīvi

iespēju

guva

kultūras

un

dzīvē. revolucionārās

Norūdījušās Komunistiskās

strādnieki,

strēlnieki, un

šā tautas

ari

natne

Lūk,

raksturīgs

Dzeni

Osvaldu

Petrogradas

viens

bija

ielenkšanā,

Ziemas

pils

Moikas

ielu līdz

rālštāba

ēkas

Ņevas

arkā

apvienotās

kumu

kas

ielauzās

oktobra

vadītais

artilērijas

pulka karavīru

rajonā.

1

un

arī

priekšnieks pulkvedis tiešo Oktobra

revolucionārās

Kārlis Martinsons

arestēja

piedalījās

krastmalas

pulka kaujinieki kas

vakarā

Miljonu

vienīgā

O.

ielas

pretošanos,

atbildīgos

štāba

apgabala

Dzenis

vienības

pa

ģenesteiva-

uzbru-

un

Ņevas

viņi

pirmie

darbiniekus,

pretizlūkošanas

Surins.

revolūcijas Jaunatnes

dalībnieku vidū Savienības

cīnījās Leforta rajona

OKTflčpbCKoe Boopy}KeHHoe

—

pulkā.

uzbrukuma

pulks

Nievas

sarkangvardu

kara

rezerves

Smolnijā sastādīja

bateriju,

pilij

locekli

komisāru

operatīvā

no

junkuru

Petrogradas

štāba

Arī

Ziemas

par

Pāvila

oktobra

un

Pārvarējuši

ģenerālštāba ēkā, bija

rītā

komitejas

iecirkni

jau-

partijas

nākamo

gvardes

prospektam. Pāvila

vidū

1

Pāvila

Dzeņa

ieņēma

kuru

vijas

25.

darba

—

Komunistiskās

iecēla

—

sarkanie

inteliģence

dalībnieki.

priekšvakarā

sagūstīja

ģenerālštābam

prospekta

sastāvdaļa

Komitejas

valdībai. 25. palīgā Pagaidu

dzās

progresīvā

kauju

Latvijas

revolucionārās

Pēc tam O.

latviešu

—

Centrālās

pārstāvi

tiem,

no

Kara

projektu.

plāna

sacelšanās

Padomes

Petrogradas

dīja

piemērs!

Jaunatnes Savienības

Darba

Viņš

oktobra

tautas

bija kaldinājušas

uzvaru

neatņemamā

aktīvi

un

Krievijas

ugunīs,

spožo

bezzemnieki,

vairākuma

tieši

bija

—

kalpi,

cīņas šo

darbaļaudis

Latvijas

spēkiem.

kopīgiem

vadībā

partijas

BOccTaHue

b

bija

vadītāji.

daudzi

Lat-

Piemēram.

sarkangvardu rindās,

rieTporpaae. JI., 1956,

c.

bet

199—206.

25

Arturs

Kadiķis-Groznijs

Oktobra

revolūcijas

varas

26.

27. oktobrī

un

Vara te 29.

pārgāja

oktobrī

6.

un

novembrī 6.

Latvijas II

3.

un

strādnieku

Kara

latviešu

7.

strēlnieku

strēlnieku

12.

Strādnieku,

vidū

kareivju

padomju

apstiprināja

deputātu

16. līdz 18.

no

nodibināšanos

varas

dzelzceļa

iestādes.

bezzemnieku

un

rokās.

Valmierā.

iegāja

citas

un

pa-

Cēsis.

komitejas

pulks

štābu

armijas

ar

Latvijā.

pulks ieņēma Valkas

kongress, kas notika Valmierā

juridiski

arī

pulks ieņēma

revolucionārās

strēlnieku

telegrāfu,

iezīmējās

malienēs,

nacionālajās

latviešu

armijas

latviešu

mezglu, pastu,

domju

1.

12.

gājiens Krievijā

uzvaras

nodibināšanos

domju

7.

«Trūd»

čugunlietuves

—

barikādēm Maskavā.

uz

pa-

decembrim,

neokupētajā

Latvijas daļā. Kopā Lielās

uzbrūkošo sonas

17

no

natnes

biedres E.

«Rīts»

tie

E.

atmiņās.

biedru

2

kā

Komiteja

LSD

partijas

31

A.

tā

Smiltenē,

arī

Rūjienas

no

tās

pulciņa

«...Mēs,

laikposmā: patronas

ne

tikai

uzdevumus,

irstošās

jaucara

sasaukt II

Bez

pulciņi,

Latvijas

tam

kongresā Kongress

notika

kas

darbiniekiem

vienu —

P.

no

sva-

cīnī-

Lai

atjau-

1918.

apvienoja

bija

gada 1093

atsūtījuši

vienbalsīgi

ievēlēja

izglītības

izcilākajiem Latvijas

Stučku,

Cen-

piedalījās apmēram

goda locekļiem Padomju Krievijas un

ka

tas,

Rīgā.

daļā,

pārstāvju.

delegātu.

aktīvi

jaunu kongresu.

kongress

15

neokupētajā

arī

traucēja

karaspēka okupētajā

nolemts

ļoti

risināja bet

Taču LSD Jaunatnes Savie-

izaugsmi

Savienības

Lunačarski

novērtēdams

galvenos

nākotne

26

ar

nosūtīja

viņiem

tautas Sociāl-

apsvei-

telegrammas.

Pareizi

1

pulciņi

Savienības

organizāciju

demokrātijas

2

vācu

tika

biedrus

par Savienības

komisāru

atradās

Valmierā.

kongresu

zīja

jau-

pulciņa

daudz.

tālāko attīstību.

Jaunatnes

janvārī

kuma

un

bija ļoti

organizācijas

centru,

organizācijas uz

šajā

ieročus

aizsardzības

varas

vienotas

notu vadošo

20

kā

LSDJS

par

darbību

vākt

Savienības

jās par organizācijas

14.

daļa

Smiltenes

«Viņus steidzīgi apmācīja rīkoties

stāsta

Šādu piemēru

Jaunatnes

padomju

trālā

Jaunatnes

lielākā

daļām, kā arī piedalījāmies vairākos padomes organizētos

LSD

nības

pret

uzņēma per-

daudz LSD

LSDJS

stājās

sardzē

gvardē

iestājās

gvardē

spekulantiem

un

Jākobsons

jaunatne»

pasākumos.»

rīgos

Sarkanajā

lasām

jaunatne

iekarojumu

palīdzēja milicijai cīņā pret šķiras ienaidniekiem,

zēni, palīdzējām

armijas

kā

biedru,»

laupītājiem 1

apkārtnē.» «Darba

Tā

«Sarkanajā

Lezdiņas un

bandītiem,

strādnieku

arī

revolūcijas

gadu vecuma, tās rindās bija

biedru.

pulciņa

ieročiem,

darbaļaudīm

sociālistiskās

kontrrevolūciju.

Savienības

nākie

visiem

ar

Oktobra

ir

Latvijas

mērķus

valsts

un

sociālisms,»

iekšējo

tālākos

teikts

vienbalsīgi

komjaunatnes cīņu sākums,

Turpat, 97. lpp.

stāvokli,

uzdevumus:

89.

lpp.

kongress

«Darba

pieņemtajā

izvir-

jaunatnes rezolūcijā,

kad

tagad,

«un

revolūcijas liesmām, labāku

Krievijas

dzirkstis,

nākotni,

šīs

visu

jāsauc

mums

dzirkstis

tautu

sociālismu,

par

metusi

revolūcija

mums

darba

Noklausoties

LSDJS CX

apspriežot

un

jumu «Par jaunatnes organizēšanu», Savienības

cīņā

par

Internacio-

jaunatnes

sastāvdaļai

palīdzot partijas

tiskajā cīņā,

aktīvi

J.

locekļa

kongress

darba

jāpiedalās

orgāniem

ziņo-

jaunatnei kā

pašreizējā

poli-

biedriem

partijas

un

Krūzes

atzina, ka saskaņā

statūtiem, sociāldemokrātiskajai

sociāldemokrātijas not

gaišām

par

jaunatne

1

nāli.»

ar

jāiededzina

apspiestā

par

sociālistiskās

pirmās

īste-

uzdevumus, kas pa spēkam arī jaunatnei. Konsekventa

LSDJS

bija

majām bezpartijiskajām referāta

teikts:

vietām

uz

ir

savienība

bas

un

eseri

jaunatnes

pievilkšanas

tādā kārtā

šķeļot

konsekventi

otrkārt,

viņiem;

darbaļaužu

aizstāv

tikai

šī

jaunatni līdz galīgai darba

uzdevumi

veikt

un

uzvarai

bas, kā ari

eseru

lai

darba

pie

maskām,

pirmkārt,

partija,

galam

proletariātu Tāpēc

cīnās

par

darba

un

kā

kas

galvenie

sociāldemokrātijas boļ-

darba

jaunatnes

atmaskotu

centienus

meņševiku

un

ari

strādniecī-

ka,

tāda

līdz

un

uz

veidot

darbu,

ir

kapitālismu.

izvirzīti:

pamata

politisko

masu

atzina,

partija

novest

var

pār

jaunatnei tika

platformas

ševistiskās

partija

kā

Red.),

—

arī

2

kongress

intereses

tā

Zemnieku

«bezpartijiskām»

jaunatnes spēkus.» II

«bezparti-

tagad ķeras

un

Fogeļa

centrā,

atbalstu

katru

masās

dažādām

Savienības

kā

vara

sauca-

R.

organizāciju

Latvijā.

partija

sociāldemokrātiskā

boļševistiskā

Pēc

padomju rokās,

zaudējuši

zem

darba

Jaunatnes

LSD tikai

ir

zemniecības

nabadzīgās

šo

visa

revolucionāro

buržuāziskā

labējie

un

kur

tā

pret

nostāja

organizācijām.

atmaskoja

«Latvijā,

pārgājusi

(lielākā

meņševiki

kongresa

jaunatnes

rezolūcija

pieņemtā

jiskumu». Tajā

II

pulciņus

Zemnieku

darba

savienīdezor-

jaunatnes

ganizēšanā. Jaunatnes

LSD

Komiteju, manis,

Rihards

Miezis,

Pauls_

masās

sava

Jānis

un

un

veikt

to

—

Vintēns.

saskaņā

ar

Augusts

vadošā

centra

propagandas

un

Latvijas

LSDJS CX

žurnāla

Lindiņš,

Vienota

aģitācijas

Svarīgs

centrālorgāna

Fēlikss

Krūze,

Jānis

izvērst

uzdevumiem.

tijas cīņas not

Fogelis, Vīksne

ļāva plašāk

izveidošana

jauniešu

II kongress ievēlēja jaunu Centrālo bija Ādolfs Anskins, Blūmens, Jānis Drei-

Savienības_

kuras sastāvā

uzdevums

«Darba

darbu

Sociāldemokrā-

bija atjau-

Jaunatne»

—

izdo-

šanu.

Kongresa toriskās

kopā

ar

lēmumi

darbības Jaunatnes

vijas jaunatnes nībā.

1

2

ar

Aicinājumā

Latvijas

Turpat,

veicināja

Savienības

1918.

«..

Centrālo

partija

. Latvijas

Oktobra

politiskās

gada

15.

Komiteju

aicinājumu apvienoties teikts:

Komunistiskā 470.

Savienības

aktivizēšanos.

LSD

darba

revolūcijā.

un

organizaLSD

janvārī griezās

CX

pie Lat-

Jaunatnes Savie-

jaunatne,

1917, 469.

Latvijas

lpp.

lpp. 27

dzīvais

dzīvi,

Tikai

spēks!

dināt ieročus

kuru

Taču

jauns

loceklis

CX

K.

un

cionārās kustības

februārī tika

1917.

visa

okupēta

revolucionāro

jau

iekarojumus, tiesības

vadīt

drīz

2

izraisītā

brīvības.

darbu

sāka

mī-

pār-

LSD

1918.

un

gada

militāri

nežēlīgs

cīņu

meklēt

par

vien

sabiedrības

1917.

dēļ

pulciņš

«Darba

Lūcija

Āboltiņa.

vadībā

turpināja

arī

gada oktobrī

Pulciņu

darbā no

liela

dalībniekiem

studējuši

«Komunistiskās Jaunatnes

1 Latvijas 1917.

Komunistiskā

komjaunatnes

Turpat, 60. lpp.

formas. sastāvā

strauji,

ka

Skujiņš

biedri

To

vadīja

biedra

pulciņš

LSD

Jāņa

«Ausma».

biedre Brieža

Nostabili-

3

v.

c.

ka

manifestu»

izplatīja

Oktobra

teorijas

revolucionārās kustības

atceras,

sākums,

daļa.

izdalījās jauns patstāvīgs

partijas

37.,

doku-

LSD Centrālās Komi-

revolūcijā.

22.,

stuaktī-

kolektīvi

pulciņos un

1917, 483.

lpp

1957, 52. lpp. cīņu

Annas

konspirācijas

ierādīta marksisma

partijas

partija

cīņas

partijas

«Zvans»

pulciņu

gads Latvijā. R.,

Latvijas

A.

tā

no

tika

šķiru

nikna terora apstākjos

gvarde»

tik

izveidotais

vieta

un

biedriem.

Latvijas jaunatnes

vākajiem mentus.4

20

darbību

Pagrīdes Mīlgrāvī

kas

intereses par

«Laboremus!» aktīvākā

pieauga

ar

un

«Jaunā

pulciņa

skaits

jaunatne»

Par

Rīgas orga-

mācību

marksistisko

ar

pulciņa

pulciņi «Vienība»,

dēšanai. Viens

uzplūdus,

dzīvi, šās

politisko

okupācijas

darboties

tajā biedru

apsvērumu

gāšanu.

vietējo partijas

revolucionāros

jaunas organizācijas

sāka

strād-

turpināja

sagrāves.

iepazīšanās

apstākļos

vadībā

režīma

poli-

terors,

noskaņotie pagrīdē

prata atjaunot

masu

visas

visniknākais

valdīja

okupācijas

LSD

revolūcijas

darbaļaudīm

revolucionāri

par

cenzdamies

Oktobra

darboties LSD Jaunatnes Savienības

aktivitāte,

Pagrīdes

28

frontē

interventi,

Sociāldemokrātija

vadīt

un

Rīgā,

kad

šauti

un

zaudējumiem

Interese

vajadzēja

3

LSD

imperiālistu naglotā papēža

atņēma

Laikā,

cīņu noteica to, ka jaunatnei

4

jauniešu

pārtrauca.

likvidēt

un

dienā

pēc korņiloviādes

Pagrīdē nizācija.

2

labāku

darbaļaužu revolu-

nodibināts

un

ielauzušies

kustību

darbaļaužu

organizāciju

zējās

kal-

var

uz

uzstājās

visā

darbību

Zem vācu

§.

arestēti

spīti smagajiem

Drīz

uzbrukums

legālo

jaunie patrioti, Latvijas

Pūces

plašs

Tajā

izskaidrojot

Latvija

pirmajā

un

masveidīgi

sākās

notika

Krūze.

karaspēka

vācu

gada 21. augustā

apspiest

aktīvi

ceļu

uzdevumus.

un

2.

nieki,

pulciņos

atrast

var

režīms.

politisks

tika

J.

Kauliņš,

mērķus

Jaunatnes Savienības aktīvo

tiskās

viņos

dienā Valmierā

slēgšanas

atklāja Anskins

Ā.

stāvji

cīņām, tikai

saulainākām dienām.»'1

uz

Kongresa tiņš,

sociāldemokrātiskos

savos

..

nākotnes

48., 49.,

59.

lpp.

tējas

Rīgas

un

jiem

dīja

bezbailību

bols

natnes

K.

vīrišķību

un

sarkanie

pie ēkām

—

beigās

biedru

Savienības

revolūcijas

demokrātijas

uzdevumiem. 1 Šādas

stimuls

cilvēki

masveida

akcijā

«Lai

1918.

līdz

nāru)

laukumam.

ar

aicināja

cīņu

uz

cīnīties

nāja

2

piemēram.» 1918.

jās cijās

par

par

22.

un

janvārī

nežēlīga

novērtēja

idejiskās

trīs

jušajos

Latviju tā

Latvijā,

sekot

un

3.

februārī

rokām

protestu

Vācijai

Vācijā,

notikušajās

un

aici-

strādnieku

Krievijas

Jaunatnes Savienības biedri

un

Komu-

patruļa

uz

izteica

Viņš

pievienot kā

(tagad kareivju

pacēlām

mēs

—

«Jaunā

pulciņa

vācu

runu.

uzvaru

konference,

notikušas

40

apstākļos liecināja

vairākuma

piedalī-

demonstrā-

aktīva

padomju

cīņā

par

mas

propagandēšanā

varas

par

labāko

pagāun

Jaunatnes Savienības

zināšanas,

Latvijas

partijas

tautas

politiskās

rekomendācija

uzņemšanai

gada

organiza-

Cīņa represiju

Politiskās

piedalīšanās

lieliska

biedru

LSD

1918.

aktīvo

atzīmēts, ka

sanāksmes. 3

atjaunošanu,

bija

notika

kas

Savienības

darbu. Tika

idejisko briedumu.

rūdījums,

pulciņu

II

Jaunatnes

audzināšanas

mēnešos

terora

lucionārais

nības

īsu

izbeigšanu

Rīgas organizācijas

februārī, atzinīgi

biedru

mītiņš

tīkojumiem

Tikpat enerģiski

gada

Jaunatnes

strādnieku

gājām, neizdevās

mēs

Esplanādes

—

«Mieru, uzplūdus

mītiņos.

un

LSD

torisko

īss

revolūcijas

kara

kurā

aizsprostoja

teiktu

viņš

imperiālistu

vācu

pret

notika

lai

Greifānu,

ceļu

sar-

«Nost

uzvarai, parādīja, ka

raksta

janvārī,»

«Kolonnai,

centram

Mums

Tomēr

durkļiem.

6.

gada

Ruberte.

tautas ar

aizstāve.

un

aktīvi pievienojās arī pulciņš pilnā skaitā piedalījās

paredzētajam

aiziet

cīņas

protestam

«Mūsu

biedre V.

Krievijā!»,

masu

ticību

vadītāja

tūkstoši

lozungiem:

ar

brīvā

tautas

darbaļaudīm

6

latviešu

izgāja ielās

—,

par-

jauns

nīsto ienaidnieku.

ar

represijām

notika

Latvija

jaunus

darba tautas

biedri.

demonstrācijā

brīvā

izraisīja

strādnieku

Rīgas Savienības

biedru

dzīvo

iedvesa

pret okupantiem, LSD ir uzticama

kas

Demonstrācija,

par

Sociāl-

jaunatni, bija

piedalījās pirmajā varu

stāvokli,

pieredzējušiem

ar

bagātināja

pret vācu okupācijas

brīvību!»,

un

gvarde»

kas

Jau-

loceklis

Latvijas

par

janvārī par spīti okupantu

karogiem.

iekarotājus!», maizi

un

tikšanās

morāli

un

Rīgas strādnieki,

—

kaniem

6.

gada

parā-

LSD

CX

politisko

par

Krievijā

uzvaru

LSD

aktīvajai līdzdalībai tālākajā cīņā

tās

1918.

kareiv-

cīņas sim-

notika

Rīgā

kurā

jaunatnei

sociālistiskās

tijas

kā

kokos

un

okupētajā

sanāksme,

pastāstīja

cīnītājiem idejiski

kazarmās

nogādāja

valodā. Jaunie revolucionāri

karogi.

decembra

gada

Daniševskis

J.

vācu

skrejlapas

parādījās

1917.

izdevumus,

komitejas

adresētās

revomasu

program-

Jaunatnes Savie-

Latvijas

Sociāldemokrā-

tijas rindās. Latvijas komjaunatnes

!

20.

2

Turpat, 23.-24. lpp.

3

Latvijas

Komunistiskā

cīņu sākums,

partija

25.-26.

1918.

un

lpp.

1919.

gadā.

R.,

1958,

19

—

lpp. 29

Balstīdamās II

zācijas

darbību

ciņu

cīņai

masu

pāriet

pie

kam

iestājas

pulciņos

skaits

notika

Savienības

un

šo

cīņu

gatavojoties,

darbība ātra, maitikai

iespējams iziet

viena

no

tad,

ja

centra

un

tieši, tāpēc nepieciešama

jaunatnes

partijas organizācijas

vienībām,

ar

jaunatnes biedriem obligatoriski

LSD

gada

Tikai

īstenoti.

300

no

palielinājās

ietekme.

1918.

veiksmīgi

pieauga

ievērojami

partijas

rence, kas

tika

lēmumi

biedru

stiprinājās

pul-

komitejas

jā-

1

partijā.»

LSD

natnes

soc-dem.

apzinīgiem

Konferences laikā

masām

cieša saistīšanās

organizācijas

uz

Tas

politiskās direktīvas

un

organizācijas

uz

Rīgas

kopīga, centralizēta,

piemērota.

apstākļiem

cīņas

organizatoriskās

arī

kā

uzliesmojot,

strādnieku uzstāšanās būtu nošiem

LSD

pakļaut

bija teikts konferences lēmumos, «nepieciešama šķiras organizāciju visciešākā apvienība, lai, revo-

strādnieku

lucionārai

Rīgas organi-

komiteju vadībai. «Tagadējā tuvojošos revolucionāro

laikmetā,»

visu

LSD

pieredzi,

lēmumu Jaunatnes Savienības

pieņēma

organizatoriski

Rīgas rajonu cīņu

darba

iepriekšējā

uz

konference

līdz

766

ka

katrs

organizācijā

mēnešu Jau-

skaits, 111

organizācijas

aprīlī, konstatēja,

pilsētas pagrīdes

biedru

partijas

Rīgas

trīs

biedriem.

pa-

konfe-

Jaunatnes

LSD

ceturtais

ir

parti-

2

jas biedrs (74 biedri, 20 veicinātāji). ietekmes

Partijas tās

biedru

īpaši

tūnismu, vība

izpaudās

no

LSD

vienības dēvēt

Rīgas

maijā

rajona

Latvijas

par

Rezolūcijā nelegāli

Jaunatnes

jaunatnes

«Par

darba

savienību,

tā

jo

bija

partiju,

piedalījās

materiāli.

arī

un

grupa

jaunatnes

notikušās tika

perioda

veltīdami

praktiskajā

1918.

gada

Sociāldemokrātisko ar

meņševikiem.

programmu, par

LSD

Jaunatnes

ka

pēc

kopā

darbam.

arī

«La-

saraušanas

strādāja

politiskajam kā

Savie-

pulciņu

sakaru

laikā

darbībā,

sevi

dalībnieki aicināja

atzīmēts,

biedri

sāka

savienību.

organizāciju»

ar

Lat-

Jaunatnes Sa-

no

atšķēlusies

sakarus

Tajos

okupācijas

partijas

diktatūras.

proletariāta

solidarizējusies

«Liesma»

uzmanību

galveno

no

uzņēma kā rīcības

februārī

gada

visa

meņševikiem

sociā-

jaunatnes

pārtraukt

«Vienība»

boremus!», ar

1919.

Oktobra

LSD XVI konferences

notikušās

konferences

Meņ-

Lielās

no

partiju, arī

organizācijas

Savienību

liecināja

periodā.

Sociāldemokrātisko

Partijas norādījumu jaunatne nības

sasināšanās

meņševiki izveidoja oportūnistisko

izslēgtie

Sociāldemokrātisko strādnieku

vijas

to

un

node-

kuru

internacionālistiem, cīņas

iekarojumiem

revolūcijas

kā

šķiru

aicināja atteikties

internacionālisti

listiskās

Tāpat

meņševikiem

pret

visatklātāk

ševiki

Jaunatnes Savienībā veicināja palīdzēja aktivizēt cīņu pret opor-

palielināšanās

idejisko saliedēšanos,

kaujas

ar

Viņi

grupu

pasākumos. 1918. vācu

1

2

30

gada

karaspēks

Latvijas

februārī

pēc

okupēja

Komunistiskā

Turpat, 34. lpp.

izjukušajām

visu

partija

Latviju.

1918.

un

Brestas

miera

sarunām

kā

pirms

pusgada

Tāpat

1919.

gada,

21.

lpp.

vāciešu

okupētajā

Rīgā,

tika

vijas

teritorijā

zēta

revolucionāro

sāka

darbu

aktīvi

LSD

iesaistījās

Jau daudz

Šī

darba

Vācu

kā

arī

1918.

darbojās

grīdē riem. nos,

2

LSD

līdz

šim

va-

ietvaros. LSD

nepārtrauca

Matīšos,

Mazsalacā,

Rencēnos,

Jaunat-

«Stars»

Dikļos,

Rūjienā,

1

Rīgā

pagrīdes

apstākļos

kas

konference,

struktūru,

aktivizēšanu.

notika

jautājumus

sakariem

ar

laikposmā

Šajā

pulciņi

dibināja pulciņus

nebija: Malienā,

Vislat-

apsprieda

Jaunatnes Savienības

pulciņu

vis-

partijas

ar

un

vietējās organizācijas

LSD

kur

8

struktūras īpatnība

sakarus

ar

starpā.

savā

Burtniekos

darbības

bija

nekā

apstākļos. Turpmāk sekmīgi

darbību

organizatorisko

Savienības

pašiem

un

«Liesma»

Daugavpilī.

organizācijām,

cīņā

bieži

pulciņiem

visciešākos

savu

septembri

gada

darba

Jaunatnes Savienības

vijas par

laikā

pulciņi

un

Komiteju

nodibinot

pulciņi Valmierā,

Jaungulbenē

tūdaļ

vadītajā

organizācijām

pat arī vienotas organizācijas

okupācijas

Savienības

nes

vietējām

organizatoriskās

pagrīdes

vai

organizācijām

LSD

ar

Centrālo

tikai

darboties,

Pagrīdē

partijas

jaunatnes

apstākļos

kontakti

Jaunatnes Savienības

rēja

parali-

un

Jaunatnes Savienības biedri.

ari

izpaudās

darbība.

legālā

organizācija;

Lat-

nonākušajā

revolūcijas iekarojumi

organizāciju

Jaunatnes Savienības

spilgtāk

visi

nelegālā

legālajos ciešāki

šeit interventu varā

arī

likvidēti

200

ar

pabied-

tādos rajo-

arī

Bauskā,

partijas

Rīgā

Liepājas

ap-

kārtnē. 3 XVII

LSD 18.

19.

un

sacelšanos

šanās

dotais

Partijas

politiskā

Savienības

plašu

izvērstu

cīnīties

norīkots kādā tāros. bieži

Šo

gatavoties ieročiem

ar

grupā

notikumu

pārsiet

revolverus, ieročus.»

Katrs

A.

ātri

uz

sacelšanos,

atceras:

apgūt

biedrs vai

tika sani-

«.. . Diezgan

granātu mešanā, mācī-

dažādu sistēmu

šautenes

nepamanīti pārnēsāt

un

sa-

lai

to,

mobilizējot

sakarniekos

Skujiņš

pielādēt

ievainojumus

darbības

virzīti

Savienības

vingrinājāmies

izvirzītais

un

darbu,

bruņoto

uz

dalībnieks

un

tika

kaujiniekos, izlūkos,

noturējām apmācības:

salikt jāmies izjaukt,

un

dažādus

4

Revolucionārā aizliedzību, veica

1 Heniņš 2

—

centieni

rokās.

sacel-

bruņotās

pulciņu

propagandas

un

revolucionārā

novērtējums

Savienības

galvenie

aģitācijas

aktīvi

jaunatni prasmi

biedru

konkrētu

gada

bruņotu

uz

plānu.

momenta

Jaunatnes

1918.

Rīgā

gatavoties

nobriedusi

bija

izstrādāja

īstenošanas

un

uzdevums noteica LSD turu.

Latvijā

konference

sagatavošanas

notika

nelegāli

orientēja proletariātu laikā

šajā

—

Partijas

situācija.

kas

konference,

novembrī,

jaunatne, parādīdama daudzus

A. Oktobra

ElepßbiH

CT>e3a

jaunā gvarde,

97.

3

Heniņš A.

4

Latvijas komjaunatnes ciņu sākums,

gvarde,

99.

drosmi

uzdevumus.

un

paš-

Latvijas

lpp.

PKCM: npOTOKOJibi. M.,

Oktobra jaunā

iniciatīvu,

atbildīgus kaujas

1934,

c.

24.

lpp.

71.

lpp.

31

Kara

revolucionārās Inčukalnā

Cēsīs,

tos

munīciju, meklēja

uzdevumā

komitejas citās

un

vietās

kareivju

vācu

jaunieši Rīgā,

kopā

vāca

Rūjienā,

ieročus

noslēptos

laukumos

apmācību

un

sle-

un

peni piegādāja kaujas pulciņiem. Revolucionārās ciatīvas

1918.

valdība

Pagaidu pie

un

Stučku

Jaunatnes

biedri

karamateriālus

grupas

spēkiem

No

vienu

Kristīni

līnijai.

revolucionārās lai

līniju,

ienaidnieka citu

griezās

par

neat-

nodibināšanu

deputātu

pa-

jaunatnes

piedalījās

(Zentu), kas

mantu.

trīs

tilti

tālaika

Zaķis

jauno

bojāeja

2 .

visu

To

frontes

pāri

veikdami

Kara dzelz-

uzspridzināt

—

atkāpšanos, nokļuva

Taču

apturēt

vārdi.

LSDJS biedri revolucionārās

Kara

Mandelbergs,

nogalināti

nevarēja

ar

sakarus

izjauktu okupācijas karaspēka tika

uz

varoņu

aktīvo

par

komitejas kaujas uzdevumu

un

izvest

apkārtnē

dzelzceļš.

regulārus

Rihards

un

lie-

dezorganizēt

Rīgas

un

minēt

strādāja

uzturēja

un

bija

nepieļaut okupantiem

salaupīto

daudzu

16 cilvēku

arī

uzdevums

pirmajām vajadzētu

rokās

cīnītāju

un

uzspridzināti

sakarnieci

Mārtiņš

Tās

grupā».

nezudīs

no

Āboltiņu

komitejas

ceļa

tika

atmiņas

kā

aktīvi

bija pārstāvēti

aizmuguri,

Vāciju

vidū

paziņoja

bezzemnieku

un

ini-

CX

tā

decembrī

kurā

Padomju Republikas

izplatīšanā

Savienības

«dzelzsdivīzijas»

vācu

LSD

pēc

Padomju Latvijas

.

«Skrejošajā kaujas

lajā

17.

priekšgalā.

strādnieku

Manifesta

1 pulciņu biedri

apstākļos nodibināta

manifestu,

ar

Sociālistiskās

pāriešanu

rokās.

domju

uzplūdu

decembrī tika

P.

ar

Latvijas varas

par

4.

darbaļaudīm

Latvijas

karīgās

kustības

gada

šī

ne

laiku

slepkavība,

ne

revolu-

augošo

cionāro kustību. 1919.

pret

Sacelšanās lucionārā

dra

janvārī

ieņēma

LSD

un

Stabu

un

īstenošanā

atbruņoja Rīgas

(tagad

12.

buržuāziskās

Ļeņina

—

un

aktīvi

F.

Sociālistiskā

notika

nieku

strēlnieku

un

dināja

padomju

izstrādāja LSD ciska

konstitūciju,

sociālistisko

Jaunatnes

Padomju

staciju. 1919.

apstiprināja

Savienība

2

3

32

Turpat,

Latviju.

72.-73. lpp.

stūrī, palī-

gadā

Tas

13. līdz

no

bezzem-

svinīgi

Kongress

valdības

Cīnītāju

attīstīties

turpināja

kas

paslu-

pieņēma

sastāvu

atminas.

cīnu sākums,

kā

proletāriskā

uzticīga

1918.—1919.

123.—124.

lpp. Latvijas komjaunatnes

nodaļu.

Aleksan-

3

Latvijas strādnieku, Latvijā.

revo-

un

pārveidojumu programmu.

jaunatnes organizācija,

Par

1

nodibināšanos

iestādi ielas

Engelsa)

deputātu padomju kongress.

varas

Latvijas

Padomju

Apvienotās

arī

grupa Cie-

policijas iecirkņa

revolūcija Latvijā uzvarēja.

janvārim Rīgā

kaujas

bruņotu

buržuāziju.

piedalījās

valdības

dzēja citām kaujas grupām ieņemt dzelzceļa

15.

sāka

proletariāts

nacionālistisko

un

Jaunatnes Savienības

ieņēma

grupa

Rīgas

okupantiem

sagatavošanā

kaujas un

3.

un

vācu

jaunatne.

kurkalnā Cita

2.

gada

sacelšanos

44. —45.

lpp.

R.,

kaujinie-

internacio-

1958,

1.

d.,

nālisma

principiem

komunistisko

ganizācija,

solidarizējas

un

LSDJS

kustību.

idejiski

3.

No

1918.

gress, kas vienotu

Ar

apsveikuma

bruņojusies

I

statūtiem.

un

Latvijas

ar

stāv

būdama

konar

pārstā-

tika

pamattēzēs

grammas

Komunistisko

Krievijas

izplatīt

nieku

jaunatni

natne

tika

aktīvā

izveidota

Kongresa ka

atzīmēts,

idejas

Padomju kā

organizatoriski I

Viskrievijas

kustībai

1918.

vērtēdams

Tūdaļ pēc bināšanas

arī

gress, izskatīti

nozīmi,

1919.

konferencē

un

solidāra izvirza

strādnieku

un

ar sev

zem-

Komjau-

organizācija,

patstāvīga

tās

organizato-

tās

sāka

1919.

padzīšanas

gada

11.

bija

legālos

un

padomju

I

no-

kongress

varas

darba

izstrādājis

apstākļos.

Vidienas

janvārī

8.

Augstu

KKJS

organizēt

enerģiski kurus

darbību

gada

ka

uzsvēra,

ievie-

Cīņa»

darba jaunatnei. 3

okupantu LSD

«Jaunatnes

jaunatnes kongress».

viņš

principiem,

uz

izvērst

ir

kongress lika pamatus jau-

žurnālā

Krūze darba

Latvijas

vācu

Latvijā

pamatojoties un

J.

«Viskrievijas

kongresa

ļoti nozīmīgs

pro-

politisko platformu.

un

oktobri

gada

rakstu

vie-

KKJS

celtniecībā». 2

pasludināja

mērogā,

idejiski

Savienība

iesaistīt

Krievijas

strādāja KK(b)P vadībā. KKJS

riskos principus

statūti

1

Komunis-

Krievijas

«Savienība

ap-

ideāliem,

dižajiem

pieņemtajās

partiju.

un

jaunatne,

revolucionāro

platformas.

—

sarkanā

locekļa Jāņa Krū-

cīņas

organizācijas

(boļševiku)

komunisma

mērķi

šās

nosaukums un

KK(b)P.

ar

dzīvo

partijas

komunistiskās

apstiprinātais

komjaunatni

tā

un

uzticīga

—

«Lai

LSDJS CX

proletariāta

noja

toja

delegāti

atzīmēja, ka Latvijas

revolucionārās

uz

kongresa

natnes

I

organizācijā

176

Kongresā

notika

savienību

jaunatnes

saucieniem

un

Orators

Jaunatnes Savienība

kas

izveidošanās

novembrim Maskavā

komunistiskā

delegāti uzņēma

runu.

tiskā

ir

4.

savienības

aplausiem

programmu,

stingri

or-

Krievijas

ar

100 Savienības biedrus.

vētrainiem

cīņas

līdz

zemnieku

un

šīs

apvienoja

Latvija!» kongresa zes

saistīta

§. Latvijas komjaunatnes

oktobra

29.

gada

strādnieku

programmu

22

vēja

jaunatnes

teritoriāla

Jaunatnes Savienību.

Komunistisko

Viskrievijas

cieši

organizatoriski

un

starptautisko

ar

internacionāla

bija

Šie

nodi-

jaunatni,

KKJS

I

jautājumi

kontika

partijas

organizācijas

janvārī Rīgas partijas

organizācijas

konferencē. 1919.

gada janvāra

Savienības biedrs

O.

Dzenis.

1 nepßbifi 2

3

vidū sāka

Rīgas organizācijas Centrs

ebe3A PKCM: Turpat, 48. lpp.

Jaunatnes Ciņa,

darboties

pagaidu

apvienoja

ripoTOKOJiM,

1918, Ni 3,

32.-34.

c.

LSD

centrs,

darba

Darba kuru

Jaunatnes

vadīja

jaunatnes

LSD

pulciņus,

23—24.

lpp. 33

to

koordinēja

kā

biedriskā, denti

darbību.

Proletāriskajai

«Jaunais šana.

20.

stāvis

K.

savās

Tajā kas

biedrus,

Krastiņš

runās

komiteju.

Rācene

ka

Konference Savienības

1000

tagadējā ielā

vārdā

darbā.

streiku sāk

tārajai

par

2 3

lpp.

P.

feb-

Stučka

Sakarā

ēkā

vairāk darbu

Kon-

Krustiņš.

P.

Ļeņins,

citi

un

ar

ka

to,

Komunistisko

Latvijas

par

Darba

un

pašu

stāvokli

pasaules

valstu

kļūst To

Padomju

Vēl

strādnieki

zinādama, ne

arī

Latviju.

1919, N°

A. Oktobra jaunā

komjaunatnes

Lai

P.

..

cīņā

sociā-

3

par

Viņš

šķiru

revolucionārā

daudzās

tā un

.»

Stučka.

pārvēršas

kus-

Rietumeiropas

gatavība iekļauties šķiru šī

cīņa ir

rīko

melu

jau realitāte:

demonstrācijas

Antante nežēlo

nežēlīgas

aktīvā

piesavinādamās

referēja

vairāk,

Komite-

«Apsveicama

sociālismu

karš

proletariāta

plašāka,

stājas

proletariāta

Krievijas

Savienību.

Centrālās

Stučka:

dedzību

uz

Jaunatnes

partijas P.

pulciņos

savos

noteiktāka.

intervencijai,

Latvijas

28.

gada

Padomes

2

darbinieki.

novērtēja

jaunības

ar

mērogā,

aizvien

Heniņš

I.

kustību

starptautisko

Jaunais Komunārs,

1

1919.

Jaunatnes

pulciņos . Kongresa

ceļu sociālajām revolūcijām

kustība

pret

18

partijas

jaunatne iet ceļu

bruņotu cīņu.

šanai

34

kura

Kapitālistisko

kļūst

1

jaunatni .

delegāti pārstāvēja

pārdēvēja

imperiālistiskais

pasaules

valstīs.

16.

ka

pavērusi

karā

Darba

K. Krastiņš, V.

biedri

Konfe-

Ozoliņš.

Augstākās

36

Rīgas

partijas

Kadiķis-Groznijs,

un

notika

kustības

augstu

Organizēdamās mācības,

uzsvēra,

Pūce

Latvijas

Dzenis, ievēlēti

jaunatnes

kongresā

Kongresā

tība

tika

Komunistiskās darba

jaunatne,

lisma

un

Sa-

pieņemts lēmums pārdēvēt LSD Jaunatnes Savienību

tika

Latvijas

karu

O.

revolucionārās

Latvijas

darba

idejiski

Savienībā skolu

Tas

11). Kongresā

Sociāldemokrātiju

partiju,

jas

pār-

Dzenis

O.

Savienības

par

biedru, kas bija apvienoti

ievērojami

par

325

CX

pastiprināt

jaunie

Arturs

PSR

Latvijas

prezidija locekļi

Latvijas

Jaunatnes

Vilis

sasaukšanu.

goda prezidijā

gresa

LSD

nepieciešams

ievēlēti

iesaistīt

lēmumu

pieņēma

(Komjaunatnes vadīja

līdz

pārstāvēja

pulciņos.

Savienību,

Grasis,

Klibiķis,

nepieciešams

kongresa

Rīgā,

tika

Roberts

Kārlis

Āboltiņa,

Darba

Tajā

(Bērce),

uzsvēra,

nekā

to, ka

uz

Rīgas

19.

no

komitejas pārstāvis

Jaunatnes

LSD

ievēlēja

organizācijas

ruārī

gadā

kuri

delegāti,

Rīgas

jaunatni

nostiprināt

Konference

rence

LSD

un

1919.

četros

apvienoti

apmācī-

Savienības

pulciņos partijas kodolu.

vienības

Lūcija

18

žurnāls

militārā

Jaunatnes

sa-

stu-

pulcināti

izdošanai

jauniešu

notika

kura

zinātniski

tika

sagatavots

Darba

piedalījās

orientēja

organizatoriski

Anna

LSD

bija

Savienības

sekcija,

organizēta

konferenci,

februārim.

LSDJS

tika

sasauca

organizācijas

izveidota žurnālistu

un

augstskolai,

Komunārs»,

Centrs

Tika

literātu

arī

līdzekļus

kampaņas

neļautu revolūcijai

ne

un

mili-

organizē-

uzvarēt,

im-

1/2, 47. lpp.

gvarde, vēsture

117.

lpp.

dokumentos.

1917—1970.

R.,

1973

izveidot

perialisti iecerējuši

valstīm

tālistiskajām Runātājs vokli.

riālisma

«uzbrukuma atsišanā

viju». bas

dzimtene

«bezbailīgi

uzdevums ir

uzdevums tika

Kongresa

pieņemtā

skaidri

tājumā

šiem

domātas lai

presi,

dzēts

organizēt

paaugstinātu

ieteica

nizācijās

Kongress

sastāvā:

Kārlis

Krastiņš,

darba

statūtus,

šo

diktatūra.

kustību

gada

pilsoņu VI

partijas

1.

kara

diņu, A.

Rāceni

šmiti

V.

un

tribīnes

pie pleca

1

ka ar

Latvijas

Komunārs, 2 3

martā

2

šādā

Kadiķis-Groznijs,

Kārlis

nozīme. Tas

Martinsons,

iezīmēja Latvijas

organizēšanās

ne

nobei-

procesa

kundzība,

buržuāzijas

jaunatne bija

organizācijā

ne

apvienota Komu-

bija

un

saimnieciskā

sāka

Latvijas

Jaunatnes

biedrus: L.

smaga

darbu

K. Pētersonu,

sabrukuma

Komunistiskās

Savienība R.

uz

kongresu

Grasi, F.

komjaunatnes

vārdā

revolucionārā

partiju cels jaunu, brīvu

J. Vintēns

apliecināja

jaunatne dzīvi.

vēsture dokumentos.

no

Lin-

Z.

Āboltiņu, A. Kadiķi-Grozniju,

LKP DJS CX loceklis

komjaunatnes

Komunistiskās

Komiteju

palīgs.

Darba

(Bērci),

Lindiņš,

saliedētā

apstākļos

An-

kongresa

Komunistiskajai

arī

turpmāk

plecu

3

1917—1970, 23. lpp.;

Jaunais

1/2, 45. lpp.

Jaunais Komunārs,

Latvijas

Lai

orga-

jaunatnes komunistiskajai kustībai

ārkārtīgi

aktīvus

Arturs

Latvijas darba

uzticams

Latvijas

1919, Ne

pare-

lekcijas.

lielākajās

Centrālo

Dzenis,

iedragāt

nespēja Tagad

Pūriņu.

Latvijas

partijai,

pamatus

kongress.

deleģēja astoņus

un

Latvijas

ievēlēja

sarežģītā

organizatoriski

partijas

1919. un

pasau-

Jānis Vintēns.

un

lika

fašisma

un

partijas

marksistisko

iedarbīgumu,

Krūze, Fēlikss un

grūtā

Latvijā;

nistiskās

jaunie-

organizēt izmantot

aģitācijas jomā bija

Savienības

Osvalds

Grasis, Jānis

(Bērce)

Kongress

idejiski

un

jau-

jaunat-

programmu

mītiņus, referātus

Kongresam bija liela vēsturiska

gumu.

veidot

paaudzei

masu

Jaunatnes

Roberts

komjaunatnes

bied-

propagandas

un

rīcības

vajadzēja

propagandas

pieņēma

Anna Rācene

Savienības

ņemt štata propagandistus.

Darba

partijas

lēmumā

Kongresa

nepieciešams

Bija

sapulces,

idejiskā

aģitācijas

izdošanu,

jaunajai

masu

pret vis-

dalību cīņā

visiem

«...

Krie-

Jaunatnes Savienī-

spēkiem».

Savienības

literatūras

Mutvārdu

sociālistisko

uz

ņemt

atkal

jāaizstāv

māksla.» 1

rezolūcija

formulēja

palīdzētu

les uzskatu.

izturīgi

un

audzināšanā.

idejiskajā

nes

kapi-

lomām

karā

šķiru

Darba

partijas

konkretizēts:

kara

obligāti jāmācās

riem

lielajā

jāaizstāv cejš

imperiālisma

buržuāzijas

izvirzītais

un

atbildīgākām

no

kuram

Komunistiskās

Latvijas

pasaules

viena

proletariātam,

sociālistiskā

sava

Rietumeiropas

un

Padomju Latvijas starptautisko stāšajā jautājumā tika atzīmēts, ka impe-

rezolūcijā

piekrīt Latvijas

Krieviju

«bufervalstiņas».

arī

raksturoja

Kongresa

starp

nelielas

1919, JVfo 1/2, 45. lpp.

Komunistiskās

partijas

VI

kongress.

Spartaks,

1920, 6.

lpp.

35

Komunistiskās

Latvijas «Par

jumā

jaunatnes

Jaunatnes

Savienības tās

pieaugumu, laikā

pēc

skaits

Latvijā

1919. natnes

un

virzīts

Mums tēvi

padomju

stāvēt

revolucionārās

ejam

mēs

cīņās plosītam karogam līdz

ar

Komunistiskās

Latvijas

dzu

šajā

laikposmā

priekšsēdētājs

dības

partijas

izturību,

pievērsa

Padomju

sevišķu

Stučka.

Latvijas

kas

deva arī

Komu-

rakstīja:

nedomājam.

mūsu

vijas savu

brīvību

apņēmību

Tādēļ

nešaubīgi

lāsei,

ticēja

mūsu

un

grāmatā «Jau-

pašaizliedzīgo

ar

viltīgo

nikno

laiku 3

ienaidnieku

spēkiem

vadībā

Lat-

aizstāvēdama varonību

nepieredzētu

pār

visu

organizācijai.»

imperiālisma

padomju

par

partija

pasaules

partijas

uzvarai

viņš

rakstīja:

šo

daļu

§. Cīņa

parādīja

cīnīties

valdau-

tāpat kā visur, bija svarīga

apvienotajiem

neatkarību,

un

par

pašaizliedzību

varu,

mēneši»

nākamās

Komunistiskās

tauta,

nesatricināmu

ar

vīrišķību,

pieci

Savienības

Latvijas

izteikdamies

padomju

Latvijā,

šai

Jaunatnes

vislielāko

revolūcijā.

uzmanību

gada kaujās

darba

asins

mēs

Padomju

Atzinīgi

darbinieku

darbinieču,

un

Darba

novērtēja

4.

1919.

vārdā

jauno karogu. Mēs ejam

savu

nostiprinot

un

proletāriskajā

nozīme

ceļam

partijas

padomju

un

organizācijai,

darbinieku

nosargātu

—

«Jaunais

kur

turp,

Visi

grūtajā

šajā

brāļi un viņiem pie barikādes, blakus viņu

augstu

Pēteris

aizsargājot

«Sociālistiskās natnes

mērķi

žurnāls

un

politiskajā

jauniešu.l

darbs

jaunatnes

ejam

Jau-

Cēsu

2 proletariātu aktīvā cīņā par komunismu.»

visu

darbību

Mēs

blakus

svīst, mēs stājamies

tūkstoši

viņu

notikumus

izšķirošus

cīņā.

starpniecību

DJS

LKP

Darba

Malienas,

vienu

sasniegtu

varu.

vērot

un

mēs

tās

viss

spēki,

lai

to,

uz

Latvijas

jāiet,

Ar

trīsarpus

apmēram

organizāciju

visas

«Nosāņus

mēnešu

komjauniešu

partijas

Valmieras,

Rīgas,

organizācijas.

iesaistīti

nostiprinātu

nārs»

ietilpa

apriņķa

tika

skaitlisko

un

Divu

kongresiem

Latvijas Komunistiskās

maijā

Savienībā

komjaunatnes laikā

attīstību

divkāršojās.

gada

tika

cīņā

jautāDarba

turpmāko

nostiprināšanos.

partijas

un

lēmumi

kongresa

veicināja

brieduma

politiskā

organizatorisko

komjaunatnes

Stukmaņu

VI

partijas

organizāciju»

līdz

varu

un

pēdējai

viltīgo ienaid-

un

nieku. Visā

republikā

revolūcijas kajiem rokās

organizētas

darbaļaužu

iekarojumu nosargāšanai.

biedriem

drosmīgi

stājās un

1

Heniņš

2

Jaunais Komunārs,

3

Stučka

A.

1958, 367. lpp.

36

tika

P.

Oktobra

Par

arī

jaunieši

apņēmīgi

jaunā

gvarde,

1919, Ne 1/2,

padomju

varu

Šajās un

jaunietes,

aizstāvētu

135.

kaujas

vienībās

kopā

lai

ar

sociālistisko

vienības ar

vecā-

ieročiem

tēvzemi.

lpp.

1. lpp.

Latvijā.

1918—1920.

Rakstu

izlase.

R.,

Jaunie cilvēki sevī

nāja jas

apguva kara

17.

biedri

kopā

divus

doja kam.

labi

atkāpties,

8.

tīja

kopā

Rīgas

ķēdē,

tilta

karā

(tagad

kaujas

pašaizliedzīgi

pa

Oktobra

daudz

jauniešu.

Sešpadsmitgadīgais

to

Komunistiskās

Latvijas labs

bas

nāca

bas

biedru, kuri

Valmieras, kas

vēlāk

Pulkā

nus,

rindās 15.

par

izveidota

tas

kaujas

Viena

no

devās Lībe-

Astoņos

va-

tilta.

Sajā

sevi,

cenzdamies

līdz

kaujā

Kārlis

Kron-

Juglas

tiltam

komjaunietis

partijas

deva

reidus

uzdevumu

visās

pulku. kuru

pulka triecie-

stiprus

un

kilometrus

un

bataljons,

vienība,

piedalījās

negaidītus

15—20

Savienī-

Cēsīm

latviešu

jaunatnes

Šī vienība

ienaidniekam

izlūkošanas

Daudz

sevišķo uzdevumu

strēlnieku

Balodis.

Armijai.

Rīgas, Tukuma,

sevišķo

uzņēma

armijas

no

Jaunatnes Savienī-

Darba

Sarkanajai

speciāla

Voldemārs

kad

veica

nesaudzēja

kaujām atkāpās

ar

kļuva

komandēja kaujās,

papildinājums

savās

tika

ielu

Gaisa

ugunī izlauzās

ložmetēju

biedri.

1

uzspridzināja.

No

Jaunie

pie

pirmie.

un

pie-

ieskai-

apbruņotas

virzienā.

tilts)

pozīcijas

arī

biedru

ienaidnieks

(tagad Ļeņina)

Kaļķu

būt

savu

cīnījās

Savienības

Jaunatnes

visur

ar

bied-

jaunatne»

pārākais

pul-

Valmieras

brīvprātīgo bataljonu

krita

bergs

strēlnieku DJS

«Darba

izvei-

miliciju

un

latviešu

die-

pulciņa

pulkā.

ieņēma

grupa

pulciņa

Valmieras

atrodas

tur

jauniešu

deva LKP

skaitliski

un

Darba

bija

izvērsusies

kas

ar

aizstāvēšanā

grupas, kurās

tām,

Rūjienas

strēlnieku

latviešu

frontei

kaujinieku

visus

7.

pievienojās

un

apbruņotais

Mazsalacas

pievārtes.

vairākas

jaunieši

darbiniekiem

padomju

un

vadus

nekā 50

Gandrīz

kurus

spieda

partijas

ar

kaujas

Vairāk

pulciņi. rus,

uzbrukumus.

ienaidnieka

atsita

pilsdrupām,

pie

Dobeles

no

kau-

bija komjaunieši,

pārsvarā

izlūkus

jātnieku

vācu

pozīcijas

kaujas

leņēmuši

grupa, kurā

Kaujinieku

padzina

martā

nas

īpašības. Apgūtās iemaņas viņi izmantoja

cīnītāja

operācijās.

iemācījās lietot ieročus, audzi-

mākslu,

baltgvardu

tālu

ieņemtajā teritorijā. Starptautiskā pārāko

imperiālisma

uzbrukums

spēku

Viļņas —Daugavpils atstāt

yidzemi

neokupētajos padomju

vara

Nikno Darba

Armijas

partijas,

1

atbildīgus

Kadikis-Groznijs

Ludzas

pozīcijas.

Latgalē,

Viļānu

apriņķos

un

Komunistiskās

Latvijas

Komitejas

Latvijas

valdības

uzdevumus.

praktiski

vairs

izlase. R.,

un

un

partijas

locekļi un

Centrālā

bija nostabilizējusies

novada saimnieciskās

A. Rakstu

un

kaujām

ar

g. sākumam.

centrs

fronte

Latgales

Armiju

skaitliski frontē

Vidzemes

Sarkano

Centrālās

Padomju

vadošais

gada jūlijā, kad

1920.

visi

Savienības

pavēlniecības

jams turpināt

līdz

baltgvardu

Latvijai

aizsardzības

Rēzeknes,

apstākļos

Jaunatnes

apvienoto

spieda

ieņemt jaunas

pastāvēja

organizācijas

1919.

virzienā

Daugavpils,

kauju

Komunistiskās

ka

un

un

Padomju

veica

Sarkanās

Komiteja

nedarbojās. kļuva

politiskās

iespēdzīves

1956, 347.—351. lpp.

37

sociālistisko trālā

bas

Komiteja tika

O.

J.

Visi

četri

atradās

Viļāniem nepārtraukti karā

bija

sīkzemnieki darbu

katoļu

baznīcas

latviešu

DJS

rakstu,

ekonomiski

audzināt

riņķu

jaunus

nības

un

iebrukt

jauniešu

cijas

pulciņos

Latvijas

un

Pat

3

38

PVI PA,

73.

f.,

Cīņas Biedrs,

31.

1. apr.,

1919, 9.

9.

gatavi

stāv varu

1. apr.,

1., B.—lo. lp.

nov.

3. 1.,

līdz

Savie-

publicētajā

strādnieku

tā

un

iestā-

brīvprātīgi

revolucionārā komu-

saorganizēties

Latgales

.

Poļu

robežām

leģiogatavi

.»

apstākļos,

Daugavpils

1.

lasīt

3

..

laika

f.,

bries-

Pēterpils

novembrī

ap-

vienības.

Krievija

varam

fronti, komjaunatnes Tā

mēnesi

kaujinieku

un

un

ieročiem

imperiālismu,

šķiras apziņu .. pie

ar

katru

seko

paspējusi

Jaunatnes

organizēt

—

«Tūkstoši

pie malas

savu

kara

uz

darboties.

turpināja

Darba

sarkanās

piemēram jau

izkopt

padomju

bija aizgājusi

Turpat,

Viņu

sarežģītajos

ļoti

2

Padomju

no

gada

darbu

kura

un

pusaudžu

jaunas

jaunatnei.

baltgvardi

iznīcināt

1 LKP CX 2

daļa,

pret

Daugavpilij,»

1919.

darba

Armijā.

jaunatnes

nistiskajos

līdz

parasto

savu

Sarkanajā

darba

cīņas

biroja

Latgales

cīnījās

kas

tauta,

mēneš-

jaunatnes

Gandrīz

sauciens

politiskās

jaunatnes

uzdevumu

rindas.

darba

ar

par

partijas

fronti

darba

organizācijām.

skolās.

cīnītājus,

uz

Toboļskas

Organizācijas

zemnieku met

nāri

sūtīja

apriņķu

sakarus

jauniešu

cīņā pret starptautisko

varu

lo-

rūpējās

uzlabošanu,

Armijas

varens

no

aicinājumā

un

Darba

DJS

nodibināja

visas

un

vissvarīgāko

bruņojies,

un

skan

—

Astrahaņai,

jas

padomju

Sarkanās

««Celies

darbu

pārliecinātus

darbību. Tā

aktivizētu

izdošanai

Komunistiskās

savu

organizācijas

mās!»

ideolo-

sekcijām, kuras koordinēja

kā

birojs

stāvokļa

Latvijas

izpildīja

papildināt

birojs

sagatavoja

orgāns

Lai

pie vietējām KKJS

kultūrizglītības

rokā aizstāvēt

maz

līmenis

izskaidroja

izveidoja

birojus.

spekulāciju, iekārtoja viņus

un

Tādējādi Savienība

statūtus,

latviešu

un

darbu

tiesiskā

klaidonību

un

Organizācijas

vadīja

izglītības

sapulces,

Organizācijas

Komiteju

vadošais

darbības

bija

vietējo iedzīvotāju

aktīvu

izvērsa

organizācijas

komjauniešu

LKP

tur

un

Sa-

uzbrukums.

komjaunatnes

un

zemais

sasauca

mērķus

DJS

Centrālo

birojs

apriņķus,

pagaidu

LKP

jaunatni, KKJS

Partijas

iedzīvotāju

Daugavpilij

rūpniecības,

Vairums

jaunatnes.

Organizācijas

apbraukāja

pagastu

ienaidnieka

tiešs

apstākļos.

smagos

Turklāt

ietekme.

Jaunatnes Savienības un

zonā.

attīstītas

amatnieki.

un

apgrūtināja

DJS

LKP

nebija

strādnieku

un

ģisko

cekļi

1 V. Zeimals.

un

piefrontes

draudēja

to, ka Latgalē

ar

proletariāta

darbī-

DJS Centrālās Komitejas Organizācijas birojs, kurā strādāja

DJS

Organizācijas birojs strādāja ļoti

apriņķi

Cen-

partijas

izvēršanai.

Krūze, P. Zvejnieks

DJS

LKP

LKP

Komunistiskās

veltīja Latvijas komjaunatnes

tālākai

un

izveidots

Dzenis,

vērību

īpašu

aktivizēšanai

vietā

Latvijas

pārveidošanu,

kad

lielākā

vietējās

komjauniešiem

93., 94., 99. lp.

daļa

organizāar

savu

personisko rudenī

piemēru,

izdevās

revolucionāro

dedzīgo

ar

atjaunot

1919.

vārdu

organizāciju

savu

gada

cilvēku

piecdesmit

sastāvā. darbu

Lielu

Tajā

sekmīgi

teorētiskā lizēti

cīnījās

lavai

bija

Zēge,

pret

Deņikinu.

1

Viens

Kalējs,

vienībā

kaujas

Cerņavskis

tik

raksturīgs Kad

...

pēc

un

ko

un

tam

Bikavu,

mūsu

Vieškolstiem Vieškolstus

1919.

apriņķos

Pats

jaunākais

Cerņavskis.

un

Viņam

ieņēma

neliela

upe.

uz

līdz un

Tilts

šo

pār

rajona uz

organizācijas

abi

vietā

biroju

un no

nodedzināts.

pagastos

ievēlētās

Jaunatnes Savienības

kas

apriņķu konferencēs,

kuri

ko

ieņēmuši baltie... Kaujas

konferencēs

un

Darba

15.

no

upi bija

malā,

2

sapulcēs

novembrim, Ludzā

Vieškolstiem

meža

dienas.»

novembrī

Viļānos,

pie

aizgājuši

visi

caur

liela

darboties

10.

paziņojumā

Viļāniem

sāka

izskatīts

kas

pozīcijas

gada

tika

arī komjaupilsoņu kara ga-

fronti,

uz

slēgta,

komiteja

pirms mūsu ierašanās bija

atradās

līdz

17.

Rēzeknē

un

LKP

veiktais

notika

no

novembrim, Daugav-

piefrontes

joslā,

20.

no

līdz

novembrim.

Saskaņā nāle» brīdi

pret

Savienības

ar

darbu

sāka

to

Goda

konferences

delegāti

komjauniešu

biedra

kandidāti. 3

Komunistiskās

biroja pārstāve

2

3

prezidijā

lēmumu «111

konference.

piemiņu,

kuri

bija

delegāti ievēlēja

Jaunatnes E.

16

pārstāvēja

organizācijas,

delegāti bija Latvijas

1

biedru

klubā

23.

no-

InternacioAr klusuma krituši

V.

I.

cīņā

Ļeņinu

Stučku.

bojošās tijas

un

biroja

zemnieku

Latvijas komjaunatnes

godināja

kontrrevolūciju.

P.

Organizācijas

strādnieku

Rēzeknē

delegāti

33

14

vienība

organizāciju komitejas.

vembrī

un

«No Paš-

iestājās

izstieptajā frontes līnijā radās neaizsargāta

stipri

šķīra

devās

stāvoklis,

baltajiem ilga septiņas, astoņas

pilī

daži.

bija

varēja izteikt

«Rajona

vieta, kas baltajiem atvēra ceļu

21.

vēl

un

radās

organizācijā

fronti».

9.

pieaugušie

atceras:

brīvprātīgi

vienībā

kaujas

vienībā

kaujas

komitejas

darbs

pārējie

komjauniešiem, A. Kalējs,

no

komjaunietis

Viļānu

bija

DJS

Visi

mobi-

tika

iekļāvās kopējā brīvprātīgo kaujas vienībā, baltgvardu bandām, kuras bija pietuvojušās Gaiga-

durvīm:

ar

zinātniski

un

15 gadu, viņš izskatījās vēl pavisam bērnišķīgs, bija grūti rīkoties ar šauteni. Tā kā aktīvākie komjaunieši

iestājās natnes

dos

dramatiskā

Viļānu komjaunieši

vairāk kā

ne

tam

un

cīnīties

aktīvistiem

komjauniešu mazākais

septiņi

locekļi

ar

(Bikavai).

kēvičs,

Viļānu apriņķa organizācija.

propagandas,

Oktobrī

sekcija. nosūtīti

un

Savienības

arī

darbojās

organizācijas kas

veica

kas

Komunistiskās Konferences Savienības

legālos apvienoja

apstākļos 558

partijas biedri,

darbā

piedalījās

Latviešu

sekciju

dar-

biedrus.

5

—

par-

Krievijas centrāl-

Plinka.

LKP CX

PVI PA, 73. f., 1. apr., 3. 1., 2., 7. lp. Latvijas komjaunatnes cīņu sākums, 238.—240. lpp. Heniņš A. Oktobra jaunā gvarde, 162. lpp.

39

Latviešu dams

strēlnieku

jūsu

apgarotās

liek

lielas

mainīs

Ciešāk

sejas,

cerības,

Konferencē

tika

attīstības

noteica

noklausījās

A.

mus

Par

K.

valsts

Janelis

lūcija pret

S.

aicināja

jaunatni

Konferencē P.

varētās

veikt

augstu ka

ir

ļoti

svarīgi

uzmanība

sta

Saskaņā

Nosonu

Alperoviču,

stantīnu

Mitrēviču,

Pat

rūpējās

darbojoties to,

par

gadīgo

darba

iespējām

par

Jāni

kretizēja

par

un

40

LKP CX

nodarbību no

3

Turpat,

6. lp.

lp.

kursus,

Centrālās

un

piefrontes

īstenoti

padomju

viņu

varas

ekonomiski

tiesiskās

1. apr., 6.

1.,

1.—3.

lp

sabied-

un

Komitejas

Latvijas

sa-

Kon-

KJS

nepiln-

uzlabošanu,

jautājumā

sekcijas

Ko-

Bobrovu.

dekrēti par

šajā

par-

Putānu,

Rubulu,

stāvokļa

lēmums

vēr-

propa-

3

Harlampiju

apstākļos,

materiālā

Konferences

un

Antonu

Klementu

Karpovicu,

uzsvēra, Tika

Latvijas

par

Zvejnieku,

Paškēviču

grūtajos

KJS

līmeni.

Komunistiskās

pārdēvēta

Tās

dalībnieki

iespējas,

idejisko

Latvijas

tika

skolu

jaunatnes, īpaši

klubu

pār-

sistemātiski

personiskais piemērs

Pēteri

rezo-

cīnītos

Savienības

labākajiem aģitācijas

lēmumu

Ernstu

PVI PA, 73. f.,

2.-3.

lai

jautājumu referēja

pieņemto lēmumu izpildi.

Antonu

mācīties.

Turpat,

pieņemtā

rindās,

atzīmēdams

darba uzdevumus.

1

ziņoju-

komunisti

referēja

vienbalsīgi

zemnieku

Savienību.

aizsardzību,

2

Aptera apriņķu

Segales

proklamācijas. Konferences

Krūzi,

lai tiktu

Latvijas

stāvokli

propagandas

komjauniešu

Jaunatnes

ievēlēja

T.

un

paaugstināt

Jaunatnes Savienība

munistiskās stāvā

izdot

konferences

ar

Darba

tijas

ir

G.

Savienības

politiskiem jautājumiem, organizēt

par

cīnoties

aktivitāte,

par

Savienības

par

Krinkina,

atzīmēja, ka nepieciešams

to, ka viens

gandas līdzekļiem riskā

un

paaugstināt

uz

pārskatu

iekšējo kontrrevolūciju.

un

padarīto,

strādnieku

novērtēja

L

Savienības

apvienoties

darbu,

masu

lekcijas,

lasīt

kas

lēmumi,

darbu.2

aģitācijas

interesi

ziņojumu

Mitrēviča

K.

Konferences

referents

aģitācijas

regulāri

Krievija.

varu.

Krūzes

notikušajām

imperiālismu

par

grūtības,

jaunatnes,

no-

sarkano

organizācijas

svarīgi

J.

Karpovica,

par

Novērtēdams

Zvejnieks.

Padomju

padomju

par

starptautisko

un

Berģis.

starptautisko

cīņā

Zvejnieka

organizāciju

iekšējo

un

pieņemti

apsprieda

E.

Vargavtika,

apriņķa

par

P.

ziņojumus

I.

konferencēm,

jums

uz

tā, kas

revolūcijas

visa

sveik-

redzētu

partijas Darba Jaunatnes Savienības Cen-

darbu,

biroja

Paškēviča

tika

un

darbību,

Komitejas

Organizācijas

būs

komjaunatnes

Latvijas

uzdevumus

Komunistiskās

Latvijas

un

izskatīti

jautājumi,

komjaunatnes

Konference

skatās

jums

uz

rokām

no

frontē

šeit,

palikusi

neizlaiž

strēlnieki

Biedri

pacilāti.

kas

vārdā

nodaļas

sarkanie

rindas!»1

sakļaujiet

tālākās

trālās

ka

«Ja

būtu

viņi

jo jaunatne,

Atcerieties,

politiskās

teica:

Jaunie biedri

viņus.

karogu.

divīzijas

X- Janelis

delegātus,

kon-

turpmākos

Novērtēdams

konferences

Jānis

Krūze

jauno

proletāriešu

rakstīja:

darba

turpmāk

des

aktivizēšanā

lēmumu

mirdzēja

dod tiesību

cerēt, ka

apvienošana

Latvijas

ātrākiem

ies

svarīgumu,

soļiem

uz

apstākļos,

skaits

gandrīz

Jaunatnes Savie-

vēlākajā

gan

Mēneša

bija ļoti nozīmīga.

konfe-

KJS

Latvijas

loma

Konferences

legālajos

gan

komjauniešu

rences

un

Savienībā

nozīme.

laikposmā

cīņas

sekretārs

kas

1

pieņemto

bija kongresa

nības

CX

darba

organizēšana

Jaunatnes

līdz šim.»

levērojot rencei

KJS

prieks,

Latvijas

un

sejās, konferenci beidzot,

jaunatnes

Komunistiskajā priekšu nekā

darbu,

«Sajūsma

pagrīpēc konfe-

laikā

divkāršojās

tūk-

tuvojās

un

stotim. Taču tiskās

LKJS

dienās

majās Viļānus

«šajā

lēmumu par

katra

1.

tik

LKJS

Ņemot to vērā, LKJS Visi

ieročus

nest

LKJS

2.

apriņķu

sakaros

stājas

dienests.

apsardzes

Vairums

Kārsavā

CX

savas

vai

J.

balt-

kaujas

pos-

LKJS

pie

un

vienības.

vienībām

nekavējoties

priekšniekiem

atradās

un

jā-

jāuzņemas

frontē.

Ludzā

Rēzeknē,

grupas, kas

sīvi

un

pre-

baltgvardiem, kuri kopīgiem spēkiem

tāpat tās

un

Tajā

1 Cīņas Biedrs, Turpat, 28.,

teikts:

73. f.,

legālo

darba

«Kā —

padomju

KJS

darbību

5.

un

nosū-

Jaunatnes

CX Prezidija

lo-

vadīt

Latvijas

februārī

Latvijas

uzdots

gada

va-

CX Prezi-

KJS

Komunistisko

tika

1920.

par

reno-

Komi-

Centrālajai

janvārī

jautājumus,

pieņēma

Jaunatnes

Komunistiskās

sastāvdaļa

1919, 18.

33.

Krievijas

centru.3

Latvijas

LKP CX PVI PA,

26.

Zvejniekam

pagrīdes

bija

gada

Armijā. Latvijas

P.

nelegālo

uz

okupēja visu Latvijas valdība

partijas

komjaunatnes

darbā

Sarkanajā

nelokāmā

ienaidnieks

Padomju

bija jāvada cīņa

1920.

pārtraukt

biedru

Krūzēm

pārspēku,

Komunistiskās

Latvijā.

«Visiem

biedriem».

3

jāmobilizē

kaujas

kaujas

apstākļos

CX, apspriedusi

kumu:

tiem

Šajā situācijā

pilnvaras

komjaunatnes

2

latviešu

pagrīdes

savu

Savienību

KJS

biedru

militāro

uz

nolēma

daļu

cekļiem

no

komiteju

un

atjaunošanu arī

būt

2

teritoriju.

tejai, kurai

tīt

tai uzbrūk

ir

pienākums

biedri

spējīgie

Savienības

Balstoties

dijs

kad

Latgalei.

publikas deva

CX Pre-

prezidijs nolemj:

bija izveidotas komjauniešu kaujas

tojās baltpoļiem uzbruka

Daugavpili,

janvārī KJS

bargajā laikā,

biedra

vietējo garnizonu

ar

starptau-

gada janvāra pir-

ieņēma

13.

gada

pārtrauca

1920.

vienības

1920.

apriņķu komitejām jāorganizē

ras

darbību

komjauniešu mobilizāciju, uzsvērdams,

Padomju Latvijai

gvardu bandas, tenī.

aktīvo

kontrrevolucionāru

tuvojās Rēzeknei.

un

zidijs pieņēma ka

izvērsto

plaši

reakcijas bruņoto spēku iebrukums.

uzsau-

Savienības

Latvijas

Komunistiskā

partija,

LKJS

turpinās

revolu-

—

savu

dcc. 1. apr.,

1. 1., 26.

lp.

lp.

41

darbu

cionāro

Jaunatnes

...

apstākļi

nespēja

enerģiju

un

cīņas

iesaistīdama

Un ratā

divos

Lai

cik

smagi

LKJS

triecieni, rindās

gados pierādījusi,

revolucionārās

Latvijas

darbības alkstošus

ir

simtus

jaunajai

buržuāziskos

jaunatne,

—

tam

un

proletariāta

Latvijas

būs

PA, 73. f.,

savu

bija

darbību,

sabiedriskās

proletariāts,

arī

un

jauns, smags,

1., 3., 4. lp.

aiztriecis

savās

revolucionārā

sabiedrotais.»

1. apr., 5.

varu

saņems

cīnījusies

uzticamais

komjaunatnei sākās

PVI

jaunatnes

organizācijai

tūkstošus

garš pagrīdes cīņas posms.

1 LKP CX

nekādi

ka

jaunos proletāriešus.

kaklakungus,

blakus

darba

jau atjaunojusi

tajā vēsturiskajā brīdī, kad Latvijas

savus

gajās rokās,

tus

garu.

savās

baltgvardi! Latvijas Komunistiskā

negavilē

pēdējos

salauzt

kontrrevolūcijas politiskās

Lai

Savienība

spēcīdarba

1

divus

gadu

desmi-

IIInodaļa

LATVIJAS

KOMUNISTISKĀ JAUNATNES SAVIENĪBA LAIKĀ

BURŽUĀZISKĀS DIKTATŪRAS

§. Pirmajos nacionalistiskās buržuāzijas

1.

kundzības

karš

Pilsoņu kuru

tai

beidzās

Latvijā izcīnīt

palīdzēja

imperiālistisko

aprindu

tāpat kā

visām

valstīm

Baltijas un

zemi, «neatkarīgās» valstu

tumeiropas

bāzi

nieku

bija

kiem.

Bezdarbs

doni.

Rezultātā

bas

spiesti

1940.

7,7

reizes.

Latvijas

Tā

lās

valsts

gan

1919.

1

un

gadu

palielinājās

par

buržuāziskās

par

Latvijas

«uzplaukuma»

un

nežēlīgu

armijas ekspluatāciju

Uz sīkzemnieku

jau

tik

atzina,

attīstības»

sa-

kopējais

Bur-

lauksaimniecība.

dēvēja

ceļu

Izteiksmīgs

produkcijas

panīka,

kļuva

nozari

regresa

līmeni.

pava-

kundzī-

buržuāzijas

1913.

ar

ražošana

protekcionisma palīdzību

Komunistiskās

bija

rūpnieciskā

«dabiskās

starptautiskajam kam

gada

rūpniecības

dzīves

«tautas Taču

ceļu.

divsimttūkstoš

lie-

plauka tikai kulaku saim-

izputēšanas rēķina strauji

lauku

pieauga

diferencēšanās.

sociālā

valstis

divdesmit

nīkustrād-

pie kula-

kalpot

saimnieciskās

salīdzinājumā

iekšējā

rūpniecība

pastāvīgu

Rie-

par

šaura

tūkstoši kvalificētu

par

1913.

sa-

Padomju

ar

kļuva

lespiesta

izkliedētā

nestrādāja,

ekonomikas

laukstrādnieku

niecības.

piedēkli.

melnstrādniekiem vai

ekonomiskā

labklājības», ar

gadā kā

sakarus

ekonomika

Latvijas

nepārsniedza

starp-

Latvijai

pretpadomju

par

tirdznieciskos

atkarīgā

rūpniecība

uzvaru,

Pēc

pret Padomju Krieviju.

par

Latvijas

galveno šo

žuāzija

bija jākļūst

Padomju Savienībā

līdzinājums: apjoms

kļuva

tā arī

gados

fabrikas

kļūt

pagaidu

buržuāziskajai

iecerēm

saimniecisko

Daudzas lielas

ļoja.

un

Latvijas

buržuāziskās

ietvaros,

tirgus

buržuāzijas

ar

karam

placdarmu

Zaudējusi izejvielu

gados (1920—1923)

ārzemju militārā intervencija.

tautisko

nitāro kordonu

(1920—1940)

piedzima

nevienai smaga

ka

gadā,

Internacionāles

ar

atkarības

Baltijas valstij

kā

Latvijai.

kapitālistisko kad

Cīņas Biedrs,

V

kongresa prezidijs

proletariātam rakstīja,

tās

Pat

valstu

svaru

šī

ka

«kara

bumbu

«atkarības

oficiālā

palīdzēja apspiest

svaru

latviešu

padomju

jaunās

pie kājām».

varu,

1

Lai-

bumba»

buržuāziskā

aizdevumi

manifestā

radītās

ne-

statistika

buržuāzijai kopuma

sa-

1924, Ne 25, 10. lpp.

43

sniedza kā

latu. 1

111,8 miljonus slogs

smags

gūlās,

Buržuāziskās

pirmkārt,

partijai

Latvijas Komunistiskajai turpināt saliedēt

ļos

darbaļaužu

jadzēja palīdzēt komjaunatnei nārai

pārveidot ļiem.

visu

Savienības

dzīvi

darbību

Organizācijas

izveidots

gada

vēlāk

gada maija beigām

bija

apstāk-

bija

pultika

augustā

tika

pārveidots

līdz

1921.

rude-

gada

atjaunoja Liepājas, Ventspils,

organizācijas

savas

joprojām

1919.

kurš

centrs,

pagrīdes

centru.

1919.

no

struktūrvienība

Rīgas

uzdevums

galvenais

atbilstoši

komjauniešiem.

KJS

Vislatvijas

Laikposmā

un

galvenā

3 —B

ar

Latvijas

par KJS

un

va-

jaunatni revolucio-

darba

organizēt

apstāk-

šķiru kaujām,

jaunām

Jaunatnes

savu

(šūniņa)

nim

nelegālos

vajadzēja

masas

milzīgie parādi

pleciem.

cīņai.

Komunistiskās

ciņš

valsts

darbaļaužu

uz

Valmieras

apriņķu komjaunieši.

citu

1919.

kā strādnieku

gadā Liepājā puslegāli

cionāle»

sekcija vairāki

saliedējās

simti

«Pirmie Darba Asni». buržuāziskā žurnālu.

vaidība

1920.

gadā

tika

gadā

tuvākajā

klajā

Savienības

Liepājā

tās

un

Savienība

Pavisam nāca

1921.

kluba

«111

Interna-

Savienība,

Jaunatnes

jauniešu.

aizliedza

komjauniešu pulciņš, Ventspilī

Darba

darbojās

sāka

kuru

ap

izdot

žurnālu

seši žurnāla numuri

darbību

nodibināts

pirmais

—

izdoto

tās

un

nelegālais

otrais.

—

1920.

apkaimē

sāka

gadā

veidoties

nelegāli, organizatoriski patstāvīgi komjauniešu pulciņi. 1922.

Kopš Zemgalē.

gada nelegālie

Agrāk

komjauniešu

komjauniešu

te

grupas

sāka

pulciņi darbojās

veidoties

pie

partijas

organizācijām. Līdz niešu

KJS

Latvijas

tika

pulciņi Tos

pagastos.

II

Daugavas,

zemes,

Rīgas,

nas.

jās

rajona bet

posmā, notie

Savā

V.

un

tijas

praktiskajā

palīgs

cīņā

par V.

uzdevums,»

darbību

tā,

cīnoties

audzinātu

44

Vidienas,

lai

šī

darbībā

Latvijas

valsts

Latvijas

LKP CX PVI

3

Ļeņins

V.

I.

Malie-

Talsu,

un

sadalī-

tika

laik-

šajā

organizācijās

nodibināti

apvie-

sabiedrības I.

Ļeņins

jaunatne sevi

un

biedri

visus

tos,

finanses

PA, 240.

Raksti,

31.

1918./1920.

—

251.

lpp.

savu

organizējoties, viņā

1931 ./1932. 141. lp.

R.,

pēc par-

savie-

praktisko

saliedējoties,

redz

šos uzdevumus

f., 2. apr., 72. L, sēj.,

«Jaunatnes

«nostādīt

kas

Krie-

vadījās

Komunistiskās

pārveidošanu.

uzsvēra,

mācoties,

kā

komjaunieši, tāpat

Savienības

Jaunatnes

audzinātu komunistus.» 3 Tieši

2

astoņas

Lejaskur-

organizācijas

Ļeņina norādījumiem, ka komjaunatne ir

nības

1

rajona

gadu beigām,

20.

daudzos

un

Darbojās

komjaunatnes pulciņi.

Komunistiskās

h

viņa

līdz

Latgalē

partijas

vijas

Dažās

organizācijās.

2

Tukuma

apgabala

nelegālie komjau-

pilsētā

Rīgas,

Latgales,

Vidienas

un

g.)

katrā

komitejas.

organizācijas:

Zemgales,

Latgales

gandrīz

apgabala

apvienoja

komjaunatnes apgabala

(1922.

kongresam

nodibināti

arī

1932,

vadoni, tolaik

165.

lpp.

lai risi-

nāja

biedrības

attīstības

skaidrojums 1920.

Rīgas

vēlāk, sakarā

pagrīdes

vairāk nekā

Tās

piedalījās

zāciju

delegāti.

Centrālās

darba

un

iespēja

Vadīdamās

pēc V.

audzināšanu,

tiskā

pasaules

viņš

tā

jo

Tās

organisalie-

pirmoreiz

apmainīties

pēc

ar

konference

uz-

lēmumu

1921.

no

gada

nomainīja

pirmo nelegālo

—

starp-

arī

orga-

Komiteju. atkal

aprīļa

orgāns

Komitejas

kā

Centrālo

KJS

šķi-

marksis-

apsprieda

darba,

propagandas Latvijas

jaunatnes

par

jaunatnes

līdzekļiem

un

un

ievēlēja

kas

Latvijas

Komunistisko

dibināšanas

tika

sāka «Jau-

avīze

Latvijas komjau-

komjaunatnei

Jaunatnes

notiesāts

KJI

II

tēzes,

uzdevumus

111

sakaru

bija

no-

(KJI)

Internacionāli

delegātu

formulēja

MyxaMedoica.HoB M. B

pa6oqeft

mojioacjkh

Turpat,

58.

vidū

bija

uz

notikušais

rr.).

22.

gada

kādiem

efIHHCTBe

(1919—1939

1921.

KHM: 1983,

c.

jo

KJS

čopbča

jū-

gada

no

tūkstošus

pārstāvis.

jūlijā)

jaunatnes viņu

uz

delegāti

600

jūnijā—l2.

līdz

aģenti,

Komunistiskās

jābalstās

—

M,

135

Latvijas

komunistisko

arī

pārstāvēta,

apmēram

ari

20.

no

politpārvaldes

piedalījās

apvienoja

(1921.

gadā

gadiem katorgā.

priekšvakarā

principus,

un

kas

1919.

nebija

Ulmaņa

darbā

kongresa

kongress

kas

četriem

1

notika

KJS

notvēra

uz

savienībām,

kongresa

nacionāles

II

kas

Latvijas

delegātu

biedru. 2 Kongresa KJI

kongresā,

Berlīnē,

sūtīto

jaunatnes

2

kam

apstākļos

izveidošanā,

notikums

ar

notikušajā

1

nozīmīga,

norādījumiem

Centrālās

KJS

novembrim

ņēma

Ļeņina

konferences

svarīgs

kongresu

48

konference.

gada maijā.

KJI

lijā

Zemgales

un

orgānu «Jaunais Spartaks».

Ļoti

un

I

Ventspils

organizācijas,

veidiem

par

jautājumus,

dibināšana

26.

veica

pagaidām

Latvijas KJS

pagrīdes

aģitācijas

Komunārs»,

1920.

I.

uzskata

stāvokli,

Latvijas

natnes

funkcijas

komjaunatnes

cīņas pieredzi.

risko

ar

skaits

iniciatīvas

CX

partijas

vēsturiski

bija

komjaunatnes

radās

iznākt

notika

Konference

gada

Saskaņā

Komitejas

Vidienas,

Rīgas,

nelegālās

nizācijas

komjau-

komjauniešu

Vislatvijas

apvienošana

gada aprīlī Rīgā

darbā

tautisko

organizācicitu

un

bija

centrs.

Vislatvijas

nais

Komunistiskās

Latvijas

pēc

organizācijā.

krāto

Malienas

nodibināšanos,

150

aptuveni

vislielākās

komjaunatnes

Latgales,

organizāciju

vietējo organizāciju

1919.

skaitliski

apgabala

ar

organizāciju.

masu

apvienoja

divkāršojās.

Drīzumā

1921.

rindās

laikposmā

Šajā

Ventspils

un

jaunatnes

par

sa-

nesamierināmi

ļoti aktuāls bija V. I. Ļeņina

KJS

savās

jaunatnes

izprast

paaudzei

izglītoja to,

politiski

KJS

Latvijas

pilsētas

natnes

dēja

proletariāta

kā

Savienību

par

gadā

Nedaudz

KJS

likumus,

būdama

Komjaunatne,

jaunajai

pagrīdniekus.

jaunos

sākās

jaunatne.

palīdzēja

pret buržuāziju. Latvijas

cīnījās

jas.

darba

Latvijas

avangards,

Inter-

pie-

savienību

savstarpējām

3a

e/iHHbiH

(ppoHT

64.

lpp. 45

attiecībām ka

lēts, tiski

komunistiskajām partijām. Tēzēs precīzi tika formu-

ar

partijai

savienību

bājot

partijas

valstu

savu

revolucionāro

visu

vienīgās

komjaunatne:

jāvada

jāpakļaujas

organizatorisko

izvirzīja ciešas sadarbības

II

kongresa

pretkara

lēmumiem.

Izpildu kā arī

jautājumus.

Komitejā

koordinētu

Latvijas

Komunistisko

Ļeņina

KJS

Latvijas

Komunistiskajai Savienībai

nes

Komunistiskās nistiskās

bija

krišanas

ka

sakarus

ciešus

vēlāk

darbību,

Latvijas

un

ļoti

1920.

divos

Krievijas

ar

Vissavienības

ar

—

Savienību.

cieši

Sevišķi

sakari

gada

2.

kas

mēnešos,

gada

22.

Jaunat-

Komunistiskajai represiju

smagu

oktobra

pagājuši

maijā, tika

apstākļos.

vēstulē

«Par balto

Izpildu Komitejai

1919.

Rīgā

KJI

Baltijas valstu biroju, kas

VĻKJS latviešu sekcijām.

strādāt

CX

partijas

teikts,

vijā» varas

ar

partijai

Internacionāles

organizatorispārstāvis

komjaunatnes

Igaunijas komjauniešu

un

Jaunatnes

vajadzēja

uzdevumus

izglītības darbā,

savienību

jaunatnes

Savienību,

nodibinājās

politiskās

par

pamatu

par

konkrētus

izstrādāja cīņas,

uzturēja

Jaunatnes

direktīvas

kļuva

literatūru.

komjaunatne

Komunistisko

uzdevumi, kuri

kongresa

kustību

nodibināt

ierosināja

Lietuvas,

ir

saglanoteikti

tika

tāpat

darba

un

111

Latvijas

izdotu revolucionāro

Latvijas

Tas

ekonomiskās

jomā, izskatīja

cīņas

uzbūves

vadītājas,

nepieciešamību.

komunistisko

jaunatnes

jaunatnes kustībai

kās

cīņas

poli-

kas

partijām,

pulku

autonomiju;

Internacionāles

Komunistiskās

starptautisko KJI

proletariāta

komjaunatnes kopīgās

un

pie tam komjaunatnei

komunistiskajām

Komu-

teroru Lat-

pēc

nošauti

padomju 12 000 cil-

vēku. 1 1919.

Kārlis

lis,

nieši

Latvijas

piepildās

drupām,

jusies

akla,

stošiem

1920.

stranti

1

bērnu

gada

atliekas

varenu

46

ne

25.

tika

protesta

240.

1920, .Nb

acu

Sēru

kura

priekš

11.

lpp.

—

kapiem. gājiena

priekšā

f., 2. apr., 41. 1., 5. 1,

Latvijas

diktatūras

varoņu

citiem

demonstrāciju.

PVI PA,

Cīņas Biedrs,

komjau-

Biedrs»

«Cīņas

jāpierāda:

Uz

kārtā.

strādniekus,

uz

bezspēcīgās policijas

LKP CX

Daži

Elza

Alvīne

Kalniņš,

mūsu pa-

Padomju

vietā

grūž

ir

kapā

kuras

stātūk-

nepastāv

dzīvības svētuma.» 2

jūlijā Valmieras

pārvestas

vairs

diktatūra,

buržuāzijas

jaunās

žurnāls

proletariāta

Latvijas

CX locek-

Soldava,

Daņiļeviča.

nav

visšausmīgākā

nežēlīga

Karlīne

gadiem cietumā.

partijas

sociālistiskās

vislabākos

mātes,

2

Johanna

un

komjaunieši:

partijas

Eduards

Tauriņš,

vairākiem

11

nošauti

Dīcmanis,

Jānis

Komunistiskās

varas

gās

uz

tika

Komunistiskās

gada martā rakstīja: «Liekas,

redzējumi

ne

Ernests

Āboltiņa

tika notiesāti

1920.

Valmierā

Latvijas

Krieviņa,

Marta

Sermule,

—

Leinerts,

Kristīne

Aure,

decembrī

gada

(Ziedonis)

J. Ozols

nesa

lp,

komjauniešu Bēres

mirstī-

pārvērtās

priekšgalā vainagus

no

par

demonLatvi-

jas Komunistiskās mitejas

ar

Pēc

nikni

arestēts

un

organizācijas

organizators,

Komitejas

CX

loceklis,

Čuče

M.

ka

tika

darbiem, bet par pārliecību.

pēc oficiāliem,

Pat datiem līdz

1923.

mos

476

gadam,

darba

revolucionāro

revolucionārais to

gresīvā jaunatne rindas

1922.

jaunatni. tejas

Baltijas

gālā

konference. 2

tijas

valstīs

nāciju

Šo

Konferences

manifestā

buržuāziju,

izstrādātajā

un

strādnieku 1922.

II

16.

no

Tā

Igaunijas

birojā. Kongress komjaunatnes

neleBal-

kustības

jaunatnei

koordi-

savstarpēja

organizatoriskā

palīdzība.

pagriezt

ieročus

Padomju Krieviju.

ar

kā visas

paši

I

uzdevumu

palīdzēja īstenot un

Lietuvas

pārstāvju

Baltijas

valstu

darba

pasaules

Kopīgi jaunat-

jaunatnei

18.

janvārim 10

piedalījās kas

Lietuvas

apsprieda

organizācijas

Rīgā notika Latvijas

delegāti

apvienoja KJS

435

pārstāvji

organizatorisko struktūru

visām

no

un

biedrus, KJI

KJS

apgabalu kā

arī

Starptautis-

jautājumu, statūtu

preci-

prasības,

3 komjaunatnes uzdevumus konkrētajos cīņas apstākļos.

uzsvēra,

Kongress

Sprūžs

jaunatnes

ka

«Komunistiskajām

atsvabināšanās

proletariāta

3

līdz

un

zēja

2

tādi

darbā

kajā

1

karš

Izpildu Komi-

Latvijas,

izvirzīja

norādīts, ka

organizācijām,

komjaunatnes

noteica

materiālā

saliedēja

šķirai.

gadā

kongress.

Latvijas,

notika

rezolūcijas

ja sāktos

ir

pro-

revolucionāro

zemju

savienību

jaunatnes

tika

ne-

sauca

—

Latvijas

pēc KJI

Rīgā

bija aicinājums

programmā

cīņas uzdevumi

nes

janvārī

iniciatīvas

uzdevumu

un

cietu-

represijas

komjaunatne

citu

ar

pastiprināt jaunatnes komunistiskās apmaiņa

savu

7.

Pieņemtās

informācijas pret

Latvijas

sakarus

biroja

vienotību.

un

un

komunistisko

Igaunijas

un

6.

gada valstu

1920.

no

ieslodzīti

Paegle.

uz

statistikas

i.,

«Cietumi nelīdz!»

Leons

Cučes

notiesā

darbos.

apstākļos

nodibināja

un

t.

nekādas

Taču

garu.

rakstnieks

pierādījusi

Smagajos pagrīdes savas

1

jaunatnes pārstāvji.

M.

ar

Latvijā

tika

Komu-

uzsaukumā

sakarā

gados,

politisku neuzticamību

par

spēja salauzt viņu latviešu

diktatūras

jau-

(Upmalis)).

buržuāzijas

samazinātiem

stipri

«Jaunais

Pūriņš

buržuāziskajā

buržuāziskās

pirmajos

gada

Centrālās

Komitejas

nāvi nevis

viens

1922.

partijas

izdots

bija norādīts,

par

nogalināts

avīzes

nogalināšanu,

tika

martā

revolucionārās

(Arnolds

Izpildu

kas

zemju proletāriešiem!»,

tur-

buržuāzija

gada

Zvīdra,

Komunistiskās

Internacionāles

Komunistiskās «Visu

KJS

redaktors

Jons

izcilais

pakārts

ko-

slepkavām!».

1920.

jaunatni.

Vidienas

un

komjauniešiem

dibinātājiem

Latvijas

Latvijas

un

pirmais

nārs»

lāsts

—

tuvāko komandantūru

uz

centrālcietumā tika

augustā

natnes

ceļam

pa

Komitejas

kritušajiem

Valmieras

ar

vajāt revolucionāro

Latgales

no

9.

«Slava

izrēķināšanās

pināja

Centrālās

partijas

uzrakstu

J.

Mēs,

masām

cīņas

Jaunā

1919.—1929.

cīņā

galvenā

un

gvarde. Latvijas komjaunatne 1958, 23. lpp.

loma.

Komu-

cīņā par

darba

gadā. R.,

LKP CX PVI PA, 240.

f., 2. apr., 72. 1., 79. lp.

Latvijas

vēsture

komjaunatnes

partijām... piekrīt vadošā

dokumentos.

1917—1970, 45.—47.

lpp.

47

Jaunatnes

nistiskajai tiskās

taktiku

programmu,

tika

Kongresā strādājošās cijā

šīs

dienu,

kontroli. bību

darba

materiāli

minimumu,

strādnieku

gāti

iespējama

nav

bez

jaunatnē, par politiskās

tev

atklāti:

tikai viena

niecības

apvienoties tu

II

un

KJS

četri

tisko

ilūziju

nīgo

pareizo lai

darbu, nām

sev

citas

cīņā

uz

iekaro-

masu

dele-

kongresa

veidošanos

lauku

darba

plašu

darba

«Latvijas labāku

par

kā

vara,»

2

«Neviens

darba

jaunatnei

nodrošināt

tika uzsvērts

nozīme

taktiku

iekarotu

ievēlēti

bija tā, ka

daļēji proletāriskās

ietekmē,

izvērst

darba

zem-

pieci pastāvīgi

apstākļos, kad

vadībā

plašu aģitācijas

jaunatnes

masas

un

sīk-

reformis-

bija spēcīgā

masas

komjaunatne partijas —

darba

un

vietām.

no

vēsturiskā

stāvokli...

savu

uzsaukumā. tika

Komitejā

jaunatnei!»

nākotni.

nepalīdzēsi... Mēs,

izejas,

Centrālajā

un

izstrādāja

vie-

propagandas

un

gatavotu

tās

jau-

šķiru kaujām.

Kongress

jaunatnes

katra

ka

plašāk

ka

jaunatnes

iespējamā

jāizmanto

organizācijās,

kundzības darba

legālās

tajā

pašā

organizācijās

un

stingri

apstākļos ir

forma

iespējas laikā

komjaunieša svētāko pienākumu nostiprināt

komjaunatnes

organizācijās

komjaunatnes

buržuāzijas

vienīgā

pulciņos

atzīmēja,

legālajās

atsevišķās

nosodīja viedokli,

iesakņojušos Tas

apziņas

strādnieku, kareivju, bezzemnieku

pārstāvji

kongresa

buržuāziskās

pats

nav —

padomju

Latvijas locekļi

jaunatnes

organizatoriskā

un

uzsaukums

pieņemtais

jaunatni

nepalīdzēs, ja

sakām kā

izglītības

par

laukos.

Kongresa

aicināja

šķiriskās

sadar-

mācības

pamatodamies

nākamajā revolūcijā,

par

iztikas

ar

ekonomisko

Ļeņina

pēc

izvir-

darba-

panākt strādnieku

Latvijas

darba

tika

saskaņots

savienību,

lauku

uzvara

apsprieda jautājumu

izvēršanu

ciešu

Vadīdamies

par

Rezolū-

stundu

astoņu

bezdarbniekus,

zemniecības

un

partijas norādījumu, ka šanas

par

cīņa

uzdevumi»

mūsu

un

ir

uzlabošanu.

stāvokļa

minimumu, kas

algas

Krieviju.

šķiras

laikposmā

nodrošināt

nodrošināt

izteicās

Kongress

Padomju

ar

stāvoklis

aktuālāka-

KJS

Latvijas

no

vēstures

pamatprasības:

garantēt

1

viens

ekonomiskā

iekšējais

cīņas

ka

konkrētajā

jaunatnes

«Latvijas

zītas

jāpadodas vispārējai Komunistamdēļ Savienība atzīst partijas

direktīvas».

un

atzīmēts,

uzdevumiem

jiem

Savienībai

politiskai vadībai,

partijas

kom-

nelegālā.

un

jāstrādā

norādīdams

disciplīnu

ievērot

uz

savās

konspirācijas

likumus.

Tālākajā notika

1

1922.

Latvijas

Internacionāles

Spartaks. 2

48

revolucionārās

Komunistiskās

bija

1922,

gada

decembrī

Komunistiskās sekcijas) 113.

kustības

izaugsmē

Jaunatnes Internacionāles

Maskavā.

Jaunatnes

otrā

kongresa

Tā

Savienības

protokoli

lpp.

LKP CX PVI PA, 240. f.,

1. apr., 7.

I,

11.

lp.

Latvijā 111

liela

loma

kongresam,

atklāšanas

dienā

(Komunistiskās (janvārī

1922.

kas dele-

Jaunatnes g.

Rīgā).

Gati

lielu

ar

interesi

V.

noklausījās

I.

rakstīto

Ļeņina

aicinājumu

jaunatnei: «Dārgie biedri! ka

Nožēloju, bāko

sekmju

ciešamību šanu

veidā

lietišķīgā

virzīt

Ceru,

pašu

priekšu

uz

Kongresa atdot

komunistisko

111

111

KJI ietekmē

darbu.

«Pravda

molodjoži»,

tika

tās

algas ar

tikai

procenti

zija

labprāt

ka

bija

darba

1

2

pir-

ekonomiskais

un

fabrikās,

gan

turpinājās

12,

14

bija nepārtrauktais

algām,

strādājošo

tikai

darba

jo

Hofa

Tā, piemēram,

nodarbināti 53

pat ap

šiem

jaunatne.

bija

santīmi

nepilngadīgajiem

linu

Latvijas to skaitā

tā kā

izrādījās

strādāt

Buržuā—

ar

tik

tik

par

15—20

par

vērptuvē Jelgavā,

strādnieku,

dienā. Bet

Rūpniecībā

jaunieši.

bija izdevīgi

tas

buržuāziskās

1200

salīdzinot

un,

2 30%— 40%.»

skaita

darbu,

«Mūsu strādnieku

algām

darīja pieaugušie, viņi saņēma

atzīmēts

alga bija

ir

ekspluatēta

kopējo

paziņoja:

strādnieku

nevarēja, tad fabrikas īpašnieks

atļāva

t. i.,

darba tautai

tās

izmantoja jauniešu

gadā

1921.

izdzīvot

no

mazāk.

procentiem

kuru

Darbadiena

K. Balodis

Vācijas

no

puse

darbu, kādu

pašu

—

eks-

un,

pie tam palielinājās nodokļi un samazināalga. Arī buržuāziskā saeima bija spiesta to atzīt,

nežēlīgi tika

47,6

presē,

un

uzsaukumi.

buržuāzijas

visur:

notika

ekspluatācija

Smagais slogs

strādnieku

Sevišķi

kā

propa-

un

Komunārs»

proletariāta,

smagais

tiešā

kļuva krietni

pieaugums, darba

Anglijas

tādu

jaunatnes,

lēmumu

komjaunatnes

nacionālistiskās

uz-

prasības.

aģitācijas

«Jaunais

izlaisti

saimniecībās.

deputāts profesors

ir

plašu

avīze

apso-

jaunatnes

revolūcijas

kongresa

parādīts Latvijas

darba

darbaļaužu

16 stundas.

jās reālā kad

tika

latviešu

tika

visas

izvērsa

iznāca

1

vienotas frontes

gan laukos

gan pilsētā,

CX

biežāk

gan kulaku

dārdzības

darba

jaunatnes II

KJS

kurā

vēstuli,

plašas

sociālistiskās

darba

(Ļeņins).»

politiskais stāvoklis.

Nežēlīga rūpnīcās, pat

darbs

Regulāri

būtība,

kārtām,

Ļeņinam

par

Latvijas

un

atmaskota

beztiesiskais

un

cīņai

Komjaunatnes

gandas

mām

uz

nepie-

—

sagatavo-

Uļjanovs

formulēja tās cīņas ekonomiskās

kongresa

pluatatoriskā

I.

iekarotu

izstrādāja

komjaunatnes

rosīgāks.

Tajos

tās

kongress

precīzi

un

V. lai

spēkus,

savus

mobilizētu

un

taktiku

galveno

sveicienu

delegāti nosūtīja

visus

KJI

varu.

visla-

jums

neraugoties

jaunatnes

V.

masas

ka,

mācības.

un

Ar vislabāko

līja

Sūtu

personīgi.

darbā.

jūsu

jūs neaizmirsīsit

nosaukumu,

augsto

savu

apsveikt

jūs

nevaru

novēlējumus

—

oficiālajā 400

bērnu,

zemu

algu

«labsirdīgs»,

divas maiņas pēc kārtas,

16 stundas dienā.3

Ļeņins

V. I.

Latvijas

Raksti,

Republikas

33. sēj., 111

1929. g., 169. lpp. 3 LKP CX PVI PA, 240.

399.

saeimas

lpp. stenogrammas:

f., 2. apr., 72. 1.,

122.

Ārkārtējā

un

IV

sesija

lp. 49

Vēl

bērni.

un

30 tūkstoši

dāja apmēram šādā

darba

venciju

darba

par

izdot

priekšlikums nakts no

14 līdz

14

18

naktī

viņam

dzīgs, jo

1

dienu.

cauru

Savu

Tā

Jaunatnes dzība

latviešu

skolu

Gan

«Par

KJS

darba

ievērot darba

algu

privātajos nieku

likumus

valsts

1921.

vilnis

gadā,

streiki, 199

nelegālajai

4

Spružs

50

lpp.

skolas

vecuma

valsts,

un

strādun

ar

streikotāju

pastāvīgu

politiskajā

Jaunā

gvarde,

1. apr.,

1928. g. R.,

gadā

cilvēki

127

notika

3

50

jau

līdz

.

80 pro-

4

uzvaru.

partija

un

Latvi-

veltīja ideoloģiskajam

Partijas

33.

13.

gadā.

bija

Latvijā

1923.

audzināšanā

presei.

partija Pirmais

1920.—1923.

Komunistiskā

uzmanību

kustību.

datiem,

13 566

bija

politiskā

un

Atbildēdamas

Komunistiskā

streiku

cilvēki.

10 034

skaits

Komunistiskās

jaunatnei

komunālajos

starpniecību;

Latviju

oficiālajiem

pagrīdē, Latvijas

cīnās

konsekventi

līdzekļiem, apģērbu

Latvijas

strādnieku

buržuāzisko

piedalījās

jaunatnes

val-

izvirzīt

nodrošināt

saasināšanos.

pretrunu

pastiprināšanos,

statistika

jaunatni

biržas

mācību

bezdarbs.

bija

smagais ekonomiskais stāvoklis

nepilniem

J. Mes,

darbā

darba ar

lāsts

prasības:

uzņēmumos;

ar

komunistiskajai

Latvijas

69.—70.

nevienlī-

2

LKP CX PVI PA, 240. f., Darba

sociālā

apsprieda jautājumu

martā

sekojošas

pieņemt

šķiru

šo streiku beidzās

bam. Darba

3

aicināja

tikai

streikotāju

Atrazdamās

1

un

pārņēma

jas komjaunatne

2

jaunatnes

par

tūkstošiem

vidū»

organizēja

pēc

kuros

streiki,

centi

vaja-

«snauduļot»

Izglītības ministrijas

jauniešu

gan

nodrošināt

masu

veicināja

komjaunatne

streiku

80

no

6.

rēķina.

ekspluatācijas

un

varot

līdz

atļaut

neesot

nemaz

stāvoklis,

un

visos

uzņēmumos

Darbajaužu

uz

gadā

pilnā apmērā;

uz

beztiesība

balsoja

to, ka

lūk, iespējams

Latvijas

gada 5.

jaunatnes

bērnus skolās

apaviem

Pēc

uzņēmumu īpašniekiem

un

Latvijas pār-

praksē.

strādnieku, 1923.

CX

bezdarbu

dībai

gadiem

neapmeklēja 38,8 procenti.

pieaugušo

Latvijas

1922.

14

pusaudžiem

ar

ņirgādamās

kon-

iesniegts

intereses,

nogurdinošs, viņš

buržuāzija,

tās

līdz

viņš motivēja

bet tas arī

gulēt,

Tika

stundām.

kulaku

Neesot,

ganu.

analfabētismu.

datiem,

oficiālajiem

par 9

ekonomiskais

smagais

veicināja

bērnu

par

darbs neesot

vajadzībām, apmierināja

izpau-

Savienības

stundām, bet

10

par

pozīciju

desmit stundas

gana

Tautu

bērniem

paredzētu

Apsītis, aizstāvēdams strādājot

zēns

notika

lauksaimniecībā.

mazāku

ne

—

Šīs kate-

vecumam.

sevišķi spilgti

mēģināts pieņemt starptautisku

mazāku

ne

likumprojektu.

gadiem

tika

likumu, kas

gadiem

agronoms

šo

Zenēvā

gadā

regulēšanu

ilgumu

atpūtas

stāvis

pret

kurā

konference,

gadu

14

ekspluatācija

un

1921.

piemērā.

līdz

bērnu

jauniešu beztiesība

gorijas žas

tika ekspluatēti lauksaimniecībā strādājošie Latvijas kulaku saimniecībās katru gadu strā-

nesaudzīgāk

pusaudži

galvenā

loma

izdevniecība

dar-

bija

«Spar-

lpp.

1., 25. lp.

1930, 101. lpp.

partijas

vēstures

apcerējumi.

R.,

1965,

2.

d.,

taks»

valodā

latviešu

revolūcija», ierosme» 1923.

v.

II

kongresa

rezolūcijas

v.

Jaunatnes

Biedru»

v.

«Jaunais

KJS

proto-

orgāni

preses

molodjoži».

1936.

gadam

darbā

«Cīņu»,

«Cīņas avīzes

bija

«Jaunais

Komu100

pavisam

—

komjaunatnes vadošo

Latvijas

orgānu

komjaunatnes vadītāju rakstus, kas palīdzēja

un

internacionālisma

jaunatni proletāriskā

v.

c.

1

LKJS

Avīze

Latgales CX

citi

līdz

gada

1921.

no

izdevumus:

centrālie

«Pravda

un

iespieda

rediģēja

KJS

kongresa

nu-

sva-

lēmumus, materiālus par jaunatnes revolucionāro kustību,

partijas

nieks

biroja

«Latvijas

audzināšanas

idejiskajā

vadītāji

Komjaunatnes

c.

Avīze

rīgākos

avīzi

111

un

līdz

Inter-

Starptautiskā

revolūcija»,

un

II

Savienības

periodiskos

partijas

Komunārs»

nārs» iznāca

darba

viņu

un

izmantoja

muru.

«KJI

1920.

no

Jaunatnes

c.

Komjaunieši plaši

laikposmā

un

«Lielā

komunismā»,

«Komunistiskās

rezolūcijas»,

«Valsts

darbus:

Ļeņina slimību

lēmumi», «Jaunatne

un

Komunistiskās koli»

brošūras

saņēma

I.

komjaunatne

Latvijas

c.

gadam

V.

«kreisuma»

«Bērnišķīgā

nacionāles sēžu

publicēja

apgabala

orgāns. dzīvi

jaunatnes

no

partija

un

metienu

politiskās

1920.

tika

komjaunatne

kā

—

rakstīja

P.

Rat-

gadā

Latvijā,

par

kā

Latvijas

Stučka

publicēta informācija

cīņu

līdzeklis

gadam

vien

un

par

sociālisma

eksemplāru

bija skrejlapas. Latvijas

izdeva

nelegāli

1,8 miljoni

apmēram

1921.

zemē.

aģitācijas 1923.

līdz

vēlāk

izdevumos

darbinieki,

A.

Deglavs,

iznākt

orgāns,

komitejas

revolucionāro

un

Cuče, F.

molodjoži» sāka

panākumiem Padomju

Operatīvs posmā

M.

sekretāri

Komjaunatnes

partijas

ievērojami

celtniecības

CX

«Pravda

audzināt

garā. Dažādā laikā

101 2 ,

Laik-

Komunistiskā

skrejlapu

kopējo

ar

turklāt metiens arvien

pieauga. Komunistiskā visām

ar

partija

jauniešu

orientēja

skolu

studentiem,

strādniekiem,

kategorijām:

darbam

aktīvam

komjaunatni

jaunatni. Pēc

komjaunatnes

Studentu

lais

Aktīvi

kols

(Svimpuls), Studentu

idejas.

1921.

Studentu

«Nākošie»

gresīvās A.

Z.

1920.

Tautas

darbinieki

Gipers,

J.

gadā tika nodibināts

universitātes

bija studenti Ziediņš,

J.

biedri

beigās

klubs

organizēja

izdošanu.

v.

ir

1

Latvijas

2

Turpat,

3

Spružs

c.

Tajā

Iznāca

jaunatnes

aktīvi

Tautas

tikai

A.

3

marksistiskās klubs

klausītāju

revolucionārā

žurnāla

latviešu L.

—

ar

organi-

kļuva

L.

divi numuri

So-

E.

Sakarā

ievērojamākie Upīts,

revolucionārās

PSR Mazā enciklopēdija. R., 1968, 2.

propagandēja

jaunatnes

—

Abzalons,

kustība

universitātes

darbojās

inteliģences pārstāvji

Kurcijs klubi

kluba

gada

E.

legāklubs.

klausītāju

Krūmiņš.

nodibināšanu studentu revolucionārā

zētāka.

ka

un

studentu kluba

kluba

un

iniciatīvas

klubs

Laicens,

pro-

Paegle,

valdība, saprazdama,

kustības

centrs,

tos

slēdza

1967, 1. sej., 684. lpp.

sēj., 231. lpp.

J. Mēs, cīņas

Jauna

gvarde,

26.

lpp. 51

žurnāla

un

izdošanu 1922.

slēgšanas, kuru

studentu

studentus

nāja

darba

1923.

Kad

Darba

drīzumā

sākās

gadā

nekļūt

klajā

streiklaužiem

par

Bez

Rīgas

laida

biedrība

studentu

centās

studenti

kluba

Studentu

pēc

centrs.

komunistiskais

revolucionārie

kustību.

streiks,

Taču

nodibināta Darba

tika

Studentu

vadīja

propagandas nieku

aizliedza.

gadā,

biedrība,

aģitācijas

un

atbalstīt strādstrādnieku

ostas

kas

skrejlapu,

aici-

konfliktā

ostinieku

ar

rēderiem. Varas

iestāžu

jaunatnes

rās

kļuva tāti.

revolucionāras

par

Šeit

represijas

no

iemesta

rītiem

skatu

pilnu

mes

tas

un

mocītas

vārds.»

iznāca

līdz

1922.

līdz

miem,

ar

Lai

kās

vēl

Latvijas

1919.

gadā;

gradā

gada

3.

piemiņas

ar

izkārti

Aiz

janvāris

(26.)

janvāra

—

Komunistiskās

1921.

sarkanie

Restēm,

ar

1,

1.

Maija

9.

diena;

CX

jaunat-

idejiski

politis-

atzīmēšanu, akcijām

Rīgas

jautika diena

Petro-

janvārī)

janvāris

—

1905.

strādnieku

diena.

biroja

informā-

komunisma

karoga!»

Ārzemju

svinēšana:

komunistiskiem

lpp.

(22.

kritušo

zem

cīņu.

sacelšanās

26.

Komūnas

strādnieki,

Pirmā

karogi

1922, Nb

Parīzes

partijas

«Latvijas

gada

tādas

daļu, cietu-

no

darbu

politiskām

gada

demonstrācijā

18. marts

jaunatnes

iznākdami

proletariāta

piemiņas

un

gada

audzināja jaunato

aģitācijas

Ar

Cēsu

1921.

revolucionāro

un

izmantoja

1905.

—

arī

no

numuri.

avīzes

revolucionāro dienu

Rīgas

—

un

Komjaunieši,

sapulces.

masu

strādnieku

nosaukumu

aprakstīta

1

22.

diena;

Latvijas cijā

un

janvāris

kritušo 13.

formas kā

izdoti

kopš

cietumā

Daugavpils

politiskajā cīņā

komjaunatne

un

mūsu

komunisti

un

tika

«Kareivis»

propagandas

dar-

savus

veltīts

būs

virssardzē

un

turpināja

enerģiju

izvērstu

svētkus

atzīmēts

iesaistīja

nepiedalījās.

lielāku

audzināšanas

natnes

52

tajā

plašāk

vidū,

nes

izturību,

žurnāli

žurnāli

nelegālie

uz

dros-

sagūstītiem

—

Tumsai».

cietumā

iznāca 60 avīzes

izdotie

šim

Līdzīgi

Kara

pada-

tiem, kuru miesas tiek šaus-

komjaunieši

«Cauri

jaunatnei, par

cīņas

veltām

mēs

sākās

atrautai

atpakaļ

raugās

rindām,

moku kambaros,

žurnālu

«Lakta».

gadam

jos cīnītājos

cietumos:

Centrālcietuma

cietumos.

tiem

—

Tai

raud

tiem, kas

bet

cīņām,

pirmajām

civilizācijas 1

žurnāls

Cietumos

kas

cīnītāju

no

izdeva

gada

Liepājas

zaudētām

«demokrātijas»

brīvais 1923.

vai

pilnai,

un

skatu

bailīgu

lūkojas nākotnē,

Izrautiem

ieslodzītiem

kas

gaužas

politisko

numurs

mūsu žurnāls.

nevis

—

turpināja

iznākt

žurnāla

sajūsmas

un

spara veltīts

—

mūros,

tiem,

ne

kļūdām

cīņas

sāka

pagrīdē

Pirmais

Restēm».

cietumi

universi-

revolucionārās

cīņas,

un

cietumu

«grēkiem»,

notikušām

bus.

«Aiz

«Jaunatnei,

darba

dzīves,

kas,

Pat

vairoja.

cīņas zinātni, teoriju, dialektisko materiālismu.

žurnāls

vārdiem:

revolucionā-

Latvijas

to

pirmo komunistisko

gadā Rīgas termiņcietumā

ieslodzīto ar

drīzāk

garu,

jaunatnes

jaunatne mācījās

studēt marksistisko 1922.

salauzt

nespēja

kaujiniecisko

«Pa

visu

lozungiem.

Latviju

Vienā

vien

Rīgā

18

—

provincē

36.

Visur

manifestācija.»

veidīgāka: Tika

cīņa

īstenots

P.

atpakaļ!».

Tas

Kareivis»

1922.

izraidīt

Ar

gals.

2

tika zvēriski Divos

darba

tika

Veikdama

vijas

komjaunatnes

lekšējo

pretrunu

pastiprināta

lomu

rašanās

tikai

darbojas

jaunatnes

gada jūlijā

vissmagākajiem

gada

sāka

šo

gadā

ietekmē.

faktiski

—

beigās

kom-

lokālas

dabas

kas

savienības,

un

no

1

LKP CX PVI PA, 240.

Sprūžs

ar

tā

pārvērstu

skaitliski

politikas

un

šajā tika

puses, masu

orga-

vadībā;

partiju

otras

bija

saskārās

gadu sākumā vienas

no

no

to

pār-

puses,

—

bija

nelielas

komu-

taktikas

jautā-

partijas.

augustā

Latvijas

uzbrukumiem.

to skaitā

2

un

kustībā.

parādība,

komunistisko

līnija,

veidot

saucamās

jaunatnes

partijas

vien, 20.

vispār.

tendences:

tieksme

tā

par Lat-

atsevišķās

revolucionārajā

komjaunatnei

valstu

strādājošās rūpējās

novirziens

Komunistiskās

kustība

savu

darbu

parādīties

darbaļaužu

divas

buržuāzijas

komjauniešu,

J.

1921.

pastāvīgi

bija «kreisais»

boļševistiskā

jumos būtu neatkarīgas

simtiem

centrs

līnija, lai jaunatnes savienības

vērojama oportūnistiska

1922.

1922.

nebija

Latvijas

bija ļeņiniskā,

nistiskas

No

buržuā-

komunistu

izglītošanas

noniecinot

vērojamas

kas

legālās

atmaskoja

izveidojās

komjaunatne

komunistiskā

bija

dažādās

organizācijās.

bija

sekciju

organizācijās

spīlējot

starptautiskā

kas

sašķelšanās,

tendences. Tas

izpaudās,

ne

revolucionā-

apvienots darbu

ar

savām

ar

strādājošās

sociāldemokrātu divkosību.

centrālbirojs,

vienotību.

kas

i., tā

KingiViktors

rīkojuma

iestāžu

ievērojamu

komjaunatne

politiskās

kustībā,

t.

un

Latvijas

komjaunatnes

nizācijās,

spokam

ar

komjaunatnei

arodbiedrību

Jaunatnes

plašu

idejisko

raksturīga

mēdz

vadošais centrs.

masās,

avangardisma

kustībā

kreiso

Latvijas

nodibināts

rindu

valsts

tika

Veiksmīgi

arodbiedrību

jaunatnes legālais

savu

darīja

sekretārs

CX

aptvert

organizācijās

un

Arodbiedrību

jaunatnes

buržuāzisko

«Latvijas

komunistus

Igaunija

partijas

nevis

priekšu,

avīze

Komunistu

nevar.

kā

mas-

un

pastiprinājās.

«Uz

lozungs:

rīkoties

izdevās

daļu.

tribīnēm

Latvijas tā

dziļāka

Buržuāziskā

gados Latvijas

ietekmi

nodevīgo politiku

pēc Pie

un

biedrībās

organizāciju

Rīgas

vairs

pēc

nelegālajās

strādnieku

zijas

gadā

jaunatnes

darbs

4,

Jelgavā

arodbiedrību»

represijām

«Apcietinātos

rakstīja:

Tā

Komunistiskās

nelegālā

skolu

rais

kapi.

—

nogalināts.

organizācijām un

izvirzītais

viņiem jārīkojas tā,

1922.

Kingiseps

Liepājā

«kreiso

plašāka,

nežēlīgajām

buržuāziju.

gadā

Igaunijas

sepu.»

arvien

kļuva

Stučkas

biedēja

Krieviju.

uz

jādara

6,

—

komunistu

notika

kapiem

spīti

par

Ventspilī

nošauto

1

kustība

Revolucionārā

8,

—

uzposti

revolucionāru

nošauto

pie

biedru

Jelgavā

karogi,

—

KJS

Latvijas KJS

f., 2. apr., 82. L

Mēs, cīņas Jauna gvarde, 9.

3.

pārcieta

Politpārvalde Centrālās

vienu

no

arestēja

Komitejas

lp.

lpp. 53

pilsētas komitejas locekļu vairākumu.

Rīgas

un

žos

komjaunatnes

Latvijas kuriem

vēki,

Centrālo

kus

komunisti

tendencēm

KJS

CX

atraut

palīdzēja rast

un

aizstāvēja

locekļu pat

un

pretstatīt

Komunistiskās

bai,

ciešamu

LKJS

atlaist

sasaukt

un

bija

komjaunatnes

šādus

taču

līdzekļus,

tika

kustī-

nepie-

Tās

vietā

tika

izveidots

sagatavot

darba

apstākļos lietot

spiesta

partija

lielākā

par

laikā

īsā

Pagrīdes

jaunatnes

daļa

mēģināja

atzina

jaunatnei, kāpēc

darba

to, ka

ar

komunistiskajai

uzdots 1

avangardisma

principus,

situācijā

Komiteju.

kongresu.

izskaidrot

grūti plaši

šādā

kuram

centrs,

galu

Sakarā

kustību

jaunatnes

Centrālo

KJS

Vislatvijas

darīt

krīzes.

avangardisma

partijas CX

organizā-

avangardisma

gada beigās pieņēma lēkomiteju sakarus. Vienlai-

KJS

radušās

no

sludināja

1922.

Rīgas

Latvijas

izeju

komjaunatnes

atklāti

konference

komjaunatnes

ar

Rīgas

kas

cilvēki,

partijas

saraut

KJS

Latvijas

iekļuva

idejas. Rīgas mumu

dacil-

idejiskā rūdījuma, uz laiku kļuva partijas Centrālo Komiteju un komjaunatnes

starp

Komiteju.

vadībā

cijas

orgānos

to

ar

strādāt

nebija pietiekama

sakari

vājāki

vadošajos

Sakarā sāka

daļa

pilnīgi

to

sa-

prata. Ja

Rīgas

zināma

komjaunatnes sakarā

neizpratne

tad lauku

komjaunatnes

Centrālās

KJS

Liela

notika

Maskavā

no

1923.

cionāles

kongresu

uzsvēra

abu

vadošo

partijas

ciešas

organizāciju

deva

nizatoriski

vienlaikus

idejiski

un

levērodama

cīņā šama

vienotība

Komunistiskās kustībā

vērojamām augšanas

Partija kopā koja

protesta

liedza kas

54

apstiprināt

1

LKP CX PVI

Turpat, 2.

PA, 240.

apr.,

138.

1.,

f.,

pieredzi, kongress

Komitejai

uz-

orga-

organizāciju

ka

principu,

galveno revolūcijas

uzsvēra

Kongress

un

lomu.

rezerves

1923.

īstenošanu

Latvijas tika

un

gada

kopīgā nepiecie-

komjaunatne

galā

ar

jaunatnes

1. apr.,

gaitā tika_

sarī-

maijā kurš

izvirzītas

arodbiedrībās

14. 1., 46.

lp.

un

likumu,

aiz-

politiskajās partijās personām,

organizēties

103.—104.

aprīlī

pieņemto

gadiem. Kampaņas

tiesības

Interna-

ņemot vērā

komjaunatni,

nepieciešamību.

saeimas

arodbiedrībās

par 20

2

pret

uz

un

grūtībām.

komjaunatni

kampaņu

piedalīties

jaunākas

sības:

ar

kustību

Savienības

veiksmīgi

«avangar-

Komunistiskās

disciplīna,

vadībā

Kongress

Rezolūcijā

nosodīja

komjaunatnes

taktikas

visstingrākā

un

pēc

partijas

proletāriskās

partijas

asi

partijas Centrālajai

nostiprināt

partijas

par visdrīzāko

februārim.

23.

attiecībā

sadarbības

tās kā

paaugstināt

un

Latvi-

bija

lēmumiem.

jaunatnes

Jaunatnes

Komunistiskās

Latvijas

līdz

Vadoties

lomu

Lejaskurzemes

atveseļošanā

kongress

lēmumiem par

Komunistiskās

Krievijas

16.

gada

īpaši

kongresa

jautājumā»

uzskatus.

kļūdainos

VII

partijas

«Jaunatnes kustības distu»

darbības

komjaunatnes

nozīme

Komunistiskās

bija

arī

Komitejas atlaišanu,

lēmumu. 2

Latgales, pilnīgi atbalstīja partijas

jas

it

organizācijas,

brīdī

pirmajā

organizācijā

ar

lp

visiem

praražo-

šanā 16

nodarbinātajiem,

politiskās

nizācijās

bez

—

Pildīdams lai

darīja,

Komunistiskās

Latvijas

cīņu pret reakciju darbu,

legālo

pasaules vijas

jaunatnes

100

Kongresā

ka

apstiprināts,

loma

revolucionārajā tika

Kongresā

jāiet

vienotu

Kongress natnes

konstatēja,

jaunatnes masām,

lai

krētām ekonomiskām par

tās

galveno

...

darbs.»3 tieši

taču tā draudi

Kongress Latvijas

Deglavs.

111

1

R.,

CX

to,

vadošā

jaunat-

šķiru. Konstrādnieku

un

kustību». 2 citas

nav

jau-

jauniešu intereses.

organizētu

Tā-

darba

jāadresē

par kon-

cīņai

kas

jaunu

toreiz

uz

cieš

norādīts,

ceļā

kara

jaunatne

no

strādnieku

tikai

no

Darba

visvairāk ir

militā-

jaunatnes ka

pašreiz

uzkrāj spēkus

un

reakcijai,

kapitālisma

darbā. sastāvu.

Komitejas

partijas

Komunistiskās

slogs

zemi.

tika

Centrālās

O.

smags

fašisms

stāv

kļuva

Komitejā —

un

cīņa

«Militārisms

uzsvēra:

biedrs

partijas

bija

CX

viens

no

1920.

pārstāvis no

Par

gada kom-

aktīvākajiem

Dzenis.

vienu no svarīgākajiem Latvijas komperiodiem. Latvijas komjaunatne buržuāziskās

vainagoja

vēstures

pirmajā

(1920. —1923. g.)

posmā

LKP CX PVI PA, 240. f.,

Latvijas

nav,

sekretāru

Latvijas

kongress

šķiras

cietušo

jāņem vērā praktiskajā

Centrālajā

diktatūras

2

visu

gada komjauniešiem

jaunatnes

kā

fašismu

par

Latvijai

ievēlēja

KJS

jaunatnes 1919.

tēzēs

draudi

kritizē

nesaudzīgi

krīzes

antimilitāriskā

Kongresa

fašisma

—

pil-

un

ir

darba

cīņā

strādnieku

kongress

gulstas

un

daļu armijas kadru

Tamdēļ

uzskati

kārtām

pirmām

antimilitārismu

ekonomiskās

risma

Vidienas

90,

izņemot KJS, darba

un

Lat-

organizācijā

partijai

arodniecisko

Latvijā,

laikā

jaunatnes kustībā.

visu

ar

apvienotu

izpostīto sastāda

Rīgas —

visas

veidojot Šajā

prasībām.

summas

no

par

c.

Latgales

«Strādnieku

fronti

paģēr milzīgas un

rokā

aizstāvētu

vienoto

par

Rezolūcijā

ka

v.

cilvēki.

arī

«Vienotu

kas

par

līniju,

antifašistiskajā

bija:

fronti»,

organizācijas,

lozungs

pēc

roku

lozungi

galvenie

gresa

jaunatnes

ka

no-

Komu-

par

lēmumiem,

avangardistiskie

tātad

kustībā,

daudz

norādījumiem,

Komunistiskajai

Latvijas

norādīts,

organizācijām

nes

nosodīti

centrs

darbu, par Savienības

presi

par

335

bija

komjauniešu,

asi

nībā

kongresa

kongresa

taktisko

fronti,

rindās

tika

no

orga-

Kongress

jautājumi:

bija

111

VII

komjaunatnes

aprīlī—maijā bija 85. 1

kārtībā

partijas

vienoto

komjaunatnes

pilsoņiem

gadiem, sporta

kongresu.

fašismu, par pretkara

un

par

14

Vislatvijas

111

KJS

Internacionāles

Jaunatnes

nistiskās

Latvijas

jūlijā. Darba

gada

KJS

norādījumus,

partijas

visiem

—

no

—

ierobežojuma.

vecuma

sagatavotu

1923.

tika

F.

partijās

gadiem, jaunatnes organizācijās

Komunistiskās

1. apr., 8.

Jaunatnes

izveidoja plašu

nele-

1., 217.—218. lp. Savienības

trešā

kongresa

protokoli.

1923, 23. lpp. 3

Turpat,

17.—18.

lpp.

55

gālo

tīklu,

organizāciju

kārtoja

nelegālo presi darbu

praktisku

saliedēdamās

ar

sāka

represijas,

veikt

no-

mērķtiecīgu

organizatoriski

cīņu,

Komunistisko

§. Kapitālisma

2.

buržuāzijas

palīdzību

tās

politisko

un

Latvijas

ap

izturēt

spēja

un

idejiski

un

partiju.

daļējās stabilizācijas

apstākļos

(1924—1929) Pēckara

kas

riods,

nomainīja

turpinājās

tiskā

Internacionāle

kā

ekonomikas

tā

Kapitālisma

attīstību.

daļējās

ikdienas

cīņā

nīgo,

tad

nieku

partiju

letariāta

«vēl

—

valstu

...

gadījumā 2

savā

zemē»

politisko

cionārajām

līdz

vairāk

sadzīvē

un

katrā

laiku

uz

1924.

no

Internacionāle šo

uzdevumu

kapitālis-

kuru

pe-

Komunis-

gadam.

stabilizāciju

raksturoja

izraisījis kapitāla

par

norādīts, ka stipru

tad,

ja uzņēmumos ir Internacionāles

katru

plašu

1

Komuizvir-

galveno

ja

mērķtiecīgi

partijas tāpat

partiju arī

vie-

strād-

īstenot

V

pro-

revolu-

kongresā

izveidot

var

tikai

Komunistis-

organizācijas.

attiecās

masu

par

nākamajām

Internacionāles

kaujasspējīgu

ne

visietekmīgāko

un un

strādnieku

kļūt,

cenu

sagatavošanu

direktīva

reizes.

cīņas skaits

komunistiskajām partijām

konsekventi

stabilas

komunistis-

gadam komunistu

gandrīz divas

,

un

devās

buržuāzija

revolucionārās

aizkavēt

1928.

Komunistiskās

cīņām.

apstākļos

starptautiskajai

iesaistīties

par

idejisko

un

tika

kās

stabilizācijas

proletariātam,

valstīs samazinājās

kapitālistiskajās zīja

daļējo

citās

stabilizācijas

1929.

nostiprināšanos,

Tai izdevās

Rezultātā

nistiskā

kā

tāpat

daļējās

līdz

gada

kapitālisma

nelielu

pretuzbrukumā kustībai.

kajai

1924.

no

Latvijā,

kapitālisma

darbaļaužu vitālajām interesēm.

uzbrukums

niknā

krīzi

revolucionāro

valstīs

tiskajās

komjaunatnes

uz

organizācijām. Kapitālisma

samazinājās

340

samazinājies

līdz

lucionārā sākumā

jau

1922.

gandrīz

jaunatnes

tās

valstu

rindās

83

biedru,

1 140 706

gadā

Sājos gados

organizācija biedri,

rindās

VĻKJS) 1929.

bija bet

viņu

bija

skaits

vienīgā

VĻKJS. 1928.

tā, ka

organizāciju

revo-

1925.

gada

gada beigās

—

2317358.4

Komunistiskās notika

no

1924.

OcHOßHbie

:

Internacionāles

Jaunatnes

gada

sTanu

15. līdz

P33bhthh

24.

1933, 3

4

c.

IV

MHpoßoro

b

peßo.nouHOHnoro

AOKyMeHTax.

JJečedee B. Hctophh KHM: KpaTKHA 1,

on.

33a,

r.

20,

c.

M., 1932, 46.

pašreizējā

npouecca

1919—1932

552.

LU BJIKCM, O.

kas

kongress,

jūnijam, norādīja, ka

OkthSpji. M., 1968, c. 158. 2 KoMMyHHCTHqecKHH HHTepHauHOHa.i

56

(bez bet

tūkstošiem. 3

masu

bija

komjaunatnes

kom-

arī

izpaudās galvenokārt

KJI

gadā

tūkstoši

ietekmēja

negatīvi

darbību. Tas

kapitālistisko sastāvs.

skaitliskais

apvienoti

stabilizācija

organizāciju

jaunatnes

bija

daļējā

c.

67.

noc.ie

rr.

M.,

vēsturiskajā

laikposmā komjaunatnes

rot

plašas darba jaunatnes

un

pārvērst

komunistiskās

darba

gām

noteica

lai

darbu, nātu

to

uzdevuma

cīņu;

pretkara

propagandu;

lauku

strādājošās

tiskajām

Liela

un

partijas

nākamajām šķiru kaujām

KJS

politiskā

cīņas

rajā

garā

un

kas

kustībā,

riski

aug

dums.

Konference

atzina

VĻKJS,

tika

līniju.

audzināšana

darbaļaužu

gada

atzīmēja,

komjaunatšķiru

revolucionā-

ja komjaunatne organizato-

tās

biedru

par

pareizu,

idejiskais ka

politiskais

un

Latvijas

KJS

pulciņu

gada beigās Latvijas komjaunatnes organizācijās

pāriet

uz

no

ražošanas

brie-

terito-

principu.

3

bija apmē-

240 cilvēku.

Komunistiskās ferenču natnes

direktīvas

Internacionāles, tika

Vislatvijas

sēdēs, ievērotas

1

gata-

1926.

partijas

ar

uzsvērts

1929.

c.

zemju

masu

rezerve.

jaunatnes

aktīvajā

principa

lai

komjaunatne

riālā

ram

veidošanas

veic

pie-

jaunatnes

koloniālo

darbaļaužu

saskaņota

īpaši

darba

un

izmantot

Savienības

XXIII konference

iespējama tikai tad,

paaugstinās

un

—

iesaistīšana

tās

lietodama

radoši

kuru

droša

tās

partijas

rezolūcijā

1

gados Latvijas

bija pareiza,

uzdevums

galvenais

nes

līnija

pieņemtajā

bet

komunistiski

.

palīgs

un

jābūt

2 .» .

daļējās stabilizācijas

Komunistiskās

Konferences

darbu,

sastāva

padomju

kapitālistisko

ide-

par komunis-

tiks

Jaunatnes

«lielo

to

atbalstītu

jaunatnes

Ļeņina

praktiski

un

novērtēdams

augstu

jūnijā Latvijas Komunistiskās ka

darbu

savienībām,

varēja

komjaunatne

I.

sava

masas

studēdama

jaunatnes savienības .

Kapitālisma vošanā

pēc

«izredzēto»

jaunatnes

atzīmēja

materiāli

aktīvs

kurām

Komunistiskās

kongress,

komunistiskās

bija

V.

uzskatus

ļeņiniskos

nevis

plašas

Latvijas

internacionālismu, morāli

uzsverot

Ļeņina

V

boļševis-

darba

un

propagandēt

un

bija tam, ka,

teoriju,

Vissavienības

veikt

plānveidīgu

gūs revolucionārās cīņas pieredzi.

un

KJI

komjaunatnes

savienībām,

kur

nozīme

ļeņinisma

ka

studēt

avangardam,

organizācijām, audzinātas

ir

īpaši

jaunatnes

šauram

audzi-

arodnie-

jaunatnes vidū.

uzdevums

jisko mantojumu,

veikt

un

turpināt

un

ekonomiski

sistemātiski

šūniņas;

organizēt

atzīmēja,

kongress

galvenais

redzi.

ražošanas

veidot

Kongress

virzienus: aktivitāti

attīstīt

garā;

masas

ietekmī-

par

organizācijām.

politisko

ir ieka-

jaunatnes

organizācijas

galvenos

jaunatnes

marksisma-ļeņinisma

tisko

nevis

risināšanas

paaugstinātu

cisko

KJI

jaunatnes

jaunatnes revolucionārajām

šā

uzdevums

galvenais

strādājošās lauku

un

KoMHHTepH,

un

apgabalu

komjauniešu

KHM

h

KJI

konkretizētas

tālāk

un

šūniņu

ABH>KeHne

un

partijas kon-

attīstītas

Latvijas

konferencēs,

pulciņu

MO.ioaejKHoe

kongresu

un

komjauKJS

praktiskajā

(1919—1943).

M.,

CX

darbā.

1977,

t.

1,

248—256. 2

3

Pe3o.iiomiH

LKP CX

H

nocTaHOB.ieHHH

PVI PA, 240. f.,

V

KOHrpecca

2. apr.,

250.

KHM.

M.-JI.,

1929,

c.

25.

1., 75. lp.

57

konference

Komjaunatnes Vislatvijas natnes

organizatoriskās

tācijas

un

vāk

ekonomiskās

pārliecinošāk dzīves

izvirzīto ka

bija

kas

kurš, pat

ja

atzinies

kā

prasības

darba

pirms

—

1

provokatori.

partijas atzīmēts, kādam

piemērs,

pat

norādīts

«visskaid-

ir

ja

Jeb-

organizācijai.

izslēgts

tēzēs,

—

organizācijas.

no

noslēpumus, kas

liecinājis

uzskatāms

spīdzināts,

uz

komjaunie-

un

konferences

uzsvērts tiek

nodevis,

nav

ir

bija

tika

Tajās

piederībā

savā

tiesas,

mērķis

un

ekonomis-

un

tēzēs

jārāda

drošāk

pret

par

no-

Strādājot pagrīdes apstākļos, šādas

bija nepieciešamas. noteica

Konference nodibināt

Latvijas

sastāvu

komjaunatnes

sakarus

ciešākus

skaitlisko

ciju

politiskās

gadījumā,

aresta

darbs

gadījumiem,

biedriem, kaut arī ticis stipri

devēju, tāpat

mus:

ka

šis

Konferences

Jebkurš, kas atklājis konspirācijas citiem

tam

pie

pārkāpšanas

neatzīties

nevienu

viņš

aktī-

jaunatnes vidē

prasība

izvirzīta

pierādījumi»,

Aģi-

vajadzēja

revolucionāram.

apzinīgam

komjau-

KJS

uzsvērts,

darba

konspirācijas

tika

rākie

uz

noteica

gadā

virzienus.

aktuāliem

izskaidrošana.

biedram

jābūt šķiriski šiem

Tika

1925.

pārveidošanas

jomā Latvijas

prasības,

jābalsta

faktiem.

lozungu

katram

rupjiem

darba

propagandas

izvirzīt

kās

struktūras

ar

tīklu,

paaugstināt

kom-

jauniešu politisko aktivitāti, nostiprināt nizāciju vadošo kodolu un pastiprināt konspirāciju.

orga-

paplašināt

un

idejiski

1924. riātu

un

visu

laiku

CX

kas

kumam, raugs.

Ļeņins

rādījis, kas

ir

bijis,

kuru

to

un

Ļeņina

Latvijas

un

mi-

un

būs

viņu

uzticība

visas V.

I.

arodbiedrību

dalībnieki

vēstulē

Izpildu komitejai

vadonis,

viņu

revolucionārajam

godīguma

pasau-

Ļeņina,

Komunistiskās

Latvijas

apspriedes

saistīja

skolo-

pienā-

neatlaidības

un

pa-

1 LKP CX

mērķu

«Viss,

PVI PA,

Turpat, 2. apr.,

bija

Latvijas

Komunistis-

spēka avots cīņā par sociā-

Ļeņina

novēlējumus, Latvijas komjaunatne pieredzi, kādu bija uzkrājusi VĻKJS,

un

treugoļņik»

Latvijā:

idejām

neizsīkstošs

uzvaru

vienu uzdevumu

2

bija

uzvaru.

dižos

cīņu

«Krāsnij

sev

ir

jāsaglabā

ar

godināja

Internacionāles

pašaizliedzības,

revolūcijas

izmantoja

58

kā

uzticība

īstenodama

riem

—

2

listiskās

ar

piemiņu.

pārstāvju

Jaunatnes Savienības

cas

vēsts

tautu,

sērās

locekļi

Komunistiskās

un

Bezgalīga kās

dziļās

Komitejas

frakciju

apliecināja, ka tājs,

padomju

ar

dižākā revolucionāra,

Centrālās

komunistisko

KK(b)P

proleta-

pasaules

bēdu

Iļjičs Ļeņins.

darbaļaudis kopā progresīvākajiem cilvēkiem

partijas

cilvēkus,

pārsteidza

cilvēci

Latvijas les

un

padomju

janvārī

progresīvo

Vladimirs

ris

līmeni

21.

gada visu

to

uzdevu-

galvenos

palielināt organizā-

masām,

kas —

ir

vienotība.

labākais

mācīties

240. f.,

157. 1.,

ideju

komjaunieši

17.

Ļeņingradas saviem

strādnieku

ļeņinismu,

1. apr., 20. 1.,

lp.

rakstīja

kaut

26., 27. lp

rūpnī-

domubied-

jaunatnē,

sprauž

nedaudz līdzinā-

Vladimiram

ties

uzdevumu

Ļeņinam...

Iļjičam

veikt

—

darbu

gūstot proletariāta šķiru cīņas asāko ieroci

Ļeņina

Pirmajā

divkāršot

bija:

lozungi

pamatus,

Komunistiskā darbā

un

noteikti

orgāns

tiešu

pati

dzīve,

bija

tiesībām

par

enerģiski

sekos

kurai

darba

un

izkop-

apziņas

tā

garā,

jaunatnes organizāciju.

nacionālā

audzināt

jau

20.

organizāciju

1929.

sociālā

bāze

buržuāzija

nālistiskā nietes

nacionālais

kurās

«Gaidas»,

dažādiem

no

klubs»,

gadā

bija

centās

pret refor-

un

ietekmei.

bija

paaudzi

sākumā

apvienoja

10 tūkstoš

savā

«Skauti» 3

cilvēku,

v.

taču

jaunatne,

jauniešus

pusē

kā

slāņiem,

«Lat-

12 tūkstošus

«Latvijas vanagi»,

sīkburžuāziskajiem

izvei-

nevaldāma nacionā-

bija organizācijas

kas

buržuāziskā

pārvilkt

jauno

gadu

Rasisma,

savienība»,

jaunatnes

«Latviešu

cilvēku,

fron-

divās

jācīnās

jaunatni savai

Cenzdamās

jaunatne.

vadītājai,

idejiskajai

saprata, ka nākotne pieder tai šķi-

lisma, fašistiskās ideoloģijas sludinātājas

un

audzina

sagatavošanas

jaunatnes organizācijām

nacionālistiskā

daudz

tās

būt

konsekventi

un

lieliski

buržuāzija

buržuāziski

viešu

kur

laikmetā,

revolucionāri

neatlaidīgas

un

centrālnedzīvo-

patlaban

revolūcijas

dzīvojam

mēģinājumiem pakļaut

Latvijas

doja

Mēs

pret buržuāziskajām

—

rai,

«Mēs

pārgrozību

notikums

apslēptu cīņu

jaunatni,

par

komjaunatnei mistu

sociālu

un

katrs

propagandas

komjauniešiem

laiks.» 2

Cīņā

tēs

ir

Pēdējais

ļeņi-

apgūt

pretiniekiem. LKP

gadā rakstīja:

cīņu

fakts,

paaudzi.

jauno

laikmetā. šanas

katrs

ka

nostiprināšanā

saviem

par

1926.

«Cīņa»

revolūcijas

jam

iespaido

vienotības

aktīvākiem

jābūt avīze

skaitu,

komjaunatnei,

mācīja

partija

Latvi-

galvenie

militārismu.

pret

rindu

savu

biedru

organizācijas

cīnīties

Tās

ap-

1

janvārī,

jas komjaunatne sarīkoja Ļeņina —Lībknehta nedēļu. nisma

vidū,

Ļeņinismu.»

gada

diktē

mums

jaunatnes

—

1925.

gadadienā,

nāves

dzīve

Tagad

audzināšanas

visu

arī

Šo

c.

nacio-

un

jau-

strād-

niekus. Par

organizāciju

šo

organizācijas

«Latvijas

uzdevums

valsts

(t.

i.,

komunistiem). buržuāziskā

baznīca,

kajām

—

skautu

vienmēr

un

visur

un

ar

šo

ievirzi

nosargāšana Citiem

kazarma,

vanagu

jaunatnes

izmantoja skautus

sakot,

nevar

ar

organizāciju palīdzību

sev

panākt

Buržuāzija

revolucionāro

buržuāzijas galvenais mērķis

bija

verdziski

4

buržuāzis-

izdarīt

organizācijām. cīņai

no

ienaidniekiem» ko

to,

vajadzēs

viens

«Galvenais

punktiem:

iekšējiem

no

vārdiem

liecina

spilgti

statūtu

vanagi»

skola,

tību. Nacionālistiskās

izaudzināt

darbības

kus-

tiekšanās

padotus

pa-

kalpiņus.

Komjaunatnes

taktika

1

komjaunatnes vēsture

Latvijas

1926, sept., Ni 76

2

Cīna,

3

LKP

*

Turpat,

nacionalistiskajam profašistiskabija šāda: atmaskot šo organizāciju

pret

jām jaunatnes organizācijām

CX

PVI

72. 1,

PA,

240.

121.

lp.

dokumentos.

1917—1970, 53.

lpp.

(496).

f„

2.

apr.,

346.

1., 2.

lp.;

72.

1.,

121.

lp.

59

naidīgo darba

nizāciju

darbaļaudīm

pret

politiku

jaunatnei.

Presē,

neļaut

un

demonstrācijās

sapulcēs komjaunatne nesaudzīgi

buržuāzisko

jaunatnes

atklāja

legālo asi

un

būtību

prettautisko

organizāciju

piedalīties

tajās

mītiņos,

un

orga-

kritizēja nacio-

un

nālismu. Pie

otrās

tiniekiem

jaunatnes

bija

—

organizācijas: katoļu

nes

jauniešu

natne

norādīja,

kas

sludina

darba

otro

intereses

uz

trešo

un

šo

iekšēju opozīciju pret 20. un

vidū

gadu

veiksmīgi

jaunatnes

Līdztekus

cīņai

iestāžu

pastāvīgām

represijām,

nieši

tika

ietekmi lietā

17

arestēja

centrālbiroja

žuāzisko

izplatīšanā

izmantodama

gadā,

politpārvalde biedrību

apsūdzēti iekārtu.

statēts,

ka,

lai

pats

12

Arodbiedrību

sekcijas No

1927.

žurnālu

līdz

izdošanā

biedriskie dentiem

strādāja

V.

arestēto

centrālbirojs

ražošanas

burlielo

komjauniešu

priekšnieks.

atrodas komunistu

apvienoto

gadam

kon-

Tajā

skaitās rokās.

nozaru

un

nu

1.

to

cīņai

bez-

Visas

jaunatnes

J.

fašismu,

apr., 343. 1.,

134.

legālo

jaunatnei atmaskoja

ideoloģijas melīgumu. komjaunatnes

redakcijā

Ķipers,

izdeva

izskaidroja

pret

ievērojami

žurnāla

Āboltiņš,

1536. f.,

Žurnāls

buržuāziskās

daudzi

Vai

sekcijas

jaunatnes

Ceļš».

mobilizēja

piedalījās

darbinieki.

pastāvošo

1

nodevību

LatvPSR CVVA,

60

tomēr

Arod-

komjau-

komjaunatnes

un

liecībā

savā

nodevību,

Rīgas

procesā

pret

cīņu

va-

darbu

masās.

dažādu

Tiesas

partijas

jaunat-

sistemātisku

—

tika

centrs.

spīti

par

Folkmaņa

politpārvaldes

Jaunatnes

stāvokli,

sociāldemokrātu Tā

1928.

«Darba

ekonomisko

tas

biroja

vada komunisti.

veica

Arodbiedrību

Rīgas

gan

partijiska organizācija,

vadošais

komjaunatne,

uz

apguva

CX

pirmām kārtām

un

vadītājus.

kustībā

atzīt

spiests

veidoja

un

LKJS

plašās jaunatnes

aicināšanu

par

Pie

darba

komjauniešus

Komunistiskās

komjaunatne

grupu

komjaunatne

provokatora

sekciju

arodnieciskajā

pat

šķiras,

uzlabošanu,

mācības

Attie-

pārstāves.

sastāvā

formas.

legālā

stāvokļa

marksistiskās 1924.

Latvijas

pusē

buržuāziju,

ar

vadību.

legālās cīņas

strādnieku

tās

to

iekļāvās

organizāciju

par

ekonomiskā

ras

otrajā

un

būt

nevar

Komjau-

iestādēm, neaizstāv

organizāciju

—

bija

organizācijas,

taktiku

varas

ar

organizāciju

izmantoja

izveidots

nes

jaunatnes taktiku

opozicionāru

piekopa

tāpēc

«Apziņa».

jaunatnes

samierināšanās

un

grupai

vadītās orga-

partijas

biedrība

sadarbību

un

jaunatdažādas

(SSS), «Darba jaunatne»,

sargs»

un

«Latgales

Trešajai

pre-

jaunatnes

biedrība»,

biedrības.

sociāldemokrātiskās

morāli

jaunatnes

savienība»,

pretalkohola

oportūnismu,

sīkburžuāzisko

cībā

sports

klubs, ka

buržuāzijas

Sociāldemokrātiskās

«Strādnieku

Raiņa

komjaunatnes

—

jaunatnes

«Latgales

izklaidēšanās

pieskaitāmas Latvijas nizācijas:

jaunatnes

«Latvijas

un

grupas

liberālās

pieskaitāmas

savienība»,

kultūras

sporta,

organizāciju

L.

lp.

vai

par

Laicens,

un

sa-

koresponA.

Mende,

A.

grūti

cina

izdot

ka

1926.

20.

74

O.

E.

A.

A.

Vilks,

L.

Deglavs, J.

Putniņš,

Vilde

apvienoja

nolasīt

bija sagatavot,

aktīvo P.

N.

(Grīnberga), M.

gadā

100 cilvēku.

skaitā

K.

Priede,

A.

R. Lācis

(Kavaliere)

Tās

strādāt

locekļu

Sukute,

Pogiņa,

darba

apspriest referātus

un

me-

1914.

aktīvi

turpināja un

Putniņš, M. Sāre

vairāk nekā

izlaistā

valdība

K. Abzalons,

Spillers,

to, lie-

Latvijā,

2

vadītāju

Abzalons,

numuri.l Par

procenti

cara

komjaunieši Tās

10

83

ka

legālo žurnālu.

A.

tikai

buržuāziskajā

konfiscēti

norādīt,

pusē

Magaršaks,

(Deglava),

der

biedrībā.

Grīnbergs,

K.

nieks,

rība

otrajā

studentu

Iznāca

c.

žurnālus

tika

gadā

procentus

gadu

Darba

v.

legālos

Salīdzinājumam

konfiscēja

bija

Rozenbahs

bija

fakts,

tiena.

T.

E.

Ratnieks,

cik

lesal-

Sukute

(Vilks),

v.

c.

3

Biedforma

galvenā

sabiedriski

par

poli-

tisku tēmu. Lai

cīņai

ieaudzinātu

padomju

par

arī

mantoja natnes

«Enerģiju».

Pēc

liegtas, pēc

Latvijas

darba

«Latvijas

jaunatnes

ierakstīts,

ka

jaunatnes

fizisko ir

biedrībai

tā

tiesības

uzmanību nai. No

Varas

nāls «Jaunā Gvarde». tas

tāpēc reizēju

jaunatni

gandēja

internacionālisma

Žurnāla

izdošanā H.

Kālis,

A.

Villerts

un

cīņu,

nomikas

v.

I.

izmantoša-

12

numuri reizes

uz

vien-

ar

tas

mai-

Jaunā

iepazīstināja dzīvi, propapret

cīņu

Balodis,

Pliesmane,

žur-

vajāja,

«Cīņas

jaunatnes A.

izdots

nepārtraukti

Žurnāls

c.

aicināja

Balode,

lek-

S.

M.

fašismu.

Haskins, Rozentāls,

5

v.

c.

Komunistiskās marta

gada

«Kreisā

S.

(K. Lupands),

Vecvagars

Latvijas 1928.

idejas,

piedalījās

un

īstenošanai

iespēju

Gvarde»,

Padomju Savienības

Latvijas

E.

iznāca

Jaunā Gvarde»

Gvarde», «Jaunkareivju

bija

strādnieku

martam tika

žurnālu

Jaunā

organi-

ekskursijas,

eksemplāru. Vairākas

«Strādnieku

ar

preses

gada

Pavisam

aiz-

4 pārējo literatūru. īpašu

un

legālās 1929.

tika

statūtos

mērķa

sacensības,

iestādes

neregulāri.

iznāca

metienu 2000—3000

nosaukumu:

nīja

līdz

veicināt

Šā

jau-

nodibināta

biedrība»,

biedrības

attīstību.

presi

veltīja

gada maija

Šīs

tika

gadā

kultūras

un

sporta

periodisko

«Darba

to iz-

organizāciju»,

organizācijas

1927.

uzdevumus

sev

organizēt

komjaunatne

1928.

sporta

intelektuālo

izdot

izstādes,

cijas,

izvirza un

šīs

gadā

«Fizkultūra».

«Spēks», biedrība

zācija

1926.

kultūras

un

iniciatīvas

KJS

komjaunatne

organizācijas:

«Sporta

kad

tam

mobilizētu

un

Latvijā,

progresīvās

biedrību»,

kultūras

apziņu

atjaunošanu

legālās

citas

šķirisko

jaunatnei varas

Fronte». Tas

informēja

1 Latvijas PSR 2

LKP CX

3

Spružs

4

LKP CX

5

Latvijas

Mazā

darbaļaudis jomā.

Mēs, PVI

cīnās

PA,'

f., 2. apr.,

Jaunā

par

Žurnāla

enciklopēdija,

PVI PA, 240.

J.

un

komjaunatnes

decembrim

gada

tika

patiesi atspoguļoja Latvijas

tās

kultūras

un

partijas

1930.

līdz

gvarde,

240. f., 2. apr.,

PSR Mazā enciklopēdija,

izdevējs

1. sej., 191. 44.

340.

strādnieku

sasniegumiem un

no

žurnāls

redaktors

dzīvi eko-

bija

lpp.

1., 258. lp.

lpp.

306. 1., 1.

PSRS

vadībā

izdots

1047. lp.

sēj., 683. lpp.

61

L.

Laicens.

A. Balodis

Žurnālā I.

un

Komunistiskās letāriskā

bērnu

attīstība, dama

darbus

pirmos

savus

rakstnieki

iespieda

Lēmanis.

jaunatnes kustības

kustība.

Latvijas

komjaunatne

strādājošo

svarīgākā

skolu

ģimeņu

aktīvi

ir

šīs

pro-

kustības

darbu,

audzinā-

komunistiskās

ideoloģi-

turpināja

jaunatni

bija

rezerve

cik nozīmīga

Saprazdama,

jas garā.

Latvijas organizācija, Par

tādu

nieru

bērnu

dzīvinošo

kā

KJS

organizācijas Jau

funkcijas

1923.

gadā

Arodbiedrību

Rīgas Ivāne

(Putniņa). darba

Latvijas

Krāslavas,

gavpils,

1927.

Drīzumā

pionieru

kultūras

To

tika

pulciņi

jaunatpirmais

bērnu

vadīja

sporta

un

Tukuma,

Liepājas,

taču

kā

gadā

pio-

bērnu

izveidot

mēģināja

arodbiedrībām,

centrālbiroja.

jaunatnes

arodbiedrību

jāveic

komjaunatne

pie Rīgas kreisajām pulciņš tika izveidots tikai

kļuva

apstākļos,

nelegālos

bija

politiska

un

audzināšanu.

maiņas

komjaunatnei

avotu

darbojās

sekciju

pionieru pie

Tā

sabiedriska

progresīva

dzīvotspējīgas

par

spēka

jauna

sekcijām.

nes

A.

rūpējās

vienības.

kustības

ka

komjaunatne,

sekcija

komjauniete

nodibināti

Ventspils

v.

c.

pie

Dau-

biedrībām, pie

kreisajām

arodbiedrībām. Pionieru natnes

darbs

iepazīstināšana miem.

1929.

kā

un

1928. formas

Rīgas

prasības:

pārlikšana diem

tiesību

pilsoņu niekiem; krita

uz

kandidātu

kratījās

patvaļu;

šādas

prasības

cenšoties

1

2

62

tās

jau

sen

aizstāvēt

LKP CX PVI PA, 240.

Turpat,

232. 1.,

22.

lp.

trīs

kuros

slimības

ja

partijas

tiks

esot

saeimā. 2

šīs

f., 2. apr., 333. 1., 4. lp

pilna dalīb-

pie-

partijas

prasības. nekautrīgi

apgalvodama,

programmā bija

formu

drau-

arodbiedrības

komiteja

tie

un

strādnieku

demagoģiski

Taču

fašisma

kustības

pieņemtas

partijas

bez-

smaguma

brīvība

Kreisās

Centrālā

prasībām,

nodokļu

koalīciju

strādnieku

nodrošināšana; gadījumā,

pret

cīņa

amnestija.

arodbiedrības

kreisās

gadījumā;

pilna

visu

tikai tad,

arodbiedrību

cīņas

gada

mītiņus,

darbadienas

enerģiska

ieslodzīto

sarakstu

no

vēlēšanās

zaudēšanas

Sociāldemokrātiskās

buržuā-

legālās

1929.

92

noorganizēja

Latvijas Sociāldemokrātiskās

par

pret

ekspluatatori

savdabīgas

sapulces.

masu

nodrošināšana

garantēšana

politisko

balsot

naidu

šķiras

to cīnīties.

ar

astoņstundu

buržuāziju;

reakcijas

un

notiku-

izvirzīja

1

reālas

darbaspēju

un

un

saeimas

sociālā

bērnos

KJS

komjaunieši

oktobrī

strādnieku

darba

mītiņi

pusaudžu

konference

strādnieku

un

jau-

legālo

bija

ārpolitiskajiem

un

ieaudzināt

Latvijas

12 200 cilvēku.

gada

izvirzīja

gadā

skrejošie

vien

piedalījās

visu

1929.

saturs

Vislatvijas

apziņu, ka nepieciešams

bija

1925.

iekšpolitiskajiem

—

komjaunatnes

ar

galvenais

komjaunatnes

uzdevumu

un

mēnešos

Tā

šķiras ienaidnieci

pret

modināt

saistīts

darbību.

ar

gada

komjaunatnei ziju

cieši

bija

organizāciju

un

tikai

ka

atka

deputāti

vārdi.

Kāda

tad

īstenība?

bija

brim

jenieku

No

Strādnieku

Neviena

šķiras

un

stāvoklis

no

arodbiedrību

zemniecības

kā

laikā

tiesāja

tikai

ne

Šī

tik-

valdība bet

komunistus,

arī

darbi-

organizāciju

kultūrizglītojošo

un

eko-

un

palika

laikā.

un

izpildīts.

politiskais

valdības

buržuāzisko valdību

un

arodbiedrību

prasībām

netika

solījumiem

vadītāju

vistrūcīgākās

cietumos

slodzīja

progresīvos

kreiso

sociāldemokrātiskās

beztiesīgs

un

smags

vajāja,

gada beigām līdz 1927. gada decembija sociāldemokrātiskā valdība ar M. Sku-

sociāldemokrātu

no

nomiskais

1926.

varas

priekšgalā.

neviens

pat

pie

Latvijā

niekus.

gada

1927.

apvērsumu, uzvarai.

1927.

Latvijas

KJS

mēģināja

visu

KJI

Komitejai

strādnieku

uz-

jābūt jebvadī-

un

1

Komjaunatne

vienotas antifašistiskās jaunatnes par Tāpēc vēl aktuālāka kļuva problēma par kom-

cīnījās

frontes izveidošanu. attieksmi

jaunatnes cijām,

īpaši

zācija

bija

jaunatne

pret sociāldemokrātiskās

SSS,

pret

militarizēta

tika

darba

un

sociāldemokrātiskās naida

audzināta

nārās

darbības aktivizēšana

Spēcīgas

opozīcijas

garā

grupas

taktika

1926.

saeimas

Sociāldemokrātiskās lūdzis

slēgt

komunisti. biedri.

SSS

Pēc

ka

nozīmēja, krātus.

it

sekretārs

darbība

Bruno

ka

tāpēc tika

bija vērojami

cienīgu

oficiāli

arī

pieļāva

īpaši

darba

un

teroru

jaunatne,

jaunatni un

tajā

ka

viņu

nostiprinājušies daži

tās

bijušie

organizācijās

fašisti

1925.

kopā

piedalītos

esot

citās vietās.

lai

kļūdu, kad

ziņojumu snie-

Kalniņš

sociāldemokrātiskajās jāpieļauj,

Val-

Šajā

nodaļās.

apstiprināja,

arestēti

nogalināto SSS biedru A. Masaku,

strādniekiem fašistisko

kas

slēgšanas

komunistiem

Komunisti

dot fašistu

nieki,

partijas

fakti

kurā

kustības

SSS

izveidoja

Rūjienas

un

ievērības

nodaļu Kuldīgā,

Tamlīdzīgi

Opozicionārā

sēdē

Juraševskis,

nodaļas

organi-

filiāle,

bija opozicio-

SSS

pret

komjaunatne

sakarā

ministrs

partijas

tās rindās.

Liepājas, Kuldīgas, Ventspils gada

organizā-

SSS

tajās.

revolucionārās

pret

mieras,

iekšlietu

jaunatnes

aktivizēšanu

piekritējiem. Tāpēc komjaunatnes

dza

ir

pret-

tika

jauniešu

iniciatorei

kustības

jaunatnes

kā

zemnieku

pret fašismu, komjaunatnei

vērstās

vēstulē

organizēt

uzdevums,

plašu

un

līdz

cīnīties

Komiteja kā

norādīja,

galvenais

reakcijas

ar

gatavību

Izpildu

valsts

Latvijā

cīņā

—

parādīja

šķira

februārī

cīņai

fašismu

izdarīt

nepiepildījās

Komjaunatnes ir

vēstulē,

pret

25.

Centrālajai

mobilizēšana

masu

kuras

tājai.

strādnieku

gada

fašismam.

svērts

plāni

viņu

spēku uzbrukumu

sparu

fašisti

janvārī

taču

ar

vajā

gada

ne-

sociāldemo-

februārī,

nepanāca,

apbe-

lai strād-

sociāldemokrātiskajiem

protesta

sociāldemokrātiskajiem

demonstrācijā līderiem,

kas

pret atbal-

stīja buržuāziju.

Latvijas iesaistīties

1

KJS

kopīgā

aicināja

sociāldemokrātisko

jaunatni

aktīvi

cīņā pret fašismu. Komjaunieši savā aicinājumā

LKP CX PVI PA, 240.

f., 2. apr., 240.

1.,

4.

lp. 63

jaunatnei

Latvijas tik

lieli

kā

apdraudēta runāt par

ja

tiks

kas

to,

lai

nepieciešams, cijas

četros

enerģiska

paplašināšana, cīņā

sargu

un

fašismu

pret

«Tēvijas

lestādamās

šanas

pastiprinās,

šanās:

bet

1925.

Komunisti 1925.

vēl

stiprinātas

lapiņas.

ēdināšanas

diena,

nāšana līdz tika

svarā

nosūtīti

dienas bada

nas

lību.

Tas

Leona

bēres

CX

nāvi.

gada

tumā,

darbu

nāves

Marta

—

dos

vie-

dziedāja

un

cietumā

Arturs

politisku

vese-

rakstnieka nomira

Ābele.

Viņa

demonstrāciju.

apgabala komiteju loceklis. vārguļoja

gadus

nepieļautu,

1926.

viņu

Mendes

M.

arodbiedrībās.

trīs

Lai

loceklis par

cīnītāju

iemīļotā

ka

gada aprīlī brālis

organizācijā,

Buržuāziskās

J.

dzejniece

Marta

—

dažas

Mende

20.

dienas

gados

Sarkanajā Palīdzībā,

Latvijas

laikā

revo-

nomirst

dažādos

cie-

pirms strākrei-

perio-

viņš sabija cietumos veselus 10 gadus.

No

CX

1924.

sekretāri

1 LKP CX 2

64

un

pār-

ar

viņa brālis Andrejs Ābele, Latvijas

Vidienas

Mende.

atbrīvoja.

pārvērtās

turpināja

dāja komjaunatnes Rīgas sajās

reizē

administrāciju

pa-

pagari-

kurieni

uz

spīdzināšanas

CX

partijas

slimnīcā

iestādes

varas

pastaigu

ieslodzītie

darbaļaužu

nežēlīgas

Pēc

novembrī

Centrālcietuma lucionāre

cie-

darba-

astoņstundu

atcelšana,

ari

cīnītāji.

prasības,

daudzu revolucionāro

Latvijas

Latgales

un

348,

—

izplatīdami

šādas

streiku:

politiskie

boikotēja

Komunistiskās

Ābeles

atzīmēja,

Rīgas termiņcietumā,

sagrauza

paātrināja

1926.

Artura

KJS

režīms

Paegles

Latvijas

jūnijā

palika

cietumos

bada

komjaunieši,

streiku

katru

palielinā-

dziesmas.2

revolucionāras Cietuma

dienā.

un

vajā-

ar

skaita

gada

izvirzītas

sodu

uzlabošana,

stundai

1

arī

dienas

vienas

ar

vajāšana

1928.

pie-

1

tika

Tajās

aiz-

preses

darbinieku

ieslodzīto

ieslodzītie

Maiju politiskie

darbnīcās

tuma

523.

kustības

darbaļaužu

bija 208,

to —

pasā-

komjaunatne vārda,

pilnīgu

politisko

komjaunieši

un

1.

gada

jūlijā

oktobrī

ka

to,

izšķirošu

reakcionāro

likvidēšanu.

amnestiju,

liecināja

gada

paša gada

tā

demokratizēšana,

Par

uzskatīja

organizāciju

Par

pārtraukšanu.

gadu

formulēja demokrāti-

kustību,

policijas

un

pārveidošana.

brīvību, kreisās

darbaļaužu organizāciju

ka

organizā-

komjaunatne

demokrātijas paplašināšanu,

ieslodzīto

politisko

prasīja

spēku

komjaunatne

sargu»

par

jaunatni,

uzskatām,

mēs

strādnieku

fašistisko

pret

politikas

vērts

draudošajām briesmām.»

programmu

cīņa

bruņoto

ekonomiskās

kumu

cīņas

ir

Nav

darba

un

Tāpēc

visas

un

pret

cīņu

antifašistiskās

punktos:

valsts

darbaļaudis

sāktu

nekavējoties

Savu

jas

visi

tautu

diktatūra.

ir

kritiska.

mērā

darba

visu

ar

fašistiskā

draudi

demokrātija

diktatūras

buržuāziskā

augstākajā

ir

notiks

nodibināta

ka

uzskatām,

situācija

un

«... Fašistiskās

rakstīja: Mēs

nekad.

Turpat,

gada

līdz

strādāja

PVI

180.

PA,

1925. Milda

240.

par Pēc

aresta

L,

lp.;

f., 2. apr.,

1., 20.—21. lp.

Latvijas

gadam Smēķē.

180.

27.

komjaunatnes

1925.

306.

1.,

gadā viņa

283.,

1056.

lp

1900

Jelgavas

skolēnu

marksistiskā

biedri

pulciņa

(1900. gads)

Laukstrādnieku

Dundagā,

vērsts

muižniekiem

un

zemnieku

pret

cara

masu

mītiņš

patvaldību

(1905. gada marts)

un

1917-

1918

Latviešu

izpildu kurā

strēlnieku

komitejas

iespiests

pulku

deputātu padomes

izdevums

aicinājums

«Brīvais

Strēlnieks»,

atbalstīt Padomju

valdību

Latviešu

sarkano

(1918. gads)

strēlnieku apakšvienība

Kremlī

P. Stučka,

Latvijas Padomju valdības

priekšsēdētājs

1919. gadā

IViskrievijas

komjaunatnes

kongresa

delegāti

J.

Krūze,

Latvijas

Komunistiskās

Latvijas

O. Dzenis,

partijas

DJS

Darba Jaunatnes

ievēlēts Latvijas

Savienības

komjaunatnes

priekšsēdētājs

1919.

gadā.

KP

CK loceklis,

gada

DJS

CK

ievelēts

Latvijas

loceklis, Latvijas

komjaunatnes I

Ikongresā

1919.

A. Kadiķis-Groznijs,

novembrī

kongresā

Rēzeknē

notikušās Latvijas

komjaunatnes konferences dalībnieki

K. Martinsons,

Latvijas

KP

loceklis,

ievelēts

Latvijas

DJS

A. Bērce CK

komjaunatnes

I kongresā

Latvijas locekle,

Latvijas I

(Rācene), KP

DJS

Ck

ievēlēta

komjaunatnes kongresā

«Latvijas Darba

Komunistiskās Jaunatnes

Savienības

pulciņu pagaidu Statūtu»

vāks.

izdevuma

1919.

Rīgas komjauniešu

gads

grupa

1919.

gadā

1919.

gada

decembrī

komjauniešu

Rīgas 1923.

darbaļaužu gadā

nošauto

pārapbedīšana

Pirmā

Valmieras

(1920.

Maija

gada

jūlijs)

demonstrācija

J.

Mušperts, KKJS

latviešu

sekciju

Centrālbiroja no

1921.

1926.

sekretārs

līdz

gadam

KKJS

latviešu

brošūras uzdevumi

sekciju

Centrālbiroja izdotās

«Komunistiskās

(biedra

Ļeņina

Komunistiskās

Jaunatnes

oktobrī

)

1920.

g.

KKJS Sibīrijas dalībnieki

»

III

Savienības

Krievijas

Savienības

kongresā,

vāks

latviešu

(Omska,

Jaunatnes runa

sekciju pirmās konferences

1920.

gada

24

jūlijs)

F.

Deglavs,

CK

Latvijas

sekretārs

1923.

KJS

gadā

R. Neilands, CK

Latvijas

sekretārs

1924.

KJS

gadā

A.

Ratnieks,

KJS 1925.

A.

Liniņš, Latvijas

sekretārs 1930.

no

gadam

KJS CK

1928.

līdz

A.Štroms, CK līdz

Latvijas

sekretārs

no

1931. gadam

KJS 1930.

A.

CK līdz

1928.

Kalniņš,

KJS 1931.

CK līdz

Latvijas

sekretārs

no

gadam

Latvijas

sekretārs 1932.

no

gadam

E. Smiltēns, CK sekretārs līdz

1933.

Latvijas no

KJS

Rīgas komjaunietis F.

1932.

Gailis,

1933.

gadā

pratināšanas laikā

gadam

buržuāziskajā

politpārvaldē

Rīgas 1928.

darbaļaužu gada

22.

demonstrācijas

augustā

nogalināts

izklīdināšana

A.

Ozoliņš,

KJS 1933.

CK

Latvijas

sekrētārs

līdz

no

1935. gadam

Latvijas Komunistiskas un

partijas

komjaunatnes

izplatītais plakāts «Par ar

ciešu

PSRS.

sadarbību Nost

tautas

nodevējus!»

Latvijas

komjaunatnes

pagrīdes izdevumi nacionalistiskās

buržuāzijas

kundzības

gados

E.

Briedis,

CK

Latvijas

sekretārs

1935.

KJS

gadā

A.

Miezis, Latvijas

CK sekretārs 1936.

gadā

DJS

K.

Rozenbergs,

DJS 1936.

CK sekretārs gadā

Latvijas

Politieslodzīto

atbrīvošana

centrālcietuma

Latvijas

Tautas saeimas

demonstrāciju

1940.

1940.

gada

no

21.

Rīgas jūnijā

deputāti sveic darbaļaužu

gada

21.

jūlijā

PSR

Latvijas

rindā vidū)

brālīgajā

E.

Liberts,

ĻKJS

CK

1940. līdz

P.

Latvijas sekretārs 1941.

no

gadam

Bāliņš,

ĻKJS 1940.

CK līdz

Tautas

Savienības

Padomju

saeimas Varoni

delegāti kopā

I. Papaņinu

ar

(pirmā

pēc Latvijas uzņemšanas PSRS

tautu

saimē

M.

Latvijas loceklis 1941.

no

gadam

Kandāte,

ĻKJS

sekretāre 1941.

Latvijas

Valmieras no

gadam

1940.

AK līdz

Liepājas

komjauniešu

aģitbrigāde

«Sarkanā trauksme»

I. Boroks,

Latvijas

Daugavpils no

1940.

līdz

AK

ĻKJS

sekretārs

1941.

gadam

R. Reinholds,

ĻKJS

sekretārs,

janvārī pie

Latvijas

Jēkabpils AK 1942.

kritis

gada

kaujā

Maskavas

Rīgas koncerts

jaunatnes 1940.

mākslinieciskas

gada

1.

septembrī

pašdarbības

Ludzas

arodskolas

komjaunatnes

organizācijas

komitejas locekļi

Daugavpils pionieru

vadītāju grupa

1940.

gadā

saslima

bēres

Smēķēs

M.

1930.

pirms

atbrīvoja

viņu

aprīlī

gada

Raiņa

izvērtas

kapos

demonstrācijā.

protesta

Vienlaikus

lai

aktīvais kas

process,

draudiem lai

panākt,

centās

un

raksturs,

cionizēšanās

pret fašisma

cīņu

ar

kustību

pretkara veidīgs

Tāpat kā M. Mendi,

tuberkulozi.

ar

nāves.

šai

izvērsās

būtu

cīņai

darbaļaužu

Latvijas 20.

izvērsa

komjaunatne

gadu

patiesi

mas-

revolu-

masu

skartu

beigās,

arī

armiju. cīnījās

Komjaunatne sodu

armijā.

vēl

Bija

dažas

reivju

kopīgie mītiņi,

vidos,

jaunkareivju gada

1929.

līdz

4.

kareivju konferences tika

Lapiņas vidū.

sonu

jūrniekiem manevri

redzam

Biedri!

grib

Bet

tieksmes.

ir

jūrnieki

flotes

proletariāta

šautenes

pret

lauku_ 12

gada

Mēs,

Rīgas

zinām

kad

PSRS un

Mes

2

jūs

ostas

Rīgas

kā

rajonā,

savas

pasaules izplatīts

tika

nogādāts

arī

ka

ticam,

bombardēt

visas

slaveni

Aicinājums

rindās.»

jūras kara

griezīsiet

jūs

ka

imperiālistis-

cieši

sūtīs

krastus,

veic

vasaru

saprotam,

Mes

kļūsiet

ko

katru

...

kapitālisti

angļu

proletariāta

proletārieši,

mes

pie

karakuģu

jusu

labi, biedri, ka angļu

ļoti

—

ka

Anglijas kapitālistu

tāpat ka

1

griezās pie angļu

gatavošanu,

krastiem.

mūsu

pie

atbalstīt

zemes

jūlijā

no

jaun-

laika

manevru

_

1929.

ap-

militārper-

valstu

flotes

kara

jauna

imperiālistiem

revolucionārā

ka-

un

apspriede

notikušas

jazin, biedri,

kā

strādnieki

momentā,

izšķirošā brīvā

mēs

CX

Rīgas komiteja

«Jums

citu

karakuģus

jūsu

buržuāzija

mūsu kās

neko

kapitālisti...

britu

KJS

minēts, ka

jūras kara

komjaunatnes

nenozīmē

skolas,

imperiālistisko

arī

gadā angļu

aicinājumu:

ar

tika

kultivēta

strādnieku

rūpnīcās,

Latvijas

miesas

un

tika

izplatīts 45 tūkstoši revolucionāro lapiņu.

un

izplatītas

1929.

krastiem

Latvijas

skrejošie mītiņi martam

kas

formas:

cīņas

pretkara

politiskajam

disciplināro

diskrimināciju,

konferences.

5.

matrožu

un

kareivju

par

nacionālo

pret

atcelšanu,

kareivju

par

tiesībām,

arodnieciskajām

un

angļu

uz

karakuģiem. Vislielāko

parādīja Avīze

aktivitāti

1929.

«Cīņa»

izvērtās

gada

streiks Ventspilī

partijas

un

1929.

manifestu,

izlietot

SPRS,» 1 2.

bija

LKP,

Cīņa,

teikts

un

un

ir

f.,

Sarkanas

1.

diena.

augusts To

rada

Latgalē

lozungiem,

un

kom-

3

februārī

manifestā,

—

Jelgavā,

kompartijas

Rīgas,

zvērēja

«mēs

dotos

«Uzbrukuma

zvēram

Vidzemes,

konferences

buržuāzijas

1. apr., 46. L, 28. Palīdzības

Latgales,

apgabala

atbrīvošanai.

šķiras

jaunatne

neapšaubāmi.

streiki

jaunkareivju

jaunieši

PVI PA, 240.

LKJS

d., 57., 58. 3

kurā

strādnieku

LKP CX 2

janvārī Zemgales

un

Tas

apturēšana), zem

jāatzīmē

ir

galvenais dienu.

norisinājās

Latvijas

Starptautiskajā pretkara

—

jaunatnes sagatavota.»

gada

Kurzemes

ņēma

(ostas

kustība

Šī

Rīgā.

«Kā

kustības

militārismu

pret

cīņā

augustā

rakstīja: masu

par

1.

darba

brīdī

tautai

pie-

ieročus

pret

visi

kā

lp.

revolucionārās

lapiņas.

R.,

1960,

lpp.

1929, sept.,

JSTs 101

(521). 65

viens

revolucionāro

par

šanu

1929.

mās,

1.

gada

atklātu

par

kājnieku

pulkā.

plēnums

1929.

rojama

ir

KJS

mītiņos

ļaužu

vijas

komjaunatne

KJS

Latvijas ka

CX ievē-

armijā

biedros

Būdama

partijas

Ko-

Latvijas

internacionālās

ideju

prole-

paudēja

jau-

demokrātiskās

frontes

jaunatnes

karu.

un

Presē,

sapulcēs

1924.

apspiešanu

Lietuvā, ienaida

enerģiski

gada

pret

pret nacionālistiskās

cīnījās

izplatīšanu

vidū.

jaunatnes

konsekventi

un

darba-

decembrī,

iestājās

par

deLatvisu

jauniešu interešu vienotību cīņā pret latviešu, vācu, ebreju,

tautību

poļu

kazar-

Rēzeknes

dedzīgi protestēja pret nežēlīgo Igaunijas

nacionālā

un

darbu,

konstatēja,

reakcijas spēkiem

fašistiskajām represijām magoģijas

9.

ares-

izplatī-

Rēzeknes

un

dziedāšanu

dibināšanas dienām tās

plašu

par

pret

sacelšanās

bruņotās

lapiņu

revolucionāri. 2

noskaņota

jūtas.

tika

kareivji

Ļeņina novēlējumiem, Latvijas komjaunatne

iestājās cīņā

Daugavpils

padarīto

veiktā

komjauniešu

komunistisko

augustā

audzināja

solidaritātes

Par

daudzi

dziesmu

komjaunatnes

vidū, uzticīga

izveidošanu un

15.—16.

1

ka

par

Rīgas,

Novērtēdams

partija

konsekventi

tas,

darbību,

Maijā

gada

No pirmajām

tāriskās

pusē.»

liecina

revolucionāro

daļa kareivju

munistiskā

natnes

proletariāta

sekmēm

darba

pretkara tēti

SPRS

pāriet

krievu

un

buržuāziju

tās

atmaskoja

un

jaunatnes

aģentus

vidū.

Aktīva

plašu

masu

organizācijas

došana

pēc ražošanas

KJS

vijas

izveidotas

1929.

rūpniecības

651,

—

strādnieki.

Vislielākie lauku

apvidū

Pēc

(tagad apriņķī

un

595

partija

lielu

8,8, Zemgales

Vadošie

1 Jaunkareivju LKP CX

Turpat, Turpat,

8,3

—

apr., 333. 1., 31. 1.,

strādnieku

komjauniešu dibināšanā

organizācijām.

apriņķī

Bērzgales

1929.

—

pagastos

partijas

Spēcīgas

Bukmuižas un

1929, N°

10, 9.

2.,

3.

lp.

lp.

lpp lp.

partijas

Rīgas

biedru,

darbinieki,

1. apr., 41. 1., 5.

54.

veltīja

gadā

11,8 procenti

komjaunatnes

Jauna Gvarde,

1. apr.,

komjauniešu

organizāciju

uzmanību

procenti

PVI PA, 240. f.,

2.

biedrus,

Vairums

Rēzeknes

un

komjaunatnē.

bija

66

uzņēmumos.

35.3

—

Vidienas

un

tika

šūšanas

ādas,

Ludzas

Ciblas pagastā.

organizācijā sastāva. 4

pārskata

darbojās

Kurzemes

—

biedrus.

vei-

organi-

Šūniņas

transporta

un

komjaunatnes

Kaunatas

Mērdzenes

Komunistiskā

4

komjaunatnes

rajoniem.

kokapstrādes,

126, kalpotāju

—

šūniņas

nostiprināšanai

819

novembra

panākumi

Ezernieku), —

—

bija Latgales

komjaunatnes

3

šūniņu

strauju Lat-

veicināja

Rīgas

četriem

no

nozarēs

novembrī

bija 565, inteliģences

2

viss

padziļināšanās, —

gada septembrī pilsētas organizācija apvienoja

oktobrī

bija

tas

—

tekstila,

metālapstrādes,

procesa

nostiprināšanās

augšanu.

sastāvēja

gadā

ķīmiskās

un

principa

organizatorisko

1929.

gada politiskajās kampaņās,

revolucionizēšanās struktūras

jaunas

zācija

1928.—1929.

piedalīšanās

jaunatnes

no

kodola

komjaunatnes

Latgales visa

Latvijas

—

2,8,

organizācijas KJS

CX

lo-

cekļi

bija komunisti.

Latvijas

vijas

Komunistiskās

partijas

komjaunatne protokolā

tika

20.

daudz

A.

dīti biedri.

Kopā

nākamie

nes

Kalniņš

KJS

1

ieraksts:

Lai

sagatavotu

augsti

M.

partijas

jaunos

apzinīgās

R.

par-

jaunatnes

Centrālās Ko-

Smēķē,

A.

Neilands,

vīrišķīgi, revolucionārajās Spoliņš

Jānis

Kārlis

Dzērve),

Lat-

gados

apspriedes

Rīgas

pusē par komjaunatnes

—

vadītāji:

CX

īss

viņiem revolucionārā cīņā

ar

(Bruno

Latvijas

grūtajos

komjaunatnes organizācijās.

arī citās

strādāja

Liniņš

tajos

ir

bija

parasti

Arī

progresīvās,

otrajā

un

sekretāriem

Ratnieks,

rezerve.

32 biedri.

no

darīts

vidū

gadu

mitejas A.

nāk

sekretāri

locekļi.

decembrī

17.

iestājušies

kas

biedrus,

vidus,

gada

ir

organizācijā tijas

partijas

bija

1929.

CX

KJS CX

norū-

izauga komjaunat-

(Roberts

Rozenbergs

Štroms,

cīņās

Arvīds

Saulītis),

(Arvīds)

Elmārs

un

Briedis.

Nostiprinot natnes

vidū,

cīnīties

kā

dās.

Komjaunatnes

vitāte

politisko

kritēji darbu dažās

baidās

neredz

masas

ir

1929.

«Šīs «kā

briesmas

..

atzīst

atrautību

Tika

jūsa-

ma-

pasi-

patstā-

ka

gada

tā

tikai

iespējamu

par

nekā

no

1929.

norādīja,

perspektīvas. 3

cīņas

kreisākas

mēs

nepietiekama

.

rin-

21.

...

novirzienu,

labējo

savās

gada

Latvijas KJS CX plēnums

represijām,

no

jaunatni,

ar

vietās

2

novirzienu

jau-

nācās

pusē

neizmantošana

iespēju

organizēšanā

cīņas.»

ietekmi

otrajā

konference

materiālos,

nelegālo

un

atmaskodams

jūnijā,

gadu

«labējās» briesmas.

kampaņu no

20.

«kreiso»

pret

apgabala

konferences

legālo

vairīšanās

vība, 10.

visu

...

arī

Rīgas

pastāv

teikts

protam,» sām

ka

tā

tās

paplašinot

un

komjaunatnei

labējo,

pret

lijā atzina,

organizāciju

savu

Latvijas

pie-

legālu

atzīmēts,

ka

komjaunatnes organizācijas

biedri.

Komunistiskā bības

cīja

partija pastāvīgi

uzlabošanu

pareizi

Latvijas

Komunistiskās

vērtēšana

laikā.

pību attiecībā

natnes

22.

vidū.

1

LKP CX

2

Turpat,

4

Partijas

CX

PVI PA, 240.

239.

Turpat, 240.

Turpat,

metodes.

un

rezolūcijas

1., 8. f.,

29. 1.,

6.

1929.

darmā-

gadā

«Jautā-

projektā

nenovērtēšana saeimas

legalitātes

ilūzijas,

vēlēšanu

radīja

nostiprināšanu,

raksturīga cīņā

arī

tendencēm

par

uz

un

bezrū-

nelegālās

komjaunatnes

«kreiso»

revolucionāra

ietekmes

atzīmēja, ka,

f., 2. apr., 334. 1., 2.

KJS

CX

dar-

novirzienu.

frazeoloģija

pastiprināšanu

pārvērtēdama

politiskā streika nozīmi, Latvijas

augusta

3

bija

praktiskajā

pasivitāte

apstākļos,

kaitīga bijusi legālo iespēju pār-

Komiteja norādīja

«kreisajām»

slimībai

«Kreisuma»

darbības

komjaunatnes

utt. 4

Centrālā

manāmajām

cik

par

nelegālajos

formas

CX

partijas

izraisīja

rūpējās gan

nelegālo organizāciju

aktivizēšanu

Partijas

un

Tas

uz

darba

atzīmēja,

nelegālās

un

kampaņas

bībā

šīs

apvienot

jumā par jaunatni»

preses

legālajos,

gan

jau-

1928.

gada

1928.

gada

lp.

lp.

1. apr., 40. 1., 3.

lp.

lp.

67

7. oktobra

bruņotai

sacelšanās

fašisma tikas

revolucionārās

draudu,

laicīgi

notikusi

aktivitāte

vadīja

šķiras

strauji

kreisās

Komjaunatne elementāras

1928.

auga.

izvirzīja

pret

politiskās

atbalsts

1929.

un

1.

Maija 20

režīmu

pastāvošo

buržuāziskā

Latvijas

«1.

rakstīja:

prese

«Pārtraukt Par

vajāšanu!».

šo

maijā

ko

un

preses

komjaunatni!»,

un

strādnieku

organizā-

demonstrāciju

Latvijas

nacionālās

neredzējām

mēs

Lat-

nodrošināt

prasību

politieslodzītajiem», preses

ka

politiskā

strādnieku.

biedrošanās

garantēt

«Amnestiju

viņu

Latvijas

demonstrācijā,

tūkstoši

lozungi bija: «Legalizēt Kompartiju

un

poli-

tendences.

gadā parādīja,

brīvību. Tās

ciju

nodevīgās

Latvijas proletariāta

piedalījās

tiesības,

uzdevumiem,

palīdzēja

kļūdainās

gada

arodbiedrības,

atraušanos

nozīmēja

cīņas nozīmes aizmiršanu. Sav-

pārvarēt

1928.

cīņa

priekš-

bruņotās

un

aktuālajiem

sociāldemokrātu

pārgrupēšanās.

spēku

būtībā

biedru

cīņas

viegli

samērā

izpaudās

propagandēšanā

kas

un

gatavošanos

par

novirziens

kustības

ekonomiskās

vecāko

sniegtais

Strādnieku

vijā

buržuāzijas

nenovērtēšanu,

komjaunatnei

teorijas

izvirzīšanā,

lozunga

proletariāta

no

«kreisais»

kraha

kapitālisma

laicīgā

uzdevumu

izvirzīja

apspriedē kļūdaini

cīņai. 1 Ideoloģijā

uzvaru demonstrēja dažādu nokrāsu kreisie Varbūt mūs spēs atmodināt Bēdīgi, bet fakts ..

Savu

spēkus.

internacionālisti.

.

vienīgi

kreiso

palīdzēs

uzvara?

Kreiso

strādnieku

ar

pilnīgu

ar

grāva

kreisās

arodbiedrības

fašismu

ritātes

gada

Šo

jūlijā,

un

un

Lai

ar

—

varenību.

biedru

darbība

visai

cīņā

Aktīvā

cīņa

1928.

eko-

un

arodbiedrību

skaits

gadā

Politiskajā

politisko tiesību kreiso

maijā

un

1928.

daļēju streiko-

panākumus.

veicināja

auto-

gadā

div-

Latvijā.

3

Jaunā

2.

kreiso

to skaitā

Visi

spēku

buržuāzija

tiesības»,

biedrību».

slēgšanu

Gvarde» Lai

noturētos

Turpat,

no

kustībā,

Rīgas

pieaugo-

19 kreisās

Arodbiedrību

«Latvijas

kreiso

arvien

slēdza

darba

cen-

jaunatnes

arodbiedrību

vadošie

nodoti tiesai.

«Jaunā

2

nobijusies

«Cilvēka

arodbiedrību

1 LKP CX

68

121

darbaļaužu

organizācijas,

kultūras

darbinieki tika

iekāpis

gada aprīlī

179 streikiem

lielākus

vēl

arodbiedrību

strādnieku

arodbiedrības

Par

guva

aizstāvēšana

trālbiroju, biedrību

žurnāls

skaņas

nacionālā

Buržuāzijas kundzība bija apdraudēta.

ietekmes

sporta

draudošās

pamestā

arodbiedrību

Kreiso

ekonomisko

militārismu,

un

interešu

1928. šās

pie

1928. No

strādnieku uzvaru,

buržuāzijas

augšanu.

kāršojās.

vadoņus

uzvaru.

apmierināšanu.

prasību

jūtami

nomisko

partiju

vadītie streiki

arodbiedrību

19 beidzās

pret

Internacionāles

2

parasti beidzās

tāju

mūsu

atgriezt

karoga?»

Varbūt

tas

pie

neieceltu arī

varas,

PVI PA, 240. f.,

Gvarde,

«Fašisms

1. apr., 25. 1., 4.

1928, JSTe 1, 4.

lpp.

ar

vienu

otru, jānocērt

buržuāzija

apr., 306. 1., 27. lp.

komjaunatnes

Latvijas

rakstīja:

mēģināja

lp.

legālais kāju

pirmā.»

jau

3

salauzt

strād-

šķiru,

nieku rību

binātās

iznīcinādama tiesības».

«pilsoņu Padomju

protesta

mītiņus.

latviešu

strādnieku,

Pēc

to

un

juma

streiku.

cīnīties

gatavību

strādnieki

ciatīvas

protestu

partijas

30

rīkoja

tūkstošu izsakām

...

pret...

pašrei-

strādnieku

pret

kreiso

komjaunatnes

un

tūkstoši

politiskajām

aicinā-

strādnieku

Rīgas

strādnieku

Latvijas

par savām

bām, kuras buržuāzija

«11

1

augustā

22.

strādnieki

vārdā mēs

vērsts

nodi-

iestāžu

varas

rezolūciju:

jauniešu

kas

teroru,

Komunistiskās

gada

politisko

dināja

pieņēma

un

organizācijām.»

Latvijas

1928.

viņi

šo

pret

arodbied-

likumiem

pašas

latviešu

visenerģiskāko

un

valdības

Latvijas

saviem

dzīvojošie

kalpotāju

sašutumu

visdziļāko

kustību

Maskavā

kreiso

noskaņojumu

ar

Protestēdami

Savienībā

patvaļu,

zējās

revolucionāro

apspiest

organizācijās,

šķira

izslu-

demonstrēja

ekonomiskajām

un

tiesī-

mīdīja kājām. Drīz vien pēc komunistu ini-

sāka

atjaunot

sagrautās

kom-

arodbiedrības,

jaunieši pie tām sāka dibināt jaunatnes sekcijas. Pēc

sekmīgām maija

streikiem

jiem

izvirzīt aktīvi lās

augusta

un

buržuāzija

kandidātus

demonstrācijām

saeimas

vēlēšanām

1928.

piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā komjaunatnes

nelegālās

un

darba jaunatnes intereses

«Kas aizstāvēs saraksts

N°

—

22»

zīmē, ka strādnieku revolucionāro skatus

šķira

taktiku

nākamajā

Kreisie

demokrātiju.

izmantot

saeimas

legā-

brošūrā

saeimā? Kreiso

vēlēšanās

neno-

mainījušas

parlamenta cīņu

uz

Komjaunieši

Publicētajā

darba zemniecība ir

un

attiecībā

nolūku

ar

gadā.

piedalīšanās

uzsvērts:

buržuāzisko

par

vēlēšanās

tika

strādniekiem

tā atradās visas

—

centrā.

preses

politiska-

un

aizliegt

neuzdrošinājās

un

strādnieki

tribīni

savu

savus

uz-

piedalās

revolucionārajai

propagandai. «Jaunatnes

Krājumā trešās

saeimas tiesības

brīvības, darba

algu,

nodibināt

darbu,

cija pilda

Komjaunieši

naktīs

demokrātisko zemnieku

un

mobilizēta

izlīmēja

kreiso

apsargāja

kas

kontroli,

tika

kampaņā

provokatoru

kalpu vidū,

minimālo

veselībai lai

kaitīgu

administrā-

normas.

komjaunatnes organizācija.

kandidātus

uzbrukumiem, vēlēšanu

prasības

demokrātiskās

gadiem,

un

sekotu,

priekšvēlēšanu

saraksta

18

no

naktsmaiņu

darba aizsardzības

jaunatnes

Vēlēšanu

cēs

strādnieku

jaunatnes

vēlēšanās

virsstundu,

jaunatnes

publicētas

nodrošināt

piedalīties

aizliegt

tika

cīņa»

vēlēšanās:

dienā

plakātus, no

sapul-

masu

policijas

sociāl-

un

aģitēja strādnieku, aicināja

balsot

par

darba strād-

nieku sarakstu. Par

spīti

laikā

ņas stoši

balsu.

paziņoja, nistu.

ties,

1

un

Pēc

ka

ka

policijas teroram, vēlēšanu

Neilgi pēc

pirms

LKP CX

valdīja

ir

PVI PA, 240.

ziņām

vēlēšanām

daudz

priekšvēlēšanu kampa-

sarakstu

vēlēšanām

ministrijas

notikušajām

komunistiem

kas

dienā, par 22.

tika

iekšlietu

Latvijā

buržuāzija

piekritēju:

nodots

ministrs

esot

75

tūkstoš

varēja

ievērojama

tūk-

Laimiņš komu-

pārliecinā-

daļa rūpnie-

f., 2. apr., 276. 1., 2. lp. 69

čības

strādnieku

lauku

un

proletariāta

Komunistisko

atbalstīja

partiju. Pirmoreiz nieku

Latvijas

1929.

15.

gada

dēto

februāra

visas

un

Plašu vērienu

politiku ieguva bas Vēstnesī»

dekrēts

tautisko

rīcību,

18.

oktobrī

nieku

44 tūkstoši

cilvēku.

—

denti,

cīņā

savām

tam

1929.

par

šanās

rakstīja Polijas

sekretariāts

sekcijas

izvērsās

mācību

gada

šķiras

stabilizācijas

CX

KJS

(Auere),

Liepiņa (Ivane), Andrejs bala

Dergačs

organizācijas.

Aleksandrs

Ivans,

v. 3

c.

Hermanis

Balode,

Silvija

Valdemārs

17

delegāti

Konference

Ivans,

Latvijas

plūdi.

ir

proletariāts

gatavs

Latvijas Milda

Dimdina

Zandmanis,

Arnolds

komjaunatnes ka

secināja,

sākas daļējās stabilizācijas periods beidzies,

Vera

jauni

kom-

Komu-

(Ankupe),

Lauva,

pārstāvēja

pareizi

(Citrons),

Ezera

un

daļējās

notikusī

piedalījās Latvijas

Ella

labu solis

2

partiju.»

kapitālisma

Strautiņš

Liniņš,

uzstā-

par

izšķirošs

gada augustā

Tajā

A.

sekretārs

Alberts

sekretārs

1929.

konference.

CX

partijas

rezultātus

cīņas

Latvijas

nostiprināšanā

Komunistisko

ap

periodā rezumēja

jaunatnes Vislatvijas nistiskās

kļuva

un

kustības

revolucionārās

saliedēšanā

iesaistījās

«Strādnieku

liels

Val-

Jelgavas,

lendersekretariā-

Notikumi

bija

stu-

pievienojās

...

un

strād-

procenti

enerģiski

un

dotālikvi-

arī

Internacionāles

notikumiem:

partijai

un

komjaunatnes

Latvijas

80

Baltijas

un

streikā

politiskā

strādnieku

priekšu

oktobra

18.

lielā

strādniekiem

strādnieku

aktīvi

Komunistiskās

tiesībām.

«Valdī-

buržuāzijas pret-

uz

Strādnieku streikam

darbaļaudis

Daugavpils

un

par

kā

vienam,

streikoja

Rīgā

1

uzvara.

reakcionāro

17. oktobrī

kalpotāji. Arī Liepājas, Ventspils,

skolnieki,

mieras

uz

līdz

tajās strādnieku pašpārvaldi. Atbildēdami

dēt

rekomen-

Komunistiskās

samazināt valsts

paredzēja

diviem procentiem

no

partijas

valdības

gada

zem-

Komiteja

ievērojama

pret

1929.

un

Izpildu

bija

šķiras

cīņa

masu

gada rudenī.

publicētais

saeimā

strādnieku

darbaļaužu

1929.

slimokasēm

cijas

atzīmēja, ka

ievēlēšana

Latvijas

Strādnieku

Internacionāles

rezolūcijā

kandidātu

deputātu

partijas

izveidojās

parlamentā

Komunistiskās

frakcija.

apga-

kapitālisma

revolūcijas

uz-

revolucionāram

jaunām

kaujām.

uzdevumu

zīja

ciju, padarīt cētu

būt

Konference

organizācijā Latvijas 1931.

darbu.

1 2

3

70

organizatoriski

gada

LKP CX

jaunatnes

gatavai

uzsvēra, būs

un

ka

masu

politiski

šo

vienotība

ideoloģiska

sākumā,

novērtēja

PVI PA. 240.

L,

2.

apr., 337.

lp.

L,

I.

Ip

ta

mā-

fašismam.

veikt

tad,

ja

disciplīna.

kongress,

komjaunatnes

atzīmēja, ka komjaunatne,

1. apr.. 355. L, 14. Turpat, 31. L, l.a, 13. lp.

sekmīgi

dzelzs

VIII

partijas

augstu

un

lai

Komjaunatnei

draudošajam

varēs

izvir-

organizā-

nostiprināt kustību.

augošo

uzdevumu

konference

masveidīgu,

un

prettriecienu

dot

Komunistiskās

Kongress

Turpat,

gados paveikto,

izturīgu, kaujiniecisku

to

darba

vadīt

vajadzēja

divos

novērtēdama

Pozitīvi

kas

notika

organizāciju

darbodamās

ļoti

sma-

apstākļos, konsekventi

gos

konkrētu

nei

biedrs veida

rīcības

visnotaļ

1929.

līdz

dziļa

ekonomiskā

1930.

gada

darbs.

bija

pējais

Ekonomiskā

finanšu

niecību,

apjoms

jās par 36,3

veida

procentiem.

Padomju

Savienī-

Savienības

gadu

samazinā-

skaits

samazinā-

laukus:

Latvijas

tirdz-

produkcijas ko-

1929.

strādājošo arī

pasūtī-

kalpotāju

un

rūpniecību,

daudzas

zemnieku

pastiprinājās

Bija

arī

mas-

15

oficiālajiem

datiem

sasniedza

atalgojumu

stundas

reģistrēto

39 086

strauji

tāpēc

kapitālistus

pie-

paga-

virsstundu

par

tur-

darbu.

kuros

strādniekiem

vajadzēja

dienā. Pēc

buržuāziskās

statistikas

darbnīcas,

un

16

un

netraucēja

paredzētajām astoņām stundām,

pienācīgu

uzņēmumi 12,

likumā

nedēļu,

nepilnu

armija. Taču tas

virs

darbadienu

neizmaksājot

strādāt

strādāja

uzņēmumi

klāt

vāri

skāra

izputēja,

—

Latvijas

pārņēma

ar

valdīja

vēlāk

ka

tā,

Rūpnieciskās

Rūpniecībā

Krīze

pasaulē

grimšana nabadzībā.

bezdarbnieku

rināt

3

2

sīksaimniecības

Daudzi auga

Latvijā

sistēmu.

(1929 —1933)

strādnieku

gadā salīdzinājumā

1932.

jās par 30 procentiem. zemnieku

gada

pie Padomju

tūkstošiem

krīze

kredīta

un

1927.

KJS mas-

1

utt.

nedaudz

izskaidrojams

ar

strādāja

daudziem

periodā

sākās

tā

bija

saskaņā

līgumu

tāpēc

un

Tas

katrs

komjaunatnes

kapitālistiskajā

Latvijā

pusē.

uzņēmumi

Latvijas

jumiem,

īsts

ielās, skolās, armijā

gadam

krīze.

otrajā

rūpniecības un

būtu

darba

par

komjaunat-

lai

pieprasīdams,

iniciatīvu,

1933.

cīnījusies izvirzīja

§. Pasaules ekonomiskās krīzes

3.

bas

ir

Kongress

programmu,

parādītu

vadonis darba vietās,

cīņas

No

neatlaidīgi

un

iekarošanu.

vairākuma

jaunatnes

bezdarbnieku

cilvēkus 4

taču

,

skaits

faktiski

1932.

viņu

gada jandaudz

bija

vairāk.

Darbaļaužu krīzes

dzīves

periodā sevišķi

Jauno strādnieku

cībā,

gan

47,6

procenti,

vairāk

nekā

Darba tēta

—

1

4

bet

Komunistiskās

statistiskā

Cjapodiļ6cKuū

Jl.

JIaTBHH. Pūra,

Komunāru Cīna,

partijas

gada

1.

d.,

grāmata,

—

33,3

c.

skaita

tika

1933. R.,

gadā bija

jaunieši

nozarēs

—

5

nežēlīgi

darba

konferenču

rūpnie-

1931.

eksplua-

likumdošanu.

un

1904.—1940.. 527.-532.

CX

plēnumu

lpp.

1934, 126. lpp.

Vtizrok 1952,

Latvijas liels.

procenti.

pieņemto

kongresu,

stāvokli.

ražošanas

Latvijā

pārkāpa

1958,

pietiekami

atsevišķās

buržuāziskajā

lēmumi. R.,

jaunatnes

strādnieku

lauksaimniecībā

nesodīti

Darba statistika,

5

118.

un

Latvijas

»va3HOH

strādājošo

jaunatne

Latvijas

3

nodarbināto

visu

kapitālisti

rezolūcijas 2

50,

bija

ekonomiskās

pazemināšanās

darba

gan buržuāziskās

īpatsvars

lauksaimniecībā

rūpniecībā

visu

no

arī

līmeņa krasa

pasliktināja

npoMbiui.ieHHocni

b

Gvp-

87.

1934. g. R., 1935, 34. lpp. 1931, 5. nov.; Cīnās Biedrs,

1930, Ms

11.—12.,

117.—

lpp. 71

Jaunieši

gušie

kā

darbu

Turklāt

caurmērā

20

no

nebija

parasti

40

lai

ieinteresēti,

darbu

pašu

vairāk

atzina, darbos. nevar

nopelnīja

ka

garīgi,

tiek

mēroti vēlākai

Ārkārtīgi žuāziskā

dzīvei

procenti

valdība

nomiskajām

cerēdama

zāciju,

cīņā

ejošo revolucionāro kustību 1931.

vien

gadam

strādnieku

tika

partiju

strādnieku

legālās

un

izaug neveselīgi

jauniešu

konsekventi

terora rast

un

arestēti

zemnieku.3

un

munistisko

Tā

ir

un

nepie-

stāvoklis.

Viņu

bija

skaita. 2

Taču

bur-

tikai

īstenoja

vairāk

krīzes.

no

nekā

organizācijas,

plašumā 1929.

līdz

revolucionāro

iestādes

varas

faši-

pret Latvijas Ko-

represijas

komjaunatni,

No

9000

eko-

ar

valsts

palīdzību apspiest

izeju

Lietodamas

kreisās

deputāti

pilnīgi nepiemērotos

proletariātu neaprobežojās

vien.

visniknākā

ar

saeimas

bezdarbnieku

kopējo

ar

sankcijām

ap-

1

bezdarba

no

Uzņē-

drīzāk

jau skolas gados; tāpēc viņi

pārpūlēti

attīstīties,

darbam».

un

bija

smags

30

apmēram

fiziski

ne

neko.

apmācības laiks,

Latvijas

nodarbināti

.. patlaban mācekļi

«.

Ejot peļņā, viņi

ne

Pat

kapitālists.

bija

pieaugušie,

strādnieki

jaunie

pašu

starpība

smagāks kā

nesaņēma

gūtu specialitāti, iegūtu profesiju. Jo garāks bija jo

algas

Vēl

procentiem.

tādu

pieau-

tādu

par

Darba

grašus vai vispār

viņi saņēma nožēlojamus mēji

līdz

nekā

nežēlīgāk

mazāk.

maksāja

Strādādami

stāvoklis.

vēl

strādniekiem

jaunajiem

pieaugušajiem

svārstījās

mācekļu

izmantoti

tika

jaunietes

un

strādnieki.

līdz

un

nikni

vajāja

1932.

gadam

gandrīz visas tās tika aizliegtas. Nākamais dibināšanu

solis

buržuāzijas

bija

ciju, kas par spīti vajāšanām

1933.

Kad

jas

buržuāzija sakarā

šajā

tikai

Sākot

stīm)

ar

1933.

pastiprināja ieinteresēti,

bija

PSRS, pret

bet,

augošo

Rīga

no

tūlīt kristu

vienas puses,

Latvijas

uz

latviešu

Latvija

komjaunatne

draudiem,

arvien

111

Latvijas

Republikas

vadībā

partijas

atmaskoja

1

4

agresiju

pret

buržuāzijas

cīņu

un

kārtām

pirmām

valstu

un

saeimas

aktīvi

pieaugošo

spiegošanas

VIII

sesijas

Jaunatnes Cīna,

1931, N° 6,

Padomju Latvijas Komunāru Cīņa,

febr.—marts.

Boļševiks,

1934, N«

12.

1952, JSfe 9, 20.

lpp.

cīnījās

pret

pretpadomju

demonstrācijas,

lpp. 3

val-

Baltijas

imperiālisti, kas

Vācijas

izraisīt

imperiālistisko

streikus

2

citām

amerikāņu

atbalstīt

kustību.

gandu. Organizēdama

72

arī

kungi

augstustāvošie

pret Padomju Savienību.

centru

388.

(kā un

puses, —

Rietumu

par

Latvi-

4

ceļiem».

uz

Latviju

uz

revolucionāro

pārvērtās

šisma

no

Hitlers, Visai

spiedienu angļu

otras

nāca

varas

pogu, lai mūsu

piespiest

gadu,

pie

fašizācijas līniju. trāpīgi deputāts R. Dukurs, atzīmēdams, ka

saeimas

ārējā spēka priekšā

no-

frak-

draudošo fašismu.

pret

valsts

pastiprināja

izteicās

«Vācijai vajag šī

cīnījās

diktatūras zemnieku

un

nodoti tiesai.

un

janvārī Vācijā

gada

fašistiskās

uz

Strādnieku

aktīvi

tika arestēti

Frakcijas deputāti

ceļā

saeimas

likvidēt

rīkodama

stenogrammas,

fa-

propamīti-

1931.

g.

ņus,

kultūras

audzināja

un

jaunatnes

arī

pasākumus,

sporta

sociālistiskās

komjaunatne

internacionālisma

proletāriskā

masas

partijai

palīdzēdama

kā

masu,

revolūcijas

garā,

armijas

politiskās

formēšanā. Terora

cietumu, lauza

ceļu

novembrī

represiju

un

ložu,

ne

uz

Balstīdamies

(1931.

un

nosprauda

un

kara

notika 774

trūkumus,

jaunatnes

gada

kongresa

komjaunatnes kā

norādīja,

tos

fašismu

cīņā

uzbrukumu

draudiem, pret buržuāzijas

ne

iz-

biedrus.

VIII

partijas

uzdevumus

1931.

LKJS

lēmumiem, Latvijas

izanalizēja

paveikto,

novērtēja

novērst,

pārstāvēja

Komunistiskās

gada janvārī —februārī)

forums

kas

kongresu,

Kongress

Latvijas

uz

IV

katorgas,

ne

Jaunatnes Savienība

Komunistiskā

kārtējo

savu

decembrī.

un

nebaidīdamās

apstākļos,

Latvijas

pret darbaļaužu vitāla-

jām interesēm. Par

vienu

proporciju

natnes

tālāku

pieaugošo

plašo

kustības

ietekmi,

politisko

nepietiekami

kongress

attīstības

tempiem,

vienas

no

organizatorisko

uzskatīja

novērst

palielināšanos. Vajadzēja

revolucionārās

starp

KJS

vijas

uzdevumiem

svarīgākajiem

no

rindu

komjaunatnes

jau-

un

puses,

aptveršanu,

disLat-

otras

no

puses.

Kongress

nietes,

iesaistīt

šķiras darbu

lauku

ari

vienotas

Vajadzēja

kopīgajā

ievērojami

paplašināt

revolucionārās

frontes

laikā

jauniešus

jaunatnes

cīņā

kustības

ir

un

un se-

jau-

savas

par

komjaunatnes tālāku

attīstību

izcelts

tika

īpaši

tas, ka darba jaunatnes jāīsteno vienlaikus ar cīņu par

revolucionizēšana

un

jāorganizē

krīzes

kam

cīņa,

vidū.

lēmumos

Kongresa apvienošana

darba

tā veicinot

jaunatnes

komjaunatnei

saliedēt bezdarba

Vajadzēja

viņus

interesēm.

laukos,

Latvijas

ekonomiskā

jaunatnes

liela nozīme.

višķi

ka

norādīja,

darba

jāvada

izveidošanu

ar

sociāldemokrātiskajām

jaunatnes

organizācijām. Kongress

lēmumu

pieņēma

bošanu, par cīņas turpināšanu tūnistiem

kas

cilvēki, tāpēc,

lai

varētu

varētu

nālistiskās

ka

kapitālismu,

jauna

kara

par

«tēvijas»

tēvija, un

laukos,

bet

darba

skolās,

gan

masu

kas

vadošo

kur

—,

jo

ari

neļaut

tagadējā

kalpo

darbu

pie

un

jau-

rēķina

apspiešanas,

šajā

dokumentā, —

apmuļķot

Latvija

nacio-

Latvijas

tie neatrastos

vienīgi

būtu

apstākļos.

darbaļaužu

teikts

sevi

kadru

bija nepieciešams

aplaupīšanas

politiku. «Mēs,»

armijā

uz

opor-

gadījumā

terora

cenzdamās

jauniešus,

valsts,

lēmums

griezdamies

kongress,

aizsardzību,

aresta

nežēlīgā

uzla-

«kreisajiem»

Latvijas komjaunatnes

buržuāzija, piekopj

un

komjaunatnes biedru

Šāds

organizētā

gatavošanas

visus

par

nomainīt.

manifestā

uzsvēra,

«aicinām

tos

labējiem

atsevišķu

labāk veikt

glābt

ostās,

lai

buržuāzijas

Pieņemtajā natnes,

rindās,

komjaunatnes izveidošanu,

rezerves

audzināšanas

politiskās

par

pret

nav

darbaļaužu

fabrikās, ar

runām

darbaļaužu izsūkšanai

verdzināšanai...

73

aicina

Komunisti

cīņā

revolucionāro

par

izeju

krīzes,

no

cīņā

Padomju Latviju!» 1

par

Komitejas

biedrs.

partijas

Elmāru

lēja

Štroms

sekretāru

pirmo

jau septiņpadsmit

gadu

Par

KJS

Latvijas

Kongress ievēlēja lās

vecumā

Centrālās

(1921.

lēmuma

tika

Arvīds

Kalniņš, kurš bija Komunistiskās

gadā)

Sīkstuli

pirmais CX sekretārs

—

kongresa

orgānus. Par Centrā-

ievēlēts

Komitejas locekļiem kongress

Alīdu

Briedi,

vadošos

tika

1930. līdz

no

darbā

izvirzīts

Annu

un

1931.

ievē-

Arvīds

Eglīti. gadam

pec

—

Jaunatnes

Komunistiskās

Internacionālē. loma

Svarīga mobilizējoša aktivizēšanā

darba

nas

tika

samērā

tembrī darbā

regulāri.

natni cīnītos

ferences

Z.

Lutere.

tiskās

lēmumus,

komjaunatnes

revolucionārās

loģiskā

cīņā

ar

gadā

Vēlāk M. un

ar

vadīja nelegālo

Ekonomiskās

gām ziņām natne

klajā

laida

varas

legālos

Visā ciešus

das,

tika

ar

Jaroslavļas,

avīzi

sūtīta

1 Latvijas

Latvijas

numuri.

Centrālajā Komi«Jaunais

Komu-

nodeva

komjaunatnes Pēc

palielinājās. partija Lai

konfiscēja pagrīdes

un

tiesai

nepilnīkomjau-

un

gan buržuāzisun

progresīvos šie

redaktorus,

uz-

Latvijā.

periodā

citām

un

organizācijām.

Rīgas

«Junij

vēsture

KJS

un

kas

uzturēja

Maskavas, Ļeņingra-

Padomju

ļeņiņec»;

vēstules,

Latvijas ar

Savienības

komjaunieši saņēma

molodjoži»

komjauniešu

sekmīgi:

deviņi

izdodamo

nelegāli

diktatūras

komjaunatnes

KJS

izdevumu

VĻKJS, pirmām kārtām

avīze «Pravda

veikts

klajā

uzsaukumus.

un

—

Jau

žurnāla

komjauniešu

nelegālus

Gomeļas

komjaunat-

Rozentāls

organizators.

tika

gadā

visā

auga

septiņpadsmitgadīgajam

Komunistiskā

arestēja

«Pravda»

un

Mārtiņš

darba

ievērojami

sistemātiski

buržuāziskās

Padomju

74

1933.

izplatīti

sakarus

arī

bija

un

ideo-

izdošanu.

gados

skaits

360

izdevumus,

komjaunatnes kavas

un

iestādes

saukumi tika

norūdījās

komjaunatnes

krīzes

uzsaukumu 1932.

kās

Nesamierināmā

puslegālā

kooptēts

tuvākos

jautājumus,

Uzdevums

«Jaunais Lielinieks»

un

skaidroja jaunatnei poli-

dažādiem nosaukumiem nāca tika

pastiprināja

organizācijas

komjaunatne

izdošanu.

Rozentāls

un

jau-

pagrīdes

organizēt

uzdevumu aktivizēt

kon-

uzdevumus.

vidū

Viņu

pusē

uzticēja

Gvarde»

«Jaunā

avīžu

no-

sep-

draudiem. Pildīdamas

aktuālos

ienaidnieku

talantīgs

otrajā

gada

dzīves

kadri.

cīnītājs,

Mārtiņam

tejā

kas

gada

sociāldemokrātisko

ar

studēšanu,

kustības

šķiras

propagandistu

nelokāms

fašisma

teorijas

ekonomiskās

un

izvirzīja

vienotā frontē

pret augošajiem

tālākos

nārs»

1933.

bija

nozīme

Konference

lai

marksisma-ļeņinisma

1928.

liela

audzināša-

idejiskās

konferencēm,

konferencei. Tās KJS Vislatvijas notikušajai Latvijas piedalījās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komi-

tejas pārstāve

1928.

komjaunatnes

komjaunatnes

Sevišķi

komjaunatnes darbu,

nes

bija

maskaviešiem

pilsētu

no

Mas-

savukārt

citi izdevumi.

stāstīja

dokumentos.

par

sociālistiskās

1917—1970, 62., 63.

lpp.

celtniecības

simpātijas

cionārai

Šīs

pret

darbaļaužu

ciāldemokrātu

venais,

garā.

gribēdams

nizācijai

varonīgajā

IV

rūpnīcas kuru

natne,

cīņā

konferencē

nacionālisma

diktatūras

censībā

saviem

ar

Daudzos

to.

par

un

gāšanu,

varas

izveidotas

inter-

cīnīsies par

iesaistījās

Savukārt

šūniņas.

uzlaboja

sa-

darbu.

komjaunatnes

jaunas

triecienbrigādes,

jaunas

jūlijā

nesatricināmā

pašaizliedzīgi

darba ražīgumu,

autorūpnīcas komjaunieši paaugstināja

organizēja

gada

Latvijas komjau-

komjaunatnes

aktivizēja

Tas

tika

uzņēmumos

Maskavas

komjauniešu

augstu nesīs proletāriskā

kapitāla

un

1

1932.

buržuāziju,

jaunatne

šefiem.

so-

gal-

un,

internacionālisma

autorūpnīcas

šefību

konsekventi

un

buržuāzijas

pret

Maskavas

darba

karogu

un

palīdzēt Latvijas komjaunatnes orga-

uzņēmās

iedvesmoja

ticība, ka Latvijas

Maskavas

novēr-

pareizi

buržuāzijas

jaunatni proletāriskā

lielais efektīvi

kolektīvs,

iespēju

melīgās ziņas par Padomju zemi

audzināt

tūkstošus

palī-

revolu-

ekspluatāciju.

un

deva

dzijas

ļoti

aktīvai

viņus

atmaskot

sasniegumus,

izplatītās

palīdzēja

Sešus

spaidiem

pauda

morāli

jaunatni,

literatūra

saņemtā

un

kas

un

iedvesmoja

pret buržuāzijas

cīņai

zemē

Latvijas

komjauniešiem,

vēstules

PSRS

Padomju

revolucionāro

Latvijas

dzēja

tēt

panākumiem

kva-

produkcijas

litāti.

komjaunatnes

Latvijas

tika

dīm, protams,

buržuāzisko

spīti

tomēr netika Lai

Padomju

un

tas

iestāžu

KJS

16

no

darbaļau-

zemes

nebija

radītajiem

ietvertas

darba

Taču

viegli.

šķēršļiem

strādniekiem

līdz

kategorijās, aicināja

18

šie

par

sakari

pilsētu

sešu

atcelt

lauku

un

gan

stundu

pro-

pusaudalī-

bezdarbnieku

apstākļus

jaunatni

v.

uz-

darbadienu

darbadienu

reģistrēto

darba

cīņas

rūpniecības

stundu

astoņu

darba

jauniešu

revolu-

darbaļaužu

ekonomiskās

prasības:

ievērot

un

gadiem,

uzlabot

jaunatni

izstrādāja šādas

gan lauksaimniecībā

pieaugušajiem

natne

ar

nelegāli,

iesaistītu

Latvijas

cīņā,

ņēmumos,

šanu

kontakti

pārtraukti.

Tajā bija

grammu.

džiem

varas

turpmāk

arī

cionārajā

uzturēti

c.

cīnīties

Komjaupar

šīm

tiesībām.

Raksturīgs jaunatni

bija

un

piemērs

1.

Rīgas

to

vadīja

tam, kā

Latvijas

komjaunatne organizēja

cīņā par ekonomisko prasību

amatniecības

skolas

apmierināšanu,

streiks

audzēkņu

1930.

gada

februārī.

Buržuāziskajā

līgi ekspluatēti:

Latvijā

tikai

mācībām, pārējās dāja 1.

darbnīcās

amatniecības

biedri,

ņas

audzēkņu

1

Tagad

citās

skolas

pieteica

darba

I.

stundās

vai

piektā

daļa

jaunieši vietās.

un

skolu

audzēkņi

mācību laika

tika

tika

jaunietes bez maksas

Protestēdami

pret

šādu

streiku.

Viņu

prasības

bija:

pārtraukt ekspluatāciju.

automobiļu rūpnīca.

Lai

nežē-

atvēlēta strā-

kārtību,

audzēkņi, kurus vadīja komjaunatnes

apmaksu,

Ļihačova

amatniecības

viena

šūni-

nodrošināt gan

polit-

Red.

75

pārvalde streiku

neizdevās

Veiksmīgi natnes

vairākus

arestēja

izjaukt

ievērojami

vidū,

audzēkņu

administrācijai

vajadzēja piekāpties.

streiks

nobeigtais

autoritāti

skolas

komjauniešus, tai

—

paaugstināja

veicināja

komjau-

jaunatnes

politiskā

augšanu. Par spīti arestiem, pratināšanām un represijām, skolas komjaunatnes šūniņas biedru skaits pēc streika trīsapzinīguma

kāršojās. 1.

Rīgas skolu

ka

jaunatnei,

sekmīgi

cīnīties

panākumu 1932. sību

amatniecības

gada

pieteica

Savu

skolas

amatniecības

streiku

audzēkņi

izvirzīto

panāca

un

varētu

vienaudžu

pra-

daļēju apmierināšanu.

1932.

bija

gada

1933.

gada

1933.

martā

1931.

noteica

tam

uzsvērdams,

partijas

strādniekiem

domātu

kurās

sapulces,

paaugstināt labību tikai

tika

dienā

organizēti

jam, Oktobra dzumā

par

vien

14 16

Katru nārā

karogi

atzīmēja

demonstrācijas dziesmas.

1

Kauliņš

varu.

R.,

2

K.

un

demonstrācijās KJS

citiem.

lauk-

nelegālās prasības:

naudā, kult

Rīgas

un

un

mītiņos, 1.

—

izplatīja

1931.

komiteja

plakātu

un

svētkiem

biedri

uzsaukumus.

un

lielā 1.

gada

nodrošināja

žurnālu

105 revolucionārie

pirmajā

svētdienā

lozungi;

kas Maidau-

Maija 35

izplatīšanu;

tūktika

noorga-

mītiņi,

kuru

Komjaunatnes

darba

veikšanai

Latvijas

darbaļaužu

Jaunatne, 1948,

14. okt.

dalībnieki

aktīvisti un

dienu.

dziedāja

teica

runas,

Tika

rīko-

revolucio-

tika

izplatī-

uzsaukumi.

pie Latvijas

cīņas

revolucio-

Latvijas

Starptautisko jaunatnes

1950, 77. lpp.

Padomju

viņu

Komu-

CX

ietvertās

uzsaukumos

pret valdību vērstas skrejlapas Antimilitārā

KJS

2

septembra

gadu

notika

pie

laukstrād-

daudz vairāk

Latvijas

revolucionārajiem un

uzsaukumu,

skrejošie mītiņi.

jaunatne

nārās

godu

komjaunatnes

sarkanie

un

algu izmaksāt skaidrā

piedalījās

literatūru

eksemplāru

izkārti

partijas

c.

aktīvi

revolūcijai

nelegālo

kampaņā

v.

lozungiem

ar

jāpievērš

parādījās

de-

Latvija!».

Komunistiskās

plašāk

apspriestas

bet

darba uzdevumus laukos,

Komitejas

uzsaukumu,

akcijās

cilvēku,

Bezdarbnieku

notika

uzmanība

kongresa

likmes, visu darba

Komjaunatne

nizēti

Pēc

Centrālās

1

Padomju

Latvijas liela

tās

un

dzīvo

komjaunatnes sevišķi

organizēšanai.

nistiskās

stoš

ka

tūkstoši

cīņā.

vēriens

šķiriskajās

20

tūkstoši.

raksturs,

«Lai

notikušais

gadā

nekā

liels

sevišķi

darbaļaužu

vairāk

galvenajiem

revolucionārajā

streikiem

un

KJS

Latvijas

no

iesaistīšana

Šajās

bija politisks

kongress

nieku

viens

apmēram 30

—

buržuāzijas varu!»,

VIII

tika

gadā.

piedalījās

februārī

monstrācijām «Nost

gados

bezdarbnieku

demonstrācijām

un

1932.

krīzes

bija

Bezdarbnieku

76

tāpat

parādīja

lai

komjaunatni,

ap

apmierināšanu.

2.

maijā

Ekonomiskās

tas

prasību

Rīgas

uzstāšanās

audzēkņu

jāsakļaujas

savu

par

skolas

iedvesmoti,

uzdevumiem

tas

tai

KJS

boļševiku

Centrālās

vadība

par

Ko-

padomju

izveidots

mitējas tika

Kara

šūniņas,

jas komjaunatnes

kareivjiem

uzsaukumus

centrs. Tas

organizācijas tās

apgādāja

valdītāji

Latvijas

partijai

munistiskajai A.

No

Kalniņu.

vairāk

arestēti

komunisti

Centrālā

1933.

gada

kā

Tāpat

tūkstošiem

mūžu

Raiņa

ģimnāzijā.

iesaistījās viņu cijas biedru. Viņš darbībai

natnes

'izplatīja

—

fabrikas

«Darba

3.

aktīvi

organizā-

revolucionāra-

Rīgas

super-

komjau-

tur

no

viņa brēku,

apgalvodama,

pašnāvību.

Taču

tiem

ieslodzītajiem,

bija

dzirdējuši izmests ar

cilvēka

kaimiņu

šāvienu

pa

logu.

tiesībām

aģenti

Rīgas

Eduardu Smiltēnu

dziju

pēc

Friča

apkaimē

kuri

komjaunieša zvēriski

izdano

ci-

skaidri

ķermenis izrēķinā-

cīnītāju par darba

aktīvo

Gaiļa

noslepkavošanas

nošāva

Latvijas

KJS

politpārval-

CX

sekretāru

(Frici Milleru).

sašutumu

komjaunieši

jas strādnieki uzņēma ziņu zvērisko

esot

patiesību

iedzīvotājiem,

—

sacēla

prese

Gailis

visu

politpārvalde

strādnieku

Ben-

sakropļoto

labāku dzīvi.

uz

nedēļas

veidā

Fricis

kad

tam,

pirms

Tādā

garu.

nepazīšanai

uzzināja

namu

un

iespē-

galam: nebija

Buržuāziska

komunists_

komjaunieši

no

divdesmitdivgadīgo

Dažas

ka

biedrus

Gaiļa pašnāvību, izmēz-

F.

logu.

pa

Par

aģenti.

savus

revolucionāro

un

inscenēja

ķermeni

līdz

līdz

dusmām,

vēlāk

un

nedzīvo

nenodeva

vīrišķību

cīnītāja

līderu

biedrības.

no

politpārvaldes

uzticīgs

biedrus

ierindas

izslēgts

pie-

uzstājās

Sociāldemokrātu

tika

viņš

Gailis

Fricis

tās

aicināja

sagrāba

palika

tautas

nošāva

komjaunieti

1

savu

mācījās

izveidošanā,

grupas

Gailis

viņu

zvērestam

bīdamies

tēna

nodevas

biedrs,

jaunatne»

spīdzināšanai,

jams salauzt jaunā

Ar

Rīgas

par

noorganizēja

komjaunatni.

ar

Fricis

janvārī

nežēlīgajai

des

sāka

viņš

propagandēja

vidū,

labējiem līderiem,

rezultātā

gada

komjaunatnes

jās

kom-

komjauniešiem,

ar

dvēseli

un

opozīcijas

fronti

vienotu

spiediena

tika

sirdi

Gailis

F.

kļuva

gadā

uzsaukumus,

revolucionārās

izveidot

rījis

spīdzināti.

un

nogalināja

Vakaros

iepazinās

strādnieku

jauno

pret organizācijas

lielu

tika

nonākušie

šūniņu.

dalījās

dami

sisti

jauniešu, vecuma.

1931.

un

visu

ar

Būdams biedrības

1933.

gadu

Gailis

Te F.

darbā

fosfāta

sekretāru

pavasarim

Politparvaldē zvēriski

Kotika

jūlijā

savu

ar

gada

nežēlīgi

Latvijas

trīspadsmit

darba

des,

1

gada

Gaili.

Frici

jaunieti

spīti

kopa

1934.

gada janvārī politpārvaldes aģenti

1933.

jai

tika

komjaunieši

un

līdz

komjauniešu.

simt

nekā

1932.

Komiteja

vidus

buržuāzis-

uzbrukumu

pastiprināja

dienu

komjaunatnei.

un

visa

gandrīz

arestēta

katru

ar

nodibināšanai,

diktatūras

fašistiskās

Gatavodamies

par-

izdošana.

tijas CX nedējas žurnāla «Sarkanais Kareivis»

kās

sagatavoja

Komunistiskās

piedalījās Latvijas

un

armi-

vadīja

literatūru,

ar

par

240. f., 2.

visi

komjauniešu

noslepkavošanu.

LKP CX PVI PA,

un

apr.,

1933.

gada

829. 1., 47.

revolucionārie F. 10.

Gaiļa_

un

janvārī

E.

LatviSmil-

notikušas

Ip. 77

Friča

bēres

Gaiļa

pārvērtās

teroru

buržuāzijas

pavadīja pēdēja gaitā nāro

rindas

cīnītāju

Ekonomiskās kās

jaunatnes

krīzes

vadībā

partijas

laiku

gados

veica

tāriskā internacionālisma

papildinās Latvijas

aktīvu

saliedēja

slāņos,

strādnieku

Rīgas

to

darbu

politisku

revolucionārās

zem

Komunistis-

komjaunatne

idejiski

revolucio-

teroram,

jauniem patriotiem.

ar

cīņas

tika

15.

gada

viens

tiska

vietējie

utt.

uzplaukumu»

īstenība

darba

Latvijā bija

1. martā

gada

tika

Viņi

ieskaitītas

varēja

rindas kārtībā

Un

višķi sāpīgs. dinātas vīrieši

darbu par

Bezdarbs gan

gada

smags

bija

maiņa vijas

—

nedēļā, 1

35,8

tiem

uz

Tā kā

sa-

daļu

bezdarbnie-

tāpēc

un

(pēdējai

grupai)

kuros

sludinājumiem,

stāvoklis:

Pēc

speciālisti

tika

uzņēmumos bez

OnepKH

reālā par

viņu

jautā-

bija

se-

jauni

spēcīgi

piedāvājās

strādāt

apmaksas

strādnieku

izpeļņa 30—35 darbs

līmeni.

nominālā

no

1930.

tika

1

bija

mācekļu hctophh

Lai

darba

gada

procentiem.

līdz

Sevišķi

apmaksāts

div-

darbs.

ekspluatēta jaunā strādnieku gada

atalgojuma,

no

darba

arī

strādnieku

1935.

procentiem

MapKOH H.

110.

Pēdējā grupā

vecumam.

kategorijām,

nozaru

strādnieku

ciniski

mācekļi. strādāja

bez-

reģistrētu

apmēram piekto

nosūtīja

kvalificēto

pieaugušo

rūpniecības

procenti

—

pusaudžu

un

gadu tikai

jaunatnei

aprīlim samazinājās

Cietsirdīgi

25

birža

ietekmēja

kategoriju

reiz zemāk nekā

par

citāda.

bija pavisam

jebkuru atalgojumu.

palielinājās,

1940.

dažādu

negatīvi

atsevišķu

alga

daudziem

sievietes,

līdz

nodarbināt

darbā

«na-

brīnums, ka buržuāziskās avīzes bija pārplu-

nav

bezgala

ar un

jebkuru

pēc

valdīja par

solījumiem

ar

kategorijās.

un

noteiktajām

iekārtošanos

jums par

teroris-

Latvijā

10 243 oficiāli

grupās

darba

strādātgribētājiem,

kus

atklāta

nacionālistiskās

jaunatnei?

18

no

personas

darbos

biedriskajos

sadalīti

likvidēti

visā

neskopojās

1937.

tika

78

uzplaukumu»,

vēsturē:

saeima,

latviešu

gan

apvērsums.

«nācijas atmodu»,

par

Ko tad fašisms deva

darbnieku.

c.

Kaut

liekulīgi runāja

kultūras

«ekonomisko

no

diktatūra.

jūnijs)

g.

tautas

nodibinājās

visšovinistiskāko

elementu

terors, buržuāzija cionālās

Valstī

fašistiskais

latviešu

padzīta

partijas,

orgāni.

varas

visreakcionārāko,

buržuāzijas

periodiem

politiskās

visas

notika

Latvijā

maijā

drūmākajiem

no

aizliegtas

vēlētie

prole-

karoga.

(1934. g.—1940. 1934.

plašos

un

§. Latvijas komjaunatne cīņā pret fašistisko diktatūru

4.

Sākās

pret

demonstrācijā

tūkstoši

5

spīti nežēlīgajam

par

visu

nekā

biedru. Buržuāziskā valdība uzskatāmi

savu

ka

pārliecināties,

varēja

protesta

plašā

vairāk

—

tautas skaitīšanas 5894

mācekļi,

13,3 procenti

darba

alga

kuriem

saņēma

bija

npoMbnuJieHHocTH

no

10

šķiras

datiem Lat-

lati

JIaTBHH.

5

25,3 latus

nedēļā.

PHra,

1951,

Bet

lai

vairāk

māceklēm

no

valdības

likumi

jaunie

kļūtu

par

amata

darbalaika badiena

ierobežojums

bija kļuvusi

Sevišķi fabrikas

bet

lēts

bija

galieši

saimniecībām. tūkstošus

kultūrā

jās

vienīgā

principa

pirms

tika

maksa latiem

par

izglītību

bija

trīs

tikai

šiem

teroru

skolotājiem

vijas

gūt

153

tika

1

izglītību.

Rīgā

viena

un

1935.

līdz

120 tika

vidusskolā

nevarēja

jaunatne

tādas

Latvijā

gadā

Jelgava.

versdamies

pret

fašisms

mācību

buržuāzisko

vis-

dikta-

vidusskolas,

38

laiks

vadī-

un

Fašistiskās

progresīvi

centās

sistēmu

domājo-

darba

jau-

fašizacija.

Lat-

liegt

izglītību. Notika skolu piespiedu

komjaunatne

bīstama

valdība

tautai,

un

izglī-

«Pārmē-

vidusskola

mācību

—

karu

«ir

«Sējējs»,

Strādājošā

vakarskolās

«nacionālas

par

pieteica

fašistiska

paaugstināta:

skolniekiem,

un

uz

izmanto-

progresīvo.

pamatskolas

gadiem.

represijām

un

natnei tiesības

5

arī

divas

—

kulaku

apmēram

bērnu,

vienkāršajai

līdz 250 latiem,

līdz

4

no

turpināt Ar

gadu

augstskolā

un

pagarināts

visu

žurnāls

atņemt

iespēju

slēgtas

mācību

īstenībā

mākslā

un

—

jaunatnei,

periodā

aicinājumiem

izglītības politika

Tāpēc

tūras

lat-

Turklāt

uz

ekspluatēja

strādnieku

fašisti

fašistiskais

rakstīja

tautai.»

darba

darba

bija

Arī

novados.

nosūtīti

nekā

līmenis

Polijas.

un

Latvijas

tika

un

zemāka

apmaksas

nežēlīgi

zemnieku

ikvienai

pēc

citos

kārtā

latviešu

uzplaukumu»,

skološana,»

darbu

darbadiena

Viņu

ievērojami

Lietuvas

no

demagoģiskiem

izskauzdami

tībai, rīga

dar-

jebkādiem ierobežojumiem.

aiz

Slēpdamies kultūras

ieplūda

buržuāzija

nabadzīgo

darbu bez

jot viņu

meis-

noteiktais

10—12 stundu

stāvoklis.

darba

zems

piespiedu

Lauku

par

agrāk

arī

praksē

—

bija

alga

Laukos

meklēt

pilsētu bezdarbnieki 50

darba

darbaspēks

spiesti

strādāt

normu.

par

strādniekiem.

tāpēc, ka

pusaudžiem

bija laukstrādnieku

smags

ierobežota,

nebija

pasliktināja atcelts

stāvokli:

mācekļu

viņiem vajadzēja

gadus. Tika

B—9

Fašistiskās

neko.

nesaņēma

puse

vairāk

meistaru,

palīgu veselus

tara

nekā

vēl

raksturoja

šadi:

pārvērsta par kazarmu, kur gatavo uzticamus kadrus karam ... Pavairots militārās apmācības stundu skaits,

«Skola tiek nākošam tiek

kur

tas

vienīgi

strādnieku būs

deklarē,

buržuju

vergs

jaunatnes dzīvē

riskajā iznīcināt

pilsētu

visu

Latvijas

1

Raines

1940. R., 2

ķildu» G.

—

ar

un

«šķiru

Latvijas

dažiem

tiesībām.

progresīvo, tautas

«izredzētiem

ar

par

komjaunatne

cīņā

komjaunatnes

šķiras

nomāca

dokumentos.

centās

Maskēdamas

fašistisko

un

sabied-

represijām

izbeigšanu,

—

2

ar

panākšanu,

nacionalistiskā diktatūru.

1917—1970,

67.

1934—

,

ne„

vēsture

bet

budzim.»

strādnieku

kustību.

pret

domā-

pamatskolas

lauku

«nacionālās vienotības»

nesaskaņu»

karam.

...

izlasītiem»,

un

Fašisms

1958, 20.—22. lpp.

Latvijas

un

nežēlīgām

revolucionāro

iestādes

gadiem

uzbrukums

fašisma

sagatavošana

mācības

fabrikantam

politiskajām

demagoģiskiem lozungiem «iekšējo

ideoloģiska

un

augstākās

pietiek

bija

niknāks

ka

dēliņiem

jaunietim

paklausīgs Vēl

darba

praktiska

izvesta

atklāti

Fašisti

lpp.

79

visiem

buržuāzija ceļa

ņas

spēkiem tās

izjaukt

un

līdzekļiem

un

centās

opozīciju,

politisku

novirzīt

izrēķinājās

jaunatnes

internacionālo solidaritāti

jebkuru

ar

masas

šķiru

no

citu

ar

cī-

zemju

jaunatni. Fašistiskā

valdība

legālās organizācijas. aktīvisti sagrāva

cijas

namus.

Tikai

Latvijā

tika

tiem

arestēti

valdībai.

1935.

dažāda

veida

piedalījās

Policisti, bieži

15.

aizsargi

maijā netālu

kādu

pirmajai

noņēmis

rātavas.

Nebūs

uzcēla

Šie

piemēri

tā

agonijā kāko

nebija

bija

ir

tā

—

fašistiskā

tiesas

strādnieku kustību kā

tāpat 1935.

5.

15

bija tika

fa-

Latvijas

citas

pirmsnāves

līdz

tiesāti

fašis-

zemes

agonija,

visnežēlīgāko,

tembrī

nieši,

Rīgas viņu

Elmārs nāts. 2

Liepājas

cietumos,

1

Raines

Turpat, 16.,

G.

un

šajā

viszvēris-

17.

režīma

No

lpp.

33

KJS

pastāvēšanas

apsūdzētajiem

un

cīņa

pret

notiesāja Sudmalis

šajā

laikā.

10

un

procesā

komjaunieši

1937.

nomocīti

politpārvaldes

komjaunatne

un

Viens

gada

bija

Komitejas

Opincāns

sakropļoti

un

notika

Centrālās

No

organizāci-

Imants

apsūdzēto

lietā

grautu kārtām,

komjaunieši.

un

apgabaltiesa

Komunisti

Eduards

tika

lai

to,

Pirmām

komjaunatnes

daļa

pusaudži.

pagrīdnieku

policijas

Latvijas

Liepājas

Lielākā

locekļi

jauniešu

uz

sešpadsmitgadīgais

Latvijas CX

Briedis,

2

kā

buržuāziskā

apgabaltiesā.

Simtiem

Latvijas

komunisti

veci

procesiem

vērsta

progresīvo.

vajāti

v.).

g.

gadu

vidū

visu

martam

Procesā

(21.

17

visā

8.

bija

spriešana

apsūdzēti

Ābols

vislielākajiem

80

tika

līdz

tika

vadītāji Jānis

un

ka-

līdzekļiem,

par

izņēmums.

jebkuras

jebkuru, pat

apspiestu

un

agrāk,

gada

komjauniešus.

jas

atļā-

atgādinot

apbedīja brīvību

izdarīts

nebija

kā

buržuāzijas

ir

turklāt

noziegumu.

Arī

18

tie

tāpat

izdarīt

gatava

nebija

viņš

tautas.

no

vienīgie,

raksturīgi

Brīvības

pie

priekšā

buržuāzija tika

tas

de-

apvērsuma

Užinu:

simbola,

monumenta

tam

centrā

Rīgas

gada

ievainoja

pievienoties

fašistiskā

strādnieku

teiksim:

ja

kārtā savāca

Fašisms

mam.

vārti

un

motīvu

1935.

nāvīgi

aizkavējās godu

iepriekš jauno

pieminekli, pie

tai

tie

triumfa

pārspīlēts,

piespiedu

šismam

Dienu

policijas

pēc

politisku

šāvienu

«neatkarīgās» Latvijas

pie

piezīmēt, ka

kurus

par

nošāva

aģenti

ar

viņš

par

policis-

atklāšanā

izmeklēšanas.

un

to, ka

policija

cepuri

tiesas

bija organizēta

gadadienai.

pieminekļa

un

tikai

kas

monstrācijai,

vies

bez

tika

puse

1

Jelgavas aizsargi

no

strādnieku

gadījumos.

apvērsuma

aizsargiem,

aizsargi

tautas

un

kuriem

no

«pārkāpumu»

politpārvaldes

un

slepkavoja

gadā

organizā-

klubus

fašistiskā

pēc

izrādīšanu

necieņas

par

personu aizturēšanā 21 825

dēļ

mēnešos

jaunatnes

aizsargu

strādnieku

apmēram 2000 cilvēku,

sodīta

fašistiskajai

un

aicinājuma

četros

darba

un

fašistiskās

izdemolēja

un

pirmajos

administratīvi

strādnieku

likvidēja

Militarizētās

no

sep-

komjausekretārs

Mārtiņš

Do-

buržuāziskās

moku kambaros.

fašistisko

diktatūru,

13.

lpp.

Kaut

biedrus, citas

un

fašistiem,

gan arī

izdevās

vietējās

lika vienotas 1934.

organizācijas,

septembra

kurā

priekšvakarā,

tika

aktīvākos

Lejaskurzemes

rindas

komjaunatnes notika

beigās

analizēta

visnotaļ

uzdevumi

pa-

Vislatvijas

darbība

to

apvērsuma

darbam

tālākajam

izraudzīti

apstākļos,

KJS

Latvijas

komjaunatnes

konkrēti

izvirzīti

diktatūras

tiskās

daudzus

arestējot

Zemgales, Daugavas,

saliedētas.

un

gada

sanāksme,

masveidīgi

vājināt

fašis-

ceļi

realizācijas

un

līdzekļi. Sanāksmes

dalībnieki

komjauniešiem,

gatavību

liecināja

Latvijas

un

vēstulē,

tik

«nav

draudzība

avots

par

cīņā

viegli

visciešākos

Jo

fašisti

skaidri

sakarus

starp

jaunus

jo ciešākām saitēm jābūt starp

plānus,

PSRS

inter-

iedvesmas

Vislatvijas

«Mēs

gribam

darba

Savienībai,

jo

un

va-

.

ciešā

PSRS

un

Padomju

kara

Priekš

partijas

sakarā

paziņoja:

ap-

Latvijas

.

jaunatnes

Latvijas

uzbrūk

nekaunīgāk

neatlaidīgāk kaļ

noteikti

un

Mēs

neizsīkstošs

Šajā

sasniegšanu.

mērķa

sava

bija

zemes

«...

sagraujama.

īsām.

darba

komjaunatnei

dalībnieki

sanāksmes

bai,

fašismu.

pret

Savienības

Padomju

nacionālā

arvien

cīnīties

enerģiski

autorūpnīcas

Padomju

no

par policistu un aizsargu turpinām cīņu pret fašistisko diktatūru

spiegu,

natni.

Maskavas

vienaudžiem

rokas

dībā droši

izveidot

vēstuli

nosūtīja

saviem

teikts

komjaunatne,» tā

kurā

lielākai

jau-

jo

darba

Latvijas

tie

draudzī-

jau-

natni.»2

Latvijas stījās

komjaunatne

apmainījās

un

klausījās

radiopārraides

atmaskot

melīgo

jumus

padomju

varas

Liela

loma

šanā kā

vidū

Šķiru vīga mos,

kad

rīcību, Viens

vās

KJS

un

saliedēšanā

Rīgas komitejas

centrālorgāns

rāda,

pieredze

iemesliem,

viegli

tikt

ka

—

izdomā-

cīņai

par

v.

izdevies

organizē-

un

presei.

vairāki

Tāpat

komjaunat-

nelegālie

avīze

proletariāta

reakcijai.

bija

frontes.

izveidot

69.

kāpēc

pie

1934.

varas,

šādu

fronti

partijas

vēsture

gadā

bija tas,

Komunistiskās

sociāldemokrātu

Turpat,

un

šķirai

1 Latvijas komjaunatnes 2

palīdzēja

izdevumi.

«Jaunais

Komu-

c.

sašķeltība

Turpretim apvienot

ir

izde-

gadīju-

tajos

spēkus

savus

uzvarēja.

no

apvērsumam

jaunatni

sarak-

kolektīvi

veida

bija komjaunatnes

regulāri turpināja iznākt

strādnieku tā

vienotas

pretojās

spēku

režīmu

ekspluatatoriem

samērā

bija

darba

CX žurnāls «Jaunais Lielinieks»

cīņas

tikai

visāda

un

tikai

Tas

Savienības.

iedvesmoja

jaunatnes

Komitejas

Latvijas

nārs», KJS

un

darba

Centrālās

To

ne

sistemātiski

atjaunošanu.

pirms apvērsuma,

nes

arī

propagandu

zemi,

pret fašistisko

cīņai

bet

Padomju

no

fašistisko

Padomju

par

VĻKJS organizācijām

ar

literatūru,

ar

Latvijā ka

partijas

jau

tāpēc ka

sociāldemokrātiskās

dokumentos.

1917—1970, 68.

izde-

šķirai

centieniem

nebija panākumu, un

fašistiem

strādnieku

ne-

līdz tam

jaunat-

lpp.

lpp. 81

organizāciju

nes

inteliģences

līdz

apvērsuma, kad

kuriem

līderi, darba

un

sociāldemokrātisko

arī

līderu

kreisais

partijas

atteikdamies

ka

domāt,

ierosinājumus

tika

aizliegta

reformistiskās

no

atbalstīt

vajadzētu

strādnieku

par

fašistiskā

pēc

sociāldemokrātu

darbība,

organizāciju

spārns, sāka

turpināšanas,

sīkzemnieku,

Tikai

daļa.

viena

politiskajām partijām

visām

ar

strādnieku,

sekoja

jaunatnes

politikas

Komunistiskās frontes

vienotās

šķiras

izveidošanu. 1934. nieku

gada

Sociāldemokrātiskās

bijušās Latvijas

jūnijā

revolucionāri

partijas

biedri

noskaņotie

Viņi nodibināja skaitliski nelielo Latvijas Sociālistisko zemnieku

un

veidot Tika

(LSJS).

fronti

Tomēr

nelegālā

bija

idejas

Taču

tiskās

savienību,

apmēram

jūnijā

pārstāvji.

29.

rajons

un

virzienā

šajā

kopīgā

četru

LSSZP,

tijas, spēku

Rīgas

bija LKJS

tika

diktatūru,

Latvijas

rezolūcijas

un

otrajā sektanarī

tika

partijas

partijas

gada

15.

jūlijā.

Komunistiskās un

solis

izstrādātā

par-

demokrātisko

5. 1934. gada septembrī partijas CX lēmumam «Par

bija

frontes

galvenais

strādniekiem

lēmumi, 591.—592. lpp.

Nākamais

1934.

—

vienotās

uzbrukumiem

«Strād-

organizācijas

tuvināšanā

—

nozīme

tendencēm

organizāciju

Rīgas organizācijas

organizāciju

komiteju

Rīgas organizācijas

nodaļa.

parakstīta

da-

izdarīja

vienības

jaunatnes

KJS

viena

Komunistiskās

Komunistiskas

jauniešu

jaunatnes

LSJS

komunistiskās

apvērsuma

Latvijas

LSJS

liela

uzsvērts:

uzņēmēju

šīs

Tādē-

veicināja

organizācijas

strādnieku

rajona

un

un

sociāldemokrātiskajiem

82

1.

revolucionāro

pret sektantisma

Lēmumā

1

jaunatnes

šoseju

sargs»

pieņemtajam Latvijas cīņu

fašistiskā

pēc

mēģinājumus. Pirmo

konsolidēšanā

jāat-

un

atvirzījās

palīdzību

Vienotību

sekmīgi pārvarētas.

mēnesi

LKJS

CX

sociā-

bijušajai

dibināšanu.

organizēšanu

partijas

ka

augošā kustība.

cīņas platforma, kas

Visu

tā,

sā-

vadošo

Latvijas

ar

to

organizācijas

sociāldemokrātiskās

un

un

izveidot

Savienība

komjaunatnē

jāiestājas

pašu

jūnijā apvienojās

sports

sadarbību

pret

jaunatnei savas

sociālistiskās

apvienošanās

nieku

tika

masu

izveidoja

4.

spēkus

kļūdas. Daļa

argumentēdami

Komunistiskās

tendences

atsevišķas

žus

par

ar

pašu jaunatnes Jau

sa-

antifašis-

izdevās

Jaunatnes

sektantiskas»

par vienotās frontes

jādi jautājums plānā.

un

«kreisi

kamēr

grūtību,

darbinieku iebilda

jaunatnes

no

jaunatnes

vienotu

revolucionāros

Komunistiskā

Latvijas

sociāldemokrātiskajai sakās

daudz

jāpārvar

pieļāva nopietnas

listisko

visus

iz-

fašismu.

pret

cīņā pret fašismu.

fronti.

komjaunatnes

cīnītos

izveidot

iespēja

apvienot

par

lai

strādnieku

gatavību

savu

sociālistiskā

Latvijas

reāla

to

ar

paziņodami

komunistiem,

ar

Radās

līdz

un

tos virzīt

vienoto kumā

fronti

nodibināta

arī

vienība tisku

partiju

vienotu

kopīgi

(LSSZP),

strād-

pagrīdē.

nogāja

organizēšanā»

uzdevums

ir

kopā

1 .

ar

organizēt cīņu pret fašistisko darbaļaužu

kongresu,

tiesībām

konferenču

un

un

CX

kara

plēnumu

gatavošanu, saviem

gada

15.

rīcību

cīņā

tika

bet

sakarībā

atteikties

Latvijā

līgums

šķiras

pret

apstākļu zemnie-

dokumentā

atjaunot

slēg-

fašizēšanu

un

vajāšanu,

pretpadomju

par

pretpadomju propagandu.

vienošanos

likvidēšanā.

sociālistisko

ar

fronti

vienoto

par

sašķeltības

partijai

Komunistiskajai

Latvijas

Latviju

pārvērst

zemisko

strādnieku

komjaunatne, panākusi palīdzēja

Šajā

nacionālo minoritāšu

dzīvojošo

organizāciju

jaunatnes

cīņu

darba

nekavējoties

inte-

laukiem.

uz

trūcīgajiem

un

skolu.

un

«Deklarā-

izvērst

pārtraukt jaunatnes organizāciju

mēģinājumiem

solis

svarīgs

prasības

kategoriskas

2

jaunatnes

skolās,

panākt viņu

un

Ozoliņš

Piņķis.

nepieciešams

dzīvi

dokumenta

A.

darba

vietās,

nodokļus vidējiem

sabiedrisko

placdarmu, aizliegt

Abu

ka

O.

un

aizstāvēt

darbu

pazemināšanu,

pazemināt

no

Šā

CX

vienotu

jaunatnes

piedalījās

puses

kopīgi

norādīts,

tika

militarizēšanu,

kara

no

ietekmē

LSJS

un

gatavošanu» 1

kara

K. Balodis

—

prasība

demokratizēt izvirzītas

tiešā

CX

sociālistiskās

un

sabiedrisko

arodbiedrības,

tās

lēmuma

«LKJS

publicēta

un

LSJS

no

darba algas

uzlabošanu, kiem,

pilnīgi atteiktos

.

izvirzīta

strādnieku

tika

fašismu

uzņēmumos,

Šajā

tūlīt

CX

partijas

tika

komjaunatnes

no

Opincāns,

cijā»

oktobrī

pret

izstrādāšanā

reses

strādnieki

par komunistiskās

deklarācija

E.

šie

Komunistiskās

Latvijas 1934.

lai

neprasot,

agrākajiem reformistiskajiem uzskatiem.

daudz

jaunatni,

cīņā

bija

Latvijas

strādnieku

par

šķiras vienotību. Visas par no

organizācijas,

šīs

fronti,

vienoto tām

bija

apgabala

rajona

Kopīgas

tika

fabrikās,

iestādēs,

nības

orgāns

veikšanai

noslēgts

katrai

Komiteja,

pirmorganizācijas,

un

līgums

patstāvību,

Centrālā

—

savas

savi

pa-

četru

vienības

skolās,

uz

laukiem

Politiski

un

idejiski

tika šīs

organizāciju

dibinātas

komitejas

pār-

Uzņēmumos,

komiteja.

vietējās

vie-

vadīja Komu-

partija. vienotās

Pēc

listiskajai jaunatnes

revolūcijai cīņu par

palīdzēja

pazemināšanu,

atjaunot

slēgtās

masas

veltīja

strādnieku atlaišanu

pēc

no

darba,

nežēlīgu

prasības:

demokratizēt

arodbiedrības

vēsture

Jlau,uc P. M., Jlanuc 0. P.

lai

aktivizētu

un

komjaunatnes

streikus

pusaudžu

1 Latvijas komjaunatnes

tam,

sa-

sociā-

nākamajai

apmierināšanu.

komitejas, pārsvarā

nelikumīgu

politiskās

pūles

prasību

organizēt

saimniecībās,

arī

lielas

—

savu

līdztekus

komjaunatne

gatavot plašas

—

Jaunatnes vienības

ciatīvas,

izveidošanas

frontes

pamatuzdevumam

kulaku

visu

no

Centrālā

izveidota

komitejas.

nistiskā

2

tika

organizatorisku

organizācijas

darbības

stāvjiem

zītas

kad

izdevumi.

grīdes

vam

vadošais

tam

pēc

saglabāja

savs

un

arī

pret

slimokašu

Tika

b

valdes,

TK>peMHbix TeTpa,HHx.

izvir-

likumdošanu, atjaunot

dokumentos. 1917—1970, 70.—73.

FloßecTb

darbu

piespiedu

ekspluatāciju. darba

ini-

darba algas

lpp.

M., 1982,

c.

102.

83

pulcēšanās

streikošanas, natnes

organizāciju

Vienības

starpniecību tie

tas

rūpējās paziņots

vienotību»,

konflikti

ražošanā

preses un

fašistisko

atmaskoja

spriedelējumus

«saskaņu»

un

jau-

sa-

politiski nozīmīgi,

kļuva

demagoģiskos

mieru»

«šķiru

pārtraukt

nelegālās

ar

konfliktiem

par

autoritāti,

režīma

lai

to,

par

šie

Tādējādi

rokaspuišu

viņu

un

plaši

fašistiskā

grāva

vīru

komitejas

tiesības,

militarizēšanu.

un

tiktu dzīvē.

biedriskajā

biedrošanās

un

fašizēšanu

varas-

«tau-

par

strādniekiem

starp

un

uzņēmējiem. Pēc

vien

Rīgā

dienās

Komjaunatne fašistu

solim

un

vienības

un

Veldres

Arvīda

1935.

aizsargi nības»

kara

valdība

niekiem.

nežēlīgi deg

«Lai

zemniekus

cīņai

par

brīvību,

parādījās

regulāri

atzinību

pauzdami

ideāliem

stajiem

Lāsts

Baus-

komjaunieša

piedzērušies

uzsaukumu

ar

vie-

«tautas

dalīb-

opozīcijas asinis

jauniešu

«un

ikvienam

aktu.

fašistiskā

slepkavām!»

mūsu

vieno strādniekus

zemnieku

un

kritušo

—

satura

šāda

kapu

revolucionāru

nogalināto

uz

varoņu

vīrišķībai,

tautas laimi

cīņā par

fašistiskajai kliķei

atgādinot

kavas,

pret

izlaida

strādnieku

par

sekoja

izdarījuši

strādnieku

rakstīja,

buržuāziskās

terora

jebkuras

ar

no-

un

valsti,

2

kritušajiem!

«Slava

bija

aizsegā

izrēķinājās

komjaunieši

Padomju Latviju.»

par

kura

noslepkavoto

Bauskas

karogos,»

ko

nekavējoties

vasarā, stāvokli,

katru

protestēdama

noslepkavošanu,

gada

atcelt

prasību

komiteja,

7.

Komjau-

kampagājienu boikotu.

masu

modri

komitejas reaģēja

nekavējoties

komjaunatnes

kas

un

uz

1

valdību vērstas

pret

aktu»

«svinīgo

karogu.

savienību

jaunatnes

gada

1934.

100 sarkano

un

izkārti

tika

pagastos

un

aicinājumiem.

rīkoja politiskas,

oficiālo

organizēja

ņas,

politiskā

revolūcijas

piedalījās komjaunatne

pilsētās

apmēram

Sociālistisko

ar

svētku

valsts

plīvoja

lielākā

pirmā

sociālistiskās

aktīvi

Daudzās

revolucionāriem

ar

vembrī

kopīgi

Oktobra

kurā

svinēšana,

jaunatne.

transparenti

nieši

Lielās

bija

gadadienas

17.

sociālistiskā

nodibināšanas

frontes

vienotās

kampaņa

masu

par

uzticībai

viņu

bargi

un

plakāti

kopiņām,

brīdinādami svēto

nenovēršamo,

aug-

sleptau-

tas atriebību.

komjaunatne,

Latvijas vienu

tatūras nāro

galvenajiem

no

gados

notika

Rīgā KJS

un

SJS

pārstāvji. tika

tisko

partiju

cīņas

mērķi

1

Raines

84

skolu

un

G.

Šajā

nosaukta

uzdevumi.

Latvijas

Turpat, 39. lpp.

partijas

jaunatnes

Jaunatnes

komjaunatne

cīņā

jo

ar

Savienību

fašistisko

rudenī

piedalījās

revolucionārā

revolucionāro

pret

gada

kurā

tai

par dik-

revolucio-

vadīt

1934.

konference,

komunistisko,

Latvijas

un

vidū.

konferencē

par

norādījumus,

uzdevumiem fašistiskās

organizēt

studentu

Komunistisko

un

lpp. 2

un

darbības

uzdevumu

revolucionāro

organizācija

38.

izvirzīja

studējošās

cīņu

īstenodama

savas

studentu

Komunis-

bija

kopīgi

studentu

par-

diktatutru,

37.—

stāvji

piedalījās

rencē, kas Viena

atbilde

palīdzību

aizmiglot

revolucionāros

4.

tika

darba

no

1934.

skolas,

no

tikt

Nevarēdamas

fašistisko

teroru

skolās!»,

«Nost

Latvijā!».

1934.

organizācijā

180, bet

—

mēneša

pēc

gada

tajā

augustā

lijā

un

VII

kongresa to

lēja

nistiskāko vērsta

1 R.,

45.

LKP, 1963, 3.

daļu.

skolu

karātavu

varas

atbildi izlaida

izvirzīti

klerikalizā-

slepkavu

un

un

kustības

augšanā

atklāja

kā

būtību, un

un

revolucionārās

jū-

formuvisšovikas

organizāciju, inteliģences

Komunistiskās

kongresā

gada

Internacionāles

fašisma

šķiru, pret

Palīdzības

aktivizēšanā,

visreakcionārāko

teroristisku

Sarkanās

biedri,

Tikpat aktīvi

1935.

bija

Komunistiskās

zemniecības

referātā

5

va-

apgabala

176

bija

Rīgas

gada

organizācijās.

elementu

Savā

1935.

priekšvakarā

Kongress varu,

nostiprināja

skaitliski.

biedri,

jaunatnes

notikušā

kapitāla

īstenošanu

lapiņas.

re-

Interna-

1920—1940.

d., 269. lpp.

2

Turpat,

191.

3

Raines

G.

lpp. 4 Turpat, 5

Tika

par 200 cilvēku.

pāri

revolucionārisma

lēmumiem.

LKJS

februārī

9.

no

skolēnus.

Par

4 jau 320. Latgales

—

auga arī citās

strādnieku

pret

Policija

izpausmēm,

«Nost

152

bija

apvērsuma

jau bija

buržuāzijas

volucionāro

2

slēdza.

izaugušas

bija

jūlijā

Maskavā

finanšu

kā

g.

aktā

«svinīgajā»

kampaņu.

uzdevumu

tās

antifašistiskās

nozīme

jaunatnes

Latvijas

komiteja audzēkņu

nenobaidīja

skolu

fašistisko

gada jūlijā

1936.

komjaunatnes rindas Liela

frontes

fašistiskā

organizācijā

ares-

3

organizācijas,

komjaunatnes

bet

aicināja

vienotās

par

tas

1935.

militarizāciju!»,

Cīņa

sarā

komiteja

cīņas

četru

gadadienai.

—

protesta

«Nost

un

varu

metodi

un

vienības

ar

piedalīties

kārtējai

10, taču ari

ar

slēgbērni.

darbaļaužu

ilgstošajām protesta

ar

klašu

slēgta.1

sakarā

sākt

kas

uzsaukumu, lozungi

bija

to,

atlaisti

sakarā

streiki

atsevišķu

jaunatnes

atteicās

pret

tika

policisti piekāva

tika

skolu

Latvijas

galā

skolnieku

apvienotā

ciju

tie

jo

izmantoja pārbaudītu

iestādes

Skola

vakarskolā

arestēja

streikojošajiem

audzēkņu

augstos

protestēja

vairāki

skolu

pamatskolā

Rīgas

ebreju

godu buržuāziskās

par

3.

bērnus.

vecus

streiku

padzīšanu

vairums brīdī

citu

un

tai

sasniegšanu.

audzēkņi,

un

Notika

skolotāji.

demagoģijas

to

par

aktīva

bija

un

atņemt

audzēkņi

skolotāji

Tā

terora

ar

cīnīties

sākumā

ģimnāzijas

novembrī

gada

organizēja

60

vairāki

gadu

konfe-

buržuāziskās

bija

kustība.

apziņu,

vēlēšanos

un

gada

protesta

10—12

paaudzes

mācību

skolās

šajās

sastāvdaļām

centieniem

arestēti

pilsētas

Audzēkņu tēja

jaunās

progresīvie

Rīgas

šanu;

režīma

ideālus

1934./1935. skolās

ka

cīņas

revolucionārā

jaunatnes

fašistiskā

uz

studentu

antifašistiskajā

gada decembrī Briselē.

1934.

antifašistiskās

no

skolu

Latvijas

starptautiskajā

notika

47.

LKP CX

lpp. Latvijas

komjaunatne

cīņā

pret

fašistisko

diktatūru,

44.

—

lpp.

PVI PA, 240.

f.,

1. apr.,

106. 1.,

5.

lp. 85

cionāles

Izpildu

uzsvēra,

ka

valdību

maiņa,

stiskās

formas

otru

formu

tās

Komitejas

fašisma bet

vienotību,

val-

nomainīšana

—

ar

diktatūru».1 kara

draudiem,

kongress

cīņu par proletariāta

uz

antifašistiskās,

plašas

par

partijas

buržuāzisko

kundzības vienas

šķiras

demokrātijas

pasaules

jauna

par

Dimitrovs

Georgijs parastā

nav

atklātu teroristisku

komunistiskās

orientēja

varas

«buržuāzijas

gan

ar

Brīdinādams

pie

buržuāziskās

—

—

ģenerālsekretārs

nākšana

politisko tautas

antiimperiālistiskās

frontes radīšanu. 2

gada septembra

1935.

tika

gāti

runāja lai

spēkus, dāt

jaunatnes

VI

vijas

KJS

un

natnes

līdz

KJI

notika

augustā

kurā

tika

tika

un

cīņas

jaunatnes torisko nieku

nacionāle,

G.

2.'augustā.

3

par ka

...

«iestā-

vienotā

jau-

Spartaks,

uzbrukums šķiras

un

kas ,

uz

diktatūras

Taču

nodibi-

pārstāvjiem.

kļuva

šajā

ceļā

Jaunatnes

komjauniešu. cieta

kom-

organiza-

Sociālistiskās

rezultātā

Šajā

strādInterlaikā

komjaunat-

Internacionāles

Komunistiskas pret

par

vajadzēja

savienību

Sociālistiskā

vienību

vienību»4

Darbības koordinēšanai

Latvijas

kura

gada

apspriede,

antifašistiskās

organizāciju

noskaņoto

terors,

pasākumi, 1935.

fašismu.

Ziņojums

uz-

nolasīts

1935, 7. lpp.

Internacionāles VII

vispasaules

kongresa

rezolūcijas.

Pro-

1935, 10.—15. lpp.

Komunistiskās

Spartaks,

86

strādnieku

Komunistiskās

metejs,

daļa

Fašisma

1935. g.

biedri,

kreisi

5

jaunatnes

daži

protestēja

fašistiskais

par

ka

pārstāvju

apvienošanā

Pret

cīnā

2

abu

no

organizāciju

grūtību.

Dimitrovs

Lat-

paziņoja,

veikti

pilnīgu

uz

atjaunošanu.

partijas

tika

proletariāta

par

galveno

devumi

Viņš

pamatojoties

daudz

pastiprinājās 1

«Ceļā

virzienu.

arī

Izpildu

cīņā

apvienošanos. SJS

un

apvienoties,

darbs abu

kā

sek-

raksturoja

savienības

sasaukšanai

speciāla komisija

zemnieku

abu

CX

par KJI

secinājuma,

abas

organizatorisku

varas

apvienošanos

un

pie

darbības arī

pārvarēt

for-

sociāl-

veicināja

panākumus

izveidošanu.

jāapvieno

lozungiem,

padomju

izveidota

Turpmāk

frontes

ievēlēts

tās

apstākļus,

deklarācija

pieņemta

pretkara

nāšanu

kas

kongresā

runā

komjaunatnes

aicināja organizācijas un

izstrā-

un

komjaunatnes

tika

viņš

savā

kongresa SJS

un

paaudzes arī

3

VI

panāktu KJS

kā

no-

Dele-

organizatoriskās

pasākumus,

nonākušas

mums

organizācijā».

Jau

ir

principā

... kad

jies laiks,

14.

darba

vienotās

jaunatnes SJS

(Mikus);

Ozoliņš

komjaunatnes

darba

lai

A.

jaunās

komjaunatnes

piedalījās Latvijas

Ozoliņš

locekli.

Komitejas

Maskavā

kongress.

vienotā frontē.

apvienošanos

darbā

kongresa

retārs Alfrēds

veidošanas

veiktos

VI

gatavošanu,

novērtēja Latvijas

jaunatnes

savienību

sākumā

apvienot

kara

un

organizāciju

augstu

demokrātiskās

nelegālo

oktobra

un

nepieciešams

pret fašismu

masu

Kongress

mas.

ka

to,

par cīnītos

beigās

Jaunatnes Internacionāles

Komunistiskās

1935, 14.

Jaunatnes

Literatūrā

5

LKP CX PVI PA, 240.

šo

Internacionāles

kongress

un

mūsu

uzdevumi.

lpp.

4

vienošanos bieži dēvē par

f.,

1.

apr.,

«jūlija

151. L, 7.-10.

deklarāciju». Ip.

Red.

vadība.

nes

Kad

KJI kongress bija beidzis darbu, dzimtenē Latvijas KJS CX sekretārs A. Ozoliņš. Viņa

rēja atgriezties

bijušais 1935.

dīgi

Latvijas

Komunistiskās

Latvijas to

darbinieki, sekretāru

skaitā

CX

drosmīgus

komjauniešus.

laikā

tajā

sāka

kam

nieks,

K.

pēc

strādāt

pēc

vietā

Imants

Komitejā.

arestēti

atbil-

9

komjaunatnes

CX

komjaunatnes

CX

(Kūlijs). iniciatīvas

atrada

jaunus

apgabala

Lejaskurzemes

tika

nāves

Par

Rozenberga

darbinieku

komjaunatnes

un

1

Briedis.

kļuva Kārlis Rozenbergs

Komjaunatnes došo

Elmārs

arī

CX

vietā

(Arnolds),

Izpildu

tika

sākumā

partijas

Briedis

KJI

pārstāvis

decembra

un

Elmārs

kļuva

komjaunatnes

novembrī

gada

sekretāru

CX

komjaunatnes

par

neva-

Sudmalis

arestēto

spējīgus

un

organizācijā

leģendārais Padomju Savienības

piešķirts

va-

pagrīd-

—

Varoņa

nosaukums. Lai

jauktu

niem,

darbā

(Misiņš),

kups

vēlāk kjuva

komjaunatnes

par

E.

tēts, viņu

īstenodamas pa

SJS

un

KJI

«Latvijas

9.

Latvijas

jaunatnes

Centrālā

Savienība

kom-

Kuldīgas

sabiedrisku

ceļu,

tika

ares-

iekārtu

komjaunietis Alberts

Miezis.

manifestu

publicēja

pasludināja:

organizācija

..

ir

nodibi-

Latvijas

—

jaunatnes

par

pasludināja

~

Cen-

Kārlis

Manifests

mērķi

tās

izveidoja

pārstāvis

cīņas

(LDJS).

tuvi-

komjaunatnes

jaunās organizācijas

Komiteja

notika

kurā 1936.

tika

gadā

cīņu

«par

sociālistisko

par

lēmums

pieņemts naktī

no

astotā

satikās

slepeni gavā, Spilves pļavā. Kārlis viņiem bija KJS vadītāji —

Ankups dītāji

—

Taube

3

kura komi-

pakāpeniski

un

—

tautai!», kas

galveno

Tur

3.

Buse, Rīgas

Sadovskis

pamatiem

sekretāri

jaunatnes

darbības

taisnīgāku

Apspriede,

1

An-

Lat-

3

šanu,

2

P.

jūlijā pieņēma

divi

jaunatnei! Latvijas

organizācijas

viju».

vadīja

organizācijas

Jaunatnes

jaunu,

kooptēts

Kad

apvienošanās

paritātes

uz

sociālistiskās

un

vienota

Darba

tika

Arestētā

No

Armīns

Natālija

un

lēmumus

kongresa

gada

un

To

Komiteju.

Apvienotās

VI

1936.

CX

Rozenbergs

nāta

vietā

organizatoriskās

pagaidu platformu trālo

pārcelts

CX sekretāri.

(Leons).

rajo-

aģenti nepazina.

tika

Pūce

Rozenbergs

Latvijas

2 nomainīja A. Ankups.

nādamās

CX

Opincāna

Sadovskis

Pēteris

jaunietis

Fricis

Liepājas

no

sekretāra

tejas

citiem

no

Rīgas organizāciju

uz

K.

politpārvaldei,

komjauniešus

Rīgā

galvaspilsētas politpārvaldes

jo viņus

Ventspils

fašistiskajai

pēdas

darbam

mobilizēja

(Misiņš), Arnolds Freimanis Alberts Miezis

LDJS

par

devīto

seši

nodibinā-

jūliju

jauni cilvēki,

Rozenbergs (Budzis)

(Kūlijs),

un

(Avots), Oļģerts Piņķis

trīs

—

Pārdautrīs

no

Armīns SJS

va-

(Strauts), Alberts

4

(Liniņš).

Jīauuc P.

uz

M., Jlaiļuc 0. P.

Turpat, 109.—110. lpp. LKP, LKJS un Sarkanās

IloßecTb

b

TiopeMHbix TeTpaAHx,

Palīdzības revolucionāras

c.

lapiņas

107.

1920.—1940.,

d., 399.—402. lpp. 4

Jīaiļuc P.

n. t

Jīauuc O. P.

IloßecTb

b

TK>peMHbix

TeTpa,HHx,

c.

113.

87

Abu

jaunatnes

organizāciju

natnes bāzes. Par

to liecina

apvienošanās

jūlijā pēc

700

no

galvenā komjaunieši. 1 bija Latvijas Komunistiskā partija. Pēc

tējās

apvienošanās

organizācijas

komjaunieši

bija

komjauniešu vēl

pastāvēt

nizācijas

atsevišķi.

jaunatnes

šūniņas

Taču

darbība

viņu

kā

LDJS

dažas

posmā

un

kas

grupas,

tendences,

turpi-

vienas

noritēja

LDJS

—

vie-

savas

vietējās organizāci-

sektantiskas

centra

600

vadītāja

Tā

sākuma

atsevišķas

viena

ietvaros,

daudzas

viņiem. Apvienošanās

no

sociālistiskās

un

tad

pārsvarā,

saglabāja

struktūru.

gada

nekā

politiskā

un

komjaunatne

organizatorisko

pārvarējušas

nebija

nāja

lielā

tikai

jas sastāvēja

Latvijas un

1936.

vairāk

biedriem

idejiskā

komjau-

uz

biedru sastāvs.

LDJS

LDJS

bija

notika

apvienošanās LDJS

arī

Centrālās

orga-

Komitejas

vadībā.

Latvijas

pamatu plašu Jau

Jaunatnes Savienības

Darba

jaunatnes laikā

pusgada

pēc

nodibināšana

antifašistiskās

masu

LDJS

apvienošanās

kļuva

kustības biedru

par

izvēršanai.

skaits

palieli-

nājās par 100 cilvēkiem. Bez tam LDJS vadībā strādāja arī fašistu dažādo

aizliegto

biedrību

progresīvo

jaunatnes

organizāciju

un

locekļi.

1937.

(sākumā

Ne

iestāžu

nelegālās

iznākt

izvērst

masu

savervēt

kas

jaunieši,

jauniešiem, maldiem

ar

teica

plašu

tā

kādā

ties

1

88

atmaskošanas

katram no

1938.

Komiteja

un

un

saturu.

izpausmes,

PA, 240.

gada

1.

—

levērojamu

bija

izde-

jāpanāk,

uzticētos

lai

kom-

ideoloģiskajiem

masu

CX

norādījumus,

partijas

pavasarī

pieņēma

izskaidrošanas

nosodīja

izolēšanos

organizācijām.

i.,

Bija

no

c.

fašismu.

no

«nesakompromitētam»

legālajām

LKP CX P\T

atbrīvoties

antifa-

v.

fašistiem

palīdzību.

regulāri

uzdevumu

organizācijās.

Komunistiskās

Latvijas

norobežotības

pienākumu

viņiem

jāpalīdz

uzdevumus

skrejošie mītiņi

jaunatnes

prasmīgi

izplatīti

LDJS

fašis-

ne

agrāk

melīgiem solījumiem,

jāorganizē cīņai pret

Centrālā

izvērst

apvienotās

ar

kā

vadošajos

formas,

tika

izvirzīja

demagoģijas

kā

darba

avīzes,

fašistiskajās

piemānīti

bija

un

Pildīdama LDJS

veiklas

Tāpat

rīkoti

partija

darbu

šajās organizācijās

vies

pagrīdes

represijas,

komjaunatnes

darbību.

uzsaukumi,

Komunistiskā

Latvijas

nežēlīgās

puslegālās

un

jaunatnes

pretkara

un

tās

Spā-

Kurlis

Valts),

Misters,

—

P.

kooptēts

provokators.

iesūtīšana

aģentu

izmantotas

plaši

kas

ne

paralizēt

šistiskie

šie

vajāšanas,

tika

tam

pēc un

nespēja

turpināja

daļu

Valdis,

Rozenbergs

Kārlis

republikāniskās

iestājās

sekretāru

CX

nodevējs

—

politpārvaldes

orgānos tika

zināms,

varas

tiskās

Par

kā

pazīstams

kļuva

brīvprātīgais

rindās.

aizstāvju

vēlāk

kā

janvārī

notika

Jaunatnes Savienībā sekretārs

maiņa. Centrālās Komitejas

gada

nijas

Darba

gada beigās Latvijas

1936. vadības

apr., 247. 1.,

jebkuras

masām LDJS

Rezultātā

3. lp.

lēmumu

darbu

un

un

no-

sektantisuzlika

biedram vairākās

par

darbo-

legā-

lās

fašistiskās

Universitātes V.

Pušmučāns

L.

citi

un

Jablonska

aktīvi

«Zemgalija», «Latgalija». 1938. nības

novembri

gada

kongress.

I

Latgales,

nas,

Tā

šajā

Zemgales

no

Kongress jautājumu

LDJS

attiecībām

jaunatnes

LDJS Centrālo

Kongress

natnes

ir

jaunatnes

sociālistiskās

brīvību

mieru, lai

visa

susi

jaunatne

tautas

tas

fronte

demokrātijas kustību

veidošanās

tika

iekļautos

izveidošanu LDJS un

LDJS

formu

Kon-

Darba

Jauorga-

daudzveidību,

jo

darba

plašākas

beidzās

komunistiskās Darba

Latvijas

un

vienotas

laiks.

Jau-

posms. uzdevumi

izvirzīts

diktatūras

darba

ar

republikāniskās

ko

par

panākt,

bija

izvēr-

gāšanu, par tau-

kara

pret

sakarus

cīņā

uzdevums:

kustībā,

varenajā

Latvijā,

ciešos

ar

ievēlēja

un

jaunatnes

iespējas

jaunatnes

par fašistiskās

cīņā

apstiprināja

gress

tautisko

pēc

apvienošanās

«Latvijas

aktīvi

par

starptau-

un

Latvijas

antifašistiska

pieņemšanu

demokrātiju»

bijis

ir

ka

uzsvērts,

kustībā

statūtu

iekšējās

un

uzdevu-

jautājumu

nostiprināšanās

organizatorisko

rezolūcijā

Kongresa

tika

jaunatnes

natnes Savienības

2

apsprieda

jaunatnes

statūtus

periods

demokrātiska,

Ar

nebija

organizācijām.

partijām

pieņēma

iekšējās

un

iesaistīt

masas.

proletariāta

orga-

Faktiski

jo kongresā

demokrātiju,

un

pārskata

ka

pie|āva

Statūti

nepieciešams

Latvijas

un

apgabalu biedru.

referātu,

pārskata

Savie-

3

statūtos

Savienība

nizācija.

bija

stāvokli

brīvību

veidošanās

pieņemtajos

gresa

Buls,

«Asni»,

Rīgas, Vidie-

no

tūkstoš

apgabalu

CX

apvienībām,

norādīja,

organizācijas

nekā

Daugavas LDJS

Komiteju.

S.

Jaunatnes

delegāti

Augškurzemes

un

Latvijas

ar

opozīciju.

Eiduss,

biedrībās

Darba

13

bija ievērojami lielāks,

mieru,

par

studentu

Latvijas

piedalījās vairāk

un

politisko

par

cīņā

un

laikā

noklausījās

miem

tiskajām

notika

pārstāvēja

pārstāvju

iekšēju J.

1

darbā

biedru skaits

izveidot

(Tabaka),

darbojās

Lejaskurzemes

kas

nizācijām,

izdevās

organizācijās studenti

draudiem.

jaunatnes

Spānijas

Kon-

starpjau-

varonīgo

natni. LDJS

I

kongresam

tālākajā 1939.

gada

martā

frontes

kās

partijas CX, XXVI

izvirzīts:

kās

1

Latvijas

jaunatnes kustības

antifašistiskās

masu

plašu

presē tika

platforma,

Tajā cīņu

par par

fašistisko

gāzt

Latvijas

2

Turpat, 62.-63. lpp.

3

Latvijas

4

Turpat,

komjaunatne

komjaunatnes 93.—100.

parakstīja

tautas

vēsture

un

dokumentu

neatkarību,

demokrātisku

diktatūru,

cīna

Komunistis-

tautas frontes

galveno

pret

dokumentos.

tau-

publicēta Latvijas

ko

CX, LDJS CX.4 Šo

draudiem, par brīvu

aicināja

G.

un

LSSZP

konference.

izvērst

Raines

nelegālajā

deklarācija

okupācijas

larācija

nozīme

svarīga

vēsturē,

attīstībā.

tas

LKP

bija

kustības

revolucionārās

iekarot

fašistisko

akceptēja uzdevumu

pret

hitleris-

Latviju.

Dek-

demokrātiskās

diktatūru,

1917—1970, 80. —92.

62.

lpp.

lpp.

lpp. 89

tiesības

izveidot

un

darbības tuvākais būtu

šanām,

tautas

uzdevums,

sasaukt

frontes

revolucionāro

pamatojoties

satversmes

sapulci

uz un

kuras

valdību,

demokrātiskām vēlēizstrādāt

kon-

jaunu

stitūciju. 1939.

10.

gada

novembrī

starp citu bija teikts: Fašisma

stunda

situsi,

diktatūra,

Latvijas

spaidi

un

terors.

prasīs

arī

jaunatnē izlīdzinās košais

visas

fašisms.»

1940. lucionārā

gada

viņa gals

jaunatni

Atsevišķie

pretfašisma brīvības

cīņa

ilgas

ciešanas,

CX

pieņēma

un

tuvu.

iebaidīt

nevar

upuri,

Kā arī

ko

tieksmes.

aizdziedēs

prasa

vēl

Latvijā,

nav

nekādas

katra

Tuvojas

vairs

netrakotu

stiprāk

kurā

rezolūciju,

Ulmaņa

represijas,

liela

iedegs

brīvības

visas rētas, kuras

tālu.

cīņa

un

Latvijas rīts,

sitis

kas

sabrū-

1

vēlā

pavasarī

situācija,

un

Jaunatnes Savienība

bija

sociālistisko

uzticīgi

komjaunatnes

Latvijā

Komunistiskā

jamo, lai tā pāraugtu par

1 Latvijas

LDJS

«Izšķirošā cīņa pret fašismu

galīgi

partija

vēsture

dokumentos.

revo-

visu

iespē-

Latvijas

Darba

darīja

revolūciju.

gāja pa partijas

nobriedusi

norādīto

1917—1970,

ceļu.

103.—104.

lpp.

nodaļa

IV

LATVIJAS

PĒC PADOMJU VARAS

1.

Darba Jaunatnes Savienība

§. Latvijas

1940.

sociālistiskās

gada

KOMJAUNATNE ATJAUNOŠANAS

Vissavienības

kad

Laikā, tējušas

iestāšanās

fronte,

kuras

jas

vadībā

gāza

cionālistiskās nodibināta nātnieku

dītā

saņēma Šī

vienlaikus

gaitā

kārtām

pirmām

vajadzēja

likvidēt

dzīves

sabiedriskās

veikt

un

priekšgalā. va-

miera

ceļā

diktatūru.

proletariāta

tās

jo

revolūcija,

fašistiskā

plašas

partijas

zemniecību

antifašistiska

arī

na-

tika

jūnijā

ievērojamo zi-

ar

Komunistiskās

nodibināja

un

bija

20.

Kirhenšteinu

darba

ar

tau-

parti-

darīja galu

un

gada

valdība

A.

revolūcija.

rokās

savās

varu

Tautas

savienībā

šķira

1940.

darbinieku

sociālistiskā

revolūcija

tus

demokrātiska

sabiedrisko

antifašistiskā

Komunistiskās

diktatūru

kundzībai.

bankro-

bija pilnīgi

šķira

stāvoklī,

LDJS,

arī

fašistisko

Ulmaņa

strādnieku

bija

dalībniece

jauna,

un

valdošā

un

bija krīzes

buržuāzijas

sākās

Latvijā

kliķe

iekšpolitika

tas

Jaunatnes Savienībā

Ļeņina Komunistiskajā

valdošā

to

un

dienās.

revolūcijas

Latvijas komjaunatnes

režīma

institūuzde-

demokratizācijas

vumus.

gada sociālistiska

1940.

vispasaules

uzsāktā

turpinājums. republikā

tika

padomju

tautu

Pēc

pagrīdes

un

Jaunatnes šanā riskie

brālīgajā tautas

fašistiskā

Latvijas

nās

slāņi

režīma

pauda

LDJS

1940.

gada

jās, kuru 22.

kas

masu

un

LDJS

un

kļuva

par

tiešs

uzvaru

—

iestājās

pagrieziena

Tautas valdības 1940.

gada

legalizējās iekļāvās Visur

Tautas

nodibināšaiznāca

jūnijā

arī

sabiedrības

plaši

valdībai

no

Darba

Latvijas

pārveido-

iedzīvotāju

sabied-

Komunistiskajai

un

jaunatne atradās šo notikumu mutulī. Piebiedri

organizācijas

jūnijā

vara

notikušajās

pilsētā

demonstrācijas

apdzīvotās

Rīgas

aktīvi

uzticību

20.

un

partija

pamatiem.

Liepājas

rezultātā

jūnijā

pilsētās

19.

masu

un

Latvijas PSR

un

Revolūcija

Vienlaikus

legalizējās.

Savienība,

vara,

gāšanas

Komunistiskā

partijai. Revolucionārā mēram,

saimē.

sastāvdaļa

darbaļaužu

Oktobra

Liela

vēsturiskajos likteņos.

sociālistiskiem

uz

padomju

bija

Latvijā

procesa

pilnīgu

ar

atjaunota

latviešu

punktu

beidzās

Tā

revolūcija

revolucionārā

pārgāja un

aktīvi

darbaļaužu

strādnieku

mītiņi

notika

piedalījās masu

rokās.

akci-

21.

un

daudzās

citās

iesaistījās

gal-

vietās.

organizācija

ar

jauneklīgu

sparu

91

vaspilsētas Naktī

no

Savienības

21.

uz

tautas 21.

laikā,

frontes

tūkstošu

tika

tagad

darbu,

lielā

fašistiskā

atbrīvoti

organizētajā

organizēti

straumē. lai

pusi,

bija

ielās.

pilsētas

saplūda

grupas

virzījās

centrāl-

uz

sagaidītu revolucionārus, cietumos

ieslodzījusi

Tautas valdības

uz

Tā

Noteiktajā

aicinājumam,

izgāja

demonstrantu

ļaužu

kliķe

partijas

pie-

antifašistis-

demonstrācijā.

Komunistiskās

rajonu

termiņcietuma

un

Ulmaņa

rus

politiskajā

pārtrauca

galvaspilsētas

70

vienotā,

spēku

Jaunatnes

aktīvi

aicinājumu

ar

partijas

pasākumos.

Darba

Latvijas

jaunatnei

jūnija rītā, sekojot

Atsevišķu cietuma

Rīgas

revolucionārajos

izlaists

Komunistiskās

strādnieki

Rīgas

tika

jūniju

uzsaukums

dalīties Latvijas kās

masveida

darbaļaužu

20.

izdotā

kukuri

un

likuma

amnestijas

pamata. Brīvībā

zāciju Z. P.

iznāca

V.

Gruntāls, S.

Leibčs, Pēc

vumi:

ar

valsts

kuru

reizi

pēc 20

1940.

dīcijas.

Ar

tors

bija

viņš

tika

12, t.

1

kā

ari

no

tika

pret

reakciju.

uzsaukumā tika

laikā

atradās

LDJS

legālais

līdz

1

norā-

(tagad

Latvijas

1938.

gadam bija

iepazīstināja

LDJS

un

jaunatnes novērst

revolūcijas

uzvara

jūlijā

«Brīvā

plaši

ar

reakdarba-

Laikraksta

kā

ari

darba

demokratizēt

ierobežojumus

gada

pir-

jaunat-

propagandēšanu

organizācijas,

1940.

PSRS

nodrošināt

tiesības,

appar-

lēmumus,

atmaskoja

dzīvi.

prasības:

Latvija

tās

un

jaunatni

ideoloģijas

1963, 62. lpp.

dienās

mītiņiem,

politiskās

visus

5.

gada

Komunistiskās

darbību

padomju jaunatnes

fašistiskās

materiāli. R.,

un

sociā-

un

partijas rindās).

Latvijā,

tra-

iznā-

Avīzes redak-

(1940.

revolūcijas

notikumus

brīvības

skolās,

Miezis

Komunistiskās

publicētas

aizliegt

Sociālistiskās

Alberts

centrālorlabas

bija

komunistiskās

vadīja

Tautas valdības

ar

reakcionārās

un

atdot

jaunatnei

cīņai

laikrakstam

1935.

idejiski

darbību,

sasniegumiem,

procesu

pasāku-

Rīgā, Antonijas

tajā

Šim

demonstrācijām

masu

par

uzde-

jāpie-

legālais uzsaukums,

Rīgas

un

pirmais

sociālistiskās

gada

1940.

LDJS,

Dokumenti

92

kas

revolucionāros

aizsardzību,

cību

iznāca

uzņemts Latvijas

numurā

likvidēt

kur

jauni aktīvi

revolucionārajos

aicinājums

numurs.

loceklis

CX

demokrātiskās

nei

rindas,

Pirmais

celtniecībai

i., turpat,

jūnijā

avīze,

cionāro elementu

majā

bija

nosaukumu

LDJS

un

ļaužu

jāiesaista masas.

Miezis,

darba ierindā.

izvirzījās

savas

organi-

Berkovičs, A.

(Ezera),

jaunatnes saliedēšanu vienotā organizācijā.

gaismoja

rakstīja

LDJS

gāšanas

B.

stādamies

gadu ilgās konspirācijas

26.

tādu

Jaunatne»

tijas

Ankupe

nekavējoties

dzīves

Jaunatne»

pagrīdes

listiskās

E.

vietējo

Boroks,

partijas Centrālā Komiteja.

gada

«Brīvā

I.

Rīgas komitejas adrese:

un

ielā

Paegles)

darbinieki,

jānostiprina

LDJS,

jaunās

Komunistiskās

kusi

c,

jaunatnes

klajā

CX

LDJS

Sudmalis,

demokratizēšanā,

nāca

dīta LDJS

gāna

v.

režīma

darba

spēkus

Pirmo

I.

Romanovičs,

Markovs

fašistiskā

plašas

visus

L.

aktīvi

Ankups,

bija organizatoriski

dalās mos

daudzi

A.

vadītāji:

un

mā-

mazākumtautī-

(20.

Vl—s. VIII).

nodibināt

bām,

natni. Tas

tiskās

tības

visciešākos viens

valdība

sakarus

1

Lielāko

izpildīja

daļu

dokumentiem LDJS

no

sociālistiskās

jau

Savienības

Padomju

ar

LDJS programmas

no

dienās.

revolūcijas Tautas

vijas

jau-

sociālis-

prasībām

revolūcijas

Latattīs-

gaitā.

Kāds lis

bija

bija Latvijas

tad

Jaunatnes

Darba

stāvok-

organizācijas

pēc legalizācijas? 1940.

lākā bala

tās

sakarus

jusi

Centrālās

rajonu

un

divas

pionieru lai

nedēļas,

kadri.

nizatorus mību

vadītājus,

LDJS kodolu

rindās

tika

kad

tiks

bija

15, bet

vēja

izskatīts

šūniņām.

no

principa

ciju

1500

Taču

ebreju

un

poļu

Pēc

princips,

apvienošanas cik

—

t.

Rīgā

2.,

grāvis—Jaunmīlgrāvis, 8., 9. rajonā

Pēc

priekšpilsēta. caurmērā 1940.

no

bija

Sociālistiskas

1

teriāli,

17

7.

4.,

10.

—

—

un

tika

rajonā

latviešu,

principu jaunatnes

VĻKJS izveidoti

ietilpa

Pārdaugava,

rajonā

pilsētas

—

prole-

or-

10

Vecmīl-

3.,

5.,

6.,

bijusī Maskavas

rajonu

organizācijas

100 līdz 200 biedru.4

jūnija

P.

vietā

sastā-

organizā-

noteicošo

VK(b)P

rajonā

uz

vidū

kā

1.

Organizācijā

LDJS

ražošanas

rajonu

tās

gaidīja,

nepieņemama

jūlija

par

jūlijā

un

balstījās

un

rajonu):

reorganizācijas

apvienoja

gadā

sekretārs

lēmuma

Rīgas centrālā daļa,

—

darbojās

savukārt

(bija

gada

i., tāds pats

bija partijas

taisnīgas.

jauniešu

organizācijai

teritoriālais

princips.

orga-

nelokā-

pēc iznākšanas

kuras

laikā

šajā

1940.

CX

ir

uzņemšanu.

piederības

rajoni).

uzbūves

ganizatoriskās (tikpat

viņu

uzbūve

LDJS

internacionālais

3000

un

organizācijas,

nacionālās

pēc

—

īstus

kas

jūnijā

gada

biedru,

internacionālistiskajai

pārkārtoja.

kļuva

tās

1940.

par

rajona

kurā

organizācija,

jaunu

jautājums 17

vēlāk

tāriskajai, krievu,

ap

uzņemti

idejas

cietuSavie-

idejisko

organizācija,

uz

orga-

principiem.

biedru.3

500

un

bija

viņos

viņu

par

komunistiskās

veidoja Rīgas

bija

pagrīdes

no

ka

masu

un

tikai

pamatu,

par

gadā

1940.

saskatīja

sajūsminājās

internacionālisma

pēc proletāriskā

tādi

ticēja,

darbojās. biedru

skolu, arestus

cīņu

—

apgazaudē-

Bija vajadzīgas

kļūtu

un

internacionālistiska

patiesi

1500

jaunatnes revolucionārā

idejām

pārliecību,

svēto

bija

LDJS

apmēram

nostiprinātos

viņiem

Jaunatne

un

un

LDJS

bija

2 grupu biedru.

nelegālo

komunisma

uzticīgi

daudzi

arī

Taču

organizāciju.

rindās

LDJS

jo lie-

novājināta,

kā

locekļu,

Izbaudījuši bargo pagrīdes

nizācija.

nības

virkni tās

pagrīdes

no

vadītāji bija arestēti, CX bija

veidoties Latvijas

varēja

mus,

veselu

periodā

200 sarkano

iznāca

Komitejas

organizāciju

ar

Legalizācijas

kura

LDJS

gada jūnijā

daļa

līdz

augustam

Sadovskis,

revolūcijas

tajā

uzvara

LDJS

aktīvi

Latvija

1940.

Rīgas organizācijas

darbojās

gada.

A.

Ozoliņš,

Dokumenti

un

ma

99.—100. lpp. 1940, 12

2

3

Spoģe

4

Brīvā

O.

iiio.ih.

Pirmie soļi

sociālisma

celtniecībā. R.,

1959,

10.

lpp.

Jaunatne, 1940, 19. jūk, 27. jūk

93

Z. Gruntāls, M. Ozoliņa, S.

manis,

notika

nijā

dijas parkā 1940.

pirmais

—

gada

(ar

centru

Valmierā),

jūlijā tika

nizācijām Talsu

Daugavpils

pilsētas brīdī

organizācijas, Nīcgales,

organizācijas: 5

—

Saskaņā rajona

katrs

daļas.

D.

un

rajonu

Aglonas,

I.

(sekretārs

600)

brīdī

4

divas

Sud-

tajā

sešas

un

Priekuļu,

bija

bija

rajona

Kuldīgas

un

rajona organizā-

J.

—

—

legālajiem

veidotas

Talsu

pēc

apvidū

nodaļās tika

Cinis,

S.

—

vadīja

A.

Krauk-

Daugavas

—

Rihlovs.

darba

apstākļiem

teritoriālā

apvienoja

pieredzējuši

organizāciju

Štauvers,

Vidienas

Lauku

atradās

apgabala

organizāciju

savukārt

rajons

Savienības

Dažās

—

jaunajiem, tika

4 —5 biedri.

bija

Ventspils

Pujāts,

LDJS

ar

10

Biķernieku,

vadībā

organizāciju

lauku

organizācijas

principa; katrā

V.

Rīgas

un

ietilpa

rajoni

Ilūkstes —Grīvas). 3

un

Saldus,

tajā

trīs

6

Malienas

(Ezera),

Reinholds,

orga-

Jelgavas,

Boroks)

(legalizēšanās

Aizputes,

darbinieki.

Rēzeknes

lis, R.

Apgabalu

pilsētu

vēlāk

biedru)

Preiļu,

apmēram

—

pagrīdes,

rajonu

un

enerģiski

Ankupe

pilsētas

Liepājas,

biedriem).

Apgabalu

bija

Abrenes

vidū

no

divi, bet

apgabala organizācijā

jūlija

(iznākot

200

ar

7

I.

(sekretārs

Līvānu,

Ludzas,

Liepājas

vēlāk,

1940.

Ventspils,

apmēram 300

bija

tajā

Lejaskurzemes

biedru,

Alsungas

sastāvā

(Krāslavas,

ietilpa

Daugavpils,

organizācijā

(tās

Rēzeknes,

LDJS

Jel-

tās

(pie

un

Gul-

centru

2

apgabala

legalizēšanās

(ar

organizācija). rajonu

Daugav-

centru

(ar

Rīgas

un

40

no

jū-

jūnijā Arkā-

centru

(ar

Zemgales

lauku

Rīgas

sastāvēja

26.

gada

organizācijas:

apgabala

Malienas

Ventspilī)

Liepājas,

Tukuma).

Latgales

malis)

izveidota

savukārt

(Rīgas,

un

centru

Bāliņš, J. Frīd-

1940.

bet 27.

Latgales

Vidienas

gada

E.

8

Jēkabpilī),

(ar

P.

c.

mītiņš. 1

masu

apvienoja

centru

Ventspils

v.

kopsapulce,

(ar centru Liepājā),

organizācijas

un

jaunatnes LDJS

jūlijā

Krišs

(ar

gavā),

cijas

B.

Daugavas

benē),

70

R. Ose, J. Bondarcnko,

Rendnieks,

pirmā organizācijas

Lejaskurzemes pilī),

A.

Rihlovs,

4 —5

un

kurās

šūniņas,

darbojās

LDJS

ievēlēta

valde

tās

ražošanas

pagasta un

no-

priekšsē-

dētājs. LDJS

rajona

sabiedriski

orķestri tas

—

notika

politiskās,

utt.

Daudzās

1940. LDJS

gada

literārās,

25.

biedru

1940, 28. jūn. Jaunatne, 1940,

4

5

8

Taisneiba, Brīvā

19.

Turpat, 9.

,

21.

un

jūn.

1940, 20. jūl.

jūl.

jūl.

' JlaTra.ibCKaH npaßzia, 1940, 27 iuohh 8 Zemgales Balss, 1940, 28. jūn.

94

un

tika

dažādas

tūrisma,

(piemēram,

Jelgavas

1940, 3. aug.

Jaunatne,

Turpat,

7

sanāksmes,

1 Cīņa, Brīvā

jūnijā

nodibinātas

sporta

organizācijās

2

3

tika

organizācijās

kā

sekcijas:

Daugavpils

pilsētas ievēlētas

—

kori,

arī

27.

rajonu

pilsē8

jūnijā ) un

pil-

sētu

biedri

orgānos

tika

norīkoti

jūlijā LDJS

17.

praksē

Taču

komitejas.

CX

vienai

līdz

sekcija

Viens

šajā

24.

Jau tika

18

tika

kustību, 2

(Ošupe).

riņķī

tika

Ropažos

jau'

1940.

400

skolēnu,

kustība

Rēzeknē

biedri

politiku

uzdevumiem

Savienības

biedrus

nizācijas

dienā

Daugavpilī,' (piedalījās

sapulcēs nietes

uz

1940. valsts

1

Brīvā

Spona

augsme. 3

teriāli,

uzdevumus,

rindās

skaidrodama

apstākļi,

Jaunatne, A.

Sociālistiskās

un

Rēzeknē,

citās

vietas

jauniešus

un

dar-

Savienības

ar

jau-

un

piedalīties republikas

dzīves kas

noritēja

straujš

demokratizācijas

noteica

Latvijas

un

mērķtiecīgs

process.

tālāko

Izveido-

attīstību

pa

1940, 19. jūl.

«Vienmēr

1972,

noorganizēja

audzijaunatnes internacionālistiskaja kas PSRS politiku, bija iedzīvotājiem

stiprināšanu.

un

sabiedriskās

tādu

Sājos mītiņos

aicināja

aktīvi

un

3

orga-

dzīvē.

darbu

jūnijā

Vaiņodē

sa-

sapulces. Tikai

Ventspilī,

jaunatni

jūlijā

R.,

130.

un

dibināt

izmantoja

Savienība

cilvēku).

tūkstoši

gada

un

2

lielu

Tukumā,

tautu draudzības

labvēlīgi

jās

mērķus

mītiņi

—

LDJS

reliģisko

audzinātu

un

vis-

Komu-

galvenajiem

no

plaši

Kuldīgā,

iepazīstināja

sabiedriskajā

plaši

nāšanā, vērsta

un

veica

LDJS

14

Savienības

stāties

politiskajā

nekā

LDJS

masu

Valmierā,

darbu

un

sāka

arī

vienu

politiski

un

—

jūnijā

30.

Ludzā,

biedri

tās

bību, atklāja

jaunatnes

gada

Līvānos,

LDJS

107. Šī

lēmumus.

valdības

darbību, kā

jaunatni

Jelgavā,

vairāk

ap-

iestājas

—

skaidrodami

nacionālistisko

atrisinātu

idejiski

—

visu

1940.

—

mītiņus

masu

un

darba formu kā

politiskā vienā

Rīgas

propagandas

un

Tautas

Lai

armijā.

organizācijas

vas

Abrenē

176,

—

jaunatnes slāņos, un

vadītāju

organizāciju

jaunatnes

kas Jan-

DaugavpUī

nometne.

organizācija

pionieru

veida reakcionāro,

dažāda

neitralizēja

augusta

gada

pionieru

aģitācijas

lauku

un

partijas

nistiskās

lielu

veica

pilsētu

plašākajos

A.

skolotāja

pie vienotas pionieru

ķērās

Ludzā

530,

—

plašuma

centrs,

republiku.

visu

aptvēra

pirmā

—

jūlijā pio-

vadītu

Pagaidu

biedre

1940.

sākumā

augusta

gada

LDJS

izveidota

4.

izmantodami Vissavienības

uzreiz

pieredzi,

izveidošanas.

organizācijas

masu

LDJS

vadīja

Lai

pionieru

Šī centra darbinieki,

organizācijas

pionieru

izveidots

To

darbojās pie LDJS CX. kovska

skolēni.

Sa-

sanāksme

organizācijai.

pionieru

Grīziņkalna

25

uzņemti

pirmā

pionieru

KJI

bija

LSJS.

ar

nodibināšana.

organizācijas_

Iļģuciema

dar-

un

Jaunatnes

uzdevumiem

partijas

at-

—

1

KJS

apvienošanai

tās

pionieru

pamats republikas

tika bērnu

ejošo

notika

jūnijā

radīts

nieros

bija

periodā

(KJI)

Nelegālā Latvijas

i., līdz

atbildīgākajiem

no

vienībai

t.

gadam,

vadošajos

lēmumu

politisku

svarīgu

Jaunatnes Internacionālē

sekcijām.

tās

no

1936.

kad

gadījumi,

arī

kooptēti.

pieņēma

griezties Komunistiskajā boties kā

bija

vai

43.

gatavs!»:

Latvijas

pionieru

kustības

rašanās

un

iz-

lpp.

revolūcijas

uzvara

Latvijā

1940.

gada.

Dokumenti

un

ma-

lpp. 95

sociālisma

ceļu.

Nolikumu

par

1940.

14.

gada

tiskās

Tautas Tautas

CX

iniciatorēm.

Visas

laikā

ļoti

darīja

gāžu dzus

mītiņus aktīvi

P.

Bāliņš, 1940.

propagandisti D.

9.

Priekšvēlēšanu

biedri,

kas

komiteja». 1940.

14.

gada

aktīvie

J.

un

Tā

savas

bija spoža

piedalījās

mī-

masu

demon-

Mītiņš

arī

«Latgalija»

stu-

progresīvo

«Montanija»

un

nodeva

LDJS

B.

Dergačs

un

A.

Miezis,

Kudeiko

darbinieki

Latvijas A.

Deglavs,

R.

Ta-

kom-

Neilands,

I

citi, KKJS

un

A.

nelegālās

Kalniņš,

par

cilvēki,

uzvara.

sekretārs

kustības

vēlē-

viņiem

darbaļaužu CX

buržuāziskās

saeimas no

1 155 807

pagrīdnieki

studentu

P.

Tautas

procenti),

balsis

bijušie

F.

—

(94,8

Latvijas

deputātiem bija

21.

un

Tautas

jūlijā

izteikto

varu»,

darba

kas

deklarāciju

VII

sesija

saeima

tautas

pasludināja Latvijas

par

Republiku Savienībā.

kongresa

1940.

uzņēma

savā

pieņēma

padomju

varas

iestāšanos

PSR

atjaunošanu

PSRS

padomju

izpil-

deklarāciju

Padomju

gada 5. augustā

Latvijas

sēdē

pirmajā

gribu:

Sociālis-

Augstākās brālī-

tautu

saimē.

gajā

Ziņa

par

republikas

iedvesmoja jaunieši

mes

stāstīja turiskā

1

par

Padomju

visur

Spoģe

O.

3

Sociālistiskas

lpp.

Latvijas

organizēja

paveras

Pirmie soli

LKP CX

311.

uzņemšanu

plašajām iespējām

notikuma

2

teriāli,

96

bloku.

Leja.

gada

Padomes

un

bloku

Birkenfelde,

M.

valsts

tisko

Zīle,

gribu.

vēlētāji

propagandisti,

dīja vienbalsīgi Latvijā,

O.

darbinieki. 1

organizētais

jūlijā notikušajās

Deglis, rosīgie

A.

1940.

15.

darbinieki

Spure,

delegāts

LDJS

kolēģijas.

Berkovičs,

LDJS

tautas

aktīvi

revolucionārās

Krastiņš,

«Par

3

saeimas

jaunatnes 2.

un

darba tautas

Starp

baks

B.

darba

«Zemgalija»,

1 181 323

i., 97,8 procenti.

O.

nodibināta Centrālā

propagandistu

notika

bridau-

vadīja

2

piedalījās

LDJS

kampaņas

aģitācijas

atbalstīja Latvijas darba tautas bloku. 1940. gada vaaģitācijas darbu veica «Latgales revolucionāro studentu

lielu

Latvijas

citi

un

pro-

dibināšanas

apriņķiem,

Miezis,

masu

kampaņā

organizāciju

t.

Latvijas

darba jaunatnes

dentu

šanās

Buse

jūlijā Rīgā

atbalstīja

strēja plašu

sarā

N.

Stauvers,

A.

Komunis-

izvirzīto

simtiem

CX tika

darbojās

bija

paredzētas

priekšvēlēšanu

lauku

uz

LDJS

Pie

bija

tautas bloka

izveidoja

izbraukumus

sapulces.

un

gada

kas

tiņš,

organizācijas darbu:

kolēģija, rajonos

propagandas Ļoti

LDJS

publicēja

jūlijā

kas

arodbiedrību

Latvijas darba

no

5.

un

atbalstīja Latvijas

strādnieku

svarīgu

organizēja

un

izstrādāja vēlēšanām,

LDJS

jūlijā.

un

viena

bija

un

grammu

15.

un

partijas

valdība saeimas

PVI PA,

PSRS

masu un

Latvijas

mītiņus

revolūcijas

apr., 251. 1.,

uzvara

Pēc

un

perspektīvām, tautai

sociālisma celtniecība,

101. f., 2.

sastāvā

darbaļaudis.

Latvija

65.

un

12.

sajūsmināja LDJS

kas

pirmām

pēc

ieroskurās

sapulces,

šā

kārtām

vēsLat-

lpp.

lp.

1940.

gadā.

Dokumenti

un

ma-

jaunatnei, kurai tagad bija garantēta īsta

vijas

brīvība

pilsoņu

un

tiesības. Jaunatnes

pilsētās, 5.

tika

revolucionārā

augustā Liepājas pilsētas gatavoti

plakāti,

jiem karogiem brauca

lozungs,

lielās

«Komunists»

tad

pīkst.

21

Sākās

paziņoja:

Latvijas

padomju

tautu

jumi

republikas

valdīja

īsta rosme,

ir

PSRS

sastāvdaļa

Automašīnā

pilsoņi.

dziesmām

giem, revolucionārām

ielām

pilsētas

pa

šo

paziņot

iedzīvotājiem. Daudzās

vietās

skanot,

un

vēsti

—

pilntiekaro-

jaunietes

de-

Liepājas

visiem

aģitatori noturēja

jaunie

uz-

vēlē-

Latvija tagad

sarkanajiem

jaunieši

prieka

tika

laimes

un

darbaļaudis

plīvojošiem

ar

Un

uzņemšanu

ziņa

jo Padomju

republikas

un

Šī

aplausi

Skanēja

pilsē-

liepājniekiem

republikas

par

avīzes

koncerts.

līdzstrādnieks

apmierināts.

Latvija,

pie

daudz

pašdarbības

dižajai sociālistiskajai Dzimtenei, tās

apstājās

iz-

skan-

jau agrāk

Padomju

bija sapulcējušies

lūgums

saimē

gavilēm.

dzīvo

«Lai

PSRS

sarkana-

ar

automašīna

jauniešu

liepājnieku

redakcijas

darbaļaužu

brālīgajā

pirms

pieņemšanas

mākslinieciskās

vispārējām

ar

bija kļuvusi

vās

gan

Pusstundu

Automašīna

kur

ēkas,

15 minūtēs

un

bija:

locekle!».

zemes

redakcijas

iedzīvotāju.

lēmuma

greznota

dienās

šajās

tas

ņemta

vēsturiskā

pagalma. Galvenais,

sociālisma

klubā

jauniešu

plakātiem

un

kluba

no

dētais

izpaudās

veidojās aģitgrupa.

Padomes

Augstākās

sīgi

aktivitāte

gan laukos.

īsus

skre-

jošos mītiņus .. 1940.

jauniešu. galē,

gada

jūlija

LDJS

strauji.

biedru

Sevišķi

Rīgas

un

nodibinātas

arī

beigās

LDJS

gandrīz

visos

9.

apriņķos.

un

LDJS

pagastos. 3

biedri

LDJS

moja sarā

sāka

pravda» znamja»

darbību.

iznākt

2

Latgalē,

1940.

ļoti

tūkstoši Zemtika

organizācijas

gada jūlija

vidū

augusta

partijas

—

jau

partijas

partijas

Komunistiskās Vairākām

partijas

avīzei

prese

avīzēm

Liepājas

gada

uzsvēra,

sakarus

plaši

1940.

avīzei

ar

izgais-

gada

va-

«Latgaļskaja

avīzei

«Taisneiba»

1940.

sevišķi

organizācijas

partijas

molodjoži»,

«Komsomoļec»,

CX

cie-

arvien

procesā

organizācijām.

speciāli pielikumi jaunatnei:

«Dļa

—

—

bet ,

padziļināšanās

ar

nostiprināt

organizācijām.

laikā

auga

un

kandidātu.

kontakti

nepieciešams

simti

organizācijas Šajā

jūlija sēdē Latvijas Komunistiskās

ka

organizācijas

uzņemti

apriņķa

bija 3258

revolūcijas

LDJS

kļuva

tika

LDJS

veidojās Ilūkstes

rindās

6000 biedru

LDJS

pusē

kandidātos

Valmieras

Sociālistiskās šāki

ātri

otrajā

«Krasnoje

(Daugavpils)

—

«Jaunotnei».

Latvijas dienās

piedalījās 1

2

3

44.

Darba

Jaunatnes Savienība

palīdzēja saliedēt sabiedriskajā

Komunists, Brīvā

žagars lpp.

partiju

sociālistiskās revolūcijas plašus jaunatnes slāņus, aktīvi

dzīvē.

1940, 6. aug.

Jaunatne, 1940, E.

ap

I.

Sociālistiskie

aug.

pārveidojumi

Latvijā

1940.—1941.

g.,

R.,

1975,

97

Kā tad

praksē noritēja Latvijas KJS atjaunošana?

Sociālistiskās tūkstoši

un

netika

pārbaudīti

nopietni

veselas

skautu

ievazāja

ņojumus

uzskatus.

un

ievērot

sīja stingri 1940.

Savienību.

nes

darbā

KJS 11 v.

Bija

kas

1940.

A.

tas

ļoti pra-

Organizācijas Jaunat-

Komunistisko kurus

vadīja

bija strādājis komjaunatnes 27.

gada

28.

un

jūlijā Latvijas

Latvijas komjaunatnē B.

Miezi,

pirmos

A.

Ozoliņu

kongresu,

pieņemt

Berkoviču,

darbu labāk

Tāpēc

laiku

un

bija

Pēc P.

komiteja:

balu

organizācijas I.

savukārt

dēšanu

par

Saskaņā

ar

lūguma

likāniskajām kuras

cija,

kļuva Ļeņina

par

tika

rindās

tobrīd

1

Brīva

2

Latvijas

1940.

bija

Jaunatne, 1940, 31. jūl.,

LDJS

un

LKJS

gada

apga-

Štauvers, komitejas

3300 un

ar

kā

Savienība

1940.

preses

biedra

saukties

Savienību.

aug. dokumentos.

par

orgānu.

no

2

kandidātu,

par

Latvijas

Organizācijas

1917—1970,

repub-

organizā-

1.

vēsture

gada

lēmumu LKJS

viena

komjaunatnes un

likvi-

pārdēvēts

tika

oktobra

biedru

sēdē

kopējā

Jaunatnes

centrālo

18.

sāka

CX

Savienības

Sākot

sastāvā

Republikas

Jaunatnes

komjaunatnes

D.

Pujāts,

Jaunatne»

par

sastāvdaļu

Komunistisko

7

šķiru

cīņās Sudmalis, K. Ābo-

Jaunatnes

organizācija.

uzņemta VĻKJS

organizācijām.

VĻKJS

COK

Darba

«Brīvā

CX

organizā-

un

organizācijas

Komunistiskā

kļūdams

VĻKJS

biedru

komitejas.

jaunatnes

Komunāru»,

V.

Leibčs,

apgabalu

LKJS

Latvijas

laikraksts

augustu,

pēc tās

rajonu

to, ka Latvijas

darba

vienīgā

KJS

augustā

lēmumu par

un

«Jauno

14.

gada

P.

Reinholds,

Latvijas

Rīgas

iegāja I.

varēja

vēlēšanos

LDJS

Rihlovs

sastāvā

bagāti jaunatnes vadītāji

R. c.

Par

izskatīja S.

Latvijas

un

rindās

LKJS

nodibināta

Kārkliņš,

kuru

komitejas,

apstiprināja

1940.

pieņēma

v.

J.

Sadovskis,

pieredzes

Boroks,

parauga tika

LDJS

atlases.

kārtām

pirmām

COK

cijas

Krauklis

individuālas

stingras

pēc

—

organiza-

risināšanai.

uzdevumu

iekšējo

šķiriski

no

lielu

prasītu

līdzāspastāvēšanu.

komjaunatnē

liņš,

savienības

tas

pagaidu

—

iestāties

un

Taču

organizācijas

divu organizāciju

tikai

rūdīti

iztīrīt par LKJS,

izvēlēties

iestāties

iesniegumus.

LDJS

ceļš: sasaukt

cits

LDJS

gadījuma cilvēkiem.

un

komjaunatnes

98

noska-

uzdevums

cilvēkiem,

trim

no

Liberts,

Bāliņu,

arī

iespējams

torisku

16.

pat

pārstāvji

pārveidošanā:

Latvijas

atkalatjaunotajā P.

pārdēvēt

svešiem

ir

iestājās

1

lēmumu

A.

tiešs

Centrālā

izveidota

sastāvēja

Savienībā.

uzņēma

komjauniešus: c.

uzskati

sīkburžuāziskus

sociālistiskajā

nodibināja

Eduards

Padomju

COK

Savienībā

izvirzījās

simti

iestājās

politiskie

un

sīkburžuāzijas

organizācijās

tika

jūlijā

COK

biedrs

partijas

Daudzi

Savienībai

(COK), kas

Komiteja

rindās

šķirisko pieeju.

27.

gada

LDJS

sabiedrības

piedalīties

LDJ

(dažkārt

organizācijas).

nenovēršami

aktīvi

LDJS

dienās

revolūcijas

jaunu biedru, kuru darba īpašības

121.

lpp.

komi-

tika

teja

šūniņas

pārveidota

pārdēvētas

lestāšanās natnes dzīvē

jauniešiem,

tas

partijas LKJS

vijas

notika

natnes

dokumentu

kas

skolās

cīņai

Latvijas

1941.

rajonu

ĻKJS

gada

apriņķu

un

ka

re-

«komjaubet

kam-

nostiprināšanu Tā

veicina

ražību...,

un

kom-

mācību

par

1

organizēt

38,5

pusē

komiteju

darbu,

pilnveidot

un

izvirzīšanu

pirmajā

Lat-

lēmumā

pasākums,

atbalstīja VĻKJS

partija

Ļeņina

katra

par

marta

kārtošanu.

darba

par

Saņemt

atzīmēja,

tehnisks

nav

komunistu

jauno

par

Jau

Komiteja

universitātēs».

Komunistiskā

likumus

pilsētu,

un

Komitejas vadībā.

kļuva 10.

gada

uzskaites

kandidātu

un

Palīdzēdama

Latvijas

karti

komjaunatnes organizācijas

aktivizēšanu

jauniešu

uzlabošanu

darbā.

izsniegšana

veicina

biedru

VĻKJS

1941.

Centrālā

publikas komjaunatnes

paņa,

lietu.

goda

viņu

republi-

Ļeņina Komunistiskajā

individuāli.

biedra

jaukom-

izmantot

plaši

visnotaļ noritēja

Centrālās

stingri

Latvijas

brālīgo republiku

darbā

Vissavienības

organizācijas

komjaunieša

ar

darbība

VĻKJS

un

uzņemšana

nosauktās

sakari

praktiskajā

organizācijas Savienībā

Jaunatnes vārdā

ļāva

Komjaunatnes

biedru

bet

Komiteju,

notikums

bija svarīgs

cieši

nodibinājās

un

Centrālo

ĻKJS

pirmorganizācijām.

sastāvā

VĻKJS

—

bagāto pieredzi. kas

Latvijas

par

par

komiteju priekš-

vadošā

komjaunatnes

procenti

komjaunatnes

sekretāri

pirmie

komu-

bija

nisti.

Pirmajā spēcīgāka 1.

padomju

janvāri

kandidātus. 96

jās

4581

bija

komjaunatne

591

15.

tā

jūnijā

biedrs

1989

maijā

1539

pilsētas

237, Daugavpils

jas 7

kara

—

302,

Jēkabpils

—

Komjaunatnes

darbu

A. Lomonosova,

Rihlovs

S.

pilsētas komiteja

Rīgas

pilsētas

1 LKP CX

4

f

PA, 201. f.,

biedrs

gada

un

gada

uzņēmumos).

bija

maijā

433, Valkas

kan-

maija

—

1941.

—

4

650,

268, Rīgas

kandidāts.5 Lielā Tēvi-

apvienoja

laikmetā. R.,

PVI PA,

Centrālā

apmēram

101. f.,

2.

Komiteja

Sudmalis, B. Berkovičs,

4.

gada

komiteju 1.,

decembra

(P.

15.

V.

Komunistiskās

c). Latvijas

1. apr., 4.

f., 2. apr., 369.

Turpat, 23. lp. Rīga sociālisma

' LKP CX

v.

1940.

komjaunatnes

PVI 101.

I.

Buse,

Rīgas

3

231

—

vadīja LĻKJS

N.

Turpat,

apriņķa

1.

un

biedru.

berts, K. Vikuļins,

2

bet

vidē-

—

organizācija

un

tām

(no

98

apvidū,

jaunietes,

un

gada

martā

jau 4940 biedrus

bija 6215 biedri

Latvijas komjaunatne

priekšvakarā

tūkstošus

lauku

1941.

organizācijā

1.

gada

(no tiem 618 strādāja rūpniecības

Daugavpils apriņķa

—

utt.)

jauniešus

1941.

pirmorganizācijās

bija Rīgas komjaunatnes

Liepājas

—

apvienoja 772

transportā

—

1941.

,

kļuva

komjaunatne

Tās rindās

kandidāts2

un

uzņēmumos, 426

apvienoja

—

1.

gada

iestādēs, 8

didāti.3 Vislielākā

sākumā

Latvijas

pirmorganizācijā

1941.

bija rūpniecības mācību

gadā

varas

organizatoriski nostiprinājās.

un

sēdē

Sadovskis,

(E.

Li-

Pujāts, partijas

apstiprināja J.

Kārkliņš,

lp.

1., 30. lp. 1980, 155. lpp. 1., 25. apr., 369.

lp. 99

J. v.

M.

Frīdmanis,

A.

Šļapins,

V.

Ozoliņš,

A.

Apsitis,

Grīnbergs

c). Par

P.

pilsētu

Leibčs

pilī),

komjaunatnes

(Daugavpilī),

apriņķu

gavas), M. Kandāte

B.

M.

Feodorovs

Riekstiņš

Komjaunatnes audzes

politiskās

tās

un

munistiskās nomiskās

(Rīgas),

Boroks

augšana

darba aktivitātes

A.

darbaļaudīm

kultūras

dzīves

tās

par

v.

c.

ietek-

jaunās

pa-

paaugstināšanos.

vēsturisku

sākās

pārveidošana

saimē

brālīgajā

Ko-

perspektīvu.

tautas uz

celtniecībā

atjaunošana

varas

tautu

zemes

plašu

Rēpelis

(Jēkabpils)

liecināja

padomju

uzvara,

padomju

(Jel-

Stauvers

D.

§. Piedalīšanās sociālistiskajā

revolūcijas

ap-

Zars

(Daugavpils),

(Ludzas),

Reinholds

partijas vadībā republikā

un

I.

(Vents-

(Ventspils

(Liepājas), A.

Rihlovs

R.

strādāja:

Apsitis

Ankupe

Lomonosova

straujā

iestāšanās

republikas

pavēra

A.

V.

jaunatni, par Padomju Latvijas

uz

un

Sociālistiskās

S.

(Kuldīgas),

2.

Latvijā,

E.

Sudmalis

(Tukuma),

rindu

palielināšanos

mes

(Liepājā),

bija:

(Valmieras),

Moisejs

(Abrenes),

K.

(Valkas),

I.

(Talsu),

sekretāriem

organizāciju

Pelnēns

komiteju sekretāri

riņķī), A. Krauklis (Madonas),

B.

eko-

politiskās,

sociālistiskiem

pa-

matiem.

Latvijas ciālisma

komjaunatne

celtniecības

rekonstruēšanā

kultūras

un

saimniecībā

nizēja

arī

darba

sava

un,

Pirmais šanas bas

lielais

bāzes

bas

uzdeva

un

tūkstoš

medicīnas

naktīs.

vakara

Padomju

īpašuma

100

līdz

uzskaiti

1

LKP CX PVI PA,

2

Žagars

E.

veikalus,

uzdevumā

101.

f.,

Sociālistiskie

1.

apr.,

aptiekas.

laikā

—

no

tā

Kopā

1940.

Veselī-

ar

vairāk

aptiekas

netika

komjaunieši

ražo-

tirdzniecī-

Partija kon-

farmaceitiskās

Darbs

masu

augšanu.

sociālistiskās

piedalīšanās

aptiekas,

septembrim.

nodrošināja

aktivitātes

darbiniekiem

ķīmiski

ātrā

paaugstināt

veicināja

nacionalizēšanā. 1

nacionalizēt

izdarīja 30.

varas un

namu

tās

revolucio-

ražotājspēku

ar

viss

ieguldījums bija

inventarizēja

instrumentu

rijas. Nacionalizāciju tembra

2

Tas

PSR

Latvijas

tās

radošās

komisariāta

tautas

so-

ražošanas

vara

ieinteresēti

ražošanu.

Latvijā

dzīvojamo

komjauniešu

bija

jaunatnes

komjaunatnei

aizsardzības

iesaistījās

lauksaimniecības

padomju

saskaņodama paši

komjaunatnes

izveidošanā

uzņēmumu

krēti

attīstīt

darba

visas

un

izveidodama

un

sektoru,

attiecības,

darbaļaudis

ražīgumu,

vispirms,

rūpniecības

sociālistisko

ražošanas

Tagad

rosīgi

risināšanā;

revolūcijas īstenošanā.

nacionalizāciju

Pabeigdama tautas

jaunatne

uzdevumu

nacionalizēšanā,

pamatlīdzekļu

raksturu.

darba

un

galveno

nekā

preču

un

laborato-

gada

28.

pārtraukts

separi

veica nacionalizētā

saglabāšanu.

1. 1.,

pārveidojumi

28., 436. lp.

Latvija

1940.—1941.

g.,

99.

lpp.

ienaidnieks nekādi

Šķiras

iekārta

pitālistiskā pasaules

notika

Cīņa

tai.

mācību

ļaudis

atmaksas

ar

uzkurinādami nieka

bieži

dedzināšanas Taču

lielināja ir

tagad dzēja

un

darbs

propagandēja

atklāt

sociālistisko

—

rudenī

likas

šo

kas

23.

Oktobra

pulks

tiskajai dību

jaunatni padomju

aicinājumu

«Latvello»,

piedalījās kolektīvu un

1.

730 —

pierādīt

5

4

rūpniecības, Pirmoreiz

1., 2

3

4

5

27.,

BjiacTH.

30.

Latvijas Latvijas

M.,

viņi

transporta tūkstoši

republikā

1978,

c.

B

PSR

repub-

republi-

rakstīja:

«Latvijas

jaunatnes

lielajai

priekšsociālis-

valdības

darbu

pilnu

Lielā

godu

un

rītdienu.»

gācīņu

3

Uz

rūpnīcas «VEF»,

daudzu

citu

uzņēmumu sacensībā

sociālistiskajā tirdzniecības

un

uzņēmumu

Padomju Latvijas strādnieku

tika

JIHTBe,

476;

visiem

par

gaišāku

un

Pirmssvētku

gada

LK(b)P

Latvijas

Padomju

aizrautības un

Sacensību 1940.

aicināja

uzticību

uz

plaši

tradīci-

sacensībā.2

darba

—

fabrikas

darba

ar

fabrikas «Sarkanais rīts»,

CoiIHaJIHCTHHeCKHe peBOJIIOUHH

CoßercKofl

kopā

mūsu

labāku

jaunatnes

jaunieši.

mēģinā-

kolektīvs.

sacensībā

atbildēt

mūs

vairāk nekā 78

kalpotāju.

1 HHe

un

palī-

kustību.

jaunieši

un

Savienība

keramikas

Rīgas

komjaunieši

saimnieks,

aicinājumu

aicinājumā

apzinīgu,

atsaucās

pa-

šķira

republikā

sociālistiskajā

Savā

sauc ar

orga-

organizācijas

kokvilna»

sociālistiskajā

darbos

un

ienaidnieka

stahanoviešu

pārsniegšanu

komjaunieši

Jaunatnes sauc

un

strādnieku

slavenās

šķiras

iniciatīvu,

piedalīties

Dzimtenei,

par visas

par šo

mūs

—

un

un

vērtīgo

gadadienai.

īstais

likvidēt

komjaunatnes

un

«Latvijas

iesaistīties

Komunistiskās

radīt

sabotāžas

aktivizēšanos,

ka

apziņu,

padomi publicēja

«Vairogs»

jaunatni

pie-

uzņēmumu

produkciju, Bija

šķiras

bagātību

tās

strādnieku

fabrikas

strādniekiem

Fabrikas

gatavo darbā.

strādnieku

sacensību

atbalstīdama

CX,

laikā

autoritāti.

varas

Arodbiedrību centrālo

ienaid-

aktīvo

varas

Nacionalizācijas

enerģiski

plāna izpildi

ievadīja

darba-

sastādīdami

zemnieku

un

izejvielas,

un

un

padomju

par ražošanas

slepeni,

nostiprināja

arodbiedrību

Partijas,

ienaidnieki

iebaidīdami

komjaunatnes prasmīgais politiskais

republikas

savas

rīkoties

1

modrību,

savlaicīgi

skolās

iestādēs,

un

atklāti

turpmākajā

veicināja

jumus graut padomju

jas

noslēpt

fabriku

un

gadījumi.

tautas

iekār-

sociālistiskajai

noskaņojumu,

strādnieku

centās

partijas

Taču

Vecās

neatgriešanos.

uz

rūpnīcās

rīkojās

kartotēkas.

un

grūtības rūpnīcu

nizatoriskais

viņi

nacionālistisku

sarakstus

īpašnieki

iestādēs.

to, ka ka-

ar

draudiem, izplatīdami provokatoriskas baumas,

izlūkdienestiem

kritēju

aizgājusi

laukos,

un

Pārsvarā

neuzdrošinājās.

samierināties

pretojās jaunajai,

pilsētās

augstākajās

un

Latvijā

spēki neatlaidīgi

negribēja

ir

LKP

izmantota

JIaTBIIII

CX

II

PVI

nebijusi jaunat-

3CTOHHH. BoCCTaHOBJiePA,

107.

f.,

1.

apr.,

lp.

Komunistiskās

partijas

vēstures

komjaunatnes

vēsture

dokumentos.

Spoģe O. Pirmie soļi Cīņa, 1941, 3. janv.

apcerējumi, 3.

sociālisma celtniecībā,

d., 67. lpp.

1917—1970,

48.

123.—124.

lpp.

lpp.

101

darba

nes

niešu

organizācijas forma

triecienbrigādes.

šanos,

izejvielu

darba

disciplīnas

radās arī

tika

Jau

1940.

žošanas

arī

ražīguma

keramikas

Rīgas 1

Lielākā

daudzi

jau-

daļa

un

jauniešu

un

vēlāk

fabrikā,

ievērojami

brigāžu

sekretāri,

strādnieki

jaunie

ra-

par

gāja komjaunatnes vadītāji

propagandisti,

tikai

ne

iedvesmodami

piemēru

kļuva

stahanoviešiem,

racionalizatoriem,

—

viņu priekšgalā

un

personisko

ar

un

paaugstinā-

normas.

gada rudenī

pirmorganizāciju bet

izveidotas

pirmrindniekiem

triecienniekiem,

komjauniešu

komjauniešu

Pirmās

uzņēmumos.

pārpildīja izstrādes

darba

ekonomiju, produkcijas kvalitātes

uzlabošanos.

citos

izveidotas

—

veicināja

materiālu

un

triecienbrigādes tās

Tās

darba

jaunatni

—

vārdiem,

ar

uz-

varām. Viens riem

jaunais strādnieks,

bija

Grīnbergs. virpošanā

dalījās

sekot

viņa

kustību,

hanovieši

ir

mana

Sistemātiski

viņš

misiņa

republikas

cēlāji... pie

bija

viens

Lai

no

un

komunisma

—

ražošanas

komjaunietis, Ari

darba es

ne-

:

vel

jau-

2

fabrikas

pārsniedza

plānus_

sta-

jo sta-

Jaunas

meklēšu

turpināšu arī izglītību.»

vēl

aicināja par

viņiem,

cēlajs

bet

vien,

Grīnbergs

un

runa

ikviens

darba

sava

metodes

darba

savus

būt

gribēju

A.

jaunatni

šūnā

KJS

Andrejs

kontaktdetaļu

divkārt.

ražīgumu

mums

stahanovietis

Bet, lai to varētu,

nas.

zobratu,

piedomā

pie šīs

gribu apstāties

es

nākotnes

lasītājs,

kļūst

lai

metodes,

«Tā kā

tad arī

mūsu

raksta

komjaunietis

visas

ar

piemēram:

hanoviešu

rūpnīcas

VEF

darba

paaugstināja

pieredzē

savā

virpas

Uzlabojis

racionalizato-

ražošanas

komjauniešiem,

pirmajiem

no

_

darbnīcu

metālapstrādes sekretārs

cijas

koja

simtiem

IX

bilizēja

«A. I.

virpotājs

Starobins» 3

republikas

(1940.

un

saimnieciskā darba

izlietošanu

1941.

Komiteja

visu un

darba un

to

republikas valsts

jaunatni

dzīvē,

3

attīstībā

lēmumiem.

pārvērstu

Padomju

ražīguma ekonomiju,

Jaunais Komunārs, LKP

CX

gada

Tie

Padomju

Savienības

PVI PA,

1940, 201.

22.

f.,

10.

«uz

vel

bija mo-

Lat-

indus-

sociālistiskā

lēmumā

pirmorgalīdzdalību

uz

cīņu

plānu izpildi

paaugstināšanu,

142.

aktīvāku

jaunatni

ražošanas

1.,

februāra

komjaunatnes

organizējot

nostiprināšanu,

LKP CX PVI PA, 201, Ul. apr., 3.

18. okt.

102

cīņai,

attīstītu

lai

ĻKJS CX darbu» aicināja

disciplīnas

sniegšanu,

2

tālākajā

decembrī)

gada

darbaļaudis

Centrālā

Latvijas

nizācijas

1

se-

republiku.

Partijas «Par

organizā-

piemēram

strādnieku.

viju par priekšzīmīgu, augsti triālu

Raisa

Oščcenkovs,

komjaunatnes

Pirmrindnieku

rūpniecības

Latvijas

kongresa

sekretāre

Dementijs

strādnieks

Marons.

jauno republikas

nozīme

īpaša LK(b)P

fabrikas

keramikas

Balalajeva,

organizācijas

komjaunatnes

Svetlanovi»

«Brāļi

materiālu

īpašuma

un

par pār-

taupīgu

aizsargāšanu,

Ip.

sept.

1. apr.,

3.

1..

141.

lp.;

Jaunais Komunārs,

1940,

cīņu

uz

viešu

sociālistiskās

par

kustības

Pildīdama tavodamās

republikas

godam

aktīvāk vēl

guva

organizācijas

PSRS

konferenci

jaunatne vēl

sacensība

Šī

partijas

sagaidīt

XVIII

VK(b)P

un

kumā),

trieciennieku

sacensības,

stahano-

un

izvēršanu».1

Augstākās abas

(tās

iesaistījās

lielāku

norādījumus,

notika

1941.

gada

sā-

sacensībā.

sociālistiskajā

vērienu,

ga-

Padomes vēlēšanas

bagātinājās

jaunām

ar

formām. Pēc nieku

ražošanā nodarbināto

individuālā

sākumā

Viņu

bija

atbalstīja

gada

maijam

vairāk nekā 30

vās

Komjaunieši listiskās

tes

sāka

gumu

līdz

fabrikas

ari

Mieze, kas 1941. censība darba tika

starp

republiku

vispusīgi

tīja

jautājumu

transportā ka

un

ties

ar

visām

kas

traucē

jaunatnes

nalizatoru Lai

devumu

1

Spoģe

3

4

LKP CX

OqepKH TajuiHH,

5

O.

transporta

konkrētā

republikas

101.

f.,

PVI PA, iictophh

1976,

q.

201. f.,

pilsētu un

darbu

celšanu,

c.

ar

un

un

sēdē izska-

rūpniecībā, uzsvērts,

apriņķu

būvniecības uz

Tajā

rūpnie-

konferences

darbu

vietām,

komi-

uzņēmu-

iepazīsto-

izdibināt

cēloņus, racio-

stahanoviešu,

nozīmi

19. 1., 63.

tautas

saimniecības

uzņēmumos

tika

uz-

ieviests

lp.

celtniecība, 51. lpp.

1. apr., 3.

1., 142. lp.

JlenHHCKoro KoMMVHHcnmecKoro Coio3a

1,

no-

5

lielākajos

1. apr.,

Pirmie soļi sociālisma

konference. uzdevumi

rezolūcijā

uzņēmumā,

augšanu».

komjaunatnes

risināšanā,

sa-

atsevišķiem

ierosinātāji

Saskaņā

organizāciju

kvalifikācijas

trieciennieku

palielinātu

sacensība

starp

paplašinātajā

pieņemtajā

pirmorganizāciju

LKP CX PVI PA,

2

Biroja

LĻKJS rajonu,

stāvokli

jaunatnes —

februārī

28.

rūpniecības,

pārbaudīt

organizāciju

komjaunatnes

par

3

deputāti.

tekstilnieku

radošā

XVIII

attīstībā.

celtniecības

CX birojs

komjaunatnes

mos

partijas

celtniecībā.

«nepieciešams

tejām

hhh.

un

LĻKJS

bija

Hilda

tekstiluzņēmumu

Sacensības

VK(b)P

notika

apspriesti

transporta

lēmumiem

Padomes

gan arī

ražī-

vidū

bija komjaunieši.

februārī

gada

iedibinātā

tekstilniekiem,

komjaunie-

komjauniete

PSR

Igaunijas

sociā-

apkal-

darba

pirmrindnieku

Padomju Latvijas

—

iekļā-

svarīgu

strādniece

paaugstināja

strādniece

kolektīviem. 4

uzņēmumu

viena

PSRS Augstākās

sociālisma

republiku

dalībnieki

1941.

par

citu

arī

un

Līdz

sacensībā

kalpotāju.

lai

Ražošanas

izvērsās

kolēģiem Šī

darītājiem.

aktīvākie

cības,

ievēlēta

sākumā

saviem

2

komjaunieši.

audums» četras

«Rīgas

manufaktūra»

«Rīgas

gada

gan

tika

procentiem.

tika

ar

Fabrikā

vairākām stellēm

uz

300

panākt,

—

un

strād-

uzņēmumos.

sociālistiskajā

praksē

sākās

gada februāra

«Kosmoss»

republikas

strādnieku

formu

stelles.

strādāt

fabrikas

citos

ieviest

rosināja

1941.

ierosinātāji

individuālajā

sacensības

vairākas

potu

arī

tūkstoši

iniciatīvas

komjauniešu

Tās

trikotāžas

Rīgas

ierosmi

1941.

sacensība.

mojioaokh

3cto-

321—322.

LKP CX PVI PA, 201.

f.,

1. apr., 3. 1.,

144. lp.

103

CX

ĻKJS

Centrālā

natnes

darbību,

viņu sakari

veicināja

Komsorgus

kontrolēja

apspriedes.

komsorgu vadīto

viņu

apstiprināja

pastāvīgi

komjauvirzīja

un

kā

organizāciju

komjaunatnes

ražošanas

arī

partorgi ķērās

politis-

darbības vienotību.

darba

pie

tiešie

Komsorgu

palīdzēja nostiprināt organizatoriskās,

audzināšanas, tāpat kā

1

kas

Komiteja,

uzlabošanos,

un

sorgi,

institūts.

organizēja

CX

ar

darba kās

komsorgu

lielu

ar

Kom-

pacilātību. Viņi

atradās strādnieku vidū, iedziļinājās viņu vajadzībās, palīdzēja viņiem labāk izprast partijas politiku, apzināt savus uz-

pastāvīgi devumus Šo

lomu

un

darbība

organizāciju

sacensībā,

tiskajā

ražošanas

Novatoru noviešu

rādītājus. Vairāk

pirmrindniekiem:

nisko

ar

palīdzību tieši

lielākajos

fabrikās

Rīgas

618)

racionalizatoriem

un

trieciennie-

viešu

skolas.

dami

tajās

kļuva

Jau

1940.

gadā Rīgas

klīniskās

1940.

gada

Dekrētu

deva

pieņēma un

ņus šīm vidū.6

rezervju

komjaunatnes

apmācības

dzelzceļnieku

Daugavpils

pilsētas

1

LKP CX

2

Latvijas

3

Spoģe

4

LKP CX

Spoģe

aktīvi

par

piedalījās

arodskolas Rēzeknes

un

PVI PA, 201. f.,

komjaunatnes

O.

O.

skolās.

Pirmie soli

kadru

1.

iz-

LĻKJS

CX

apriņķu

komite-

atlasīt

audzēk-

jaunatnes tautas

sagatavošanā

martā un

tika

Rēzeknē.

1917—1970,

dokumentos.

1. apr., 4.

lpp.

142. lp. 54.

1., 42. lp.

lpp.

110.

fab-

atvērtas

LĻKJS

apriņķa komiteja uzņēmās

sociālisma celtniecībā,

LKP CX PVI PA, 201. f.,

Prezidijs

republikas

gada

Daugavpilī

apr., 3. 1.,

kom-

5

uzņemšanu arodskolās,

1941.

par

palīdzēja

apr., 3. 1., 59. lp.

vēsture

f.,

un

pienākumu darbu

sociālisma celtniecībā. 54.

PVI PA, 201. Pirmie soļi

1.

Padomes

izveidošanu.

pilsētu

aģitācijas

plašu

šefību

rajona

jaunbūvi Juglā.

darba

organizēdama audzēkņu

rūpnīcu

Proletāriešu

valsts

vien

cilvēkiem. 4

uzņēmās

Augstākās

iesaistī-

rūpnīcā

komjaunieši

PSRS

veikt

vagonu

rajona

skolas

stahano-

dibināšanā,

300

oktobrī

Komjaunatne

un

Rīgas

celtniekiem,

uzlika

metalurgā»,

izveidotas

to

apmē-

darbgal-

un

pirmoreiz

Sarkanarmijas

pirmorganizācijām skolām,

Tikai

komjaunatne

lēmumu, kurā

saimniecībai,

pirmās

par

tika

iemācītas

šefību par 26.

2.

—

tika

apmācībās

«Sarkanajā

—

c.

inženierteh-

(apmācīja

mašīnām

pie

piedalījās

3

tika

slimnīcas

jaunieši uzņēmās

v.

aktīvi

darba metodes

jaunceltnēm. Valsts

uzņēmumos

Komjaunieši

īslaicīgās

vietā

pirmrindnieku

uzņēmumu

metodēm

staha-

izmantoja

kursus,

Ar

darba

darba

jaunos strādniekus.

pirmrindas

komjaunieši

radio.

«Varonī»

«Sarkanajā zvaigznē»,

104

no

no

strādnieki

pirmrindnieku

stundas,

Visos

diem).

6

puse

Sociālissasniedza

komjaunieši

nekā

apmācības

uzstāšanos pa

viņu

B—lo

ram

tehniskās

un

darbinieku

iepazīstināti

5

komjaunatnes

pakāpē.

(363

izplatīšanai

pieredzes

skolas

apspriedes,

riku

jaunā

2

kiem.

jām

kvalitatīvi

pacēlās

pārveidošanā.

uzņēmumu

nodarbinātajiem komjauniešiem

rūpnīcās

par

sociālistiskajā

rūpniecības

sagaidot Maija svētkus,

ražošanas

augstus un

sabiedrības rezultātā

pasākumu

lpp.

šefību

šīm

par

jamās

skolām.

audzēkņu

svinīgu

Tikpat

ces.

starp

Latvijas

citu,

teikts:

gluži

labi zinām,

vairākas

dienas ēdis

arī

prast

tikai

var

nodrošina

tās

Viens 1940. 22.

maizi.

pats darbu

skolu

ceļu

un

To

grūti gājis

bērni,

izstāstīt,

to

sa-

Konstitūcija

...

arī

mēs

agrāk tik bieži bijām kopā ko

darba

sava

padomju

visi

un

jūt tad, kad

izglītību. Tagad

uz

iespējas,

tās

kvalificēti

svarīgākajiem

publicēja vēstuli, kurā,

cauri

par kurām

un

jūnijā FRA

bezdarbs, ko cilvēks

šo

sapul-

celtnieku

5.

gada

strādnieku

esam

sausu

izmantosim

Tautas

jūlijā

dzīvības

saeimas

sniedz

mums

FRA

2

darītāji.»

pasākumiem republikā

varas

pieņemtajā

īpašumā

bija

teikts:

interesēm

un

izteicot

riem

upēm

un

šumu

No

šīs

dienas mūsu

...

pluatatoriem V.

I.

riskajai pībā».

4

—

cijas

ka

atzīmēja,

valstij

vislielākās

Likvidēdama

nodrošināta

(MTS)

un

zemē

nav

iespēja

padomju

t.

i.,

nebūs

un

vietas

piekritējiem.»

pāriet

uz

tautas

zemi,

uz

proletā-

uz

ra-

sociā-

traktoru

attīstīt

saimniecības,

zemkovara

pārejai un

eks1

...

deva

padomju

organizēt mašīnu

eze-

īpa-

3

sociālismu

pakāpeniskai

(valsts)

no-

valsts

par

nacionalizācija

iespējas

apstākļus

darba

Latvijas

viņu

un

«zemes

zemes

par

darba zemniecī-

no

bagātībām, mežiem,

tās

privātīpašumu

labvēlīgus

Tika

visas

ar

īpašumu,

lielgruntniekiem

Ļeņins

laukos

lismu.

tautas

visas

par

deklarācijā

«Vadoties

gribu, Saeima pasludina visu zemi

dīja

uzņemto

gadā bija padomju agrārās reformas īstenošana. 1940. gada

došanu tautas bas

tikai

dienās būsim

no

organizēja

piedalījās

Komunārs»

visi

nozīmē

specialitātes,

Mēs

pārrunājuši. un

ko

darbaļaudīm

mācīsimies

skolas,

«Mēs

kas

tas,

komjaunatne

«Jaunais

avīzē

bija

dzīvo-

mācību,

sagatavot

darbnīcas,

sagatavošanā. 1 1941.

strādnieku

audzēkņi

skolu

iekārtot

sagaidīšanu, vadīja pirmās komjauniešu

rosīgi

rūpniecības

palīdzēja

Komjaunieši

palīgtelpas,

un

sta-

lauksaim-

niecības kooperāciju. Pamatodamās

jas

valdība

1940.

Tautas saeimas

uz

gada

29.

noteica

agrārās reformas

lizāciju

tika

maksas

par zemi.

52

atcelti

reforma

zemes

tūkstošus

bezzemnieku

rezultātā

darba

apstākļi

Agrārā

un

zemi

vairāk

kas

naciona-

izpirkšanas

vairāk nekā

nekā

23

tūk-

So

piegriezumus. ģimeņu saņēma pasāapmēram 300 tūkstošiem cilvēku tika radīti brīva

uz

beztermiņa

reforma

O.

ar

tam

zemi,

zemes

lielus

notika

pūlējās to aizkavēt.

1 Spoģe

Bez

ar

par

nodokļi

nodrošināja

sīkzemnieku

stoši kumu

Likumu

Vienlaikus

Latvijas

ģimeņu.

Latvi-

deklarāciju, Padomju

pieņēma

principus.

buržuāziskās

Padomju

2

jūlijā

Pirmie

lietošanā

šķiru

Komjaunieši

nodotās

zemes.

cīņas

apstākļos atmaskoja kulaku

—

soļi sociālisma celtniecībā, 1941,6. jūn.

71.—72.

5

kulaki

visādi

intrigas,

viņu

lpp.

Jaunais Komunārs,

3

Sociālistiskās

4

Ļeņins V.

5

Bondarevs P.

revolūcijas

I. Raksti,

uzvara

28. sēj., 284.

Latvija

1940.

Latvijā

1940.

gadā,

303.—304. lpp.

lpp.

gadā. Otrs,

pārstrādāts

izd. R.,

1983, 63. lpp.

105

centienus uzskaitīt Tā un

iebiedēt

kā

bija

1940.

sīgi

gada

rudenī

piedalījās

ražas

visas

darīja

dienas

1940.

gada 29.

rudenī

visu

Imanta

komjaunieši las

sadabūja

dēļ,

Latvijas

IX

K(b)P

agrārās

rezultātus

žošanas

attīstības

turpmākos

sējplatību

uzmanība

cības, dātu

kam ar

niecības

tika

zemi

sēk-

kuļmašīnu, noorganizē-

un,

izkūla

labību Ruca-

Partijas

nodrošināt

jaunāko zemkopī-

lai

arī,

tehnisko

un

intensificēšanu.

reformas

ra-

komjaunat-

un

graudaugu

nostiprinātu kā

rezumēja

lauksaimnieciskās

lopkopības

lai

sēklu,

decembri

gada

ieviešanu,

agrārās

un

traktoru

punktu

vajadzēja pamats

palīdzēja

sektoru

lai

gaitā,

mehanizētu

Se-

saimnie-

zemnieku

tās

apgā-

lauksaim-

izveidot

kā

(MTS),

ierīkošanā.

modernu

izveidot

partijai

lauksaimniecībā.

staciju

(MZIP)

Tā

arī

un

un

politisku sviru,

lauksaimniecības sociālistiskās

LKP CX PVI PA, 201. f.,

1. apr.,

2.

L,

19.

ar

tām

kuras

un

3

vēsture dokumentos. 1917—1970, Latvijas komjaunatnes Spoģe O. Pirmie soļi sociālisma celtniecībā, 58. lpp.

kas

palīdzību

1940, 9. okt. 111.

sta-

vajadzēja

lp.

Jaunais Komunārs,

zirgu

bāzi,

pārveidošanas

2

no-

piedalī-

traktoru

tehnisko

materiāli

un

aktīvi

mašīnu

Mašīnu

nākamajai kolhozu iekārtai republikā,

kļūt par svarīgu ekonomisku

106

1940.

vajadzēja

komjaunatne

sociālistisko

varētu risināt

4

Tad,

darbus.

mašīnu

1

ap-

kom-

organizācijas

vecu

traktoru

uzdevumus.

veltīta,

inventāru, lopiem,

iznomāšanas

būtu

vietās

aizkavējusies

sēja

izremontēja

nosprauda

un

palielināšanu,

iedalīja

Republikas stiprināt

cijām

—

sēja.

lai

kodināšanu.

un

apriņķa

pagastā

darbnīcām

paņēmienu

agrotehnisko

kultūru

jās

laukos

organizācijām

višķa

rudens

Daudzās

tīrīšanu

Liepājas

kongress

reformas

nes

ap

oktobrī

4 pēc tam arī citos pagastos.

un

bas

zemi.

jauniešu triecienbrigādi,

un

un

vien

septembrī 13.

agrāro politiku, sekoja,

spēkiem

ostas

Liepājas

no

21.

veikta

savlaicīgi

sēklas

Rucavas

viņi pašu

juši komjauniešu vas

ka

uzzināja,

trūkuma

tiktu

vadītās

Sudmaļa

komjauniešu

6250,

—

Jausvēt-

organizācija

nosūtīja:

paredzēto

kulšanu,

jaunieši organizēja kad

Rīgas

2

organizēja

izveidoja

oktobrī

partijas

ziemāju kultūrām

iesaistīties

veiksmīgi.

visur

ro-

aicināja

3

lai

zemniekiem

Viņi skaidroja sētu

5000,

raudzījās,

Komjaunieši

laikā

talkās

organizācijas

noritētu

entuziasmu,

6.

jauniešu.

un

plašs

loma par-

organizācijas

kampaņa

lielu

svētdienas

septembrī

komjauniešu

šī

komjaunatnes

—

nebija

komjaunieši

Liepājas

novākšanas

Tikai

vēl

komjaunatnes

komjaunatnes lai

ļoti

ar

grupas.

4200,

republikas

ražas

talkas,

jauniešu

8500

darbu

laukos

īstenošanā.

novākšanā.

sacensībā,

komitejām

zemes

1 jaunas saimniecības.

komjaunatnei bija svarīga

un

Latvijas

Padomju

sociālistiskajā natne

tieši

maz,

skaidrošanā

tijas politikas

palīdzēja

arī

zemi, organizēt

pirmorganizāciju tīkls

partijas

komunistu

kā

zemniekus,

iedalīt

un

lpp.

uzde-

dzas

sagatavoja

Komjaunieši

vumus.

sapulces,

zemnieku

kurās

lauksaimniecības

kāpināšanā.

1941.

gada

vidū

nekā

130

maija

līgumus par Līdz niešu

1941.

MTS

dažu

MTS,

vienu

no

MZIP,

50

lai

las

noliktavu

bos.

Bauskas 1300

Talsu

119

apriņķī

stundu,

vairāk

slēgt

republikā.

arī

Gusts,

Par

Smilte-

kļuva

par

MZIP:

šo

61

MZIP

un

degvie-

un

būvdar-

objektu

jauniešu

MTS

svētdie-

organizēja

līdz

grupā

2384

stundas,

jaunieši nostrādāja MTS darbos vairāk nekā

MZIP

un

b.

600

2

pagastā.

komjaunieši.

piedalījās

330

apriņķī nostrādāja

bija

Komjaunatnes organizāci-

un

tieši

komjau-

ar

rīcībā

MTS, iznomāšanas punktu

teritoriju, kā

maijam

iecelti

bija komjaunietis

labiekārtotu

13.

gada

teritorijā

vienam katrā

tika

vadītājiem

direktors

Piemēram,

1941.

apriņķī

apriņķī

zemniekiem

kuru

MTS,

apmēram pa

priekšzīmīgākajām

talkas,

Valkas

PSR

Latvijas

jas uzņēmās šefību par visām MTS nas

nozīmi

Daugavpils

bet

palīdzēja darba

nodibinātas

MZIP

un

MZIP

un

apstrādāšanu.

tika

kuras

300,

ap

gada pavasarim

502

un

Piemēram,

notika

Komjaunieši

zemes

līdzdalību

traktoru,

nes

1

sapulču.

MTS

dau-

pagastos

noorganizēja

un

izskaidroja

darbos

259

jaunieši

nostrādāja

1711

stundu. 3 tālaika

Nopietna riem.

komitejām panākt, tajos

politiskās

galā

ar

vairākos kursi voti

šo

lai

darboties. 4

papildināja

apmācīti

1941.

Toreizējais savās

nieku,

viņu

darba

kursu

1941.

gada

7

1940.

2.

vidus.

vara

mehāniķi, E.

nāca

un

vietās

kas

no

rent-

komjaunat-

aizstāvēt,

viņiem

lai

nenoraidītu zemās lai

bija ieinteresēta, viņi

varai

dalās

kalpu,

ka

tika

skolās. 6

Liberts

no

Atceros,

mācoties,

padomju

gadā,

komjaunatnes vēsture

Turpat, Žagars

6

kas

mācītos

sekmīgi

apguva

uzticamiem

komjaunieši

vēsture dokumentos.

komjaunatnes

Jaunais Komunārs,

un

mehanizācijas

sekretārs

daudzus

republikas

sākumā

5

citās

un

kvali-

7

Bondarevs P. Latvija

Latvijas

nācās

par

Rīgā

sākumā

uzņemšanas komisijas

kļuva

4

šoferi

CX pirmais

padomju

tika

veiksmīgi

rudenī

gada

Lielplatonē

bija jaunieši,

... Uzcītīgi

traktoristiem.»

Latvijas 3

Taču

1940.

izveidotajās

sīkzemnieku

Komitejai

programmu,

ficētiem

2

visi

un

jaunieši.

kad-

ar

apriņķu

un

bija sagatagada maijam lauku mehanizatoru

traktoristi,

ĻKJS

kandidatūras kursu

tieši

pilsētu

Komjaunatne

novembra

gada

1941.

sākumā

«Viņi

graudnieku

izglītības dēļ.. .

1

1940.

vēl 598

Jau

Priekuļos,

—

Līdz

gada

Centrālajai

nes

5

Latvijas

atmiņās:

darbu.

uzdevumu.

centros

200 traktoristu.

rindas

bija MTS nokomplektēšana

jaunieši mācās traktoristu kursos, organizēt

audzināšanas

partijas

lauku

sāka

problēma

ĻKJS CX uzdeva komjaunatnes

Latvijas

1940, 8.,

64.

aktīvi

iesaistījās

1917—1970, 133. lpp.

lpp.

dokumentos.

1917—1970,

133.

lpp.

21. okt.

nov.

E.

Mēs jaunu

Sociālistiskie

pasauli

Atmiņu krājums. R.,

sev

1975, 2.

pārveidojumi Latvijā

celsim.

Sociālistiskā

1940.—1941.

revolūcija

gadā,

Latvijā

162.

1940.

lpp.

gadā.

sēj., 213. lpp.

107

kokmateriālu

komjaunatnes

organizācijas

riņķa komjaunieši

Valkas

apriņķa

aktīvisti

un

meža talkā

valdības

1941.

CX

jautājumu

lielu

sējas

par

šķiru cīņas

rezultātā

neslēgt

nozīmi

izjaukt

līgumus

ar

Sējai sāka

mehanizētu

līdzdalību

savlaicīgi

zemniekiem

pārējiem

stūrīšos

sarkanajos Arī

veikt

pavasara

lauku

straujiem

par

apgūt

remontēja

portēja

būvmateriālus

ārdīja kūtsmēslus, Tikai

tūkstoš

tika

Talsu

cilvēku,

komjaunieši

sēklu,

sējas

svētdienas

skolās

talkās

izveda

valsts

kurās

Pavisam tika

un

fonda

piedalījās vairāk

komjaunieši. talkas,

darba trans-

inventāru,

stacijām,

un

sacen-

Jaunie

apstrādāja

un

4

iesaistījās

darbu.

traktoru

un

izskaid-

jaunsaimniekiem

lauksaimniecības

450

tika

nekā

apriņķī

nostrādātas

5

Pavasara

sējas

sējā

šķirts Latvijas

Latvijas

2

Spoģe

3

)Kaaapc

HaKaHyHe

kampaņā

komjaunieši.

pavasara

c.

93

—

kurās

noorgani-

nekā 6000 stundas.

apriņķa

1

vien

vidū

tika

zināšanas,

kvalitatīvu

šķiroja

un

apriņķī

viņu

sapulču,

Ar kom-

beigās.

periodā

agrotehnisko pulciņu.

laikā un

un

apstrādāienaidnieki

šķiras

februāra

palīdzētu

200

mašīnu

tīrīja

noorganizētas

vairāk

darbu

mašīnas

darītāji

gada

masu

ap

tempiem

zemes.

zemniekus

aramzemes

agrotehniskās

darbojās

kulaku

3

Lai

sēju.

saasinā-

aģitācijas

noskaņoja

apriņķos

sagatavošanās

1000 zemnieku

apmēram kā

Latvijas

izskatīja

varu.

1941.

jau

gatavoties

naidīgas

piešķirtās

sev

kulaki

MTS

par

sējai,

Sēja noritēja

kad

gadījumi,

dažos citos

Aiz-

procenti

februāri

gada

sēju,

un

60

un

strā-

sagatavošanā

pavasara

1941.

no

partijas

svarīgo

biedru.2

pavasara

Rīgas

aktīvu

komjaunatnes

sarīkošanu.

Bija

atsacījās

jaunsaimnieki

komjaunatnes

veikt

savlaicīgai

kampaņas

apstākļos.

Rēzeknes,

jauniešu

zemi.

ap-

13 tūk-

nostrādāja

komjauniešu,

valdība

pat atklāti aģitēja pret padomju

sībā

Tās

Valkas

citas

kokmateriālu

apriņķa

republikas

un

Mēģinādami

devās

komjaunatnes organizācijas

Piešķirdama

K(b)P

rots,

uzdevumu,

sacensību.

daudzas

arī

februārī

Piemēram,

procenti Ventspils

putes apriņķa

zētas

vien

atbalstīja

gada

sastāvā

pilnā

uzdevumu.

80

ierosmi

komjauniešu

komitejas.

pirmorganizācijas

šanu.

sociālistisko

darbadienu.1

stošus

tas

šo

izpildītu

sekmīgi

izvērsa

bija komjaunatnes Valkas apriņķa komiteja.

iniciatore

dāja

Lai

sagatavošanā.

O.

īpaši

Par aktivitāti

Valkas

apriņķa

izcēlās

Valkas

kokmateriālu

komjaunatnes

komitejai

ĻKJS CX Ceļojošais sarkanais karogs.

komjaunatnes Pirmie

soļi

dokumentos.

vēsture

1917 —1970,

sociālisma celtniecībā, 60.

Daugavpils

un

sagatavošanā tika

un

pie-

6

130.—131.

lpp.

lpp.

JlaTßuftcKofi CCP 3. HeKOTopbie Bonpocu KJiaccoßOft 6opb6w b B kh.: B ahh bohhh. Pnra, 1964, BejiHKofl OTeHecTßeHHoft bohhh. —

55. 4

108

Latvijas

komjaunatnes

5

Jaunais Komunārs,

6

Latvijas

vēsture

dokumentos.

1917—1970,

134.—135.

1941, 18. jūn.

komjaunatnes vēsture

dokumentos.

1917—1970,

111.

lpp.

lpp.

Lai

veiktu

ciešams

sociālistiskās iesaistīt

plaši

kultūras

celtniecības

niecības

un

simti

jauniešu,

1940.

saimnieciskajos

pat

politisko

visu

pasākums, tas

un

jo

liecināja

saimniecisko

ārkārtīgi

gadā

1940.—1941.

deva

celtniecībai, litiskās

dzīves

un

«Valsts

ir

Sekodama

VK(b)P

stipra,

šim

Liela

to

I.

loma

šajā

ietekme

jauniešu

dzībā

un

paaugstināšanai,

Jaunā

1

valsts visu

un

ir

darbs

tad,

stipra

dara

radoši

partija

apzinīgi.»

3

izmantodama

jau

pirmajām

no

vidū

darbaļaužu

izvērsa

pasākumā

bija

plašu

bija komjaunatnes

audzināt

idejiski

jaunatni,

orga-

mobili-

pasaules

nacionālistiskās

uzskata

jaunās

enerģiskai

cīņai

pret

kā

Tāpēc

audzināšanai

internacionālisma

Savienības tautām,

ideoloģijas

veidošanos.

paaudzes

valsts

sociālistiskās

īpašumu,

buržuāziski

pasaules

uzskata

arī

garā,

īpašu

padomju drau-

brālīgā

modrības

politiskās

jebkurām

nacionālisma

Kulaki,

izirušo

reakcionāro

partiju

TĶazapc

3.

BejiHKOH

HeKOTopne

2

LKP CX PVI PA,

3

Ļeņins

V.

Bonpocbi

OTeqecTßeHHoft 129.

I. Raksti,

26.

f.,

gāzto

iuiaccoßOH

bohhh.

220.

—

B

asā

ekspluatatoru

jaunatnes

un

1. apr., 2.

sēj.,

notika

nostiprināšanās

ideoloģiju.

HanaHVHe

po-

un

izpausmēm.

buržuāzisko

kas,

parti-

sociālistiskajai

idejiskās audzināšanas

apzinīgas,

dienām

proletāriskā

Padomju

šovinisma

—

drošai rezervei.

un

uzdevumu risināšanai. Bija jāveido jauna

veltīt

vajadzēja

ar

ir

sociālistisko

darbu,

jāpārvar

patriotisma

tomēr

kadru,

Komunistiskās

norādījumam,

svarīgajā

izvirzīto

pret

uz

bija piespiedu

republikas sabiedriski

Komunistiskā

uzdevums

interesēm,

vērību

tika

vadīja

darbu.

kuru

partijas

attieksme

viņi

komjaunatnei

mobilizēšanā

spēj spriest

Ļeņina

revolūcijas

politisko

nizācijām, zēt

V.

masas

par visu

pieredzi, Latvijas

sociālistiskās masu

ja

visu zina,

masas

un

pārveidošanā.

§. Komjaunatnes

3.

palīgam

ieguldījumu

nozīmīgu

kur

tas

uzticēšanos

masu

no

valsts

komjaunieši

partijas

komjaunatne

pieredzi

ekonomikas

arī

Kaut

pieredzējušu

Latvijas

jas vadībā guva plašu

bija

Tikai

komjauniešu. 1 Partijas

sagatavoti

darbu.2

apriņķu

vidū

darbā

organizatoriem,

nedalīto

partijas

par

2160

un

zem-

daudzi

un

Viņu

īpatsvars.

martam

uzticamajam kaujinieciskajam

savam

kad

labāk

partijas trūka

darbinieku.

gada

nosūtīti

atsevišķi,

pagasta

par

izvirzīti

vadītāju, pagastu

komjauniešu

1941.

tika

orgānos

uzdevumā

komiteju iecelti

līdz

nepie-

darba

šķiras,

tika

vidus

citu

un

kārtām

pirmām

strādnieku

iestāžu

priekšsēdētāju

oktobra

gada

No

bija

tautas saimniecības

valsts,

inteliģences

direktoru,

uzņēmumu

izpildu komiteju liels

vadīšanā.

progresīvās

uzdevumus,

jauncelsmes

darbaļaudis

kh.:

organizāciju

6opb6u B

cīņā

šķiru

zihh

b

aktīvs,

JIaTBHHCKoft

bohhh,

c.

pret

palie-

CCP

49.

1., 9., 21. lp.

lpp.

109

kulta

kā

kalpi,

žuāziski

daļa

arī

ģinādami uzticību

meliem

ar

ciālisma celtniecību Viens

Lai

viņu

padomju

un

iekārtu, mēsēt

ne-

traucēt

so-

apziņu,

varu,

audzināšanas

idejiskās

marksistiski

komjauniešu

bija

tautas

apmiglot

partiju

audzināta bur-

pret jauno

republikā.

ietekmētu

vidū,

krāpšanu

un

komjaunatnes

no

uzdevumiem šana.

garā, nikni cīnījās

Komunistisko

pret

inteliģences, kas bija

vecās

nacionālistiskā

plašas

komjaunatnei

jaunatnes

vispirms

bija

pamat-

sagatavo-

iekarotu

masas,

pašai

darba

ļeņiniskā

autoritāti

idejiski

jāapbru-

ņojas. Drīz tiskā

pēc tam, kad

Jaunatnes

kās

izglītības

res,

VĻKJS

mācībās darba

LDJS bāzes

uz

tīkls

pulciņu

statūtu

daudz

Līdz

pulciņu,

Šo

kuros

tus

sanāksmes

uzlabot

1941.

Latvijas K(b)P CX darbu»

vijas ĻKJS uzlabot

ka

kas

svarīgus

tad, ja

komjaunatnei

studē

partijas

sabiedriskās

partijas

nis, LĻKJS

CX

praktiskās

noorganizēja

komsorgu

darbojošos un

Programmās

diskus

c.

arī

plaši

partijas

Kursu

un

vidū.

PSRS

to, ka

un

konkrē-

darbu

re-

un

kā

un

pionieru

pamattēzes,

var

izglītības

klausītāji

vadītāju

1

Latvijas

Komunistiskas

2

LKP CX

PVI PA, 201. f.,

PSRS

partijas

partijas

skolā.

vēstures

1. apr., 3.

kursus.

un

Visiem

atklāja

padomju

un

2

mar-

sabied-

konkrētus

propagandu

propagandisti

gada Tā

apcerējumi,

!., 93.—101. lp.

pro-

pastā-

politisko sistēmu,

lomu

1940.

arī

programmas

kas

saņēma

Komjaunatnes

kā

līme-

un

kontingentam.

tēmas,

aģitāciju

sistēmā.

Rīgas

kadri.

komjau-

sagatavotības

darbiniekiem

un

tikai

organizēt

seminārus,

komjaunatnes

pirmorganizācijās.

partijas

uzsvērts,

Konstitūciju

speciālas

pārstāvētas

organizēt

uzdevumi,

Tika

jāpaaugstina

teorētiskās

kursus

semināru

nodarbības trīsmēnešu

110

izteica

pārbaudīti propagandistu

par

gatavotas

mācības

norādījumus,

jaunatnes jās

tika

ļeņiniskās

Komunistiskās v.

un

pirmor-

lēmumā par «Lat-

tematika, kas bija paredzēta dažādam studējošo

rībā

komjaunatnes

konkrēti

jaunatnes

komjaunatnes

un

tika

semināriem

izvirzīti

vēsturi,

un

pagandistiem republikāniskos

ksistiski

l

propagandas

audzināšanas

dzīves jautājumus,

norādījumus

natnes vadošo kadru

vīgi

darīja

10. februāra

tika

darbu

politiski sagatavoti

ir

levērojot

kursiem

jauniešu.

nodarbības,

politiskās

kom-

politiskās izglī-

apmeklēja komjaunatnes

gada

idejiski politisko

pulciņus,

citus

propagandas

jaunatnes vidū.

publikas

kā

900

izveidotās

politpulciņu

un

kā

ierosinājumus,

nekā

vēstu-

iesaistīt

republikas

10 tūkstoš

komitejās

locekļi

vidum

daudz

pilnveidošanā To

VK(b)P

bija iespējams

komjaunatnes

maija

gada

izveidoja vairāk

rajonu

un

aģitācijas komisijas. ganizāciju

veidā

mācījās apmēram

darba

pulciņu

pilsētu, apriņķu

Latvijas Komunis-

plašs komjaunatnes politis-

Konstitūcijas,

Šādā

paaugstināt 1941.

jaunatnes organizācijas tības

PSRS

apgūšanai.

jauniešu,

efektivitāti.

izveidojās

tika radīts

Savienība,

novembrī

metokommācī-

sākās

gatavoja partijas 3.

d.,

29.—30.

lpp

darbiniekus

tejām.

propagandistus

un

skolā

Partijas

K(b)P

vijas

pilsētu

komjaunieši

nas

V.

kurss»,

K.

kā

rādītājs, ļeņiniskā cams

toriem»,

F.

Komiteja.

2

metodisku

paaudzei

Jaunatnes

teoriju

1940.

izprast

un

politiskajā

masu

celtniecības

organizētību ap

uzskatāmās

vasarā

gada

sapulču.

ĻKJS tur

republikas

tautas

un

notika

darbaļaužu

stāvokli.

par

mītiņus,

radio,

presi

lekciju

bija

un

valsts

pārveidoreferā-

lasīja un

sabiedrisko

pienākumiem,

soļi

jaunatnes

tematiku

pirmorganizācijām,

Pirmie

npo.ieTapcKaa

un

revolucionāro

propagandai.

apstiprināja lekciju un

mītiņu

apriņķu

masu

Komitejas_,

uzdevumus,

un

darba

komjaunatnes

vieta

un

0.

komjau-

un

par

starp-

5

audzināšanā

Spoģe

spējas,

republikas līdzekļus,

PSRS

par Padomju iekārtu, par padomju pilsoņu tiesībām

ganizācijām

paaugsti-

kaujas

sapulces

daudz

Centrālās

izskaidroja

Konstitūciju,

izstrādāja

norū-

uzdevumu risi-

partiju.

aģitācijas

rudenī

un

Latvijas

jumu būtību

Svarīga

republikas

idejiski

literatūru.

tus

2

Sis-

Centrālā

rindas,

un

audzināšanā

plaši izmantoja

pārstāvji

1

sagatavotie

LĻKJS

politiku,

partijas

jauniešus

pilsētu komiteju

kajā

«Aģita-

patstāvīgi.

palīdzēja

studēšana

teorijas

komjaunatnes

pārrunas,

un

tautisko

labāk

apguva

sniedza

uzti-

—

bija speciālas

aģitācija»,

un

darbu

«Marksistiski

«Komjaunatne

jaunatni izglītība vienoja komjauniešu

organizācijas

politisko

tautas

piemēram,

darbinieki

sociālisma

saliedēja komjauniešus

un

jaunat-

galveno

Komunārs»

viņiem

palīdzību

dziļāk

mobilizēja

lekcijas

Starptautisko Ļeņina

4

republikas

natnes

I.

Avīzē «Jaunais

marksisma-ļeņinisma

vēstures

«Jaunatnes

kongresā

XXVI V.

audzināšana»,

komjaunatnes

vadošie

nāšanai. Politiskā

nāja

111

raksti,

redakcijas

Marksisma-ļeņinisma

un

par

Engelsa,

gazeta»,

publicēts «VK(b)P

KKJS

runa

uzskata

palīgs».

liela

sagatavotībā

«VĻKJS vēsture», «Propaganda un 3 «Palīgs komjaunatnes aktīvistam».

temātisku

dīja

tika

materiāli

svarīgi

arī

komjaunieši

jaunajai

teorētiskajā

Avīzēs

Ļeņina

pasaules

Daudzi

rajonu komiteju

un

presei. Materiālus propagandistiem pub-

c.

Marksa,

partijas

rubrikas:

I.

v.

uzdevumi»,

dienu,

zināša-

Nepieciešamās

«Cīņa», «Proļetarskaja pravda», «Trudovaja

avīzes

Savienību

palīdzību bija izveidoti Lat-

kas

apriņķu

partijas

aģitatoru

un

bija periodiskajai

«Jaunais Komunārs»

nes

arī

komi-

partijas Lielu

komjaunieši. 1

kabineti,

apriņķu komitejās.

un

ieguva

Propagandistu nozīme

īsais

partijas

apriņķu

un

semināros.

organizētajos

licēja

mācījās

sniedza

propagandistiem

pilsētu arī

kā

1940

aBT.

apriņķu

arī

sociālisma celtniecībā,

npaß.ua,

34.

idejiski

politisCX

Komjaunatnes un

pilsētu

kontrolēja,

lai

or-

tiktu

lpp.

ceHT.

1940, 23., 24. aug., 16. okt.

3

Jaunais Komunārs,

4

LKP CX PVI PA, 201. f.,

5

Latvijas

Komunistiskās

1. apr., 4.

partijas

1.,

101.

vēstures

lp.

apcerējumi,

3.

d., 40.

lpp.

111

izraudzīti aktīvas

politiski

lekciju

stūrīši tika

izveidota

teja

1941.

klubi.

lektoru

kultūras

Jaunatnes

CX

Daugavpils Runādami

jomā daudz

Liepājas

apriņķa

komitejas

komjauniešu,

devumus

komjaunatnei,

aģitācijas Aktīvu

aktīvistu

darbu

referāti

maiņu

būtību,

saules

uzskatu, paaugstināt

Jaunatnes

gada

ma-ļeņinisma par

To skaitā

M. tam

V.

Raiņa,

I.

1941.

bija

darbi

grāmata laida

Paegles,

uzlabojams

kontrolē

Lielākā tika

komjaunatnes pagastu politis-

notiekošo

sociālo

pārdota.

vienībā

Svarīga

1

2

jauno

Spoģe

vieta

0.

izciliem

un

KKJS

runa

atmiņu

vairākus —

111

krājums

gada

politiskā

«Stāsti

slavenais

112

LKP

CX PVI PA,

iznākšanu

ka

sociālisma darba

sociālisma

201. f.,

«Jaunat-

—

Ļeņinu»,

par

ceļš»

v.

Bez

c.

revolucionāro rakstnieku

jaunatne

un

to

—

un

apriņķa

izplatīšanu.

ļoti interesējas

par

Padomju

sasniegumiem

Sa-

problēmām. audzināšanā

bija uzskatā-

celtniecībā, 34.—36. lpp.

sāka

dēvēt par

Latvijas

niecību. Red. 3

literatūra, cilvēkiem. 3

padomju

kongresā

klajā

marksis-

jaunatnes tēmai veltītās literatūras

un

to

nāca

beigām

darbus.

grāmatu

janvāra

litera-

jaunatnes

pārtulkotie

cita sabiedriski

jaunatnes idejiskajā

Pirmie soļi

1941.

Kopš

kino,

grāmatu visplašākām

valodā

liecināja,

komjaunatnes

un

pa-

loma

neaizstājama

nodibināta

janvāra

un

klajā

jautājumiem,

politiskiem

pār-

marksistisko

daiļliteratūrai,

un

gada

Rokpeļņa

Tas

masu

sabiedriski

apziņā

tuvināt

«Komjaunatnes

daļa komjaunatnes

ātri

uz-

vadītāji,

LĻKJS CX prasīja, lai visas komjaunatnes pilsētas komitejas

iz-

izrietošos

veica

latviešu

vadītājiem

Ļeņina

F.

viņu

tika

palīdzēja

uzdevumi»,

izdevniecība L.

tām

klasiķu

bija

Kaļiņina

no

partijas

Savienību

nes

kas

citi.

viņi

veidiem.

Līdz

masām.

grāmatas, 25

apraksti

2

kā

par

izprast

literatūrai

beigās

augusta

Sudmalis, daudzi

viņu politisko aktivitāti.

politiskajai

izdevniecība,

I.

sapulcēs,

pionieru

pārrunas

un

nostiprināt

citiem mākslas

un

Latvijas

Berkovičs,

un

tiem

no

politiskajā audzināšanā

idejiski

sabiedriski

jaunatnes 38

un

un

vietām

uz

vecākie

sekretāri,

veidot

Boroks

norādīja,

palīdzēja jaunatnei

tematiem

B.

Buse,

sekretārs

I.

lēmumus

komjaunatnes

darbs.

propagandas

Lekcijas,

1940.

komi-

politiskiem,

par

uzstājās

jauniešu

un

konkrēti

izskaidrošanas

komsorgi.

N.

Zīle,

sekretārs

valdības

un

pirmorganizāciju

tūras

Komitejā

pilsētas

vadošie

darīja

sistemātiski

O.

partijas

teātrim

Rīgas

referāti

Liberts,

skaidroja

bija

kļuva

1

auditorijās

apriņķa komitejas

un

nolasīti

E.

pārstāvji

komjaunatnes

tika

jautājumiem.

Lekciju propagandas

kiem

sarkanie

Centrālajā

Komjaunatnes

grupa.

kurā

lektoriju,

un

darbinieki.

ĻKJS

šajā

Komjaunatnes

Par

referenti.

un

laikā

gada aprīlī partijas kabineta telpās noorganizēja pirmo

jaunatnes zinātnes

centriem

propagandas

jaunatnes

un

lektori

izglītoti, kompetenti

1. apr., 2.

1., 88.-93. lp.

ĻKJS

CX

izdev-

mājai

aģitācijai. plakātus,

un

gus

tika

līdzekļiem kā

pulces, Ātri forma

vietu

popularitāti bieži

vēstīja

skolas

Liela

nozīme

iedarbīguma

tika

«Mēs

«Maksima

komjaunatnes labāko

populāras

pasākumiem.

iedvesmas

jaunība»

niešu

v.

skanēt

par

Tajās

ievietotie noti-

dzejoļi

un

1918.

«Ļeņins

«Baltijas

atstāja

jauniešu

visās

darbojās

republikas

nodibināt

ĻKJS CX ierosināja lai

to,

notika

Vēlēšanu

bērnu

vairāk bērnu

pēc iespējas

un

zemniekus,

1941.

aktīvu

no

komjau-

pilsētās

un

uzbruka

rīcība

noziedzīgā

nāt revolucionāro

Latvijas ĻKJS analizēja stāvokli

UITe&MūH M.

no

radīja

2

jauniešiem

uz

vēlēšanu

laikā

kampaņā

Kulaki

Vairākās tika

aizdedzināja,

pārvades līnijas.

nepieciešamību

it

buržuāzija,

izjauktu.

balsošanas.

tos

Komiteja

vēl

3

īpaši

iebiedēja vietās

bojāti

vē-

tele-

ienaid-

Šķiras

vairāk

pastipri-

nojiHTHHecKaa

f.,

1.

ar

OTeqecTBeHHOH

Liepājas

gatavošanos

aKTHBHOdb

apr., 3.

L,

Macc.

—

B

4.

un un

janvārī

Jelgavas

1979,

c.

un

pie-

96.

lp.

āopbčn

kh.:

rūpīgi

komjaunat-

vēlēšanām

Pnra,

54.-55.

KJiaccoßofl

bohhh.

veidā

Piemēram, 3.

komjaunatnes

darbu sakarā

laikā

priekšvēlēšanu tieši kādā

sagatavošanā.

izskatīja

HeKOTOpbie Bonpocbi

Be.iHKofi

tās

vietām, noteica,

LKP CX PVI PA, 201.

JKaeapc 9.

lai

elektrības

Centrālā uz

CX

komiteju

vai

un

noskatī-

modrību, aktivizēt aģitācijas darbu.

jāpiedalās vēlēšanu ĻKJS

kinoteātrus

janvārī). norises

un

atteikties

pierunāja

iecirkņiem

12.

gada

kampaņu,

sakari, pārgrieztas

HaKaHVHe

jauniešu

jauniešu

ietekmi

sagatavošanas

laukos, izvērsa

apriņķa

noti-

Dziesmas

dziedāja

tās

audzinošu

(vēlēšanas

Latvijas

kara

par

nobriest.

klubos,

«Capa-

«Trīspadsmit»,

kļuva

sociāli

apsprie-

un

Iļjiča tēls, pilsoņu

un idejiski politisku piedalīšanās PSRS Augstākās Padomes

lēšanu

organizāci-

gadā»,

deputāts»,

tradīcijas

viņiem

darba

propagandas

Komjaunatnes

filmas, organizēja kolektīvos apmeklējumus. Lielu

3

apmaiņa

1

Latvijas gādāja

1

jauniešu

domu

filmu noskatīšanos

filmas

Vladimira

kas

aģitbrigādes,

apriņķos.

c.

palīdzēja

sāka

kino.

padomju bija

revolucionārās

avotu,

kinofilmām

2

arodbiedrību par

autoru

iesācēju

arī

organizāciju

bija

Kronštates»,

no

boļševiku

kumi,

nieku

jaunā rūpnī-

darbā, par revolucionārajiem

Tajās parādījās

rīkoja

Sevišķi

jevs»,

fona

darba

un

stāstīts notika

sa-

stūrīši.

organizācijas

partijas

ar

dzīvi

pagasta

paaugstināšanā

jas regulāri

nei

vai

sarkanie

darbi.

prozas

šanu.

kopā

ļoti

panākumiem

par

svētkiem.

kumiem,

izdeva

aģitācijas

komjauniešu

un

audzināšanas

jaunās sabiedrības celšanā,

uzņēmuma,

raksti

notika

sociā-

atklāja

uzskatāmās

komjaunatnes

lozun-

izgatavoja

formā

klubi

cehi,

idejiskās

kuras

Sienasavīzes

lomu

Ar

kurās

telpas,

rūpnīcu

un

sienasavīzes,

fabrikās

un

spilgtā

un

pamatuzdevumus.

izgreznotas

organizācijām.

tos

izteiksmīgā

fabriku

arī

iekaroja —

un

par

organizācijas

celtniecības

lisma

cās

Komjaunatnes kas

B

b

JIaTBHHCKOH bohhh,

c.

CCP

54—55.

113

lēmumu «Par

ņēma

domes vēlēšanu

kurā tika

kampaņā»,

pirmsvēlēšanu darba turpmākajā Pirmsvēlēšanu lielu

uzdevumiem

filmas

vēlēšanu

4500

darbojās Rīgas

kampaņā

noli-

vēlēšanu

ar

demonstrēja

sasniegumiem.

Sevišķi

Liepājas, kā

un

veica

celtniecības

sanāksmes,

valsts

Padomju

par

un

2

aģitatoru

sociālisma

jauniešus

mītiņus

Pa-

ierosinājumi

1

jauno

par

iepazīstināja

Augstākās

konkrēti

aktivizēšanā.

stāstīja

jauno vēlētāju

dokumentālās aktīvi

darbu:

republikā,

rīkoja

izteikti

laikā

kampaņas

izskaidrošanas

kumu,

darbu PSRS

apriņķa komiteju

Lie-

arī

pājas apriņķa komjaunatnes organizācijas. jaunatnes

Republikas stākās

Padomes

rīkošanā

to

piedalīšanās

vēlēšanu

sagatavošanā

izglītoja, veicināja

politiski

vadībā

partijas

kampaņas

1941.

aizsardzības

sardzības,

Ļoti

darba

nāšanas 1941.

Krusta

sākumā

gada

riem

tika

kurās

un

fiziskai

militārs

GDA

kārtoja

organizācijas

lekcijas

tēmām,

demonstrēja padomju kinofilmas,

kumus.

Jauniesaucamos

karavī-

militārai,

kareivjus

rīkoja

krievu

arī

Armijas

iesaistīja

patriotiskām

militāri

par

audzi-

sagatavošana.

vispusīgai

Nākamos

sagatavotībai.

iesaistīja

ir

normas.

rīkoja jauniesau-

Sarkanās

nozīme

Aiz-

biedrī-

idejiskā

jauniesaucamo

svarīga

politpulciņos, viņiem organizēja

patriotiskajai piedalījās

un

iz-

uzmanību

veicināšanas

patriotiskā

nākamajiem

cik

izskaidrots,

politiskai

bija

komjaunatnes

konferences,

camo

rosīgi

darbā,

militāri

iecirknis

militāri

celtniecības

biedrības

komjaunatnes

svarīgs

lielu

veltīja

organizācijas

ķīmijas

un

ĻKJS

jaunatnes

un

Komjaunatnes

aviācijas

aktīva

darbu.

draudēja fašistiskās Vācijas

Latvijas

darbam

masu

Sarkanā

un

zemei,

Padomju

audzināšanai.

bas

kad

gada pavasarī,

Aug-

vēlēšanu

komjaunatnes

augsmi, stimulēja vietējo komjaunatnes organizāciju uzbrukums

PSRS un

citus

pasā-

masu

valodas

apgūšanas

pulciņos. Komjaunatnes saistīti

Sarkanās

Armijas

noorganizēja aicināja

normas.

tavot

bās

23.

Republikas

jauniešu,

gada pavasarī

notika

«Jaunais Komunārs»

piedalījās apmēram 1940.

masu

ruārī

un

1941.

organizācija

pārdēvēja

gadā —

tajā

daudzi

citus

masu

Padomju

Sarkanā

par MOPR

1941.

aktīvi

kross.

februāri

CX

Krosā GDA

nokārtoja palīdzēja

sporta

vingrošanas

godu

ĻKJS

piedalīties.

viņiem

no

cieši

bija Par

gada

Latvijas

plašus

organizētais 70 tūkstoš

CX

organizācijas

komjaunatnes daudzus

sarīkot

audzināšanu.

krosu.

slēpotāju

jauniešus

un

parasti

pasākumi

patriotisko

gadadienai VĻKJS

Vissavienības

tūkstošiem

un

1941. zes

militāri

komjauniešus

piedalījās

sporta

organizētie

jaunatnes

ar

saga-

pasākumus.

sacensības

Vingrošanas

un

avī-

sacensī-

jauniešu. Latvijā

Palīdzība,

darbojās

kuru

1941.

arī

gada

(Starptautiska organizācija

politiska 16.

feb-

palīdzības Tā

vei-

cināja jaunatnes audzināšanu internacionālisma garā, mācīja

jau-

sniegšanai

revolucionāriem)

1 LKP CX 2

114

Latvijas

PVI

republikānisko

PA, 201. f., L apr., 2. L,

Komunistiskas

partijas

11.—23.

vēstures

organizāciju.

lp.

apcerējumi,

3.

d., 30.

lpp.

būt

niešus

aktīvisti

uzticīgiem revolūcijas

bija

šīs

morālu

politisku,

atbalstīt

riem,

un

materiālu

atbrīvošanās

palīdzību

kustības

valstu

propagandēt kapitālistisko

Daudzi

idejām.

biedri. MOPR

organizācijas

komjaunieši

uzdevums

terora

buržuāzijas

cīnītājus

darbaļaužu

viņu

un

un

bija sniegt upu-

ģimenes,

revolucionāro

masu

cīņu. 1940. bas

oktobrī

gada

lasīt

mācīja

Latvijas K(b)P

analfabētisma

programmu

izveidotos

speciāli

Šajā lielajā

nodarbības.

birojs

izstrādāja

un

individuālās

arī

aktīvi

darbā

rīcī-

Rakstīt

republikā.

notika

kursos,

svarīgajā

un

CX

likvidēšanai

iesaistījās

arī

komjaunatnes organizācijas. 1941. mumu

gada

vidēšanā.

kas

lēni

kuru

visas

aicināja

līdz

apriņķos Šā

23.

Kuldīgas

jas

viens

I.

gadā

likvidēšanu. Jel-

revolūcijas uzmanību

īpašu

audzināšanas

darbam.

darba

ceļu

no

skolotāji,

uz

izglītību

baznīcas,

kuri

varas

Partija

un

radīja

bērnus mācīt

Darba

Saskaņā jau

veikts

skolās.

1939./1940.

1 Žagars

ar

1940.

tavošanā.

2

2

Latvi-

iekarojumi, veltīja

skolu

it

īpaši

jau-

tas

bija

skolu

nacionālistiskās

jau-

ideolo-

pasākumiem Latvijā

diktatūras

cietumos vai

liels

jaunatnei jaunās gadā

atsāka

laikā

skaits

mācību

E.

5. —7.

Sociālistiskie

LatvPSR CVORA, 700.

9690

pārveidojumi f.,

un

jauniešu

klasēs

līdz

gadā

reakcio-

un

progresīvie

piedalīšanos

revo-

jaunas padomju mācību

mainītas

grāmatu

palielinājās

Skolu

tipu.

viņiem bija liegts darbs sko-

mācīšanas

radikāli

strādāt

par

bija

darba

pavēra

skolas

jaunu

vakarskolas.

noorganizētas

paaudzes

tika

darbs mācību

levērojami Šis

tika

valdība

un

Slēgto privātskolu vietā tika atvērtas

iestādes.

šās

jo

1

jaunās paau-

ar

neļāva mācītājiem

Skolās

skolotājiem.

fašistiskās

lucionārā darbā atradās

tika

Ludzas,

Komjaunatnei

iecirkņiem,

padomju

reorganizācija.

noskaņotajiem

ķiem

so-

(Latgales

deva

ieguldījumu

nostiprināti

pirmajiem

no

sistēmas

jaunatnei

lās.

komjaunieši

analfabētisma

ilgu laiku atradās tiešā buržuāziski

atdalīja nāri

sko-

iesaistīties

janvārim

norādījuma, ka

Ļeņina

da-

klašu

ietekmē.

Viens skolu

kampaņas

vecāko

un

materiā-

apriņķu komjaunatnes organizācijas.

citu

sarežģītākajiem

no

natne

ģijas

idejiskās

1.

gada

panāktu

1940.—1941.

ĻKJS

1942.

lielu

audzināšanu tiek

natnes

līdz

februārim)

un

likvidēšanas

lēlik-

lasīt-

izgaismoja

organizācijas

īstenošanā

pēc V.

Vadīdamās

publicēja

komjaunatnes lai

pieņēma

aprīlī Madonas apriņķa

gada

apriņķu

pasākuma

gavas,

dzes

1941.

CX

analfabētisma

informatīvos

daļa bija komjaunieši,

sacensībā,

ciālistiskajā

plaši

analfabētisma

lielākā

pionieri.

un

gaitu,

ĻKJS rīcību

un

Komunārs»

apmācības

bija paredzēti

lībniekiem,

Latvijas

uzdevumiem

«Jaunais

Avīze

rakstītprašanas lus,

sākumā

janvāra

komjaunatnes

par

uzdevumiem mācību

mācību skaits

palielinājās skolēniem

no

un

mēr-

programmas,

līdzekļu

saga-

vispārizglītojo3850 skolēniem

1940./1941.

Latvijā 1940—1941. gadā, ļ., 28. lp.

mācību

178.

lpp.

1. apr., 806.

115

t.

gadā,

tūkstoši

237,6

laikā

i., viena gada

pieauga

dienas

skolās

skolēnu,

taču

izglītojošajās

252

par

ārpus skolas

1

procentiem.

mācību

1940./1941.

Vispār-

gadā

tomēr vēl

mācījās

palika

20 000

gada

rudenī

bērnu.2 Lai tika

sagatavotu

Komjaunatnes

politisko

un

kvalifikācijas un

tika

kursus

tēt

Pionieru

pāri

skolu

komsorgu

skolu

darboties

sāka

gan

jau bija

sociālistiskās

pionieri

un

asas

vidusskolās

kustību

tei-

par

dzīvē,

organisie-

izdeva

stūrīšus,

skolēniem

gan mācībās,

gada

nekā 30 23.

par

deva

tūkstoši

gada

svarīgu

februārī

solī-

Svinīgo

birojs

apstiprināja

tai nodeva

ārpusskolas

centru

Lielās

priekšvakarā

ļeņiniešu CX

orga-

bērnu. 5

gadadienas

jauno

tika

skolās

Latvijas

decembrī pionieru

Latvijas K(b)P

1941.

pilij.

kļuva

vairāk

reizi

oktobrī

gada

tā

uzsāka

visās

vadībā 1940.

revolūcijas

pirmo

statūtus Pionieru

telpas,

200 kom-

vadībā

Latvijas

sabiedriskajā

piemērs

bija

vienības.

Latvijas jumu.

sagatavošanai.

audzināšanu.

politisko

Tās uzreiz

organizāciju

Oktobra

1940.

vadītāju

dzīvē.

pionieru

rindās

darbinieku. Bez

palīdzēja nokomplek-

izveidoja sarkanos

Komjaunieši

sabiedriskajā

nizācijas

politisko semināru,

skolu

Padomju

skolēnus

iesaistīja

Komjaunatnes nodibinātas

idejiski

gadā.

seminārus,

utt.

skolotāju komunisti

dibināja skolās komjaunatnes organizācijas,

1940.

jau

zēja politiskos nasavīzes

100

nekā

tūkstoši

citas

Rīgas

vadītāji komunistu

organizācijas

mācīšanos,

camu

gadā

gada septembrī pabeidza

pionieru

jaunatnes

Komjaunatnes

absolventus.

komplektēšanā

ieviesa

1940.

pionieru

un

1940.

un

apstākļos

veica

arī

komjaunatnes organizācijas

jauniešu.4 Komsorgi aktīvi

Tikai

divi

par

vadītāju kursus

šķiru cīņas

3

vairāk

noorganizēja

apmācīti

republikas

tam

formas.

kursu

piedalījās kā

1940.

vidusskolu

uzņēma

tieši

organizēšanā,

celšanas

komjaunieši

kuros

kuros

organizācijas

semināru

kadrus,

skolotāju

jaunus

speciāli kursi,

atvērti

pils

Rīgas

darbā

skolu

ar

jaunatni. Savu

labāk

vecāko biedru

mācīties,

tehniskajos,

gan

pulciņos.

piedalījās mes

skolēnu

spēku.

116

kopā

CX

un

dzīvē,

organizācijas vidū

un

kļuva

centās

pionieri

aizrautīgi

pašdarbības,

darbojās sporta

gan

īpaši

PSRS

Augstākās

Pado-

norisē.

ka

atzīmēja, ar

ietekmē

—

komjaunatnes organizācijām

ar

kampaņās,

sagatavošanā

ĻKJS

komjaunatnes ritāti

vienības

politiskajās

Latvijas

komjauniešu

mākslinieciskās

gan

Pionieru

vēlēšanu

—

piedalījās sabiedriskajā

savu

par

jau

1940.

aktīvo

gada

darbību

sabiedriskās

skolu

beigās

skolu

iekaroja

auto-

dzīves vadošo

6

1

Pelkaus E. Sociālistiskās

2

Latvijas

3

kultūras izveide. R.. 1983, 19. lpp. partijas vēstures apcerējumi, 3. d., G., Skarupina B. Mēs tēvu darbu turpinām. R.,

Dumberga

4

Latvijas

komjaunatnes

5

Latvijas

Komunistiskās

6

Dumberga

Komunistiskās

G.,

vēsture

partijas

Skarupina B.

dokumentos. vēstures

Mēs

tēvu

1917—1970,

apcerējumi,

darbu

3.

turpinām,

81.

lpp.

1966,

111.

14.

lpp.

d., 83. lpp. 17.

lpp.

lpp.

1940.—1941.

gadā

stāko mācību iestāžu

lielas

tība

bija mantīgo šķiru

nas

partija

orientēja

sagatavošanu

republikas

un

kursi

darba

mācību

1940./1941.

padomju

varas

studentu skaits

mācījās

gadā

ļeņinisma ekonomija,

PSRS

jaunas disciplīnas. Visās natnes

tika

augstskolās

nāšanu,

pastāvīgi

par

lai

to,

lai

kļūtu

kopīgi

rūpējās viņiem

bagātākas

jaunievedumus, noskaņojumu.

skolas

pasniedzēju.

mācību tus

Auga gākajām

visādi To

Jau

pirmajā

atbilstoši

visas

marksisma-

iekļauts

filozofija, valoda

krievu

tika

polit-

1940.

LVU,

gada

tāpat

Komjaunatnes jiski politiskajā

likvidēta

teo-

kā

arī

Taču

audzi-

pasaules studentu

un

pārvarēja

tajā

studentu

bija

bija

augstskolās

sekmēja

progresīvi

65

republikā. vidē.

biedri.

jaunās

zinātniskā

pama-

no

spēcī-

Valsts

uni-

Komjauniešu

nepārtraukti

gadā

augst-

2

Viena

Latvijas

sabo-

noskaņoti

likdami

grūtības,

attīstībai

uz-

vidū

nacionālis-

un

daļa naidīgi noskaņoto

1940.—1941.

audzināšanā

politisko

pretpadomju

komjaunatne

oktobrī citās

idejiski

marksistiskais

organizācijām

darbs

darbojās komjauarodbiedrību orga-

palielinājās.

paaudzes

pasaules

ide-

uzskata

plašos darba jaunatnes slāņos, veicināja jaunatnes politisko aktivitāti un nostiprināja tās pilsonisko brie-

iesakņošanos sabiedriski dumu.

1 Latvijas Komunistiskās 2

citas

un

ģimeņu atvases, kas mēģināja

uzkurināt

autoritāte

komjaunatnes

un

zināšanas.

izglītības

komjaunatnes

versitātē.

studentu

viņu

vadībā

augstākās

aktīvi

un

partijas

ar

par

veicināja

Taču

partijas

spēki

padomju

skaits

tika

universitātē

izveidotos

bija ekspropriēto buržuāzisko tisko

1

kon-

Rēzeknes

un

jūtami palielinājās

ļeņiniskā

nodibinātas

kas

organizācijas,

nizācijām

tēt

Jelgavas

fakultāte.

loģijas

skats,

Jelgavas

pārkārtotas

darvinisms,

Valsts

Latvijas

atvērti

Latvijas

studentu.

programmā

Konstitūcija,

tika

vidus. tika

marksistiski

kurss,

pamatu

buržuā-

universitātē.

universitātē,

augstskolās

jaunatnes

Mācību

augstskolām.

speciālistu

LK(b)P CX

lēmuma

institūtā,

augstskolas

Pēc

akadēmijā,

tūkstoši

9,9

atjaunoša-

uz

iestāties

Valsts

Mākslas

republikas

darba

no

Padomju Latvijas valsts

Padomes

Pedagoģiskajā

institūtā

skolotāju

izglī-

konsekventu

uz

gatavojās

Latvijas

akadēmijā,

Valsts

servatorijā,

kas

gadā

aug-

augstākā

varas

auditorijām.

to

no

padomju

vides,

Komisāru

Tautas

republikas

tehnikumus

un

jaunatnes

jauniešiem,

Lauksaimniecības

Pēc

privilēģija.

izskaušanu

ideoloģijas

ziskās

arī

Buržuāziskajā Latvijā

augstskolas

darba

no

notika

pārmaiņas

dzīvē.

Turpat, 85.

lpp.

partijas

vēstures

apcerējumi,

3.

d., 84. lpp.

V

REPUBLIKAS PADOMJU

SAVIENĪBAS

LIELĀ

1.

§. Latvijas

komjaunatne

jaunatnes

KOMJAUNATNE

TĒVIJAS

aktīvs

—

mobilizēšanā

LAIKĀ

KARA

G. JŪNIJS—I945.

(1941.

nodaļa

G.

MAIJS)

partijas palīgs

Dzimtenes aizsardzībai

(1941. g. jūnijs—septembris)

Lielā

Tēvijas kara

fašistiskajiem kās

partijas

iebrucējiem,

Ļeņina

komjaunatne

kaujiniecisks

palīgs.

Grūtajā

atdeva

jaunatne

gātu mieru

uzdevumi

Lēmumā

godu

Padomju natne

brīvību.

un

un

zemes

mēs

par

tā

gataviem

kad

aizsardzībā, bija

cēlās

katram

jādod viss,

bija vācu

pret

apstākļiem

darbības

ideja, kuras

un

darbā visus

no-

ceļi. Visu

vārdā

kara

komjaunatni»

ar

komjauniešus

saliedētību,

ieročiem

ar

un

discip-

stiprināt

rokās

aizstāvēt Dzim-

un

«Mana vēl

nebija

sociālisma veica

tos,»

komjau-

1941. mūsu

tad

izšķīrās Dzimtemūsu ka

pierādījās, savās

dzīves

jaunatne

bija

spējīga

atmiņās

rakstīja

iekarojumus, tā

gada dzīvē, daudz

pārbaudījumiem ieguldījums

savs

visām

ar

ir

ielauzies

brīdis, kurā

nežēlojot neko,

kopā

darbaļaudis,

paaudze

varbūtējiem pienāca

bija jādod

arī

Dzimteni

Latvijas

arī

karš

nosargāt

varoņdarbus

un

jaunatne.

pirms

un

sagatavota

veikt

Padomes,

lēmumos

cīņā

laika

aicināja

aizstāvēt

aicinājuma tautām

iespējamību

liktenis,

nes

modrību

nedomājām ... Bet, kad

gan

nosar-

1

progresīvā

«padsmitnieki»,

kara

praktiskās

militārajā

CX

jūnijā VĻKJS

partijas

stundā

zemes

CX

tautas

bija galvenā

pasākumiem

«Par

līnu, organizētību, būt Pēc

uz

Aizsardzības

VĻKJS

padomju

atbilstoši

tāda

—

desmitkāršot

jauniešus

lai

cīnījās padomju jaunatne.

un

23.

gada

tenes

un

komjaunatnes organizāciju

gados dzīvoja 1941.

Padomes

iebrucējiem,

frontei, visu uzvarai

Komunistis-

pārbaudījumu

dzīvību,

Valsts

Komitejas,

komjaunatnes

sprausti

cīņu pret vācu

bija

laimi.

Komisāru

fašistiskajiem

arī

nežēlojot

Centrālās

Tautas

noteikti

visu,

cilvēku

un

Partijas PSRS

vistautas

gados, organizējot

2 bijusī LĻKJS CX sekretāre Mirdza Kārkliņa.

No

pirmajām kara

pārkārtoja

cija 1

TOBapHIII

1918—1968. M., 2

118

Padomju

visu

t.

2,

Jaunatne,

republikas

c.

komjaunatnes

darbu atbilstoši

.TJOKVMeHTbI

KOMCOMOJI.

1969,

dienām

savu

3.

1970, 9.

maijs.

Cbe3AOB,

kara

laika

KOHCpepeHIIHH

H

organizā-

apstākļiem UK

BJIKCM.

uzdevumiem. V.

un

tas.

Kara

tam

un

centīgi

gados

Viņiem

Fašistisko

nietes

kavas

kvēlo

republikas

vēlēšanos

ka

tūlīt

brukumu

jām

rindās

saņemti savā

ram

ka

rakstīja: gatavi

esam

ka

iesniegumus

Ādolfu

un

Šajā votāju

šādi

komunistu, Armi-

doties

svēto

komjaunieši

tika

iesniegumi

vidusskolas

«...Nolēmām

uz-

komite-

ieskaitīt Sarkanās

5.

par

nodevīgo

simtiem

un

liecināja

apriņķu

un

viņu

par

agresoru

Vācijas

pilsētu

Rīgas

cīnīties

Šādu

komjaunieši

fronti.

uz

līdz

lietu

sekos

Gribam

galam...

mūsu

piemē-

situācijā

Latvijas cīņas

1941.

apsardzību CX

Flpo.ieTapcKaH Cīņa,

4

CCCP

1964,

c.

Tomēr

mobilizācija

iespēju paša

no

ātri

kara

Ko-

kom-

apriņķu

sekretāriem

skaitliskais

Jāni

Vī-

Sarkanajā nenotika.

pārākums pirmajā

virzīties

sākuma

un

Komunistiskā

organizēšanai

gada

un

24.

npaßAa,

zemes

bija

iekšienē.

kļuvusi

par

republikas

Tautas

PSRS

ar

iedzī-

galvenokārt

dar-

Komi-

jūnija lēmumu «Par uzņēmumu

PSR

1941, 26

1941, 26.

partija

izmantoja

Saskaņā

iznīcinātāju

Latvijas

Jaunais Komunārs,

3

3

un

vienības.

brīvprātīgās

K(b)P

pirmajiem

ar

Valkas

apgabala teritorijā faktiski

tam

jau

un

placdarmu.

Padomes

iestāžu

Bauskas

uzbrukums

teritorija

sanāca tūkstošiem.

iesniegumu

priekšgalā.

sevišķā kara

bruņotas

baļaužu

M.,

pret

Dažreiz

vienībās.

daudzi

posmā nodrošināja

Republikas

1

noskaņojumu,

cīnīties

lūgumu

ar

darbinieki

pēkšņais

karadarbības

2

Mas-

Proletā-

iesniegumus,

desmitiem

nāca

uzrakstīja

Rēpeli

Armijā Baltijas Pretinieka

jas

komiteja

.»

jaunatnes komiteju

sāru

kara

VĻKJS rindās,

fašistiskās

par

veseliem kolektīviem.

Viņiem bija taisnība.

kara

jau-

divās

2

lektīvus

tolu

šādus

komjaunatnes

brīvprātīgo

pārliecināti,

..

un

bezpartijisko

un

iesniegumā

Esam

ieročiem rokās

komisariātiem

un

no

pierādīt,

39

darba

un

komjaunatnes

lūgumu uzņemt

darbaļaužu patriotisko

ar

partijas

komjauniešu jas

rajona

Latvijas

jaunieši

Pirmajās

komjaunatnē.

saņēma

pēc paziņojuma

uz

kara

un

zemei

un

apriņķos.

un

daudzi

tranšeju

dzelzceļu

1

21.

—

Par

tas,

komiteja

Padomju

mē-

sanitārās

un

iestāžu,

pilsētās

partiju;

Ļeņina

ar

lie-

jaunietes

un

organizēja

uzņēmumu,

ap

iestājās

iesniegumus

rajona

grāvju,

uzbrukums

Rīgas pilsētas

100

saņēma

Jaunieši

aizsargbūvju

nodrošināšana

saliedēja

dienās

šajās

dienās vien

riešu

ciešāk

Latvijas

kara

komunis-

komjaunatnes plašā

no

gatavošanu.

uzticēta

kārtības

karapūļu

vēl

prasīja

prettanku tika

katram

arī

apmācības kursu,

militārās

apsardzība,

jaunatni

Partija

mācīties

pamatīgi

—

likums

rezervju

piedalījās

celtniecībā.

vienam

kā

bija

kaujas

apguva

vienības,

tiltu

tas

teicis, ka bargo pārbaudījumu gados

Ļeņins

komjaunietim.

izvērst

rogā

I.

jābūt tikai

lozungam

mūsu

bataljonu Tautas

izveidošanu»4

Komisāru

un

Latvi-

Padome

pie-

hiohh.

jūn.

1941, 26. jūn. b

BejiHKofi OTeMecTBeHHOH

BO&He

1941

—

1945

rr.:

KpancaH

xpoHHKa.

12.

119

lēmumu

ņēma

taljonos,

apriņķu

Bez

jaunatne.

tam

gvardes

vēl

ko

retārs

Reinholds,

R.

no

diversantus,

krasā

partijas,

70 cilvēku

liela

vadīja apriņķa komjaunatnes kurš

vēlāk

krita

aktivizēšanās

padomju

Strādkom-

un

sek-

Maskavas

aiz-

tautas

atbruņoja

vietām,

uz

komisariāta

vācu

orgā-

izpletņlēcējus

nacionālistiskās

cīnījās pret vietējās

iznīcinā-

komjauniešu

komitejas pirmais

varonīgajā

lekšlietu

palīdzēja

kārtību

niem uzturēt

katrā,

komjaunieši,

speciālas bruņotas vienības. Jēkabpils apriņķī

Vienības

stāvēšanā.

pārstāvji,

ienaidnieka

formēt

jūnijā tika izveidota

jau 23.

tāju rota,

pilsētu,

izraisīja nepieciešamību paralēli

bataljoniem

jaunatnes aktīva

komisariāta

100—200 cilvēku

bija

ba-

bataljonus. Šajos

tautas

inteliģences

šķiras

jaunajā padomju republikā nieku

kuros

un

darba

strādnieki,

iestājās skolu

nodaļām

gvardes

lekšlietu

pie

izveidoja

rajonu

un

strādnieku

atjaunot

kurus

buržuāzijas

un

pro-

vokācijām. Robežpilsētas 1941.

22.

gada

uzbrukumus. tāru

Tajā

jauniešu kaujas locekļi

pašaizliedzīgi

revolucionāru

riņķa

Imants

Kauju

pilsētas

gaitā

vienu

spēka

hitleriešu

uzbrukuma

viena

spilgtākajām

kara

no

sākuma

Aizturēt nieku

daļām

Rēzeknes,

Jēkabpils

un

Rīgā iestādēs niešu

1 laikā.

120

sekretārs

kas

bija izgā-

Tas

zaudējumus.

Liepājas

varonības

nedēļu kas

divīzijām,

Kurzemē.

virzīšanos

un

un

parali-

cieta

ievēarī

ietekmēja

aizstāvēšana

epizodēm

cīnīties

nacionālistiem

palīdzēja

pirmajās

kara

ir

Lielā

Tēvijas

pret

iekšējo

ienaifj-

Sarkanās

—

Rīgas, Ventspils,

citu

republikas

iestājās

2

Armijas

re-

Jelgavas, Madonas,

pilsētu

komitejās

dienās

tika un

Brīvprātīgo

apmēram

komjauniešu

Raškevics

rajonu

fabriku, rūpnīcu

pilsētā.

LtTIA HMJI 2

ap-

loceklis

CX

komitejas

veselu

praktiski

ienaidnieka

masu

komjaunatnes

vienības

Ar

Liepājas

ĻKJS

un

apriņķu

kom-

progresīvi noskaņotie jaunieši.

uzturēšanai

dzībai

vadīja

grupu

uzturēja

posmā Latvijā.

pretinieka

gulārajām jaunieši

vienību

šo

rūpnīcas,

Latvijas

kom-

un

grupas

darbaļaudīm un

sekre-

saformētas

pagrīdes skolu.

tempus

buržuāziskajiem

—

pilsētas

komjaunatnes

tehnikas

un

bruņotas

jaunatnes organizatori,

aizstāvji

stiprākajām

no

dzīvā

rojamus

pilsētas

un

pieredzējuši

tika

jau

karaspēka

komitejas

vadībā

fabrikas

sekretārs,

revolucionārās

juši bargo

ar

Komjauniešu

pirmais

Sudmalis

Kopā

fašistiskā

pilsētas

tiešā

pārstāvju

apsargāja

kārtību.

komitejas

Boriss Pelnēns,

zēja

aktīva

vienība.1

strādniekiem

un

vācu

partijas

Zara

Jāņa

un

padomju

un

garnizonam

dienā

pašā

Būkas

Miķeļa

partijas

Liepājas

jūnijā vajadzēja atvairīt

tūkstoš

vienību

iestāžu

organizēšanu

1978, 23.-24. lpp.

un

mācību komjaukārtības

galvaspilsētas un

UK KnCC, (p. 69, on. 1, a. 38, .i. Spoģe O. Avangardā komunisti.

1941.—1945. R.,

bruņotas

apsardzībai

vienībās

komunistu

npH

A.,

augstākajās

un

izveidotas

aizsar-

komjauniešu.

nodaroojās

Latvijas

76. LKP

Lielā

Tēvijas

kara

Centrālā

ĻKJS litārās dībā. 1

Komiteja

fizkultūras

un

Nedaudz

vēlāk

rajona komjaunatnes sastāvā

ari

daudzi

Fiziskās

Arvīds lāk

tika

uzmanība

dīja

Alberts

komunists

Jelgavā

mais

tika

iecelti

krievu

Aleksandrs

Zubītis, spēju

2

vadībā

ietilpa

galvenokārt

VĻKJS

Strādnieku

gvardes

pilsētā

apriņķī,

un

aktīvi

Komjaunieši

tāju

un

materiālo

izveidota

vadības

un

brīvprātīgie

jaunieši

no

vērtību

komisārs

gan skaita,

gan

rota

diversantus

sekretāra

evakuēšanā

un

Dītriha

rota,

kurā un

kārtību

par

bandītus.

vietējos

orgāniem iedzīvo-

padomju

uz

iestā-

komitejas

rūpējās

valsts

un

kaujas-

kaujās.

gvardes

apriņķa

Partijas

Krišjānis

valsts

apsargāja

komitejas

palīdzēja partijas

Jelgavas

un

pilsētā, piedalījās

uzdevumā

aizturēja

komandieriem

latviešu

Strādnieku

biedri.

pir-

Līdzās

gvardes bataljons kārtību

des-

vadu

Zariņš.

bataljonu

bataljonā

komitejas

Antons

bataljona

komjaunatnes

tika

divu

arī

cīnījās

bijušais

kontrolēja

apriņķa

Madonas

Štauvera

va-

vadītājs Osvalds

nodaļas

Par

Edgars

pastiprināja

Strādnieku

des, uzņēmumus,

To

daudzi

un

apriņķa

Raimonds

komsorgs

uzsvēra

ievērojami

ziņā.

Liela

dalībnieks

gvardes

komjauniešu

skolu

Pluģis.

bataljonā

kā

kuri,

vē-

darbinieks,

apmācībai.

Strādnieku

80

Zars,

komsorgs

jauniešiem

Lietuvas,

vietnieks

notikumu

Spānijas

komjaunatnes

Kārlis

tehnikuma

institūta

skolotāju

Latvijas

vadīja

priekšsēdētāja

komjaunatnes

dienās nekā

vadīja

instruktors

Meisters,

Aleksandrs

Jāzeps Bondarenko,

Rotu

kaujinieku militārajai

kara

kurus

sekretārs

sekretārs

komitejas

vadītājiem okupētajā Rīgā.

leģendāro

vairāk

iestājās

jauniešu,

va-

Kirova

Spalāns.

pirmajās

brīvprātīgi miti

gada

mi-

rotā. Rotas

sekretārs

sekretārs

komitejas

kustības

pievērsta

1936.—1939.

pilsētas

un

tiešā

apvienotas

komjauniešu

aktīvisti.

pieredzējis

—

pagrīdes

Kārkliņa

tika

komitejas

komitejas

sporta

un

Rendnieks no

rajona

komjaunatnes

kultūras

viens

—

citi

sevišķajā

Rīgas

ĻKJS

Ozoliņš, Maskavas rajona kā

vienības

komitejas

Kirova

Sadovskis,

Eduarda Liberta

Jāņa

vadītāja

šīs

Rīgā

Latvijas

bija

Pēteris

sekretāra

pirmā

nodaļas

zemes

aizmu-

jau

pirmajā

guri. Rēzeknes kara

dienā

komjaunieši brīvprātīgi

apriņķa komjaunatnes Strādnieku

piedalījās

CX

LĻKJS sekretāri bas

paraugus.

18 atradās

komitejas

bruņotās

No

19

Sarkanās

komjaunatnes

CaeneHKo 2

3

4

Zemgales

B.

H.

—

Komunists,

Taisneiba, 1941, 24. Latvijas

rindās,

aizmugurē.

gvardē.

Boriss

3

Abrenes

Feodorovs aktīvi

formēšanā.

apriņķu

avangardā,

cīņas

Armijas

des darbā ienaidnieka

1

sekretārs

pilsētu,

cilvēku)

Strādnieku

gvardes bataljonu

darbinieki,

atradās

100

(apmēram

pierakstījās

apriņķu

un

rajonu

rādīja

komiteju

partizānu

komiteju

īstas

varonī-

sekretāriem

vienībās

un

pagrī-

4

JlaTbīajcKan. Pnra,

1961,

c.

17—18.

1961, 21., 23., 24., 27. jūn.

jūn.

komjaunatnes vēsture

dokumentos.

1917—1970,

141.

lpp. 121

Strādnieku

gvardes bataljoni,

nības,

komjauniešu

ņēma

fašistiskā

karaspēka

godam izturēja

nus,

jauniešu

un

partijas kaujas

kristības.

kaujas

Kopā

pēdu,

tikai

un

pirmajā laikā

aizstāvji Naktī un

un

1941.

uz

atkāpās

Valku

pretinieka

pārcēlās

1941.

tam

pagrīdes

tijas

un

vās

aktīva

Ar

Latvijas

jam

Valmieras,

ceļu

Sarkanās

karapūļi Vācijas

Latvijas

komjaunatnes

CX

KPFSR

un

likas

valdība

gvardes

1941.

gada

un

stāvā

kas vidū

tika

1

1970, 2 3

4

Bez par-

kuri

bijuša-

visu

atbrīvojot

centās

aizšķērsot

taču

ienaidnieka

jūlijā

fašistiskās

Latvijas

Centrālā

vienībām

no

brīv-

CX

un

Igaunijas

uz

Komiteja

pavēlniecību

kaujas

latviešu

K(b)P

atkāpās

kaujām

ar

8.

gada

republiku. Daļa

armijas

3

bataljoni no

izveidota par

un

Strādnieku

partijas

Latvijas skaits

komjauniešu politisko

1.

izveidotā

pusē

bija

bāze

bija ievērojams

un

repub-

Strādnieku

saformēja

Hapoaa

divus

ro,n.bi

ziemeļu

komjauniešu.

rota.

Par —

brīvprā-

tās

A.

3.

aktīva

virzienā.

bataljona

komandieri

Miezis.

7.

jūlija pulks cēlās

4

Rīkoties

Folmanis

Bcihkoh OTenecTBeHHOH

—

tika

pārdēvēts

par

sarkanais. R.,

1.

Latviešu

1965,

strēlnieku

1. d., 53.

lpp.

sa-

kļuva ar

Spāni-

BOHHbi.

f., 2. apr., 50. 1., 3. lp.

strēlnieks

Tu-

Rīgas,

komjaunatnes

un

teritorijas

vadītāju

b

latviešu

gvardes

jaunos cīnītājus apmācīja 2.

jiaThimcKoro

VĻKJS CA, Reiz

2

vietē-

ar

127.

13.

no-

Rendniekam.

cīnījās

un

varonīgi,

1941.

atbildīgi

citām

uzticēta

operāciju,

svarīgu

iekļā-

patrioti.

atkāpās.

Partijas

8.

rotā

LĻKJS CX

Arvīdam

objektus

ziemeļos.

jaunie

cīnītājam, un

jaunat-

un

Latvijas

tika

vadība

cīnījās

Jau

pirmajā

pulka

ieročiem

Bopb6a c.

un

atkāpās

Rendnieks,

kaujas

ar

jūlija

Valmieras

vienības,

Cīnītāju

teritoriju.

1

izveidotas

brīvprātīgo strādnieku-iznīcinātāju pulkus.

tīgo strādnieku kuma

kas

daudzi

kopīgi

laikā

nacionālistiem,

darbinieki,

bataljoniem

latviešu

pilsētas

aizstāvji

arī

tika

Ventspils

un

stratēģiski

bija okupējis

skaitā

cilvēku,

brīvprātīgie.

bija vairākums,

Upeslejam

uzbrukt.

karaspēks to

te

armijas

Armijas daļām,

turpināja

prātīgo, PSR

veica

ap

komjaunatnes

par

cīņu

lēmumu rotas

buržuāziskajiem

no

Padomju

122

kļuva

apsargāja

Tā

jiem bandītiem.

saformēti

350—400

250

bija

uz

valdība

Padomju

dienās te tika

bija

aizmugurē

Jelgavas

Eduardam

rota

Komjauniešu

A.

CX

K(b)P

vadītājam

Raunu

kurā

vienību

Spānijas republikāniskās

daļas

katrā

komjauniešiem, kuru

Cēsu,

atstāja Rīgu

grupas.

rota

kaujiniecisko

Rīgas

arī

kuros

vienība,

komjaunatnes

Blakus

CX, republikas

darbam ienaidnieka

galveno

zemes

dēļ vīrišķīgie

Valku. Frontei tuvojoties,

uz

gada jūlija pirmajās

Sevišķā komjauniešu nes

pārspēka

jūliju padomju karaspēks

K(b)P

bataljoni,

uzdevumu

speciālo

un

1.

Latvijas

brīvprātīgo

Armijas

Padomju

bija spiesti atkāpties.

gada

Latvijas ziemeļiem,

uz

LĻKJS CX.

trīs

skaitliskā

milzīgā

uz-

pirmos triecie-

Sarkanās

ar

par katru

daļām brīvprātīgie pašaizliedzīgi cīnījās

vie-

pašaizliedzīgi

kolonnas»

«piektās

un

aktīva

padomju

un

grupas

pulku. Red.

Pūra,

jas

cīņu

3.

par

Grīva.

Pēc

komjauniešu.

biedriem

patrioti

Citos

ar

komjaunietis

mātei izteicis

ienaidnieku.

ar

B.

Man

kur

cīņā,

šajā

mūs

bataljonos

Padomju Dzimteni, šīs

spilgti «Divi

Lurje:

šīs

jūtas

mēneši

kausos

svaru

pagājuši

24

mirt

Dzimteni.

Pulkā

CX

dzīvo PSRS

Lai

loceklis,

riņķa

komjaunatnes

vienu

no

ir

mestas

ka

atminēsities Es

neesmu

dalībnieku

sekretārs

bijušais

izdarīja

vads

Izlūki,

sadūrušies

metas

granātām cina

Pēc

izlūku

ap-

komandēja

vācu mašīnām. ar

25

kaujām

Taču

arī

notika

darbs,

kuru

vienība,

pulks

karavīru

komjau-

aizmugure. vienību,

kājnieku

komjaunieši

Viņi

taču

pirms

krīt,

bija

E.

tehniski

un

spiests

pārāko

atkāpties,

veikts

apmācība.

uzdeva A.

iecēla

ar

tam iznī-

2

militārā

komandēt

jūlija

ienaidnieka

pulkā tika

posmā

ko-

Rīgas pilsētas

«16.

un

kauju

Trīs

skaitliski

ar

komandieri

rotas

jauniešu

šajā

ĻKJS

—

granātas.

vāciešiem.»

strādnieku

robežas

komjauniešu

motorizēto

un

sviež

un

latviešu

formētos. tiskais

K(b)P

Tukuma

Igaunijas

Sadovskis:

tankiem

asiņainām

1.

atbildīgus

Latvijas

Riekstiņš

un

izlūkošanu

dziļu

uguni uz

mašīnas

divas

nieku

uzticēja

Liberts.

K.

Par

kaujās.

Pēteris

vācu

ar

viņiem

uz

Latvijas

rakstīja Latvijas

vīrišķību

—

pie

aizstāvēšanas

niešu

atklāj

sākās

ceļš

cīņu

Tallinas

mitejas

komunismu,

par

kļuva

E.

sekretārs

komitejas

mil-

nāka-

vadiem.

Pulka beidzās

partija

komisāru

sekretārs

CX

komjaunatnes

—

gadu vecumā,

pār ienaidnieku!»1

uzvara

pulka

Par

posteņus.

un

galvu

savu

darbiniekiem

komjaunatnes

komandieru

noliks

sīvās

posms

zinādams,

savu,

ticēja, vēstulē

savā

pēdējais

cīņas 2ēl

nevar.

atdodu arī

kas

pēdējais,

ne

bija

ari

vecākajiem

...

pirmais,

par

pulka

rakstiecelts

ienaidnieku.

ar

vēstures

es

viņš tika

paaudzes un jūs, kas paliksit dzīvi, godināsit un kā pasaules atbrīvotājus no briesmīgās sērgas

mās

ne

cilvēces

dzīvības,

Latvijas

Paides

pieredzējušiem

pienācis

cīņa par Tallinu. Tālāk atkāpties joniem cilvēku

šī

savu

Ļoti

uzvaru.

Padomju un

vairāk

Līdzās

bezgala mīlēja

beigsies

karš

bet

Tiri

viņi pašaizliedzīgi cīnījās

Jaunie

kaujās

pazīstamais

kaujām pie

komandieri.

bataljona

daudz

ka

vēlāk

dalībnieks,

Žanis

nieks

liels

masu

Tika

pār-

poli-

saformēta Par

Rendniekam.

Upesleju,

preti-

lai

kom-

komisāru

par

A. Miezi.

Aktivizējās bība. ski. 40

pulka partijas

Šajās

dienās

jauno cīnītāju.

prātīgos,

Pavisam

visvairāk

kuri

1

PSR

Latvijas

1967, 503.

komjaunatnes

biroja

sekretāru

Ļeņina komjaunatnes

ņēma par Komunistiskās

R.,

un

pulka komjaunatnes

Par

vēsture.

pulkā bija

bija

izcēlušies

partijas

Saīsināts

rindās 299

organizāciju

iestājās

ar

dar-

Sadov-

vairāk nekā

komjaunieši.

kaujās

P.

ievēlēja

3

Tos brīv-

ienaidnieku,

uz-

biedra kandidātiem.

kurss.

Otrais,

pārstrād.

un

papild.

izd

lpp.

2

VĻKJS CA, 7.

3

Turpat, 5.

f., 2. apr., 50. 1.,

4.

lp.

lp. 123

Fašistiskās līdz

Vācijas

daļu

lai

pusa

Spilgtu viešu

sīvu

šajos

ļoti

grupējums bija

vīrišķību. Pulka

un

1.

26.

līnijās

bataljona

kuru

jas

no

1002. Bet

par

ņaino cīņu

gaitā

pelns.

tika

Komunistiskās

1941.

gada septembrī tika

Tajā

sastāvā

vīrišķības

8.

piedalījās

cīnīties

turpināja divīzijas sastāvā.

nieku-iznīcinātāju

komjaunieši

Raimonds

berts

Nikolajs

Impe,

partijas sekretāru

kārt

Tajā

ievēlēja

ikdienā.

parādīto

124

pulka batal-

44

kom-

—

pulka

aizstāvēšanā.

Vēlāk

43.

latviešu

gvardes

strād-

brīvprātīgo

komjaunatnes

organi-

komunisti

pavēlniecības komjaunatnes

Jau

tās biedri

no

un

2

VLKJS CA,

3

Kommvhiict, LKP

ČK

7.

B.

3a

CBo6o.ay

f., 2. apr., 50. 1., 6.

1941, 9

PVI PA,

pulka

pašas komjaunatnes

enerģiski iekļāvās pulka

pavēlniecība

Pohhhm. Pura,

lp.

aßr.

301.

f. f

1. apr., 94.

I,

un

Ro-

komitejas

viņus

daudz-

cildināja.

1 MupOHoea-LUnaKoecKūH

4

Pēc

varonību

latviešu

Pluģis, Edgars Zariņš,

par

Meisteru. 4

izveidošanas

Par

citi.

un

ierosinājuma

cīnās

strēlnieku

Jelgavas

bija

Kārlis

no-

Igaunijas

«šobrīd

biedri,

latviešu

bija spēcīga

Antons,

Osvaldu

2.

vienību

brīvprātīgo

62.

divīzijas

ienaidnieku

arī

īpaši

pie Tallinas. Rīgas

latviešu

iniciatori

Kurts

organizācijas

pirmorganizācijas

kauju

nogāja

pulks.

izveidošanas

kuras

zācija,

ceļu

kauju

vir-

it

3

Ļeņingradas

ar

asi-

armiju

paraugus.»

bija VK(b)P

10.

armijas

varonīgajā

bataljons

Slavenu

32

cīnītājiem

Bataljons

vai-

un

no

rakstīja

evakuētajiem

Atsevišķais

ne

galvenā

latviešu

«Komunists»,

varonības

nikna-

sīvo

zaudējumus,

Dzimteni

Tallinas

no

saformēts

237

no

un

Pēc

divīzijas

komjaunieši,»

žurnāls

CX

zināms,

lielus

rota,

artilēri-

bija palikuši

zemessardzes

un

sociālistisko

savu

par

rāda

karavīriem

jaunieši.

tautas

arī

1

uzbrukuma

no

cieta

un

—

Kā

pēdē-

jauniešu

un

aplenkuma.

dzīvi

ienaidnieka

novirzītas

partijas

ierindā

strādnieki

ir

piecas

varo-

Sarkanās

uzbrukumus.

pretinieka

no

veltīgi.

nebija

Taču

parādīja citām

ar

bataljons, segdams

izlauzās

komunisti

«Latvijas

kaujas

jons.

upuri

Igaunijā

Tas

Tallinas.

pie

naktī

Ļeņingradu

uz

—

Vēlāk

latSar-

jūras.

pie

karavīri

kopā

12

komjauniešiem tajā

«Ziemeļi»

grupas ziena

300

1.

ierakstīja

pie Tallinas. Viss

komjauniešu

gāja

Upesleja.

atkāpšanos,

jām kaujām rāk

E.

Sarkanā

Tallinas aizstāvēšanas

atsita

augustā

kaujās

sastāvā

komandēja

pulka

27.

un

uz

Pei-

apejot

Taču

atspiests

cīnītāji

fašistus,

Armijas daļām, apturēdami jās

vēsturē

apstākļos padomju

smagajos

izturību

nību,

kara

Tēvijas

hitlerieši

virzienos.

pulka komjaunieši kaujās

Tallinas

Armijas

visos

izlauzties

Ziemeļiem,

uz

Ļeņingradu.

sasniegtu

Lielā

daļu

ziemeļrietumiem

no

un,

pretestību

lappusi

strādnieku

kanās

Narvu

caur

ezeru,

Armija izrādīja

Pleskavu,

cenu

sagrābšanas

Latvijas

un

uz

Tallinu

ieņemtu

centās par katru

karaspēks Lietuvas

virzīja

divīziju

savu

Igauniju,

arī

Pēc

Leņingradai.

13. lp.

1959,

c.

13.

kā

Tāpat

1., arī 2. latviešu

regulāro karaspēku cionālistu

bandu

likvidēšanā.

vads,

velosipēdistu

bijušais virpotājs,

ko

Vadā

apkārtnes.

Vislielākās

likvidēšanā

šisti

jaunieši,

sekmes

Jehvi.

nežēlīgi izrēķinājās

rizēja

mierīgos

nieku

izlūku

parādīja

atņēma

Roberta

gru-

vietējie

aktīvistiem,

lopus.

viņiem

vads

cīnītāji

daļas

Impes

1

Ar

fa-

tero-

vietējo

preti2 lopus zemniekiem. Izcilu atjautību šajā operācijā

atdeva

un

atbalstu

partijas

un

tās

un

kaitselītu

dienām

kara

pirmajām

Impe,

attapīgs ko-

Jelgavas

no

na-

izcēlās

Roberts un

igauņu

guva

padomju

iedzīvotājus,

aktīvu

iedzīvotāju

pārsvarā

fašistu

igauņu

un

sevišķi

drosmīgs

arī

vads

No

ar

operācijās

vācu

ar

komjaunietis

izrādījās,

ietilpa

pie

Šajās

komandēja

kā

un,

mandieris.

pas

pulks pirms cīņām diversantu, teroristu

piedalījās

komjaunieti

ar

iznīcināja

E.

Zariņu

priekš-

galā. 2.

Augusta beigās vējās ziemeļos tālu

Ropšas

no

augstieni,

par dai. tulē

cijas

šūpuli

cīnīties

pilsētu

padzīts

mīļoto Ļeņingradu.»

Zariņš, sandrs covs,

putj»

nikni,

naidā,

Latviju. brīvību

Sīvās

1

svētu

ar

Militarizētas

ar

ienaidnieka

Ļeņina

par

fašistiem

Viņi

un

mūsu

fašistiskās

atrodas

lai

avīzē

brīvības

Latvijas

locekļi

līnijās,

kazahiem. vāciešus

par

izpostīto

Ļeņingradas

drīz

atnāktu

nesīs kad

laiks,

pavasaris.» darba

Sir-

«Ļeņinskij

sit

sirdī, viņi

pie

Alek-

M.

priekšējās

samaksāt

sakāve

organizācijas

Edgars

Vītols,

baltkrieviem,

atriebt

plauks

vada ko-

rotas

vadītājs

kaujā,

asinīm

karo,

pilsētu

4.

Augusts

karavīrus

ukraiņiem,

krastos

Gaujas

un

un

tiem

tautai.

latviešu

cīņās

uzvarēts,

bijušais komsorgs

Politiskais

citi.

vēlēšanos

liek

ka

zina,

Viņi arī

Daugavas

krieviem,

žēlastības,

bez

revolū-

Apsolām

lāsei.

galīgi

Neredzēt

Matejuns,

brīvprātīgie

«Latviešu

blakus

zemes.

polit-

Oktobra

asins

būs

vēs-

rakstīja:

komandieri,

aizstāvēt

pēdējai

institūta

latviešu

bija redzējis

ierakumos

pieņemtajā cīnītāji

pulka

krita varoņa nāvē

Edgars

Valters

Arvīds

rakstīja:

Asiņainā

skolotāju

cīņubiedri

Stāls,

kurš

līdz

ne-

nāvi

un

pieejām Ļeņingra-

no

sapulcē

fašisms

aizstā-

Agakulā,

4

Jelgavas

viņa

—

3

dzīvību

uz

pulka

solāmies

mūsu

no

Kaujās Agakulas apkaimē mandieris,

viena

strēlnieku

kamēr

spēkiem,

nezvērs

cīnījās

komitejai

svinīgi

Ļeņina

—

visiem

pēdējais

latviešu

karavīri,

un

viņi

vīrišķīgi

septembrī

komjaunatnes

un

aizsardzības

atsevišķā

76.

darbinieki

komjaunieši gada

kuras tika kontrolēta

partijas

Ļeņingradas

«Mēs,

pulka 1941.

Pēterhofas,

un

no

Atklātajā

latviešu

Kingisepas.

no

5

tautas

dēli

un

Igaunijā

buržuāziskajā

Red. 1942, 17. febr.

2

Cīņa,

3

Septembra

pārdēvēja iekļāva

par

arī

1.

sākumā

76.

ar

atsevišķo

latviešu

Ļeņingradas latviešu

strādnieku

5

pulka

JIeHHHCKHH

nyTb,

1941, 10

pavēlniecības pulku.

karavīrus.

frontē cīnījās līdz 22. pulks Ļeņingradas ApxHß MO CCCP, (p. 344, on. 5592, ķ. 33, .i.

strēlnieku 4

frontes

strēlnieku

76.

pavēli

Nedaudz

2.

vēlāk

atsevišķais

pulku tajā

latviešu

oktobrim. Red. 313.

okt.

125

meitas

atkal

pašaizliedzīgu I.

Zaharovs

apbalvota slavā tas.

apliecināja

raksta:

«Zelta

varoņpilsēta

iemūžinātas arī

Bez

šiem

brīvprātīgo

Valkas

Ļeņingrada, to nekad

ordenī,

ļeņingradiešu dēlu

strēlnieku

ietilpa gandrīz

pulka arī

Padomju

Strādnieku

tikai

Rīgas

Pēc

un

kā

tika

rota.2

latviešu

vīrišķīgi cīnījās

pie

rakstnieks

pazīstamais

Lielā

kas

Tas

līdzās

kalnu

komunistiem

Lielā

jaunatne

Vilks

sākuma

frontes

Lācis), A.

Armijas

Rē-

regu-

korkara-

armijas

Staraja Rū-

Novgorodas,

visur,

priekšējās

drosmi

un

līnijās

Latviešu

strēlnieku

un

pievārtē.

divīzijas

un

mobilizēt

jau-

darba jaunatne

Rīgas

Daudzi

kom-

Latvijas

pratusi

Padomju Latvijas Liepājas

Ļeņingradas

un

ka

parādīja,

posms

aizstāvēšanai.

vīrišķību

kaujās Igaunijā izveidoja

Kā

vidū

viņu

(Ē.

strēlnieku

Tautas

godam izturējusi kaujas kristības,

niešus Dzimtenes

parādīja

Ostrovas,

strād-

augusta

sekretārs

Sarkanās

bijušās Latvijas

rajonā.

gada

cīnījās Latvijas komjaunieši.

kara

Tēvijas

no

apvienojušies

Kingisepas,

teritoriālais

(Latvijas)

Opočkas,

cīnījās

sākuma

paša

24.

bija

bija saformēts

Puškina

un

kara

Tēvijas

sastāvā

ra-

bataljona

Narvas

1941.

Ēvalds

lat-

iegāja Igauni-

iekļauta

Līdz

Sī

un,

komjauniešiem,

apakšvienība

tam

sastāvā

vēlāk

daļu

vīriem. sas

Igau-

gvardes 5.

aktīvisti.

apriņķa komjaunatnes komitejas pirmais pelis, kurš kļuva slavens kā drosmīgs izlūks.

puss,

gai-

Proletāriešu

Valkas

No

kauju

1

pulkiem

komjaunatnes

un

apriņķa komunistiem

beigām pulka karavīri

lāro

kuriem

ar

leģendārajā

meitu

un

neaizmirsīsim.»

Patstāvīgi cīnījās

kurā

padomju

teritorijā.

bija

Ļeņina

un

atstāja Latviju vēlāk par citām vienībām

cīnītāji

jas

Vēsturnieks

Zvaigznē

latviešu

vienības.

partijas,

nieku

patriotismu,

uzvarai.

Padomju Latvijas

diviem

bataljons,

jona

padomju

ticību

pie Ļeņingradas cīnījās arī vairākas citas nelielas latviešu

un

viešu

cildenu

nelokāmu

vīrišķību,

Mēs, ļeņingradieši,

nijā

ar

atkal

un

aizstāvēšanā, viņiem vēlāk

no

vienību

partizānu

ko-

dolu.

2.

Latvijas aizmuguri, agresoriem. formējuma

vēlējās

Sarkanās

Savienības

bija

evakuējušies kaujās

piedalīties

Tāpēc aktuāls kļuva radīšanu

Padomju

gustā

kas

iedzīvotāji,

PSR

dedzīgi

§. Lielā Tēvijas kara frontēs

jautājums

Armijas

Valsts

pret

par

padomju

uz

hitleriskajiem

latviešu nacionālā

sastāvā.

aizsardzības

1941.

3.

gada

komiteja

au-

pieņēma

lēmumu par 201. Latviešu

Vēsts

par

patriotisku

1

pacēlumu.

CaeneHKo B.

H.

Be.iHKoft 2

1945

126

Kara

Ta.uiHH,

A.

3ctohckiih

1964,

komisariātu

telpas

JlaTbiiucKHe (popMHpoBaHHH CoßeTCKoft BOHHbi.

JlapuH r. rr.

strēlnieku divīzijas formēšanu. divīzijas izveidošanu radīja jauniešos milzīgu

šādas

c.

78.

Pnra, Hapoa

1975, b

c.

pildīja

nemitīgi

Apmhh

Ha

(ppoHTax

107.

Be.iHKoft

OTenecTBeHHOH

BOHHe

1941

—

sešpadsmit dza

septiņpadsmit

ieskaitīt

150

viņus

Līdzās

1941.

gada septembra sākumā 70

cīnītāju.

matkontingents diem, katrs 12.

citu

un

sastāvā

tijas, padomju Komunisti

1941.

bija komandējošā

6.

gada

ferenci,

darbā

partijas tijas nevis

padarīs

divīziju

kuri

niekiem,

Jau

i.,

munistu kaulu

940

un

—

20

īpašu

palīgs

komjaunatnes

retārs

E.

tāri

—

retārs tārs

I.

B.

Boroks, Babris,

sekretārs,

jas

kļuva

rūpnīcu

kits, 1

2

3

partijas

apriņķa

kuri

dienām

strēl-

sociālistiskās

tajā

bija stiprs

decembra

gada

sākumā, 1119 ko-

vienības

veidoja

kodola

kara

un

mugur-

komisariāti

nostiprināšanai

bija Latvijas

nodaļas CX

ĻKJS

organizāciju

komjaunatnes

V.

Pujāts

komjau-

priekšnieka sek-

pirmais

sekre-

biroju

komitejas

sek-

bijušais

P.

citi.

un

V.

1. apr.,

Pūriņš 117.

CCCP, (p. 1143, on. 1, Turpat, 43. gv. Ld. f., 545036. apr.,

1.,

I.

4.

skolu

komite-

komsorgiem fabriku un

Muzikantiks,

un

147.

rotu

darbinieki,

un

pagastu A.

Mlo-

citi.

lp.

185,

MO

Par

sekretāri,

Strautmanis,

Cacurs,

komjaunatnes

rajona

komiteju

rajonu

organizāciju

LKP CX PVI PA, 201. f., Adxhb

uzspodri-

latviešu

apriņķa komjaunatnes komitejas sekre-

un

Samsons, M.

vairāk

fronti, tās rindās bija

Proletāriešu

Rīgas

CX loceklis

V.

avangards

gaidāmajās kau-

Oktobra

divīzijas politiskās

Rēzeknes

O. Reihmanis,

«par-

kaujas

masas

tās

svētas

organizācijas

partijas

Tā,

komjaunatnes

komsorgi:

Lielās

1941.

uz

biedru,

darbā

bijušie apriņķu

vēl

bija

pulku komjaunatnes

Liberts,

Daugavpils

ka

personālsastāva.

veltīja

organizācijās.

natnes

laikā

kodols.

VĻKJS

orgāni,

uzmanību

kā

Un

un

formēšanas

divīzijas

procentus

Politiskie

aizmirsusi

nosūtīšanas

pirms divīzijas

virzienus

komjaunieši

un

sarkanarmiešu

aizstāvēja

kon-

komjaunat-

un

konkrētus

komunisti

for-

darbā.

3

komjaunatnes

un

par-

divīzijas

rezolūcijā uzsvērts,

divīzijai.

pilsoņu kara

boļševistiski

pirmajām

no

partijas

izstrādāja

Tās

organizēs

nebūs

revolūcijas iekarojumus». partijas

virsnieki:

audzināšanas

stingru kaujas vienību, kura

par

kādas

tradīcijas,

nās

komandējošajā

divīzijas pirmo partijas

izveidotas

Latviešu

jāveic

fašismu

asiņaino

ar

bija

organizācijas,

darbos

kuri

uzdevumiem,

jās

bet

vārdos,

ka-

krievus,

bija Latvijas PSR

politiskās

atklāja

komjauniešiem.

ar

komjaunatnes

un

kad

Konference

pirmorganizācijas.

nes

kaujas

kadru

drošs balsts

sastāva

apmācīšanā,

septembrī,

apakšvienībās

tās

Divīzijas

komisāri lielākoties

un

ga-

2

latviešus,

Armijas

pa-

30

gadiem.

saņēma

apvienoja

Sarkanās

līdz

komjaunatnes aktīvisti.

un

kareivju

mēšanā,

divīzija

tā

pārstāvjus.

galvenokārt

darbinieki

politiskie

strēlnieku

nacionalitāšu

ietilpa

divdesmit

par

sastāvā

sākotnējā

10 tūk-

Divīzijas

vecumā

jaunieši

jaunāks

Latviešu

septembrī savā

bija

ap

1

bija brīvprātīgo.

bija

procenti)

desmitais

Jau

rogus.

poļus

procenti

(58

lū-

neatlaidīgi

divīzijā iestājās

divīzijā bija jau apmēram

tiem

no

jaunieši, kas

jauniešiem

meiteņu, lielākoties komjaunietes.

stoši

t.

veci

gadus

armijā.

64.

1., 28. lp.

127

201.

Latviešu

decembrī. nieku

Kopā

Maskavas

skas.

Cīnītāji

nību.

Partijas

cik

savai

retārs

I.

Cīņa

to

nīsto

ar

R.

organizācijas

prasīja 122.

—

loceklis,

biroja

vadītājs.

sakāve

1

Bet

šie

lai

darbam.

turpinātu cīņu

Smagajās Aleksandra citu

jas

kara

štāba

dus

vada

un

kā

viņš sagaidīja Par

kauju

Tēvijas kara

Karoga,

Aleksandra

I.

I

II

un

Ņevska ordeņiem.

pakāpes, kara

tika

—

Spura

un

Kandāte,

J.

šējā

daudzas

kauju

Z.

daudzas G.

Pitkēviča,

līnijā noorganizēja dienās

Ozola

un

voja

Sarkanās

skas

veica

zija

devās

1

128

CoBeTCKaa

Apxhb

LKP CX

1942.

pulka ar

Zvaig-

ilgus ga-

Kad

Mo.icae>Kb,

MO CCCP, 3a.

1941—1945

121.

niaße

6opb6bi

Bpara.

b

1941—1945

122—123.

4

Samsons

5

Cīņa,

V.

Kurzemes

1943, 28. maijs.

partizāni.

2.

izd.

R.,

1959,

161.—163.

lpp.

rr.

M.,

1941.

gada

kuma tore

Līna

gās

Priede

jauniešu

komjauniešiem

vasarā

sākt

izsekot

un

E.

bijušais

iniciatīvas

Sudmaļa

pilsētiņā

pagrīdes

SD

un

jaunos pagrīdniekus.

bei-

gada

Andrejs

locekļi

kopā

1942.

bija iecerējuši Fašisti

direk-

pils

1941.

Tās

tehni-

aizstāvēša-

komjaunietis

grupu.

pagrīdniekiem

partizānu cīņu. Bet policijai

arestēt

Pionieru

bijusī

un

komjaunat-

Liepājas

varonīgie Liepājas

—

Priekules

apriņķa

izveidoja

Liepājas

Pēc

dalībnieki.

Liepājas

Jansone

izvērsa

darbību

vadīja

Sudmalis

Eduards

komsorgs

kauju

kuru

organizācija,

komjauniete

nās

aktīvu

beigās Liepājā

pagrīdes

nes

ar

gada

izdevās

aģentiem

viņiem nežēlīgi

ar

izrēķinājās. varonīgās cīņas ietekmē pieņēmās

Liepājas komjauniešu

aktīvistu

padomju

komjauniešu,

pionieru

un

arī

cīņa

spēkā

citos

okupē-

tajos Latvijas rajonos. Latvijas frontes vasarā

rudenī

un

frontes

nijas

nosūtīja nekā

atmaskot

kopā

ar

izvērst

vācu

un

Armijas

un

Daudzi

hitleriešu

darbaļaudis

Armijas

vairāk

kas

bija 1942.

daļām.

uzvaru.

politisko

iedzīvotāju,

fašistu

Latvijas

Vienlaikus

cīņas

vai

tika

dažādos

un

aktīvai

cīņai

un

citas

šķēršļus pasāku-

grupas,

partizānu bet

apriņķos un

un

apziņu

uzņēmumos,

bruņotās

okupantiem

pret

likt

kaujas

un

nošauti,

republikas

melus

politiskajiem

krita

organizatori arestēti

jaunatnes

darbaļaudīs

rūpniecības

un

kom-

kārtām

ideoloģisko

un

sevišķi

vajadzēja

un

sabotāžu

diversiju

Latvijā

demagoģiskos

plašu pagrīdes

izvērst

tautas

okupētajā

uzdevums. Pirmām

masu

rajonu

latviešu

radīt

citur,

grūtības

rajoniem

organizētu

ietilpa

grupās

Sarkanās

plašu

masveida

ziņas,

ienaidnieku

Latvijas

gada

Igau-

no

komjauniešu,

un

sarežģīts

un

sagrābto

organizēt

izlūkošanas

varēja

Šajās

militārajiem, ekonomiskajiem

transportā

ar

cīņu.

darbinieku

1941.

rajona,

grupu, lai

diversiju

propagandu, nostiprināt

Sarkanās

miem,

masu

atbildīgs

ienaidnieka

okupantu

okupētajiem

organizēšanā

cīņas

pretpadomju

uz un

Luku

grupās bija 750—800 cilvēku.

nepieciešams

vidū,

Sāmsalas

partijas

šajās

jauniešiem bija darbu

Veļikije

Latvijas

no

Tautas

un

izlūku

Ziemeļrietumu

ar

štābiem

flotes

Baltijas

Pleskavas

tautas

vietējo

gada beigās

par

no

sadarbībā

ĻKJS CX

un

nekā 60

plašu

300

atkāpušies

bija

no

un

vairāk

vadītu

un

CX

K(b)P

Sarkankarogotās

un

vākt

cīņu. sadursmēs

liela

daļa

sāka

organizēt

viņu

pār-

līdzskrējē-

jiem. Komunista Fridriha

Borisa

Albas

un

pašaizliedzīgu cīņu grīdes

strādnieku. grupas

ar

organizācija», No

viņu

56 cilvēku

komjauniešu

Vaščonoka,

Marka

okupantiem kas

sāka

apvienoja

vidus

sastāvā,

vadībā

Jakovļeva

1

tika

«Rīgas

savās

izveidotas

pārsvarā

tie

Eduarda 1941.

rudenī

antifašistiskā

rindās trīs

Kalniņa,

gada

apmēram

bruņotas

bija komjaunieši

pa200

kaujas un

jau-

natnes aktīvisti.

! Latvijas

Komunistiskās

partijas

vēstures

apcerējumi,

3.

d.,

118.

lpp.

145

Vēl lielāka ko

bija «Rīgas strādnieku

gada

1942.

Alfrēds

dents

komitejas

sākumā

citi.

Aleksandrs

Organizācijā

Vitolds

(tagad

rogs»

kās,

tekstils»,

«Rīgas des

finiera

un

kopā

degmaisījumu

riem,

atradās

Pagrīdnieki Zilupes,

padomju

ar

izdarīja

izlūku

patriotu,

tiem

no

bojā bruņotajās

bojā

gājušo

1942.

gada

ar

vēl

vietā

vasarā

lielāku

rudenī

Lieli

Rendnieks,

pilsētā

organizācijas

stājās

vairāk

mas-

nekā

pagrīdnieki

kurā

to

darba

Rīgas

cīņu

un

1942.

400

gāja

pagrīdes cīņa

tādi

Ernests

nelegāun

vīrišķīgi

kom-

cīnītāji

Saulītis

jaunas pagrīdes kaujas darbības

—

Jau

izvērsās

bija partijas

darbojās

Misa,

jaunatni

turpināja.

gadā apvienojot

organizācijas,

arvien

pie

kā

komunistissākās

aprīlī

Vairāki

komjauniešu

Viktorija

izveidoja un

3.

cietumos

biedri

nopelni,

jaunatnes

Dau-

ar

patriotiem,

strādnieku

gada

iebiedēt

jauni

pagrīdes centram,

Arvīds

Centrs

un

sakarus

ienaidnieku.

ar

stājas

ienaidnieka

no

Jelgavas

«Rīgas

ieslodzīja

neizdevās

spēku.

antifašistiskās

jaunatnes kā

sadursmēs

karavī-

padomju

uzturēja

iz-

organizācijas

no

izbēguši

apmēram 350 nošāva.

fašistiem

Tomēr

lās

Fašisti

apcietināšana.

ieguva

pudeles

paredzēts

bija

palīdzība

un

1942.

—

ko

—

darbojās okupētajā Latvijā.

izsekot

darbību

organizācijas»

veida

grupu,

kas

valodā,

izgatavoja

Viena

bija

Krāslavas

izdevās

Gestapoviešiem

bija

diversijas,

Rēzeknes,

kokapstrā-

komunistiem

—

ziņas,

cīņās.

vai

aplenkumā

Rīgas

tekstilfabrikās

krievu

un

paketes,

formām

aktīvākajām cīņas kas

gūsta.

kās

un

«Vaifabri-

fabrikā,

vairākās

biedriem

izlūkošanas

ielu

fabrikās:

mezglā, ostā,

latviešu

sprāgstvielu

aktos

Viciti.

un

aerodromā.

kara

vecākajiem

vāca

Leons

superfosfāta

stikla

un

komjaunieši

Grasis,

Rīgas un

manufaktūra»,

lapiņas

Krastiņš

Rozenšteins

Iļģuciema

dzelzceļa

Spilves

ar

un

diversijas

gavpils, arī

fabrikā,

«Zasulauka

sprāgstvielas,

mantot biedru

cementa

izplatīja

un

ieročus,

darbojās

fabrikās,

Komjaunieši iespieda

Vilis

grupas

kombinātā,

Jānis

Hermanis

«Kvadrāts»,

Visval-

komjaunieši

strādnieki

cīnījās

Ostrovskas,

fajansa

un

gaļas

Leibčs,

Kononova,

kaujas

RVR),

porcelāna

arsenālā,

Anna

stu-

fakultātes

pilsētas komjaunatnes

komunists

Kuzņecs,

Janīna

un

organizācijas

Sīs

Pāvels

pašaizliedzīgi

Azerštarks,

Leontīne

sūns,

ar

sekretārs

pirmais

organizācija»,

Juridiskās

bijušais Daugavpils

Levāns,

dis Mucenieks,

komunistiskā

LVU

izveidoja

citi.

un

grupas

apvienošanas

un

koordi-

un

nēšanas. Viens

no

galvenajiem

avotiem

panākumu

buržuāziskajiem lisms.

Visu

saliedēja

sabiedrības

ganizāciju

146

padomju

ar

brīvību,

kopīgais No

bija

padomju

saimes

uzcelšana.

patriotu

izjūta,

vīrišķības

lielais

un

un

latviešu

proletāriskais

internacionā-

cilvēkus

svētajā

centieni

mērķis

zināmajiem

vadītājiem, kuri

spēka,

hitleriskajiem okupantiem

nacionālistiem

nacionalitāšu

vienotas

Dzimtenes

cīņā

118

1941.—1942.

šajā

nosargāt —

jaunas,

pagrīdes

gadā

taisnīgas

grupu

darbojās

cīņā

Padomju

un

Rīgā,

or-

63

29

latvieši,

bija 2

2

baltkrievi, 1942.

2

grieķi,

gada

Ligitu

Rekšāni

Par

miteju.

Fabrikas

sistemātiski

ieročiem

tonnu

munīcijas.

visā

laiku

sijas aktiem

organizācijā

savā

un

Georgu

un

pilnīgi

nieks

iekļāvās

dībā,

pretošanās

1942.

arī

gada

un

jauniešu

un

A.

ar

Šēfera

K.

Pretošanās

Francijas

septembrī

gada

G.

un

nosūtīja

—

Grī-

—

Iļģuciemā, centrā, ka

pilsētas

pagrīdes

vadītie

Ogrē, tika

ierīkoti

grupas,

pagrīdnieki

Kup-

izveido-

ar

vācu

Šūmaņa

palīdzību

kustības

dalībniekiem

uz

turieni

Šūmanis

kumentu

nodibi-

astoņus

1942.

Tādējādi

viltošanu.

izziņu

gada

jūtami

1

Dzintars J.

LatvPSR CVVA,

Niewidzialny

«Latvijas

Hapofla

b

6.

ro;ibi

apmēram

un

do-

tūkstoš

3

Rīgas

pagrīdes

antifašistiskās

front. Warszawa.

1899. f., 9. apr.,

.laTbimcKoro

izgatavotas

apliecību.

komjaunatnes

aktivizējās.

2

BopbCa

personas

un

rudenī

tika

Pa-

Rīgas

biedrus. K. Sēfers pagrīdes organizācijas palīdzēja Rīgas pagrīdniekiem nokārtot vērmahta

dažādu fiktīvu

darbs

or-

organizācijā.

Mellužos,

Sabile

geto

vadībā

Rīgas rajonos

—

va-

Pretošanās

priekšpilsētā,

citas

un

Rendnieka

Rīgas

un

pagrīdes

daudzos

Līgatne,

gru-

saistītie

Saulīša

E.

nometnes

vietās

pagrīorgani-

ieslodzītos

geto

3

Valka,

grupu

nometnes

antifašistiskajā jau

izlūku

jauniešu

un

šo

ar

rudenī

Maskavas

vadīto

Apvienoto

pagrīdes komitejas

Āgenskalnā, Ķīpsalā,

Limbažos,

dzīvokļi.

1942.

armijas

antifašistisko

un

gada

1942.

apdzīvotajās

un

antifašistu

sakarus

nāja

Rīgas

koncentrācijas

Vecmīlgrāvī,

konspiratīvie

rīzē

Saulīša

komjauniešu

karagūstekņu

beigās

vasaras

komjauniešu

karavīru

E.

izlūki

grupas

Sarkandaugavā,

pilsētās

iesaisSēferu

Kārli

hitleriešu

no

«Latvijas

par

vairākām

ietilpa

arī

ravā, Augšpilī, tas

bez

Salaspils

kas

Dzirciemā, citās

saukt

Rīgas

arī

izveidota

ziņkalnā,

komunista

ar

organizācijas.

ganizācija,

diver-

teritorijā.

antifašistus

pēc tam dezertēja

Saulīša

kā

pagrīdnieki,

G.

sāka

E.

zaudēja

pagrīdniekiem izdevās

darbojās komjaunatnes

ietilpa

tika

armija

ar

uzspri-

lielākajiem

valsts

Padomju

automašī-

biedrus

antifašistiskajā cīņā. Augusta beigās A. Rend-

sastāvā

Tās

kuras

pām,

no

iespieda

patrioti

ienaidnieka aizmugurē. bija nomesta

organizāciju

zāciju».

viens

karavīrus

vācu

sakarus

nodibināja

hitleriešu

jūlijā

ko-

Misu.

ienaidnieku,

ar

Hitleriešu

bija

okupētajā

kuri

Šūmani,

grupu, kas des

Tas

gada jūnijā komjauniešiem

1942. tīt

uz

Cekulē.

2

V.

Stepiņš,

cīnīties

6.

gada

Liepkāju

un

organizācijas

komjaunatnes

noliktavu

munīcijas

tūkstošus

Ē.

vadīja

remontējamās 1942.

Kārli

pilsētas pagrīdes

Rendnieku

aktīvi

lietuvieši,

1

komjauniešiem

ar

Zariņu,

Rīgas

ko

grupa,

rūpnīcas

nelegālās

kopā

A.

2

ukraiņi,

armēnis.

Aleksandru

ievēlēja

sprāgstvielām.

un

dzināja 9

bojāja

apgādāja

nas,

igaunis,

aicinājumu

ar

1

Rendnieks

Stepiņu,

pagrīdes

lapiņas

2

ebreji,

nodibināja LĻKJS

«Vairogs»

izplatīja

un

1

vācieši,

sekretāriem

tās

5

poļi,

Arvīds

maijā

Viktoriju Misu, Ēriku un

9

krievi,

1978, Str.

komitejas

organizācijas»

100 i

101.

L, 4. lp. Be.iHKOH OieqecTßeHHOH boAhu,

c.

127.

147

biedri

cijas

daudz

iespieda

sociālistiskās

dienai,

jaunatnes Arvīds

Stefģis,

Rīgas

vairākas

pilsētas

antifašistus

darba

pilsētas

bija

Pēteris

Misas,

Zelvis,

pagrīdes organizācijas

un

gru-

bija Valkas apriņķī,

tām

no

tika

vadībā

pagrīdes komitejas

Lielākā

apriņķos.

10—15

darbojās

Melita

un

komjaunatnes

Latvijas lauku

kurā

Mirdza

Daudzus

vidū

Jānis Guzāns.

Komjaunatnes

pas

to

Oktobra

Konstitū-

Padomju

un

diversijas.

rindās,

Lielās

veltītas

bija

gadadienai

komjaunatnes

pārstāvji

izveidotas

25.

organizēt

turpināja

uzņēma Ļeņina

kas

lapiņu,

revolūcijas

komjaunieši.

komjaunieši pagrīdnieki kļuva par komunistiem. 1 bija Viktorija Misa, Ēriks Stepiņš, Kārlis Liepkāja.

Visaktīvākie vidū

Viņu

1942.

oktobra

gada

darba vadīšanu lai

visu,

iesaistītu

ienaidnieka santu

lai

sabotieru

Tieši

cīnītājiem.

kurus

tā

komjaunatnes

godīgu cilvēku ikviens

un

arī

vadīja

«Par

organizāciju darīt

aizmugurē» VĻKJS CX aicināja

kļūtu

aizmugurē

grupu,

nieši,

ikvienu

agresoriem,

kajiem

lēmumā

ienaidnieka

cīņā

komjaunietis

izlūku

Rīgas

diver-

drosmīgiem

par

komjaunieši

Rīgas

komjauniete

un

organizatoriem,

komjaunatnes

hitleris-

ar

apakšvienību,

partizānu

par

rīkojās

aktīvā

darba

un

pilsētas

jau-

komi-

pagrīdes

teja. Komunistu antifašistiskā

kļuva

nedrošāk.

1942.

lielu

kalna

stacijā,

materiālu

grīdnieki vija»

redakcijas

mumos

stipri pieauga

tīts

milzīgais

viss

plašais

partijas

ar

aģentu

grupai, kuru karovu 1942. miti

un

gada

geto

Pēc

1942. tīta

komunists

oktobrī

tika

pagrīdes

strādniekiem oktobrī

hitlerieši

pretošanās nošauti

Rendnieks

A.

—

biežāk

pilsētas tika

centru abvēra

uzņēiesais-

aparāts

nokļuva

uz

un

pēdām

no

Rīgas

uz

un

locekļus.

organizācijas

200

ķīlnieki

nodibinājis

bija

Augšpils

un

un

vairāki

Augšpils

1975, 28. marts. 1978, Jfe 7,

Padomju Latvijas

3

Rīga sociālisma laikmetā (1917—1975),

sakarus

Kupravas

jauniešu

2

Komunists,

un

galvenokārt jaunieši.

un

pirmā bruņotā komjauniešu

biežāk

bet

pa«Tē-

avīzes

Zariņš, arestēja skolotāju A. Ma-

J.

vadītās

pagrīdnieku

28.

hitleriešus,

palīdzību

kad

gada

1 Cīņa,

148

viņa

novembrī

fašistiskās

Rīgas policijas kontingents, Ar to

5.

Čiekur-

daļu kara-

aviācijas

arvien

aizdedzi-

noliktavu

gadījumi.

komjaunatnes

ieslodzīto

tam

depo

nes

30.

ielās

Rīgas

sabotāžas

un

tīkls.

vadīja 17

2

nogalinātus

un

un

justies arvien

oktobrī

3.

krastā.

bumbu

paštaisītu

telpās.

ievainotus

hitleriešu

—

austrumu

Ķīšezera

atrada

sāka

Latvijā

organizācijas

nedaudz vēlāk

noliktavu

rezultātā

spēkā

pieņēmās

munīciju,

ar

«Todt»

uzspridzināja

Cīņā

agresori

ešelonu

militarizētās bet

aizmugurē

septembrī pie Juglas stacijas pagrīdnieki

16.

gada

hitleriešu

darba

pašaizliedzīgā

ienaidnieka

Hitleriskie

masveidīga.

uzspridzināja nāja

komjauniešu

un

kustība

86.

188.

lpp. lpp.

ar

Abre-

pagrīdniekiem,

mežiem

grupa,

des-

3

lai

tika

nosū-

organizētu

cīņu. Tomēr šoreiz jaunajiem patriotiem

partizānu not

ceļā

iecerēto:

aplenkumā, kators. bību

rokās.

Tāpēc

bet

nodibināt

Taču

provokators

1942.

gada

arestēti

21.

munistu

vai

Tomēr

daudzi

pagrīdnieki,

Rīgas,

kas

turēts

Pretošanās

nes

jaunie

dar-

Šūmanim

tika

ĻKJS

CX.

to

gestapo, biedri

viņa

līniju

Staraja

pie

vairāk

un

tika

nekā 20 ko-

Līgatnes

1942./1943.

Varonīgie

gada

6.

ziemā

gada

iekļāvās

līdzās komunistiem

tai

skaitā

darbojās

komjaunieši

V.

naktī

Misa

tika

Rend-

daudzi

un

nošauti

Biķerpretī fašistu lo-

krūtis

grieza

A.

arī

arī

nomet-

tāpat kā Rīgas

visi,

sekretāre

maija

no-

nomet-

Salaspils koncentrācijas

komitejas

1943.

Sabiles

biedriem,

koncentrācijas

aktīvi

Rīgas centrālcietumu. Viņi

uz

pa-

cilvēku.

un

viņa

un

Salaspils

locekļus,

organizācijas

patrioti,

mežā.

kur

100

gandrīz

Rendnieku

apsardzībā,

martā 76

gada

ienaidniekiem kritušo

Kupravas, A.

ar

stingrā

pagrīdes

komjaunatnes nieku

frontes

ar

ieslodzīts

organizācijā,

Pretošanās

nieku, pārveda citi

provo-

aktīvo

un

par

arestēja

ienaidnieku.

ar

bija

īpaši

1943.

komjaunieši. nes

CX

četri

un

sasniedza

Cekules,

cīņu

kurš

skaits

sais'titi

bija

aktīvu

Rendnieks, un

vēl

Rīgā

sadursmēs

bruņotās dalībnieku

centra

metnē

informēja

pāriet

gribēja

G.

un

K(b)P

Rendnieks

decembrī

gada

grīdes

A.

viņi

A.

nonāca

komjauniešu.

un

Arestēto

turpināja

Kalns-Knauķis

kad

brīdī, 1942.

Rūsas.

Šēferam

K.

divi

ielavījies laiku

uz

īste-

ienaidnieka

Saulītim, radistam V. Cek-

Latvijas

ar

novembrī

nolēma E.

A. Rendniekam,

sakarus

bet

organizācijā

vadība

antifašistiem

vācu

un

uzdots

ka

neizdevās

nokļuva

grupa

pagrīdnieki,

septiņi

skaidrs,

Bija

organizācijas

pārtraukt,

steram

krita

kaujā

ienaidnieka

norunāto vietu

uz

dēm, dziedādami «Internacionāli». Lielu

ar

Padomju lielisku un

pagrīdes

uzkrātā

fašistu

V.

kas

«Komunistiskā

bija

V.

gadā,

pieredze,

Maskavas

personiskā

jauno

izveidoja

Arnolds

viņa.

Atsevišķas

Jumpravas,

Dzidra

un

grupas

Skrīveru

un

Guna

Landrati,

Rīga,

darbojās Vidrižu

«Komunistiska

Organizācijas iespieda

ļingradas gaitā,

V.

un

kaujas,

izplatīja

ļeņiniešu

Rūdolfs

Šiliņa

kas

Jauntirāns

iezīmēja

uzrakstīja

un

Jaunatnes

lapiņu.

radikālu un

un un

Jūrmalā,

pagastā

daudz

vienībā

darba

uz

vienā

«Par par

jaunatni savienībā

Kārlis Elvīra

Rīgas

apriņķa apriņķa

Jelgavas, Lie-

ar

Internacionāle» Pēc

vēsturiskās

lūzumu no

Vo-

Kļa-

Jēkabpils

pagastā. Organizācija uzturēja sakarus pagrīdniekiem. un Madonas

lībnieki

drosme, kaujās

izaudzinājis

Sērenes

pājas

cīņas

diktatūras

pagrīdes organizāciju Cīņā aktīvi iesaistījās

Internacionāle».

Pjotrs Patoričins, Karlis_ Kļaviņš,

žuki,

bija

Balstīdamies

iestājušies

tautas

partizānu

viņu

Ost-

izveidotajā

sūtītais

Buržuāziskās

un

rūdījums

Jauntirāns

Jaunatnes

hitleriešu

partijas

Jauntirāns.

vadītāju.

komjaunatnes

pionieriem,

darba

iegūtais

Latviju»

darbā

deva

—

pie

agresoriem

1940.—1941.

pionieri

Rīgā

—

komjaunietis

organizators laikā

pagrīdes

ieguldījumu

citadelē

landes

pasaules

Rīgas

daStakara

tipogrāfijām

149

slepeni

brošūru

iespieda

skaidroja

šās

tirāns

uzskatīja

vēl

sīvāk

metodes

cīņas

Par

apstākļos.

lizācijas

uzsaukumu

—

dalībniekus

pretošanās

hitleriešu

pagrīdnieku

kaujas

Bija

jektu

dzelzceļa tiltu pār Daugavu. gada

1943.

ienaidnieka

Taurkalnes

voti

vairāki

divi

šos

Tajā

pašā

gais

cīnītājs

40

varonis

Komjauniešu laiku

Tās

arī

rīkojumu

uzdevumu 1941.

kuējušies

no

okupēto izlūkiem,

bija

izlūku

ar

aizmugurē

bojās

jauniešu un

1

LatvPSR CVVA,

2

VĻKJS CA,

1.

uz

arī

72

1942.

ĻKJS

6190.

1. apr., 177.

1.,

kom-

reizē

loceklis,

maijā

ar

CX

Mildu

darbam,

1.

Naktī

L 227.

111. Ip.

arī

lp.

vēlāk uz

LVU kom-

nometa

ĻKJS

CX

komjauniešu bija

izveidoja

22.

uz

armijas

bijušais

Duļķi, kas

kas

devās

par

Latvijas

viņš

no

pavasarī

kas

desantu

organizēja

Koeva-

aizmugurē. 2

viņu, septiņu

ar

Kā

apriņķī.

bija

gada

kļuva

98

CX

20.

vienlaikus

apkārtnē.

[~

1942.

komandieri,

komjaunieti

f., 2. apr.,

visi

kas

ienaidnieka

pagrīdes organizāciju, tās

tikai

cīņu,

Centrālās

aktīvistus,

pārējie

gada

pagrīdes

tautas

komjaunatnes

Padomju Latviju»,

Valmieras te

sava

ne

aizmuguri

komjaunatnes

viņiem

bet

grupas

bija

Faktiski

Latvijas

cīņai

no

«Par

visai

bija

pagrīdi.

apmācīja

Latvijas

Bāliņš

pagrīdes cīņu. Kopā

Valmierā

arestēti

tāpat kā

organizēt

ienaidnieka

komjaunatnes

170

aizmugurē

un

Smagi

Tika

loma

biedriem.

VĻKJS

teritoriju,

lielās

niešu

Lipurs. Vīrišķīnevienlī-

stājās

pagrīdei,

svarīga

sūtījusi

Latvijas

ar

vienībā

jauniešu

P.

bija

saņēma

beigšanas

Bāliņš.

150

—

republikas,

vidū

vadībā

un

antifašistisko

Pauls

ienaidnieka

sadursmē V.

zemnīcu.

darbam,

nelegālajam

došanās

komsorgs

pilnvarotais,

čehu

sagata-

mežu.

granātu.

antifašistiskajai

partija

augustā

republikas

ienaidnieka

rītā

maija

aplencis

pirms

partizānu

to

Jumpravas

ar

izlūkošanu

apmācību

ieskaitīja

trīs

maijā

komandieris

bija

mitejas rekomendāciju Pēc

aplenca 13.

12.

gada

izlūku

sevi

Latvijas

organizēt

gada

ložmetējs,

un

kur

zemnīcā,

granātu. 1 Tika

uzspridzināja

izlūkiem

izlūki veikt

aprīkotā

kas

kurus

armijas

jauniešu

40

1943.

Jauntirāns

organizācijā

komjauniešiem, bet

policistu

jauniešu

un

okupētās

specifika.

īpaši

sa-

Jumpravas

cīņu

biedri.

organizācijas

uz

ob-

10—15 cilvēku

grupa

nogādāts

krita

ienaidnieku,

ar

Jaun-

organi-

stratēģisko

svarīgu

partizānu

apmēram

nāvē

Vitolds

kaujā

ievainotais

200

V.

diversiju

ieročiem.

ar

varoņa

dienā

cīnītāju

neizdevās:

plānus

ienaidnieku

dzīgā

slēpņi

mobi-

nodibināja sakarus ar padomju izlūku grupu, ko vadīja

tika

štābs,

uzdevumu un

iz-

un

totālās

Jauntirāns

Jumpravas mežā,

revolveri,

rezerves

īstenot ar

mežos.

ļoti

sākt

gatavojās

beigās

organizācijas

automāti,

V.

nomesto

Pretošanās

Lipurs.

maija

atradās

beigās

aprīļa

izsludinātās

galveno

uzspridzināt

aizmugurē

Voldemārs stāvā

plānots

aicināja

agresoriem

ar

izveidošanu

grupu

zēšanu. —

«Ko darīt?», kurā

cīnīties

atstāta

komjau-

sekmīgi

23.

jūniju

darpa-

grīdnieki Lodes

1942. nieti

hitleriešu

uzspridzināja Bālēs

un

gada 25.

Viktoru

Paulu

jūlijā

Bāliņu

četras

ievainoti

stundas.

Mājiņa

sīvi

jau

bet

nogalināti,

un

ceļa

posmā

mājiņā

starp

fašisti

vairāki vēl

varoņi

komjau-

ielā, ielenca

Kāpu

ienaidniekam.

pretojās

dega,

abi

vietnieku

viņa

un

nelielā

Krūtaini Valmierā,

policija. Vīrišķīgie komjaunieši ilga

ešelonu

kara

stacijām. 1

Kauja

bija nāvīgi šaut.

turpināja

Tā

ari

viņi liesmās aizgāja bojā. Tautas

jās

organizācijas

komjaunieši

un

grupa, ko

tēvus

fašisti

turpinājās

izlūka

jaunieša

Jāņa

smagi ievainots,

lodi

pataupīdams pats ko

grupai,

tis

'—

izveidoja

Viņi

Bauskā,

1944.

Grigorjeva Smil-

un

kom-

ienaidnieka soda

gadā

bunkuru.

Skujiņš

J.

cīnījās,

darbību

pēdējo

vienības

Jelgavā,

Jumiķis.

darbojās

Krustpilī,

Ķegumā,

dzelzceļa

stacijas,

pavēlniecībai

Pus-

organizāciju.

aktīvi

ap-

komjaunie-

un

Rīgā, lecavā kā

arī

Daudzas

Stelpes pagastos.

un

izlūku

veikt

Bauskas

Augusts

—

izlūkošanas

Vecmuižas

Armijas

Leinesars

komsorgs

kaujas

Līgatnes

izdevās

desantu nometa

Augusts

pagrīdes

Jaunjelgavā,

Sarkanās

ziņas

liela

maijā

darbība

sāpēm vīrišķīgi

ar

pirmais

Taurkalnes,

Kandavas,

Bārbeles, tīgas

maijā

komunists

spēcīgu

Cēsīs,

Lāčplēša,

un

9.

Raunas

pagrīdes

patriotu

spīti

izlūkošanas

organizācijas

gadu

otru

cilvēku

gada

Ivana

aizmugurē

grupas

aplenca

25.

arodskolas

VEF

bija gada

2

gada

vadīja

izlūka

un

vadībā.

par

1942.

1942.

sev.

pagrīdes

1942.

Grupu

riņķī.

patriotu

bet

tika

Visplašāko

Titovs.

cīnī-

pārsvarā

nāvi.

ar

mežā

Raunas

ekspedīcija

Nazars

Skujiņa

visur

gandrīz

locekļi

darbojās piecu

sekmīgi

gadus ienaidnieka

divus

rajonā

kuru

gada novembra līdz

krita, bet viņa

publiski sodīja

Gandrīz tenes

apkaimē

pieauga:

grupas,

1941.

komandēja

sadursmē

viņš bruņotā

un

No

jaunieši.

maijam Daugavpils izlūku

ienaidniekam

pretošanās

pagrīdes

nodeva

izlūku

vēr-

radists

komjaunietis Heinrihs Goldbergs. Izlūki skis crada

apriņķa izveidoja

ziemā

kas

organizāciju, komjaunatnes un

vadošo

jaunajiem

aizdzītiem

fašistu

tizānu

1

Tur

LatvPSR 2

I.

CVVA.

Arcliiwum

cilvēkus.

darbam

verdzībā,

Kad

sekmīgu

1942.

Vācijā,

A.

kuriem

devās

vadītās

un

Tajā

jauniešu

uz

Groms

darbību.

cīņas

kopā

L, 123. lp. apr., 56. Institūtu Historicznego

ar

sākās 28

ap-

briesmas

Baltkrieviju, sastāvā

Pagrīdes

idejisko

pavasarī

draudēja

vienības

pagrīdes saliedēta

darbojās

gada

Kozlov-

1941 ./1942.

pagastos

antifašistiskās

par

patriotiem,

uz

tikt

Osvejas

latviešu

par-

organizācija,

ko

70. f., 3.

Wojskowego V.

3

rajonā.

Zaharova

izvērsa

grupa

komjauniešu

šajā

mobilizācija

piespiedu

sazarotu 50

Aleksandrs

un

Pasienes

un

šūniņa, kas kļuva

centru

Groms

Šķaunes

apvienoja

bruņotiem

mežiem.

Aleksandrs

komjaunieši

Ludzas

Partizānu

kustība

Ziemeļlatvijā

w

Polsce,

Lielajā

f.

T-311,

Tēvijas

R-96,

karā.

R.,

1950, 35. lpp. 151

A.

Groms

sūtīja

izveidojis

bija

partizānu

Groms

A.

jaunietis

grupai

Latvijā,

turpināja

tika

iecelts

cīņu

1943.

jaunus cīnītājus.

Latvijas

par

nepārtraukti

un

martā

gada

kom-

brigādes

partizānu

izlūku komandieri. Jau

1941.

Opočkā,

tika

sastāvā.

Par

komisāru

par

gada

jūlija

tās

komandieri

kurš

aktīvu

par

represēts.

piedalīšanos

rudenī

komjauniešu

Daugavpils

vairākiem

dienām

dzīvoja

rošanas

darbu

apriņķa

kontakta

aktīvi 18.

nošāva.

V.

gadā

1943.

un

Visas

cīņā

Neilgi

lielu

un

pret

biedru

cīnījās

pagrīdē

—•

bija

1941.

ienaidnieku.

tika

pieņemti

Elmārs

152

grupas

Latvijas

un

izlūku

Ezeres

oktobrī

viņiem 1941.

neiedvesa radās

gada

Ezeres

zvērestu,

un

ko

evakuēt

neļāva

viņiem

no

vidū

piedalījās

jaunie

pagrīdnieki

pir-

no

pagrīdes

Elmārs

vadītāji

Edgars

savu

drosmīgi

vieni

pionieru

Suseklis

palika

varā

aktīvi

un

pagasta

pionieri»

Birz-

Voldemārs

un

izgatavoja

un

lapiņas. bērniem

decembrī

ne

bailes,

vēlēšanās

dedzīga

pagrīdes

pamatskolas Arvīds

rindās

bija

pēkšņais uzbru-

vadībā

—

jauno ļeņiniešu

sarkanie

antifašistiskās

Daudzi

arī

Latvijā

agresoru

komjauniešu

un

Pāvelskops,

Pāvelskops

parakstīja

vairākums.

apriņķa

gada

zvērības

hitlerisko

tādēļ

Šo varonīgo

«Latvijas

izplatīja pirmās otrādi,

un

partizānu

Liepājas

Jau

Fašistu

nāvē

iekļāvās

Padomju

teritorijas okupēšana

komunistu

Voldemārs

nieks,

un

citās

okupantiem

ļeņiniešu. lenaidnieka

ļeņiniešu

rīkošanā.

organizācijas

gluži

bērnu,

jauno

vecāko

Vizulis.

daudzās

kara

Tēvijas

republikas

straujā

lielumlielais

majiem

apcietināja

varoņa

organizācijas un

hitleriskajiem

Lielā

pirms

daudzumu

diversiju

krita

gada

Jerofejevu,

fašisti

martā

pagrīdes

Daugavpilī

apmēram 50 tūkstoši jauno kums

Fedotovu 24.

gada

1943.

Stepanu

pagastos.

tautas

pionieri.

skaitā

sādžā.

Abrenē,

arī

to

pagrīdnieki

grupu

izlūkošanu.

ar

izskaid-

Armijas

melīgo propagandu.

izlūku

vākšanā

komjauniešu

darboties

pilsētās

ar

Artemiju

un

Pastors

fašistu

čekistu

okupācijas

Sarkanās

par

To

pagastā.

veica

ieročus,

stāstīja

komjauniešus,

pagasta Vilcānu

1942. sāka

tika

Pastors, kas

pirmajām

no

vāca

atmaskoja

un

informācijas

februārī vairākus

jau

Komjaunieši

nodibināšanas

iesaistījās

Preiļu

ga-

darbā

organizācija

Silajāņu

un

vadītājs Vladislavs

zemniekiem:

starp

Jefstafiju Bogdanovu un

—

veica vairākas militāras

pagrīdes kaujas

Preiļu

komjauniešiem

nelegāli.

pie Maskavas

uzvarām

Pēc

diktatūras

komjaunatnes

vienība

vadīja bijušais vecākais pionieru ar

izlūku komandieri

par

Opočkas rajonā. gada

saformējās kopā

cilvēka

Zaharenko,

Pjotrs

fašistiskās

nelegālajā

partizānu

Komjauniešu

operācijas 1941.

bet

jau Ulmaņa

31

vienība

komunists

kļuva

robežas,

Latvijas

pie

komjauniešu

Georgijs Kuzņecovs,

—

Ignāts Kadakovskis, dos

dienās

pirmajās

Ludzas

saformēta

Sauja.

apstiprināja

ar

apjukumu,

cīnīties

organizācijas

skolnieki Visi

ne

aktīvi

Ilmārs

Birznieks,

organizācijas

savām

asinīm:

pret

rindās

biedri

«Es,

Lat-

sarkanais

vijas kā

vien varu;

Nāve

1942./1943.

kas

un

1943.

un

E.

gada

tētis

kur

nometni,

viņi

gada

Audriņu

septembrī

kļuva

piegādātāju

ieroču

Rodions

jaunietis

kurā

slēptuve,

pagrīdnieku vienu

grupa

riņu

iedzīvotājus

Latvijas

Osvalda

un

pagastā

nes

Grīslīša

nieki

o-ada

locekļus Otrreiz

policisti

Jaunā varoņa

1

Dzintars

okupācijas 2

Turpat,

tika 18.

to skaitā

51

un

kom-

ierīkota decembrī

māju,

kuri_ pārmeklēja kaujā

nonāvēt

iniciatīvas

J.

dzīve

Mirdzi,

V.

Tajā

divdesmitkārt

ar

vairākus nošāva bērnu

un

policistus visus

un

Aud-

pusaudzi.

R.,

naktī

1944.

zvaigznīte!

vāca

gada_

vasarā

siena

kravu. grupas

izdevās

izbēgt.

smagi

ievainotu.

Jelgavas

pionieru pagrīdes

ar

pagrīd-

viņu

un

Viktoram

un

ieročus, klau-

vasarā

paredzēto

jau

Rube-

uzsaukumus

Grīslīti

gūstā

gada

Par

1975, 7.

O.

apriņķa

komjauniešu

izplatīja

1942.

Vācijai

saņēma

aprāvās

patrioti

un

Korsīti,

Ilūkstes

izveidota

Jaunie

pašā

Korsīti

laikā Latvijā. 17.

eku

pasta

V.

tika

okupantiem.

decembrī

27.

apcietināja.

kās

pagrīdnieki.

arestēja

Maskavas

no

pret

cīnīties

nodedzināja

1942.

Glušņevs palīgu

brālis

viņa

mājas

un

decembrī

gada

1941.

radiopārraides

aicinājumu

aktīvu

Vasilijs Glušņevs.

jauniešu pagrīdes organizācija. sījās

atgrie-

dēls...» 2

bija

Vasilijs

vadīja

seši

izdevās fašisti

arī

Kad

maz

pionieru organizācijas vēsturē par vīrišķīgo cīņu pret Viktors Korsītis. spilgtu lappusi ierakstīja pionieris

ienaidnieku

viņa

ko

Glušņevu

slēpās

cilvēku,

230

Ne-

ka

ir,

lūgums.

pionieris

Nākamajā

—

«Māmulīt! tas

viņam

sakarnieku,

nošāva.

gāja bojā

viņiem

ar

ciema

Zem

grupai

savilkās, V. Vizuli

Stuthofaskoncentrācijas

uz

policistus,

atbildi

Par

loks

Pāvelskopu,

nožēloju,

apšaudīja

viņiem

no

paslēpties.

Kopā

mēnešus

par-

pagrīd-

gatavota fašistu

rakstīja:

kāds

grupai,

Glušņevs.

trīs

pašu

nāvē.

par

patriotu

naidnieku,

stiprāko

Pēc

tika

pēdējais

nosūtīja

mocekļa

apriņķa

Rēzeknes 1941.

mira

ko

pastāsti,

hitlerieši

pionierus

Varonīgos

Viņš

mans

Dienā,

arī

ienaidnieka V.

stacijas.

lietuviešu

ar

gada augustā E. Birzniekam izde-

mātei.

Vienīgais,

neraizējies! Uzvaras

Taču

pirmo Dažus

stacijām.

Auga

Birznieku,

1944.

vēstuli

nosūtīt

un

E.

decembrī

23.

padarīt... Māmulīt,

iespēju zīsies

Ezerē.

apcietināja.

Susekli

skumsti

un

sakarus

apriņķī.

pie Volgas

sliedēm

no

Laižuves

pie

Savie-

sevišķi

cīņa

uzvaras

Reņģes

un

pionieri»

Padomju

pionieru

nolaida

nodibināja

Mažeiķu

dzīvo

vēsturiskās

patrioti ešelons

otrs

pionieri

darbojās

Lai

Latvijas

Mažeiķu

starp

uzspridzināšana

slepeni

okupantiem iebrucējiem, kur un

ar

rindas, bija iegūti ieroči, sprāgstvielas,

nieku

noliktavu

un

1

Armijas Jaunie

sekoja

tam

laikā

Tajā pašā tizāniem,

ziemā.

ešelonu

vēlāk

mēnešus

vās

Sarkanās

gada

biedrus.

savus

okupantiem!»

vācu

ienaidnieka

fašistiskajiem

cīnīties

neizpaust organizācijas «Latvijas sarkanie

pēc

aktivizējās

neļaut

zvēru:

Padomju zemi;

pa

nenodot

noslēpumus, nība!

pionieris,

bradāt

mierīgi

cietumā.

cīņu vācu

fašistis-

lpp.

lpp. 153

-1942.

Višķu

pagasta

kopā

ras

divi

arī

pionieris

komunists

dīja

Romāns

jaunākajiem

ar

sakarnieks

bija

cietumā

gadā Daugavpils

vecākie

pionieriem pagrīdes

Ņikiforovs.

No

Aleksejevs.

brāļiem

antifašistiskajā M.

nomocīts

tika

14

Vaņu

brāļi Aleksejevi

komjaunieši

—

gada

vasa-

Mišu

un

viņš

kuru

organizācijā, cīnījās

sajā organizācijā

vecais

gadus

1941.

Nikolajs

va-

krita

un

Geor-

un

gijsJau

cīņā

1941.

6.

Bijušie

pamatskolas

vidū,

strādnieku

pas

lai

aktīvi

noka,

Vladimirs

povs,

gūstā

pulks».

To

aktus, das

Sarkanās

izveidota

vāca

izplatīja

pagrīdes

locekļi

izdarīja

izlūkošanas

ziņas

par

pionieru

Lielā

Tēvijas

PotaLīcītis

«Jauno

komunāru

diversijas

veica

un

Marģers

un

atsevišķus

pretinieku

gru-

Sipče-

Roberts

Mihailovs

Jurijs

kad

Ņina

Jevgeņijs

virsnieks

organizācija

pil-

jaunatnes

gadā,

Hamcovs,

Koņukova,

Armijas

no-

klausī-

lapiņas

darbu

1943.

cīņā.

Imants

Zuzanna

Hercbergs,

Organizācijas

propagan-

darbu.

Latvijas

bija

pazīstams

201.

cīnījās cumā

11.

gada

grupai. Visu

ienaidnieku.

patrona,

zirgā,

kuru

guras

palika

1944.

ieraudzīja šucmaņu

iznira 5.

gada

janvārī

nīga bija viņa Padomju Sarkanās

kaujās

jauna

ar

no

raidīto fašistu

bet

viņš

gadu

vecāko

ve-

seržantu

nopelniem».

Kom-

okupēto

Latviju.

Izlūkus

uzdūrās

Viņi

cīnījās

ar

Jau tālu

spindzoņa,

bet. ..

grupa

īsa,

vairs

bet

..

ne-

uzlēkdams

aplenkuma,

vietas.

šucmaņu

ievērojami

palikusi

nebija

no

mežā.

15

sastāvā

līdzskrējēju

Biķernieku

plaši

grupas

kaujas

ložu

vidū

vecumā

izlūku

biedriem

izlauzties

netālu

aiz

. Zigi

spilgta

mu-

pēkšņi

no

nošāva

un

varo-

dzīve.

Latvijas

pionieri

Armijas cīnītāju

ar

uz

automātā

Ziga

centās

kaujas

Rīgas.

no

Pukinskis

Kad

viņš

«Par

—

gadu

tankistu,

vadītās

devās

viņš

dienvidos

dienu Z.

viena

krūmiem

Markušenko

septembrī

nometa

varoņu 13

divīzijas rindās,

medaļu

ar

Jau

strēlnieku

martā

apbalvoja

kara

vārds.

strēlnieku

gada

Vladimira

desantu

pārāko

Pukinska

Latviešu

Pukinski

1943.

—

Ziga

1943.

—

jaunieša

ar

ziņojumus,

pionieri

vadībā

gadā slepeni

izskaidrošanas

vadīja Viktors Andrejevs,

Sočņevs.

organizēta

Andrejeva

1942.

un

antifašistiskajā

to

iekļāvās

kritušais

tika

citi,

un

Viktora

1941.

veica

rajonos,

iesaistītu

darbā

iesaistījās

pionieri

pionieri

Padomju Informācijas biroja

sētas

Z.

Rīgas

grupu, kas

dibināja pagrīdes jās

rudenī

gada

fašistiskajiem iebrucējiem.

vācu

ar

ienaidnieku

Juri

viņš tika

var

lepoties

Bērziņu.

apbalvots

jauno

ar

Par

drosmi

un

Sarkanās

ar

varoni

—

vīrišķību Zvaigznes

ordeni.1 Daudzi

pionieri

bija

drosmīgi

armijas

izlūku

un

partizānu

Žanis

Ronis no palīgi, bezbailīgi sakarnieki. Lūk, viņu vārdi Vānes, Nanija Čuba no Remtes, Harijs Lapa no Zvārdes, Rūdolfs —

Strauhs

no

1 Spona

154

A.

Rucavas,

«Vienmēr

Lūcija

Bikše

gatavs!» R.,

(Turciņa)

1972, 88. lpp.

no

Stelpes,

Maija

Goldberga Evelītis

Daugavpils dzinātāji

Kandavas,

no

no

Romualds

citi.

Partizānu

un

bija pionieri

Lužajcvs

Arkādijs

Zalves,

B.

vienībās

L.

Brics,

Jānis

Bulvāns

izlūki

drosmīgi

V.

Podskočijs,

Augšpils,

no

Pēteris

Jankovskis,

no

spri-

un

Groms, D.

Fe-

dosejevs. 1 Tautas

atmiņā

frontes

izlūku

un

katlā»

jai

kopā

dienai

kara

paliks

pagrīdnieku,

nobeiguma

hitleriskie

biedriem

kur

Tur

okupanti.

ienaidnieku

pret

partizānu «Kurzemes

posmā

Padomju Savienības vietā,

ārdījās

vecākajiem

ar

laikiem

varoņdarbi

vienīgajā

—

kara

visiem

uz

līdz

pat pēdēkā

tāpat

drosmīgi

visur

cīnījās

jaunie ļeņinieši. Sīvajā aktīvistu

najiem

cīņā

patriotiem

dzināšana metnēs.

No

pagrīdes

pagrabos 15

cīnījušies

metnē

7000

starp

nometnē

pie

Vācijas

Latvijas

Padomju

šajās

nāves

nometnēs

gāja

atbrīvoja

padomju

kurus

drošas nāves Par

cīņu

fašistiskajiem

viešu rienu

līdz

turpinājās

okupantiem

jaunie

vairāki

viņiem

no

simtiem

cīnī-

paglābties

pat galīgai

patrioti

no

Šī

nepārtrauca

pakalpiņiem

viņu

un

nacionālistiem.

buržuāziskajiem

daļa

dažiem

citās

un

ieslodzīti

izdevās

karavīri,

smagajiem zaudējumiem

spīti

ar

tikai

un

Būhenvaldes,

dzimtenē.

atgriezties

un

bojā,

bija

no-

500

koncentrācijas

Dahavas

Lielākā

patriotu.

jauno

pasāku-

nāves

apmēram

Rāvensbrikas,

nometnēs

koncentrācijas

simti

tāju,

bija

Bergenbelzenes, Zaksenhauzenes,

no-

kaujinie-

piedalījušies

Stuthofas

Neienhammas

200—300,

—

atbrīvošanu,

patriotiem

skolnieku,

un

Hamburgas

Mauthauzenas, fašistiskās

Padomju Latvijas

pionieru

komjauniešu,

kritušajiem

jauno ļeņiniešu.

spī-

koncentrācijas

masveida sabotāžas

un

jau-

zvēriska

jāizcieš

gūstā

Latvijas

cīņās

komjaunatnes daudziem

tam

hitleriskajās

un

par

apmēram tūkstotis bija

mos,

bija

tūkstošiem

darbībā, partizānu

Bez

galvu.

savu

apcietināšanas

apmēram

bija

komjauniešu,

simtiem

nolika

pēc

gestapo

kas

kiem,

fašismu

ar

pionieru

un

cīņa

vēl

ar

izdzīšanai

iebrucēju

—

lielāku no

latvē-

Latvijas

zemes.

Pretošanās vienības

zānu

atbalstu, posteņus, tus,

spēku

Aktīvs

stāvā

kara

fašistu

darīja vācu

palīgs

Latvijā

atriebēju

un

Latvijas

pulkā

reidā

galvenais

«Par

pa

Padomju

ienaidnieka

komjaunatnes

vēsture

iznīcināja

līnijas

iznīcināja

izjauktu

kustības

un

til-

pretinieka

hitleriešu

izslu-

kodols. un

hitle-

organizēšana

Tieši

komjaunatne.

gandrīz visi bija komjaunieši devās

sakaru

Partitautas

armijā.

partizānu

bija

vienību

lai

darba

garnizoniem,

noliktavas,

visu,

karš.

partizānu

pastāvīgu

komunikācijas,

ešelonus

tehniku,

partijas

Partizānu

1

okupantu

mobilizāciju

okupētajā

tautas

grupas, uzbrukumus

un

un

bija

saņemdamas

sagrāva

dināto totālo

riešu

forma

aktīvākā

organizēja

spridzināja

dzīvo

sarī

cīņas

komjaunieši

Vairāku

vienību

bija sa-

jaunieši.

Latviju», kas

okupēto

dokumentos.

zemi,

1942.

bija

1917—1970,

gada 67

143.

pava-

komjau-

lpp. 155

nieši.l

vidū

Viņu

Samsons

2

kas ,

komandiera

vairāki

Pagāja

loceklis

mēneši,

partijas Imants

vairums

kaujās

rotas komandieris izcilu

parādīja

Vilis

drosmi

komandieris.

vienības

Vienības

komsorgs

cīnītāju

kā

un

bija

devās

Otomārs

bija

Lielais

Antonijs Bungā.

—

Vienība

komjaunieši.

CX

ĻKJS

Latvijas

—

uz

latviešu

Atsevišķās

komisārs

sekretārs

organizācijas

Sudmalis,

šoreiz

—

Samsons

V.

komjaunietis

un

otrreiz

aizmuguri

vienības

partizānu

vienības 2.

pirmajās

talantu.

ienaidnieka

Oškalns,

3.

bija pulka

jau

aktīvi

ļoti

piedalījās kaujas operācijās. 1943.

gada

bāzēties

bet

dībā,

janvārī

Latvijas martā

partizānu

ĻKJS

Latvijas

brigādes

zānu

jot komisāru CX

kustības

partizānu darbā

—

nieku

kļuva

nizēja

jauniešu

Vispārēju jumu

tautas

cieņu

guva

ešelonus.

parti-

ar

izmanto-

ĻKJS

darbu te veica

palīdze komjaunat-

atzinību

un

jauno

kaujas

izlūku

darbību,

Tās

nolaida

locekļi

no

arī

guva

kom-

drosmi

grupas. rūdī-

un

komjauniešu

Leonīds

Smirnovs

13 —16 ienaidnieka

komjaunieši

citi

orga-

izveidoja

vadītā

sliedēm

pagrīd-

aģitatoru

un

Kononova

grupa.

papildināun

komitejas

apmācības,

kaujas

par

rezultātus

nemitīgi

partizānu

Komjaunatnes

Vasilija

katrs

Paegle

Teicamus

pagrīdē

spridzinātāju,

spridzinātāju

Voldemārs

un

arī

simtiem

—

atriebēju

komjaunieša

jauniešu

un

vie-

Bruno

Latvijas

arī

Lielu

priekšnieka

komjauniešiem.

jauniešu

un

kā

darbā,

starpniecību.

organizācijas

par

jauno

sakarus

nepārtrauktus

štāba

Latvijas

un

Anatolijs Krivokori-

komjaunatnes organizācijām,

locekļu

biedriem,

jauniem

ar

brigādes

Ankupe.

Ella

Komjaunatnes jās

uzturēja

grupas

va-

Latvijas

Antonijs Bungā,

Pimenovs,

komjaunatnes

palīgus

Operatīvās

nes

CX

saformēta

veica

darbā:

sāka

Ozoliņa

citi.

un

vienību

un

tika

bāzes

Pjotrs

Kārļa

grupa

Atbildīgus uzdevumus

Stradiņš,

vienības

partizānu

Operatīvā

vienības

Valfrīds Gustavsons

tovs,

Atsevišķās

CX

palīgi komjaunatnes

Arnolds

Zēbergs,

šīs

uz

brigāde.

nību komisāru

pie

K(b)P

spridzi-

nātāji.

Jānis

diņš,

Arvīds vičs

A.

citi.

J.

Znūtiņš,

J.

Ketlers

mies

un

Partizānu

darīja

darba

vērienu

komunisti

VLKJS CA,

! 2

ji.

nA

I—2.

156

Reizenbergs, Jānis

Gustavsons,

Partizāni

krita

nāvē

M.

V.

Codors,

varoņa

Pjotrs

Arnolds

Stra-

Bogomoļņikovs,

Matisāns,

komjaunieši

H.

Vagalis,

komjaunieši

Ēriks

Reizenbergs,

Priede,

kaujas laukā,

N.

Macke-

A. Ķī-

Pokidovs,

uzspridzināda-

granātu, lai nenokļūtu ienaidnieka rokās.

ar

daudz

des

citi

iemantoja

Maksis

Valfrīds

daudzi

un

ris,

Lietiņš,

Zīle,

slavu

izlūku

Drosmīgu

vienību

partijas

darbaļaužu liecina un

7.

fakts,

ka

komjaunieši

f., 2. apr., 50. !.,

JleHHHrpaacKoro

komjaunatnes

un

idejiski

o6KOMa

tikai no

35.

I

Latviešu

1944.

gada

organizācijas

audzināšanā.

politiskajā

partizānu

marta

līdz

Par

brigāaugus-

lp.

KnCC,

cp.

0-116,

on.

1,

cb.

111,

īl.

1285,

tam 52 visi M.

527

noorganizēja

kaujas 120

brigādes

Partizānu

CX

aģitatoru

kopā

—

lapiņu

faktiski

kur

Ziemeļlatvijā, no

veselības

stāvokļa dēļ

Sarkanās

pagrīdes

sāka

kustībā

nās

amatnieku

1943.

bāzēties retārs

gada vasarā pie

vadīšana

nodibinājās

mata. nāti

Par

24.

marta

apriņķu apriņķī bet

apriņķa

komiteja 1943. nieka

pilsētu pagrīdes

bet

laiku

tās

apriņķī

komiteja, Valfrīds

Ar

Vēlāk

kuras

Latvijas

2

Samsons

Komunistiskās V.

izdot

apriņķī

Vitolds

Odiņu

—

Rēzeknes

Rudzišs,

nomainīja

komjaunatnes Valkas bija Vladimirs Liziņš, Madonas

apriņķa

Stradiņš. ĻKJS avīzi

partijas

Partizānu

sakuma

—

Drīz

gada

Latgales

Pimenovs,

komjaunatnes

Gustavsons,

sāka

3

kandi-

1943.

Daugavpils

nodibināta

tika

sekretārs

CX

pa-

apstipri-

komjaunatnes

sekretārs

Odiņš.

tika

locekļa

par

ĻKJS

Pjotrs

—

otrais

Broņislavs

gada vasarā Latvijas

1

Pimenovs,

sekretāri:

pagrīdes

augstākstāvošie

locekļiem

Latvijas

apriņķī

pagrīdes

paškonstruēšanās

uz

arī

Bungā, —

apgabala

apstiprināja

tika

seknele-

dibināties

Komjaunatnes

komitejas

Pjotrs

un

sekretārs Arnolds

aizmugurē

tās

darbojās

apgabala

vadīja sāka

sāka

CX

komitejas.

Latgales

Bungā).

komiteju

Antonijs

—

cīņa

štāba

komjaunatnes

centralizēta,

komjaunatnes

Abrenes

Lazarevs.

—

Pretoša-

zemniecības,

brigādes

izveidošanas

vairāk

Rudzišs.

pagrīdes

—

un

Prostaks

Prostaks,

Lukjans

vēlāk

kādu

lēmumu

Ludzas

visā

posmu

partizānu

un

grupa, ko

Operatīvā tās

Antonijs

Latgales

Vitolds

—

Alberts

127.

arī

Alberts

dātu

vidējās

partizānu

vēlētas,

netika

vai

orgāni

plaši

Latvijas

kļuva

apriņķu

(sekretārs

komitejas

ka

ziemā

gada

notiekošajā.

Pagrīdes

Pēc

Āboliņš.

komjaunatnes Pirmā

no-

5 —20

cerēja,

1942./1943.

slāņi.

CX

ĻKJS

Latvijas

Kārlis

komiteja

iekļauties

daļa

ievadīja jaunu

Latvijā

arī

tikai

vērienīgāka.

darba

gālā

aktīvi

inteliģences

un

daudz

kļuva

kustībā,

partizānu

un

lokā

plānotā

aģitācija

ieradās

iz-

izpla-

atbrīvoti. 2

uzvaras

gadā Kurskas

1943.

okupantu

lielākā

tiks

mobilizācijas

februārī

un

iesaistīja

partizānu

punktos

turklāt

skaita,

no

Armijas vēsturiskās

un

Rezultātā

aktīvi

iesaukšanas

iesaucamo

procenti

pie Volgas

īpaši

mo-

partizānu

dalībniekus,

pagrīdes

uzsaukumu.

un

Partizāni

Latvijas

trešo

—

gada janvārī

mājas.

antifašistiskās

izgāzās.

Stradiņš,

izpildot

izjaukt jau

komjauniešu

1944.

zemnieku

un

darbā arī

tūkstošiem

ritēja

komunistiem

ar

piedalījās

A.

bija

guva,

spēkiem

Simtiem

armijā.

ciemus

mobilizācija

panākumus

visiem

—

aktīvi

aktīvi

sevišķi

izdeva

mītiņus,

un

organizēšanā

citi.

un

lielus

aģitatori

skaidrošanas

tīja

Kodeļevs

norādījumus

apstaigāja

sapulces

pasākumu

komjaunieši,

hitleriešu

bilizāciju

darbaļaužu

Šo

M.

Reizenbergs,

K(b)P

1

lapiņas.

CX Operatīvā

«Jaunais

vēstures apcerējumi,

kustība

Ziemeļlatvijā

grupa ienaid-

Latvietis», 3.

d.,

Lielajā

kas

160.

bija

lpp.

Tēvijas

karā,

lpp. 3

Latvijas

komjaunatnes

vēsture

dokumentos.

1917—1970,

142.

lpp. 157

Latvijas

CX

ĻKJS

ziņš. nei.

Avīze

iespiestas

«Jaunais

Latvietis»

ienaidnieka

aizmugurē,

ratīvāku

konkrētāku.

un

1943.

bez

vienību

partizānu

28

Bez tam

komjaunieši

fašistiskās

pulciņos

A.

un

kā

cīnītājus,

nos

ziņas

komjaunieti

organizatorisku

darbojās

Diversiju

Sarkanās

gru-

palīdzības

Latvijas

medikamentus fašisti

v.

15

brigādei

izlūkošanā

Okupanti

Lazdovski

jau-

iegūtas

gada jūnijā

1943.

c.

arestēja.

Kazimiru

pagrīdnieku

pagrīdes organizācija

partizānu vērtīgas

tai

sekretārs

komitejas

lielā

kom-

darbojās

vērienu

pagrīdes

piegādāja

arī

Prostaku

A.

vadībā

daudzas anti-

cilvēki.

atbalstītāji,

ope-

komjaunieti.

izveidoja

654

bija

apriņķa

nosūtīja

pretinieku,

par

ievainoto

131

apvienoja

izveidotā 70 cilvēku

Viņa vasarā

gada

izplatīti

vēl

organizācijām

kas

227

tika

propagandu

1

lielu

ar

kas

Bēr-

jaunat-

pagrīdes komiteju

komunistiem

ar

un

Daugavpils

Prostaks.

1943.

aicinājumi,

Krauliņa,

Voldemārs

aicinājumi

—

komjaunatnes

komjaunatnes

kopā

kaujinieki

Operatīvi jaunatnes

un

komjaunatnes

216 cilvēki.

—

lapiņas

grupas, kurās

pagrīdes

211

bija

pās

arī

pirmorganizācijas,

pagrīdes

Elza

bija

komjaunietis

—

padarīja

decembrī

gada

redaktore

burtlicis

un

tika

Tipogrāfijā

Tās

orgāns.

tipogrāfijas vadītājs

smagi arī

apcietināja daudzus

un

citus

patriotus. Par

komjaunatnes Jānis

kļuva

tiešu

Āboliņa sāka 60

tika

pas,

10

12

bija

izveidotas

1943.

gada

jauniešu

Latvijas

Muzikantiks

Daugavpils

kuru

pantiem»,

vadīja

1943.

pagrīdes

apvienoja

125

audzēkņus

un

pilsētas

Valentīns

darbā Pāvels

158

darba

sešās

sniedza

Turpat,

jaunatnes patriotus,

175.

Tās

7.

1.,

vadībā

sūtītie

lp.

oku-

vācu

Organizā-

sniedza

par-

pilnvaroto vadībā, organizāciju,

komjaunatnes

Pjotrs

kas

ģimnāzijas Abre-

Grodņenskis

un

darbojās 25 komjaunieši, kas bija Lielu

cīņas

pulka

f., 2. apr., 50. 1., 50. lp 118.—119.

arī

Abrenes

izveidota

(sekretāri

tautas

partizānu

grupas

galvenokārt

pirmorganizācijās.

un

kā

antifašistisko

tika

jaunatni,

partijas

Dergačs

diversijas,

piln-

grupas

komjauniešu

Škrabo.

Nikolajs

2

iegūtas ziņas.

pagrīdes komiteja

1 VLKJS CA, 2

jaunos

Hitrovs).

apvienoti

lielas

ar

gru-

brigādi.

«Nāvi

organizāciju

ietva-

diversiju

partizānu

sakarus

bija

pirmorgani-

organizācijas

jauniešu

CX Operatīvās

jūlijā CX Operatīvās

Abrenes

uz

nes

21.

gada

bāzējoties

ĻKJS

komjaunietis

izlūkošanā

vērtīgas

Latvijas

nodibināja

cijas biedri izdarīja vairākas tizāniem

uz

un

atkal

kurā

organizācija,

Pagrīdes

Kārļa

apriņķī

komjaunatnes

trīs

komjauniešu

nosūtīja

vasarā

Ivans

kļuva

sekretāra

Daugavpils

pagrīdes

sekretāru

komitejas CX

ĻKJS

mēneša

komjauniešu.

četras

pagrīdniekus

varotais un

kodolu

tās

apriņķa

Latvijas

pēc

antifašistiskā

Par

kurās

zācijas, ros

Ar

līdzdalību

darboties

cilvēku.

Daugavpils

Matisāns.

palīdzību organizētāji

«Par

Padomju

komitejas komunisti

Latviju»

3.

bijušais komsorgs Vladimirs Konstantinovs, un vēlāk Latvijas ĻKJS CX organizators Pāvels Rumņics. 1

vienības

arī

Abrenes vadīto

palīdzēja

izveidot

20

ienaidnieka

Ivans

1943.

Latvijas CX

un

gada

jūlija

ĻKJS

CX

tejai

vadībā

divas

Rīgā

tās

pagrīdtīklu

palīdzēja

un

partizāAbre-

Aktīvākie

ieradās

lai

bāzes Jau

kā

11

nodibināta

sekretāri

kuras

pagrīdes

komi-

janvārī

viņa

grupas

Jelgavā.

grupas

LĻKJS

un

ĻKJS

organizāci-

komjauniešu

Džems

bija

CX

pagrīdes

gada

četras

arī

citi.

un

Latvijas

partijas

1944.

apkārtnē darbojās

Nikolajs Grodņen-

Latvijas K(b)P

pilnvarotais,

apvienotu

pilsētā

tipogrāfijai.

tika

Pisukovs,

Vladimirs

Vera Gavrilovas

un

grupu

Sudmalis,

palīdzību

komiteja,

Aleksandrs

Semjonovi,

Rīgā

organizācijas,

pagrīdes

grīdes

Tatjana

izveidotu

un

un

Sudmaļa

Samsona

50

izlūkošanas

iznīcināšanā.2

Petrovs,

beigās

nelegālajai

un

V.

ar

vienību

Komjaunieši

ešelonu

Operatīvo

Imants

grupas

šo

uz

efektīvu

un

Viktors

un

Romanovs,

loceklis

jas

I.

Klaudija

Ivans

skis,

Vladimirs

Orlovs,

Troiņikovs,

plašu

kara

sakarus

nosūtīja

pagrīdnieki bija Igors Hitrovs, Anatolijs Ivanovs,

komjaunieši

nes

Viņi

operācijās.

piedalījās kaujas

niem

ciešus

uzturēja

vienību.

niekus, tieši

komjaunieši

partizānu

Rīgas

pilsētas

Bankovičs

un

Ar pa-

Malds

un

Skreija. komitejas

Pilsētas

Šiliņš.

sakarus

nodibināja

saņēma

ēku,

pagastā,

lecavas

nizējis

nelegālo

kas

ar

hit-

bumbu Bumba

komjaunietis

ieročus.

un

I.

un_ parapkārtne,

Literatūru pa-

Sudmalis

uzspridzināja

dokumentus

iznīcinot

tādējādi

Gulbenes

pagastos.

grupa, ko mīnu

ar

pagrīdnieku palī-

partizāniem

bāzējās

literatūru

jauno pagrīdnieku

Neliela

stacijas.

vadīja

Stāmerienas

ar

nogādāja pat Ziemelkurzemes

grīdnieki

ko

cīņu

paštaisītu

Juglas

no

Ziemejlatvijas

ar

pagrīdes komiteju,

turienes

no

aktīvu

ar

3

Valkas

tijas

20. oktobrī

laboratorijā,

gada rudenī M. Skreija

1943. dzību

sāka

pagrīdnieki gada

ešelonu netālu

pagrīdes

izgatavota

Valdis

1943.

munīcijas

uzspridzināja tika

vadībā

Pārdrošnieki

leriešiem.

par

bija

noorgavaldes

pagasta

lauksaimniecības

no-

dokļiem.

grīdes

vēsturē

vembrī rieši

Rīgas

vieta

īpaša

bija

un

viņu

sarīkot

līcijas

valstu

Maskavas

—

uz

VĻKJS

3

Archiwum

CA, 7.

laukumā)

f., 2. apr.,

Wojskowcgo

175. !.,

pret

varu

—

ārlietu

no-

—

bija

sadzenot koa-

ministru

mītiņā»

1917—1970, 163.

pa-

Hitle-

antifašistiskās

«protesta

dokumentos. 116.—117.

ar

13.

centrā.

buržuāzija

izradi,

Šajā

gada

Rīgas

Lielbritānijas

lēmumiem.

antifašistiskās 1943.

fašistiskā

politisku

un

komiaunatnes vēsture

2

notika

«protesta mītiņu»,

PSRS, ASV

konferences

Latvijas

latviešu

mēroga

plaša

iedzīvotājus

—

visas

un

kas

(17. jūnija

pakalpiņi

Rīgas

kl.

sprādzienam,

Doma laukumā

nolēmuši

!

komjaunatnes

oku-

lpp.

lp.

Institūtu Historieznego

\v

Polsce,

f.

T-311, R-102,

7136241.

159

panti

palikt

vīru

spīti

rītā

desmitos latviešu

mīnu netālu rīta

no

13.

1944.

gada

kļūt

ko

Vēlāk

Veronika

aģentu

riešu

rokās

līdz

ciskais nei.

sievai

krita

Eiropā.

devās

uz

mežos.

atveda iekārtu

Būkas

darbnīcā

t.

iespiest

Sudmaļa

daudz

Sudmaļa

citi

un

cīnītājs

šajās

labāka

asiņu

Sudmalis

nekā

man

tik

nevar

tikt

un

līdzgaitnieki

rakstīja: ko

sev

izšķirošajās izliets

laimi

tai

...»

Hitle-

gāja bojā,

kaujinienākot-

laimīgai vēstulē

pirmsnāves

nav

1

Bankovičs,

viņu

palika

uzvarai,

laimīgāka,

un

Dž.

—

«Es

cilvēku

1944.

tēvam,

atskatījos

pārmest,

tādai

sa-

divu

ar

Sudmali.

pagrīdnieki. Varoņi

sūtītajā

tika

februārī

Imantu

no-

pagrīdes

komuniste

vadīja

18.

gada

lielajai

gaidāmajai

dienām, un

grupa, ko

1944.

izdevās

janvārī

Grenenberga,

nesalaužams

brīdim

Imants

bērniem,

tomēr 6.

gada

arestēja

daudzi

cīnītāju par tautas brīvību I.

visā

Osvejas

un

viņa tuvākie līdzgaitnieki un

centrālcietuma

nākotne būtu tik

tīgi

sāka

Olga

patriotu

policija

pēdējam

Rīgas

cilvēks

Kaut

arī

ticība

aizvadītajām bijis

Pus-

pret hitleriska-

Rīgas

galdnieka

1944.

un

(Šlosmane).

Šiliņš

pat

un

vidū

komjauniete

arestēta

palīdzību

gars,

No

vadīja

tika

V.

Skreija,

taču

Rīgā

atgriezās

Šiliņa

demonstrēja

arī

no

palīdzību policijai

pēdām,

Slosmane

savu

M.

bet

atradās

kas

V.

Padomju Latviju. Šā

Latvijā,

pagrīdnieki

provokatora

pagrīdnieku

organizācija, grauta.

viņš

Februāra

257)

cīnīties

par

Sudmalis

štābu,

brigādes

ielā

I.

novembra

uzsaukumus.

aģenta

uz

fronti

tribīnes.

Tas

sprādziens.

tikai

ne

13.

komjaunieša

apņēmību

sprādziena

janvāra beigās

sarakstītos

Ar

mū-

uz

Latvijas

Austrumu

uz

laukumā uzceltās

spēcīgs

izskanēja

tipogrāfijai.

Ļeņina

(tagad

Doma

no

nelokāmo

novembra

partizānu

pagrīdes

vēlmi

apliecināt

apsardzībai,

nolikt

viņu līdzskrējējiem,

un

atbalss

sprādziena

izdevās

atskanēja

tautas

darba

Latvijas

tautas

arī

doties

policijas

Bankovičam

jiem okupantiem Pēc

kā

centienus»

«kvēlos

pastiprinātai

Dž.

izgatavoto

latviešu

pakļautībā»,

«jauno Eiropu».

par

Par

agrā

Lielvācijas

jaunekļu

un

cīnīties

«visas

izteikt

bija iecerējuši

žiem

cilts

uz

esmu

—

dienās.

ir

jābūt!

gada

25.

cīņu

ar

Vel-

maijā

nogalināja.

turpināja

varonīgo

iebru-

cējiem. valdība

Padomju

pagrīdnieku kaujas balvoti voto

Varoņa CX

bija

1957.

ves,

daudz

nosaukums

operatīvo

dierim Vilim

piešķirts

arī

1.

latviešu

partizānu

Latvijas

un

medaļām.

K(b)P

Imantam

Latvijas

2

un

ap-

Apbal-

Savienības

CX

un

Sudmalim

partizānu

Samsons karu

tika

1110 cilvēku

Augstais Padomju

pilnvarotajam

Samsonam. V.

nietis, bet beidza

160

kā

nekā

ordeņiem

komjauniešu.

tika

grupu

gadā),

novērtēja Vairāk

Savienības

Padomju

ar

vidū

pienācīgi

nopelnus.

ĻKJS

(pēc

brigādes

nā-

koman-

sāka, būdams komjau-

to kā komunists.

1

Dzintars

J.

2

Latvijas

Komunistiskās

Neredzamā

fronte, 2.

partijas

izd.

118.—119.

vēstures

lpp.

apcerējumi.

3.

d.,

166.

lpp.

Lielā

brīžos

un

brīvību

dzīvību,

par

kara

Tēvijas

varonību

gada

Padome

pācijas

partija

šanai

un

nieka

galīgā sakāvē.

trālā un

Komiteja

kas

tās

jau bija

darbinieku izveidotas

Centrālās

Komitejas

apriņķu komiteju vidū

cekļu M.

Kandāte,

ko

saformēja partijas

sariāti.

gada

votajā

G.

Ļaļiks

un un

un

sastāvā. 2

citi.

B.

Ankupe, Daudzi

ienaid-

Armijai

Cen-

partijas 1944.

gada

ĻKJS

CX Opera-

bija iekļauti

Tajā

Operatīvās Berkovičs,

pilsētu grupas

V.

un

lo-

Kaupužs,

komjaunieši ietilpa

padomju orgāni, republikas

va-

republi-

piecām

komjaunatnes

aktīvisti.

vel-

atjauno-

grupās,

tautas komi-

3

Latvijas 1944.

E.

bija K. Āboliņš,

spēkus

padomju, partijas

grupas.

apriņķiem

darbinieki, un

kā

ievērojot atbrīvoto

un

pabeigta Latvijas

aparāta

darbinieki

nepiecie-

orgānus,

visus

komplektēt

128 cilvēku

ne-

oku-

vācu

no

saimniecības

Komunistiskās

operatīvās visiem

tika

laikā

lai

tautas

sāka

lai

komjaunatni. Vajadzēja

norādījumiem

gadā

izveidošana

grupas

Latvijas apstākļos

spēkus,

saimnieciskos

darbu,

Latvijas

no

republikas

lēmumā «Par

palīdzētu Sarkanajai

CX

1943.

pilsētām. Šajā

tīvās

visus

augusta

skaitā

to

frontē

PSRS Tautas Komisāru

atjaunošanai

un

republikas

pieredzi,

komjaunatnes

sarā

un

atbrīvošana

posmu

veltīja

un

21.

gada

audzināšanas

maksimāli

jau

CX

padomju

pēc VK(b)P

apgabalu

jaunu

—

saimniecības

sagrautās

tādējādi

Latvijas

iezīmēja

VK(b)P

organizācijas,

idejiskās

hitleriešu

Vadoties

vīrišķību

partijai

jaunatne atjaunošanas

Padomju

Tā

1943.

partijas,

atjaunot

PSRS

tautai,

1 rajonos» . Šai nolūkā vispirms bija

atbrīvotajos

plašu

uzticību

komjaunatne

un

kurus

pasākumiem

sabiedriskās

tītu

izturību,

tās tuvākā un palīga Sarežģītajos sociāli politiskajos

bija izvirzījusi

atliekamiem

spēkus cīņā

visus

darbībā

dzīvē.

—

uzdevumus,

veikt

sākās

vasarā

organizācijas

Komunistiskā

šams

§. Republikas

okupantiem.

komjaunatnes veiktu

Ar

zemes.

savu

pārbaudījumu

grūtajos atdeva

Dzimtenei.

fašistiskajiem partijas

uz

pierādīja

5.

-1944.

laimi

un

jaunatne

sociālistiskajai

arī

gados,

bargajos

Padomju Latvijas jaunā paaudze

K(b)P 4.

jūlija

teritorijā»

joties

atjaunot

venos

tautas

CX

tika

un

Latvijas

lēmumā

«Par

Tautas

pirmajiem

noteikti operatīvo

partijas, padomju saimniecības

un

posmus,

Komisāru

Padomes

pasākumiem

atbrī-

grupu uzdevumi: nekavē-

komjaunatnes veikt

pirmos,

orgānus,

gal-

neatliekamos

Savienības Komunistiskā partija 1 kongresu, konferenču un CX Padomju plēnumu rezolūcijās un lēmumos. 1898—1954. R., 1954, 3. d., 406.—442. lpp. 2 JļtļMČepe r., ĪJypMa.i X)., CayAure B. IOHOdb Ha cppome Bo3poaKCKoro

no.niTe.KHimecKoro

HHCTiiTVTa.

Pnra,

1964,

Komjauniešu HES

guma

CX

ĻKJS

vijas

birojs

jauniešu aicinājumu līdzēt

bas

celtni.

1944.

HES

Ķeguma

gada

darbam.

jauniešu

un

ražošanas

CX

sarkano

strāvu

Lielās

rūpniecības

Tajā 95

Rīgas

ar

jaunieši.

tur

Jaunieši

vairāk

stundu.

Rīgas

ūdeni,

un

visā

pusi

1944.

250

kas

jauno

pilsētu,

no

rūpnielīdz

janvāra vien

un

cil-

sarīkoja

jauniešu. Atjaunojot Rīgu

metru

četras

strādāja

tāpat

okupācijas

samazinājās

gadā

divas

1940.—1941.

gadā

dzeramo

ar

ūdensvada

komjauniešu ik

LKP CX PVI

Turpat, 206.

dienas

laikā.

tika

f.,

1.

Stipri un

ar

un

tra-

jau-

pārsniedza

pagaidu

izlaupīts

apr., 8.

vajadzēja

1., 61.,

120.

un

nodarīti

sējplatība,

skaits.

Ražas

gadiem

okupācijas pilnīgi

sektors.

mil-

izsaimniekoja

saruka

liellopu

pirmskara

sociālistiskais

saimniecības

bija

plānveidīgi

zirgu

Hitleriskās

reizes.

PA, 201.

rūpniecībai

salīdzinājumā

izveidotais

padomju

kā

lenaidnieks

lauksaimniecībā

republikas

1

5500

apgādāja

ielika

jaunieši

būvē

zaudējumi.

uz

samazinājies

2

un

gadā

svēt-

80—100

tūkstoši

organizācija

piedalījās kas

uzskatīja

nostrādāt

republikas

1945.

(apmēram 200 cilvēku),

laukus

nekā

un

talkas

Valmieras,

2

postīja

MZIP

kurās

lauksaimniecībai,

ievākums

jaunieši

normas.

materiālie

vairāk

dot

pilsētu atjaunošanā.

20

janvārim

komjaunatnes

staciju,

tilta

brigādes,

Arī

zīgi

ga-

strādāja

un

Jelgavas,

atjaunošanā

atjaunošanā.

talkas,

komjaunieši

izstrādes

28.

sāka

vien

pienākumu

savu

gada

svētdienas

84

ūdenstorņa

Daugavas

niešu

saņēma

Ceļojošo

turbīna

komjaunieši

Daugavpils,

pilsētas

pilsētas

192 svētdienas

ses.

brigāžu

revolūcijas

ceļazīmēm

darbadienu

izpostīto republikas

1945.

Līdz

transporta

Baltezera

900

jauniete par

un

dzimtās

noorganizēja

aprīlim

pārsniedza

jauniešu

Rīgas TEC atjaunošanu.

darbs veicināja

strādāja citu

un

jaunietis talkās

un

jaunatni

komjauniešu

padomes

pirmā

komjaunatnes

nekā

rosīgi

dienas

cības

HES

uzskaitē

svētdienas talkās.

Rēzeknes

Ikviens

vēku

pilsētas

Vairāk

nostrādāja

Rīgas,

par

uzņēmumiem. šefības

Komjaunatnes

to

ceturksnī

pirmajā

sociālistiskās

Ķeguma

priekšvakarā

pa-

celtniecī-

kuras

sistemātiski

republikas

gada

Oktobra

HES

vadītā

Koškina

montāžā

1945.

pasludinot

mobilizēja

prasmīgi

E.

uzvaru

par

un

jauniešiem

pusē

Arodbiedrību centrālās

Latvijas

un

karogu.

dadienas

un

sacensībā

sociālistiskajā ĻKJS

turbīnas

brigāde

komjauniešu

un

organizācija,

biedru,

Piemēram,

uzdevumus

otrajā

ĶeLat-

1

komjaunatnes 60

Rīgas

spēkstaciju,

decembra

komjaunieši.

bija

maijā

varonīgajam

novērtēja

piedalījās

atjaunošanā.

—

komjauniešiem

atjaunot

gada

208

darbos ieradās

1945.

atzinīgi

republikas

aktīvi

ļoti sirds

enerģētikas

laikā

visdrīzākajā

vistautas

brigādes

jauniešu

un

republikas

—

izpostīts

Tāpēc

organizēt

bija laikā

no

MTS,

jauna.

lp.

1., 22. lp.; 308. 1., 59. lp.

167

Viens cībā

produktu tam tikai

Abrenes

cībā.

Latvijas

Šo

un

Latvijai

aizdevumus.

aktīvi

materiālus.

iekļāvās

risināšanā. 20

MTS,

platības. bības

1944.

2

kulšanas

Oktobra

nāja apzinātu 1944.

136

martā

gada

tajās

biedru.

VĻKJS

Par

kas,

spīti

zirgu

darbi

bietes, Pēc

gastos duktu šīs

pašā

gandrīz valsts

līdz

visi

patriotiskās

bija

rudenī

arī

1944.

342

traktoristi

bija

90

kuru

MZIP,

tehni-

gada

lauku Pa-

sekmīgi.

jaunatne, partijas

orga-

graudaugus

visus

Tika

novāktas

visas

republikas

lauksaimniecības

par

fondā.

Padomju Armijas kopā

un

cukur-

ziemāju sējas plāns.

atbrīvotajos

kustība

sta1945.

rudens

pabeigti

novāca

avangardā

traktoru

un

mehāniķi,

lini, pārsniegts

izvērsās

modi-

jūtas,

4

tika

visos

jau

lauksaimniecības

—

—

la-

Lielās

komjaunieši.

nodibināti

visnotaļ

izpildes

kustības

Mašīnu

komjaunieši.

hektāru

līdz

pirmorganizācijās

novembrim.

nodošanu

virsplāna

tika

strādāja

3

jaunie

to skaitā

kartupeļi,

apriņķos

256

uzdevumu

jaunieši,

patriotisma

33

apstākļiem

gada 20.

piegāžu

tiem

trūkumam

apriņķos

1944.

kulšanu

un

135

darbaļaudis,

vadībā

nizāciju

jau

laikā

bija jau

atbrīvotajos

pabeidza

no

piešķīra atjauno-

19 100

no

procentiem

gadadienai.

komjaunatnes

darbaspēka

domju Latvijas

110

tika

galvenokārt

atjaunotajās

sarežģītajiem

un

strādāja

mašīnas,

Padome

apriņķos

labība

jauniešos

strādāja

Tajā

pirmorganizācijās

nokulta

par

bija atjau-

politisko

un

atbrīvotajos

komjaunatnē.

18

brigādes,

lauksaimnie-

laikā

tajā

veidoja

jaunieši,

MTS

strādnieki,

un

liela

augus-

brālīgās republikas,

Komisāru

iestāties

decembrī 38

gada

strādāja

cijās

tika

revolūcijas

darbs

uzdevums

veikt

saimniecisko

izpildīja

tieksmi

tādas

republikas

MTS, kas

kurā

MTS,

sociālistiskās

25.

lauksaimniecības

Tautas

septembrī

palīdzību

plānu

Kolektīvais

sektoru

saņēma

Daudzas

svarīgo

Laucesas

Līdz

20

izveidotas

palīdzēja

PSRS

gada

kuru

ar

tika

darbā

svarīgajā

brigādēm.

organizācijas

Latvija

iekārtas

tas,

vien

partijas

Padomju

šajā

lauksaimnie-

lauksaimniecības

1

uzdevumu

vērienīgo

kurām

no

Arī

jauniešu

sociālistisko

nostiprināt

un

sēja.

apriņķī

novākšana,

ražas

un

strādāja 228 cilvēki.

Svarīgs not

bija

ziemāju

sagāde,

uzdevumiem

galvenajiem

un

rudenī

gada

bija komjauniešu

nozīme

kurās

pirmajiem

no

1944.

Kā

vienmēr,

komunistiem

ar

papro-

gāja

komjaunieši. Viens

no

sākumiem,

svarīgākajiem

ko

Komunistiskā

zēja

republikas

kara

beigām

formu

atbrīvotajos

to

īstenoja

pabeidza jau

ekonomiskajiem partija rajonos,

tikai

13

fašistiskās

pēc

un

un

politiskajiem

Padomju

bija

zemes

1

Latviešu

Turpat,

3

4

168

tautas cīņa

534.

bezierunu

Vācijas

Padomju LKP CX

Lielajā Tēvijas karā,

531.

lpp.

lpp.

Jaunatne, 1944, 28. PVI PA, 201.

f.,

1.

nov.

apr.,

217.

1., 2.,

17.,

reforma.

Kurzemē

apriņķos.

cijas.

2

valdība

18.

lp.

pa-

realiLīdz

zemes

re-

kapitulā-

Lai

partijas

pildītu 1944.

birojs

komjaunatnes vadošie

707

jaunieši bija

apriņķa

bija komisiju locekļi.

sorgi

sekretāriem,

lim

apriņķu

iesaistīja

Nopietns darbi

jaunatnes 1488

šus

kurās

jaunos

un

zemes

atsaucās

ieguva

kuru

Zemnieki,

strādāta

daļa

valsts

no

Uz

šo

apriņķa

vien

vieni

lauku

iesakņoties

šī

ini-

pir-

no

darbus.

Šās

Pēc

tika ap-

gada pavasarī zemes.

saga-

aicinājumu

drīz

komjaunieši,

pabeidza 1945.

sāka

arī

Lai

komjaunie-

savlaicīgi

un

veikt.

fonda brīvās

zemes

vairāk

rezultātā

ierosmes

to

bija un

iniciatīvas

jauniešu

un

sāka

kā

noorganizēja Rīgas

visus

aicināja

priekšzīmīgi

ģimenes locekļi

saimniecībās

savās

komjauniešu

laukos

Valkas apriņķa darba zemnieki, 3 vispārēju atbalstu.

pirmie ciatīva

mēr-

uz

kampaņa.

sējas

cilvēki. 2

118 426

sekmīgi

un

gada aprī-

agrotehniskā līmenī, kom-

Eglītis

ieguvējus

sējai

pavasara

majiem

A.

kom-

1

pavasarī

piedalījās

komsorgs

pagasta

tavoties

gada

1945.

nosūtījušas

pavasara

augstā

un

1945.

kom-

daļā Rīgas

padomju orgāniem,

un

bija

organizēti

ritētu

sanāksmes,

Dreiliņu

partijas

organizācijām

komitejas

jaunietes.

un

darbā

338

iecēla par komi-

Līdz

bija

komitejas

jauniešus

pārbaudījums

komjaunatnes

mērīšanā.

agrārās

visur

apriņķī

komsorgus

vien

zemes

komjaunatnes

nieku kursiem 282

sējas

Bieži

komiteju

komisiju

aktīvisti,

Daugavpils

un

realizē-

iekļāvās

komisiju locekļi. Lielākajā

55)

no

likuma

zemes

jaunatnes

republikas

apriņķa

aktīvi

Pagastu

618

un

zemes

(47

ĻKJS

komsorgi

CX

ĻKJS

«Par

Zemes

Latvijas

pagastu

īstenošanā.

pagastu

lēmumu

piedalīšanos

komjaunieši

pagastu

lēmumus, Latvijas

pieņēma

lēmumu

un

praktiskajā

piedalījās

siju

šo

ar

darbinieki

reformas

valdības

un

decembrī

organizāciju

Saskaņā

šanā».

15.

gada

jaunatnes

kolektīvā

darba

formas.

Gatavojoties

pavasarim,

1754

lauksaimniecības

deva

MTS,

MZIP

cības

darbarīku.

lauku

darbos

savāca

un

dāja

izkaisīja

sniedza 2352

valsts

uz

5

6

1945.

No

16.

un

jaunie govis,

pavasara

sējā

jauniešu brigādes. saimniecībās

šajās

traktoristu

Alūksnes

Mašīnu

1. apr., 190.

vēstures. R.,

un

no-

arāji kā

pelnu. lielu Tās

1247

arī

4

palī-

apstrā-

hektārus

1.,

un

12.

brigāde traktoru

četru

cilvēku

stacijā.

6

lp

1972, 99. lpp.

febr.

PVI PA, 201. f.,

1. apr. 217. 1.,

Latvijas ĻKJS vēstures,

LKP CX

ģimenēm

jauniešu

PA, 201. f.,

No Latvijas LKJS

LKP CX

trūkumu,

mazražīgās

un

un

lauksaimnie-

5

pirmā

LKP CX PVI

Cīna,

zirgu

vēršus

dažādu

laukiem vairāk nekā 294 tonnas

zemes

izveidota

1

4

2791

izremontēja

savāca

neaizņemto platību.

' 3

917

komjauniešu

fonda

Republikas tika

kompensētu

partizānu

un

384

hektārus

zemes

sastāvā

Lai

darbarūķi

inventāru,

citu

un

jaunsaimniekiem

izmantoja

Frontinieku

dzību

un

lauku

jaunie

mašīnas

PVI PA, 201.

f.,

1.

99.

29.

lp.

lpp.

apr., 260. 1.,

19.

lp, 169

Komjauniešu

kuriem

Republikas nizatoriskā

Armijai,

Sarkanajai

gan basa

ogļu

šahtu,

uzdevuma nieši

jaunieši.

un

mums

darba

lika

jauniešu

ko

kubikmetrus nāšanos

malkas

jas PSR

padomju okupantu

sāja rāk

nekā

150

hitlerieši

vijā

ka

170

Padomju LKP

kur

dzīvību

komjauniešu talkās,

sagatavoja

15 547

līgumi

paaugstiatseviš-

starp

OOeBOH

1945.

un

no

par

jaunatne partijas

atjaunota

un

nostiprināta

nOMOIUHHK b

PA, 201. f.,

I.

nekā

karaspēka

Taču šī

B

rr.

BO3pO>KfleHHH

M.,

1980,

nov.

apr.,

308. L, 59., 60.

lp.

c.

gru-

kareivju Padomju mak-

uzvara

Okupācijas

600 tūkstošu

napTHH

1941—1945

atjaunots

190 tūkstoš

atbrīvošanu

karavīru.

vadībā

process.

fašistiskā

okupantiem.

pa-

atjaunošanā.

organizācija,

celtniecības

republikas

vairāk

gada

apstākļiem Latvi-

laika

bija apmēram

padomju

Jaunatne, 1944, 18.

CX PVI

177

aktu par bezierunu kapitulāciju.

atbrīvota

1

3

masu

svētdienas

saimniecības

gada 9. maijā,

katlā»,

iznīcināja

arī

tika

sociālistiskās

ocßoCo>KAeHHbix pafloHOß CCCP 2

un

lēbri-

izpildes ārkār-

ražīguma

ziemā

komjaunatnes

un

tūkstošu

—

Darba

tautas

republikā

parakstīja

Savu

3

kara

skaitā

viņu

1945.

dienā,

Latvija bija pilnīgi dārgi.

jaunieši

sacensības

soļus

partijas

«Kurzemes

virsnieku,

12 554

grūtajiem

un

pārtrauktais

Uzvaras

pējums

tas,

bija

ziemas

gada vasarā, rudenī,

ārkārtīgi

svarīgos

vara,

strādāja

gada

kokmateriālu.

un

darbaļaudis

Galvenais

biroja

mežstrādnieku izvēršanai

šā

komjau-

pagastiem.

1944.

pirmos

spēra

un

un

spīti

par

Pie

PSR

novembra

uzdevuma

izvešanā

sociālistiskās

sekmēja

Tādējādi vasarī

un

1944./1945.

komjaunatne,

ķām brigādēm

gan Don-

ciemu,

Latvijas

sacensības

mal-

plānu

2

brigādes,

organizēja

un

jauniešu

no-

bija nepieciešami

atjaunošanai.

14.

orga-

sēja

ekonomikas

valsts

tie

jo

arī

šā

lielā

pabeigta.

teritoriju

gada

un

izskaidrotu

izciršanā

Kokmateriālu un

lai

darbam,

tīgo nozīmīgumu.

1944.

sociālistiskās

gāžu organizēšanai,

politiskajam

CX

komjauniešu

tika

pilsētu

ķērās

pava-

jaunieši,

pavasara

izpildīt

transporta

degsmi

LĻKJS

pamatus

valsts

izpostīto

gan

2399

organizāciju

izvešanā,

un

dzelzceļa

gan

lielu

ar

svarīgi

sagādē

pa-

gada

1

maijam

bija

vei-

1945.

rezultātā

20.

gada

atbrīvoto

īpaši

kokmateriālu

darba

vairāk

apriņķiem,

piedalījās

komjaunatnes

1945.

un

posmā

atjaunošanās un

līdz

un

sacensībā

masu

starp

brigādēm.

bija komjaunieši.

un

politiskā

apstākļos

Kara

kas

partijas

un

sekmīgi

ritēja

vairums

lielais

izvērsās

atsevišķām

un

sējas laikā sociālistiskajā

sara no

kas

sacensība,

MZIP

gastiem, MTS,

darbu vēl

jauniešu pašaizliedzīgo

un

sociālistiskā

cināja

atdeva laikā

mierīgo

vaiLat-

iedzī-

npH(ppOHTOBUX

176.

H

votāju

un

karagūstekņu,

PSR

vijas

hitleriskie

Bez

pilsoņu.

okupanti

ar

to

skaitā

tam

varu

vairāk

280 un

nekā

tūkstošus

viltu

100 tūkstošu

Latvijas

aizveda

Lat-

iedzīvotāju darbos

spaidu

uz

Vāciju. Kopā paaudze to

visiem

ar

noliec

priekšā,

mūžos

kuri

Padomju ir

lielā

zemes

daudzās

glāba

veicināja

Eiropas

demokrātijas

un

dzīvības

lielajai

vācu

—

misija

mērā

atdeva

Latvijas

kaujas cīņā

Uzvarai,

pasaulvēsturiska

triecienspēka votājas

cilvēkiem

darbaļaudis, jaunā

slavas

pret

apvītos

fašismu.

karogus

Viņu

vārdi

pateicīgās tautas piemiņā.

dzīvos

darbam

padomju

revolucionārās

un

un

nozīme.

fašisma no

—

Āzijas

Bruņoto

verdzības

demokrātisko

valstīs,

sociālisma labā.

Spēku

varoņ-

imperiālisma

sagrāve, Padomju Armijas atbrī-

nacistiskās

tautas

tās

Starptautiskā

mainīja

veselas

revolūciju

spēku

tautas

un

panākumus

samēru

miera,

VI

ĻKJS CĪŅĀ PAR TAUTAS SAIMNIECĪBAS

LATVIJAS

UN

ATJAUNOŠANU

SOCIĀLISTISKO REKONSTRUKCIJU.

SOCIĀLISMA

PAMATU

UZCELŠANA

§. Komjaunatnes

organizāciju

«Uzvaru

Lielajā

Tēvijas

vārdā.

Cilvēcei

dzīvības

verdzības

pasaules rai

pār

draudiem, pirmajai

karā

teikts

ienaidnieku,»

tās

valstij,

PSKP

lielā

ļoti

fašistiskās

no

jāpateicas

mērā

vēsturiskajai

lēmumā

CX

miera

izcīnīja

izglābšanu

savu

brīvību

sociālistiskajai

nostiprināšana

tauta

padomju

par

savu

par

G.)

pilnīga atjaunošana

organizatoriskā

un

un

REPUBLIKĀ

G. MAIJS—1953.

(1945.

1.

nodaļa

«Par

40.

uzva-

gada-

dienu

1941.—1945. kopš padomju tautas uzvaras gada Lielajā 1 Tēvijas karā» . tautai

Padomju rāk

nekā

20

karš

miljoni

Karš

nodarīja

višķi

bija

milzīgus

cietuši

lielus

prasīja

cilvēku.

Tas

postījumus

PSRS

upurus

gāja

—

bojā

vai-

bija pats smagākais zaudējums.

okupētie

arī

saimniecībai.

tautas

rajoni,

vidū

to

arī

Se-

Padomju

Latvija. gados

Okupācijas ražošanas

ēkas,

1700 kilometru

cijas,

ievērojami kara 20

republikā

dzelzceļu,

elektrostacijas

stipri

cietusi

bija

2

zaudējumi

laika

rūpnieciskās un

Latvijas

naudas

apakšsta-

lauksaimniecība, ekonomikai

izteiksmē

sasniedza

miljardus rubļu. Pāreja

mierlaiku

uz

dzīves

natnes

un

citu

pārveidošanu.

sociālistisko

pabeigt

jaunatnes tizēt

tās

padomju

sabiedrisko

organizāciju

Pēc

Latvijas

PSR

komjaunatnes

iekšējo

dzīvi

un

atjaunošanas

pilnveidot 13

Latvijas ziemeļrietumu gada

maijam

Ventspils,

atradās

Aizputes,

1

Cīņa,

2

Latvijas

daļas

bija —

aktīvo

Kuldīgas,

un

sācies

Kurzemes

uzdevumi

komjaunatnes

jau —

1944.

darbības

Talsu

un

joslā,

Tukuma

organiTā

gadā.

teritorija

kauju

kom-

demokrastruktūru.

organizatorisko

apriņķos

metožu

izveidošanu,

nostiprināšanu,

un

komjau-

atbrīvošanas

svarīgākie

sistēmas

orgānu

process

formu

teritorijas pilnīgas

atjaunošanu

organizāciju

darba

visas

prasīja

partijas,

orgānu,

komjaunatnes

Agrāk atbrīvotajos republikas zāciju

celtniecību

pārkārtošanu,

fašistiskajiem okupantiem

bija:

172

116

sējplatība . Padomju tā

5790

izpostītas

bija

uzņēmumi,

samazinājās

nodarītie

valsts

no

785

līdz

Liepājas,

apriņķos

1984, 17. jūn. Komunistiskas

partijas vēstures

apcerējumi,

3.

d.,

kā

1945.

191.

lpp.

šis

darbs

tikai

izvērsās

vai

uzņemti

arī

riņķa 19

2 jau 330

apriņķu

nekā

10

28

bija

maija

gada

maijā

VĻKJS

Liepājas

859

apvienoti

49 ap-

bet

biedri,

republikā

pēc

darbojās

komitejas. VĻKJS

jauniešu,

tika

izveidotas

biedri,

beigās

komjaunatnes

tūkstoši

rindu

Komjaunatnes

bija

Lielu

organizācijas.

gadā

12. līdz

kumiem kadru uzlabošanā

rindās

pirmorgani-

Latvijas

uzlika

komitejām

partijas,

republikā

sniedza

notika

partijas

darba un

nokomplek-

apriņķu,

vadošo

pasā-

padomju ir

pamatos

komjaunatnes

1945.

«Par

audzināšanas

un

ka

atzīmēja,

pienākumu

par

palīdzēt

kas

sva-

komjau-

komjaunatnei

plēnums,

izskatīja jautājumu

un

aparāts

sevišķi

audzināt

un

darbā

izvietošanas

PSR»,

orgānu

Plēnums

rajonu

13. novembrim

apstākļos

izveidot

CX

LK(b)P

izraudzīšanas,

komjaunatnes

augšanas

šajā

palīdzību

partijas no

straujas

izraudzīties,

mērķtiecīgi

kadrus.

natnes

tēts.4

444

atjaunoti

organizācijā 1945.

.

Kur-

pilnīgas sagrāves.

kapitulācijas komjaunatnē

3

zācijās.

rīgi

rindās

pilsētu

4

un

vairāk

bija

tās

komjaunatnes —

karaspēka

pēc ienaidnieka

1 pirmorganizācijas . 1945. gada

komjaunatnes gada

fašistu

pēc

zemē mēneša laikā

pilsētu

kadru

un

sagata-

vošanā.

VĻKJS CX izstrādātās

Pēc likas

partijas

apriņķu, pilsētu

komjaunatnes sekretāru

divu

rajonu

organizāciju

kāciju.

Rīgā

PSRS

turi,

aktuālos

un

krievu

repub-

ar

noorganizēja

komiteju pirmo

kursus.

1945.

otro

un

gada

mācību

gadā

beigās

kā

valodu

arī

cēla

darba

notika

pirm-

un

savu

skolās

vēsturi,

apguva

literatūru,

un

Regulāri

izveidotas

komiteju

šajās

VK(b)P

komjaunatnes

jautājumus,

tika

komitejās

komsorgi

studēja

Viņi

Konstitūciju,

ģeogrāfiju.

CX

komjaunatnes

uzņēmumu

1945./1946.

politiskos

priekšmetus: ratūru,

kur

skolas,

192 cilvēki.

ieguva

nas

rajonu

apriņķu

vairākās

sekretāri vien

un

programmas

LĻKJS

komjaunatnes darbinieki.

un

aktīva

komjaunatnes

ieteiktās

sagatavošanas

mēnešu

šos kursus beidza 27

Pilsētu,

un

atbalstu

organizācijas

kvalifizināšavēs-

PSRS

jautājumus

un

vispārizglītojošos

latviešu

valodu

lite-

un

darbinieku

komjaunatnes

semināri.

gadā

1945.

izauga bet

—

uz

zāciju

laukiem

nokārt

pēc

teritoriālā

1

CX

PVI

PA, 201.

7,2 reizes.

laukos

un

saskaņā

f.,

1.

principa.

(pie

turpināja

apr.,

vienāda.

VĻKJS

principa

rindas

234. 1.,

9.

1,5 reizes,

Komjaunatnes

nebija

ar

ražošanas

un

VĻKJS

gastos).

LKP

nekā

ievērojami

vairāk nekā

palielinājās

pēc teritoriālā

veidojās kā

Statūtiem

ciemu

lp.;

221.

3.

vei-

galve-

padomēm,

augt, f.,

gadā

tika

tās

Laukos

strauji

organi-

1946.

pa-

pirmorga-

apr.,

1.

1., 25.

15. lp. f., 3. apr., 1. 1., 10, 1. 1., 26. lp. Turpat, 221. f., 3. apr.,

lp.; 2

pilsētās

pirmorganizācijas

Tā

26.

vairāk

organizācija

komjaunatnes

biedru skaits

—

struktūra

pilsētu dotas

republikas

VĻKJS

226.

3

Turpat, 201.

4

Turpat,

f.,

1. apr.,

101. f., 7.

apr.,

190. 1., 1.

142.

lp.

1., 72.-77. lp.

173

MTS,

dibinājās

saimniecības

Saskaņā

veidot

pēc ražošanas principa skolās

saimniecībās,

padomju

tās

—

lauk-

un

kooperatīvos. Lietuvas,

gada

1946.

bija

kā

Igaunijas

vēlēšanu

un

15

komjaukā

sapulces,

vēlēšanas.

biedru 1

VĻKJS

savienotajās

notika

komiteju

un

pagastu

komjaunatnes

un

aprīlī republikā

sekretāru

mazāk

ne

un

pārskatu

organizāciju

uzskaitē

«Par

Latvijas

martā

pirmorganizāciju

komjaunatnes

lēmumu

CX

VĻKJS

ar

republikās»

kur

MZIP,

vēlēšanām

komiteju natnes

sāka

arvien vairāk

nizācijas

tika

,

arī

Tur,

ievēlētas

komjaunatnes pagastu komitejas.

gada oktobrī

1948.

drošu

par

padomju

spēku

organizatorisku niecības

attīstības

Liela

nozīme XI

VĻKJS 29.

marta

līdz

7.

saimniecisko

darbu,

komunistiskās tālāku

šī

to

šanu,

to

darba

pozitīvās

tāte

biedriski

mus

politiskās

noteikums par

stāžu

biedrības

sociāli

atcelta

1

LKP

2

Turpat,

3

Toßapnm

4

Organizācijas

CX

PSR

tiesībām.

PA,

PVI

469. 1.,

17.

201.

stājās

f.,

t.

2,

c.

operatīvākas

VLKJS

CX

apr.,

255.

nebija katru

papildināta tika

Statūtos

1.,

126., 127.,

lietderīgi.

vadošo

4

orgānu

kandidatūru ar

noteikumu

iekļauta

129.,

130.

jauna

lp.

komjaunatnē,

79—80.

atjaunošanas nolūka

atjauju netika

komjaunatnes stāžam bija jābūt

174

1.

tika

VĻKJS

par

sa-

viendabīguma

politiskā vairs

par

lp

komcomoji,

ar

jo padomju

sarakstiem

pēc

Kon-

vecuma.

rindās,

balsošana

pienākumiem

par

tas

grozīju-

noteikumu

morāli

balsošana

aizklātā

ieviesta

biedru

par VĻKJS

un

.

sa-

ieviestais

pieņemto

stājas VĻKJS

3

risināšanā

laikā

gadu

ka

un

izdarīja

kara

14

no

gadā

apstākļos,

kooptācija,

un

1921.

ekonomiskā

atsevišķi. Nodaļa

tiem, kas

kas

tiem,

vēl

nostiprināts

svītroja

nostiprināšanās

vēlēšanās

Latvijas

Tika

aktivi-

disciplīna

uzdevumu

kongress

uzņemšanu komjaunatnē

kandidāta

Tika

XI

jāapmie-

biedru un

izmainījušies

attīstības

tālākas

Lēmumā

pilnīgāk

organizētība

bija

pieaugusi,

bija

Statūtiem

no

tālākas

dzīves

loma

viņu

no-

komjaunatnes

VĻKJS

jāattīsta

valstī

apstākļi

Statūtos.

VĻKJS

gress

jāpaaugstina

to, ka

komjaunatnes

intereses,

prasa

nodrošinā-

izplatīšanu.

un

un

jaunatnes

vadīšanas

organizācijām

komjaunatnes

augošās

ar

vispārināšanu

ka

uzdevumi

attīstīšanu,

patstāvības

kongresā.

pirmorganizāciju

sistemātiskas

no

iekļaušanās politisko

uzsvēra,

pieaugošie

bija

gadā

Vissavienības

lēmumā

arvien

un

pieredzes

iniciatīva,

Sakarā

savā

LĻKJS

un

saim-

risināšanā.

1949.

organizatoriski

paaugstināšanu,

konkrētas un

kopš

piedalījās

kongress

politisku tautas

uzdevumu

Maskavā

reizi

veikto

VĻKJS

kvalitātes

ka

jauniešu un

Pirmo

svarīgu izvirzīto

darbības aktivizēšanā

ĻKJS notika

delegāti

aktivitātes

norādīts,

rina

kas

audzināšanas

darba

stiprināšanu,

tika

tās

novērtēdams

valdības

celtniecības

Latvijas

aprīlim.

laukiem,

uz

un

kultūras

un

kongresam,

sastāvā

VĻKJS Pozitīvi

balstu

partijas

visas

2 pagastu komitejas . Tās kļuva

432

darbojās

varas

ne

notika

prasīts

pēc

uzņemšana komjaunatne

atvieglotiem

kandidāta

mazākam kā

seši

stāžs,

noteikumiem

—

rekomendētajiem

mēneši. Red.

nodaļa

V.

par

I.

Ļeņina

pionieru

1946. V

gadā

kongress

darba

gadiem,

kajiem

t.

ievēlēti trīs

i.,

1597

komjauniešiem mais

domes

J.

2

A.

priekšsēdētājs

Kirhenšteins,

Daudzi

Tēvijas

komjaunieši kara

frontēs

Bērenti

komsordzi;

bākās

HES

J.

Šis

Latvijas

skanēja

un

bargo

perspektīvas

V

cīņu

kongresam

izteikta

pārliecība

ievērojamus nāšanā,

123.

kongresu

pagasta

strēlnieku ievainoto.

sūtīja

komjaunatnes

la-

Koš-

Edgaru

brigadieri

—

sekretāri;

Popes

desmitiem

uz

Padomju

kongress

Uzvaras

komitejas

Savienības Varo-

celt

Komitejas

tika

augstu to, ka

par

acis

dziesmas.

Lielajā

neaizmirstamā

mirdzēja

Bija

Tēvijas

priekā,

gads

pagājis

karā,

gadi; jaunajai

veidot

un

noritēja

Delegātu

zaudējumu

un

aiz

paaudzei

muguras

pavērās

mierīgu, brīvu dzīvi.

apsveikumā

novērtēta

tās

boļševistiskās

Latvijas varonīgā

partijas

komjaunatpagātne

vadībā

tā

panākumus jaunās paaudzes komunistiskajā republikas jauniešus aktīvai līdzdalībai tautas

piecgades plāna

(1946—1950)

T.

2,

TOBaDHIU

KOMCOMO.I,

LKP CX

PVI PA, 201. f.,

Padomju

saimniecības

c.

94

—

izpildi

atjaunošanas un

un

gūs

audzi-

mobilizēs

tautas cīņā par PSRS

•

pirmo

bijušo

lauka

VEF

sveica

komjauniešu

VĻKJS Centrālās

2

Lielā

apriņķa

Baumane.

Lonija

noskaņā.

tautas

plašas

1

Ventspils

partizāni, —

organizācija

komjaunatnes

aizraujošas

padomju

tības

kaujas

no

sirsnīgi

svētku

palika

nes

Pelše,

Vilhelms.

svinīguma

kopš

bijušo

Lubēju

bija rūpnīcas

delegātus

A.

bija cīnījušies

komitejas

jauniešu brigādes

un

novatore

virpotāja

Kongresa

Valiju

iznesa

vidū

delegātu

locekle

«Bulta»

komjaunatnes

komjauniešu

kinu,

nis

kas

sanitāri,

pulka

Ķeguma

PaVilis

delegātiem ievēlēja Mirdzu Haberkorni

vienības

komjaunieti

Ministru

rakstnieks

vienībās.

komjaunatnes apriņķa

—

rokās

ieroci

ar

pir-

Šeļepins.

partizānu

un

par saviem

dalībnieci,

Ritu

delegāti

kongresa

kara

CX

Padomes

sekretāri

CX

darba

no

K(b)P

republikas

partijas

apvie-

republikas

Augstākās

latviešu

ievērojamais

kon-

VĻKJS

bija

no

nāca

Latvijas PSR

Latvijas

A.

daļa

atjau-

Uz

18 633

desmitais

kom-

—

pilnīgi

gadā. Viņi

piektā

piedalījās

Jurgens, VĻKJS CX sekretārs

tikai

pārstāvēja

katrs

hitleris-

pret

robežlīniju

ne

1941.

ĻKJS

Latvijas

nostiprinājies.

un

kas

nekā

Komunistiskās

Latvijas

bija

Apmēram

Kalnbērziņš,

priekšsēdētājs,

Lācis, J.

vairāk

darbā

Kongresa

sekretārs

Prezidija

republikā

strādnieki,

bija

vēsturisku

delegāti,

reizes

un

daudzajiem pagrīdes

pēc

pārbaudījumiem cīņā

paplašinājies

695

notika

maijam

iezīmēja

pirmorganizācijās.

zemniekiem.

15.

tīkls

ievērojami

arī

bija

biedrus, noti

Tas

organizāciju

bet

gresu

līdz

smagajiem

pēc

iebrucējiem.

jaunatnes nots,

13.

no

pirmais legālais kongress

—

uzdevumiem

organizācijas

1 tās vadīšanā.

komjaunatnes pienākumiem

un

pārsniegšanu.

visas attīs3

101.

1. apr., 316.

1.,1.1p.

Jaunatne, 1946, 14. maijs.

175

nāšanā.

Laikā

izaugusi

idejiski,

ar

vāk

izvērst

ieviest

ir

1946.

sacensību,

organizēt

gada

maijam

uzdevu-

komjaunatnes

organizācijām

no

atbalstīt

visnotaļ

priekšlikumus ražošanas

jaunatnes

un

sociālisma

palīgs

prasīja

izpildē,

nostipri-

un

organizatoriski

uzticams

racionalizatoru

un

plānveidīgi

nājumus,

ka

republikas

plānu

sociālistisko

novatoru

līdz

darbu

ievērojamu

atjaunošanā

nostiprinājusies

noteica

piecgades

veikusi

jūlija

pierādījusi,

Kongress

ceturtās

gada

skaitliski,

darbiem

celtniecībā.

plašāk

1944.

no

CX

LĻKJS

organizācijas

komjaunatnes

LĻKJS

mus

ka

atzīmēja,

Kongress republikas

aktī-

un

ierosi-

un

tehnisko

un

apmācību. Kongress tībā

jaunatnes

politiskās

pilnveidošanu.

Republikas

Latvijas

un

tīja

ĻKJS

komjaunatnes

ik

komitejām teju

rūpniecības 1946.

tāru

kurss

dziļināta

un

idejiski

lauku

dienu

komi-

semināri.

komitejas,

sekretāri

mācījās

komsorgi.

un

sekretāru

komiteju

vietā

lekcijas

saimniecības

sekre-

komiteju

daļa

deva

par

praktiskā

un

un

atjaunošanas Tika

ieviests

bija

semināri

par

un

darba

PSRS

attīstības

paplašināta

komjaunatnes

saga-

politsko-

izveidotajās

programmās

Statūtiem.

VĻKJS

nozīme

lauku

bija

un

pa-

pieredzes

daļa

un

ieguva

zināšanas

vadīja pagastu

ieguldījumu

lauku

partijas

sekretāru

pārējie

vadošo

pagasta

komisekre-

aktīva

polit-

pagasta

mācījās

puse

komjaunat-

pagastu

komjaunatnes

komjaunatnes

Republikāniskā

akrisi-

pirmorganizāciju

Apmēram

—

un

praktiskajam

komjaunatnes

partorgi.

bet

politpulciņos, divgadīgā

gadā

kadru

komjaunatnes

paaugstināšanas

līmeņa mācību

vairākums

levērojamu

politiskā

skolām

Dzimtene»,

pirmorganizāciju

organizāciju

vošanā

par

politiskā

politiskās kuras

aktīva

priekšmetu

tautas

1946./1947.

sekretāru

skolās,

176

apriņķu

pagastu

divu

pagastu

jūlijā

gada ka

to,

vel-

nostip-

propagandēšanu.

svarīga

nājumam.

nes

1946.

par

rajonu

un

partijas

komiteju

komjaunatnes

uzņēmumu

programmas

apkopošanu

īpaši

«Mana

plānu,

piecgades

tāru

pilsētu

komjaunatnes aktīva

PSR

Latvijas

teju

pūliņus

komjaunatnes

sekretāru

pirmorganizāciju

komjaunatnes

No

vispārizglītojošo

lekciju

tīva

izrau-

apspriedes.

Pilnveidojās

un

kadru

pēc

lēmumu

republikāniskā

arī

komjaunatnes

galvenos

organizēšanai.

pieņēma

noturēja

notika

radikālu

vadoties

pagasta

un

jānoorganizē

rūpniecības

tavošana. lās

mācību

birojs

uzņēmumu

gadā

divas

un

lēmumiem,

pirmorganizāciju

kurus

Semināros,

saisvisas

ar

organizatoriskā

pastiprināt

organizācija,

kongresa

mēnesi

lauku

un

ciešā

sistēmas

arī

komjaunatnes

pirmorganizāciju

CX

ĻKJS

Latvijas

ir

vidū,

izvietošanu.

un

vadošo kadru

rināšanai,

darba celt

kārtām

komjaunatnes V

jaunatnes

nemitīgi

uzlabot

vadīšanu,

dzīšanu, audzināšanu

ietekmi

audzināšanas

un

vispirmām

un

pirmorganizāciju

atrisināšana

uzdevumu

politisko

Nepieciešams

līmeni

darba

šo

ka

uzsvēra,

komjaunatnes

ar

LK(b)P

partijas pulciņos.

kadru

CX

sagata-

partijas

skola,

kas

1946.

gadā

darbinieki.

padomju

sešu

pašā

Tajā

visi

biedra

tie

idejiski

mācījās

un

216

tika

izvirzīti

130

partijas kadri,

skolā

četri dar-

universitātē

Rīgā, 18

skolās, kā

gatavojās

to

Augstākās

papildināja

vakara

partijas cilvēki

Lat-

no

darbinieki,

komjaunatnes

vakara

—

eksterni

kursu. darbinieku

komjaunatnes

politiskā sagatavotība

vispārizglītojošā

darba

praktiskā

un

105

pieredze,

komjaunatnes,

atbildīgākā

kā

arī

parti-

1 padomju darbā .

un

Visu

LĻKJS

gada

daļas:

kadru

jas,

darbam

par

attiecīgā

Daudzas

citas savā Lai

atpalika

darbu.

no

17

varēja

salīdzinājumā 60—64

17

ar

2

Rīgas

un

galvenokārt

1945.

struktūras

efektivitātes

tomēr 1.

gada

stāvokli

un

noteiktas

pārkārtošana paaugstināša-

Talsu, Viļakas

kadru

sagatavošana

janvārī trūka

rajonu lielo

ar

Lai gan darbinieku

procentiem),

aģitāci-

14

tā

vēl

komiteju

kadru

mainība

ievērojami

gadu

tomēr

un

bija

mainību

ievērojama,

sek-

instruktoru. un

1946.—1947.

samazinājās

vēl

pagastu

pagastu komjaunatnes organizāciju

apriņķu, pilsētu

pietiekamo rezervi.

no-

panākumus.

1947.

pieprasījuma. un

darba

paveikts,

bija

izskaidrot

un

iedalīja

apriņķa komitejas:

komjaunatnes

daudz

Ar

trīs

viņi pilnā mērā bija atbildīgi par

un

to

darbā guva labus

gan

propagandas

turpretim

Apriņķu komiteju

apstākļus

komiteju sekretāru retāru,

instruktoriem

organizācijas,

labvēlīgus

nodibinātas

darba efektivitāti

komjaunatnes

mērogā;

organizāciju

tika

veicināja

pilnveidošana.

jaunatni. Apriņķa komitejas nodaļas rūpējās

skolu

virziena

apriņķa

darba,

organizatoriskā

un ar

komjaunatnes radīja

apriņķu komitejās

decembri

komjaunatnes

ievērojami

struktūras

aparāta

komiteju

apriņķu

tālāku

nostiprināšanu

politisko

un

uzlabošanu,

darba

komjaunatnes

organizatorisko

To

zināšanas

komiteju

iestādēs,

palielinājās

kā

viņiem

1946.

divgadīgo

vai

CX

VK(b)P

laikā

pašā

kārtot eksāmenus par vidusskolas

nai.

parti-

celšanas

nobrieduši

komjaunatnes

sekretāri;

Tajā

pilsētu

mācību

augstākajās

idejiski

beidza

biedri

deviņi komjaunatnes

marksisma-ļeņinisma

apriņķu

Tā

kas

teorētiski

un

nodaļā

neklātienes

darbinieki.

komjaunatnes

šo

kom-

pabeidza

kvalifikācijas

partijas

Centrālajā

nosūtīti

komiteju

apriņķu

skolas

partijas

—

bija

tika

gadā

trīs

binieki

bija

skolu,

CX

VĻKJS

1946.

skaitā

visa

bāzes.

vadošie

jaunatnes vadītāji.

Mācīties

vijas

partijas

kandidāti;

prasmīgi

jas

48

cilvēki

darbinieki,

komjaunatnes

Republikānisko

no

42

gadā

skolas

partijas

mācījās

darbinieku

komjaunatnes

un

skolā

mēnešu kursus.

Gandrīz

963

viengadīgās

uz

partijas

divgadīgajā

jaunatnes jas,

nodibināta

bija

(no

80

sevišķi

ne-

gadā līdz pa-

gastos. Pārejas

1 2

LKP CX

perioda PVI PA,

Turpat, 348. 1., 27.

asas

201.

šķiru

f.,

cīņas apstākļos

1. apr.,

260.

1., 77. lp.;

laukos

456.

bija nepie-

1., 99. lp.

lp. 177

ciešams

ņemt

atbalstītāji tās

iesūtīt

jaunatnes

jaunatnes

das

dodot

biedriem

1946.

faktoru

pārstāvjiem

saliedētu

nacionālistiskās

strādā

palīdzēt kulaku

un

pareizi

to.

ar

uz

labākajiem

tās

no

no-

birojs

CX

balstīties

laukos,

visnotaļ

ietekmes

bija

1

prasīja

izveidot

rin-

savas

amatos,

lēmumam . Cen-

rēķināties

un

organizāciju

vadošos

jaunatni,

aktīvu,

ideoloģijas

tos

piekom-

iekjūt

papildinot

darbiniekiem

kas

tiem,

zemnieku

vidējo

un

šķirisku

iespēju

24. oktobra

gada

republikā

nepieciešamību

uzsvēra

izvirzot

un

(Bauskas,

komitejās

komjaunatnes

nozīme

palielināšanā,

komjaunatnes

no

šķiru cīņas

trūcīgo

Liela

iekšie-

no

nobriedušās

neievēroja

elementiem

naidīgajiem

cen-

komjaunatnē,

ari

nepietiekami

komjaunatnes apriņķa

principialitātes

Komiteja

vērtēt

vēl

politiski

ĻKJS CX biroja

Latvijas

to skaitā

viņu

un

taktiku,

cīņas

dezorganizēt komjaunatni

bija

organizācijā. un

jauniem

ar

trālā

Dažās

nacionālisti

pretpadomju

Jēkabpils), izraugoties kadrus,

tādējādi

modrības

buržuāziskie

organizācijās,

autoritāti

acīs.

Valmieras, eju,

Mērķis

tās

graut

nes,

ka

to,

mainīdami

sabiedriskajās

cilvēkus.

savus

arī

vērā

kulaki,

—

atbrīvoties

tai

ekonomiskās

no

atka-

rības. 1948.

CX

gada aprīlī Latvijas K(b)P CX birojs noklausījās LĻKJS

pārskatu

stināt

Tas

deva

pārbaudītus

politisko

notika

biedru

gās

bija

VĻKJS 9373 14

2

27.

178

ar

3

procenti . Auga

pieaugumu. un

partijas

šajā

—

Tiem

gaitu.

patstā-

vidū

1947.

Parbei-

gada

pirmorganizāciju

9179,

laikposmā

komjaunatlīmenis.

Tas

komjaunatnē

gadā

pie tam rūpniecības

2755,

un

indivi-

organizācijām.

jaunatnē.

gadā

skaits

pilda

apguva

paaugstinājās

ietekme

1947.

jaunietes,

teoriju

komjaunatnes

1946.

viņi

mācību

par

darbinieku

komjaunatnes

re-

enerģiskus

vispārizglītojošais

un

to

paaugstināšanas plānus.

ļeņinisko

ievērojami

to

kā

komitejas

pagastu komiteju biroji noklau-

pārskatus'

politiskais

pirmorganizāciju

1320 līdz

1

pasā-

radīja

tikai

darbā

zināšanu

un

kopīgi

pastiprinājās

rindu

jaunieši

073;

drīz

skaits

26,7

autoritāte,

rūpīgi

rezultātā

kadrus,

kontrolēts,

marksistiski

konsultācijas

idejiski

tijas

Tika

darbinieku kuri

darba

kadru

vadošā

pilsētu, apriņķu

atsevišķu

Veiktā nes

paaug-

nosprausti

un

komjaunatnes

sagatavot

un

profesionālo

un

komjauniešiem, vīgi,

sistemātiski

izglītību

norādījumus,

izvirzīt

iespēju

cilvēkus.

Komjaunatnes sījās

partijas

izraudzīties

nopietnāk

duālos

politisko

kadriem.

komjaunatnes

nepieciešamība

darba uzlabošanai2.

īstenodamas

zervi.

vadošajiem

ar

uzsvērta

komjaunatnes kadru

kumi šā

sāka

darbu

par

lēmumā

Pieņemtajā

tika

1948.

veicināja uzņemti

gadā

palielinājās

uzņēmumos tās pieauga

—

no

gan-

divkārt 4.

LKP CX

Turpat,

PVI 101.

3

Latvijas

4

LKP CX PVI

lp.; 424. 1.,

PA, 201.

f.,

f.,

11. apr.,

Komunistiskas PA,

201.

1. apr., 259. 1.,

11. 1.,

76.—80.

partijas f.,

19., 48. lp.; 549. 1.,

1.

9.—13.

vēstures

apr.,

254.

19., 50. lp.

lp.

lp.

apcerējumi, 3. d., 221. lpp. 20., 22. lp.; 316. 1., 1., 8., 20.,

1.,

PSR

Latvijas ka

nevis

sociālā

un

komjaunatnes laikā

ciema

lūzuma

Latvijas

nāšanai,

iepazīstināti

Latvijas Padomju valdība. organizāciju

nes

celtniecībā, konkrētie

gadā

Viņus

3.

atzīmēti

kļūdas

to

līdz 4.

jūnijam

republikas

518

izdarīja

Kongress

arvien

darbā

visās

jūtamāka CX

X

atbalsts

lielāka

palīgs

un

veikšanai».

3

bija

vizāciju, ruārī)

vērsti

Reizē

ar

darba

tika

darba

likti

3551

apvienoti

J.

Latvijas

ka

Tā

janvārī)

(1949.

VĻKJS

biedrus,

jā-

lēmumi,

masveida

pirmorganizācijā,

komjaunatnes

pasā-

jaunat-

un

kongresa

kongresa

46 283

organizācijas

darbam X

ka

republi-

komjaunatnei

lauksaimniecības

Kongresā

uzsvēra,

politisko

un

atzīmēts, ka

VII

un

ietekme

izaugusi

partijas

Latvijas K(b)P

ĻKJS

no-

strādā

jomās.

spēku

ir

kol-

uzdevums

Kalnbērziņš pārskata

gada

lielu

jaukom-

Latvijas

Komjaunatnes

.

saimniecisko

to tika

republikas

pamatā.

2

...

visu

VI kon-

39 210

tur, kur

organizatoriskajam

uzmanība

uz

(1949.

vadībā par

politiskajai audzināšanai.

kas

kolhozu

komjaunieši

14

visur

sekretārs

organizācija

reizi

dzīves

republikas

kongresam

bija

secinājumu,

izpildīts

pirmais

organizācijas

komjaunatnes

nes

tika

partija

tālākā

Latvijas ĻKJS

piedalījās

svarīgu ir

pamatos

partijas

«partijas

pievērš

gada

komjaunat-

panākumi

rindās

Pirmo

delegāti.

kongresa

Latvijas K(b)P

kumu

1948.

kolhozu

noteikti

notika

komjaunatnes

jaunatne,

krietns

se-

audzi-

nostiprināšanas

un

pirmie

trūkumi,

un

komitejas

sekretāru

Komunistiskā

analizēta

mācās

kas

gadā. Šajā

seminārā sekretāri

izvirzīja

komjaunatnes pirmorganizācijas

referātā

19 kolhozu

1947.

paplašināšanai.

dibināt

kļuva

ražošanas

komjaunat-

un

apriņķu

izveidošanas

PSR, kurus

pārstāvēja

vēsturē

jaunatnes hoznieki.

iekārtas

darbība,

no

Tolaik

gress.

tā

eko-

virzieni.

1948.

niešu.

izveidotas

pirmorganizāciju

Seminārā tika

atsegtas

radikāla

centru. Pirmās

republikāniskajā

kolhozu

ar

uzdevumiem un

tika

redzesloka

notikušajā

beigās

partijas

par

darba

kolhozos,

kā

sociālistiskā

komjaunatnes

un

politiskā

viņu

kolhozi

laukos,

kļuva

kolhozu

pievērsa

bet

pārveidošanas

dibinātas

nodibināti 50 kolhozi 1.

CX

ĻKJS

vērību

marta

nesēji

pirmorganizācijas

republikā jau bija

višķu

tika

padome,

organizatoriskā

un

sociālistiskās

organizācijas

lauksaimniecībā

ieviesēji

politiskā

nes

vai

pagasts

nomiskā veida

lauksaimniecības

komjaunatnes

procesā

kolekti-

gada kas

feb-

bija 596

pārstāvēja

delegāti. gada laikā,

Nepilna natnes VI

kongresa,

pirmorganizācijas, mēm, 38

—

1

LKP CX

2

Turpat,

3

4

Latvijas

to

kas

no

bija

skaitā

301

—

rūpniecības uzņēmumos

PVI PA, 201.

442. 1., 99.,

108.

komjaunatnes

LKP CX PVI

kopš

pagājis

republikas

jauna bija nodibinātas

f.,

kolhozos, un

1. apr., 456. 1.,

76

76.

640

21

pie

skolās 4 .

komjau-

komjaunatnes ciema

pado-

Apstākļos,

kad

lp.

lp. vēsture

PA, 201. f.,

dokumentos,

1. apr., 551. 1.,

35.

1917—1970, 227.

lpp.

lp.

179

sākās

masveida

uzskatīja

lauku

orientēja

un

kolektivizācija, kongress

komjaunatnes

aktivizēt

darbu

saimnieciskajā ka

un un

kolhozu

pamatā

izpildes

pārbaudei»

uzlaboja

līdz

jaunatnes

pilsētu,

komjaunatnes

mitejās

informāciju kas

aktivizētu

komjauniešu

jās

šiem

gatavoties pārskata

daudzas

darbu:

sāka

regulāri

un

komjaunatnes

komjauniešu

sasauca

aktīvāk

pirmkārt, komjauniešus

biežāk

sekre-

piedalī-

palīdzēja komjaunie-

Komjaunatnes

vadīja jaunat-

darba

Rezul-

uzlaboja

ievērojami pieņemto

jautājumi

lokā.

apspriežamo problēmu

pārbaudīt

sistemātiskāk

viņi

beigās republi-

kampaņām,

komitejas

ko-

sniedza

organizāciju

veterāni

referātus,

politskolas.

izveidoja

rajonu

2

partijas

vēlēšanu

un

kom-

aktivizēt

uzņēmumu

un

kuros

grupu.

partijas

lasīja

organizācijās

iekļāvās partijas tātā

locekļi

un

pilsētu

novembra

gada

jaunatni,

vai

Tas

novadīt

palīdzību

Nolūkā

komjauniešiem,

semināri,

1949.

darbā.

savlaicīgi

iecirkņos

komjaunatnes ar

tos

novembrī

un

for-

pieņemšanā.

ikdienas

komitejām.

trim

par

un

ĻKJS

bija pievērsta

praktisku

ražošanas

sapulcēs,

politpulciņus

nes

konkrētu

kongresa

Latvijas

lēmumu

un

kontroli,

komsorgu

darbu

komiteju

tāri, partijas

lēmumus,

iesaistīts

rajonu

un

darbu. 160

uzņēmumos bija Lai

tika

vairāk

grupu savu

par

partijas

organizēšanai

XI

VĻKJS

norisē

grupas. Oktobrī

notika

komiteju

vadošo

izpildes

un

uzsvērts,

arī

rajonu

un

Liela uzmanība

sniegt

visos

strādāja

komjaunatnes

ikdienas

izpildes

apriņķu

darbu,

kur

organizatoriskajā

pilsētu

kongresa

plašāk

pirmorganizācijām,

objektos,

VII

lēmumu

ļāva pastiprināt

spēkiem

lēmumos

organizāciju,

norādījumus,

sapulču

aktīvs

kolhozā

visiem

.

darba stilu.

savu

katrā

1

partijas

izskaušanai

Komjaunatnes

apriņķu,

lēmumu

komjaunatnes

mālisma

to

un

Kongresa

komjaunatnes

orgānu

vērā

republikas CX

CX,

jābūt

komjaunatnes Ņemot

celtniecībā

nostiprināšanā.

«...komjaunatnes

darba

organizācijas

komjaunatnes

uzdevumu

svarīgāko

par

izveidošanu

organizāciju

lēmumu

sapulces,

rosināja

piedalīties

sabiedriskajā

savu

izpildi,

jaunatni

un,

dzīvē

un

ražošanā.

uzmanību

īpašu

plēnums.

marta

jāpievērš hozā, to

nieki

gada

3

180

martā

organizāciju

agrāro

1 LKP CX 2

Vēlreiz

komjaunatnes

noklausījās

partijas

izskatīja 3

Turpat,

un

PVI PA,

556. 1.,

10.

201.

f.,

1.—73.

ip.

ka

1949.

galvenā

izveidošanai

gada

uzmanība

ikvienā

kol-

politiskai nostiprināšanai.

par

desmit

ar

1. apr., 551.

I,

sasauca

dienu

kolhozu

iepazinās

lp.

komjaunatpiedalīšanos

CX

ĻKJS

uzsvērts,

Latvijas ĻKJS CX

referātus

kolhozu

komjaunatnes

Latvijas

tika

sekretāru

politiku,

Turpat, 495. 1.,

augošās

par

organizāciju

organizatoriskai

1949. natnes

strauji

Jautājumu

celtniecībā

kolhozu 24.

prasīja

organizācijas.

nes

kolhozu

semināru.

celtniecības

labāko

170.

lp

komjau-

Tā

dalīb-

jautājumiem,

kolhozu

komjaunat-

darba

nes

organizāciju

nes

pirmorganizāciju

trūkumu

1949.

dibināt

zācija, bet

aprīlī

49

60—85

vairāk

nobriedusi un

kolhozu.

organizatoriski nekā

maijā

1216

spēcīgu, radīt

nepieciešamība

bija

Talsu

PSR

jau

bija

ne

organizā-

komjaunatnes

organizācijās

komjaunatnes

un

nodibinātas

bija

VĻKJS biedriem. Šajās

15

,

Ogres,

Latvijas

aktīvu

procents) 1

organizācijas

Daugavpils,

laikā

(31

vēl

1949.

organi-

komjaunatnes —

organizācijas

Šajā

pārauga

uzdevums

organizācijas.

komjaunatnes

Ventspils,

analizēti

kolektivizācija izvirzījās

kolhozu 1.

komjaunatnes

procentos

ar

beigās .

apriņķos

mazums

ciju

gada

kolhozu2

procentos

Tukuma

481

komjaunat-

tika

pieredze.

pozitīvā

masveida

procentos kolhozu,

1949.

jau

kurās

komjaunatnes

bija

republikā

i., 27

t.

apkopota

Komjaunatnei

kolhozu

kolhozu

arī

apspriedes,

laukos

kolektivizācijā.

operatīvāk 1.

darbā,

Latvijas

gadā

vienlaidus

gada

kļūdas

cēloņi,

Notika

pieredzi.

sekretāru

bija

brigādēs

grupas

fermās. Sākot

tratīvi

1950.

ar

teritoriālo

komitejas

tūra

komjaunatnes

ar

Tomēr

kolhozu

skaitliski

nelielas

biedru skaits

Saskaņā kolhozu

ar

izveidošana

sekretāru

1950. VIII

gātu

gadā

VĻKJS

vidū

bija

delegātu

1 LKP CX 2

27.

Tajā

76

strādnieki,

PVI

Turpat,

1., 24. lp.

4

KFICC

7

Latvijas

1.

632

ar

1. apr.,

(to

Latvijas

600. 1.,

jau 90 pro-

organizācijas

Latvijas kuri

25.

ĻKJS skaits

—

skaitā

6

.

ĻKJS

pārstāvēja

pirmorganizācijā

kolhoznieki

kolhoznieku

spēcīgāku

organizāciju

janvārī

delegāti,

5471

šo

notika

jūnijam

bet

9

VII

7

. Dele-

kolhozu

kongresu

palielinājās

par

lp.

16. lp.

H

b

LKP CX

un

PA, 201. f.,

3

6

78

Salīdzinājumā

1.,

Zīle Ļ.

28.

apvienotus

strādnieku

559.

un

gada

kolhozi 5

1776 saimniecības.

veicināja

izaugšanu 1951.

šajā

arteļu apvie,

apvienošana

piedalījās

Turpat, 568.

5

līdz

biedrus,

priekšsēdētāji). —

kolhozu

lēmumu «Par sīko

4118

bija

izveidojušās

bija

uzlabošanos.

no

bija

organizāciju

uzdevumiem

lauksaimniecības

bija nodibinātas komjaunanes

kongress.

71990

procentos

organizāciju

mazo

pirmorganizāciju

sastāva

kolhozu

un

vēl

pārsvarā

gada 30. maija

apvienošanai

tiem

no

saka-

masām.

pieciem cilvēkiem 3.

1950.

partijas

līdz

beigās

komjaunatnes

par

PSR notika

Republikā

gadu

centos

lielāks

un

76

ar

struk-

ciešākus

jaunatnes

un

organizācijas

gada beigās

VK(b)P CX

Latvijas

nošana.

Rajonu

nebija

1949.

apvienošanu

darbā»4

1950.

—

pagastu

nodrošināja

pirmorganizācijām

komjaunatnes

Sakarā

komjaunat-

organizatoriskā

Jaunā

komitejām

rajonu

adminis-

jauno

apriņķu komiteju

komitejas.

rajonu

izveidošanu

darbību izbeidza.

savu

komjaunatnes

ĻKJS

Latvijas

rajonu

un

PSR

Latvijas

ar

25

komjaunatnes

likvidēšanu

pagastu

rus

58

nodibinājās

vietā

nes

gadu, saskaņā iedalījumu

Sociālisma

t.

celtniecības vēsturiskais

PVI PA, 201.

komjaunatnes

6,

c.

ceļš.

304—307.

R.,

1980, 97.

lpp.

1.

apr., 752. 1., 50. lp. vēsture dokumentos. 1917—1970, 241.

f.,

lpp.

181

40

procentiem.

Kongress

publikas komjaunatnes

ciešākas

nostiprinājusies, Kongress

sām.

bību,

pirmstermiņa

ir

un

saites

ar

sociālistiskajā

komjaunatnes

vadījusies

organizācija

jaunatnes

ma-

dar-

Kongress

XI

VĻKJS

un

plāna atzina, darbā

praktiskajā

savā

partijas

re-

padomju orgāniem

un

pārveidošanā.

Komunistiskās

no

rezultātā

organizatoriski

piecgades

līdzdalībai

aktīvai

izpildīšanā, palīdzot partijas

republikas

darba

idejiski

tās

kļuvušas

jaunatni

lauksaimniecības ka

veiktā

ir

novērtēja komjaunatnes organizāciju

atzinīgi

mobilizējot

ka

atzīmēja,

organizācija

kongresa

lēmumiem. 1 VIII

jas

paši

visiem

pastiprināt

spēkiem

sakarus

saimniecisko

vēl

aktīvāk

prasīgāk

uzmanība

tām

1950.

darbā

biedru

50

skaits

daudzi

sētu

1951.

Arī par

komjaunatnes

un

profesionālās

darba

dējā

1953.

izglītība bija

Laukos

jās

das

1954.

1.

gada

kopš

Latvijas

apmēram

pirmorganizācijās

tika

1951.

pirmo

1 Latvijas 2

3

182

28.

gada

sekretāru

LKP CX

aprīlī

tika

PVI

Turpat, 765.

1.,

PA, 118.

CX

201.

lp.

f.,

1.

pastāvīgi

kom-

rūpējās līmeņa

komjaunatnes un

propa-

augstākā

un

vi-

pirmorganizāciju

augt

strauji,

mēnešu

kolhoznieku, 390

laikā,

dibinākas

komjaunatnes

kongresa,

lielākajās

komjaunatnes

bija rinkol-

komite-

2

grupa

.

plēnumā

vēsture

pil-

un

procentiem.

trīs

jauno

E.

ievēlēts

komjaunatnes

57

—

ievēlētas

jas, izveidota 371 komjaunatnes

partijas

rajonu

apkopošanu

turpināja

VIII

2000

CX

nepabeigtā

Tikai

no

nozarēs.

atbildīgākā

komjaunatnes

janvārī

vidū

sekmī-

vispārizglītojošā

pieredzes

rindas

ĻKJS

darbam

saimniecības

paaugstināšanu,

procentiem

pilsē-

komjaunieši.

pieredzes

partijas,

ĻKJS

augstākā,

pirmorganizācijas.

papildināja

hozu

37

nostip-

palielinājies

izvirzīti

politiskā,

pozitīvās

sākumā

Lai

darbā.

padomju

darbinieku

daudz

Sevišķa

darbinieku

komjaunatnes

Latvijas

komjaunatnes

jaunas

pagājuši

un

50

bija

darba

tautas

strādāt

kvalifikācijas

gada

sekretāru, bet

procenti

sāka

gados

organizēšanas

gandu.

47

saimnieciskajā

turpmākajos

nosūtīti

gadu

tika

dažādās

nostiprināšanā.

republikas

no

komjaunatnes

viņiem

no

darbinieki

komiteju

jaunatnes,

vien

gadā

tika

komjaunatnes

amatos

jaunatne

komitejas

politikai.

gadā

1946.

ar

Pēc

procentiem.

komitejās, vadošos Tikai

vadošo

salīdzinājumā

apgūšanas

gas

1950.

laukiem

uz

lai

politisko briedumu.

un

ir:

republi-

paaudzi

LĻKJS

izvietošanas

pirmorganizācijas,

gadā

līdz

kadru

pievērsta

jauno

posmā

audzināšanu,

īstenošanai,

varenības

zemes

kadrus,

viņu kvalifikāciju

komjaunatnes

Partijas

10

tika

lauku

rinātu

Padomju

komjaunatnes

vērtēja

mobilizēt

uzdevumu

politisko

vēsturiskajā

komunistisko

jaunatnes

organizāci-

komjaunatnes

pašreizējā

masām,

ar

un

piedalītos

Izraugoties

ikvienas

uzdevumi

svarīgākie

paplašināt kas

ka

uzsvēra,

kongress

par

Bēmanis3.

dokumentos.

apr.,

714.

L,

Latvijas

ĻKJS

Republikas

1917—1970, 240.

14.

lp.;

764.

1.,

21.

CX

komjau-

lpp. lp.

natnes

līdz

viņš vadīja

organizāciju

1958.

kad

gadam,

kļuva

par

VĻKJS CX sekretāru. 1951.

atzīmēja

gadā

kongress.

rindās

cija

republikā

organizatoriskās,

uzdevumus. 1

K(b)P CX pir-

novērtēja

sociālistiskajā

komjaunatnes Tika

pārveidošanā.

loma

svarīgā

20.

no

tajos

uzņēmumos

sociālistiskās

un

atzī-

sacensības

orga-

metožu ieviešanā.

līdz

laikā

Šajā

tas

izpildi

21.

martam

republikas

VĻKJS

notika

izveidota

biedru,

Latvijas

komjaunatnes

ĻKJS

organizācijas

5341

pirmorganizā-

2.

padarīto

Rezumējot

ka

atzīmēja,

gress ir

pozitīvi

darbs

aktīvais

98 800

bija

iekārta

lauku

nostiprināšanas

īpaši

darba progresīvo

1952. IX

pirmstermiņa

nebija nodibinātas partijas organizācijas,

komjauniešu

nizēšanā,

sasniegumu

kolhozu

sociālistisko

dzīves

komjaunatnes kuros vēl

ka

Komunistiskās

Latvijas

svarīgāko

uzdevumu

konstatēja,

Kalnbērziņš

republikas

kolhozos, mēts

J.

Kā

pārskata referātā Latvijas

Komitejas

sekretārs

notika

plāna

izvirzīja politiskās

un

Centrālās

uzsvērta

piecgades

un

saimnieciskās

līdzdalību

beigās

kongress.

transportā,

un

uzvarējusi,

mais

XI

partijas

ceturtās

rūpniecībā ir

decembra

gada

(boļševiku)

nostiprinājusies

darbu

jaunatnes

spēkus

attīstības

delegāti

lauku

i.,

(t.

gresu

īpatsvars

uzmanību

vērsa

jiem uzdevumiem

un

LĻKJS žīguma

ir

ievērojamu

mobilizējusi kultūras

un

26. —27.

tās

tālākas

un

kolhozos

kas

kongress

izvirzīja

mobilizēt

izmantošanu,

visus

grupas.

plēnums

«Par

republi-

organizato-

.

cīnīties

taupīšanu

jauniešu

komjaunat-

CX

kolhozu

orga-

galvena-

no

4

uzdevumu

izejvielu

paaugstināšanu,

izveidot

ĻKJS

piedalīšanos

saimnieciskajā nostiprināšanā» IX

viens

jautājumu

izskatīja

organizāciju

502

kolhoznieku

—

komjaunatnes

Latvijas

konkretizēja

nodibinājās

komjaunatnes

ka

norādīja,

—

kon-

procenti . Vienlaikus

kolhozu

fermās

un

IX

un

3

14

bija

ka

komjaunatnes

VIII

starp

Komjauniešu

nostiprināt,

jūlijā,

pieaugošo

kolhozos

laikā)

to,

uz

nelielas,

tās

uzdevumus

komjaunatnes

riskajā

ir

brigādēs

komitejas,

gada

gadu

organizācijā

republikas joprojām

1952.

arvien

Laikposmā

pirmorganizācijas.

nizācijas

kas

saimniecības

vidū.

divu

nepilnu

kongress

Minētos

audzināšanā,

konstatēja

jaunatnes

komjaunatnes

nes

tautas

komjaunatne

veikusi

organizatoriski,

un

kon-

posmā,

vadībā

partijas

uzdevumu īstenošanā.

Kongresa ietekmi

idejiski

sākuma

piecgades

komunistiskajā PSR

Latvijas

piektās

Komunistiskās

un

spēkus

par

iekšējo

darba

ra-

rezervju

pieņemto

plānu

izpildīšanā. 1952.

1 2

3

4

PSR

gada aprīlī Latvijas

LKP CX

Latvijas

PVI PA,

LKP CX PVI

Turpat,

101. f.,

komjaunatnes 836.

izveidoti

apr., 1. 1., 101., dokumentos.

vēsture

PA, 201. f.,

1., 2.—70.,

14.

tika

1. apr., 830.

1., 37.

102.

trīs

apgabali

un

lp.

1917—1970, 247

lpp

lp.

151.—158. lp.

183

trīs

attiecīgi kajiem lieks.

praksē

Tomēr

Liepājas.

pierādījās,

starp

posms

un

republikāniska

republikā

neliela

tādā

Daugavpils

Rīgas,

—

ka

gada aprīlī apgabalus likvidēja. Padomju Latvijas komjauniešu impulsu

ir

Latvija

1953.

Lielu

Latvijas teica

XII

K(b)P

valsts

mūsu

uzdevumus

noteica

bību,

izdarīja

partijas

Savienības

Kopā

ar

partiju

(boļševiku)

Komunistisko

partiju

vienprātīgi dar-

gadam,

Vissavienības

Padomju

par

—

PSKP.

—

darba,

Latvijas jaunatne iekļāvās

tautu

padomju

visu

VK(b)P

pec

bija pārstā-

praktisko

pārdēvēja

un

—

attīstības

1951.—1955.

uzdevumus

partijas Statūtos

grozījumus

Komunistisko

tautas

un

reizi

un

no-

partija,

kongress

XIX

politisko līniju

un

kuri

septembrī),

gadā pirmo

VK(b)P

Komitejas

Centrālās

atbalstīja

1940.

kongresā.

Vissavienības

oktobri)

saimniecības

tautas

jauniešu

un

gada

Latvijas Komunistiskā

VK(b)P

ar

gada

(1952.

republikas

piecgadē.

jaunajā

(1952.

kongress

kongress

un

atkalapvienošanās vēta

XIX

VK(b)P

deva

darbībai

izpildītu piektās piecgades plānu.

lai

1954.

VĻKJS 1946.

1.

gada

gada

janvāri

1953.

līdz

gandrīz

komitejās

Šteinbergs,

L.

L.

Smirnovs,

Noge;

L.

veica:

biedru

Šajā

V.

I.

Biedris,

skaits

G.

D.

—

Puteklis,

no

palieatbilKomi-

komjaunatnes

Gudzuka,

komitejas

apriņķu

Laikā

perioda

Ratnieks;

E.

Agafonovs,

A.

Titovs,

1

ĻKJS Centrālajā

Latvijas

Andersons,

V.

—

cilvēku.

tūkstošiem

I.

A. Aleksandrovs,

—

pilsētu V.

darbu

ĻKJS

Latvijas

118 498

bija

komjaunatne

pirmorganizācijas.

5567

gadam 100

par

dīgu komjaunatnes tejā

Latvijas

izveidotas

biedri,

linājās

v.

komitejas

orgāniem

rajonu

un

apgabalu

ĻKJS

L.

Ļaļiks,

Skromanis,

Maslobojeva

c.

Cīņā

radikāliem

par

pārvarēdama

ļoti

lielas

saimniecības

tītās

pretošanos,

kļuva

atjaunošanu

garda atbildīgo

Tā

godam

veidošanos

pamatu Jau

partijas laikā

1

vadībā

republikas

atjaunošana atdzimšanu,

potenciāla par

sociālistisku

gada

novembrī

CX

karā

ar

ienaidnieka

šķiras

partijas

pildīja

ekonomikas

materiāli

1945.

ar

pārveidojumiem,

saistītas

§. Pa sociālistiskās

sociālisma

plēnums

saimniecības

tas

184

PSR

ražošanas

agrākā jaunu

un

bija

izposnikno

norūdījās

jaunatnes

un

avan-

lomu.

2.

Latvijas

kas

komjaunatne

Latvijas

spēcīgāka.

ekonomiskiem

sociāli

grūtības,

bāzes

gan

tā

ceļu

vienkāršu kvalitatīvi

kompleksu,

radīšanai

par

republikā.

(boļševiku) Latvijas Komunistiskās taupirmos panākumus republikas

atjaunošanā.

bija nodrošināta

nenozīmēja bet

industriālu

tehniskās

atzīmēja

industrializācijas

smagās

Ar

minimālām

industrijas

izmaksām

straujāka

929. 1., 216. lp. LKP CX PVI PA, 201. f., 1. apr.,

un

attīstība,

īsā ka

arī

uzņēmumu

pāreja

militārās

no

rīgai

nepieciešamās

gada

1.

ekspluatācijā bija

janvārim

niecības

rūpniecībā notika

PSR

Latvijas

piecgadu

visdrīzākā tam

pēc

līmeni.

pirmskara attīstība,

Svarīga

Saskaņā

V.

ar

I.

ņemot

Komunistiskā

partija

frontē.

visā

Tā

piecgades

pamats

parebet

īpatnība

atjaunošana

sociālisma

par

un

vēsturiskos

pieredzi Lat-

apstākļus,

izvērstu

plaši

kolektivizācija

sociālisma

sociālistiskā

republikas

bija

uzcelšanu,

valsts

Padomju

organizēja

lauksaimniecības

industrializācija,

Plāns

sasniegt,

pārveidojumus.

un

konkrētos

republikas

vērā

uzbrukumu

partijas

jūlijā

lauksaimniecības

un

pēckara

mācību

Ļeņina

Komunistiskās

gada

atjaunošanas

gadam.

ekonomikas

bija

ra-

1

saimniecību,

reizē nodrošinot sociālistiskos

izmantojot

vijas

pirmās

apstākļos

gadā

produkcijas . 1946.

sesija

rūpniecības

Republikas

privātsektors, 1945.

uzņēmumi

tautas

atjaunot

pārsniegt

Latvijas

tīkls.

rūpniecības

1946.—1950.

plānu

laikā

ievērojami

Padomju

un

par

rūp-

gada

tautas saimniecības

republikas

1946.

1940.

no

ražošanas

Padomes

Augstākās

Likumu

attīstības

dzēja

visas

mie-

uz

Līdz

uzņēmumi,

procentus

dzelzceļu

Valsts

sīkražotāju kooperēšana.

pieņēma

47

likvidēts

bija

žoja vairāk par 90 procentiem

un

nodoti 3019

bija atjaunots

gandrīz pilnīgi

izlaidi.

produkcijas

produkcijas apjoms sasniedza

apjoma, par 91 procentu

ražošanas

produkcijas

celtniecībai

kultūras

un

revolūcija. par sociālisma

Cīņā

vijas komjaunatne. vijas

uzlabot

partijas

gadā

darbu

aktīvs 11.

no

kas

plēnums,

XI

CX

K(b)P

uzcelšanu

1946.

uzņēmumos plašāk

racionalizācijas

un

Galvenais

savu

censība.

labākos,

Tajā

ierosmi»

līdzeklis

V.

I.

Lat-

to,

un

transporta ražošanā

spēkiem

ikvienā

kā uz-

jāveicina

darbā

parādot

.

izpildi

bija

bagātākos

cīņā

sociālistiskā

izvirzīt

iespēju

saskatīja

iniciatīvas

mobilizēšanā

jaunatnes

savlaicīgu

Ļeņins

talantīgākos,

ražošanas

par

sacensība,

visiem

attīstība,

strādājošās

uzdevumu

piecgades

par

izgudrojumu

Lat-

2

iniciatīvu,

savu

rūpniecības

brigādes,

jaunatnes

jāorganizē

jautājumu

sociālistiskā

jāizvērš

palīgs bija

aprīlim notika

vadīšanā. Plēnumā tika

komjaunatnes

aktīvāk

12.

izskatīja

svērts, ka «komjaunatnes organizācijām vēl

partijas

līdz

no

sa-

tautas

nākamos

cilvēkus,

organizatorus.

izvēršot sociāRepublikas komjaunatnes organizāciju darbība, uz ļeņiniskajiem principiem, kuri bija listisko sacensību, balstījās

VK(b)P

konkretizēti savienības un

pārpildītu

PSRS

piecgades

tības 1946.

CX

sociālistiskās

1946.

tautas

plānu»

un

3

4

18.

maija

lēmumā «Par lai

organizēšanu,

saimniecības

atjaunošanas

analoģiskiem

uz

un

CX

LK(b)P

Vis-

izpildītu attīs-

biroja

4 lēmumiem. VĻKJS CX jūnija gada 28. maija 3un

1 Latvijas Komunistiskās partijas 2

gada

sacensības

LKP CX

PVI

PA.

vēstures

101. L, 9. apr.,

1. 1.,

Turpat, 16. 1., 238.—240. lp. nocTaHOß.iemiH UK BJIKCM. M.,

C6ophhk

apcerējumi,

48.

3.

d.,

197.—198.

lpp.

lp. 1947,

c.

40—48.

185

Latvijas LKJS Centrālajai Komitejai sociālistiskās

sacensības

tā vēl

republikā

I.

tika

ceļu,

darba

pieredze

1946.

ar

par šiem

biroji

pozitīvā

vadīja rezul-

analizēja sacensības

un

kas

pieredze,

jau-

Latvi-

ziņojumus;

nodaļa, kuru tajā laikā

apkopoja

gadā

gadu, kom-

jaunatnei

rādīja

meklētas

jaunas darba formas, kā sasniegt vēl augstāku ražīgumu, vēl pilnīgāku darba organizāciju. brīvā

Kolektīvā, sākumos tās

uzkrājās

zināma

1944.—1945.

pirmorganizāciju

jaunatnes

sistemātiski

Tādējādi

vērienu. Sākot

apriņķu komiteju

un

klausījās

strādnieku

CX

Andersons,

tātus.

pilsētu

regulāri

jas ĻKJS

plašu

neguva

jaunatnes rajonu, tājumiem

jau bija tomēr

organizēšanā,

noritēja

šķiriskās

jums.

apziņas

Nemaldīgi

darbā

kopā

ar

komunistiem»

1

,

radošā

un

jauncelsmes

revolucionārā

jaunatnes

veidošana,

sekojot

V.

I.

strādniekiem

tās

palielinājās

Ļeņina

kļuva

konkrētos

var

atzītu

par

pa-

uzskata

ka

kļūt

«vienīgi

par

jaunās

un

rūdī-

idejiskais

novēlējumam,

zemniekiem

un

komjaunatne

darbā,

pasaules

īstiem

paaudzes

vadītāju. 1946.

vagonu remonta

niešu 2

Šie

radošā

panākumi

darba

tehniski

gadā

piemēra

kuru des

sastāvā

veicināja

1946.

ietilpa

Ceturtajā turpināja

godu

gresiem,

metožu

un

J.

un

izpildot

uzdevumus

ĻKJS P.

VI

plānu 2

gados

brigāde

izpildīja pirms

I.

31. sēj., 258.

un

8

186

Turpat,

1948, 3. jūl.

lpp.

rno.ia.

un

1948.

Rosij-

brigā-

operatīvu Vieni

rūpnīcas

jauniešu

no

VEF

brigādes saistības

komjaunatnes

pirms

šiem

kon-

notikumiem.

rūpnīcas

«Stars»

uzņēmās saistības izpil-

mēnešos. Pat

nešos.

CoBeTCKaa JIaTBHH, 1955, 21

un

kongresam,

Rogačovs,

saistības

Raksti,

uzņē-

brigādes,

paaugstinātas

uzņēmās

piecgadu

V.

N.

Šādas

pieredzes

jaunie

komjauniešu

—

dīt

1 Ļeņins

meistara

tehnoloģijas pilnveidošanu. organizēja

brigā-

kolektīvi,

inženieri.

pirmrindas

tas

3

jauniešu

un

jaunas

transporta

un

jauniešu

jubilejām, partijas

virpotāju brigāde, ko vadīja

2

tikai

ne

Hludeņevs.

plānotos

Latvijas

un

meistari,

brigādes

tradīcijas

ievērojamām

Gatavodamās

jau-

uzdevu-

apzinīgiem,

dibinājās kompleksās

un

piecgadē Latvijas

VĻKJS

komjauniešu

rūpniecības

strādnieki,

kompleksās Telle

par

Ķe-

kolektīvā

parādīja

rūpnīcas «Kaļibr»

jaunās tehnikas

darba

par

gadā

gadā republikā

pirmajiem V.

auga

Izveidojās

komjauniešu

ieviešanu,

meistari

gaitā

autoritāte.

122

1947.

un

ražošanas

palīdzēja viņiem kļūt

4103. Pēc Maskavas

—

(VEF,

lokomotīvju

komjauniešu

izpildīja

strādniekiem

jaunajiem

maiņas.

strādāja

uzviju

Daugavpils

visas

citos)

un

sacensības

kolektīvu

des, bet arī

rūpnīcā,

darba cilvēkiem.

izglītotiem

ražošanas

uzņēmumos

republikas

ar

priekšrocības,

Sociālistiskās

mumos

rūpnīcā

sistemātiski

brigādes

mus.

ska

lielos

remonta

HES, Rīgas kuģu

guma un

daudzos

gadā

termiņa

—

šādas 2

paaugstinā-

gados

un

3 mē-

Komjauniešu kās

sacensības

skas

kombināta

sacensība

fabrikas

nīcas,

faktūra»

kuma

Laikā

sība

darbā,

lai

sacensības

kontrolēja

vērienu

gradas

nizācijas

cīņā

līdz

pirmrindnieki, sasnieguši

Atbildot

rūpnīcas niešu

7 tūkstošus tavoti rāk.

lektīvs

Rūpniecības

tiskajā

ka

dzinājumā

virs

19 000

uzņēmumu,

Latvijas bet

1946.

Latvijas PSR

plānu.

Oktobrim

VĻKJS

tika

augstus

CX

uzstādītas

rādītājus

komjauniešu

konveijera darba

sardzē,

šis

dzelzceļu

kas

notika

jau-

kolektīvs

izgatavot

bija izga-

tekstilapavu

gadadienai

daudzās

fabrikās

Latvijas

ūdens

konveijera

transporta

gada

un

ir

jauno

sēj.,

septembrī

iekļāvies

rūpnīcās

sociālistiskās

1949, Ne

1959, 3.

un

1947.

vairākums

individuālās

R.,

pāru

guva

un

vaiko-

pāru apavu.

jaunatnes

gadu

vēsture.

pirmajai

—

pārsniedza:

—

7200

un

apavu

1 Padomju Latvijas Boļševiks, 2

ierakstīti

un

ražoša-

—

Lielajam

godu tika

gada plāna

trīsdesmit

uzņēmušies ar

gada

gadadienai pieņemtās saistības

salidojums,

sacensībā,

strādnieki

1947.

no-

orga-

strādnieks

jaunais

uzņēmumos

un

stahanoviešu

gumijas

Oktobra

stahanoviešu

—

7.

līdz

komjaunieši

so-

Ļeņin-

atbalstīt

visnotaļ

izpildītu

par

atbilde

komjaunatnes

katrs

aicinājumu,

kvadrāts»

Stājies

papildus deva

atzīmēja,

CX

VĻKJS

pāru

lai

bija

lielu

Oktobra

gada plānu

atsevišķi

un

rajonos

pārus apavu

7000

Līdz

informēti

plāksnes.

«Sarkanais

kolektīvs.

tautas

Komitejas

sevišķi

Lielās

tā

—

ražīgumu

rezultātus,

Pilsētās,

Goda uz

visas

būtu

visi

aicināja

panākt,

sacensībā

kas

labākos

godu VĻKJS 30.

par

darba

organizācijas

bija

Komjauniešu

celtniecības

vietu

masveidību

1947.

trīsdesmitgadei

varas

grāmatā.

lai

sacen-

izskaidroja,

pārsniegtu.

un

gatavošanās

izpildīt

iniciatīvu,

nas

Goda

komjaunatnes

sociālistiskās

no

Komiteja

augstu

par

Komjaunatnes

strā-

nosau-

sociālistiskā

strādnieka

gadadienai,

Centrālā

jaunatnes

padomju

manu-

vien

godpilnā

komitejas plaši

sacensības

ierosmei

darbaļaužu VĻKJS

lai

prasīja,

notika

30.

revolūcijas

vembrim.

attīstīt

kad

laikā,

ieguva

ciālistiskās

šī

«Rīgas

Rīgā

republikas

izpildītu

un

sociālistiskās

par

gadā

Par

to,

par

jaunā

gaitu

no

rezultātiem.

sasniegtajiem Cīņa

1950.

gadam

vienai

—

katra

saistības

pieņemtās

kombināta

un

Komjaunatnes

un

—,

izvērsās

Vienas

2

rūpējās

sacensībai

nozīme ir

iniciatīvas

produkciju.

brigāžu .

1950.

galvenokārt

Krasnoholm-

pēc

Rīgas autoelektroaparātu rūp-

brigādes1.

1700

līdz

1947.

no

pamatmetodēm

par

kvalitātes

kļūtu masveidīga.

kāda

iesaistījās

organizācijas.

sacentās

iegūšanu

organizācijas

Cutkiha

sociālistis-

jaunas

gadā

kvalitātes

«Sarkanais kvadrāts»

teicamas

atrada

1949.

A.

palīga

teicamas

komjaunatnes

125

dāja

tikai

sacensībā

pirmajām šajā

metodes.

un

meistara

dot

—

brigādes

jauniešu

un

formas

jauno Rīgā,

sociālis-

visi

jaunie

saistības.

stahanoviešu

skaits

Salī-

bija

10, 51. lpp. 504.

lpp.

187

izaudzis drīz

4270 līdz

no

trīskāršojies.

dalībnieki

Salidojuma niekus

atsevišķiem lektīvu

augstražīgu

Latvija

būtu

vairāk

jai

zījusies visu

aktīvu

plānu

Padomju republiku

ziņoja

Ministru

kuros

uzņēmumi,

rūpniecības

Centrāla-

LK(b)P

Padomei

piecgades

par

bija pārpilizvir-

savienotajām republikām

divu

radīja iespēju

gadu panākumi

strādnieki

ierakstīts

Pēc

tika

Latvijas

apbalvoti Goda

1948.

februārī —aprīlī

ĻKJS

Latvijas

uzdevums

ir

lekļāvušies

masu

sociālistiskās saistību

pieņemto nieki

sistemātiski

1948.

PSR kās

gada

jaunā

Jaunatnes

republikas

izpildi

piecgades

Greitāna

Labus

«Stars»,

bet

arī

(Rīgas

veseli

1

LKP CX PVI PA, 201.

2

Padomju Latvijas

panākt,

f.,

—

galvenais

aktīvam

dar-

labāk

lai

visi

iesaistījās

kontrolēja strād-

jaunie

viņiem

gada

Rīgas

tātad

un

Ļeņina Līdz

gadskārtu.

vairāk

plānu;

arī

un

jubilejai

nekā

884

komjauniešu

un

1., 99. lp.

1948, Ns 5, 36. lpp.

ne

tikai

—

sacensība un

Rīgas

Daudzos

jauniešu P.

kom-

komjaunieši

jaunieši.

rūpnīca),

23 000

12 000

sociālistiskajā

izpildīja

Latvijas

Komunistis-

autoelektroaparātu

plānu

I. apr., 347.

celt-

rūpnīcu,

uzdevumus.

jaunatne

remonta

Boļševiks,

gados.

jūnijā

aktīvāk

organizēšanā,

rezultātus

piecgades

kuģu

fabriku,

komjaunieši

komjaunieši

rūpnīcas

uzņēmumos

komjaunieši,

1948.

izpildījuši

rūpnīcas

(no

gada

jauniešus

Vissavienības

30.

strādnieku

uzdevumus.

niecības

padomju

izvērsās

četros

komjaunatnes

kustībā,

centās

atzīmēja

bija

republi-

gados.

ražošanas

Savienības

jauno

elektromašīnu

un

izpildītu

jauniešu)

sasniedza

četros

sacensības

paaudze

vārds

komjaunatnes

1948.

un

Latvijas

uzņēmumu

oktobrī

rakstu,

—

valstī

izpildi

notikušās

ka

atzīmēja,

patriotiskajā

šajā

transporta

un

plāna

konferences

Padomju

bam, lai piecgadi izpildītu

niecības

vārdi

visā

aicinājuma

republikā

kongress

mobilizēt

84

grāmatā,

piecgades

par

apriņķu

un

VI

Goda

CX

pirmrindnieka

.

darbaļaužu

sacensība

pilsētu, rajonu

Latvijas

2

plāksnē

sociālistiskā

gada

21

godu

par

gadadienai

VĻKJS

ar

rakstu,

Goda

ĻKJS

Goda

Ļeņingradas

30.

revolūcijas

ĻKJS CX

Latvijas

ar

sacensībā

sociālistiskajā

sociālistiskās

kas komjaunatnes

188

lai

rindās.

starp

un

Pirmo

no

cehu ko-

brālīgo

izpildi. Padomju Latvijas rūpniecība vietā.

strād-

darba,

un

iespējamo, veltītās

jaunatne,

PSR

piedalīšanos

Oktobra

jaunie —

tika

J.

visu

Rīgas

bija

Latvijas

piektajā

Par

14

gan-

—

piecgades plānu izpildīt pirms termiņa.

Lielās

41

darīt

novembrī

gada

1947.

brigāžu, maiņu

uz

pirmajās

procentu

un

plāna

gada

dījusi

3.

30

uzņēmumos

stahanoviešu

no

gadadienai

30.

sacensības

Komitejai

otrā

tehniku,

pāriet

darbu,

Oktobra

gada

nekā

Rīgas

aicināja Padomju Latvijas jaunos

sasniegumiem

sociālistiskās

bet

cilvēku,

neatlaidīgāk apgūt

vēl

1947.

5000

1

rūp-

atsevišķi kolektīvi.

Rogačova

(rup-

«Stars»)

nīca

Visi

mas.

t.

pirmrindnieku, strādniekiem.

ņēmumu

kas

vairāku

citu

VĻKJS

komjaunatnes

atklāšanā,

atklāšanā

un

rūpniecības

un

zervju visos

Padomju aktuāla,

darba

paaugstināt maksu.

Cīņai

ražīgumu ražošanas

pret

racionālākai

šanai.

materiālus

izremontēja

jaunieši,

izmantojot

valstij

200

visos

gadā

jaunatnes

glabāšanu

bija

plašas

sevišķi

3

apkopē

pasākuizmanto-

strādnieki, darba

viena

mēneša

laikā

taupīgi virs

laiku,

Čiekurkalna

pirmrindas

pašiz-

komjaunat-

izstrādāja

izmantojot

un

iespējas

produkcijas izveidoti

jaunie

un

depo

kom-

metodes

un

ieekonomēja

Notika

noliktavās,

ražošanas

komjaunatnes

rūpnīcas ražošanas

svarīgākajos

izmantot

re-

ievērošanā

4

kontrolposteņus.

materiālu cionālāk

rubļu.

nodroši-

iekšējo

elektroenerģijas

un

vagonus.

lokomotīvju

elektromehāniskās

Rīgas 1948.

tūkstošus

tika

komitejas

iekārtu

pašizmaksu,

remonta

pazeminot

pienākumu

CX

režīma

radīja

pazemināt

un

zudumiem

preču

četrus

iekšējo rezervju par

atklāšana

kas

bāzes,

maksimāli

un

lēmumu

uzņēmumi tika paplašināti

depo komjaunieši

Jelgavas

izlietojot plāna

izejvielu,

un

Atbalstīdama

piedalīšanos

rezervju

komjaunatnes

kontrolposteņi;

mus

1947.

āmurs»

un

ĻKJS

ekonomijas

To

«Sarkanais

pieņēma

uzlika

republiku

izpildē rezervju

taupību.

un

«Sirpis

Tas

.

republikas

tehnikas

uz-

pro-

uzņēmumos.

ražošanas

jaunās

uz

iekšējo

ražošanas

aktīvu

transporta

vecie

2

un

izmantošanā,

Latvijā daudzi

jo

pārkārtoti

nes

komitejām

organizāciju

komjaunatnes

nāt

pirmstermiņa

februārī

gada

taupību»

un

virsplāna

komjaunieši.

darbu

organizāciju

ekonomiju

komjaunatnes

visām

1948.

jaunajiem

transporta

un

rūpnīcas

«Dinamo»,

uzņēmumu

CX

ražošanas

visiem

ražošanas

par

Staļingradas

rūpnīcu

valsts

no

komjaunatnes

1

ekonomiju

par

ierosināja

mūsu

pasākumu,

«Par

kustībā

nor-

jauno

saražojuši

uzdevumu

piecgades

Maskavas

Oktobris»,

procenti

bija

miljoniem rubļu.

izmantošanu,

un

Latvijas

tūkstošu

rūpniecības

jaunieši

un

piedalījās

novembrī

gada

70

nekā

gadā Latvijas

loma

levērojama atklāšanu

10

par

bija visiem,

šo

i.,

1948.

16

ap

gadu

sešu

stahanovieši.

kļuva

atklāja

bija

vairāk

komjaunieši

dukciju pāri

kad

republikā

izpildīja

—

komjaunieši

februārī,

gada

kongresu,

brigādes

citas

VEF

rūpnīcas

1949.

VII

dažas

un

iecirkņos kuru

reidi,

noskaidroja

atlikumus,

komiteja

izveidoja

laikā

iespējas,

kom-

pārbaudīja kā

vēl

materiālus

degvielu,

raun

elektroenerģiju. laikā

vērtīgu 1 2

M.,

4

ražošanas

detaļu. Komjauniešu PVI PA, 201. f.,

CčopHHK

nocTaHOß.nennn

c.

jauniešu

atlikumiem

LKP CX

1948, 3

no

vadītā

Kusočkina

Aleksandra neša

1. apr., 551.

1.,

atbalstīja 10.,

tikai

vairāk

izgatavoja

iniciatīvu

liX BJIKCM

brigāde

viena mē-

nekā

partijas

800

orgāni-

155. lp.

(cenT«6pb 1947

—

HioHb

1948

14—17.

LKP CX PVI

jļe.neraTV VI

PA, 201.

1".,

1. apr., 495. 1.,

cbe3,aa KOMCoMo.ia

23. lp.

JIaTBHH. Piira,

1948,

c.

8.

189

direkcija

zācija, bības nais

inženieris.

cehu

priekšniekiem

ciplīnas Lai

kustību

attīstītu

ekonomijas

strādnieki

1948.

paši

redzi

noteica

savā

par

augstu

to

rajonu,

gada

plāna

četros

tās

piecgades uzdevumus,

Maskavas

riālus.

komiteju sapulcēs. jaunie no

dienu

sēdēs

niskās

un

gonu remonta

un

organizācijas 1. Līdz jaunie

strādnieki

1950. sībā un

kalpotāju.

1

190

gada

piedalījās

CoBeTCKan

«1.

rūpnīcas

95

Aprīlī

un

un

1950.

procenti

MO.icaoKb,

republikas strādnieku,

ražošanas

1950, 5, 30

cīņā

kompleksu

elektromehā-

«Māra»,

uzņēmumu

inženiertehnisko

3, 8

va-

ierosmi

lielākajā

sociālistiskajā

Man;

apavu un

komjaunatnes

Korabeļņikovas

uzņēmumu

11, 28

rūpnīcas

lokomotīvju

pirmrindnieku

anp.;

izej-

komjauniešu

par

fabrikas

L.

mate-

komjaunatnes

Rīgas

Daugavpils

gada beigām

Lidijas

un

bija izgatavota tikai

maijā

citu

par

izvērtās

ieekonomēto

uzņēmumu

Latvijas PSR rūpniecībā

Jauno

izejvielas

iesaistījās

vairāku

cīņā

kustībā

autoelektroaparātu

izstrādājumu

Maijs»,

pārņēma

vidū

Rīgas

formas

komjaunietes

ar

cetur-

sacensība

sociālistiskā

apspriesta

rūpniecības

ekonomiju

trikotāžas

«Ērglis»

tika

izpildīt

uzcelšanu.

jaunas

strādāja

lēmumi.

kongresa

termiņa

pirmo produkciju, kas

izejvielas.

X

ekonomēt

plaši

aprīlī

materiālu

rūpnīcas,

fabriku

stimulēja

komūna»

viņa

Latvijas

deva

ieekonomētās

izejvielu

repub-

ievērojami

novatoriskā

kompleksi

mēnesī

gada

strādnieki

izpildīt piecaktivizētu

sociālisma

atrastas

Plašā

iniciatīva

un

1950.

pirms

jaunatnes

fabrikas «Parīzes

ierosme

Pirmrindas

vielu.

pacēlumu

bija

taupīgumu.

Vienu

par

taupību,

un

lai

Latvijas K(b)P

PSR

raksturu,

Korabeļņikovas

dalīb-

cīnīties

apsprieda

pirmorganizācijas,

nodrošinot

Latvijas

apavu

kvalitāti,

uzsaukumu

darbaļaudis

republikas

un

Šo

arī

iegūto pie-

ekonomiju

par

tam

salidojuma

strādniekus

produkcijas

darba

orientēja

ieguva

un

janvārī notikušā

ekonomiju

saistī-

šī uzsaukuma.

no

turpmākā

gadā

pa-

jaunie

un

pēc

un

salidojumi apkopoja

izpildi,

komjaunatnes

masveida

cīņa

pieņemtajām

apriņķu

jaunos

gados.

Tie

1949.

komitejas

par

pilsētu,

aicināja

disciplīnu

uzņēmumu

1949.

atbildību

ka

kļūs

uzsvērts,

atklāšanu

jaunus uzdevumus. Republikas

darba

gada

izpildē.

stahanoviešu

uzsaukumā

Jaunatnes

tika

Tajā

komjaunatnes

jutīs

jauno

darbu, vadoties

ja

iniciatīvu

gades uzdevumus likas

tās

un

1948.

CX

VLKJS

iekšējo rezervju

pastāvīgi

dienas ražošanas

katras

ražošanā».

tad,

notikušie

gadā

Latvijas nieki

dis-

ražošanas

palielināšanu

komjaunatnes organizāciju turpmāko

ražošanas

tikai

PSR

un

režīmā

un

parādīs

un

panākt

izlaides

ekonomiju,

par

lēmumu «Par

masveidīga

bām

galve-

attiecīgo

ar

paaugstināšanu.

ekonomiju

tiesi

sadarbībā

centās

produkcijas

dar-

Kontrolposteņu

vadīja rūpnīcas

štābs

un

meistariem

un

kuru

štābu,

izveidoja

Kontrolposteņi

jūnijā pieņēma darbu

kolektīvs.

rūpnīcas

nostiprināšanu,

kvalitātes

par

viss

un

koordinēšanai

skaits

iikjhr.

daļa. sacen-

darbinieku laika

no

1945. zes

līdz

gada

1950.

gadam

vairāk

bija pieaudzis

nekā

40

rei-

sasniedza 20 tūkstošus cilvēku.

un

Jauno strādnieku lai

uzviju

prasīja,

dinātu

tehniskās

publikā

plaši kā

formas

aktīvais

viņi

zināšanas.

tehniskā

No

līdz

gada

pulciņi,

Šajos

izpildē

kvalifikāciju

savu

strādnieku

minimuma

salidojumi.

uzdevumu

plānoto

1946.

tādas

praktizēja

stahanoviešu

darbs

paaugstinātu

1950.

gadam

stahanoviešu aktīvi

re-

celšanas

kvalifikācijas

pasākumos

ar

papil-

un

skolas

un

Pa-

piedalījās

domju Latvijas komjaunatne. Profesionālo

darbam

pieeja

uzdevumu

Maiņas

tika

citi

sekoja

apbalvota

dītas

izstrādes

iecirkni

lieliskus

plānu

par

pārsniegt

kārt. Lai

tālāk

plūsmas

metodi,

minūti.

paaugstināt lūdza

40

nieši

gadu

Ņina

vairāk

nekā

1

LKP CX PVI

2

CoBeTCKaa

augstā

nodrošināja

brigāde

dienas

trešajā mēnesī tā sāka drīz

līdz

vien

pārsniedza brigāde

izstrādes

pārgāja

normu.

uz

ietaupot ļāva

ekonomija

procentiem.

rubļu,

sis-

to trīs-

izlaidē

laika

500

tūkstošus

gadā

ražošanas

strādniekiem,

«Juglas sešu

Brigāde

Tādējādi

gadā

piecga-

izpildīja

mēnešu

šefību

par

laikā

1.

apr., 347.

1950, 22

viņiem

ievērojamā

apmācīja

manufaktūra»

laikā

sagatavoja

uz-

apgūt staha-

meistarībā 6

komjau-

180

jaunajiem strādniekiem

pazīstamu republikas

PA, 201. f.,

pirmrindnieki

palīdzēja

manufaktūra»

mēnešu

«Zasulauka

astoņu

200

mērķi

mēnešos

Bri-

pilnveidošanas

strādnieku

un

ražīgumu,

daudzi

nogalē

kombināta

pirmrindnieki

tehniskā

1

jaunajiem

strādniekus 2. 1950. mās

valstij

izpil-

priekšlikuma

mācīties

procesa

nenozīmīgā

64

rūpnīcas

netika

kvalifikāciju.

un

kondensatora

300

no

iecirknī

Tarabarova

strādnieces,

darba katra

šķietami

savā

un

vadītās

vadītajai komjauniešu

sasniegt

divos

normu

izpildi

Kombināta

specialitāti. noviete

šī

14 mēnešos.

šefību par

Baumane

gadā

CX

sāka

organizācija

procentiem,

tādējādi

Taču

Četrdesmito

ņēmās

ražošanas

Pirmajos

dienas

ieekonomēja

plānu

Viņas pie-

Hludeņeva

LKJS

locekļi

tiekšanās

un

paaugstinātu

paaugstināt

brigāde

pārskatīt.

L.

pastāvīgi

zināšanas

savas

30—45

normas

iecirknī

Hludeņeva

J.

darba

panākumus.

temātiski

vienu

darbā

1947.

piemērs.

Latvijas

apsprieda

iniciatīva

izpildīja

Baumane.

Jevgeņija

brigādes

Visi

Pārdomātā

iespējas.

Pēc

cēla

pulciņā,

kvalifikācija,

VEF

komjaunieša

sistemātiski

gādē

ievērojami

tās

pirmajām repub-

no

nopelniem

kondensatoru

jauniešu brigādei.

minimuma

Par

brigādes

normas.

nodeva

viena

virpotāja Lonija

rūpnīcas

jauniešu

ceha

radiomontāžas

des

VEF

strādnieki.

ir

un

strādniekiem

jaunajiem

procentiem

novatoriska

un

ordeni «Goda Zīme».

ar

Raksturīgs

komjauniešu

un

1000

izpildīja rūpnīcas

mēram

tehnoloģijas

un

uzlabošana

atklājot nepieciešamību

normas,

par

tehnikas

jaunās

un

organizācijas

daudziem

ļāva

izstrādes

pārsniegt

likā

zināšanu

ražošanas

apgūšana,

stahanoviešu.

jaunos uzņē-

Kopumā

]~ 50.—55. lp.

hiohh.

191

1946.

no

līdz

1950.

paaugstināja

laikā

Piecgades izpaudās

gudrotāju lizatoru N.

skaitā

PSR

Latvijas

gudrojumu

Uzņēmumu niecības kadru

atjaunošanas

attīstība

sagatavošanu.

skolās

cības

specialitātē

apzinīgā mēs

(FRA),

tieši lai

«Vajag,

sināti.» 3

Pēc

sociālistiskās

un

aktīvi

strādnieku

piedalījās

(AS),

rūpnīcu

un

arī

gan

rūp-

strādnieku

apmā-

apmācīšanā

ražošanā.

Komunistiskā

cerēt, ka

varam

iz-

priekšlikumi

organizētu

gan fabriku

arodskolās

gan

šā

V.

tie

I.

jau

Ļeņina

Lūk, kādā

jaunības.

no

kas

uzdevumi,

audzinātu visus

savienība

jaunatnes

darbā

disciplinētā

un

tempi

Komjaunatne

šķiras jaunās maiņas sagatavošanā

gadā

2

ekonomiju.

straujie

rūp-

1950.

tūkstoši

9

apmēram

—

Daudz

aparātu

priekšlikumu, ieviestie

sistemātisku,

prasīja

pārstāvji

Hludeņevs.

jaunie racionalizatori.

lielu

miljonus rubļu

J.

Hidrometeoroloģisko

bija iesniegti

uzņēmumos

iz-

raciona-

aktīvāko

jaunatnes

Baumane,

c.

racionalizācijas

un

deva 5

gadā

v.

darbu spilgti

pret

racionalizatoru,

VEF

rūpnīcas

iesniedza

«Elektrons»

nīcas, rūpnīcas

strādnieku

tūkstoši

attieksme

Rūpnīcā

L.

Sotinovs,

priekšlikumu

vērtīgu

kustībā.

labākie

bija N.

Bogdanovs,

100

ražošanas

līdzdalībā

novatoru

un

nekā

1

strādnieku radošā

aktīvajā

viņu

vairāk

gadam

kvalifikāciju.

savu

novēlējuma

Latvijas

veidā atri-

tiks

tagad sprausti, ĻKJS

vadījās,

gatavojot jauno strādnieku maiņu. aktīvā

Komjaunatnes skolu

un

niešu

skaita

FRA

uzskaitē

jau

pieaugumā. 719

bija

2751.

bija

pieauga kās

rākums

1950. 50.

iestādēs

bija

strādnieku

veidoja

Līdzās

novatoriem

skolu

un

īstenojot 1 148.

Padomju

Latvijas

līdz

1950.

kļuva

—

tautas

darba

daudzi

6

—

un

darba

Stat.

rezervju

Hludeņevs,

J.

republikā.

attīstības,

datu

CoBeTCKaa

3

Ļeņins

4

LKP CX

5

6

Turpat,

V.

JlaTßiin /.

PVI

495.

Padomju

Raksti,

1..

PA, 12.

3a

25

31. 201.

.ieT:

sēj., f.,

KpaTKim

259. 1.

CTaT.

c6.

Pura,

krāj. R.,

1965,

c.

32.

lpp.

apr.,

10.

1.,

152.

lp.;

495.

lp.

Latvijas tautas saimniecības 20

gadi,

199.

lpp.

1.,

.

stahanovie-

visa

pazīstami

gadi.

rezervju

uzņēmumos

Baumane,

atjaunošanas

saimniecības 20

mācību

jauno strādnieku.

daudzos

—

L.

VĻKJS

un

organizācijas.

darbiniekiem

—

sisvai-

100

skolās

gadam

pamatsastāvu

citi

50 līdz

no

28 tūkstoši

nekā

saimniecības

organizāciju

komjaunatnes

absolventi

daudzi

vidu vairā-

lpp. 2

192

un

tautas

procentiem, bet

sistēmas

racionalizatoriem

un

mācību iestāžu

Tarabarova

šās

ražošanas

labākajiem

citiem

šiem,

Ņ.

1945.

sistēmā

viņu skaits

audzēkņu

īpatsvars

36—40

apvienoja

cehu

vairāk

janvāri

arod-

komjau-

4 procentiem . Darba rezervju

visās

no

1.

gada

komjaunatnes

rindās

izveidotas laikā

līdz

50—70

gadu

PSR

1950.

iestāžu

savās

gadā

bija sagatavoti

sistēmā

Viņi

līdz

galvenokārt

komjauniešu

sākumā

jau

Latvijas

gada jūlijā darba rezervju

mācību

un

biedru. 5

1945.

procentiem

skolās

skolu

izpaudās

vidū.

laikā

Šajā

ietekmi

tās

palielināja

Tas

VĻKJS biedri,

20—25

no

labākajās

tēmas

audzēkņu

darbība

12.

lp.

kā 1960,

ari

sociālistiskas

partija

dažādu

sociālismu

Padomju

stošus

tas.

Latvijā

tehniķu

rūpniecība

Augstākā

izvirzīja

vidējā

un

fakultātes

vairāki

lai

teh-

un

pāreja

uz

piecgades

atjaunotu

Tās

apmēram

so-

vie-

uz

Latvijas

bija

Pavisam 3700

speciālo

teh-

atjauno-

republikā

no

speciālistu

ar

izglītību

3 .

strād-

piedalīšanās

nepieciešams

bija

radīja svarīgākos priekš-

un

attīstītu

un

augošā

kadrus

darbu

aktīvā

10 tūk-

akadēmijas

sagatavošanā

atrisinātu

plānu,

kas

vidējo

darbā

partijas

tika

palīdzību.

gatavoja

sagatavoti

ar

—

jautājums

Tomēr

sagatavot

gadā.

tika

komjaunatnes

sekmīgi

2

speciālistus

1945.

un

inteliģences

Komunistiskās

darbā

Lauksaimniecības

gadam

Latvijas

noteikumus,

prasību

tehnikumi,

13 600

un

tehniskās

un

posms

dītu

1950.

izglītību

Padomju nieku

rudenī

līdz

gada

augstāko

un

kadru

republiku

speciālistu.

posma

niskās

gada

brālīgo

citu

un

Latvijas

1944.

pieredzes

un

tehnisko

un

ar

universitātes,

1945.

vadības

Latvijas PSR nosūtīja

uz

inženieru,

inženieru

kārtām

Valsts

juši

inteliģences

mācīja, ka «bez zinību

Ļeņins

1

laikā

ciālistiskā

Komunistiskā

tehniskās

plašu

iespējama» .

pirmām

piecgades

izvērsa

speciālistu

nozaru

nav

atrisināts

I.

Latvijas

programmu,

valdība

darbu. V.

sagatavošanas nikas

celtniecības

republikas

un

rūpniecību,

sociālistiskās

izpil-

industrializācijas

uzdevumus.

Latvijas poja

saimniecības

jaunatnes ka

uzsvēra,

virzījušas

jaunatnes

piecgades

cība

jumā cības

ražošanas 1940.

ar

no

galveno

žošanas cības

rošā

5

Ceturtā

sociālistiskās XIX

piekto

lās

un

partijas

1 Ļeņins

V.

I. Raksti,

2

Padomju Latvijas

3

CoBeTCKan JIaTBHH

4

5

27.

sēj.,

213.

Komunists, 3a

25

Latvijas

komjaunatnes

Latvijas

Komunistiskās

procenti

j\er,

vēsture

partijas

rūpnie-

produkcijā kļuvusi

bija

līdzekļu visas

ra-

rūpnie-

bija

sociā-

tā

bija

izšķi-

īstenošanā. direktīvas

par

gadam

attīstī-

PSRS

noteica

arī

Pa-

industrializāciju. Latvijas Komuuzdevumus.

Latvijas PSR Piektās

sociā-

piecgades

lpp.

1965, N? 3, c.

Rūp-

salīdzinā-

Latvijā

piecgade,

konkretizēja

attīstības

rūpnie-

laikā

Šajā

Ražošanas

48

par cetur-

gadā

Rūpniecība

1951.—1955.

tālāko

cīņā

izpildi.

sekmīgi

Latvijas

saimniecības

uzcelšanas

kongress

XII

ekonomiskās

1950.

reizes.

nozari.

pieņemtās

plāna

bija

apkotautas

par

1. novembrim.

piecgade Padomju

plānu

domju Baltijas republiku nistiskās

trīs

tautas

industrializācijas

kongresā

PSR

beigās bija

pamatu

piecgadu

tautas

gada

procentiem.

piecgades

ekonomikas

PSKP bas

1949.

ekonomikas

Latvijas

produkcijas.

visā

79

līdz

visas

Latvijas

īpatsvars

īpatsvars

listiskās

apjoms

38

piecgades

termiņa . Padomju līdz

cīņā

organizācijas 4

pirms

gadu bija pieaudzis

produkcijas

palielinājās par

komjaunatnes

piecgades plānu izpildīja

nieciskās

gada jūnijā

rezultātus

attīstības

un

darba aktivitāti

izpildi

1950.

kongress

sasniegtos

atjaunošanas

Kongress tās

VIII

komjaunatnes

republikas

9.

lpp.

234. dokumentos. vēstures

1917—1970, 241.

apcerējumi,

3.

d.,

lpp.

277.

lpp

193

plāna

aktīvi

izpildē

sacensībā vairāk nieki.

piedalījās

nekā

kvalitātes 800

brigāžu

jauniešu

1951.

jaunieši

un

skaits.

brigādes,

racionalizatoru

nājās

racionalizācijas

gadā

tautas

celtņu šīnu

vien

nekā

tūkstošus

3

.

forma

jauna

kā

celtniecībā

Sociālistisko

izpildi

Papildi-

.

komjaunieši

Rīgas

vairāk

sacentās

1

piešķirts

2

radās tāda

izpildi.

nosaukumu

rindas.

iesniedza

triecienteicamas

jauniešu

tika

tas

strādnieku, un

izvērsa

līdz-

komjaunatnes

šefība

valsts

par

sacensību

šo

par

jaun-

pasūtī-

rūpnīcas VEF, Rīgas elektroma-

rūpnīcas, rūpnīcas «Riģipsis», kā arī citu uzņēmumu jaunieši. elektromašīnu

Rīgas

bija

jaunieši deva

apguvuši

iespēju normu

nas

strauji

pirms termiņa kanāla

celtnes

zās

27.

gada

jūlijā tajā

Sevišķi

«Rīgas

nāta

plāna

darba

devumu

jaunieši. vien

Rīgā

jauniešu brigāžu. 1953.

nieku

5,5

4

šādus VEF

I.

Ļeņina

celtņus jaunatne

Volgas—Donas

veicinādama

šīs

grandio-

laikā,

1952.

—

S.

Popova

depo

un

izpildi

1953.

gads

guva

rūpnīcas VEF,

daudzu citu sacensībā

piedalījās

ražošanas

plānu

1.

gadā

bija

paaudze

kopā

ar

kombi-

Rīgas mē-

komjauniešu

pirms

paveikuši

uz-

jaunie

republikas

780

kom-

piecgades

republikas

izpildīja

1953.

jau

izšķirošais.

uzņēmumu

par

visi

iesaistījās

sacensībā

bija

radiorūpnīcas,

Vairāk nekā 36 tūkstoši

gada

tūkstoši

izpildē

Sociālistiskajā

pirmstermiņa

strādnieki.

dažus

paredzētajā

panākumus

A.

audums»,

un

tādējādi

izpildīt die-

un

Rūpnīcas

izpildīja V.

ekspluatācijā

beļu kombināta, Šķirotavas jaunieši

Rezultātā

Tas

kompleksu.

sākās navigācija.

piecgades

nozīmīgus

darbu

ražīgumu

plāna. 3

virs

pasūtījumus,

nodošanu

Piektās

darba

procentiem.

kvalitatīvi

un

celtnieku

peldošos brigādes

izgatavot

metināšanas

visu

izgatavot

spēja

rūpnīca

vajadzībām.

paaugstināt

200

par

lielus

Elektrometinātāju

vajadzēja

rūpnīcai

HES

Kuibiševas

celtņus

tiem

godpilno

izgudrotāju

saimniecības

pasūtījumu

šo

sociālistiskajā

jauno

un

martā

gada

bija stahanovieši

brigādēm

priekšlikumu

jumu pirmstermiņa

tūkstoši

komjauniešu

Par

275 un

Piektajā piecgadē dalībai

arī

uzņēmumos

40

viņiem

no

pieauga

levērojami

nekā

vairāk

1952.

jaunatne.

celtniecības

un

tūkstoši

25

arī

iesaistījās

republikas rūpniecības

un

jauno strādtermiņa,

savus

no

piecgades

uzdevumus.5

Latvijas

jaunā

lai

liedzīgi strādāja, procentiem.

par 255

Ar kas

lielu

partijas

PSKP

komjaunatnes

Turpat, 243. lpp.

3

Niedre

5

Turpat, Latvijas

un

organizācijas

2

4

deva

1953.

iespēju

un

valdības

tautu

pašaiz-

noteiktos

uzde-

gada plāns bija izpildīts

saražot

virsplāna

par

produkciju

miljoniem rubļu.

ļoti

1 Latvijas

194

Tas

padomju

visu

partijas

Rūpniecības produkcijas

vumus.

103

īstenotu

A. 15.

Latvijas

Padomju valsts palīdzību, ar republimērķtiecīgo rīcību un strādnieku šķiras

vēsture

komjaunatne

dokumentos.

piektajā

1917—1970,

piecgadē.

R.,

247.

1959.,

lpp. 8.,

9.

lpp.

komjaunatnes

vēsture

dokumentos.

1917—1970, 249.

lpp.

lpp.

darbu

pašaizliedzīgo

ražošanas

nieciskās

industriālā

zemes

uzdevums

atrisināts.

riskā nas

Šie

lielie

republikai

ĻKJS

natnes

laikā

tehniskā

cīņas

pamatu

Re-

mūsu

galvebija

—

vēstu-

jaunā

pilnveidoša-

līdz

1953.

darba

un

so-

pastipri-

apstākļus komjausabiedrības

padomju

kal-

tradīcijām,

ietekmes

sagatavoja

pieaugumam

gadam

bija cienīgs turpinājums

komjaunatnes

jaunatnes vidū,

tālākam

1945.

no

revolucionārajām,

strādnieku

bija

kapitālisma

no

sociālisma

fāzē,

īstenošanā

industrializācijas

lomas

kas

attīstības

savas

rūp-

periodā.

darbība

nesatricināmu

par

gadu reizes.

tehnisko bāzi

periodā

pārejas

sociālisma

4,5

Industrializācijas

materiāli

ieiet

nekā

rūpniecība,

sastāvdaļa.

sasniegumi

uzvarējušā

komjaunatnes nāšanai

sociālistiska

1940.

ar

vairāk

pieauga

sociālisma

tālākas attīstības

un

ciālistiskās

un

radīt

ļāva

pakāpē,

Latvijas

poja

apjoms

gāja pa indus-

pārliecināti

salīdzinājumā

potenciāla

—

sociālismu

uz

gadā

tika radīta attīstīta

publikā nais

Padomju Latvija

1953.

ceļu.

trializācijas

sociālā

panākšanā.

progresa

§. Cīņā par lauksaimniecības sociālistisko

3.

pārveidošanu

Pēc

Latvijas

izdarīt

attiecību sociāli

tās

Padomju

darba

bežošanā

maksas

un

valsts

Sociālistisko

divus

sektoru

ražošanas

perioda

galveno pārejas

un

No

kalpi

un

—

zemes

kā

padomju

reforma.

īstenot

viņiem

partijas

lietošanā

zemes

laukstrādnieki, lauku

piegrieza

reformas

zemes

beztermiņa

bija

uz

vajadzēja vācu

atņēmuši kulaku

politiku

29

amatnieki klāt

zemes

pāri

59

iero-

platības

21

tūkstošu

ziņā

tika

bija

nomnieki,

tūkstotim

hektāru

iz-

tām bez-

bija

ze-

agrākie 8

pro-

sīksaimnie-

zemes.

nonivelētas

Kulaku līdz

gandrīz

1

palīgs partijai lauku

dzīves

jaunatne. Latvijas ĻKJS V kongress, kas

1 Latvijas Komunistiskās

no

12,4 hektārus

procenti

agrākie

—

kalpotāji.

par 90

Katra

vidēji

saņēma

procenti

un

republikā

rezultātā

ieguvējiem

zemnieku saimniecībām.

Uzticams

laikā

Visdrīzākajā

kuru

zemi,

arī

priekšnoteiku-

sekmīgi nostātos

jaunas zemnieku saimniecības.

jaunajiem

saimniecības

svarīgākajiem

lauksaimniecība

izstumšanā.

48 873

mes.

vidējo

celt-

mierlaika atrisināt

nostiprināt

par

pašiem

un

zemniekiem

okupanti,

Pēckara

veidotas

cību

uz

vajadzēja

un

kjuva

Latvijas

ce|a, bija

fašistiskie

centi

pārejot

pārveidošanu.

laukos

pirmajiem

no

lai

sociālisma atdot

paplašināt

—

sociālistisko

izveidošana

karā,

politisko uzdevumu.

Viens

miem,

Tēvijas

lauksaimniecībā

PSR

uzdevumus

svarīgus un

Lielajā

uzvaras

niecību,

partijas

vēstures

pārveidošanā notika

apcerējumi,

1946.

3.

d.,

bija

kom-

gada maijā, 199.

lpp.

195

ka

atzīmēja,

natnes

piecgades,

attīstības

valsts

darbības

jāpalīdz

partijas

darba

kad

Periodā, K(b)P

notika

savienības

formām

mes

pāreja

to

MTS,

sacensību,

veicinātu

kapitālisma

no

V.

izmantoja

I.

pa-

lauksaimnie-

nostiprināšanu

Viena

un

bija

izstrādātos

Tā

vērsta

bija

šķiras

darba

zem-

ekonomikas

izpaus-

politikas

dibi-

sabiedrību

kooperatīvo

Lat-

jaunās

saimnie-

uz

un

sociālistiskās

jaunās ekonomiskās

no

lauksaimniecības

sociālismu,

uz

Ļeņina

strādnieku

pārvarēšanu,

radīšanu.

pamata

ar

politikas pamatprincipus.

sabrukuma

niecības

uzlabot

sociālistisko

līdz

lai

papla-

sektora nostiprināšanu.

sekmīgi

ekonomiskās

izvērst

un

komjauniešu

organizācijām

iestādēm

padomju

un

masas

kooperācijas

komjaunatnes

Lauku

un

ka

un

komjau-

atjaunošanas

uzsvēra,

lauksaimniecības

ražīgumu,

sociālistiskā

ciskā

darbu

sovhozu

un

augstināt

vijas

joma ir

nostiprināšana.

un

visnotaļ MZIP

plāna izpildē. Kongress

brieduma

lauku

plašas jaunatnes

lopkopības

un

piedalīdamās

politiskā

izvirzīja

iesaistīt

zemkopības

svarīgākā

šināšana

Kongress

uzdevumu

enerģiski

lielu

izgājušas

skolu.

organizācijām

ceturtās

cības

īstenošanā,

norūdīšanās

idejiskās

organizācijas,

komjaunatnes

reformas

zemes

nāšana. Lauksaimniecības

drošināja šanu

saimniecības,

meliorācijas

komjaunatnes organizāciju

darbā».

Saskaņā

lēmumu

ar

kooperācijas

apriņķī

gastos

200 132

darbojās

un

piemēram, vadīja

pagastā

—

nodibināja

196

lēmumā

organizēšanas

un

kooperatīva

sekmīgi bija

komisiju

sākot

1947.

ar

vienu

spēcīgu

LKP CX PVI PA,

3

Turpat,

4

Latvijas

328. 1.,

52.

Smilts

un

apriņķī. kā

3

kooperaV.

10.

1.,

119.—120.

vēsture

dokumentos.

komjau-

!p

1917—1970,

Rū-

Kooperatīvā arī

lp.

komjaunatnes

4

Meirānu

1975, N° 4, 73. lpp.

apr.,

Pāri

.

locekļiem.

sabiedrību

organizāciju,

pa-

locekļiem,

valdes

A.

tieši

12

Komjaunieši

gada februāri, komjaunietis Madonas

zem-

pieda-

jaunatni. Kul-

par lauksaimniecības

komjaunatnes

1.

biedri.

paši

nodarbināti

priekšsēdētājiem

labākajām

201. f.,

bija

apstrādāšanas

zemes

no

kuri

komjaunietis

ievēlēti

revīzijas

kopīgas

nozīmi,

sabiedrību

vadīja

darba

plaši izskaidroja

iesaistīja tajos lauku

! Padomju Latvijas Komunists, 2

kooperācijas

Latvijas PSR lauk-

ekonomisko

kooperatīvu

VĻKJS biedru

valžu

un

komjauniešiem,

bija

par

valdēm

no

100

dzis

70 pro-

gada jūlija

piedalīšanos

komjaunieši

politisko

dibināšanā,

no

lauksaimniecībā,

Tā,

uzdevumus

1945.

izskaidrošanas

kooperācijas

lījās kooperatīvu

tīvu

gadā pien-

aptvēra

2

niecībai

vienu

CX

ĻKJS

Latvijas

izvirzīja

saimniecības

par

konkrētos

organizāciju

Komjaunatnes attīstīšanā

dīgas

sabiedrības

no-

atjauno-

zemnieku saimniecību. 1

centus

«Par

ātrāku 1948.

pārveidošanu.

kredīta

un

attīstība

formu

sektora

agrārā

tā sociālistisko

stimulēja

un

vienkāršo

kooperatīvu ekonomikas

republikas

193.

lpp.

niešu

1946.

hektāru

sabiedrība

sabiedrību

zemju

jauniešu kajos

jauniešu

un

pulciņos,

zemniecībai Talsu

bija

tai

audzinoša

sektora ir

nozīme,

jauniešu

ražas

augstas

arī

politiska

komjauniešu

veicināt

1947.

89

gadā

sabiedrībās

kooperatīvajās

un

ieteica

CX

ĻKJS

un

uzsvērda-

un

milzīga

dibināšanu.

posmu

lauksaimniecības

posmi

2

CX

komitejām

pagastu

un

iniciatori

iniciatīvu lauksaimniecības

bet

K(b)P

darba

un

kustības

nostiprināšanā

un

saimnieciska,

apkom-

agrotehnis-

jaunatnei Šīs

zemes

nodibināja

mācījās

posmus,

parādīja

komjaunatnes

Latvijas

valsts

komjaunieši

zemju. Viņi

priekšrocības.

attīstīšanā

brīvo

pagastos

apriņķu komjaunieši.

tikai

ne

apriņķu

visām

darba

novērtēdamas

sociālistiskā ka

piemēru

savu

Liepājas

un

tādu

ražas

augstas

kolektīvā

Pozitīvi

mas,

ar

atradās

hektāru, kas

piedalījās

Daudzos

vairāk hektāru

un

pava-

1

apmēram 300 tūkstoši

186 tūkstoši

biedriem

apstrādāšanā.

desmit

guva

atmatā

gada

biedriem.

22

ar

paplašinātu sējplatību, komjaunieši kopā

lietošanā. Lai

kooperatīvo

fonda

skaitā

tajā

1947.

ieguves posmu.

papildinājās

Latvijas PSR palika

gadā

aramzemes,

zemnieku ar

ražas

jauniešu augstas

un

kooperatīvā

sarī

un

šādi

apstrādāja

1117 hektārus atmatu. 3 Tā niešu

kā

lauksaimniecības

jauniešu

un

loma,

lēmuma

kooperatīvos

zācijas.

1948.

palīdzēja

organizatoriski Plaši

sabiedrības. 1948.

tika

gadā

178

un

Apvienojušies

3116

jaunieši

lauku

apstrādāja

sovhozos

iegūšanas Tieši

posmu.

kolhozos

rezultātus, no

biešu

2

3

4

5

6

7

CoBeTCKan

Padomju

LKP CX

h

hct.

6

linu.

augstas

1947, 4

2

pasa-

posmos,

komjaunie-

kolhozos

un

augstas ražas

7

sasniedza

vislabākos

novāca

centneru

apriņķa ražas

12 hektāru

hiohh,

2781

gadā

saistības:

Jelgavas

Cikste,

—

200—400

graudu,

jauniešu

jauniešu

jauniešu

kolektīvi savas

38

kooperatīvajās

1949.

un

posmus.

kolhozā,

kolhoza

posms,

lielā

vidēji cukur«Nā-

kuru

ziemāju

va-

platībā

HOflāpa.

Jaunatne, 1947, 29. marts.

PVI PA,

500. 1.,

CatjAure

c.neßoeHHbiH KaHA.

centnerus

MOJiOAe>Kb,

šie

pārsniedza

Arturs

Padomju Latvijas Turpat,

sovhozos

un

91

un

viņiem

komjauniešu

centnerus

LKP CX PVI PA,

HOBJieHHe

430

un

komjauniešu

dīja komjaunietis 1

un

16—30

4,6—6

un

kotne»

(no

zemes.

kooperatīvās

iegūšanas

—

Tajos bija ap 3500 cilvēku.

izpildīja

hektāra

posmi

komjauniešu

hektārus

pirmorganiorganizācijas

nostiprināt

lauksaimniecības

jaunietes

un

2429,3

strādāja jau

tādi

Šās

.

ražas

augstas

307

nodibināti

biedrībās. 5

tis)

saimnieciski

un

204

jau

komjau-

gada marta

komjaunatnes

bija

to

organizēja

saimniecībās

domju

dibināties

pavasarī

pieauga 1947.

CX

pēc Latvijas ĻKJS

sāka

gada

darbā

kooperatīvu

B. 17.

201. f.,

20i. f.,

145.

HayK.

1.

1.,

1948, N 5, apr., 469. !.,

176.

lp.;

500.

1.,

145.

lp.

39. lpp. 14.

lp.

lp.

JIKCM JlaTßHii

couHajiHCTHnecKoe nepnoa.

1. apr., 348.

Boļševiks,

pa3BHTne

(1945 —1950 1979,

—

c.

rr.).

noMouuiHK ce.ibCKoro

ABTopecp.

napum

b

xo3«HCTBa Ha

6opb6e

3a

Boccra-

pecny6.iHKH

cohck.

b

no-

cTeneHH

14.

197

novāca

ciālistiskā

tības

Darba

ciema

Pagastos, tika

zos

palīdzību bus.

Kaut

ražas

veica

lai

sekmīgāk

brālīgās

struktūrā

bagātīgo

un

pieredzi

atjaunošanas

attīstības ražošanas

darbības virzienu ceturtajā notika

Kad

komjaunatnes

dibināšanā, laušanā,

šķiras

kolhozu

1948.

ka

gadā

konkrētos

16.

no

nāšana

ir

visu

devums

. . .»

2

ciskā

un

lauku

daudz Tās

sabiedriskā

darba

un

risko

īpašumu,

zumu

kā

lauku

aktīvu

198

kolhozu

pretošanās

sa-

sevišķi

it

un

organizāciju

jaunatnes

piedalījās

kas

psiholoģijā,

nostipri-

kolhozu

īpašuma

disciplīnas Idejiskās darbu

pret

pakāpeniski

palīdzēja

tai

uz-

lauku

saimnieciskā

aktīvā

darba

uzsvērts,

komjaunatnes

iesaistīja

ieaudzināšana

faktors,

tika

no-

notika

svarīgākais

organizatoriski

paaugstināšanu.

attieksmes tas

lēmumā

un

kas

organizatoriskā

norādījuma,

par

dibināšanā

saimnieun

lopu

nostiprināpārliecības un

sabied-

sagatavoja apzināties

lūsevi

jaunās dzīves cēlāju.

Vadoties hozu

kolektivizācija,

plēnums,

Tā

esošo

jaunatni

cīnījās

ražīguma

bija

un

kolhozu

darbībā,

šanu

sociālistiskās

šā

pēc

darīja

nokārtošanā,

CX

februārim.

17.

kolhozu

uzskaites

un

arī

galveno

piedalījās

niknās

kolhozu

komjaunatnes

Vadoties

nostiprināšanā.

lauksaim-

uzdevums

zemnieku

darbā

ĻKJS

dibināšana

.

organizācijas

kulaku

—

uzdevumus

Latvijas

līdz

kolhozu

«jaunu

izdarīt

organizāciju

aktīvi

loti

audzināšanas

noteica

stiprināšanā

ekonomis-

vidū.

jaunatnes

Jaunatnes

Atšķirī-

sociāli

saimniecību

organizācijas

ienaidnieku

politiskās

sīkražo-

piecgadē. zemnieku

izvērsta

palīdzību,

tempi ievērojami

Šis kardinālais lauku

darkom-

komjaunatne

tempiem.

nepieciešamību

komjaunatnes

un

428

Latvijas

attīstības

rūpniecības

noteica

lauku

lielu

un

Padomju

un

pārveidošanu.

partijas

sniedza

lauksaimniecības

objektīvi radīja

nepieciešamo

pabeigt

LK(b)P

darbu,

politisko

kolho-

un

gan pava-

dalībniekiem. 1

1937

ar

sva-

reidiem.

gadā pārbaudīja

un

niecības sociālistisko

lauku

izpildē

rīkotajiem

sniedza

arī

padomju republikas

sociālistiskās

no

kus-

priekšzī-

—

uzdevumu

varētu

1947.

jauniešu reidu brigādes

rūpniecības

kajā

kā

novākšanai,

un

organizatoriski

atpalika bas

kolhoza

jauniešu

un

novākšanai

lauksaimniecības

tāju

saimniecības

arī

ar

So-

kolhozu

brigādes, kuras pārbaudīja gatavību

ražas

gan

iepazīstināja

šī

par

vienam

—

piešķirts

padomēs, MTS, padomju saimniecībās

saimniecībām,

Gatavību

jauniešu

tautas

komjauniešu

izveidotas

sējai,

sara

tika

priekšsēdētāju.

—

gadā

Cikstem

—

Drosmīgais

strādā

jau ilgus gadus

bija

nozīme

A.

graudu.

kolhozniekiem

nosaukums.

Varoņa

lielsaimniecības

1947.—1949.

rīga

PSR

Latvijas

pionieris

mīgas

centnerus

31,7

caurmērā

pirmajiem

no

pēc

celtniecību

!

LKP CX

2

Turpat,

VK(b)P CX Lietuvas,

PVI PA, 201.

448. 1.,

139. lp.

f.,

1947.

Latvijas

1.

gada maija un

apr., 348. 1.,

lēmuma «Par kol-

Igaunijas

123.

lp

PSR»,

Latvijas

ĻKJS VI kongress

Jau

tika

jauniešiem,

zemnieku

gada sākumā

tiem

bija

nodibināti

150 kolhozu kustības

jau

tika

grupas.

radītas

1

iestājās darba

kolhozi,

ierosmes;

Vairāk

nekā

šajā

pagasta

pagasta

1015

jau

komjauniešu

iniciatoru

dibināšanas

no

70

komjaunieši,

republikā bija

pēc

Krāslavas

darbību

visas

pēc tam viņu piemēram sekoja pārējie

1949.

zos

bija

Vandze-

un

Par

mērķtiecīgo

gada beigām

ģimenēs

kom-

vairāki

Piemēram,

iniciatīvas.

jauniešu

kuru

pārveidošanā.

piedaloties

Laidzes

Talsu,

apriņķa

1948.

zemnieki. 123

aktīvi

kolhozu.

komjauniešu līdz

saimniecības, bet

kolhozā,

un

pagasta

fakts, ka

jomā liecināja

simtiem

Talsu

pēc

republikas komjau-

sociālistiskajā

kolektivizācijas,

komjauniešu

Indras

apriņķa

lauku

nodibināti

izveidojās

pagastu

nes

gada jūnijā orientēja

iekļauties

masveida

pirms

kolhozi

1948.

aktīvāk

vēl

natni

no

darbojās kolho-

pusē

pirmorganizā-

komjaunatnes

cijas.2 Pēc

Jelgavas

iniciatīvas

posma

riņķī A.

Kolhozu

Vrobļevski.

sevišķi 24.

gada

republikas niecībā».

cības

arteļu

dibināšanu

iniciatoru

ievērošanu;

iekļūšanu labākos dot

masveida

un

amatos;

komjauniešus;

jautājumu

«Par

kolhozu

piedalīšanos

celt-

organizācijas

darbību

ir

lauksaimnie-

uz

palīdzēt

vispusīgi

K(b)P

X

partijas

lēmumus

kongresa

procesa

par

padziļinā-

kolektivizācijai bija jau radīti.

tika

noteikti

virzieni:

grupas; kontrolēt

atbildīgos

CX

ĻKJS

Latvijas

pārveidošanas

risināšanai

modriem

būt

plašumā.

kolektivizācijas

komjaunatnes

atzina

Latvijas

darbības

svarīgākie

ap-

augstas sekretāru

vērsās

izskatīja

jauniešu

ražas

nostiprināšanu. Par lauku komjauniešu

un

jo priekšnoteikumi

šanas

un

plēnums

Atbildīgā uzdevuma nizāciju

ka

sociālistiskās

lauksaimniecības

visur

bija

kas

organizāciju

komjauniešu

īstenot

republikā

nozīme

atzīmēja,

uzdevumu

organizācijām

šanu,

ievēlēja

lauksaimniecības

plēnumam,

komjaunatnes

virzīt

galveno

kustība

svarīga

marta

Plēnums

spējušas

augstas

kolhoziem

labākajiem

no

priekšsēdētāju

tā

iesaistīšanā

Komjauniešu

1949.

Par

spars».

jauniešu

un

vadītāju, pagasta komjaunatnes komitejas

posma

izvēršanā

viens

lauksaimniecības

pagasta

Augstkalnes komjauniešu

nodibinājās

«Jaunais

—

ražas

apriņķa

sabiedrības

kooperatīvās

komjaunatnes kolhozu

organizēt

lauksaimniecības

censties

vienlaikus

ar

arteļu statūtu elementu

nepieļaut naidīgo

kolhozu

orgānos

vadošajos kolhoza

orga-

dibinā-

izvirzīt

nodibināšanu

izvei-

komjaunatnes pirmorganizāciju. Latvijas ĻKJS

izpilde tiskā

vispirms

brieduma

lauku

uzsvēra, ka

lauku

apzinīguma.

PVI

PA, 201. f.,

un

sekmīga

jauniešu

un

iekļaujot šajā komjaunatnes

poli-

mērķtiecīga darbā

piere-

aktīvu

un

nozīmi.

1. apr., 600.

Jaunatne, 1949, 5.

un

Tādēļ sistemātiska

inteliģenci, ieguva izšķirošu

Padomju

šo uzdevumu

komjauniešu

partijas

propagandistus,

1 LKP CX 2

un

no

jaunatnes politiskā audzināšana,

dzējušus lauku

CX plēnums

atkarīga

1.,

1.

lp.

marts.

199

Republikas pārliecināja rocībām.

komjaunatne

latviešu

Tieši

bas

kolhozu

un

gatavību

novākšanas

deva

lielu

taupību

ražošanā. ražošanas

izveidojās Ogres

kolhozu

ar

Jēkabpils

kolhozā

apriņķa

Lielu

pozitīvu

dalīties

sacensību

laikā

niešu

audzinoša

sabiedrisko

gada

1950.

bet

labākās

—

kontrolpossekretāres aktīvi

Komjaunieši

griezās

kolhozniekiem darba

meklēšanu

1949.

ar

izvērst

ražīguma sējas

gada 115

jau

bija

pie-

komjau-

ko

ierosme

un

par

attieksmi

viņu

rūpējās

jau

kas

400

bija

fermu

Republikā

strādāja

Plaši

augstus

V.

Ivanova,

3

par ko-

attīstību.

lopkopību.

komjauniešu.

jauna-

kolhozu

pret sajūtu

vadītājiem

sasniegušas

K.

slaucējas

kolhozu

par

liela

arī

lauku

darbu,

atbildības

saimniecības

lopkopības

bet

ieaudzināt

pret

plašas

atbalstīja

saimnieciska,

palīdzēja

kolektīvās

beigās

republikā

tikai

ne

darba

Ivanova

17,

pazīstamas rādītā-

teļkope

un

Ņikiforova. Par

Latvijas

saimniecības zīšana stošiem

1

kolhozu

2 3

CX

ietekmes

LKJS

sociālistiskajā

atbildīgos

LKP

8.-9.

200

bija

paaugstināja

komjaunietes,

kļuva jus,

gada

seši

iespēju

ievērošanai.

iniciatīvai,

daudz

martā

Rēzeknes

organizācijai

jaunajiem

rezervju

sociālistisku

darbu

Komjaunieši 1949.

kolektī-

2

Šī

īpašumu,

veicamo

pīgi

citās

ieguva

un

deva

apriņķa kolhozos

masas,

nozīme.

strādniekos

jos

V.

Rēzeknes

jaunatnes

sadarbība

gadi» komjaunatnes

grupas

darbā.

ekonomijas

un

celtniecībā

iecirkņos

republikas

rēzekniešu

Jauno

lietiš-

ciešus,

daudzās

«Oktobra 30

saimnieciskajā

kontrolposteņu.

kolhozu

uzdevumus,

kārtējos saskaņota

un

komjaunatnes

neizmantoto

par

kontrolposteņi

nodibināt

Sāda

komjauniešu

vadītajai

paaugstināšanai

kampaņas

kolhozu

ražošanas

pie visiem

aicinājumu

darba

zieds»

arteļa

četras

kolhoza

pārlabī-

kopšanu,

kolhozā «Sēlija», Jelgavas apriņķa apriņķa kolhozā «Sarkanā zvaigzne»,

«Juglas

pieredzi

svarīgākajos

Bogdanovas

sējumu

pirm-

lai

1

lauksaimniecības

pirmorganizācija, teņi

apriņķa

propa-

komjaunatnes

disciplīnas nostiprināšanu

centās

valdēm.

«Nākotne», Bauskas

vajās saimniecībās.

apriņķa

sabiedriskā

un

priekš-

aktīvākie

Komjauniešu

darba

pirmorganizācijas

kontaktus

kolhozā

gaitu.

par

iekārtas

kontrolposteņus,

sējai,

pavasara

kulšanas

un

Risinot

ķus

atbalstu

vārdiem

kvēliem

ar

iekārtas

nodibināja

ieguldījumu cīņā

komjaunatnes

A.

reidus,

rīkoja

un

par kolhozu

kolhozu

bija

partijas organizāciju

organizācijas baudītu

darbiem

ar

zemniecību

komjaunieši

Ar

gandētāji.

lauku

PVI

darba

iecirkņos.

komjauniešu

PA,

palielināšanos

attīstībā

201.

f.,

1.

1950.

gada beigās amatos

vadošajos

apr.,

lauk-

republikas

izvir-

liecināja komjauniešu

557.

1.,

16.—17.

12 tūk-

no

strādāja

lp.;

600.

vairāk

1., 4.-5.,

lp. CoBeTCKan

Turpat,

29.

MO.ioaejKb,

marts;

1949, 31

LKP CX

aßr.

PVI

PA,

101. f.,

13. apr., 8.

1.,

57.

lp.

nekā

5

1113

tūkstoši

vadītāji, 600 1

locekļi.

un

cilvēku,

Līdz

ritāte

pārējo

ka

līmenim nozīmi tīšanā

lauku

sociālisma

lauksaimniecības MTS. Ar

ieguva

tikai

pusē

janvārī

bija 3

zemnieku 1952.

vidū

gadā

strādāja

vairāk nekā MTS

1950.

gadā.

nodibinātās

ciskajā risko

un

darbā

nes

darbības

zonā

ciju nostiprināšanu

norisinājās sovhoziem ražības

darbu

eļļošanas

materiālu

aktivitātes 1948.

atbalstītā

Sacensība

mehāniķiem

un

LKP CX

Turpat,

201. f.,

Turpat,

752.

Padomju

reizes

pieaugumu

un

nodrošināt

vajadzēja

to

lēmumu MTS

ietekmi kolhozu saimnie-

to

rosināt

kolhoznieku

komitejām

rajonu

sabied;

palīgi komjaunat

komjaunatnes

l

MTS

savu

organizā-

sektora

nostiprināšanos

sociālistiskā

sacensība,

stimulēja

un

ekonomiju,

un

kas

kolhoziem,

lauksaimniecības kultūru

kvalitatīvu

izpildi,

saudzīgu

attieksmi

palielināšanu, degvielas pret

un

tehniķu

piegāžu plānu izpildi.

sacensība

2

trīs

VK(b)P CX

lopkopības produktivitātes

jauniešu

un

izraisīja Latvijas

1 3

ar

kolhozu

sekmēja

jūtamu pacēlumu

lauksaimniecības

4

ĻKJS

sociālistiskā

komjauniešu

gadā

darba

propagandu.

un

gandrīz

ietekmes

Tām

esošo

savlaicīgu

ātrāku valsts Lauku

ar

mērā

paaugstināšanu,

traktoru

un

MTS.

kul-

un

un

starp apriņķu komjaunatnes organizācijām, un

VĻKJS

jaunu izveidošanu.

un

ievērojamā

ir,

Politnodaļu vadītāju

par

Lauksaimniecības

augšanu

tas

gadā

pastiprināt

kontaktā

rūpējās

1303

i.,

gada

spēkus veltīja

jaunatnes

aģitāciju

nostiprināšanā,

politiskajā ciešā

1950.

politnodaļas.

uzlabošanos,

darba aktivitāti.

un

lauku

organizāciju

veicināja

MTS

darba tālāku

19, t.

1951.

4

komjaunatnes

darbības aktivitāti

2

viņu idejiski politiskajai

komjauniešu,

attīs-

un

tikai

ar

savus

traktoristiem, kombainieriem

2500

lielāku

Arvien

118 biedrus.

organizācijas

plašu

uz-

palielinājās komjaunat-

apvienoja

Vienlaikus

izvērsa

Ļeņins

nostiprināšanā

jūnijā darbojās

gada

uzlabošanai,

tās

par

auto-

mehanizācijas

tehniku.

ar

gadu tajās

un

I.

ir

nozīme

komjaunatnes organizāciju

MTS

par

pāri

apgādei

1945.

audzināšanai.

turālajai

piedalīša-

auga tās

V.

plānu,

izšķirošā

komjaunatnes

mehanizatoru darba

fermu

priekšsēdētāji

komjaunatnes

uzcelšanas

katru

MTS,

90 MTS

MTS

biedriem.

komisiju

pārveidošanā

sociālistiskajā

skaits:

tā laika

no

aktīvāku

priekšsēdētāji,

lopkopības

—

vidū.

pārveidošanā

organizāciju

nes

revīzijas

—

un

lauksaimniecības

un

400

locekļi,

sociālistiskajā

jauniešu

Izstrādādams

svēra,

365

plašāku

ar

lauksaimniecības

nos

valžu

—

rēķinveži,

—

viņiem 84 bija kolhozu

no

2118

brigadieri,

—

un

ĻKJS

tiesībām

par

pirmrindnieku

PVI PA,

101. f.,

1., 5.

un

ražošanas

sacensības

CX ierosinātā

piedalīties

salidojumā.

13. apr., 8.

1. apr., 234.

sabiedriskās

sociālistiskās

un

attīstību

LK(b)P CĶ

republikas

Uzņemoties

jauno konkrē-

1., 57. lp.

lp.

1., 47. lp.

Jaunatne, 1952, 22. marts.

201

tas

individuālās

kolektīvās

un

iekļāvās 9540 komjauniešu sociālistiskā

Spraiga

traktoristu

jauniešu

hanizatoru

liecinošs 1946.

gadā

gadā

niešu

un

sasniedza

jauniešu rētāju

1949.

MTS

Aizputes

komjaunatnes šīnu

traktoru

ražošanas arī

ražības

vairāk

iesaistījās darītāju, 1949. veidā

tas

sabiedriskās

un

tiem

no

gadā

sāka

1951.

uzvaru.

dzīvoja

gada

uz

(1951 —1953)

vadībā

virzīja

no

attiecību

kolhozu

organizēt tehnisko

audzētāju

nieriem

kas

nebija

darbību

J.

audzēšanas sacensībā un

Alūksnes,

komjaunieši Eglītis

PA, 201. f.,

850. 1.,

108.

orga-

padomju

radīšanu.

1952.

lp.

augstas

Mazsalacas E.

Ruņģe,

gadā

J.

griezās

ar

un

lp.

maijs.

1. apr., 777. 1., 26.

lp.

ražas

pie

A.

visiem

biešu un

22 s

posmi .

Piebalgas

Mačs,

aicinājumu

1. apr., 461. 1., 94.

7.

posmus.

iesaistījās 21 linu

jauniešu

jaunajiem kolhozniekiem

LKP CX PVI

bāzes

un

un

Tērvetes,

un

iekārtas

kolhozu

tehniskās

partijas

sociālistisko

uz

kolhozu

laukos,

materiāli

nobeiguma

pastipri-

Turpat, 463. 1., 15., 19. lp. Padomju Jaunatne, 1949, Turpat,

laukos

Linu

LKP CX PVI PA, 201. f„

5

jūnijā

tam

kultūru

1

4

jauniešu,

saimniecību

gada

sāka

2

3

202

un

Bez

mas-

iekār-

komjaunatnes organizācijas

komjauniešu

kombainieri

Krūmiņš

1951.

Komunistiskās

nostiprināšanu,

jauno audzētāju sociālistiskajā

A.

ceļu

kolhozu

sociālismu

uz

CX

ĻKJS

pilnveidošanu

lielražošanas

Kuldīgas,

tūkstoši

komjaunatnes organizāciju

1952.

jaunie

darba

jauno

zemnieku

VĻKJS biedru.

kapitālisma

Latvijas

saimniecību

biešu

lauku

palielināšanu

lauku

pabeigta.

46

piemēram par

saimniekošanas

individuālo

apmēram

Ma-

saistības.

savas

bija

tūkstoši

saimniecisko

nāti

produktivitātes

kolektīvās

PSR

nizatoriski

gadā

mehanizatoru

gadā sacensībā

republikas

3

biedri.4

posmā

ražošanas

tūkstoši

pārsniedza

beigās

15

bija

perioda

Pārejas

1948.

MTS nodi-

bija

brigādes.

par

lauksaimniecības

vidējā zemniecība. Tas nozīmēja

strādāja

un

komjaunatnes

24

Latvijas

laukos

Latvijas

nekā

republikā

kolektivizācija

staciju

lopkopības

12 640

pāriet

šo

un

jaunatne.

un

dēvēja

biedrus,

traktoristu

uzva-

lielākā

pati

25

re-

kom-

Kuldīgas

MTS

sociālistiskās

bija

MTS

sacensības

Preiļu,

darbojās

1948.

komjau-

teicamus

gadā

Talsu

apvienoja

jauniešu

un

punkti,

lauku

pārējā

tajā

kura

stacijas

atbalsta

jaunieši.

un

130

Dobeles

un

bija Talsu,

gadā

komjauniešu

trīs

un

sekoja

1949.

organizācija,

1948.

Talsu

pār-

laukos.

33,

—

jau

me-

arī

bija

gadā

Sociālistiskās

gadā

komjaunieši

MTS:

komjauniešu binātas

un

2

bet

un

jauno

par

priekšrocībām

1947.

brigādes.

brigādes.

tikai

sacentās

un

Elejas,

1950.

starp komjauniešu

ne

brigādes,

strādāja

Raunas,

jauniešu

un

vidū

tādas

gadā

kļuva

lielražošanas

traktoristu

jauniešu

un

zultātus

11

1955.

sacensībā

saistības,

panākumu skati,

un

mašinizētas

izvērsās

kas

brigādēm,

strādāja

41

—

sacensība

darba meistarības

piemērs

sociālistiskās

jauniešu brigāžu dalībnieku.1

un

MTS

Stepiņš, kombai-

iesaistīties

so-

sacensībā

ciālistiskajā šanu

labības

un

savlaicīgu

par

nodošanu

1

valstij

.

kvalitatīvu

un

ražas

iniciatīva

Viņu

novāk-

visur

it

guva

atbalstu. Kārsavas

kojot jas

Cesvaines

un

Tas

saskarīgās

deva

1953.

bus

republikā kuri

skaits,

bākā

izstrādi

gadu

PSR

gada

1500

kombainus

loma vienā

nozarēm

kuriem

no

ieguva

un

PSR

vadībā

gandrīz

la-

jau-

jau otro

principa

aprēķina

2.

attīstīšanā.

—

vairāk

strādāja

400

un

galvenajām Latvijas

no

lopkopībā

la-

Viņi panāca

«Latvijas

lopkopības

—

kom-

sasnieguši

izmantošanā.

saimnieciskā

sabiedriskajā

komjauniešu,

bija

Kuldīgas MTS komjauniešu

pēc

jaunatnes

jūlijā

darbu

mehanizatora Smirnova

strādāja

lauku

lauksaimniecības

1952.

kvalitāti

brigāde

kārtas

pēc

un

apmā-

ražošanā.

mehanizatoru

pieauga

uzticētās tehnikas

nosaukumu.

traktoristu

Palielinājās

ievērojami

darba

un

traktorista»

niešu

darbu

viņu

traktorus

periodā

pašaizliedzīgu

ar

darba rezultātus

augstu

darbu

mehanizatoru

jauno

nepārtraucot

se-

staci-

traktoru

un

maiņās.

gadā

jauniešu

lauku

iespēju

izmantot divās

mašīnu

organizēja

profesijās,

organizācijas,

komjaunatnes

Nadeždinas

ierosmei,

komjauniešu

cīšanu

MTS

novada

Stavropoles

nekā

lopkopības

vadīja

fer-

3

mas.

augstu

Sevišķi

bāzes

lopbarības

vērtēja

jūnijā

niešu

kontrolposteņus

brigāžu

niešu

drīz

sagatavotu

skābbarību.

—

kā

pūliņiem,

Viļānu

50

komjauniešu

un

jauniešu

un

laikā

tajā

Šajā gadā

arī

vēl

rajona

komjaunatnes skābbarības

visas

procentus

netradicio-

komjauniešu

ar

svētdienas

talkās

un

4 .

čakli

Sevišķi tur

—

jautika

republikā

organizācijas

gan-

komjau-

sagatavoja

masas

rīkot

brigādes,

visai

pāri par 50 tūkstoši tonnu skābbarības

sagatavotas

strādāja

lai

talkas,

lopbarību

nālo

stabilas

piedalīšanos

sabiedriskajam ganāmpulkam. 1953. Latvijas ĻKJS CX ieteica izveidot kolhozos komjau-

gada

sestdienas

komjaunatnes

radīšanā

nieši. kā

Tāpat natnei

gada

visai

jaunus

organizācijām lināšanā barības tādā

un

un

najiem

«Par

piedaloties bija

arī

PSRS

lauku

kultūru

stabilas

uzdevums

un

un

tās

lai

strādniekiem,

tie

1953.

komjaunatnes

sējplatību palie-

celšanā,

labu

skāb-

padomju saimniecībā,

lopbarības

audzināt

apgūtu

komjau-

CX

lauksaimniecības

MTS

jaunatni

ražības

un

PSKP

bāzes

radīšanā.

laukkopības,

jaunos kadrus. Komjaunatne īpaši rūpējās

MTS

lauku

izvirzīja

ierīkošanā katrā kolhozā

aktīvi

Latvijai

Kolhozu

iesaistīt

lauksaimniecības

Komjaunatnei pības

lēmums

pasākumiem».

vajadzēja

tvertņu

veidā

uzdevumus

plēnuma

attīstības

Padomju

arī

atbildīgus

septembra

tālākas

valstij,

vairākas

lopko-

par

jau-

mehanizatora

profesijas. 1

2

Padomju

Jaunatne, 1952, 20. jūl.

LKP CX PVI

PA, 201.

3

Turpat,

4

Turpat, 929. 1.,

836.

1., 9. 13.

f.,

1.

1., 23. apr., 881.

lp

lp. lp. 203

Izpildot partijas kadrus. 1954.

Darbā

fermās

procenti

nodarbināto

komjauniešu

ievērojamus

panākumus. M.

komjauniete ševska

A.

un

vairāk

Oškalna

četrus

kolhoza

kolhozā

pēju

apbalvota

Komjaunieši

rajonā.

piedalījās Gorkija

tā

kopš

kolhoza

katras

B.

Saliņa, kas

bija Janu-

izslauca

Rīgas

(1949.

guva

vidū

govs

l

piena.

dibināšanas

lauku

piedalījās

kolhozos

objektu

rajona

par

lopkotika

gada),

celtniecībā.

komjaunatnes

Kolhozu

Viņi

Neretas

Dobeles,

ražošanas

un

komjaunatnes

iniciatore.

lopkopji

darba varonību».2

«Par

Daudzos

ražošanā

slaucēju

no

M.

komjauniete

aizrautīgi

kultūras

celtniecības

gadā

kilogramu

cēlāju pirmajās rindās

elektrostaciju nes

1953.

Viņas

slaucēja

medaļu

ar

jaunie

republikas

apmē-

—

kolhozu

un

Daudzi

komjaunieši.

biedru

VĻKJS

gadā

lopkopības

jaunās slaucējas S. Bandere,

tūkstošus

strādāja

1535

pārgāja

2880

skaita.

1953.

CX

nostiprinātu

saimniecību

Labāko

Pļavniece,

Klāsone.

nekā

lai

fermām

strādāja

padomju

no

ĻKJS

Latvijas

pasākumus,

lopkopības

uz

gada janvārī 23

ram

norādījumus,

vairākus

noorganizēja

aktīvi

organizācijas

ēku

būvē.

Viļānu rajona ciemata

kolhoza

organizācija

bija

komjaunieši

kļuva

bija

Gulbe-

un

pirmie ciemata

iedzīvotāji. Sociālisma

arī

kolhozu

šanā.

radīti

Bija

ražošanas

uz

partijas mēr

uzticams

Padomju tiskās

Latvijas

pēckara bija:

saimniecības tiskās

materiāli

ievērojami

lauksaimniecistehniskās

uzdevumu

attīstīšanu.

un

bāzes

risināšanai

Komunistiskās

uzdevumu īstenošanā vien-

vēsturisko

attīstības

Masu

atjaunošanā

padomju žuāziskā

un

plānus,

lai

tā

attīstīšanā,

ieaudzināt

uzdevumu

galvenie

aktīvi

sekmīgi

jaunajā

šā

piedalītos īstenot

paaudzē

audzināšanas

iedzīvotājus,

darbā nedrīkstēja pirmkārt, jaunatni, daudzus

varas atjaunošanai ideoloģija, bet kara

LKP CX

prasības,

un

un

komjaunatnes

sa-

polidarba

tautas

sociālismarksis-

pasaules uzskatu.

politiskajā

Latvijas

saturu

vēriens

republikas

jaunatni,

uzskatu

ļeņinisko pasaules

plašais

noteica

periodā

mobilizēt

celtniecības

tiski ļeņinisko

204

tās

tā

nostiprinā-

līmenis

attīstības

§. Par marksistiski

audzināšanas darba

virzieni

1

šo

tehniku,

saimnieciskajā

ekonomisko

nostiprināšanu

palīgs

(1951 —1953)

jaunu

priekšnosacījumi

kāpināšanai, sociāli

posms

ar

bija Latvijas komjaunatne.

režģītība

2

apgādē

ekonomikas

svarīgākie

jauno

sociālisma

nobeiguma

kā

organizatoriski

tālākai

4.

ka

izšķirošs

iekārtas

nostabilizēšanai,

ceļā

bija

Lauksaimniecības

pieauga. kās

uzcelšanas

pamatu

lauksaimniecībai

PVI PA, 201.

Padomju Jaunatne,

f.,

1940. laikā

gadā —

1. apr., 929. 1.,

1953, 19. sept.

—

centās

pastiprināta

15.

lp.

aizmirst

gadus

ietekmēt

to, līdz

bur-

hitleriešu fašis-

tiskā

ģija

propaganda. vēl

balstījās

kām,

kuras,

nārajiem

nīstot

duālistisko

ticējumus

Savu

tiekošajiem sociālistiskajiem VĻKJS

1946.

CX

komjaunatnes

darbību

prettautisko

indivi-

sociālisma

aktivizēšanu.

Lēmumā

marksisma-ļeņinisma PSRS sabiedriskās

ka

uzsvērts, izglītības

uzlabošanu»

«Par

orientēja

valsts

iekārtas

tālāk

nepieciešams tās

sistēmu,

Komunistiskās

teorijas,

un

lēmums

pieņemtais

darba

jaunatnes idejiskās audzināšanas pro-

uz

politiskās

jauniešu

augustā

izglītības

komitejas

1

pārveidojumiem. 22.

gada

politiskās

komjaunatnes

partijas

VĻKJS

un

pilnliekot

pamatā

vēstures,

vēstures

un

Sta-

studēšanu.

tūtu

politiskās

Jaunatnes

organizējot

VĻKJS

līmeni

PSRS

studēja

sistēmas

Daudzi

bija

posms

komjaunieši

—

tika

iesaistīts

Konstitūciju,

zināšanu

vēstures V.

mācījās

īpatnības.

vecuma

politisko

iespēju,

vispārizglītojošās

Latvijas PSR

partijas

patstāvīgi

aktīvs

fiju. Komjaunatnes

viņu

un

un

deva

sistēma

jauniešu

vērā

Statūtus, pamatpolitskolās

nākošais

ciņi.

ņemt

sagatavotības

Pamatpolitpulciņos

vienotā

izglītības

politmācības,

politiskās

un

aizspriedu-

daļas

cieši saskaņoja un saistīja ar ārvalstu impereakcijas akcijām, kas bija vērstas pret republikā no-

riālistiskās

veidot

iedzīvotāju

ienaidnieki

šķiriskie

cesa

kontrrevolucio-

nacionālistiskos

atsevišķas

palie-

buržuāzijas

—

saviem

varu,

izmantot un

noskaņojumu.

bāzi

ideolo-

buržuāziskā

gados

šķirisku

padomju

centās

mērķiem

pēckara

noteiktu

neganti

reliģiskos

mus,

Pirmajos uz

pamatus;

studēšanas

I.

partijas

Ļeņina

pul-

biogrā-

izglītības

poli-

tisko mācību sistēmā. 1946.

Latvijas K(b)P CX birojs, tājumu par jaunatnes kumu

partijas

pagandistus

un

LĻKJS

dienu semināru.

kontrolēt

CX

sarīkoja

vadīšanai Ar

republikas

Komjaunatnes

teju otrie sekretāri piedalījās

to

apriņķu,

partijas

par

komjaunatnei

darbu.2

viņu

uzlika

stāvokli,

palīdzēt

norīkot

politpulciņus,

jaunatnes atbalstu

organizācijām

gada novembrī izskatījis jau-

mācību

politisko

pienā-

komplektēt

pieredzējušus

Latvijas

pilsētu

rajonu

un

CX

desmit-

propagandistu

izglītības

pro-

K(b)P

tīkla

komi-

organizētajā

seminārā.

Republikas gās

darbības

das

darbs

Tomēr kumi. to

partijas rezultātā

komjauniešu

komjauniešu Vajadzēja

iedarbības

radikāli

efektivitāti.

V.

I.

Ļeņins

vislabāk

1

2

skaidri

materiālu,

prasīja,

lai

FlocTpoeHHe

coiiHajiH3Ma b

LKP CX PVI PA,

101.

nebija

saturu

Cobctckoh

f., 9. apr., 22.

propagan-

uzlabojās.

novērsti

sasniegšana

ieinteresēt

darbu

cilvēkiem,

ripHČa.iTHKe.

ievērono

viņu

klausītājus. uzticētu

un

Pnra,

trū-

paaugstināt

un

sagatavotības,

propagandas

sagatavotajiem, spējīgākajiem

mērķtiecī-

teorijas

ievērojami

vēl

rezultātu

propagandistu

izklāstīt

vienmēr

mācību

Vēlamo

no

vidū

mācībās

uzlabot

organizāciju

ļeņiniskās

jauniešu

un

politiskajās

jamā mērā bija atkarīga mākas

komjaunatnes

un

marksistiski

tikai

uzsvēra,

1980,

c.

ka

122.

1., 85.-87. lp.

205

«tādus cilvēkus

nodarbināt tos

vajag specializēt,

pilnīgi

sevišķi

un

saudzēt» 1.

Komjaunatnes

komitejas

propagandistiem

par

teorētiski

vīgi

cilvēkus.

sagatavotus

nepārtraukti

vidū

viņu

uzlabojās:

viņu

auga

partijas

ar

politpulciņiem

uz

organizāciju

Pulciņu

palielinājās

nosūtīja

sastāvs

vadītāju

biedru

partijas

līmenis

izglītības

palīdzību

politskolām

un

pastā-

īpatsvars, darba

propagandas

un

meistarība. Tolaik forma

populāra

bija

pastāvīgi

teoriju,

Padomju Savienības

aktuālajām zinātnes, apsprieda

ros

krētas ar

parādību

pamata

nes

nodarbības

vijas

ĻKJS

Lai likā

1949.

rajonu

propagandistu

pilsētu

un

sāka

vien

izdoti

tika

klajā

I.

aģitāciju», brošūras «Kā sagatavot tiskās

aģitācijas

izglītības

veidojās. vienots

Divu

1948.

mācību

PSRS

vietā

gads,

papildinātas

Konstitūcijas vienu

izveidoja

un

komjauniešiem noorganizēja gadu beigās

40.

talantīgi biedres un

nebija

viegls

atbildēm

kumu

un

1

Ļeņins V.

2

LKP CX

3

Latvijas

4

n.o3HßHbie HCTopHH,

I. Raksti,

pasīvas

tipiska

darba

VĻKJS

bija

organizācija,

iznākošo Bbin.

vajadzēja

līdz

205.

savas

aktīvai

lomas

darbā. H.

saturs

lietā

un

un

pareiīsām

aktuālo notivietas

Pūliņa katras

apzitēmas

lpp.

1. apr., 904. 1., 3.

grāmatu 2. M.,

likt

noklausīšanās

līdz

jautājumiem

sēj.,

PVI PA, 201. f.,

PSR

Padomju Latvijā izauga

lekcijas

jauncelsmes 6.

pulciņu

sagatavotiem

.

klausītājiem

ar no

novērtēšanai,

sociālistiskās

programmas.

vadīja komjaunatnes politskolu «1. Maijs». Viņas meklējumu ceļš

kolhozā

propagandista

uz

ieviests

studēšanas

Vairāk

laikam

Pūliņas

gadu piln-

tika

skolotāja

darbā

metodes:

uztverei

nāšanai

206

—

Tam

katru

4

sākumā

gadu

kadri.

Jaunā

zvejnieku

rajona

Statūtu

politskolas

Hildas

propagandistes

efektīvas

zas

un

propagandistu

mērķtiecība.

Talsu

50.

ar

sistēmā

politpulciņu.

pamata

.

pārstrādātas

un

VĻKJS

«Boļševis-

3

sistēma

mācību

komjaunatnes

gadā

Tikai

politisko

komjaunatni»,

par

«Komjaunatnes propagandista rokasgrāmata» Komjaunatnes politiskās

«Par

vadīt pārrunu»,

un

«Pārrunas

pamatvilcieni»,

repub-

līdzekļi.

darbs

Kaļiņina

Lat-

semināri. 2

klausītājiem,

un

arī

pirms

darbojošies

uzskates

un

kā

kursi, Mēnesi

vadītājiem. pastāvīgi

mācību

dzīves

komjaunat-

komiteju propagandistu

M.

nāca

notika

vienmēneša

semināru

nodarbības

ikdienas

un

vasarā

pulciņu propagandistiem

tirāžā

gadā

gada

par

vadīšanu, par darbu

un

izmantošanu

1952.

un

Seminā-

jautājumus par kon-

metodiskus

un

sagatavošanu

analīzi.

gada

palīdzētu

masu

starptautisko stāvokli mākslas

problēmām.

par

politiku,

un

propagandistu

mācību

jaunā

lekcijas

aktuālo

un

politpulciņu ar

lasītas

valsts

apmeklēja

iekšējo

daiļliteratūras

faktu

un

viņi

literatūras

nodarbību

pirmavotiem,

tam

tika

mūsu

par

metodoloģiskus

tematikas

kur

darba

sagatavošanas

Bez

kursi.

vadītāju

seminārus,

darbojošos

marksisma-ļeņinisma par

kadru

propagandistu

politpulciņu

rādītājs

1970,

c.

lp. 1948.

193.

g.

R.,

1949,

12.—13.

lpp.

izklāstā

skates

dzīves,

līdzekļu

tājus

mākslinieciskās

pret

niešu

sāka

vidū

jumi

H.

strauja

tika

darba rezul-

pārējie jaunie

atbildīgāk

Par

izturē-

kolhoza

Pūliņa

jaude-

bija raksturīga radoši

iniciatīva,

apbalvota

Pēc

noorganizēja

un

arī

H.

viņai

trūkumiem.

ar

kā

jau

aktīvu

meklē-

propagandas

VĻKJS

ar

zemnieku

Goda

CX

jaunatni

politisko

modrību

arī

kolhozu

visa

sistēmā.

komjaunatnes

darba

pasākumiem

Marksa

Kārļa cijās

politiskās

padziļinātu

kur

līmeni

un

mācīja

praktisko Ļeņins,

visa

kolhoza

sistēmā.

izglītības

audzināšanas Ludzas

tika

meklēti

—

šī

jauni ceļi

sapulcēs.

devīze

kļuva

2

un

to

Politisko

lietderīgumu.

komjauniešu

grāmatu,

ar

apgūt

polit-

metodes,

idejiski

mācību

Strādāt

par

mā-

Propagandista

labāk

paaugstinātu

rajona

jaunatne

iemācījās patstāvīgi strādāt

Nemitīgi

apsprieda

uzmanība.

artelī

politnodarbību saturu,

regulāri

kolhozu

sistemātiskais

idejiskajiem

darbus, kas palīdzēja

daiļliteratūras

nodarbību tēmas.

politiskās

sekmēja

plānveidīgais,

pastāvīga

lauksaimniecības

jaunie kolhoznieki

pārrunāja

kā

bija tur,

pievērsta

komjaunatnes

vadībā

veiktais

ienaid-

komjaunieši,

komjaunatnes

atrisināšanu

izne-

ieaudzi-

šķiras

tikai

ne

diktēja

teoriju,

atmaskot

lai

mācītos

notika kas

darbs.

rezultāti

tika

prasmi

uzdevuma

organizāciju

situācija

revolucionāro

ar un

ieguva

republikā

kolektivizācija,

Vēsturiskā

jāpanāk,

jaunatne

Šī

izskaidrošanas

Labi

Bija

izglītība

minēts,

saimniecību

saasināšanos.

naidīgos tīkojumus.

politiskā

iepriekš

apbruņot

jauniešos

izglītības

tā,

jo

pret darbu,

gadā

kad,

šķiru cīņas

nieku

tisko

autoritāti,

komjaunatnes

nozīmi

beigās,

pieciešamību

mus

bet

mācīties,

Propagandiste

attieksme

individuālo

raisīja

masu

komjaunieši

propa-

«Okte».

.

gadu

bet

labi

lielu

1951.

Pūliņa

Sevišķu

nāt

metodēm,

sovhozu kolhozā

savā

reuz-

1

rakstu

40.

vien

nesamierinātība

un

darbu

uzskatāmi:

darbu.

iemantoja

ieinteresēta

dzīga,

komjaunieši

un

ne

tiešo

savu

darba

kaimiņu

un

paredzēto

politskolas klausī-

iepazīstinātu

uz

rajona

pašdarbības pulciņus. Propagandistes

bija pārliecinoši

ties

Lai

kolhoza,

no

nodarbībām

pirmrindnieku

ekskursiju

iniciatīvas

kolhoznieki

piemērus

klausītājus

izgatavošanā.

organizēja

Pūliņas

tāti

iesaistīja

lauksaimniecības

ar

gandiste H.

konkrētus

izmantoja

publikas

vēlmi

lai

teorē-

jautāju-

un

dzīvot

un

plašu

kustību. Pildot un

VĻKJS CX lēmumu «Par PSKP XIX kongresa

materiālu

studēšanu

1953.

gada

1.

tēmā»,

no

studēt

partijas kongresa

pagandisti, dzus

kuri

komjaunatnes

janvāra komjaunatnes materiālus.

bija sagatavojušies

komjaunatnes

politiskās

politpulciņus

Lai

lēmumu

izglītības

organizācijas

nodarbības

vadītu

sissāka pro-

pēc jaunās programmas, dau-

apvienoja

ar

partijas

politiskās

izglītības sistēmas pulciņiem. 1

LKP CX PVI PA, 2

22.

A(eksandrovs

A.

201. f.,

1. apr., 830. 1.,

Komjaunatnes

27.-28.

organizācijas

lp.

darbs

kolhozā.

R.,

1951

lpp.

207

PSKP

dēja zēja

kongresa lielu

ar

pirmorganizāciju

gaitai

veltīja

Rīgas

un

50.

izjūtu.

organizācijas sistemātiski

gaitu

uzmanību

Krāslavas,

aktīva

sākumā

gadu

lielāku

teorijas

sniedza

metodisko

nepieciešamo

bagātināja

studēšana.

40.

gadu

ieguva

beigās

patstāvīga

Komjaunatnes

zināšanas,

Cēsu,

.

palīdzību jauniešiem,

politiskās

savas

nozīmi

politmācību

1

izglītošanā

politiskajā

arvien

stu-

anali-

Madonas,

Apes,

komjaunatnes rajonu komitejas

citas

marksisma-ļeņinisma vīgi

komjaunatnes Mācību

sapulcēs. Pastāvīgu Ludzas,

Viļānu,

Komjaunatnes un

materiālus

atbildības

komitejas

kuri

regulāri

patstā-

kontrolēja

viņu mācības. 50.

sākumā

gadu

sti kvalificēts 2241

no

augstākā Ar

komunisti,

bija

katru

18 tūkstoši

tijas

3

politiskās

cību

iestāžu

zinātnes

vakara

un

1798

teoriju studēja patstāvīgi. Sociālisma likā

kas

izglītības sistēma, desmitiem tūkstošu

lekcijveida apriņķu grupas

komjaunatnes,

nizētas

apspriedes

tājumiem,

kā

Lekcijas

arī

un

par

referāti

tures, dabaszinātņu Tika

izskaidrotas

tiskās riskā

1 LKP CX

208

PVI PA,

Turpat.

3

Turpat,

329.

Turpat,

904. 1.,

1., 2. 2.

lp. lp.

aptvēra

darbs

jau

referentu un

katru

ar

tika

metodoloģijas

apr., 904. 1., 3.

galvenās

lp

vie-

gadu orga-

jau-

metodiku.

politisko,

latviešu

bija

LĻKJS

partijas

interesējošo jautājumu

nacionālās

principi,

pie

apmaiņa,

propagandas plašu

darbā

darbiniekiem

ļeņiniskās

Konstitūcijas

l.

repub-

politiskās

izveidotas

bija

pieredzes

jaunatni

ļeņiniskās

formām

novembrī

grupu

izgaismoja

n

mā-

lauku

un

vadībā

politiskajā

padomju

Šo

notika

citu

201. t

strādnieku

partijas

gada

komitejām

Padomju

demokrātijas,

apguva

vidējo

un

komjaunatnes

idejiski

marksistiski

internacionālisma

2

4

un

no

marksisma-ļeņinisma

periodā

1944.

lekcijveida

par

685,

mācījās par-

komjaunieši

augstāko

nodaļās,

partijas,

Sistemātiski

pilnveidojās.

33

—

mācību

apmēram

jaunatnes.

pārstāvjiem.

inteliģences

tējās

Jau

rajonu

pilsētu

un no

bija

gadā

12 640

vienota

komjaunatnes

propagandai.

mācībās

1947./1948.

sistēmā

dažādām mācību

ar

strādājošās

vieta

Redzama

politiskajās

komjaunieši

nostiprinājās

un

propagan-

4

uzcelšanas

pamatu

izveidojās

gadā

nepabeigta

—

VĻKJS biedri

pamatus

neklātienes

vakarskolās.

jaunatnes

14 079

sistēmā.

izglītības

1796

mācību

1952./1953.

,

sistēmas

skaits.

izglītības

bija komjaunieši.

marksisma-ļeņinisma

izglītības

komjaunatnes

politiskās

klausītāju

21 766

aug-

1952./1953. mācību

bija augstākā,

jauniešu

un

saliedēts,

izveidojies

2

pieauga

gadu

komjauniešu

komjaunatnes

kuriem

394

vidējā izglītība.

un

iesaistīto

gadā

politiskās

komjaunatnes

959

dista

PSR bija

Latvijas

jauno propagandistu pulks.

tēzes, sociālis-

politikas tautas

vēsloku.

un

proletā-

revolucionārās

tradīcijas,

kā

dažāda

arī

rindās tiskās

partijas

ar

CX

lektoru

sastāvā.

toru

šajā

«Jaunā

padomju

padomju

viešu

cilvēka

niknākie

Vadoties «Par

pēc

vidū»,

darbā vairāk kās

dzīves

gados

republikas

uzmanības

brošūras

«Dzīvības «Vai

Komjaunatnes sāka

jām

tēmām.

jās uz

1946.

nolasīja Zemes»

Lekciju šiem

organizēšanā

ciklu

jumi

P.

ar

nātņu doktors

1 2

un

lieliem

PSR

Latvijas

Rīgā

Tajos vēl

jaunatnes

baznīcu

un

pieda-

ĻKJS CX veica lielu darbu

klajā

un

pilsētas

populārzinātniskās

«Neparastas

būs

beigas?»

komiteja

propagandu

viena

uzbūvi»,

debesu

v.

c.

pirma-

no

dabaszinātņu

par

komjaunatnes

pilsētas

organizāciizcelšanās

«Dzīvības

J.

Peive

par

perspektīvām.

fizikas

tehnikas

populārie

jaunatnei

īstenie un

gada

nolasīt

locekļi

sa-

lasī-

lekcijas

profesori

matemātikas

zi-

2

c.

1946.

aktuāliem

Mo.io,n.e>Kb,

Šmits,

un

Zinātniski

Rīgas

1948.

lūgumu

ar

zinātnes

akadēmijas

A.

un

v.

LKP CX PVI PA, 201. CoBeTCKan

padomju

komjaunie-

zinātnieki.

organizācija

panākumiem. Rūpnīcas

Daugavpilī

lektoriji

tematiku

republikas

komjaunatnes

Zinātņu

A. Lūsis

dabaszinātņu

griezās pie zinātniekiem

attīstības

un

Valeskalns,

natnes

sabiedris-

un

PSR

jau-

lekciju

veidošanai.

apmeklēja

sākums

sniedza

jaunākajiem

par

noritēja

par

rūpnīcas

vārdā

jūlijā jaunatnes

lasīja

lēmuma

apgabala

parādību

Zemes»,

uz

visuma

palīdzību

autoelektroaparātu

sniegumiem

«Par

lat-

organizā-

c.

pastāvīgu

lekciju

visās

cīņa

—

organizācijas

Latvijas

nāca

lekcijveida

gadā

lekcijas:

v.

bija

Daugavpils

sistemātisku

Jau

tā

varā,

izdošanā:

pasaulei

kā

jaunatnes

decembra

19.

izpratnes

daļa

izcelšanās

jau-

nacionālisti

Penzas

dabas

ceremonijās. Latvijas

literatūras

parādības»,

gada

stāvokli

veltīt

svarīgi:

un

tēzes.

1945.

sāka

lek-

tēmas

Komjaunatnes

c.

no-

CX

interesantas

«Latvijas

komjaunatnes

aizspriedumu

lījās reliģiskajās attiecīgas

v.

materiālistiskās

bija sevišķi

reliģisko

bija

un

CX

propagandas

procesu

tas

seja»,

decem-

kuras

svarīgas

buržuāziskie

ienaidnieki»

VĻKJS

dabaszinātņu

natnes

morālā

tematiku

cijām izsūtīja lekciju

tādas

grupa

līdz

ĻKJS

Latvijas

Latvi-

lektoru

lekcijas,

279

1

audzināšanai

«Latviešu

varu»,

tautas

cilvēku.

izstrādāja

politiskajai

izvērsa,

komitejas

septembra

nolasīja

tūkstoši laikā

pašā

idejiski

gada

1946.

no

VĻKJS

Komunis-

par

nodibināta ārštatu

lektori

CX 42

apmēram

grupa

natnes

par

Tikai

komjaunatnes

un

grupa

Tiem, kas

lekcijas

pilnībā bija nokomplektēta

kad

vidu,

komjaunatnes

klausījās

darbu

raksturs,

vēsturi.

komjaunatnes

lekciju

gada

lasītas

celtnie-

sabiedrības

reakcionārais

izdomājumi.

tika

nesen,

Ļeņina

un

sociālistiskās

nacionālisma

pretpadomju

1946.

cilvēku

brim

veida

aktīvu

jas ĻKJS 32

buržuāziskā

bija iestājušies

Sevišķi sākot

uzdevumi

jaunatnes

atmaskots

cībā,

f„

I.

gada

apr.,

1948, 23

augustā

dzīves

348. 1.,

sāka

jautājumiem.

19.

darboties

Šādi

jau-

lektoriji

lp.

nio.ifi.

209

gadu

-40.

beigās

republikas natnes

rija

tematiku.

apspriedās

Lektorija

Pilsētas

apkārtējo

un

darbinieki,

skolotāji, LĻKJS

šanu

zinātņu

un

notika

strādnieku

50—100

Irēna

Korpa

biedrības

kustības

Cēsu

Ja

zinā-

1951.

gadā pie-

Nemitīgi

starptautiskās

cīņas,

gada

jauniešu

un

Politisko

audzināšanu.

1951.

par

klausītāju

komjaunatnes

un

lektori.

problēmām.

tad

sākumā

lek-

uz

sapulcējās

beigās

jaunatnes lektorija vadītāja komjaudarbā

panākumiem

par

komjauniešu

ideoloģiskās

par

jauniešu,

jau līdz 500 klausītāju. niete

ievērojot

partijas

jau-

lekto-

un

aktīvu

komjaunatnes

Latvijas PSR

un

komunistisko

par

jaunatnes

un

atnāca

ciju

CX

citās

arī

komiteja

veidoja,

lasīja

popularizēšanas interese

jaunatnes

auga

un

cikls

lekciju

rajona

kolhozu

referātus

lekcijas

darboties

Sevišķi populārs kļuva

ar

plānu

auditorijās

sāka

sākumā

Komjaunatnes

pastāvīgi

vadītāja

intereses.

gadu

rajonu centros.

un

Cēsīs.

lektorijs

lekciju

50.

un

pilsētās

tika

apbalvota

Lat-

ar

vijas ĻKJS CX Goda rakstu.

komitejas

Komjaunatnes tā

stāvokli, šanu

uzlabošanai

zinātņu

un

jautājumu stāvokli

patriotiskās

par

Krustpils

martā

gada

un

rajona

jumi

ciju ciklu kā

tēls

seja»

tautu

tēmu «Mūsu

par

citās

un

par

patriotisma

komitejas refe-

tās

lek-

nolasīja

lek-

Dzimtene». Tādās

«Kom-

demokrātiju»,

un

padomju

uzmanība tika un

Idejiskās

izteiktie aizrādī-

rajona

«Jaunā

cilvēka

koncentrēta

reālo

sociālistiskā

un

izskatīja

audzināšanas

organizācijā.

laikā

mieru

izstrādāja

CX

pirmorganizācijās

literatūrā»,

draudzību

zinā-

ĻKJS

uzlabot

daudznacionālā

klausītāju

nesatricināmo

padomju

palīdzēja

mēnešu

jaunatne

padomju

darba

internacionālistiskās

komjaunatnes

«Planētas

jaunieša rālā

visās

grupa

cijās

Divu

ierosinājumi.

un

rentu

un

palīdzību

Latvijas

komjaunatnes

audzināšanas darbu lielā mērā

lekciju Politisko

analizēja

komiteju

biedrības

popularizēšanas 1952.

rekomendācijas.

pastāvīgi

partijas

ar

izpausmi

mo-

PSRS

uz

dzīvē,

internacionālisma

uz

princi-

piem.l Viena

mām,

efektīvākajām

no

sevišķi

vakari,

pirmajos

kas

notika

iestādēs.

To

jaunieši.

Nereti

darbinieki.

kurus

par

būtību,

tiekšanos

aktīvi

padomju

šajos

lielo

organizāciju

nepietiekamo

iedarbību.

nelabvēlīga

1 LKP CX

210

vakaros

paustās

jauniešu ka

kuplā

mācību

bija

liecināja

pārveidojumu gan

arī

daļā

un

audzināšanas

iesniegtajās

lp.

par

nacionālistiskās

zināmā

191.—192.

kom-

skaitā.

jaunieši,

dzīves

sociālistiskajiem

1. apr., 888. 1.,

atbilžu

komjaunatnes

celtniecībā,

politiskās

pret

kārtām

buržuāziski

veiktā

Gadījās,

f.,

izvirzīja

ietekmi

attieksme

PVI PA, 201.

ļoti

un

namos,

vadoši

tautas

sociālistiskajā

ienaidnieku

komjaunatnes pausta

pirmām

atbildēja

radikālo

saprast

diezgan

propagandas

iniciatori

jaunieši apmeklēja

iesaistīties

varas

tautas

klubos,

for-

darba

gados, bija jautājumu

jautājumiem

uz

Šos vakarus

Jautājumi, gan

pēckara

uzņēmumos,

organizēšanas

audzināšanas

politiskās

zīmītēs

par

darba

bija

parveidoju-

bet

republikā,

miem

tika

uzdoti

darbs,

kuru

dažreiz

tīri

ari

provokatoriski

jautājumi. audzināšanas

Politiskās veica

partijas

tājumu

komjaunatnes

un

atbilžu

un

vakari,

loka

paplašināšanos,

kām

pozīcijām

bas

tai

otrajā pusē ietilpa ari jau-

gadu kurā

un

redzes-

jaunatnes politiskā prasmi novērtēt

gūt

notikumus

celtniecī-

sociālistiskās

un

šķiris-

no

praksi Latvijas PSR. Svarīgs

jaunatnes

bija periodiskā Jaunatne» ris»

žurnāls

un

tīja

periodiskās

Latvijas

paplašināt plašāk

arī

Latvijas

PSR

idejiskajā

jāatspoguļo

jaunatnes

marksisma-ļeņinisma, nacionālisma

tikumiskās

cilvēka

augstās

partijas

iekšpolitikas

Lielu

publicēja pulka

komsorgu

zināja slaveno

bija

dēlu

un

ievietota

meitu

drošsirdīgā

cīnītāja

dzēja

radīt

riem,

kuri,

«Pravda», vadu

1

varoni

biedri.

zemi.

viņš

komjaunatnes

jaunās

paau-

jauniešu ideālus

izprast

izskaidroja

inter-

padomju

Komunistiskās

sociālistiskās

un

celt-

No par

Pēckara

gvardes

Padomju

varoņdarbiem. Avīzē

grāmatiņas dokumentu

fotogrāfija. bija

izmantoja

Lielā

pārrunās

organizāciju

ar

sarakstos

apr-, 428.

Tēvijas

grāmatiņā

bija

tas

palī-

karavī-

kara ielikta

kareivjiem. pretim

Šo

saglabājuši

gadu komjauniešiem

dzīvību,

Komsorga

uz-

Latvijas

varonīgajiem komjauniešiem

savu

I-

molodjož»

jaunieši

slejām

daudzu —

jaunatnes

121.

divīzijas

avīzes

vienaudžu

saplosīto

par

LKP CX PVI PA, 201. U

«Sovetskaja

avīze

strēlnieku

un

veltīja

tradīciju garā. Tā,

varonīgo

piezīmju

šķembu

nežēlodami

kuru

savu

—

priekšstatu dzimto

jāpa-

discip-

sociālistiskā

un

būtību

oktobrī

Bernharda

šāviņu

darbu

laikraksti

Bernhardu Babri.

ienaidnieka

aizstāvēja

8.

par Latviešu

komjaunieti

par

vērtības,

komjaunatnes

gada

materiālu

«Bēr-

Padomju

visas

veidot

patriotisma

komjaunatnes

Latvijas

1948.

piemēram,

so-

bija

republikā.

uzmanību

audzināšanai

žurnālu

iespējams,

un

lielu

palīdzēja

ārpolitikas

un

partijai,

nostiprināt

un

audzināja lasītājus

garā,

jauna-

savu

1

veica

prese

republikas

pret

«Par vien

republikas

dzīve.

padomju

principu

niecības uzdevumus

lēmumam

zināšanas

audzināšanā. Tā

nozīme

un

izskatīja

ieaudzinātu

mīlestību

žurnālam, cik

audzēkņu

pionieru organizācijas

zemes

dzes

ka

regulāri

Komunistiskajai

februāra

Tajā bija uzsvērts,

kā

līnu,

uzticību

un

lai

īpaši, jūtas,

patriotisma

«Pionie-

avīze

pilnveidošanai

Liela

plēnumos.

un

«Padomju

CX lielu uzmanību vel-

jautājumus

uzlabošanā,

gada

1947.

CX

skolai

līdz

padomju

Dzimteni

ciālistisko

VĻKJS

birojā

darba

preses

paaudzei

nība»».

CX

ĻKJS

jaunatnes

Šos

gadu

avīzes

satura

preses

uzlabošanai.

darba

sākumā

un

skolēniem

ĻKJS

Latvijas

līdzeklis

50.

orgāni

molodjož»,

«Bērnība».

audzināšanas

pusē

CX

ĻKJS

Latvijas

komjaunatnes

redakciju

gadu otrajā

«Sovetskaja

un

politiskās

idejiski 40.

prese.

iznāca

republikā

jai

veicināja

palīdzēja

vēsturiskos

40.

komitejas

gados avīze

Rotu

daudzu

un

kom-

1., I.—?. lp.

211

uzvārdiem

jauniešu

Arī

nāvē.»

krita

viņš

1942.

sniedza

avīzes

ieguva

37

attiecīgi

tāda

kas

vai

zemniekiem

vēl ne

vienmēr

varēja

vadīt

natnes

Vairākums

kas

mas,

bija

apgūt

bija

bija izplatīta

darba

avīžu

kolektīva vietās

pusdienas strād-

jaunajiem

zināšanas.

darītājiem, kuriem

zināšanas,

daudzu

tādēļ viņi

un

jautājumu

aģitatorus

būtību.

apmācīja

spēja kvalificēti komentēt materiālu lasīšana

pastiprināja

komjaujauniešu vidū.

ietekmi

idejiski politisko

konkrētie

uzdevumi

iestādes

uzņēmuma,

izlaida

regulāri

pirmorganizāciju

atspoguļojās

jārisina

kurām

politiskās

sagatavotos

avīžu

komjaunatnes

kurās

sienasavīzes,

vairāk

Kolektīvā

pārrunu.

darba

palīdzēja

izprast

lasītājiem, kas

organizāciju

Tā

plaši kā

forma,

jaunajiem

patstāvīgi

pārvidū

jaunatnes

1

vispārizglītojošās

komitejas

speciāliem

par

tiem

bija

jaunatnes

parasti

«Pionieris»,

un

skolēniem

un

nebija pietiekamas

Komjaunatnes

un

tā

vērtīga

Sevišķi

laikā.

brīvajā

—

organizācijas

izdevumiem

stūrīšos,

sarkanajos

citā

varoņa

dienu

plašas

popularitāti

darba

audzināšanas

notika

pārtraukumā niekiem,

lasītu

gados komjaunatnes organizācijās

politiskās

lasīšana,

Sevišķu

Jaunatne»

«Padomju

vietējās

un

komjaunatnes

uz

«Kritis

Uzvaras

gaišo

žurnālus

un

54,5 tūkstoši abonentu.

un

Pēckara

Komiteja

avīzes

limitus.

ieplānotos

atzīmēts:

kaujām pie Staraja Rūsas.

no

Centrālā lai

rūpējās,

roku

nepiedzīvoja

vienā

Parakstīšanās

masas.

Babra

pats

gadā

Komjaunatnes nemitīgi

B.

ar

komsorgs

un

kolhoza

vai

problējaunie-

šiem. Ne

mazāk

darbā

nas

kāti.

Spilgtā

dalīties

jaunās

šanu

plāna

veica

formā

tie

kultūras

aicināja

kolhozu

Viena

tās

no

piedalīšanās

cēla

republikas

laikā

13 500 400

komjauniešu darbu

Lielu lumu

arī

svinību

republikas

1 LKP CX 2

212

Turpat,

Latvijas

gatavošanās norise

jaunieši

168.

lp.

formām

vēlē-

partijas

1948.

gadā

norisē. Vēlēšanu kamaktīvisti

locekļi.

strādāja

vairāki

Jaunieši

par

tūkstoši

veica

lielu

noformēšanā.2

darba

jaunatnes VĻKJS

1948.

ar

PVI PA, 201. f.,

329. 1.,

un

un

par-

padomju

palīdzību

aģitpunktus,

komisiju

kuru

darbs,

organizācijas

jaunie

un

vadīja

iekārtošanā

Padomju

izraisīja

jubilejas

vēlēšanu

bija

aģitpunktu

komjaunieši

pie-

attīstīšanā

jaunās paaudzes

deputātu

komjaunatnes

komjaunieši

pla-

un

aktīvāk

izpausmes

spilgtākajām

sniedza padomju orgāniem nozīmīgu vietējo padomju vēlēšanu sagatavošanā un

aģitatoriem,

jaunatni

kustības

un

paņas

lozungi

radīšanā.

darbaļaužu

Republikas

audzināša-

politiskās

zibeņi,

politiskās audzināšanas

komjaunatne,

aktivitāti.

kampaņās.

aģitācija:

izpildē,

mērķtiecīgais

jauniešu

bija

tēlainā

sociālistiskās

—

vadībā

sociālo

un

komjaunatnes

uzskatāmā

piecgadu

Lielais

tijas

vietu

svarīgu

ieņēma

gada

sajūsmu

30.

un

oktobrī.

Kā

uzņēma vēsti,

1. apr., 888.

L,

politisko

gadadienai,

123.

lp

un

visas ka

pacē-

slavenās

valsts,

Ļeņina

tā

kom-

jaunatne natnes

izciliem

par

audzināšanā,

celtniecībā

ciālistiskajā

17. oktobrī

gadadienai

75

piedalījās

jauniešu.

Latvijas

krastmalu.

jaunatnes vienā

tūkstoši

Padomju

krastmalu

1919.

namā

Tādu

gadā

Padomju spēku sāka

izšķirošā

jaunattīstības

Šīs

dziļās sabiedriskās kustību.

mērogā jaunatnes mokrātiskās

savienība

dentu

pieņemts 1945.

gadā

šanai

120 cilvēku skaitā

sastāvā.

VDJF

Viena

natnes

un

1949.

gadā

1953.

gadā

vāli kļuva

Bukarestē.

par

laimīgu dažādu

jiem.

Tajās

1

LKP CX

piedalījās

gadā

vispasaules

skati.

I.

pasākumos

profesionālo kā

jaunatne,

PVI PA, 201.

arī

vienotību,

f.,

N.

1.

472.

1.,

un

jaunie

55.

vadītā-

sekretāri

un

panākumiem

PSR

sporta

pašdarbīsportisti.

dejotāji A.

Berlīnē par

salie-

VDJF,

ar

draudzīgās

Latvijas

guva

Korjagins.

apr.,

CX

lieliem

festi-

nākamo

un

mākslinieciskās

un

izcilākie

panākumus

Strode,

Ar

—

—

To mēr-

organizāciju

ĻKJS

Latvijas

jau-

otrais

studentu

un

bija tikšanās

jaunatnes

pa-

nostiprināšanā

Prāgā,

jaunatnes

laikā

ga-

Berlīnē, ceturtais

gadā

pārstāvji.

kultūras

Budapeštā

ševs, T. Vītiņa,

valstu

komjaunatnes

piedalījās

kolektīvu festivālā

Festivālu

ik

—

dažādu

periodā

demokrātijas

progresīvās

pasaules

konkursos,

sacensībās bas

nākotni.

regulāri

republikas

festivālu

visas

to

Igauni-

un

novembris

jaunatnes un

vadī-

padomi

pārstāvji,

mieru, pret karu, par tautu draudzību

SSS

citi

Vispasaules

ievēlēja

diena.

Pirmais

1947.

Londonā

Federācijas

sadarbības

1951.

jaunu miera spēku

paaudžu un

—

tika

notika

Lietuvas

pēckara un

notika

trešais

10.

—

festivāli.

festivāls

Budapeštā,

dēt to cīņā

formām

jaunatnes

studentu

nodibināšanu

kas

jaunatnes

jaunatnes

draudzības

jaunatnes

par

PSRS

destu-

konference

Latvijas,

bija

Vispasaules

Starptautiskā

novembrim.

14

ietilpa

Baltkrievijas, Vispasaules

bija nostiprināt

ķis

Tā

kā

Vispasaules

kļuva

Tajā

svarīgākajām

no

valstu

10.

nodibināšanas diena

tiek atzīmēta

saules

līdz

oktobra

jau-

starptautiskā

procesu, kas

un

VDJF

par

popularitāte.

starptautisko

izvērst

konferencē,

darbības koordinēšanai

Ukrainas,

no

jas PSR. dus

29.

no

tās

un

Lēmums

jaunatnes

intensīvi

un

ideju

arī

nodibinājās

(VDJF)

pār

politisko

kapitālistiskajās

saliedēšanas

kad

federācija

(SSS).

Vispasaules

Izveidojās

iespējas

organizatoriskās

jaunatnes

notika

izcīnīšanā

sistēma;

ietekmēja

labvēlīgas

kara,

kuras

martam

sociāli

jaunu

sociālisma

pieauga

pasaules

1.

Kom-

par

iela,

saņēma

uzvaras

arēnā.

pārmaiņas

Radās

otrā

loma

sociālistiskā

zemēs

kurā

Daugavas

1

starptautiskajā

pasaules

dienās

līdz

sekmēja

karā

pasaules

un

pēc

februāra

Savienības

otrajā

izvietojumu

sācies

28.

godu VĻKJS

pārdēvēja

nosaukumu

kongress.

attīstīties

natnes

galvaspilsētā

pašu

no

ordeni. Par

oktobra

so-

nodibināšanas

svinīgs jaunatnes mītiņš,

Šajās

I

Latvijas komjaunatnes

fašismu

notika

jau-

padomju

piedalīšanos

VĻKJS

ar

Ļeņina

otro

ar

Rīgā

labā,

aktīvo

par

sakarā

un

gadadienu, apbalvota

30.

Dzimtenes

nopelniem

komunistiskajā

Mali-

festivāla

lau-

lp.

213

reāti

studente

kļuva

latviešu

ar

Bukarestē

vispasaules Tūlīt

pēc

karu»

kā

tāpat

mūsu

lappusi

cilvēces

Stokholmas 1950.

gada

vīgās tījās

komitejas

strādāja

vairāk

darbaļaužu nos

sesijā.

kas

natnei!»,

jaunieši

Republikas Stokholmas uzdevumus.

Līdz 1

rakstījušies ļaužu.

1950.

gada 110

Pastā-

aktīvi

iesais-

locekļiem biedri

VĻKJS PSR

rajo-

mītiņi.

un

komjauniešiem

Stokholmas

saistības

jūlijam

14.

pieņemts

Tajos

un

tūkstoši

bija

uzsaukuma

zem

zem

ražošanas

pārsniegt

Padomju

jau-

uzsaukumu.

vienprātīgi parakstīdamies

uzņēmās

miljons cīņā

Bezkompromisa partijas

Par

mīgi.

rindu

pa-

darba-

Latvijas

aktīvā

atjaunošanā, tīšanā,

kā

piecgadu

arī

jauniešu

idejiski

plānu

absolūtā

aktivitātes

vairākuma

Latvijas

kolhozu

īstenošanā,

ĻKJS

kustības

pieaugums.

sociālistiskā

apziņā

sek-

ietekmes

tautas saimniecības

piedalīšanās

sociālās

jauniešu

darbojās

politiskās

straujā

liecināja

paaudzi jaunatnes

Padomju

ideoloģiju

organizācijas

komjaunatnes

un

jauno

uz

augšana,

buržuāzisko

pret

komjaunatnes

un

partijas

iedarbīgumu

kļuva

bija

kļuva

3

Latvijas

kas

atbalstīt

jaunietes,

un

uzsaukuma,

daudzi

«Visiem

aicinājumu jaunatni

sauca

pret visas

un

kongresa

komisiju

sapulces

masu

komjau-

vēsturē

ziņojumiem. Latvijas

ar

jaunatnes

CX

apsprieda VĻKJS

piekritēju

komjauniešu,

uzstājās

notika

pilsētās

un

3300

nekā

sapulcēs

impe-

cīņā

tautas

cīņas

Par rīcības

kampaņā.

Par

draudiem. Par sla-

Komjaunatnes organizācijas

vākšanas

parakstu

1

prese,

«auksto

Latvijas

iesaistījās

Uzsaukums

miera

Vispasaules

uzsāka

padomju

miera

parakstīšana.

uzsaukuma martā

kopīgās

spēku

Ziediņa,

kad

uzvaras,

valstīm

jaunatne,

jaunatnes,

komjaunatnes,

progresīvo

P.

Rubene.

2

izcīnītās

imperiālistisko reakciju, pret jauna, kodolkara venu

L.

republikas

kodolbruņošanos,

valsts

atskaņojumā.

Gintere,

rakstīja

plaši

delegātiem.

kāpināja

visa

I.

vijolniece

sociālistiskajām

citām

un

drudžaini

un

nieši,

koncertēja

iepazīstināja

kokles

—

izpildīja

Savienības

Padomju to

pret

dejas

festivāla

ar

klausītājus

instrumenta

forumiem

jaunatnes

jaunatne tikās riālisti

tautas

Ritenbergs,

H.

kura

Jansone,

tautas

latviešu

Žagata,

U.

Dz.

mūziku

Republiideoloģija

par valdošo.

5.

§. Komjaunatnes

ieguldījums

kultūras

revolūcijas īstenošanā

Industrializācija tes

cīņā

tūras

par

un

sociālisma

revolūciju.

Bez

kolektivizācija uzvaru

tās

—

cieši

īstenošanas

šīs

divas

saistās

1 Padomju Jaunatne, 1948, 2

Cīņa,

3

LKP CX PVI PA,

25.

aug.;

Cīņa,

1953, 19. jūl.

1953, 13. sept. 201, f.,

1. apr., 702.

ar

triecienfrontrešo

jaunās sabiedrības

iespējama.

nav

214

—

1.,

1.

lp.

—

kul-

radīšana

Sociālisma

celtniecības

ļus, kuros

kultūras

Vajadzēja,

runājot

milzīgi

summu, ko šami

Viens

skolas

sināšanai natnes

bērnu iesaistīšana

atbrīvotajā Tautas

Latvijas

lēmumu

kā

des,

ierīkoti

gada

svētdienas

likas

Pārejas

dzīvē

procesā

padomju

un

skolu

skaita

vums

paaugstināt

tības

mācību

šajās

Lai

gadā

darba

tautas 50. nieku

CX

jauna-

kom-

remontbrigā-

remontētas

sporta

sarkanie

jaunajam

norādījumus,

skolas, kuri-

inventāru,

stūrīši

un

bibliotēkas.

jauku tradīciju.

par

septiņgadīgo Sevišķi

lauku

atvērtas

izglītību

septiņgadīgo

jaunatnes

vakarskolas.

kuriem

organizācijas

vēl

nebija

bija

uzde-

izglī-

1946./1947.

Lai

iesaistītu

septiņu

sniedza

visnotaļ

vidus-

vispārējo

mācīties,

un

Latvijas

un

aktuāls

2

klašu

palīdzību

izglītības orgāniem.

gadu sākumā lauku

un

gadā šīs skolas

komjaunieši. Reizē

apmeklēja

bija

radīts

vakarskolu

jau

14 325

plašs

tīkls.

un

stabils

1953./1954.

audzēkņi,

skaitā

tajā

strād-

mācību 11500

3

centrā

izveidošana,

vizēšana

republikā

jaunatnes

padomju

ar

uzmanības

ciju

sagatavošanai

tika

skolu

panāca

un

jauniešus,

izglītība, komjaunatnes

mā-

LK(b)P

organizēja

laikā

palielināšanu.

tika

komjau-

1944./1945. un

sagatavošanā

jaunatne varētu strādāt

republikā

skolās

orgāni

strādnieku

arī

jaunajam mācību gadam repub-

vispārējo

uz

un

Latvijas ĻKJS CX jautājumu «Par komjaunat-

turpmāk kļuva

valsts

ievērojamu

līmeni.

istabas,

sagatavošanā

komjaunatnes

PSR

par

skolās,

lēmumu,

vasarā

kuru

gādāts

pionieru

skolu

Piedalīšanās

gada

kā

beidzās Padome

īstenojot partijas

talkas,

laukumi,

šo

tālāka

uzdevuma atri-

Sī

orgānu,

skolu

piedalīšanos 1945.

arī

par

Latvi-

no un

uzlabošana

skolu

izskatīja

komitejas

iekārtotas

nāmo,

jūnijā

gadam».

sporta

nenovēr-

celtniecības

atjaunošana

teritorijā

izpildītu

mācību

1945./1946. jaunatnes

Lai

16.

organizācijas

nes

to

kop-

ieroča

padzīšanas

mācībās.

Komisāru

pasākumiem

«Par

jam mācību gadam».

birojs

sistēmas

veltīti partijas un valsts plašas sabiedrības spēki.

1945.

vēsturiski

kultūras

okupantu

audzināšanas darba

un

republikas

pieņēma

izglītības

tautas

vecuma

gads,

visu

krājumu

kapitālisma

no

bija

un

Kad cību

mums

to

sociālistiskās

fašistisko

vācu

pēc

bija

kas

un

apstāk-

ieguvumu.

«... pārvērst

tehnikas

un

visu

tādus

tautas

.

vissvarīgākajiem

no

vārdiem,

zinātnes

pārvērst

—

attīstīšana, mācību visu

Ļeņina

visas

par

1

ieroci»

uzdevumiem

PSR

I.

kļūtu

uzkrājis kapitālisms

nepieciešams,

sociālisma

jas

V.

kultūras,

bagātīgo

radīt

vajadzēja

procesā

sasniegumi

un

šo

skolas

bija

atjaunošanu

skolu

viņu veiktā

organizāciju

politiskās ietekmes

tālāko

un

komjaunatnes

un

darbu

pionieru

audzināšanas

pastiprināšana

LĻKJS

organizā-

darba akti-

audzēkņu

vidū.

1

Ļeņins

2

Sp'ona

3

LKP CX

V. A.

I. Raksti, 27. «Vienmēr

sēj.,

gatavs!»

PVI PA, 201.

366.

lpp.

105. lpp.

f., L apr., 929.

1., 28.

lp.

215

Sākumā, kad komjaunatnes

komsorgiem vēl

nāms,

nebija

vēlēšanās

labā, kās

bagātas

sabiedriskā

bas,

mīlestība lietas

partijas

LKJS

Latvijas

CX,

līmeņa

celšanu,

lēmuma

darba

kadru

1945.

1.

gada

pionieru

maijā

vadītāji, jauno

1953.

ļeņiniešu

gada

laikā

šajā —

71

jau

procents

no

kategoriatrisināts.

bija

603

strādāja —

vecākie

1485. Pionieru

vairāk

apvienoti

bija

fakultatīvs

šīs

par

pamatos

sākumā

skola;

zināšanas

apgūšanai.

skolās

PSR

Latvijas

bet

rindās

organizācijas tūkstoši

1

pe-

K(b)P

vadītāju

ieviests

jautājums

beigās

sagatavošanu

savas

plašākas

tika

par

izglītības

Latvijas

pionieru

sniedza

tajās

komjaunatnes

sagatavošanu,

pēc

vadītāja specialitātes

perioda

pārejas

pedagoģisko

vecāko

augstskolas

organizēšanu,

pionieru

Tādējādi jas

sevišķi

audzināšanas

padziļinātu

un

februārī

gada

sāka

darbu

Rīgā

vecākā

priekšro-

uz

vispārējā

un

viņi uzkrātu

1945.

pedagoģiskās

pionieru

par

kā

rajonu

un

vadītāju kadru

paplašināšanu

lai

to,

par

zināšanas.

dagoģiskās republikas

pilsētu, apriņķu pionieru

par

redzesloka

politiskā

Komunistis-

par

komunistiskās

jaunatnes

milzīga

Dzimtenes

iekārtas

skolām,

uz

zi-

labākos biedrus.

savus

komitejas rūpējās

kurss

pārliecība

sociālistiskās

un

bija

kā

sagatavotī-

iedvesmoja

ieguldījumu

savu

bērniem,

pret

atbildīgiem

un

iecirkņiem,

CX

dot

taisnīgumu

speciālas

viņus

Komjaunatnes komitejas nosūtīja

svarīgiem

viņu

taču

ideo-

nozīme

vadītājiem. Viņiem,

pieredzes,

iemaņas,

cenšanās

strādāt,

patiesa

cībām.

darba

liekama

vērā

skolu

un

sociālistiskās

nelielas,

apziņā

dzīves

partijas biedru

maz

bija

pionieru

vecākajiem

un

bija

vēl

skolēnu

nostiprināšanā

loģijas

vidū

pedagogu

organizācijas

pionieru

nekā

vecuma

116 bēr-

niem. 2 No

pulks.

gada

gadā

palielinājās

1953.

gada

beigās

organizācija

komjaunatnes niešu to

skaita

idejiskais Plašas

gadu

beigās

gadā

PSR

nizāciju

ciplīnu

no

2

Oslrovs

un

daļā.

1. apr.,

un

pionieru

orga-

sekmēm,

veikšanā

dis-

rakstu-

lp.

kultūras

uzplaukums

3

LKP CX PVI PA, 201. f.,

4

Pelkaus E. Sociālistiskās kultūras izveide, 93.

apr., 929. 1.,

i., 39 procenti

labām

uzdevuma

lpp. 1.

gadā

mācību

skaita.

komjaunatnes

16. 1., 83.

vidusskolās

mācību

1952./1953. t.

darbs.

komjaunatČetrdesmito

visās

cilvēkiem,

par audzēkņu

sociālistiskās

skolu

1944./1945.

komjaunieši;

Šā

komjau-

pastiprinājās

audzināšanas

darbojās 4

skolotāju

ar

nostiprinājās.

audzēkņu

skolu

Līdz

kolektīvos

apstākļos

un

23 833

aktivitāti.

201. f.,

Padomju

līdz

bija cīņa

sabiedrisko

J.

1508

vecuma

galvenajiem

uzdevumiem un

lielākajā

bija

pieauga

LKP CX PVI PA,

1

216

skolu

781

bija

biedriem.3

un

auga

nodibinātas

skolās

skaits

viņu

celtniecības

strauji

bija

skolās

mācību

uzlabojās

kopējā komjaunatnes Viens

16.

tās

septiņgadīgo

Latvijas

no

rūdījums,

5302

ar

komjauniešu

skolotāju

jauno

pedagoģiskajos

sociālistiskās

organizācijas

nes

un

pieaugumu

arī

republikas

32.

lp. lpp.

Latvija.

R.,

1954,

bija

Rīga

darba noti

veidots

niešu

audzēkņu

grupās

audzēkņu

darbojās

Arī retārs

V.

nostiprināšanu.

metus,

skolas

pilsētas

komjaunatnes

rūpniecības

Audzēkņu

fizikā,

krievu

sims

Gorkijs

dziesmu

nās

citu

ar

tiecās

šanas.

tika

Skolu

dzīves

tautas

Mācoties

dabaszinātnes,

priekšmetus, cionāro

jaunā

pagātni

domju

zemē,

zināšanas

sociālisma

sanāksmēs,

tika

Skolas

procesā des.

nami, trīs

gadā

natnes teātra

1

2

LKP CX Turpat,

un

PVI PA, 201. 131.—133.

auto-

rindās

un

citus

revoluPa-

sasniegumiem

bērnu

pa-

priekšzīmei.

Stundās

priekšrocībām.

un

un

Dzimtenes

komjauniešu

pulciņu

bija

nozīme

partijas

ģeogrāfiju

celtniecības

pastāvīgi

un

jūtami

Valsts

liela

mūsu

ar

iekārtas

darbojās

republikā

darbu

vidū

VĻKJS

panākumu

literatūru,

sapulcēs

jaunrades

mācību

organizācijā

palīdzību

jauno tehniķu

audzināšanas

iniciatī-

viņu zinā-

un

pio-

pulciņu

olimpiādēs.

un

komjaunatnes

nozīmīgu

1953.

arī

audzēkņu

gadā

Komunistiskās

nostiprinātas

priekšmetu

nodarbībās, konkursos

mācību

iepazinās

sociālistiskās

iegūtās nieru

vēsturi,

paaudze

un

ar

ieguvusi

Jaunieši

augstā VĻKJS

padziļināja

revolucionāro

vēsturisko

ir

viņiem

ar

komitejas

audzināšanā

darbības,

un

dalījās

par

tikša-

rīkoja

.

politiskajā

jaunatnes

Tas

«Mak-

materiāli

pieredzē.

komjaunatnes

1952./1953.

2 jauns biedrs

101

Ļeņina

domju

tikai

auga:

uzņemts

I.

audzēkņiem,

organizācija,

Komjaunatnes

vakari

komjaunieši

pierādīt, ka viņi

Pēc

cienīgi.

apsprieda

«Revolucionāro

studēti

organizācijas

radioficēja paši audzēkņi.

ātri

ritāti,

skolu

darba

darbiem

ar

nosaukuma

skolu

vas

rajonu

un

tika

uz

lidostu.

sasniegumiem

tematiskie

Skolas

priekš-

un

lektorijs, kurā

rakstnieks»,

Politpulciņā

c.

audzināšanas

jaunietes

un

V.

pilsētu

un

biedra

v.

dzīves

un

ekskursijas

jaunākajiem

notika

idejis-

atsevišķus

organizēja

skolas

padomju republikām.

skolas

ar

apgūtu

(sek-

nopietnu

ar

darbu,

izcelšanos,

bagātību;

skaits

organizācijas

elektrostaciju

revolucionārs

—

izcelšanās»

brālīgajām

mācību

valodas

Komjau-

Liels

Sekmīgi strādāja skolas

saistīta

komiteja

papildināja

valodas

par

cieši

uzņēmumiem,

zināšanas

jautājumus

iz-

lektorijs.

1

pamatīgāk

Lai

lēmumus.

zinā-

tika

uzņēmumiem.

kongresa

kultūrizglītojošo

un

sakaru

skolā

tematikas

komjaunatnes

bija

bija apvie-

Audzēkņu

iniciatīvas

politiskās

redkolēģija.

ikdiena

Gauračs)

audzināšanas

Gūtmane).

ģeogrāfijas pulciņos.

1. vidusskolas

Rēzeknes

organizācijā

pilsētas

uz

XIX

PSKP

«Uzvara»

sienas avīzes

V.

komjaunatnes

ekskursijas

studēja

šajā

sabiedriski

un

organizācijas

komjaunatnes

sākumā

(sekretāre

pēc

zinātniskās

Notika

vidusskolas

gada

biedri

VĻKJS

padziļināšanai

šanu

kās

1953.

pieredze.

83

1.

Daugavpils

leļļu

f.,

sniedza

Pionieru

naturālistu

veicināja

un

pils,

stacijas.

Latvijas

audzināšanas

ārpusskolas četri

Skolu

PSR

iestā-

pionieru

jaunatnes

Valsts

Jau-

teātra izrādes.

i. apr., 879. 1., 81.

lp

lp. 217

Ar

skolu

komjaunatnes organizāciju skolās

pūlēm republikas

skolu

Nostiprinājās

uzlabojās

GDA

audzēkņu vidū palielinājās

darbs,

fiziskā

audzēkņu

kolektīvi,

fizkultūras

kolektīvu

pedagoģisko

un

audzināšana.

sporta

aktivizējās EGDA

un

masu

nozīmīšu

iegu-

vēju skaits. PSKP

XIX

jaunatni karā

šo

ar

pionieru

un

nisko

lauksaimniecības

zinātnes Pēc

rāk

PSKP

un

sāka

kolhozu

Gulbenes tisko

skuju.

1

ierosmes

par

lopus

darbs

dzīvi,

IV

plēnums

Tas

veicināja

cējiem

šo

jaunatnes

Komunistiskā

1

1953.

218

organi-

tūkstošus

tonnu

iegūt

patstāvīgumu

reālu

augstu

un

augstskolu

ka

skolu

CX

darba

uzdevumu

mācīšanā

ietekmes

uzlabo-

komjaunatnes

galveno

savu

organizāciju

darīja

augstākās

kvalificētiem,

Padomju

gada martā, apspriedis jauaudzināšanas

un

pildījušas

un

nodrošinātu tautas

ar

LKP

pionieru

5

jaunatnei

un

—

audzinā-

un

autoritātes

un

un

nepieciešamo,

vidējās

speciālās

saimniecības,

idejiski

Latvijas

visu

tehnikumu

no

PVI PA, 201.

Turpat, 879. 1., 76. lp.

f.,

1.

apr.,

cel-

13.

lp

atjaunotu

izglītības un

sis-

kultūras

kadriem.

fašistiskajiem

komjaunatnes

929. 1.,

lai

zinātnes

nobriedušiem

atbrīvošanas

sniegdamas palīdzību partijas organizācijām

2

atbalstīja

vidū. 2

partija

attīstītu

kas

Pēc

tajā

palīdzību audzēkņu

skolotājiem

šanos skolu

tēmu,

birojs

un

nekā

skolu

atzīmēja,

ir

organizācijas

nozares

vai-

gada ziemas apstākļos norupjās barības aizstājējiem.

vairāk

palīdzēja

vel-

bija

skolēni

audzēkņu patrio-

un

komjaunatnes

audzināja

skolās»,

republikas

tālāk

ar

kas

izjūtu.

sniegušas

un

zemes

pionieri stādīja

un

CX

pionieru

1952./1953.

sektora

tājumu «Par pasākumiem mācību

šanā.

Padomju

ar

uz

jaunlopiem, piedalījās

par

ĻKJS

skolas

sagatavoja

Latvijas KP CX

pionieru

piedalī-

rūpniecības

ar

attīstīšanai,

Komjaunieši

Latvijas

republikas

Praktiskais

priekšstatu

šanai

rosīgi

plēnuma,

tālākai

dārzus, rūpējās

smagajos

sabiedriskā

atbildības

teh-

ekskursijas

tikās

MTS,

komajaunat-

audzēkņu

rīkoja

septembra

darbos.

Galgauskas

lopbarībai

zācijas

lauku

augļu

rajona

viņu

gada

sagatavošanā.

pasākumu

drošināt Pēc

1953.

lauksaimniecības

piedalīties

kopa

skolu

pirmrindniekiem, iepazinās

CX

valsts

lopbarības

un

bioloģijā.

darbu,

pulciņu

kolhoziem

laboratorijas

un

veicināja

skolās,

Sa-

politehnizācijas

un

republikas

tehnisko

izglītību.

tehnikas sasniegumiem.

un

tīts mūsu

ķīmijā

enerģiski

iekārtošanā

kabinetu

uzņēmumiem, sovhoziem, un

fizikā,

norādījumus,

organizācijas

skolas

nodarbību

praktisko

matemātikā,

jaunradi, aktivizējot

mācību

jās

konkrēti

skolu

sagatavot

politehnisko

tās

realizēti

tika

īstenojot partijas nes

pilnveidot

pilnveidojās

organizācija

uzdevumu labāk

izvirzīja

dzīvei,

lēmumu

pasākumi, darbu

kongress

darba

un

iebru-

organizācijas,

mācību

speķiem,

marksistiski-ļeņinisko

dziļi apgūtu

zināšanas radoši Izskatot

žuāziskā

izvērst

marksistiski

biedriskās nikumos

aktivitātes

rīkoja

regulāri

pašdarbības

jiskā

kultūras

un

Viens

likāniskā

zinātniskās

10.

bija

Valsts

šiem

59

Goda

un

darbiem

biedrības.

niskajos nolasīja

pulciņos,

Studentu

pieauga tuālu

bas

tautas

V.

tās

26

repub-

studentu

konferences,

kā

arī kas

konferenci,

atjaunota

Sams

Latvijas līdz

pieauga,

un

akadēmijas gadā

konferencēs,

c.

padomju

autorus

vara.

apbalvoja

Republikas attīstībā

PSR

tautas

daudziem

SZB

un

1.

gada

ražīgi

maijam

to sa-

Univer-

zinātniskās

aktīvisti zināt-

un

skolās

bija

pulciņi,

strādāja

studentu

biedri

kolhozos,

augstskolās

(SZB)

1950.

intensīvi

Sevišķi

v.

tālākajā

biedrības

zinātniskās

un

uzņēmumos

1850 referātus.

zinātnisko

biedrību

studenti

1950./1951.

par

73 kolhozos

ieviesa

zājlauku

plānu,

augu

pilnveidojās,

nepārtraukti

skaits,

uzdevumu

130 ražošanas

stādīja pāri

darbs

pētījumu

saimniecības

akadēmijas

attīstīšana.

nozīme.

visās

gadā

zinātnisko

tādu

ide-

organizāciju

iestāžu

Pirms

zinātnisko

kuriem

celtniecības

1949./1950. mācību

pavisam

komjaunat-

naudas prēmijām. Apbalvoto un Botāns, E. Grants, Z. Leitupe, Latvijas

Lauksaimniecības

un

mācību

atskaites

no

students

ievērojami

sniedzot 2005 cilvēkus. sitātes

māksli-

vidū, viņu

jaunrades

skate.

studentu

bija liela praktiska

studentu

skaits

biedru

darbu

darbi,

kultūras

1949./1950. mācību nodibinātas

sākumu

augstskolā

rakstiem

konservatorijas

saimniecības

nodibi-

vakarus,

komjaunatnes

gadadienai kopš Latvijā

CX

sa-

teh-

biogrāfiju,

gadu

katrā

studentu

augstāko

organizēja

LVU studenti A.

bija

notika

universitātē

iesniegti

VĻKJS

vidū

50.

veltītus

zinātniskās

zinātnisko

biedrības

veltīta

bija

Skatei

maijā Rīgā

Valsts

Ļeņina

pasākumi veicināja

augstskolu

studentu

studentu

Latvijas

un un

līmeņa augšanu.

bija

11.

gada

uzlabošanas,

līdzdalību

svētkus,

dienai

Sie

materiā-

augstskolās

Ar

bur-

pret

veidošanas

I.

c.

palielināšanos

svarīgākajiem

no

uzdevumiem 1950.

studentu

ietekmes

organizāciju

v.

Studentu

skates.

V.

studēja

Konstitūciju

atzīmēja

Starptautiskajai

nieciskās nes

PSRS

Statūtus,

republikā

ar

pulciņus,

politiskos

nāja

cīņu

darba

aktīvu

organizāciju kuros

ka

partijai.

un

nolūkā

kom-

politisko

studentos

uzskata

pasaules

pastiprināšanas

komjaunatnes

ar

ideoloģisku

audzināšanas

politiskā

Jeņiniskā

mācī-

uzsvēra,

idejiski

ieaudzināt

uzticību Dzimtenei

uzskatu,

idejiski

Studentu

studentu

pastiprināt izpausmēm,

birojs

CX

LĻKJS

nesamierināmu

nacionālisma

pasaules

VĻKJS

ir:

labi

teorētiskās

spētu

universitātes

Valsts

Latvijas

darbu,

studenti

lai

teoriju,

darbā.

praktiskajā

martā

gada

uzdevumi

audzināšanu,

viņu

lietā

organizācijas

galvenie

listisko

likt

1946.

jaunatnes

uzskatīja panākt,

uzdevumu

galveno

par

tos,

kuri

bija

risināšanu. mācību ar

seku,

viņu

gadā

saistīti

kolhoziem

aktīvu

iekārtoja

ar

ak-

Lauksaimniecī-

15

sa-

piedalīšanos mičuriniešu

219

laboratorijas, nās

Mērķtiecīgi iesaistot stāko

vadot

mācību

ievērojami

iestāžu

skaitliski

sākumā

šīs

savās

organizācijas

augstāko

mācību

iestāžu

republikas

studējošās

rindās

studentiem

50.

spēcīgākas.

gadu

apmēram

pusi

audzēk-

tehnikuma

un

vidū,

jaunatnes

apvienoja

un

aug-

organizācijas

komjaunatnes

organizatoriski

un

tikša-

audzināšanu

attīstīšanā,

ietekmi

savu

5

un

1

politisko

idejiski

jaunrades tehnikumu

un

konferences

pirmrindniekiem.

studentu

palielināja

pašas kļūdamas

no

darba

zinātniskās

viņus

zinātniskās

8

noorganizēja

lauksaimniecības

ar

2

ņiem.

Komjaunatnes ļaužu darba

Piektās

vidū

piecgades

bija komjaunietis.

zīstināja

iestādes

piecgažu

ar

svētkus,

lucionāros

katrs

namos

trešais

ar

darba-

ar

kultūrizglītības

sarkanajos

un

stūrīšos.

darbinieks

kultūrizglītības

komjaunatnes

teātra

koncertus,

lekcijas,

tautas

un

3

Kultūrizglītības rīkoja

kultūrmasu

jaunatnes

klubos,

organizēšanu

nodarbojās

pastāvīgi

organizācijas

sevišķi

it

un

plāniem

izrādes, to

un

komiteju

palīdzību

atpūtas

vakarus,

iepa-

izpildes gaitu,

atzīmēja

revo-

piedalījās politisko

un

saimniecisko

kampaņu

Latvijas

jauniešu

organizēšanā. 40.

gados

un

garīgo attīstību lodā

izdotie B.

verina, un

citu

tūras

darbi.

labākos

varoņiem,

Lielā

natnes

garīgo

Latviešu listiskā kalnu». kas

pasauli,

personificēja

lielo

50.

gadu

sociālistiskās audzinošo

vidusskolas

audzēknes

vēstules

Annai Saksei:

«Mirdza

tēls.

mīgai.

Lasot

Liekas,

darīt, celt

un

ka

3

4

220

bija

piesaistīšanā

1 LKP CX :

Turpat,

gribējās

viņa

pati

ir

būt

mans

satver

tevi

decembrī

darbam. no

rokas

dedzīgai, un

kādas

rakstītās

mīļākais

Mirdza,

pie

tēls,

paaudzi,

celšanas

tuvākais,

tādai kā

«Pret

literadros-

skriet,

sauc

veidot!»4

Komjaunatnei nības

tā

gada

sociā-

Ozolas

rindas

jau-

tautu.

romāns

komjauniešu

atspoguļo

1950.

un

izcilākajiem

sabiedrības

spēku

partiju

Mirdzas

Latvijas

darbu

litera-

Latvijas

Sakses

komjaunietes

Liepājas tūras

no

A.

šo

bagātināja

kas

pret

vienu

kļuva

litera-

varoņdarbiem

Dzimteni.

Padomju

arī

Ka-

Furmanova

līdzināties

daiļdarbu,

par

D.

va-

V.

padomju

jaunatnes

tiecās

latviešu

Katajeva,

lasot

mīlestību

audzināja

un

jauniešus tēla

Ozolas

virkni

radītais

V.

sociālistisko

savu

daiļdarbiem 40.

ietekmēja

Fadejeva,

no

gados,

literatūrā

padomju

A.

periodā

veselu

Rakstnieces

iedvesmoja M.

kara

mīlēt

celtniecības

reālisma

dziļi

Gaidara,

Ostrovska,

Tēvijas

ar

A.

iedvesmojās

tikpat stipri

papildinājās

Padomju

izaugsmi

Republikas jaunieši,

darbus,

Sociālisma tūra

N.

Poļevoja,

un

sākumā

gadu

idejisko

padomju rakstnieku

autoru

pilsoņu

50.

un

liela

PVI PA, 201.

830. 1., 25.

loma

laikabiedru

f.,

rakstnieku

varonīgā

un

darba

dzejnieku tēmai

uzma-

un

sociā-

I. apr., 794. L, 28. lp.

lp.

Turpat, 929. 1., 40. lp. Apcerējumi par latviešu padomju

literatūras

vēsturi.

R.,

1955,

312.

lpp.

lisma

laikmeta

krājumi

cienīgu

radīšanā.

sacerējumu

Vilka

E.

—

«Cilvēki

vienu

ar

Jauno autoru

stāstu

Klīvera

V.

patiesību»,

«Traktoru

mazā saimniece», V. Bērces «Pirmie vienpastacijas dsmit», A. Jansona romāns «Ķēņu ciems», P. Sila poēma «NemirO.

stība»,

Germana

jaunatnei

atklāja

organizēja

—

niekiem.

loma

levērojama

sākumā

gadu

vidū

regulāri

kolhoza

Ļeņina

laukkopības

izsniedza

Krasņakova

rūpējās,

lai

liecina

krētus

lai

pasākumus,

šāku

loku.

lasītāju

komitejas

fondi,

bibliotēku

dinājās

padomju

Republikas

daudz

savāca

VEF šus

vajadzībām

Krāslavas

jaunieši

grāmatu.

2

1952.

organizēja

vairā-

rei-

arī

izstrādāja koniespējami

grāmatu

kioski,

komjauniešu

pla-

papil-

grāmatu

—

11

kolhozu

piedalījās divās

55

tūkstošus

laukos

grāmatu. Ne-

studenti

Ogres

grāmatu,

kolhozniekiem

Latvijas

bibliotēku

nedējās komjaunat-

tūkstošus

universitātes

rajona

gadā

laikā

visur.

aptvertu

jauni

nekā

vairāk

savāca

Par

mājas.

nedējas sarīkoja

tirdzniecībā,

novembra

Valsts

agrāk Latvijas

kolhozu

gadā

1948.

organizācijas

nes

aktīvi

komjaunatne

Tikai

un

gan

darbs.

izplatītāju skaits, uzlabojās viņu ierīkošanā.

it

regulāri

palielinājās

Murāne.

Republikas komjaunatne

grāmata

radās

Rezultātā

1

izplatītāju T.

apmeklēt

vienas

popularizētu

dus, lai noskaidrotu stāvokli grāmatu

piemēram,

«Slava»

paspēja

fakts:

lasījumus.

grāmatas

rajonu

Komjaunatnes

«Cīņa»,

lasītājiem 245 grāmatas,

daiļliteratūras

tādā veidā

Tā,

grāmatu

kolhoznieku

gan

tāds

dzej-

un

propagandēšanā

Vansoviča,

literatūru,

fermas,

gan

J.

grā-

lasītāju

rakstniekiem

labāko

kolhozu

ar

jauno

izplatītājiem.

rajona

citi

un

popularizēja

grāmatu

Krasņakova,

darbaļaudis

intensitāti

kolektīvos

padomju

nodrošināja

brigādes,

darba

viņu

kus

A.

vidū

bibliotēkas,

jaunajiem

grāmatu

—

piezīmes»

entuziasmu.

jaunatnes

ar

Krāslavas

bija komjaunietes

Meitenes

A.

vakarus

komjauniešiem

bija 50.

vadītājas darba

cēlāju

pārvietojamās

tikšanās

konferences,

«Pionieru

organizācijas

Komjaunatnes matas

stāsts

sociālisma

un

rajona

rūpnīcas 10 tūksto-

nosūtīja

600 kolhozu biblio-

bija

tēku.3 Ar

kļuva

komjaunietes

ciema

īves 1500

Olgas

grāmatu.

bija

lauku

centriem.

Bibliotēkas

labi iekārtota,

klubu

un

tipisku

bibliotēku

piemēru

Dundagas

fondā

noformēta

Pēc bibliotekāres

zungiem,

Kā

vadītās

Zviedriņas

darbu.

bibliotēkas Tā

vairums

kultūras

nozīmīgiem

par

minēt

atbalstu

komjaunatnes

tolaik

ar

var

rajona

glabājās

plakātiem,

priekšlikuma

lo-

jaunie lasī-

diagrammām. tāji izgatavoja albumus par aktuālām tēmām: «Ražas novākšana», «Gatavošanās

plēnuma līgs ties

sējai»,

lēmumus»,

politskolas ziemas

«Studējiet PSKP «Lai

klausītājiem»,

sezonai!»

v.

3

LKP CX PVI

c.

PA, 201. f.,

«Palīgs

1953.

1952, 3

1 CoBeTCKaa 2

lopiem

CX

ziemā

1953.

gada septembra

netrūktu

barības»,

aģitatoram».

gadā bibliotēkā

«Pa-

«Gatavojie-

notika

5

lasītāju

mana.

1. apr., 487. 1.,

1.

lp.

Turpat, 830. 1., 32. lp.

221

kurās

konferences, lāri

apsprieda

pārrunas

ieviests

Tika

8

reizes.

kultūras

slinieciskā Pēc

iestādēs,

Gandrīz

visās skolās

tīvi.

Latvijas

doti

34

t.

vēku.

viņu

noritēja

augstā korī

Padomju otrie

dadienai.

stūrīšos.

aktīvi

kolekizvei-

gadā bija

kuros

Talsu

Bauskas,

830

darbojās

rajonā

dra-

koros,

piedalījās

apmēpaš-

mākslinieciskajā

Cēsu, Ventspils

pirmie

Latvijas

idejiski

politiskā

citu

un

Dziesmu

pēckara

mākslinieciskā

un

apmēram 20 tūkstoši

dziedāja

uzplaukumu

Dziesmu

svētki,

dziesmu

Rajonu

Sociālisma iekārta

natne, visam

cil-

palielinājies

līdz

68 660 līdz 75 500 cilvēkiem.

Svarīgs

un

fikācijas kums

iepazīstināt

kinomākslas

LKP CX

Turpat,

PVI PA, 201.

Turpat, 929. !.,

4

Ostrovs

5

Pelkaus E.

Latvijas

J.

21.

tiem

no

ga-

kolektīvi

ar

bija jaunieši. kad kolhozu

galvenokārt aizvien

Pa-

skaits

kolektīvu

dalībnieku

jau-

plašāk.

skaits

—

no

6

tajos gados bija

Viņiem

f.,

to

Padomju

ievērojamai

1963

pašdarbības

3649;

bija

visplašākās

sasniegumiem,

795. 1.,

šai

darbaļaudis,

atbildīgs uzdevums

darbiniekiem.

—

veltīti

nobeiguma posmā,

gadam līdz

republikas

apliecināja

pašdarbībā iesaistījās

3043

gadadienu

piedalījās

daļa

uzcelšanas

1953.

no

spilgti

bija

10.

Jaunās

atzīmēja

Latvijā.

svētkos

nostiprinājās,

mākslinieciskajā 1951.

kas

ievērojama

pamatu

republikā

no

darbaļaudis

kultūras

,

222

1951.

gada beigās

atjaunošanas

varas

63 403 dalībniekiem 5

6

2

māk-

augstākajās

nodibināti koru

pulciņi,

Tikpat

vien

PSR

gadā Latvijas

Latvijas

1

1953.

Padomju

apvienotajā

sociālistiskās

3

iniciatīvas

4

kopš

2

māk-

3

notika

gadā

Tie —

pašu Viena

bija

sarkanajos

un

bija

akadēmijā

Tukuma,

arī

namos

kopskaita.

deju kolektīvos

un

iesaistījās

1950.

bija

tautas

gadu sākumā

procenti komjauniešu.

1948.

formām

skolās,

izveidoja

pašdarbības

no

puse

rajonu komjaunieši.

līmenī

50.

Lauksaimniecības

i.,

matiskajos

svētki.

palie-

radīšanā.

organizācijas

pulciņus

klubos,

mākslinieciskās

darbībā

lasītā-

īpatnība bija

vērtību

piedalīšanās

komjaunatnes

pašdarbības

mācību

80

darbo-

pašdarbība.

slinieciskās

ram

kas

gadu laikā

dažu

svarīga

kultūras

šādas

izplatītajām

republikas

studentu,

revolūcijas

piedalīšanās

plaša

visvairāk

no

skaits

un

Zvied-

1

Sociālistiskās

darbaļaužu

O.

vimpelis «Labākajam

jam», īves ciema bibliotēku lasītāju

linājās

regu-

lasīja

aktīvu,

uz

aģitbrigādi,

un

Šeit

kolektīvi

rītus,

Balstoties

pārvietojamo bibliotēku

kolhozos.

vairākos

200 cilvēku.

nekā

bērnu

un

darbus.

daiļliteratūras

izveidoja

riņa jās

vairāk

piedalījās

rīkoja lekcijas,

ar

tās

uzticēts

skatītāju

veicams

godpilns

masas

ar

labākajiem darbiem,

l.apr., 929.1.,

150.

kino-

pienā-

padomju

kas

ne

tikai

lp.

lp.

149. lp.

Padomju

sociālistiskas

kultūras

Sociālistiskās kultūras izveide,

Komunistiskās

partijas

vēstures

uzplaukums

172.

Latvijā,

46.

lpp.

apcerējumi,

3.

d.,

338.

lpp.

lpp.

paaugstināja iespējas interesi

nekā

16 reižu.

1953.

—

Trešā

kinomākslu

parādīja

gadā salīdzinājumā bet

bet

līmeni,

radīja

audzināšanai.

politiskajai

divkāršojies,

1

kultūras

masu

idejiski

padomju

par

augums rāk

tautas

masu

laukos

bija

gadu tas

laikā

šajā

pievai-

bija

vairāk

palielinājies

darbinieku

daļa kinofikācijas

lielo

skaita

skatītāju

1945.

ar

lieliskas

arī

ledzīvotāju

nekā kom-

bija

jaunieši. Sociālistiskās audzināšanas

ziski

risināt

mērķtiecīgi Tūlīt

jaunatnes sporta šanā

aktīvi

organizācijas

fizkultūras

sagatavošanā,

un

darbības

1945.

pilnveidošanā.

jubileju, kopš

republikā

«Daugava»,

Latvijas

Valsts

«Dinamo»,

universitātes

tikai

fizkultūriešu

gada

beigās republikā

kustības

padomju

cilvēku.

fizkultūras

pirmie

un

piecu

pārstāvēja

«Darba

Padomju

to

gadu

fizkultūriešu

vara,

Viņi

sporta

rezerves»

Taču

kolektīvus.

soļi

jau

izraudzī-

organizēšanā

atzīmējot

«Spartaks»,

darbojās

okupantu sagrauto

darbinieku kadru

kolektīvu

atjaunota

atbrīvošanas kom-

vācu

gada jūlijā,

3 tūkstoši

parādē Rīgā piedalījās biedrību

iesaistījās

fiun

uzdevumus.

pilnīgas

fizkultūras

atjaunošanā,

būvju

Tikai

varēja aktīvi

paaudze

celtniecības

pēc Latvijas PSR teritorijas

valstiski

liela,

un

attīstība.

sporta

un

jaunā

sociālistiskās

jaunatnes komunistiskās

un

sastāvdaļa

kultūras

attīstīta

harmoniski

vesela,

revolūcijas

neatņemama

fiziskās

bija

lieta

svarīga

kultūras

sistēmas

tie

un

bija 1945.

Latvijā.

1000 fizkultūriešu

apmēram

kolektīvu. Ar

katru

gadu

bija tur, kur

tāti

vadīja

tiecīgi

1951.

ram,

lāri

notika

Sekciju natnes mes

kas

attīstībai

nodarbības un

citās

lielāko

komiteja

darbu.

padome. un

treniņi

locekļi

veikto

darbu

daļu

vadīja

pastāvīgi

darba

noskaidroja Daudziem

cehu

trūkumus

ievē-

vadītā-

un

arod-

sporta

un

darboties

ievēlētā

darbs: regu-

futbola,

vingrošanas,

un

izstrādāja bija

1 Latvijas Komunistiskās partijas

vēstures

organizatori

katrā

kultūras

atzīmēja

pasākumus

un

3.

papar

kom-

sporta

sasniegumus, to

novēršanai.

komjaunatnes

apcerējumi,

padoun

atskaitījās

Gandrīz

fiziskās

pastāvīgi

komjau-

kolektīva

regulāri

rezultātiem.

jautājumus,

biedriem

Kombināta

fizkultūras

kombināta

organizēšanas

VĻKJS

sāka

fizkultūras

komitejai

sasniegtajiem

jauniešu sapulcē apsprieda masu

cehos

kultūras

sporta sekciju

komjaunieši.

kontrolēja

komjaunatnes un

piemē-

kolektīvu

komjauniešu

volejbola,

mērķ-

Tā,

sekcijās.

Sekciju vadītāji,

domes

Enerģiski

Izvērsās

visos

cehu

fiziskās

rezul-

un

pēc komjaunatnes

atbalstu

rīkotas

veltīja

labi

darbu.

masu

sešiem

veltītas

bija

kombinātā.

kolektīva

vieglatlētikas

No

ka

pastāvīgi

«Boļševička»

aktīvu

biedri. Tika

bija VĻKJS

fizkultūras

tās

ar

organizatorus.

sapulces,

masveida

un

sporta

un

gadā tekstilkombinātā

jiem pieci biedrību

kultūras

uzmanības

raksturīgi,

Un

komjaunatnes organizācijas

fiziskās

fizkultūras

lēja

audzināšanai.

iniciatīvas

komitejas

vairāk

arvien

komjaunatne

fiziskajai

jaunatnes

uzde-

d., 333.-334. lpp.

223

vumi fiziskās binātā

kultūras

tieši

sacensību

pasākumu, republikas sabiedrisko

biedri.

1952.

šiem

vien

spartakiādē nieku.

1953.

Spartakiādes, piedalīšanos

masu

kolektīvu ras

Kolhozu,

darba

kolektīvi

138 414

rajonu

gadā

sporta

izvēršanu.

apvienoja

jaunieši

1953.

svētki

un

gada

175 tūkstošus

apmēram

bija ieguvuši

kultūras kultū-

fiziskās

cilvēku.

GDA nozīmītes,

dalīb-

jaunatnes

ar

3326

aprīlī

tūksto-

jauniešu

fiziskās

Latvijas

Padomju

50

tūkstoši

gandrīz pieci

sacensības

laikā

Tajā

tiem 46 854

no

no

VĻKJS

bija par

sporta

puse

lauku

republikas

sacentās

sekmēja

nekā

skaita

piedalījās pāri

un

lielāko

Vairāk

darbinieku

krosā

gada slēpošanas

jauniešu.

visu

piedalījās

sarīkošanā.

fizkultūras

skaits kom-

fizkultūriešu

reizes.

piecas

Komjaunatnes organizācijas kopējā

laikā

jomā. Gada

vairāk nekā

palielinājās

bija

VĻKJS biedri. Fizkultūriešu tarības

ieviešanu

21

pioniem, dās. 1

jaunieši

Padomju 1953.

valsts

šahisti,

izlases

159

vien

vidū

sportistu

burāšanas

ieguva

par PSRS

Savienības

gadā

sportisti

jaunietes

kļuva

sportisti

36

laboja

reizes

basket-

Latvijas meistari

sporta

čem-

koman-

ieņēma

vietas. 2

padomju

prasmīgā vijas

Mūsu

volejbolisti,

vadošās Ar

republikas

kvalifikācijas

gadā

un

meis-

sportistu

sporta

1953.

prasības,

sportisti

rekordus.

jaunas

ar

345 normu,

iekļuva

PSR

Latvijas

republikas bolisti,

14

cilvēks

sakarā

pieauga

meistara

klasi,

sporta

masveidīgums veicināja

arī

Kaut

ievērojami

izpildīja sporta pirmo

kustības

augšanu.

PSR

grūtības, volūcijas

plaši

sasniegti

sekmīgi

nozīmīgi

kultūra.

Šajā

Padomju tika

darbā

lielajā

pēckara

pārvarētas vienota

izveidojās

partijas

gadu

kultūras visas

nopelns

savs

Lat-

pieredzi,

valsts

sociālistiskās

panākumi

Republikā

īstenošanā.

sociālistiskā

izmantojot

dzīvē

garīgajā

Komunistiskās

brālīgo palīdzību,

tautu

vadībā,

re-

tautas

bija

arī

Latvijas komjaunatnei.

6.

§. Cīņā

ar

latviešu

fašistiskās

buržuāzijas

bruņotajām bandām

1945. Lielais

9.

gada

maijā

ar

spožu

Nacistiskā

Tēvijas karš.

mūsu

Vācija

armijas

uzvaru

sagrauta,

bija

beidzās

Eiropā

un

iestājās ilgi gaidītais miers. Tomēr vairākus

gāja

bojā

tiskās bandīti

dzīves

arvien veda

1

224

cilvēku

cēlāji,

vienlīdz

sirmgalvjiem,

2

gadus pēc kara

simtiem

uz

viņu

cietsirdīgi

gan

ar

—

Latvijā

padomju

ģimenes locekļi izrēķinājās

sievietēm

un

LKP CX PVI PA,

201. f.,

un

1. apr., 929.

1.,

rokas

slepkavu

gan

tuvinieki.

ar

bērniem.

diversantu bandu mežu

Turpat, 44. lp.

no

patrioti, jaunās

noziegumu

midzeņiem.

133.

lp

Fašistiskie

jauniešiem,

Šo

vēl

sociālis-

gan

ar

pēdas

Iniciatīva

vervēt,

leriešu

izlūkdienestiem.

Pirmais riešu

apbruņot

aizmugurē

domju Armijas

13.

nesta

SD,

un

do-204) orgāni

204.

teroristu

un

šās

bandu

Padomju

ņiem

To

latviešu

no

vairāk

nekā

vācu

ar

Lielākās

120

un

75

kā

bandīti,

diversantu

Otrs nas

tobra Tur

tā

līdz

un

fašistiem

nacionālistisko lībniekiem

un

un

apmēram

kārtām

šajos jau

iesūtīšana

2500

Vidzemes

piekrastē.

speciālie

Vēvers

J.

notika

3

«SS

ok-

maijā.

Jagdvervadībā

da-

«Pērkoņkrusts»

un

darbiniekiem,

brīvprātīgajiem, tika

no

organizācijas,

savervēti sociālā

poli-

pagastu sagata-

un

bāze

pirmām

teroristu

un

Latvijas

15 diversantu

un

Čekista

gada

9.

lielburžuāzija.

vēl

vai

arī

diversiju

Latvijas

pat

gada

aizsargu

bandu

Latgalē

līdz

saknes.

1945.

diversantu

atbrīvotajā

maskas

1944.

izlūkdienesta

atbrīvotajos

Spiegošanas

turpināja

Indīgas

arī

sagatavotas

katla»

dienesti

leģiona»

Šo

no

nodaļas

nodevējiem

nogādātas

katla»

«Kurzemes

SS

ienaidnieka

tika

laikā

militārā

apbruņoša-

partizānu»

organizācijas

Latvijas lauku

posmos no

katlā»

fašistiskās

diversantu.

—

«nacionālo

politiskās

tautas

bija

«apvie-

grupu 2

«Līdumnieks»

SD

«Latviešu

citiem

nepilnām ziņām, «Kurzemes

armijas

16

apmācīšanas,

kapitulācijai

militāri

nosaukumi

attiecīgi

apriņķu teritorijā.

diversantu

savienību

bija kulaki

Abos

vācu —

Latviešu

orgāniem,

vecākajiem

Vācijas

kodētie

sastāvā

diversantu

un

zem

«Kurzemes

hitleriešu

kuru

un

vervēšanas,

posms

fašistiskās

Lettland»

latviešu

1

bandas.

ieroču nolik-

slepenu

kuru

bandām,

Cēsu

un

bandu

sauktajā

speciālās

band

25.

ap-

pūli-

izveidoja

teroristu

un

100

pāri par

aģentu

arī

izvietošanas

un

noritēja

no

pārstāvjiem

diversantu

«Pēteris»

un

nība», tika atstātas Rīgas

voti

uzbrūko-

Vidzemes

organizāciju

diversiju

buržuāzijas

diversantu

šīm

no

«Neaizmirstule»

cijas

diversantu

plaša

kārtām

dajas

1

tavu.

bija

pirmām

bruņotas

vajadzībām bija sagatavots

tā die-

«Nord-

orgāna

nostiprināšanā

un

nacistisko

dienestu

operatīvā

drudžainu darbību

fašistiskās

piecdesmit

hitle-

Rīgas

drošības

policijas,

izlūkošanas

izveidošanā

aizmugurē,

Armijas

Pārsvarā

riņķos.

tīkla

līdz

galvaspilsētas

pārvaldes

Zeppelin» tiešā vadībā izvērsa

posmos.

(Frontaufklārungskomman-

nacistiskās

drošības

galvenās

hit-

divos

(Frontaufklārungsgruppe-212).

grupas

citas

vairākas

un

Impērijas

komandas

abvēra

abvēra

Pa-

augusta

gada

Latvijas

Sajā laikā Latvijas

oktobrī.

212.

un

teritorijā

norisinājās

1944.

no

Padomju

no

PSR

kampaņa

laiku

aptvēra

posms

padzīšanai

paša gada

Sī

bandas

piederēja

diversantu

izplatīt

un

Latvijas

hitleriešu

dokumentāls

rajonos. grupas

Rīgas grupu

PSR

bandu

jūras

apraksts.

no

līča

iesūtīšanu

teritorijā

armijas

Pēc

un

vācu

Kurzemes

R.,

1970.,

lpp. 2

LatvPSR ZA Vēstis,

1982, N*»

10, 69. lpp.

Dati par diversantu grupām ņemti no ASV Nacionālā arhīva un Latvijas PSR CVVA dokumentiem, kā arī no Latvijas PSR ZA Vēstures institūta darba 3

fonda 013 materiāliem. Red.

225

kapitulācijai. Vēl

grupējuma verband santu

gales

Lettland»

militārās

venokārt

izlūkošanas

12.

Zemgalē

diversantu

Gandrīz un

līdz

augusta

un

priekšnieka

maijā

Jagd-

15

pavēles

Vidzemes,

uz

«SS

pēc

Zemgales

diver-

un

Lat-

mežiem. 1

Vācu 15.

gada

devās

Kurzemes

no

grupas

operatīvā

9.

1945. štāba

Rīgas

un

kuru

grupas,

visas

bija

tās

111

oktobrim

vadībā

grupas

Padomju Armijas tika

pievārtē,

nomestas

izdarīt

gal-

spiegošana.

atsevišķus

arī

gada

aģentu

18

bija

galvenais uzdevums

orientētas

1944.

no

aizmugurē,

diversiju

terora aktus.

buržuāzijas darbībā

noziedzīgajā līdzdalību

bandām

diversantu

Nomaskētajām fašistiskās

vadītāju

vidējās

lai

masas,

izvērstu

teritorijā

latviešu

un

iesaistīt

vajadzēja

zemniecības

Latvijas

Padomju

hitleriešu

pēc

ieceres

to

ar

savā

aktīvu

diversiju

plašu

karu. Tomēr

izlūkdienesta

hitleriešu

barvežu

zijas

diversantu

bāzes

sacelšanos»,

kulaku

ar

izlūkdienesti,

reģiona

šā

nās revolucionārās

cību

padomju

Sarkanās

zemnieki,

partijas

aktīvs,

partijas

vadībā Tieši

bandām.

organizāciju

bataljonu drošības Jau

aktīvi

un

un

nedēļās

līdz

aizturēja arī citus

operāciju

bruņotā

jaunatne

bandām,

cīņā

ar

komjaunatnes

—

351

komjaunieši

deva

PSR

valsts

iznīcinātāji

noziedzniekus, pret

kopā

diversantu

diversantu

izlūkdienests No

bija

gada jū-

atbrīvotajos

apriņķos

aģentu

bandām

bezpartijiska-

ar

1944.

diversantu,

un

gada pirmajā

1945.

fašistiskajiem

triecienus

lomu.

republikas

izlūkdienesta bet

vācu

nacistiskais

vadītāju»

teritorijas

republikas no

iznīcinošus

vadoņiem

kustības

hitleriešu

rezultātā

Latvijas

pēc

atbrīvošanas

vadībā

kuru

decembrim

mēnešos

un

daļas

patriotiem

atvēlējis «sacelšanās lija

padomju un Latvijas Komunistiskās

orgānu vienību sastāvā.

austrumu

padomju

spiegu

ar

inteliģence,

pret bandītiem

cīnījās

iekšlietu

okupantiem komunistu jiem

uzti-

aktīvs veidoja 40 000 cilvēku lielo iznīcinātāju brīvprātīgo kaujinieku lielāko un visapzinīgāko daļu.

pirmajās

centrālās

un

—

—

un

gal-

slave-

sakarā

pacēlumu

pašaizliedzīgā

darba

un

apziņu

šķirisko

jaunatne

un

iesaistījās

komjaunieši

pašu

tautas

latviešu

gara

lauku

strādnieki,

komjaunieši

komjaunieši

Daudzi

cīņas

vērā

ņēmuši

—

uzvarām.

Armijas vēsturiskajām

Darba

nebija augsto

darbaļaužu

un

«nacionālo

Latvijā

pilnīgai neveiksmei. diversiju kara izvēršanas

īpatnību

tās

tradīcijas,

varai,

buržuā-

aģentu

uz

lemts

bija

sociālpolitisko

plāns

izraisīt

izstrādājot

plānu Padomju Latvijas teritorijā, veno

fašistiskās

latviešu

atbalstu

sākumā

jau pašā

Nacistiskie

un

avantūristiskais

noziedzīgais,

ceturksnī

tika

kā

sekmīgu

padarīti

nekai-

2 tīgi 200 teroristi.

Lielu

ieguldījumu

diversantu

bandu

1 Latvijas padomju enciklopēdija. R., 2

226

LatvPSR ZA Vēstis,

1982, N°

likvidēšanā

1981, 1. sēj., 660. lpp

10, 68. lpp.

pirmajos

mē-

Armijas vienību

dalībnieks. 1

81

kara

periodā

ties.

Šīs

Pret

darba

lūkā

cīņas

bandītu

varu

ir

strādnieku

ar

ārzemju

kapitālistiem

bija

Partijas sorgi

apriņķu

elementiem.

Šī

jomā,

mikas

aktīva

bija

terors

cilvēknīšanas ko

iebiedēšanas

no no-

uzsvēra,

«ne-

apslepkavot

sim-

nedzirdētā

viņi

savas

stājās

asinskārē

savienībā

ar

strādniekiem.»

zemes

bandu

2

kolektivizāciju

bandītisms

bruņota

bandītu

sākās

zaudēja

cīņa

ar

varas

kulaku

savu

kā

ar

Pirm-

un

no-

okupācijas

nacistiskajiem dažādās

bau-

ekono-

ierobežošanas

reformu

šķiras

galveno

teroristu

to

darba cilvēkiem nai-

izplatītās

zemes

ar

virzienos.

nacionālistu

apmelojumus. Otrkārt,

kulaku

un

saistību

šķirisko,

kornun

nacionālistiskajiem

fašistiskās

vācu

realizējot

politiku, kas

pret

galvenajos

ciešo

vadībā

bandītiem

buržuāzisko

tautu

atmaskojot

arī

partorgu

cīņu

trīs

bandītisma

parādot

konsekventi

jomā,

izstumšanas

zultātā

darba

nekautrīgos padomju

vienlaidus

biju-

kas

norādīja,

—

ko

buržuāziski

atmaskojot

diversantu

kā

būtību, un

—

Ļeņins

kulaki

aktīvu

citiem

un

latviešu

pret

izlūkdienestiem,

dīgo

I.

pagastu

un

norisinājās

cīņa

gados, atklājot

mas

V.

Visur

pret

izvērsa

kulakiem

ideoloģijas

ziegumus

atbalstītāji

Visur

šķiru.

komiteju

komjaunieši

atbalstītājiem kārt,

izvairī-

Latvijā.

arī

un

sa-

pēc-

—

asiņainais

kulaki

gatavs nožņaugt,

strādnieku ...

tūkstošiem

Tieši

«Kulaks,»

un

izrēķinājās Tā

izdevās

slepkavām,

vajadzētu «novākt»,

aplaupīt.

un

ganti nīst Padomju tiem

atbalstu

padibenēm

bandītiskais

izpausme.

aktīvi

aktīva

pagasta

piekaut

citiem

un

vērstais

cilvēkiem

šķiru

ideoloģijas paudēji, attiecīgā

aktīvu

līdz

fašistiem

nevainīgu upuru asinīm.

ar

visasākā

aizsargiem

bandas, ku-

nelielām,

rūdītiem

sabiedrības

ar

pulku robež-

Rīgas

teroristu

kulaku

ar

130.

skaitliski

no

Padomju

karaspēka

pilnīgas sagrāves

no

papildinājās

policistiem,

aptraipījušies

bija

laiku

zināmu

bandas

un

deva

tur,

un

un

daudzām

bandām

diversantu

komplektētām

diversantu

Tomēr

labi apmācītām

apbruņotām,

šajiem

15

12.

janvārī

atbrīvošanas,

apriņķu arī

—

robežapsardzības

gada

pulks sagrāva

apsardzības bija

1945.

austrumu

un

lividēšanas

atsevišķu

un

Tikai

komjaunieši.

zobiem

katla»

«Kurzemes

pēc

rās

centrālo

Latvijas

pēc

nesos

bet

un

kā

likvidāciju,

sociālo

diversantu

un

beidzās

balstu.

ar re-

Treškārt,

bandām,

tās

pil-

nīgi iznīcinot. Visās

šķiru

komjauniešu

pašaizliedzību, rības no

2

prata

plašas

vislielākā

riorpaHHHHbie c.

vien

paši

lauku

vadītie

parādīja

iesaistīt

darba

laukstrādnieku

skaitliski

M.t 1976,

jomās partijas ne

bet arī

uzcelšanā

bijušo

1

cīņas

aktīvs

jaunās

jauniešu

sīkzemnieku

un

darbaļaužu

BoftcKa CCCP

b

BeviHKOH

pagastu komsorgi

un

drosmi

un

vīrišķību,

sociālistiskās

masas.

Turklāt

vidus, bet

slāņa

—

arī

vidējās

OieMecTBeHHOH

BOHHe.

sabiedne

no

vien toreiz

zemnieci-

1942—1945.

629—630.

Ļeņins

V.

I.

Raksti, 28. sēj., 37. lpp.

227

bas.

Diversantu

tām

vērsās

fašistiskie

viņi turpināja

cīņā

un

komjaunatnes tomēr

dīto

Abrenes

rūdīts

bandā

fašists

viņu

hitleriešu

ģimenes

austrumu

tījās tikai

daļa

taču

bandītu

veica

gandrīz

Supes mit

Ludzas, aktu

3

.

divu

Antoniņa

ko

kopā

vecais

gadu 18

nieris

gina,

gadus

22

Kazimirs,

viņas

23

Zile Ļ. Sociālisma

2

Andriksons

A.

ciālisma celtniecības 3

Fakti

par

viem Red.

228

un

Latvijas

gadus

vecā

periodā. R., aktiem

16

vidū

gadu un

11

Anelija

vietējās

ZA

Šķilbēnu

apriņķa

bija

gadu

17

vecā

Krākopa,

Lūcija

vecais

Fomina,

Zoja Alberts

Slišāns,

brālis

pio-

pilnvarotā Lūcija

Lo-

vecais

gadu

desmitmāju

v.

c.

115.

darbaļaužu

Bandīti

nežēlīgi

lpp.

deputātu padomes

so-

1969, 30. lpp.

galvenokārt

ņemti

izpildu komiteju civilstāvokļa PSR

des-

nekā

430 terora

izdarīja

Vladimirs,

celtniecības vēsturiskais ceļš,

PSR

vairāk

un

sešpadsmitgadīgā

māsa

uzdevumus

14komjauniešus, komjaunat-

Viņu

Leonora

vecā

Latvijas

terora

deputātu padomju

māsa

gadus

1

Saidāns,

ienaidniekiem,

varza.

(Abrenes)

brālis

māti,

ar

Jāzeps vecā

Viļakas

pionieri.

un

bandās iesais-

zemiskos

teritorijā

apriņķu

viņas

un

dažādu

Abrenes, Madonas, Rēzeknes,

noslepkavoja

vienu

un

un

Tādu

un

visniknākajiem

rokaspuišu

hit-

okupēja

centrālajos

Diversantu

informatoru

grupu

laikā

gadu

Solovjova

nogalināja

viņa

Cēsu

bandīti zvēriski

2

diversantu banda

un

bandītu

un

iesaistīt

kulakiem

no

PSR

Latvijas

tautas

un

diver-

draudzes mācī-

policistu

sastāvēja

va-

nometa

hitleriešu

laiku

uz

aizsargu,

tūkstoši.

šī hitlerisko

aģentu

Alūksnes

aktīvistus

nes

18

visa

pakļauto

Tikai

pagastā

atbalstītāju

vadītā

viņam

9

ap

latviešu

no

Viņa

lidmašīna

vācu

diver-

un

vārdu.

iebrucēju rokaspuišiem).

atbrīvotajos

bija

aģenta

1. oktobrī. Par

—

Pat-

vadītājiem.

hitleriešu

vairākums

kuru

citiem

slepkavības.

(«Cinīša») —

iznīcinā-

—

pilnvarotajiem,

Šķilbēnu katoļu

par

naidīgu elementu

rajonos

bija

komjauniešiem

(kad Latviju

daļa kļuva

locekļiem,

bandītiem

ar

Stagars. Viņš Supem palīdzēja

ticīgo katoļu

pakalpiņu,

Cīņā

lielāks,

ar

gada

upuriem

komjau-

kārtām

cilvēkus

1944.

—

ģimenes. Viņi pirmām

Supes

palīgu kļuva

Ludvigs

lielākā

varai

padomju to

tuvāko

desmitiem

lerieši,

saistīti

11

—

mežos

apriņķa

1

tomēr

vecākajiem pionieru

Pētera

«Lapland»

terora

partijas,

pat visdrausmīgākās

noziegumi

barveža

santu barveža

tājs,

pilnīga

samierināties

bandu

desmitmāju

un

nenobiedēja

bandas

grupu

pret

—

un

krietni

komsorgiem,

kaujiniekiem,

baisi

Sevišķi santu

kopējais iznīcināja veselas

aktīvistiem

to

ar

darbinieku. skaits

pagastu

ar

bataljonu

riotus

drīza

aktīvistu,

padomju

saimniecisko

un

bandīti

izrēķinājās

izolācijā

to

un

diversantu

par

1660

cilvēku

padomju

jo nereti

tāju

krita

padomju

natnes, kritušo

lielākā

naids,

dzīres.

asiņainās

teritorijā

tām

ar

tautas

izdzimteņi negribēja

savas

PSR

Latvijas

aizvien

nonāca

darba

acīm redzama.

sagrāve kļuva Tomēr

bandas

Latvijas

Vēstures

institūta

no

aktu

attiecīgo

rajonu

reģistrācijas

darba

fonda

013

tautas

nodaļu

arhī-

materiāliem.

izrēķinājās bandīti

izdūra acis

viņam

Bandītu kus

atriebību.

viņa jaunākie brāļi

trīs

lielākā

Cīņā

godīgos

visus

Viktors

Marians

un

bandītu darba

Šķilbēnu pagasta

cilvē-

noslepkavošanas

Cigura

piedalījās

Mašīnu

Bruņotā

Ļubovas

aktīvisti

sadursmē

iestājās

likvidēšanā.

jaunieši;

viņu

Kad

1945.

sagatavošanas

frontes

16 cilvēku

komjauniešu

liela

Jauniešus darba

jaunietes

un

laikā,

plāna tika

organizācija

nespēja

nobiedēt

nāves

apbalvota

ar

rokās

Abrenes

bandītu

ne

Tilžas

izveidota

mežacirtēju

—

briesmas.

kokmateriālu

tika

pagastā

jauniešu

pārsniegšanu

komjau-

ieročiem

ar

izsludināja

Tilžas

un

pastāvīgās

ne

gatavošanas

republikā

mēnesi,

bataljona

komsordzes

pagasta

un

Baut-

bandām. 1

laupītāju

februāri

gada

visi

nāvē

varoņa

pagasta

māku

un

pagastā,

Pēteris

un

iznīcinātāju

Tilžas

ierosinājuma

un

vīrišķību

Tilžas

punktu,

krita

Pēc

šaušanas

apguva

stājās cīņā pret slepkavu

parādot

apriņķa

Jezupovičs

bandītiem

ar

(Zīles)

meitenes,

Abrenes

Pēteris

Stalidzāns.

Deņisovas

arī

komjaunieši, iznomāšanas

zirgu

un

Roberts

kaujinieks

daudzi

ieročiem rokās.

ar

komjaunatnes

nieši,

citi

bandītiem

ar

aizstāvot

ris.

D.

daļa kļuva komjaunieši.

varonību, krita

krita

aktīvi

un

daudzi

Līdzīgi rīkojās

mudināja pēc

nogalināšanas

pirkstus.

visus

Dominiks,

—

bataljonā

iznīcinātāju

Drīz

Pirms

Ciguru.

pārlauza

un

sadisms

drausmīgais

taisnīgu

uz

Dānieļu

komjaunieti

ar

Par

brigāde.

uzbrukums

kokmateriālu

pagasta

sa-

komjaunatnes

partijas komitejas

apriņķa

Goda rakstu. 1945. Tilžas

pret

tenes.

Lielākā

pagasta

Zinaīda

gada

vairāki

jaunākais

Volkovs. Tomēr

ties

kā

1

seržants

Pēc

pui-

ar

arī

mei-

komjaunieši

Sta-

Jeta

Kuzņe-

teroristiskie

KOMCOMOJI

—

Vaduguns,

iekšlietu —

dzīvi 1946.

apvienotā

IIOMOIIIHHK b

daudz

Zeļin-

jefreitors

smagāki:

25

palikušie bija spiesti gada laiku

napTHH

1941—1945

krita

karaspēka

seržants

Zinčenko,

1.

aprīlī

banda beidza

uzbrukumi kādu

6oeBOH

orgānu

B

rr.,

vēl

va-

bandu

Šajā kaujā

vecākais

seržants

Baltinavas

Fedotova

Stagara

un

varoņa nāvē.

zaudējumi bija bet

apriņķa Pjotra

Supes

ar

to vidū

tam kad

nošauts,

Abrenes

PSR

Ņikitins,

diversantu

prazdami.

krita

Latvijas

komjaunieši,

ocßo6o>K,aeHHbix pafloHOß CCCP 2

Kopā

Deglava;

komsorga

kaujā

Fedotovs

nometne iznīcināta,

Supe tika

bandītu

Lidija

cīnījās pirmā

martā

drosmīgi

vienības karavīri

galināti,

ienaidnieku krita

Nikolajeva,

bataljona

drosmīgi cīnījās

pārspēku

ar

sava

2.

P.

Stampaku purvā

vedis

viņiem bija komjaunieši.

bandītiem

ar

komjaunieši

1945.

skis,

iznīcinātāju

2 smagi ievainota.

Drosmīgi

arī

no

16

uzbruka

rīkļurāvēju

ap 50

jūniju

sagaidīja

bandītu

trīskārtējo

Zelčs,

tika

dībā.

daļa

5.

uz

Tos

Nevienlīdzīgā kaujā

ņislavs cova

4.

no

centram.

pagasta

kaujinieki. šiem

naktī

gadā

bandītu

pastāvēt.

no-

glābbar-

Tomēr

turpinājās.

BO3pOJK,neHHH npH(ppOHTOBbIX c.

H

169.

1967, 24. aug.

229

Tieši

iznīcināšanu

bandām.

Rēzeknes PSR

vadīja Latvijas tis

komunistu

komjaunieši

diversantu

nus

valsts

Vairākus

pagastā.

nes

1945.

jau

kaitīgus

Kārsavas

jaunietis nieks

bandītus

D.

Semjonovs

strādāja

aģentu

Rēzeknes

ietilpa

un

iekšlietu

pagasta

Kononovs

Vasilijs

Lielu

skaitu

bandītu

vienība, kuru

cinātāju

Daudzās

apriņķī

Ezernieku

pagasta

pagasta

likvidēja,

gan

pret

Jānis

Supes

nodaļas

nodaļas

Vi-

va-

kom-

priekš-

priekšnieks

Ivans

izdzimteņiem

Bandītiem

nošaušanas J.

drosmīgi

ka nacionālisti saņems

pārliecināts, Aizstāvot Vilis

veselu

vairākas

diversantu

kontuzēja

mājā

bandu.

Litenes

nevienlīdzīgā

Vaski

V.

rokas

iemestās

esmu

man

bargu atmaksu!»

stundas

viņu

par

2

kom-

pagasta kaujā

cīnījās brā-

veco

tomēr ielauzties

granātas,

-pa-

Esmu

zemi.

gadus

viņa 6

un

Madonas

izdevās

Briedītis fašis-

es

deva

ģimeni, Madonas apriņķa

savu

Vaskis

H.

«Jā,

paziņoja:

domju varu! Tā padarīja mani par cilvēku,

iznī-

Tihomirovs.

bandām

Stagara

un

Balvu

aizturēja

gan

Briedītis.

Hugo

gūstā. Pirms

saņemt

un

tiskajiem

ar

drosmīgi

operācijas

vadīja komjaunietis

operācijās

piedalījās

izsekot

līti

ne-

apriņķa

Budrēvičs.

Miķelis

sorgs

bija padarījis

nodaļas priekšnieks

orgānu

Mērdzenes

un

Atašie-

iznīcinātāju bataljonā.

,

Brics

Ignāts

1

komjaunie-

apriņķa

Rēzeknes

par

un

gadam

1949.

virsnieks

orgānu

dzimis

bija

izsekošanu

līdz

gada

apriņķī bandītu iznīcināšanas

Ludzas

dīja

drošības

kas

gadā, kad

finansu

ļānu pagasta

1946.

no

triecie-

iznīcinošus

bandu

teroristu

Zvērīgo

apriņķī

Dmitrijs Semjonovs,

deva

vadībā

tel-

pās uzbrucējiem tā arī neizdevās. Drosmīgi Imants

un

zobiem

bruņoti

viņiem

virsū.

1949.

Sarmulis.

un

viens

Mēdzūlas

divīzijas frontē grupa

kopā noja

kaujinieks

citiem

2

230

Cīna,

komsorgs, Jānis

vietējām

smagas

1982. 4.

Vēuers J.

turp

nekaitīgu

ka un

spēja

līdz

metās

ar un

komsorgs

viņa pašu

Imants

dzirnavās

vecajās

izbeigt

cīnījās

bijušais

Kaufmanis, Kad

1945.

padomju

komjaunieti

Sastopot

Sevišķi

bandītiem

drosmīgi atvairīja

māsu

viņa

devās

pats

trīs

tēvu

ložmetēju

pagasta

uzzinājis,

nepieciešams

demobilizēts.

uzbruka

Pavlovu.

1

ar

pagasta

bija

ar

ka

tam

ar

visus

septiņus

pretvalstisko

dar-

dzīvi.

godīgu

Pašaizliedzīgi

Ziemeru

vasarā,

kopā

padarīt

atņemot

komjaunieši brāļi ielauzās

mājā

jaunieši

izdevās

—

rīkojās

pārliecināt,

sākt

otru

gada

slēpjas banda, viņš bandītus bību

bandītu

durkli,

Bezbailīgi

sagūstot.

viņu

neapbruņotie

vīri,

Alūksnes

arī

Kad

Melgalvji.

Vienu

šautenes

paša

teroristiem cīnījās

ar

Gunārs

sīvu un

gvardes kas

asiņainas

janv.

Indīgas saknes, 48. lpp.

liela

rudenī

iestādēm,

Kaufmani

bandīti

kaujas

ar

bija

diversantu

J.

Kaufmanis

Sadursmē ievai-

uzbrukumu.

Skaidrīti

pretošanos,

apriņķa

strēlnieķu

latviešu

pēc smaga ievainojuma

gada

varas

šo

Madonas

pirmais

un

milici

spiesti

diversantiem

Jani

atkāpties. bija jaiz-

Cēsu

cīna

aģenti

rūdīto fašistu

1946. sēnu

teroristu

4.

gada skolas

cīnījušies bērni.

Tā,

J.

pagasta

Jaunpiebalgas

un

cīņā

apriņķa

Musta

rīkoties

apmācījis

Šajā

Valkas

piemēram,

bija 250

gandrīz

iz-

diversantu banda.

Trauberga

nošāva

Imantu Plinku

bandītiem.

priekšsēdētāja

jas bija

K.

un

teroristi

pionieri

izlūkorgāni

savervēti

bija

asiņainu teroru pret komjauniešiem

Ļoti

J. Rusova

jūlijā

pret

kurās

grupas,

1

diversanti.

un

vērsa

Šeit hitleriešu

apriņķa komjauniešiem. 17

atstājuši

Zo-

viņa tēvu, kuri

bija aktīvi

blakus

stājās

Apes

tēviem

pilsētas dēls

mazgadīgais

pat

izpildkomitekuru

Jānis,

tēvs

automātu, palīdzēja viņam atvairīt ban-

ar

dītu uzbrukumu. 2 Cēsu

rēķinā jas

apriņķa

bija

1946.

operācijām

bataljona

Par

bandu.

bruņotu

četri

sākumā

gada

viņus

Kūduma

apbalvoja

komjauniešu Kādā

kau-

no

kom-

pagasta

apķērību, pilnīgi

un

to

kaujinieku

arestēto bandītu.

un

nezaudēdami drosmi

jaunieši, zobiem

iznīcinātāju

desmitiem likvidēto

iznīcināja

līdz

PSR

Latvijas

ar

Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem. Apbalvoto vidū bija Uldis Atis

3

Peika, Artūrs Lūsis

drīz

un

pēc tam varoņa nāvē kritušais

Kurmiņš.

Asiņainu stes

1945.

gadā

baznīcas

rāk

izvērsa

bandītu

Juhņēvičs

Cēsu

hitleriešu

apriņķa

rūdīts

nības

Dzelzavas

un

diversantu

drošības

bija izveidota

un aizsargiem šiem, kuru rokas aptraipītas

«SS

iekļāvās

un

skolā

Jagdverband

diversantu

atsūtītā

nis, kas

SD

virsnieks,

vēl

Kurzemē

skolēnu

—

padsmitgadīgo Sevišķi 1

2

iesauka

(bandītu

bandas

acu

vecāko

barvedi

«Mis-

bija atstājis

diversantu

vie-

cietsirdīgi

aģentiem,

okupantu

gada

rokaspui-

šajā bandā

vasarā

operatīvā

Krēmeru

brāļu

štāba

Kurze-

no

Tajā bija hitleriešu policijas batal-

sieviešu

Kuldīgas

un

1946.

Krēmeru

bērnu

slepkava

P.

Zlīd-

apriņķa Kabiles septiņgadīgajā gada

pionieru vadītāju banda

12.

aprīlī nošāva astoņ-

Alvīni

Franci

izrēķinājās

5

.

ar

Madonas

10, 60. lpp.

1982, 22. aug.

Padomju Druva, 1979, Vēvers J. Indīgas LatvPSR J.

1946.

Lettland»

priekšā

dēlu

izlūkorgānu

fašistisko

citiem

daudzu

4

barveža

hitleriešu

asinīm.

LatvPSR ZA Vēstis, 1982, Cīna,

fabrikanta

un no

grupa.

—

3

5

ag-

Juhņēviča tuvākais

pārvaldes operatīvās

kulaka

pagasta

banda

policistiem,

jona

kas

«Vientulis»), A.

katoļu latviešu

—

«Nord-Zeppelin» priekšnieks.

teroristu

mes

Latvijas

persona

Latvijas drošības policijas un SD pagasta atbalsta punkta priekšnieks,

Blūms-Blumhens

Kārlis

galvenās

4

darbaļaudīm

okupētās

ters»), kuru kā aģentu

Impērijas

iesauka

apriņķī.

un

vadīja

uzticības

(bandītu

Jaunpiebalgas

fašists

kuras

grupas,

Springoviča

Ilūk-

Madonas,

aktīvistiem

padomju

bija bijis mācītājs Daugavpils

palīgs bija

Rēzeknes,

Daugavpils,

apriņķu

arhibīskapa

Antons

fašists

pret

teroru

Jēkabpils

un

ZA

Pakuja

15. dcc.

saknes, 44.-46. lpp.

Vēstures

institūta

darba

fonds

013.

izraksts

no

bandas

liecības. Red.

231

Lubānas

apriņķa vistiem.

1946.

A. Pliča

mājā,

18

gadu

5.

to

komjauniešiem naktī

aprīļa

izlaupīja

Laumu

veco

un

Lidiju

aizveda 22

un

iebruka

zemnieka

abas

mežu

uz

gadus

aktī-

komjaunatnes

un

bandīti

viņa meitas: Spodru. Mežā fa-

veco

briesmoņi, kas sevi dēvēja par «īstajiem latviešiem», mei-

šistiskie tenes

pagasta

gada

nežēlīgi

gada

vasarā

ņiem

un

piekāva bēdu

Spodras

pēc tam

izvaroja,

un

sagrauztais

kurpēm

tēvs

mežā

lielām

ar

Tikai

nošāva.

pūlēm

1947.

puszābaci-

pēc Laumas

abas

sazīmēja

savas

meitenes. «Svētā hena

tēva»

1946.

1.

gada

ar

ciema

padomju

lēšana.

brīdī

Kozlovs,

Jānis

ties

valsts

Volāns

Rudzētu tīgas

K.

Tomēr

Šeit

rijā.

sakaru vairāk

apriņķa

izrēķinājās

ar

Sofiju Zeiliņu,

Komunistu

25.

jūlijā

1946.

notika

un

Vitālijs

sa-

sadarbojo-

komjaunieši

desmitiem

bruņotu

Grašu

apriņķa

komjaunieši vadībā

bandītu

pa-

un

iznīcinātāji likvidācijā

To

A.

Kasals,

cīņa

pirma-

Kivlenieks, A. Brūvers.

2

komjauniešu

izlūkorgānu

nekai-

padarīja

grupas.

J.

visbīstamākā

hitleriešu

atstātajām

diver-

Kuldīgas, Ventspils, Tukuma, Aizpu-

kuri

apriņķos,

vienības

Madonas

gadam

Solovjovs

Talsu,

un

1 diversantu banda.

Fjodorovs, un

Valfrīds

Rūdolfs Pulle,

cieši

un

aizturēja

Lietavnieka

I.

zvērīgas

pret

vadībā

Baranov-

Strādini,

Ratnieks,

speciālās un

Pēteris

bija

—

bandām

teroristu

ar

Vladimirs

Ivanovs,

komjaunieši

sistēmas

atradās

izlūkorgāniem

apbruņošanai,

informatoru

«Kurzemes

aģentu

un

slepeno

katla»

diversantu bāzu

tīkla izveidošanai

teritobandu

ierīkošanai,

bija ievērojami

laika.

mežiem

un

1 Paegle

232

vidū

Edmunds

bruņota

līdz

apmācīšanai,

Fašistiskās

2

Daugavpils

Arnolds

un

I.

hitleriešu

vervēšanai,

skolu, demo-

iestāžu

māti

cīnījās

piedalījās

Liepājas

un

labi

sevišķi

gados

santu bandām

izrēķinā-

vandāliska

nežēlīgi

viņa

Jēkab-

un

bijušie latviešu partizāni

—

Vilis

grupas

gada

vissmagākā

pēckara

tā

un

drosmīgi

orgāniem,

partorga

pagasta

J. Dzirnas,

c.

teroristu

1945.

no

aktīvi

v.

1945.

Kaujā

vairākas

īpaši

Zeiliņu

Paegle,

drošības

veselas

Periodā

bērnus.

arī

līdz

maija

zvēriska

sabiedrisko

aprīlī

6.

Nikolajs

tika iznīcināta

gastā

tes

sastāvā

Makarovskis,

rahovi,

bandītu.

Jāni

Voldemārs

Gustavsons,

likvidēja

nežēloja gada

gada

Rēzeknes

bija

Tā

citu

un

Jēkabpils apriņķos. Viņu

un

Pēteris

ar

Ilūkstes,

pārstāvjiem,

komjaunieši

vasarā

vienības

Aleksandrs

no

Blūma-Blum-

algotņa 1945.

turēja rokās zīdaini.

gada

Madonas

jos

1945.

pionieri

veco

speciālās skis,

banda

pagastā

tajā

labākajiem

izpildkomiteju

«Svētuļa»

1945.

laikā

404 terora aktus.

tautas

darba

gadus

kura

slepkavas

izdarīja

šanās

Rudzētu

hitleriešu

un

janvārim Daugavpils,

pils apriņķos

14

Juhņēviča

iedvesmotie

Vācijas

kulaku

kapitulācijas

mājām

zem

V. Laikabiedra stāsts. R.,

Ļeņina Karogs,

1979, 20. janv.

priekšvakara

«nevainīgu

1980,

169.

lpp

pa

Kurzemes

bēgļu» maskas

ar

vil-

totiem līdz

dokumentiem

pašām

pat

kalpojuši

izklīda

kara

dažādās

vācu

tūkstoši

vairāki

verdziskā

beigām

fašistu

apakšvienībās. Viņi gandrīz

SS

policijas

visi

latviešu

padevībā

fašistu, kuri centībā

un

SD

un

bija speciāli apmācīti

bija

daļās un

un

«pie-

ar

redzi», kas uzkrāta asiņainās, pret partizāniem vērstās soda ekspe-

dīcijas lolotās

gan citos

Latvijā,

gan

Taču

rajonos.

izvērst

cerības

laiku

uz

nacistu

vācu

okupētajos Padomju

latviešu

un

diversantu

plašu

fašistiskās arī

karu

valsts

buržuāzijas

šeit

tika

pilnīgi

sagrautas. PSR valsts

Latvijas kuru

lielākā

darbaļaužu,

daļa it

drošības

bija VK(b)P

īpaši

komjauniešu

tāju bataljonu cīnītāju

pēc fašistiskās Vācijas kapitulācijas band

Lettland»

tas bandītu

bija daļēji 1945. drīz

visas

tuves, tās no

grupas

fašistiskās

latviešu

lecerētā

atzīt

pats

arī

nieks

Kurzemē «Mēs

«nonākuši

kā

ņos,

kurmji

kad mūs

bija

sorgu

pils

un

No vārdus

iznīcinātāju

tikai

organizāciju

1

—

1946.

kā

piezīmēs štāba

operatīvā gada

Tālāk Jankavs

gaidām

par

priekšbandīti

pavasarī

meža cūkas

ar

spiests

gadā bija

žēlojas: midze-

savos

stundu,

savu

un

galvenokārt

pagastu

—

—

1945.

prokom-

gada

cīnītāji,

Tukuma

526,

—

pelnījuši,

komsorgus

apriņķa

Voldemāru

Imantu

Vēstures

534

stāvoklī, pagasta

va-

Vents540

un

lai

viņu

komjaunatnes organizācijas

Aizputes

Dunalkas

un

nopelns.

apriņķī bija

jauno patriotu, kas

simtiem

—

pelnīti nožēlojamā

Talsu

771,

republikas

Remtes

LatvPSR ZA

bandīti

2

nedaudzus

pagastā

Augstmani,

tādā

Aizputes

sekretārus:

Cīruli,

Matkules

savās

pēckara

bataljonu cīnītāju

rindās

cīnītāji.

ierakstītu

un

1

komjaunatnes

755

gan-

slēp-

nomaskē-

un

diversanti

izgāšanos

drebēdami

un

likvidētas

sprāgstvielu

izlūkdienestiem.

stāvoklī».

milzīgs

daudzajiem

minēsim

Alfrēdu

alās,

un

un

amerikāņu

biezokņos,

atradās

—

daudzas ci-

-»

502, Kuldīgas

—

Liepājas

nedēļās

Jagdver-

uzņemt sakarus

ka

bandīti

iznīcinātāju

arī

noliktavas

Lettland»

zvēru

vajātu

savās

«SS

cerēja

pirmajā

konstatējis,

stirnas

notvers ..

Tas, ka tams,

sarā

kā

dzīvojam

un

Jagdverband

Viņš

atklātas ieroču

vidus

pilnīgo

rezultātiem

«SS

Jankavs.

bandu, kā

apģērbu

angļu

—

kara

diversiju

darbības

iznīcinā-

Vairums diversantu bandu

palīdzību hitleriskie

buržuāzijas

jaunajiem saimniekiem bandītu

tika

bandītu

konservu,

kuru

ar

Kurzemes

—

jau pirmajās

pilnīgi sagrāva

vadošo

Kurzemē

slepenās

medikamentu,

raidstacijas,

jauniešu

ar

izkliedētas.

vai

vasarā

lielākās

darba

raidstaciju tīklu.

un

iznīcinātas

gada

štāba

operatīvā

biedri,

palīdzību

darbinieki,

orgānu

VĻKJS

un

aktīvu

—

iekšlietu

un un

Freimani,

Blīdenes

institūta

—

darba

Šternu;

fonds

—

Zaharu,

013,

pagastā

Tukuma

Zentenes

Jāzepu

komjaunatnes

un

Apriķu

izraksts

—

apriņķa

Voldemāru Zvārdes

no

«SS

—

Jagd-

verband Lettland» operatīvā štāba hronikas. 2

Turpat,

izraksts

no

oficiālās izziņas.

233

Talsu

Apolināriju Senkānu; taru, Laidzes Arlavas

Paulu

—

Jāni

—

Edvīnu

Brinkmani,

Ansi

Bucēnu,

Linardu

Brūveru, hardu

Jēkabsonu;

Liepājas

apriņķī

—

Arnoldu

Gunāru

Prūsi,

apriņķī

Leiti,

Mordaku,

Deksni,

Kārli

Piķi,

Herbertu

Dukuru,

Jāni

Edgaru

Ventspils

Laimoni

Gunāru

Miķelsonu;

Pilipu,

Austru

Zariņu,

Damškalnu;

Indriksonu,

Jāni

Gustavu

Deksni,

Visvaldi

apriņķī

pirmorganizā-

Smirnovu,

Lauci,

Oļģertu

Grauduži,

Kuldīgas

Juriju

VentsAlfrēdu

—

Pēteri

—

komjaunatnes

Temperu,

Aivaru

Kluci,

Kalniņu,

Edgaru

Ugāles

Markvartus,

Pintānu,

Staņislavu

Arvīdu

pagastā

Eihi,

Tālivaldi

Jāni Dzin-

—

Albertu Koceru,

Viktoru Kupcānu;

—

komjauniešus:

arī

Ēriku

Līcīti, un

Kārli

—

Žerbu,

Jansonu, Eķi,

Jāni

apriņķī

Edmundu

kā

—

Annu Kjontāli,

—

šīfera rūpnīcas

un

Visvaldi

Balevicu, Talsu

Stendes

pagastā

Spoģi,

cementa

sekretāru

cijas

Upesgrīvas

Liepājas apriņķa Dunikas

Pētersonu; Brocēnu

apriņķa Lībagu pagastā

Lužnieku,

Kānbergu,

Ēdoles

pils apriņķa Nīkrāces

Linardu

—

Rūdolfu Helmūtu

—

Zaķīti,

Zigfrīdu Got-

Jaunķērpi,

Frici

vada

iznīcinātāju

koman-

dieri

Alekseju Jegorovu, Arvīdu Mucenieku, Jāni Gudēnu v. c. Angļu izlūkdienestus, kuriem tūlīt pēc hitleriskās Vācijas kapi«SS

tulācijas

Grapmanis

Jagdverband nodevis

bija

sarakstus,

grupu

piekrastē

vadītā

bināt

«SS

sakarus

šīm

cerībām

dentu un

ar

pretpadomju

un

un

1945.

bandītu

Taču

vietējie

Kurzemes

angļu izlūkdienesta

pēc

bandām

bija modri,

pāris

dienām

darbinieki

A. Bunduļa Tādu

vienība, kuras

tisko

kauna

izlūkdienestu

50. tas

gadu

bija komjaunietis

sastāvā

visu

sākumā

spiegu

galu

drošības

pagrīdnieka

grupu. arī

piedzīvoja

citas

imperiālis-

diversantu grupas.

sagatavotās

Drausmās

pēdējās bruņotās

padomju

baismu

bandas

murgu

atceras

Ļeņina

ka

arī

un

lauku

šajā

pilnīgi bija

iznīcinā-

dzīvību

un

—

cilvēki.

Savienība

biedri

—

vadībā

gados.

veica

Cīņa

var

kā

pret

un

vī-

lepoties,

pagastu komsorgi

—

iznīcinātāju

varoņdarbu,

pagrīdnieku

ve-

tagad

izvaroja,

un

paaudzes

Jaunatnes

frontinieku,

Tēvijas kara

iznīcināja

nāvi, tā prasīja varonību

cīņā tās

komunistu

Latvijas

gados

bandas

pionieru vadītāji, komjaunieši

komjauniešu

Lielā

laupīja

vecākās

Komunistiskā

taljona kaujinieki roņdarbu

tikai

pēckara

bruņotās

ģimenes,

pašaizliedzīgajā

skolu

ar

uz

pirmajos

diversantu

un

patriotu

šīm bandām notika

rišķību.

naktis»

«vilkaču

laukos, kad kulaku

saucas

pilnu

komjaunieša

gadu

Kurzemē.

arī

selas

trīsdesmito

likvidēja

vadībā

pašu

un

rezi-

spiegu Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā atbruņoja

iznīcinātāju

Roberts Kļaviņš. Bet pēc pāris nedēļām republikas valsts orgānu

nodi-

bija

diversantu

iedzīvotāji Jau

izman-

varzas

uzdevums

Lettland»

piepildīties.

Vācijā

diversantu

oktobrī

gada

izsēdināta

Jagdverband

lemts

priekšnieks

hitleriešu

grupa, kuras

spiegu

pagrīdi.

nebija

vienu

arestēja

darbībai.

ātrgaitas kutera tika

no

rezidenta Arnīša

štāba

atstāto

doma par šīs

ieinteresēja

antikomunistiskai

tošanu

Lettland»

Latvijā

un

kas

partizānu

basava-

VII

LATVIJAS

KOMJAUNATNE

SOCIĀLISMA

UN TĀLĀKAS

ATTĪSTĪBAS

NOSTIPRINĀŠANĀS

PERIODĀ

1.

Pamatvilcienos šanu no

sociālistiskās

nodrošinājusi

PSKP

ģenerālās līnijas, ķērās

nostiprināšanas

Jaunatnes

pieciešamību šī

gresā, kas

notika

darba

sociālā

un

To

saturu.

1954.

uzdevuma

jauna

gadā

darba

atzīmēja 15.

no

formas

Latvijas

līdz

16.

gresa delegāti pārstāvēja lietišķi tika izanalizēti Latvijas ĻKJS sasniegumi. IX

no

—

bija pieaudzis natnes

Kongress

sekmīgā

20

Tas

procentiem.

5,5 tūkstoši

tiem

—

par

saimniecības

savus

—

attīstības

un

divos skaits

biedru

masās.

Latvijas

Padomju

kon-

Principiāli

liecināja

jaunatnes

kon-

Nepilnos

komjau-

Vairāk

nekā

1953.

gada

bija izpildījuši pirms termiņa

aicināja

tautas

piecgades uzdevu-

jaunatni

piektās

vēl

aktīvāk

piecgades

plāna

īstenošanā.

atrisinātie

darbā

jautājumi.

atzīmēti

tika

No

5567

būtiski

arī

komjaunatnes

trūkumi

un

ne-

pirmorganizācijām

(līdz 5 VĻKJS biedriem), bet kolhozos bija mazskaitlīgas 3 Dažos kolhozos vispār nebija bija vairāk nekā 50 procentu.

1115

tādu

komjaunatnes natne.

darbs

organizāciju,

Komjaunatnes

vumus,

ne

ar

gan katrā

lai

jaunatni, netika panākts, tieši

komjauniešu

materiālās

(t.

i.,

ražošana.

efektīvs

vairāk

vēsture

Latvijas

3

LKP CX PVI PA, 201. f.,

komjaunatnes

tiem

strādāja jau-

sfēra par

dokumentos.

1. apr., 929 1., 47.

bija 10

c.

uzde-

izvirzītos

idejiski

komjaunatnei

(b iiH(ppax). Pura, 1982,

2

no

neveica

politiskais

būtu

Republikas kolhozos

ražošanas

nedaudz

Komcomoji JIaTBHH

bieži

nodrošināts

tika

vienmēr

kaut

organizācijas

lauksaimnieciskaļā

sākumā

1

par

no

Komjaunatnes

loma

komjaunatnes kongresam

pastiprināšanos

plānu,

piedalīties

X

strādnieku

jauno

ražošanas 2

pāri

ietekmes

36 000

mus.

līdz

X

612

ĻKJS 1

ne-

metodes,

un

janvārim.

biedrus.

VĻKJS

118 498

gados

sociā-

—

politiskā aktivitāte radīja

pilnveidot komjaunatnes

padziļināt

vadoties

attīstīšanas.

un

pieaugusī

pie

uzcel-

sabiedrības

partijas organizācija,

Padomju Latvijā, republikas

lisma

(1954—1961)

darba pilnveidošana

Organizatoriskā

§.

nodaļa

noteikta

1954.

nodarbināti

procentiem

no

gada 12 350

visiem

7.

1917—1970, 249. lpp.

lp.

235

Latvijas

biedriem), taja skaita

ĻKJS

Komjaunatnes šanas 1954.

gada

martam. Tas

aktīvāk

visas

celtniecībā,

organizāciju

katra

ka

uzsvēra,

Kongress

paškritiku,

radīt

aktivitātes

veltīta

to

un

iniciatīvas

lauku

veicināja

sekretārs

(viņš

lauku

skolu

jaunatnes

daļas

instruktoru

darbu tuvināt dzību

tīvi

kā

princips, 1955.

to

ganizāciju

To

pilsētu

un

lauku

bija

kusi tās

gadā

236

no

kas

komjaunatražošanas

un

atzīmēta

komitejas

izska-

pirmorganizāciju

Viļānu

pirmais

rajona

sekretārs

ar

21.

pirmorganizāciju bija izveidotas pirmor-

29)

no

V 3komjauniešu

vērsa

uzmanību

kolhozos

tieši

ka

LĻKJS

palīdzība

vietējo

uz

lielāka

jāsniedz

sekretāriem,

22.

līdz

to,

jāpalielina

komunistiskās

to

LKP CX PVI

decembrim

organizatorisko

komjaunieši.

komjauniešu

notika

Latvijas

kongress PA, 201.

f.,

XII

3

LKP CX PVI PA, 201. i\,

nostiprināšanos:

Partijas

1.

1.

apr.,

ka

929. 1., 12.,

M.,

1954,

LĻKJS

darba

uzdevumu

konstatēja,

B/IKCM: OreHorp.

vadībā

audzināšanas

piektās piecgades

2

cbe3ri

nekā

komitejām

autoritāti, 121711

Reizē

(25

ĻKJS

atzīmēja republikas komjaunatnes organizācijas

mobilizēšanu

1

komjaunatnes

Lēmumā

Plēnums

organizāciju

jaunatnes

dei.

jauno opera-

3 jaunatnes vidū.

kongress,

pieaugušo

vairāk

komitejas,

komjaunatnes

dās

lauku

teritoriālais

palīsvarī-

Latvijas ĻKJS CX plēnums

(rajona

vairākumā

ražošanā.

piedalījās

1955.

Dibinot

darbu. ievērots

republikas

organizācijas

nostiprināšanā.

XI

ražošanas

vērtīgā pieredze kolhozu komjaunatnes

J. Dūda)

skaits

komitejas

Statūti.

pasākumiem».

nostiprināšanas

komjaunatnes

rajona

tām konkrētu

sniegt

organizēšanā,

viņu

un

dalu),

komjaunatnes organi-

palīdzēja tā

bija pirmais

instruktoru

sagatavošanā,

notikušais

«Par

jautājumu

struktūras

sacensības

stingrāk tika

martā

uzlaboša-

komiteju

lauksaimnieciskās

prasīja VĻKJS

gada

organizāciju

mehanizatoru kadru

iedarbīgi kontrolēt

un

rajonu

un

un

vadītāji. Organizatoru

zonas

un

pieaugumu.

to vadības

gadā

sektoru

viss

sociālistiskās

organizācijas,

tīja

Tas

izvietošanā

lopkopju

1954.

MTS

ar

pirmorganizācijām

iecirkņos,

gākajos

laukkopju,

nes

amatu.

komjauniešu

un

organizatoru

uzskaites

daļu papildināja

instruktora

zāciju

un

arī

attīstī-

principiālu kritiku

komjaunatnes

aparātā

vadīja

kom-

uz

pašdarbības

komjaunatnes rajonu

Rajona komitejas

grozīšana. otrais

un

2 pret trūkumiem darbā.

tālākajai organizatoriskai nostiprināšanai nai, ko

komjau-

politiskajā dzīvē. Kon-

attīstīt

nepieciešams

notika

saimnieciskajā

un

nostiprināšanu

tika

visām

Statūtos, tie bija vērsti

neiecietības atmosfēru

uzmanība

īpaša

no

pilnveidokas

kongress,

prasīja

sabiedriski

zemes

biedra

VĻKJS

XII

piedalīties valsts,

izdarīja grozījumus VĻKJS

jaunatnes šanu,

līdz 26.

organizācijām

kultūras gress

trīs

apmēram

—

metožu

formu-un

dziļi analizēja VĻKJS

19.

no

darba

organizāciju

jautājumus

natnes

lopkopība

1

tūkstoši.

c.

bija panā-

uzlabošanu

pirmstermiņa

daudzās

15.

LĻKJS rin-

lp.

427.

apr., 977. 1., 28.-29. lp.

un

izpil-

komjaunatnes

vēl

organizaciļās stība

aktuālam

kais

ka

noteica,

gress

vērojama

joprojām

konkrētām

un

komjaunatnei

prasībām.

jāuzlabo

liela

uzmanība

nostiprināšanai,

kolhozu

jāvelta

organizatoriski

izvieto-

organizāciju

skolu

un

kon-

politis-

spēku

komjaunatnes

darbs strādnieku

jāpastiprina

XI

LĻKJS

darbs, jāpanāk vēl mērķtiecīgāks komjauniešu

jums,

neatbil-

darba

ideoloģiskā

dzīves

jaunatnes

vidū.

komjaunatnes organizatorisko

Republikas

februārī notikušā PSKP XX XX

Partijas

analīzi,

stāvokļa XIX

riju

kongresa,

atzinumus

bagātinošus

niecības

attīstības

Staļina

nosodīja

J.

nismam.

Kongresa

lēmumā

Pozitīvi

dažkārt

raksturs, komjaunatne tīšanu ar

ārišķīgumu uzlabot

nepieciešamību lai

darbu,

nodrošinātu

saimnieciskajā XX

PSKP

komjauniešu jaunatnes

iekšējās

par

30.

gada

būtība

un

bieži

galā

runām.

vadību

ka

vien

pār

VĻKJS

formāls

jaunatnes iesais-

ar

1

bijis

piecga-

komjau-

darbu

aizstājusi

Kongress

visu

uzsvēra

komjaunatnes

biedru

piedalīšanos

celtniecībā.

lēmumi

guva

Latvijas

PSR

kvēlu

atzinību.

Tie

nostiprināšanās

demokrātijas paplašināšanas uzdevumiem XX

Partijas

sakarā

ar

gadā notika

lēmums

«Par Sa-

2

uzlika

cināja komjaunatnes biedra

atbildības

principiālas

kritikas

komjaunatnes un

1 2

un

organizācijas

konferences.

XX

cbe3fl

Toßapnm

atmosfēra

Plaša

t.

2,

c.

un

saskaņa

ar

noritēja pārskata

omer,

un

paaugstināšanos.

dokumentu

KnCC. CTeHorp.

apmaiņa. Ta vei-

nostiprināšanos

aktivitātes

t.

2,

c.

par-

jaunatnei, vēl ciešāk salie-

dokumentu

komjaunatnes disciplīnas

uz

Padomju

lēmumiem»

kongresa

kom-

procesu

pamata.

gada aprīlī VĻKJS CX plēnuma pieņemtais organizāciju

komunistu, virzīja

nodrošināt plašu pienākumu komjaunatnes organizācijām

1956.

jū-

orientēja

piektās

norādīja,

organizatorisko

skaļām

tijas kongresa materiālu izskaidrošanu dēt to ap Komunistisko partiju.

ces

marksismam-ļeņi-

darbaļaužu

Komunistiskās

ap-

kongress

pārvarēšanu.

tikusi

aktīvāku_

saim-

gadam,

XX

1956.

CX

cēloņi

darbam

organizatoriskās

idejiski

komjaunatnes vienības

vēl

kultūras

visu

un

partijas

kongresa

un

organizācijas 1956.

un

svešu

kongress

nav

dzīvo

darbā,

praktiskajā

rezolūcijām,

kulta

XX

audzināšanas

veiktajam

kā

padomju jaunatnes devumu

izpildē, PSKP

uzdevumu

natnes

Statūtos. PSKP

šī kulta seku

uz

tautas

par PSRS

PSKP

un

personības

novērtējot

teo-

kardinālajām

1956.—1960.

plānu

kultu

personības

partijas organizācijas des

Direktīvas

dokumentos

atklātie

attīstības

pasaules

piecgadu

sesto

pēc PSKP

jaunus marksisma-ļeņinisma

par

pieņēma

gada

iekšējā

un

rezultātus

darbības

daļējus grozījumus PSKP

stiprināja

nija

daudzus

izvirzīja

problēmām. Kongress

dziļu PSRS starptautiskā

partijas

apkopoja

1956.

lēmumi.

kongresa

deva

kongress

tās

nostiprināšanos,

iekšējās demokrātijas paplašināšanu izšķiroši ietekmēja

katra

VĻKJS un

publicēšana

VĻKJS

Atklātības

vēlēšanu par

un

Statūtiem

sapul-

komjaunat-

426.

141—154.

237

organizāciju

nes

tiska

to

un

VĻKJS CX

kurās

tūkstošus

rajonu

pilnīgāk

gadā Tika

tiesības.

komiteju

jo

VĻKJS

1956.

vairāk,

un

rīcībā

komjaunatnes

sistemā-

darbību,

orgānu

infor-

palielināja komjauniešu izmantot

plašāk

un

Paplašinājās vietējo komjaunatnes organizāciju

Tajās organizācijās,

tūts,

izdošana

darbā

mētību, ļāva praktiskā pieredzi.

augstākstāvošo

lēmumu

biedru

skaits

komjaunatnes

atcelts

tiesības.

sasniedza

komitejas

atbrīvoto

bija kadru

tagad

uzkrāto

divus

ieguva

komsorgu rezerve

insti-

plašs

un

aktīvs.

Komunistiskās

Latvijas dzību

nāšana

izvietošana.

un

jaunatnes nāja

pilsētu

kadru

vadošo

regulāru

LKP

CX

vadībā

LĻKJS

un

ar

semināri

un

palī-

tās

audzi-

sastāvs,

CX, partijas

kursi

darbinieku

komjaunatnes

un

kvalitatīvais

rajonu komiteju

un

viņu kvalifikācijas

tiešā

partijas

uzlabojās komjaunatnes

kom-

un

nodroši-

sagatavošanu

un

paaugstināšanu. darbinieku vidū, janvārī Latvijas kom-

Komjaunatnē, pirmkārt, komjaunatnes aparāta jaunatnes

1

partijas

starp

ĻKJS pilsētu

ieguves,

natnes

organizāciju

vieglās

labāko

pieredzes

Komjaunatnes

rindas.

Tika

spējusi vumu

apmaiņa praktiskā

Partijas

Latvijas

ĻKJS

Kongress

izvērsta

nāja

bet

kolhozos,

sadzīvē

1

3

238

Latvijas Latvijas Padomju

izvirzīto

jauniešus

komunistiskās

arī

konkrētas

uzdeaudzi-

prasības

pēc

fermās

par

drošāk

un

īpaši

vispusīgi uz

tālāk

laukos,

ap-

trūkumiem

nostipri-

izveidot

brigādēs izveidot komjauniešu

piedalīšanos

uz

to,

lai

vēl

aktīvāk

sacensībā,

sociālistiskajā

jaunās padomju

tradīcijas

un

tās gru-

tiktu aici-

uzlabot

audzināšanu.3

Komunistiskās partijas

komjaunatnes

norādīja

nepieciešamību

komjaunatni

ieviest

mēnešiem

Tas

it

komunistiskās

jaunatnes

par

diviem

kongress.

atzīmēja

jaunatnes idejiski politisko

2

pasākumi.

organizācija

komjaunatnes un

izvirzītas

pirmorganizācijas,

orientēja

kustība

XII

darbā,

komjaunatnes

pas.

par

gaitā tika orga-

partijas organizāciju vadībā

paaudzes

norādījumus

pilnveidošanu

organizatoriskajā visos

uzlabot jaunās

kongresa

audzināšanas

nāt

tās

komjau-

sacensība

(1958. gada janvārī). Kongresa

komjauniešus tika

rūpniecības,

uzņēmumu

darbā, rīkoti kopīgi

«republikas

. Kongresā

jaunatnes vidū,

zivju

darbības aktivizēšanai.

komjaunatnes

sprieda

ka

2

darbu»

—

plēnumos apsprieda

Notika

apspriedes.

darbības aktivizēšanos

atrisināšanai,

janvārī

nodibināšanu

stiprināja partijas

rīkotas

komjaunatnes organizāciju,

labāk mobilizēt

nāšanas

un

tekstilrūpniecības

un

sekretāru

norādīts,

1.

gada

sakaru

ietekmi

komjaunatnes

atzīmēja Latvijas KP XV kongress materiālos

1959.

rajonu komiteju birojos

un

pastiprināt

kūdras

nizēta

bet

ciešāku

jaunatnes vidū.

un

palielināt organizācijas

republikas

vēl

veicināja

komjaunatnes organizācijām,

un

komjauniešu

jautājumus, kā kā

Tas

l.

gada

darbojās 2012,

organizācijā

3245 komunisti.

ietekmi

1954.

partijas kodols.

nostiprinājās

vēsture

Jaunatne, 1958, 7.,

vēstures

apcerējumi,

dokumentos,

12. marts.

3.

d., 415.—416. lpp.

1917—1970,

257.

lpp.

Republikas komjaunatnes bija

panākta.

22

dažu

lēnām,

auga

pilsētu

Daļa VĻKJS uzskaites

kārtoja 1959.

gada

izskatīja

uzdevumus

uzmanību nāšanai.

rindu

attīstīt

uzlabot

skolu

noteica

iniciatīvu

organizāciju darbu,

pašdarbību

1959.

gadā

materiālās

nekā

44

šanu

došana

pieauga

deva

1959.

auguma

iespēju

gadā)

117.

—

3

arī

41

29

bija

gadā)

procents. 50.

gadu otrajā

t.

1

2

3

4

1

1954. 26

procenti

strādnieku,

transporta, kol-

pirmorganizāciju

komjaunatnes

grupu

tam

dibinā-

rūpniecībā

skaitliska

procesa

—

pievei-

grupu

gados.

sociālā

sastāva

delegātu

un

atspoguļojās

pārmaiņas

sastāvā:

XIII

procenti,

organizā-

i. janvārī

gada

Rūpniecība,

no

uzņe-

nodarbināti

bija

.

komjaunatnes

strādnieku

puse

XI

kongresā

kolhoznieku, kongresā

XII

(1960.

aktivizējas komjaunatnes

iestādēs

piektais

katrs

i.,

kurām

tieši

1958./1959. mācību gada republikas mācību

izglītojošās vēku,

40

.

ietekmēja

plaši

(1955.

kongresa gadā)

—

4

natnes vidū.

no

tām

kolhozniekus.

un

nostiprināšanas

nākamajos

procenti —

labvēlīgi

Komjaunatnes organizāciju

kongresu

ĻKJS

lielo

2

aktivizēt

organizatoriskās

un

turpinājās

(1958.

darbu

sniegt

komjaunatnes

bija 2614 šo grupu,

vidū

gada

Latvijas komjaunatnes Latvijas

sfērā

procenti)

—37

gadā

sovhozos

Tas

kolhozos

886,

se-

īpašu

jaunu

un

pieaugumu,

republikas

janvārī —34 procenti

1.

gada

—

rindu

komjaunatnes organizācija bija

republikas

un

atbalsts

un

tās

ražošanas

visu

procenti

(1956.

biedru

skaits.

vidū,

vadīšanu,

jaunos strādniekus

biedriem

hozos

konkrētus

pastiprināšanā,

pienākumu partijas organizā-

organizāciju

veicināja

VĻKJS

1959.

birojs

politiskās aktivitātes paaugstipasākumus, kas paredzēja tālāk un

rūpes

par

cijas

CX

komjaunatnes

studentu

jaunatnes,

sabiedriski

birojs

komjaunatnes

komjaunatnes

vairāk

neno-

palīdzību.

Partijas mot

organizāci-

izvirzīja

un

audzināšanas

idejiskās

viņu

CX

uzlabošanā»

augšanas

komjaunatnes

cijām

vidū

Objektīvu

partijas

pasākumiem

un

formu ieviešanu. Lēmums uzlika par

konkrētu

rindas to

mācībām, savlaicīgi

Komunistiskās

stāvokli

kolektīvos,

veltot

komjaunatnes

no

maiņu vai

Latvijas «Par

jaunatnes

LKP

pat samazinājās.

—

aizejot

vietas

maijā

ražošanas

višķi

—

jautājumus.

jautājumu

organizācijas

sastāvs

skaitliskais

tas bija izskaidrojams ar to, ka biroji pieļāva trūkumus darbā ar jau-

un

biedru,

darba

ar

nostiprināšanās

komjaunatnes

Galvenokārt

nebija.

jām sakarā

otrajā pusē

organizācijās

komjaunatnes komitejas natni.

organizācijas tālāka

gadu

organizāciju

rajonu

un

tam

cēloņu

50.

Tomēr

82

bija

laukos.

zināšanas

apguva

iedzīvotajs :

1959.

Darbojas

gada Latvijas

darbs skolu visu

jau-

tipu vispār-

437

tūkstoši

274

vidusskolas,

PSR

pilnīgi

cil-

bija

1. apr., 1101. 1., 38. lp.; 2. apr., 1. 1., 2. lp. LKP CX PVI PA, 201. f., Komunistiskas partijas vēstures apcerējumi, 3. d., 415. lpp.

Latvijas

Latvijas LKP

CX

komjaunatnes PVI

PA,

201.

vēsture

f.,

dokumentos.

1. apr.,

1101. 1.,

1917—1970, 293.

39.

lp.;

1181. 1.,

lpp.

100.

lp.

239

īstenota skolās

pāreja

labotu

jauno

18,3 tūkstošiem

Deviņās augst-

1953./1954. mācību

1958.

Rīgas

gadā izveidoja

Pedagoģisko

institūtu

laiku

Ilgu

iestāžu

komjaunatnes organizāciju

rādībām

Nereti

apvienoja

un

mācību

nebija

Mācību iestāžu mācību

bošanas,

tiecīgā

divus

vadība

tūkstošus

tūkstoti

audzināšanas vēl

palika

niešu

partijas

un

50.

republikas

procenti

3

rūpējās

sabiedriskajā

jaunatnes

organizācija

pionieriem.

un

pionieru

partijas

darba

nieru vienību

ĻKJS

augtu

padomju

garā, mīlētu Pionieru bāzes

naturālistu

1 Latvijas Latvijas

2

3

LKP CX

4

C.-.aßHbift

vairāk

iespēju

kom-

skolniekiem

ar

komitejās

revolucionāro,

tautas

Padomju

savu

darbu

Dzimteni

uzlaboja

nami, kā

stacijas.

arī

101.

darbojās skolas,

pionieru

partijas vēsture

izveidots

bija

iedziļināties pio-

vēstures

KOMCOMO.na.

darba

un

pasākumu tehniķu

apcerējumi,

3.

d., 442.

2,

c.

pils, jauno

vairāk

lpp.

256.—257.

lp. t.

un

uzņēma

1917—1970,

M., 1974,

materiālās

Pionieru

Rīgas

nometnes

13.

tradīciju

gatava tai kalpot.

jauno

dokumentos.

f., 22. apr., 20. L,

JIeHHHCKoro

cīņu

būtu

un

ārpusklases

sporta

Vasaras

komjaunatnes PVI PA,

arī

Republikā

Komunistiskas

nyTb

deva

rajonu

jau

4

Latvijas

uzlabošanos

gada

tas

dzīvē, sniegt konkrētu palīdzību, lai papionieru rīkotos pasākumus, lai jaunā paau-

nostiprināšanās.

pionieru

kas

un

vadībā

CX

Komjau-

pulciņu

darītu interesantākus dze

darba

panāca pilsētu

sektors,

un

VĻKJS

un

un

daļa

1959.

valstī

1956./1957. mācību gadā bija sasniedzis 94 procentus. Komunistiskās

mācību

studentu

ietekmes.

visā

gan

sekmības

par

studentus

mācību iestādēs

kaut

,

vairāk

republikā,

akadēmijas organizā-

organizāciju

augstākajās

nekā

universitātes

Valsts

ievērojama

gados

pozitīvi

grupā tika

administrācijai

un

iz-

Mērķ-

Vairāk

gruporgi.

grupas

iesaistīja

2

sabied-

savukārt

lielākā

bija

uzla-

jautājumus

plēnums.

komjauniešu

Latvijas

komitejām

Tomēr

62—65

bija

tā

—

komjaunatnes

ārpus

darba tālākas

kas

Lauksaimniecības

organizācijas

darbā.

īpatsvars

rudenī

apvienoja

Latvijas

paaugstināšanā,

akadēmiskajā

ievēlēti

un

paaugstināšanu,

disciplīnas

darbā, palīdzēja

Katrā

augšanu. grupas

organizācija —

augstskolu

pa-

apgū-

nostiprināšanā.

decembra

paaugstināšanos,

studentu

Komjaunatnes

cija. un

rindu

zināšanu

nostiprināšanas

gada

veicināja

komjauniešu

komjaunatnes nekā

1957.

aktivitātes

ietekmēja LĻKJS izveidotas

sakaru

ĻKJS CX

partijas

politiskās

riski

dzīves

mācību

jaunatnē bija

neveselīgām

ar

kultūras

komjaunatnes organizāciju

un

skatīja Latvijas

ietekme

morālā brieduma

un

vidusskolās,

rindas,

neatlaidīgi

disciplīnas uzlabošanā,

jauniešu idejiski politiskā

biedru

politiskā

pietiekami

jaunatnes vidū

Rezultātā

samierinājās

komjaunieši

vidū,

savā

skolu

republikas efektīvs.

un

lēni auga VĻKJS

augstskolās

nepietiekama. šanā

darbs

komjaunatnes

pietiekami mērķtiecīgs

tehnikumos,

240

uz-

Rīgas

Latvijas Valsts universitāti.

nebija

13

gadā

1958./1959. mācību gadā.1 Lai

sagatavošanu,

bet

institūtu,

izglītību.

14 tūkstošiem

no

speciālistu

Politehnisko ar

skaits

līdz

palielinājās

vispārējo septiņgadīgo

uz

studentu

333.

■ lpp.

nekā 24 tūkstošus visi

pionieru

ciju skaitlisko

pionieru bas.

skolēni

pieaugumu,

interesi

viņos

bērnu. Pionieru

vecuma

Idejiski (1959.

1958.

gadā

1310

apvienoti

bija

93 119

iesaistīti

organizā-

modināja republikas vienī-

pionieru

organizatoriski nostiprinājusies, Latvijas ĻKJS

un

gada

tas rindās

(1958.

četrdesmito

120249

bija augstākā,

dējā

19 807

Partijas

4349

vēki

vadītājiem

vēja 2859 cilvēki

augstāko,

trūkumiem

komjauvi-

nepabeigta

—

pastāvīgi

608

(13,9

2060

1959.

bija bet

vidējo,

visgrūtāk

no

gada

ar

pārstā-

pārvarama-

organizāciju

bija komjaunatnes

un

aug-

1430 cil-

Pamatnacionalitāti

Viens

par

sekretāriem

procenti) ar

—

3

rūpējās

otro sekretāru

un

sastāvu.

kvalitatīvo

(65,7 procenti).

jiem būtiskajiem

53 061

biedra

un

4416

skaita,

komiteju pirmo

nepabeigto vidējo izglītību.

ar

skolnieks.

biedri

2

sekretāru

nepabeigto

un

—

biedru

41 402 strād-

35391

PSKP

sākumā

gada

tiem:

komjaunatnes pirmorganizāciju

vecākajiem pionieru stāko

un

3245

komitejas

rajonu

un

jaunietes,

kalpotāji

vidējā,

—

komjaunatnes

pilsētu

pirmorganizāciju no

37 114

1959.

no

LĻKJS

no

sa-

republikas komjaunatnes

un

gadadienu.

bija

pamatizglītība.

—

un

komjaunatnes janvārī

26 184

i., 2,7 procenti

t.

un

sastāvā

aktīva

niešiem un

jaunieši

kolhoznieki,

Komjaunatnes kandidāti,

gada oktobrī)

februārī)

bija

14 288

nieki,

1.

pionieru

1

gaidīja VĻKJS

un

darbu.

biedri

organizācijas

veicināja

attīstīja audzēkņos aktivitāti,

sabiedrisko

par

pasākumos plašāk tika tas

—

sek-

retāru biežā mainība.

1959.

tējais ka

diem,

mūsu

partijas

materiālo

Komjaunatne pildītu un

plānus,

aktīvi

jumu

tālākās

PSRS

centās

uzdevumu

izpildi,

panākt,

izvirzīt

jaunat-

komjaunatnes

formu

dažādošanu.

pēc iespējas

skolas

īstenot

un

funkcijas,

dzīves

ražošanas

kolektīva

visa

un

augošo

orientēja uz

sapulce

audzināšanas

komunistiskās

piedalītos

un

tās

tautas

ga-

apmierināšanu.

vadībā

paaugstināšanu lai katra

ekonomiskās

padomju

uz

partijas organizācijas

līmeņa

Kongress

nākamajiem septiņiem

nostiprināšanu,

gada jūnijā Latvijas

par

darba

plēnuma

sērijas

1

uz

secinājumu,

galīgi.

un

ārkār-

PSKP

un

mērķus

pilkur un

sabiedris-

darbā.

1959.

Pēc

uzmanību

jaunietes mācītos

jaunieši

kajā

pilnīgi

uzdevumus

septiņgades

uz

idejiskā

nīgāk

svarīgu

uzvarējis

notika

teorētisku

garīgo vajadzību vēl pilnīgāku

un

spēkus

darba

valstī ir

varenības

Latvijas ĻKJS nes

izdarīja

valsts

un

koncentrējot

aizsardzības

februāri Maskavā

un

kas

kongress,

sociālisms

noteica

janvāri

gada

XXI

par

Latvijas

uzlabošanu

partijas

un

tematiem:

vēsture

jābūt

LKP CX PVI PA, 201. f„ 2. apr.,

3

Turpat.

4

Turpat,

1150. 1.,

4.

plēnums izskatīja

1.

komjaunatnes

prese

publicēja

komjaunatnes

dokumentos.

2

1. apr.,

CX

republikas

komjaunatnes

kādam

komjaunatnes

ĻKJS

ar

1., 2.

jautā-

aktīvu. 4

materiālu

organizācijas

1917—1970, 258.

lpp.

lp.

lp.

241

kādiem

sekretāram, jaunatnes pret

darbu

savu

metodēm

un

cionālisma

uzmanības

99

veidoja

par

attieksmi

par uzdevumiem

audzināšanā sociālistiskā

paaudzes ziemas

rajonu

par

kandidātiem

centrā,

kom-

jāatrodas

novatorisku

interna-

padomju patriotisma garā.

1959./1960. gada konferencēs

jautājumiem

sabiedriskajiem pienākumiem,

un

jaunās

un

darba

praktiskā

aktīvista

un

periodā LĻKJS pārskata pilsētu

ievēlēti 2150

tika

pastāvīgās

komiteju

komjauniešu. Komiteju

komisijas

vairāk nekā 890

ar

vēlēšanu

un

locekļiem

locekļa

un

sastāvā

iz-

komjaunatnes

aktīvistiem.

Tomēr, kā tika norādīts Latvijas ĻKJS XIII kongresā gada martā, ĻKJS CX šajā periodā vēl nebija izvērsusi pie-

1960.

nācīgu darbu, lai šo aktīvu apmācītu. Komjaunatnes rajonu sētu

komiteju

aktīvistam,

Uz

katrai

saliedēta

O.

novskis,

Freibergs

vidū

(Jelgavas

jona komiteja), muts

(Bauskas

RK)

A.

J.

N.

(Rīgas

(Rīgas pils.

Kaktiņš

E.

Mūrnieks.

vietējo

RK),

Ander-

pils. A.

Pelnītu

komjaunat-

pilsētas

komiteja), Ļeņina RK),

Proletāriešu

(Dobeles

I.

ra-

Ra-

Gruduls

RK), A. Bukonts

(Ludzas

I.

—

Goris, A. Iva-

A.

(Rīgas

tās

sekretāriem

pirmajiem

daudzi

Latvijas

norūdījās

un

darbojās

Sokolova

Ņ.

uzdevumus,

izauga

Karpovs,

Raskolovs

PK),

Miloradovs

gadu

sākumā

masveidīga

patiesi

aparātā

gatava īstenot jau-

(Jē-

(Cesvaines

citi.

un

60.

dzīvē.

sekretāriem

par

bija ieguvuši

Patenko

RK),

L

kabpils RK),

P.

CX

Ūsiņš,

N.

Petrovs,

jaunatnes

un

CX

ĻKJS

Zitmanis,

citi.

komiteju sekretāri:

nes

kā

A.

Bēmanis, un

gadus. Darbā

sekretā-

ārštata

125030 biedru.

bija

partiju

celtniecības

Latvijas

par

Kārkliņa

autoritāti

L.

laikā

E.

M.

60.

sagaidīja

Šajā

strādāja sons,

katram

tās rindās

ap Komunistisko

sociālistiskās

atbildīgus

komjaunatne kadri.

komisijai,

pastāvīgai

LĻKJS XIII kongresu

Cieši nus

un pilbija palīdzēt katram komjaunatnes

uzdevums

iespējas enerģiskāk iekļauties komjaunatnes

pēc

ram

tiešais

Komunistiskās

partijas

biedrisko

par

Padomju

aktivitāti

2.

organizācija.

rezervei.

partijas

biedra kandidātu

liecināja

un

komjaunatnes

Latvijas

jaunatnes vidū

60

organizācija

Pieauga

Republikā

šajā

arī

laikā

tās

loma

uzņemto

procentu bija komjaunieši.

Latvijas jaunatnes avangarda

kļuva

1

Tas

augsto

sa-

politisko briedumu.

§. Komjaunatne

—

Komunistiskās

partijas palīgs

sociālisma materiāli tehniskās bāzes

nostiprināšanā Piecdesmitie nomisko

un

dzies

periods

242

zemē bija svarīgu politisko un ekogadi, kas nodrošināja sociālisma tālāku no-

attīstību.

stiprināšanos

Latvijas

PSR

gadi Padomju

sasniegumu

pārejas

Latvijas

no

Komunistiskas

Piektās

piecgades

kapitālisma

partijas

vēstures

uz

kad

vidū,

sociālismu,

apcerējumi,

3.

bija

bei-

pamatvilcie-

d., 403. lpp.

uzcelta sociālistiskā

nos

attīstība

tālākā

visas

tautas,

ciālistisko

valsti

formu

gadi

niecībā, šanā.

saskaņā

saimniekošanas

1

pakāpe Latvijā

republikas komjaunatnes

ar

dzīvē

jaunatnes

un

attīstības

piecgadu

strādnieku

jauno nātnes

transporta

komiteju,

rūpniecības,

atbildību

par ražošanas

sociālistisko

pastiprināt

un

rajonu

un

celtniecības

un

un

zi-

komjaunatnes organizāciju

audzināšanas darba stāvokli

un

nolūkā

inženiertehniskajiem

ar

pilsētu

paaugstināt

darbiniekiem,

apmācību

darba-

un

Šajā

izvērst

plaši

tehnisko

sadarbību

radošo

kongress komjaunatnes par tautas saimniecības

sekmīgu izpildīšanu

prasības:

ražošanas

uzlabot

X

par-

X kon-

ĻKJS

un

līmeņa paaugstināšanu.

konkrētas

izvirzīja

sacensību,

celt-

audzinā-

Komunistiskās

februārī

cīnīties

plāna

kultūras

un

organizā-

sociālisma materiāli teh-

Latvijas

janvārī. ĻKJS

uzdevumu

izvirzīja

piektā

kongress

so-

visu

ar

kultūras

un

komunistiskajā

9. —11.

gada

15. —16.

gada

materiālā

ļaužu

1954.

kongress

1954.

gress

noteica

nostiprināšanā

organizācijām

ne-

dzīves

salīdzinājumā

palielināšanos saimnieciskajā

politiskajā

XIII

sabiedriskās

un

padomju

Tomēr

pietiekami augsta.

tālāku

bāzes

visas

ar

progresu.

Komjaunatnes kārtējos uzdevumus

niskās

tijas

ka

bija raksturīgi

lomas

cijas

pilnīgā

vēsturisko

zemes

attīstības

vēl

nebija

50.

mūsu

aizmirst,

drīkstēja

sabiedrība, bija visi apstākļi, lai republikas

varētu noritēt

ko-

katrā

lektīvā. laikā

Šajā portā

organizācijās.

26 316

2

taupību ražošanā,

dukcijas efektīvu nās

kvalitātes

par darba

strādnieces

ražīguma par

kļuva

par

iero-

ekonomiju

par

jaudu

un

pro-

iekārtu

un

manufaktūra»

sacensības

sociālistiskās

pirm-

vērtīgu

paaugstināšanu

ražošanas

«Zasulauka

Kombināta

izmantošanu.

kustībā

piedalījās

uzlabošanu,

daudzu

trans-

un

790

bija apvienoti

jaunieši bija

un

aktīvi

Viņi

celtniecībā

rūpniecībā,

VĻKJS biedri, kas

Komjaunieši

iniciatori.

sinājumu un

Padomju Latvijas

strādāja

jau-

iniciatorēm

meklēšanai ražošanā. Lidijas Repkinas vadītā jauniešu brigāde vien, palielinot mašīnu ātrumu,

kompleksai rezervju komjauniešu

un

samazinot iekārtu

tavoja teņi

raudzījās, «zibeņos».

censības nāšanu

VACP

otro

darba

izejvielas

regulāri

sapulcēs

tika

un

sienasavīzēs

izskatīja jautājumus

tehnisko

un

par

vispārizglītojošo

ka «Zasulauka manufaktūra»

bija

liels

izga-

kontrolpos-

elektroenerģija.

atspoguļoti

patēriņa rūpniecības

prēmiju,

organizāciju,

Komjauniešu

sa-

zi-

izcīnīja

preču ministrijas Vis-

kombināta

komjauniešu

no-

3

energo»,

VEF, Rīgas kuģu būves

Liepājas

1 Latvijas 3

jauno

plāna.

patērētas

strādnieku

PSRS Plaša

un

Rūpnīcas

2

tiek

uzlabojot

virs

dzijas

Komjauniešu

gaitu,

un

paaugstināšanu. Tas,

savienības

pelns.

kā

kg

sasniegumi

Pirmrindnieku un

dīkstāves

mēnesī 850

un

lauksaimniecības

Komunistiskās

LKP CX PVI PA, 201. Turpat, 929. 1., 22. lp.

partijas f.,

I.

vēstures

apr., 975. 1.,

remonta

mašīnu

rūpnīcas,

rūpnīcas,

apcerējumi, lp.

3.

«Latv-

fabrikas

d., 464.

lpp.

102.

243

«21.

jūlijs»

daudzu

un

trācijai, partijas nikas

citu

aktivizēja

organizācijas

republikas lai

organizācijai,

ieviešanā

ražošanas

un

elektroaparātu rūpnīcā plaši tika kurus

izgatavoja

Visvaldis

Palkovņika

formās.

ceha

Tika

Rīgas

komjaunieši

labākā

komjaunieši

—

komjauniešu

inženieru

liešanas

progresīvā

metode

armatūras

rūpnīcā

jaunieši

un

Auto-

daudzoperāciju zīmogi,

ieviesta

vagonu

teh-

jaunās

izmantošanā.

atslēdznieki

izstrādātā

Bērziņa

un

smilšu-bakelīta trumentālā

Oši.

adminis-

palīdzību

pasākumus

izmantoti

labākie

rūpnīcas

Augusts

un

veiktu

platību

komjaunatnes

uzņēmumu

sniedzot

darbu,

savu

izgatavoja

ins-

un

bez-

jaunu

centrēšanas-slīpēšanas darbgalda konstrukciju. Sekmīgi noritēja komjaunatnes komitejas izsludinātais priekšlikumu ieviešanas mēnesis elektrovilcienu

Komjaunatnes nikas

radīšanu.

organizācijas Plaši

darbojās

jauno mašīnu izgatavošanas todes.

Bagātāka

Virzot

tehniskie

tehnoloģiju

toru

jaunie

četru

gadā

strādnieki

iesniedza kuru

nalizācijas priekšlikumu, rubļu.

2

aktīvi

Skatē

«Latvenergo», ņēmumu

komitejas

priekšlikumiem

Lai

un

ieviešanu,

darbinieku

strādnieku

iniciatīvas

Tā,

ceha inženieres

gādes

mašīnu

Tā, pie-

Rīgas

tūkstošus 16

bija

mašīnbūves

Daudzās par

veicināja

uzņēracio-

miljoni

rūpnīca,

rūpnīca

v.

c.

racionali-

labākajiem

metožu,

tehnikas

jaunās

izveidoja

kompleksās ražošanas

sociālistiskās

piemēram,

attīstību,

Rīgas

bagātināja

vagonu

racionalizācijas

noloģijas pilnveidošanu

gadā

priekšlikums

pirmrind-

sacensības

viņu

deva 0,5

miljonu

un

jauno

pieredzi

galvaniskā

rūpnīcas

par

un

brigā-

komjaunietes Miščenkovas vadītās kompleksās

ieviestais

uz-

komjau-

rūpnīcās

Kompleksās brigādes veicināja

formām.

radošās

7

paātri-

racionaliza-

skates.

efekts

vispopulārākajām

no

inženiertehnisko

zināšanas.

darba

pirmrindas

tehnoloģijas

radošās sadarbības

un

uz-

izgudrojumiem.

un

des, kas kļuva par vienu

me-

mērā

laikā

nekā

Jelgavas

konkursus

organizēja

paātrinātu

progresīvās nieku

vairāk

komjaunatnes organizācijas.

zācijas

lielā

skates

ilgās

lauksaimniecības

Liepājas

darba

progresa

veltīja

sabiedriskās

ekonomiskais

piedalījās

natnes

tehniskā

uz

attīstību

Tās

mēnešu

studēja

saistīto

pirmrindas

savstarpēji

uzmanību

iekšējo rezervju atklāšanas

1955.

mēram, mumu

lielu

kustībai.

izgudrotāju

un

un

teh-

jaunas

kuros

lietišķā sadarbība.

radošo aktivitāti

jaunatnes

par

pulciņi,

daudzveidīgāka kļuva

un

Latvijas komjaunatne

ražošanas

šefību

uzņēmās

ņēmumu komjaunatnes organizāciju

nāšanu,

uzlabošanai. 1

sekciju konstrukciju

bri-

hromēšanas teh-

rubļu

lielu

ekono-

miju. PSKP

vadīšanas

un

1 LKP CX

244

vēl

progresa Atbildot

aktīvāk

paaugstināšanu.

2

gada jūlija plēnums izskatīja jautājumus

tehniskā

pilnveidošanu.

organizācijas tes

1955.

CX

rūpniecības

Turpat, 6.

1955.

PVI PA, 201.

lp.

f.,

tālāku uz

iesaistījās

gadā

no

1. apr., 978.

tā

pacēlumu

un

par

ražošanas

aicinājumu, komjaunatnes

cīņā 700

par

produkcijas kvalitā-

Rīgas

1., 73., 74. lp.

rūpniecības

uzņē-

komjauniešu

mumii

Augstas

štābs

cīņai

15

izveidot

komjauniešu

mašīnu

teicamas

trešo, bet II kvartālā

—

Tehnikas'progress

1955.

strādnieku

tehniskās

tehniskā

dažādu 1955.

kursu

darba

semināru

un

12

gadā tajos mācījās

par

jaunatnes zināšanu

konkrētu

jauniešu.

praktisku

Lai

jauno strādnieku profesionālo kvalifikāciju, Liepājas jaunatnes

komiteja

pirmrindas

saimnieciskajiem

skolas,

pieredzes

kurās

izstādes,

kopā

ar

shēmas

demonstrēja

palīskolu,

Rīgā

pilsētas

orgāniem

vien

kom-

izveidoja

vakarus

kas

detaļas,

un

un

paaugstinātu

racionalizatoru

rīkoja

kva-

propagandu.

pieredzes

2

tāpēc

ražošanas

pilnveidošanā.

tūkstoši

strādnieku

profesiju

masu

pirmrindas

pulciņu,

gūta-

saņēma

paaugstināšanas,

tehnisko sniedza

organizācijas

minimuma

strādnie-

sacensībā

neatlaidīgas

līmeņa

sagatavošanu,

uzlabošanu,

apmācības

Komjaunatnes dzību

kadru

brigādes.

starp

prēmiju. 1

komjaunatnes komitejas pastāvīgi rūpējās lificētu

saistības

I kvartālā

gada

sasniedzams bez

vispārizglītojošā

un

arī

sociālistiskajā

otro Vissavienības

nav

kvalitātes

brigādēm, kā

Par

profesijām.

izveido-

uzņēmumā

komjaunieši uzņēmās

jauniešu

un

atradās

komjaunatnes organi-

rūpnīcas

jiem panākumiem rūpnīcas kolektīvs

kultūrtehniskā

teicamas

ieguva

jautājumi

Kvalitāti kontrolēja

starp cehiem,

vienādām

ar

ražošanas

produkcijas

brāķi; rūpnīcas

ar

sacensība

Izvērsās kiem

kvalitātes

uzmanības centrā.

zācijas

120

brigādēm

nosaukumu.

lauksaimniecības

Liepājas tais

jauniešu

un

brigādes

kvalitātes

un

iesniegtas

ieviešanai ražošanā. cīnī-

Daugavpils motoveloķēžu rūpnīcas komjaunieši ierosināja ties par

augstu

iniciatīvu

Viņu

mos.

ņēmumi.' niešu

Fabrikās

rīkoja

vokli,

rezultātus, tīrību

un

izveidotās

vērā

kārtību cehā,

Sociālistiskā gresa

rūpnīcās

un

sevišķi

Kopā

dzos

bas

par

transporta PSR

līdz

1955.

gada

1.

piecgadē palielinājās smagās šīm

rūpniecības

nozarēm

1

2

un

stā-

sacensības bet

izpildi,

nozarēs

mašīnbūvē

—

LKP CX PVI PA, 201. f.,

foruma

pirmstermiņa

tautas

uzdevumus

par

arī

vairāk

reizes.

1. apr., 978.

L,

konPa-

arī

cienīgu

izpildi.

sa-

Dau-

sacensī-

uzņēmumos

darba rezultāti saimniecības

produkcijas

bija

attīstī-

neka

divas

Elektroenerģijas

—

apjoms

procentiem. Produkcijas

pieauga 2,7

XX

izpildīja pirms termiņa

rūpniecības

90

PSKP

darbaļaudīm

celtniecības

novembrim;

pāri

izvērsās

Pašaizliedzīga

rūpniecība

piektās piecgades plāna

bas

darba vietu

Apkopojot

cīnījās par partijas

bija komjaunieši. Latvijas

iepriecinoši.

uz-

brigādes, komjau-

uzdevumu

valsts

piektās piecgades plāna

rūpniecības,

iniciatori

plaši

visas

ar

domju Latvijas strādājošie gaidīšanu,

uzņēmu-

rūpniecības

darba vietas stāvokli.

sacensība

priekšvakarā.

talkas.

plānoto

tikai

ne

reidu

pārbaudīja

kas

svētdienas

un

kārtību

republikas

arī

jaunatnes

ņēma

citi

pārņēma

jauniešu kontrolposteņi,

un

par tīrību

ražošanas kultūru,

izlaide

reizes,

no

ražošana

49., 56. lp

Turpat, 6. lp. 245

palielinājās

90

par

procentiem.

pārtikas rūpniecība.

un

uzņēmumus,

nus

tādus

piemēram,

lielus

rūpnīca

un

citus.

kā

uzņēmumus

rūpnīca,

vieglā 73

Padomju Latvijā uzcēla

Jelgavas mašīnbūves

dīzeļu rūpnīca, instrumentu

Straujos tempos attīstījās

Piecgadē

Daugavpils

jau-

Rīgas

elektro-

1

Republikas rūpniecības piektās piecgades plāna pirmstermiņa izpildē liels nopelns bija komjaunatnei. 1955. gadā Rīgā vien bija 25 tūkstoši

strādnieki

jaunie

Lubgāns

daži

un

rāk nekā 300 konta.

galā

Rūpnīcā

divpadsmit

—

ar

XX

trīs

Daugavpilī,

piecgažu

sociālistiskā

tikai

Rīgas

Novikovs

izpildīja

sacensība izvērsās

sacentās

ar

Tallinas

plašos bet

rajonu,

uzņēmumu,

ar

—

izpil-

bija

2

liepājnieki

jaunatne

tika

Jaunie rīdzilaikā

piecgades

atsevišķu

Jaunie

Vai-

gada

uzdevumiem

Grasis.

Valentīns

piecgažu plānu.

ne

uzdevumus. 1956.—1957.

uz

Ēriks

Jefimovs

normas,

kongresa

robežas.

republikas

strādāja

un

atslēdznieks

Arsjukovs,

piecgažu

divu

ar

Nikolajs

gadu

pus

pārsniedzot

audžiem

divu

Bērtulis

Staņislavs

PSKP

apmēros,

Vasilijs

izpildīja

«Latvenergo»

vairāk nekā

dījis jau

ari

metāllējējs

—

citi

komjaunietis

—

Pēc

pirmrindnieku, no viņiem 8 tūkstoši izpildīja piecgades uzdevumus. Rūpnīcas VEF

jauno VEF strādnieku

virpotāji

nieki

ražošanas

jauno kvartālā

jau otrajā

saviem vienTbilisi

un

uz-

ņēmumu jauniešiem. Par dienai nieki

Lielās

godu visi

Latvijas

Oktobra

simtiem

saražoja

stošiem metru

sociālistiskās

auduma, pāru apavu, pārvadāja

tonnu

kravas, ieekonomēja izejvielas, elektroenerģiju miljoniem rubļu vērtībā. 1957. natnes

Par

gada

darbības

cīņa

kvalitāti,

racionālu

elektroenerģijas

godu,

ietaupīšanas

izcilāko

un

komjau-

taupībā»

un

3 .

organizāciju

ekonomijas režīmu,

ražošanas

samazi-

zudumu

izstrādājumu

par

metāla,

tūk-

ierīču,

degvielu

komjaunatnes

izmantošanu,

markas

rūpnīcas

ekonomijā

stingras

par

gadastrād-

simtiem tūkstošiem

lēmumu «Par

pieņēma

republikas

kļuva

Jaunie

materiālus,

uzlabošanu

iekšējo rezervju meklēšanu,

materiālu

nāšanu,

un

darba

galvenajiem

virzieniem

ražošanas

stu

no

CX

aprīlī VĻKJS

organizāciju

vienu

sardzē.

mašīnu, mehānismu,

virsplāna

40.

revolūcijas

darba

uzņēmumi stājās

izejvielu,

sasniegumu

aug-

degvielas plašu

pro-

pagandu. Pēc

avīzes

Vissavienības būvē

un

1957.

likas

«komjaunatnes

Padomju

68

komjaunatnes

1

2

3

4

246

Latvijas

Toßapnm

Par

PA, 201. L,

komcomoji,

t.

LKP CX PVI PA, 201.

2,

1,

tika

40.

godu VĻKJS

krājkasē»

līdzekļu ekonomiju repubapbalvota

apcerējumi,

i., 102., 103.

178—181.

1. apr.,

fabrikā,

ar

VĻKJS

gadadienai Latvijas ĻKJS

vēstures

1. apr., 975. c.

izveidota

tika

rūpnīcā,

bija speciāli ekonomijas konti.

tautas

organizācija

Komunistiskās partijas

LKP CX PVI

Katrā

Latvijas jaunatne «komjaunatnes

miljonus rubļu.

Goda rakstu. 4 Par

iniciatīvas

pravda»

krājkase».

uzņēmumā komjauniešiem

gadā

ieguldīja

«Komsomoļskaja

1101. 1.,

164.

lp.

3.

lp.

d., 358.

lpp.

CX

CX

deva

komjauniešiem 75

miljoniem

kontā

un

februārī

gada

reidā, kura

vienības

atklāti

fakti

celtniecības

rāk nekā

9

liela

laikā

tika

tūkstoši

nozīmīti

1958.

mēram

tūkstošus

ekonomiju. 3

Pāri

citu

un

lai

lāku

vērību

botu

tajās jauno

zētu

levēro-

organizato-

visā valstī

sāka

dibi-

biedrības

viņus

veltītu

uz

iesniedza

miljonus efekts

racionalizā-

miljonu rubļu.

veica

celtniecības

Komunistiskās

Latvijas

inženieru racionali-

veltītajā

ieviestajiem

no

nekā

sasniedza

jauno strādnieku,

kongresam

ap-

rubļu

vairāk

iesniegti

bija

ekonomiskais

efekts

un

šefību

par

celtniecības

organizācijai.

un

komjaunatnes

pilsētu

uzņēmumu CX

partijas

republikas

celtnieku

objektu

idejiskās

un

svarīgā-

XII

darbu,

lie-

uzla-

mobili-

ekspluatācija,

pašizmaksas

kā

kon-

komitejas

nostiprināšanai,

nodošanu

celtniecības

piegādei,

ĻKJS

rajonu

audzināšanas

pirmstermiņa un

materiālu

Latvijas

tālākajai

organizāciju

paaugstināšanu

kvalitātes

19

—

disciplīnai

prasīja,

XXI

uzņēmās

iekārtu

savlaicīgai

darba

gress

uz-

apstip-

Rīgas—Jūrmalas elektriska dzelzceļa, Pļa4 objektu celtniecību. Komjauniešu kontrolposteņi

jaunceltnēm

HES

arī

organizācijas.

komjaunatne

ierosināta,

vien

uzdevumus

sarežģītus

un

komjaunatnes

viņu

bija tās

deva

vairāk nekā 30

cijas priekšlikumiem bija

sekoja

birojs

izgudrotāji

un

kas

par 10 tūkstoši

PSKP

ekonomiskais

konkursā;

Lielus

VEF

ieviešanas

kuru

piedalījās

tehniķu

kajām

CX

racionalizatoru

un

priekšlikumu,

Rūpnīcā

priekšlikumu,

zatoru

sākumā

gada

vai-

Notika

metālapstrādes

ĻKJS

attīstībā

racionalizatori

gadā jaunie 14

miljonus rubļu.

un

un

2

racionalizatoram».

«Republikas labākajam

izgudrotāju

bija

izgudrotāju.

organizācijas.

1958.

3

konkursi.

racionalizatoru kustības

Vissavienības

(VIRB)

lielu

kā

veltīja jaunatnes

gadā Latvijā

un

tekstilrūpniecības

riskajam noformējumam.

500

uzmanību

racionalizatoru

jauno

vieglās,

nāties

izlietojums,

rūpniecības, transporta

1958.

kustībā.

racionalizatoru

jauno

loma

Vissa-

piedalījās

metālu

iekārtām

lielu

organizācijas

racionalizatoru

ņēmumu rināja

aktīvi

LĻKJS

par

viņu

—

1

ekonomija.

pārbaudīts

mazāk

ne

pārsniedza

uzņēmumos.

republikāniskie

jama

uzdevumu

martā

un

par neuzstādītām

Komjaunatnes iesaistīšanai

ieguldīt «krājkasē»

Komjaunieši

bija 90,5 miljoni rubļu

1958.

arī

uzdevumu

rubļu.

uz

pazemi-

nāšanu. Liela nozīme PSRS rināšanai

bija

PSKP

tautas saimniecības

CX

ķīmiskās rūpniecības

par

jumi'

arī

republikas

pāri par 1,5 nājuma

reizēm

Ļeņina

1958.

gada

attīstību.

komjaunatne

PVI PA, 201. f.,

—

1. apr., 1110. 1.,

šefību

12.

gadā

Pec

par

lielas

lp. šodien. R., 1959, 20. lpp. Kaugurs K. Latvijas komjaunatne vēstures apcerējumi, 3. d., Latvijas Komunistiskas partijas

3

4

bija

ķīmijas

lp.

LKP CX

2

1101. 1.,

tie

partijas aici-

1

Turpat,

paāt-

lēmumiem

kapitālieguldī-

1958.

iepriekšēja gada.

uzņemas

tempu

plēnuma

Strauji pieauga

ķīmiskaja_ rūpniecībai lielāki neka

attīstības

maija

165.

417.

lpp.

247

celtniecību.

uzņēmumu šķiedras

tādi

Latvijā

Valmieras

rūpnīca,

stikla

bija

sintētiskās

Daugavpils

šķiedras

rūpnīca

ob-

citi

un

jekti. 1958.

aprīlī notika VĻKJS kārtējais

gada

XIII

Atzī-

kongress.

_

mējis komjaunatnes cības

darba

vēl

sacensību,

ražīguma

griezās

pie

jaunietēm,

tiskās

jauniešiem

sakļausim

režīmu.

Kongress kom-

un

kurā

uzsaukumu,

ar

sociā-

progresu, par

komjauniešiem

rindas

savas

izvērst

plašāk

tehnisko

ekonomijas

un

jaunietēm

un

vēl

par

Savienības

Padomju

kvēli

turpmāk

turp, kur

vajadzīgas

šanas

enerģija!»

un

1958.

jas jaunieši

bija mīļotās Komunis-

zem

kumiem

1958.

gadā līdz

bija

izvērsās

rokas,

mūsu

zinā-

jubileju.

ražošanas

izpildīja

2

labiem

ar

35

panā-

tūkstoši

no

strādniekiem

Vairāki

sestās

Latvi-

Padomju

jaunajiem

pirmrindnieki.

jubilejai

lai

Apmēram

uzņēmumu

VĻKJS

gatavošanās tā arī

stājās darba sardzē,

republikas

VĻKJS

dosimies

aicinājumiem,

spēcīgās

padomju jaunatne,

slaveno

sagaidītu

niešu

un

plaši

zemē

jaunietes

tūkstošiem

jaunās

1

Kā visa

un

tās

atsauksimies

mūsu

visā

gadā

gadadienai.

50

cīnīties

celtnie-

sociālistiskās

partijas karoga!

Arī

40.

aktīvāk

paaugstināšanu

visiem

«Vēl ciešāk

teikts:

visās

kongress aicināja jaunatni

nozarēs,

listisko

nozīmi

pieaugošo

simti

piecgades

komjau-

plāna

uzde-

vumus.

Par monta

koni,

kuram,

Daugavpils

tas

jaunieši

pēc

Imanta

Varoņa 87

nosaukumu

fabrikas

«Daugavpils

Par 500

no

«ER-1»

—

PSKP

Daugavpils

Jekaterinas

2

izpildīja

40.

1961.

gadadienai No

metāllūžņu.

gados

šī

7

re-

vel-

jaunu

Savienības ari

piedalījās

«Labākās

pilsē-

elektroinstrumentu

atslēdznieku

vadītā

montētāju

un

Ivanovas

lauksaimniecības mašīnu

vadītā

rūpnīcas

komjau-

1958.

mēnešos,

un

šu-

gadā

3 gada kontā.

Rīgas

metāla

jaunie ļeņinieši

izgatavoja

savāca

elektrovilcienu

«Pionieris», kuru kā dāvanu nosūtīja maskaviešiem. XXI

kongress

saimniecības attīstības attīstības

sacensībā

apģērbs»

plānu

godu VĻKJS

Padomju

piešķīra

ieguva

viņiem jau strādāja

tonnas

nolaida ūdenī

Jubilejas jauniešu brigādes.

un

Smorguna

Liepājas

piecgades

daudzi

lūguma,

Sudmaļa

Sergeja

gadadienai Rīgas kuģu

termiņa

vārdu.

komjauniešu

brigādes»

vēju brigāde.

pirms

viņu

rūpnīcas

nieši

40.

godu Ļeņina komjaunatnes rūpnīcas

bāzes

apjomā

izvirzīja

uzdevumus. Uz

vajadzēja panākt

saturā

un

smagās

ekonomikas

visu

lielus

industrijas nozaru

tautas ātrākas

strauju

pacēlumu, tālāku tautas dzīves līmeņa paaugstināšanu. Laikā, auga

kad

masu

aktivitāte.

gatavošanās

entuziasms,

Strādnieku

1 Padomju

248

notika

darba

šķiras

un

partijas

cēlās tās

kongresam,

masu

jaunās

politiskā

maiņas augsta

Jaunatne, 1958, 28. apr.

2

LKP CX PVI PA,

3

CoBeTCKaa

201.

Mo.ioae>Kb,

L

1. apr.,

1958,

22

1101. 1.,

okt.

160.

visur un

lp.

pie-

sociālā

apzinī-

izpausme

gurna

komunistisku

darbu.

pret

Tā

1958.

kustību

par

rudenī

gada

Maskavas depo dzelzceļa šķirotavas aicinājuma. Kustības raksturīga iezīme bija tā, ka cīņa

strādnieku

darba ražīgumu

augstu

par

tarības

kāpināšanu

šanu

cilvēkā

nāja

jaunatnes vēl

gumu,

darba

buržuāzijas

Iļjičs

jo tā ir

strādnieku

neatlaidīgi

vajadzēja tām

šķirai

darbs

no

sloga

smaga

pārvērstos

kļūtu par radošu meklējumu, iedvesmas Arī

1959.

—

nekā 3900

tiskā

jauno

tām

no

teicami

stundās,

vakarskolās, tīvu

tehnikumos,

piedalīšanos

Patriotiskā

kums

godu iegūt

dēt

25

par

ieviest

savus

—

muma

valsts

labākos

apstākļos,

un

ar

atbal-

brigādes.

Vadimu Cer-

rūpnīcā

strādnieku

dzīve,

izpildīja

produkciju pēc

Darbu

neklātienes

plašumā.

brigā-

jaunatnes

nodaļās,

ar

cenšanos

ar

un

Republikā

līdz

darba kolektīva

komunistiska

aksa-

jauniešu

1959. nosau-

brigādēm,

par

cīnījās 938 šadi kolektīvi.

komunistisku

bija nepieciešama un

gāja

vadīja

principus.

komjauniešu

šo nosaukumu

kustība

Lai tai

morāles

jauniešu

vai-

TSP ZivTo

pasākumu

nodot

mācībām

sabiedriskajā

ātri

augstais

piešķirts

bija

ar

ar

komunis-

uzdevumu

maiņas

augstskolu

rūpnīcas

kustība

septembrim

un

kontroles.

tehniskās

bez

PSR

brigāde

montētāju

komjaunieši

dzīvē ievērot komunistiskās

gada

lietu, avotu.

brigāžu

rūpnīcā.

jauno

komjauniešu

prasmīgi savienoja

locekļi

VEF

strādājot, ieguva tiesības

uzrādījuma,

pirmā des

Tās

300

Latvijas

remonta

kuģu

radioceha

bija

priekšgalā.

ņecu

goda

kolhoznieku.2 Pirmā

Rūpnīcā

labākās

vienpadsmit

Pirmā

un

izveidojās

Rīgas

Lūriņš.

Jāzeps

piedalījās

tajā

strādnieku

pārvaldes

rūpniecības komunists

gada sākumā

brigāde republikā

darba

stīja

par

Padomju Latvijas jaunatne dedzīgi iesaistījās patriotiskajā

kustībā rāk

daudzus

darbaļaužu

pašaizliedzības

un

pār

atstājis

Partijai

audzināt

mērķtiecīgi

un

kapitālisms

uz-

nekā

kūtrumu,

paša

savu

kurus

zemniecībai. 1

un

sacensībai

nozīme

izšķirošāka

pār

uzvara

ir

apvērsumam cilvēku

daudz

priekšstatiem,

un

veici-

pieau-

audzināšanas metodei.

masu

kardināla,

ierosme

aktivitātes

kādas

iespējas,

ieaudzinā-

īpašību

Jaunā

politiskās

uzskatīja, ka

Ļeņins

gāšanai,

lai

un

meis-

profesionālās

ar

morāles

cēlājā.

sabiedriski

un

ir

ieradumiem

mantojumā

masas,

sabiedrības

celtniecības

darbu

par

gadus

savienota

pilnīgāk atklāja milzīgās

Vladimirs

vecajiem

tika

komunistiskās

un

jaunās

—

sociālistiskās

skatos

7

izvērst

—

sākās

Maskavas —Kazaņas

pēc

kā

iniciatīva

bija patriotiskā

attieksmi

visas

attieksmi

sabiedrības

pirmrindas efektīvākos

kolektīvu —

darba

risinājumus

ražošanas

konkrētam

pret

darbu

uzmanība.

attīstītos,

Vajadzēja konkrēta

kolektīvam.

Tas

stu-

atrast

metodes,

uzņē-

nenāca

pārvarot kustības augšanas grūtības, cīnoties dažlielā ierosme vērsās plašumā. pret formālisma tendencēm, 4.-5. (1960. XIII kongresa martā) delegāti Latg. Tāpēc LĻKJS viegli. viet

Tomēr,

arī

1 Ļeņins 2

V. I.

Raksti, 29. sēj.,

367. lpp.

Padomju Latvijas Komunists,

1959, N°. 2, 46. lpp.

249

vijas

vārdā

jaunatnes

«Jaunatnes

ziņoja: darba

kolektīva

nosaukumu

publikas pilsētās maiņu tību

darba

Centrālajai dzimusī

plaukst

pāri

ar

kolektīva

Mēs

darīt

darbu

lai komunistiskās

tā,

ierosmes

Visā 60.

valstī

aktuālāks tīvu tus

kustībā

sākumā

gadu

kas

tiskā

šajā

sanāksmē

lakatiņi»

sekojot

Geronoka;

3.

dieris

des

Pirmo

attieksmi 23.

novembrī.

arī

viesi

—

komunistiskā šo

iegūt 1320.4

kurās

darba

3

4

O

brigaValen-

šuvēja

atslēdznieku

deva kustība

497 šīs

brigā-

mašīnu

Rīgas

un

lo-

sek-

strādāja

kolektīva

brigāžu

nosaukumu

un

ekipāžu;

Padomju

Jaunatne, 1960, 25.

LKP CX

PVI PA,

L,

dienā

piešķīra

kustībā

cīnījās

3

tiesībām

iesaistījās

godpilno

tūkstoši

600 kolektīviem

šis

21

godpilno

par

komjauniešu par

kā

Ples-

komu-

jauniešu

nosaukums

marts.

OTHOUieHHH

201.

gada

komunistiskā

VEF

atklāšanas

cilvēki,

nosaukumu; tūkstošiem

1960.

dalībnieki,

Tallinas, Viļņas,

Sapulces 818

par komunistisku

sapulce

kustības

rūpnīcas

guva

diviem

no

KOMMVHHCTimeCKOM

1. 1., 26. lp.

virpotājs

pirmorganizācijas

Minskas,

no

brigādes

Padomju Jaunatne, 1960, 5. 2

rīts»

rūpnīcas

gada novembrī Padomju Latvijā

darba

cehu, iecirkņu,

1

ko

sasniegumi.

nosaukumu

1960.

nistiskā

brigādes brigadieris

republikāniskā

piedalījās

novērtējumu

brigādei,

rūpnīcas

bri-

Gaļina

brigadiere

elektrospuldžu rūpnīcas

komjaunatnes

strādnieki

trieciennieku

darba

pirmajām,

no

«Kompresors»

«Sarkanais

remonta

izskatīja

darbā

labākie

Augstu

kavas.

jau«Sar-

3

darbu, Tās

sa-

maijam.

galdnieku brigādes

rūpnīcas

gadu rezultātus,

pret

30.

Latvijas

viena

labākā

atslēdznieku

fabrikas

mašīnists,

Zeps.

divu

rezultā-

brigādes

brigadieris Antons Jakubovskis

iestādītāju brigādes retārs Pēteris

līdz

VEF

kas

rūpnīcas

vagonu

Rīgas kuģu

depo

kolek-

darba

cīnījās par komunis-

rūpnīcas

vadītājs Jāzeps Lūriņš; Rīgas

komotīvju

250

kombināta

Rīgas

Kravčenko;

tīna

Arvien

darba

nosaukumu.

«Avangards»

Dubkēvičs;

Fēlikss

kuri

darbu

2

Vissavienības

27.

gada

Ņina Vanzoviča,

pazīstamais

Alfrēds Kļava;

jau-

Gaganovas piemēram, pārgāja atpaliekošā

mēbeļu

Gusevs;

Ivans

sa-

pret

cilvēku.

Veiktā

organizētajā

1960.

no

pirmrindnieki,

fabrikas

šūšanas

gādē;

VACP

pārstāvēja

vadītāja

Valentīnas

katra

par

komunistiskā

trieciennieku

un

kus-

un

audzināšanas

attieksmi

5 miljoni

izplatīšanu.

un

un

ražošanas

brigāžu

labāko

par

Maskavā

darba

natni kanie

CX

notika

Tajā piedalījās

komunistisku

par

apkopošanu

izskatīja VĻKJS

nāksmē,

principi kļūtu

iesaistījās vairāk nekā jautājums

kļuva

pieredzes

morāles

šo

tuvas

1

pārliecību.»

personīgo

par komu-

padarīt

protamas katram jaunietim, organizējot ideoloģiskās nieša

re-

brigāžu, cehu,

cīnās

solām

patriotiskās

mūsu

plašumā

nekā 2000

55 000 strādnieku

par

pārliecināti

komunistiskā

par

vēršas

un

nosaukumu.

patiesi masveidīgu,

Komitejai

kustība

Jau vairāk

rajonos.

un

apkalpju

un

nistiskā

PSKP

kolektīvos

X

TpVflV:

C6.

fIOKVMeHTOB,

c.

231.

maijs.

1. apr.,

1200. 1.,

16.—17.

lp.;

4264.

f.,

I.

apr.,

bija piešķirts. Septiņi

jau tas

saimniecības

nistiska

darba

tūkstoši

jauniešu

trieciennieka

visās

1700

bet

nosaukumu,

tau-

republikas

par tiesībām

iesaistījās cīņā

nozares

iegūt komudarba

jauno

darītāju šas tiesības jau bija izcīnījuši. ka

Jāpiebilst,

ierosmes

šīs

šanu

tikai

pieļauta

augstiem

sasniegtajiem

pēc

sākuma

dzīvē,

riskajā tijas kavē

kustības

darba

baidās tas

Kustība

arī

veidus,

virzītas

celtniecībā

sabied-

kļūdas

un

darbā ir

...,

kas

par-

ka

nepieļaujot,

tās

komunistiskā

«trūkumi, kļūdas,

grūtā, tādā lielā

darbu

sadzīves

un

reizē

un

konkrētie

neveik-

neizbēgami. Kas

krīt...

to

ar

uz

darba

apjukumā,

jautājumus

cīņu

pieņemto sais-

jaunatnes

Kustības

sākumā vienu

par

progresu

šīs

saistības

mērķi

un

labu

risinātu

tālākas

elektroenerģijas

mak-

—

lai

—

tautas saimniecības

izejvielu,

jaunus iz-

ieguva

ražīgumu, turpretī vēlāk

par tehnisko

ekonomiju,

mainījās

arvien

aptvēra

un

loku,

to, lai sasniegtu

svarīgus republikas kā

attīstījās

problēmu

uzdevumi.

galvenokārt

paaugstinātu

tādus

laika

Ļeņins atzīmēja, ka

komunistisku

par

tību raksturs,

bas

Minētās

seja.

laboja,

par sociālistiskā

Runājot

sociālisma

ražošanas

pausmes

simāli

organizācijas

kva-

savu

piedalās

sociālists» 1.

plašāku

bija

I.

morālā

jaunieša

tādā

jaunā,

grūtību

nav

ir

attīstību.

formām, V. tādā

smes

kāda

komjaunatnes

un

kā

steiga.

rādītājiem,

paaugstina

politisko līmeni,

un

arī

piešķir-

nepārdomāta ražošanas

neņemot vērā, kā jaunietis vai viss kolektīvs

lifikāciju, vispārizglītojošo

bija

posmā

godpilnā nosaukuma

par

tika

strādniekiem,

jaunajiem

Vadījās

attīstības

lēmumu

gadījumi, kad, pieņemot

attīstīdarba

un

produkcijas kvali-

tāti. Kustība visu

par

sacensības

augušā

komunistisku

kas

labāko,

pilnā

praksē,

cilvēka

dzīves

Plašu

pājas

atsaucību

Atbalstot 1960.

šo

īpašos

un

rojumu mumu,

cīņai

un

un

CX

nolēma:

Liepājas

1 Ļeņins

pret

un

«Ceļu

V.

pilsētas

I. Raksti,

šās

apstākļos

bāzi

Ļeņina

iz-

daudziem

un

padomju

ražošanas

jautājumiem,

pareizu

racionalizācijas,

palīdzību

politisko

Rīgas

birojs kon-

kontrolposteņus,

un

organizāciju

uzņē-

saimniecisko

valstisko

pilsētas

sa-

izgud-

rūpniecības

vadītājiem uzlabot

iniciatīvas par

CX

nodibinātos

sabiedriskos

zudumiem,

Lie-

un

zudumiem!».

partijas

komjauniešu

birojus, komjauniešu par

rajona

karu

rezervēm,

Komunistiskās

komjaunatnes

30.

sociālisma par

sevī

sociālistiskās

paaugstināšanā

novērtēja

celtniecības

atzīt

iemiesoja

ilgajā

kļuva

Rīgas

guva

ražošanas

skates

ekonomijas

un

transporta

darbu. Cildinādama

LKP

atzinīgi

tehnologu

reidus

biedriskos

jaunatnē

iniciatīvu, Latvijas

štābus

struktoru

Tā

darbu

uzlabošanā.

iniciatīva:

decembrī

gada

pret

gadu

izmantoja

mērā

darba ražīguma

apstākļu

komjauniešu

daudzu

potenciālu.

garīgo

jauniem pasākumiem cilvēku

attieksmi

uzkrāts

bija

nozīmi,

Ļeņina

iniciatīvu

rajona aktīvi

sēj., 473. lpp.

251

ieslēgties cīņā gadu

1961.

Pie

Komunistiskās

komisija

bija LKP niecības retārs

CX

racionālu

un

sekretārs

A.

1961.

februārī

gada

G. Gaile,

ministri

ekonomijas rezervju aicināja

visas

komjaunatnes

un

jaunietes

aktīvi

iekļauties

lielo

tautsaimniecisko

Ar

cīņas

devīzi

natnes

cīnījās

to

tā

uzvaras

jau

pilnveidojās

graudaugu

rezultātus:

tehnisko

un

produktivitāte, 50.

ievērojami

nostiprināšanas

lauksaimniecības

būtiskus

caurcaurēm vēl

tālākas

piedalījās

sasniedza

jās

jauniešus šīs

ieros-

februārī

3

«1961.

un

gads

—

republikas komjaumateriālu

uzlabošanu

tās

un

un

paš-

pazemināšanu.

Sociālisma

tas

ražošanā

gada

progresu,

kvalitātes

izejvielu ekonomiju, produkcijas

aktīvi

tehnisko

par

visus

1961.

jaunu

par

Atzinusi

zudumiem!»

zudumiem tautas saimniecībā»

organizācija

izmaksas

2

Goda rakstu.

karu

«Ceļu rezervēm,

gads pret

sek-

atbalstīja

un

samazināšanu

pasākumā.

ar

saim-

darbinieki.

sacensību

nozīmi, VĻKJS CX

apbalvoja Latvijas komjaunatni

vadošie

organizācijas,

šajā

Tautas

apsprieda

zudumu

meklēšanu,

un

mes

citi

un

masveida

organizēt

repubsastāvā

Tās

Latvijas ĻKJS CX

VĻKJS CX birojs

ierosmi

ĻKJS

Latvijas

izsludināt

izveidota

ražošanā.

Latvijas PSR

Migliniks,

Zitmanis, republikas

tika

CX

partijas

zudumiem

cīņai_ pret

padomes priekšsēdētājs

A.

saimniekošanu,

1 cīņas gadu pret zudumiem ražošanā.

Latvijas

likāniskā

taupību

par

par

gadu

uz

kultūru

vidū

ražība,

pieauga

lauksaimnieciskās

iekār-

pamatiem

un

paaugstinā-

lopu skaits

tehniskā

bāze.

ražošanas

republikas ekonomikas

no

kolhozu

sējplatība,

materiāli

ĻKJS

Latvijas

Pēc

sociālistiskiem

palielinājās

nostiprinājās

atpalika

periodā

attīstīšanā.

un

Tomēr līmenis

attīstības

vispā-

rējiem tempiem.

īpašas

Latvijas

rūpes

ĻKJS

šefību

ņēmās

Latvijai nieki

jauna,

bija

mācījās

audzēšanas

no

jauniešu posmi

Madonas

kas

4

252

Dažos

rajona

sēšana

rajonos

kolhozā

—

vēsture

novāca

Padomju

4

LKP CX PVI PA, 201. 1.,

un

apr., 975. 1.,

114.

8

masas

piemēram,

jaunieši

centnerus,

Alūksnes

tūkstošu

zaļās

lielāka:

un

visām

komjau-

sociā-

—

bet

rajona zaļās

lp.

Valkol-

masas.

1917—1970, 304. lpp.

aßr.

Jaunatne, 1961, 21. maijs. 1.

800

nekā

1000 centneru

dokumentos.

1961, 24

3

izsūtīja

centneri

820

ieguva

darbi-

kukurūzas

Lauksaimnie-

ar

un

vairāk

210

dzirkstele»

hektāra

npaß.ua,

bija

uz-

kultūra

sagatavoties ku-

kolhozos

«Cīņa» komjaunieši

«Ļeņina

komjaunatnes

KoMcoMo.ibCKaa

kopšana»

gadā

bija ievērojami

tā

iniciatori

no

un

kukurūzu

raža

«Kā

Šī

komiteju

jaunatnei

lapiņas:

1954.

iesēja

vidējā

kolhoza

«Sauleskalns»

1 Latvijas 2

Tās

sacensības

rajona

hozā

rajonu

mācīja

instruktīvas

organizācijām.

platībā.

hektāra.

listiskās

izlaida

Republikas

skābbarībai.

komjaunatnes

sējai», «Kukurūzas

un

hektāru

audzēšanu

vienlaicīgi

un

lopkopībai.

agrotehniku. Latvijas ĻKJS CX kopā

komjaunatnes niešu

tāpēc

paši

cības ministriju kurūzas

kukurūzas

par

veltīja

tāpat kā visa Ļeņina komjaunatne

komjaunatnes organizācija,

Kukurūzas Abrenes

audzēšana

rajonā

Dobeles

naturālisti

šķirni, kuru

palīdzēja 70

kukurūzu

skolēni.

hektāru,

bet

dažu

laikā

gadu

izaudzēja

kukurūzas

jaunu

par «Neretas hibrīdu». Tā sasniedza

turklāt

jau septembrī

ievākt

varēja

2,8 metkuku-

gatavās

vālītes.

rūzas

1955. novākt

gadā republikas

kukurūzu

10 reizes

tūkstošiem

hektāru

platības nekā iepriekšējā

gada jūnija sākumā

sagatavošanas

VĻKJS CX aicinājumu

Padomju

Krāslavas

atsaucās

un

nekā

1

izsludināja komjaunat-

sociālistisko

organizēšanā.

vairāk

no

—

gadā.

VĻKJS CX

komiteju Vissavienības

rajonu

uzņēmās šefību izaudzēt

komjaunieši

100

no

lielākas

1954.

bas

daudz

izaudzēt

apņēmās

nosauca

augstumu,

nes

kolhoziem

rajonā 40 hektāru lielā platībā. Neretas rajona vidusskolu

jaunie

rus

viņi

sacensību

lopbarī-

pirmie

Latvijā

uz

rajona komjaunieši

un

viņi apņēmās jūnijā un jūlijā ierīkot skābbarības bedres tranšejas 3 tūkstošiem tonnu un līdz labības pļaujai sagatavot

jaunieši: un

5

tonnu

tūkstošus

jauniešu

un

lopbarības

4440

2

tonnu

Neretas

rajona stošus

skābbarības.

tonnu skābbarības

Liela

nozīme 1954.

stacijām.

un

tās

Vislabākos

listiskajā sacensībā. kolhozā

dāja

niecībām.

termiņa

«Uzvara»

augstā

grupa'

lauku darbu

guļoja

sacensības

stu

darba 1955.

gadā

komjauniešu

gaitu,

un

jauniešu

MTS

tūk-

7

3

traktoru

un

komjauniešu

Vissavienības

Varakļānu

brigāde,

brigāde

un

sociā-

kas

izpildīja

ra-

strā-

atpalikušajām rajona

plānu

stāvoklim,

saim-

pirms

panāca

par

LKP CX

1.,

12.

932.

3

Turpat,

977. 1., 29.

9669

attīstībā

PVI PA, 201. f.,

Turpat,

144

un

aug-

jauniešu

Līdz

1955.

svarīga

apr., 977. 1.,

apkope

un

tonnu

nozīme uz

10.

vietu

traktoristu

gada

procentiem. Pareiza

rubļus

piedalīties 130

iesaistījās

Pirmo

brigādes.

Atsaucoties

I.

tiesībām

par

Maskavā

inventāra tehniska

izvietojumam.

2

traktoristu

Ivanovs).

ieekonomēt

Lauksaimniecības

spēku

izstādē

komjauniešu

piekabes

un

remontu konta

1

84

sasniedza

sacensībā

sociālistiskajā

izpildīja gada plānu

niešu

apmēram

mašīnu

jauniešu

tehnikas

sekoja

lauksaimniecības

Kārsavas

traktoru

Dagdas,

līmenī. Brigādes komjauniešu agrotehniskā periodā regulāri izdeva «zibeņus», kuros atspo-

(brigadieris Valentīns tā

bija

iesaistījās

no

darbu

sekoja

lopbarības.

izveidotas

un

jau-

sagatavoja

un

disciplīnu.

Vissavienības

nīja

vienā

—

lauku

Pavasara

un

rupjās

rādītājus

jona Stirnienes MTS komjauniešu

komjauniešu jūnijam

jaunieši. Rudenī Viļānu

sarūpēja

lopbarības sagatavošanā bija

20.

piemēram

spēkiem

brigādes,

Līdz

tonnām

un

5080 tonnu

gadā republikā

traktoristu

jauniešu

3100

Krāslaviešu

pašu

laukkopji

jaunie

bedres

10

strādāja

brigādes.

rajonu komjaunieši

Ludzas

un

Rajonā

sagādes

skābbarības

ierīkoja

nieši

skābbarības.

10. un

izcī-

brigāde

novembrim

savlaicīga

ļāva brigādei

uz

degvielas.

bija pareizam

partijas aicinājumu

jauno-

lp.

lp. lp.

253

drošināt

lauksaimniecību

jauniešu

izteica

MTS.

un

lās

ko

Lūk,

Dzimtenes

publikas kas.

jautājums, kur

darbs. Nācu nevis

gadā darbā

300

pārcēlās

Komjaunatnes hozu

un

bākie

sovhozu

gadā jau

jās

no

4359kg piena

sevi,

labus

savas

darbā.

un

Latviete

grupas

mērķa

apvienoja

parādīja

Jaunatne

ar

govīm

2

3

katras

4

CoBeTCKaH

Turpat, Turpat,

fermu 1955.

darbo-

Komjaunatnes absolventus

vairāk

uzmanības ražošanā

jaunajiem

no

Imanta

darba

Sudmaļa

gadā vidēji

izslauca

desmit labāko

izjūta

augsts

katras

no

skaitā.

slaucēju

mācībām

darba

pret

prasīgums

pret kolektīvu.

kol-

skolas

pēc

Darbu

fermā

zootehniskajos kursos,

ak-

pašdarbībā. Rajona komjaunatnes uzticību

—

izvēlēja

par

Latvi-

sacensības

rajona

pieredzi

rūpīgi un

avangardā.

kolhoza «Komunārs»

iepazinās

1955.

ar

savas

Lieliskus

jaunā cūk-

profesijas

gadā ieguva vidēji

26 sivē-

sivēnmātes. 4

kolektīvi

pilsētnieku

LKP CX

vietniekiem,

delegāti.

Balvu

darba

Uzņēmumu

1

to

fermās.

sasniegšanā,

sociālistiskās

gāja

sasniedza

pirmrindnieku

šiem

La-

darbā.

slaucējai palīdzēja sasniegt

lielu

viņai

kope Anna Jaunžeikare. Viņa

254

10

atbildības

un

jas ĻKJS XI kongresa

no

kol-

vadošā

lauksaimniecībā,

rajona

pirmajā

iekļuva republikas

neatlaidība

organizācija

nus

2 jau 5850.

—

nosūtot skolu

Daudzi

Baldones

rādītājus jaunajai

sekmīgi

rezultātus

1954.

pastāvīgā

nostiprināšanu.

sovhoziem,

un

piedalījās mākslinieciskajā

tīvi

strādājot

Saulkrastu

republikas

izvirzījās

lopkopības

un

rezultātus.

pienākuma

Ausma

man

VĻKJS biedru, tad

strādāt

pārgāja

kolhoziem

uz

Ausma

slaucēja

mīlestība,

680

ro-

mans

tikai

—

gadā par

priekšsēdētājiem,

iekārtošanai

viņu

sasniedza labus

Tādus

1955.

darbinieki

no

kolhoziem

uz

rūpējās

pirmorganizācijas,

un

darbā

beigšanas

ražošanas

brigādēs

rajonu komitejas

hoza

daudz

bija

«un

dot

vienu

re-

pabei-

zināšanas,

spēšu

uz

saimniecisko

organizatoriski —

iesniegumā,

laba

bet

biedru,

komitejas

jauniešu, kas

laukkopības

pievērsa

VĻKJS

«Es

rajonu.»

lie-

mūsu

prasmīgas

un

manas

centriem

mūsu

1044.3

—

pastāvīgā

iesniegumu

rajonu

brigadieriem strādāja

un

Vairums

un

par kolhozu

gadā

vadītājiem

Tādu

rajonu

komjaunieši

1953.

Ja

1

pilsētām

no

ir

laukos. Lūdzu mani nosūtīt

kolhoziem.»

vien

Grūbes

vajadzīgākas

pārliecības, ka visvairāk

pie

pilsētā, bet

rajona

Zeltītes

bija teikts

vidusskolu,»

izvirzījās

Krāslavas

uz

elektromašīnu

Zinu, ka

stipras

un

kolhoziem

uz

atbalstīt

ierosmes.

vajadzīgas

darbā

Rīgas

gribu

es

komjauniešu

darbā

rakstīja

«Arī

patriotiskās

mani

simtiem

pastāvīgā

iesniegumā

MTS

un

nosūtīt

doties

Gnedička:

jaunatnes

kolhoziem

Lūdzu

dzu

savā L.

virpotājs

rūpnīcas

kadriem,

ar

vēlēšanos

MOjioae>Kb,

PVI PA, 201.

929.

pastiprināja

izbrauca

1., 20.

112., 113.

lp.; lp.

sezonas

1955, I.

16

par uz

laukiem.

1.,

110.—117.

Tūksto-

kolhoziem.

hhb.

apr., 975. 975. 1., 110. lp.

i".,

šefību darbos

lp.

Tikai

1954.

gadā jūnijā un jūlijā sējumu kopšanā piedalījās vairāk nekā deviņi tūkstoši jauniešu no Liepājas, Daugavpils, Ventspils, JelRēzeknes.

un

gavas

No

lauku

Rīgas

darbos

2280

izbrauca

dentu, vairāk nekā 5 tūkstoši studējošās jaunatnes pārstāvju laikā

remontēt

cesus,

Rīgas

dzībām VEF

vagonu

staciju.

ūdensvadus

jaunieši

kās

rūpnīcas

izstrādāja

kolhozā

plānus,

mehanizēt

un

izbrauca

tūkstoš

bija

duktu

gūti

valsts

hoznieku

lauku

ar

sovhozu

un

PSR

kultūru

piektās piecgades

lēni

nostiprinājās

mus

vajadzēja

vēl

kolhozu

darba

disciplīna.

pārvarēt, paātrināt

attīs-

lauksaimniecības

darbu

pro-

palielinājās

mehanizācijas

kollīme-

izpildīti nebija: nebija

joprojām

bija

darba

saspringtā

lauksaimniecības

uzdevumi

lopu skaits,

vairumā

ražas,

komjaunieši māksliniecis-

un

plāni, par 30 procentiem

ienākumi, paaugstinājās lauku

sasniegts paredzētais

Pilsētas

tele-

ierīkot

jauno paaudzi piedalī-

izpildīti

panākumi,

iepirkumu

nis. Tomēr visi

kolhoziem

strādnieku

gadā Latvijas

zināmi

elektrifi-

automātisko

referātiem

ar

prorām-

bibliotēku ierīkošanā.

un

1954.—1955.

saimniecību

uzstādīja

darbus.2

smagos

kolhoziem

uz

MTS

Kolhoznieku,

lauku

palīdzēja

uzņēmumi

lecekšu

un

1954. gadā MTS vajarubļu vērtībā. Rūpnīcas

komjaunieši

vairāku

darba-

darbietilpīgos

instrumentus

pašdarbības koncertiem, kopā

tībā

mehanizēt

«Upesciems»

Liepājas

jās klubu celtniecībā

rezultātā

Rūpniecības uzņēmumu

izgatavot

instrumentus 70

komjaunieši

fonu

un

tehniku,

saražoja

kācijas

1

elektrificēt kolhozus,

ļaudis palīdzēja

jus.

kolhozos.

strādāja dzimtajos

stu-

brīv-

darba

Nākamajos kolhozu

un

lauku

bija

mazas

zema

apmaksa, šos

gados

padomju

trūku-

saimnie-

cību ražošanas attīstību. Vadoties ku

no

partijas lēmumiem, Latvijas ĻKJS CX virzīja

komjaunatnes

niešu

jas

un

organizāciju

jauniešu

palielināšanā,

darbu

aktīvu

piedalīšanos

sevišķi

lopkopības

tā,

lai

nodrošinātu

lauksaimniecības

produktivitātes

lau-

komjauprodukci-

paaugstinā-

Uzlabojās lauku jauniešu sociālistiskās sacensības vadīšana. tiesībām būt par republikas gadā lauku jaunieši cīnījās par salidojuma lauksaimniecības delegātiem. jauno pirmrindnieku šanā. 1956.

salidojumos

Rajona

Sacensība

nieku. arī

starp

komjaunatnes

jām. Laukos gada

Lai nieši

izvirzījās

februārī par

apbalvoja

piedalījās

notika

ar

ne

vairāk

tikai

pirmorganizācijām simtiem

nopelniem

jaunu

tūkstoši

rajonu

un

darba

sagaidītu_VĻKJS

un

pirmrind-

ietvaros,

nozaru

100

bet

organizāci-

pirmrindnieku.

darbā vairāk nekā

Dzimtenes ordeņiem

godam

8

nekā

ražošanas

1958.

komjauniešus

medaļām.

40.

gadadienu,

republikas

jau-

šefību par lopbarības un tehnisko kuljaunietes uzņēmās kā arī par lopkopības lielā platībā, produktu izaudzēšanu

un

tūru

ražošanu,

kas

ļāva

«komjaunatnes krājkasē»

ieguldīt

5

miljonus

rubļu.

1 2

201. f.f 1. apr., 932. !., 9. LKP CX PVI PA, 159. lp. Turpat, 929. 1., 72., 154.,

lp

255

Atbildot natne

1500

ram

ražošanas 500

kongresa

skaitā

palielinājās

līdz

7

cūkkopībā

—

520

1959.

strādāt

apmēJauno

komjauniešu.

tūkstošiem.

—

«Jau-

aicinājumu sāka

lopkopībā

tajā

nozarē

1

Galvenajā sākumā

gada

gaļas

strādāja

jauniešu. Komunistiskās

Latvijas vembrī

pozitīvi

novērtēja

lauksaimniecības

saimniecības

darbu

5082

slaucēja

Dz.

I.

Jelgavas

kg

Pavasare

«Glūda»

katras

no

citu

ar

lauk17 689

gadā

minimumu,

«Avangards»

756

jau-

5195kg, Dobeles

—

A.

sacen-

slaucēja

«Sarkanais

rajona

Korjagina

karogs» saim-

padomju Saldus

un

darbu

cūkkope Krūmiņa. Viņu

vidēji

grupas govs

savas

kolhoza

rajona

cūkkope

kolhoza

Ļeņina

un

sociālistiskajā

kolhoza

rajona

Cēsu

piena,

lopkopju

jauno

Čepanone, kas

M.

izslauca

niecības

dienu

no-

jaunietes

un

1959.

palielināšanu:

gada

ieguldījumu

grupas govs.

panākumus

sasniedza

komjauniete

jaunieši

gaļas, piena

izstrādes

pārsniedza

savas

Vislielākos sībā

ka

norādot,

veicinājuši

jauniešu

2

katras

no

ir

1959.

plēnums un

ieguva caurmērā vairāk nekā 3 tūkstoši kilogramus

slaucējas

piena

CX

komjauniešu

ražošanas

produktu

kolhoznieki

jaunie nās

partijas

attīstībā,

neatlaidīgo

savu

V.

gadā

jauniešu,

pilsētu

skaits

lopkopju

1958.

fermām!»,

XII

ĻKJS

Latvijas

uz

uz

—

rajona novēr-

augstu

tēja Latvijas ĻKJS XIII kongress. No

1959.

tiem

3

tūkstoši

sāka

bija

padomju

saimniecībās

plektētas

600 fermas.

Tikai

dubultojās

dārzu

mēnešu

koku.

Sevišķi

Siguldas

augļu

skvērus.

nekā

jauno

3

1958.

tūkstošus

ogu

un

nokom-

ierīko-

dārzu

izsludināto

tūkstošus attīstībā

gadā

augļu deva

iestādīja

krūmu, sakopa

parkus

vecos

dārzu

200

dārzkopības

jaunatne.

dārzu, atjaunoja

Rezultātā

Kolhozos

CX

ĻKJS

no

jauno

vēl ap

ierīkoja jau-

un

platība palielinājās apmēram

1800 hektāriem. 4

par

ĻKJS

Latvijas

lauku

aicināja nisko

un

ties par

XIII

1

gada

K.

Kaugurs

201. f., 2

3

4

1.

visu

minerālmēslu uzkrāšanu

pilnīgu

1961.

kongress,

komjauniešus,

apr.,

LKP CX

Turpat, Turpat,

notikušajās

Latvijas 14.

177.

1110. 1.,

14.

un

1960.

jaunatni

izvešanu

komjaunatne

kolhozu

šodien,

un

24.

lp.

PVI PA, 201. 1101. 1.,

notika

lauku

uz

gada

martā,

izvērst

orga-

laukiem, un

rūpē-

kvalitatīvu

darbu veikšanu.

sākumā

1110. 1.,

kas

izmantošanu, par savlaicīgu

zemes

visu lauksaimniecības

256

un

kolhozu

darīja

Latvijas

vairāk

30

periodā

15 tūkstošiem.

ieguldījumu

koku

šajā

ceļa-

jauniešu,

jaunatnes kadriem bija

daudz

rajona

tūkstoši

Republikā

ar

gadā

iestādīja

augļu

180 tūkstošus

nus

laikā

nozīmīgu Bauskas

un

500 hektāru

1957.

un

komjaunatnes

ar

nekā 8

tuvojās

un

pārsvarā

jaunieši

un

1956.

vairāk

komjaunieši.

skaits

Komjaunieši

gada jūlijam

strādāt

lopkopju

šanā.

1961.

gada līdz

lopkopībā

zīmēm

f.,

lp. lp.

1. apr.,

1192. 1.,

85.

lp.

padomju

lpp.;

LKP

CX

saimnie-

PVI

PA,

cību

komjaunatnes

Ventspils Sākuši

kustību

šanā.

So

CX

jas lietā

ierosmi

kad

ir

tā

ražošanas

novērtēja

gada

devušas

gadi

aktīvi

daudzus

3.

Mūsu

zemju

republikas

izvēršanā

kā

cīņā

un

ierosināja

virzīti

bija

iegājuši

un

sociālisma

uz

nostiprināšanu.

apgūšanā

un

jaunatnes piedalīšanās

sestās

un

tām viena

vēsturē ir ir

spilgtākajām

no

jaunceltnēs

piecgades

paaudzes varonīgajā

starp

tautas

lauksaimnieciskās

komjaunatne

pasākumus, kas

jaunās

un

visas

vēsturē

un

sacensības

§. Latvijas komjaunatnes

valsts

lappušu

venu

rūpnieciskās

sociālistiskās

materiāli tehniskās bāzes

parti-

komjaunatnes

ieguldījumu

Latvijas komjaunatnes

vērtīgus

neskarto

Komunistiskās ka

bija ražo-

attīstībā.

tālākā

progresu;

atbalstīta

Viņi

lauksaimnieciskajā

atzīmējot,

nozīmīgu

tika

iniciatīva.

Latvijas

jūnijā,

piedalījās

attīstīšana,

tehnikas

veica

1961.

sapulcēs

jauniešu

zudumiem

pret

lauksaimniecības

Piecdesmitie

par

«Piltene»

augstu

plēnums

—

laiks,

cīņu

par

organizācijas

pirmorganizāciju

kolhoza

rajona

daudz sla-

piecdesmito

komjauniešu un jauniešu ieguldījums neskarto zemju un vecaiņu apgūšanā. Pēc partijas un valdības aicinājuma, pēc savas gadu sirds

aicinājuma

mūsu

tauta nekad neaizmirsīs.

Lai vumu

risinātu

traucot

CX

jau

1954.

neskarto Urālos

zemju citos

un

labības

sējumus,

februāra

—

platību,

Zemkopības apgūšana spēkam

notikusi

tikai

sociālistisku mēm

cības stoši citas

tika

lauku

nosūtītas

traktoru,

tūkstošus

26

tūkstošus

otra

tāda

mērogos

un

sistēmu.

modernākās

gadā

traktoru

vien šim

tehnikas. līdz

un

kombainu.

un

1

ražas

Uz

Tas

simtiem

bija

pa un ze-

lauksaimnie-

iedalīti

kombainu

115 tūkun

papildus

gadā

kopā.

neskartajām

varenākās

un

jaunu zemju

industriju

varenu

daudz

nosūtīja

sākumam

novākšanas

Vajadzēja

valstīm

kad

mērķim bija

1955.

uzde-

hektāru

miljonus

Eiropas

graudu novākšanas

18 tūkstoši

par

novatorismā

tik īsā laikā.

lielsaimniecību

pašas

13

piemēra,

radījusi

1954.

PSKP

lēmumu

apgūšanas

savā

apgūt

kas

valstij,

lauksaimniecības

98

kuri

tik lielos

Padomju

mašīnas:

nav

zemju

vairākām

līdzinājās

kas

nepār-

un

paaugstināšanu.

sarežģīts

bija paredzēts

vēsturē

zemes

plēnums pieņēma

Neskarto

apjoma,

pēc

uzde-

izvirzīja

neskartās

ražības

marta

PSRS rajonos.

grandiozs

PSKP

darbu, kuru

apgūšanu Kazahijā, Sibīrijā, Pievolgā,

vecaiņu

un

daudzpusībā. Vispirms zemes

un

gigantisku

problēmu,

apgūstot

platību

izmantojamo

gada

bija

vums

valstī

paplašināt

—

veica

padomju jaunatne

tūkstošiem

—

vēl

cilvēku,

spētu visīsākā laikā šo tehniku likt lietā. aicinājums

Partijas

tautai

kvēlu atbalsi. Pierādīdama

1 Niedre

A.

Latvijas

savu

komjaunatne

guva

komjauniešu

uzticību

piektajā

partijai

piecgadē.

un

R.,

un

jauniešu

tautai

1959, 23.

ar

paš-

lpp. 257

darbu,

aizliedzīgu neskartajām partijas

uz

Kjasnodaras

Tambovas

un

maskavieši

prātīgo

jaunatnes

apsolām

tija

dosies

mēm, No

gada

pāri uz

par

Šajā

miljonu

izteica

tijas

1954.

Padomju

gas

258

nosūtīt

viņus

un

Ausma Jānis

citām

Trauksmainā

3

Cc-BeTCKaa

2

Kopš

par-

pirmie iesnie-

savā

kop-

vagonu

pirmie brīvprā-

vienā

tika

mēnesī

vien

vairāk

reģistrēti

neskarto

apgabala

zemju apguizbrauca

stepēm

Brīvprātīgo

vidū

400

bija repub-

MTS mehanizators Rihards

virpotājs

Dmitrijs

vidusskolas

Karņenko,

vecākā

Vecumnieku

Grase

Gurskis

Alberts

sūtņi

no

no

MTS,

Džūkstes, Bauskas

no

brālīgajām republikām rajona

astoņiem

jaunība. R.,

McnoAejKb,

kuri

rindās,

tikai

pavadīja ceļā

jaunajai

mēnešiem,

KoMcoMOJibCKaa npaßAa, 1954, 23 (peßp.

2

dot

maizi,

3

Dundagas

Bērziņš

pēc

par

gald-

pionieru

va-

daudzi citi.

Novoorskas Jau

ieka-

zemju

rajoniem,»

komitejās

entuziastu. —

cīņā

Lat-

Padomju

arī

komjaunietis,

zemēm,

Mazsalacas

Samsons

MTS, no

saņēma

ceļā

vajadzīgs. «Sekojot

Strautiņš.

Orenburgas

kategorijas

Gurska

MTS,

apgabala

1

komitejas

neskarto

rindās

apgūšanas

pilsētu

komjaunatnes

«Iriklinskij». 1

un

Uz

Teļnovs,

Pēteris

audžiem

iesaistījās

rūpnīcas

neskartajām

traktorists

sestās

Latvijas

ze-

zemēs!»

februārī.

lūgumu

ar

komjauniešu

Gunārs

Latvijas jauno

dītāja Marija

Aisteres

vagonu

aprīlī Rīga

grupu.

Ivans

Limbažu

uz

to

atmatu

un

elektriķis

3.

gada

neskartajām 22.

devās

nākamie

pirmajās

būt

gribu

Rīgas

labākais

MTS,

būt

jauniešu iesniegumi.

Freimanis, nieks

aktīvi

iesniegumos

vēlēšanos

doties

vēju pirmo likas

kustībā

Savos

ĻKJS rajonu

nekā 3500

iesniegumu

par-

mums

zemēm.

montāžas ceha sāka

Uz

pēc

neskartajās

komjaunatnes

zemē

jauniešu

vecaiņu

uz

Latvijas

ešelons

ķerties

Komunistiskā

pārliecināti, ka

redzēšanos

svi-

mēs

sirdsdegsmi

darba vienības.

drīzu

vadītāji.

nozīmīgo pasākumu.

uztic

mums

esam

labumu tur, kur tas visvairāk

gumā rakstīja

tīgie

Mēs

Uz

visā

aicinājumam,

izbrauc

un

Rosto-

pie visas Padomju

pils velvēm,

Kremļa

komjauniešu

uzdevuma, kuru

patriotiskajā

sabiedrībai

atbalstīt

Lielā

pirmais brīvprātīgo

jaunatne.

rotāji

Maskavas

Kijevas,

valdības

Padomju

un

mūsu

valdība.

beigām

neskartajām

vijas

visu

draugi!

Maskavas

Līdz

zem

ceļā jaunas entuziastu dārgie

uz

Pirmie

1954. gada februāra nogalē pilī, lai pavadītu pirmo brīv-

aicinājumu

ar

ar

—

lielā

un

partijas

«Šodien,

Padomju

un

Ļeņingradas,

griezās pie saviem vienaudžiem,

Tajā bija teikts: jaunā

atsaucās

aicinājumu

novada,

—

mehanizatoru.

apgabala jaunieši.

leradās

grupu.

Savienības

pie

tūkstošus

pulcējās Lielajā Kremļa

Jaunie patrioti

nīgi

100

lēmumu

pieņēma

komjaunatne

nosūtīt

komjaunatnes

un

Piemaskavas, vas

Ļeņina

zemēm

1968, 65. lpp.

1954, 2

anp.

Kārlis

kopā lika

no

Kārlis

ar

Mazsalacas Zēlietis

no

Paukers

no

saviem

pamatus

padomju kopš

vien-

Orenbur-

saimniecībai

Alberta

Gurska

vadītā kusi

1.

komjauniešu

stepē

pirmo telti, bija uzarti skarto

ikdienā

daudznacionālais atbraukuši

14

vienoja mīlestība

Latvijas. 1261

uzara

Par

hektāru

izciliem

darbinieku vanu

Kuzma

divu

traktorista

periodā divas

Nikolajs

1955.

saistības skarto

novākt

Orenburgas nalikskij»

1955.

kals,

brigādes

ēkas.

jās

Visa

sacensības,

izcili

labākajiem

me-

Labi

apgabalā.

un

izpildīja

maiņā izlases

vietā

novāca

bagātu

Grigorija uzceltās

«Ta-

pirmā

MTS sūtnis

neskarto

kviešu

Ne-

turēja.

vadītā

zemju.

18 tūkstošus

apguva un

ražu.

prosas

celtnieku

Morguna 20

1

kviešu.

saimniecībā

hektārus

brigāde

4—5

uzņēmās

doto vārdu

Rutkovska

noliktava

esošās

iekarotāju kuru

jaunās

ražošanas

atvērta

notika

MOJio,ae>Kb,

un

1955.

zemju

neatlaidīgais

palīdzēja

iespējas

gadā sējumu

1 CoBeTCKaa

citas

bija elektrificēta,

Padome

neskarto

1956.

un

pašdarbības pulciņi,

zemju

Ministru

plašināt vums

vasaras

ieekonomēja

vei-

sadzīves

un

darbo-

bibliotēka, futbola

un

Līdz

mājas.

un

volej-

tika demonstrētas kinofilmas.

bagātu ražu,

levērojot PSRS

sezonā Labākā

kurš

un

brigāde. Vidrižu

785

uzara

greznoja

saimniecība

Neskarto ar

kuri

Viļa

strādāja

traktoristu

triecientempā

dārzeņu

mākslinieciskās

bola

vienā

gada sākumam tika uzceltas 60 mājas, divas kopmītnes, kalve,

dā-

Latvijas

no

saimniecības kolektīvs

komjaunatnei

un

hektāru

zemju

vērtīgu

ar

pašiem

Orenburgas

pudu

Cīrulis

saimniecību

montētāju

zemju

no

degvie-

degvielas.

Orenburgas

Gusjkovs,

partijai

jauniešu

4266 kg

DT-54,

apgabala graudkopības padomju

neskarto

Padomju

viens

visā

laikā

lauksaimniecības

apbalvots

1767 kg

Pa-

no

sūtņi celtnieki: Genadijs Ponomarjovs,

miljonu

un

viņus

sezonas

Komjaunietis

neskarto

gadā padomju

15 tūkstošu

leplānoto

traktoristi

Aleksejs Zirnokļejevs,

bija

Aleksejs

Ernests

traktorists

hektāru

Tas

pašaizliedzīgi

komjauniešu

tika

traktora

uz

hektārus

zemju apguvēji

igauņi

Visus

c.

S-80

apgabala

ieekonomēja

Latvijas

Agoškovs,

normu.

darbā

rādītājiem

strādāja Padomju

v.

bija

šurp

latvieši,

ieekonomēja

zemju,

izcīnīja

degvielas.

darba

ukraiņi

traktoru

pulksteni.

normu,

2280

ceļa cirtēju

saimniecības

vietām

un

rādīja jaunie ar

Paukers

rokas

nosaukumu

tonnas

dienu

neskarto

strādādams

gadu

uzplēsa

hanizatoru

piemērus

Kārlis

sapulcē

Saveļjevs

izpildīja

baškīri,

panākumiem

piemiņas

—

Jauno

padomju

krievi

pārstāvji:

Paukers

Kārlis

ēkas.

ne-

maizes

Dzimteni.

savu

darba

citas

uzcēlusi

hektāru

kopmītnes,

dažādām valsts

kazahi,

un

uz

Pašaizliedzīga domju

No

kolektīvs.

3

mājas,

nostiprinājās

un

nacionalitāšu tatāri

lietuvieši,

vairākas

un

auga

bija izbrau-

teritorijā

sējai 22 tūkstoši

sagatavoti

un

ēdnīca

pirts,

grūtajā

las.

saimniecības

padomju

zemju, uzceltas 42 dzīvojamās

ceptuve,

un

jauniešu traktoristu brigāde

un

nākamās

un

un

uzkrāto

vecaiņu

tika

atalgots

zeme.

pieredzi,

gada augustā

PSKP

CX

un

pieņēma lēmumu pa-

apgūšanu.

platības jaunajās

1954, 31

darbs

novākt visa

Tika

zemēs

dots

palielināt

uzdelīdz

nen.

259

28—30

miljoniem hektāru

simti

Atkal

tūkstoši

un

jumu: «Jaunie patrioti 1955. aktīva

strādniekiem

saimniecības

un

1400

plektēt «Mums

gadieris tās

un

nieks

Fomičevs.

Nikolajs

pirmo gadu

dalībnieku arī

dižo

uzdevumu

Republikas rada

kvēlu

saņēma 23.

atkal vās

PSR

saimniecībām

Latvijas

grūtību.

Bet

un

munistiskās

ko

braucām

partijas,

sirdīs

2

1955.

gada

zemēm aizbrauca

zemju

apgabala

vēlāk

apguvēji

de-

jaundibināmajām un

V.

no

ka

R. Men-

citiem

tautas

saimniecības

no

Urālu

traktoristu

brigādes,

1 Padomju Jaunatne, 2

CoBeTCKaa

3

Turpat,

24.

un

apgabala

1955,

14

hhb.

no

uzticību.

graudkopī-

«Mēs

visi

Divsimt

dienās

tām

sekretāri

3

iz-

nomaļajā Kokče-

apmetne.

pirmajās

katrā

komitejas

Kazahijas, mīļotās Ko-

parādīto

sev

pārvarēt

nenobiedēs.

augsto uzticību.»

telšu

Jau

1955, 11. janv.

MOJioaejKb,

marts.

un

dzīvi...

komjaunatnes

un

«Voshod» strādniekiem:

vagoniņu

nometnes

jūs

attaisnos

Kokčetavas

sekretārs

vajadzēs tās

Rīgas 23. martā, bet pēc pusmēneša

sāka

Par

ar

CX pirmais

Jums

godam attaisnoja

viens

stāstīja

partijas

jaunieceļotājiem

Padomju

stepē izveidojās

jaunieši

260

Neskarto

draugi!

sūtņi kopā

Tālo Austrumu

padomju

grupa.

iesniegumu.

pārliecināti,

esam

komjaunatne

Latvijas

sešas

jaunatnes

«Komuņizm», «Voshod»

—

«Dārgie

komjaunatnes

tavas

vienība.

Kokčetavas

mēs

Sibīrijas

bas

izvirzīto

komjaunatnes komitejas

neskartajām

uz

Komunistiskās

teica:

Latvijas

Lūk,

kom-

Latvijas

padomju saimniecību. Izvadot ceļā nākamos neskarto zemju

Kalnbērziņš

daudz

jauniešiem

un

partijas

par

uzsaukums

dienām

tūkstošus

komjaunatnes

saimniekus, J.

cīņā

rīdzizemēs

turp. Sanāksmes

Komitejai, ka

aktīva

pēc pāris

četrus

Kazahijas

padomju žinska

Jau

Padomju Latvijas

no

doties

komjauniešiem

spēkus

komjaunatnes

atbalsi.

jauna uz

visus

ordeni,

brigadieris neskartajās

par

bri-

brigādes

īstenošanu.

apmēram

martā

pastāstīja

Centrālajai

atdos

sūtņi

Viņi

republikas

PSKP

solījums

saimniecības

Ļeņina

ar

komzemēs.

vislabākie

zemēm

brigādes

aicināja jaunatni

un

uzsaukumā

jaunatnes

celtnieku

sākusi

jau

padomju

apbalvoja

vēlāk

PSR

specia-

neskartajās

neskartajām runāja

citu

un

jauniešu traktoristu

un

kuru

saimniecības

pašas

pavadīto

bija

Rutkovskis,

Vilis

«uz

Sanāksmē

pirmais

Latvijas

jaunas padomju

Komiteja

darbam

vienību

viņš uzsvēra,

«Tanalikskij» komjauniešu

ka

jaunatnes

CX

ĻKJS

trīs

divas

Centrālā

lielu

»

komjaunatnes

Latvijas

šoferiem, celtniekiem

LĻKJS

biedriem. 1

republikas

paziņoja,

klātesošajiem

aicinā-

zemēm!».

Latvijas

zemēm.

sovhozu.

jaunu

maskaviešu

uz

Padomju

pilnīgi nodrošināt

ka

cilvēku

jāsūta,»

saviem

veltīta

traktoristiem,

ar

notika

Rīgā

bija

Bēmanis

iespēja

litāšu

no

janvārī

neskartajām

neskartajām

uz

E.

sekretārs

uz

—

kas

sanāksme,

nosūtīšanai

dota

10.

gada

desmitiem

organizēt

un

entuziastu atsaucās

bija

kom-

nodibinājās

komjauniešu

ievēlēja

bijušo

fab-

rikas

«Aurora»

kravas,

aktīvisti

komitejas

rajona

par

brigādes

tā

devās

stākļi nostabilizējās apsēt

Tas

plānu.

13

cēlām

tempus

komjaunatnes padomju

saimniecības

zemju

graudkopības

bija

grūtības,»

komjaunatnes 200

—

stus

700

un

Uz

apbalvoti

Rīgas

vajā

laikā

3.

rotaļlietas

neskarto No 33

ara

1954.

bija

un

c.

KpacHoe

CoBeTCKan

Turpat, 1956,

iepriekpiemē-

darba

—

brī-

bērnudārzam.

komjaunieši

uzdā-

elektriskās bērnu

veltēm

Starp

ar

«Voshod»,

grāmatas,

plī-

ratiņus, neskarto

aptieciņas,

līdz

1955.

1955, 16

MOjio,ae>Kb,

saviem

sauca

rūpnīcas

radiouztvērēju jaunie

savu

«ne-

Valsts

rezerves

strādnieki,

saviem biedriem

pulkā.

gadam neskartajās

zemes.

biedriem, kuri

tos par

viņiem 5000 metru elektrības

elektroierīces,

1956, 29

4

rakstus. 3

savu

no

«Voshod»

segas,

lepodamies

Daudzi

hektāru

3H3mh,

galdnieki

traukus.

specialitāti, brauca palīgā

gada

juta

pašu gatavotās

siltas

ap-

komjaunat-

uzslavas

jaunie metālisti

—

arī

zemju

«Par neskarto

palīdzību. Tā,

«Elektro»

zemju apguvēju draudzīgajā

3

par

daudz kas cits.

1 CoBeTCKan 2

jaunie

arteļa

un

saimniecībā

v.

miljonus

sūtņi

ĻKJS CX Goda rak-

pastāvīgi

sovhoza

lielu skaitu

vadu, mērinstrumentus,

vās

arī

iecirkņa

izpildīja

apgabala

praktisko

un

zemju cehu». Vefieši nosūtīja

mehanizatoru

strādāja

«Kaut

neskarto

—

komiteju

rajonu

krēsliņus

stiklinieki

padomju

grāmatas

labākie

«Daugavpils

nozīmītēm

CX

Kazahijas

—

kombināta

Rūpnīcas VEF strādnieki,

ļas,

noteica

un

celtniecības

Kokčetavas

20

galda lampas,

apguvējiem

skarto

mērā

priekšzīmīgi

sūtņi

Latvijas

atbalstu

jaunieceļotājiem

strādāja

Mums

Celtniecī-

«Mičurinskij».

vietnieks,

VĻKJS

ar

rūpnīcas

«Komunāra»

bērnu

lielā

uz-

samana.

kļavu.

skola.

dienas uzdevumus

un

zemēm atbraukušie

izgatavoja

gludekļus,

zemju

no

darbinieki

Latvijas

sekretāra

saņēma

mēbeļu

Elektroarmatūras

vināja

200

un

noskaņojumu

saimniecības

komjaunatnes

neskartajām

ram,

tiņas,

šīs

rakstus,

darba kolektīvu

šējo

bet

285

Goda

—

mājas

kok-

Mēs

2

apgūšanu»,

komitejas

nes

novietne

ražošanas

no

graudu glabātuvi

tika

vedām

sējas,

24

un

saimniecībā

gadā 500 Padomju

1955.

zemju

ļaudis.»

padomju

pēc pava-

pat pārpildīja

1

apguvēji

atzīmēja

procentiem.»

guvēji

darba

lieliski

komitejas

cēla

sekmīgi

mājas

ap-

vajadzēja

iekārtojām parku.

savvaļas ābeļu,

un

Laika

... —

brigāžu

ievēlēja pārvadāt

dienās

četrus

pēc tam, pēc

mazbērnu

ceptuve,

aktīvs..,

Neskarto arī

Bet

20

tiem

Vairākums

Vienlaikus

krūmu

Bet

no

viņu

pabeidzām

nometnēm

sākumā.

hektāru,

(vēlāk

mēs

lauku

uz

apsēja.

jaunatnes

un

Tikko

saliekamās

8 tūkstošus maizes

ēdnīca,

ceļā

mājas...

četrdzīvokļu

lestādījām bas

cilvēki

cēlām

Jevstigņejevu

maija

bija ļoti grūti...

materiālus,

ir

Un

aruma.

tikai

13 tūkstošus

gandrīz

sara

Zinu

sekretāri).

da-

ieguvuši un

iekļā-

4

zemēs

saņēma

kopumā

simtiem

uz-

miljonu

hhb.

aßr.

1964, 3 anp.

7. marts.

261

pudu graudu. Tikai divos gados vien Sibīrijas Pievoigas

un

saimniecības 1600

uz

sadzīves

un

XX

PSKP

sākumā,

gada

Kremļa Pilī

karā,

tūkstošiem

deva

apguvēju svinīgu

visiem mus

Padomju

vēlēšanos

dzētu

ražu.

1956.

un

padomju lai

zināšanas,

un

sapulcē-

tūkstošu neskarto

gūtu jaunus

tautai

kopā

ar

sasniegu-

kolhoznieku

strādnieku,

18.

arī

jūlijā

stu-

un

lai

jaunapgūtajām zemēm,

uz

gada

palī-

Latvijas komjaunieši

divus tūkstošus

cilvēku

labības

uz

apgabalā. Aizbraucēju vidū bija rūpnīcas VEF, mašīnu

lauksaimniecības

Liepājas

jauno

doties

pavadīja apmēram

pļauju Kokčetavas

partijai

priekšva-

attīstībā.

dentu izteica

jaunieši

nekā

darbnīcu,

sanāksmi

Daudzu

darbaļaudīm

lauku

gadu tūkstošiem

novākt

viņi

spēkus

nežēlot

zemes

lauksaimniecības

Katru

un

vārdā

armijas

solījumu

māju,

atklāšanas

kongresa

jās neskarto zemju iekarotāju pārstāvji. zemju

vairāk

1

pirmo Vissavienības

savu

padomju

jaunas

dzīvojamo ēku.

Urālu

Kazahijas,

un

450

nodibinājās

graudu fabrikas, izveidojās

uzceltas

citu ražošanas

un

1956.

milzīgas

—

tika

MTS,

garāžu

plašumos

stepju

«Sarkanā

metalurga», Rīgas hidrometeoroloģisko aparātu rūpnīcas kolektīvu paši labākie LVU, Daugavpils

jaunatnes pārstāvji,

vijas Lauksaimniecības Partija

skarto vota

zemju

un

tehnikuma

un

vecaiņu

ordeni.

apbalvoja

CX

VĻKJS

gadā

Neskarto

nozīmītes

novākt

«Mums,

zemju

neskarto

un

vecaiņu

un

Lauksaimniecības

Tieši

«uzturēšanās

šeit

daudzi

no

kopja darbs, ieguva mēs

iepazināmies

labi strādā Godam

un

tūkstošus

dienu.

262

Viņu

hektāru

platībā

krietnais

1

CoBeTCKaH

2

Turpat.

MO.ione>Kb,

1957, 5. okt.

1957.

darbs

1956,

7

Kokčetavas

uz

Ka-

apga-

bija

komunisma

cēlāja

audzināšanas

sacīja

skola. J.

komjaunatnes biroja bija

izjuta,

specialitātes,

sadraudzējāmies

audzēkņi

apgūšanu»,

studentiem,»

zemēs

pirmoreiz

jautri atpūšas.»

rak-

saņēma

jauniešu

un

zemju

laba

fakultātes

ar

laba ko

dzīves

nozīmē

mācība.

īsts

saņēma pirmo algu. lieliskiem

Besek-

zem-

Šeit

cilvēkiem, kuri

2

izpildīdami partijas

komjaunatnes 60

un

Goda

celtniecības

apbalvojumus.

apgūšana

neskartajās jaunas

ar

Rīgas

ne-

apbal-

komjaunatnes organi-

ražu

akadēmijas

mums

tika

va-

Latvijas jauno patriotu.

īpašību

deicis, LLA Hidromeliorācijas retārs,

citus

zemju

CX

VĻKJS rajona,

«Par neskarto

tikumisko

augstu

un

c.

gadā VĻKJS

universitātes

balu aizbrauca vairāk nekā 3500

darba

v.

komjauniešu

CX Goda rakstus

zahijas ĻKJS 1957.

Valsts

republikas

gadā

Kirova

pilsētas

Latvijas

goda

1956.

apgūšanā

Tajā pašā

Rīgas

Simtiem

zācijas.

Lat-

Pedagoģiskā institūta,

studenti

akadēmijas

augstu novērtēja Ļeņina komjaunatnes nopelniem sociālistiskajā celtniecībā un

lieliem

Ļeņina

ar

stiem

valdība

un

Par

roņdarbu.

rūpnīcas,

un

gadā un

ar

uzdevumus,

kombainiem

nopelnīja

tika

anp

valdības

augstu

220 tūkstošus novērtēts:

Latvijas

novāca

210

labību

izstrādes

Latvijas

PSR

jauniešiem

zemju

rakstus

Goda

jaunietēm

un

apgūšanu»,

apmēram citas

un

1958.

nais,

dzēt,

Mūs

prast.

aicina

dzīvo

kvēlu

sapnis

doties

aicinājums

gādes

jau-

Stuč-

P.

zināt,

veikt,

soli.

kāpēc

komjaunatnes

miljoni

Valsts

Bet

re-

mūs sirdīs

CX

VĻKJS

ražu,

guva

tik

visu savienoto

un

1958.

gadā labības

tika

apcirkņos

PSR

labības.

pudu

strādājošo

zemēs

pārstāvju spēkiem

plāns bija pārpildīts. 22

vairāk

novākt

zemēm

viss

rakstīja

ne

Lūk,

jau

strādāja

vajadzēs

spēruši

neesam

jardi pudu graudu. Kazahijas vāca

kurus

darbi,

kopīgiem jaunapgūtajās

republiku

Vladislavam

patīk

mums

«jaunība grib

neapgūtajām

uz

un

priekšvakarā

varoņdarbu.

par

nozīmītes,

atbalstu.»2

jaunatnes

Ar

lieli

un

novākšanā

jauni,

esam

tāles, kurās

bezgalīgās

vienmēr

Neilandam

neskarto

vienības vadī-

Latvijas

ražas

zemju

Vintere,

aizrauj

CX

avīzē.

jaunatnes

Mārīte

studente

«Par

VĻKJS

saņēma

aizbraukšanas

neizzinātais,»

LVU

medaļu

Pateicība

Ēvaldam

«Mēs

Latvijas jauniešu.

3900

kas

izteikta

jaunapgūto

gadā

1

balvas.

tājiem Ceslavam Dunaiskim, Miluškinam tika

piešķīra

2000

Kokčetavas

sabērti

vien

apgabalā

Šajos miljonos

no-

Latvijas

arī

bija

sa-

3,5 mil-

jaunatnes veikums. Neskarto

zemju apgūšana

komjaunatne un

dižumu,

gara

darbs

patiesi

darba

uzdevumu

tijas

hektāru

—

varoņdarbs,

trijos

ar

Jaunie

gados

tūkstošiem

šiem

kvēli

varoņ-

jauniešu

darbam

gadu

izpildīja par-

apguva

36

miljonus

visiem

uz

noti-

50.

pasaulei

godam

un

plašajiem

Ļeņina

vēsturiskajiem

visai

patrioti

uzara

kuru

jaunības

grūtībām šis

gadsimta

mūsu

ar

neparasto

ar

nodemonstrēja

varonību.

—

likteni

savu

citiem

zemes

Simtiem

zemes.

saistīja

ar

Neskartās

komjauniešu

īsts

milzīgajām pārvarētajām

ar

salīdzināms

kumiem.

bija

lepoties

var

laikiem

dzīvei atkaro-

un

tajiem novadiem. Turpinot traktoru 50.

mūsu

un

sākumā

plānus. Jaunieši

ļingradas VĻKJS

uz

CX

1955.

turieni

1

2

3

4

HES

jaunā

triecienceltnēs sāka

jaunietes

par

aicinājuma

no

visām

brīvprātīgo.

Atsaucās vien

patriotus.

Tagad

MOJione>Kb,

Ļeņina Volgas

tradīciju.

hidroceltniecības

uzņēma Padomju

Kuibiševas

Kuibiševas

malām

ieradās

un

HES

Sta-

pēc

apmēram

Padomju Latvijas jaunatne:

komjaunatnes

organizācijas

nosūtīja

4

Padomju Latvijas Komunists, CoBeTCKaa

Celt

zemes

arī

—

saim-

piedalīšanās

lielisku

par

gigantu

tradīcijas,

iesaistījās

grandiozus

celšanu. 3

gada jūlijā 165

aktīvi

milzīgu sajūsmu

enerģētikas

Staļingradas

slavenās

Komjaunatnes

kļuva

īstenot ar

celtnieku

paaudze

celtniecībā.

hidroelektrostaciju

tūkstoši

tikai

zemes

PSRS

un

lēmumu

Amūras, Magņitkas,

pie

Dņepras

kultūras

Dzimtenes

gadu

valdības

20

un

gados Padomju

nieciskajā 50.

Komsomoļskas

rūpnīcas

1959, Ne 2, 46. lpp.

1958, 20 HES

un

hiojih.

PSKP

XXII

kongresa

Volgas

HES.

Red.

LKP CX PVI PA, 201. f., 1. apr., 978. 1., 7. lp.

263

Sekodama tīstīt

Ļeņina

PSKP

CX

novēlējumam, partija paredzēja

valsts

rūpniecību

Ministru

PSRS

un

nosūtīt

aicinājumu

uz

Austrumu, Sibīrijas Partija

raktuves Jau

un

dienās

rajonu, fabriku natnes mus.

komitejas

20.

aizbrauca braukt

devās

Turgaju,»

monta

rūpnīcas,

redzēt

paša

sku

pie Amūras, manis vēl

džes

komjauniešu

Sevišķi matu

es

ka

esmu

nomaļu vietu, celt 28. nieši

jūnijā

Rēzeknes, būvēt

uz

strādāja

un

citās

strādnieku

līgajām

republikām

rūpnīcas

un

Neskarto

izpaudās

roņdarbā

1

-

3

264

mans

sapnis

varoņi pārveidot

no

—

brauca 2

Arī

270

jau-

Daugavpils,

pāri šeit

Urāliem

jaunatne

no

3

Savukārt

KPFSR

lai

Latviju,

uz

strādāja Donbasa

Latvijas

speciālistu

atbrauca

ešelons.

pilsētām

jaunceltnēs.

zemes

zemju apgūšanā, no

tautu

atklājās

grandiozo

un

palīdzētu

nesatricināmā

padomju

būvju

padomju

dižākajiem

mīlestība, optimisms,

tenes

grā-

varoņus

komjauniešu degsmi.

cilvēku

un

otrs

Jelgavas

un

simti

celt

jaunas

jaunatnes

Šajā

augstās

visas

tautas

morālās

un

CoBeTCKaa

Mo;io;ie>Kb,

Padomju Jaunatne,

1956, 20

Dzim-

gatavība pārvarēt jeb-

hiohh.

1956, 29. jūn.

Komunistiskās

partijas

vēstures

—

va-

īpašības;

komunisma lietai, kvēla

dzīvesprieks

spilgti

iekarojumiem

grūtības.

Latvijas

un

citām brā-

celtniecībā

varas

draudzība.

dziļš idejiskums, bezgalīga uzticība kuras

paau-

hidroelektrostacijas.

viens

valsts

mūsu

tagad

detaļu kombinātu.

īstu

Padomju

jauno

republikas

Liepājas

tūkstoši

tūkstoši

«Vīrišķības»

Bet

devās

Austrumiem

ar

vecākās

draudzēties.» 1

celtniecības

četri

piedzimusi.

piecām

pašaizliedzīgi,

Apmēram

vēlu

pa-

Komsomoļ-

«Vīrišķība». Šo

romānu

re-

dzirdējusi, lasījusi.

tāpat kā Komsomoļskas

cieši

no

Ventspils,

Kurgānas

šahtās

un

valsts

jaunietes

un

tik

Es varēšu

kuģu

pārliecināti

Bet par

apskaudu

Es

izlēmu

es

Rīgas

teikto

daudz

esmu

Ketļinskas

Veras

vienaldzīgi.

lasīt

piepildījies.

es

patrio-

kombinātu, gribu

jaunatne cēla

«Kad

ĻKJS

iesniegu-

«Kāpēc no

celt boksītu

nebija pasaulē.

varoņdarbu

atceros

nevar

nožēloju,

un

ir

vārdi:

pilsētas.

440 rīdzinieki

jaunceltnēm.

uzņēmumu.» Viņa

Indriksones

un

Latvijas

jaunajiem

ar

Barbarovs

gribu

īsi:

ra-

rūpnīcas,

un

brīvprātīgo

kombinātu.

Jānis

stāstīja

«atbildēšu

rokām celtu

Alitas

pildina

boksītu

pārstāvju

Donbasa

uz

mācību iestāžu komjau-

un

ešelonu

piecgades

celt

Turgaju

uz

uz

sestās

uz

arī

at-

maijā

komjaunatnes

dzelzceļus

simtus

vairākus

18.

labāko

publicēšanas

uzņēmumu

saņēma

pie

savu

gāzes vadus,

un

aicinājuma

intensīvi

gada

elektrostacijas

jūnijā Rīga svinīgi pavadīja

kuri

tiem,

pēc

rūpnīcu,

un

celt

jaunatni

naftas

šahtas,

pirmajās

griezās

tūkstošus

Galējo Ziemeļu, kā

un

sauca

1956.

rajonos.

Padome

400—500

ar

joniem.

Austrumu

apcerējumi,

3.

d., 418.

lpp.

4.

Sociālisma

kajai partijai

tiskā

šumu

komunistisko

sabiedrisko nosakot

LĻKJS,

jo

jākāpina šo

ir

interese

vadījās

audzināšanas

gados

atbrīvojusies

no

darbību

lojošu

vājināt

ko

masas

uzsvaru

buržuāziskās

veica

īpa-

partija

šo

aktuālo ka

norādījumiem, izdarīt,

vairāk

jo

pret to, jāpārliecina miljoni

lika

par

desmiti

un

mil-

diktatūras

sonīgos sakarus LĻKJS

komjauniešu

zarota

daudzās tiskais

dažkārt no

pulciņus

un

vidū

natnes Uz esošo

politskolas,

tika

no

Daudzos

novēršanu

idejiski A.

1 Ļeņins

V. I. Raksti,

LKP CX PVI PA,

31.

101.

sēj., f.,

masu

poli-

un

komjaunatpieeja;

propagan-

ievērojama

partijas 2

republika» . LKP tās

ioi

uzlabošanu

lēmumi «Par

celšanu

jau-

;

Latvijas Komunistiskās

tika kritizētas

442.

sa-

Tomēr

politiskajiem

birokrātiska

audzināšanas darba

līmeņa

referātā

un

politiskajās mācībās:

bija vērsti

politiskā

Pelšes

sistēma.

uzmanību;

gadījās nepietiekami sagatavoti cilvēki; iesaistīta

uzde-

gadījumos, komplektējot

vajadzīgo

tijas CX 1954. gada decembra plēnuma sekretāra

prakses

un

sistemātisku

saimniecisko

sabiedriski 1

formāli

pieļauta

komjaunatnes idejiskās

pagandas

per-

gadā jau darbojās

propagandas

celtniecības

nepievērsa

daļa vispār nebija

trūkumu

neatņe- 1

vadībā

partijas

mācību

politisko

atrauti

pasākumiem.

kvalitātei

nodarbību

un

kaš

izmantoja

politikas un

1955.

un

organizācijās noritēja

komunistiskās

konkrētajiem

politisko

1954.

jauniešu

un

komjaunatnes

darbs

uzdevumiem,

distu

svarīgāko

izpildīšanu. Republikā

tiešā

valdības

Padomju

un

dziļu izskaidrošanu,

vumu

gal-

cilvēku

aizspriedumus,

emigranti

darbs notika

politiskais

PSKP

uz

cen-

darba-

emigranti

bija valdošās ideoloģijas

mērķiem

apme-

Tā

Latvijas

ari

nebija

tautiešiem dzimtenē.

ar

masu

virzīts

nacionālistiskos

šiem

Aktīvu

atjaunotu

un

vēl

emigrācija.

noskaņot

saglabātu

periodā

Nereti

sastāvdaļa.

mama

buržuāziskā

tautām. Reakcionārie

lai

to,

aktuāla

bija

ietekmes.

ideoloģijas pozīcijas,

varas

uz

pastiprināšana

latviešu

arī

jaunatnes apziņā

buržuāziskās

2

virzienus

gribam

jauni

sociālistisko

Komunistiskā

Ļeņina

mēs

veidot

jūtas,

daļa republikas iedzīvotāju

pret citām PSRS

ļaužu

galvenokārt

darba

zināma

padomju

veno

nes

darbu,

darbības

pēc

atkal

un

pret

izturēšanās

apzinīga

jauni

draudzības

jaunajai sociālis-

patriotisma,

Latvijas

komjaunatnes

un

tāpēc, ka 50.

un

saimniecību.

starptautis-

.

Idejiskās

bija

tautu

cīņa

ieaudzināt

1

jonu»

tās

padomju

attieksmi

pārveidojums,

nepieciešamību

ideoloģiskā

pastiprināti

PSRS

un

realizēšanai,

dziļāks

Asā

pārliecību,

jaunās paaudzes

un

uzdevumu «...

darbu.

nepieciešamību

internacionālisma

apzinīgu

un

un attīstības periodā Komunistiskomjaunatnei bija nepieciešams vēl plašāk izvērst

arēnā noteica

paaudzei

sabiedrisko aktivitāti

un

nostiprināšanas un

audzināšanas

idejiskās kajā

§. Par idejisko pārliecību

un

parpro-

CĶ

partijas rajonu ko

lpp.

17. apr., 21. 1.,

1.

lp. 265

veidība

ļāva

nos

intereses,

un

Tā kā

kās

diferencēti

nozīmīgāks kļuva

izglītošanas

minārus

un

jautājums

iesaistīti

bija

jaunieši

—

mācījās partijas

mācību

gadā

mācību

gadā

6680

—

speciālus

mācību

14 000.

ekonomis-

pulciņus,

politmācījauniešu,

un

1

Daudzi

kom-

sistēmā:

1955./1956.

8500, bet

1959./1960.

izglītības —

se-

kon-

un

izglītības tīklā

gadā

komjauniešu

1958./1959.

kļuva

un

realizēšanā,

ekonomiju

jau 29 tūkstoši cilvēku.

politiskās

Komunistiskās

Latvijas

1954./1955.

cilvēku,

apmēram

—

to

komjaunatnes

par

Izveidoja

apmēram 27 tūkstoši

1957./1958. mācību gadā

pieauga

komjaunatnes politiskās

skaits.

palielinājās klausītāju

grupu vēlēša-

mācību sistēmu.

piedalījās

politskolas, kurās studēja politisko

krēto ekonomiku. Rezultātā

bās

mērogi

aktīvāk

paplašināšanu.

jaunatnes

komjaunatnes

uzdevumu vēl

komjaunatne

un

dažādu

veidot

tautas saimniecības

sarežģītāki, arvien

daudz vairāk ievērot

2

partijas CX, pilsētu

komite-

rajonu

un

izraudzīties

jas palīdzēja komjaunatnes

organizācijām propagandistus, uzlabot to sagatavošanu un paaugstināt viņu idejiski poli-

tisko

un

sāka

iesaistīt

zināšanu

metodisko

jaunatnes

skolotājus

novatorus,

politpulciņu

propagandistiem divas

izglītība,

natnes

propagandisti

partijas,

mācību

gadā

daļai

lielākajai

sabiedrisko

922

3

vai

augstākā

Daudzi

komjau-

vakara

marksisma-ļeņinisma

pabeidza

zi-

komjaunatnes

bija

komunisti.

trešdaļas bija

kom-

ražošanas

un

iestāžu no

plašāk

padomju,

speciālistus

mācību

1958./1959.

nātņu pasniedzējus.

vidējā

darbiniekus,

augstāko

un

darbā

Propagandas

sagatavotus

pieredzējušus, saimnieciskos

un

līmeni.

uni-

versitāti.

Uzlabojās tori

tikai

bra līdz darbu

1958.

veica

grupas.

arī

mazliet

lekcijveida

divos

gados

komjaunatnes

pilsētu

bija pieskaitāma

15 cilvēku

komitejas

lielā

CX

ĻKJS

1955.

(no

gada

lek-

decem-

4 jaunatnei 3200 lekciju. Lielu

gada martam) nolasīja

arī

tādām

Pie

propaganda. Latvijas

vairāk nekā

lektoru

komiteju lektoru

rajonu

un

Jelgavas

pilsētas

komjaunat-

Pilsētas

jaunatnes plašais interešu loks noteica lekciju tematikas daudzveidību: «Viņi nes

bija Jelgavas pirmie komjaunieši», ir

laime?», «Mīliet grāmatu

Komjaunatnes darbu,

«Par uzvedības

zināšanu avotu»

—

komitejas

to

padarīt

grupa.

daudzveidot

centās

interesantāku,

saprotamāku

50. gadu otrajā pusē līdzās tradicionālajiem politiskajām mācībām, lekcijām, pārrunām

jautājumu šanas

un

atbilžu

vakarus, aģitbrigāžu

pirmrindnieku vakarus

un

1

200.

LKP CX

PVI

PA,

101.

f.,

ar

17. apr., 21.

!.,

80.

masu

—

masu

lp.;

veidiem sāka

plašāk

Nereti

politisko

saturīgāku.

un

koncertus,

citiem

«Kas

c.

nodarbību

salidojumus.

tiskajā izglītības tīklā apvienojās

kultūru», 5

v.

jauno

—

rīkot ražo-

mācības poli-

pasākumiem.

201. f.,

1.

apr.,

1101. 1.,

lp. 2

Turpat,

3

Latvijas

101.

f., 22. apr., 20.

komjaunatnes

1., 29. lp.; 201.

vēsture

PA, 201. f.,

dokumentos.

1. apr.,

«

LKP CX PVI

5

Padomju Jaunatne, 1959, 11. febr.

1101. 1.,

f.,

1. apr., 975.

1.,

128. lp.

1917—1970, 295. lpp.

206.

lp.

267

Latvijas ĻKJS Tukuma rajona komiteja ierosināja rīkot nodarbības

tādu

komjaunatnes

par

konkrēto

pasākumu

kuma

vietā,

—

1930.

dziesmas,

ņemti

jauni

rajona

uzņemšanai

praktizēja tas

Pie

komiteja,

partijā.

1

mežā

tieši

Vienu Tu-

pie

komjaunatnes

skanēja

stāstīja

pa-

patriotiskas Šeit

atmiņas.

rindās

saņēma

rekomendācijas

Šāda

veida

tika

uz-

politnodarbības

komiteja, Ventspils

rajona

pilsērajonu komjaunatnes komi-

Valmieras

un

vēsturi

VĻKJS

sēde,

komjaunieši

pilsētas Ļeņina

Jēkabpils

ugunskura

biroja

labākie

Tukuma

dalībnieki

cīņas

Komunistiskajā

Rīgas

notika

gadā

komitejas

biedri,

Putniņu

noorganizēja

sapulce.

revolucionārās

arī

kustības

partijas veterānu piedalīšanos.

ar

komjaunieši kur

grīdes organizācijas

notika

revolucionārās

un

vietās

notikumu

tejas. Lielu darba

Bijušie

mes.

jaunatnes audzināšanā revolucionāro,

palīdzību

sniedza

tradīciju garā komjaunatnei

A. Fekters Ar viņu

J.

Kadiķis,

daudzi citi

un

stafetes

revolucionāro

pa

ekskursijas,

kļuva

notikumu

allaž

un

Lielā

un

da-

Mende,

gaidīti

viesi.

iepazīt dzimtās puses

plašāk

Tradicionālas

pagātni.

bieži

bija jaunatnes

J.

un

pado-

kustības

Kalniņš, M. Krustiņsone,

palīdzību jaunieši sāka

lucionāro

revolucionārās

ievērojami

pagrīdnieki,

lībnieki F. Bergs, A.

cīņu

veterānu

partijas

revo-

pārgājieni

un

Tēvijas

kara

cīņu

darba

forma

dar-

vietām. lecienīta

baļaužu Pēc

politiskā

masu

Latvijas Komunistiskās

tīvas tās tatūras

tas

1940.

periodā. tās

Latvijā

ras

ĻKJS

tautas

1959.

Lauku

tātes. 3

1958.

jau

gadā

rajonos

letāriskā,

šamība

pret

daudz

sociālistiskā

1958.

audzināt

nacionālisma

fašistiskās

dik-

XIV

Labi

Ventspilī.

klausītāju

uzva-

komplektēšanas

reizē

trīs

tādas

gadā Rīgā darbojās jau

izveidotas mūsu

mācījās apmēram 22 kultūras valstī

pēc

strādāja

nodibinātā kultūras

tautas

6000

jau-

universi-

pirmo tehniskās

jaun-

4

darīja jaunās

uzlabošanos

darbaļaudīs

Jaunatnes interna-

garā.

veicināja

lēmumi, kuros

kongresa

audzināšanā pro-

paaudzes

internacionālisma

politisko modrību,

izpausmēm,

latviešu

atmaskot

Latvijas

norādīta

Komu-

nepiecie-

pastiprināt buržuāzisko

cīņu na-

naidīgo ideoloģiju.

Jaunās

paaudzes

audzināšanu

tautu

1 Kaugurs K. Latvijas komjaunatne šodien,

268

arodbiedrību inicia-

slēgtas

gadā Rīgā

16; tajās

—

audzināšanas

partijas

cionālistu

gadā 1957.

gadā Rīgā atklāja

cionālistiskās nistiskās

2

bija

rades tautas universitāti.

Komjaunatne

tika

universitātes.

sociālistiskās

pirmajā

400 cilvēku.

universitātes, niešu.

1957.

ierosmes

universitāte;

tajā pieteicās

kreiso

un un

—

atvēra

CX

gadā

tautas

bija

revolūcijas gadā pēc atjaunoja. Pēc Lielā Tēvijas kara pirmo tau-

atkal

universitāti

Latvijas

vidū

partijas

1920.

jau

izveidojās

kultūrizglītības

un

jaunatnes

galvenokārt

un

2

Turpat,

3

LKP CX PVI PA,

4

Latvijas

52.

draudzības gara veicināja

42.—44.

lpp.

lpp. 101.

Komunistiskās

f., 22. apr., 20. L,

partijas

vēstures

28.

lp.

apcerējumi,

3.

d., 433. lpp.

Padomju Latvijas natnes

V

delegātu piedalīšanās

studentu

un

V

festivālā.

VI

un

festivālā

Vispasaules

1955.

—

republiku godam pārstāvēja jaunā dziedātāja Zermēna nere

baleta solisti

un

Par

lielu

natnes

notikumu

studentu

un

Velta Vilciņa

Haralds

un

kas notika

festivāls,

Heine-Vāg-

Ritenbergs.

VI

dzīvē kļuva

jauniešu

Vispasaules

mākslu, sāka

un

doja

700

kais

Uz

kas

planētas

Tas

bija

tautu kul-

darbā, izvei-

nekā I

un

77 000

da-

Republikānis-

Rīgā. pāri

30

par

tūkstoši

jauniešu

starptautiska

grandiozs

mieru,

par

mēroga

nostiprināja

draudzīgos sakarus. saišu

draudzības

organizācijām studentu

republikāniskie Latvijas,

festivāls ieradās

vairāk

ar

festivāli

pilsētu

saliedēja jaunos cīnītājus

un

komjaunatnes

no

valsts.

jaunatnes

Kontaktu

rajonu

Maskavā

pasaules

pasākums,

kolektīvu

un

studentu

un

festivālu

131

no

Notika

jaunatnes

piedalīties kultūrmasu

pašdarbības

jaunu

lībniekiem. 1

aktīvāk

jau-

Maskavā. Tam

1957. gadā

gatavodamās, Latvijas jaunatne dziļāk iepazina brālīgo tūru

jau-

Varšavā

gadā

nostiprināšanu 1957.

veicināja

kuros

svētki,

Dziesmu

Ukrainas, Baltkrievijas,

starp augstskolu gadā sarīkotie starp-

piedalījās

Lietuvas, Igaunijas

studenti

Ļeņin-

un

gradas. Izveidojās ciālistisko Ar nieši

patiesi

—

tai

dzēja

degsmi

zinātnisko

daudz

diezgan

to

ticīgo,

palīdzēt atbrīvoties vidū

austrumu

Latvijas

iesakņojušies, mātiski

idejiski

ietekmētu

antireliģiskās zinātniski katra

vērā

nātniski

mēģinājumiem Jautājumu PSKP

CX

darbu,

zinātniski

apsprieda

divas

audzināšanas

gada jūnijā.

to

sisteLat-

aktivi-

ņemot

formu. Virzot

darīja

par

uzlabo-

tās

diferencēti,

pārliecības

zi-

galu jebkādiem,

netaktiskas

un

īpaši

lai

jautājumu

pasākumiem

apņēmīgi

ateistisko

reizes.

Tā kā

sastopami arī

darba

izturēšanās

propagandu PSKP

CX

birojā

tika

dziļi

1956.

gadā

Komite-

Padomju Latvijā,

organizācija

partijas

1954.

Centrālās

tad

zi-

izanalizēta

gada oktobrī

un

2

1 Latvijas komjaunatnes

vēsture

2

partijas

Latvijas

bija

gada augustā

apsprieda

veikt

darbu

vajadzēja

pret ticīgajiem. par

Latvijas Komunistiskās 1958.

reliģiskās LKP

sevišķi

nopūlējās,

1953.

palīdzēt

partijas organizācijām

administrēšanas

jas norādītie trūkumi bija nātniskās

no

un

propagandu,

ticīgā konkrēto

ateistisko

birojs

stāvokli

Komiteja prasīja ateistisko

vismazākajiem

pat

CX

laikā

Vaja-

ateistisko

aizspriedumi

jauno paaudzi.

so-

komjau-

šajā

maldiem,

saturu

sektanti

un

gadu

daļa jaunatnes.

arī

reliģiskie

ar

jauniešiem.

PSR

uzskatu. Aktivizēt

kalpi

propagandas

šanai. Centrālā

vidū

tā zinātnisko

partijas

50.

Latvijas

reliģiskajiem

no

kur

daļā,

baznīcas

un

Komunistiskās

vijas

zēt

uzlabot

un

VDR

un

aizrautību

un

ateismu.

izprast materiālistisko pasaules

iedzīvotāju

jaunatnes sakari

Polijas, Čehoslovakijas

jauneklīgu

propagandēja vēl

bija

plašumā Latvijas

vērsās

un

valstu

Komunistiskās

dokumentos. vēstures

1917—1970, 2GI.

apcerējumi,

3.

lpp.

d., 432. lpp.

269

1957.

gada janvāri VĻKJS Centrālā Komiteja pieņēma lēmumu

«Par

zinātniski

vidū».

1

Latvijas

mumiem

ateistiskās

zinātniski

Interesanti

klāta Lai

minēti:

veida šanu

Šis

reliģijas

Viens

melīgā mācība

par

Zemes

propaganda

ateistiskam

tika

nodibināts

natnes zinātniskā

2

Pie

kolektīvi.

1954.

laulāto,

visu klātesošo

1958.

Latvijas

visas

tās

kas

robe-

pilsētas jau-

kāzu

veidā

un

3

Remonta

norisi.

Jaunā

lai

Atsevišķos

atzīmēja komjauniešu

neizsīkstošā

atmiņā.

darīja,

tradīcijas.

darbabiedru

savu

svinību

daudz

komitejas

sadzīves

«Aurora»

kā

pasākums Tukuma,

gada

50.

dzīvē

jaunatnes

ĻKJS

aiz

kopīgās

iniciatīva

izdoma

un

palika

Tās

dzīves

mehāniskās

un

gan

tradīcija sāka

jaun-

ieviesties

rajonos.

republikas

komjaunatnes

gadā

Komjauniešu

nodrošināja

skaists

(KATK),

bet arī

rajonu

un

sociālistiskās

interesantu

Latvijas

sagatavo-

Pedagoģiskā

klubs

tikai

ne

fabrikas

nosvinēja

gan

Daugavpils

ateistu

Karojošo

pilsētu

jaunās

jauniešu kāzas.

rūpnīcas

vēs-

ekspluatatoru

studentu

veicināja

un

darbam.

Latvijas PSR uzņēmumos sabiedriskā

Līdz

izcelšanos,

pasaules uzskata veidošanā.

Komjaunatnes

popularizētu

tāds

cilvēka

republikā, ieguldījumu studentu un

lielu

deva

Klubs

visos

pamatargumenti

arī par reliģijas galvenajām dogkomjauniešu pasākums iedarbojās efektīvāk nekā lekcij-

antireliģiskā

sākumu

un

inat-

«aizstāvjiem».

un

kā

raksturu,

bija

izvērsās

Diskusija

ieguva pelnītu popularitāti

un

pasākumiem

no

«apsūdzētājiem»

reakcionāro

reliģijas

aktīvam

institūta

žām.

antireliģiskās

patiesības izkropjošana, reliģijas kalpošana

interesēm. mām.

jaunas

strādāja Daugavpils Pedagoģiskā

organizācija.

diskusija starp

pierādītu

tika

virzienā

šajā

komjaunatnes

turiskās

lē-

lekcijas,

formas.

propagandas

stitūta

jaunatnei

ciklus par dabaszinātniskām

meklēja

tēmām,

jaunatnes

VĻKJS CX

un

organizēja

vakarus, kinofilmu

ateistiskām

uzlabošanu

partijas

no

norādījumiem, biežāk

un

pārrunas, dažādus un

propagandas

vadīdamās

ĻKJS,

stabili

gados

Dobeles tie

pavasarim

Pļaviņu rajona

un

jau

nostiprinājās

svētki.

pilngadības

To

Jēkabpils bija

komiteja

iniciatori

rajonu

1958.

komitejas.

visus

aptvēruši

ari

bija

rajonus.

gada jūnijā noorga-

nizēja interesantus pilngadības svētkus, saistot tos ar mūsu valstī pirmo reizi atzīmējamo Padomju jaunatnes dienu. Pirms tam Pļaviņās

un

jauniešu uzvedības

Koknesē

niem,

stāvokli.

literatūras

izsniedza

1

2

3

270

un

dienu par

kultūru, Semināra

mākslas

dziesmas.

jauniešu

trīs

lekcijas

apģērba

un

starptautisko

un

notika

noklausījās

komcomoji,

K.

Niedre A.

t.

2,

c.

jautājumiem,

sociālistisko

ģimeni

dalībnieki tikās

svētki

sākās

noslēgumā

ar

—

un

darba

mācījās ar

divsimt

Apmēram

plašs

komjaunatne

piecgadē,

par

veterā-

pēc tam

koncerts

šodien, 48.—49. lpp.

piektajā

par

komjauniešu

gājienu,

163—167.

Latvijas komjaunatne

Latvijas

par

darbiniekiem,

Koknesē

pilngadības apliecības,

Toßapum Kaugurs

seminārs.

mūsu morāles

39.—40.

lpp.

un

Šī

uguņošana.

diena

nozīmīga

visu

palika

svinību

dalībnieku

atmiņa. Liela loma

idejiski politiskā

darba aktivizēšanā

bija marksisma-ļeņinisma

klasiķu

izdošanas

pievēršot

paplašināšanai,

miem, kas

speciāli

dažādas

miem tisko

uzmanību arī

vidū

literatūras izdevu-

tādiem

paredzēti

v.

tematikas

literatūru)

c.

grāmatu

ievērojami

sekmēja

partijas

sociālistiskās

revolūcijas

15.

40.

gadā)

v.

glītības

tika

un

studētas

sociālistiskās

Oktobra

padomju Latvijas

Lielā Oktobra 40.

komunistisko

dokumenti

cionārā

visu

nālo neatkarību

politiskās

1958. CX

un

partijas

Centrālās

CX

kustības

Latvijā

politiskās

un

40.

un

VĻKJS

40.

Starptau-

revolu-

vareno

demokrātiju,

tos

Tās

ietek-

un

pasaules

komjaunatnes

jaunatne

CX

gadadienai.

mērogu

dokumenti

iz-

Lielās

ar

apspriede.

nometnes

Apspriedes

tika

spēku naciostudēti

pirmorgani-

dedzīgi atbalstīja.

gadadienai

Partija

tic

veltītajā ĻKJS

komjaunatnes

Komunistiskā

uzvaras,

vēl

bet

lielākus

gribai».

2

Kalnbērziņš

nolasīja

daudzus lieliskus

tagad ...

tauta

un

dar-

partija

panākumus, vēl lielākus

komjaunatnei,

vārdā

Jaunatnes

J.

komjaunatnei, atzīmēdams,

gados paveikusi

savai un

sekretārs

apsveikumu

40

savos

jūsu zināšanām

publikas

re-

un

sakarā

pārstāvju

mieru

izskatīti

pirmais

jaunatnes gaida

savas

vakarus, tēzes

perspektīvas

par

VĻKJS

Komitejas

vēsturiskas

guvusi

roņdarbus. kam,

oktobrī

un

gadā),

pilsētas komitejas jubilejas plēnumā Latvijas Komu-

«komjaunatne

bus,

sistēmā,

atjaunošanas

gadadienu

partiju

Padomju Latvijas 24.

gada

Rīgas

nistiskās

LKP

sociālismu.

un

izglītības

zāciju sapulcēs.

cīņā

Latvijas

1959.

un

CX, pilsētu

CX

sociālistiskās

tautu

gadā),

Pa-

Oktobra

gadā), VĻKJS

komjaunatnes

jaunas

atklāja

atzīmēt

Lielās

dienās Maskavā notika

strādnieku

attīstībā,

procesa

40.

Ļeņina

par komunistiskās

liecināja

nostiprināšanā,

PSKP

gadskārtas

un

palielināšanos,

mes

varas

Svinīgā

tic

mūsu

plēnuma

kopējam

va-

spē-

dalībnieki

re-

apsolīja partijai, ka Latvijas Ļeņina

Savienība

arī

turpmāk

būs

tās

uzticams

palīgs. VĻKJS vidū

1

2

bija

40.

gadadienas

svinību

arī

leģendāras

Krasnodonas

LKP CX PVI PA,

Latvijas

101.

komjaunatnes

i.,

1

rajonu pārrunu ciklus. Komjaunatnes pirm-

revolūcijas

tēzes, veltītas Vissavienības

tiskā

svinīgi

(1958.

ĻKJS

poli-

tirāžā.

darba aktivizēšanos

(1957.

jaunatnes tematiskos

rīkoja

sistēmā

un

(1954.

gadadienu

c.

komitejas organizēja lekciju organizācijas

sagaidīt

gadadienu

40.

gadadienu kopš 1960.

un

politiskā

tehnisko,

eksemplāru

komjaunatnes jubilejas:

un

komjaunatnes

20.

un

(1955.

miljonu

partijas 50. gadadienu

Komunistiskās

publikas

masu

gatavošanās

domju valsts,

(daiļliteratūru,

divu

apmēram

Komjaunatnes organizāciju

no

jaunatnes

politiskās

un

jaunajai paaudzei. Padomju Latvijā gados jaunajiem lasītājiem ik gadu izdeva līdz 100 nosauku-

50.

ka

darbu

laikā

22. apr., 20. 1.,

22.

vēsture dokumentos.

Rīgas

jaunatnes

pagrīdes

viesu

organizācijas

lp. 1917—1970, 272. lpp.

271

«Jaunā

dalībniece

gvarde»

vaspilsētas jaunieši nās

ilgu laiku palika

uz

Republikas

komjaunatnes

domju Latvijā

žurnāls

iznākt

turpināja

žurnālu

un

Padomju Latvijas gal-

sirsnīgi

Šī

sagaidīja.

ar

pastāvīgi

organizācija

Periodā

1954.

no

divas

1958.

līdz

tikša-

par

gadam

Pa-

«Padomju

avīzes

avīze «Pionieris»

izdeva

gadu,

rūpējās

1960.

jaunatnes skolēnu

«Sovetskaja molodjož»,

un

«Bērnība». Sākot

«Liesma»

Borca.

viņu

atmiņā.

jaunatnes preses attīstību. Jaunatne»

Valērija

jaunietes

un

pašiem mazākajiem lasītājiem

—

un

žurnālu

jaunatnes

«Zīlīte».

50.

gadu otrajā pusē komjauniešu un jauniešu prese ievērojami padziļināja publicējamo materiālu saturu, pastiprināja to iedarpublicēja rakstus

biežāk

bīgumu.

Avīzēs

teoriju,

atspoguļoja

komjaunatnes

jaunatnes

dzīvi

aizrobežu

jaunatnes

jautājumi

atspoguļojās

Latvijā

vēl

tika

Šos

kritizēja

trūkumus

asi

jas Komunistiskās Jaunatne»

nību

izdevumu

partijas

prese

«Cīņa»

stus

un

materiālus, kas

1954. ceturtais

un

gada

atsedza

ietekmi

novembrī

ciju

tika

Dzimteni

«Partijas

Jau

—

tā

raidījumi

Komunistiskās

radošajām

ar

partijas

attīstībā,

111

un

gadadienai kopš literatūras

no

dienām

radio

trīskārt,

vadībā

padomju

kāda

mākslas

ar

notikums

būs!»,

jaunietes

visas

ar

perspektīvām,

aici-

jaunatnes

kas

piedalī-

kultūrizglītības bija

atjaunošanas

dekādei

tā

kontūras»

ĻKJS rosīgāk

sakarus

svētkiem,

varas

tajā

risināšanā.

Latvijas

Svarīgs

—

izvei-

jaunatnes redak-

—

un

attīstības

uzdevumu

IV Dziesmu

un

jauniešus

republikas

centrs

dziļi saturīgi raidījumi:

un

ir, bet

lomas

dzīvē.

televīzijas

pirmajām

Latvijas

nostiprināja

organizācijām.

gatavošanās

ar

iepazīstināja

arī

nāja aktīvi piedalīties kārtējo

viešu

rak-

kongresu

vadības

miljonu griba»,«Rītdienas grandiozās

zemes, kā

jās kultūras

partijas

partijas

darboties

interesanti

kāda

slavēju,

balss

Minētie

Padomju

daudzi

organizēti

nozīmi,

sāka

Rīgā

Savienībā.

Padomju

«Es

20.

pub-

komjaunatnes organizāciju

doja jaunatnes redakciju. Kopā

c.

Lat-

Tajos regulāri

Komunistiskās

dokumentu

partijas

palielināšanos

v.

uzma-

komjaunatnes politiskajai izglītībai veltītus teorētiskus

svarīgāko

un

pastāvīgu

«Sovetskaja

un

vija», žurnāls «Padomju Latvijas Komunists». licēja

ieteica

izmantot

un

pieredzi.

jautājumiem

avīzes

—

Latvi-

«Padomju

kadriem. Plēnums

uzmanīgāk studēt

darba

redakciju

publicēta-

no

Pēc tam avīzes

ar

par

darba

vispārinājumi.

novembrī notikušais

gada

nostiprināta

vienmēr

ne

secinājumi,

plēnums.

audzināšanas

paaudzes

veltīja

1959.

darbiniekiem vēl

jaunatnes preses

Jaunās

tika

pareizi

CX

pieredzi,

teorētiskā

idejiski

nepietiekami,

izdarīti

partijas

redakcija

vissavienības

Tomēr

problēmām.

jiem materiāliem

darba

brālīgajās republikās, stāstīja

citās

un

marksisma-ļeņinisma

par

organizāciju

Maskavā

dzīve

veltīti

Latvija, 1955.

15. un

gada

un

bija un

Latde-

cembri.

Gatavodamies nietes

ne

uzņēmās 272

tikai arī

gada Dziesmu svētkiem, jaunieši un jaupašdarbībā, bet piedalījās mākslinieciskajā

1955.

aktīvi

šefību

par

Rīgas

Kultūras

un

atpūtas

parka

lielās

estrādes celtniecību. Šī estrāde 10 tūkstošus stošus lielus V.

panākumus

Plašu

V.

masu

I.

Zariņa,

U.

J.

Zemzara

literatūras

mākslas

sociālistiskā

Gatavodamās

gadā),

un

II

organizācijām

sporta

pasākumus,

bija

2687

kas

gadā

Tautu

vai

un

kultūras

sporta

un

(1956.

un

kultūras

1959.

un

kultūras

fiziskās darbus

kom-

kolektīvus.

un

noorganizēt sporta

un

no-

gada sākumā Padomju Lat-

kas

jau

lite-

uz

paaugstināšanu

spartakiādei

fiziskās

kolektīvi,

darbojās

diskusiju orgavirzītas

fizkultūriešu

palīdzēja

1958.

Utnera,

piedalījās

mācījās jaunieši,

sagatavošanas

masas.

bija

un

Ziedoņa,

E.

apvienoja

vairāk

nekā

ap

175 000

3000

fiz-

kolektīvu,

l apvēra 206 000 jauniešu.

Latvijas PSR sportisti piskajās spēlēs medaļu Mihails les

I.

aizrautīgi

fiziskās

izveidot

iesaistīt

fizkultūras

1959.

Ritenbergs,

nostiprināšanu.

strādāja

komitejas

plašas jauniešu

kultūriešu,

tālāku

centās

prata

H.

c.

Vācieša,

līmeņa

loma

kur

veikt

O.

gadā

politiskā

PSRS

komjaunatnes

sporta

darbībās

1958.

komjaunatnes

I

v.

darbinieku teorētisko

principu

organizācijas

dekādē Maskavā

Padomju Latvijas iedzīvo-

dzejnieku

Komjaunatne

un

idejiski

republikā. Visur,

jaunatnes

vijā

1957.

reālisma

Palielinājās attīstībā

darbi.

mākslas

un

apmēram 30 tūk-

mākslas

mākslinieku E. Andersona,

Stulpāna,

nizēšanā. Tās notika un

un

mākslinieki

visu

arī

un

jauno

piesaistīja

Vāczemnieka,

ratūras

un

Latvijas jaunie

guva

jaunatnes

L.

jauno

literatūras

uzņemt vairāk nekā

var

Cukanovs, V. Artmane, E. Pāvuls

interesi

tāju

Latviešu

skatītāju.

Vilciņa,

vienlaicīgi

pašdarbības kolektīvu dalībnieku

un

guva

Melnburnā.

kļuva Olimpiskā

čempione

Tāls

bija PSRS čempions

čempions

(1960. —1961. gadā)

vairākkārt 50.

izcīnīja

zelta

šķēpa mešanā. Komjaunietis

(1957. —1958. gadā) šahā.

Rīgas

un

pasau-

ASK basketbolisti

izcīnīja Eiropas kausu.

plašāka

un

ļeņiniskās

ideoloģijas

organizētāka.

republikā uzvarējušās tālāku

Jaunzeme

kas

gados Padomju Latvijas komjaunatnes darbība,

valdošās marksistiski

rojami

I.

XVI Olim-

panākumus

ievērojamus

Komjauniete

Tai

sociālistiskās

bija

sabiedrības

vēsture

dokumentos.

ievē-

virzība

uz

nostiprināšanu

un

raksturīga

pilnveidošanu.

1 Latvijas komjaunatnes

notika

apstākļos, kļuva

1917—1970, 267.

lpp.

VIII

LATVIJAS

ĻKJS DARBĪBA SEŠDESMITAJOS

1. §. Organizatoriskais

1961.

gada oktobrī

tijas

PSKP

Programma

noteica

cionālo

attiecību

izglītības darbā,

un

vadībā

risināt

vajadzēja spēku

tālākai

nostiprināšanai.

Uzsvērdams

kongress visās

dzīves

nību.

Centrālais

audzināt

«...Vēl

lai

jaunatni tā,

tā

partijai

Republikas komjaunatnes

un

PSKP

uz

nostiprināt

komjaunatnes

1962. gress.

republikā niešu.

gadā

153 163

Pārskata

no

un

darba

uzticīga

komunisma

varo-

darbā

organizāciju

lietai, vienmēr

gatava pārvarēt jebkuras

izglītības

ir

Dzimte-

grūzinā-

tehnisko

un

atbildības ar augstu kongresa norādījumiem. Partijas

bija

posmu 21.

t.

darba

līdz 22.

1 PSKP Programma. R.,

divos

par

novērtēdams

atklāšanu,

formas

un

kongresā

i., nepilnos

vairāk

1962, 96. lpp.

un un

metodes.

notika

XIV

LĻKJS

pārstāvēja

nekā

28

kustību

ekonomiju

iz-

pilnveidot

520

un

rindas

tūkstošiem par

taupību,

kon-

delegāti.

gados, komjaunatnes

jaunatnes

par

organizatoriski

pirmorganizācijas,

februārim

biedrus

palielinājušās

Atzinīgi

kārtām centās

komjaunatnes

VĻKJS

periodā,

iekšējo rezervju

274

un

XXII

ierosmi

un

organizācija

XXII

komjaunatnes komitejas pirmām visu

aktivitāti

jau-

bāzes

PSKP

iniciatīvu

pašaizliedzīgi

būtu

visas

un

tehniskās

1

jūtu atsaucās

politiski

partijas attīstīta

palielināšanos,

parādīt

gatava celt jauniešu vispārīgās

šanu līmeni.»

bija

komjaunatnes

darbam sabiedrības labā

gatava

na-

laikā

šajā

materiāli

jaunatnes

uzdevums

nei, tautai, Komunistiskajai

tības,

lomas

vairāk

attīstīt

sfērās,

un

audzināšanas,

harmoniski

kurus

sociālisma

komjaunatnes

aicināja:

demokrātijas

audzināšana, komjauniešu

mobilizēšana

natnes

Par-

uzdevu-

kultūrā.

komjaunatnei,

jaunās sabiedrības cilvēka

pieņēma

cejus,

ideoloģiskajā,

arī

Tas

Statūtus.

attīstības

uzdevumiem,

Starp nozīmīgākajiem

PSKP

sociālistiskās

kā

darbs

gadu pirmajā pusē

kongress.

jaunus

un

PSRS tālākās

attīstīšanā, zinātnē

XXII

PSKP

celtniecībā,

ekonomiskajā

mus

notika

Programmu

GADOS

politiskais

un

sešdesmito

jaunu, trešo,

nodaļa

jau-

ražošanas

kongress

uzsvēra,

ka

ta veido

jauniešos

ierosmei

Taču

ražošanu.

pilsētu

šai

arī

kongress vēl

komitejas

rindu

nostiprināšanā.

darbs

bija

visas

formas

darba

arī

lai

ieviestu

un

LĻKJS

uzdevums

uzmanība tika

Liela darbību

katras

ārštata

(ārštata

posmus

paplašinātu

ārštata

jaunatnes aparāta

palīdzību

sekretāri,

sagatavošanu XIV

VĻKJS

procentiem.

1

to

ar

komjaunatnes

nodaļas pie

pilsētu

un

padomes utt.). Kom-

pirmorganizācijām

pieredzes

pozitīvās aktuāls

prak-

apkopo-

kļuva jautājums

par

apmācību. 1962.

tika

Pozitīvi

gada aprīlī

darbinieku

aparāta

izveidošanā

posmu

sniedza

darba

Līdz

un

kongress

štata

algotā

aktīvs

komjaunatnes

popularizēšanā.

un

šī aktīva

28,3

labāko

komjaunatnes

nostiprinātu

pamatiem,

rajonu komitejām, pirmorganizāciju sekretāru

natnes

ka

izmantot

organizācijas

komjaunatnes

veltīta tam, lai

sabiedriskiem

uz

aparāta

šanā

ir

dzīvē.

ikdienas

tisku

organizāciju

norādīja,

komjaunatnes aktīvs apgūtu

to

un

komjaunatnes

kongress

komiteju

vien,

CX, rajonu

komjaunatnes

lēmumā

pilsētu

un

ka

nozīme

iemaņas, māca vadīt

strādājušas

lauku

Savā

metodes,

un

darba

atzīmēja,

Daudzu

rajonu

pieredzi

tautsaimnieciska

pietiekami

nav

neapmierinošs.

komjaunatnes

tikai

nav

organizatoriskā

atzīmēja,

skaits

novērtēta

LĻKJS

organizācijas

republikas

ka

komjau-

samazinājies

par

ārštata

pieredze

organizatoriskajā

struktūrā. -1962.

rējā

Taču

kova.

dīja

lielā

visus

padarīt

vecākā

LĻKJS

tikai

Tika

tehniķe. Baikova

Jeļena

Ciemiņa 15

jās vēl

no

kombināta

lai

aktīvisti.

strādāja

atrodas VĻKJS

darbā

ostas,

piedalī-

komjauniešiem

biedru uzskaite.

arī

Valganskis

tirdzniecības

siem

Zus-

Edgars

Atis

«Boļševiks»,

va-

stacijas

un

va-

pār-

Un sabied-

2 sekmīgi veica šo atbildīgo uzdevumu.

Turpmākajos 1963.

komitejas.

palīgs

Nodaļā aktīvi

no

Vol-

nespēja

nodaļa, kuru

nomaksātu biedra naudas

savlaicīgi

kādā stāvoklī

riskais aktīvs

pūlētos,

«Baltija». Nodaļas

pilsētas komjaunatnes

jadzēja kontrolēt, raudzīt,

depo mašīnista

arteļa

kā

sabiedriskā

milicijas nodaļas, Svetlana Ikša

pilsētas

Leonora

lai

vispā-

Zinaida

—

aerometeoroloģiskās

darba komisiju.

zvejnieku

pilsētas komitejas

darbiniece

darbinieks,

pilsētas

Lokomotīvju

no

štata

izveidota

Agalakova,

vadīja jaunatnes

Liepājas

viena

viens

pilsētā

darbus.

Doloresa

terets

no

gada sākumā

nodaļā strādāja

gados gada

tika

vidū

izveidotas

lauku

arī

rajonos

komjaunatnes

bija jau

ārštata

32 šādas

komi-

tejas. Ārštata komitejas tīt

jauniešu

niešus

iniciatīvu

enerģiski

1

c.

90, 2

un

XIV

un

risināt

tājumus, iesaistīja niekus

palīdzēja

visaktualakosražošanas

sabiedriskajā

kolhozniekus,

CT>e3Ķ

komjaunatnes_organizācijām

pašdarbību, mobilizēja

BJIKCM

no

kuru

darba

vidus

16—20 anpejia

un un

sadzīves

jaunos speciālistus,

izauga

1962

daudz

OeHorp.

attīs-

mudināja jaujau-

strād-

spējīgu komOTqeT.

M.,

1962,

106.

Padomju Jaunatne, 1962,

14.

jūl.

275

jaunatnes darbinieku. Pie ārštata komitejām izveidoja ideoloģiskās

komisijas,

ražošanas

un

štābus,

starmeša»

hanizatoru, laukkopju

v.

Varakļānu

pamatiem. kolhozos

tās

komjaunatnes

sējā,

pavasara

darbu kvalitāti.

LĻKJS risko

pilsētu

visus

komisijas,

uz

organizēja

kas

praktiski

kontrolēja kā

pārbaudīja,

un

me-

sabiedriskiem

komiteja

rušināmkultūras,

tehniku.

rajonu

un

risinot

aktīvu,

ārštata

Komiteja rīkoja reidus

izmanto lauksaimniecības

strādāja

triecienvienības,

starmeša»

kopa

«Komjaunatnes

kultūras

un

kas

padomes,

c.

«Komjaunatnes

palīdzēja

palīdzēja organizēt estētikas

ražošanas

lauku

kolhozos

1

komitejas

svarīgākos

šo

izmantoja

plašo sabied-

audzināšanas

jaunatnes

uz-

devumus. Sabiedriskā

zitīva

aktīva

darbu

jaunatnes

darba

iormai

komjaunatnes

derīgais

dzīvo

visu

biedriski

vērtīgo, ko

un

1962.

decembrī,

gada

notika

gānu

pārkārtošana

šanās kās

šī

ka

partijas,

praksē

veiktās

dzīves

PSKP

pēc

padomju,

deva

nav

CX

reorganizācijas nereti

nācās

no

komjaunatnes

17

organizācijas

rajona

par

pārkārtošanas nav

tālos

ciju

notika rindu

1

276

ka

vien

uzskaitē

or-

kļuva

un

Pilsētu

komiteju

ieradās

reti,

kas

un

pazeminājās ražošanas

Rīgas,

Jelgavas

700

VĻKJS biedru

struktūras

Pēc

jaunradītie

komitejas

atradās

kontrole par

sāka

un

rūpnieciskās komi-

zonālās

organizāciju

kolektīvos

orga-

«darbības zonā». 2

dažreiz

pavājinājās

gaidītos

pirmorganizācijas

bija

to

nedeva

komjaunatnes

zonālās

organizatoriskās

pat šo

aktivitāte,

darbi-

diezgan

organizā-

sapulces

pazemināties VĻKJS

pieauguma tempi.

gada

3.

lēmumos

un

4.

decembrī notika ka

cīņa

Rītdienu kaldinām šodien. R.,

1965,

savos

nodeva

un

Siguldas

un

pirmorganizācijās, Tādēļ

lauku

jauniešu strādāja

izrādījās,

neregulāri,

1963.

2

1500

efektīvi.

rajonos, darbu.

drīz

subjektīvismu

ar

komjaunatnes

tejas ziņā. Šajās 17 organizācijās

šajās

Taču

orgānu pārveidošana

rajonā

pilsētas komiteju

pāri

visā

plēnuma

komjaunatnes

un

sadurties

Tukuma

Jūrmalas

novembra

pienācīgas sagatavojo objektīvām saimniecis-

lietderība,

nizācijas.

nieki

sa-

bez

apstiprinājusies

rezultātus,

posmi

ne-

paturēja

padomju jaunatnes

principa.

neizdevīgā situācijā nokļuva

vēl

pie-

darbā

lēmumiem.

Arī LPSR

un

saturam,

praktiskā

komjaunatne

arodbiedrību

pēc ražošanas

interesēm

patvaļīgiem

atdalīja

laiku

atkrita,

kustība

nekā

vērību,

Ar

un

gadījumi, kad

politiskajā organizēšanā.

valstī

skaidrs,

mainība.

sadomātais

mākslīgi

un

lielāku

pievērsa

kadru

po-

jūtama

sastāvam

skaitliskajam

bija attaisnojama. Bija

vienmēr

ne

bija

skaita

darbinieku

štata

kom-

aktivizēja visnotaļ

komitejas

VĻKJS

palielinoties

apjomam,

jaunieveduma auga

Ārštata

parādība, bet komjaunatnes

samazināšanās,

ievērojami

paplašināšana

jaunatni.

ar

atzīmēja,

Padomju Jaunatne, 1964, 15. dcc.

par

119.

LĻKJS XV kongress. partijas

lpp.

nosprausto

Tas

uzde-

īstenošanu

vumu

šanas

darba

dīciju

radījusi

sākušas

organizācijas

satura

ieviešanai

Pārskata

darbs

atbalsi.

uzmanību

bagātināšanai, fiziskās

dzīvē, jaunatnes

uzlabošanai.

nas

organizāciju

lielāku

formu

un

dzīvu

jaunatnē

veltīt

jauno

estētiskās

un

audzinātra-

padomju

audzināša-

bija aktivizējies komjaunatnes

periodā

mācību

augstākajās

Komjaunatnes

idejiskās

iestādēs

ievē-

skolās,

un

rojami augušas skolu komjaunatnes biedru rindas. divu

Pēdējo republikas

kongresu

Kongress

norādīja

vairākās

arī

LĻKJS

sasniedzot

trūkumiem:

uz

pilsētu

175 tūkstošus.

komitejās

1964.

partijas

par

ražošanas arī

VĻKJS

kās

jas

1964.

atjaunošanu

decembrī

gada

tika

PSR

CX. Latvijas

atgriezās

decembrī

uzbūves

organizāciju

pārskata

un

vēlēšanu

LĻKJS CX veltīja lielu vērību ferencēs

rajonu mes

tika

tika

kurā

gada

jaunatnes nas

Rīgas

darbinieku

tejas 1965.

darbā.3 natnes

nājās

kon-

darba

vadošo

pilsētu visas

un

piezī-

atklāto

trū-

CX plēnums, pilnveidošanu kadru

atbildī-

sīki

tika

izaugsme tika

cilvēki

darbā,

septiņi

—

novērtēta no

izvietoša-

vadošā

augstākā

komi-

pilsētas

šiem kadriem

nosūtīti —

izanalizēja kom-

izraudzīšanas,

1964.

—

partijas

un

komjaunatnes

Mērķtiecīgi strādājot ar_ aktīvu, uzlabojās pilsētas komjauidejiski

to

un

kvalitatīvais

sastāvs, paaugstivispārējas izglītības līmenis.

beigām, kā atzīmēja

gada septembrī,

komiteju

sekretāru

teorētiskās

septiņgades

tika

veikts

liels

LĻKJS

CX VI

plēnums

darbs, lai celtu komjaunat-

kvalifikāciju. Pie LĻKJS CX tika izveidota republikāniskā

komjaunatnes

aktīva

pirmie

darbinieki.

3

kvalitatīvā

saimnieciskā

kadru

2

un

darbu kadru

jomā. Atzinīgi

pirmorganizāciju

Līdz 1965.

LĻKJS

turpmākā

gada

rajonos.

piezīmēm, kas

priekšlikumi

augustā LĻKJS CX birojs

komitejas

vienpadsmit

gadā

atbildīgā

par

lauku

izanalizētas

notika

komite-

pieņemto lēmumu izpildi.

par

audzināšanas

un

1

19.

martā

organizācijās

komjaunatnes

paaugstināšanu 1965.

gada

apspriesti jautājumi

republikas

nes

1965.

tika

rūpniecis-

1964.

struktūras.

un

pieņēma

rajonu

komjaunatnes

konkrēti

izstrādāti

ierosinājumi,

novēršanai. 2

zonālās

konferences

CX,

sekretariātā

teritoriālā

lēmumu

lauku

kritiskajām

LĻKJS

par

CX

komitejām;

un

kumu

bas

izteiktas

5

bet

pie agrākās organizatoriskās

notika

audzināšanu.

pieņemts lēmums

pēc

šādu

likvidētas

komjaunatnes komitejas,

ražošanas

tika

gada novembra plēnumā

principa.

iekšējais

jaunatnes aktivitāte ražošanā.

pazeminājās

PSKP CX

1

bija paslikti-

nājies, tās nepietiekami rūpējās par jaunās paaudzes Rezultātā

gados,

bija palieli-

skaits

komjaunatnes

rajonu

un

divos

i., nepilnos

biedru

organizācijas

nājies par 25 tūkstošiem cilvēku, darbs

t.

starpposmā,

komjaunatnes

Pie

Latvijas

skola.

sekretāri,

Tas

CX

LĻKJS pilsētu

komjaunatnes

LKP CX PVI

PA, 201.

vēsture

f.,

1.

klausītāji bija

un un

jaunatnes rajonu

dokumentos.

pilsētu

izdevumu

komitejām

rajonu

redakciju

darbojās div-

1917—1970, 312.

apr., 1317. 1., 258.

un

lpp.

lpp.

47. lp. Turpat, 1315. 1.,

277

gadīgas komjaunatnes aktīva skolas, kurās mācījās pirmorganizāciju

sekretāri,

Bez

tam

dotas

arī

kvantitatīvās

divkārtīgi,

Šajā

laikā

Tās

gada

ievērojami

vidū

1.

rezultātus

izmaiņas

1961.

palielinājās

attiecīgi

vidū

87 455

no

vairāk

—

biedru

VĻKJS

paaugstinājās

gada

190 117 biedri.

—

sasniedzot

spil-

republikas

sastāvs

jaunatnes

janvārī

locekļi.

tika izvei-

skolas. darba

gada beigās

studējošās

un

komjaunatnes biroju

komitejām

skaitliskais

strādnieku

skolu

1966.

rajonu

politiskā

1965.

biedri,

skaits

līdz 58 087,

locekļi,

kvalitatīvās

un

organizācijā. 138 716

bija

Komjauniešu nekā

un

ĻKJS organizatoriski

komjaunatnes

50 965

komiteju

pirmorganizāciju

un

starmeša» aktīvistu

«Komjaunatnes

raksturoja

sākumā

rajonu

un

komiteju

pie visām LĻKJS pilsētu

Latvijas gti

pilsētu

organizatori,

grupu

biedrus.

izglītības

līmenis. Sešdesmito

gadu pirmajā kuri

jauniešu skaits, kā

zarēs

celtniecība

niecības

sākot

1963.

ar

tas

gadu,

jo daudzi kolhozi tika reorganizēti

zinājās,

kom-

pieauga

tautsaimniecības

no-

lauksaim-

padomju saimniecībās komjauniešu skaits

Kolhozos,

auga.

jūtami

transports, kā arī mehanizētajos

un

darbos. Arī

pārtraukti

pusē republikā

strādāja tādās svarīgās

nedaudz

padomju

par

ne-

sama-

saimnie-

cībām. 1966. natnes

sākumā

gada

biedri, kamēr

VĻKJS visiem

LPSR

44

procenti

no

visiem

jauniešiem bija PSKP biedri

vecuma

1960.

gadā

tādu

celtniecībā

rūpniecībā,

cībās

un

kolhozos

Septiņgades komjauniešu 6

kopji, posmu

strādāja

vadītāji.

Latvijas

Komunistiskās

sagatavotību,

No

biedri, padomju

saimnie-

saimniecību

padomju

un

mehanizatori, fermu

21,4

ražošanas

citu

un

procenti

ražošanas

lop-

—

zemāko

2

diendienā

rajonu komitejas

jaunatnes

bija

brigadieri,

—

1

nodarbināta-

lauksaimnieciskās

svarīgākajos

procenti

procenti

vai arī

procenti.

procenti. vairums kolhozu

beigās

29,8

iecirkņos:

50

—

28

transportā

un

komjau-

kandidāti,

tikai

bija

jiem jauniešiem 46 procenti bija VĻKJS

republikas

vai

prasīja,

Komiteja,

pilsētu

un

rūpējās par jaunatnes idejiski politisko

lai komunisti

aktivitātes

politiskās

Centrālā

partijas

savos

šanu, audzinātu to tautu draudzības

kolektīvos

par

paaugstinā-

internacionā-

sociālistiskā

un

rūpētos

entuziasma

darba

un

izglītības

sistēmā

marksisma-ļeņinisma teorija, PSKP vēsture, komjaunatnes

vēsture

lisma

un

garā.

LKP

ekonomiskās

CX

kontrolēja,

mācības

vienmēr

lai

tiktu

darba kolektīva

domju tautas, katra

politiskās saistītas

jaunieši kajās

un

jaunieši,

mācību

iestādēs,

1960./1961. mācību

1

2

278

LKP CX PVI PA,

Turpat,

13. lp.

nemācās

tiktu

gadā

201.

PSKP

un

pa-

konkrētajiem uzdevumiem.

Komjaunatnes organizāciju uzdevums kas

ar

bija panākt,

skolās,

iesaistīti

politiskās

komjaunatnes

f., 2. apr., 36. 1.,

11.

un

izglītības

politiskas lp

lai visi kom-

tehnikumos

augstāsistēmā.

izglītības

tīkla

tika

izveidoti

nomiskās

levērību

pieredze.

nodarbībās tika

Nodarbības

sons.

kolhoza

kas

gaļas

un

politpulciņa Smiltenes

analizētas

Tika

katra

kas

ekskursijas, 1

pirmrindas pieredzi.

efektivitāti:

palīdzēja

Šāda

politiskās

gada

programmas

sakrita

XXII

PSKP

ar

studēt

paredzēja

un

tājumus. Darbojās pulciņi

«Komunisma

studēšanas

dalībnieku.

37 480

un

19

1160

morāles

3722

lēmu-

kodekss», Statūtu

un

komjaunatnes

aktīva

komjaunatnes mācījās

Patstāvīgi

mācību

un

ļeņiniskās teorijas jau-

cēlāju

pulciņi. Mācību gada beigas

98 semināros

pulcinos,

marksistiski

pamati», PSĶP Programmas

morāles

«Komunistiskās

materiālus

kongresa

mus, konkrētās ekonomikas

apgūt ba-

darbu. Šā

kongresa

citu

izglītības

politiskās izglī-

1961./1962. mācību gada sākums komjaunatnes sistēmā

produktu.

apgūt

jautājumu risināšana deva iespēju klausītājiem ne tikai gātīgas zināšanas, bet arī veidot aktīvu dzīves pozīciju. tības

uzde-

klausītāja

ražošanas

lauksaimniecības

citu

devās

priekšsēdētājs Viļum-

saturīgas.

un

lauksaimnieciskās

rīkotas

darba

saimniecību

247 sko-

lauksaimniecī-

kolektīvi

beigšanas

noteikti

problēmas,

iegūtu vairāk piena, tika

konkrēti

kolhoza

vadīja

interesantas

bija

paaugstinātu

Klausītājiem

ekonomiskās

klausītāji bija

visi

skolas

pēc

Pulciņu

ekonomiskās

lai

vumi,

darbojās

«Oktobris»

studēti

Gandrīz

jautājumi.

absolventi, kolhozu.

uz

14

un

eko-

jaunatnes

skaits:

pulciņu

Dubulto-

jaunrades fakultātes.

Pulciņa

vidusskolas strādāt

apmācības

paplašinājās

pelnīja Valkas rajona kolhoza

ekonomikas

bas

pulciņu nekā gadu iepriekš.

levērojami

ekonomikas, 25 politekonomijas

12 tehniskās

las,

vairāk

skaits.

tehniskās

un

konkrētās

lai

divreiz

klausītāju

arī

jas

skolas

polit-

mācījās

komjaunieši.

gada jūlija plēnums, ņemot vērā PSKP CX noteica komjaunatnes politiskas izglījūnija plēnuma norādījumus, ceļus. Tika izveidotas trīs pilnveidošanas tālākās sistēmas tības VĻKJS CX

uz

ļeņinisma teorijas

smē. tisku

katra

piedalīšanos jaunas Rīgas

politiskās

kurās

las,

saistot

kācijas ne

_

bal-

sistēma

apgūšana

zināmu pēc-

nodrošināja

politiskas cieši

attīstības

apvienojās

izaug-

ar

prak-

sabiedrības celtniecība. 1963.

elektromašīnu

pakāpe jaunieši

šeit

gada

rūpnīcas

paaugstināšanu. komunismam», un

tika

studēja

teorētiskās

ļeņiniskās ētikas

1

pakāpe

nākamo

decembrī ka

paraugs tika

komjaunatnes

mi-

organizācijas

izglītības darbs.

Pirmajā

cieši

nākama katru

ar pakāpi nopietnāk iedziļināties marksisma-

jaunieša

un

teorijas

Revolucionārās

LĻKJS XV kongresa nēts

un

jautājumos. Šī

komjaunieša

Katra

zināšanām,

iepriekšējā gūtajām

jaunieši varēja arvien vairāk

tecību

pak_āpes:

izglītības sistēmas

politiskās stījās

1963.

izveidotas komunisma

mācības

ar

Otrajai

sabiedrisko

estētikas

sava

komunistiska

cēlāju

darba

morāles

ražošanas

darba

pakāpei atbilda_ pulciņš zinātņu

seminārs,

sko-

kodeksu, kvalifi«Zināt-

marksistiski

pulciņš. Trešās pakāpes pamatu

vei-

8. janv. Padomju Jaunatne, 1961,

279

doja īpašs seminārs jaunajiem rūpnīcas dēja

marksisma-ļeņinisma

muma

vakarskolās, kursos.

gatavošanas 1963.

gadā

konkrētu

labi

iestājās

ar

Sešdesmito

arvien

kļuva

nokomplektēja

2106

91 376 cilvēki.

Vairāk

tūkstoši

partijas

1964./1965.

pasākumos,

nekā 61

Partijas

Padomju

ētikas

darba

slavas

tradīciju

mirsts, nekas

uzvaras

mēroga

638

sarkano

izlūku

Lielajā

veltīts

un

karavīru,

tāju

kapiem.

niekiem snes.

Ar

uzstādīti

darbs šajā

LĻKJS

līja pirmo vietu Visos

nizācijām.

dojumos LĻKJS

280

un

un

savu

Padomju valdības

1

LKP CX

2

Latvijas

darbs

PVI PA, 201. L

apr.,

izlūku no

cietoksnī

Latvijas ĻKJS Vissavienības

sfērā

cīnītāji

uzdevumiem

saistīts

jauniešus, politiski par

kuri

1269. 1., 203.

tautas

bija

ne

nobrieduši, vis-

Komunistiskās

īstenošanu dzīvē.

komjaunatnes vēsture dokumentos.

sali-

labākajām.

dzīves

bet arī

politikas 1.

novērtējumu

Brestas

palīdzēja partijai iekļaut

zinātnes

aktīvi

plāk-

Baltkrievijas komjaunatnes orga-

profesiju,

attīstīti, sabiedriski

lēmuma

sarkano

konkrētiem

ar

mācību

izglītības

dziļi apguvuši

un

un

uz

dalīb-

cīņu

piemiņas

augstu

guva

salidojumā

tika atzīmēta kā viena

politisko

saimniecībā,

tijas

Maskavas

pārvestas

varonīgo

obeliski

VĻKJS CX

turpmākajos

pārdomāts,

Rūpīgi jaunatnes

ar

kus-

2790 cīnī-

j

uzvarētāju

Pēc

Latvijas

dalībnieki.

vietas. tika

purviem

palīdzību

virzienā

svarīgajā

republikas

pagrīdnieku, pretošanās

un

un

teritorijā apbedīti

republikas

pieminekļi,

pārgājiena

gada septembrī.

pusīgi

izlūku

un

aiz-

nav

12 560

168 103

.

Vissavienības

tikai

daudzi

2

1965.

mežiem

no

sarkano

komjauniešu

devās

apbedīšanas

atrastas 2226

atliekas

mirstīgās

brāļu

ka

partizānu,

uzmanību

kaujas

«Neviens

vienības, kopskaitā

viņi noskaidroja,

cilvēkiem.

lielu

astoņiem

Pa

grupas

dalībnieku. Tika

veltīja

ieros-

par

gadadienai kopš Padomju

mēroga maršrutiem

Šajā pārgājienā

divi

fakultātēs.

veidojās

notika

vietējā

29 620 nezināmu

tības

20.

karā.

Tēvijas

jauniešu

nekā

kulturāliem

devīzi:

ar

jau

mācījās

un

vairāk

revolucionāro,

gadā

pārgājiens

aizmirsts»,

nav

Savienības un

1965.

garā.

izglī-

piedalīdamies komjau-

augsti

tautas

padomju

Vissavienības

jauniešu

bija

gadā

kuros

estētikas

jaunieši

komjaunatnes organizācijas

un

bet

un

aktīvi

Latvijas

attīstītiem,

audzināšanai

jaunatnes

sais-

politiskās

mācību

biedru

tūkstotis VĻKJS

izglītības tīklā,

ļeņiniskās

bagātiem, vispusīgi

mes

ciešā

nodarbības

seminārus,

un

Apgūdami marksismu-ļeņinismu, niešu

ka

komjaunatnes

pusē

politpulciņus

marksistiski

—

pārdomāta,

organizēšana

panāca

plašāka.

politiskās

kandidāta mini-

Nopietna,

to,

sa-

klausītāju

1

gadu pirmajā

sistēma

mācījās

ražošanā

rīkotajos

semināra

nokārtoja

disertāciju. mācību

strādnieki māto

un

stu-

mini-

kandidāta

jaunie

filozofijas

vai arī

politisko

efektīvas.

un

rūpnīcas

augstskolās

20

rakstīja

un

darbu

jauniešu

1029

Apmēram

mērķtiecīgu

un

apmeklētas

tības

tam

tehnikumos,

aspirantūrā

eksāmenus

muma

tībā

Bez

programmas.

arī

cījās

speciālistiem, kur viņi

pēc zinātņu

filozofiju

lp.

1917—1970, 318. lpp.

par-

Šis krasi 1965. ta 32

darbs

bija ļoti svarīgs

tādēļ, ka_ starptautiskajā

«brīvās

spēcīgi

raidītāji

1

pasaules»

—

iekārtu, centās noniecināt

nomelnot

un

straumes

citi

un

kopskaitā

—

diennaktī 22 PSRS

melu

un

līdzekļi

arēnā

kapitālismu.

un

«Brīvā Eiropa»

propagandas

200 stundas

dezinformācijas

gāza

sociālismu

«Amerikas balss»,

gada_radiostacijas

saucamas

das

arī

saasinājās ideoloģiska cīņa starp

tautu valosociālistisko

uz

tautu vēsturiskos

padomju

panākumus. Savienībā,

Padomju vien

vairāk

PSR

jas

arī

ārzemnieku.

jaunatnes

gada

tika

janvārī

komiteja,

organizāciju

internacionālos

nostiprināt

ieradās

Latvijas PSR, gads gadā

1961.

sakarus

izveidota

kuras

uzdevums

republikas

starp

jauniešiem. Minētā gada laikā Latvijas

PSR

kapitālistiskajām

1963.

(42

1965.

ieradās

Rīgā

gadā

nieki

demokrātiskajām,

no

gan

grupas)

15

no

no

gan

1965.

1100,

dažādām

gadā

1376

—

valstīm.

pasaules

782

apmeklēja

No

jaunie

valstīm. 2 ārzem-

jaunie

3

bija

ārvalstu

un

tūristi

ar-

Latvi-

1960. līdz

trīs gadam ārzemju tūristu skaits palielinājās reizes, bet jauniešu skaits, kuri tūrisma grupu sastāvā apmeklēja sociā-

mūsu

listiskās

sadraudzības

zemes

un

valstis,

kapitālistiskās

5

—

rei-

4

zes.

Mūsu

jaunatne

salīdzināt,

cījās

raudzīties

vēja

ideoloģiskie

apmaiņu

devās

tūrisma lai

Republikas

līdzēja

prese,

jūtu tūliņ

nolūkos.

savtīgos

braucienos

atbildētu

Tas, ka

Anna

Lācis, Ēvalds

Vilks,

radio,

Rūja

un

nājās

1 2

3

gadā.

no

5

tas,

izmantot

valstu

jaunatnes

saites

1956. līdz

robežām,

vajadzēja

un

ievērojami pa-

teātris.

un

Ar

jauniešiem

darbā aktīvi

izdevumos Miervaldis

paaudzes plašam

jaunatnes

gadam pieauga

no

savas

Birze,

rakstnieki

piemēram, vēstuļu

un

pieda-

1.

c.

apr.,

Vilis

Lukss,

pirmās Valdis

dzejnieki,

masām, palieli-

skaits 6

līdz

«Padomju 15 tūksto-

plaša sabiedrisko korespondentu

1965, N» 5,

PA, 201. !.,

Turpat, 1325. !.,

Vejans,

ar

1966.

būt

jebkuru provokāciju.

jaunatnes

Ta,

veicināja

KOMMVHHCT,

LKP CX PVI

ka

kuri

padomju jauniešiem,

zemes

mākslinieki.

jaunākas

citi

aktivitāte.

Tas

Mo.io/ioh

ieradās

Imperiālistisko

nolēma

televīzija

Andris

redakciju

lasītāju

Jaunatnei» šiem

arī

kā

daudzi

nostiprināja

aizstā-

un

viesi

mā-

pareizi

padomju literatūras ievērojamākie pārstāvji Sakse, Žanis Grīva, Arvīds Grigulis, Valdis ievietoja

publikācijas

vadīti.

izdevumu veidošanā

jaunatnes

latviešu

propagandēja

jaunatnes ideoloģiskajā audzināšanā literatūra,

strādāja rakstnieki, komponisti,

lījās

uz

ārzemēs,

šķiriski

intereses. Ne visi

Tāpēc

aiz mūsu

dzīvi

redzētā,

no

problēmām,

draudzības

pienācīgi

vienaudžu

savu

Dzimtenes

izlūkdienesti

un

grupu

modriem,

miera

un

Savienībā

ar

secinājumus

sociālistiskās

savas

Padomju

kara

uz

iepazinās

izdarīt

aktīva

17. 1225. 1.,

15.

lp.

137.

4

Turpat, 1332. 1.. 45.

5

Latvijas PSR

Mazā

lp. lp. enciklopēdija.

R.,

1968, 2. sēj.,

689.

lpp.

281

izveidošanos, tāju klubos,

palīdzēja

Republikas atspoguļoja, darbu,

iesaistīt

jaunos

lasītājus

lasī-

diskusijās,

aptaujās, konkursos. izdevumi

jaunatnes preses

kā

pašaizliedzīgo

Vissavienības

kustība

attīstījās

jaunatnes

jaunceltnēs,

konkrēti

ieguldījumu

propagandēja

gan

mērķtiecīgi

un

attieksmi

komunistisku

par

pret

republikas,

gan

darba

progresīvās

me-

todes.

Jaunatnes izdevumu

LĻKJS pilsētu natnes

dzīvi.

LĻKJS

izveidotas

gadā tika

laikrakstā

jona

LKP

Siguldas

LĻKJS

panākumu

jiem darbiniekiem, regulāri dzīves jautājumus Pēc

tnēm,

uz

radošos

mūsu

un

vistu

tikšanās

kuru

uzdevumus

to

roņu,

ir

Brodeles

spilgtu Arvīds bet

ir

kāda

Annas

par

to vēl

ir par

kas

ir

Sakses

aktīvus,

vienmēr

maz.»

aktuālus

arī

vadoša-

komjaunatnes 1963.

sāka

arī

viņiem

visiem

kādus

Balodis?

tādu

Mirdza

daudz

ir

ir

izteica

jāuzraksta!

iemīļotu

Ozola,

tādu

viena:

va-

Annas

saviļņojošu,

Valdis

uzrakstījis

Atbilde

ir

un

aktī-

aktieriem,

uzskatāmi

literatūrā

komjauniete

jauncel-

kolhoziem

komjaunatnes

taču

gadā

organizēt

svarīgākajām

uz

attēlošanā

mūsu

komjaunatni,

tādi

Lukss,

darbi ir,

1

literārie

Spilgtākie litiski

«Par

cik

Grigulis, Andrejs

veltīja

redakciju

ar

uzņēmumiem,

Marta, Viļa Lāča varoņi? Cik

darbu

izdevumu

preses

dzejniekiem, māksliniekiem,

laikabiedra

Bet

re-

analīzei

nodaļa

notika

Regulāri

Auziņš:

pelnījuši.

ra-

pasākums

apspriedes

aģitācijas

komandējumus

mūsu

Imants

dzejnieks Viņi

Vissavienības un

jaunajiem

ar

kļūdu

apspriedes

kaimiņu republiku

saimniecībām.

padomju

1960.

mēnesī

presē.

propagandas

literātu

jauno

Šāds

jaunatnes un

atspoguļodama

rakstnieku

jauno CX

partijas

reizi

arī

komjau-

pilsētas komitejā.

republikas

rīkodama

plašāku par

komitejās

kas

lappusi.

jaunatnes

Jelgavas

raksti

rajonu

redakcijas,

uzmanību

CX, sistemātiski

LĻKJS

Talsu

un

sabiedriskās

krietni

padarīja

darbinieku

pilnveidošanai,

Pastāvīgu attīstībai,

sfēru

komiteju

sagatavoja

notika arī

gulāri

ietekmes

rajonu

un

tēli

zinošus,

mākslas

un

darbu

gatavi aizstāvēt

mīlošus

darbi

un

palīdzēja

veidot

strādātprotošus

po-

cilvēkus,

Dzimteni.

savu

2.

§. Komjaunatnes

ieguldījums

tautas saimniecības attīstībā

Latvijas PSR rūpniecība plānā

paredzēto

panākumu

bruto

kaldināšanā

Sešdesmito

darba

1 Literatūra

282

deva

gadā sasniedza

līmeni.

Lielu

un

rosināja

brigāžu

Māksla,

1965.

gada

ieguldījumu

šo

republikas komjaunieši.

gadu pirmajā pusē Komunistiskās

komjaunatne ievērojami munistiskā

1963.

jau

produkcijas

un

jaunatnes

trieciennieku

1960, 22. okt.

partijas

vadība

darbaudzināšanu.

patriotiskā

Ko-

kustība,

jauno racionalizatoru darbība, štābi,

un

komjaunatnes

darba

gru

šanu,

rūdījumu,

mācījās

kiem.

kļūt

par

skata

jama ārpus

darba

Tehniskā

paredzēts šā

jošo

uzdevuma

vispār

iesaistītu

un

par

pusē

bija

automatizāciju.

un

vairāk

iespējas

organizācijas pulciņus

cīņas

īstenošanu.

gadu pirmajā

pēc

uz-

iedomā-

nav

tautas

padomju

plānu

sešdesmito

tehnisko mācību

izveidoja

mācījās un

komplekso mehanizāciju

komjaunatnes

stin-

vadīt ražo-

darbs, komunistiskā pasaules

ārpus visas

risināšanā

par

rūpnīcu saimniedomu, ka sekmīgs jaunat-

Ļeņina

celtniecības

plānos

ieviest

fabriku

vienības

kļuva

viss

jaunieši

savu

uz

tas

—

morāles ieaudzināšana

procesa,

progresa

jaunatni,

mos

īstiem

sabiedrības

plaši

kurā

audzināšanas

komunistiskās

un

komunistiskās

Lai

skolu,

Komjaunatne balstījās

komunistiskās

nes

par

starmeša»

«Komjaunatnes

triecienceltnes

rūpniecības

strādā-

uzņēmu-

komjaunatnes kontro-

les štābus. Lai

darbu tas

koordinētu

1960.

komiteja

vēku

sastāvā.

komiteja.

konstruktoru vairāk

1

Līdz

tika

mumos

nekā

tūkstoš

gadā

Tehniskās

65

nekā

100

brigādes,

ieekonomēti

darba

pieredzi,

PSR

Latvijas

par

partijas

šādu novatorisku

praktiskā

sabiedriskie

kas

apvienoja

darba

organizē-

aptuveni 1964.

rūpniecības

kas

birojiem»,

17 cil-

pilsētas

15 mil-

gadā

tika

uzņēmumu to

veicināja

darbības

tātad arī tehnisko progresu. darba

apgādes

no

rezultātā

līdz

gada

1959.

jaunatnei,

ražošanā

1965.

ieviesa

PSR

Latvijas

gada 1050

l.

automatizēja

64

iecirkņus

un

rūpniecības

jūlijam,

aktīvi

pie-

mehanizēto

plūsmas

200

iecirkņus

līnijas, kompleksi mehanizēja

88 automātiskās

cehus,

vairāk

valstij tika

konstruktoru

sekmīgu attīstību,

daloties

vien

levērojot

sabiedriskajiem

Ar

cilvēku.

štābu

progresa

Rīgas rūpniecības uzņē-

lielākajos

radošās sadarbības

un

«Nolikums

uzņēmumos

22

strādāja

racionalizatoru

un

LĻKJS Rīgas pilsē-

atbalstīja

biroji

2

izstrādāts

ierosmi

un

joni

rubļu.

tehniskā

gadā izveidoja

gada beigām

apgūšanā,

un

izveidoti

1960.

līniju,

jauno izgudrotāju

Komjauniešu

šanu tikai

un

vadītu

un

jaunās tehnikas ieviešanā

kompleksi automatizēja

2 cehus. 3

Inženieru, fiziologu, zultātā

republikā

estētika, tas

kas noteica

labiekārtošanas videi

apkārtējai

pārslodzēm,

psihologu

principiāli

pirmie

iniciatori

sagaidot

PSKP

XXII

komjaunieši marova.

un

Jauno vefiešu

LKP CX PVI PA, 202.

2

Turpat,

3

1. apr.,

Padomju Latvijas

f.,

—

re-

ražošanas

PSR

bija

un

jautājumiem,

nervu

pārpūles.

rūpniecības

VEF

J.

sistēmu

jo no

Ražošanas

uzņēmumos,

Gagarina

iecirkņa

vadīja jaunā inženiertehnoloģe Ņ. Ko-

ierosmi

1

201. f.,

ko

strādājošo_

noguruma

Latvijas

kongresu,

jaunieši,

kopīgā darba

nozare

izmantošanas

pasargāt

priekšlaicīga

estētikas

mākslinieku

zinātnes

jaunu pieeju strādnieku darba vie-

racionālas

un

vajadzēja

no

un

jauna

izveidojās

1.

atzinīgi

apr., 201. 44. lp.

novērtēja

republikas

kom-

1., 98., 99. lp.

1197. i.,

ekonomika

un

kultūra.

R.,

1966, 88. lpp.

283

aktīvs

jaunatnes

citu

un

1961.

uzņēmumu

šumā, LĻKJS CX

tālākai

Sabiedriskais

tika

arī

drīz

iniciatīvu

Viņu

šo

konkrēti

kultūras

Ražošanas

izveidots in-

pētniecības

tehniskās

un

pla-

ražošanas

tika

Rīgā

zinātniskās

organizācijas

vērsās

padomi pieņēma

uzdevumi

sākumā

gada

1963.

kas

kustību,

republikānisko

izvirzīti

attīstībai.

bija

Atbalstot

Arodbiedrību

ražošanas

kurā

stitūts,

novembrī.

radiorūpnīcas, kombināta «Rīgas audums»

jaunieši. ar

kurā

lēmumu,

kopīgu kultūras

29.

gada

pārņēma A. Popova

vien

estētikas

nodaļa. Ar

atbalstu

orgānu cību

1964.

rūpniecības

izcīnījusi

kultūras

PSR

Latvijas kultūru

nas

tika

kultūras, kā

šanas,

darbā

nāra

pilsētām,

darba

300

piedalījās

partijas

kas un

bija

Rīgā

martā

veltīts

ražoša-

izmanto-

pilnīgākas

1

jautājumiem.

Semi-

77

no

PSRS

zinātnieki.

darbinieki,

ti-

ražoša-

augstu

gada

aktīvistu

komjaunatnes

ka,

nosaukumu,

uzņēmumu.

par

1963.

kāpināšanas

saimnieciskie

un

cīņā

seminārs,

ražīguma

darba

nozī-

par aug-

bija uzsvērts,

uzņēmuma

atbalstu.

atklāšanas

iekšējo rezervju

arī

kultūras

iniciatīva

CX

VĻKJS

«Nolikums

spēkā

atsau-

guva

valstiski

kļuva

un

komunistiskā

Vissavienības

noorganizēts

nas

par

komjauniešu

guva

stājās

saimniecisko

un

iniciatīva

uzņēmumiem», kurā

kļūt

var

jauniešu

uzņēmumos

ražošanas

augstas

attiecīgā rūpnīca

un

PSR

gadā Latvijas

ražošanas

stas

sabiedrisko

partijas,

komjauniešu

republikas

mīga. kai

vadošo

republikas

Semi-

iepazinās ar rūpnīcas VEF, Vagonu rūpnīcas, tek«Rīgas audums» un citu Rīgas uzņēmumu darbu.

nāra dalībnieki stilkombināta

Maskavas,

Ļeņingradas 1962.

domju

zemē

(«KS»)

vienības,

Kijevas

un

jaunatne ražošanas jautājumu

jusi

nājums

trīsdesmitajos

lērijai»,

kura

1962.

dots

«Komjaunatnes

rāk

gada

2

būt

kā

pirmie Pa-

LĻKJS

tūkstoši.

principiāli

pret

birokrātismu.

veidoties

sāka

trūkumu

jau vai-

orgānu

labu saimniekošanas

neatlaidīgi

Latizvei-

republikāniskais

saimniecisko

un

izgāja

arī

Centrālajā Komitejā tika

strauji auga. Pēc gada to bija

Partijas

un

cīņā

tūlīt

triecienvienību

starmeša»

skaits

kas bija turpi«vieglajai kava-

un

pazīstamajai

vienības

«starmešnieku»

25 tūkstoši

cījās

vienību

«KS»

nekā

decembrī

plaši

risināšanā

ieguldījumu

starmeša»

vijā.

štābs.

gados

lielu

deva

«Komjaunatnes

komjaunieši

starmeša» izveidoja «Komjaunatnes kuras apvienoja labāko pieredzi, ko bija uzkrā-

gadā

atklāšanā

vadībā

skolu,

mā-

novēr-

un

šanā.

«Komjaunatnes starmeša» darbu augstu novērtēja VĻKJS CX birojs 1964. gada augustā. Atzinību guva «starmeš-

Republikas arī

nieku» mācību las

«KS»

šana konkrētās

1 Latvijas 2

284

organizācijas

štābu

vadītājiem ekonomikas

komjaunatnes

Padomju Jaunatne,

sistēma: un

pulciņos.

vēsture

semināri

locekļiem,

pastāvīgās

jauniešu

sko-

iesaistī-

2

dokumentos.

1964, 8. aug.

un

plaša

1917—1970, 281. lpp.

1965.

gada

dāja

45

XVI

kongress

starmeša

pret

mantas

savlaicīgu

sadzīves

darba

1960.

nieki.

1960.

līdz

celtnieki

sākuma

darba

mācījās

vai

fesijas.

1962.

un

1964.

gadam

rūpnīca,

par

ķīmiskās gāzesvada

līnijas

Baltijas

darīja

ķīmiskās

martā

gada

sastāvā

nekā

vadītā

tūkstoši

vakarskolās,

gada

martā

sistemātisku

vai

kurā

neklātienē,

brigāde

visi

cilvēki,

regu-

locekļi

celtnieku

apguva

3

celtniecības

brigādes

izpildīja plānu

labu darbu

sabiedriskā

jauniešu ko-

un

32

bija

Gandrīz

celt-

jaunie

cilvēkdienu.

kopš

Jau

komjauniešu

brigāde,

normas.

27

jaunatne

8

tika

jaunceltnē

ietilpa

pilsētas

vairāk

kompleksā

izstrādes

nu

par

normāli

šefība

Daugavpils

daudz

jaunieši

1960.

štābs, kura

Grebeņkova

pārsniedza

tiem 4

bija

šķiedras

strādāja ļoti pašaizliedzīgi.

Viktora

munistiskā

radīti

bija

augstsprieguma

un

jaunceltnē

nostrādāja

Jaunie

stikla

celtniecībā.

komjaunatnes

No

vai

racio-

tehnikas

un

kolhozniekiem.»2

un

komjaunatnei

triecienceltnes

komjaunieši

rūpnīcas

izveidots

zinātnes

celtniecību.

objektu

un

pārkāpējiem

kontrolē

regulāri

tau-

un

pēdējās kārtas pabeigšana.

Daugavpils šķiedras

lāri

republikas

celtniecība

VRES —Rīga

disciplīnas

to,

LĻKJS

komjaunatnes

ekonomiju

par

ražošanā,

strādniekiem

Valmieras

rūpnīca,

Viļņa —Rīga

kārtā

ieviešanu

LĻKJS

gadā

cīnās

strā-

aktīvi

vērtēja

«Republikas

izgudrojumu,

un

tautas saimniecības

šķiedras

atzinīgi

ražošanas

un

apstākļi

eksāmens

Nopietns lielāko

februārī:

vienībās

un

izšķērdētājiem. Vienības

sasniegumu un

darbu

pastāvīgi

darba

priekšlikumu

nalizācijas

štābos

Viņu

gada

triecienvienības

valsts

un

«KS»

l

jauniešu.

1966.

ražošanā,

pību

3500

beigās

tūkstoši

par

pro-

150 procen-

izcīnīja PSKP XXII kongresa

brigādes goda nosaukumu. 1960.

gada oktobrī Daugavpils kolektīvs

jaunceltnes jaunatnes

komitejai

nodrošināt rakstā

kur

niešu

kontroli

nākumi, Rīgas 1963.

tāžas

1

3

4

5

par

komjauniešiem pasūtījumu atbildē

publicētajā

triecienceltnes celtniecībai

izgatavošanu.

kas

veicami

komjaunieši vasarā

paveikt

pārvaldes

brigādi,

2

izpilda

gada

nespēja

Rīgas

kas

celtniecībā, jaunieši

un

Daugavpils

steidzamus

vairāk

nekā

LKP CX

komjaunatnes

MOjioaeJKb,

mēnešus

palīgā

savu

projektu

un

atbildīgie

laikā

un

solījumu.

Rīgas

J

pie-

teicami.»5

pārvaldes

Kad

brigāde

elektromon-

Jēkabsona

vadīto

:

nostrādāja

dokumentos.

1. apr., 291.

1960, 2

Padomju Jaunatne, 1960,

lai

insti-

komjau-

Daugavpilī

un,

18. febr.

vēsture

PVI PA, 203. f.,

CoßercKaH

izpildīja

darba uzdevumus,

trīs

organizē

sekos,

izpildīti

Laik-

projektu

un

elektromontāžas

komjaunieši nosūtīja

Padomju Jaunatne, 1966, Latvijas

tiktu

arī

lūgumu

ar

izpildei.

materiālu

vajadzīgo

un

kom-

bija teikts: «Kom-

pasūtījumus,

Komjaunieši

organizācijas

Rīgas pilsētas

jaunieši, kas strādā mūsu rūpnīcās

un

tūtos,

savlaicīgu

vēstuli

triecienceltnes

Jaunatne»

«Padomju

jaunieši

visiem

un

ielu»

«zaļo

komjaunatnes

atklātu

nosūtīja

20.

L,

8.

1917—1970, 319.

lpp.

lp.

okt. nov.

285

katru

mēnesi

izpildīdama plānu

LĻKJS CX

izcīnīja

Maskavas mās

šefību

pildi

un

šanu.

citu

un

Komjauniešu

jumi tiktu izpildīti 1960. niešu

brigāde.

1963.

28.

martā

1965.

Partija

tika

gadierus

komjaunatnes

celtniecības

A.

Dobrovoļskis,

Lielu 1961.

pirmais

7.

auga

bet

kolektīvā

tiešām

komjauniešu

brigādes

Pa-

tresta

vadītājs

HES

Pļaviņu

XXII

PSR

Latvijas

ar

vistautas

Aug-

celtniecībā.

kongresam

V.

procentiem.

un

1 Padomju

skaits

saukt

varēja

Savus

1960.

būvdarbos

viņu

29 tautību

sacensība

jaunie

iecirkņa

galdnieks,

ar

apbalvoju-

celtniecības

tika ielikts

celtnes

un

starp

pamatā.

piedalījās

sasniedza

par

20

internacionālu

gadā

1964.

celtni, te

bija

otrā

un

iecirkņiem.

Liela

iecirkņa komjauniešu

uzdevumus

tā

parasti

un

izpildīja

Augstus darba rādītājus bija sasnieguši V.

montētājs, —

6.

Brants

—

dīzeļu

Z.

Baltais

—

iecirkņa buldozerists

Jaunatne, 1963, 4. jūn.

Turpat, 25. sept.

tikai

330 cilvēku.

jauniešu šoferu brigādes brigadieris,

Semjonovs

no-

kad

jauniešu brigādes. Plaši izvēr-

brigādēm

hidroceltnieki:

armatūras

lielāku

gada decembrī,

pārstāvji.

vadītajai darba

arvien

jaunceltnē,

darbi,

komjaunieši.

2

deva

skaits

komjauniešu

brigādei.

atsevišķi

trešā

bri-

rūpnīcas

Karoga ordeni tika apbalvots pārvaldes metinātājs A. Korhs,

patiešām

gadā

bija V. Kopilova

120—130

par

1962.

strādāja

septiņas

sociālistiskā

jauniešu

arī

apbalvoja

darba

organizācija.

sagatavošanas

biedru,

autoritāte

šīs

betona

komjauniešu

Elektrostaciju

tās

giganta

ķīmijas

Augstāko

Vispārējā

saņēma

oktobri, par godu PSKP

uzsākti

286

Petrovu,

aktīvisti tika apbalvoti Prezidija Goda rakstiem.

tika

arī

V.

medaļām.

un

montāžas

ieguva komjaunatnes

izveidotas

un

avangardā atradās komjaunieši.

Strauji

tās

gada

kārta

pirmā

vidū

viņu

komunistiskā

zīmi

VĻKJS

līdz-

1964.

Darba Sarkanā

ar

kubikmetrs

Celtnieku

šāda

jauniešu brigāžu

un

aktīvistus,

ieguldījumu komjaunatne

gada

jau 51

komjaunatnes

lielās

novērtēja

komjauniešu

—

pārvaldes

Padomes

pirmās komjau-

bija

rūpnīcas

komjaunatnes

stākās

jo

aktīvu

ar

sekretāru

Daugavpils specializētās 44

gadiem

pirmo Latvijas kordu.

augstu

ordeņiem

ordeni

1.

pasūtī-

rūpnīcas

izveidotas

trim

ekspluatācijā

komitejas

Ļeņina

—

lai

otrā.

komjaunatnes

Savienības

domju mu

deva

darbu: 27

6

un

—

valdība

un

Pēc

septembrī

nodota

celtnieku

jauno

7.

kombināts

gada janvārī

tika

jaunceltnē

brigādes.

gada

dalību uzceltais

iz-

dokumentācijas sagatavo-

uzmanīja,

kontrolposteņi

jauniešu

2

tās

un

uzņē-

savlaicīgu

laikā.

gada augustā

un

iekārtu

rūpniecisko

procentiem,

pilsētu komjaunieši pasūtījumu

rūpnīcas

un

180

nekā l

karogu.

brālīgo republiku

projektu

par

par

Cejojošo

vairāk

par

sarkano

otrā un

kolonnas Aičins

I.

—

iecirkņa

daudzi

citi

1965.

gada jūlijā Latvijas PSR atzīmēja padomju

nošanas 25. šo

slaveno

bet

tā

jubileju

paša

gada

izcilu

ar

decembrī

velti

Daugavas

—

desmit

no

HES

atjau-

varas

celtnieku kolektīvs

gadskārtu. Pļaviņu HES

sagaidīja

aizsprostošanu,

turbīnām

jau

piecas

deva strāvu.

LĻKJS XVI kongress Valmieras

rūpnīcas,

ras

jaunie celtnieki godam nodoti

Sešdesmito

niecība

arvien

pieņēma šefību

Šo

ka

pašā

lauku

publikā

zatoru

traktoru parka vairāk

beigās

tiešu

ar

izveidoti rāk

nekā

jauniešu

5 tūkstoši

divās maiņās.

skolas,

Traktoru

jautājumu

pulciņi

katrā

sākumā

tūkstoši

posmu

otrajā

strādājošo pareizu

par

1

2

jauniešu.

s

No

kuros

pulciņi,

1961.

republikā

līdz

1965.

pieauga

politikas

agrārās

partijas

3 4

5

stimulēšana,

materiālās

kolhozos

ieinteresētības

sabiedrisko,

kolektīvo

LKP CX PVI PA, 201. f., 1. apr.,

Latvijas

1962.

gadā

lai nodrošinātu

panākt, Gada

lauku

saimniecībā

republikas

noteikšana lauksaimniecības

materiālā

nas

2

ra-

kursi, kur mācījās 22 tūk-

un

sagatavošanas

mehanizatoru skaits

cenu

par

visos

PSR

lauksaimniecība.

LKP CX PVI PA, 201. f.,

Cīņa, 1963, 10. okt. Dumberga C, Skarupina

B.

Mēs

pamatotu iepir-

padomju

to

pārdoša-

saimniecībās

paaugstināšana, personisko

divkārt.

ievadīja

garantija

interešu

savie-

1252. 1., 259.

Stat.

1. apr.,

un

vaikom-

gadam

gandrīz

ražojumiem,

un

bija

mācījās

īstenošanā

PSKP CX 1965. gada marta plēnums. Ekonomiski kuma

reizes. mehani-

specialitāti.

līdzdalību

re-

graud-

nolēma

Komjaunieši

bija

skaits un

palielināšanu.

mehanizatora

līdz

(un

2,5

aptuveni

traktoristu,

komjaunatnes komiteju

mehanizatoru

Jaunu

3

procenti

4

gada

23

to skaita

un

jauniešu apgūtu

izveidotas

jauniešu.

1963.

darbu

pieauga

CX

problēmas,

divkāršojās,

risināt

operatīvi

87

intensifikācijas

pazemināšanas)

skaits

vairāk nekā

lauku

jonos tika stoši

kombainu

visā

LKP

1

sējumu.

darbu

uzņemas

jauniešu spēkiem

un

kukurūzas,

procenti pupu

arī

atbalstīja

gadam gandrīz

1966.

nepieciešams

trūka

un

bā-

februārī

gada

izaudzēšanu

pākšaugu

mehanizatoru kadrus.

kadru sagatavošanu

republikai lai

zirņu

pašizmaksas

līdz

novākšanas

Tāpēc bija

piensaim-

lopbarības

1962.

komjauniešu

99

apsēti

sagatavot

1958.

no

padziļinājās

attīstīta

stabilas

par

un

lauksaimniecības

produkcijas

Latvijā

tika

kongress

ierosmi

Ar

plēnums.

tika

gadā

Lai atrisinātu

augu

HES

objekti tika

komjaunatnes organizācijas

cukurbiešu

cukurbiešu, 87 procenti

nepieciešams

XIV

komjaunatnes

marta

Padomju

visvairāk

bija jautājums LĻKJS

kukurūzas,

gada

to

visi

saistības:

šķied-

Pļaviņu

un

audzēšana.

Tāpēc

lēmumu,

par

republikā.

ar

savas

pusē

specializācija,

aktuāls

radīšanu.

šajā

izpildījuši

gadu pirmajā

bekoncūku

un

Vēl

1962.

Daugavpils ķīmiskās

šķiedras rūpnīcas

ekspluatācijā pirms termiņa.

lauksaimniecības

zes

ka

atzīmēja, stikla

datu

lp. krāj. R.,

1249. 1., 25.

tevu

darbu

1967, 232.

lpp.

lp. turpinām,

52.-53. lpp.

287

nošanu kai

deva

stimulu

ievērojamu

laukkopības

lopkopības tālā-

un

attīstībai.

Uz nieši

PSKP

CX

tika

padomju

un

uzdevumus, stinātu deva

lai

sionāli

Partijas

cik

prast,

iedvesmotas,

strādniekiem

jaunajiem

audzināja

jauniešos

pirmorganizāciju fondu

zemes

un

paaug-

efektivitāti,

mehanizācijas

uz-

profe-

un

ir

komjaunatnes organizācijas kolhozniekiem

un

radošu

apzinīgu,

atbildību

lepnumu,

svarīgi

no-

kol-

republikas

izmantošanas

komplektēšanu

komjauaprīlī

skolām. 1

lēmumu

strādnieka

komjaunatnes

tehnikas

kadru

par

gada

noteica

kas

palielinātu apstrādājamās

tehniskajām

līdzēja ciju,

saimniecību

republikas

1965.

plānu.

sanāksme,

lauksaimniecības

rūpēties

pamata

darbības

aktīva

komjaunatnes

hozu

lēmumu

plēnuma

konkrētas

izstrādāja

savu

par

saskaņot

attieksmi

kolektīvu,

personiskās

savas

celt

pa-

kvalifikā-

pret

darbu, iz-

palīdzēja

intereses

ar

sa-

biedrības interesēm.

No

1966.

XXIII

kas

ka

norādīja,

devums

ir

nodrošināt

jus

stabilus

vēku

materiālo

ražīguma

tālāku

ievērojamu

kongress

politiskās

jaunajā

paaudzē

dzīves

attīstības

būtisku

vajadzību lielu

veltīja

audzināšanas

marksistiski

parādībām,

labāk 23 vēl

uzdevums.

jākoordinē

gadu

ciskās

palielināja

rezerves

PSKP

tos. R.,

288

uz

dedzīgi

LKP CX 2

Kongress

partijā

Ļeņina

tikai

audzi-

jānostiprina pieeja

šķiriska

Komunistiskās

par-

komjaunatnes organizāaudzina

ir

svarīgākais

jauno

paaudzi,

nolēma, ka jaunieši līdz VĻKJS

no

kā

komjaunatnes

rindām. 2

partijas

Tas

kaujinie-

nozīmi.

Balstīdamies saimnieki

iestājas

kas

cil-

organizāciju

un

komunistiem

jaunajiem

darbība.

jaunatnes

jāveido

uzticība

tādējādi

apmierināšanu.

pašapziņa,

kodols

Organizācijām,

sava

vecumam

vairāk

1

darbs

Komjaunatnes

partijas

un

padomju

komjaunatnes

darbam

tijas idejām. Jānostiprina partijas cijās.

pilnīgāku

ļeņiniskā

bezgalīga

augšanu, strau-

visu

uzmanību

ka

uzsvēra,

tās

paaugstināšanas

tempus

celšanos,

uz-

izman-

attīstības,

industriālas

ka

Kon-

ceļu.

maksimālas

sasniegumu

rūpniecības

kultūras

pasaulei,

ekonomiskais

galvenais

ražošanas

līmeņa

notika PSKP

visai

Ļeņina nosprausto

piecgades

tehnikas

nāšanas uzdevumiem. Tas

visām

I.

lauksaimniecības

idejiski

Maskavā

darba

un

XXIII

aprīlim

un

dzīves

tautas

PSKP

un

V.

pa

palielināšanas

pamata

panākt

līdz 8.

sabiedriskās

visas

tošanas,

iet

astotās

zinātnes

uz

efektivitātes

un

marta

darba frontē

piecgades

pārliecinoši nodemonstrēja

tauta noteikti

padomju gress

29.

gada

kongress,

Astotās

§.

3.

partijas

sāka

PVI PA, 201.

XXIII

kongresa

1966, 25. lpp.

lēmumiem, republikas

realizēt

astotās

f., 33. apr., 8. lēmums par

1.,

jaunieši

piecgades plānus

ka

īsti

dzīvē.

12.—13.

daļējiem

lp. grozījumiem

PSKP

Statū-

Lielā

Tēvijas

Dzimtene

kara

sauc!»

gadu plakāts

«Māte

M.

Meikšāne,

latviešu

43.

gvardes

201.

B.Babris, strēlnieku

strēlnieku

latviešu

divizijas

pulka

organizācijas biroja

latviešu

divīzijas

43.

gvardes

strēlnieku

gvardes

M. Orlovs,

Padomju

Savienības Varonis, seržants

43.

latviešu

«Latviešu

redakcijas

Strēlnieks»

līdzstrādniece

sekretārs

R. Rasiņš,

201.

Ozola,

strēlnieku divīzijas avīzes

komjaunatnes

divīzijas snaipere

Z.

gvardes

strēlnieku

latviešu

E.

Ankupe,

Latvijas

ĻKJS CK

sekretāre

1942.

1944.

līdz

no

gadam

divīzijas

gvardes kapteinis

Latvijas

ĻKJS

sagrāves pie

CK pēc hitleriešu karaspēka Staļingradas izdotais plakāts «Sarkanā

Armija

uzbrūk!»

L.

Samuilova,

partizānu

Padomju

pulka

Padomju «Par

Varonis

Savienības V. Samsons

V.

Kononovs,

partizāns

spridzinātājs

Latviju»

radiste

Padomju Varonis

Savienības I. Sudmalis

Dž.

Bankovičs,

Latvijas

ĻKJS Rīgas pilsētas pagrīdes komitejas

M.

Skreija,

Rīgas

Latvijas ĻKJS pilsētas pagrīdes

komitejas

sekretārs

sekretārs

Uzvaras

parāde

A.

Rendnieks,

viens

no

ievērojamākajiem pretošanās

kustības

organizētājiem hitleriešu

okupētajā

Latvijā

A.

Latvijas

Bunga, ĻKJS

Latgales apgabala pagrīdes komitejas sekretārs

Liepājas delegātu darba

apriņķa grupa

laikā

komjaunatnes

pie Latvijas

izdotās

ĻKJS

sienasavīzes

organizācijas V

kongresa

(1946.

gada

maijs)

Latvijas Pionieru

ĻKJS V kongresa delegāti aplūko Rīgas pils darbu izstādi (1946. gada maijs)

Komjaunatnes

darbinieki

niskās

skolas

Latvijas Rīgas

partijas

ĻKJS

Kultūras

IX un

—

Republikā-

klausītāji

kongresa

(1948.

gads)

delegāti aplūko

atpūtas parka

ierīkotā

dzelzceļa maketu (1952. gada marts)

Bērnu

Komjauniešu

un

jauniešu

brigāde (brigadieris V. Novickis)

Ķeguma

atjaunošanas

L.

Smirnovs

-

stahanovietis, «Sarkana

HES

darbos

rūpnīcas

zvaigzne»

komjaunatnes organizācijas

sekretārs

(1946. gada aprīlis)

Republikāniskā

lauku

jaunatnes kongresa dalībnieki

(1945. gada

decembris)

Latvijas VII

ĻKJS

kongresa delegāti

iepazīstas

ar

«Nākotne» maketu

kolhoza

centra

ciemata

(1949. gada

februāris)

Ļeņina ordeņa Sociālistiskā

Varoņa un

un

Darba

medaļas

āmurs»

«Sirpis

pasniegšana

kolhoza «Nākotne»

posminiekam

komjaunietim

A.Čikstem

(1949. gada maijs)

Komjaunatnes Ērgļu rajona komitejas politpulciņa nodarbības

VĻKJS

30.

(1951. gads)

gadadienai veltītais Rīgas jaunatnes

mītiņš

Liepājas apriņķa jauniešu kas

Tāšu

pagasta

mākslinieciskās

iestudējis

Raiņa

komjauniešu

pašdarbības lugu

«Put,

un

kolektīvs,

vējiņi!»

(1946.

gads)

Pionieru

parāde

(Rīga,

1945. gada

2.

maijs)

Latvijas ĻKJS avīzes (1955.

kongresa

delegāti pie

slotu»

ar

satīriskās

speciālizdevuma

gada decembris)

Rūpnīcas J. Jasevičs ar

XI

«Lapsene

«Sarkanā

zvaigzne» komjaunietis

iepazīstina

sociālistiskās

mehāniskā

ceha

sacensības materiāliem

(1954. gada oktobris)

jauniešus

P.

Stučkas

perona

novākt

ražu

studenti

LVU

sagaida

savus

uz

biedrus,

jaunapgūtajās

Rīgas kas

zemēs

stacijas

palīdzēja

(1956.

gada

septembris)

Jauno

ventspilnieku

Kazahijas

(1956.

brīvprātīgo

jaunapgūtajām

gada jūlijs)

grupa

zemēm

dodas

novākt

uz

ražu

Latvijas LKJS sekretārs

CK

pārskata

republikas XII

CK pirmais

E. Bēmanis referātu

komjaunatnes

kongresam (

marts!

lasa

1958.

gada

Latvijas ĻKJS CK

Latvijas ĻKJS CK pirmais

pirmais sekretārs

sekretārs

A. Zitmanis atklāj

runa

republikas komjaunatnes

komjaunatnes

XIV kongresu

XV

(1962.

Rīgas

jaunatnes Ministru

strādāt

uz

valsts

Bartkevičs

republikas

kongresā

(1963.

gada

decembris)

gada februāris)

PSRS

L.

no tribīnes

mītiņš,

veltīts

Padomes Austrumu

PSKP

CK

aicinājumam

un

doties

rajoniem (1956. gada

maijs)

VĻKJS

XIV

kongresa PSR

delegātu

grupa

no

Maskavā, Kremļa (1962.

Latvijas teritorijā

gada aprīlis)

Mītiņš

I

Rīgā,

Komjaunatnes

Republikas jaunatnes (1957. gada jūnijs)

un

krastmalā,

studentu

veltīts

festivālam

Latvijas komjaunatnes

delegāti VĻKJS

XVI

kongresā Kremļa Kongresu pilī. Centrā sekretārs B. Pugo Latvijas ĻKJS CK pirmais -

(1970. gada maijs)

Latvijas PSR delegācija Vissavienības pārgājiena pa

padomju

darba Brestā

slavas

tautas vietām

revolucionāro,

uzvarētāju

(1965. gada septembris)

kauju

salidojumā

un

Oktobrim

«Lielajam mus!»

šādu

ar

—

nības

sociālistiskajā

tobra

sociālistiskās

censības

rūpju

attīstība

lokā;

republikas

prasmīgi

darbs

izpildīt pieņemtās

saistības.

Oktobra nieši.

Desmitiem

devīzi

ar

uzdevumu

komjaunatnes

par

laikā

likumu. efektu

tika

Daļa 290

iesniegti tiem

no

tūkstošu

Jautājumi ciešo

saikni

tika

ieviesta

rubļu

«Rīgas audums» uzmanības

Tās

faktoriem, kas ir

labas kvalitātes

tiktu

ievērota

strādnieku

komjaunatnes Kombināta kurās

risināja

kopā

ar

1967.

72

zvejas

godam niešu nis

un

M.

1

gadu

flotes

stāvēja

par

estētikai

kā

kļuva

lai

disciplīna,_

par

šo

kombināta

jauno

uzņēmumu

konferences,

organizēja kvalitātes

studēja

un no-

virzieniem.

galvenajiem

audumu

pamat-

pamatā. Tīrība

tehnoloģiskā

komjaunieši

šā

lielus

sākot,

jauniešu

lielā

zvejas

PVI PA,

un

mērķus

komandas.

jauniešu komanda,

čurikovskis

LKP CX

tās uz-

uzmanību kvalitātes

un

organizācijām no

pa-

uzlabošanu,

pieprasījumu.

produkcijas

atbilda

pa-

līmenim. 1

standartu

Jubilejas un

procenti

un

sacensības

jautājumus

—

un

kārtīgums, kontrole,

uzlabošana

audums»

tirdzniecības

gadā

saules

ražošanas

organizāciju

«Rīgas

mērķi

vienmēr atradās

izstrādājumu

strādnieka

apstākļu

darba

lielu

pievērsa

paaugstināšanai,

katra

šefību

uzņēmās sev

paaugstināšanu

estētiku

arī ražošanas kultūrai

kā

darbavietās,

priekš-

deva ekonomisko

un

«Rīgas manufaktūra» komjaunatnes

un

lokā.

gadadienai.

zīmi.

kvalitātes un

«Labā-

racionalizācijas

izvirzīja

un

strād-

jauno

50.

Komjaunieši

izlaidi

ražošanas kultūru

ņēmumu

teikti

piecgades

racionalizatoru

jauno

ražošanā

apjomā.

izstrādājumu

par

ar

komiteju

kārtība

re-

pašizmak-

teicamnieks»,

Oktobra

vairāk nekā 700

piešķirtu Valsts kvalitātes

lai tai

nākt,

notika

veltīts

bija

nozīmīgākās produkcijas

par

izvērsa

komiteja

Rūpnīcā

kas

skate-konkurss,

Skates

un

ekonomiju,

nosaukumu «Kvalitātes

specialitātē».

savā

darbu

ražošanas

uzlabošanu

materiālu

un

strādāja

strādnieka

jaunā

jaunu

par

kvalitātes

izejvielu

VEF

sacensību

kais

iekļāvās kustībā

komjau-

jauniešu

katra

—

Rīgas

gāja

izpildīšanu pirms termiņa.

Rūpnīcas nieku

komiteju rūpīgais

galvaspilsētas

kvalitāte

produkcijas

pazemināšanu,

sas

priekšgalā

LPSR

darba

aktīvi

atklāšanu,

iniciatīvu

jauniešu

rajonu

sa-

organizāciju

vienaudžu vidū.

tūkstošu

goda lieta», viņi zervju

atbalstīja

Ok-

palīdzēja jauniešiem sekmīgi Komjaunatnes aktīvisti bija īsti darba

sacensības

«Teicama

Sociālistiskās

diendienā

savu

jubilejas

Vissavie-

Lielās

sagaidītu

komjaunatnes

un

meklēju-

un

iesaistījās

gadadienu.

CX, pilsētu

organizatoriskais

varonības iniciatori

godam

50.

atradās

pastāvīgi

LĻKJS

jaunieši

lai

sacensībā,

revolūcijas

komjaunatne

entuziasmu.

un

meistarību

jaunatnes

—

devīzi

sev

saldētājtralera ko

vadīja

7.

1., 6.

transporta

darba

(BMRT-430)

Sociālistiskā

komjaunatnes

201. f., 3. apr.,

izvirzīja

Pirmssvētku

Darba

pirmorganizācijas

sardzē

komjauVarosekre-

lp.

289

tārs

procentiem.

cija kļuva susies

starp

«Aleksejs

manda

Oktobra

aktivitāte

Padomju tās

piecgades

tas

saistības

izlaidi.

tika

Šos

kuģu

citu

lieli

rūpniecības 1967.

otrā

gada

gada

komandu ko-

(SRT-4483)

panākumus

uz-

sēklī

tā

novembrī

7.

jau

simtprocentīgi un

bija

nozīmīgākās

kaldināt arī

ra-

(un asto-

decembrī) bija izpildījuši

apjomu

palīdzēja

darbaļaužu

ražošanā. Daudzi

panākumi

uzņēmumi 22.

veltī-

gadadienai

palielinājās

uzdevumus,

ražošanas

50.

revolūcijas

rezultātā

sasniegti

jau

par

kura

arī

zivju.

sacensības

Latvijas

rūpniecība

visa

kuģa

komanda,

Ņūfaundlendas

baseinā:

Rietumu

sociālistiskās

un

bija

arī

jauniešu

saldētājtralera

piemēram,

rekordu

sociālistiskās

Nozīmīgi

un

revolūcijas

pārsniedza

komjaunieša Valērija Caplijeva vadībā

7340 centneru

Lielās

došā

Tā,

kapteiņa

jaunu

nozvejoja

tās

izpildīja

pirmorganizā-

sociālistiskās

ievērojami

komjauniešu

reizi.

pirmo

jaunā

stādīja

uzdevumus

Pozdņakovs»

sasniegumi.

Oktobra

Lielās

godu

par

izgāja

darba

komanda

komjaunatnes

uzvarētāju sociālistiskajā sacensībā, kas bija izvērRīgas traleru flotes bāzes komjauniešu un jauniešu

gadadienai. Reisa

jūrā

Jubilejas uzdevumus

Saldētājtralera

par

komandām

50.

Platonovs.

Pjotrs

—

159

par

izpildī-

produkcijas

komjaunieši

jau-

un

nieši. darba

Augsts

vidū.

jauniešu

cīņa par pieņemto saistību izpildi 1966.

28.

gada

jauniešiem

un

ka

uzskata,

atrisinātu

kopējiem

saimnieki,

mes

saistības, kvalitāti

Tajā

noteica

kultūras

izmantošanu,

«Balvi» tiskās

atbalstīja

daudz

bija

dsmit biedres

1

290

šo

augstas

jauniešu

laukkopības Marijas

ar

ražas

katra

KoMCOMOJibCKan npaß/ia,

izvērst

iegūšanu.

labām

Mačānes

]

ieaudzinātu kā

justos

Republikas

paaugstināt

zemes

ze-

kom-

sociālistiskās

organizācijas

rajona

Padomju

brigādēm

kā

ceļus,

sagaidot

gadadienu,

iniciatīvu.

CX

hektāra

cukurbiešu

darba

cīnījās

un

citu

par

intenlauk-

palielināšanu.

Balvu

ierosināja:

50.

...»

tie

Pieņemot

graudaugu, kartupeļu,

komjaunieši

revolūcijas

lietu

vēstuli.

paaugstināšanu,

lai

iespējas,

visas

pret darbu, lai

konkrētus

ražības

«VĻKJS

radošo enerģiju, lai padomju saimniecību celtnie-

uzticēto šo

pie komjauniešiem

teikts:

komjaunatnes organizāciju

Komjaunatnes

sākumā

maksimāli

par

par

apsprieda

efektivitāti.

gada

izlietot

bija

jauniešu

un

attieksmi

griezās

no

lauku

kolhozu

saprātīgi

saimniecības kultūru 1967.

atkarrgi

virzīt

un

atbildīgi

jaunieši un

zemkopības sīvu

CX

godīgu

dedzīgi

jaunieši

VĻKJS vēstuli.

vissvarīgākos

jautājumus,

druvu

janvārī

būs

saspringta

pārpildi.

un

atklātu

panākumi

apvienot

prasmes

cības

ar

notika

laukkopības brigādēs

un

nodarbināto

valdīja lauksaimniecībā

pacēlums

Fermās

1966, 28

Jaunieši

organizatora

brigāde,

hhb.

vadīja

kurā

Oktobra

sociālistisko

saimniecībā

deviņas

saimniecības

padomju Lielās

ar

entuziasmu

vadošos

spējām.

sociālis-

sacensību

No

posteņos vienpa-

komjaunieši. VĻKJS

valdīja

organizētība

un

ha

disciplīna, 75,7

Tas

hektāra.

no

vidējo

ražu

čānes

brigādes

meitenes

fermu

1967.

un

Cīņā

25

listiskās

revolūcijas sniedza

gada aprīļa vienības

platībā M. Maražu

organizēta skate.

Latvijas

—

celtas

50.

Saldus,

vienības.

taupību

un

vairāk

piedalījās

sfērās

lielu sociā-

skates

rezervju

starmeša»

ekonomiju

par

tajā

Rēzeknes,

1

Lielās Oktobra

veltītās

gadadienai

kūtis.

nodeva

vien

ražošanas

organizācijām

«Komjaunatnes

Latvijā

visās

taupību

un

partijas

iekārtota

lopu

jaunieši

aktika

80 procen-

tika

jaunas

un

lop-

Ar

fermās

sadale.

saimniecību

padomju Tika

PSR

republikas rajonu komjaunieši.

līdz oktobrim

reids.

tika

Tikpat aktīvi strādāja

ekonomiju

palīdzību republikas nizēšanā

graudu

graudaugu

neredzētu

barības

un

komjaunieši

rajona

fermas.

daudzu citu

par

12 ha

vēl

Vissavienības

visās

padeve

slaukšana.

Preiļu

ekspluatācijā

gandrīz

ūdens

procentos

govju

gadā

Ludzas

50

un

mehanizētā

tam

gadadienai,

iekārtojuma

līdzdalību

dzeramā

kolhozu

tos

50.

revolūcijas tehniskā

jaunatnes

mehanizēta

pārsniedza

iecirknī

līdz

ieguva

centnerus

31,3

vidēji

divkārtīgi

hektāra.

no

Gatavojoties tīvu

ieguva

nekā

republikā. Izmēģinājuma

39 centnerus

kopības

platībā

vairāk

orga-

No

1967.

notika 120

nekā

Vissa-

tūkstoši

jauniešu. laikā

Reida

tūkstošus

3,5

vās ari

cijas,

un

novērst

iekārtu

un

auglības

snes

rajona

uz

lauku

kaut

vien

gada

darba

jas jusi

tisko

50.

28.

sardzes

oktobrī

sības

darbu

stafetes

1

-

saukties

LKP CX

soļoja

bez

«Sarkanais

daudzumos ved ka

parādīja, laikus

kolhozi

un

tie

iejau-

padomju

maksas) 400 tonnu

Jaunatne

«Padomju

f.,

3.

un

komjauniešu

jubilejas gadā bija gadadienai

Vairāk

bija

termiņa

nekā

apr., 7. L,

50.

10.

darba re-

jubilestrādā-

veltītās

patrio-

250 tūkstoši

jaunat-

izpildījuši jauniešu

varas

jauno

republikas

Oktobra sociālistiskās

apkopoti

slavenajai

komjauniešu

PVI PA, 201.

notika Lielās

tika

Tajā

priekšgalā.

pirms

par

Rīgā veltīts

rezultāti.

tāpēc

Simtiem

cepļa

Tā kā

Ogres rajona

aug-

2

godam,

saistības.

plāno-

Piemēram, Ogres

lielos

auglības palielināšanai.

gadadienai.

pārstāvju

nes

organizā-

palīdzēdami

ražošanas

analīze

ķīmiskā

rūpīga

pirmrindnieku salidojums, volūcijas

iekļā-

meklējot ceļus

kaļķu

papildus saņēma (turklāt

vērtīgā mēslojuma. 1967.

ka

pārpalikumus

starmetis»,

«Komjaunatnes

saimniecības

vienības,

izmantošanā.

un

noskaidroja,

arī

izmantojami augsnes cās

un

devums,

komjauniešu

ražošanas

vērtīgos

izgāztuvi,

štābi

darba organizācijā,

paaugstināšanā

«starmešnieki»

Oktobris»

rajonu komjaunatnes

un

nekā

aktīvi

izmantošanā.

bija

Nozīmīgs

vairāk

Kustībā

priekšlikumu.

starmeša»

trūkumus

iesniedza

strādnieki

Rīgas

republikas pilsētu

«Komjaunatnes

atklāt šanā

citu

jaunie

racionalizācijas

palielinātās

savas

kolektīvu

gadadienas

izcīnīja

tie-

kolektīviem».

lp.

Turpat, 32. 1., 255. lp.

291

Daudzi

tiem

no

valdības

strādāja moļskā

Taškentu

Padomju

Vissavienības

arī

Amūras,

pie

cēla

un

milzīgu

vijas ka

jām, cīņas Lielās

teikts:

Oktobra

domju puišus uzticība

pam,

visas

nis un

un

augstu

apsveikumā

Latvijas 50.

revolūcijas

zināšanu

saskatām

Eihe

idejiska pārlie-

sāka

īstenot Pēteris

sardzes

darba

LĻKJS

un

pulkiem

viena

—

no

sagaidīja

jaunieši

jās

uzņēmumos

saimniecībās

par

augstu

nomiju, biedra

par

regulētāja

jaunieši

Jurija

nostrādāja

jauniešu

varoņu

jauniešu

nopelnītie

fondā

Vjetnamai,

tūkstošiem

gada

1968. vošanos zemes

vadoņa

ciālistiskā daudz

darba

1

2

292

Latvijas LKP CX

CX

Ļeņina

vērsās

Padomju

iniciatīvu.

4.

Pēc

cīnīeko-

VĻKJS

VEF komkom-

Latvijas bet

ieskaitīti

rūpnīcas

palīdzības

imperiālistu agresiju.

produkciju

pieņēma

100.

gandrīz 120

par

tūkstošus

un

dokumentos.

gata-

Lai

Mūsu

godam

pieņēmās spēkā

darba

rosinātāji

«Par

dienai».

darba sardzē.

plašumā

apr., 20. 1., 62.

lēmumu

dzimšanas

Latvijas

To

komjaunatnes vēsture PVI PA, 201. f.,

pa-

un

izjūtu

materiālu

fondam,

ieekonomēja

stājās ļeņiniskajā

jubileju,

un

un

pacē-

izmanto-

un

2

PSKP

Iļjiča

sacensība.

ierosmju

plāna

kom-

jubileju.

rūpnīcas

tika

deva

gadā

virs

un

piec-

sagatavo-

kolhozos

stundu

cīnījās pret amerikāņu

jūlijā

darba kolektīvi

aicinājuma tūkstošiem

rubļu

1

Ļeņina

ar

izmantošanu.

iemūžināšanas

bija solījuši.

23.

Vladimira

sagaidītu

trīs

tūkstoši

1968.

rubļu

vairāk nekā

rubļu

trīs

izejvielu

attīstīt

astotās

atbildības

sevišķu

laika

Siļčenko

pāri par

valmierieši

Jaunie 780

darba

piemiņas kas

ar

kvalitāti,

produkcijas

racionālāku

jaunceltnēs,

un

komjaunieši

un

Jā-

Stučka,

jaunatnes

pusgadsimta

—

revo-

Oktobra

turpinās

gaitā par

PSR

Latvijas

gadskārtas

ķīlu tam, ka

jaunās paaudzes.»

revolūcijas

princi-

cēlsirdība

alkas,

Jānis Fabriciuss,

un

izpildi bija

drošu

bija

mūsu pa-

padomju sabiedrības

mēs

lielās

visus

raksturo

un

komjaunat-

gadadienā

draudzībai,

pakāpe ļeņiniskās

Rūpniecības

domju

pierādīja,

revolucionāra-

lumu, aktīvu piedalīšanos iekšējo rezervju meklēšanā šanā.

Lat-

turēja

trieciendarbu

internacionālisma

tautu

Roberts

vēsturiskās

viņi

ar

komjaunatnes

raksturoja

jaunatnes kaujinieciskajiem Šīs

piedalījās

komunistiskā

godam sagaidīt VĻKJS

šana

Komso-

atjaunoja

Toljati,

Latvijas jaunatni, tāpat kā

apstāklī

uzdevumu

gades

Komitejas

meitenes,

realizēt

pabeigs Jauna

vietām

Ļeņina

darbus, kurus uzvaroši

Rudzutaks,

Pavlodarā,

rūpnīcu

karogu,

garam, neremdināmas

Šai

godīgums.

slavas

cildenajam

pasaules

lucionārajam idejas

un

triecienceltnēs

un

pavēra ceļu Sibīrijas dabas bagātību

sociālistiskās

«Sociālistiskās

cība,

saņēma

pašaizliedzīgi

tradīcijām.

Centrālās

VĻKJS

automobiļu un

labākajām

darba

un

Tjumeņā

dzimtajām

no

darba

seko

uzticīgi

nei

Tālu

jaunatnes

sūtņi

Latvijas

komjaunatnes

Maskavā,

Galējo Ziemeļu apgūšanā izmantošanai.

sociālistiskajā sacensībā

panākumiem

par

apbalvojumus.

kolektīvos

bija komjaunieši.

1917—1970, 322.

lp.

lpp.

so-

dzima

1969.

sprieda V.

I.

galvenos

kustībā,

kustības lim

izpildīt

—

darba

un

dienā

lejas

republikas tnēs

rūpniecības

pabeidza

termiņa

500

piecu

apmēram divi tūkstoši jauno strādnieku los

uzdevumus

dienā

1560

Reisa

uzdevumus

malis»

Jāņa

komjauniešu

komjauniešu

—

20,7 centneri

dentu

celtnieku

sabiedriski

miem

tikai

būtu

apguva

paveikto

bija

ierosmei, 22.

gada

cīnījās aprīlī

komjaunatnes

organizācijas

aicinājumu

Latvijas

Ar

skate.

tāds

rubļu

bija

par trīs liels

—

tehniskās

piedalījās vairāk

izgudrotāju,

studentu. Pāri

miljoni

jubilejai

jaunatnes

aktīvi

Tajā

lai

«Rī-

rūpnīcas

iniciatīvu Uz

sociālistiskās

atbildēja

izejvielas,

1970.

Firmas

līdzās!».

jaunieši

un

ra-

Ivaņņikovas

remonta

gorkijiešu

celt

un

M.

resursiem.

atpalicēja

audu-

komjauniešu

ekonomiju,

lokomotīvju

atbalstīja

mantu

korda

mašīnbūves,

audējas

ietaupītajiem

komjaunieši

«Ļeņina

notika

nalizatoru,

katrā

Atbal-

un

partijas

ražošanas

darbu.

ar

materiālus

kuri-

un

miljoniem rubļu.

devīzi

jumus»

darba

iezīmes.

ražotajiem

materiālu

Sagaidot jubileju, viņi ieekonomēja nāmo par 5

fondā.

sardzes

jaunatnes

uzņēmumu

sekojot

un

«Neviena

tautas

sargāt

efektivitāti

mil-

pacēlums,

Republikas

rūpniecības

Daugavpils

un

kustību

izvērsa

plaši

ar

stu-

par 3,6

atšķirīgas

plāna

virs

kvalitāte.

izejvielu

strādātu RER

apģērbs»,

gas

graudaugu

Veļičko iniciatīvu, Daugavpils jaunie

lai

vieglās

par

vispārējs

savas

jauniešu pirmrindas kolektīvi,

un

Sud-

Republikas

darba

ļeņiniskās

aktivitātes

Jevgeņijas

un

platībā.

sardzei, kuras mērķis bija

augstākā

dioelektroniskās

nebijusi

2100 ha

sacensībā,

iekļāvās

kontā.

jaunatnes aktīvu līdz-

vēl

kapitālieguldījumus

organizācijā

komjaunietes

ķīmiķi

jubilejas

gada

VĻKJS biedra

ganības

politiskās

komjaunatnes stot

vienība

darba

Ļeņiniskajai

individuā-

hektāra, lauku jaunieši mehanizēja 24 fer-

no

ieskaitot

rubļu,

joniem

tam

jauncel-

«Imants

kapteiņa

lauku

ar

līdz

jubi-

izpildīšanu,

Ļeņina

tankkuģa

komanda

gadā

iegūta

ierīkoja kultivētās

mas,

un

1969.

tika

republikā

pārsniedza

jauniešu

un

vadībā.

Stupāna

dalību raža

daudzkārt

arī

savus

1971.

—

politis-

kolektīvu

jauniešu

vien

Šīs

aprī-

Ļeņina

programmas

nākamā

strādāja

Jaunatnes

izpildīja

pār-

22.

gada

rezultātā

gada beigās. Rīgā

1969.

jau

1970.

un

ap-

sagaidītu

jauniešu.

uzņēmumos, kā

gadu

kas

sardze

darba

uzdevumus.

transporta

un

godam

līdz

—

komjauniešu

ražošanas

savu

plēnums,

tūkstošu

milzīgā pacēluma

nekā

V lai

Ļeņiniskā

desmitiem

piecgades

astotās

aktivitātes

vairāk

veicami,

dienu.

atbalstīja

bija pirms

CX

LĻKJS kas

dzimšanas

kuru

mērķis

notika

pasākumus,

100.

Ļeņina

auga

kās

februārī

gada

zinātnieku,

tūkstoši

efekts

jaunrades nekā

22

jauno

devusi

to

Latvijas

trešā

un

meklē-

Vissavienības

tūkstoši

tehniķu,

racionalizācijas

ienākums, ko

ekonomiskais

meistarību

jauniešu

jauno

racio-

skolnieku

priekšlikumu,

ieviešana ražošanā,

jauniešu

jubilejas

un

četri —

jaun-

radei. 1

1 LKP

CX

PVI PA, 201.

f., 5. apr.,

18. 1.,

17.

lp

293

-1970.

visām

pilsētu

sardzes

LKP

republikas

Ļeņina

salīdzinām

mēs

mūsu

Par V.

ļeņiniskās I.

remonta

fermas

tika

Sekmīgu

priekšvakarā novēlējumiem, manto-

revolūcijas

Valkas

I.

CX,

sla-

Daugavpils

Zinātņu

akadēmijas

K. Marksa kolhoza «Oktobris»

kolhoza

tresta

celtniecības ražošanas

jauno

atzīmē-

darbu

VEF,

rajona

rajona

simtgades

Ļeņina

jau-

pirmrind-

jubilejas medaļu

par

valstisks

zemes

apgūt

un

tautas

gadiem, tādēļ

uzdevums

norūdītiem

tradīciju

republikas

30

strādnieku

katrā

izvir-

latviešu

jaunajā

īpašības, izglī-

profesionāli

labāko

un

puse

komjaunatnei

par

pārliecinātiem

revolucionārā

kvalifikācija

šķiras krietnākās kļūt

noteica

mērā

saimniecībā

ieaudzināt

—

zināšanas, un

lielā

izpildi

kompetence,

profesionālā

sākumā

jaunāki

idejiski

plānu

piecgades

Padomju

darba

PSR

Latvijas Bauskas

Tūkstošiem

V.

ar

gada

palīdzēt jauniešiem totiem,

2

VĻKJS

rūpnīcas

Rīgas rūpnīcu

un

brigādi.

jaunatnes

atbildīgs

strādniekā

tas

cīnīties

komunismu,

Iļjiča

un

uzticība

kļuvusi

dienu, komjaunatnes

Ļeņina

rūpnīcas,

astotās

strādājošo bija zījās

darba

Savienības

jubilejas

no

nosū-

darbu».

1966.

izglītība.

I.

institūta,

apbalvoti

varonīgu

strādājošās

V.

kolektīvu

krāsotāju

nieku

mācīties «Lielās

rezultātiem

sardzes

organizācijas,

komjaunatnes

«Par

saturu

nenovērtējamu

dzimšanas

ierakstīja

sintēzes

Organiskās

niešu

darba 100.

Ļeņina

lokomotīvju

putnu

visu

par

Viņi

ļeņiniskās

par

Vladimira

ar

kā

paaudze saņēmusi

grāmatā

vas

darbus

ka

galveno

komunismu.

mūsu

pārstāvji

1

jumu.»

jot

darba

novēlējumam:

celt

komunismu,

par

Komitejai

teikts,

Tajā bija

komjauniešu

cildenajam

600

komjaunatnes organizācijām.

Centrālajai

rezultātiem.

sardzes

darba

ļeņiniskās

salidojums. Tajā piedalījās

rajonu

un

notika

Rīgā

aprīlī

svinīgais

ziņojumu

tīja

ko

19.

gada

uzvarētāju

tau-

padomju

cienī-

proletariāta

giem mantiniekiem. LĻKJS astotās piecgades laikā tehniskās

darba

dzos

kopā

rām

īstenot

vispārizglītojošās

un

kolektīvos

ar

individuālos un

doja

plašu

kursi, bas

apgūšanu

plānus,

rūpēties

izglītības līmeņa izglītības

profesionālās I.

Ļeņina

vadošajās

un

par

celšanu.

sistēmu,

kvalifikācijas jauno

jaunatnes Dauku-

padomes,

paaugstināšanas

strādnieku

idejiski

poliizvei-

Komjaunatnes komitejas

kur

meistarības

ietilpa

skolas

1

2

100. dzimšanas dienas

rūpniecības

plašas

mašīnbūvē

294

par

celšanu.

un

kvalifikācijas

celšanas

programmētās apmācī-

klases. V.

un

strādnieku

jauno

dibinājās

līmeņa

komjaunatnes birojiem vajadzēja palīdzēt jauniešiem

specialitātes

tiskā

nemitīgi rūpējās

izglītības

zināšanas, un

CoBeTCKaa

Turpat,

nozarēs,

ievērojama

metālapstrādē

MOJiO£e>Kb,

17. apr.

kur

1970, 20

—

daļa

45

anp.

priekšvakarā Latvijas

PSR

vajadzīga augsta kvalifikācija strādājošo

procenti,

bija

aparātu

jaunieši:

būvē

—

60,

vieglajā 6309

pārtikas

un

kuriem

skaits,

bija

cilvēkiem 1.

gada skaits 2

tautas

gada

1.

saimniecības, celt

1958.

ar

7721

no

1970.

strādnieku rei-

palielinājies 2,5

attīs-

nozaru

speciālās

un

lomu

jaunatnes

pirmrindas

vispārējās

pieauga

cilvēkam

jauno

gadu

bija

jauno,

Komjauniešu

PSR

paaugstināt

—

tās

sevišķi

jaunatnes

līdz

izglītību

tendence

bija

procenti.

Latvijas

janvārī

vidējo

un

43

—

izglītība,

Salīdzinājumā

valstī

aktīvi

tībā,

1

augstāko

Visā

zes.

1965.

janvārī.

ar

rūpniecībā

augstākā

izglītības

līmeni.

Astotās radītu

laikā

piecgades

jaunu

nalizācijas

priekšlikumus.

jas PSR rūpniecības Balstīdamās

cija. jauno

strādnieku

kadriem. dažas

Rūpnīcas

plūsmas

25

piedalīties

sus,

vošanā.

Lai

strādnieku

jauno

paaugstināt

apvienoja

VIRB

jauniešu

jauniešu

sekcijas

devīze

«Jaunatnes

tika

drošināja bija

pieņemto

nizēties

CX

CX, pilsētu jauno

jautājumi.

smes

jauno

trūkumus.

Sākot

un

ar

zinātnieku

1968.

progresa

to

inženieru

padomes.

progresīvo

gada

janvārī

doktori

Latvijas

—

pārstāvji.

4

komjaunatnes

vēsture

LKP CX PVI PA, 201.

Turpat, 5. apr., 8. L, 57. lp.

4

Turpat,

4.

apr., 39.

sāka

no-

VĻKJS darbības

izanalizēja

apstiprināja

ietilpa

akadēmijas

un

re-

kan-

zinātņu

Rīgas

veltīja,

jauno zinātnieku

dokumentos.

vien-

izaug-

plaši orga-

maijā

galvenās rūpes

izaugsmi,

)"., 4. apr., 68. 1., 9.

Tas

radošās

12.

birojs

Zinātņu

locekļi

zinātniskās

Latvijas

un

kurā

ciālistu

3

gada

CX

iespējas, kā paātrināt republikas

1

tika

darba

uzmanības centrā

gadu vidu,

meklētu

2

posteņi.

tehniķu

1967.

padomi,

kvalifikācijas

Tā

izpildi.

pieredzi

PSR

un

kom-

nodaļās,

darba metodes.3

un

LĻKJS

Padomes

ZTB

progresam!». jauno vefiešu. Simtiem jau-

500

sešdesmito

padome,

Sā

komiteju

rajonu

pie

jaunrades

—

saistību

Jauno zinātnieku

publikānisko augstskolu

un

zinātnieku,

birojs apkopoja

didāti

zināšanas

sociālistisko

tehniskās un

un

īstenotu,

padomes,

arī cehos

tehniskā

papildināja

specialitātes

programmu

jaunatnes

iestādēs

apmēram tūksto-

vefiešu,

apmācīti izmantot progresīvās

LĻKJS mēr

dažādās mācību

speciālistu

proce-

izgata-

un

Tehniskā progresa

darbojās

izveidoti

gaitā novatoru rindas niešu

citu

un

padomes

tika

grupās

īstenota

jauno

iz-

mehanizēt

tehnoloģiskos

izstrādāšanā

lielo

tika izveidota

komiteja

nepieciešamajiem

saskarīgās

apgūt šo

ar

izpētījusi

un

apņēmās

jaunus

tūkstoši

Lai

koordinēja

Šādas

grupu darbu.

komjaunatnes

saistības,

vajadzēja

kvalifikāciju.

un

Latvi-

organizā-

komjaunatnes

mēraparātu

nekā divi

komjaunatnes komitejas kas

jautājumus risināja

jaunieši

un

divus

šīs

izpildīt

vairāk

bija jāapmāca tim

kontroles

varētu

racio-

nodrošināt ražošanu

komjaunieši

lai

pūles, un

uzņēmuma attīstību

plānus,

ieviest

nežēloja

izgudrojumus

VEF

—

datiem par

līnijas,

šos

Lūk, kā

individuālos

programmu, kā

strādāja

ražošanā

flagmaņa

uz

strādnieki

jaunie

ieviestu

tehniku,

paplašinātu

1917—1970, 284.

un

viņu

lai

spere-

lpp.

lp.

1., 7. lp.

295

zinātniskas

paaugstinātu

dzesļoku,

sabiedriskas

un

darbības

efek-

tivitāti. Liela

dei,

loma

pārstāvju

platījās,

kļūdama

vairāk sētu

sacensību

censībās

nekā

Vairāk

šoferu

nai

kuma

45

un

veltītās

gadskārtai

Pirms

Rīgā.

rajonu

tam

un

tūkstoša

«Dimanta

grieznis».

Par

virpotāji.

balvas ceha

īpašvirpo-

jauno virpotāju, frēpiedalījās VĻKJS 50. gadadie-

republikas

«Sarkanā

konkursā

konkursos.

Komjaunietis

Zvaigzne»

labākā

par

trešo

izcīnīja

sa-

balvu.

pravda»

meistarības

rūpnīcas

pil-

republikas

automatizācijas

un

speciālistu

citu

republikas

iz-

meistarības

pēc tam viņš piedalījās Vissavienības

profesionālās

iegūšanu,

jaunie

«Komsomoļskaja

pusotra

Anatolijs Ceigalovs, uzvarēja

or-

ātri

izvērsās

cīņa

balvu

CX

LĻKJS

par

Drīz

un

veltītajos

saspringta

iekļuva

laikraksta

par

komjaunatnes sacensība

bija piedalījušies rūpnīcu,

mehanizācijas

Zālītis.

tājs Kārlis

50.

sacensības

noslēguma

mazāk

finālā RER

kļuva

zētāju,

Ne

sacensībās

virpotāju nieku

1

šī

profesionālās

bija Lielā Oktobra

500 cilvēku

konkursos.

republikas

izpil-

profesiju

skolu.

interesantas

nekā

dažādu

bija

kolektīvos

savdabīgu

par

mašīnstrādnieku

jauno

darba

uzdevumu

piecgades

izplatīšanā

organizēja

PSR

pieredzes

Sevišķi

metožu

ko

Latvijas

pirmrindas

So

darba

sacensībai,

ganizācijas.

mobilizēšanā

jaunatnes

pirmrindas

jaunā

virpotājs,

virpotāja

Vissavienības

vietu

kas

nosau-

mašīn-

jauno

strādnieku sacensībā. 2

Gandrīz

pārstāvju

jauno

17

vairāk

nekā 20 tūkstoši cēla

piecgades mašīnu

saimniecības un

tika

kadri.

izveidoti

natnes

speciāli

Mācību

saimniecībās. das

darba

bas

līmeņa

metožu

Par

1 LKP CX 3

296

kopā īstu

skati

sasniegumu

2

izmantošanas

mācīties

personāla laikā

PVI

Turpat,

4.

Turpat,

5.

ar

tika

tos

ražošanas

pārvaldēm

1., 8.

skolu

jauno lp

ar

komjau-

tehnikumos, un

saistīta

ar

padomju pirmrin-

tehniskās

tradicionālie

pieredzes

PA. 201. f.. 3. apr., 7.

kolhozos

organizēja

gadskārtējās

apr., 24. 1.. 6. lp. apr., 18. 1., 18. lp.

piedalīšanos

jauniešus

cieši

lauk-

jauni teh-

nodrošināja

aktīvu

Jaunatnes

veicināja

pirmrindas kļuva

mācības

praksē.

kolektīvu;

nodoti

lauksaimniecības

teorija

apmē-

profesijas,

palielinājās

efektivitāti

kursi;

vien

3

tika

komiteju

mehanizatoru

paaugstināšanu

jonu komitejas nodaļām.

To

apgūšanu

mehanizatoru

laikā

republikā ievērojami rīcībā

veicināja

profesionālās

saskarīgās

kvalifikāciju.

komjaunatnes

sūtīja

tehniskā

organizēja

labāko

Ar

ceļazīmēm

darba

profesiju

dienai veltī-

konkursi

un

sardzes

apguva

parks; laukkopju

veidi.

iekārtu

kvalificēti

darba

40

—

dzimšanas

paaugstināšanos,

strādnieku

laikā

100.

Šīs sacensības

Ļeņiniskās

jauno

strādnieku

jauno

Ļeņina

kvalifikācijas

izaugsmi.

tūkstoši

Astotās

nikas

I.

konkursos.

speciālistu

meistarības ram

V.

piedalījās

meistarības

tajos

tūkstoši

divarpus

—

izglītī-

konkursi

komjaunatnes un un

arāju

par ra-

«Lauktehnikas»

jauniešu

darba

sacensības

par

balvu

arkls».

«Dzintara

Vissavienības

mehanizatoriem

jaunietis nizators

1967.

J.

līdzekli, kas

gandas cībā

darbībai ir

komjaunatnes ka

resēs, Ne

komjaunatne

niecībā

izmantojamo

lauksaimniecības

šana.

Kopā

ar

grūtā

atbalstu

Latvijas aramzemēs, tībā.

Šā

publikas

Lubāna

melioratori

pļavās

un

uzdevuma

astotās

arī

iecirknī

pa-

1

ganībās

partija

republikas

nosusināšana

sva-

par

bija

strādāja

šeit

ap

apgū-

un

arī

studentu vienības.

skābās

arī

Ar

šefību

mehanizatoriem

uzdevumus.

Bla-

kaļķošanu

augsnes

miljona 85 tūkstošu hektāru plaievērojamu

izpildīšanā

piecgades

apgādātām

pamatos bija

deva

ieguldījumu

lēmumos tika uzsvērts, laikā

tautas

jākļūst

samazināt

re-

darbs,

Atbildēdams

virzīja

komjaunatnes

būtiski

uzlabotu

pakalpojumu

«Pakalpojumu

īstenoja

tūkstošiem

dienesta

1967.

komunālās

gada

18.

uzņēmumu

sfērai

jauno

darbinieku.

par Latvijas

citi

organizācijām

lozungu

ēdināšanas,

daudzi

sfēras —

praktiskus darbu.

komjauniešu

un

nolūkā un

sa-

sakaru

jautājumi. XV

kongress

uzdevumus,

izlai

Kongresā pasludināto

komjaunatnes

saimniecības

Sadzīves

augustā

VĻKJS

tirdzniecības,

Šajā

transporta

būtiski

jautā-

mājsaimniecībā,

tīkla, komunālo

pasažieru

partijas aicinājumu,

lielākajām, Šāda

vajadzības.

tirdzniecības

uzņēmumu,

jāatrisina

uz

darbu

pakalpojumu

no

nozarēm.

neražīgo

sadzīves

ka

vienu

par

saimniecības

jāuzlabo

pakalpojumu

uzņēmumu

sfēras

tātad

Visnozīmīgākais

izveidotās

pilnīgāk apmierināt darbaļaužu

kļuva

bija

lauksaim-

bija

paaugstināšanā,

uzņēmās

līdzenuma

izdarīja

juma nostādne prasīja

dzīves

laikā

komjaunieši.

tehniski

pašos

ražības

izpildīja piecgades plāna

viņi

PSKP XXIII kongresa sfērai

LĻKJS

profesionālajiem

meliorācijai

mērķis

uzdevumus.

ierīkošanu.

objektu

lielā

spēks.

piecgades

celtniecības

nozīmīgus

komjaunatnes rajonu komiteju kus

sabiedrisks

kultūru

ka

tā notiek tautas inte-

astotās darba

liecība,

spilgta

tempu palielināšanā.

ļoti

organizācijas

ha

radošs

uzdevumu

saimnieciskās

meliorējamo

tūkstošu

kā

viena

raksturs,

vistautas

attīstības

komjaunatnei

partijas

rīgāko

vēl

zemju auglības palielināšana,

atbildīgajā

izvirzīja

rūpnie-

lauksaimniecības

pildieguldījums Šajā

tehniskā progresa ieviešanu

un

bija

Viņu

cel-

propa-

izvirzās

melioratoriem.

konkursi

kvalifikācijas

un

darba

VDR

vietu

sacensībās.

meistarības

sacensības

kom-

jaunais meha-

sasniegumu

Tā

atbildīgu

mazums

Latvijas

100

veicināja

lauksaimniecībā.

un

traktorists

guva

arāju

profesionālās

profesiju

labākajiem

godalgotu

ieguva

jauno

veida

paša

zemes

PSR

Latvijas

viņš

sociālistiskās

strādnieku

formu,

mūsu

no

panākumus

valstu

organizētie

par efektīvu

šanas

gadā

sociālistisko

Komjaunatnes

kļuva

lielākus

1968.

Grīns.

organizētajās

vienu

gadā kļuva

Vēl

Zabiņjako.

Par

tāda

piedalījās

Uzvarētāji

sacensībās.

rūpes!»

praktiski

transporta,

sabiedriskās

sadzīves

pakalpojumu

un

pakalpojumu

dienesta

uzlabošana

uzdevumu.

Rīgā

notika

jauno pirmrindnieku

sabiedrisko

pakalpojumu

republikāniskā

aktīva

sa-

297

kurā

nāksme,

darbā

smes

jas

republikas

Latvijas vērts,

piedalījās

pilī.

1

Šis

1967.

liels

stimuls

nozarē

bija

darbinieku

jauno

decembrī

gada

La-

pateicību.

šajā

sfēras

pakalpojumu

salidojumā

salidojums bija

darbs

parti-

aicināja

pakalpojumu

par

sirsnīgu

ar

kuru

jaunatnes pārstāvji,

Vissavienības

dalībnieki

iedzīvotāji

atsauktos

sanāk-

vadošie

ministri,

Salidojuma

lai

tā,

Aktīvā

jauniešu.

sekretāri,

darbinieki.

vienmēr

600

nekā

CX

strādāt

jaunatni

uzslavas I

piedalījās

darbiniekiem

bākie

LKP

komjaunatnes

un

sfēras

vairāk

pulcējās

Kremļa Kongresu

pakalpojumu

tālākā

nozares

attīstībā. darbu

Turpinot

aizsāktā minēt

tipisku

piemēru

natnes

organizācijas

komjaunatnes

var

jauniešu

mobilizētu devumu

komjauniešu rajona

Tās

padome.

ceļus,

kā

apsprieda,

kā

konferences,

ciālista

devēju, veni

Latvijas mērs

cības

starp

un

attiecīgās

par

1968.

piešķiršanu.

oficiantu

jauniešu.

pakalpojumu kur

skolu,

pasākumus,

meklēja

kultūru,

uz-

sfērā,

komjaunatnes

savdabīgu

un

jau-

reidus,

pārbaudes dažādas

lai

jaunus,

komjauniešu

organizēja

padome veltīja tam, sfēru, organizētu

nosaukuma

1200

Sadzīves

izstrādāja

Lai

izvirzīto

pakalpojumu

trūkumus, rīkoja

atklātos

konkursus

pavāru,

apkalpošanas

ra-

specifiku.

partijas

par

uzņē-

desmitais

izstādes,

darbinieku tikšanās.

nozaru

gan

kļuva

visām

no

bija galvenokārt

uzņēmumu

dalījās pieredzē,

locekļi

Lielu uzmanību

censības,

izveidota

attiecīgo

sacensību

pakalpojumu

Tie

Kā

komjau-

sfēras

bija katrs

spēkus

organizēt

daļa

ražošanas

savu

Padomes

novērst

piektā

uzlabošanai

tika

Padome

aktīvisti

kolektīviem.

ar

darba

ietilpa

iedzīvotāju

paaugstinātu efektīvus

un

sekretāri.

organizāciju

vada

uzskaitē

jauniešu

un

komitejas

sastāvā

komjaunatnes

katrs

kolektīvi,

rajona

pakalpojumu

apmēram 2300 cilvēku.

atrisināšanai

pie LĻKJS

niešu

—

bija

jaunas ierosmes.

Kirova

Šeit

pieredzi.

pirmorganizācijām

jona komjaunietis nelieli

darba

Sajās pirmorganizācijās

mumos.

radās

virzienā,

Rīgas pilsētas

kopā

nozares

ar

gan

resoriem, kas

republikas

labākā

gadā notikušajos konkursos

mediķu

un

lai

rīkotu

jaunā

sa-

spe-

jauno pār-

piedalījās

aptu-

2

komjauniešu

darba konkrētie

tam, ka sešdesmito gadu jaunieši pirmajās rindās,

godam turpinot

rezultāti

ir

spilgts

savu

priekšgājēju

pie-

celtnie-

gāja sociālistiskās

slaveno

darbu stafeti.

4.

Galvenais

§. Idejiskās audzināšanas

komjaunatnes

uzdevums,

kongress, bija jaunās paaudzes idejiskā dēšana,

marksisma-ļeņinisma

1 Padomju Jaunatne, 1967, 1

298

LKP CX PVI PA, 201.

f.,

23. 4.

ideju

un

organizatoriskais

kā un

uzsvēra

PSKP

organizatoriskā

propagandēšana,

dcc. apr., 24. 1., 6.

lp.

darbs

XXIII salie-

jaunatnes

iesaistīšana

Ļeņina

valsts

saimnieciskajā,

komjaunatnes

cošais

darbā

balstoties

garā,

novēlējumu

kultūras

un

jaunatni

ar

cēlāja

nisma

kodeksa

morāles

jaunieša iekšējo pārliecību Tieši

padomju

jaunatnes studēt

un

mūsu

strādāt.

Oktobra

iekarojums,

visus citus

Jaunatnes

tālāk

nosaka

Šie

līmenis.

gatavotības

1966./1967. mācību

Tajos

klubi

guva

«Mūsu

VĻKJS

rūpniecības

uzņēmumos,

vairāk

1000 šādu

nekā

natne

rīgas

sabiedriskais

un

loma sabiedrības Visu

šo

kā

Republikas pējās distu

par

semināru

zinātņu

lētas

jaunas

natnes runas

par

Gata-

nodarbības

vairāk nekā

seminārs

«Jau-

tādas

studēja

būtība

sko-

tautas

un

sva-

masu

un

nodarbība

CX

izglītības

apmācības

apkopoja

un

panākt,

Tajā

1967./1968.

zināšanu

tika

Tā

un

līdzstrādnieki,

augstā laikā

mācību

nodarbībās

izveidotas

darba

lai katra

iekļauts

izglī-

sabiedrisko

Tika

pašā

rū-

propagan-

propagandistu

izplatīja

interesanti

kolektīvu».

darbā.

augstskolu

veterāni.

cenzdamās

sistēmā

savas

komjau-

par

sistēmas

zinātniskie

muzeju

formas.

izglītības

ekonomisko

Jauno

lektori,

komjaunatnes

noritētu

studēja

klausītāji

LĻKJS CX pastāvīgi

un

uzlabošanu.

LKP

pasniedzēji,

ražošanas

nepieciešamo

142

un

saimniecībās

padomju

novadpētniecības

politiskās

padomes, kas

politiskās

«Apvār-

klausītāju.

vāca materiālus

ļoti aktivizēja klausītājus.

Tas

tūkstošiem

gadā republikas

jaunieši

klubu

un

vēsturi,

organizācijas

pirmrindas pieredzi,

semināru

līmenī.

12

pulciņi

ieguva

progresa

piedalījās

sastāva

partijas

propagandistu

un

partijas

katedru

revolūcijas, zācijas

aktīvi

iesaistījās

plaši

230

tajos mācījās

un

kur

politiskie klubi

par

apmeklēja

un

popularitāti

progress»,

komjaunatnes

kvalitatīvā

tošanā

sa-

skaita

attīstībā.

pulciņu,

varoņiem,

speciālās

komjauniešu,

1966.

kolhozos

sabiedriskā

komjaunatnes organizācijas natnes

sis-

garī-

klausītāju_

klausītāju

8760

jaunieši

pulciņu,

Lielu

klausītāju.

problēmas

tūkstoši

apvienoja

rindās,

lās,

tūkstoši

7

ap

pāri

darbojās

komjaunatne».

Ļeņina

bija 40

tāpat kā

daudzveidīgo

un

284

darbojās

pulcējās

posmā

«Prometejs», kas

stāties

vodamies

un

Lielā

mācīties.

laika

šajā

atbilda

vispārējās

vecums,

gadā Latvijā

zināšanas

kuros

pulciņos

cīņu ir

saudzē,

un

audzināšanas

vairāk

un

nodarbībām

uz

Bez tam

politiskie

glabā

pārkārtojumi veicināja

stimulēja viņus

pieaugumu,

snis»,

jauniešus

vienotība

garīgā

svēti

politiskās

un

pilnveidota

ko

interesēm,

jauniešu.

mūsdienu

pārliecība,

iekarojumus.

idejiskās

tēmai. Tā tika

«Globuss».

katra

par

tēvu revolucionāro

paaudžu

jaunatne

jākļūst

normu.

īpaša vieta bija komjaunatnes politiskās izglītības

formu vidū

gajām

Šāda

ko

sociālisma

garīgā

tautas komu-

tradīcijām;

radniecība rosina

atcerēties

Notei-

jauniešus

visas

un

bija

komunistiskā

paaudzes

vēsturi,

zemes

pašaizliedzīgi

uzvedības

un

darba

un

principiem

patriotisms,

vecākās

partijas

uz

slavenajām revolucionārajām, kaujas

celtniecībā. audzināt

bija

organipulciņu

teorētiskā tika

mek-

gadā komjau-

seminārs

jaunieši

minimumu, iepazinās

«Pār-

ieguva

ar

parti299

lēmumiem

jas

nāšanas

ražošanas

organizācijas

bija paredzēti manība

tika

programmā «Orbīta». zinātniskā

pievērsta

politiska organizatora politmācību riodisko 1968.

Ļoti

mācību

CX

VĻKJS rīkot

gadā

100. dzimšanas dienai. 1

jubilejai,

aktīvi

pārbaude,

pašā

laikā

Runādams retārs

kā

darba

sardzes

nosacītais

tas

prātīgi nīgo

ir

piedaloties

tūkstoši

ari

kārtām

bija

būt

I.

Ļeņina

izglītības

I.

Liela

Tajā

ir

tas,

gadu

ka

redzami.

sa-

Ļeņimil-

desmitos

galvaspilsētā

no

ļeņinismam

gan

brīv-

visām

apzi-

2

dienā,

Vairāk

vārdā

jaunatnes

aktīvo,

rindas.»

dzimšanas

mil-

kaut

jaunatne,

vairo

veidotāju

Ļeņina

sek-

un

ziņā

ekonomisko efektu,

katru

galam uzticīgi

sabiedriska-

iecerēt

vērtējams

ir

sa-

tiek

auglīgi

un

acīm

sek-

«cieši

kultūras

un

jauniešu mītiņš.

un

Latvijas

un

jaunatnes

Rīgā nekā

no-

četri

republikas

svinīgi

zvērēja Ko-

mīļotajai

un

Ļeņina

sabiedriskajai aktivitātei,

marksisma-ļeņinisma

par

darbu studēšanu.

novēlējumiem»

sistēmā loma

mācījās

jaunatnes

ciālistu

sagatavošanā,

mācību

iestādēm.

300

V.

jubilejas gadā, kad tika

Ļeņina

1

ar

rezultātus.

pārsniedza ceturtdaļu

efekts

Galvenais

ieradušies

līdz

interese

V.

rezultāti

par

tajā

un

partijai.

Palielinoties tās

tikai

nav

šajā kustībā,

rajoniem

un

munistiskajai

ticīgi

darba

savda-

bija

sardze

darbu.

dalībnieku skaits

komjauniešu

cilvēku

turpmāk

auga

Tā

sardzes

darba

darba

saistības,

aprīlī,

Ļeņina

revolūcijas

ĻKJS CX pirmais

Latvijas

ļeņiniskā

celtniecības vēstures

22.

gada

Latvijas

pilsētām

ka

rādītājs.

nozīmīgs

komunisma

1970. tika

darba

ļeņiniskās

ekonomiskais

runa

ieskaiti

I.

novēlējumus,

ar saimnieciskajām palīdz katram jaunietim

kas

personiskās

jonu rubļu. Taču arī

gatavošanās

lietišķais kontakts

tās

pe-

lēmumu

pieņēma

bija veltīta V.

Ļeņina

organizatorisko

un

augstāku pakāpi. Šā

niskās

apmaiņa

jaunatnes

ļeņinisko

ieskaitē.

ļeņiniskajā pilda

uzsvēra,

Pugo

plēnums

leskaite

VĻKJS XVI kongresā,

izpildīt

sniegt

notika

kom-

galvenajiem komjaunatnes uzdevumiem

apkopoja

jām organizācijām,

jona,

no

jaunieši

ideoloģisko

izmantots

mīgi

veidošanai

pieredzes

Vissavienības

Laikā, kad notika

jaunatni

ieskaite

Boriss

liedēja

viens

iesaistīt

bīga

kas

jautājumos,

«Uzticīgi Ļeņina novēlējumiem». vadoņa

izrādījās

uz-

studēšanai,

teorijas

lappusēs.

decembrī

gada

1969./1970.

paaugsti-

semināri, kas

Šajās nodarbībās sevišķa

komunisma

noderīga

organizēšanas

izdevumu

arī

propagandista īpašību

un

aktīvistos.

jaunatnes

bija

efektivitātes

un

jomā. Komjaunatnes aktīvam tika rīkoti

ZtoKVMenTbi UK BJIKfCM,

2

Latvijas

3

LKP CX PVI PA, 201.

komjaunatnes

nekā

150 tūkstoši

augstskolām piecgades

c.

dokumentos.

apr.,

18.

li,

republikā

1917—1970,

18. lp.

«Uz-

labu

3

spe-

vidējām speciālajām darbojās

10.

vēsture

f., 5.

laikā

gadā,

politiskās

jauniešu.

audzināšanā, un

pirmām

ieskaites

komjaunatnes

komunistiskajā

bija

Astotās

rezultāti,

ļeņiniskās

un

mācību

1969./1970.

rezumēti

vairāk

likumsakarīgi

teorijas

345.

lpp.

10

augstskolas

56

un

vidējās speciālās

vairāk nekā 70 tūkstoši

jās

1967.

gada

celtniecībā»

vidējo

pilnīgāk tas

attīstīšanai

PSKP

lai

dzību,

izvirzīja iestāžu

pasākumiem

topošais

mērķi

pastiprināt

komjaunatnes

augstskolu

speciālists

sniegt

c,

audzināšanā, tau-

—

praktisku palī-

reālistiskus

iegūtu

komunisma

un

darbu

organizāciju

komunistiskajā

v.

zi-

komunisma

audzināšanas darba formas

vietu

savu

mācī-

sabiedrisko

palielināšanai

jaunatnes

pārbaudītas

atrastu

kurās

iestādes,

lomas

jauno lektoru skolas

katrs

dzīvi,

to

un

studējošās

un

izmantot

universitātes,

par

CX

mācību

speciālo

audzēkņu

lēmumā «Par

augusta

tālākai

nātņu

mācību

jauniešu.

celtniecības

uzskatus

uzdevumu

risināšanā. Par

to, ka palielinās

sisma-ļeņinisma tautisko

jaunatnes

Vissavienības Oktobra

jumus menī.

konkurss

institūta

Meņšikovs;

darbu

I.

skolu

jaunatni»

100.

dzimša-

pētī-

teorētiskajā bija

lī-

Rīgas

students

fakultātes

prēmiju

akadēmijas

ieguva

darbu veltīts

bija

uzvarētājiem

Zinātņu

starp-

sagatavotus

idejiski

augstā

konkursa

PSR

kas

Ļeņina

labi

Elektroenerģētikas

Latvijas

«Ļeņins par

V.

un

mark-

vēsturi,

zinātnisko

zinātnēs,

iesniedza

problēmām

Vissavienības

no

Politehniskā V.

gadadienai

interese par

studentu

liecināja

dalībnieki

aktuālām

Viens

jaunatnes

komjaunatnes

un

sabiedriskajās

50.

Konkursu

par

studējošās PSKP

kustību,

VĻKJS

un

dienai.

nas

teoriju,

J.

komjaunietis

par

Moro-

zovs.

Par

darba

jaunu

nieku

vienības.

nieku

Lietuvas

1970.

Ļeņina

PSR

gadā

Altaja

un

dabas

pēc

piedalīšanās

forma sociālisma

audzināšanas lās

un

cību

darba

tehnikumos,

neatlaidīgi

prasmi

līmeni

novada

komjaunatnes

Republikas darba

VACP,

VĻKJS

veltīta

tautas

tībā

devīzi

ar

skates laiku

CX

tika

skatē,

«Katram lielu

un

jaunatnes

objektos, Dages-

un

vairāk

nekā

kustība,

kas

bija jauna studentu ietekmēja

padziļināšanu

atbildēt

augstsko-

atraisīšanos

vienībās par

saimniekošanas

mā-

studenti

izkopa

uzticēto

darbu,

iemaņas, mācī-

aktīvi

organizācija kuru

par

PSRS

un

saimniecība

laikā

mērķi,

organizāciju

komjaunatnes

Vissavienības

Kirgīzijā

celt-

jaun-

nozīmi.

jās izprast kolektīvisma

biedrību,

celtniecības

iniciatīvas

Celtnieku

darba

organizatoriskā

apguva

Šī

satura

jauniešu

uz

republikas

objektos tika apgūti

tā

procesā.

tiekties

studentu

celtniecībā, kura labvēlīgi

un

veicināja

audzināšanas

un

strādāja

darba semestris»,

«trešais

vien

gadā

katastrofām

290 celtniecības

miljoni rubļu ieguva nosaukumu

uz

cilvēku,

kapitālieguldījumu.

4

Šīs

jubilejas

3730

bija

darbos

atjaunošanas tānā.

Tikai kurās

vienības,

celtnēs,

politiskā un rūdījuma formu un vienu no sastāvdaļām augstskolās kļuva studentu celt-

darba

audzināšanas

un

1967.

Izglītības

strādājošo

tautas

gada

izveidotas

veica

darba

aprīlī

ministrija

jauniešu

jaunajam strādniekam

darbu

iekļāvās

izglītības

—

un

arod-

orgānu paziņoja

kura

iesaistīšanai

vidējo izglītību».

komjaunatnes organizācijas,

jaunatnes

bija kus-

vidusskolās.

Par

kas

darba

301

rezultātiem vairāk

tūkstoši

40

darbu,

nepārtraukdami

mācību

augstāko

jubilejas gada biedru vai

vidējā

darbības

bija

Komunistiskā

garajā

saglabājusi

partijas tā

Latvijā,

diženajiem

pārliecināta, dzīves

visās

arī

50.

VĻKJS

1968.

pārstāvji

paaudžu

organizāciju

nekā

23

Un

PSRS

vošanu

—

ar

Oktobra

rajonu

ideāliem

karoga

republikās

ar

Par

jaunu

komjauniešu

stimulu

Sarkanā

gada

un

jaunās

tika

revolūcijas

organizāciju

50.

slavas

CX PVI PA,

Turpat, 5. apr., 8. CnaßHbiH

ka

no

un

darba

varonības

201. f., 4. apr.,

—

visām mūsu

H.

apbal-

192.

ieguldī-

ar

aktivizēšanā no

plašās

nyTb JIeHHHCKoro

KOMCOMOJia,

vēsture

c.

sēde.

Tās

pilsē-

Dzimtenes

Padomju

Titovs.

Komitejas

ceļu,

partijas

apsveivadībā

izaudzinājusi

lp.

478.

dokumentos.

mūsu

svinībām.

1., 290. lp.

komjaunatnes

VĻKJS

apbalvota

viena

piedalījās

Centrālās

11. 1.,

mūsu

republikas

komjaunatne pilnu

nola-

39

4

gadadienas

Svinībās

partijas

republikas

tika

LĻKJS CX svinīgā

veterāni,

sūtņi.

Komunistiskās atzīmēts,

nostaigājusi

Latvijas

—

delegācijas

tika

lielo

sakarā

un

audzināšanas

Rīgā notika

jauniešu

dienās

Dzimtenes

par

jauniešu ordeni

Karoga

Varonis, lidotājs kosmonauts

Latvijas

LKP

martā

jaunatnes

pirmorganizāciju un

gatavošanās LĻKJS

jaunatnes

rajoniem,

Savienības

302

1.

piedalījās

komjaunatnes

idejiskās

sestais

Dekrēts

celtniecībā

rūpnīcas

Darba

komjaunatnes pulkiem

Ļeņina

1969.

3

kā

idejiski

komjaunatnes

ordenis. Plēnumā

Prezidija

Daugavpils pilsētas komjaunatnes organizācija.

kļuva republikas

visu

progresīvo

un

komjaunatnes

un

šķiedras

4

bija

jaunatne,

uzticīga

iemirdzējās

Revolūcijas

Par

ordeņiem.

gadadienu

2

sasniegums

galvenais

savienotajās

Padomes

jumu ķīmiskās

1

cīņu

uzticību

degsmi,

3 Šajās jubilejas pasaules valstīm.

93

no

50.

kumā

apdvestajā

sirds

un

jauniešu.

pieskaņodama Komunistis-

129 komunistisko

Augstākās

pilsētu,

zemes

tām

savu

gribas

miljonus

varonības

soli

komjaunatnes

apbalvojums

darbā

Savienība

vienotas

plēnums. Tajā piedalījās

un

sūtņi

Ļeņina

zemes

turpināja

gadadienu valstī atzīmēja kā lielus visas tautas gada 25. oktobrī Kremļa Kongresu pilī tika atklāts

VĻKJS CX svinīgais

sīts

augstākā

cēlāja.

svētkus.

pie

LĻKJS

bija

komjauniešu

nerimtīgās

katru

komunistiskajiem

206 tūkstošiem

Jaunatnes

skarbas

darbiem.

citās

Ļeņina

monolīta,

vairāk

savas

revolucionārajām tradīcijām, kās

kā

apvienoja

desmitiem

gadu tā

un

1

nodaļās.

2

sagaidīja

kas

no

komjauniešu, tehnikumu

strādniekam

tūkstoši

40

par

darbu.

Ļeņina

jubileju

ģimene,

sākumā

—

sākumā

gada

Latvijas

neklātienes

un

otrajam jaunajam

izglītība, pāri

Vissavienības

ceļā

gada

1968.

maiņu vidusskolās,

vakara

nepārtraukdami

pusgadsimta

Visā

mācījās

1970.

—

tūkstošiem

193

no

iestāžu

jau katram

mācīties,

pēc šādiem piemēriem.

spriest

var

nekā

1917—1970, 329.

lpp.

bez-

revolucionāru

jauno

bailīgu tiem

aizstāvēja

tiem

un

par

padomju

attīstības

un

periodā.

sākumā

gada

darbu

varonīgo

ar

komunisma

jauno

Atbildēdami

tūkstoš

ap

. . Republikas

«.

līdzi

celtniecības

kompleksu

tālāku

kultūras šanu

Latvijas

lietā

ko

saistības,

dzimšanas

dienai.

šanu

iegūšanā,

garīgās

bežu

sargāšanā

ziedojam jiem

mēs

cīnītājiem.»

un

augstu

nāciju

un

plecu

tautību

Ziemeļos.

lējos visu

Tajā

celtnes

rīgākās

tiem.

biedrības, 1966.

darbojās

par

draudzības

tautu

un

(VDR),

lietišķi Ščecinas

v.

kas

ro-

mēs

jauna-

Tālajos puiši

Savienības

pie

Austrumos, un

darbu

jaunās

apmēram

cilvēku.

2

paaudzes

tūkstotis,

un

pama-

tajos

Jaunatne tika audzināta

Attīstījās

un

v.

c.

ne

ar

kādām

nostiprinājās

sadraudzības

(BTR)

—

sva-

draudzības

sabiedriskiem

uz

giGa-

meitenes

internacionālās

darbojās

Rīgas

(PTR), Ruses

Darbā

karogu.

Padomju

mācījās nesamierināties

ar

mācām

jaunatne strādāja

Lielu

bija

tādu

izpausmēm.

sakari

tam

palīdzēja būvēt piecgades

veica

170 tūkstošiem

garā,

visu

tautību

30 —

Latvijā.

c,

Latvijā

nošķirtības

cionālās

dzīgi

štābi

gadā

pāri

laikā

audzināšanā

internacionālajā klubi,

Latvijas

pārstāvji

Padomju

ar

Rietumsibīrijā,

pašā

brālīgo republiku

zinā-

svēto

tāpat kā visa VĻKJS, vienmēr

internacionālisma

soļojusi

jauniešiem.

celšanas

objektu

gantisku

pleca

pie

visam

jēgu,

Ļeņina

darbā,

1

proletāriskā

turējusi tā

cīņās

izpildītu I.

Tēvzemes

To mēs

prātu.

un

V.

radošajā

dzīves

savas

Padomju

pirms termiņa

godu

un

atklāsardzes

darba

gadadienai,

par

ikdienas

Padomju Latvijas komjaunatne, ir

lai

ķīmijas

un

rezervju

ļeņiniskā 50.

attīstīšanā,

kultūras

enerģiju, spēkus

savu

komunisma

dalībnieki

zinātnes

par

ražošanas

beiguši

šajā

redzam

200

komunisma

milzeņu

cīnoties

uzņēmušies

Visā

100.

1919.

par

«aizraudama

svarīgākajos

VĻKJS

dara visu,

viņi

sēdes

teikts,

bija

Cīņā par

veltīts

tagad

komjaunieši

jaunās

tajā

enerģētikas

sekmīgi

bija

rindās

izaugusi

svinīgas

strādāt

auglību,

uzplaukumu.

kurš

posmu,

dodas

zemes

kuras

bija

ga-

atjaunošanas

Komitejai.

piedaloties

ceļot

likšanu

un

pirmo

sektoros, būvē,

biedru,

komjaunatne,»

labprāt

jaunatni,

Tēvijas kara

cēlāju armiju.

nosūtīja vēstuli PSKP Centrālajai

sev

Lielā

saimniecības

apsveikumu,

partijas

uz

kom-

ierakstītas

apsveikumā,

Latvijas komjaunatne,

skaitījās

lielu

tūkstošu

tautas

cīnī-

spaidiem,

Spilgtas Latvijas

teikts

iebrucējiem

pēckara

interven-

apstākļos

kapitālistiskajiem

Latvijā.

bija

lappuses,

fašistiskajiem

vācu

pret

dos,

no

komunis-

ar

ārvalstu

grūtajos pagrīdes

atjaunošanu

varas

vēstures

jaunatnes

ierindā

iekarojumus pret

atbrīvošanu

darbaļaužu

par

vienā

kas

cilti,

Oktobra

iekšējo kontrrevolūciju,

jās

cīņā

Lielā

pilsētu

na-

drau-

Rostokas

jaunatnes organizā-

cijām.

1

2

Latvijas H3

komjaunatnes

HCTopmi

vēsture

dokumentos.

6opb6bi XLI JIaTBHH. Pnra, 1969,

1917—1970, 334. lpp. c.

163.

303

diendienā

Komjaunatnes organizācijas dienestam

jauniešus karus

starp civilajām, armijas

Katrā

komjaunatnes

gadu atzīmēja

katru

komjauniešu

11

atdusas

vietu,

maiņu

izsniedza

pionieru

militāri

Komjaunieši

uz

varoņu

uzņemtajiem

kartes,

uzņēma

Liepājas pil-

varonīgajiem

—

audzināšanas klubos

revolūcijas

ar

audzināšanas

darbā

re-

veterāniem.

«Paaudžu stafete»

klubs

rajona

par paotro

izcīnīja

1

aktīvi

jaunieši

un

piedalījās Oktobra

Vissavienības

veltītajos

gadskārtai

frontiniekiem

patriotiskās

Vissavienības skatē.

vietu

50.

Kirova

pilsētas

Rīgas

nākumiem

tikko

biedra

kritušo

gadā

tradīciju kļuva

Par

tikšanos

komjaunieši

gājienus

rindās

Jēkabpils patriotiskās

gulāri organizēja komjauniešu

sa-

interesan-

savas,

1919.

varu

lāpu

komjaunatnes

organizācijā.

sagatavotu

nostiprinātu

Valmieras

rīkoja

VĻKJS

bijušajiem

ar

aizstāvjiem.

izveidojās

padomju

par

lai

organizācijām.

formas.

dienu:

kuros

mītiņus,

tikšanās

jauniešu sētas

cīņā

piemiņas

jauniešiem svinīgi jauno

organizācijā

audzināšanas

patriotiskās

tas

flotes

un

lai

rūpējās,

Padomju Armijas rindās,

pārgājienos

un

VĻKJS

revolucio-

pa

nārās, kauju un darba slavas vietām. 1968. gada jūlijā Daugavpilī notika šo pārgājienu uzvarētāju IV republikāniskais salidoŠeit

jums. ceļu». Lielā I.

notika

talvā

jiem,

—

kur

1968.

gada septembrī,

jumu

par

labāko

pārgājiena

kanie izlūki 1968.

zvaigžņu darba nai

vācu

no

īstiem

mūsu

I

partijas

Kijevas

I.

piedalīšanos

ieguva

tiesības

salidojumā apbalvo-

saņēma

masveidību.

un

pilsētām,

—

Vie-

iebrucē-

komjaunatnes

rajona izlūki

2

No

kur

no-

salidojumi, Latvijas

diplomus

440

un

komjauniešu

tautas

—

Caša,

varoņiem

komjaunieši

organizāciju

padomju

Par

—

Vissavienības

IV

Republikāniskais

pa

veterāni

hitleriskajiem

Stučkas

un

pa

un

revolucionārās,

sar-

prēmijas.

jauniešu kauju

un

vietām, kas bija veltīts Padomju Latvijas atbrīvošafašistiskajiem

sarkano

lielas

ar

sarkanie

154 Centrālā štāba

notika

pārgājiens

slavas

cīņas

Latvijas

Ļeņingradas

tēvu,

citi.

un

dalībnieku Vissavienības

atveda

gadā

«Pa

agrākie komjaunieši

kritušajiem

uzvarētāju kur

pārgājienu

Brestas, Maskavas, tika

sīvas

republikas

pārgājiena

piedalīties

Cikste

atzinību izteica

Labākie

organizācijai.

bija

celtniecības

izveidošanā

notika

salidojumā

—

A.

Rainesa,

ansambļa

vietā,

vidū

sociālisma

un

G.

Muzikantiks,

memoriālā

viesu

goda

kara

Tēvijas

teorētiskā konference

arī

Salidojuma

izlūku

zemes

iebrucējiem.

vienības.

tautu

Pa

Zvaigžņu

brālīgās

40

maršrutiem

pārgājiens

draudzības

un

devās

izvērtās

par

padomju patrio-

tisma svētkiem. Vēl

aktīvāk

Latvijas veltīts

gājienā,

kas

bija

procesā

tika

studēta

304

'

H3

2

Turpat,

Hcropmi

V.

Ļeņina

GopbCbi Kn

165. lpp.

komjaunieši piedalījās Vissavienības I.

Ļeņina

dzīve

JlaTßiin,

c.

un

164.

100.

dzimšanas

ieguldījums

pār-

dienai.

Tā

Komunistiskās

partijas

daudznacionālās

un

nostiprināšanā

zemes

ienaidniekiem.

Ciešā

saistībā

nemirstīgo Ļeņina ideju

valsts

Padomju

aizstāvēšanā

un

to

ar

pret

tika

studēta

patriotiskajai

—

zināšanām

rades

vēlēšanos

un

skolēnu

rīkotas

skates,

Oktobra

oktobrēnu

IV

Bērni

kiāde.

ziemas

aktīvi

Ļoti populāra

bija

niskā

ieskaite

Pionieru

un

Ogres

dienas,

Cēsu

piādes,

Rīgas

Masu

kumiem

un

šiem

nodarbības

5

darbojās Spēku

1

ciālistisko

militāri

ierindas

to

takām.

kolektīviem

uzlabošanā

re-

ļeņi-

draugu vienības. nometnes kā

tādas

militarizētie

tajās

Tas

klubi

atradās,

vasarā

panā«Jau-

Sabiedris-

gadā Latvijā

17 militāras

sporta

PSRS

tautu,

savu

par

robež-

ar

komjaunie-

un

1968.

iepazina

radīja pionieros

un

virsnieki

un

labi

Populā-

flotes,

robežsargs»,

darbinieki.

lepnumu

tradīcijas,

Dzimteni.

gada

pionieriem

Padomju Armijas

estētiskā

un

jaunatni.

armijas,

«Jaunais

280

«Dzeržinskietis».

kas

1966.

olim-

patriotiskas skates.

skolu

jauno

darba

antifašistu

jauno

līmeņa

idejiskā

piesaistīja

nometnes,

sporta

vadīja

Jaunieši,

slavas

interesantas

atzīmēt

notika

daudzveidība,

jauniešu

slavenās

un

sparta-

Vissavienības

jaunas,

sāka

sargāšanas ministrijas

kās kārtības

ziemas

procesa

organizētas

vienībās

paaugstināšanās

artilērists»,

metnes.

izmantotas

rajonos

tika

pionieru

nais

pionieru

pedagogu

ar

sekmēja

lielā mērā

tika

rajonā

strādāja

kopā

tevi

brīvotā,

veltīta

skolēnu

audzināšanas

un

Ludzas

milicijas

un

sargu

VI

un

«Tēvija

bija

tika

jaun-

pionieru stafete «Uzticīgi Ļeņina novēlējumiem».

militārās

bija

devīzi

ar

—

pēc

sekmīgi

tehniskās

pa kauju patriotiskā spēle «Kāvi».

darbu

pasākumu

noformējuma ras

priekšmetos,

gadadienai

organizācijas

vienībās

formas:

skates

alkas

viņas

piedalījās pārgājienos

Šo

skolās.

publikas

Republikā

mācīties.

dažādos

spartakiāde

mācību

paveica

labi

50.

militāri

Komjaunatnes daudz

jaunās maiņas

savas

veidoja

darbu

derīgo

ārējiem darbība

partijas

audzināšanai,

olimpiādes

slavinām».

mēs

Padomju

un

īstenošanā.

Sevišķu uzmanību komjaunatne veltīja pionieru

radīšanā,

iekšējiem

vēlēšanos

savu

par

kļūt

no-

Bruņoto so-

nelo-

par

Dzimtenes aizstāvjiem. kāmiem, vīrišķīgiem cilvēkiem, prasmīgiem

Ļeņina 138

jubilejas gadā Latvijas PSR pionieru

tūkstoši

Kopā

ar

t.

skolēnu,

i.,

komjauniešiem

gandrīz

visi

jaunie

ļeņinieši

organizācijā

pionieru

godam

bija

bērni.

vecuma

sagaidīja

_

V.

I.

aug

Ļeņina labs

zināšanas.

zvejas

papildinājums,

«Pioņer

saldētājtraleris

Astotās dienu

1

mīl

kas

darbu

darba

pionieru

Republikas

darbos,

pieradīja

Pionieri

un

velte

Latvii»,

kas

ir

ka

komjaunatnei stabilas

uzkrājis

jubilejai tika

bija

uzbūvēts

lielais no

pio-

savāktajiem metāllūžņiem.

nieru

kļuva

jubileju.

laikā

piecgades

darba

nedēļu.

jautājumi

CoBeTCKaa

visā

valstī

Palielinoties

racionālu par tā

MO.iOAOKb,

brīvā

notika

laika

izmantošanu

pāreja

uz

budžetam, un

piecu

aktuāli

kulturālas

atpū-

1909, 28 tpeßp.

305

tas

organizēšanu.

nieši

ari

kultūras

tojošo, darba

formas

klubi,

lasītāju

kās

Republikas laikā

brīvajā

atpūtas

bija

nozīme

fiziskajai

fizkultūras des

sacensības

un

Rūpēs

sus.

pilsētas 80

veselības

par

iekārtotas

daļa

1968. līdz

māksliniecis-

organizēšanā klubiem

sporta

ar

un

spartakiā-

komitejas rīkoja

organizēja

nostiprināšanu

kļuva

jauniešu

veidā

tika

organizējot

aktīviem

kro-

masu

laikā

brīvajā

par

kādu

viņiem bija ieguvusi

Komjaunieši No

asprātīgo

un

laika

brīvā

Kopā

pilsētiņas. Šādā

telšu

jautro

sporta veidos, kur sacentās uzņēmumu,

jauno strādnieku

no

kultūrmasu

jaunatnes

komjaunatnes

dažādos

Visizplatītākās

disputi,

sportam.

un

vispārizglī-

kolektīvos.

un

iecirkņu kolektīvi,

un

procentu

trešā

kultūrai

jau-

savu

jauniešu piedalīšanās

un

saturīga

kolektīviem

nodaļu, cehu

vakari,

konferences

pašdarbības pulciņos Svarīga

paaugstinātu

līmeni.

politisko

un

bija

lai

komjaunatne nežēloja pūļu,

maksimāli

ārpus darbu,

fizkultūriešiem,

sporta klasi.

1

aktīvi piedalījās sporta kompleksu celšanā. gadam šādi tika uzcelti 35 ļoti nozīmīgi sporta

visur

1970.

objekti. Komjaunieši

uzņēmās

šefību

jauniešu

iesaistīšanai

Rīgas

par

celt-

pils

sporta

niecību. 2 Efektīvs

līdzeklis

nodarbībās

sporta

aizsardzības

bija republikas

darba Vissavienības

masu

fiziskās

skates

kultūras

sporta

spartakiādes,

un

GDA

arī

un

civilās

un

normu

izpilde. Lielu

vērību

izbraukumi

brigāžu celtnēm, kiem

un

rades tika

vakari,

darba

piešķirtas

revolucionārajam

un

Komjaunatne

skolu

talantu un

tarība

aktrisei

veltīja

krietni

bija

Leonam

Ņinai

lielu

tuvojusies

kolektīvu

vidū

bija

un

medaļu

Republikāniskajā

306

labākajiem

arī

grafiķim

komponistiem

pašdarbības

P.

Stučkas

laureāta

kolektīvu

līmenim. LVU

Pantomīmas

attīstīšanai,

kolhozu,

meis-

Republikas

deju

kolektīvu

nosaukumu

augst-

kolektīvs, Vissavie-

ieguva

Rīgas

ansamblis.

pantomīmas

Tomariņa LKP CX

amatierfilmu

dokumentālā filma

PVI

PA, 201.

21.

L,

skatē

«Pa

f., 3. apr., 2. (~

Turpat, 5. apr., 8. L, 293. lp.

Turpat,

kā

pašdarbības

profesionālam

zelta

3

daiļ-

gadu

prēmija tika piešķirta

uzņēmumu,

mākslinieciskās

«Dancis».

2

šī

Paeglem,

uzmanību

deju ansamblis

1

dzejnie-

mākslinieku

un

Ņeznamovai,

Daudzu

deju

K.

triecien-

komjaunatnes māksliniekiem,

prēmijas par

gadā

1970.

Tautas

nības

jauniešu darbinieku

jaunatnes kolektīviem. Katru

labāko

skatē

uz ar

literātu

jauno

radošo

3 Raimondam Paulam.

meklēšanai.

tehnikumu

tikties

pievērsa

kļuva

komjaunatnes

dzejniekam

Paulam Dambim

tautas

skolu

mākslā.

un

Rožkalnam,

Dainim

Notika un

populāri

rajoniem,

varēja

Republikas

literatūrā

darbiem

Ļoti

lauku

uz

kuros

rakstniekiem.

pārskati

organizācijas

komjaunatnes

audzināšanai.

estētiskajai

164.- 165.

lp.

par

Liepājas 23.

lp.

labāko

tika

atzīta

kauju takām»,

kas

bija veltīta Otrajam kauju

Latvijas

Komjaunatnes stiprināšanas, stimuls

bija

tautas

jauniešu

un

revolucionārās,

pārgājiena dalībnieki. kas

izstādē, PSR

komjauniešu

padomju

bija veltīta

Lielā

jauno mākslinieku

darbi ieguva otro prēmiju.

Kažociņas

ras

piedalījās

darba slavas

un

Vissavienības

dienai,

republikāniskajam

kura

salidojumam,

VĻKJS biedru iniciatīvas

komjaunatnes

darba

gadaMā-

un

1

organizatoriski

pirmorganizāciju

50.

Oktobra

Igora Vasijjeva

politiskā

aktivitātes

un

pastiprināšanai

no-

attīstīšana

jaunatnes audzi-

nāšanā.

Obligāts

priekšnoteikums

efektivitātes Par

šīs

vadības

komunistu

«ka

kongresam, 30

par

Līdz

aktīvāk

ka

tas

kongress rekomendēja saņem citu

1967.

tājums

gada

nāšanā. Tas natnes

LKP

septembrī

LĻKJS

par

sniedza

organizācijai

lielu un

lai

Birojā

tika

vumu

ka

CX

kongresa

CX,

VĻKJS

atbalstu

un

organizāciju

2

gadā

sēdē

izvēlē,

pietiek

LKP

ar

bija

Republikas 3485

tika

PSKP

izskatīts

izvietošanā

un

un

kuriem

kongresa

ir

jau-

audzi-

komjau-

komjaunatnes

komjaunatnes

kadru,

XIX

komu-

jaunie

palīdzību republikas partijas

CX

pilsētu

un

lēmumus

rajonu un

or-

kadriem. pa

izvirzīto

palīdzību, veltīja sekretāru

komitejas, pildīdamas

saņemdamas lielu

kvalitatīvā

Brezņevs

L.

Padomju

Savienības

PSKP XXIV kongresa

materiāli. R.,

partijas

uzmanību, sastāva

spē-

uzde-

114.

R.,

partijas

organizāciju

komjaunatnes pirmuzlabošanai.

Astotās

lp.

Komunistiskas

mitejas Pārskats partijas XXIII kongresam. 3

komjaunatnes

mīloši

5030.

—

biroja

LKP CX PVI PA, 201. U3. apr., 30. 1.,

1

komjaunatnes

speciālisti.

1965.

praktisku veicināja

un

uz-

tikmēr, kamēr

vadošā

darbu

savu

LĻKJS

2

īstenošana dzīvē.

LĻKJS un

atzīmēts, XXIII

PSKP

VĻKJS biedri, kas

uzlabojās

gānu uzmanības koncentrēšanu darbam kam

cilvēku.

komjaunatnē

sastāvs:

darbu kadru

CX

uzdevums.» komu-

gada sākumā

1970.

partijas

Tomēr

aktīvā

organizācijas

kandidāti,

jaunāki

komjaunatnes organizā-

lauksaimniecības

un

ir

apmēram 270 tūkstoši.

tūkstošiem

republikā

sagatavoti,

rūpniecības

un

kuri

atzīt

XXIII

uzdevumu. 3

kvalitatīvais

labi

komjaunatnes biedri

laikā

piecgades

stājās

partijas

549

strādāt

partijas organizācijas

Astotās

uzskatījusi

«Nevar

komjaunatnē strādājošo

tradīciju,

aktīvi

turpinātu

pirmorganizāciju

—

līdz

ieviest

tikai

ļoti svarīgs

kongresam

bija palielinājies

ņemti partijā,

Pārskatā

darbā

jāiesaista

viņiem ir

XXIV

partijas

skaits

nisti

strādā

ir

organizācijās.

CX

darba

partijas vadība.

divarpus miljoniem komunistu,

no

Jaunie komunisti

darbā

PSKP

gadiem, komjaunatnē

cijās, uzskatot,

nistu

atzīmēts

ir

vienmēr

partija

pašās komjaunatnes

tika

organizāciju

nodrošināšanai

formu

svarīgāko

darbu

pareizu,»

par

komjaunatnes

kaujinieciskuma

un

partijas

Centrālās

Ko-

1966, 94. lpp.

1971, 91. lpp.

307

laikā

piecgades strādāja

420

no

komunisti,

bija

pilsētu

visi

pirmorganizāciju

darbiniekiem

CX

atbildīgie

visi

Visi

Daugavpils,

Liepājas

260

darbinieki,

divas

un

1967.

nekā

vairāk

aparāta

trešda-

Rēzeknes

un

kuri

skaits,

sekretāriem.

komiteju pirmie sekretāri

rajonu

un

to komunistu

palielinājās

komjaunatnes

skaitā

to

sekretāru.

otro

reizes

komjaunatnes

par

gada beigās

ļas

divas

pilsētu

komjaunatnes komiteju darbinieki bija komunisti. Atbilstoši

birojs

dokumentu

rezumēja apmaiņas

kumentus

lēmumam,

apmaiņa.

1968.

rezultātus

191 119

saņēma

kongresa

nizēti

paaugstināšanos,

kaujinieciskuma

Dokumentu

nostiprināšanos.

politiskā sniedza

kurā

atestācija, pārskatu

par

nekā

do-

pil-

un

112

saliedēšanos

iekšējās

laikā

apmaiņas

rajonu

apmaiņa notika orga-

organizācijas

vairāk

notika

LĻKJS CX

aprīlī

tālāku

kolektīvu

gadā

komjaunatnes

visās

Gandrīz

dokumentu

komjauniešu

veicināja

un

1967.

gada

jaunos

—

jauniešu.

komjaunatnes organizācijās

sētu

nas

XV

VĻKJS

komjaunatnes

un

disciplī-

notika sabiedriski

tūkstoši

komjauniešu

darbu.

savu

darbību organizāciju aktivizēja konkrēti pasāVĻKJS biedru iesaistīja sabiedriskajā darbā. Kā

Komjaunatnes kas

kumi, rāda

katru

dati

Aktīvi V.

povs, V.

vēlēto

orgānu darbā.

vadītāji

J.

Rubiks,

20.

gada

kongress. jauniešu

vairāk

Tajā pulku

206

592

pārstāvēja

Komiteja

jauniešu mobilizēšanā piecgades panākta tiskā

komjaunatnes

nostiprināšana,

šefība

Komjaunatnes nismu likumu

radīšanu,

piedalīšanās Ar

Ļeņina

lielu

prieku

Ļeņina

lielu

darbu

aparātu

republikas

visu

polividū.

jaunatnes

mehā-

un

racionalizācijas

par

ir

un

izpildei,

organizatoriski loma

ka

komitejas

komjauniešu

mašīnu,

reidi

kom-

atzīmēja,

pirmstermiņa

tālāka

XVIII

ĻKJS

republikas rajonu

un

Kar-

Sops,

c.

Kongress

avangarda

ieviešanu

kongresa

gads

plānotos

jaunceltnēs.

lielo

N.

priekštieša

jaunatnes

cīņā par tehnikas progresu.

jubilejas

izpildījuši

2

v.

Latvijas

pilsētu

un

jaunu

par

izgudrojumu

un

aktīvi

V.

Matīsa,

Loskutovs

uzdevumu

to

komjauniešu

R.

tūkstošus

organizāciju

augusi

procenti un

gados bija

60.

notika

delegāti.

vadībā veikušas

orgānu

G.

februārī

nekā

Centrālā

komjaunatnes partijas

21.

un

78,5

jeb

uzdevumus

Barkāns,

Lācis, N. Gusevs, A. Kublinskis, 1970.

tūkstoši

1

jaunatnes

A.

Ziharevs,

152

aprīli,

pildīja komjaunatnes

talantīgi

un

1.

gada

regulāri

komjauniešu piedalījās

1968.

uz

delegāti

uzdevumus

Salīdzinādami

novēlējumiem,

runāja

komjauniešu

un

republikas

savus

laukos,

darbus

un

enerģiju

smēlās

jaunieši

to,

par

jauniešu

un

ka

sācies

kolektīvi

uzņēmumos plānus

ar

jaunām

ir un

lielā darba

uzvarām. 1970.

308

gada

maijā

Maskavā,

1

LKP CX PVI PA, 201. f.,

2

Latvijas

komjaunatnes

4.

apr.,

vēsture

Kremļa

23. 1., 4.

Kongresu

pilī

notika

lp.

dokumentos.

1917—1970,

337.—340.

lpp.

VĻKJS

XVI

27

vijas

komjaunatnes

miljonus

nizāciju likas dās

par B.

visai

mies.

mūsu

Mēs

ir

diženajā tāka

gājienā veltīt

lepni

nav

sapņojusi

pienākuma,

degsmi

gribu

teica:

un

ir

visus

Ļeņina

un

Latvijas

«Mums,

laimīgi,

savus

pieredzē

skaidrs.

ilgi,

komunismu.

uz

bija

centienus

ekspluatācijas

gadsimtiem

kā

un

progresu.

tautai, mērķis

kurā

darba

47

Un

ka

partijas

esam

aicināti un

1

LKP CX

Latvijas

PVI PA, 201. U 5.

komjaunatnes

apr., 8.

cēlāka

un un

skaissirds-

komunisma

1., 341., 342. lp.

vēsture dokumentos,

cil-

piedalīties

zināšanas

īstenošanai,

tādu

kuru

uzcelšanai.»2

2

rin-

pirmais

celt

par

aicināti

mums

visas

ideālu

repub-

pirmajās CX

Lat-

orga-

tāpat zinām, par ko cīnā-

esam

nav

savu

izteica

būt

ĻKJS

spaidu

ka

spēkus,

un

—

Padomju

par

komjauniešiem,

Mēs

un

vairāk

pārstāvēja

Viņi ziņoja kongresam

kongresā

jūtamies

sabiedrību,

1

dalījās

sabiedrības

Pugo

kas

delegāta,

4681

komjauniešu armiju,

sūtņi.

jauniešu vienprātīgo cīņā

vēce

lielo

sasniegumiem,

sekretārs kā

No

kongress.

nekā

1917—1970, 347. lpp.

IX

LATVIJAS

KOMJAUNATNE

PARTIJAS PALĪGS

—

CĪŅĀ PAR PSKP LĒMUMU

XXIV

PSKP līdz

9.

aprīlim,

ciskās

kultūras

un

lizēšanā

iespējas

tika

uzsvērts

cīņā

par

likt

ieviešanu

risko

allaž

kārtējos

uzdevumus,

visās

attiecību

piemīt

30.

no

atbildīgos

marta

saimnie-

nozīmīgu vietu to

jaunā

izjūta,

rea-

uzticamajam

pa-

Direktīvās,

tai

«un

jāiet

radīšanu,

tautas saimniecības

nozarēs,

celšanu,

par

visplašā-

paveras

enerģiju

pilnīgas tehnikas

un

gadā

savam

—

entuziasmu,

savu

kongresa

darba kultūras

1975)

komunistiskajā audzināšanā.

lietā

jaunas,

—

uzdevumu risināšanā

1971.

notika zemei

celtniecības

kam

«Jaunatnei,

un

mūsu

(1971

§. Jaunatnes piedalīšanās

progresa

ierādīja Ļeņina komjaunatnei

līgam jaunās paaudzes kās

kas

kongress, izvirzot

XXIV KONGRESA

ĪSTENOŠANU

1. zinātniski tehniskā

nodaļa

un

zināšanas,»

pirmajās tās

par par

darba

ražīguma

jauno, patiesi komunistisko

cildeno komunistiskās

morāles

rindās

neatlaidīgu

principu

sabied-

nostip-

rināšanu ikdienas dzīvē.» 1 1971. XXIV kā

gada

aprīlī

ražīguma

gresa

tempu

noteica

un

piedalīties

komjaunatnei

darba

cīņā

efektivitātes

IV

CX

VĻKJS

lēmumus

kongresa

plēnums konkrētus

par

apsprieda ceļus

PSKP

formas,

ražošanas

sabiedriskās

kāpināšanu,

un

zinātniski

tehniskā

un

pro-

palielināšanu, pirmrindas darba metožu izplatīšanu, produkcijas kvalitātes un darba disciplīnas paaugstinā-

saražotās šanu.

VĻKJS iniciatīvu darba

CX plēnums izvērst

fronte»

kalpojumu 1971.

un

sfērai

gadā

piedalījās darba

3.

un

Komjaunatnei

1

tautas

kolektīvu

komjaunatnes

—

komjaunatnes

pārtikas rūpniecības

triecien-

attīstībai,

pa-

komjaunatnes rūpes». līdz

komjauniešu

enerģiju

formas

310

«Vieglās

un

pirmorganizācijās

nes

daudzu

«Lopkopība

—

no

atbalstīja

kustības

10.

maijam visās

jaunā maiņa

Vissavienības

paaugstināja

bija

jāievieš

saimniecības

PSKP XXIV kongresa

republikas komjaunat-

radošu

jaunatnes praksē

uzdevumu

meklējumu atmosfērā

sanāksmē. sociālo

tādas

jauniešu

risināšanā,

materiāli, 341.—342. lpp.

Tā

palielināja

potenciālu. kas

līdzdalības atbilst

zi-

natniski

kas

tehniskas

revolūcijas prasībām

audzināšanas kustība

masu

jumi

«Jaunatnes

Ukrainas

jaunradi lai

drošinot,

visi

izpildē.

nisko

1

lekļāvušies

nekā

80

Atbalstot

rūpnīcas dieres

strādnieku

jauno

Sociālistiskā sākās

publikā katrā

darba

sacensība

gada

vietā,

un

ļeņi-

ideālu,

ražošanas

pro-

jauniešu

un

strādnieku

jauno

gada uzdevumus.

pirmā

elektromašīnu

Rīgas

«Sarkanais kvadrāts»

ražīguma

piecgades

plānu

briga-

iniciatīvu,

Kronbergas

darba

par

no-

uzde-

apstiprināja

darbu

apbalvotās

Varones V.

Darba

izvirzīto

sabiedrības

republikas

firmas

un

tādējādi

komjauniešu

piecgades

ordeni

Ļeņina

ar

tūkstoši

devītās

pirms termiņa izpildīja

noteiktāk

simtiem

zinātniski

mācībās,

nākotnes

paaudzes

jaunās

ar

šajā kustībā,

vairāk

kolektīvu,

arvien

un

vienotā

saliedēt

partijas

piedalās

iedomāties

nevar

mācības

neapvienojot cesā».

«...

bija

sekmes

meklē-

un

Ļeņingradas

politisko audzināšanu,

ikdiena

Darba

domu, ka

patriotiskajā

meistarība

mērķis

teicamas

aktīvi

jaunieši

izpaudās

Maskavas,

kustības

idejiski

un

jaunatnes komunistis-

un

pieeja

uzsāka

darbu,

augstražīgu

tehnisko

vumu

Šīs

komjaunieši.

Šāda

trieciendarbs,

kuru

piecgadei!»,

—

plūsma

interesēm.

re-

paaugstināšanu

izpildīšanu

pirms

termiņa. Liela

«Par

mam

šanu». ir

kopīgi

rezultātus,

tika

«Ļoti darbu

attieksmi

pret komjauniešus, kāpināt

kārtām

mīlestību,

darba

viņos

nikas

celt

paātrināšanā

progresa

Komjaunatnes

triecienceltnēm, niecības

un

lopkopību,

pakalpojumu

cīnīdamās,

visu kolektīva

atbalstīja attieksme

atsevišķu tiktu

un

jauno

pret

darbu.

strādnieku

kultūras

1 Ļeņins 2

Cīņa,

lai

visu

strādnieku

par

pirmām

tautas

zinātniskās

mantu,

lomu

speciālistu

ko-

ieaudzi-

aktivitāti, pret

apgūt

teh-

organizācijas

modernās

vieglās

sfēras

un

un

un

vērtīgo,

domas

Komjaunatnes

un

devusi

ievērojot_

ne

profesionālās

tikai

darba

kļūtu

plāna

par

komitejas visnotaļ

jauno

cilvēku

centās

radošā

panākt,

sociālistiskās

meistarības,

tirdz-

sacensības

vērīgums

komitejas

jauniešu kolektīvu

un

pār

2

iniciatīvu

ko

šefība

pārtikas rūpniecības,

uzņēmumiem.»

pirmrindnieku

mašīnas

jāuzlabo

locekļu ieguvumu, komjaunatnes

izstrādātas,

jauno

jaunatnes

masas,

organizācijām

novatorismu

Stimulēdama

gaitā,

meistarību,

profesionālo

savu

mehānismus.

uzdevums

kustībā

un

uzlabo-

tālāku

un

radošo

sa-

lēmu-

gada

komjaunatnes

attieksmi

darba

un

visefekvietā

jauniešu centienus iegūt ekonomiskās zināšanas,

attīstīt

ieviešanā,

jauniešu

kolhoznieku

palielināt jauno strādnieku,

1971.

CX

sacensībā

plašas

gādīgu

darba

organizācijas

svarīgs

iesaistīt

arodbiedrībām

ar

katrā

PSKP

bija

sacensības

norādīts:

pilnveidošanā,

lai

meklēšanā,

līdzekļu

sociālistiskās

Tajā

munistisku

nāt

un

vislabākos

sniegtu

darbaudzināšanas

jauniešu

loma

formu

tīvāko

uzdevumus,

vispārējās

lai

saistības bet

arī

izglītības

līmeņa celšanu.

V. I.

Raksti,

1971, 5.

2.

sēj.,

423.

lpp.

sept.

311

-1972. šanos

ar

visu

aicināja

tautu

atzīmēt

partijas

XXIV

kongresa

šanā, ekonomikas

Visur

sardzē.

Šīs

niešu,

simtiem

sacensības

komjauniešu

vairāk

atsaucās

aktīvi

stājās 19

nekā

kolektīvu

jauniešu

un

jubileju

lēmumu īsteno-

cilvēki

padomju

laikā

slaveno

jaunieši

un

gadadie-

darbaļaužu dzīves

celtniecībā,

Komjaunieši

aicinājumu.

darba

kultūras

un

paaugstināšanā.

partijas

uz

jomā

gatavo-

50.

Savienības

Republiku

padomju

jauniem sasniegumiem

līmeņa

CX pieņēma lēmumu «Par

PSKP

Sociālistisko

Padomju kurā

nai»,

februārī

gada

jubilejas

tūkstoši

jau-

uzdevu-

gada

izpildīja pirms termiņa.

mus

gada 15. janvārī LĻKJS CX sarīkoja jauno piecgades gvardu tikšanos. Jaunie strādnieki, kas piecgades uzdevumus bija 1975.

izpildījuši 40.

Uzvaras

gadskārtu lai

enerģiju,

Aicinājumā balstām

jas

laukā

des

normas

niešus

Igora

un

30.

palikušo»

stāties

strādāt

150

par

darba

padomju

tautas

jauniešu

darba varonība būs

dzes

dienas

darbā

un

kļūst

kā

jauniešu tam

šo

tīvu.

un

Vairāk

sastāvā.

pārbaudi

piemiņa

jauniekau-

un

dienas izstrā-

aicinām

30.

visus

jau-

gadadienai kopš gadu

Septiņdesmito

mūsu

laukā.

kauju

ikviena

sevi

at-

Irmas

tēvu Lai

un

vecāko

trieciensar-

veikumam

komjaunieša

kustībā

masu

«Par sevi un kaujas laukā iekļāvās jūras tirdzniecības ostas

pirmā republikā

Tā

pārņēma

nekā

saukties

kuru

brigāde,

jauniešu

iniciatīvu

tiesības

labākā

varoņdarbam

par

aicinājumu

Mēs

godu

un

mācībās.»1

Patriotiskajā kušo»

par

«Mēs

delegātu

katras

izpildīt

pieredzi

uzdevumus.

plāna

«Par

sa-

kustības

rakstīja:

—

pār fašistisko Vāciju.

uzvaras

nemirstīgajam

brāļu

viņi

devīzi

procentiem.

trieciensardzē

spēkus,

kongresa

ar

apņemamies

un

vismaz

XVII

iniciatīvu

Skriņika

gadskārtā

lietā

piecgades

jauniešiem

VĻKJS

—

jaunatni

stahanoviešu

un

darbu, likt

izpildītu

republikas

visiem

republikas

visu

gadadienu

termiņa

maskaviešu

Uzvaras

30.

augstražīgu

ar

pirms

Bondarevas šiem

gados, aicināja

trīsarpus

Lielās

gaidīt

52

tiem

no

kritušo

ar

varoņu

mūsdienu

izpaudās

vadīja

desmitiem

jām, gūstot mantojumā padomju

un

trieciendarbu vārdos uzticība

Smirnovs.

Igors

simtiem

un

sabiedrības

Pēc

jauniešu kolek-

izcīnīja

iekļaut

vecāko

palikom-

godpilnās

brigādes

tos

paaudžu

labākās

tradīci-

morālās

vēr-

tības.

Septiņdesmito tradīciju

—

komandierus

godu bām

Lielās

gadu

fotografēt —

ar

jaunie 1975.

jauniešu

panākumiem

Uzvaras

30.

gada

to

kara

turpinot

karoga

izmantoja

gadadienai

novatori

notika

tautas lielākā

jūnijā

un

rūpnīcas

brigāde ierosināja

darba

frontē.

sacensība svētuma šo

lielisko

cīnītājus

par

—

un

Par tiesī-

Uzvaras

godu izpelnījās

mācību teicamnieki. VEF

izvērst

17. janv.

gadu

izcilākos

komjaunatnes organizācijā

ražošanas

1 Padomju Jaunatne, 1975, 312

kaujas

fotografēties pie padomju

Karoga. Republikas 265

komjaunieši, pie

radioceha

sociālistisko

komjauniešu sacensību

un

par tie-

sībām

parakstīt

Godam

jauniešu

PSKP

kolektīvs

zīmogu

un

nodota

ar

Visi

mazāk kā

ne

devītās

visā

at-

kom-

piecgades

locekļi

strādāja

saražotās

procenti

uzrādījumu.

pirmo

finišu!

birojs

gadā izveidotais

brigādes 98

CX

LĻKJS

1970.

Šis

uzvarošu

—

kongresu!».

skaitā.

XXV kon-

ziņojumu PSKP

«Piecgadei

ierosmi.

labāko

rūpnīcas

tika

dukcijas

XXV

strādnieku

personisko

ar

bija:

jauniešu pirmrindas

un

bija

komjaunatnes

devīze

sagaidīsim

balstīja jauno laika

Ļeņina

Brigādes

gresam.

pro-

Augsta kvalifikācija,

aizstāt

spēja

darbā citam citu, prasme lietderīgi izmantot darba brigādei pirms termiņa izpildīt piecgades ceturtā gada

laiku, ļāva uzdevumus.

kušo»,

Piedaloties katru

brigāde

kustībā

mēnesi

«Par

sevi

izpildīja

kaujas

un

izstrādes

laukā

normas

pali110

par

procentiem. Vefiešu

jauniešu

aicinājums

vidū.

Daugavpils

mās

lekraut

skā.

Izcilus

niste

masveidīga

izpildīja niecības

pirms

lai

formu

tņu jas

rūpnīcas

laikā

—

komjaunatnes

jo plaši

attīstītu

kustību

par

sestdienas

—

Šajos

Rīgas

centrā

pret

kongresu,

bū-

tautas

saimnie-

trieciencel-

gadadienas Rīgas HES, LiepāJelgavas

un

mikroautobusu

talkas,

daudzināja

Djuževa

jauniešu

ilgs

ļoti

kas

notika

strādāja

uzņē-

iekārtas,

centās

Jaunceltnē

aktīvi

un

un

pa-

celtnieki

ārpus

montieru

tās

komjau-

piedalījās pēdējā, sestā,

darbam.

laiks,

mūsdienīgs

kas

komjaunatnes posmos

termiņos. HES

noteiktajos

palīdzīgo joku.

posmu,

necik

milzīgs,

komjaunieši,

vadīto atslēdznieku

hidroagregāta sagatavošanā Nepagāja

tās celtniecības

jaunceltnei nepieciešamās

ražoja

A.

atradās

pastāvīgi

HES. Visos

juta komjaunatnes

—

radīja

sacensības

attieksmi

XXV

svarīgu

par

«Lauma»

nākt, lai tās tiktu izgatavotas

RAF

konkrētais

paaugstināšanā

sociālistiskās

gados komjaunatnes

50.

PSRS

virs

kombināta

svētdienas

un

mumos, kur

un

komiteju

celt-

laiks!».

priekšu,

komunistisku

šefība

komjauniešu

uzmanības

LĻKJS

niešu

efektivitātes

uzdevumus

sociālisma

(RAF).

triecienceltne

visur

«Uz

divu

kustība

patriotiskā

iemiesojās

lozungs:

komu-

izpildīti

piecgades

jauniešu

«Rīgas

jaunā

ka

do-

Murman-

un

darba trieciennieki.

plīvoja

galantērijas

jaunatnes

darbos

Viņu

celtniecību.

objektu

karogi

tūkstoši

viņa ziņoja,

jūras

jaunie

apvienības locekle,

jauniešu sagaidīja partijas

36 tūkstoši

Rīgas

brigādes

biroja

apņē-

strādnieki.

jaunie

apņēmās

vadītās

ražošanas

guva

pirmskongresa

jaunatne

Paplašinājās

termiņa

uzņēmumu

produkciju

kolēģiem Kaļiņingradā

sacensības

dami komunistiskā

cības

42

piecgades

visaugstāko darbu.

pirms

republikas

termiņa.

darbs sociālistiskās

apstākļus,

rūpnīcas

komjaunatnes

Šī

—

entuziastu

Devītās

šķiedras

Decembra sākumā

Sauka.

republikas

kvalitātes

saviem

ceha

uzdevumi.

piecgažu kļuva

ar

atbalstu

teicamas

Briljanta

Oļega

panākumus

audēja,

Ināra

kuģus

ostas

keri, kuri sacentās

audums»

tikai

ķīmiskās

izkraut

un

tirdzniecības

kvēlu

guva

Nodot

kad

darba

uzņēmums,

ierindā

kas

stājās

rūpnīca

bija iekārtots

atbil-

313

stoši stī.

ka

panāca, tika

ražošanas

jaunākajiem automobiļu

Komjauniešu

sasniegumiem

brigādes

jaunā kārta

rūpnīcas

minēts ari

jauniešu

un

strādāt

sāka

darbu

termiņa. Tas

pirms

XXV kon-

PSKP

Latvijas komjaunatnes ziņojumā

val-

mūsu

pašaizliedzīgu

ar

gresam. Par

septiņdesmito

izturības

noteikti

celtniecībā. un

republikas

Daudzu

mehāniskās

kontroli

maģistrālei

celtnieku

Maģistrāles ceļazīmēm,

viņi

un

komjaunatnes

vidū

godam

daudz

bija

divar-

centrāli

piedalījās

sliedes!»

kustībā 1974.

un

jauniešu

—

šefību

uzņēmās

LĻKJS CX

ar

dāvāto uzticību.

attaisnoja

organizācija

telefona

pionieru

—

piegādi maģistrālei.

skolēni

un

nepārtrauktu

ieviest

un

BAM

BAM

remontu

metāllūžņu.

savāca 2300 tonnu

gadā

ierosmi

ražošanu

termiņa. Pionieri

«Baikāla —Amūras

uzdevumi

jaunieši atbalstīja Rīgas

samontēja

jaunieši

pirms

dzelzceļa novembrī

gada

konkrētie

komjaunatnes

uzņēmumu

1974.

plēnumā

rūpnīcas komjauniešu

VEF

pus mēnešus

1975.

IV

nelokāmības,

vīrišķības,

Baikāla—Amūras

kļuva

vibrotriecieniekārtu

pār

Rūpnīcas

simbolu

(BAM). LĻKJS CX

maģistrāle tika

jaunatnes

gadu

varonības

un

par

Republikas

Taksimas

ciemata

celtniecību. BAM

kus

vīrišķības

—

daudz kas

varenā

tehnika,

cilvēki,

kuru

gigantiskais

ikdienas

darbs

darbi

slavenie

jaunatnes

trasē

lappusi komjaunatnes ari

BAM

«Dodos

uz

zinu, ka

maģistrālē

bija kur

—

celtnie-

pirmatnējais skaistums,

apjoms, bet

varonība.

maģistrāles

Jo

Ivara

BAM, jo

pats galvenais

Paies

celtniecībā

gadi,

kļūs

—

kom-

un

spilgtu

par

rindas

liesmojošas

Nevienam tas

nenāks

cionālisms

...

patīk

neliekas

ne

ierakstījusi

tikai

šeit,

esmu

Azerbaidžānas. Es

braukt,

lai

saprastu

Tāpēc ka šīs

1

Maļinskis Ļ., Turpat,

58.

dzirdējis

ne

Muromcevs

lpp.

tikai

akcents

Kaspiju

.

..

dziesmas

man

vai

Leimana

kurā

uzskatījis,

ka

galvenais

iekarojums. divi

melodijā:

Bet kā pa

interna-

bet

radio,

no

Un atbildu:

iela:

ar

mani dzied!

ukraiņi

tās

sa-

Latvijas,

iebilst: vai bija vērts lietas.

krie-

forma. Tas

acu

Ukrainas,

no

piezī-

runājam

bijis strīda,

jāsaprot, bet jāizjūt

Ivara

celtnie-

galvenā

mēs

nav

valodas

zināmas

I.

visi

vienmēr

šīs

Viņš

internacionālista

par

sabiedrības

kilometru

jaušu, kā

visiem

dziesmas

1977, 31. lpp. 2

Baku,

vārdā.

dienasgrāmatas:

notiek

dīvaini, Uļkanā

izcelšanās,

tūkstošiem

viņa

1

valodās. Un

azerbaidžāņu

atceras

Leimaņa

no

tagad

nosaukt

prātā. Esmu

klausīties

vakaros

Daudzas reizes

pratu

var

astoņās

sociālistiskās

ir

rindas

vajadzīgs.»

būtu nacionālā

arguments nevienam

runājam

Ivara

saucas

mūsu zemē

tur

dienasgrāmatu

viski.

kaimiņi

tur

esmu

«Mēs

Man

ielām

Rīgas. Lūk,

no

mēm.

314

dabas

darbu

vēsturē,

Uļkanas

no

atbrauca

cība.

no

draudzības

Padomju Latvijas jaunā paaudze. Viena

uz

un

pārsteidza: Sibīrijas

tik tālu

bija

vērts!

sirdi.» 2

Dokumentāls stāsts.

R.,

Ivars dams

Leimanis

gāja

boja

straujajos Kirengas ūdeņos, glābkomjaunieša biedra karte tagad atrodas

biedrus. Viņa

savus

mūžīgā

glabāšanā

maņi

septiņdesmito gadu komjaunatnes pārstāvi

—

attiecināt

var

jaunieti

K.

prata

komitejā. teikti

vārdus, kas

Merzlovu:

kas

cilvēks,

Uļkanas

Simonova

Anatoliju

cilvēks,

VĻKJS

«Riskēt

kas

—

Ivaru

Lei-

pilnā

mērā

kom-

Rjazaņas

par

dzīvību

ar

savaldīt,

sevi

Uz

uzņēmās

nolēma

stiprs

izpildīt

savu

1 pienākumu ta, kā viņš to saprata.»

Ar

atbildības

augstu

skaidrību biedri

maģistrāles

—

internacionālistu

un

roņu

saistīta

visas

ar

mūsu

bija

kas

dzīvi,

zemes

paaudze,

Jauniešu

mūsu

par

patriotu centieni,

gan

BAM

—

nesaraujamām

kļuva

laika-

Leimaņa

raksturs,

garam.

tūkstoš

tikumisko

likteni,

Ivara

radītāju

viņu

laika

atbilda

dzīve,

daudzi

Gan

paaudze.

personiskā

—

jaunceltnes

par

Tā

cēlāji.

darbs

varonīgais

gan

izjūtu

darba varonību izcēlās

un

vēstu-

zemes

daļu.

res

gados Ļeņina komjaunatne veica aktīvu vieglās rūpniecības, tirdzniecības un apkalpošanas

Septiņdesmitajos darbu

bas

attīstīšanā.

ras

vairāk

dāja

PSR

Latvijas 25

nekā

vieglās rūpniecības uzņēmumos

tūkstoši

ciatīva

mērķtiecība

un

kvalitātes

konkrētās

personisko

zīmogu,

spilgti

formas.

briedums,

Jauniešu

Notika

gandrīz

—

radošais

sacensība

izveidojās komjauniešu veida

beigām, organizēja nepārtrauktās tehnoloģijas

sība

Valsts

par

tehnikas Tieši

pils

«Rīgas

ķīmiskās

republikā. 1400

iegūt

ar

devīzi

LĻKJS jauno

komjaunieši

komjaunieši

izlaidi,

par

Marijas

masu

par

—

biroji

nozīmi

strādnieku.

tika

Pirmās

C/iaßHbift nyTb JIeHHHCKoro

pirmie

plūs-

sacen-

šefība

jaunās

kvalitātes

Apmēram

4

uzkrāta

c.

Apkva-

Daugav-

brigāde

iero-

teicamas kvalitātes kas

izplatījās

rūpes!»

brigādes.

tūkstoši

visā

darbojās Par

tiesī-

sacentās

jauniešu

strā-

garantija». kā

principa:

veida

KOMeoMOJia,

izveidoja

teicamnieks»

pieredze,

pēc

produk-

formas.

kontrolei.

komjauniešu

un

šāda

—

kustību,

«Kvalitātes

brigādes

kontrolēja

Pavlovskas

jauniešu brigāde

kļuva

kvalitātes

sākuma un

komjauniešu

kontroles

tehnoloģiskā cikla

«Kvalitātei

rūpniecībā

teicamas

žošana—patērētājs.

1

un

CX

un

efektīvākas

personisko zīmogu «Komjaunatnes

Vieglajā zaru

kur

rūpnīcā

komjauniešu posteņi,

tūkstoši

dāja

ierosme

Ar

apgūšanu

un

ražošanas

«Komjauniešu

brigāde». Šī

bām

jaunas

šķiedras

tās

līnijas

ieviešanu.

manufaktūra»

visa

biroju

sināja:

radās

no

iegūt

brigādes,

iedarbīgas metodes kā

piešķiršanu,

zīmes

vieglajai rūpniecībai,

vienības

tādas

izstrādājumu

tehnoloģijas

un

cijas kvalitāti,

litātes

izmantotas

kvalitātes

veida

jauna

par

tika

Efektīvi

produkcijas

dažādoja

gars

izlaidē

piedalījās

līdz

ini-

augstas

par

jauniešu

un

sfē-

šajā

no

par tiesībām

kas

mas.

noteikta

puse

šefī-

strā-

pilsoniskums,

sacensībā

izpaudās

izlaidi.

produkcijas

sacensības

jauniešu

sociālais

strādājošajiem. Viņu

nozarē

57

va-

bija

saitēm

brigādes

veidot

starpno-

piegādātājs—rasastāvā

ietilpa

504.

315

Liepājas

forma

ražošanu

patērētāju Laikā

kāpi

tūkstoši

komjaunatnes

parādīja, cilvēkiem,

Jūrmalā

Republikas

Šajos

nekā

jau

par

nālu

izmantošanu

Šajā

Jaunatnes

atbildības

profesiju natnes nekā

mijas kais

un

kas

kur

radās,

pret

savā

meistarības

pro-

ofiskolu

Vairāk

grupās

tika

kopā

kuru

iesniegto

un

Tas

posteņos.

ierosināja

kā

reids,

kom-

organizēja

un

un

ekono-

Ekonomis-

slēpto

tiek ievēroti

uzdevums

līdz

priekšlikumu

bija plašs

kolektīvos.

racionalizācijas

rezervju

uz

ne

izsekot

kontroles

vadītājiem,

vienmēr

izskatīšanas

tika

uzlaieros-

komitejām,

dienestiem ievēroti

termiņi.

izun

racionali-

iemiesojumam

«starmešnieku»

tautas

LKP CX PVI PA, 201. f., 9. apr., 49. Ļ, 24. lp.

termiņi,

priekšlikumus

bija

praktiskam

modelī. Pēc

dēļ

vairāk

komjauniešu

izmantošanu

par

savu

par

«Komjau-

pieci miljoni rubļu.

uzņēmumu

vainas

komi-

apzinīgu,

darbojās

tūkstoši

priekšlikumus

nosūtīti ar

lepnumu

laikā

9

komjauniešu

ap

audzina

trūkumiem.

šajā

rezervju

dalībnieku rašanās

materiāli

darbu,

nekā

starme-

komjaunatnes

kas

izlie-

taupīgu

«Komjaunatnes

bija

racio-

resursu

devuma

pret

«starmešnieki»

ieviešot

darba

darbā

savu

dienām

pirmajām

skolu,

štābos

un

ražošanā

tās

bija

attieksmi

gadu bija

Reida

no

organizācijām,

316

par

ražošanas

par

analizēja

novatoru

augstu

1

ekonomiju,

tehnoloģijā, iekārtā, jaunā tos

1

Tieši

ieviešot

domu

reida

mes

posteņos

jauniešu.

katru

izgudrojumus. botā

jau-

un

konditori,

pavāri,

piecgades

gadā notika kontroles

1975.

pieredze.

paaugstinā-

nosaukumu

profesionālās

starmeša

pastiprināšanu

izmantošanu,

zatora

attieksmi

skati

režīma

skatot

saistīti

iedzīvotāju

meistarības

labākā

loma

kārtām

nesamierināmu

aktīvs.

efekts,

darba

komjauniešu

par

saimniecības

galvenā

tautas kontroles

sabiedrisko

kas

noskaņojumu.

un

krietna

daudzus

pārdevēji,

devītās

tautas

pirmām

tūkstoši

jaunatnes

gaumi

uzkrāta

par

materiālu

un

starmeša»

strādāja

pa-

sabiedrisko pa-

dienesti,

ir

sacentās

konkursos

piedalīšanos

pilnu

un

25

kas

jaunie

ar

un

kustībā

uzskatīja

teja

sfēra

10 tūkstoši cilvēku.

izejvielu

cīņa

tim».

bet

svarīgākajiem republikas komjaunatnes organizācijas

no

virzieniem

tošanu.

tika

konkursi

piedalījās

izgāja vairāk Viens

pro-

prasībām,

šefība par

profesionālās

un

notika

frizieri.

un

darba

darba

par

kongresu kvalitatīvi jaunu

izveidoja

brigādes,

kultūru

kuros

cianti

nosacījumu

dažādo

viņu

Daugavpilī

un

Regulāri

fesijā,

XX

un

pakalpojumu

galvaspilsētā

apkalpošanas šanu.

tehnisko

organizāciju

ievērojot

un

veikalus

niešu

Šī

tikai

ne

—

ka

tieši

Rīgā,

XIX

LĻKJS

rūpes!» ar

jautājumus

sfēru. Ar komjaunatnes ceļazīmēm šeit sāka strādāt jauniešu. Kustība «Pakalpojumu sfērai komjauniešu

kalpojumu 6

atbilstoši

apvienība

universālveikals.

pieprasījumam.

starp

ieguva

risināt

operatīvāk

ražošanas

«Lauma»,

centrālais

Rīgas

un

palīdzēja

dukcijas arī

kombināts

galantērijas apģērbs»

«Rīgas

un

jauno

Reids

bija

tikai

ne

kontrole vairāk

iesniegti

XXIV

PSKP

efektivitātes nomiskas natnes nām

kustību

zinātniski tīstītu

ministrijām

tehniskās

gadā

skati

«Devītajai

šanas

rīkot

veltītu

jumi!»,

un

darba

visās

mūsdie-

tautas saim-

skatē.

kopā

ar

jaunatnes

piedalījās

Vissavienības

jau-

ar

Lai

tālāk at-

izgudrotāju kustību, plaši propagandētu

ieviešanu

konkursā

veicināja

ražošanā,

līdzekļu

radīšanu

mehanizēšanas

meklē-

un

Jauno ražo-

gadadienai.

iekārtu

1971.—

republikānisko

meistarība

jaunatnes

—

nolemts

jaunrades

nodibināšanas 50.

piedalīšanās

tika

tehnikā,

un

tehniskās

jaunatnes

piecgadei

novatoru

saistīti

organizācijas

aktīvi

eko-

partijas

apgūšanu,

ieviešanu

un

rubļu,

ražošanas

par un

cieši

bija

sasniegumu

resoriem

zinātnē

PSRS

sasniegumu

tīvu

īstenošanu

jaunrades

sasniegumus

1972.

jautājumi

paaugstināšanu

zinātnes

un

miljoniem

priekšlikumu.

Republikas komjaunatnes

racionalizatoru

jaunākos

nes

politikas par

ietaupīti

izstrādātie

tehnikas radīšanu

atbilstošas

niecības nozarēs.

ZTB, VIRB,

tika

racionalizācijas

kongresa

sociālās

masu

laikā

3500

darba kvalitātes

un

un

tā

vien,

neka

zināt-

straujāku

modernizēšanu,

rūpniecībā

un

efeklauk-

saimniecībā. Liela

jai

vērība

jaunradei,

tika

veltīta

skolu

studentu

plašai

zinātniski

jaunatnes

iesaistīšanai

tehniska-

zinātniskās

pētniecī-

bas darbā.

Komjaunatnes arodbiedrībām tās

lai

panākt,

žošanā,

zinātniski

cības

priekšmetos

uz

skolām

tās

ieinteresēt

nas

sabiedriski

brigāžu,

vatoru

kustību.

rināta

šefiem

attīstīja

labāko

referātu

zinātniskās

—

derīgo

un

zinātniekus,

konstruktoru

ievirzi.

Jauno

tehnisko

dzelzceļu,

kas

kā

jaunradei

darba

attīstīt

tika

sko-

par

naturālistu

izgudrotāju

un

cen-

biroju darbu,

skolēnu

klubu,

līdzekļus,

tehniskajai

pētnie-

komjaunatnes komitejas sūtīja

jaunajiem tehniķiem, rūpējās

visiedarbīgākos Viņu

orientācijā.

tehniku

par

ra-

saimniecības

pieredze

skolēnu

pievērsta

un

ražoša-

no-

pastip-

darbu skaits, kurus jaunie izgudun palielinājās tehniķi iesniedza republikas un vissavienības izstādēm.

uzmanība,

rotāji

un

Jauniešu tehniskās zultātā

nākt,

ar

šefu

jauno racionalizatoru

atrast

un

konkursi

racionalizatorus

uzdevumus

staciju, bērnu

palīdzēja

—

zinātni

skolēnus par sabiedrisko

jaunrades

tehniķu

sadarbība

un

cen-

derīgam darbam

padomju

un

orgāniem,

mērķtiecīgi

profesionālajā

un

par

konferences,

speciālistus,

deva konkrētus lēnu

kolhozus

interesi

izglītības

sabiedriski

organizēšanā

Uzņēmumu

tautas

ar

organizācijām

pievērstos

dziļo

praktiskās

iestādēm.

kopā

uzņēmumus,

darbmācības

jaunatnes

mācību

komitejas

saimnieciskajām

skolēni

iesaistīja

skolēnu Skolu

un

strauji

lai

pateikt

jaunieši

savu

jaunrades

paaugstinājās iesaistās

vārdu

zinātnē

republikas komjaunatnes rīgākajiem

vēriena,

virziena

vispārīgās

tehniskā un

progresa

veicina

organizācija

un

izglītības

attīstīšanā,

ražošanas

uzskatīja

dziļuma līmenis.

re-

Pa-

cenšas

pilnveidošanu,

par vienu

no

sva-

audzināšanas darba uzdevumiem.

Novatoru

jaunrades

plašais

vēriens

un

uzkrātā

pieredze

ļāva

317

uzņemties šefību par elektronu izmantošanu

un

tautas

kās

pētniecības

tas

saimniecības

CX

LĻKJS

izmantošanas

centru

grammu

rajonu

kvalitatīvi

veikt

plēnums

vai

atbilstošu

komjaunatnes pilsētu kur

programmu,

pilsētas specifika Tas

jauniešos

deva

konkrētie

un

iespēju

plašāk

mīlestību lai

pasākumus,

iestādēs

darbs

bāzes

jaun-

un

tehdeva

darbu,

un

tehnisko

paplašinātu

un

zinātni

zināšanām

būtu

uzdevumi.

tehnisko

pacelt

propagandēt

uz

pro-

zinātniski

par

mērķtiecīgs komjaunatnes organizāciju

arī

skolās, ārpusskolas

komplekso

apstiprināja

orientēja

un

izstrādāt

jaunā pakāpē,

niku, audzināja

iespēju

skatei.

jauniešu iesaistīšanai cīņā

programmu īstenošanā.

radi

līniju ievēro-

zinātniski

svarīgajā

republikāniskajai

paātrināšanu

rajona

Bija jānodrošina

CX

un

komitejas

ievērota katra

šo

darba

LĻKJS

komjauniešu

tehniskā progresa un

deva

vēlāk

Pie

padome

skaitļošanas

kas

tau-

ekonomiskajā eksperimentā bija skaitļošanas

laboratoriju gadā

speciālistu

un

šajā

nozīme

radīšanā.

sistēmas

asociāciju,

zinātnis-

vienotas

daļu

«Rjad»

sistēmas

Liela

efektu.

sociāli

un

un

1975.

vienotās

ieviešanu

republikas

savu

zinātnieku

republikānisko

jamu ekonomisko

tehniskajā

Jauno

izveidotā

deva

vadības

automātiskās

izveidot

ierosināja

Vairāku

komjaunieši

iestāžu

tehnikas

skaitļošanas

un

saimniecībā.

tīklu

pulciņu

uzņēmumos, efektīvāk ieviest

pirmrindas pieredzi. Lai

stimulētu

aspirantus, niekus

labākos

tautas

un

un

nikas

ražošanas

24.

un

oktobrī

vienu

gadā

Elektronikas J.

Artjuhs

līdzstrādnieki zinātniskie

tūtā tūtā

—

—

J.

V.

Zagurskis,

J.

Bičevskis,

līdzstrādnieki

Polimēru

zinātniskos

zinātnes, 1973.

birojs

teh-

gada

komjaunatnes

rūpnieciskajā

PSR

un

A.

Kalniņš,

Latvijas

—

Kalniņš

Rīgas

LVU

Stučkas

V.

—

laureātiem

Zinātņu

institūta

tehnikas

P.

institūtā

prēlauk-

A.

PSR

līdzstrādnieki centra

Skaitļošanas Zariņš

un

Zinātņu

un

jaunākie

akadēmijas insti-

Fizikas

Kasjanovs,

traumatoloģijas

zinātnē,

akadēmijas

ortopēdijas

insti-

J. Matisons.

Komjaunatnes

bojas

—

prēmijas

Latvijas

mehānikas un

divas

ĻKJS

kļuva

skaitļošanas

un

un

un

veica

1

Latvijas

par

ražošanā

un

CX

Ļeņina

Latvijas

tehnikā

ražošanā.

saimnieciskajā tehnikā

divas

—

kolhoz-

strādniekus,

risinājumus

LĻKJS

attīstīšanā,

nodibināja

mijas zinātnē,

1974.

tehniskus

meklēja jaunus

inženierus,

darbiniekus,

jaunos

speciālistus, kas

saimniecības

pētījumus

zinātnes

jaunos

pasniedzējus,

augstskolu

ar

komitejas

lauksaimnieciskās

un

zemes, tehnikas

trializācijas,

organizācijas

ražošanas un

sistemātiski

intensifikācijas

materiālu

efektīvas

un

nodarindus-

izmantošanas

jautājumiem. Svarīgs attīstības darba

raksturu

1 LKP CX

318

virziens

tālākā

LĻKJS

darbībā

kāpināšanā.

noteica

PVI PA, 201.

bija

Lauku

republikas

piedalīšanās

komjaunatnes

specializācija

f., 8. apr., 9. L,

19. lp.

lopkopības

organizāciju

piena

un

gaļas

ražošanā

bekoncūku

un

bija vajadzīgas jaunas natnes stoši

ceļazīmēm

jauniešu.

klase

laukiem

uz

Lai

attīstītu

Devītajā

devās

šo

fermu.

uz

Tā

strādāt

notika

nozari

piecgadē

tālāk,

komjau-

ar

nekā

vairāk

gadījumi, kad pēc vidusskolas

Bija

strādāt

devās

audzēšanā. darbarokas.

3,5 tūkvisa

beigšanas

Valkas

kolhozā

rajona

«Oktobris». Viens

šim

tā

tikai

lauku jaunatne, bet arī mācību

un

notika

rupjās

publikas nekā

ciemiem

400

Līdz

lopkopības

risināšanā

tika

zinātniskās

pro-

iesaistīta

pētniecības

lopbarības

celtnieku

iestāžu aktīvi

sagatavošanā skolēnu

vienības,

trieciendekādes

trieciensestdienas,

ražošanas

strādāja

45

apmēram

tūkstoši

pilsētām. Lopbarības

un

komjauniešu

sagādē

gada

no

jauniešu

no

re-

vairāk

strādāja

mehanizētās

jauniešu

un

triecien-

un

Gadu

sulīgās lopbarības sagatavošanā.

un

laukos

laikā

rādītājiem

LOTOS vienības.

Regulāri

šajā

bāzi.

lopbarības

rūpniecības uzņēmumu, transporta,

un

gada

1971.

studentu

piedalīties

brigādes

iestāžu

Kopš

komjaunieši.

mēneši

plāna

no

palielināšanā. Šī uzdevuma

jaunceltņu, sāka

atpalika

centrāla-

kāpināšanas

stabilu

nodrošināt

bija

ievērojami

duktivitātes ne

ražošanas

lauksaimnieciskās

no

uzdevumiem

jiem

brigādes

un

posmi. Kolhozi

saimniecības

padomju

un

nus

apgūt

tehniku

un

ražošanas

jaunas

Komjaunatne

profesijas.

jauno

šefību

uzņēmās

kas

un

centie-

jauniešu

industrializāciju,

skolām,

tehniskajām

tehniku,

jaunu

lauku

lauksaimnieciskās

profesionāli

lauku

saņēma

virzīja

republikas komjaunatne mērķtiecīgi

par

mehaniza-

gatavoja

toru kadrus. «Dzīvo

laukiem

uz

laukos.

publikā

bija

mehanizatoru

augstinājās

viņiem

no

puse

divas

apguvuši

agrotehnikas, žošanas lielā

progress.

Rīgas

ne

tikai

un

republikā,

tika

mehanizatoru ciālistiskās

atzīta

bet arī

jumā

ar

Pēc miem

PSKP

CX

labāko

Fricis

gadiem, viņa gada

ieguva

musu

gada kļuva

uzvarētāju

1965.

vērienu

arāju

marta zemes

un

Ilga

ra-

nozaru

pa-

Svilpe

—

Ļeņina

Karoga ordeņu

valsts

padomju Fabriciuss

1966.

un

plaši

traktoriste,

ražu par

izkūlums

bija

meistarību

kļuva

Darba Sarkanā

1974.

nekā

orientējās

darba

Viņu

robežām.

tās

strēlnieks»

un

kombainieris

iepriekšējiem

jaunu

par

sacensības

«Ventspils» jaunais

aiz

«Sarkanais

Cīņā par

vidū.

pamatos,

mehanizatoru vardi

komjaunatnes audzēkne, Ļeņina kavaliere,

labi

re-

Pa-

vairākums

lauksaimniecības

citu

un

skaits

vairāk

—

profesijas,

celtniecībā.

un

aicinā-

bija jaunieši.

līmenis

agroķīmijas

šis

—

galveno cilvēku

mašīnistu

speciālisti,

klases

lopkopībā

pirmrindas

kolhoza

rajona

II

zemkopības

sekmēja

un

par

viņiem

no

mehanizatoru

meliorācijas

Daudzu

daļa

profesionālais

un

trīs

un

organizācijā,

mērā

zīstami

bija

I

kļuva

traktoristu

trešā

tūkstoši,

28

tehniku!»

ar

Mehanizators

sākumā

gada

1975.

proti rīkoties

—

atbalsi.

jums guva plašu

sieviešu

republikas

—

so-

saimniecības —

salīdzinā-

bija visaugstākais. gada maija plēnu-

meliorācija.

Sākot

ar

1966.

319

gadu, ik Uz

cijā

tika

vasaru

1974.

nosusināti

vairāk

gada septembri republikas hektāru

miljono

nekā 80 tūkstoši

melioratori nodeva

lauksaimniecībā

ha

zemes.

ekspluatā-

izmantojamās

zemes

ar

slēgto drenāžu.

LĻKJS virzīja republikas īstenošanu

grammas teikumus.

kas

veicināja

meliorēto

meliorācijas

zemes

zemju

kvalitātes

atdeves

pro-

sacensības

daudzas efektīvas

darbu

meliorācijas

Taču

paaugstināšanos.

uz

sociālistiskās

melioratori ieviesa

Komjaunieši

metodes,

jaunatni

izstrādāja

un

tempu

un

rādītāji

no-

darba

joprojām

palika diezgan pieticīgi. Devītās

pāreja

centrāciju,

pleksi.

slaukšanas

Ķekavas

gadā)

gadā

kompleksi

putnu

šanu.

piecgadē

šefību

ņēmās

Par

kolhoza

rajona Uz

kolhoza

nieši

«Lauki

paredzēja dājošā

šefību

jaunatne

lielākais

pats

saimniecības

vienmēr

kopi

—

rokās

320

15

lieli

vidū.

skolām,

nozīmē

paaudžu

ne

tehniku,

bet

zināšanas, darba

par

kadriem.

un

arī

un

—

ieaudzināt

tas

mīlestību

tradīcijām. Tāpēc

bija

lauk-

uz

re-

pro-

pats uz

skolā,

profesijām.

darbu,

savu

un

nopietna

darbam

lauksaimniecības

art ir

un

augstskolām.

izaudzināt

iemācīt cilvēkam

Šeit

mācīties

organizēdamas

likumu:

strā-

organizācijas

nosūtīti

tika

orientā-

piecgades

mehanizatoru

tehnikumiem

profesionālās orientācijas

interesi

ar

ar

plāns

lai kolhozā

Ar komjaunatnes

gadu

Šis

Devītās

specialitātes.

lopkopju,

komjau-

piecgadei

profesionālās

nodrošinājis

galveno

tikai

plānu

tam,

un

Preiļu

organizācija.

saimnieks».

skolēnu

komitejas,

paturēja

lauku

kolhozu

pamata

plāna

pievērsta

jaunas

jaunieši katru

bagātināt viņa

dinātu

uz-

rekonstruē-

uzkrāja

komjaunatnes

—

un

ar

pieredzi

perspektīvo

tika

pilnīgi

sevi

speciālistu

prātā

pievērsta

apgūtu

bija

modernu

vecāko

skolu

par

komjaunatnes

tas

un

izsludināti

bija

attīstības

mājas, tu

uzmanība

tehniskajām

Lauku

cūku

organizācijas

saskaņojums

Oktobris»

jauniešu īpatsvars

komendācijām fesionāli

tūkstošiem

celtniecību

Vērtīgu

komplekso

tavas

Liela

kolhozs

beigās

interešu

ekonomiskās

savu

—

arī

darbu.

cijas

komjaunatnes

interesēm.

«Sarkanais

sociāli

sastādīja

devīzi

60

uzcelta

miljoniem

personiskie kompleksie plāni, kurus uzdaļa jauno kolhoznieku un strādnieku. Plā-

personisko

saimniecību

padomju

Tika

pieciem

bija

lielākā

atspoguļojās

nos

mehanizētie

kompleksi.

attīstībā,

izpildīt

ņēmās

13

forma, kā jaunieši piedalījās tālākā lauku sociāli eko-

Efektīva

nomiskajā

kom-

lopkopības

c.

triecienceltnēm

komjaunatnes

lauksaimniecības

līdz

(līdz v.

fermu

lopkopības

lieli

nodoti

govīm katrs.

dod

«Ulbroka»

republikas

43

par

406

ar

gadā

komplekss

saimniecībā

35

tika

kon-

un

attīstību.

apvienību

un

uzcelti

vidēji kas

nobarošanas

padomju

Devītajā

tika

ekspluatācijā

—

fabrika,

cūku

broileru,

vien

pastiprināta

metodēm, specializāciju

kompleksu

Latvijā

posmā

1974.

sākās

lauksaimniecībā

ražošanas

agrorūpniecisko

laika

Šajā

laikā

piecgades

industriālām

uz

īstu

sēt,

dot

zem-

viņa

galvenais zemi,

—

uzticību

uzmanība lai bērnos

Republikas

tika mo-

kol-

hozu

un

mēja

lauku

tīvāk

tika

padomju

saimniecību

darba kolektīvu

izmantota

zeme

ražošanā

nieciskajā

mašīnas,

un

zinātnes

līgs rosīgi darbojās

lauku

izglītības pamata,

slēpjas

tejām kļuvusi

drošu

loma uz

par

lai

celtu

vienmēr

jaunās

un

jaunu

vispārīgo

Cīņā

1972.

cību

Par

sākumā

gada

notika

visā

«Ja

(1973.

gadā);

kumiem

dziļas

darbā

stabilas

un

mācībās

un

kvalitāti,

zināšanas

dzīvē,

šanas rešu

darba

pulciņi,

rences,

pēc

tālākā

iedibināja

«Komjaunatne

Komcomo.7l

h

CX

dažādos mācību

un

iīHTHJieTKa.

disputi

Ministru

PSRS

Piecgades

M.,

kā

tradīciju

skolai»

1976,

un

ar

panā-

kongresu»

skolotājiem

sajūtu par

izmantot

Skolu

specialitāti. tādas

mā-

iegūtās

audzinā-

priekšmetos, teorētiskās

inte-

konfe-

ekskursijas.

komjaunatne,

lauku

kopā

atbildības

nākamo

«Ar

XXV

PSKP

darbiem»

komunistisku

—

gadā);

(1974.

mā-

(1972.

kaujā»

saviem

ar

cēlājiem

tika

—

laikā

ietvaros,

c.

Padomes

skolu

vispārizglītojošo

jaunu

skolām. —

jautājumi:

nostabilizējās

semināri,

tematiskās

lauku

šādi

bija ierocis

prasmi radoši

praksē

pulciņi

un

PSKP

uzlabošanā»,

izglītojošajām

1

un

pasākumiem

kongresā,

kā

lektoriji

olimpiādes

Vadoties «Par

formas,

vienlaicīgi

organizācijas

izvēlēties

apzināti

organizāciju

komjaunatnes

kuras

sagaidīsim

izstrādāt

palīdzēja

piln-

sapulces,

kā

augstu personiskās

apziņā

procesa katra

zināšanas»

gadā). 1 Komjaunatnes

(1975.

mācību

šo vārdu

stiprini

materiālis-

un

jaunatnes

kļuva

kārtībā

tāpat

sko-

dzīvē

komunisma

«Jaunajiem

audzināja jauniešos cību

darba

dzīvē,

komjaunietis,

esi

skolu

komjauniešu

Sapulču

vajadzīgas

gadā);

pārliecību,

rīkotās

valstī.

«Zināšanas

piedalījās

notikumu

nozīmīgu

pāreju

1

paaugstināšanu

aktīvi

prasa

Svarīga

vispārizglītojošās

un

nostiprināšanu

pamatu

Savā

audzināšana

lēmumam «Par

gada

izglītību

un

līmeni.

organizēšanai.

procesa

komi-

metožu

sabiedrībā

sociālistiskajā

kvalitātes

uzskata

komjaunatnes organizācijas veidošanā.

jaunu

,

zināšanu

par

pasaules

izglītošanu

formu

izglītība,

mācību

vidējo

darba

to, ka

las tālāku attīstīšanu».

tiskā

to

mūsdienīgas

uz

izglītības

mācīšana

pieeju

tikai

vispārīgās vērā

bija PSKP CX

šajā ziņā

jaunatnes

ar

jēga, kas komjaunatnes

orientieri

ņēmušas

jaunatnes

uzcelt

var

ļoti dziļa

jaunatnes

paaudzes

kvalitatīvi

Līdz

sasniegumi.

Gādība par

§.

vārdos, ka komunismu

tās

efek-

lauksaim-

pārveidošanā.

2.

meklējumos,

ietek-

komjaunatnes organizācijās, palielinājās to komjaunatne kā uzticams lauku komunistu pa-

kaujinieciskums,

Ļeņina

straujāk ieviesti

tehnikas

un

jaunatni

ar

profesionālo sastāvu,

un

skaits

pieauga biedru

darbībā

papildināšanās

sociālo

darba

atzīmēts

šefību

par

lēmuma

apstākļu

LĻKJS

lauku

Vissavienības ar

komjauniešu

XX

vispārkustības līdzda-

65.

321

llbu

tika

istabu

uzcelta

31

Arodbiedrību, darba

orgānu

izglītību!»

komjaunatnes

Vissavienības

ietvaros,

paaugstināt

jauniešu

apliecību,

jams sevi

īstam

pa

kolēģijas

tas

1971.

bet

solā,

darbgaldiem.

nieki»

laukos.

turpmāko bagātu dzīvi

materiālu

natnes Ar

skolu.

vecāko klašu lektantu

gadā

veicot

vienību

un

sfēra.

uzlabotu

sastāvu, reizi

pirmo

LOTOS

darbu

un

2

Lai

Skolēni

savu

savāca

mūsdienu

par

kontaktus

saņēmusi

1975.

gadā.

Gagarinas pilsētas 8200 rub-

ieskaitīja

orientētu

Rīgas Medicīnas institūta

izveidota

ar

komjau-

profesionāli

institūta

pēc

tika

vienības

miljonu

nopelnītos

fondā. Lielā

ciendarba 100

un

darba

dienas «Burt-

izvēlēties

šefības

dalībnieki

1975.

izmēģināt

varēja

pagātni,

vienības.

citas

vienību

Rīgas 45. vidusskolas

piemiņas soņu

arī

bet

pionieriem

kolhoza

prieku.

ir

tikai

fabriku

pirmās

pašas

vienība

darbību

cilvēkus,

rajona

ciešus

Vecāko

ref-

komite-

komjaunatnes

medicīnas

specializēta

atpūtas vienība vecāko klašu skolēniem.

un

varoņiem

Skolēni

Tēvijas

dienu

un

strādāja

rubļu apmērā.

iniciatīvu

savāca

un

varoni

ieskaitīja

kritušo

arī

saimnie-

vienības atbalpar

kritušajiem

Dzimtenes

noformēja Jāni

republikas

Visas

strādāt

ieskaitīt

līdzekļus

kara

130

aizstāvju

materiālus par

Fogeli, nostrādāja varoņu

piemiņas

piltrie-

fondā

rubļu.

Vecāko

322

strādāja

kvalitatīvo

1975.

stīja

varonīgo

vēr-

ne

un

LOTOS

no

iemaņas,

darba

—

nodibināja

aktīvu

skolēnus

iniciatīvas

cībās,

kolhoza

LOTOS

fondā

Paplašinājās

darba

prieku

eksāmens

skolēns

klašu

gan

iespē-

atpūtas

un

rūpnīcu

no

strādātāja

jau-

īstās

(LOTOS).

1042

Jau

dzīves

apbalvojumus: fo skaitā arī VĻKJS CX vimpeli lielu atdevi

celtniecības

jas

vecāko

īstu

par

Par

vienība.

gūt

sasniegumiem,

un

pie

guva Valmieras

katrs

darbā,

ceļu, izjust

Burtnieku

jas

Šeit

spēkus

savus

rūdījumu

darbā

darba

gatavības

apvienoja

lai

Izglītības ministrijas

Latvijas

jau 6050. Viens

atbildības

to,

par

atrast

LPSR

un

kolektīviem

un

tikai

skolēniem»

laukos

vienības

vidusskolas

īstā

«Par

jānokārto

sasniedza

darba

un

gatavī-

pienākums, bet

ka

prieku,

klašu

kolhozu

Pirmās

45.

Rīgas

šī vienība

bija

arī

skaits

gadā viņu

ļus.

vecāko

komjauniešiem

skolas

lēmumu

gada

rūpējās

apliecināt,

un

LĻKJS CX

saņēma

ražošanā.

pedagogu

tikai

nav

sagādā

Septiņdesmito

apzinīgumu

uzdevumu, darbs

kas

izteikt

noteica

izveidošanu

vienības

bija

izprastu, ka

nepieciešamība,

tības. Tieši

klašu

uzticēto

pret

līmeni.

darbu

ar

vidējo

izglītības

kas

jaunietis,

pilsonisko

izglītības —

centās

solā.

skolas

kopā

tautas

neatlaidīgi

vispārīgās

sēdās

republikas

jaunatnē

skolā

jau

darba

organizācijas

skolu

attieksmi

iekšēja

pionieru

jaunietim

komitejas

bija mācījies, nepārtraucot

Komjaunatnes audzināja

nieši

kabinetu,

un

«Katram

jaunatnes

pēc

trešais

gadu vidū katrs

pilnu

simtiem

organizāciju

skates

komjaunatnes

strādājošās

Tūkstošiem

bas

iekārtoti

skola,

sporta laukumu.

un

kara

klašu

skolēnu

invalīdiem,

vienības

uzņēmās

kopa brāļu kapus.

šefību

Visās

par

vienībās

Liela 22.

Tēvi-

jūnijā

notika

jieni

Špoģu

uz

Artjuhina

mītiņš, tika

nolikti

«Jaunība-75»

skolā

vēl

svarīgāka

tikumiskā

un

saimniekiem,

zemes

Darbs

dzīvē,

Varoņa

līdzek-

nopelnītos fondā,

Tēvijas

kara

garīgā

lai

varētu

veterāniem

apmeklēja citur.

un

LOTOS

apzinīgu

efekts,

norūdīšana,

vienībās

audzinājis jauniešus

veidojis

vienība

Nikolaja Ma-

darbības ekonomiskais

pusaudžu

veidošana.

dzējis izvēlēties ceļu

kapiem notika

Salaspilī, Audriņos

vienību

darba —

biedru

zāli. Daudzas vienības

Slavas

idejiskā

daudziem

par īstiem

radošu

un

gāsla-

gājienu padomju kos-

—

PSRS»

Lielā

un

ansambļus Hatiņā,

Nozīmīgs skolēnu bet

pilsoņu

kauju

organizēja

dienām

—

lāpu

un

pa

6. vidusskolas

Darba

trieciendarba

no

ar

ierīkot

pabeigtu

memoriālos

kaujas

tā

un

—

Daugavpils Raiņa

«Mana Dzimtene

tikšanās

organizēt un

Vienā

štāba

vienība

Artjuhina

Pie P.

Sociālistiskā

izveidoja

stūrīti.

ļus ieskaitīja

tēva

ziedi.

...»

kļuva pārgājieni

vidusskolas

brāļu kapiem.

monauta V.

terijenko

8.

Daugavpils

ciema

viņu vārdus

Tradicionāli

brāļu kapiem.

vietām.

vas

līnija «Atcerēsimies

svinīgā

uz

palīsavas

attieksmi

pret

darbu. Lielu

uzmanību

uzdevuma

jas

PSKP nības celt

CX

1972.

pionieru

šo

Latvijas komjaunatne

pildīšanai

organizācijas

darbu kvalitatīvi

1972.

18.

gada

salidojums.

maijā, dienā

Šajā

audzināšanā

dadienu, ordeni.

Tas

svarīga

I.

parti-

vadīšanai. Vissavie-

Ļeņina

būtiski

gadadienu»

palīdzēja

pa-

novēlējumu

pionieru

lielu

par

ieguldījumu

sakarā

ar

50.

organizāciju

ar

Ļeņina

garā

ordenis

Ļeņina

gadadienas

ļeņiniešu Vissavienības

jauno valdība

Padomju

50.

organizācijas

svinīgs

Vissavienības

otrais

bija

lēmums «Par V. 50.

pionieru

Ļeņina

apbalvoja

pievērsa

organizācijas

jaunā pakāpē.

Kremlī notika

priekšvakarā,

bērnu

marta

gada

pionieru

—

un

pie pionieru

ga-

organizācijas

karoga. 152

Jubilejas priekšvakarā vienība

ziņoja

norādījumu jaunie

ciatīvas snes

—

savāca

Latvijas spilgti

Dziļi

15

nekā

metāllūžņiem

pionieris».

nekā

tika

Mīlestība

darbos:

200

1.9

uz

gadadienā pionieru

bija obeliska

Garkalnē, nometne

pionieru piemiņai

un

tika

vietā,

uzstādīts

piemiņas bērnu

plāk-

pionieri slimnīcai

No

rubļu.

pionieru

dabas

skaistumu

un

iestādīja

1940.

26

tūkstošus

koku,

miljonu puķu.

pionieru organizācijas gada

Obelisks par

pēc viņu ini-

«Padomju

atklāšana

republika.

laikā

PSRS»

elektrovilciens

dzimto zemi

kur

pionieru kongresa

Latvijas

augu

tūkstošus

krūmu, 390 ha meža, vairāk nekā

simboliska

—

un

simbolus.

uzbūvēts

jaunieši

XVI

muzejus,

obeliskus

ārstniecības

fondā

republikas

Dzimtene

Ļeņina

varonības

tonnu

Miera

izpaudās

20 tūkstošus

pirmā

cilvēku

ieskaitīja

50

lielā

komjaunatnes

par

«Mana

iekārtoja

vairāk

padomju

savāktajiem

50.

skolās

uzstādīja

vairāk

Hanojā,

Maršruta

izpildi.

ļeņinieši

tūkstošus

darbu,

savu

par

vasarā

bija

darbojās

veltīts

pirmo

Rīgas rajona pionieru

sa-

vāktajiem līdzekļiem. Paaudžu

saites

ir

nesaraujamas.

Tie,

kas

ieņēma

Ziemas

pili 323

Lielā

sargāja

un

Tās

ļeņiniešiem. tobra

Oktobra

sociālistiskās

jaunatnes

bija

ideāliem,

komunisma

un

nodeva

iezīmes

revolūcijas

draudzībai

nāmajai

iekarojumus,

raksturīgākās

stafeti

tautu

padomju

celtniecībai.

organizācija

jaunajiem Lielās

uzticība

Ok-

nesatricikom-

Republikas

lai

pastāvīgi rūpējās, Ļeņina komjaunatne saņemtu cienīgu maiņu. Tūkstošiem komjauniešu strādāja par pionieru

vadītājiem, iejūtīgi

vienības,

glēns», rūpējās

vadīja pionieru

prasmīgi

un

militāri

organizēja

patriotiskās

timuriešu kustības

par

pulciņus

«Kāvi»

spēles

izvēršanu

un

«Ēr-

un

pilsoniskuma

un

iezīmju veidošanu jaunajos ļeņiniešos.

jās

skolēnu

par

iestāžu

mācību

Republikas pilnveidošanu.

studentu

un

Augstāko

lām

saimniecības

zināšanām,

zatoriskā

patstāvīgi

Liela

loma

un

speciālistu

komitejas

studentu

bija arī

izvirzīja

neatlaidīgi

1971.

pilī

Latvijas

vieta

studējošās

studentu

19.

un

20.

aktivikas

jaunatnes

zināšanas,

Tā

oktobrī.

Sa-

pārstāvji.

uzdevumu ieaudzināt

idejisko pārliecību

draudzīgā

organizācijām

tieši

studentu

citu

apvienību

plaši

un

ieviesti

un

tika

biedrību,

ražošanā.

Viņi

veltīti

stingri topošaaugstus

procesa

konstruktoru

sadarbojās

Komjauvadīšanā,

biroju

tautas

un

priekšli-

uzņēmumu,

ar

viņu

grusalie-

grupu

racionalizācijas

kolektīviem,

aktuālām

šo

prasīgums.

mācību

Studentu

saimniecību

padomju

biežāk

biedriskais

un

skaits.

noteica

mērā

piedaloties

zinātnisko

palielinājās radošo

lielā

procesu

atmosfēra

dētība,

arvien

gada

darba

un

jautājumu risināšanā bija komjauniešu

šo

mācību

natnes

tika

augošajā

salidojumam,

komjaunatnes organizācijām

paaugstināt

Sekmīgu

kolhozu

kursa

darbu,

savu

ideālus.

Nozīmīga

kumi

organi-

ar

arvien

politiskās

Vissavienības

jos tautas saimniecības speciālistos tikumiskos

pām.

organizēt

orientēties

stabi-

par

Pirmā

iemaņām.

mācīja

un

cīņā

apbruņošanā

darba

politiskā

Kongresu

piedalījās

lidojums

sagatavošanā

sekmju līmeņa celšanā,

Kremļa

darbā

kom-

iestāžu

informācijas apjomā.

kāpināšanā

notika

mācību

speciālo

cīnīdarba

praktisku palīdzību

zināšanas

papildināt

zinātniskās

tātes

jauno

komjaunatnes

organizācijas audzināšanas

pasniedzējiem

speciālistu arī

sabiedriski

un

studentiem

un

kā

vidējo

un

sniedza

jaunatnes organizācijas tautas

komjaunatnes komunistiskās

diplomdarbi

saimniecības

problē-

mām. Studenti

kajās

aktīvi

zinātnēs,

nātnēs,

VĻKJS

turē. Praktiski

Politehniskā

republikas konkursu,

piedalījās

vēsturē visi

P.

un

tehniskajās

starptautiskās

Stučkas

institūta,

Latvijas

Daugavpils

augstskolu kas

vissavienības

dabaszinātnēs,

studenti

bija veltīts

50.

konkursos un

sabiedris-

humanitārajās

jaunatnes

kustības

Valsts universitātes,

Pedagoģiskā

palīdzēja

institūta

gatavot

zivēs-

Rīgas

un

citu

Vissavienības

gadadienai, kopš komjaunatnei

dots

Ļeņina vārds. Septiņdesmitajos vienību

324

popularitāte

gados un

to

jūtami devums

studentu

celtnieku

saimniecības

attīstībā.

palielinājās tautas

Darbaudzināšanas šiem

dentu vienību

darbības

dāja Kazahijā vilcienu

metņu

pavadoņu

dzi

jaunieši

Kamčatkā

Šīs

forma

kolektīvisma

izgāja

tas

topošie

saimniecības

šamo īsts

ārsti

un

zemes

Komjaunatnes formu

un

šanās

un

bas

metožu tās

patau-

peda-

nepiecie-

un

domājams

nav

efektivitāti

darba

organizāciju

paplašināšanās

kvalitāti

ietekmes

pilnveidošana, komjaunatnes

darbības

un

visās

no-

darba

audzināšanas

idejiskās

un

darbs

politiskais

palielinā-

sabiedriskās

attīstī-

jomās. PSKP

nozīmi

garā,

disciplīnas

augstu

sasniegumus

organizācijas

iekļaujot

darbu

darbā

CX

111

gadu partijas Gandrīz 90

miteju

kodols

darbinieku

un

tieši

komunistu

nījās komjaunatnes divas

labi

un

reizes

bija

šādu

59

procenti

piecgades

Devītās

zinošu

vadītās

kadru

un

sagatavotu

palielinājās

augstākā

un

to

Partijas

vislielākos

aktīva

sastāvs:

augstāka

darbinieku

1967.

procentiem.

pilsētu

sekretāru

Būtiski

ko-

bija guva

pārmai-

republikā bija

darbinieku.

pirmorganizāciju

nepabeigta

un

gadā

ar

panākumus

pirmorganizācijas.

komjaunatnes

1974.

par 30

pirmorganizāciju

laikā

izglītību komjaunatnes

vienu trešo

vidū.

atbildīgu komjaunatnes rajonu

komunisti.

jauno

palielinājās

komjaunatnē

komjau-

pirmām kār-

salīdzinājumā

ka

lai

pazina komjaunatnes

jauniešu

atzīmēts,

un

sociā-

panākt,

republikas

veicināja kas

pa-

cēlājs.

aktīva nostiprināšana,

autoritāti tika

plēnumā

procenti

un

jaunos komunistus,

ieguvuši

bija

un

LLKJS

īstenošanu

kadru

iekārtas,

priekšrocības,

un

sabiedrības

Tas

ideju,

organizētības

propagandēt sociālistiskās

aktīvi

norādījumu

Partijas natnes

augstas

komjau-

dzīvē.

politiskajā komunisma

jaunatni

internacionālisma,

dzīvesveida

Ļeņina

novērtēja

sabiedriski

jaunietis būtu aktīvs jaunās

katrs

riem

ļoti

valsts

audzināt

—

patriotisma,

listiskā

tām

kongress

un

uzdevumu

izvirzīja domju

XXIV

lomu

natnes

ar

kuras

Organizatoriski

§.

organizatoriskā

pastāvīga

agronomi,

iemaņas

bez

dau-

kopīgajā

pilsonis.

3.

saka

jaunat-

ļoti nozīmīgos

un

darba

aktivitātei,

sociālajai

norūdījās

no-

augsti

un

skolu

un

un

vienības,

triecienvienībās,

inženieri

organizatoriskā

guva

potenciālu

Padomju

objektos,

studējošās

Strādādami

darbā.

strā-

pionieru

un

iedarbīga

bija

skolu,

domju cilvēku grandiozajā gogi

darbinieku

strādādami

un

stu-

Tās

ģeogrāfija.

lauksaimniecības

vienības

darba

Dzīvodami

paplašinājās

Karēlijā, Daugavas

un

medicīnas

brigādes,

komjaunatnes

audzināšanā.

nes

izvietojuma

un

tūksto-

tajās izgāja

levērojami

specializētās

vienības.

vadītāju

efektīva

sfēra

Radās

skolu

rūdījuma

jauniešu.

Sibīrijā,

un

krastos.

Volgas

dzīves

un

Latvijas

Padomju

Vairāk

daudz nekā

sekretāru

skaits,

izglītība.

Speciālisti

vidū

palielinājās

ku-

par

daļu. komitejas

paaugstināja

katra

komunista

personisko

325

atbildību par jaunatnes audzināšanu. hozu

ciju

iestāžu

un

sēdēs

regulāri

vadīšanu

ciju

komunistu

darbā

ka

darba

aktīva

semināri

atbildību,

viņu

Visur

risinātas

atbalsts.

biedriem

tika

partijas

tiktu

problēmas

partijas

apspriedes.

palīdzēja

komjaunatnes

izvirzīšana

pastāvīgais

un

jaunajiem

To mācību

skolas.

organizā-

rādīja republikas

vadības

palīdzība

un

komiteju

un

noklausījās komjaunatnē strādājošo

partijas

skola

kol-

organizā-

komjaunatnes

paaugstināja vadoņiem. Kā

Svarīga bija

biroju

savu

par

prakse, jaunā komunista

nenozīmēja,

komunistu ar

Tas

jaunatnes

darba

komjaunatnes tijas

sistemātiski

un

atskaites.

mehāniski.

jautājumus

dažādu

iestāžu,

organizācijas

izskatīja

kļūt par īstiem

komiteju

partijas

Rūpniecības uzņēmumu,

mācību

saimniecību,

padomju

un

Laba

bija

dibinātas

par-

jauno

programmā bija jautājumi par darbu

jaunatni. Partijas

nizācijā nības

daudzi V.

neliuss,

jaunieši,

Teivāns,

I.

viņi

aktīvistu

strādādami

godam

darbinieku tikšanās

ces,

aktīvam

un

sekretāriem.

sekretāru

posmu

zatoriskajā

darbinieku

un

un

Komitejas,

kopīgas

un

bija pozitīva

pilsētu vel-

laikā

piecgades

organizatoriskā

partijas

pārstāv-

un

audzināšanā

Devītās

idejiski

un

komjauniešu

jauno komunistu

vadībai

atbildīgu LKP

rajonu

jaunatnes

vietām.

uz

pieredzi komjaunat-

locekļu,

sapul-

sapulces.

loma tās

visu rindu

komjauorgani-

politiskajā nostiprināšanā.

pilnveidošanā Devītās

lēmumus

darba

jaunatnes kategoriju

uzmanību

semināri,

partijas

organizatoriskā liela

nozīme

piecgades

Sajās sapulcēs tika tijas

palielinājās

Reizē

kaujinieciskuma paaugstināšanā,

Pirmorganizāciju

sapulcēm.

dažādu

komjaunatnes

formas kā

Pastāvīgajai

darba

Kor-

Misāns

saimnieciskajā

un

uzticību.

politiskā

Centrālās

Lielu

tādas

darba

kopīgi

un

organizācijas

izplatījās

natnes

padomju

dāvāto

palīdzēja biroja ar

komjaunatnes

partijas

politiskā

Streļča, A.

I.

izvir-

F.

Gorbunovs,

skaits.

CX

tīja

mai-

komjaunatnes

birojos ievēlēto komjaunatnes

un

kadriem

komiteju

A.

—

Āboliņa,

J.

partijas,

attaisnoja

Apgūt organizatoriskā

ar

to skaitā

Daudišs,

nes

plaši

orga-

kadru

darbā tika

pulka komjaunatnes

LĻKJS aktīvistu

partijas komitejās

jiem,

komjaunatnes

uzlabošanos,

nodrošināšanu

pēctecības

talantīgi

Vēlāk,

citi.

darbā,

republikas sastāva

darbā.

No lielā

un

nostiprināšana

tās kvalitatīvā

samazināšanos,

aktīvistu

zīti

kodola

veicināja

un

republikā

izstrādāti konkrēti vēl

vairāk

vissavienības

bija

laikā

idejiskās

un

tādas

pasākumi,

uzlabotu

lai

jaunatnes

audzināšanas

komjauniešu bija

deviņas.

izpildītu

par-

komunistisko

audzināšanu.

Liela

ietekme

nizatoriskā

došanu

un

uz

republikas

idejiski

bija VĻKJS CX biroja

komjaunatnes

komiteju

darbu

komjaunatnes organizāciju 326

komjaunatnes organizācijas

politiskā

darba

1973.

gada

kritikas

dzīvē».

formu

un

metožu

lēmumam «Par

un

paškritikas

orga-

pilnveiLatvijas

attīstīšanā

Atzīmējot kritikas komjaunatnes komjauniešu CX

birojs

darba

kritika

un

Vesela

virknē

jaunatnes tiek

trūkumu

netiek

daļu

tiek

nīgi trūkumu

un

apstākļos

riskās

kārtības

pozitīvo

censības ka

kritika

nes

šanā

ne

vienmēr tiek

CX

VĻKJS

zētas

komjaunatnes

kritiskās

līdz

tūkstoši

Lai sītu

komjauniešu veikt

darba

līmeni

biedriskos

1

sāka

vadīt

un

un

pirmorganizā-

biežāk

loma,

vēlētā

un

1

cilvēki.

komjau-

sapulču

piezīmes

aktīva

tika

prakti-

atskaites,

ierosinājumi,

konkrētus

pavisam Vairāk

regu-

operatīvāk

un

šajā

tās

nekā

pastāvīgu

uzlabošana un

papildinājās vairāk

bija

tūkstoši

13

tās

rindu

darba aktivitātes

laikā

rindās

lokā

rūpju

un

ar

nekā

labāko

cel-

50. 270*

jaunatnes

uzņemšanai PSKP rindās. dzīvotu

radošo

pijnasinīgu

aktivitāti,

uzdevumus.

noteica katra

KOMCOMO.ia

CX

sastāva

sabiedriskās

kolektīvi

sociālo

pienākumus

HcTopHH

izvirzī-

atbildība

gadam LĻKJS

tika rekomendēti

jaunatnes

dzēja

un

komjauniešu.

pārstāvju

komjaunat-

kadru

lietišķums

Noteiktāk

organizācija

Komjaunatnes biedru,

vietu

sa-

norādīts,

gaitā palielinājās

prasīgums,

kvalitatīvā

paplašināšana, komjauniešu tūkstošiem

paviršību Tajā

komjaunatnes

CX, vērtē

to īstenošanai.

1975.

komjaunatnes

šana.

vai-

LĻKJS

objektīvi

pieļauj

pienācīgu

izpildes

darbinieku

pasākumi

1971.

No

bija

lēmuma

aktīvistu

komjauniešu

apkopotas

ka

noteikšanā.

ieņēmusi

nav

uzdevumiem.

palielinājās

veikti

no-

personiski

ņemtas vērā viņu personiskās īpašības, tādēļ

un

cijas,

tika

kas

uzsvērts,

darbā,

uzvarētāju

audzināšanā,

biroja

uzticētajiem

tika

pār-

komiteju biroju,

parādās gadījuma rakstura

natnes darbinieku

lāri

'

plēnumos

vadītājus, tajā pašā

nepietiekoši

vien

trūkumus

arī

skašu

aktīva

dažreiz viņu vidū

par

tā

paškritika

un

bieži

komitejas

dažādu

un

kadru

nevērtējot

lietišķuma

vārdi,

Lēmumā

pārkāpumus.

pieredzi,

un

komnereti

vajadzīgā

pilsētu, rajonu cilvēku

tehnis-

panākumiem,

nav

saimnieciskos

to

uzņēmumu

kļūdu pieļaušanā. Prasīguma un atbildības atslājaunieši bieži pieļauj darba disciplīnas un sabied-

rajonu

un

vērtēta

noklusēti

lai

normu.

uzmanība

konferencēs,

Komjaunatnes

praktiski

buma

pilsētu

kopīgiem

padarīto,

pirmorganizācijas,

darbība,

dzīves

saimniecībās

Komjauniešu

tika

panākt,

profesionāli

padomju

un

formāli.

konkrēti

nebija spējusi

skolās,

VĻKJS

Lēmumā

Daugavpils rūpniecības

daudzās

kolektīvu

uz

novēršanā.

kritizē

laikā

kā

notiek

sapulces

trūkumiem.

komjaunatnes

par

kolhozos

iestādēs,

komjaunieša

svarā

kļūtu

organizāciju,

koncentrēta

katra

visur

lomu republikas

demokratizēšanā,

aktivitātes veicināšanā,

Komiteja

Rīgas, Liepājas,

mācību

kajās

dzīves

nopietniem

uz

Centrālā

paškritika

celtniecības

un

arī

LĻKJS

iekšējās

sabiedriskās

un

norādīja

atzīmēts, ka

paškritikas mobilizējošo

un

organizācijas

Komjaunatnes

komjaunieša

veica

JIaTBHH

85

b

lai

dzīvi,

izrai-

VĻKJS biedriem vaja-

aktivitāte.

organizāciju 1975.

gadā

sa-

procenti komjauniešu.

(1917—1975),

c.

419—425.

327

Visu no

komjaunatnes cik

tā,

prasmīgi

darba stilu, kura

augsts

darbu

un

ir

priekšnoteikums

prasīgums

vārdu

darbības

posmu

komjaunatnes

sevi

pret

vienotība,

cīņa

stingra

bija

kadru

izpildes

aktīva

un

disciplīna,

formālisma

birokrātisma,

ar

atkarīga ļeņinisko

apguva

komjaunatnes

citiem,

un

uzlabošana

komitejas

un

neorganizētības izpausmēm. Komjaunatnes pilnveidošana efektīvi

izmantot

nes

darba

iestādes

valsts

mēm,

arodbiedrībām visu

dumu

arī

spriest

var

Padomes

materiālās

ražošanas

Augstākajā

Padomē

padomēs

—

bija

darbs

16,1

vairāk nekā

procents

vēlētajos

ar

valsts

jauno

ciešie

līmeņa

skolas

PSR

pie-

ar

skāra

visas

Latvijas

PSR

jaunieši, vietējās

viņiem bija

no

komunisti

viņi

jautājumos

darbības

deputātu ar

komitejas

un

pa-

sociālo

Balstoties

stiprināja

sadzīves

uz

saviem

tehniskā

apstākļu

kļuva

un

pār-

komjaunatnes

audzinošās

kolektīvu

no-

kolektīviem

konkrētāka

zinātniski un

aktivizēšanas

komjauniešu

Rezultātā

darbaļaužu

darba

un

kas

jomas.

jaunatnes

sakari

orgāniem.

varas

paaugstināšanā,

ģimenes,

dzīves

risibrie-

un

Latvijas

par

jautājumus,

komjaunatnes orgānos.

līdzdalība

jaunatnes

ievēlēja

mā-

jautājumu

aktivitāti

deputātu bija

komisijās

stāvjiem padomēs, VĻKJS tes

izlēma

or-

audzināšanas,

atpūtas

un

vai

pado-

puse.

būtiskiem

bija viņu

kolhoza

deputātu

sabiedriskām

citām

politisko

viņus

garīgās

un

Deputātu

no

teikumiem

vietējo viņi

apspriest

padomju deputātiem. Kopā

29,9 procenti; vairākums

komjaunieši. Viens

tā, ka

pēc

un

biedriem

redzējušajiem

rasti

sadzīves

aktīvi izvirzīt

un

uzņēmuma,

un

kongresā

komjaunat-

organizācijas

jaunās paaudzes

sabiedriski

komjauniešu

visu

darbaļaužu

ar

piedalījās

Par

Augstākās

visus

kopā

jautājumus,

darba organizācijas,

un

nāšanā.

ierosināt,

organizācijās

XVII

VĻKJS

paplašināja

komjaunatnes

tiesības

metožu

un

komjaunatnes komiteju prasmi

būtiski

ietvarus:

formu

stila,

Jaunais,

orgāniem,

ganizācijām cību

nolikums

partijas

ar

tiesības.

dotās

partijas

attiecīgajās

saistīta

savas

darbības

posmu

īstenoja

cieši

Statūtu

pieņemtais

vadības

organizāciju

bija

sai-

kom-

kultūras

un

uzlabošanā,

ietekmes

palieli-

nāšanā.

levērojama

sabiedriskajā organizācijā saimniekot,

—

sociālos

risināja

sociālistisko

strādnieku

daļa jauno

sacensību,

darbojās vismasveidīgākajā

arodbiedrībās. Te un

viņi mācījās prasmi

jautājumus, organizēja

sadzīves

iesaistīja jauniešus

izgudrotāju

un

racio-

nalizatoru kustībā. 1974.

februārī notika

gada

pārstāvēja

256

ciju. Rezolūcijā savu

kongresu

pieaugusi vumu

tās

tūkstošus tika vēl

328

piecgades

jaunatnes

zināšanu

kongress.

611

komjaunatnes

ap

ekonomisko

un

sagaida partiju,

sociālo uzde-

patriotiskajā

profesionālo, politisko

celšanā.

delegāti

organizā-

Komunistisko

darbaudzināšanā,

jaunatnes

līmeņa

XX

republikas, komjaunatne

saliedējusies

loma devītās

risināšanā,

LĻKJS

republikas

atzīmēts, ka ciešāk

tikumiskajā audzināšanā, pārizglītojošo

lielo

un

un

vis-

Laika

republikas

stināšanās, formu

komjaunatnes

nostiprināšanās,

politiskā

XX

un

pilnveidošanās. lēmumu

organizatoriski

kaujiniecisma

paaug-

audzināšanas

idejiskās

un

rakstu-

kongresu bija tālāka

posmu

pirmorganizāciju

organizatoriskā metožu

un

XIX

starp LĻKJS

posmam

visu

rīga

darba sāka

Komjaunatnes

komitejas

Palielinājās

komjauniešu

precīzāk

kontrolēt

pulču

plēnumu loma, biežāk tika praktizētas komjaunatnes

un

binieku

un

ratīvāk

tika

nājumiem Reizē

vēlētā

aktīva

veikti

to

efektivitātes

ievēroja tām

paaugstināšanā,

idejiski

dažādo

pēc

priekšā,

ope-

ierosi-

jaunatnes

jaunatnes

darbs

Kongress

komjaunatnes

intereses

kategoriju

komitejas

nepietiekami Vie-

īpatnības.

un

komjaunatnes

sfēras

sabiedriskās

un

darbā

un

ražoša-

rezerves

darba

jauniešu

organizāciju

skolās.

vispārizglītojošajās

tālāk

nepieciešamību

uzsvēra

prāvas

audzināšanas

ražošanas

komitejas

komjaunatnes

Atsevišķas

politiskās

pazeminājās

šefības

ka

izmantot

pratušas

nav

nostiprināšanā.

disciplīnas jaunatnes

komjauniešu

pasākumi

atzīmēja,

kongress

pirmorganizācijas nas

atskaitīšanās

nepieciešamie

sa-

dar-

piezīmēm.

un ar

izpildi.

litiski

nostiprināt

komjaunatnes

iekšējo

demokrātiju

un

organizatoriski

sabiedriskos

pamatus,

kā

un

attīstīt

organizācijas,

celt

arī

po-

tajās

komjau-

niešu aktivitāti.

Svarīgs dzīvē

notikums

komjaunatnes nās

paaudzes

uzticību

forums

un

Komjaunatnes

organizācijām

izveidot torisko

Ļeņina

audzināšanas

jaunatnes vēl

pamatu,

tika

vairāk

norūdīt

valsts

nesatricināmu

apkopoja noteica

konkrēts vēl

darbam

jaunatnes

Mūsu

idejiskās ce]us.

uzdevums

stabilāku

darbā,

jauniešus

—

organiza-

paaugstināt

ekonomiskās

partijas

jau-

bagāto

pilnveidošanas

izvirzīts

aktivitāti

komjaunatnes

aprīlī.

pieredzi,

darba

organizatoriskā

padomju

Kongress

darba

komjaunatnes

audzināšanas

gada

apliecināja

lietai.

partijas

visas

un

1974.

kongress

augstākais

daudzveidīgo

un

komjaunatnes

XVII

bija VĻKJS

politikas

īstenošanā.

VĻKJS

bija

virzīta

smi

un

XVII uz

kongresa

komjauniešu

komjaunatnes

bija komjaunatnes mentu

apmaiņas

komjaunatnes kategoriju vumu

jaunu

impulsu

Devītajā dīta

rast

tāriešu

tāpat

kā

politiskās

Alūksnes

un

agrāk,

un

rajonu

metožu deva

paaugstināšanā. vieta

tika

ierā-

1974.—1975.

mācījās vairāk nekā

Daugavpils, Rīgas

Liepājas

un

visu uzde-

Apmaiņa

darbam.

semināros

laikā

risināmo

nozīmīga

izglītošanas

loma Doku-

ievērot

formu

efektivitātes

liela

apmaiņas

vidū.

kas

izaug-

gadā.

vairāk

darba

grupu

darba

jauniešu. Daudzām

rajona,

pieeju

jaunatnes

paša

un

īpatnības,

organizāciju

audzināšanas

uzlabošanu,

iespējas

pēc

diferencētu

dažādu

piecgadē,

periodā

centās

gadā 2023 politpulciņos

tūkstoši

darba

sistēmā, tālāku

1975.—1976.

sagatavošanas

komjaunatnes

mācību 70

aktivitātes

organizāciju

komjaunatnes

darbam

pasākumu

sabiedriskās

dokumentu

komitejas

specifiku,

izvēlei

izstrādātajā

pilsētas

komjaunatnes

Proleorga-

329

nizācijām

bija raksturīga stundu

Ļeņina

un

organizēšanā. tās

strādāt

ieskaitei

darba

saliedēt

tika

izmantotas

veiktā

plāniem

līmeni.

audzināšanā

tradīciju

VĻKJS

XVII

Statūtos.

sabied-

un

meis-

profesionālās

un

faktoru jau-

uzskata

pasaules partijas

un

radikālas

skaits

Kongresa

veidošanā,

tautas

un

varonīgo

9173 cehu

gada

laikā

cehu

organizāciju

vairākas

jauni

kritēriji,

komjaunatnes Krasi

skaits

cehu

komjauniešu

1035

un

kā

bija

veidot

tiesībām.

organizatoriskajā

palielinājās

sastāvā

poli-

būtiskas

pirmorganizāciju

ar

samazinājās

organizācijas

organizatoriski

noteica

noteikti

radīja

LĻKJS

priekšvakarā

cijas,

Tika

pārmaiņas.

nedaudz

un

tālāku

kongress

organizācijas

nolikumi

normatīvie

struktūrā

3393

skaits.

pirmorganizā-

komjauniešu

republikā

organizā-

grupu

grupas.

palielinājās

1974.

vairāk

trīs reizes.

nekā

Latvijas

Padomju laikā par

ideālu

ates-

politiskās

kļuva par nozīmīgu

ļeņiniskā

pirmorganizāciju

par

komjaunatnes

ciju

cieši

praktisko

garā.

izmaiņas Šie

pavēra

teoriju,

kompleksajiem

pēc

gan

izglītības

ieskaite

komunisma

nostiprināšanu,

cehu

kas

jauniešu ražošanas

vairoja

vispārīgās

Ļeņiniskā

Rūpēdamies tisko

ļeņiniskajai

celtniecības

gan sabiedriski

darba,

marksistiski

paaudzes

nās

ieskaites,

gan

jūtami

cēla

aktivitāti,

tarības

bija

dzīvē!»,

—

cen-

neviens.

nepaliktu

nozīme

komunisma

ar

individuālā

iespējas, kas

tācijas

pirmorganizācijas

risināšanu.

uzdevumu Plaši

liela

lēmumus

komunismu!»

marksisma-ļeņinisma

apgūt

mācības

politiskās

un

mācību

politisko

ceļam

redzesloka

ārpus

kongresa

radoši

pieeja

komunismu,

pastiprināšanā

XXIV

«PSKP

radoša

un

komitejas

mācībās

lai

iespējas

plašas

risko

Komjaunatnes

tā,

Individuālā

dziļa

«Mācāmies

guva

1975.

atzinīgu

gada

panākumiem komjaunatnes Sarkano

un

komjaunatnes novērtējumu.

visas

PSKP

devītās

XXIV

organizācija

karogu.

Ar

piecgades

kongresa saņēma

devītās

darbība

VĻKJS

CX

darba

lēmumu

mūžīgā

piecgades

biroja

lēmumu

rezultātiem,

izpildē,

par

Latvijas

glabāšanā VĻKJS CX

X

DESMITAJAI

PIECGADEI

JAUNATNES

-

ENTUZIASMU UN ZINĀŠANAS

1.

PSKP 5.

līdz

XXV

lēmumi

gresa

domju

labāk

ejot

izprast

uzsvērts,

ka

prasības,

kuru

dzīve izvirza

atbildību

par

ir

pamats

darba

bija

vistu.

tika

Kongresam

rakstījuši

1

rindnieku,

mācību

rakstīt

VĻKJS

un

PSKP vumi

gada

lēmumu

marta

izvirzīja: un

lai

nus,

par

Plēnums

izpildītu

Ar

ieskaiti tādu

no

Plēnums kā

mērķtiecīgi

paziņoja

kongresa

aktī-

Augsto godu

16

tūkstoši

pa-

jauno

1976.

sakarā līdz

devīzi

no

komjauniešu

sagaidīts

ar

Lielā

partijas

sacen-

piecgades

gada

sapulce,

2.

kurā

—

līdz

plā-

Ziņojumu PSKP

Oktobra

lēmumus

iz-

dzīvesveida

60.

gadadienu.

gadam rīkot Vissavienības

kongresa 1976.

politisko

jauniešu

un

desmitās

un

kom-

atbildības

padomju

parakstīt VĻKJS

1980.

uzdevumu

briedumu,

komjauniešu

uzde-

VĻKJS CX

jauniešu

un

tika

nostiprināt

par

izskatīti

galveno

kādu

ar

lēmumus

tiesībām

«PSKP XXV

pašu

Vissavienības

un

komjaunatnes

un

tika

jaunietī pilsonisko

Komitejai

Tika nolemts

rezultāti

vispusīgi

entuziasmu,

godpilnajām

Centrālajai nisko

darba

centienus

principus.

vidū

delegātu

kuru bija pajauno darba pirm-

teicamnieku.

nostiprināt komjauniešu

veidot katrā

un

sību,

darba

izpildē

plēnumā.

pacēlumu

jūtu

un

VĻKJS

patriotu.

jaunatnei

kongress,

ap-

Ziņojums,

izpelnījās

partijai

jauniešu

darbinieku

komjauniešu,

karaklausības

XXV kongresa

kongresa

1976.

tūkstoši

Ziņojumu

Padomju Latvijas

VĻKJS

iesniegts

750

miljons

augstākas personisko

pilnveidot

foruma

Partijas

Tika

vēl aktīvāk

jaunieši

komjaunatnes

—

atzi-

laikā.

arvien

nostiprināt

lai

pa-

attīstības

Kongress

komjaunietī

celtniecībā,

metodes.

un

komunistu

jauno

panākt,

komunisma

formas

stilu,

daudz

panākumiem,

ideālus,

iesaistītos

ceļu.

Kon-

visai

un

piecgades

Jaunatnes Savienībai ieaudzināt katrā

darba

kopīgā

ziņā cēlos komunisma

devītās

februāra

izpildi.

sabiedriskās

jaunrades

darbu

24.

gada

plānu

komjauniešiem

valsts

sociālistiskās

pa

1976.

no

piecgades

mūsu

komjaunatnes

novērtēja

apzinīgāk

notika

devītās

rezumēja

SPĒKUS,

(1976—1980)

§. Par tālāku ekonomikas attīstību

palīdzēja komunistiem,

tautai

perspektīvu, nīgi

kas

kongress,

martam,

nodaļa

ļeņi-

dzīvē!».

10.

aprīlim

piedalījās

vairāk

notika nekā

331

301

tūkstotis

Latvijas PSR dēlu un meitu. Sapulces dalībnieki ļoti aktīvi un savu darbu vērtēja pēc stingriem kritērijiem.

bija 3017

te tika

jaunieši

Republikas rūdīta, Tās

uzņemti VĻKJS rindās.

komjaunatne

organizatoriski bija

sastāvā

vairāk

25

kolhoznieku, speciālistu,

desmito

stipra nekā

tūkstoši

20

apmēram

98

no-

vienība.

12 tūkstoši

strādnieku,

tehniķu

tūkstoši

idejiski

trieciendarbu

tūkstoši

inženieru,

kā

sāka

piecgadi

piecgades

lauksaimniecības

un

tehnisko

profesionāli

skolu

audzēkņu.

dedzīgi atbalstīja PSKP CX aicinājumu pārvērst

Jaunieši mito

piecgadi

XXV

kongress

darbu

pilnīgāk

un

lēšanas

inženieru

meistarība.

Par

to

nizācijām.,

Republikas

komjaunatnes

un

kvalitātes kustībā

tējās komitejas veica par

disciplīnu

lielu

darba

augstu

strādnieku.

jauno

izturību

darba kolektīvā

katrā

radīja

piecgadei

un

jauniešu

—

ilgumu,

notiktu

nekā

vairāk

vie-

un

darbu,

politisko

tehniskā

Ka-

izvērst

—

Komjaunatnes CX

tā

lietošanas

atbalsi

piedalījās

organizatorisko

efektivitāti,

un

orga-

Uzbekijas,

iniciatīva

patriotiskā

Šajā

Latvijas

izstrādājumu

Baltkrievijas,

jaunradi!».

250 tūkstoši

cīņa

Ukrainas,

«Efektivitātes

un

stimu-

partijas

plašu

organizācijā

Gruzijas komjauniešu

kustību

plānoša-

strādnieku

pūliņi,

neatlaidīgi jārūpējas

zahijas masu

viss

galu

Tāpēc

komjaunatnei.» 1

un

Ļeņingradas,

entuziasmu

taupīt

un

morālās

un

konstruktoru

Maskavas, un

nozīmē

jāorientē

des-

Partijas

vajadzības.

materiālās

visa

un

diendienā

arodbiedrībām

tas

—

sabiedrības

paaugstināšanu

mehānisms,

sistēma,

kvalitāte

piecgadi.

palielināt eksporta iespējas

apmierināt

kvalitātes

vadīšanas

un

kvalitātes

un

«Augsta

uzsvēra:

produkcijas

nas

efektivitātes

materiālos resursus,

un

galā labāk uz

par

līmeņa

organizētību

par

spraigā

un

lai

celšanu, un

kaujinieciskā

atmosfērā. Par prasme

jauniešu sociālistiskās savienot

labus

sacensības

rezultātus

raksturīgu

darba

ar

iezīmi

meistarību

kļuva kvali-

un

tāti.

LĻKJS

CX

jauno gadu

rēķina,

nisko

tehniskās 10

5

zīmogu,

efektu tības

pilsētās

tūkstoši ar

miljonu

avangardā un

bija

Republikas

komjaunieši

Lielā

Oktobra

Katra

332

no

šīm

60.

un

un

gadadienai

nedēļām

tika

1

PSKP XXV

2

LKP CX PVI PA, 201. f.,

kongresa

jaunatnes kas

nākamo

ar

perso-

zinātniski nekā

vairāk

ekonomisko

patriotiskās kā

arī

kus-

Val-

2

jaunieši nostrādāt

veltīta

11: apr.,

deva

Ventspils,

dedzīgi

kijeviešu vērtīgo

materiāli. R.,

strādāt

iesniedza

Daugavpils,

jaunieši.

piecgades

Jaunatnes

apmērā.

Rīgas,

maskaviešu, ļeņingradiešu

garantiju;

(JZTJV)

50 tūkstoši

atzīmēja: uz

tiesības

priekšlikumu,

rubļu

Liepājas rajonu

strādāja

ieguvuši

vienības

gāja

decembrī

gada

laukos

racionalizācijas

deviņu

mieras

un

komjaunatnes

jaunrades

tūkstošus

1976.

plēnums

strādnieku

60 trieciendarba

attiecīgajam

1976, 50. 17. 1.,

5.

atbalstīja

iniciatīvu par

lpp.

lp.

jauno

godu

nedēļas.

padomju

varas

gadam,

katru

un

iepazīšanas

lappusēm.

Darba

ar

bāzes

sākt

drīz

un

Jēkabs Peterss

Bērziņš,

Stādamies

dokeri

Lāci

tikai

navigācijas

Brigādes visi

brigādes

re-

Jānis

varoņi.

Oktobra

60.

komjauniešu

nolēma

gadadiejauniešu

un

ļeņinieti ja dienas normu

—

skaitīsies

—

neizpildīts.

noskaņoti

bija

gatavs

kolektīva

jauniešu

un

bija jāvērtē

dzelz-

augstu. —

biedram.

palīdzēt

locekļi

arī

ļoti

galvenais

kaujinieciski;

būtu

kā

veikums,

maiņas

saistības

pieņemtās

strādnieks

komjauniešu

iekļauti

Kalniņš,

revolucionāru

plāns

iepriekšējās

Tādēļ

locekļi

tika

grūts, turklāt to bieži vien nosaka nejaušības,

kaprīzes,

darbs.

ceļnieku

ir

26.

sapulcē

100 procentiem,

par

darbs

kara

Lielā

ieskaitīja

(Sudrabu). Kolektīva

Dokeru

sar-

strēl-

kustību.

masu

Fridrihs

Tēvijas godu

par

brigādē

savā

darba

jo daudzi partijas veterāni, lat-

jūras tirdzniecības ostas

Rīgas

brigādes

Lielā

un

sardzē

darba

flo-

jaunie

sarkanajiem

sarakstos

Vācietis,

daudzi

un

viešu sarkanie strēlnieki

jaunatnes

par

Jukums

—

«Oktobra

latviešu

kolektīvu

jauniešu

un

traleru

Zicars»

gada marta plēnums atbalstīja šo ini-

kļuva

tā

bruņinieki

volūcijas

katrs

arī

kom-

Rīgas

apbalvotās

«Nikolajs

devīzi

ar

varoņiem,

1977.

CX

vien

Komjauniešu

izpildīs

bet

vēstures

varonīgās

atbalstīja

ordeni

kuģa

sacensību

revolūcijas

ar

niekiem». LĻKJS

M.

trieeiendarbs,

un

pirmie

Karoga

ražošanas

un

ierosināja

kopā

ciatīvu,

nai,

iniciatīvu

Sarkanā

mācību

zvejnieki —

tikai

ne

slavenās

.

Rīgas

dze

iezīmēja valsts

šo

Republikā

jaunieši.

tes

tām

no

Padomju

ar

lai

Tāpēc

saskarīgās

apguva

profesijas. Brigadieris roja

šādi:

nāti..

. Lūk,

Vakar

arī

kļūtu

par

Ostas šas.

—

doties

gādes M.

ir

un

labprāt

notiek

150

par

apmieri-

nav

procentiem.

lai šāds

cīnāmies,

jauniešu brigādes .. . savā starpā apmainās

jauniešu

Pirmkārt,

republikas

vēsturi.

dokeri

brigādes

tuvojas varonis.

gulstas sevišķa

darbs

1.

Maijs.

Bet

nekad

... uzskata, ka Otrkārt,

tas nozīmē,

atbildība

sacen-

neatsakās

darbs

brigādes

ka

bri-

uz

strādāt blakus

—

1

patriotismu

iepazinās

pieredzi,

ar

darba sacensība

saspringta

un

pleciem

varoņiem,

dod

Bet

parādību.

(Sudrabu).»

dziļu

normu

Tā mēs

rakstu-

noskaņojumu

procentiem.

izpildīt

iekļauts revolūcijas

Lāci

vēkiem

par

varēja

kolektīva

130

gandrīz tāpat.

labāk.

vēl

locekļu

Ar

izpildīja

komjauniešu

Kolektīvi

jāpadara

ar

strādāja

komjauniešu

sastāvā

Gerasimecs

šodien

ierastu

palīgā,

26.

Ivans

«Normu

jaunie viņu

ar

Tas

strādnieki

palīdzēja

sociālistiskā

pildīja reizē

biogrāfijām,

iekārta,

nĢrmas par arī

viņiem

skaidrāk

ko

īsti

tad

mūsu

ar

šiem

valsts

izprast, valsts

ko

un

cil-

sasnie-

gusi 60 gadu laikā. Oktobra

nedēļa.

1

jubilejas

Komjaunieši

CoßeTCKafl

priekšvakarā un

Mo;io,ae>Kb,

jaunieši

notika

godināja

Revolucionārās

revolūcijas,

slavas

kara

un

1977, 27 anp

333

darba

partijas

varoņus,

gvardus. Oktobra tiesībām

VLKJS tiem

komjaunatnes

un

darba sardzes Lielā

parakstīt

nekā

26

divu

miņa

izpildīja

piecgades

stoši

jauniešu

piedalījās kustībā

darbu.

Daudzi

dzīvē

kreisera

rī

pavasarī

kongress,

Vispasaules

PSR

rūpniecības

sacensība

Ministru

paaugstināšanu

nekā

aktīvu

tika

Tas

ar

decembra

uzmanību

No

1900.

1

divas

nekā

1977.

reizes;

Šie kolektīvi

Vairāk

partijas

90

Komjauniešu gars

prasme

biedrības

Lūk, saņēma uzdeva niešu 1

pHa;i

334

vēstule, no

ko

VEF

A.

cmjeTHOMV

es

samērā

KDHOCTb

pirms

bija

Pado-

apbalvota

ar

apbalvojumu

tie

nekā

rūpēm

jau-

par

varoņdarbiem. komitejas

pievērsa

enerģiskāk stimulētu

to 20

vadītāju

sociālo

un

skaits skaits

pārsniedza

tūkstošus

bija

aktivi-

palielinājās jauniešu.

augstākā

un

komunists.

atspoguļojās

personiskās

kolektīvisma

intereses

ar

visas

sa-

uzdevumiem.

komjaunatnes Jāņa

šaubījos. JIaTBHH,

c.

34;

«.. .

komjauniešu

Šķita,

;iOK;ia;ļy LI,K JIKCM JIaTBHH. Pura,

Centrālā

Pēdēja:

instrumentālistu

Cobctckoh

Komu-

Augstākās tika

valsts

beigās

brigadiera

ilgi

ka-

celtniecībā

Ļeņina

Dzimtenes

kolektīvu

galvenajiem

atslēdznieku

brigādi,

lai

brigāžu

savas

PSRS

sabiedrisko

šo

vairāk

republikas

rūpnīcas

vadīt

TĪAaļjde k

valsts

un

novērtēja kā vēl vienu spil-

jauniešu kolektīvos

saliedēt

visas

un

trešais

strādnieku

komunisma

jauniem

gada

1980.

procentiem

un

—

CX, PSRS

Sarkano

Ceļojošo

komjaunatnes

gadam

apvienoja

vidējā izglītība; katrs

un

un

uz

darbaudzināšanu,

līdz

jubilejai

efektivitātes

Latvijas

Padomju

un

jauniešu kolektīviem,

un

1976.

gandrīz

Savienība

uzņēmumos

PSKP

ar

dekrētu

Šo augsto

ordeni.

partijas

darba

jauno

un

saskaņā

20.

gada

republikas

sociālisma

Savienība,

Karoga

strādnieku

jauno

—

oktob-

Havanā,

gadu plānu.

iedvesmoja jauniešus

komjauniešu tāti.

LĻKJS

vasarā

Jaunatnes

par

audzināšanā

jaunatnes

apliecinājumu īpašu

festivāls

CX

republikas komjaunatnes organizācija gtu

kongress,

apbalvota

VĻKJS

un

trīs

piecgades

1978.

Sarkanā

natni.

jauniešu

zemes

sākumā notika

komjaunatnes

sacensībā

180 tūkstoši

Jaunatnes

Prezidija

Darba

pret

tiesības

Šajā gadā Padomju Latvija uzvarēja

piedalīšanos

panākumiem

mes

mūsu

XVIII

«Ļeņina

un

VACP

Padomes,

termiņa izpildīja

nistiskā

tūk-

attieksmi

lauksaimniecības

un

devīzi

sociālistiskajā

rogu. Vairāk

Par

ar

darbu!».

ordeņu cienīgu

Vissavienības kvalitātes

ter-

120

gadskārtu.

Latvijas izplatījās

un

visas

un

Komunistiskā

Ļeņina

nekā

godpilnās

ieguva

studentu

un

sim-

«Aurora».

VĻKJS

—

jaunatnes

Vissavienības

—

svinēja 60.

tās

republikas

biedru,

republikā pirms

komunistisku

par

par

veltīto

jubilejai

Vairāk

gadu plānu.

piecgades

sacensība

VĻKJS

mūsu

bija lieliem notikumiem bagāts: gada

XXI XI

mūsu

gads

tūkstoši

dalībnieki

sacensības

fotografēties pie leģendārā 1978.

slavenajai

jauniešu kolektīvu

un

veterānus, izvērsās

plaši

Oktobra

Vairāk

Ziņojumu.

komjauniešu

laikā

kas

gan

Komiteja kad un

var

c.

21.

jau-

vienot

HHfpopMauHOHHbifi 1982,

man

MaTe-

desmit

katrs

dienam

es

līmenis,

varētu visu ka

normu?

Bet

sapratu,

ka

tikai

ne

kas

dzība,

kvalifikācijas

augstas

savu

Komjauniešu «vietu darba

ir

ražošanas

Mēs

—

darba

kvalifikācijas bet

drau-

arī

būtu

Mēs

sadzīvi.

ne-

skar

problēma, kas

sajūtām sevi

cīnījās

tikai

ne

lietderības

ekonomiskā atdeve.

un

«Alfa»

apvienības

par

savu

bija

kritērijs

Šajā ziņā ļoti

vadītāju

un

uz-

saruna:

izveidot

gribam

vai

kolektīvi

tehniskās

ņēmuma komjauniešu

tā

izpilda

jautājuma, kuru mēs

organizēšanas

efektivitāte

kvalitāte,

zīmīga

To

darba

uzdevumus,

tāda

lai

—

teicami

brigādes

daļu ...»

jauniešu

un

saules».

zem

grūtus

politiku

kolektīva

tikai

ne

Nav

brigādē

savā

rūpnīcas

vieno

starpā.

kas mūsu

pirmajām

veikt

prasme

starptautisko

rūpnīcu,

strādniekus,

no

mūs

radās mūsu

apspriest

lielā

jau

komjauniešu

jauniešu

un

maiņu,

—

ierosināja komjaunieši. Bet

—

citām?

vērts

tas

sākt.

Ja

šī

strādās

maiņa

vēl

par

labāk

jāstrādā

maz,

atbilde.

skanēja

—

jūs gribat kļūt par komjauniešu

dziet ekonomisku sim

ka

domājat,

labāk

par

mēs nestrādāsim!

Bet

—

jūs

kāpēc

jautāja vadītāji.

Sliktāk

—

tīvu,

—

par

Tad jau nav jauniešu kolek-

—

un

brigādēm. Vispirms, draugi,

citām

pamatojumu,

tad visi

izskatīsim

kopā

un

iesnieizlem-

... Sākās

«Alfa»

darbs.

nopietns

Varonis

PSKP

inženieri, jaunie XXV

delegāts,

kongresa

Sokolovs.

Pjotrs

ražošanas

piedalījās

strādnieki

ekonomisti,

piemēram,

Tajā

Tikai

tam

pēc

un

apvienības

darbaudzinātāji,

Sociālistiskā

tika

izveidota

Darba

jauniešu

brigāde. Dažu mēnešu laikā tā pierādīja, ka vienā kolektīvā apvienoti

jaunieši

Korvalana

sasniegt

var

maiņa, kas

Cīles Komunistiskās

materiāliem

ģenerālsekretāra

partijas

lījušies

kustībā

tam, kad

laikā

Piecgades niešu kolektīvi

karogus

To vidū

listiskās Par

un

tika

augstus

bija iepazinušies

jaunieši

ierakstīti

republikas

bija

no

pieda-

fašistiskās

sacensības

FlAūyde

A.

kļuva

un

jau-

VĻKJS CX

Sar-

slavas

triecienceltnes

hronikā». Vents-

—

komjauniešu

un

par Vissavienības

jau-

sociā-

uzvarētāju. lepnumu

un

Jelgavas

(brigadiere

—

«Komjaunatnes

vien

vienreiz

ne

komjauniešu

apbalvojumus

Pjotra Hvorostina vadītā

komjaunatnes

Škuļteckis),

1

kas

komjauniešu

lektīvs

vārdu savai bri-

atbrīvošanu

bija Vissavienības komjaunatnes

brigāde,

depo

Korvalana

desmit mūsu

saņēma

pils ostas rūpnīcas niešu

Luisa

par

kopīgi

Turklāt

traģēdiju.

Luisa

tapa

benžu rokām. 1

huntas

kanos

Cīles

par

cehā. Tā

republikā.

visā

pazīstama

gādei komjaunieši izvēlējās pēc ar

rezultātus

labākos

kļuva

jauniešu

pasažieru

(brigadieris

komjauniešu

Lazda),

CcmeTCKOH

Rīgas

kolektīvs

cukurfabrikas

Tamāra

KDHOCTb

kļuva

JTaTBHH,

ražošanas

c.

un

stacijas Romāns

jauniešu

apvienības

ko-

«Lat-

31—32.

335

vija» komjauniešu lova)

montieri

pārvaldes Plaši

komjauniešu

flotes»

viņpadsmit «Komjaunatnes Sikeiross», «Imants

Sudmalis»

Daudzus saites

gas

Rīgas

citu

jūras

sacentās

dībā

zvejas ostas

XXV

PS-KP

divos

gados

republikā gades

kongress

valsts

piena

gada iepirkums —

par 7,

olu

stoši

vai

bija

saimniecībā. niecības

Šeit

60

ķimizāciju,

Republikā ierosme

kolhoza

stoši

1

336

devītās

14

piec-

vidējais

procentiem,

ieguldījumu bija

jauniešu

bija meha-

profila

cita

bija

kolektīvu

padomju

augstākā,

lauksaim-

Ogres

dārzkopības

jauniešu kolektīvi.

un

darba

virziens

pārveidošanā

attīstīšanu, uz

darbs

padomju

saimniecības «Ces-

un

zemkopības kultūru,

lopkopības

piedalīšanos

lauk-

cīņa

bija

zemes

saimniecību

racionālu

Rēzeknes

izplatījās

Kvalitātes

hektāram zīmi!»

zemes

slaucēja izvērst

un

—

par

meliorāciju ražošanas

kooperācijas

Ilga

Stučkas

Ot

CT>e3Ay. Pnra,

vidēji

rajona Preiju

Kivleniece

sacensību

piena

rajona

no

—

un

c.

govs.

37—38.

mehaniza-

šefību,

katram

komjauniešu

rajona

republikas

izslaukt

katras

1981,

jauno

komjaunatnes

izmantošanu.

kilogramu

k

3700

integrācijas bāzes.

plaši

jaunā

tūkstoši

nekā

organizāciju

koncentrācijā

«Katram

presē aicināja

deviņi

«Trapene»

kvalitatīvā

augstu

par un

agrorūpnieciskās

par

labvēlīgi

Palielinājās

Liepājas rajona

rajona

kolhoza

ražošanas

specializācijā

tība

lauk-

produkcijas apjoms

lielu

jauniešu

un

gāja

Madonas

rajona

palielināšanu,

—

tikai

gadam

vidējā izglītība.

komjaunatnes

Galvenais

laukam

1980.

putnu par

lauku

procentiem

priekšgalā

«Liepāja»,

saimnieciskās

toru

uzdevumus lauksaim-

1

vairāk

izmēģinājumu stacijas komjauniešu

un

Vēlāk

pārsniedza

uzvarā

nekā

lopkopji,

komjauniešu

vaine», Alūksnes

ražu

Jankovskis.

dokeri.

rubļu. un

va-

jūras

bruto

procentiem.

darbaļaužu

2300

Aptuveni

vidējā speciālā Ražīgs

gaļas lopu

No tiem vairāk

apmēram

speciālisti.

—

Oļega Briljanta

līdz

augkopībā

miljoniem

draudzī-

kolektīviem.

jaunatne. Lauksaimniecībā strādāja vairāk nekā 40 tūk-

komjauniešu.

nizatori,

gan

par 34

lauku

Šajā Latvijas devusi arī

—

kuģa

uz

saistīja

zināmā mērā

gada vidējais

100

par

1976.

no

gan

apstākļi bija

lopkopībā, pāri

uz

de-

KaUņingradas

vadīja Nikolajs

izvirzīja vērienīgus

ražošanai,

gan

brigāde

pazīstamo

ari Murmanskas

Lai

klimatiskie

līmeni

ko

brigādi,

ražošanai.

saimnieciskajai

uz

«Dāvids

tankkuģa

uz

radniecīgajiem

dokeru

plaši

zemē

viņu sacensībai pievienojās

nieciskajai

kustība

Suhorukovs»,

kolektīvus

republiku

ostas

visā

dokeru

kolektīvu

kuģiem:

jauniešu

un

brālīgo

zvejas

ar

celtniecības

citiem.

un

komjauniešu

ar

2.

pirmām kārtām

—

«Inženieris

konteinerkuģa

uz

tresta

jauniešu

un

tvaikoņiem

kuģniecības

jūras

(brigadiere Tatjana Šed-

celtniecības

Vispārējā

(brigadieris Fjodors Paņkovs).

izvērsās

Latvijas

kolektīvs

jauniešu

un

Daugavpils

un

vairāk

O.

kus-

Oškalna

komjaunatnes nekā četri

tūk-

Vissvarīgākais konsekventi

un

jaunatni, skolu,

rūpniecības

siena

apstrādes

Fermās

kā

jauno

piešķirtas

molodjož»

un

Darba

bija

rajona

triecienceltnes.

turēt vairāk nekā

Sevišķs

slaukšanas

uzdevumu, tavības

jaunie

Liepājas

kultūras

un

objektu

tika

nodoti

ražošanas

piena kur

kompleksi,

vienlaikus

kom-

varēja

cūku.

rūpju

meistarus.

Lai

lauku

kadri.

profesiju

izpildītu

šo

me-

partijas

tehniskās

jaunatne iesaistījās «Dzīvo

Bija

2500

un

svarīgo

piedalījās

apmācībā, īstenoja komjaunatnes aicinājumu

lauksaim-

bija

1300 šoferus

aktīvi

darbarūķi

objekts

masu

traktoristus,

skatē,

deputāte,

līdzdalību

modernu

nepieciešamie

lauku

Vissavienības

darītāji iz-

objektiem bija komjaunatnes

komiteju

13 600

meha-

jaunos

Jēce.

jauniešu

ar

100

12 tūkstošus

ražošanai

Rozes,

«Sovetskaja

lauku darba

ražošanas

nobarošanas

vajadzīgs sagatavot hanizētās

laikā

komjaunatnes

nieciskajai

labākos

tika

Semu-

Jēkaba

Avīze

Padomes

šiem

no

nekā

vārdos:

prēmijas laureāta nosaukumu. Viņu

piedalījās

Piecgades

četri cūku

un

izcilākie

Augstākās

Daudzi

vairāk

ekspluatācijā pleksu

aktīvi

laukos.

balvas, kas

Bārtuļa,

«Kopdarbs» teļkope Zigrīda

Komjaunatne celtniecībā

ceļojošās

vimpeļi.

vimpeļiem apbalvoja

PSR

Latvijas

mehani-

Uzvarētāju

Darba Varones Martas

ceļojošie

lopkopjus. Atsevišķi

kolhoza

un

komjauniešu

jauno

darbinieku

Antona

Varoņu un

pelnījās Ļeņina komjaunatnes vidū

tvertņu

sacensība.

apstiprināja

lauksaimniecības

balvas

saviem

ar

nizatorus

ierīko-

ganību

20

strādāja

sociālistiskā

Sociālistiskā

divkārtējās

Cikstes

lauku

studentus,

tehnikumu audzēk-

un

republikas

organizēta

lopkopju

slavenu

Sociālistiskā

les,

Artura

jauniešus,

skābbarības

kompleksos

Tika

apbalvošanai LĻKJS CX birojs bija nosauktas

iestāžu

izstrādāja

iesaistītu

būvē.

kolektīvi.

arī

lai

ilggadīgo kultivēto

izmantošanā,

zemes

ierīču

iestāžu

un

piedalīšanās

komitejas

pasākumus,

mācību

lopkopības

un

jauniešu

zatoru,

uzņēmumu

sagatavošanā,

racionālākā

aktīva

bija

Komjaunatnes

tehnisko

profesionāli

šana,

un

radīšanā.

īstenoja konkrētus

lopbarības_

ņus

uzdevums

jauniešu

bāzes

lopbarības

uz

ga-

tehniskajā laukiem

—

pazīsti tehniku!».

Komjaunatnes uzlabotu

to

absolventu lauku

jās

lauku

darbu.

ar

profesionāli

Katru

audzināšanā

tika

apbalvota

niskās vas

Lielu mumu

šanā

—

ar

Cēsu

600

komjaunieši pilsētu

un

un

un

iestā-

Par

un

labiem

sasniegu-

jaunatnes komunistisgadadienas

Valsts

karogu

tīklu

rekomendācijām

50.

PSRS

strādāja,

vidusskolu

skolu

un

VĻKJS

Sarkano

PTS

lauku un

CX

mērķtiecīgi

vispārizglītojošo

skolās.

sagatavošanā

rajona

VĻKJS

labākajai

palīdzību

starp

ap

tehniskajās

izglītības komitejas

varoņi

gadu

un

tehnisko

komjaunatnes ceļazīmēm

profesionāli

miem mehanizatoru kadru

kajā

neatlaidīgi

komitejas

lai nokomplektētu

2.

LPTS

profesionāli

«Darba

un

teh-

kaujas

sla-

komjaunatnes organizācijai».

darbaļaudīm

jaunieši. laukiem

sniedza

Svarīga

bija Sirpja

loma un

rūpniecības saišu

āmura

uzņē-

nostiprināsardzei.

Tās

337

gaitā rūpniecības

uzņēmumu

komitejas

rajonu

komjaunatnes šefību

aktivizēja

jumu izpildi. Sociālistiskajā sacensībā jaunatnes

organizācijām

Desmitās

neskarto šus

zemju

meliorācijas

zemes

noja

lielās

nālo

lauksaimniecības

griķu

un

platībās sasniegt

prosas

Un šī

jaunieši tika

un

Kaļiņingradas

izstrādāja kompleksu

šefību

Nemelnzemes

par

palīdzību

Kaļiņingradas

pārvērstu

par

Uz

vienības.

komplektēja

Šeit

komjauniešu

katru

jaunceltnēm

semināri,

strādāja

jauniešu kolektīvu

un

lai

triecien-

sniegt

apgabalu

šo

lauksaimnieciskās ražostudentu celtnieku

melioratoru

devās

gadu

organizā-

konkrēti:

—

darbaļaudīm,

attīstītas

linu,

un

tālāk attīstītu

PSR Meliorācijas

Latvijas

notika

Republikā

augsti

tradicio-

piedalīties.

komjaunatnes

lai

plaplā-

uzdevuma risināšanā

regulāri strādāja republikas

šejieni ar

joslas

apgabala

intensīvas,

šanas novadu.

aktīvi

apgabala

programmu,

visu miežu

kviešu,

un

stratēģiskā

aicināti

un

Latvijas

otro

laukos, partija

noturīgas

un

auzu

—

komjaunieši cijas

pretlīgumi.

darbus

augstas

kultūru

ražas.

—

pilsētu kom-

un

joslas apgūšanā. Veikdama

celtniecības

un

un

pasūtī-

Latvijas komjaunatne piedalījās

Nemelnzemes

—

lauku

starp

kļuva

populāri

laikā

piecgades

pilsētu

komitejas,

lauksaimniecības

par

līdzdalību.

ministrijas

pirmrindas

kuru

vienība,

skolas

pieredzes

vadītājiem, Kaļiņingradas

ap-

gabala komjaunatnes aktīvam. celtniecībā.

dāja apmēram stoši

30

No

1976. līdz

rūpnīcas

sūtņi

apguva

naftas

Amūras

maģistrāli.

gāzes

un

Komjaunatnes

nizēšana

un

ietilpa

visu

nepieciešamo

pirmrindas pieredzes

nieku

profesionālās

Desmitās

daloties, mumu

tika

un

lielu

energobloki, māju

būves

cija, apgūtas un

kās

«Alfa»,

saimniecības

338

Darba ostas

tika

jaunas jaudas

autoelektroaparātu Daugavpils

mašīnu

pūliņu

un

rūpnīcā;

daudzus citus

bija

prasījusi

ļoti aktīvi pieRīgas

uzņēTEC-2

eksperimentālais HES

apvienībās

rūpnīcā,

Salu

orga-

dalībnie-

rūpniecības

Līvānu

pārvadķēžu cēla

—

celtnes

—

tās

visi

Ķeguma

ražošanas

«Es

Baikāla

izplatīšana, jauno celt-

stājās

rūpnīca,

pabeigta

ma-

celtniecībā,

mācības.

desmitiem

ierindā

Uz Vis-

jauniešu.

sacensības

jaunatnei

republikā,

Ventspils

un

un

tūk-

orga-

smagās

cēla

radīšana

apstākļu

rekonstruēti

kombināts,

Jūrmalā

Daudz

un

ražotņu.

Rīgas

šķiedras

pārvadu

uzcelti

kustību

sociālistiskās

apkopošana

laikā

piecgades

1800

rūpnīcas

Rietumsibīrijā,

vispārizglītojošās

un

objektiem.

vairāk nekā

izvērsa

jauniešu

strā-

10

gadam komjaunatnes

automobiļu

atradnes

kiem,

nekā

vairāk

strādāja Volgodonskas

organizācijas

kurā

saimnieks»,

1980.

nosūtīti

Kamas

un

tiem

no

piedalīšanos

organizācijās

100 celtniecības

triecienceltnēm tika

komjaunatnes

šīnbūves

rosīgu

celtniecības

jauniešu,

bija šefi vairāk nekā

nizācijas

savienības

komjauniešu

Republikas

tūkstoši

komjauniešu.

Latvijas

atbalstījusi

vienmēr

Partija

kapitālajā

rekonstruk-

«Radiotehnika»

Daugavpils

ķīmis-

rūpnīcā,

Liepājas

tiltu

Daugavu,

pār

lauk-

ceļa

svarīgus objektus.

vislielākā

Vissavienības

komjau-

natnes triecienceltne

mīgi

strādāja

niešu

celtnieku

kas

pilsētu

lās

ķīmijas vien

darbi

tika

bas

veikti

par 130

celtniecībā 60.

dots augsts

jaunatnes

pilsētu lai

rūpējās,

cehu

Lielu

attīstīšanā

Atbilstoši

padomju

PSKP

tautas

XXV

tirdzniecības

centās

tūkstoši ar

un

VĻKJS

Tirdzniecības

un

pakalpojumu

ciālistiskā

jumu niešu

sacensība

plānu un

sfēras

izpildi

jauniešu

transporta

kursam

pārtikas rūpniecības,

un

attīstību.

šajās

Komjaunatnes ko-

nozarēs,

uzlabotos. uz

celt-

līmeņa paaugstināšanu,

šīm

kurās

Desmitās

nozarēm vēl

komjaunatnes —

teicami

jaunajiem

pirms

un

jauniešu.

vieglās

strādāja piecgades

tika

nosū-

preču

termiņa.

kolektīvs.

Rīgā

nekā

plaši gāja

seši

uzticē-

tirdzniecības izvērtās

sadzīves

un

Avangardā

vairāk

«Pircēju

Starp

darbiniekiem

apgrozības

devīze

organizāciju

pārdots»,

prestižs».

uzņēmumu

par

transportuzņēmumiem.

republikas jauniešu.

izgatavots

tirdzniecības

—

ne-

radošās

pieredzi

noteiktajam partijas

sfēras

ceļazīmēm

uzņēmumu

«Teicami

1200

komitejas

studentu celtnieku vienību

kultūras

biedru, krasi

komjaunatnes

kravas

jauniešu

nozares

trieciennieks»,

aviācijas

darbs

tīti vairāk nekā 20 tūkstoši

skanēja:

un

par

pakalpojumu lai

kadru

maiņās, jauno darba

efektīvu

par

mezgla

veida

kongresa

šefību

panākt,

transporta

darbiniekiem sniedza studenti. Katru

labklājības

komjaunatne uzņēmās

1200

1100

darba

transporta dažāda

Kom-

pastāvīgi

jauniešu

un

nekā

organizācijām

un

dzelzceļa

komvitāli

jauniešu.

iegūšanu. Komjaunatnes

starp

dzelzceļa

šefības

tehniskajā jaunradē,

sacentās

Vairāk

CX raudzījās,

nodaļām

jaunieši

autotransporta,

dzelzceļa,

tūkstoši

paaugstināt

tika nosūtīts vairāk nekā tūkstoš

mitejas

deva

saimniecībai

vairāk nekā

transporta

niecības uzņēmumiem sastāvā

rūpnīcas

kārtām

dzelzceļa

ar

komjauniešu

Ļeņingradas

palīdzību

uz

un

ĻKJS

strādāja

brigādēs

nosaukuma

ieviesa

sadarbības

150

par

6

aptuveni

zinātniski

pārvadāšanu.

šā

par

atlaidīgi

šanās

jau-

Ceļojošo

celtnei

jaunajai

—

tautas

nosaukumu «Komunistiskā

ieguva goda

laikā

celtnes

CX

komjaunatnes

šo

pilnveidotu

censtos

Komjaunieši

pasažieru

39,5

apgūti

Vissavienī-

ostas

Ventspils

pirmām

izstrādāta

iesaistītos

Pāri

un

darītāju.

Tika

jaunieši

gatavošanā.

uz

VĻKJS

pusē Latvijas

komitejas kopā

darba efektivitāti,

kolonnās

darbam

novērtējums

strādāja

kurā

nozari,

svarīgo

gadu

Pēc

apkopošanas

izcīnījis

transporta,

lai

programma,

cīnījās

Ceļot liemontāžas

un

Ātri tika

rubļu. vērtībā.

rubļu

bija

gadu otrajā

piedalītos

attīstīšanā.

transporta

un

celtniecības

rezultātu

reizes

papildināja republi-

organizāciju sūtņi.

miljoniem

komjau-

gadadienas vārdu.

jaunatne

pleksā

106

miljonu

komjaunatnes

tika

Septiņdesmito lai

laiku

sek-

Tajā

izveidotā

karogu.

Republikas VĻKJS

visu

krastos,

sacensības

četras

kolektīvs

sarkano

Ventas

pamatfondi

sociālistiskās

niešu

To

rūpnīca.

lēmumu

CX

komjaunatnes

gigantu

ostas

Ventspils

—

ĻKJS

triecienvienība.

rajonu

un

ražošanas

Baltijā

Latvijas

ar

81

so-

pakalpokomjau-

tūkstoši

pakal339

pojumu sfēras

pilsētu

darbinieku

iedzīvotāju

par

Risinot

jautājumus

paaugstināšanu, ieviestu

mūsdienu

iesaistīt

jaunatni

aktīvo

organizācijas

Latvijas

biedrībām

un

uzņēmumu

notika

ievērojami

kustībā

aktīvi

Desmitās nieks

paaugstinājās

laiks

ieviešanas

ražošanā. 280

iesaistījās laikā

piecgades

iesniedza

ieviešanā.

jumos

vai

lēnu

darbojās Tika

pulciņos. Plaši

tika

izstādēs

likāniskajās toru, tika

kās

medicīnas

mēti

ar

zinātni

tautas saimniecībā.

loku.

—

un

32 šo

zivju

79 tūkstoši

ar

ESM

nova-

Ražošanas

apvieklīnis-

un

saites

nostiprinātu

zinātniskās

izstrādes

apvienoja

pilsētas

Vissavienības

galvenās

kolektīvs

palīdzību.

plašu speciālistu

gūt panākumus

Rīgas

Izstrāžu

un

visdrīzākajā

Ļeņingradas,

Ok-

apvienības

Rietumu

CRKTB

jauniešu

pārvaldes

izstrādāja

jaun-

līdz ievie-

datu

ieviesa

ekonomiskais

apmai-

efekts

bija

gadā. Sistēma tika rekomendēta ieviešanai PSRS

rubļu

ministrijas mērogā.

organizatorisku

zinātnieku 50

lai

ieviestu

kas

ļāva

veica

rajonā.

rūpniecības

Zivsaimniecības

340

repub-

Labākos dar-

devīzi «No izstrādes

ar

darbs

darbu

Proletāriešu

ņas sistēmu

nekā

JZTJ

tūkstoši

eksperimentālās

rūpējās,

ātrāk

kustība

JKJK

kompleksais jaunrades

Lielu

lai

komjaunatnes kontroli!»,

Sekmīgais

baseina

jauno

nekā 2

Republikā izplatījās jauniešu komplekso

(JKJK)

laikā. Visaktīvāk tobra

piecgades laikā

izstādes.

jauno novatoru izgudrojumi tika atzī-

organizācijas ražošanu,

un

rades kolektīvu šanai

izstrādes,

iesniegtās

Maskavā.

rūpnīca»,

sko-

(JZTJ)

PSRS TSSI medaļām.

Komjaunatnes starp

ZPI

meklē-

daļa

jaunrades

desmitās

pilsētu

un

teh-

tehnikumu

puse

apmēram tūkstotis eksponātu.

Latvijas

un

izstrādāšanā

miljoni rubļu.

70

piedalījās vairāk

elektromašīnu

strād-

jaunais

piektā

arī

jauniešu

JZTJ Centrālo izstādi

uz

«Rīgas

kā

šajā

novatoru.

tehnikas

līdzekļu

tehniskās

JZTJ izstādes:

rajonu

samazi-

gados

jauno

Gandrīz

kas

ietvaros.

piedalījās zinātniskos

bija aptuveni

vien

demonstrēts

nosūtīja

nības

nozaru,

pēdējos

jaunās

audzēkņu,

tūkstoš

60

efekts

jaunieši

un

skates

republikas

darbā.

zinātniski

organizētas 82

noorganizēja

bus

ieviestas

ekonomiskais

kuru

students

jaunatnes

ar

zinātniski

«leviešana»,

republikas

trešais

konstruēšanas

tehnisko skolu

profesionāli

un

tehnisko

efektivitāte,

izstrāžu

Piecgades

mehanizācijas

un

otrais

Katrs

radošā

komjaunieši

priekšlikumus

noloģijas, automatizācijas

ātri

plaši

kontaktus

resoriem,

un

jaunrades

tūkstoši

katrs

konkrētus

zinātniski

par

mēroga operācijā

tehniskās

zinātniski

jaunatnes

Rezultātā

nājās

un

organizāciju

piedalījās Vissavienības

rosīgi

centās

VIRB.

ar

un

lai

tam,

nostiprināja

republikas Zinātņu akadēmiju, ministrijām tehniskajām

veltīja

sasniegumus,

rindās

cīnītāju

Komjaunatnes

progresu.

tehnikas

un

galvas-

efektivitātes

ražošanas

uzmanību

sevišķu

zinātnes

pārvērstu

apkalpošanas pilsētu.

sabiedriskās

par

partija

lai

piedalījās kustībā,

teicamas

tūkstoši

un

darbu

speciālistu

jauno

veica

pie

padome.

zinātnieku

un

LĻKJS

Latvijā

CX

izveidota

strādāja

speciālistu

vairāk

vecumā

līdz

30

katrs

gadiem,

speciālists. niski

tehniskā

zinātnieku

biedriski

devītais

līmeņa

jauno lauksaimniecības

augstināšanā gadu

kam

rezultātiem

tika

vairāk

organizācijas

uzmanību

cīņai

natnes

rūpes!», ko rīkoja

Plaši

vieni

vadības

No

tūkstoša

2260

ar

devīzi

un

pa-

Katru

Pēc

kon-

strādnie-

To

kom-

republikas

jauniešu

un

veicināja

«Kvalitātei

komjaukomjau-

—

vairāk

piedalījās

Republikāniskās

par

nekā

komjauniešu

desmitās

un

Rīgas

komjaunieši

kvalitātes

biroju

aktīvi

un

darbojās apmēram pusštābu kvalitātes un biroju.

atestētajiem laikā

piecgades

ieviešanu.

manufaktūra»

komjaunatnes

posteņu,

zīmi

produkcijas

sistēmas

kompleksās

izveidoja

kvalitātes

ražojumiem

lēmumus,

CX. Tajā

(KKB). Republikā tika izveidoti otra

jauniešu. jaunajam

apvienības «Rīgas

pirmajiem

no

sa-

l

ražošanas

kokvilnas

tūkstoši

ar

LĻKJS

kustība

izvērsās

kvalitātes

aktivitātes

konkursiem.

ceturtajam

darba kvalitāti.

augstu

organizāciju

darba

darba

pievērsa komjauniešu

darba skate

jauniešu.

50

kongresa

vairāk

natnes

tūkstoši

programmētāju

meistarības

nekā

XXV

jaunatnes

80

jauno

kvalifikācijas kategorija.

PSKP

par

jauno

republikāniskie konkursi

arī

katram

gandrīz

paaugstināta

Pildīdamas

zināt-

un

Sevišķu popularitāti

strādnieku

jauno

profesionālās

tajos piedalījās

kursu

jaunais

bija

profesionālā

speciālistu konkursi.

nozīme

bija

kā

zinātnēs,

politiskajās lielāka

komjaunietis

paaugstināšana.

speciālistu vidū ieguva

un

Arvien

republikas

jaunās inteliģences

Turpinājās

rūpnieciskās

produkcijas simtiem

septiņiem

par

iz-

strādājumu šefību bija uzņēmusies komjaunatne. 1975.

darba kurā

tika

komiteju

ar

partijas

rinātu

komjaunatnes

Praktiski

organizācijas

pilsētu

vairāk

CX

LĻKJS

tautas

komitejās

komiteju nekā

orgānu

un

bija

ekonomiski

augstākā

izglītoti

vai

vidējā

priekšnieks bija PSKP

Komjaunatne «Visas

veidoja

c.

starmeša»

palīgu,

un

Komva-

rūpējās

popularizēšanu. Visās republikas tautas saimniecības darbojās vairāk nekā 7,5 tūkstoši «KS» štābu un posteņu.

vadīja

štāba

komjau-

grupās

biedru.

VĻKJS

lē-

darba

nozarēs Tos

tās

šo

nostip-

orgāniem.

ievēlēti

komitejas pastiprināja «Komjaunatnes dību, centās padarīt to par īstu tautas kontrolieru

tiem

lai

kontroles

jaunatnes

par tā

kontroles

Pildot

rūpējās,

tika

pārstāvji

15 tūkstoši

2

partijas

vadīšanā»,

tautas

nostiprināt

ar

kontroles

rajonu

un

strādāja

posteņos

sadarbību

tautas

visās

kontroles

organizācijām.

komjaunatnes un

lēmumu «Par

pieņēma

nepieciešamība

norādīta saites

CX

tautas

PSR

Latvijas

mumu,

natnes

PSKP

gada augustā

praksi

rezerves

tehniskā

1

fliļKue r.,

2

O

izmantoja —

CretueHKO

npaKTHKe

B.

vairāk

nekā

izglītība.

80

Katrs

procen-

ceturtais

biedrs vai kandidāts. tādas

piecgadei!»,

progresa

aktīvisti:

tehniskā

darba

cīņu

štābus,

par

kuru

formas

uzdevums

CTyneHH TBopiecTßa. Pnra,

napTHAHoro pyKOBOACTBa

kā

ekonomiju

1982,

kustība un

bija c.

—

taupību, cīnīties

21.

HapoAHbiM KOHTpojieM. Pnra,

1977.

&

341

pret zudumiem, saimniecībās.

fonda

biedriskajā

skatē

veidošanā,

beigās

skati

Šo

kurināmā 1976.

piecgades

un

gadā

izsludināja jauno darba-

pakalpojumu sfēras

un

sa-

enerģijas

tūkstoši

tajā piedalījās 271,4

rūpniecības, transporta, celtniecības

padomju

un

jaunatni Vissavienības

iesaistīja

izmantošanu.

Piecgades

birojus rūpniecī-

desmitās

piedalījās

izejvielu, materiālu,

par

efektīvu CX.

VĻKJS

aktīvi

Komjaunieši

analīzes

uzņēmumos, kolhozos

transporta

un

ekonomijas

resursu

ekonomiskās

radīja

un

celtniecības

bas,

rūķu. VEF

Rūpnīcas klajā

lielisku

ar

desmitās šanas

dienai.

nekā

strādnieku

jas 8

Drīz

tūkstoši

22.

200 tūkstoši

apņēmās

jauniešu

I.

devīzi

ar

visas

iekļāvās

sacensību 110.

Ļeņina

«Uzticīgi

solīja

termiņa

pabeigt

izpildīt

par

dzim-

Ļeņina

un

organizāci-

komjaunatnes

komjauniešu, jauno Padomju

pirms

nāca

komjaunieši

sociālistisko līdz V.

izpildi

sacensībā

vien

novēlējumiem»

jas. Vairāk

izvērst

—

uzdevumu

piecgades

partijas

traleru flotes bāzes

Rīgas

un

iniciatīvu

Latvi-

uzdevumus,

gada

uzdevumus

piecgades

līdz

aprīlim. Republikā

sam

26

—

saviem

ciskajā tās

sardze:

Komjaunieši

nedēļas!».

darbā,

mācībās,

tiesības 35

parakstīt VĻKJS

tūkstoši

jauniešu

un

miņa. Viens

darba pacēlumu, daudz

ekonomiskā

bija sociālistiskā

paveica un

sacensības

politiskā

nekā

kas

cen-

XXVI

kon-

1800

komjauter-

nodrošināja vispārēju

sacensība.

Komjaunatnes

audzinošās lomas

satura

sportā

plānu pirms

piecgades

faktoriem,

galvenajiem

no

vairāk

izpildīja

un

PSKP

ar

mākslinie-

un

darbā

Ziņojumu

kongre-

jaunieši

un

zinātniskajā

jauno strādnieku,

kolektīvu

XXVI

«PSKP

jaunradē, karadienestā, sabiedriskajā

gresam;

tejas

darba

izvērsās

panākumiem

iegūt

niešu

plaši

trieciendarba

komi-

paaugstināšanā, organizēšanas

padziļināšanā,

formu uzlabošanā.

Partijas ievērojamus kums

bija

sasniedza

vadībā

PSR

par 21

2300

Pēc

vietu

mūsu

pieauga

centi

šā

rubļu.

valstī.

pieauguma

nekā

tika

šī

rādītāja 20

Komunistiskā

panākuma lielā

katru

XXV

PSKP

kaldināšanā

1

342

Ot

republikas cbe3Aa

k

kongresa un

komjaunatnes

cbe3AV,

c.

36.

lielu

VĻKJS triecienvienība

§. Katram jaunietim

pieeju idejiski politiskās, darba vumiem,

piecgades

ražīgumu.

aktīvu

no

tas

pirmo 90 1

pro-

Šī

re-

ieguldī—

Lat-

Jaunatnes savienība.

2.

Vadoties

ieņēma

Apmēram

darba

ienā-

iedzīvotāju

kopapjoms

procentiem.

iegūti, palielinot

jumu deva daudzus tūkstošus

Nacionālais

republika

produkcijas

par

darbaļaužu kopīgā

vijas Ļeņina

Uz

sasniedza

piecgadē

attīstībā.

procentu.

Rūpniecības

vairāk

desmitajā

ekonomikas

palielinājies

laikā

publikas

Latvijas

panākumus

lēmumiem

tikumiskās

un

jaunietei

dzīves

par

—

pozīciju

kompleksu

audzināšanas uzde-

organizācija

mērķtiecīgi

strā-

lai

daja,

jaunieši

ties komunismu

dziļi apgūtu arī celt

un

dzīves

aktīvas

teorijas

studēšana

nozīme

bija

1980. tobra

60.

tā

dzimšanas

stoši

jauniešu.

Katra

ieskaites

konkrēto

katra

šādiem

tehnikas

kompleksie

jautājumiem:

dukcijas kvalitātes politiskā šana.

darba

sevis

komitejas plāni

tikumiskā

atspoguļojās

Ļeņina

400

tūk-

dzīvē!»

—

da-

īstenošanā vei-

komunismu,

ce-

panākt,

nebūtu

iedomājami

un

lai

jaunās

ieviešana,

pro-

vispārizglītojošā fiziskā

un

atbilde

centieni

partijas

uz

un

audzinā-

cilvēka

jaunā

viņa

pilnveidošanas,

I.

paaugstināšana,

profesionālā,

estētiskā,

līdz Ok-

centās

tehnoloģijas apgūšana

plānos

Individuālajos

lēmumus

ražības

liela

Lielā

nekā

norādījumu

kompleksie

vienota

1976.

V.

un

vairāk

«Mācāmies

plāni

uzlabošana,

sagatavotība,

pēc vispusīgas

gadadienai

kongresa

No

bija veltīta

piedalījās

Komjaunatnes

progresīvas

un

XXV

individuālie

jaunieša

60.

ieguldījumu partijas

komunismu».

ļam

mācī-

uzdevumiem,

ieskaitei. un

posmos

leskaitē

kad cieši

veidošanā,

ļeņiniskajai

trijos

«PSKP

teoriju, prastu

praktiskajiem

VĻKJS

dienai.

individuālie

cināja

bez

noritēja

gadadienai,

110.

lībnieka

pozīcijas

kolektīva

ar

Vissavienības

gadam

revolucionāro

komunismu.

lē-

mumiem.

PSKP

XXV

tības

īpatnība

un

nāšanu,

pašreizējā

ekonomiskās

centās

ietvert

piecgades beigās Nodarbības

ksistiski

skolu

ļoti

laika

sabiedriskās

posmā.»

izglītības tajā

«Marksisma-ļeņinisma

norādīts:

svarīga

1

Vadoties

komitejas

sistēmas

arvien

par

apzinīguma,

darba

un

sabiedriski

1980.

klausītājam.

gadā

80

poli-

masas

tūkstoši

līmeņa

un

mar-

par labu aktivi-

politiskās

procenti

—

jauniešu.

izglītības iedarbīguma celšanos, kļuva

katram

partijas

paaugsti-

jauniešu

teorētiskā

politpulciņos sekmēja

šī

rūpējās

80

nekā

attīs-

apziņas no

efektivitātes

plašākas

vairāk

tajā darbojās

ļeņiniskās

komunistiskā tātes

ir

republikas komjaunatnes

norādījuma, tiskās

tika

kongresā

studēšana

masveidīga

no

klausī-

tājiem cīnījās par nosaukumu «Komunistiskā darba trieciennieks», uzdevuvairāk nekā 90 procentu veica pastāvīgus komjaunatnes mus.

Katrs

palīdzību

otrais

klausītājs

izstrādāja

savu

ar

propagandistu

sociālistisko

un

vecāko

biedru

ekonomisko pama-

saistību

tojumu.

Apgūt marksisma-ļeņinisma partijas mas

un

valdības

palīdzēja vairāk

klausītājiem

gandistu aptuveni

armija.

tikpat

92

Apmēram

daudziem

izglītība, vairākumam bija pieredze.

Propagandistu

bija

izstudēt

dziļi

komjaunatnes nekā trīs

procenti

augstāka

vidū

ievērojama un

iestāžu

PSKP XXV kongresa materiāli, 84.

svarīgākos

izglītības

tūkstošus

lielā

no

tiem

un

nepabeigta

jau vairāk nekā trīs

niekiem, uzņēmumu, kolhozu

1

teoriju,

dokumentus

vieia

bija

sistēpropa-

komunisti, augstākā

gadus ilga

bija partijas

darba darbi-

vadītājiem.

lpp.

343

Ar

partijas

natnes

celšanas un

komiteju

organizācijā sistēma.

pieredzes

rētiskās

Notika

konferences.

jaunatne»,

un

«V. I.

kas

bāzes

bija

labs

pulciņu. Kā līdzeklis

tie

aktīvam. lai

I.

V. 111

KKJS

kompleksā

propagandistu

ledarbīga forma

praktiskās

veltīta

runa

tiskas audzināšanas

pulciņi

teorētiski

uzlabotu

kongresā

izstrādāja

jaunatnes Plaši

orga-

«Ļeņins dienai,

jaunatnes komunis-

—

1980.

palīdzēja

80

bija un

radošos

darba

darba

plānus,

tikumisko

un

«Propagandists

šādu

ieviešanas

ideoloģiskā

individuālos

kustība

mācību

aktīva

gadā

apkopošanas

politisko,

idejiski

attīstījās

konferences:

komjaunatnes

semināri.

metodiski

un

teo-

un

komjaunatnes

programma». un

un

nodarbības

praktiskās

110. dzimšanas

Ļeņina

pirmrindas pieredzes

Propagandisti

audzināšanu.

republikas

komjau-

meistarības

atklātās

zinātniski

zinātniski

bija

Ļeņina

gadā

republikas

propagandistu

semināri,

rīkotas

1980.

divas

notika

nizācijas

palīdzību

vesela

lekcijas,

tika

apmaiņa;

un

pastāvīgu

darbojās

—

piecga-

dei».

Komjaunatnes rūpīgais tiskā lai

klimata

radīšanu dzīve

komjauniešu

marksistiski

daudz

bija

ikdienas

viņš

sabiedriskās

aktivitātes

līdz

darbu konkrētā sociālistiskās

guma,

skatīt

tālākas

politpulciņā

jiaunatnes

politiskās

materiāla

parādību

niešiem meklēt

kā

rezerves,

Nav

pulciņa

klausītājas

uztinēja

I.

vēl I.

344

trīs

Ļeņina

Lielu

1

Mičāne

ražošanas

V.

komjauniešu

izanalizēt

darba

uzdeva

Padomju

paaugTas

aktivizēšanu.

efektivitātes

un

aktivitātes

nodarbībās

iedarbī-

pieaugumu.

ļāva klausītājiem

sarežģītas

no

iecirkņa

nostiprināšanu,

ražošanas kultūras darba

un

Pēc

vienam vai

brigādes

ar

darba

problēmām.

disciplīnas

darba

analizēt

Jauno

Frolovs.

ar

sabiedriskās

darba

—

organizācija

paaugstināt

nejaušība,

ka

montētājas

izpildīja

jaunās

vadīja

situācijas

sa-

savā

sociālajā praksē.

politpulciņā

darba kvalitāti.

un

kopsakaru, un

nodarbības

biedru tiesu

studēšana

po-

teoriju

paaugstināšanas

audzināšanas

vadīja

prasmīgi

propagandists

par

un

Mērķtiecīga

V.

apguva

saistīt

organizēšanu,

sargu

idejiskā

tā

reizei

jautājumā:

sacensības

ikdienas ražošanas

bet

poli-

apstākļus,

ciešāk

kopsakarā

nākošajai

stināšanu, kārtības

Teorētiskā

morāli

radīja

to, ko viņi

ar

kas

iespējami

regulētājs

skaidroja

pārrunām

klausītājiem

veicināja

saskanētu

Tieši

«Radiotehnika»

apvienības

propagandistu

veselīga

kolektīvos,

propagandistu,

darbu.

Konstitūciju katrām

darbi

centās

nodarbības,

klausītāju

ietekmēja

komjauniešu un

sistēmas

izglītības

darbs

ļeņiniskās teorijas studijās.

Republikā litpulciņu

politiskās

mērķtiecīgais

un

jau līdz V.

desmitās

strādnieces

palīdzēja komjau-

ražošanas 1980.

Bakina,

efektivitāti

gada

T.

4.

Abramova

piecgades

plāna

apņēmās

tos

un

aprīlim un

uzdevumus,

paveikt

līdz

110. dzimšanas dienai. 1

palīdzību

CoBeTCKaa

jaunatnes

MO.noAeJKb,

1980,

4

politiskās

anp.

izglītības

pilnveidošanā,

jaunu

pirmrindas

publikāniskā pie

tijas

Padome

Jaunatnes

un

ikgadējais

izvirzīja

V.

I.

nības konkursu. lomiem

komjaunatnes

politisko

tūkstoši

dzīves

stāvokli

propagandas

laikā

piecgades

nājās nolasīto zīme. Pie stošiem

labāka

didāti.

šus

katrs vien

locekļi

jaunatnes

lekciju.

toru

ka

gadā

grupu

biedrības

767

Pie

zināšanas.

kļuva

no

tūkstoš

regulāri bas

lektoriju

kuriem

ceturtais

Svarīga

līdzekļiem, jaunatnes vairāk

rība

tēliem, bas

starp

atsaucīgi

prasmīgi

lekciju

Desmitās

palieli-

audzinošā

un

un

tūkstošus

biedri vai kan-

pilsētu

darbi-

—

64

darbojās

komiteju

bet

lekciju, lektori

komisiju

bija

procentiem

bija komjaunatnes

rajonu

no-

tūk-

1,3

ar

grupas

65,4

jeb

komitejām

tika

arvien kas

vairāk

deva

organizēti

Zinību

90

tūkstolek-

jauno

tādas

nostiprinājās

sistematizē-

jauniešiem vairāk

nekā

3

tūkstoši

izveidoti

patriotisko lasījumu,

propagandas

un

daudzveidīgajiem

bija

žurnālu

aktīvi

grupas

uz

ap

CX

Vissavienī-

jauno

gvardes

radio

avīžu

un

komjaunatnes augsta

un

varonīgo pagātni

Tēvijas

ar

«60 stāsti par

Parti-

presi.

meista-

darbus. kara

mūsdienu

«Mēs

—

Viņi

varoņu

sabiedrī-

komjaunatni»

domju Jaunatne»), «Esmu tavs, komjaunatne!»,

bija

Latvijas

profesionāla

Lielā

pieSešu

metiens

Padomju

tam

ietekmes

kuriem

televīzijai.

republikas žurnālistu

pārstāvju

morālajām vērtībām. Cikli

un

un

vienreizējais

Bez

centrālo

briedums

daudzus

saistīja

un

ideoloģiskās

izmantoja

presei,

eksemplāru.

abonēja

politisks

pie Ļeņina

pilnveidoša-

kinolektoriju. Republikas komjaunatnes

pusmiljons

raksturoja

vērsās

tās

organizēšana,

izziņas

un

1300 klausītāju.

heroiski

uzmanību,

degsme,

uzskata

propaganda.

pasākumiem».

lektoru

841

18

komjaunatne

bērnu

un

nekā

jaunatne jiska

vieta kurus

sevišķu

gadā

Vissavie-

triecienceltnēm.

komjaunatnes

vērsa

74

metodisko

aģitācijas

sūtīja

to

lektors

nolasīja

gadā

un

1980.

lēmumu «Par

gada

komjaunatnes

un

un

piedalī-

pakāpes dip-

pasaules

darba

lekciju pieauga

komjaunatnes

politisko

111

un

jeb 59,6 procenti bija PSKP

lietu

1978.

kurā

lekcijveida

uzlabošanas

skolas, kur mācījās ap

sabiedriski 2

1978.

CX

Komjaunatnes organizācijās lekcijveida propagandas formas, tas

I

ar

pa-

palī-

klausītāju

darbus

uzmanību

kencentrēja

skaits,

lektoru,

Zīmīgi, 1980.

lektoru

bija

ĻKJS komitejām darbojās

jauno

daudz

dienai veltīto I

zinātniskā

veidošanā

un

lekciju

augstākā izglītība, nieks.

dzimšanas

jauniešu

PSKP

uz

par-

diplomiem.

komitejas

pamatojoties

izglītības

efektivitātes

mācību

tiem tika atzīmēti

no

pozīcijas

Komjaunatnes nai,

Četri

Re-

padome

zinātniskie,

konkurss,

jauniešu. Labākos

110.

Ļeņina

faktors

Nozīmīgs aktīvas

Politiskās

attīstīšanā

republikāniskais

veicināšanas

un

metodiskā

mācību

ekonomisko

un

iemaņu

jās apmēram septiņi

sniedza

procesā

CX

partijas

pašizglītošanās

referātu

propagandistu

uz

izglītības

darbinieki.

politisko

augstināšanā dzēja

mācību

ietilpa pieredzējuši propagandisti,

komjaunatnes

un

ieviešanā

politiskās

Komunistiskās

Latvijas

nama.

metožu

komjauniešu

(«Pa-

padomju 345

cilvēki»

«Draugs» kļuva

un

Masu

listikā.

uzmanību

zēšanu,

informācijas

jautājumiem

rūpējās

jaunrades

mūsdienu

arodbiedrībām

ar

žurnālos žurnālielu

veltīja

brīvā

laika

organi-

mākslinieciskās

jauniešu

idejiskās

Izdevniecība

aģitācijai.

aktuālām

par

līdzekļi

jauniešu

un

iesaistīšanu

jaunatnes

nozīme

uzskatāmajai kopā

bērnu

viņu

par

materiālu

propagandas

un

par

virkne

ievērojamām parādībām

par

sporta nodarbībās.

un

Būtiska

tus

molodjož»),

(«Sovetskaja

«Liesma»

tēmām,

rīkoja

darbā

audzināšanas

«Liesma» laida

sarkano

un

bija

plakā-

organizācijas

komjaunatnes

sienasavīžu

klajā

stūrīšu

skates.

Audzinādamas likas

darīt

nāt, les

jaunatnē internacionālistisku

komjaunatnes

izpausmes valsts

Padomju

audzināšanas darba

pamatā bija kopnacionāla

Padomju valsti,

sociālisma

par

Ideoloģiskā

lepnuma

sociālistiskās

un

pasau-

daudznacio-

pret

paražām.

un

nostipriar

nacionālās

atsevišķas

attieksmi

tradīcijām

vairāk

solidaritāti

izskaust

nevērīgu

un

tautu

pārliecību, repub-

aizvien

draudzību,

jaunatni, enerģiski

aprobežotības

par

centās

PSRS tautu

krāšņāku

progresīvo

nālās

organizācijas

veidošana

demokrātijas

sasniegumiem. 1976.

No

kļuva

līdz

1980.

publikās;

kopīgas

maiņa

jaunatnes

ar

šanas v.

izvērsās

c.

nības

Panevēžā

tāpēc,

ka

ka

tāpēc,

arī

jaunatnes

tās

propagandēja

atkarību

Visur

Minskā,

ekonomikas

tautu

vērtīgas

darba

ne

pieredzi,

kā

padomju demon-

rezultātu,

kopsakaru

apvie-

Novgorodā,

bija

sasniegumus brālības

un

rūpnīcā

radniecīgu

ar

labāko

re-

ap-

ražo-

—

ražošanas

tradīcijas

darba

padomju

svarīgāko

—

tikšanās,

vagonu

rīkoja

Kauņā,

biedriskuma

republiku

Rīgas

izplatīja

un

brālīgajās

organizācija

Jaunās

atbalstīja

draudzības,

savienoto

strēja

kādu

Tallinā,

Sauļos.

un

izstādēm.

arī

republiku

komjauniešu

ar

uzņēmumiem

kā

līdzīga tai,

valsts

pirmrindnieku

jaunrades

«Alfa»,

daudzveidīgāki

un

mūsu

sacensības

komjaunatnes

komjauniešiem

uzņēmumu

bet

sacensība

«Radiotehnika»

Ļvovā, tikai

un

citu

un

ražošanas

tehniskās

VEF

apvienībās

brigādēm

jauno

plašāki

ar

Notika

organizācijām.

jauniešu kolektīviem,

un

sakari

Latvijas komjauniešu

komjaunatnes

vēl

gadam

savstarpējo

un

sadraudzības

attīstības

likumsakarību.

Varens tautas V.

I.

jaunatnes

gatavošanās

komjaunatne, gatava

fašismu.

tagad tiek

viņi

raksta

bijis

1980.

346

un

šīs

risināti

raugās

gada

aprīlī

par

35.

vēl

Katrs kas

60.

tāpat

kā

stiprāka,

slavas

valsts

saprata,

rītdienu,

nākotnē, tās ideāls

uzvaras

visas

saliedētāka

komjaunietis kaldina

visas

bija

gadadienu,

gadskārtu kopš

komjaunatnes

skatu

būs Vladimirs

un

Oktobra

Latvijas,

uzdevumi,

lappuses ar

Lielā

jubilejas

varoņdarbiem.

jaunas

natne vienmēr

Padomju

sagaidīja

jauniem

tieši

mēr

audzināšanas stimuls

sagaidīt

110. dzimšanas dienu

Ļeņina

hitlerisko

pār

patriotiskās svinīgi

ka

un

ka tieši

grāmatā.

Jau-

karogs

vien-

un

Iļjičs Ļeņins.

godu Ļeņina jubilejai Latvijas

ĻKJS CX,

Rīgas nālo

pilsētas komiteja

LRAP

un

tikšanos

paaudžu

«Ar

kultūras

Ļeņinu

rīkoja

nams

sirdī». Uz

šo

Ļeņina laikabiedri, cilvēki, kuriem bija laimējies tikties strādāt

vadībā, kara

viņa

soņu kara

inženieri,

Lielā

un

Tēvijas skolēni

studenti,

kas

veterāni, kara

ar

ieradās

Ļeņinu,

aizstāvējuši Dzimteni

frontēs, kā

arī

komjaunatnes

un

tradicio-

tikšanos

pil-

jaunie strādnieki,

darbinieki

visiem

no

Rīgas rajoniem. ...

Ekrānā

darbu. džu

kinokadri,

Elpu aizturējusi,

sasaukšanas

viku

tikšanās

M.

Krustiņsoni.

Z.

Brenčevs,

V.

I.

F.

VĻKJS

biedriem

500

Apmēram komjauniešu

komjaunieša

tūkstoši

slavas

avotus

republikas

Ar

nekas

papildināti

nekļi, obeliski

Kaujās

un

un

nedēļas

niešu

un

un

dārzus,

katrs

Katru

izveidots un

1

ierosmēm

neviens

nav

muzeji, istabas

stūrīši, uzstādīti

atbrīvošanu

189

vairāk

un

piemi-

no

dienās

un

viņiem

nekā

300

Savienības

Va-

Revolucionārās

sla-

piešķirts Padomju tika

ieskaitīts

komjau-

sastāvā.

kara ar Komjaunieši kopā iestādīja kokus, izveidojot 16 parkus

20 skvērus

un

100

alejas.

Tie

visi

kļuva

parku.

republikas

komjaunatnes

svinīgajos

mītiņos

Ludzas

latviešu

uz-

plāksnes.

sardzes

kopīgi

nekā

vairāk

gadu

un

lielo

laikā tika nodibināti

613 sabiedriskie

trešais

kolektīvu

par tautas Uzvaras

apstiprināja:

Šī pārgājiena

tika

Piemiņas

laikā

tradicionālajos

kauju

dzimtenes

patriotiskām

jaunām

Latvijas

virsniekiem

veterāniem

darba

piedalījās

revolucionārās,

Oktobra

darba slavas

un

Padomju

jauniešu

un

tautas

un

aizmirsts.

memoriālās

roņa nosaukums. vas

patriotu

pārgājiena devītajā posmā

organizācijas

eksponātiem

kauju

par

kareivjiem

nav

ar

revolucionārās,

sarka-

jaunajiem

—

1

republikas

iepazina

darbību

savu

komjaunatnes

aizmirsts, vai

Viņi

latviešu

dziļāk apguva ideālus, par kuriem cīnās Komunis-

un

partija.

jauno

pilsē-

Šeit, paaudžu

jauniešu

biedra kartes.

padomju

pa

vietām.

dalībnieks,

dzī-

—

simtiem

rindās.

grupai

ziņo

jaunatne sagai-

priekšvakarā

Vissavienības

jauniešu

un

(1977. —1980. gadā) darba

dienas

komjaunatnes

izsniedza

Bergs

—

sekretārs

savukārt

izpildījusi partijas norādījumu ļeņiniski, komunistiski.

Ļeņina

sa-

Jasinkēviču,

komitejas

galvaspilsētas

boļše-

mūžu

uz

G.

sasaukšanos,

vietā, revolucionārās kustības

strēlnieks

Ļeņina

sirdīs

kā

110. dzimšanas

iestājās

par

kuru

Mihailoviču,

paaudžu

republikas

mācīties

Ļeņina

tikšanās nais

kā

jubileju,

un

jauniešu

tiskā

stāsta

pilsētas komjaunatnes

Rīgas

turpinādams

dījusi Ļeņina vot, strādāt

A.

vadoni:

ar

veterāniem,

partijas

varu

V. I. Ļeņina dzīvi un I}jiča balsi... Sākas paau-

par

mantiniekiem

IJjiča

—

vēsta

gvardes pārstāvjiem, par cilvēkiem,

glabājušas

tas

kas

zāle klausās

rajonā

kā

piemiņas

partizānu vīrišķībai

un

organizācijas

Draudzības simbols

piedalījās

kurgānā, krievu,

kas

tika

baltkrievu

varonībai.

Padomju Jaunatne, 1980, 22. apr.

347

Latvijas

vairāk

97

gandrīz

82

bija

bija

pabeiguši

vairāk

nekā 50 tūkstoši

kiādēs

lietišķajos

bas

Vairāk

nekā

militāro

160

Armijas litāri

mācību

apmācības

veidos

apvienībās militārā

attīstītām, morāli,

kopā

Flotes

un

seminārs

matiku.

Komjaunatnes sabiedrībai

jai

morāles rība

svešiem

veltīta

darbiniekiem. sargu

individuālais

sonām,

vēl

Republikas

te-

jaunatnes

ģimeni», pieauga

un

kurās

skaits,

skola

tiesisko

kursu

studēja

operatīvajās

šefības

darbs

tiesību

pret

bija saglabājušies komjaunatne

zināmas

laikā

šajā

lektoriju

vienībās,

normu

reliģisko

Sevišķa

aizsardzības

vēun

orgānu kārtības

tika

pusaudžiem

ar

«Pusaudzis», «Rūpes» cīņa

ar

iesaistīšanai

jaunatnes

bija

uz

tiesību

komunistiskās

darbu.

propagandai ar

sociālistiska-

pret pret

profilaktisko

tikšanās

nosliece

karoja

rīcību,

un

veikts

un

per-

pārkāpumiem. Regu-

v.

c.

morāli

un aizspriedujauniešu daļas uzskatos.

veidoja

ciešākus

sakarus

kultūras iestādēm. Galvenais

komitejas

un

posms,

kas

kultūras un

tības

palīdzēja

kurās

un

spējas

kultūras

kopīgajā

bija

namos.

293

254

darbā

komjaunatnes

jaunatnes

Attīstīt jauniešu

jaunatnes

pašdarbības

sabiedriskās radošās

do-

apvienības,

varēja darboties atbilstoši savām interesēm. Šī darba pieredze tika atzīmēta VĻKJS XVIII kongresā.

katrs

pozitīvā

saistīja

iestādes,

padomes klubos

348

veica

loma

principāla

komunis-

sistēmas

izveidotas

laulību

par

zināšanu

kolektīvais

bija

harmo-

par

augstu

ar

tikumiski

tika

neatlaidīgi

komjauniešu

operācijas

Notika

miem, kas

un

un

kurām

lāri notika

ar

Liela

vienībās

procenti

problēmas».

aktīvi

pārrunu palīdzību, notika

88

jauniešus

programmā

tikumiem

tiesisko

militāro

par

beigās

izglītības

pilsētās

grupu

komitejas

antipodiem,

tika

politiskās

un

un

«Jaunā cilvēka veidošanas

mi-

jaunatnes

rūpes

gada

rīkoja

Padomju

pozīciju.

«Jauniešiem

fakultāšu

universitāšu,

veltītus

Pastiprinājās

izveidot

centās

dzīves

rajonos

tautas universitātes

organizāciju

bagātām personībām

nodarbību

iekļāva

ābeci

biedri.

komjaunatnes

Daudzos

balvām.

zinātnes

sporta nometnēs.

komjaunatnes 1980.

Savienī-

laikā, jauniešu militāri

mēnešus,

dienai.

gadu

sparta-

LĻKJS

kara

jaun-

Katru

Padomju

par

DOSAAF

ar

darba

orientācija,

aktīvu

kursu.

mācījās

militārajās

un

masu

garīgi

ar

otrā

Katra

visi

izglītība;

Smirnova

«Ērglēns»

un

Republikas komjaunatne tisko

Jurija

audzēkņu

komjauniešu bija DOSAAF niski

vidējā

cīnījās

un

un

komplektēšanu.

iestāžu

Piecgades

GDA normas, vairāk

militārās

Orlova

Jūras Kara

un

rindās.

jaunatni

pienākuma

jauniesaukto bija VĻKJS

un

tūkstoši

profesionālā

Spēku

Bruņoto procenti

bija nokārtojuši

Republikas komjaunieši tradicionālos

goda

augstākā

sporta spēļu «Kāvi»

patriotiskajās

sagatavotu

pilsoņa

jauniešu piedalījās jauniesaucamo

sporta

Mihaila

Varoņu

lai

rūpējās,

padomju

nekā 80

procenti

procentiem

iesauktie

katra

dienestam PSRS

—

beigās republikā nekā

pastāvīgi

aizsardzībai,

izpildīšanai biedri,

CX

ĻKJS

Dzimtenes

Desmitajā

kajā

Republikā kuros

bības kās

komitejas rades

Katru

dziļa

vairāk

pārstāvju,

«Par

Centrālajā

darbu

mākslinieka,

Anmaņa tīvu

vadītās rīkot

—

Tas

radošo

ar

diena.

tūkstoši

jauniešu veica

mas-

teātru

mākslas

pēc PSKP

un

izstādes. radošo

—

sistemātisku

CX 1976. gada gadā Maskavā,

1980.

jaunatni».

daiļ-

notika

pašdarbības

tēlotājas

guva

politis-

un

mākslinieciskās

komjaunatne

darbs

darbinieku

mākslas

trīs

pieda-

pašdar-

Komjaunatnes

Regulāri

gultnē.

diskotēku,

nekā

estrādes

festivāli.

īstas

jauniešu

kuriem

ar

PSR radošās jaunatnes

balos.

un

Spēcīgu impulsu šis

lēmuma

dēja

satura

laiku.

pulciņu,

mākslinieciskās

jaunatnes

pašdarbību

svētki,

bērnu

bija

Republikā profesiju

deju

un

skates,

notika

brīvo

pašdarbības

jauniešu. Viņi aktīvi

darbaļaužu

republikāniskie

un

pilsoniska

dziesmu

aģitbrigāžu

darbu.

republikas

gadu

zonālie

izmantot

mākslinieciskās

virzīja jauniešu

un

veida

tūkstoši

80 tūkstoši

festivālā.

dziesmas

efektīvāk

varēja

Vissavienības

pirmajā

māksliniecis-

gūti nozīmīgi panākumi

Jaunatne 9

bija

darbojās

lījās

tika

piecgadē

pašdarbība.

namā, panākumus guva Latvijas VĻKJS CX atbalstīja un rekomen-

prēmijas laureāta Jāņa Ļeņina komjaunatnes LĻKJS CX Radošās jaunatnes padomes inicia-

šādas

dienas arī

citās

radošās

veicināja

novados

republikās,

profesionālo

jaunatnes

un

apga-

idejiski

un

politisko izaugsmi. Desmitās laureātiem Baklāns

Peters, nieks

Juris

Pēteris

Lūriņš, komponisti

v.

partijas

Plakidis

Jānis

Ivars

un

Čaklais,

Māris

un

Šapiro,

rakst-

Streičs,

Vīgners,

Valdis so-

operas

Inārs

Tabaka,

ar

peldbaseini, 70

sportu, Visa

vienības bai»

katrs

kurus

te

ar

bija

sāka

turnīrus

četrcīņu

basketbola 578

otrais

GDA

darba —

Par

CX

VĻKJS skolu

rīkot

no

«Zelta

—

1142

un

sporta

komjaunietis

kultūras

bērnu

bāze

un

republikas komjauniešu

«Gatavs labu

Helmūts

sporta

un

darbam

jaunatnes

fiziskajai

1976.

ripa»,

gada

un

«Adas

pionieru

sporta kuri

vienību

normas.

Vissa-

PSRS aizsardzīGDA

1978.

balvu.

spēlēm

Sevišķa «Cerību

pionieru

sacensības

normu

gadā

audzināšanai.

apvienoja

bumba»,

zāles.

nodarbojās

GDA

sagatavojot

Gagarina

35

laukumi,

gatavošanās

organizācija

Jurija

bija

vingrošanas

un

ievē-

kadri,

volejbola

regulāri

or-

iespējams

republikā

izpildījis bija

darbu,

Vissavienības

«Draudzība»,

bija

pamatā

republikas komjaunatnes

pievērsta

loma

tehniskā

slēpju bāzes,

kārtošanai.

normu

tika

20

kompleksa

apbalvota

655

procenti

fiziskās

kārtošanu,

komjaunatnes

sportu, nostiprinājās

un

materiāli

futbola,

279

Aptuveni

kultūru

fizisko

paplašinājās

stadioni,

arodbiedrību,

rūpēm,

mērķtiecīgu darbību, jaunatnei kļuva plašāk

nodarboties

rojami

los

Zirnītis

Ādolfs

c.

ganizāciju

ar

Pauls,

Okuņs, mākslinieki Maija

Vladimirs

Ar

22

Raimonds

Pēteris

režisori

Andrejs Dripe,

lists

prēmijas Jānis

Vācietis,

Ojārs

komjaunatnes

Anmanis, LĻKJS prēmiju ieguva dzejnieki

komponists

Jānis

Ļeņina

par

mākslinieki

kļuva

un

laikā

piecgades

tika

vērība

Aktīva

starti»,

jau tradicionā-

vieglatlētikas slēpošanā

par

349

«Pioņerskaja

avīzes

Katru centi

gadu tajās

īpaši komjaunatne klubos

nodarbojās un

klubi

Veicinot

sniegšanu, tūras

dīšanu.

Visās

rāk nekā

organizācijas.

Tajās

88 pro-

jeb

sporta notika

sportistu

izveidotu

sekcijās

pusaudžu.

80

sekcijas

jauno mopēdistu. rezultātu

augstu

un

pastāvīgi

morālo

tīklu

97

arodbiedrībām

fiziskās

un

rūpējās

veidos

vien

gribas

da|ā vai-

nodarbojās

ārpusstatūtu

komjauniešu

komjaunatnes polit-

sapulces,

izglītības

vispārīgās

norū-

lielākajā

un

sa-

kul-

padomju

par

sagatavošanu,

izveidotas

regulāri

par

sacensības.

šādās

meistarkomandās

tika

sportistu,

gadā

un

celšanos ar

olimpiskajos

kontrole

mācības,

un

republikas

tikai

700

kopā

politisko

1979.

bērnu

organizācijām

idejiski

kur

izlašu,

meistarības

sekciju

sporta

tūkstoša

pusotra

ap

sporta

sporta

lai

tūkstoši

komjaunatne

un

sportistu

11

populāras

178 tūkstoši

skolēnu.

rūpējās,

apmēram

citas

nekā

dzīvesvietām.

pēc

apvienoja

un

un

vairāk

piedalījās

republikas pionieru

pusaudžu

balvu

pravda»

cel*

līmeņa

šanu.

sporta kolektīva, treneru, komjaunatnes

Par

darba

organizāciju

ras

tautu VII

padomju sportistu 5

zelta, 7 sudraba

miem

CX

daudzi

nozīmēm

18

medaļas, 1980.

un

kursa

gada

darbības

tika

un

studentu

komunisma

gandēja

kultū-

gada PSRS

idejas

vidū

ar

Latvijas

ar

Dainis

Kūla

v.

ĻKJS čem-

c.

partijas

piedalīšanās

daudzām

veicināja

progresīvajām jau-

pasaules valstīs,

sociālisma

un

izcīnīdami

komjaunieši

dažādās

daļu

olimpis-

vasaras

bija Olimpisko spēļu

bija

Lat-

Prāvu

izcilajiem sasniegu-

Par

Republikas

apvienībām

un

zelta.

pārstāvji,

apbalvoti

virziens

jauniešu starptautiskos kontaktus natnes

ziemas

Muzičenko,

īstenošanā.

5

—

Latvijas

To

Aleksandrs

tām

medaļas.

treneri

«Sporta slava».

Svarīgs VĻKJS

no

Padomju

3 bronzas

un

sportisti

pioni Vera Zozuļa,

ārpolitikas

16

uzvarā

deva

spēlēs

1979.

spartakiāde. Šajās atbildīgajās sacensībās

vasaras

vijas sportisti izcīnīja

kajās

fiziskās

un

nopietnu pārbaudi kļuva

sasniegumus

propa-

Padomju

Savienībā.

Saturīgāka kļuva Latvijas dzības natnes

apgabalu savienību

ciālistisko ar

Par

bija

nais

apgabalā

federāciju

komunistisko

dažādiem

darba

Ščecinas

jaunatnes

aspektiem,

un

jaunais

ietvaros.

starptautiskā

savienību

un

Rusē

apmaiņa

ar

mākslinieciskās

jau-

(PTR)

un

objekta un

soun

(BTR).

semināri, kas

meistarības

Rostokas

Viņiem pievienojās arī Klaipēdas

mākslinieku izstādēm.

sadrau-

vācu

idejiski politiskās

virpotājs»

jaunatnes

ar

Brīvās

vojevodistē

profesionālās

arājs». Sekmīgi attīstījās Rīgas

Notika

ar

—

(VDR), Poļu jaunatnes

jaunatnes savienību

nosaukumu «Labākais

sadarbība

350

jauniešu sadarbība

vērtīgu tradīciju kļuva ikgadējie četrpusīgie

veltīti

nāšanas par

Rostokas

savienību

Dimitrova

PSR

jaunatnes organizācijām

audzi-

konkursi

«Labākais

jauno

jau-

ostinieku

«Draudzības Murmanskas

tilts» dokeri.

pašdarbības kolektīviem, jauno

Jauna

robežlīnija

solidaritātes šanā

progresīvās

draudzības

un

jaunatnes

nostiprināšanā

bija XI Vispasaules jaunatnes

Padomju devās

delegācijas

arī

jauniešu

Latvijas

šo

uz

jaunatnes festivāla

ieskaitīja

Pirms

festivāla

sestdienas

vairāk

Aptuveni

loma

daudzas

meklēja

jaunatnes

mēm

najiem

tos

labāk

programma mūsu

iepazīt

intereses

§.

Skolu

sastāvā

ap-

planētas

smes

intereses

tēmu

un

ze-

Padomju

un

labākajiem

ka

norādīja,

jauno ārzemju tū-

Latvijā.

tika

Viņiem dzīves

kura

revolūcija,

tātad citādai

jākļūst

gatavošana

ekonomiskās

dzīvei

un

pilnveidot

uzmanība vairs zināmu

nav

pa-

darbam

un

kultūras

izaug-

izglītības

tautas

piešķir

zinātniski

notiek

citādu

raksturu

sagatavošanai

cilvēku

lai skolu

pievērsta tam,

faktu

zināšanas,

savas

kad

apstākļos,

arī

dota

veidu,

centierus.

jaunatnes

«darbam

jau-

pārstāvjiem

inteliģences

sociālistisko

zemi,

braucienus

sociālistiskās

jauno speciālistu profesionālo sagatavošanu. PSKP

kongress

apgūtu

teicamniekiem,

nepārtraukti

prasa

izmantot

plaši

Vissavienības

tehniskās

tālākās

Padomju Dzimtenes

ir

summu, tie

orientēties

tehniskā

nekā

darbam»

līdz 1 ,

audzēkņi

un

jāiemāca «patstāvīgi

straujajā

zinātniskās

sis-

XXV

un

šim,

galvenā studenti

papildipolitis-

2

kās

informācijas plūsmā» .

īstenodama lai

rubļu.

organizā-

pāri par 20 dažādu

gadu

Saturīgāka kļuva

aktīvistiem.

domju jaunatnes

balvu

zinātniski

un

3.

kā

mācību

uzvarētājiem,

radošās

uzturēšanās

iespēja

nāt

delegāciju

daudzām mūsu

no

centās

organizācijas

komjaunatnes

ristu

delegācijas

piešķirot

ārzemēm,

sacensības

un

Katru

pusmiljona

Jaunatnes

apmeklēja Padomju Latviju.

Komjaunatnes uz

valstis.

pasaules

jaunatnes organizāciju

dažādu

kom-

Republikas

sakaru koordinēšanā.

starptautisko

sūtņu

republikas

simts

forumu

notika

talka.

nekā

Šajos gados turpināja augt Latvijas PSR ciju komitejas

attīstī-

Havanā.

ievērojamo jaunatnes

sūtņi.

fondā

sadarbības

studentu festivāls

un

jauniešu Vissavienības

un

jaunieši

sastāvā

antiimperiālistiskās

un

skolu

zinātnes

vispusīgi

partijas noradījumus,_komjaunatne

audzēkņi

un

sasniegumus, un

studenti labi

izveidotu

harmoniski

mācītos,

stingru

niecības

un

inteliģences papildinājums.

Labi

un

teicami

Statūtu

prasībām.

teicamnieku

pulciņus zinātnes,

1 2

un

mācīties

pieredzi,

izveidoja

fakultatīvus

tehnikas

—

ir

Komjaunatnes

un

PSKP XXV kongresa

kursus,

ražošanas

dziļi apgūtu

viena

no

pārliecību, šķiras, kolhozu

svarīgākajam

komitejas savstarpējas

popularizēja palīdzības

rīkoja konkursus dienas,

panākt,

mūsdienu

idejisku

strādnieku

attīstītas

centas

tikšanās

un ar

būtu zem-

VĻKJS mācību grupas,

olimpiādes, zinātniekiem

materiāli, 87. lpp

Turpat. 351

tautas

un

klašu

saimniecības

skolēnos

Skolās

izvērtās

plaši

tika organizēti Vairāk 1976.

līdz

200

gadam tika apbalvoti

balvoti

mācībās

darba

tieksmi

radoši

tus,

centās

atsevišķos

šo

zināšanu

uzlabot tisko

politisko

aktivitāti.

darbiem

un

praksi.

kvalitāti,

jaunatnes

tieksmi

at-

pasaules

priekšmetiem. pama-

sistemātiski

to visu

ieskaite

pēc

saudzīgu

zinātnes

ļeņiniskās

Ļeņiniskā

attīstīt

skolu

politiskajiem vēl

ap-

sekmēm».

loma komunistiskā

darbu

kas

tika

darbu,

meistarības,

papil-

nostiprināja

ar

būtiski

palīdzēja

vecāko klašu skolēnu

paaugstināt

Vēl vairāk

skolēnu,

ieaudzināt

dināja, propagandējot politiskās zināšanas, sabiedriski

klašu

sabiedrisko

marksistiski

tei-

uzvedību»,

pastiprināt

Vadošā

no

«Par

sekmēm

rūdījumu,

organizācijas

absolventu

medaļu

teicamām

sabiedriski

bija

mācījās

komjaunatnes

visur

priekšzīmīgu

vecāko

profesionālās

un

veidošanā

Skolnieki

«Par

tikumisko

pret tautas īpašumu.

uzskata

un

sevišķām

aktīvu

ar

zelta

ar

tūkstoši

5,5

komitejas un

kultūras

zināšanām,

«Par

CX nozīmīti

Komjaunatnes

politisko,

nekā

apvienoja

VĻKJS

ar

darbā

un

rakstu

vairāk

vecāko

grāmatu.

ar

līdzās!»,

atpalicēja

vidusskolu

vispārizglītojošo

uzslavas

mācības

sekmīgas

«Neviena

nekā

priekšmetos»,

strādāt

«Mācies mācīties».

1980.

ar

—

audzināt

palīdzēja

prasmi patstāvīgi

un

kustība

pulciņi

sekmēm

camām 6924

speciālistiem,

centienus

poli-

jauniešu interesi par V. I. Ļeņina

marksisma-ļeņinisma

pamatu

zinātnes

vei-

apgūšanu

cināja Ļeņina muzeji, Vladimira Iļjiča biogrāfijas studēšanas pulciņi,

ļeņiniskie

lotāju

radošo

lasījumi,

referātu konkursi. visi

dienai,

sacerējumu visiem

skolēni skatē

dzīvajiem,

nekā 70

procenti

7.

no

par —

līdz

tematu

Komjaunatnes

organizācijas

rūpējās,

lauksaimnieciskajiem

daudz

Vissavienības

piedalījās

arī

šodien

spēks

un

dzīvāks

ir

jaunieši

klubi,

kopā

redzesloku,

pusaudžu

ar

111

tehnisko

Jauno

dažādās zināšanu

ļāva

speciālistu

nozarēs

palīgos

iesaistīt

un

studentu.

jaun-

tehniķu

skolotājam

darbojās 4,5 tūkstoši jauno tehniķu un naturālistu ciņu, kuros darbojās pāri par 47 tūkstoši audzēkņu. ar

ass

darba

kļuva

tika tika

mācīti

Vecāko Skolēnu

darba,

klašu

darba

skolēni

vienības

«Mans

un

par

26

profesijā.

mācību

un

republikā darbam.

sagatavošanu 97

apmēram

procenti

ražošanas

pul-

audzēkņu

kombinātos

skolēnu.

plašāk

kļuva

fiziskā

darbs

samazināšanos

skolēnu

piedaloties,

gandrīz puse

tikumiskā

ceturkšņa 352

kādā

apmācīta

jautājums

aktīvi

Komjaunatnei

pieauguma

resursu

un

pa-

Piecgades beigas

republikā

Sakarā

Re-

kolektīviem

pedagogu

zinātniski

ar

izmēģinājumiem.

skolas

jauniešu

jauno zinātnieku,

sevišķi

par

Vairāk

ierocis».

referātiem

ar

sko-

jauno

un

110. dzimšanas

Ļeņina

piedalījās

visur nodarbotos

radi

plašināja

klasei

«Ļeņins

jauno pedagogu

lai

naturālistu

I.

konkursā.

publikāniskajā

un

11.

V.

zināšanas,

mūsu

skates

sacerējumu

Gatavojoties

piedalījās

masveida

rūdījuma

ieplūst

skola.

manas

tautas

parādība, Katru

republikas

saimniecībā. tās

gadu

bija

īsta

vasaras

darbā»

darba

apvienības 1980.

skolēnu Goda

gadā,

rakstu.

vairāk

atzīmējot

darba

un

Tās

vairāk

strādāja

caurmērā

darbus par

paveicot

nekā

desmitgadi,

savu

vienība

atpūtas

dalībnieki

nekā

60 tūkstoši

jauniešu,

1,2 miljoniem rubļu. tika

strādāja

22

vecāko klašu

Latvijas

apbalvota tautas

VĻKJS

ar

CX

saimniecības

no-

zarēs. Plaši

tika

«Sarkanā tas

rīkotas

revolucionārās, Skolās,

tās

kauju

Par

Tās

apvienoja

un

studentu.

apgabalu

un

bērnu

panākumiem 1980.

Latvija

vienības

sociālistiskajā

skolai»,

padomju

tau-

dzīvesvie-

un

vienības darbam

vairāk

nekā

vasaras atpūtas pirmo vietu republiku,

komjaunatnes

un

sacensībā.

Republikai

ar

12 tūkstošus

pusaudžu

un

gadā izcīnīja

arodbiedrību

pa

mācību iestādēs

komjauniešu pedagoģiskās

pusaudžiem.

un

lauku

—

pārgājieni

un

darba slavas vietām.

un

jauno strādnieku, kareivju

zēšanā

«Komjaunatne

profesionāli tehniskajās

tika izveidotas

bērniem

operācijas

«Pienākums»

zvaigzne»,

organinovadu

organizāciju

Vissa-

tika piešķirts

VACP

VĻKJS CX Ceļojošais sarkanais karogs.

un

Jauniešu darbā

kas

sabiedriskās

liela

vairāk nekā

apvienoja

centās

komitejas strādātu

audzēkņu 25

un

sagatavošanai

tūkstoši

skolēnu

skolu

lai

katra

saturīgi.

organizācijām,

papildināja

Komjaunatnes

komjaunatnes

Liela

organizācija

uzmanība

biedriem.

VĻKJS

par

iesaistīšanā

un

komjaunatnes

53,4 tūkstošus jauniešu.

panākt,

interesanti

attīstīšanā

aktivitātes 786

bija

nozīme

organizētās

tika

Katru

veltīta

gadu

komunistiskās

ap jau-

natnes savienības rindas. Pēc

partijas

komitejas

nes

1980.

gadā

skolu,

un

Pildot

ĻKJS komitejas sāka

audzināšana.

vadītāju dzis

un

labāk vadīt

līdz

1980.

960

bērnu.

cilvēkiem,

katrs

un

apmācībai.

trešais

To

PSKP

bija

I.

ar

Ļeņina

komunistissavu

padome

jaunās vecāko

pulks

četr-

Latvijas

organizācijas

uzlabojās

uzmanība

pievērsta

audzināšanai

V.

atzīmēja

pionieru

kas

savienībā

norādījumus,

kongresu

organizāciju,

tika

Ciešā

jauno pilsoņu

organizācija

Republikāniskā

pionieru

komjaunat-

un

organizācijai,

republikāniskā

piedalījās

gadā

komjaunatnes

Regulāri

izvēlei,

Latvijas

aktīvi

organizācija

desmitgadi.

piegrieza

sabiedrību

audzināšanā.

pionieru

127,3 tūkstošus

apvienoja

ģimeni

pionieru kajā

vērību

CX

Latvijas ĻKJS

norādījumiem

lielāku

maiņas pionieru

bija

izau-

biedrs.

skolu komjaunatnes vispārizglītojošo organizāciju bija būtiski trūkumi. Vēl arvien samērā daudz bija otrgad-

Tomēr darbā

nieku,

bija

neatlaidīgi višķos cībā par

un

Ne visas

atbirums.

konsekventi

cīnījās

gadījumos komjaunatnes

uz

ražošanas

uzņēmumu

vispārizglītojošajām

Viens

lika

audzēkņu

no

rūpes

par

komitejas

par

komitejas

zināšanām. Atse-

izturējās

komjaunatnes

formāli

organizāciju

attiešefību

skolām.

galvenajiem komjaunatnes jauno

komjaunatnes

labākām

pedagogu

komiteju

vispusīgu

uzdevumiem

izaugsmi,

viņu

pa-

darba, 353

sadzīves

atpūtas

un

apstākļiem. Latvijas komjaunatnes

apvienoti vairāk nekā pieci 1978.

natnes

martā

gada

izskatīja

Tika

vadīšanā».

organizāciju

studējošās

un

jaunatnes

komjaunatnes virza

šanā,

tās

darba aktivitātes

efektīvāks, skatu, ar

lai

panākt,

Savienības

tautu

tehniskās

Ik

šais

mācību

uz

tehniskajās

pasniedzējs

rīt

—

darba

efektivitāte».

komiteja

vairāk

nozīmīti «Par

Katrs

jaunradē.

mācīties

Katru

darba skate.

zemniecības

topošo

tikumības

ražošanas

gadu

tre-

Sekmīgi

palīdzēja pasniedzē-

politiskās

«Šodien

ar

kadru

Gandrīz katrs

komjaunietis.

kolhozu

un

republikas

pulciņu.

audzēknis

tehniskajās

Vairāk

estētiskajā savu

tīja palīdzēt

aktīvi

skolās

nekā 600

«Šodien

novators,

zināšanu kvalitāte labākie

un —

ko—

profesionāli

audzēkņus

apbalvoja

piedalījās

tehniskajā

darbojās 940 priekšmetu

jauniešu katru

meistarības konkursos.

dīgs darbs audzēkņu patriotiskajā,

354

nosūtīts

skolās.

bija

visnotaļ

un

800

nekā

PTS

ceturtais

Profesionāli

tehnisko

Par

ap

komjau-

teicamām sekmēm».

lījās profesionālās

un

apguva

skolu audzēkņi kļuva par Ļeņina komjaunatnes stipenVĻKJS CX un PSRS Valsts profesionāli tehniskās izglī-

diātiem.

un

tika

pirmrindnieks,

rīt

ar

per-

gatavot

profesionāli

garā. Audzēkņi aktīvi iekļāvās kustībā trieciennieks»

tehnisko

attīstīta

CX aicinājumu,

idejiski

augstas

darba

augsta

draudzībai.

profesiju

uzņēmumu kopīgā

munistiskā

tības

PSKP

jaunietis

šķiras

strādnieku

teicamnieks,

paPa-

un

jauniešos

rekomendācijām. Turpinājās

bāzes

un

papildinājumu

darba mīlestības

partijai,

brālīgajai audzināt

ietvaros

komjaunatnes organizācijas

veidot

jauno

uz-

nesamierināmību

uzticīgus

tika

vairāk

kuras

vai

skolas

notika PTS kolektīvu

jiem

vēl

trešais

profesionāli vai

kļūtu

pasaules

uzņēmās šefību par profesionāli tehniskajām

ceļazīmēm

meistars

PTS

laikā

gadus katrs

nostiprināšana

un

nepie-

darbs

dziļu zināšanu iegūšanu,

un

jauniešu. Atbildot

komjaunatnes

ir

pienākums

sistēma,

organizācijas

skolām.

un

sabiedriskajai darbībai.

un

piecgades

izglītības

100 tūkstošu

nostiprinā-

internacionālismam

nesatricināmajai

atbildību par stabilu

Desmitās

skolu

un

norādīja, ka

ļeņinisko

viņus

proletāriskajam

jauno maiņu darbam

natnes

marksistiski

audzināt

ideoloģiju,

Komjaunatnes organizāciju sonisko

ĻKJS

politiskās

organizāciju

komjaunatnes

dziļu idejisko pārliecību

patriotismam,

domju

politiskā

sabiedriski

kvalitātes,

skolēnos

veidojot

buržuāzisko

Latvijas

audzināšanā

partijas CX birojs

skolu

šķiras apziņu,

domju

birojs

komjau-

paaugstināšanu.

Komunistiskās

Latvijas ciešams

ka

atzīmēts,

organizatoriski

zināšanu

uz

bija

lēmumus, veic zināmu darbu skolu

komunistiskajā

organizāciju

CX

partijas

darbu skolu

Latvijas ĻKJS CX

CX, pildīdama PSKP kongresa

rindās

jauno skolotāju.

Komunistiskās

Latvijas

«Par

jautājumu

tūkstoši

gadu pieda-

Skolās notika

daudzvei-

internacionālistiskajā, fiziskajā

audzināšanā.

galveno pienākumu sakomplektēt

republikas

strādnieku

un

komjaunatne

lauku

jaunatnes

uzskavakar-

skolas

neklātienes

un

skolas,

saglabāt audzēkņu kontingentu, uzpanākt skates «Katram jaunajam strād-

labot zināšanu kvalitāti, niekam

labākus

vidējo izglītību»

—

Vadoties

pēc partijas

komjaunatnes organizācijas tijas

organizācijām,

dentu mācīšanā

enerģiski

profesoru

katrs

personālais

studentu

kā

dzekli, šos

uzlabot

centienus

vienības kurā

visu

teicamām

paplašināt

darba

regulāri

sasniegumi

augstāka risko

par

4.

darbu

audzēkņu

ik

kolhoznieku,

konkursā

kā

arī

politiskā,

biedrisko

jaunatnes

studentu

cīņā

sekmība

un

priekšmetos bija zinātnēs, kuros

sabiedriski

sekmība

atzīme

dziļām

par

skolu

un

Studentu

vidējo speciālo

bija

te

bija

sabied-

un

stabi-

studentu

VĻKJS

un

piedalījās

90

mācību iestāžu

politisko

tematiku

cilvēku.

darbam

pirmo kursu studentiem.

ar

komitejas

aģitācijas

studentu.

sabiedrisku arī

strādāt

sabiedriski

jaunatnei.

ieviešanu

augstskolas

mācību

(SPP)

5380

—

mācījās

absolvents

profesiju

skolas

Tika

gadā ap

vien

un

ap

ieguva tika

un

iz-

skolu

komjau-

14 tūktošus

pionieriem

Sa-

pilnveidota

studentiem

mācību

sagatavoja

lekcijas

pamatus.

skolās

iestādēs.

sistēma

1976./1977.

studenti

nolasīja

darba

lektoru

jauno

Sabiedrisko

speciālajās

vecāko kursu

referātu,

un

Katrs otrais

politiskās prakses Ar tās

ar

propagandas

un

profesiju.

vidējās

darbu savu tā, lai cilvēkiem, būtu apguvis

organizēt

fakultātēs

profesiju

5,5 tūkstoši

—

skolu

vidējā

vēsturē,

par

topošais speciālists prastu

un

un

ieinteresēta-

nodakomjaunatne pievērsa sagatavošanas 600 jauno strādnieku un gadu mācījās vairāk nekā

Komjaunatnes

ciju

citām

uzmanību

Lielu

ļām, kurās

veidotas

bija

sabiedriskajās

nekā 12 tūkstoši

piedalījās vairāk

nieši

forma

kustības

jaunatnes

jaunrades

humanitāra-

Augstākās

Simtprocentīga

politiskajos

konkursi

studenti.

90 procen-

komjaunatnes organizāciju

sabiedriski

Vissa-

progress»,

nodaļu

un

zinātnēs.

audzēkņiem,

studentu. 111 Vissavienības

procenti

kādu

iestāžu

Auglīga

Vissavienības

starptautiskās

masu

priekšmets

zinātņu katedru sadarbības

lām zināšanām

katrs

rūpju

98,4 procenti.

mācību

speciālo

ar

jaunie-

kļuva

un

lī-

izstādes.

sabiedriskajās

priekšmetos bija

vidējo

attīstīt

aptvēra

CX

studentu

rīkoja

jaunrades

īpašs komjaunatnes šajos

dienas

kopā

apbalvoti izglītības

efektīvu

Par

un

tehniskais

formas

Komjaunatnes

zinātnēs.

organizācijām

tika

speciālās

redzesloku,

zinātniski

un

gadu

studentu darbu konkursi

Populāri kļuva

zinātniski tehniskās

jaunatnes

gan-

sekmēm».

savu

vidējās speciālās izglītības ministrija jām

bija teicamnieki,

zināšanas

speciālistu

pētnieciskās

tehniskajās

un

stu-

vidējās

un

republikas augstskolu

Dažādas zinātniski

jās

«Par

«Students

olimpiāde

tus studentu.

par-

kolektīvam

300 cilvēku katru

Ap

jauno

vienmēr

piedalījās

palīdzētu

«teicami», 91 bija Ļeņina vai

un

PSRS Augstākās

un

nozīmītēm

ministrijas

«labi»

mācījās

stipendiāts. CX

VĻKJS

ar

tehnikumu

un

lai

audzināšanā.

un

trešais

augstskolu

darbojās,

pasniedzēju

un

Desmitajā piecgadē 6,3 procenti drīz

rezultātus.

norādījumiem,

lek-

skolēniem.

355

Tika

noslēgti

cijām

studentu

līgumi starp

bāzes

un

un

mācību iestāžu vai

uzņēmumiem

skolu

jaunatnes

SPP

komjaunatnes organizā-

organizācijām

sadarbību

par

ražošanas

organizēšanā

prakses

laikā.

Lielu

vērību komjaunatnes organizācijas pievērsa studentu un jaunatnes estētiskajai audzināšanai. Vairāk nekā 8 tūkstoši

skolu

cilvēku

piedalījās

skolu

tehnikumu

un

mācību iestāžu

Turpināja atzītu

piešķirti

mākslas

PSKP des

laikā

politiskā

rāk

nekā

34 tūkstoši

zonā un un

dzimtenē

Tjumeņas

par

novērtēja

desmitās skolu

darbus

piecga-

vairāk

par

vai-

izgāja

nekā

Padomju Latvijas sūtņi strādāja pirmā kosGagarinas

—

apgabalā

apgabalā.

studentiem

kļuva

atzinīgi

rūdījuma

veica

Tās

internacionālistiskās

darbu

Vienību

jauniešu, viņi

Republikas, Ungārijas

padomju

augst-

festivāli.

pašdarbības vienības.

studentu vienībā

Darbs un

Karēlijas APSR, Kamčatkas Kabardā

laukos,

Bulgārijas, Vācijas

—Balkārijā

Demokrātis-

celtniecības

Cehoslovakijas

lieliska

bija

Nemelnzemes

KPFSR

pilsētā, un

jaunceltnēs, Moldāvijas

Astrahaņas

kās

skolu.

organizatoriskā

Kaļiņingradas

—

kolektīvu

deju kolektīviem,

veidošanas,

Latvijas

un

27,5 miljoniem rubļu. monauta

celtnieku

aktivitātes

kongress.

Tautas

pašdarbībā.

koriem,

studijām. Notika divi vidējo speciālo

studentu

audzināšanas

XXV

17

audzēkņu mākslinieciskās augt

sabiedriskās

darba

un

mākslinieciskajā

nosaukumi tika

goda

internacionālās

objektos

draudzības

uni-

versitāte.

Kopā natnes

gandas nieru

ar

kolhozu,

padomju

un

kultūrmasu

nometnes,

spilgtiem

kumu tene

un

augsti

idejiski

organizācijām.

propa-

izveidoja

pio-

reflektantiem,

augstskolu

un

slavas vie-

kas

bija

gadadienai.

1977.

veltītas

gadā kļuva Lielas

Augstskolu

Pa-

Oktobra

un

tehni-

partijai arī turpmāk darīt visu, lai Dzim-

pārliecinātus,

komunisma

lietai

uzticīgus

un

speciālistus.

un

VĻKJS aktīvi

pasākumos,

punktus

dienas, 60.

4.

Komunistiskās

sporta

interesantiem svētkiem

revolūcijas

kvalificētus

jaunceltņu komjau-

skolām.

komjaunieši solīja iegūtu

un

piedalījās aģitācijas,

padomju tautas varonības

pa

Studentu

domju Latvijas sociālistiskās

darbā,

lauku

palīdzēja

Par

aktīvi

konsultāciju

piedalījās pārgājienos tām,

saimniecību

studenti

organizācijām

organizatoriskās

piedalās sabiedrības

partijas

vadībā

Pastāvīgi

rindu

kaujinieciskuma

saliedētības

paaugstināšana

§. Komjaunatnes

kopā

pieaug

lietu ar

tās

pārvaldīšanā,

valsts

loma

un

darbojas

sabiedriskajām

padomju

sabiedrības

dzīvē.

Komjaunatnes jaunās paaudzes brieduma

356

skolu.

pastāvīgi raudzījās, lai visplašākās VĻKJS rindās izietu sabiedriski politiskā

komitejas masas

No

1976.

līdz

1980.

gadam Latvijas

ĻKJS rindās

vairāk

iestājās 1981.

1.

gada

republikas

nekā

150

tūkstoši

jauniešu,

57,6

procenti

saimniecībā, valsts pārvaldes 44

procenti

centi

tieši

—

ražošanas

materiālās

zinātnieki

inženieri,

—

tautas

saimniecības

nozarēs.

kalpotāji. Katrs

un

katrs

speciālists,

sfērā,

tautas

viņiem

no

36

Ap

pro-

gandrīz 22 pro-

kolhoznieki,

un

rindās

strādāja

kultūras

un

tās

jeb 61,4 procenti

komjauniešu

orgānos

VĻKJS biedru bija strādnieki

centi

Pavisam

jauniešu.

janvārī bija 313 316 komjauniešu

sestais

republikas

piektais skolotājs

kom-

bija

jaunietis. Jauniešu

veicināja

darba

ritatīvākā

kolēģija

Tās

orgāns.

mērķus

risināšanā

Plaši

rīkotas

tika

visus

dzīvē

un

augstākais

īstenot

un

kolektīvu

dzīves

darbības biedrus.

organizācijas pilsētu

republikāniskās,

auto-

un

un

bija veltītas nozīmīgākajiem

kas

sapulces,

noteikt

jaunatnes

komjaunatnes

vissavienības,

jonu komjauniešu valsts

dažādu

iekļaut

augšanu

bija pati plašākā

biedriem

palīdzēja VĻKJS

jautājumu

aktivitātes

politiskās

kuras

sapulces,

komjaunatnes pirmorganizācijas

un

plānus,

un

kumiem

sabiedriski

un

komjauniešu

svarīgākajiem uzdevumiem,

kurus

ra-

noti-

partija

izvirzīja komjaunatnei. uzmanība

Sevišķa ciju

sapulču

sagatavošanai skolēnu

dentu

vai

biedru

idejiskā

dības

izjūta

interesantu

saliedēja

par

retārs

bija

jaunatnes tika

vošanu.

meša»

projektu. tika

reidi,

sienas

avīzes

kongresu un

iepazinās

mas

noformēta uzskatāmā

1980.

1

delegāti,

LKP CX

sek-

visiem

Kom-

lēmuma

sapulces

par

pro-

sagata-

referāta tēzēm

ar

«Komjaunatnes

aģitācija

1 ,

darba

uzņēmumu

un

un

iznāca

un

star-

speciāls

piedalījās

par-

iestāžu

vadītāji, partikomjaunatnes orgānu lo-

komjaunatnes

uzlabošanos,

komjauniešu

veterāni,

veicināja

autoritātes

un

lo-

darba kolektīvā. 73

procenti

Republikas

PVI PA,

darbā sistemātiski

augstākstāvošo

partijas

gadā gandrīz biedri.

sapulču

sekretāri,

paaugstināšanu

VĻKJS

sapulces

tēmu notika

to

gatavošanā.

referāts,

jau savlaicīgi

prakse

komjaunat-

paziņoja

un

apspriests

mēr-

komitejas

dienas

sapulces

atskaites

Par

darbinieki,

komjaunatnes

noteiktās

pienākumus tika

kopīgam

sagatavošanas

kārtību

ar

lēmumiem

numurs.

tijas organizāciju jas

darba

atbil-

sapulce

skolu.

(komjaunatnes

pirms

Savienības

tika audzināta

gribai,

stu-

darba,

konkrētiem

komjauniešu

Tas, ka komjauniešu

cekļi

ilgi

sēdē

noklausītas

Komjaunieši

lēmuma

Jau

sadalīja

komitejas

sapulču

—

pārdomāta

ar

vienotai

kolektīvu

apstiprināja

komjauniešiem, jekts,

Labi

kārtību,

«Komutators»

Baltgailis).

J.

darba

komjauniešu

apvienībā

komiteja

nes

organizāciju.

savu

aktuālu

pirmorganizā-

šeit

Jaunatnes

iemiesojās

jaunatnes politiskā rūdījuma

par

Pamācoša ražošanas

Tieši

organizatoriskā vienotība,

un

un

norisei.

un

kolektīvā

komjaunatnes

ķim, kļuva

pievērsta komjaunatnes

tika

201. f.,

no

partijas papildinājuma bija

komjaunatnes

15. apr.,

13.

L,

28.

organizācijas

vadījās

lp.

357

pēc norādījumiem, lai komjaunatnes komitejas biedru

VĻKJS

uz

1976.

CX

rekomendēšanu

lēmumā

gada

saistīts

darbu, kas

«Par

Kirgīzijas

uzņemšanu

ar

partijā

teikts

bija

partijas

PSKP

organizāciju

PSKP

un

raudzītos

stingrāk

kā

partijai,

biedra

kandi-

dātu audzināšanu».

Regulāri toriski

uzmanību 1.

gada

rūpēdamies

VĻKJS

janvāri

komjaunatnes

P.

«Par

nāšanā». Ar

ieguva

darbs.

pilsētas

un

visms,

darba

kas

komitejas stilu

zinātniski

1980.

kuras

A.

desmitās

par

Sar-

audzi-

tika

komjaunatnes

atzī-

organi-

tika

rajona,

un

kam

apbalvo-

Liepājas

un

izskatīts

apguva

svešs

bija

subjektī-

un parācitiem, kas lik-

procesus

pret sevi

formālisma

un

konsekventi

sabiedriskos

prasīgumu tika

Tetjurajona

un

komunistiskajā

Kirova

stilu,

vērtēja visus

oktobrī

gada

Rīgas pilsētas Pro-

(sekretārs

Goda rakstiem

neatlaidīgi

birokrātisma

jebkuras

tājums

val-

organizācijas.

radošu

—

dības, kas izvirzīja augstu vidēja

pilsētas

komjaunatnes

Komjaunatnes |eņinisko

visā

glabāšanā VĻKJS CX

rajona

ĻKJS CX

gan

izpildi.

XXV kon-

Ņikiforovs)

jaunatnes

Alūksnes

Ar Latvijas

rajona

kā

PSKP

ĻKJS CX Sarkanajiem karogiem

Jelgavas pilsētas, Rīgas

Stučkas

uzdevumu

par

organizācijas, mūžīgā

panākumiem

Latvijas

Liepājas

zācijas

A.

posmu tā-

ietekmēja

mērā

guva

organizācija

(sekretārs

Sevostjanovs)

rezultātiem

karogu

mēts

pilsētas

pirmorgani-

ar

rajonu

un

lielā

skate

panākumus

1981.

pirm-

grupas.

izvirzīto

organizāciju

komjaunatnes

rajona

(sekretārs

tai

gan

Lielus

izpildi.

hins), Daugavpils

kano

darbu,

sevišķu

Uz

4083

bija

organizācijas

komjauniešu

darba kvalitāte

komjaunatnes

piecgades

sastāvā

VĻKJS CX lēmumam, republikā, tāpat

lēmumu

letāriešu

tas

To

iekšējo

Atbilstoši

gresa

citas

un

1932

nostiprināšanu.

notika

pirmorganizācijai.

—

ĻKJS CX centās panākt pilsētu

Latvijas

stī

cehu

un

organiza-

ĻKJS CX veltīja

republikas komjaunatnes

tiesībām

zāciju

struktūrvienību

savu

Latvijas

pamatposmam

13 273

organizācijas,

lāku

visu

par

politisko nostiprināšanu,

un

izpausmes.

Latvijas

ĻKJS

Šis

jau-

CX

plē-

numā.

VĻKJS kādā

prasa,

pirmorganizācijā.

biedru

sabiedriski

Rīgas

izvēlējās

darbā

solventu.

stājās

komjaunatnes Jaunais venta

pret

savu

apvienībā

«Radiotehnika».

profesionāli

audzinātāju.

Rezultātā

jaunatne

Tāds —

pirmajām uzdevums

komjaunietis, ar

VĻKJS

vēl

lielāku

dienām

kļūdams

prasmīgi

par

atbildības

darbu, lai tik tiešām kļūtu par paraugu

skolas

savam

ieju-

darba

pašus

izjūtu

ab-

katram

ātrāk

iekļāvās arī

gadu

skolas

Derkačs)

audzināja

kom-

ir

Katru

tehniskās A.

no

strādātu

komjauniešiem

(sekretārs

darbaudzinātāju,

majam. 358

strādnieks

obligāti

vērtīgākais

komiteja

procesā, dzīvē.

un

uzdevumus

grupa 8.

Komjaunatnes

ražošanas

komjaunietis

brieduma veidošanas līdzeklis

Šādus

liela

katrs

Nozīmīgākais

ražošanas

norīkoja komjaunieti tās

lai

politiskā

uzdevums.

jaunatnes

šeit

Statūti

un

šefus. absol-

izturējās aizbilsta-

pastāvīgo

Prasmīga katra

raksturīga cevs)

Rīgas

un

kur

cijai,

ražošanas

arī

Šis

fakts

un

efektīvu

elektrospuldžu

aktīva

jaunatnē

60

kadru

cehu

skaits

organizāciju

kvalitātes

un

kadru

Noteicošais

sastāva Piecu

fak-

uzlabošanā ir laikā

gadu

kom-

reizes

1,4

palielinājās

armiju

25

atzīti

bija

un

1980.

gadā

un

jaunatnes

vadīja

vairāk

pirmorganizāciju,

un

prasmīgu

cementēja daudzus tūkstošus lielo

kandidāti

un

biedrs.

komjaunatnes

no

aktīvistu

un

Viņi

procentus komjaunatnes

centus

efektivitātes

apmācīšanas.

un

aktīva

un

biedri

PSKP

veic

organizācijas

nostiprināšana.

14 143 cilvēkus.

organizā-

katrs

praktiski

atkarīga

komunistu

strādājošo

komjaunatnes vadoņi.

kodola

komjaunatnes

bija

Kudrjav-

1

ziņā

darbinieku

I.

(sekretārs

veica

darba

audzināšanas

partijas

sasniedza

darbu.

daudzējādā

komjaunatnes

pastāvīga

rūpnīcas

organizāciju

izvēles,

VEF

komjaunatnes

apvienošana,

zināšanu ievērošana

un

uzdevumus

individuālo

paaugstināšana

tors

ka

liecināja,

Komjaunatnes

un

centienu

apvienības

komjaunatnes

uzdevumu

vienreizējo

un

komjaunieša interešu,

apmēram

nekā 30

komjauniešu

procentus

pro-

(iz-

grupu

ņemot skolas). ĻKJS

Latvijas vispusīgais izglītības pabeigta

komjaunatnes centiem

cehu

Liela

darbinieku

Partija tos

tika

rūpīgi

visiem

no

nekā

30

pro-

komsorgiem.

grupu

kadru

nodrošināšanai,

birojiem

un

un

aktīva

un

pieredzējušo

komjaunatnes kadru

LKP

jas komiteju,

vai

partijas,

otrais

partijas orgānos

No

līdz

komitejām Visi

Komitejai.

rajonu

Tūkstošiem

un

komiteju

attiecīgo

un

partijas

arodbiedrību

padomju,

1976.

nekā līdz

1980.

kas

jas komjaunatne

nodarbojās

piedalījās

LKP CX PVI PA, 201.

pilsētas

f.,

ar

tautas

15. apr.,

deputātu

13. 1.,

rajonu

pil-

un

rajonu

un

komi-

gadu laikā

darbā un

tika

iz-

aktīvistu.

nostiprināties

jaunatnes

pirmor-

attiecīgo parti-

Piecu

darbinieku

valsts

no

komiteju sastāvā,

saimnieciskajā

ar

iz-

Komunistiskās

LKP

sastāvā.

gadam turpināja sadarbība

ievēlēti

komiteju,

1600 komjaunatnes_

komjaunatnes

organizācijām,

un

Latvijas

tika

kadrus,

jaunatnes vadī-

sākot

—

komjaunatnes

parasti

pilsētu komiteju biroja locekļu

vairāk

šināties

—

komjaunatnes

mācīja

iecirkņos.

komiteju pirmie sekretāri

bet katrs

1

darba

vadošajos

Centrālajai

partijas

virzīti

un

savienošanai,

darba

vairāk

komjaunatnes

pēctecības

audzināja

atbildīgos

ievēlēti

ganizāciju

teju

sekretāriem

pusei

ne-

procen-

darbinie-

aparāta

un

sekretāriem,

76

un

apmācīšanai.

virzīja

sētu

sekretāru

orgānu

vispārīgā

augstākā vai

sekretāriem

pilsētu komiteju

un

pievērsta

sagatavošanai,

jauno

aktīva

tika

visiem

atbrīvoto

organizāciju

kadru

paaugstināšanos:

pirmorganizāciju

uzmanība

rezerves

tāju

rajonu

partijas

un

komjaunatnes

izglītība bija

trešdaļām

divām

darbība

mērķtiecīgā veicināja

līmeņa nepārtrauktu augstākā

komjaunatnes

tiem

kiem,

un

CX

atbalsts

un

papla-

sabiedriskajām

audzināšanu.

Latvi-

padomju darbā,

kon-

13.—14. lp

359

kā

trolēja,

līdz

cumā lēti

tiek

ievērota

30

gadiem,

arodbiedrību

biedru

tautas

—

orgānos,

Partijas organizācijas formas

vadības

jaunatnes vispārīgās ievērotu

dažādu

Nozīmīgs

nekā

ZTB

lai

atbilstu

pilnīgāk

tās

Tajā

darba

grupu

biedrus.

VĻKJS

Pārskata

bija

periodā

bija

ciālo

izvietojumu struktūru.

celtniecības bas

112

grupa

14

skolotāji,

sfēras

komjaunatnes organizāciju

tāji. 66,3 procenti kongresa

Atzīmējis darba

darbā,

tikumiskās

un

PSRS un

15

audzināšanas

trālajai Komitejai, pilsētu

un

par

Bruņoto

katra

attīstīt XXI 138

pastiprināt

kongress

locekļus

un

VĻKJS

gātus

1978.

gadā

Tas

gress.

no

kļuva

uz

Latvijas

41 kandidātu, XVIII

25.

Spēku

pārstāvji, vadī-

organizāciju

organizācijas idejiski

vienotību,

paveikto politiskās,

izanalizējis Cen-

rajonu komitejām visnotaļ celt kom-

ietekmi

ievēlēja

lauksaimniecī-

jaunatnes pār-

komunisti.

ciešo

biedra iniciatīvu

VĻKJS

so-

transporta,

pienākumu komjaunatnes

jaunatnes organizāciju kaujinieciskumu, organizētību,

112

jaunatnes

uz

uzlika

organizācijas

skolu

pionieru

delegātu bija

norādījis

trūkumus, XXI kongress

atspoguļoja komjau-

darbinieki, un

turklāt

zemniecības

rūpniecības,

komjaunatnes

republikas

audzināšanas

186

orga-

biedru. Tās

jauniešu,

kolhozu

spilgti

studējošās

zinātnieku,

jauno

un

komjaunatnes bija

45

komjaunatnes

tūkstoši

26

šķiras

sastāvs

vidū

Delegātu

dzīvē 9.

no

38 tūkstošiem

par

nekā

republikas

pakalpojumu

un

darbinieki,

stāvji,

delegātu

un

līmenim,

organizācijas 1978.

republikas

strādnieku

jaunie

pārstāvji. Kongresa niešu

vairāk

iestājušies

19 tūkstoši

darbs

līdz gadā delegāti, kas pārstāvēja 293 879

646

nizācija bija palielinājusies gandrīz rindās

VĻKJS

specifiku.

republikas komjaunatnes piedalījās

ievē-

augošajam

kultūras

un

bija Latvijas ĻKJS XXI kongress, kas notika 10. februārim.

tūkstoši

VIRB.

un

izglītības, politiskajam

posms

tika

jauniešu

15

un ve-

regulāri pilnveidot komjaunatnes

centās

jaunatnes

deputāts bija

Padziļinājās kopīgais

orgānos.

metodes,

un

trešais

tūkstošiem

vairāk

kontroles

darba, sadzīves

jauniešu

katrs

par 33

pāri

savienībām,

radošajām

ar

likumdošana

jomā. Padomēs republikā

atpūtas

nostiprināt

un

disciplīnu

un

masām,

jaunatnes

plašām

aktivitāti._ Centrālajā

ĻKJS

komisiju

ievēlēja Revīzijas

Komiteja un

dele-

kongresam. līdz 28.

par

aprīlim notika VĻKJS notikumu

nozīmīgu

sabiedriski

politiskajā

dzīvē, par svarīgu

jaunatnes

60

noietajā

gados

visas

XVIII

robežlīniju Ļeņina

vēstures

kon-

valsts

Padomju

kom-

posmā.

jaunatnes forums guva plašu starptautisku rezonansi, ievērojamu notikumu starptautiskajā jaunatnes kustībā.

Padomju

kļuva Tā nes

par

darbā

piedalījās pārstāvji

organizācijām,

natnes

federācijas,

jaunatnes

kustības,

to

360

septiņām

no

kā

arī no

135 107

starptautiskām jaunatdemokrātiskās

Vispasaules

no

Starptautiskās

jaunatnes organizācijas Kongress

skaitā

studentu

savienības,

komunistiskās

un

jau-

Āfrikas

demokrātiskās

pasaules valstīm.

uzsvēra, ka «VĻKJS

centrālais uzdevums ir

audzināt

komunistiskā

jaunatni riska

idejiskuma,

internacionālisma,

augstas

padomju patriotisma,

organizētības

garā, efektīvi propagandēt sociālistiskās priekšrocības, katram

jaunajam

aktīvu

un

mobilizēšanu uzsvērta

mācības

politisku

skaidrību

tikumisku

kultūru,

un

veidot

pamata

pozīciju» 1.

izvirzīja

jauno

par

cilvēkam

dzīves

Kongress cīņa

iekārtas-sasniegumus

marksisma-ļeņinisma

uz

proletā-

disciplinētības

un

prasību

strādnieku,

desmitās

komjaunatnei

kolhoznieku,

uzdevumu

piecgades

sistemātiski

nepieciešamība

aktīvāk

speciālistu

un

iekjauties zinātnieku

izpildei. Sevišķi

nodarboties

tika

jaunatnes

ar

darbaudzināšanu. uzsvēra, ka «VĻKJS kā

Kongress lomas

zerves

apstākJos tās

sus

prasa

organizatoriski

posmus,

konsekventi kadru

uzlabot

principus,

audzināšanu, efektivitāti

un

kvalitāti,

un

sociālistiskās

politiski

un

īstenot aktīva

ļeņinisko

nostiprināt

partijas aktīva palīga

attīstītas

palielināšanās

tālāk

darbā,

vi-

un

darba

paaugstināt ietekmi

komjaunatnes

re-

centrālisma

izvietošanu

izraudzīšanu,

pastiprināt

nostiprināt

demokrātiskā

stilu

un

sabiedrības

visā

2

jaunatnē» . jaunā

Atspoguļodams īpatnības, PSRS

kas

izrietēja

Konstitūcijas,

VĻKJS

no

PSKP

kongress

attīstības XXV

un

darbības

izdarīja

posma

materiāliem

kongresa

VĻKJS

grozījumus

un

Sta-

tūtos.

VĻKJS

XVIII

komjauniešu

un

kongresa

lēmumi

kļuva

jauniešu kaujiniecisku

Latvijas

Padomju

par

dzīves, cīņas

un

darba pro-

grammu. No

1978.

biem un

gada 22. līdz 31. maijam visās komjaunatnes

notika

zācijās

un

republikas komjaunatnes

entuziasmu

godam

attaisnosim

«Ar

organi-

saviem

mīļotās partijas

dar-

gādību

uzticību».

Komjaunatnes komitejas veic

organizācijām,

tīts

arī

300

lielu

tiskās

1

izstrādāja

konkrētus

izpildītu kongresa

republikas

Komunistiskajai

Padomju Latvijas

2

lai

kādi

plānus,

lēmumus. Tam

bija

jāvel-

LĻKJS CX 1978. gada maija plēnums. Plēnuma dalībnieki

tūkstošu

nāja dīs

sapulce

ka

un

atdos

tālākam

jauniešu

savus

vārdā

komjaunatne

spēkus,

uzplaukumam.

Padomju Jaunatne, 1978, 29. apr. Turpat.

un

Ļeņina

aplieciun

visa

jaunatne vēl ciešāk saliedēsies ap PSKP, parā-

entuziasmu

Dzimtenes

komjauniešu

partijai,

zināšanas

sociālis-

XI

LATVIJAS PSKP

KOMJAUNATNE

XXVI

PARTIJAS

—

LĒMUMU

KONGRESA

nodaļa PALĪGS

ĪSTENOŠANĀ

(1981

1.

-1981.

bai,

gadā

XXVI

PSKP

tās

autoritātei

«palīdzēt dāt

vienmēr

XXVI

jauno

piecgadi

Piecgades

laikā nekā

gadā

bija

notika darbī-

politisko

cilvēku

gatavu

tūkstoši

pa-

komjaunieši,

un

biedru.

—

VĻKJS

vietā!». sfērā

strā-

Komjauniešu

īpat-

ekonomikas

nozarēs.

sabiedriskajā

un

procenti.

tālāk

attīstījās

par

sacensības

komjauniešu

Ceļojošajiem

labākajam

CX

labā!»

strādājošajiem jauniešiem

Republikas

sacensībā

varoņi

darba

tirdzniecībā

no

70

laikā

formas.

piedalījās

«Piecgades

bet

Dzimtenes

ražošanas

svarīgākajās

—

piecgades

kolektīvam»

katrā

celtniecībā

noteica

«Vainago-

iekļāvās sociālistiskajā

aktīvi

materiālās

visās un

aicinājumu

trieciendarbu

VĻKJS

virzienu

galveno

partijas

uz

republikas

kolektīvās

kolektīvi

attieksmi

«Par

or-

jau-

sarkanajiem

komjauniešu

vimpeļiem

un

un

jau-

komunistisku

pret darbu». nekā

Vairāk līdz

sabiedriski

aizstāvēt

«Augstu kvalitāti

180

Vienpadsmitās

niešu

Maskavā

novērtējumu VĻKJS

ekonomikas

strādnieki

nodarbinātajiem

ganizācijas

karogiem

kā

intensīvu

rūpniecībā

no

ēdināšanā

ar

pieauga

ievērojami

procenti

niešu

martam

valsts

uz

Dzimteni

atbildi

Latvijas

devīzi

dāja vairāk

60

Par

ar

1983.

savu

kongress

Padomju

sacensībā

svars

augstu

ietekmei

un

3.

ka komjaunatnes galvenais uzdevums ir politiski aktīvu, lietpratīgu, darbu mīlošu un strā-

intensifikāciju.

sim

līdz

1

PSKP

jaunie

Dodot

darba sardzē

piecgades

uzsvēra,

veidot

protošu,

tās

februāra

kongress.

dzīvi, kongress

audzi».

23.

no

§. Vienpadsmitās

1985)

—

1981.

gada

15

tūkstoši

7.

novembrim

strādnieku

jauno bija

izpildījuši

pirms

termiņa

piecgades

—-

pirmā

gada uzdevumus. Visās

sacensība

dēļas».

1

362

komjaunatnes ar

Kopš

devīzi

pirmajām

PSKP XXVI

organizācijās

«PSRS

60.

plaši

gadadienai

jubilejas gada

kongresa materiāli. R.,

izvērtās

—

dienām visā

1981, 88. lpp.

sociālistiskā

60 trieciendarba

republikā

neno-

tika

komjaunatnes

60.

gadadienai Sās

trieciendarbu

stafetes

gaitā

1982.

jau

vairāk nekā

Par

slava

organizācijas

savstarpēja

šo

jauniešu

un

gadu uzdevumu

bija pabeiguši

pastiprināt cīņu

disciplīnas

un

attieksmi

komunistisku

nesaimniecis-

ar

visur

priekšzīmīgas

un

radīt

kārtības

jauniešus kustībā par visāda

Latvijas

taupību.

ierosmei

komjaunatnes

pārkāpumiem,

organizētības

komjauniešus

un

republikas

CX

ĻKJS

vērtīgo ierosmi, kas kļuva par nozīmīgu

jauniešos

divu

sekojot maskaviešu

darba»,

saistības

prasīguma,

ekonomiju

PSRS

6,5 tūkstoši

par

komjauniešu

jauno ražotāju

gadadienai,

padarītā

ražošanas

un

iesaistīt

apstākļus, veida

pēc

uzņēmās

darba

kumu,

15 tūkstoši

VĻKJS 65.

godu un

veltīta

bija

uzdevumus.

kartēja pusgada «Gods

par 200

ziņoja par vienpadsmitās piecgades

bet

izpildi,

kas

kongresam.

gada martā pāri

Padomju Latvijas jauniešu, pāri kolektīvi

stafete,

XIX

VĻKJS

un

pret

birojs

darbu

un

atbalstīja

lai audzinātu

līdzekli,

mobilizētu

viņus

paaugstināt sabiedriskās ražošanas efektivitāti. visa

Komjaunieši, darba

pacēlumu

gadā V.

60.

sagaidīt

I.

kas

trieciensardzi,

pilsētu

nes

aktīvu

veltīta

rajonu

un

panākt

mās

tas

komjaunatnes

uzņēmumu

jaunatnes

organizatorisko

kā

arī

un

strādnieku

un

1984.

gadā

aktīvi

jas aicinājumu, gumu par

vienu

iekļāvās

Komjaunatcenzda-

lai

izvērsa

tiktu

pieņem-

darba

trieciensardzes

saistī-

pirmrind-

Ļeņingradā. atbildēdami

strādātāji,

cīņā,

lai

un

organizēt

sardzē,

pamatotas

salidojumā

jaunie

procentu

darbu,

ekonomiski

dinastiju

republikas

notikumam.

piedalīšanos

Uzvarētāji ieguva tiesības piedalīties

nieku

ierosināja

pirmorganizācijas,

politisko

masu

Latvijas

«Sarkanais Oktobris»

izcilajam

masveida

spraigas,

paaugstinātas,

bas.

šim

un

1984.

piešķirts

metalurgs»,

organizācijas

komitejas,

politisko

gatavojās

komjaunatnei

kopš

«Sarkanais

Rūpnīcas

lielu

ar

aktivitāti

Preiļu rajona kolhoza

jūras kuģniecības, citu

jaunatne

sabiedrisko

gadadienu,

vārds.

Ļeņina

republikas

augošu

un

parti-

uz

darba ražī-

paaugstinātu

pazeminātu produkcijas pašizmaksu

un

pusprocentu.

par

1984. tīvs

gada vidū katrs piektais komjauniešu tūkstošiem

un

Padomju

piecgades

vienpadsmitās

Latvijas

plāna

uzdevumus

jauniešu kolek-

un

strādnieku

jauno un

izpildīja

sociālistiskās

sais-

tības.

Republikas komjaunatnes darba

ieviesta

nostiprināti lai

lektīvi,

biedriski

publikā 15

vās

tiktu

un

celta

politiskās

tūkstoši

darba

esošie

bija

1620

brigādiskās

un

veidoti šo

šādu

kolektīvu

nozīme

rosināšanā.

278

darbuzņēmuma jauniešu

un

jauniešu 1983.

darba

gada

strādāja

forma,

jauniešu

ko-

un

sa-

martā

re-

vairāk

nekā

tika

piešķirts

komunistiskā

brigādes

strādāja

pēc

brigādēm 317

kuros

lai tiktu

brigādiskā

komjauniešu

kolektīvu,

nosaukums,

un

stimulēšanas

jauni

aktivitātes

jauniešu.

kolektīva

Komjauniešu

organizācijas centās panākt,

organizācijas

progresī-

metodes.

kolektīvu

vidū

labus

rezultātus

sa-

363

sniedza

VĻKJS 50. 1984.

strādnieki. 33

brigādes

mulēšanas

cijas

gāde. 26

(472 cilvēki)

Tajā

Indāna

mašīnas

vērpjamās

mus,

palielinādamas

1984.

gada

dsmitās

tība

un

29.

darba

ražošanas

meistarība.

profesionālā

strādnieka

cijas kvalitāti, lās

bija

strādāt bri-

apkalpoja uzdevu-

plāna

ražošanu.

dzijas

Līdz

vienpa-

izpildījis

Ar

brigādes

strādnieku

un

padomes

augstā ražoša-

palīdzību

jaunos strādniekus. Tā novērtēja darba

par

rezumēja

produk-

pūrā cīņā par morālās

izskatīja

jautājumus, sodīja

pārkāpšanu,

ieinteresē-

savstarpējā

disciplīna

izejvielu ekonomiju,

disciplīnas

pārpildīja

nodrošināja

ieguldījumu kopīgā

stimulēšanas

nas

noņēmējas

kolektīvs

darba

pārvaldīšanā plaši iesaistīja

nas

katra

sāka

jauniešu

un

plānu.

te

palīdzība, stingra

6

un

kvalitātes

brigādes

rādītājus

decembrī

gada

sistemātiski

un

jaunie

kārstuvēs

un

organizācijas un stidarba jaunās pēc organizā-

komjauniešu

vērpējas

augstas

maijam

piecgades

Labus

10

strādājošās

1982.

vadītā

kombināta

vērptuvēs

darba

strādāja pēc

formas. Pirmā

sistēmas

L.

palīga

kombināta

beigās

brigādiskās

samaksas

un

meistara

trikotāžas

gadadienas Ogres

gada

materiā-

un

ražoša-

tehnoloģiskās

un

sociālistiskās

sacensības

rezultātus.

Augstu ceha A.

Zukova

loceklis L.

un

R.

Zukova

Gustiņa

—

ceha

—

L.

rosīga

Indāns

kārtības

sargs,

komjaunatnes

biroja

«Komjaunatnes

starmeša»

partijas biroja locekle

locekle, noņēmēju brigadiere

Tā tika niecības kās

panākts,

uzņēmumu

sacensības

tiskās

vijas L. darba

ka

1983.

bija

vērpējas locekles, štāba loun

biedru

Cernogorceva bija arodgru-

A.

uzvarētāju

partijas

brigādes

pieredze

un

mehanizatoru

porcelāna rūpnīcas (brigadieris

Liela

loma

M.

nātājiem, kas, tajā pieredzē

republikā bija Ļeņina

tromašīnu

arī

darba citas

S.

Gorškovs), V.

(brigadieris

karogu. kolektīvu

organizāci-

komjauniešu

flotes

jūras tirdzniecības

Lat-

LRAP,

jauniešu

un

jaunās

(brigadieris

šķiras

kadru

15.

dokeru

Zasulauka

Romanovs),

apgleznošanas

ar

apbalvotās

jaunās

strādniekiem

ne

vairāk nekā 23

rūpnīca»

Padomes,

guva

sociālistis-

Latvijas Komunis-

ar

Rī-

ceha 1. bri-

Baltais).

zināšanās

ordeni

vieglās rūp-

par

CX Sarkano

VĻKJS

mākslinieciskās

nežēlodami un

Ministru

komjauniešu

brigāde

strādnieku

bija pieredzējušajiem

apbalvots

atzinību

Rīgas

brigāde

kļuva

jauniešu kolektīvu

apstiprināja

Plašu

atslēdznieku

depo dīzeļu

un

citu

un

pārliecinoši

jauniešu brigādes:

gāde

PSR

ĻKJS CX Goda diplomu Indāna

un

tika

un

CX, Latvijas

un

gas

gadā kolektīvs

komjauniešu

formas efektivitāti.

jas

364

ceha

—

ceha

arī

sekmēja

brigadieris

organizatore.

pas

ar

ražīgumu —

sabiedriskais

un

cekle, vērpēja L. Bobrova tiesas

dzīvē

sabiedriskajā

komitejas

noņēmēja

darba

brigādes locekļu

piedalīšanās

spēkus,

ne

jaunajiem tūkstoši

audzināšanā

jauniešu

laiku,

dalījās

strādniekiem.

darbaudzinātāju.

ražošanas

instrumentu

paaudzes —

apvienības

atslēdznieks

K.

darbaudzisavā 1984.

bagāgadā

To vidū

«Rīgas Ņukša,

—

elek-

Rīgas

tehnikas

apgaismes

saimniecības M. Rivare

ceha

rūpnīcas

«Aglona»

daudzi citi izcili

un

priekšnieks A. Meļķis, padomju Sociālistiskā

brigadiere darba

Republikas komjaunatnes organizācijās tēma, ka

organizēt

kolektīvu

un

sociālistisko

jumu tehnisko kvalitātes

jaunatnes,

Jaunatnes kustība

pakāpē litātes

Tas

vadības

zinātniski

bija

sistēmu

RPKVS valsts

pirmo

reizi

Vecāko

dāja praktiski ciju

aktīvi

pārstāvji sākot

—

«Kvalitātei Tālāk

—

sonisko

TKN

«Meistars

teņi

augstu

līmeņos.

kvalitātes tikai

PSR ka

svarīgi,

zinātnieki

attīstības

tās

ieviešanā

organizā-

visos

komisijās

ieguva masveida raksturu. sacensība

sociālistiskā

defektiem, par tiesībām strādāt tādu

nosaukumu

štābi

Komjauniešu

kvalitāti

projektēšanas

no

«Kvali-

kvalitātes

un

par per-

profesijā»,

savā

pos-

kustībā

masveida

jaunatni

ar

kā

iegūšanu

strādnieks

jaunais

strādājošo

līme-

republikas mērogu. Kustība

ar

rūpes»

par

izstrā-

speciālisti

un

Komjaunatnes

kvalitātes

darbarūķu

brīža

līdz

labāku

izstrādājumu rezerves,

Pieredze

daudzi

tizēja

par

gata-

tīva

kustībā

23.

gada

republikas par

kvalitāti,

raksts:

augstu

marta līdz

kvalitātes

17.

akustisko

ierosme

atklāj

arī

ražojumu

nodrošina

ne

ražoša-

jaunas

kvalitāti.

un

prak-

apvienības

jaunieši

no

1982.

ražoto stereo-

partiju. Izstrādājumu kvalitāti godu

par

ceha

akustikas

«10AC»,

stabili

darba kolek-

Ražošanas

komjaunieši

«Melodijas-106»

kvalitāti

atbalstīja

sistēmu

partiju» izlaidi

maijam izlaida komjauniešu

Uz katra

«Garantējam

iniciatīvu

darba ceha

«Melodija-106»

kontrolēja.

bet

šī

uzņēmumi, tā pārvērtās visa

montāžas

centru

fonisko

ka

rādīja,

jauno strādnieku profesionālo meistarību.

ceļ

«Radiotehnika»

«komjauniešu

izplatījās

plaši

uzņēmumos

partijas».

«Komjauniešu ražojumu

Šo

ļoti

elementus.

beidzot

un

rokām».

iesaistīt

izstrādājumu

Daudzos

caur

Un

jaunie

«Labākais

zelta

iekļauta Latvijas

izstrādājumam.

vam

nas

vadības

piedalījās

zīmogu,

ar

centās

saimniecības

tika

jauno

teicamnieks»,

tātes

tautas

ražošanu bez

izstrādājumu

lai

vadības

komjauniešu

attīstījās

pamatots eksperiments, kvalitātes

RPKVS

rajona

ar

kva-

pilnveidošanā.

un

komjaunatnei.

vadībā

visus

jaunā

produkcijas

sastāvā.

plāna

biedru

īstenošanā

pacēlās

produkcijas

izplatītu

valstī

atvēlēta

bija

paaugstināšanu

organizatoriski

republikas

piecgades

brigāžu izstrādā-

palielinātu augstākās

Republikāniskās

(RPKVS)

bāzes

visos

liela loma

ņos

par kvalitātes

un

noteikta sis-

jauniešu

un

paaugstinātu

izturību,

un

Varone

ražošanu.

sistēmas

standartizācijas

uz

lai

sacensību,

jauniešu piedalīšanos

ar

izveidojās

komjauniešu

kvalitāti

līmeni,

izstrādājumu

Darba

darītāji.

kura

bloka

un

vis-

mezgla ir

uz-

VĻKJS XIX kongresam».

komjaunieši, izgatavodami

ietilpst

«Melodijas-106»

kom-

plektā. Uzdevums var

tikt

zāciju

uzlabot

sekmīgi

kompleksa

produkcijas

atrisināts vienotiem

tikai

ar

kvalitāti vesela

pūliņiem.

mūsdienu

uzņēmumu

Tādēļ

apstākļos un

komjaunatne

organi-

veltīja 365

lielu

uzmanību

izmantoja

izlaidē zaru

kolektīvu

darba

kvalitātes

nodarbinātos

sistēmas

jaunatnes kolektīvu

tālākas

darba

sadarbības

brigādes,

kā

palīdzības

un

kas

Tas

apvienoja

veicināja

daudz

savstar-

līgumi,

tā-

produkcijas

saskarīgo

«piegādātājs—ražošana—patērētājs»

Republikas komjaunatne

apstākļos

ražošanā

brigāžu kontaktu

organizāciju

sociālistis-

specializācijas

formas

komjauniešus.

tirdzniecības

un

nos

pārbaudītas

teicamas

arī

ražošanas

un

tādas

pēji saistīto

pat

saskarīgo profesiju

sacensībai

kajai

no-

nostiprināša-

ietvaros.

izstrādājumu kvalitātes

darīja

1984.

paaugstināšanā. tajiem

rūpniecības

Valsts

kvalitātes

gada beigās no visiem atestācijai iesniegizstrādājumiem 49,6 procentiem tika piešķirta

zīme.

1

Prāva

daļa augstākās

kvalitātes

izstrādā-

jumu bija tautas patēriņa preces. Vēl kas tais

darba

tika

norisē

un

ražošanas

vietā

piedalījās

vairāk

Tādēļ to organizēšanā speciālistu

un

padomes

cīņā

meklēšanu

enerģētisko

un

sabiedriskā

tūkstoši

veicināja efektīvas

resursu

skate

republikas

katrā

ekonomiju

par

kopīgu

(1985.

gadā

tajā

strādnieku)

jauno

1983.

sacensība pēc ietaupījumu personiskagadā šie konti tika atvērti 1028 komjaunatnes

1984.

sākumā

gada

t.

vairāk

i.,

tie

nekā

komjauniešu

bija

681

17,5

tūkstošiem

jauno

darītāju.

Cīņā

ar

līdz šim sākumā

vairāk

tošanas

nekā

lai

«Komjaunatnes rajonu štābi kontroles

starmeša»

rīkoja

Viens

tiem

tika

un

rezultātus

ar

ka

gada

tautas

to izman-

iespējami

no

stiprināšana.

sabiedriskās

reidus

Skates vairāk

ieviesti

svarīgākajiem

No

enerģētisko

un

laikā

—

ražošanā

un

kā

štābs,

kopā

nekā 26

resursu

skates

ar

arī

pilsētu

attiecīgajām tau-

piecgades

četros

tūkstošus deva

efektīietvaros

7,1

ga-

ierosinājumu;

miljonu rubļu

efektu.

darba virzieniem

Cīņa,

darba

strādāja

rezerves

republikāniskais

pārbaudes

iesniedza

lielu ekonomisko

posteņu

kurināmā

Vissavienības

komitejām.

jaunieši no

ražošanas

labākus

gūtu

materiālu,

izmantošanas

15 200

«starmešnieku»

tūkstoši

tāpat

1985.

starmetim».

līdzekļiem.

Izejvielu,

—

nesaimnieciskumu,

un

bija «Komjaunatnes 32

Viņi radoši meklēja

iespējas,

mazākiem

zudumiem

izšķērdību,

liela nozīme

saimniecībā.

366

90

kolektīvā,

jauniešu

1

rezervju

kurināmā

nekā

pirmorganizācijās.

dos

ses-

kon-

sociālistiskā

jaunatnes

darba

iesaistīšanu

ražošanas

Vissavienības

jiem kontiem.

tas

skolu.

lai

panākt,

centās

CX

jauno zinātnieku

masveida

un

izmantošanas

un

LĻKJS

pirmrindnieki.

materiālu,

izejvielu,

vas

darītājs.

iesaistītas

Jaunatnes darba

un

specialitātēs. Tajos piedalījās katrs

kļūtu par pirmrindas pieredzes

un

un

nekā 80

vairāk

jaunais

kursi

meistarības konkursi,

plašāku vērienu ieguva profesionālās

notika

1983.

1985, 18. janv.

«Komjaunatnes

bija

gada

sociālistiskās 1.

līdz

30.

starmeša» darba

oktobrim

štābu

disciplīnas notika

un no-

republi-

kaniskais nieki

«KS»

izmanto

ieviešana

jas formu piedalījās rāk 116

3

štābu kā

priekšlikumus,

notiek

10 tūkstoši

tūkstoši

cik

pārbaudīja, kā

disciplīnas

un

apmēram

nekā

kas

reids,

darbalaiku,

progresīvo

«starmešnieku»,

racionāli

izmantot

organizāci-

Pavisam reidā

darbojās

un

dalībnieki

Reida

strād-

jaunie

darba

nostiprināšana.

posteņu.

un

efektīvi

darbalaiku

vai-

iesniedza samazi-

un

nāt tā zudumus.

Vienpadsmitās jās

vidū

disciplīna

nozīmē

tā

pārkāpumiem, ka visos

piecgades

ka

pārliecība,

ir

jaunatnes komitejas kas

sija,

rināšanu nais

efektīvi

rīts»,

ražošanas

trikotāžas

Ogres

tika

kombināta,

kārtība kom-

Par

izveidota darba

Rezultātā

«Alfa»

nostip«Sarka-

un

PSKP

Rēzeknes

ražošanas

komi-

disciplīna

disciplīnas

apvienību

būvinstrumentu

rupjiem

un

dīzeļu rūpnīcas

Jefimovs)

iecirkņos.

bez

strādāt

atbildība

Rīgas

disciplīnu.

rūpnīcas

cīnījās

elektrisko

kongresa

P.

(sekretārs

visos

jūtami uzlabojās

Pie

posmos.

darba

kontrolēja

tikai

ne

organizētība,

augsta

ražošanas procesa

komjaunatnē jūtami nostiprinā-

apvienības

XXIV citu

un

uzņēmumu komjaunieši. Ciešāka

jauno patruļnieku

kļuva

sadarbība. Visās natnes

rajonu

tautas

kontroles

16

tautas kontroles

grupās

efektīvāki

tūkstošus;

veltīts

kādam

Tā

darba

notika

«Laiks līdz

talonā»

darba

kā mēs

un

1984.

tiek

ievērota

aiziešanu

pumiem. Lai kuma,

darbgaldi

interesantas

paredzētos

dājusi Valsts teja

un

progresa un

PSRS

ražošanas

ierosmes

kapitāli

forma

ekonomijas

un

kavējumiem,

ar

ražošanas laika

aizsākumi.

apgādi radās

ar

dau-

Latvijas

jū-

kon-

komjaunieši

iekārtas.

perspektīvas Valsts

šodien

Zinātnes

Šījaunā

ļāva koncentrēt

pūliņus

pārkā-

pārtrau-

norakstīšanai

izremontēja

kombināta

un

brigā-

un

disciplīnas

Skates

skates

inženieri

ir cieši

tehniskajām programmām,

akadēmija.

speciālistu

cīņa

bija eko-

gada ok-

varētu strādāt bez

ritmisku

uzņēmuma

komiteja,

Zinātņu

vadības

par

trikotāžas

zinātniski

Plāna

1983.

«Laika

citiem

instrumentiem.

intensifikācijas

kompleksajām

un

mehānismi

derīgas

Ogres

Pirmais

no

per-

posms

izejvielu

kolhoznieki,

notiek

kā

beigām

komjaunieši

kuģus.

un

c.

Komjauniešu

laik-

slejās

ietaupījumu

stāstīja, kā uzņēmumos, cehos

rūpēties

kā tiek izmantotas

Ražošanas ar

un

v.

ar

avīzes

katrs

elektroenerģijas

kārtība,

un

«Mūsu

posmos,

strādnieki,

laika un

materiāliem

kuģniecības

trolēja,

darba

bija paredzēts

izejvielām,

—

darba

pirms

pārbaudes.

un

izmantojam» notika

jaunie

—

skaits

sasniedza

un

organizēja

organizācijai

to

janvārim.

gada

lasītāji

komjaunatnes aktīvisti

dzas

reidi

skati

vairākos

virzienam:

racionālai

nomijai, posms

ras

kopīgie

republikānisko

rezervju konts».

soniskais

dēs

kļuva

komjau-

komjauniešu

palielinājās

«Sovetskaja molodjož» redakciju

ražošanas

tobra

posteņos

un

komiteju

ievēlēti

«Komjaunatnes starmeša» štābs kopā

Republikāniskais raksta

kontroles

tika

komitejās

komiteju pārstāvji;

pilsētu

un

tautas

un

un

un

tehnikas

zinātniski

zinātnieku,

virzīt

tos,

saistītas

ko

izstrākomi-

tehniskā

konstruktoru

lai

radītu

un

367

praksē jaunu, pilnīgāku

ieviestu

drīzāku

drošināja

ražošanas

tehniku

mehanizācijas

Tas

tehnoloģiju.

un

no-

automatizācijas,

un

kā

darba ražīguma palielināšanos.

arī

Jaunatne

aktīvi

šefību

nozarēs»,

Prakse

darba

un

ka

rādīja,

stāvīgus

viena

augsmē šanā.

realizēšanā,

darba

sistēma

dabas

PSR

gada

kā

dažādās

Tas

iegūts

daudz

palī-

iemaņu

leviešot

vairāk

iz-

apgū-

tautas

Latvijas

100 JKJK.

par

pat-

parādīt

profesionālajā

organizatorisko Padomju

tika

gados

vārdu,

savu

speciālistiem

arī

veikt

bija iespēja

zinātnē

jaukom-

radošā

jauniešu

entuziasmu.

un un

darbojās pāri

četros

ražošanā,

saim-

viņu izstrā-

nekā

7

miljonu

ekonomiskais efekts.

darba

tematikas

var

sasniegt

nības

«Bioķīmiskie visai

plānota

ekonomisko

JKJK

un

optimālā

rezultātus.

labus

reiza,

reaktīvi»

un

ražošanas

sacensības

apvienības sintēzes

dēmijas Organiskās

Ligita

par

«Alfa»,

Lielus

PSR

Latvijas

institūta

un

citi

pa-

apvie-

gadu dod saliedētais

Šis

republikas

uzvarētāju.

ir

Oma, tematika katru

apmērā.

kļuvis

izvēle

ražošanas

ieviešana

rubļu

vienreiz vien ir

ne

savienības sociālistiskās

vada

izstrāžu

daudzu tūkstošu

efektu

sastāva

Zinātniskās

JKJK, ko

piecgadei

radošais kolektīvs

guvuši

spējas

beigās

formām, kā

bija jauniešu

Galvenie

kolektīvos teikt

zinātniekiem

niecības nozarēs

liels

(JKJK).

šādos

dziju zināšanu,

un

1984.

Ja

vadības

Latvijas

un

uzņēmās

«Roku

tautas saimniecī-

visefektīvākajām

no

vēlēšanās

pētījumus,

jaunajiem

rubju

veidi

organizatoriskās

dzēja

citās

un

«Dabas aizsardzība

kolektīvi

jaunrades stimulēšanas

savas

komjaunieši

automatizētās

«Republikāniskā

piedalījās mērķprogrammu

pleksie

tiek

rūpniecībā

īstenošanā.

programmu

republikas

racionāla izmantošana».

resursu

des

PSR

Latvijas

(Latvijas RAVS)»

nieši

laikā

trijām kompleksajām mērķprogrammām:

par

samazināšana bas

piedalījās komplekso

piecgades

Vienpadsmitās

un

Vis-

panākumus

Zinātņu

aka-

jauniešu kompleksie

jaunrades kolektīvi.

gresa

attīstībā

šanā

bija

jumu

deva

zinātnieki

tožu

izstrādāja

nai

roku

robotiem.

robotu

1982.

un

robotizēto

un

gadā

RER jauniešu

Republikas

cehu

un

tika

automatizēto

projektēšanas institūta

darbam

zinātnieku

pro-

samazinā-

prāvu

ieguldī-

institūta

kas

sistēmu, procesu.

Robottehnikas

roku

darba

rosīgi

strādā

ļauj

Latvijas centra

«Elektromagnētisko

me-

samazināša-

piešķirta LĻKJS prēmija

kolektīvs

iekārtu

radīšanā

Politehniskā

izstrādāšana

komjaunatnes

jauno

To

tehniskā

darba

jaunie uzņēmumos ieviesa robottehnisko

Fizikas

speciālistu

pētīšana

rūpniecībā» tehnikā.

un

Rīgas

analīzes

akadēmijas

ierīču

un

368

nozīme

smagā

daudzos

rūpniecisko

zinātnieku

pieaugusi

un

dinamiskās

Zinātņu

un

lielāka

jaunie speciālisti.

automatizēt

PSR

pirmām

rūpnieciskajiem

kompleksu

jauno

un

arvien kārtām

gados

Astoņdesmitajos

zinātnē

pie automatizēto

radīšanas.

komitejas panākušas, un

speciālistu

ka

padomju

ievērojami loma.

Tās

Studentu

celtnieku

Komjaunatnes

vienību

krastmalā

parāde Rīgā, (1970.

gada

Mūsu adrese

jūlijs)

-BAM

I. Leimanis

I. Leimanim 25.

1974.

gada

novembrī izsniegtā

pārvaldes

«Angarstroj»

instrukcija

Rīgas

ar

Ļeņina

apbalvotās

elektrotehniskās VEF

sastāvā

Ražošanas apvienība «Radiotehnika». Uz

—

ordeni

Ļeņina

rūpnīcas

I. Leimani

«Rīga

I.

Valsts

savā

konveijera

V.

magnetola 110»

brigāde, iekļāva

kas

Lielās Oktobra sociālistiskās 60.

gadadienas Liepājas

komjauniešu V.

un

Kalašņikovs,

LOTOS pirms

jauniešu 1978.

revolūcijas

galantērijas kombināta kolektīvs

vienību dalībnieku gājiens

aizbraukšanas

(brigadieris

gads)

uz

pa

darbu (1972.

Rīgas

ielām

gada jūlijs)

Darba

17.

semestra

tiltu

būves

starts

vienības

jaunie celtnieki Rīgas vanšu

(1979.

VĻKJS

adītāja laureāte vidū.

50.

tilta būvē

gads)

gadadienasOgres trikotāžas

Latvijas Zigrīda

Ļeņina Strika

komjaunatnes

LOTOS

vienību

kombināta

prēmijas dalībnieku

Latvijas

ĻKJS

XXI

kongress

(1978.

gada

februāris)

Latvijas komjaunatnes delegācija pirms uz

VĻKJS XVIII

kongresu

došanas

Padomju,

poļu

studentu

strādāja

Gaiļezera

slimnīcas

objektu

celtniecībā 1979.

Viena

vācu

un

grupa, kas

(Rīga,

gads)

RAF

rūpnīcas

no

montāžas

ceha

komjauniešu brigādēm

jauniešu

un

(1981.

gads)

Zemgales vidusskolas audzēknes Ņina

Pobjaržina

Svetlana

un

Paramonova

Daugavpils

rajona padomju saimniecības

lopkopības

«Demene»

fermā

Partijas

veterāne

Marta

Krustiņsone pionieru un

oktobrēnu

vidū

Piemiņas 1919.

Latvijas

atklāšana

plāksnes

gadā

no 28.

februāra

Komunistiskās

Savienības

ĻKJS CK

I

kongress.

pirmā

kurā

pie ēkas,

līdz

1. martam

notika

partijas Darba Jaunatnes Pie

sekretāre

M.

mikrofona

Latvijas

Rukmane

(1982. gada marts)

Latvijas

ĻKJS

1982. gada

25.

Komunistiskās PSKP CK

XXII

kongresa

marts). partijas

loceklis

A.

atklāšana

Kongresu CK

Voss

sveic

pirmais

(Rīga,

Latvijas sekretārs,

Radiouztvērēju iecirkņa

«VEF-317»

komjauniešu

un

un

VEF-214» izlaides

jauniešu

kolektīvs

darbā

Republikas komjaunatnes organizācijas pārstāvji CK pirmo Rīgas stacijā sagaida LĻKJS sekretāru

I.

atgriežamies

Priedīti (pirmais no

PSKP

XXVII

no

labās)

kongresa

kļūst par autoritatīviem

jaunatnes zinātniski

attīstības

autoritāte

Latvijas

štābiem.

vieglās

Liela

ir

zinātniskās

rūpniecības

Rīgas pilsētas Oktobra rajona

tehniskās

ražošanas

pētniecības

jauno zinātnieku

jaunrades VEF,

apvienības

institūta

speciālistu

un

un

pa-

domēm. vieta

Nozīmīga

280

ap

kumu 20

tūkstoši

vien

kumu 200

1982.

jaunrade

tiek

ieviesti

No

1981.

līdz

ieguvuši

1984.

efekts

Jau

nikas

institūta

prēmijas

PSRS Pārtikas

tehnikā,

Saskaņā CX

programma

1984.

speciālisti laureāta

zinātnieki

jaunie un

Zariņš

—

Latteh-

skaitļošanas

—

kļuva

gada

gada

puiši

1982.

par

VĻKJS

beigās

lēmu-

radīja republikas jauniešos jaunu pat-

organizāciju lai

izpildītu

jaunieši

kas

de-

musu

uzdevumu.

7420

izveidoti

kolektīvi,

vadībā

šo neatliekamo

ražošanā

lauksaimnieciskajā

meitenes,

laukos bija

ražošanas

agrārās pro-

kongresa

gada maija plēnumā pieņemtā

republikā

un

XXVI

partijas

tālākās attīstības

sākumā

41 125

jauniešu

un

A.

ar

Komjaunatnes

lauksaimniecības

strādāja

un

laboratorijas grupas vadītājs V. Koz-

aspirants

PSKP

un

pacēlumu.

1984.

divi

un

dzīgi iekļāvās praktiskajā darbā, zemes

gandrīz

dalībnieku

prēmijas

šim, LĻKJS aktīvi piedalījās PSKP

līdz

īstenošanā.

miem izstrādātā

riotisku

LĻKJS

kontrolēja,

laureātiem.

Tāpat kā grammas

bija

tehniskā

gadā

jaunie zinātnieki

un

LVU

1983.

komjaunatnes

akadēmijas Elektronikas

Stučkas

rūpīgi

«JZTJ-82»

PSR

P.

miljoni

godu

par

ļoti

vijas

un

7

rezultāti

«Jaunatnes zinātniski

nosaukumu zinātnē

lovs

priekšli-

bija

meklējumu

izstādes

gadam 29

mikrosistēmu

kolhoz-

un

tautas saimniecībā.

godpilno Latvijas

Zinātņu

priekšli-

pārsniedz

racionalizācijas

ražošanā.

priekšlikumiem plaši izmantoja

bija

piedalījās

gadu

jaunie strādnieki

7200

komitejas

republikāniskās

no

katru

noorganizēja

Komjaunatnes

priekšlikumi

procentus

ko

(JZTJ-82),

kongresam.

šie

80

82»

—

efekts

radošo

izstādē

republikas

jaunrades

kustībā

racionalizācijas

ekonomiskais

Jaunatnes

rubļu.

plaši pārstāvēti XXII

kuru

izgudrojumu,

un

nekā

tehniskās

šajā

pusē

tikai

gadā

vairāk

izstrādāja

tūkstoši

pirmajā

ekonomiskais

izgudrojumu

un

zinātniski

jaunatnes gadu

jauniešu. Viņu iesniegto

miljonus rubļu.

nieki

kā

ir

Astoņdesmito

skatēm.

no

98

tiem

lopkopībā.

—

pastāvīgi komjauniešu

apvienoja

jauno

630

darba

darītāju. Ar katru

lektīvu

gadu

skaits.

palielinās

1984.

gadā

komjauniešu

piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši 335

komjauniešu

un

un

lopbarības

jauniešu ražas

sezonas

sagādē jauno mehanizatoru un

kas

jauniešu kolektīvi,

ko-

novākšanā un

šoferu,

apvienoja

1500 meha-

arī

pilsētu jau-

nizatoru.

Sagatavot lopbarību natne.

Daudzos

bija uzņēmušies

un

novākt

ražu

lielos

rūpniecības

šefību

par kolhoziem

ražas novākšanas laikā

no

palīdzēja

uzņēmumos un

un

iestādēs,

kas

padomju saimniecībām,

jaunajiem strādniekiem

un

kalpotājiem

369

tika

izveidotas

cienvienlbas. ražošanas

komjauniešu

1984.

novākšanas laikā

«Rīgas

apvienību

manufaktūra»,

Ventspils tirdzniecības pārvaldes, remonta

laikrakstu

Komjaunatnes

kā

redakcijas,

redakcijas

devumu ražas

regulāri

novākšanā

Jaunatne»

stāstīja

un

radio

republikas

lopbarības

un

nozīmītēm

gvards»

«Darba

komjauniešu kas

guva

«Zelta

slava»,

labus

rajona

apvienošanai

padomju

rajona

komjauniešu

Taču to

jauniešu brigāžu piecgadē ap 40

Jaunatnes

darba

lopkopju

par

tradīciju pie-

triecienfronte».

Vien-

un

Kā

labākie

fermās

veicināja

kolhoza

rajona

jau-

laukā

šajā

Madonas

«Bērze»,

strā-

kolek.-

jauniešu

bija

rajona

«Ādaži»

saimniecības

«Vec-

bija

tomēr

arī tas

būtiski vēl

trūkumi.

bija

jauniešu brigāžu.

un

Lai

1985.

maz:

Ne vien-

uzņemtās saistības.

lopkopībā

aktivizēšanu 1984.

«Augstu

agrorūpniecisko

partijas,

7.

gada

katrā

kvalitāti

kurā

arodbiedrību,

pulcē-

darba vietā!»

vadītāji,

apvienību

padomju,

republikas

veicināja

aprīlī Rīgā,

jaunatnes

komjaunatnes

saimnieciskie darbinieki.

un

dalībnieki

Salidojuma

lopkopjiem

jaunajiem

«Mēs aicinām tības kus

—

nus

un

pieņēma skolu

neiecietību izturēties dzīvot.

absolventus

—

jauniešus,

jaunatnes to, lai katrs jaunais

jauniešu kolektīvs

visiem

izpildītu

darba un

Tajā

—

trieciendarba

individuālos uzdevumus

labāk

aicinājumu

absolventiem.

visus

—

cīnīties par un

un

komjauniešus,

«Lopkopība

jauniešu

370

jau-

kolektīvi.

dubultojās,

sacensības

rajonu

darbaudzinātāji,

arī

piecgades

lielu nozīmi

Rīgas

ieviešanā

salidojums

sociālistiskās

uzvarētāji,

kļuva

izmēģinājumu

komjauniešu

ari

izpildītas

un

jauniešu

un

strādāja

jauno

dzīvē.

«Cesvaine»,

VĻKJS

ar

jauniešu.

saimniecības

mācību

skaits

mēr tika

«XI

komjauniešu

sabiedriskajā

padomju saimniecības Dobeles

tūkstoši

ražas

panākumus

brigādēs vairoja panākumus ražošanā,

aktivitāti

Dobeles

jās

pro-

komjaunatnes ceļazīmēm

ar

organizācijas piešķīra

jaunatnes

tīvos. Darbs natnes

gadā

aktīvi

CX Goda rakstiem.

jaunatnes

—

gados lopkopībā

piecgades

strādāt vairāk nekā 3

dājošās

arī

jau-

jauniešu

un

apbalvoti

vārpa»,

LĻKJS

un

«Lopkopība

Komjaunatnes

auce»

televīzijas

jauniešu kolektīvu

un

tika

sagatavošanā,

VĻKJS CX

un

kustībā

padsmitās

un

«Sovetskaja

un

un

komjauniešu

par

Republikas komjaunatnes organizācijai dalīties

sāka

Cēsu auto-

un

lopbarības sagatavošanā,

un

jaunie mehanizatori,

novākšanā

nais

bija

tekstils»,

pirmrindas pieredzi.

Daudzi

CX

«Rīgas

9. autokombināta

«Padomju

arī

pagandēja jauno zemkopju darba

trie-

labāko vidū

rūpnīcas vienības.

molodjož» natnes

lauksaimnieciskās

jauniešu

un

gada ražas

republikas bija

Mēs,

jaunie

dalībnie-

darītājs, katrs kom-

pārsniegtu

lopkopības produktu

uz

lopkopji, VĻKJS

aicinām

CX

kus-

patriotiskās

fronte!»

valsts

republikas

aicinājumu

plā-

ražošanā,

pret visu, kas mūs traucē labāk strādāt,

atsaukties

teikts:

un

ar

tātad skolu

iesaisti-

ties

cīņā par lauku un fermu produkcijas palielināšanu, pašaizliedzīgi strādāt tur, kur tas valstij nepieciešams.» 1 tika

Salidojumā Ar

CX

VĻKJS

niešu

un

hoza

«Ādaži»

G.

komjauniešu

mehanizētās tiskā

Darba

hoza

«Auri»

tika

apbalvots

Rīgas

komjaukol-

rajona

kolektīvs

(komsorgs

Darba Varones

M.

Semules

kolhoza «Sarkanais Oktobris» Jekaterina

operatore

Varoņa Antona Bārtuļa balvu ražošanas

uzvarētāji.

labākajam

—

jauniešu

un

ieguva Preiļu rajona

slaukšanas

sacensības

varoņi

Sociālistiskā

divkārtējās

balvu

ceļojošo

«Piecgažu

kolektīvam»

jauniešu

Ziemelis),

apbalvoti sociālistiskās

karogu

pirmrindniece

Dzidra

Sociālis-

Moskova, Dobeles

—

kol-

rajona

Abramoviča.

Astoņdesmito gadu pirmajā pusē jauno lopkopju vidū populārs bija Valkas rajona kolhoza «Trikāta» mehanizētās slaukšanas operatores

hanizētās miem

piedalījās

1984.

izslauca

laba

tajiem, rajona

no

ciema

un

tautas

Par

viņa sasniedza

katras

govs 5253

aktīvi

organizatore,

rajona

ir

labiem

vēl

Viņa me-

sasniegu-

Ļeņina

komjau-

augstākus

rādītā-

kg piena. Darbabiedri, pret sevi

prasīga

deputāte,

padomes

pado-

un

sabiedriskajā

piedalās

deputātu

vārds.

republikas

un

gadā tika piešķirta

1983.

gadā

jus vidēji raksturojot Lolitu, atzīmēja, ka viņa —

Volrātes

sacensībās.

operatoru

Volrātei

prēmija.

Lolitas

balvas

ieguva

un

slaukšanas

darbā L.

natnes

VĻKJS biedres

brigadieres,

vairākkārt

dzīvē,

ir

kol-

darbojas

valdē un tautas kontroles grupā. Viņa ir simpātisks cilvēks, atsaucīga, laba māte saviem četriem bērniem.

hoza

lauku druvu

Jaunie

plēnumā uzsvēra:

1984.

lauku

par būtu

īstenošanā

cīņā

darba

vēl

lauku

B.

konkrētāk

sociālo

CX

Pugo

noteiktu

pārkārtošanu,

uzlabošanu.

apstākļu

Tas

gada maija plēnuma

1982.

programmas

atbildīgs Komunistiskās

un

LKP

pirmais sekretārs

dzīves

CX

nozīmīgus pa-

rezerves.

realizēšana.»

lē-

2

partijas kaujas uzdevums

komjaunatnei bija piedalīšanās kapitālās celtniecības uzla-

Ļeņina bošanā.

1985.

komjauniešu

jauniešu

darba

darītāju

vidū

Kurtišs,

republikas

kolektīvi.

metodes.

No

PSR

Valsts

70

namu

strādāja

procenti

piecgades

celtniecības

prēmijas

Rīgas lielpaneļu

sotāja Ļubova Ambrosova,

jaunceltnēs tiem

Vienpadsmitās

bija Daugavpils

Latvijas

licējs,

Staņislavs

sākumā

gada

un

brigādes

darba

par

un

Pārtikas

un

CX

guva

prāvas

arī

ja komjaunatne

kopīgajā

darbaļaužu

Godpilns

flīžu

labi,

ļoti

mūsu

LKP

jūtams ieguldījums PSKP

mumu

pēc

augustā

gada

«Būtu

vietu

savu

ganāmpulku kopēji

un

neizmantotas

palika

taču

nākumus,

44

strādāja labāko

tresta PMK-119

laureāts

komjaunietis

celtniecības

Specializētā rūpniecības

tresta

tehnikas

krāmon-

tāžas darbu tresta komjauniešu un jauniešu kolektīva brigadieris, komjaunatnes organizācijas sekretārs, VĻKJS XIX kongresa dele-

gāts Ivans Komovs.

1 Padomju 2

Cīņa,

Jaunatne,

1984, 26.

1984, 10. apr.

aug.

371

Rajonu, mitejas

katrs

nieks,

efektīvi

ģiju

pilsētu

darba

400

Kā

šefību

Radio

Kā

laikā

1985.

c.

centrs,

gadā

un

lēmumu «Par

pieņēma

nostiprināšanā

šī

izstrādāja

un

lētu

plāna

veidota

darba aktivizēšanas

kas

niecībā, patērētāju Par

stabilu

niem

un

daudz

sadzīves

un

sfērā

arī

gadā

piecgadē

darbā

kas

jauniešu

skaits,

profesionāli no

darbu

darba

skolēni

jauniešu

tirdz-

sfērā. skolu

veterā-

uzzināja

ēdināšanas

darba

apstāk-

veiktais

tirdzniecībā

strādāt ar

un

darbs

sfērā

ar

1571

palīdzēja

lielu skaitu un

jau-

pakalpojumu

komjaunatnes ceļajaunietis.

komjaunatnes

Palielinā-

ceļazīmēm

devās

tehniskajām skolām. sadzīves

LĻKJS XXII kongress veikalu

reizēs

svarīgākajiem pasākumiem,

tirdzniecības

jauniešu

šefības

sabiedriskās

jauniešu. 1983. gadā

to

uz

CX tika iz-

vispārizglītojošo

pakalpojumu

sāka

vienu

Kā natnei

5200

un

vieglajā rūpniecībā

mācīties

šanā,

1984.

un

tika nosūtīti

zīmēm

organizāciju

vieglajā rūpniecībā

1983.

kontro-

operatīvi

LĻKJS

atgūtu.

Komjaunatnes

niešu.

kongresa

pirmrindniekiem,

strādājošo

sadzī-

lēmumus»

pakalpojumu

sadzīves

darbinieku,

sfērā

pakalpojumu

komjaunat-

iedzīvotāju

Lai

pie

gaitu,

Šajās tikšanās

par tirdzniecības

ļiem, mācībām

plānu.

republikas

ražošanas

darbaudzinātājiem.

jauna

iesaistīt

ar

un

kļuva

XIX

1983.

ministri-

organizācijām,

un

komtautas

sfērā.

pasākumiem

komjauniešu

par

kooperācijā

tikšanās

audzēkņu

izpildes

atbildēja

tradīciju

mašīnu

atzīmētas

jauniešus

pakalpojumu

tirdzniecību

par

galveno punktu

grupa,

Rīgas

republikas

iesaistīt

pakalpojumu sfēru, īstenojot VĻKJS

ves

kartē tika

lēmumus,

ieinteresētajām

ar

HES,

lauksaimniecības

plašāk

tirdzniecībā

preču ražošanā,

šefības

un

uzņē-

organizācija

Daugavpils

republikas

kongresa

centās

organizācijas

resoriem

un

Jaunie

atradņu

gāzes

un

no

piecgades

pilsētu triecienceltnes.

un

XXVI

PSKP

kā

Liepājas

sākumā

gada

LĻKJS CX kopā

jām

jaunieši

BAM celtniecībā.

komjaunatnes

jaunceltnēm

komjaunatnes rajonu

patēriņa

Vissavienības

50

bija

vienpadsmitās

naftas

trie-

Kanskas —Ačin-

devās

sastāvā

trieciennieki

republikas

tādām

televīzijas

v.

jaunatnes

372

īsti

sūtņi

kompleksu

kuras

komjaunatnes uz

joslas apgūšanā.

Pildīdamas

jās

kongresa

enerģētikas

un

par

un

rūpnīca

un

XIX

piedalījās Rietumsibīrijas

Piecgades mās

nes

Vissavienības

uz

Padomju Latvijas pārstāvji strādāja

nemelnzemes

39

devās

VĻKJS

republikas.

laikā

organizāciju.

triecienvienība,

komjauniešu

entuziasti

ātri,

tehnolo-

un

—

kurināmā

mūsu

tehniku

jauno

ieviest

jaunais celt-

vēlētos celt

republikas komjaunatnes organizāciju katru bija sabiedriskais iesaukums gadu ap-

jauniešu

cienceltnēm. skas

darba

kolektīvs

svarīgākajiem

no

virzieniem

mēram

palīdzētu

lai katrs

panākt,

jauniešu

un

komjaunatnes ko-

organizāciju

ir

svarīgi

komjauniešu

pirmrindas

un

Joti

kvalitatīvi,

un

Viens

celtniecības

un

ka

uzskatīja,

izveidošanu

1982. katrā

kas

pakalpojumu gadā

veicams sfēras

komjau-

pilnveido-

izvirzīja komjauniešu

rajonā

un

pilsētā.

Tiem

un

vaja-

būt

dzēja

paraugkolektīviem,

darba

augstai trūkumu dzes

skolu.

1985.

gadā

Vieglās rūpniecības vidū

iniciatīva.

ciju

tavots

ietvaros

pārvaldes

patēriņa preču

un

bija noslēgušas veikala

un

tirdzniecības

sfēras

55

Daugavpils

Irkutskas

un

līgumus.

tirdz-

jauniešu

un

līgumus

ar

tau-

apvienību VEF, «Ra-

radiorūpnīcu

un

komjauniešu

un

izga-

komjaunat-

komjauniešu

ražošanas

—

organizā-

«Teicami

gada vidū šās kustības

noslēdza sadarbības

un

apavu fabrikas

sacensības

1983.

organizācijām

komjaunatnes

un

rādītājus

uzņēmumu komjaunatnes

«Elektrons»

piegādātāju

Berdskas

diotehnika», mumu

un

ugunis» komjaunatnes

sociālistiskās

bija

uzņēma sakarus

kolektīvs tas

tirdzniecības

republikas rūpniecības

niecības

uzņēmumu

komjauniešu

darba

augstus

pārdots» aizsācēji.

organizācijas

nes

332

plašumā Magņitogorskas

«Magņitkas

Viņi

teicami

—

un

vērsās

universālveikala

tirdzniecības

sasniedza

par

pirmrindas'piere-

par

strādāja

piemērs cīņā

kolektīviem.

priekšzīmīgiem

par

organizāciju un

iecirkņos

neatlaidībai

un

kļūtu

svarīgākajos

Daudzi

darbs būtu

konkrētais

novēršanu,

ēdināšanas

kolektīvi.

jauniešu

kuru

principialitātei

ļaunprātību

un

sabiedriskās

kļuva

kultūrai,

citu

uzņē-

jauniešu

un

kolektīviem.

Komjaunatnes

kompleksās

porta

saimniecības rāk nekā

brigāžu. Tāpat transporta

strādāja

komjauniešu kā

citās

saimniecības

plaši

komjauniešu

Dzelzceļa transporta lektīvu

«Latvija»

jauniešu 26 cilvēki

tika

ministrijas

apbalvots

un

morālais

draudzība.

mīlēja

Brigādes locekļi

Arī

savu

un

Šās

darbu

ar

atsaucās arī

pulcējās kopā

jaunie

jauno

komandas

darba

jūrnieku

strādāt,

un

brigādes

darītāji

un

to

ar

uz

Satiksmes

jaunu

ceļu

sarkana-

savstarpējā

jauniešu

un

katru

brigādes

derīgu

laika,

ierosmi.

rīkoja kopī-

jaunatnācējs

apstrādes

iespējami

komjauniešu ritmā

bija

veicināja šā kolek-

uzdevumus. Vairāk

darba

kom-

Šis kolektīvs

klimats,

darba

zivju

78

sastāvā

Ceļojošajiem

arī katrs

centās

zvejnieku,

piecgades

bagātināja

ārpus

Tāpēc

noteiktos

kongresā

un

CX

ko-

bija firmas

nosauktā

CX, PSRS

komjauniešu

un

pirmrindas vidū

komjaunieši.

psiholoģiskais

Latvijas jūras kuģniecības XXVI

17

VĻKJS

pārgājienus un ekskursijas. iekļāvās brigādes kolektīvā.

māku

sacensība

brigādes

gadā

un

—

vārdā

kongresa

1985.

gus

uzņēmumu

jauniešu

Sasniegumu kaldināšanu stipri

veselīgais un

ar

un

uzvarētāju

arodbiedrības

nozares

jiem karogiem.

palīdzība

XVII

tiem 2 komunisti

no

—

vairākkārt

VĻKJS

jauniešu brigāde.

un

pavadoņi

sacensības

sociālistiskās

—

vilciena

stoši

dzelzceļa

arī

nozarēs,

sociālistiskā

izvērsās

jauno dzelzceļnieku.

nekā 3800

PSKP

tautas

apmēram 6 tūkstoši jauniešu, vaijauniešu maiņu, kolonnu, kā arī cehu

tautas

uzņēmumos

trans-

dzelzceļa

Šajā svarīgajā

«Augstu kvalitāti katrā darba vietā», kurā piedalījās vairāk

devīzi

tīva

un

darbu

lielu

īstenošanā.

programmas

nozarē

150

veica

organizācijas

rūpniecības

labāk

izpildīt

nekā 2,5 un

un

tūk-

. jauniešu

paaugstināja

pieredzi

ātri

savu

patriotiskām

373

ierosmēm.

trešais

Katrs

jaunais

Vienpadsmitās neatlaidīgi

virzīja

darba entuziasmu

ekonomiskās,

roku

jauniešu uz

sardzē

Latvijas

XXVI

un

kultūras

komjaunatne lidojumu

noteikto

kongresā

republikā

nosaukumu.

domas

meistarību,

PSKP

sociālās

zvejnieks

darba trieciennieka»

darba

piecgades

vai

jūrnieks

godpilno «Komunistiskā

izcīnīja

mūsu

uzdevumu

attīstības

un

zemes

risinā-

šanu.

2.

Audzināt

§.

patriotus

internacionālistus

un

Ļeņina novēlējums jaunatnei «mācīties komunismu» bija un paliek jaunatnes komunistiskās audzināšanas kodols. PSKP XXVI

kongress

izvirzīja prasību

tikumisko

tās

ikvienā nizēt

veidošanu

Komjaunatnes ieskaitē vairāk

«PSKP nekā

XXVI

300

attīstības

plāni

«Mācāmies

dzēja

jaunajai

nisku

pasaules

programmu

individuālie

attīstība

izvirzīja

jaunatnes

un

prasību

pilnveidot

norādījumiem, lai

pasākumus,

vispu-

kompleksie

leskaite un

palīzināt-

kultūras

paaugstisistēmu.

komite-

komjaunatnes

republikas

uzlabotu

līmeņa

izglītības

jauniešu

politisko

ekono-

un

sagatavotību.

izglītības

vairāk

sistēmā

nekā 96

dājošās

dēšana,

tūkstoši

jaunatnes. K.

paplašinājās

3620

kā

ģiskā cīņa

Paaugstinājās F.

Marksa,

un

jaunatne»,

jautājumi».

ekonomikas

ļoti

Daudzi

jautājumiem.

«Tehniskais

par

dzīvesveids

darba

progress

un

darītāji

mācījās

procenti strā-

Ļeņina

līmenis,

darbu

stu-

praksi.

ar

un

tādu

mācību

jaunatne»,

kursu

«Ideolo-

jaunatnes kustības

«Starptautiskās

Jaunie

ekonomis-

zinātniskais

[.

V.

interesējās

un

kurās

nekā 40

nodarbību

Engelsa

«Sociālistiskais

un

politiskās

politskolas,

jauniešu jeb vairāk

jaunatne

Republikas

tuālie

darbojās

nostiprinājās politmācību saites

studēšanu

mas

piedalījās par

pozīciju

politiskās

1984./1985. mācību gadā komjaunatnes kās

ļeņiniskajā

kuriem

dzīves

pastāvīgi

jaunieši

mācījās

ekonomika»,

«PSRS

pievērsās pēc

akarī

program-

Pārtikas

pro-

gramma». Noteiktāka bību

1

374

1

nori-

uzskatu.

Sekojot partijas misko

gadā

sa-

dzīvi.

aktīvāk

komunismu».

aktīvu

mācības

dzīvē!»

—

jauniešu,

ceļam

veidot

panākt

viņu pašu lai

1985.

kļuvuši

bija

komunismu,

paaudzei

Sabiedrības

veica

republikas

ar

panākt,

lēmumus

lai

tā,

darbiem,

ieskaite.

kongresa

tūkstoši

sīgas

nāšanās

studēšanu

centās

ļeņiniskā

darbaudzināšanu,

norādīšanu,

dzīvu, radošu atmosfēru, orga-

teorijas

organizācijas

Vissavienības

jaunatnes politisko

komjauniešu praktiskajiem

ar

tētu

idejiski

komjaunatnes organizācijā

marksisma-ļeņinisma

plūstu

jas

pastiprināt un

kļuva

vadīšanā,

PSKP XXVI

cīņa

pilnīgāk

kongresa

ar

tika

formālismu ievērotas

materiāli, 88. lpp.

un

akadēmismu

dažādu

nodar-

jaunatnes katego-

riju

un

bību

īpatnības

grupu

arvien

tieni,

kontrpropagandas

Tomēr daudzas domāti

uzlabotu

jošs raksturs,

sapulču

saistoši.

un

vajadzības.

un

Pastiprinājās

cen-

nodar-

raksturs.

komjaunatnes komitejas

mācību

tās

tēžu iekalšanu. šanas

garīgās

komplektēja politisko

lai

jas,

intereses

specifika, jaunatnes

un

pieaugošās

saturu.

pārvēršas

vēl

ekonomisko

un

nepietiekami

mācību

Nodarbībām nereti

vispārzināmu,

par

pār-

tīklu, nerūpēpiemīt izglīto-

dzīves

no

atrautu

Bija gadījumi, kad nodarbības pārvērtās par ražoNe vienmēr

paveidu.

Tas

mazināja

nodarbības interesi

jaunatnes

tika

vadītas

raiti

mācībām, kā arī

par

mācību audzinošo ietekmi.

PSKP

1983.

CX

politiskās turpinājās cību

96

procenti

dāti, 95,5 procentiem nāto

partijas

darbā

vēl

mācību

tika

gadā

pozitīvu jāatzīmē

pirmo

tavošanas

pilsētā

un

semināri.

rajonā

tika

514

bās

propagandisti

politiskas mainības

propagandisti

notika

vienota

celšanas

—

nodarbības

izglītības

sis-

samazināšanos: 14

jeb

procenti

stabilitāte

kadru

partijas kursi

republikas mēroga

informāciju

ieguva un

propagandistu

sistēma.

Katrā

darbojās komjaunatnes

Komunistiskās

konsultācijas

saņēma

metodiskus

par

saga-

republikas

propagandistu

CX Politiskās

izglītī-

semināri.

Nodarbī-

starptautisko

stāvokli,

un

norādījumus,

apmainījās

ar

pieredzi.

Pie

LĻKJS

natnes

CX, pilsētu

politiskās

analizēja

partijas un

rajonu komitejām

metodiskās

auditorijas

palīdzēja komitejas

ekonomiskās

kandidāta V.

un

izglītības

jaunatnes

rekomendācijas,

uzlabot mācību metodiskā

izglītības

Meņšikova

vadībā

līdzības

sniegšanu

sarīkoti

konferences,

komjaunatnes

tieši

viņu

propagandistu propagandistu politiskās

un

darbu.

padome

(sekcijas),

sniedza

kas

metodiskas

Daugavpils

komjaunatnes

pilpoli-

jautājumos

par

savu un

filozofijas zinātņu galveno uzdevumu uz-

regulāras

darbavietās. Pēc

semināri, dienas.

izglītības

darbojās komjau-

padomes

prasības

skatīja propagandistu sagatavošanu tika

vadošie

darbinieki

vadīja

Propagandistu

izveidota

regulāri

Latvijas

namā

tiskās

tikai

politskolas.

kvalifikācijas

un

bas

sētas

viņiem

no

nodarbi-

un

propagandas

Taču

komjaunatnes

propagandistu

gadā

partijas rūpēm

darba

speciālisti

ietekmēja mācību kvalitāti.

pozitīvi Ar

sistēmā

izglītības

komjaunatnes

parādību

vadīja

reizi

mā-

kandi-

un

mācību sistēmā.

jūtamo

mācību

1984./1985.

biedri

nepabeigta augstākā izglī-

vai

129

gados

1984./1985.

bija PSKP

iesaistīti

tikai

celt

nodarbojas

Astoņdesmitajos

darbinieki.

arodbiedrību

un

ka

uzsvērts,

nopietni

izaugsme:

tautas saimniecības

nepietiekami

1984./1985.

Kā

kvalitatīvā

komjaunatnes

komjaunatnes politisko tēmā

sagatavošanu.

bija augstākā

propagandistu bija

kadri,

tad, ja

propagandistu

skaits

levērojams

tika

plēnumā

tikai

var

propagandistu

gadā

tība.

jūnija

kadru

propagandistu

ar

gada līmeni

izglītības

vērību

sistēmas

pa-

padomes iniciatīvas

teorētiskās

Lielu

metodiskas

un

metodiskās

padome

darba

veltīja

efektivitātes

375

analīzei.

Daugavpils

mus

komjaunatnes

par

jumu apkopošanas dzēja

ķīmiskās

«Elektroinstruments»

rūpnīcā

pilsētas

politisko

ekonomisko

un

izstrādāja

rūpniecības

daudz

Bija

tiskām

darba

diotehnika» V.

institūta

vecākā

Briežciema

Aktīvas

likā

darbojās

praktiskajiem

valsts

munistiskās

lektori

ciju

darba

kas

deva

formas

ganizācijas

sarīkoja lektorijos

Komjaunatnes audzināšanu.

kas

reālās

dzīves

priekšrocības, darbību,

ievēroja

daudzējādā ziņā nis.

Lai

kopā

ar

paaugstinātu LPSR

ras

1984.

10

un

te

sāka

ar

un

par

komi-

izmantotas tādas lek-

lasījumi

gadā 36

rūpējās

lektoriji,

un

komjaunatnes tūkstoši

or-

453

lasījumus,

jauniešu.

lektoru

par

kadru

jauno lektoru skolās meis-

un

propagandas

uzskatāmāk

partijas

politiku

pārliecinošāk

un

un

sistēmas

komjaunatnes

sociālpsiholoģiskās

īpatnības.

iedarbības

rezultātu

strādājošo

cilvēku

žurnālistu

savienību

līdzekli,

drosmīgāk risi-

sociālistiskās

ideoloģiskās

sagatavotības

kvalifikāciju,

sistemātiski

organizēja

gadā notika IV Republikas

sekcijās

kustības

atbruņošanos

audzināšanu. Tie

salidojumus,

komunistis-

jaunatnes

un

jaunieši.

jaunatnes

jauno

Žurnālistu

partijas,

nekā

dzīvesveidu,

televīzijas

noteica

nālistu konkursus mus.

jautājumus,

ap-

teorētiskiem

jaunatnes ko-

vēsturei,

politiskos

republikas

Komunistiskās

un

grupas, kas

veltīta

kongresa

tika

1983.

vairāk

4488

agrāk repub-

XIX

politiskie

informācijas

masu

sociālistisko

vairāk radio

Plaši

sistemātiski

ietekmēja jaunatnes

propagandēt

Preses,

gadā

kā

sākumā

VĻKJS

par

4105 sabiedriski

176

rajona

c.

gadā vien komjaunatnes

zināšanas.

mācījās

v.

Komunistiskās

un

cīņai

1983.

pilnveidoja

attīstījās

efektīvi

nāja

1983. un

lektoru

«Ra-

laborato-

tāpat

gada

bija

atbrīvošanās

lekcijas.

komitejas

apguva

Tālāk

kongresa

sabiedriski

sistematizētas

jaunatnes

tarību

8978 kā

prak-

pētnieciskā

Balvu

Zītare,

1984.

tematika

Padomju Savienības

nolasīja

un

priekšnieks

Bukovska

problēmām, starptautiskās

nacionālās

draudu novēršanu.

teju

I. S.

komjaunatnes

audzināšanas

jautājumiem,

biroja

veidošanā,

uzdevumiem,

Ļeņina

un

strādnieku,

atomkara

pozīcijas

XXVI

PSKP

un

kās,

skolotāja

Lekciju

jautājumiem

organizēja

centrālās

rūpnīcas

komjaunatnes komiteju

143

lektorus.

izvirzītajiem Padomju

tehnoloģiskā

bija lekciju propagandai.

1485

prasmīgi

Lopkopības zinātniski

skolas

dzīves

palī-

komitejām

pilnveidošanā.

kas

līdzstrādniece

zinātniskā

jauniešu

nozīme

ceha

Pozdņaks,

astoņgadīgās

liela

vienoja

M.

pētī-

jāmin ražošanas apvienības

elektromašīnu

Rīgas

priekšnieks

šo

jaunām zināšanām

ar

un

pētīju-

kas

komjaunatnes

darba tālākā

vidū

eksperimentālā

Kočetoks,

rijas

To

iemaņām.

Pēc

efektivitāti.

propagandistu,

nodarbības, bagātināja klausītājus

apvienībā

socioloģiskos

rekomendācijas,

uzņēmumu

mācību

talantīgu

veica

mācību

politisko

padome

ražošanas

šķiedras padome

pieredzi apmainījās

jauno ap 200

līme-

LĻKJS

rīkoja jauno

radošos

CX žur-

komandēju-

žurnālistu skate,

ku-

jauno rakstītā vārda

meistaru. Būt

376

komjaunietim

—

nozīmē

būt

patriotam

un

internaciona-

būt

listam,

tālākam

vienpadsmitajā tāri

padomju

un

kurā

tās

Dzimtenes

robežu

sardzē.

populārākajiem jaunatnes

no

pārgājiens

revolucionārās,

audzināšanas

pasāku-

Komunistiskās

pa

kauju

darba

un

Arī

mili-

partijas

slavas

vietām,

piedalījās tūkstošiem jauniešu.

Vissavienības PSRS

60.

varas

Lielajā

tības

Tēvijas karā,

tagadējās

posmā

vairāk nekā 200 kritušo

Jaunatnes

gada aprīlī

heroiski

Rīgā

strēlnieku

memoriālā

Nr.

1.

audzināšanas stimuls.

pionieru

un

brīža

komjauniešu

Tas

nekā 5 tūkstoši

bija stāvējuši vairāk

dibināšanas 60.

PSRS

ganizācija

niecības

skati

jaunatnes

cienīgas

stāvēt

gadam šajā postenī

komjaunatnes

šķiras

tika

gatavošanā

maiņas

pat-

sarīkoja

Rīgas skolu audzēkņu.

strādnieku

un

sarkano

tiesībām

par

1985.

gadskārtā republikas

audzināšanā

kom-

komjau-

galvaspilsētā

panākumiem jaunatnes internacionālajā

par

patriotiskajā

Latviešu

nodibināts

tika

bija spēcīgs

organizāciju

no-

1982.

veicināja

Rīgas pilsētas

pie

Republikas

goda sardzē postenī Nr. 1. No 1982. līdz

vairāk

relikviju,

vārdu.

muzeja—pieminekļa

postenis

pionieru

un

riotiskās

frontes

audzināšanu

šā

no

atmi-

atmiņā. Vissavie-

un

un

uz-

kus-

mūžiem

uz

jaunieši savāca

sardze. Ar

Piemiņas

lēmumu

komitejas

atmiņu varoņu

patriotisko

atklātā

jaunatnes niešu

republikas

tūkstošus veterānu

septiņus

skaidroja

varoņdarbs

sirdīs

paaudžu

tautas

viņu

pierakstīja

tautas

veltīti

bija

revolucionārās

ar

dalībniekiem,

vien

kuri

posmā,

kopš padomju

tikās

jaunieši

nākošo

un

X

XI

un

gadadienai

kara

Tēvijas

pārgājiena

nekā

40.

un

darīja visu, lai nemirstīgais

paliktu nības

X

pārgājiena

gadadienai

Lielā

un

un

ņas

sociālistiskās

stāties

internacionālistiskās

un

tautas

brīdi

viens

Vissavienības

bija

spēkus

visus ik

un

piecgadē

patriotiskās

miem

veltīt

gatavam

uzplaukumam

un

kolhozu

un

apbalvota

ar

or-

heroiski zem-

VĻKJS

CX Goda rakstu. Uzvara

pār fašistiskajiem iebrucējiem padomju tautai maksāja

dārgi.

Padomju

miņā.

No

maršu

—

stafeti

strēlnieku

atbrīvotāju kauju

sīvu

jaunajiem ties

zemes

1984.

līdz

un

vietām. darba

un

un

Marša

rajonam.

pa

tos

darītājiem, kas bija

tur

un

svētā

komjaunatne

Armijas

nesti

veterāni

Kara

zina

līdzināties!».

karoga

tika

to

Ļeņina

Padomju

citu

kaujas karogi

pie šiem karogiem,

sētai

paaudze gadam

«Pēc Uzvaras

korpusa —

jaunā 1985.

130. Latviešu

daļu

pilsētām

pasniedza

republikas

—

un

ciemiem

fotografē-

pēc tam nodeva tos tālāk kaimiņu stafetes

—

pirmais

—

komjauniešiem,

tiesības

izcīnījuši

pie-

rīkoja

posms

iesākās

pil-

1984.

gada 18. jūlijā Krāslavas rajona Šķaunes ciemā, kur sākās mūsu republikas teritorijas atbrīvošana, un beidzās oktobrī Rīgā ar Padomju bām.

Latvijas

galvaspilsētas

Vairāk nekā 25 tūkstoši

cīņu ceļus,

sarīkoja

Padomju Armijas savu

dzīvību,

lai

daudzus karavīru

nosargātu

atbrīvošanas stafetes

mītiņus

kapiem,

40.

dalībnieku

un

svinī-

izstaigāja bijušo

sapulces, nolika ziedus

godinot

Padomju

gadadienas

zemes

varoņus,

brīvību

kas un

uz

atdeva neatka-

rību.

377

Militāri

patriotiskā

audzināšana

ir

Dzimtenes

aizsardzībai,

godpilnajam pienākumam

gatavošanu

karadienestam

tejas lai

rūpējās

būtu

kādu

praksē

nostiprinājās

Ļoti kurās

50

neši,

sporta

Jaunatnes fiziskās

tūkstoši

vieglatlētikā,

no

dzīvē.

tautas

jauniešu

Liela

tiem

organizētajām «Zelta

deputātu

izveidoja

jaunarmieši

ap-

liela un

Vis-

bija

nozīme

ieviešanai.

GDA

«Komsomoļskaja

avīzes

vairāk

piedalījās

nekā Par

360 tra-

masu krosi slēpošanā un bija veltīti nozīmīgiem notikumiem

kas

XIX

piedalījās

«Ādas

ripa»,

2342

pilsētu

un

tautas

jauniešu

un

kongresam

290

tūkstoši

par

bumba»

gadu piedalījās

komjau-

agrāk bija CX

VĻKJS

un

veltītajā

jauniešu.

tāpat kā

vidū,

sacensībām

sacensībās katru

dzīves-

LĻKJS CX

un

balvām. «Zelta mopēds» aptuveni 25 tūkstoši bērnu

pusaudžu. Veicot

mērķtiecīgu

audzināšanu,

norādījuma, šanas šana

bija

«lai

viss

mācīšanas

un

jaunatnē».

1

darbs

pilnveidotu jaunatnes tikumisko

komitejas

mūsdienu

Liela

komjaunatnes

lai

darbu,

komjaunatnes

būtu

loma

politiskās

vadījās

jaunatnes

cījās

skolās «Komunistiskās

pamati». līmeni

un

ļāva

apgūt

les

«Ētikas

pamati»,

Ļeņins

V.

cēlas

I. Raksti,

estētikas

31.

sēj.,

251.

un

audzinā-

audzināšanā

izglītības

vērtības.

pamati»,

lpp.

Ļeņina izglīto-

sistēmai.

jauniešu mā-

«Tiesisko

zinātņu

jaunatnes garīgo vajadzību

fakultātes

un

I.

morāles

tūkstoši

pamati»

tikumiskas

universitāšu

tautas

1

morāles

V.

tikumiskajā

ekonomiskās

un

Šīs nodarbības paaugstināja

ķim kalpoja

no

audzināšanas,

komunistiskās

jauniešu

1982./1983. mācību gadā vairāk nekā astoņi

378

darba mē-

sportisko rūdījumu.

darbā

par

vairāk

DOSAAF orga-

organizācijām

guva

republikā

popularitāte pusaudžu

klubu

un

aizsardzības

propagandēšanai

VĻKJS

krosā

vietās

Šajās

spartakiādes,

136,5 tūkstoši bija komjaunieši.

aģitskrējieni,

niešu

un

daudzcīņā gadā

komjauniešu

padomju un

jauno

Padomju Armijas

republikas

kurās

audzināšanas

1984.

cilvēku,

PSRS

piedalījās

kļuva

masu ar

nometnes,

pamatus

sacensībās

kļuva

dīciju

tradīciju

DOSAAF

un

kompleksa

balvu

pravda»

Tajās

komitejām, vietējām

partijas

zinātnes

savienības GDA

formas

draugu,

jauno

gada vasarā vien komjaunatnes rajonu ar

aizsardzības

guva militārās

kompleksa

Par

rīkoja kopā

arodbiedrībām un

darba

un

darba

dienestā

jauniesaucamo

balvas.

dienai veltītie

CX

LĻKJS

kopā

padomēm, 33

Armijas

panākt,

normas

komiteju

tādas

pavadīšana

kļuva CX

LĻKJS

jauniešu.

1984.

nizācijām. komitejas

Padomju

republikā

Jūras Kara Flotes kurus

svinīga

—

komi-

klubi.

izcīnītas

tūkstoši

centās

GDA

nokārtojuši

tradicionālas

kļuva

un

vakari,

populāras

tika

nekā

citi

un

kas

jaunatnes

ar

Komjaunatnes

sagatavotību,

specialitāti. Komjaunatnes

rindās,

Spēku

robežsargu

un

militāru

jauniesaucamo

Bruņoto

fizisko

jauniesaucamo,

saistīta

rindās.

Bruņoto Spēku

jaunatnes

par

vairāk

apguvuši kā

PSRS

tieši

Šim

pašam

«Komunistiskās «Tiesiskās

mērmorā-

zināšanas»

un

«Tikumiska

niešu

komjaunatnes jaunatnes

kurās

pilnveidošanās», tikumiskās

studēja

organizācijas

veltīja

ateistu

Tas

kos

iesaistīja

jaunatnes

lektorus, pedagogus,

Komjaunatnes domju tradīciju jauniešu

palika

atmiņā

Cēsu

gadā

pasākums

jauno

200

notikumu

izsnieg-

pases

pasākumus. Cēsu

un

puišu

Spilgti

rajonā.

un

1983.

meiteņu,

cilvēku

jauno

pa-

piln-

un

un

viņu

un

dzīvē.

jauno

parādība bija

ģimene»

rakstniekiem, kara

pilsētas

Rīgas

republikas

kiem,

Jelgavas

svinēja

ievērojamu

par

kā

«Saskaņa» Limbažos, citās

svētkus

šos

svinīgu

citus

un

labā-

veterānus.

piedalīties

dienas,

armijā svētki

pilngadības

rajonā

Pozitīva «Mūsu

Jauno strādnieku

ko-

rajonu

un

rīkoja bērnības

ceremoniju ieviešanā,

pavadīšanu

kļuva

tuvinieku

rosīgāk

Darbu

padomju

audzināšanā

komjaunatnes

un

sāka

komitejas

un

gadības svētkus, šanu,

partijas

ateistiskajā

jau-

vērību

propagandai.

koordinēja

jaunatnes sekcijas, kas darbojās pie partijas pilsētu mitejām.

Lielu

jautājumus.

ateisma

audzināšanā

ateistiskajā

apmēram divi tūkstoši

audzināšanas

pilsētās darba

klubi

arī

veterāniem

kultūras

un

tikšanās

ar

zinātnie-

pedagogiem, kulta

bijušajiem

un

namā,

Talsos

Daugavpilī,

Šeit organizēja

māksliniekiem,

klubi:

interešu

un

rajona

Olainē,

rajonos.

un

dzejniekiem, un

ģimeņu klubi

Maskavas

kalpiem.

Komjaunatnes komitejas rūpējās par šo samērā jauno darba formu pilnveidošanu. tika

Arvien lielāka vērība nāšanai.

Šī komjaunatnes

pievērsta

darbības

izmantotas

tādas

tikšanās

tiesību aizsardzības

bija

ar

jūtama

sabiedriskās

brīvprātīgo kārtības nībās

tiesību

un

jaunatnes

gas

izskaušanai un

nepilngadīgo

niešu

operatīvo

rajonu

viņu

1984.

cīņā

dzīvesveida,

Rīgas

strādāja

Civilās

aviācijas

Rēzeknes mandiere O.

elektrisko J.

sociālistiskās

tūkstoši

Makarovs)

būvinstrumentu

komjauniešu

darbinieku

un

semi-

komjau-

republikāniskajā komjaunatnes operatīvo

informāciju, citām

morāles

un

rezumēja

novirzēm

no

tikumības. opera-

rajonu vienību darbu. Šajā

komjauniešu.

rūpnīcas

Jūrmalas

pārkāpumu

izanalizēja komjauniešu un

vie-

raksturī-

komjauniešu

dzeršanu

inženieru institūta

Šumakova),

kas

mēnešos

noklausījās —

rosme

LĻKJS CX, pilsētu

Latvijas

CX,

tika

pārrunas,

iesaistīšanā

tiesību

divos

priekšnieku

mikroautobusu

plaši

operatīvajās

sapulcēs,

sekretāru

deviņi

un

Reizi

vienību

LĻKJS

republikāniskās

vienībās

čevs), Jelgavas

ris

no

jaunatnes

izskatītas

aktīva

LĻKJS CX rūpīgi

gadā

tīvo kārtības sargu laikā

tika

huligānismu,

ar

sardzē,

sapulcēs.

štābu

vienību

sargu

darbu

padomju

vidū,

sargu

pie

lektoriji,

iestāžu darbiniekiem. Darba

audzināšanai

komiteju

pilsētu

un

kārtības

kārtības

kā

profilaksē. Problēmas,

plēnumos,

darbojās

kas

īstenošanā

vienībās, komjauniešu

pirmorganizāciju

un

štābā,

sargu

pārkāpumu

komiteju

rajonu

formas

kārtības

tiesiskajai

nāros

darba

efektīvas

audzi-

jaunatnes tiesiskajai

virziena

Labi

(komandieris

(komandieris A.

ražošanas

celtniecības

operatīvās

strādāja

S.

Parha-

Indars),

apvienības

tresta

vienības

un

(ko-

(komandiepie

Rīgas

379

komjaunatnes

pilsētas

kārtības

niešu

Tomēr

kārtīgi

šanas

darbu

netika tika

strādājošā

daudzas

apspriesti

vienībās.

komjaunatnes

vēl

organizācijas

tikumiskās

un

sargu

komjau-

Zaļeskis).

komjaunatnes

tiesiskās

kārtības

komjauniešu

apvienotā

L.

(komandieris

noorganizējušas

regulāri

audzinā-

Sie

komitejās,

jautājumi

nepietiekami

kā jaunieši izpilda komjaunatnes uzdevumu komjauniešu operatīvajās kārtības sargu vienībās un veikt

kontrolēts,

strādāt šefības

—

darbu.

Audzināšanas

piedalījās darba

uzņēmumu

līdzēja

kas

jām

jūtamu

izveidoja

tiesību

celtniecības

darbā

nosūtīja

sabiedriskos bas

audzinātājus.

komjaunieši

skolā

tiesiskās

strādāt vēlāk

skolas

darbā

LĻKJS

komisija

1984.

nību

sastāvā.

sfēru,

gadā

uz

ar

nāšanas

no

53.

tās

un

vidus-

locekļus Gadu teh-

profesionāli

inicia-

un

tika

un

izjuta

savstarpēju

galvenajiem

darbīga

uzlabošana

un

studentu

kolektīva

darbā

palīdzību

grūti audzi-

jaunatnes

LOTOS

celtnieku

labvēlīgo

darba un

vie-

mā-

mīlestību.

tikumiskās kultūras

brīvā

vie-

atmo-

viņus disciplinēja,

un

jaunatnes idejiskās

lietderīga

profesio-

CX rekomendā-

VĻKJS

priekšnoteikumiem bija

pilnveidošanas

un

sporta organizāci-

nometnēm,

iekļauti arī

nodar-

komjaunatnes

virzienā

kultūras

darbā. levērojot

pusaudži

derīgas

pārkāpumiem, kas

iestādēm

sporta

kom-

pasākumu

«Rūpes» laikā 88 procenti

veselības

Jaunieši

normu

Šajā

lietu

Nepilngadīgo

iekšlietu

piedalīšanās sabiedriski derīgā

Viens

—

sabiedrības

sabiedriski

tiesību

iestādēm,

pagaidu

biedriskumu,

darba

uz

Padomes

uzskaitē.

operācijas

nosūtīti

ciju,

šefus

apakšvienī-

mikrorajonā.

arī 21.

raksturo

organizētu

sadarbojās

izglītības

iesaistīti

skolā

ieinteresēja

ietvaros veica veselu

noslieci

iestāžu

cieši

jām. 1983. gadā nāmo tika

nībām,

ar

iekšlietu

tehniskās

šefības

ieplūda

Ministru

LPSR

mēnešos

vasaras

organizācijas nāli

un

pusaudžiem

atradās

savā

vienību,

piemērs

operācijas «Rūpes»

lai

pleksu, bības

50

nepilngadīgajiem.

ar

CX

nekā

gadā Rīgas aviācijas

vienībā

Sis

audzēkņi.

organizāci-

jauniešu brigādes

un

vairāk

nodrošināšanā savā

kārtības

dzeržinskiešu

jauno

niskās tīvu

noorganizēja dzeržinskiešu

jauno

—

1982.

un

Kolek-

sekcijas, propagandēja

komjauniešu

audzināmajiem

grūti

ar

dzīvesvietās.

vidū.

jaunatnes

tresta

pa-

istabās

komjaunatnes

pulciņus, sporta

skolu

jautājumus

Liepājas

skolu

palīdzību

dažādus

bērnu

darbu

cie-

iestādēm,

bērnu

milicijas

pus-

nodibināja

tiesību aizsardzības

audzināšanas

jauniešu

un

audzināmos

grūti

darbaudzinātājiem,

audzināmiem

aktīvi

pusaudžiem

ar

komjauniešu

sastāvā

savā

padomju

grūti

ar

veic

sniedza —

iekļāva

vietējo

ar

strādāt

klubos, tīvi

Tie

darbā

saimniecību

un

par kolektīviem

kļuva

sakarus

šus

profilaktiskajā

un

kolektīvi.

audžus,

cīja

ka

jāatzīmē,

nebija

komitejas

vienība

sargu

laika

un

audzimasu

organizē-

šana. 1983.

darbojās 380

gadā 273

republikā tūkstoši

mākslinieciskās

cilvēku,

pārsvarā

pašdarbības jaunieši.

kolektīvos

Pozitīva

māk-

slinieciskās

kur

pašdarbības

pieredze

mērķtiecīgi kas

vadīja

rūpējas

centās

komjaunatnes

jauniešiem

rajonā,

brīvo

attīstību

laiku

Darbu

pirmorganizācijas,

un

pašdarbības

iespējas

Valmieras

pašdarbības kolektīvos.

komitejas

mākslinieciskās

par

radīt

uzkrāta

bija

gandrīz puse jauniešu darbojās

pavadīt

rajonā

un

saturīgi

un

interesanti.

Pildīdama las

PSKP

dome

kopā

CX lēmumu

uzlabošanu»,

apkalpošanas

«Par lauku

CX

LĻKJS

citās

un

rai

pilsētās.

rīkotas

darbība,

kino

jaunie

tikšanās

ar

darbinieki

domju estrādes mūziku, kotēku

jisko

repertuāra

notika

Tēvijas

40.

karā

Latvijā.

Tā

konkurss.

labu

kauju

padomju darba 284

ieaudzināt

gaumi, darba

un

pozitīvo

publikāniskā

tautas

metodiskā

1983.

kopš

līdz

līksmāk

un

sociālistisko

tradīcijas,

1983.

gadā

CX

sāka

atjaunošanas

dziju

izplatīja

pie E.

vien

labākos

diskotēku

piedalījās

Melngaija Re-

izglītības

un

darboties

un

tautas revolucionā-

skatēs

rajonu

—

pilsonisku

īpašības

dzīvesveidu,

iniciatīvas

daijrades, kultūras

centra

ar

kas

Lielajā

diskotēku skate

skaņdarbus,

muzikālos

republikā

festivāls,

tikumiskās

padomju

padis-

augstu ide-

ar

gadam

varas

jaunatnes

krietnas

un

tautas Uzvaras

programmas

jauniešos

skanētu

latviešu

pašdarbības

kopš padomju

veidot

LĻKJS

1984.

padomju

organizēta

pieredzi. Pēc

No

propagandēja

ārzemju

un

diskotēkas.

niski

tika

pado-

kopīgā

skatītājiem,

panākt estrādes kolektīvu

gadadienai

skubināja

Tas

estētisko

rās,

45.

ietvaros

skanējumu,

centās

gadadienai

un

sekcijas

propagandēja

mākslinieciskās

Vissavienības

bija veltīts

plašāk

dziesmas,

saturu.

ar

rajonā

jaunatnes

uzlabošanu, iekļaujot tajā darbus

tikumisko

un

lauku

atskaitījās

regulāri lai

darīja,

jauniešu

un

Radošās

jaunatnes

«Kat-

Kopā

brālīgajās republikās.

kolēģiem

daudz

Komjaunatne komjauniešu

Uzlabojās

savienības

republikas

ce-

Dobelē

izstādi

seju!».

savu

—

kādā

gadu

dienas.

Kinematogrāfistu

un

notika

mūzikas

katru

vietai

darbu

Daugavpilī,

izveidoja cejojošo

apdzīvotajai

apvienībām

mākslinieku

apskatīt Alūksnē,

Jaunie arhitekti

savienību

Komponistu

mes

varēja

katrai

pilsētai,

tika

kuru

izstādi,

kulturā-

jaunatnes pa-

LPSR Mākslinieku savienības jaunatnes

ar

republikas jauku rajonos organizēja jauno ļojošo

iedzīvotāju

Radošās

diskotēku

darba

zināt-

metodiskais

centrs. Labākās

diskotēkas

triecienceltnēm.

nes

komjaunatnes

pasākumos

«Radiotehnika»

sastāvā

aģitbrigāžu

RER

diskotēka

Tuvas

APSR,

apciemoja

devās

«Sarkanā

diskotēka

uz

komjaunat-

neļķe»

ražošanas

Baikāla —Amūras

piedalījās apvienības

maģistrā-

les celtniekus.

Latvijas rus un

ar

studentu

vācu un

komjaunatne

dažādu

pasaules

apvienībām.

Dimitrova

nostiprināja daudzām

Jaunu saturu

jaunatnes savienības

zāciju

tālāk valstu

progresīvām

ieguva sadarbība

Rostokas apgabala

Komunistiskās

internacionālos

jaunatnes

jaunatnes ar

organizāciju

savienības

saka-

Ruses

Brīvās

(VDR) organi-

(BTR).

381

Padomju Latvijā organizēja arī starptautiskus kumus.

1983.

natnes šana

jaunatnes

likā

notika

kur

jaunieši

saruna

dedzīgi,

jaunatnes

mazināšanu

arī

nacionālo

reģionālo

1984.

reģiona

konference, mūs-

un

iespējām

par

Ziemeļos. Delegāti

delegācijas

no

jaunatnes

un

jaunat-

PSRS,

Islandes

izap-

problēmām

piedalījās

Norvēģijas,

starptautisko

un

111

mieru. Notika konkrēta

un

Konferencē

komiteju

veido-

maijā repub-

svarīgāko

vides aizsardzības

Dānijas,

poju jau-

un

uzskata

gada

apsprieda

Eiropas

zonu

sadarbību.

PTR, Somijas, Zviedrijas, kā

interesi

apkārtējās

par

organizāciju

organizāciju

nes

lielu

ar

jautājumu par karu

—

domām

mainījās

jaunatnes pasā-

padomju

pasaules

ļeņiniskā

rūdījums».

atomieročiem brīvu

no

notika

jūras baseina valstu jaunatnes

saspīlējuma

par

veidot

šķiriskais

Baltijas

problēmu

Jūrmalā

aprīlī

«Marksistiski

seminārs

un

dienu

gada

VDR, VFR,

un

organizāciju

pār-

stāvji. Pēc

gadu

VĻKJS CX

dažādām

no

bija

bas

Centrālās

natnes savienības

apvienotā

jaunatnes līga Prāvu

daļu

jaunatnes

no

un

apvienotās savienības

Somijas

zviedru

pedīcijas

gaitā

Šajā pašā

brīvā

no

devās 24 tūkstoši Labākie

stāvji

ietvaros.

Padomju

laikā

laika

tūrisms

aizņēma

darba

valstu

gadam

ap 20 tūkstoši

jaunatnes

Padomju Latvijas

sarā

studentu

un

studentu

aktīvi

sestdienas

Festivāla draudzību!»

jaunieši

148

gadam šīs ekscilvēku.

tūkstoši

maršrutiem

vissavienības

ar

komitejas

jaunieši

ar

jaunatnes

No

lielu

daudzas

par

pasaules

XII

un

1985.

valstis.

Vispasaules

Maskavā

1985.

gatavošanā. Komjauniešu

nopelnīja

sadrau-

līdz

uzņēma Starptau-

sajūsmu

lēmumu

1981.

pār-

Ļeņma

sociālistiskās

darbu.

festivāla sarīkošanu tā

skolu

un

ieskaitīja

jau-

gada

un

va-

jauniešu

festivāla

fondā

rubļu. devīze «Par

jaunatnei

aktīvi

jaunatnes

iepazinās

jauniešu apmeklēja

piedalījās

talkās

1984.

pasākumos, propagandēja

organizāciju

jaunatne

sagatavošanas

350 tūkstošus

382

lauku,

pieredzi,

dzības

un

pa

«Mana

ekspedīcijas

līdz

apmeklēja

republikas

piedalījās starptautiskos

natnes

1981.

eks-

un

zemē tika

jauniešu.

strādnieku,

komjaunatnes

tiskās

Vissavienības No

Latviju

mūsu

jau-

Japānas sociāldemokrātis-

delegācija,

jaunatnes

PSRS»

—

Ma-

delegācijas.

citas

jauniešu

padomju

pievērsta

delegā-

pārstāvji,

kursijas. Galvenā vērība tālākai tūrisma attīstībai mūsu

Dzimtene

savienī-

pārstāvji,

delegācijas

un

vidū

komitejas

federācijas

savienības

jaunatnes

viesu

Valsts

jaunatnes

jaunatnes

katru

delegāciju

jaunatnes

Republikas

Komunistiskās

organizāciju

republiku

mūsu

organizāciju

Republikas

Tautas

Dānijas

Demokrātiskās

jaunatnes

Somijas kās

ielūguma

jaunatnes

valstīm.

Ungārijas

no

jautājumos,

Libānas

rokas

JOK

20

Argentīnas Komunistiskās

un

cija,

nekā

pasaules

delegācija

jaunatnes

PSRS

un

vairāk

apmeklē

antiimperiālistisko

bija

tuva

piedalījās VĻKJS

miera

marša»

un

solidaritāti,

saprotama.

XIX

pasākumos.

kongresa

mieru

Padomju izziņotā

Apstākļos,

kad

un

Latvijas

«Padomju

krasi

saasi-

starptautiskā

najās

situācija,

komjaunieši

manifestācijas, mītiņus, demonstrācijas sākumu

mērķis

izraisītas Pēc 1983.

bija cīņa

bruņošanās

daudzu

pretkara

pilsētas,

gan laukos

politisko

zīmējumu

dības

izpausme

manifestācija 20

tūkstoši

ieročiem

Eiropā

cauri

visai

mītiņš,

Marša

dzīvu

pilsētai

kurā

institūta

students

A.

darbību

Viņi

noteikti

pārsvaru kara

PSRS

rāki

PSRS

pār

Pelšes

sociālisma

šādas

domas

Jaunatne

priekš-

v.

pret

c.

aprindu

militāro

barbarisko

šķirami!

visas

vienprātīgi

bija

teikts:

nieši

dažādu vienā

tautību

miera

nemitīgi

cīnās

Mūsu

Jūs,

mūsu

jauniešu

kā

Cīnīsimies

sakām

kurinātājiem!

1

CoBeTCKaa

un

tauta

dibinātāja mēs,

par

politisko

to

cenšas ne

—

nē

visi

pārliecību, Pār

jauesam

dzīvojam mums

vie-

darīt

citā

par

būt

un

dara

pasaules tas

spēkiem, kas

tautu laimi.

un

ir

visu, lai nekad

daļā.

mūsu

Tā

Iļjiča

novēlējums

pēdējā

eiropiešu

mieru mūsu

ir

katra

daudznacionā-

kopīgajās

..

.

paaudze.

mājās,

par

dzīvībām!

amerikāņu

Mēs par mieru!»

Mononemb,

kurā

Rīgas

Mēs

jāpateicas

mums

Vladimira

negribam

pleca

mūsu laimi, par mūsu Mēs

1983.

uzsau-

spīd. Tagadējā Eiropas jaunā paaudze

Eiropā,

ne

plecu pie

stip-

runas

atbalstīja

griežas

civilizācijas šūpulī.

viskvēlākā vēlēšanās,

diženā

tāpat

dažādu

ar

mūsdienu

jums

dalībnieki.

par mieru, atbruņošanos

cilvēka

valsts

Pie

demonstrācijas

apstākļos,

valsts,

atom-

Mēs

aicinājumu Eiropas jaunatnei,

draugi!

un

viena saule

nebūtu kara,

padomju lās

cilvēki

un

izaugusi

vairs

masu

pasaules daļā,

debesis,

nas

pieņēma

«Laikabiedri

pretkara

—

agre-

saspīlējumu.

dzīvību, pret kodolkaru!».

un

dalībnieki

Mītiņa

gāja

bagātais treneris,

plāniem panākt

pauda

«Mēs

Politehniskā

V. Jurzinovs

nav

nekā

pretkara

komitejas

Rīgas

imperiālistisko

jaunība

masu

«Kodol-

gada jūnijā Prāgā notikušās Vispasaules Miera asamblejas kumu «Par mieru

atbil-

vienībā!»,

grandiozs

Nopelniem

zemēm,

Gan

sardzes,

sacensību!», —

palielināt starptautisko

plašā koncertprogramma.

un

notika

meistars

draudzība,

—

miera

lozungus

spēks

pret Vašingtonas

un

«Miers,

raķetēm!»

par

A.

bargi nosodīja

protestēja

doktrīnu.

nesdami

Tur

Vējāns,

to centienus

un

zemē

pilsoniskas

miera aizstāvēšanas

Šiliņš,

dalībnieki

sīvo

Spilgta

«Mūsu

PSRS Nopelniem bagātais sporta

Mītiņa

mītiņi,

mūsu

bija Rīgas jauniešu jūnijā, kurā piedalījās vairāk

Zemi!»,

Andris

pa-

aprindu

—

dalībnieki,

runāja Latvijas

dzejnieks

izstādes.

Mežaparku.

uz

So

mieru!».

par

nē!», «Nost kodolbruņošanās

—

pār

sēdētājs

iniciatīvas

balsoju

daudzi

mieru

26.

gada

cilvēku.

«Es

sarīkoti

saglabāt

rīkoja

sardzes.

pārtraukšanu.

akcija

plakātu

un

—

1983.

mieru

prasām

tika

republikā

imperiālistisko

komjaunatnes organizāciju

notika

gadā

par rietumvalstu

sacensības

visā darba

un

1983, 28

raķetēm

Eiropā,

nē

jauna

kara

1

hiohh.

383

§. Mācības

3.

Visas kums

skolu

ir

rūdīties,

trieciendarbu Skates

skolu

centrā

jaunatne

kustība

kuma

kārtām

pirmām

dziļas

iegūtu

darbā

interesantu

biedri

mācības

un

galda

par

laikabiedri Liela

tikšanās

tās

darbs

šādām

uz

tradī-

tēmām: v.

skolēnu

«Mēs

aktīvā

jaunatni

rindu

papildināšanai. veica

organizācijas

2.

pulss»

jautājumu lekcijas,

uzņēmumu disputi

nosodām

un

un

«Meridiāns»

un

atbilžu

un

va-

politinformatoru Ludzas

vadītājiem. sarunas

pie apaļā «Mūsu

imperiālismu»,

c.

jaunatnes audzināšanas darba uzlabošanā,

skolu

tautas slavas

padomju

skatei par

«Laika

notika

iniciatīvas

kaujiniecis-

darbu. Tā, Rēzeknes

masu

pilsētas

ar

iesaistīšanai

cerējumu

neskarto

vēstures

zemju

tēmu «Neskartās

zemes

ir

tradīci-

darba

vainagotajām

apgūšanā,

apgūtas,

bija

sa-

bet varoņ-

turpinās».

Nozīmīgu vietu skolu komjaunatnes klašu

visas

nībām

Daudzu

laba

briedumu

plakātu

republikas

tie

un

kas

bija mītiņi

dalījās fondā.

kopā

gada

ar

«Es

jaunās

balsoju

ieņēma septem-

pionieru darba

praksē

paaudzes

par

vie-

miera stafetē.

audzināšanas

un

noteica

pilso-

mieru!»,

1984.

gada

poli-

beigās

skolās un profesionāli tehniskajās jaunatnes sacerējumu Vissavienības skate par

vispārizglītojošajās balsoju

par

mieru!».

Skate

padomju tautas Uzvaras Lielajā

Visu

1983.

organizāciju

dziesmas konkursi.

politiskās

skolās notika skolu «Es

bērnu

idejiskā

tradīcija,

—

organizācijas

valstu

skolu

republikas

nostiprinājās nisko

komjaunatnes

piedalījās Eiropas

darbā

organizāciju

Miera maršā.

piedalīšanās padomju jaunatnes

384

Par

un un

skolu

VĻKJS

konkursus,

vidusskolā

ārzemēs»

nozīme

balstoties

klubu

vecāko klašu

Nautrēnu

pašdarbības

komjaunatnes

politisko

zināšanu

politisko

rajona

skolu

politisko

organizēja

karus,

tēmu

kā

zināšanas.

nedēļas, kas

un

saliedētības

iesaistīt to

sagatavot

un

saturīgu

un

kolektīvu

palīdzēja

republikas

vidusskolas

kopš

mācības,

jautājumi,

līdzās!».

olimpiādes

organizāciju

pastiprināšanos,

Daudzas

tisko

bija

stabilas

un

atpalicēja

priekšmetu

skolēnu

veicināja

komjaunatnes

sabiedriskā

brī

republikānisko

teicamas

—

pārliecību».

«Neviena

dienas,

organizāciju

komjaunatnes komiteju vadībā.

attīstību,

jām,

komunistisku

un

Zinātnes

Skate

4.

no-

derīgam darbam.

piecgadei

«Vienpadsmitajai

izvērsās

ciju kļuva notika

komjaunatnes

uzmanības

lai

Skolās

klašu

devīzi

cīnīties,

pienā-

idejiski

—

skolu

ar

sabiedriski

un

pilsoņa

un

zināšanas,

rokā

katra un komjaunatnes organizāciju darbu, LĻKJS CX rīkoja vispārizVĻKJS biedra

—

glītojošo

stabilas

un

roku

skolu

aktivizētu

audzēkņa

uzdevums

galvenais

dziļas

dzīvei

sagatavoties

Lai

skati

jaunatnes

mācīties, apgūt

darbs iet

un

republikas darba

skolu

desantos

Kuldīgas

rajona

bija veltīta 40. Tēvijas karā.

komjaunatnes

un

nopelnītos

Skrundas

organizācijas līdzekļus

1.

gadskārtai aktīvi

ieskaitīja

vidusskolas

pie-

Miera

komjaunieši

Miera

fondā

jaunieši Liela

dzības džiem

citās

dzības

darbu

resanti

kuros

citām

lielu

skates,

rināšanu

kopīgus pasākumus, XXVI

uzdevums

uzlabot

darbam,

gajam

skolu

apmācībā

skolu

nostip-

organizēja

ar

un

izvirzīts

sabiedriski

derī-

darbu

un

dzīvi. tika

vairākums

profesiju

tiek

orientācijas

profesionālās

absolūtais

masu

un

valodu,

sagatavošanu

jaunatnes

lauksaimniecības

kopības,

sakaru

par

zi-

fakultātes

biedrības,

rūpējās

Pamatvirzienos

reformas

pastiprināt

skolēnu

Republikas

Ar

valodas

un atpūtas vakarus. arī vispārizglītojošo lēmumos, kā

nostiprināt mācību procesa sakarus šanas

krievu

rīkoja

latviešu

un

sazi-

padziļināšanai.

draudzības

kongresa

tehnisko

profesionāli

krievu

ar

Lietuvas,

organizāci-

starpnacionāla

zināšanu

komitejas

Inte-

Daugav-

Baltkrievijas,

zinātniskās

skolēnu

pieredzes

un

komjaunatnes

organizācijas

drau-

koncerti.

rajonā

valodas kā šo

un

vienau-

tautu

vakarus,

Bauskas

Skolu

saviem

ar

kolektīvu

KPFSR,

no

organizā-

audzināšanai.

tikšanās,

svinīgus

notika

apgūšanai

skolām

sarakste

pašdarbības

skolēni

Komjaunatnes

starp

PSKP

rīkoja

republikām.

dibināja

komjaunatnes

Izvērsās

uzmanību krievu

līdzekļa

pulciņus.

un

kom-

darīja 200 internacionālās drau-

bija plaša

laikā

mērķi komjaunatnes

nāšanu

skolu

virzienā

festivāli

piedalījās un

jas veltīja nāšanās šādu

kuru

draudzības

Igaunijas

šajā

biedriem

mākslinieciskās

un

vidusskolas

2.

internacionālistiskajai

brālīgajās republikās.

festivāli,

apmaiņa

pilī,

audzēkņu

kuru

klubi,

rubjus, Madonas

vispārizglītojošo

bija

Daudzveidīgu

433

rubļu.

nozīme

darba

ciju

ieskaitīja

600

—

apgūšanā.

mehanizācijas

iesaistīts

Skolās

mācīja

lop-

darba

autovadītāja

un

ražo-

pamatus, kā arī citas specialitātes. Ar partijas

brigāžu

nas

darba

vasaras

59,6

gadā

tūkstoši

mes

un

lauku

420

vadītājiem

tām

materiāli

bija

kuras

hoza

5

tehniskās bāzes cikla

jaunieši

ik

biešu

Lopbarības kartupeļu

raža

centneriem

un

nekā

saimniecībā. Pareizi

vidēji

saistītas

jauniešu.

6,6

vienības.

profesionālās

absolventu

raža —

strādāja

veltīja

pirmām kār-

jaunu

lopkopības

izmēģinājumiem pēc skolēnu

šajā

brigādes

lauksaimniecības 50

brigādē

pieciem

organizētas

orientācijas

uzmanību

apstrādāja

par

ze-

Komjaunatnes

tematikas.

cita

gadu

strādāja

hektāru

lauksaimnieciskās

sevišķu

vidusskolas

un

kurās

tūkstošus

organizēšanai,

Zemgales

ražoša-

darbība. Katru

nostiprināšanai,

iestāžu ieteiktās

rajona

skolēnu

brigādes,

iestādēm,

izglītības

traktori, kombains

palīdzību

zemes.

skolas

tehnikas

arodbiedrībām

un

darba

pētniecisko

Daugavpils rīcībā

aprūpēt

klašu vienību

agrotehnisko pulciņu izveidošanai,

un

zinātniski

ar

ar

nepārtraukta

posmu

apņēmās

tautas

kopā

ražošanas

brigāžu

ražošanas

lauksaimniecības

komitejas šo

skolu

skolēnu,

atpūtas

un

līdz 80 tūkstošiem

gadu to darbā piedalījās 1984.

vecāko

gādību pilnveidojās

un

darba

un

bija

kol-

desmit

lielāka

praktisko darbu

rezultātā

lauksaimniecībā.

par

centneriem ar

tehnika,

hektārus

1982.

70

gadā

procenti skolēnu

385

darba

vienību

skolas vietu

nieši

52

starp

mūsu

iegūst

augstu

lopkopības

tam

662

gadā 1477

lopkopības

ražošanas

jumi

«Mēs

dzes

skolu.

tavi

—

jaunatnes

skolēnu

ir

tik

15

jau-

nepie-

atbalstu

skolēnu

vasarā

kuros

dalībnieku

ceturkšņa

skolēnu

6006

—

ražošanas

3630

strādāja

strādāja jau

guva

brigādei

cilvēku;

skolēni,

pie

brigāžu šā

gadā

ikgadējie

piešķiršana

ražošanas

jaunatnes

1984.

gadā

notika kom-

Nīcas

rajona bija

ražošanā

sasniegumiem

reizi

Ļeņina

pirmo

Vissavienības

Liepājas

brigādei

pirmrindas piere-

par

laikā

salidojuma konkursi.

salido-

republikāniskie

kjuva

zeme!»

vidusskonovērtē-

augsts

un

idejiski

politis-

audzināšanā.

kajā

Komjaunatnes

organizācijas mācību

atlaidīgi pilnveidoja tehniskās

strādnieku

PTS sistēmā

tieši

gadā

119

kopā

un

tehniskās

piedalījās

arī

komjauniešu

kolektīviem

ne-

profesionāli

darbu

lai

panākt,

maiņas

nepārtraukti 1982.

kvalifikācija.

pa-

gadā

jauniešu.

uzņēmumu jauniešu

audzēkņu

sistēmas

izglītības

un

pedagogu

ar

audzināšanas

centās

jaunās

sāka mācīties 4460

Profesionāli šanā

sistēmā,

izglītības

augstinātos

iestāžu

un

kolektīvi

audzinā1982.

komjaunieši.

veica

aktīvu

te

šefī-

darbu.

Lai

paaugstinātu

zināšanu

aktivitāti, PTS komjaunatnes tarības konkursus

un

PTS

kvalitāte,

rīt

nāli tehnisko

audzēkņu augsta

—

skolu

kvalitāti

komitejas

olimpiādes

un

vispārizglītojošajos

darba

un

ražošanas

kustība:

patriotiskā

sabiedrisko

audzēkņu

rīkoja profesionālās

tika kontrolēta

priekšmetos. Stingrāk

izvērsās

prakse.

«Šodien

—

meis-

speciālaPlaši

zināšanu

efektivitāte».

audzēkņiem tika

Labākajiem profesiopiešķirtas Ļeņina komjaunat-

stipendijas.

nes

Lēmumā «Par vadīšanā

un

nistiskajā panākt,

lai katrā

grus

Cīņa,

gada

1984, 7.

1.

janvārī

jūl.

uzlabošanu

palielināšanu

Centrālā

vecākos

Komiteja

pionieru

komjaunatnes

jaunatnes komuaicināja

vadītājus

vienībā noritētu interesants,

darbs,

pareizas dzīves pozīcijas

1985.

1

un

pionieru

piesātināts

lomas

PSKP

organizācijas

emocionāli

darba tālāku

partijas

komjaunatnes

audzināšanā»

jaunatnes

386

kas

Plašu

«Katrai

gada

posmos

lopkopju

un

prēmijas

jums skolu

jos

attīstība.

posmu,

saimnieki,

1984.

mehanizatoru

bas

jau skolā

aizstāja slaucējas.

Skolēnu

las

1982.

lopkopības

darba

vasaras

lopkopības

posmu».

410

brigādēs bija

liecina, ka

pirmo

visas

pārstāvēja

sagatavotību,

skolēnu iniciatīva

rajona

ieguva

dzīvē.

republikas

Daugavpils

1984.

profesionālo

kas

vidus-

Zemgales

Barkovskis

Tas

republikas.

gadu palielinājās

ieguldījums

Ceļinogradā

Ēriks

jaunajiem mehanizatoriem,

turpmākajā

Ar katru

skatē

audzēknis

savienotās

zemes

ciešama

savu

Vissavienības

desmitās klases

lai

pionieri

un

oktobrēni

kom-

censties

idejiski

un

iegūtu stin-

pamatus. 1

republikas

pionieru

organizācijā

bija

136 683

jauno ļeņiniešu,

vienības.

Darbu

5781

apvienoti

914 vecākie

vadīja

pulciņā

pionieru

833

un

pionieru

vadītāji. Viņu kvalita-

tīvais

sastāvs bija pietiekami augsts: katrs ceturtais bija komunists, katram otrajam augstākā vai nepabeigtā augstākā izglī—

tība.

Pionieru

kā

darbu, aktīvi

arī

spēks

sirdīs

gadskārtai V.

šķirts lūts!»

—

karā

Tēvijas

Lielajā

Lielus

vidējo

vistautas

mācību

speciālo

marksisma-ļeņinisma

apgūt

izraudzīto

Pēc cību

tejas

tika

mācību

sevišķi

No

1982.

augstāko

un

Tās

vajadzību

politiku,

dziļi

pamatīgi tas

nepie-

kvalitatīvi

beigās

māsaka

komi-

raudzījās, viņiem

palīdzēja

lai ap-

vidējo speciālo

panākt,

lai

90

pētniecisko līdz

mācību

lai

sek-

teicamnieki,

jauno

darbu.

procentiem

komjaupētījumi studentu

speciālistu

dienas

procenti

nodaļas

Pētnieciskajā

palielinājās

72

iestāžu

palielinātu

uzlabotu

lomu,

īpatsvars

gadā

studentu

bija

studentu zinātniskie

nozīmīgi,

caurmērā

zinātniski

uzlabojās

studentu

teicami.

un

darba

studentu mācību

./1982.

apstākļos,

procenti

praktiski

un

Republikā

piedalījušos

7,4

un

centās

pētnieciskā

strādāja

efektīvāk

studentiem,

nedaudz

gadam

mācījās labi

gatavošanu.

augstākajās

padomes,

komisijas. Komjaunatnes

augstskolas

augstāko

komitejas

zinātniski

1981

sa-

Uzvaras

organizācijas.

pieredzes,

kursa

pirmā

par

1984.

gada

Piecgadē

dentu

pie-

darba metodiku.

līdz

27,9 procenti

būtu

risināja

strādāt tur, kur

teicamnieku

audzināšanas

un

adaptētos

1984.

natnes

tautas

padomju

partijas

gatavību

izveidotas

rūpējās

gūt patstāvīgā mība.

vārds veltīts

«Uzvaras

audzēknim

un un

institūta

Politehniskā

Rīgas

ātrāk

viņi

bija

Dzimtenei.

iestādēs

strādāt

pos-

gadā),

organizācijai

komjaunatnes

teoriju

specialitāti,

trim

gadā).

studentam

studēt

pret

gada 2. ok-

no

«Ļeņina

gadā);

uzdevumus

iestāžu

centās ieaudzināt katram

ciešams

kopš

(1984. —1985.

1982.

(1982—1983.

pionieru

un

dziļas

vienības

un

darbos», kas

(1983. —1984.

gadadienai

svarīgus

un

pulciņi

gadadienai;

mūsu

iegūtu

attieksme

sastāvēja

un

draudzība»

partijai

vārds

40.

godu

par

līniju

komjaunatnei

kopš

Ļeņina

I.

Pionieru

dibināšanas 60.

uzticība

skolēni

apzinīga

maršā, kas sākās

ļeņiniskā

—

lai

būtu

iemaņas.

pionieru

PSRS —

panākt,

viņiem

Vissavienības

veltīts

bija

ir mūsu 60.

praktiskās

Vissavienības

ar

miem: «Mūsu kas

lai

zināšanas,

piedalījās

tobrī

centās

organizācija

stabilas

un

no

63

sa-

stu-

darbā

procentiem

1983./1984.

mācību

gadā. Studenti zinātnisko nātnēs.

aktīvi

darbu

1984.

piedalījās

vissavienības

dabaszinātnēs,

tehniskajās

konkursos un

par

labāko

sabiedriskajās

zi-

gada februāri notikušajā XVII republikāniskajā kon-

kursā 5626 autori iesniedza 5069 darbus.

Turpinājās

prakses nas

(SPP)

prakses

studentu

un

skolu

pilnveidošana.

laikā

jaunatnes

Rīgas

topošie speciālisti

sabiedriski

Medicīnas

politiskās

institūtā

saņēma konkrētus

ražoša-

organiza387

toriskā

utt. lai

kums,

audzināšanas

politiskā

un

klīnikās

institūtā

Šajā

studenti

tiesības

iegūtu

1982./1983. mācību gadā

uzdevumus

darba

SPP ieskaite

slimnīcās,

bija obligāts priekšnoteikārtot

22 studentiem

ļāva

eksāmenu

likt

sesiju:

eksāmenus

tikai

pēc otrreizējas SPP ieskaites kārtošanas. dzīvē

Augstskolu nību

brīvprātīgā

stabili

audzināšanas procesa labāku

speciālistu

vienībā

rekonstrukcijā

nāti 2502

studenti

celtniecības

Studenti

nomiju lielāka

un

nekā

montāžas

un

iestāžu

1984.

—

darbos

visas

no

bija

nodarbi-

tiem

no

strādāja

tika

vidēji

piem, 1984. gadā Nemelnzemes

rubļu,

miljoniem 12 skolu

divas

—

joslā,

eko-

reizes

APSR.

120

par

ražas

gada mā-

skolu

Uzbekijā,

novākšanā, ka

Zīmīgi,

izstrā-

procentiem.

sadarbības

Aptuveni

internacionālajā

jaunatnes 1984.

organizēšanā.

piedalījās

brālīgās un

lietā

studentu, vidējo speciālo

kas

izpildītas

Sibīrijā,

likti

pārstrādāšanā.

un

tautas

tika

vienību

14 tūkstoši

1915 studenti

Kabardas-Balkārijas strādāja

3,8

par

par būvmateriālu

cīnījās

principi

darbu

audzēkņu,

padomju

Sekojot

veikti

tūkstoši

bija 31,9

transportēšanā

normas

tika

darbi

fermu, 25 dzīvojamo māju,

darbības

rudens

PTS

un

produkcijas

gadā

procenti

1579

audzēkņi,

celtniecībā,

septembrī tajās strādāja

des

politisko

republikas

gadā.

SCV

lauksaimniecības

iestāžu

24

tā

gadā

1983.

Pārbaudītie

cību

un

gadā

nekā 22

remonta

kapitālā

un

tehnikuma

piedalījās

pirmsskolas

un

vairāk

—

un

veicināja jauno

un

1984.

izpildi.

plānu

vie-

mācību

darbos laukos.

Celtniecības

rubļu.

sastāvdaļu

celtnieku

par

jaunatnes. Republikas tautas saimniecības objektu celt-

augstskolu niecībā,

kļuva

sagatavošanu, viņu darba, idejisko

7110 cilvēku

strādāja

kas

kustība,

neatņemamu

tautsaimniecības

rūdījumu,

studentu

nostiprinājās

patriotiskā

cēlajiem

Astrahaņas

400

Latvijas

studentu

princi-

strādāja KPFSR

audzēkņi

vienībā

apgabalā studentu

kopā

un

1984.

CSSR,

ar

VDR, UTR, BTR studentiem. Gatavojoties tas

Uzvaras

ņēmās šefību vīru

godam

par

kara

talkās

sestdienas

uzceltu

memoriālu

40.

un

iekārtoja

un

nopelnītos

padomju

gadadienu

kopš padomju

studentu vienību

karā,

veterāniem

ģimenēm, atjaunoja

vietas,

no

kara

līdzekļus

karavīriem

—

uz-

kara-

nepārnākušo

35 kritušo

tau-

kaujinieki

piemiņas

varoņu

lai

fondā,

ieskaitīja

Rīgas atbrīvotājiem

no

fašistiskajiem iebrucējiem.

vācu

Mūsu

jaunatnes

augstais

internacionālais

kais,

trieciendarba

dienu

kas

vienību

celtnieku

pilsētas celšanas natnes

un

natnes

savienību

Kopīgā ritāte

388

sagaidīt

Lielajā Tēvijas

un

darbā

dalībnieki

rūdījās

1984.

brīvprātīgi

fondā fondā

jaunatnes

pilsoniskums,

briedums

Tikai

labiekārtošanas festivāla

palīdzības

draudzība.

padomju

politiskais

organizēšanā.

un

studentu

un

gadā

republi-

Gagarinas

Vispasaules

jau-

jaunattīstības zemju

jau-

aptuveni

griba,

izpaudās

vien

ieskaitīja

fondā, XII un

proletāris-

spilgti

73

ciešāka

tūkstošus

kļuva

tās

rubļu. solida-

4.

XXII

Kārtējais, 25.

līdz

natnes

cisko,

26.

§. Par komjaunatnes

Kongresa

aktuālus

jautājumu

organizatorisko

683

nieki

darbību

Liela

jaunos

audzēkņus vidū

delegātu

apsardzības kaujas Latvijas sveikumu,

un

karogu,

saime

gresa

lēmumus, ierakstīs

uzvaru

1

spožas

lai

ieaudzinātu

cienīgu

veidotu

strādnieku

šķiras

kolhozu

pa-

celtniecībā

republikas

aicināja

aktīvu

attieksmi

un

un

darba tra-

un

jauniešiem

komunistisku

viņos

XXVI kon-

partijas

kauju

partija

Apsveikumā

apLat-

komu-

paceltu

komunisma

lappuses

robež-

«Padomju

augstu

cīņas,

Kongresa

Flotes,

kongresam

ka

Komunistiskās

turpinās

studentus,

izpildītu PSKP

lai

revolucionārās

zinātniekus,

teicamnieki.

nosūtīja

pārliecība,

vienmēr turēs

pastiprināt darbu,

pozīciju,

sagatavotu

stingra

...

jaunas

hronikā».

komjaunatni ves

godam

tautas slavenās

dīcijas,

CX

partijas

sabiedriski

—

Kara

komstrād-

uzticību.

sportistus.

sagatavotības

iedvesmu strādās,

ar

aktīvu

darbiniekus,

Jūras

Armijas,

lielo

bija jaunie

un

padomju

politiskās

bija izteikta

vijas komjauniešu

gūto

Padomju

Komunistiskās

kurā

nisma

domju

pazīstamus

un

bija

un

cilvēku

komjauniešus

mākslas

saimnie-

komjaunat-

par

biedru nedalītu

savu

gada

nostiprināšanu.

daļa delegātu

pārstāvēja

literatūras

pārvaldē,

315 492

trieciendarbu

ar

bija ieguvuši

delegātu

grupa

skolotājus, skolu

kas

kolhoznieki,

un

politisko

lietu

politisko

un

1982.

no

risināšanā,

delegāti pārstāvēja

jauniešu saimi. Vairāk nekā trešā

notika

saliedētību

un

jautājumus par komjau-

sabiedrības

un

kultūras

un

kas

kongress,

apsprieda

valsts

līdzdalību sociālo

organizāciju

nes

LĻKJS

martam,

rindu vienotību

dzī-

darbu,

pret

zemniecības

maiņu. CX pirmais sekretārs A. Voss savā runā kongresā

LKP

novērtēja

komjauniešu

tautsaimniecības

darbu

organizācijai

šanā, republikas komjaunatnes

augstu

problēmu

tika

izvirzīti

risinā-

ļoti

sva-

rīgi uzdevumi.

darbības programmu.

Komitejai Latvijas

domju nības

Vienbalsīgi

novēlējumus

un

un

zināšanas

PSKP

noteica

pieņemtajā

XXVI

vēstulē

apliecināja liks

jaunieši un

CX

pamatodamies

analīzi,

delegāti

komjaunieši

enerģiju, entuziasmu,

Ļeņina

darba

kongresa

LĻKJS

pareizu

par

risināšanā un,

uzdevumu

organizācijas

komjaunatnes

trālajai

atzina

vienprātīgi

Kongress

partijas izvirzīto

tās

spēkus,

visu

lai

dziļu

tālākās

PSKP

partijai,

lietā

kongresa

darbību uz

Cen-

ka

savu

īstenotu

vēsturiskos

Pa-

jaulielā

lēmu-

mus.

XXII 142

kongress

locekļus

un

43

ievēlēja locekļu

vēkus, kā arī 45 delegātus

Republikas

'

2

Padomju

Latvijas

ĻKJS

kandidātus, uz

komjaunatnes

Centrālajā

Revīzijas

VĻKJS XIX kongresu. CX

I

plēnumā

par

Komitejā

komisijā

27 cil-

2

Latvijas

ĻKJS

Jaunatne, 1982, 25. marts.

Turpat, 27.

marts.

389

CX A.

pirmo sekretāri Bogomolovs, Ščukins.

G.

tika

Vēlāk

ievēlēta

1985.

B.

1.

tika

no

retāra I.

un

1.

13.

gada

partijas

darbā

retāru

plēnums

ievēlēja

Liels

notikums

svarīgs

kas

pārstāvji

1982.

PSKP

tika

tika sek-

CX

no

A.

ievēlēti

Bērziņš

plāni

drosmīgie

darbā

smes

dienestā

zīmīgā īstenots

Ļeņina

zemniekiem

PSKP

CX

kļūt

vadība

ir

tuziasma

avots,

niešu

visu

lajai

un

īstiem

un

un

gados,

L.

jauncel-

un

priekštiktu

strādniekiem

ar

Kongresā

ka

pierādīja,

komjaunatnes droša

sasniegumu

runu

komunistiskajai VĻKJS

un

teica

un

en-

Komjau-

ķīla.

Centrā-

spēkus,

Statūtos.

konferences

partijas

zināša-

jauncelsmei.

—

noteikts,

Tika

notiek

republiku ĻKJS kongresi vēlēšanu

tieši

spēka PSKP

delegāti apliecināja

jaunatne veltīs visus

labojumus

un

1

centieni,

realizētos

Brežņevs.

un

entuziasmu

pārskata

«Komjaunat-

gaišie

lai konsekventi

darbā

kopīgā

un

valstīm.

pasaules

uzsvērts:

svarīgi,

dzīvinošais

vārdā

savienoto

Ir

pārliecinoši

padomju

izdarīja

Kongress VĻKJS

ka

organizācijām,

jaunatnes

komunistiem.»

uzvaru

jauniešu

Komitejai,

enerģiju

tās

tika

66 nā-

piedalījās

darbībā, spraigās mācībās

—

vēlreiz

110

no

4944 de-

zemes

darbā

un

XIX

demokrātiskām

pilnīgāk

iespējami

novēlējums

neizsmeļamais

lielo mūsu

jaunatnes

lai

dzīvē

VĻKJS

līdz 21. maijam.

savienībām,

to,

par

sapņi

par

pār-

ar

CX otro sek-

bija

Kongresa

saimi.

Padomju Armijā.

darbs

18.

no

kongresam

cīnīties

un

sakarā

Par

politiskajā

darbībā

organizācijām

ģenerālsekretārs

Kongresa

gadā

sabiedriskajā

un

sabiedriski

jaunatnes

CX apsveikumā ir

LĻKJS CX plēnums,

Bogomolovu.

starptautiskajām

jaunatnes

pienākums

cos

Valujevu

pienākumiem

41,7 miljonus

komjauniešu

sešām

no

sociālistiskām

ka

sakarā

pienākumiem

kārtējais

komjaunatnes

komunistiskajām

nas,

CX plē-

Plēnums at-

Parfjonovu. zemes

pārstāvēja

tautību

un

V.

mūsu

notika

legāti kongresā

A.

atbrīvoja

Ļeņina

posms

kongress,

nes

G.

atbrīvoja

sekretāra

otrā

iešanu

140

ĻKJS

LĻKJS CX pirmo sekretāru

notika

septembrī

CX

LĻKJS

no

ciju

vietā

Kudrjavcevs.

1986. kas

Brenčeva

jautājumi.

sekretāriem

CX

Valujevs,

Priedītis.

Latvijas

CX pirmās sekretāres

Par

Z.

I.

—

organizatoriskie

Plēnums

pienākumiem.

sekretāri

sekretāru

G.

Brenčevs,

vietā

notika

Rīgā

darbā. Par

Priedītis.

Z.

—

Ščukina

novembrī

izskatīti

pāriešanu partijas

ievēlēts

Rukmane, par otro

CX

LĻKJS

par

brīvoja M. Rukmani ar

ievēlēta M.

CX sekretāriem

Stašane, G.

gada

Tajā

nums.

tika

par

reizi

reizi

divos

pie-

trijos

gados. Cīnoties

par

partijas

izvirzīto

astoņdesmito gadu pirmajā litatīvā

zāciju un

kultūras

1

390

sastāva darbības

Cīņa,

1982, 18. maijs.

paplašinājās

palielinājās

celtniecībā,

īstenošanu,

pusē panāca komjaunatnes

uzlabošanos, sfēra,

uzdevumu

jaunatnes

to

komjaunatnes

loma valsts,

komunistiskajā

LĻKJS

rindu kva-

organi-

saimnieciskajā audzināšanā.

Konsekventi skatu

tika

īstenots

sniegšanas tas

stinājās

iedarbīgums

Tomēr visur vēl

Statūtus

vadošo

princips,

iekšējā

dzīves

prasība

biedru

arī

rūpējās

izklāstīti

vispusīgi

Notika

cijas

nelielas

īpatsvars: 8,6

nieku,

procenti skaitam

komjauniešu linājās

cilvēku

skaitliskā

cijas

tūkstošiem

1,5

par

tūkstošus

1.

gada

janvārī

Tikai

1985.

gadā palie-

sasniedza

janvārī

republikas organizā-

no

biedru

VĻKJS

paaugstinājās 69,8

jau

—

1986.

bija

—

izglītības

rindās

bija

nedaudz zemāks

jauniešu

procentus

nekā

rādītājs

līmenis:

1986.

gada

nepabeigta

augstākā, komjauniešu

janvārī Latvijas

1.

gada

vās

64,9

procentiem

izglītība. Palielinājās

vidējā

vidū.

jauniešu

11,6 procentus

jeb

strād-

nodarbināto

saimniecībās

1.

gada

bija

procenti

janvāri 63,9 procentiem komjauniešu, bet

vai

augstākā

51,3

padomju

1986.

un

jaugada sākumā līdz 59,1

palielināties.

un

organizā-

strādājošās

sastāva.

Nepārtraukti 1981.

kolhozos

tika

referātā

Pugo

Lauksaimniecībā

tendence

bija

skaits

komjauniešu

nepietiekami

komjaunatnes

1981.

tiem

un

uzskaitē,

jautājumi

B.

palielinājās

no

kolhoznieku.

VĻKJS

pilsētu

1

republikas

Nedaudz

sākumā;

Sie

sekretāra

56,7 procentiem

gada

komitejas

pieaugumu.

pirmā

pārmaiņas

no

1986.

procentam

1.

CX

struktūrā.

sociālajā

natnes

35,4

LKP

uzskaitē,

rindu

CX 1984. gada 25. augusta plēnumā.

LKP

vien

naudas samaksas

komjaunatnes

par

paaug-

ievērot

Vairākās

normas.

rajonu komitejās nebija vajadzīgās kārtības komjauniešu ka

pār-

un

informācija,

operativitāte.

un

stingri netika izvirzīta

komjaunatnes

un

ievēlējamības

orgānu

uzlabojās

īpatsvars

ĻKJS apvienoja

komjaunatnes caurmērā

visā

sa-

tas

vecumā;

Padomju

Sa-

vienībā.

Nozīmīga

jauniešiem apgūt

politiskās 1986.

uzdevums.

jaunatnes

pienākumus

laikā

gadu ilgā

desmitiem

un

1.

gada

forma, kā ir

iemaņas,

janvārī republikā

242 tūkstoši

regulāri pildīja

pārbaudīta

organizatoriskas

un

kom-

sabiedriskos

jeb 79,6 procenti

no

kom-

jauniešu kopskaita. Lai

risinātu

sekmīgi

izvirzītos

partijas

ļoti

nepieciešams,

jaunatnes

pirmorganizācijas,

uzdevumus

kaujinieciskākas

lai

apstākļos,

kur

galvenokārt

kļūtu notiek

mūsdienu tieši

kom-

jaunatnes

audzināšana.

Nepārtraukti 1.

gada

12 190 cehu

cijas, sībām kuru

60,

2472

un

sastāvā to

biedru,

vairāk

—

par

no

nības VEF

Cīņa,

13

3830

grupas.

nekā

skaits,

50

kurās

struktūra.

komjaunatnes

organizācijas

komjauniešu

bija

pirmorganizāciju

bija

citas

un

organizāciju

Viena

1

pilnveidojās

janvārī republikā

ar

To

pirmorganizāciju

pirmorganizāciju

komjauniešu, vairāk

bija

1986.

pirmorganizā-

palielinājās nekā

100

tie-

skaits, par

VĻKJS

organizācijām.

labākajām republikā

komjaunatnes

ir V.

organizācija.

I.

Ļeņina ražošanas apvielielajā kolektīvā pa

Sajā

1984, 26. aug.

391

rūpējas

īstam

radošu

komjauniešu

par

jaunatnes

darba

jaunatnes

organizācija

ko

šis

lepojas

formu

jauniešu iniciatīvas

un

sacensības

sociālistiskās

metožu

un

pirmrindas

kom-

meklējumiem. Apvienības kom-

lai

gādā,

attīstīšanu,

interesantu

organizēšanu,

nodrošinātu

ritmisku

darbu,

valsts

izpildītu

uzņēmums,

plānus

ar un

līgumsaistības. cenšanās

Neatlaidīga krētāks,

mērķtiecīgāks

niecības,

ceļš»,

Lauksaimniecības

34.

rajona

kā

Tomēr, 1984.

gada

darba

stils

tikas

un

plāni, nepievērsa

ĻKJS CX veica

darba

stilu:

troles

sistēma

kritiskās

tika

uzlabots

piezīmes.

un

tizētas

kajā

ar

vairākus

tiek

pildīti

un

derīgiem

lē-

paškridarbu,

komjaunatnes

interesan-

un

līdz

1983.

izskatāmo

«Latvijas

sistēmas

1986.

cijas

LĻKJS

gadā centrs

kadru

Pastāvīga VĻKJS pasākumu

sistēmu,

darba

uzmanību

darbā,

jauno

viņu

nes

rajonu

nas

kolektīvu

1 Cīņa,

kas

un

izaugsmi.

pilsētu

lai

1984, 26. aug.

—

atskaites,

un

sāka

in-

Lielā-

lielās

automatizētās četras

CX

prak-

plēnumos.

pirm-

sektori,

informā-

apakšsistēmas.

funkcionēt

atjaunošana un

pirmām

izvirzīšanai

vadošā

vispusīgi procenti

prasa

informā-

komjaunatnes

bija

kom-

kon-

veltīja

komjaunatnes

republikas

sekretāriem

katrā

kārtām

varētu atklāt no

no

audzināšanas

pēctecību

CX

komiteju

tika

metodikas ārštata

vadības

ĻKJS

90

skolu. Atbrīvoto

darba un

organizatorisko

nodrošina

strādnieku

Plaši

rei-

ĻKJS

bāzes.

aktīva

un

Latvijas

radīšanai,

apstākļu

veicināt

Komitejā

pārdomātu

iecirknī.

un

Komitejā

Centrālajā

Latvijas

pilsētu komiteju

komjaunatne»

PESM «Iskra-226»

uz

jaunatnes orgāniem krētā

un

biedru

ievērotas divas

gandrīz

skaits.

sapulcēs

darbojās informācijas

Latvijas ĻKJS Centrālajā

sēžu

ievēlēto

orgānos

daļā komjaunatnes rajonu

cijas

skaits

jauna kon-

to, kā

par

gadam

jautājumu

komjaunatnes

ziņojumi

izpildi,

pilnveidotu

ieviesta

darbs,

1984.

samazinājās

lai

pasākumus,

informatīvais

No

komjaunatnes

organizācijās

392

to

lēmumu

sekretariātā,

formatīvie

un

kā

uzmanību kritikas

pieņemto

par

samazinājās

birojā

bet

komitejās

komjaunatnes komi-

vien

aktivizē

CX

partijas

pasākumiem.

Latvijas

zes

kas

aizraut

jaunatni,

1

nepārbaudīja,

vajadzīgo

Proletā-

pilsētas

daudzu citu kom-

un

komjaunatnes

Bieži

un

faktoram,

—

neprata organizēt tiem

lēni.

Latvijas

vidusskolu, Rīgas

Rīgas

skolas

daudzās

plēnumā,

saimniecības

Komunistiskās

Latvijas

nekontrolēja

attīstīšanai

kon-

rajona kolhoza

«Biolar»,

pirmorganizāciju darbību.

un

atzīmēts

augusta

un

tehniskās

uzlabojās vēl ļoti

sistemātiski

mumi

Cēsu

Nīcas

un

23.

rajona

profesionāli

tika

arvien

kjūst

padomju

apvienības

akadēmijas, Dagdas

jaunatnes komiteju

tejas

ražošanas

Valmieras

vidusskolas,

rajona

Daugavpils

zinātniskās

«Mirnij»,

riešu

kas

darbu,

saturīgāks, raksturo Latvijas jūras kuģ-

Daugavpils tirdzniecības pārvaldes,

«Komunisma

76.

pilnveidot

un

viņu spējas komjaunat-

izgājuši

ražoša-

darbinieku vidū katrs

piektais

darbinieks

tika

izvirzīts

strādnieku

no

kolhoznieku

vai

vidus. 1986.

56,6

f.

gada

janvārī 69,4 procenti

sekretāru

atbrīvoto

zāciju

procentiem bija

Neatslābstoša

nostiprināšanai

pari

12

par

īpatsvars

uzmanība tika

tūkstoši

Jaunie komunisti

kodola

Partijas

katru

vadīja

ceha

grupu vai

organizācijas

jauniešu

ar

darīja biedru

partijas

bija 4,1 procents.

komjaunatnē darba

katru

trešo

tām

izvēlēties

aktīvai

darbībai

daudzu

veicināja

uzlabošanu. Parti-

visefektīvākās

jaunās maiņas komunistiskajā

mobilizēšanā

tālākai

darbā

darbu

pirmorganizāciju,

komiteju

un

palīdzēja

metodes

un

otro

izglītība.

organizāciju.

nostiprināšana

komjaunatnes organizāciju formas

kandidātu,

un

kandidāti,

palielināšanai

atbildīgo partijas

biedru

PSKP

biedra

augstākā

partijas kodola

tā lomas

šo

vai

nepabeigta

pievērsta

un

sākumā

gada

komjaunatnes pirmorganibiedri

republikas komjaunatnes organizācijā

komjauniešu

jas

vai

augstākā

komjaunatnē

1986.

jaunatni.

bija PSKP

darba

audzināšanā

sociālistiskās

un

sabiedrības

interesēs.

Daudzās

republikas komjaunatnes tika

neatlaidīgi

meklēti

arvien konkrētāks

darbam

eja

sētas

(pirmais V.

sekretārs

Skrebels) Saskaņā tika

rība lielā Pie

un

Rīgas

piepil-

Daugavpils

rajonu

komitejās, (sekretārs

komitejā

rajonu

programmām,

jaunatnes

kas

un

daudzu

pulka

notika

saskaņā

atbilda

apspriedes

darbojās

Bez

tam

tema-

ar

dažādām

visam

vē-

tūkstošu

mācīšanai.

komitejām

interesēm.

kategoriju

rīkoja kursus

lēmumiem liela un

aktīvistu

pilsētu

un

Nodarbības

skolas.

un

ĻKJS CX regulāri

darbinieku

pirmorganizāciju

aktīva

skolu

komjaunatnes

kļuva

radoša

Stašāne),

B.

komjaunatnes

komjaunatnes

komjaunatnes

tiskajiem plāniem jošās

bagāta

Treimane),

T.

ĻKJS XXII kongresa

Latvijas

komjaunatnes

komjaunatnes

komitejās

darbs

ceļi:

citur.

pievērsta

visām

Samburs)

kuģniecības

un ar

A.

sekretāre

pilsētu

un

Iniciatīvas

sekretāre

(pirmā

rajona

jūras

Latvijas

(pirmā

rajonu

pilnveidošanas

mērķtiecīgāks.

Cēsu

bija

Kirova

un

darba

strādā-

Latvijas

komjaunat-

darbinieku kategorijām.

nes

1981. līdz

No

pāri

par

500

kvalifikāciju

gadam Viļņas

1985.

komjaunatnes un

zonālajā komjaunatnes skolā

darbinieku

aktīvistu

un

bija praksē komjaunatnes

rajonu

paaugstināja

un

pilsētu

komi-

tejās. Komjaunatnes tijas

vadībā.

padomju, arodbiedrību partijas komitejas niešu

vadītājus

izpildē, darba

avots

spēka

Uzskatīdamas

un

pārbaudīja

un

un

un

un

panākumu

administratīvi

aktīvistu

izvirzīšana 1985.

gada

bija

par-

partijas,

atbildīgu uzdevumu darbā.

atbrīvoto

vēlētajos 1.

slēpjas

saimnieciskajam darbam, meklēja labākos komjau-

konkrētā

rādītājiem

ķīla

par kadru kalvi

iesaistīja viņus

audzināja

pārliecinošākajiem

darbinieku

tās

pirmorganizācijas

aktīvistus,

arodbiedrību orgānos.

un

komjaunatni

janvārī

Viens

no

šā

komjaunatnes

partijas,

padomju

vairāk nekā

un

61,5 pro-

393

centi

sekretāru

VĻKJS komiteju pirmo

tijas pilsētu dam

rajonu

un

partijas,

padomju

tika

sastāvā.

komiteju

attiecīgo

1981.

darbā

saimnieciskajā

un

ievēlēti

No

līdz

tika

par-

1984.

izvirzīti

ga72

VĻKJS komiteju sekretāri.

ras

vadošajos 1985.

Latvijas

komjaunieši.

komjauniešu mūsu

Padomē.

PSR

deputāts bija

deputātu bija liku

tika

kļuva

pārstāvji

fiziskās

orgānos,

ievēlēti

kom-

Latvijas

Komjaunatnes sabiedrisko

kultū-

organizāciju

orgānos. gadā

piektais

5380

plašāka

pārvaldē.

tautas kontroles

orgānos,

sporta organizācijās,

un

katrs

valsts

piedalīšanās

valsts

strādāja

laikā

piecgades

Vienpadsmitās jaunatnes

valsts

2 ,

bet

deviņi

36

jaunie

tūkstoši

deputātu

30

gadiem,

varas

orgānos

deputāti

orgānā

aktīvi

—

tika

jauniešu

16 tūkstoši

orgānos,

līdz

Vietējās

augstākajā

varas

Vairāk nekā

arodbiedrību

1

Padomes

Augstākās

vecumā

tika

pārstāvēja PSRS

ievēlēti

repub-

Augstākajā

ievēlēti

strādāja

vidū

14,5 procenti

republikas

tautas kontroles

orgānos. Novērtēdama

komunistu

jauno

mūsu

jai

rindu

nozīmi,

kam

zemē,

ir

partija

papildināšanai,

ar

t.

PSKP CX

haila

un

i., 71 1985.

vēsmas

šīs pārmaiņas

1 Cīņa, 2

gada

Padomju uzņēma savas

1985, 28. febr.

Turpat,

kas

runās,

varoņdarbus

nus

kā

gadā

savus

7. marts.

ar

un

ietverti

organizāci-

biedrus

PSKP

palielināja komjauniešu

republikas partijas organizā-

oktobra

PSKP

vienpadsmitās valsts

pārbaudītai

tika

uzņemti 3555

partijas papildinājuma.

no

aprīļa

kā

vienīgajai

rekomendēt

ievērojami

1984.

procents

secinājumi,

Gorbačova

jaunas

komjaunatnei

skolai,

komjaunatnes komiteju rekomendācijām

komjaunieši, numi

ir

tiesības

uzņemšanu savās rindās. cijā

kāda

sagatavošanas

plēnumu lēmumi,

CX

ģenerālsekretāra

piecgades

tālākajā

lielu entuziasmu

nogalē

attīstībā. un

Mi-

ienesa

Komjaunatne

gatavību

sociālistiskās Tēvzemes labā.

atzi-

veikt

jau-

XII

REPUBLIKAS

KOMJAUNATNES DARBĪBA

ORGANIZĀCIJAS XXVII

PSKP

LĒMUMU

1.

XXVII

PSKP līdz ka

6.

martam

kongress,

ta visas

partijas,

iezīmēja

padomju kas

kongresā,

Partijas

notika

kas

Maskavā,

nākotnes

aplūkotas tēģija

politiskās taktika

un

mūsdienu

Liela

tas

jaunās «veltīt

ka

attīstības

izglītības kā

arī

un

partijas

jauniešu

Rīgas rajona

un

publikas komjaunatnes jauniešu kolektīvos jaunatnes

1 R.,

celtniecības

un

stradarbā

valsts

so-

problēmām

interešu darba

izaugsmes

un

un

un

va-

sadzī-

amataug-

1 izmantošanas sfērā» .

un

«Alfa»,

kolektīvu

Latvijas Komunis-

republikas

aktivitātes

organizācijas

Komunistiskās

taukom-

Programmas

sociālajām

kongresam

XXVII

visas

nepieciešamība

apmierināšanai

apvienību

jauniešu

PSKP

nozīmīgo

profesionālās

problēmām,

pats svarīgākais no

komjauniešu

paaugstināšanos.

«Rīgas

manufaktūra»,

Daugavpils lokomotīvju patriotisko

izvērsa

sacensību par tiesībām

Savienības

uz

partijas,

uzsvērta

«Padomju Latvija»,

ziņojumu PSKP

Padomju

izriet

jaunatnes

sabiedriskās

ražošanas kolhoza

depo komjauniešu

un

kongresam veicināja

un

eko-

problēmas

jaunatnes

visas

tiek

saprātīgas XXVII

PSKP

darba

Atbalstot

laika

ir

sabiedriski

pilnīgākai

un

XXIV

kur

uzmanību

kultūras,

brīvā

Gatavošanās tiskās un

uzdevums

Šis

lielāku

veltīta

galvenais

prasībām,

jadzību attīstīšanai ves,

tika

pats

pirmām kārtām jauniešu

smes,

sabiedrības

audzināšana

ir

uzdevums.

daudz

miljonus

PSRS

paātrināšanu.

kongresā

tas

redakcijas

aktuālās

Partija stingri uzņēmusi kursu

jaunatnes

uzdevums,

jaunatnes

un

ka

19

nekā

tika izanalizētas

attīstības

komunistiskās

uzmanība

uzsverot,

februāra

robežlīniju

perspektīvas, precīzi noformulēta partijas

apstākļos.

ciāli ekonomiskās

25.

g.

vēsturisku

vairāk

pārstāvēja

sociālās

un

1986.

no

ceļu

dzīvē.

lielo padomju komunistu saimi, rūpīgi nomiskās,

KONGRESA

ĪSTENOŠANĀ

§. Pa paātrinājuma

jaunu

tautas

nodaļa

vidū,

re-

visos

parakstīt Ļeņina kom-

kongresam.

partijas

iniciatīvu,

jauniešu

Pirmskongresa

XXVII

kongresa

sa-

materiāli.

1986, 177. lpp.

395

censības

gaitā vairāk nekā 25 tūkstoši jauno darba darītāju, apmē-

450

ram

komjauniešu

Oktobra

Lielā

68.

kolektīvu

jauniešu

un

gadadienai

pirms termiņa XI

izpildījuši

bija

līdz

—

uzde-

piecgades

vumus.

Viens

virzieniem

ražošanas šanā

kas

Latvijas

galvenajiem

no

darbības

tehniskā

saistās

sociāli

līmeņa

1986.

ar

paaugstinā-

pirmajos mēnešos izstrādātās republi-

gada

iesaistīšanu

paredz jaunatnes

republikāniskajā

produkcijas

1986.—1990.

darba kvalitātes

un

Šī programma nosaka konkrētas tādu

jaunieši piedalās atbilst

ziņā fību

vai

ražošanas

grupu

profesionālās

zīme

pievērsta

problēmu

valsts

katra

Republikā

daudz

programmas katrā

īpaša

no-

sociālo

veida

spēka

uzdevumu

lai

lēmumā,

«Latvijas

speciālista tikai

izlaist

—

tā-

ieguldī-

radīt

paātrināšanā,

izvērsa

apgūšanu līdz

katrā

tādus

teicamas

komplekso

gadā par

ieviešanu ražošanā.

jaunatnes

uzņēmumā.

aizvadītu

apziņai

iepazīstinātu

un

ar

Par

daudzu citu

tās

darba

kolektīvam,

pielikšanas vietu, pratušas

darba

«Komu-

konkrētu

or-

kopīgiem

no

pratušas

atrast

uzdevu-

veiktā

komjaunatnes

organizācijas

komjaunatnes

izvirzīti

un

1986.

šefību

realizēšanā,

apvienību VEF, «Dzintars»,

fabrikas «Aurora»

kas

kustī-

«Sākoties

svarīgus uzdevumus

pilnu atdevi,

jauniešus

pilsētā,

darbība. Te

uzdevumiem,

PSKP

no

prasība piešķirt

plēnuma

sev

dzīves

lai

darīts,

derēt ražošanas

zeķu

ganizāciju

ar

republikas

izriet

1

būtību,

rajonā,

var

tehnika»,

Šeit

«Par

kas

kolhoznieka,

organizācijas

jauna produkcijas

Liels

ekonomiskās

masveida raksturu.

programmas «Kvalitāte-90»

komjaunatnes

veno

še-

kolek-

radošo

jaunatnes

plēnumā

izvirzīta

izvirza

strādnieka,

produkciju.»

CX

teikts

kā

piecgadei,»

varētu strādāt

Piedaloties

tators»,

tika

sociālekonomiskās

lai

apstākļus,

paraugu

aktivizācijai,

kvalitāti

augstu produkcijas

kvalitātes

miem

pa-

īste-

reorganizācijas

darbinieku

uzdevumiem,

lēmumiem»,

kongresa

palielināt

131

ārzemju

un

un

līmeņa

komjaunatnes

jaunatnes

jauno

ĻKJS

Latvijas

organizācijas

divpadsmitajai

98

reālu

tehniskā

paaugstināšanā.

faktora

komjaunatnes organizācija jumu

attīstīšanā,

izveidošanā,

cilvēciskā

ražojumus

tehniskās

un

sagatavošanas

aprīlī

g.

komjaunatnes

bai par

kas

risināšanai.

1986.

XXVII

sadzīves

pašu

nodrošināt

rekonstrukcijas

kvalitātes

tīvu,

labākos

paredzēts

ražošanas

nošanā,

lāk

vieno-

pārvaldes

formas, kādās komjaunieši

izstrādājumu ražošanā,

pārspēj

Programmā

raugus.

un

īstenošanu.

gada Latvijas PSR

sistēmā.

tajā

izcelt

gal-

ražošanas

risinājumu.

audzinošs

«Alfa»,

un

ekonomiskais

«Rīgas

apģērbs»

1 Padomju Jaunatne, 1986, 30.

396

paātrināšanā,

kvalitātes

jaunatnes kompleksās programmas «Kvalitāte-90»

Tā

šīs

attīstības

produkcijas

un

organizācijas

komjaunatnes

ekonomiskās

apr.

efekts

ir

apvienībā

komjauniešu

ražotās

«Radio-

produk-

kvalitātes

cijas

jauniešu tāti,

sērijām,

bet

atklāt

arī

profesionālās kontroles

dza

2

jaunas

periodā

štābos

piecminūšu

plēnumā, kas

notika

1986.

organizācijā

jaunatnes

organizācijas

tāte-90»

ieviešanas

plēnums un

principiāli

darba

darītāju

dekādes.

gada

tiek

tika

rezerves.

Dažās

komjaunatnes

brāķa

produkcija.

attieksme

ka

pret

kvalitātes XVI

CX

runāts par

to, ka

nosaka

Latvijas

novērtēta

uzskata,

produkcijas

kom-

programmas «Kvali-

tam

Līdztekus

pārsnie-

ĻKJS

kura

sistēma,

lomu visos

un

kvalitā-

gadā

rīkotas

Latvijas

septembrī,

izveidojusies vietu

1986.

komjaunatnes

atzīmēja,

jauno

izveidotas

semināri,

un

posmos. ka

strādnieku

komjaunatnes

skaits

republikas

neizmantotas

tiek

darbs

organizācijās

dienas,

republikas

kvali-

produkcijas

veicina

To

posteņos.

skolas

apspriedes,

«Kom-

zīmogu

ar

uzlabot

rezerves,

aktivizējies

un

pastāvīgas

ražošanai

tikai

ne

izaugsmi.

Vairākās

tūkstošus.

kvalitātes

ļauj

meistarības

Pēckongresa tes

produkcijas

kas

garantija»,

ĻKJS

darbā

CX

trūkumi

ir

organizācijās Trešā

daļa ir

brāķdariem

ne-

jauno «iecie-

tīga». Izdarīto

žotāji

ir visai

Taču

visi

ne

kvalitāti

cijas

vēl

ņēmumos,

kā

strādnieku

nezina,

pret

ietekme.

Daudzas

nav

lai

izveidojusies

kāpēc

nepietiekama

izvirzīja

tiek

funkcijas

viņu

darbs,

īstam

raksturu,

saimniecisko,

valsts

visu

līdzekli

1 Padomju Jaunatne, 1986,

un

10.

uzdevumu

pa-

pašreizējā

ieaudzināt

resursu

ekonomijas

iesaistīšanā

darba

kvalitātes

jau-

zinātniski tehniskā

līmeņa, darba kultūras

veidu

jaunatnes

publikāniskajā produkcijas

ku-

dzīves

nepieciešamību

organizācijas

jauno

izveidi, bez

darbs.

organizācijām

apzinātos

uzsvēra

attieksme

galveno:

garīgo vērtību

to

komjaunatnes

pa

ciplīnas rādītājs, svarīgs

CoBeTCKaa

jauno

jauniešu

pašu

lūzuma

2

uz-

tiesa

dublē

aizmirst

un

dziļu izpratni, ka kvalitāte ir vispārinošs

efektīvu

laba

organizāciju

brīža

Par

produk-

objektu.

gods. Vairākos

vērtēts

tāda

natnē

progresa, ražošanas

procenti

komjaunatnes

komitejas

komjaunatnes

jaunatne

28

lepnuma

pētījumi,

iespējams patiesi komunistisks

Plēnums

ra-

Vispārēju

patērētāji pērk viņu izgatavoto produkciju.

ir

dienestu

aptau-

jaunie

ražojamās

markas

rūpnīcas

socioloģiskie

pēc kādiem kritērijiem kā

izteikuši

patriotiskā

un

viņa tikumisko pasauli,

cilvēku,

nākt,

savas

parādīja

darbu,

ekonomisko

rām

rūp

cēloņiem,

no savu

kvalitāti

darītāji uzskata

profesionālā

brāķa,

saražots

Viens

maz

tomēr

meistaru. 1

procenti

jaunie darba

par

Daudziem

cik

37

un

gan puse

uzlabojas,

darba rezultātiem.

sava

produkcijas

ar

strādnieku

ar

par jaunatnes kvalitāti, par lielām

darbībā. Kaut

komiteju

neapmierināti

liecina

produkcijas

produkcijas kvalitāte

neapmierinātību jauno

pret ražojamās

komjaunatnes

rezervēm

jāto uzskata, ka

rezultāti

pētījumu

socioloģisko

attieksmi

prasīgu

un

dis-

avots 2.

Latvijas

pārvaldes

PSR

re-

sistēmā

sept.

1986, 17

ceHT.

397

CX

ĻKJS

Latvijas

uzskata

Vietējās rūpniecības orientēšana

tāju

sociālistisko

«Par

sacensību

augstu

katrā darba vietā».

kvalitāti

censības

dalībnieku

Sacensības ieviešana

morālās

sistēmas

1986.

apvienībai

uzņēmumiem

materiālās

un

kurā

aktīvi

stikls»

«Latvijas

panākt

palielināt

izstrādes

organizēšana

Sacensības

nodošanu

produkcijas

ĻKJS CX ieviestu

praksē plaši teicamnieks»,

tūkstošiem

tika

radošās

pēc kuru kā

Komjauniešu vairāk

1986.

gada

Latvijas

panākt,

lai

izstrādājuma gresīvas

un

darba

kolektīvi

tei-

ma-

pro-

paaugstināšanas

jauniešu

uzlabojās

tehnisko

zinātniskās

šefību būtu

līmeni

idejas,

morālais

kuras

tiek

iein-

morālās

un

prak-

jauniešu

kolek-

«RAF»

izlaidi,

līmenī.

mērā

īstenotas,

brigādes

klimats.

standartu lielā

—

sāka

periodā

5

un

darbs.

kolektīvos

«RAF»

kvalitāti

un

robotus

roku

kolektīva

mikroautobusu

pasaules

8

materiālajai

un

šajos

rūpnīcas

par

ieviesa

apvienības

pēc

piemēru

strādniekus

pēckongresa

Rezultātā

fak-

kolektīvu

entuziasma

samazinājās

morālajai

strādāja

atbalstīja

kvalitāte

un

ražošanas

principa.

kavējumi,

uzņemties

tā

Kā

kolektīva

pusgadā

CX

ĻKJS

iniciatīvu

strādnieki

jaunie

nosaukta cilvēciskā

izveidoja

šķiedras

atbildības

darba

tika

ievērojami

jauniešu

veltīt

Ķīmiskās

tiski izzuda

kvalitātes

pārvadķēžu rūpnīcas jaunos

rezultātā

pirmajā

materiālās

visi

darbinieku

jauno

iniciatīvas

un

uzmanības

teresēšanai.

re-

zīmogu,

apvienībās «Dzintars»,

efektivitātes

kongresā

atbalstīšana.

Daugavpils

manipulatorus,

gada

Liepājas lauksaimniecības

un

praktiski

sacensības

palielināšana,

inženierus,

ka

«Jaunais

piemēram,

1986.

paškontroles

kvalitātes

personisko

nosaukums

stikls»

XXVII

iniciatīvas

minēt

tīva

režīmā.

pirmo uzrādījumu.

ar

svarīgākajiem

uzdevumiem PSKP

var

rādītājus.

komjaunatnes organizāciju

paškontroles

ar

ieviešana,

«Latvijas

dukciju nodeva

lomas

Latvisacen-

nosaukumu «Jaunais kvalitātes par

—

piešķirts

ļāva panākt,

rūpnīcā

Starp

tūkstoši

4

formu

Šo

«Komutators»,

tora

lai

darbu,

veic

sacensību

tiesībām strādāt

par

apmēram

camnieks».

šīnu

ražošanas

augstus

gandrīz 3 tūkstoši jauno darbinieku strādāja

žīmā,

2,5

sasniegt

ar

izpildi.

normu

avangardā te iet jaunatne.

Latvijas

vidū

Jāva

ļāva

komjaunatne,

Arī Daugavpils ķīmiskās šķiedras ražošanas apvienībā, jas Civilās aviācijas pārvaldē, Zasulauka depo pārdomāta sības

sa-

formas.

elementu

kompleksa arī

rādī-

pārdomātas

stimulēšanas

darbu

iekļāvās

raksturīga

labi

kvalitāti,

organizēšanas

gadā,

pirmo uzrādījumu,

ministrijas

darba rezultātu

uz

Gatavā

nosaka

veidojot

pro-

jaunus

paraugus. Cīnīdamās nes

par

organizācijas

zinātniski

kācijas

produkcijas

tehniskā

progresa

paātrināšanā.

jauno zinātnieku

un

To

speciālistu

uzlabošanu,

ierādīja

jauniešu

republikas

un

darba

līgumi par zinātniski tehnisko 398

kvalitātes

lomu

svarīgu

praksē

sadarbību,

ekonomikas

nozīmīgu

zinātniski

komjaunatiesaistīšanai

tehniskās

intensifi-

vietu

ieņēma

konferences,

jauno racionalizatoru

un

izgudrotāju darbu skates,

šefība par ražošanas

rekonstrukciju

un

tehnisko reorganizāciju.

Izmantojot kolektīvu šas

arī

darbinieku

Lai nālas

īstenotu

partijas

produkcijas

1986.

visu

taupīgas

un

vienības

cības,

darbojās praktiski

amatos tika šanu

un

nieku

un

ar

no-

teh-

kolektīva

visās

bija

augstākā

vai

komjaunatnes

štābu

posteņu,

un

«Starmešu» celtnie-

transporta,

kas

spēks,

disciplīnas starmetim».

jauniešu.

strukturā-

sfēras

pakalpojumu

liels

izlemt

spējīgs vienību

starmeša»

racio-

nodrošināša-,

lietišķuma,

rūpniecības,

un

kompleksu

«KS»

izglītotākā jaunatnes

bija

saliedēts

stimulē

«Komjaunatnes

tūkstošus

ekonomiku. Vairāk nekā 35

republikā

Stiprs

ir

«Komjaunatnes

izvirzīta

tikai

zinātniski

izmantošanas

13 tūkstoši

35,5

kompleksa

uzdevumus.

kas

organizētības, loma

rindās

Tas

iekļautos

pasākumu

resursu

darbojās

savās

apakšnodaļās.

pietnus

nosprausto

svarīga

agroķīmiskā

lajās

izveidošanas:

sistēmā,

stāju-

komitejas

izpildīt uzdevumus.

veidu

kvalitātes,

gadā republikā

apvienoja

darba

jaunajā

jaunrades

komplekso

komjaunatnes

kolektīvu

pagaidu

kvalitatīvāk

un

paaugstināšanai, kas

jauniešu

pieredzi,

oficiālāku statusu, kas organiski

locekļus ātrāk

nai,

darba

pie tāda tipa

teiktāku, nisko

uzkrāto

republikā

(JKJK)

daļa, kas pārzina «KS» štābu

procentiem

no-

vadošajos

nepabeigta

augstākā

kontrolieru

kodols

ražo-

priekš-

izglītība. jaunie

bija

komunisti, kas veidoja 25 procentus «KS» aktīva. 1985. —1986. kas

par

riālu,

kurināmā

ražas

novākšanu,

kultūras

un

darba

dzīvei

uzkrājuši

republimate-

par kvalitatīvu

un

apkalpošanas

tehnoloģijas

ietilpības

Šeit

samazi-

jaunie

Daugavpils,

un

Dobeles

bija noorganizētas aktīvs.

kaujiniecisks

risināšanā,

Rīgas,

Madonas

Jelgavas,

patruļnieki.

sistemātis-

Piedalīdamies

patruļnieki

Jel-

rajonu

prak-

sabied-

aktivizēja

jaunatni. «Starmešnieki» darbojās plecu pie pleca

tautas kontrolieriem. les

materiālu

produkcijas

un

izejvielu,

par

tehnikas

jaunās

pieredzi

izraudzīts

jautājumu

riskai

izlietošanu,

taupīgu

par

Krāslavas,

pilsētu,

mācības,

tisku

par

kvalitātes uzlabošanu.

«KS» štābu jaunie kas

stāvokli,

lopbarības sagatavošanu,

par

ražojamās

par

Interesantu gavas

enerģijas

un

vissavienības

noorganizēti

ziemošanas

lopu

paaugstināšanu,

ieviešanu, nāšanu

tika

gadā

reidi

«KS»

Tā

viņi

apguva

lietišķu pārbaužu

un

ar

kontro-

pasākumu organizēšanu. Konkrēts

ram,

Rīgas dīzeļu rūpnīcas patruļnieku uzdevums, piemēbija šefība par dīzeļu izgatavošanu komjauniešu un jauniešu

stacijai kas

«Ziemeļpols —28». Viņi

izgatavoja

pētniekiem

detaļas

produkcija

un

veica

reidus

mezglus šiem

tika

nosūtīta

ar

pārbaudes

cehos,

dīzeļiem. Rezultātā

polār-

un

«komjaunatnes

kvalitātes

garantiju».

Enerģiski nīcas

cehos

darbu veica

«Komjaunatnes elektronu

arī

Daugavpils

starmeša»

krāsnīm

tika

štābs.

pierīkoti

elektroinstrumentu

Pēc

tā iniciatīvas

termoregulatori;

rūp-

rūpnīcas tas

ļāva

399

vairāk

ietaupīt

starmetis». tīvu

jūras

Līgums

niecības

štābu.

ostā

darbu Jūras

līnijās

ietvaros

gadā

ir viena

ražošanas

liela nozīme

miem

mūsu

Murmanskā

Līdzās

troles

un

tīti

cīņai

par

mieru.

starmeša»

produktu

štābam dar-

«Arktika»

objekta

Arktikas uzrauga, lai darbības

tiešais

izkraušana

un

starmeša»

reidiem

jūras pārvadāju-

līnijas kuģu apgāde

uzdevums

mūsu

—

zemes

naftas

ir

pro-

ostās

ziemeļu

darba

blakus

Tajās

iekšlietu

sargāšanas

formas

pastāvīgi

pārbaudēm republikā pie tiek izveidotas

pilsētu komitejām

un

vienības.

attiecīgo

arī

par

jūras

liela uzmanība tiek vel-

jauniešu

naftas

«draudzības

Latvijas

dalībniecēm. Tās darbībā

«Komjaunatnes un

PSRS —VDR

—

Arhangeļskā.

masu

rajonu

cializētās

kārtības

uzla-

Galējo Ziemeļu rajoniem.

viņu

«Komjaunatnes jas.

šefībā

posteņi

iekraušana

desmitgadi.

savu

nostiprināšanai,

komjauniešu

kvalitatīva,

duktu

ar

tirdz-

jūras

objekts

paaugstināšanai

kuģniecības

valsts

Komjauniešu būtu

Rīgas

paaugstināšanu

«draudzības tilta»

no

komjauniešu

uz

veic

«Komjaunatnes

pārvaldē palīdz

jaunatnes

atzīmēja

rādītāju

jūras

Latvijas

—

štābs

«starmešniekus»

reidi

organizētie

jūras kuģniecības

internacionālo sakaru

bībā

starmeša»

uzlabošanā.

kuģniecības

starptautiskais

1984.

kuģniecība

bija

ak-

tonnu kurināmā.

«Morkonteiner»

efektivitātes

pārvadājumu

kas

līdzās

saista

«starmešnieku»

ar

tūkstoši

jūras pārvadājumu konteinerizēšanā.

veicina

tilts»,

Tā

16

«Komjaunatnes

apvienības

Latvijas

un

vien

gadā nekā

jūras pārvadājumu

sadarbību

par

starmeša»

tīta

kuģniecības

tirdzniecības

ārējās

1985.

vairāk

ietaupīts

darbu ari

mērķtiecīgu

elektroenerģijas gadā. Daudz-

Latvijas jūras kuģniecības «Komjaunatnes

Tā, piemēram,

līdzdalību

Latvijas

bot

1000 kilovatu

nekā

darbu veica arī

pusīgu

orgānu

pilnveidotautas kon-

kompleksās

tautas kontrolieriem dienestu

tautas vienību

un

darbinieki,

tiek

spe-

iesais-

sabiedriskās

darba kolektīvu

locekļi

un

«starmešnieki». 1986.

gada

sākumā

pleksās vienības pret

nesaimnieciskumu,

degvielas

un

kā

tika

vienību

atklājusi

veikti citi

listiskā

38

tonnas

visur

nodrošinātu

aktivizējuši CX

XVI

aktīvi

ka

rāda,

savu

benzīna

plēnumā,

necīnās

pret

darba

un

«Komjaunatnes ražošanā,

šāda

Kolhozā

ne-

atklāti

Uz vienību savākto

veic

papildu

saglabāšanu.

komjauniešu kā

svarīgu

taupīšanā,

vadītāji

vērtību

Tomēr,

veic

pret vairākiem sociā-

saimnieciskie

liecina, ka

brāķi

kom-

«Krišjāņi»

pārtēriņu.

smērmateriālu

materiālo

darbu.

tās

rajona kolhozā

ierosinātas krimināllietas

lepriekšminētie piemēri ĻKJS

un

īpašuma izlaupītājiem, lai

līdzekļu

Vainīgie saukti pie atbildības.

pamata

pasākumus,

jami

lielu

90

kontrolei.

analīze

Balvu

nekā

īpašuma piesavināšanos,

autotransporta

patēriņa

darba

pasākumi degvielas

trūkumi.

materiālu

400

ari

vairāk

darbojās

sociālistiskā

derīgu darbu. Piemēram,

vienība

ari

republikā pret

smērmateriālu

Specializēto un

cīņai

tika

posteņi

atzīmēts

vienības

vēl

tehnoloģiskās

un

starmeša»

pret

ievēro-

Latvijas

darba

disciplīnas

Plēnums

balsta

augsts

godprātīgi

kvalitatīvas

lai

jaunu

tie

darba

zīmogiem, par

un

komjauniešu

strādātu

un

Republikas

teicamnieks»

jauniešu kolektīvu darba

nosūtīti

jauniešu strādā

palielinājies trīs

vidū,

Par

skaits

mehanizētās

palielinājies

komjauniešu

vērtēšanā

nekā ap

tūkstoši

400

vienu

jā-

Pārtikas

3

jauniešu

ceturto

slaukšanas un

Jāpa-

saimnie-

un

daļu

operatoru kolektīvu

jauniešu

lopkopībā.

skaits

Jau

nai

reizes

viņiem

no

sistēma.

piedalās

vairāk

vienībās.

jauniešu

un

jauniešu

metodes

rosīgi

piecgadē

lopkopībā,

darbā

komjauniešu

XI

—

ar

iegūšanu.

izveide.

sacensības

komitejas

komjaunatnes

realizēšanā

programmas

strādāt

nosaukumu «Labā-

materiālās stimulēšanas

brigādiskās

pēc

tiesībām

goda

«Kvalitātes

un

morālās

jāat-

jāizvērš sacensība par

par

aprēķina principiem, sociālistiskās 1 palielina kvalitatīvo rādītāju nozīme.»

paša XII

kopš

šajā

tās

nozarē,

vien

ne

sākuma

piecgades

lielāku

pievērsušas

būtu

re-

organizā-

pret brāķdariem,

darītāji,

ciskā

cijas

enerģētisko

un

komjaunatnes

neiecietība

izgatavošanu,

kvalitātes

strādnieks»

jaunais

lai

«jāpanāk,

krietni

un

Jāpilnveido jauniešu nāk,

izejvielu

par

prasīgums,

produkcijas

personiskajiem

Jāveicina

ka

norādīja,

valdītu

cijās

kais

pārkāpumiem,

ekonomiju.

sursu

uzmanību

cenšas

pienākuma

komjaunatnes

jauno

lopkopju

lai

panākt,

organizā-

nostiprināšaceļazīme

komjaunatnes

simbols, bet arī komjauniešu atbalsta ga-

rantija. Rēzeknes,

rūpīgi

Dobeles,

Ventspils,

rajonā

vas

mām

strādā

jaunos

dara

kustība.

Daudzi

lopkopjus.

darbu

locekļi

kolhoza

rajona

vienības

vienota

Cēsu, Ludzas

darbaudzinātāju

un

Jelga-

Ražošanas

komjauniešu

un

darba

progresīvām

pēc

saim-

uzņemšanai.

for-

metodēm.

un

Valkas zes»

Daugavpils rajonos

papildinājuma

Gulbenes, Daugavpils, izvērsta

apmāca

vienību

un

jaunā

sagatavojušās

plaši

pirmrindnieki jauniešu

Cēsu

Preiļu, Madonas,

niecības

locekles

«Vienība»

lopkopības

Baiba Baranova

darbuzņēmuma

pēc brigādiskās

metodes.

un

Krāslavas

rajonā

metodes

darbuzņēmuma

kompleksa

Sarma Ozola

ar

«Bir-

strādā

vienības

pēc

locekli

divmaiņu

darba

režīmu.

Lopkopju kompleksās brigādes locekļu komjauniešu

par

jona

jauniešu

un

saimniecības

padomju

kolektīvu «Zelta

V. I. Ļeņina kolhoza jauniešu vienību locekļiem

Cēsu

rajona

niešu

un

vidū izvērsusies

kustība

izveidošanu. Madonas

druva» fermā

fermā

«Dzērves»

izveidoti

ra-

«Dubultēni», no

komjauniešu

komjauun

jau-

niešu kolektīvi.

Minētajos darba

lākā

1

un

daļa

rajonos

sadzīves te

Padomju

īpaša

uzmanība

apstākļiem.

apgādāta

Jaunatne,

ar

pievērsta

Kompleksās

labiekārtotiem

jauno

brigādes

lopkopju

locekļu

lie-

dzīvokļiem. Viņi piedalās

1986, 18. sept.

401

rajona

salidojumos, aktīvi piedalās lopkopju

jauno lopkopju

klubu

rīkotajos pasākumos. Komjauniešu šana,

Tukuma,

pils,

darba,

zāciju skaits

klubu

Valkas

šajos

organizēšana

Jelgavas

un

rajonos

brigāžu

attaisnojusies

rajona

izveido-

Daugav-

komjaunatnes

komjauniešu

organi-

kolektīvu

jauniešu

un

lopkopībā ievērojami palielinājies.

1986.

diskās

katrs

kolektīvi,

tika

izveidoti

Intensīvo

nekā

vairāk

350

63

strādāja

kolektīvs

trešais

metodes.

darbuzņēmuma

periodā

lauksaimniecībā

gadā republikas

jauniešu

un

jauniešu komplekso lopkopju

un

jauno lopkopju

komjauniešu

strādāja

brigā-

pēc

darbu

lauksaimniecības

komjauniešu

jauniešu

un

pagaidu kolektīvi. Taču šanā

krasa

noticis.

nav

izkustēšanās,

kadru

pretēji

sācis

samazināties.

(1986. g. aprīļa) Lauku

pieciešama

tiešajiem

saistīta

ekonomiskā

saimniecībām. ir

šefība

darba

rezerves

radikālā

šis

diemžēl

rodamas

visur

nav

to sociālo

ar

attīstība

ekonomiskā

par

produkcijas

un

uzlabošanā

sacensība

šī

rādītāju

kļuvusi

tiek

joprojām

it

kā

atrauti,

jiem darbiem. Un cilvēki pārstāj No

pilnveidot sociālā

taisnīguma

Pēdējos dalās

gados

šefības

svarīgākajām sludināti

objekti kuros

ar

402

kurā

150

formām

kultūras

Līdzās

vairāk

18. apr.

Ļoti

arī

rūsa.

Par

svarīgi

sistēmu,

ka

jaunieši

Kopš

republikas

un

komjaunatnes

Padomju Jaunatne, 1986,

un

celtniecībā.

radušās

piedalījušies

sa-

ir

ievērot

principu.

komjaunieši

un

formālisma

stimulēšanas

objekti. Zīmīgi,

sociālu

Pati

jaunatnes konkrēta-

galarezultātiem.

atklātuma

pilsētas

rekonstrukcija.

Vissavienības

žēšanās,

1

nekā

sadzīves,

notika

pilnīga

kapitālajā

rajona,

tradicionālajām nizēta

un

republikas

skaits

apkopošanā

rādītājiem.

no

jānoberž

materiālās

un

darbā

vairāk

jākļūst

kritēriju

morālās

paātrinā-

liels

tai ticēt.

sacensības

sociālistiskās

sacensības

īstas

savrupi

sacensībā.

īstu

rezultātu

kvantitatīviem

priekšroka

dota

censība nereti notiek

kol-

paaugstinā-

darba

par

ne-

republikas

visos

kvalitātes

jauniešu

pār-

komjaunat-

no

ziņā vājiem

darbs

sacensības

veidu,

un

XII

visvairāk

juma veicināšanas faktoru. Joprojām ir neattaisnojami sacensības

CX

VĻKJS

Tāpēc viens

padomju saimniecībām, jāpaceļ kvalitatīvi jaunā pakāpē.

un

lauku

noticis

vidū. Par to runāts

referātā

nesaraujami

un

Lielas

Tomēr

darbiem

Mišina

un

rajonos

šanā

V.

Paātrināta sociāli

atpalikušām

tas

laukos

profesiju

masu

1

ir

atjaunināšanās

kārtošanos.

hoziem

plēnuma.

Galvenokārt

i., mehanizatoru

sekretāra

CX pirmā

VĻKJS

nes

t.

darītāju pamatmasā,

izveidošanā

skaits

komjauniešu

—

iesaistī-

jaunatnes

darba kolektīvu

Gluži

vidū

darba

lūzums

izšķirošs

stabilu

lauksaimniecībā,

1980.

tie

piepar pa-

galvenokārt bijuši

formas

triecienvienību

uzņēmumi,

šefības

komjauniešu

nekā 300

gada

triecienceltnēm

nozīmi, kā arī

jaunas

aktīvi

—

darba

tiek orga-

kaujinieku

jaunieši; kopā

ar

staLat-

vijas PSR

Celtniecības

fesionālās

meistarības konkursi.

cienceltnes kursā

slimnīcas

—

bija

celtniecībā

—

Sastādīta

objektiem.

komjaunieši

Atbalstot

konkursa

sociālās

kon-

ekonomiskais

Toljati

pilsētas

kultūras

un

organizācijas

nostrādāt

apņēmušies

trie-

pilsētas

notikušajā

rubļu.

sadzīves,

komjaunatnes

Liepājā,

pēdējā

Sarīkotā

jaunieši.

republikas

jauno strādnieku pro-

Piemēram,

vairāk nekā 25 tūkstoši

objektu karte; šiem

50

piedalījās

efekts

tiek rīkoti

ministriju

komjauniešu

šajos

objektos

nozīmes

šefību

uzņēmušās

par

iniciatīvu, mazāk

ne

par

4 dienām. uzmanība

Liela

organizēšanai

republikā pastāv

gan ar

tiek

1980.

gadu,

laikā

gades

jektiem

vairāk

nekā

komjaunatnes

ar

uzmanība

Rietumsibīrijas aktīvāks

kļuvis

tirdzniecībā rēs

procentu

šefības sfērā.

pāri

piec-

šiem ob-

sūtņi

periodā

Pēckongresa

darbs

rūpniecībā,

vieglajā

Vairākus

kultūras

darbam

šefības

gadus

šajās ir

sadzīves

un

noza-

Katru

jauniešu.

triecienceltņu kopskaita

speciālās,

arī

uz

XI

republikas

pievērsta

tūkstoši

par 3

republikas

no

kā

rūpniecības,

darbā

gāzes kompleksā.

un

darbā

Šodien

ceļazīmēm.

apkalpojošajā

un

darbā

nosūtīti

sākot

tomēr,

izpildīts.

komjaunatnes triecienceltnēs.

komjauniešu

tiek nosūtīti

10—15

jaunieši

komjaunatnes

naftas

tiek

plāns

iesaukuma

triecienceltnēm. Lai

deficīts,

resursu

iesaukuma 2000

sabiedriskā

jauniešu

komjaunatnes

darba

zināms

ikgadējais

strādā 27 Vissavienības

īpaša

veltīta

Vissavienības

uz

gadu

vieglās nozīmes

objekti. patēriņa

Lai realizētu Tautas sfēras

attīstības

vijas

komplekso izvērš

CX

ĻKJS

kustību

Vieglās rūpniecības

PSR

slinieciski

tehniskā

ražošanas

preču

«Jaunie

padome

jauniešiem

Latvijas māk-

specializētā

domāto

Lat-

gadam,

jaunajiem».

—

nodibināta

ministrijā

pakalpojumu

un

1986.—2000.

programmu

tautas

patēriņa

preču ražošanas jautājumos. Latvijas

CX

ĻKJS

to saistīto

uzņēmumu komjaunatnes

pīgas seminārapspriedes. strādā

Jauni

tēšanas

uzdevumi,

sava

sev

darba

vietu,

ar

visas

katram savu

ceļu

mūsu

iecirkņos

dzīves

valsts

nodzīvojušais aiziet

Gorbačovs

jāsāk

ne

reizi

attieksmi

sociāli un

pret

ar

vēr-

pagātne,

vien ir

kārtām

pirmām

personisko

un

ko-

maiņas.

jaunas darba formas

laiku

Biedrs M.

sekretāru

uzsvē-

sevi,

darbu,

ar

pret

darba kvalitāti.

Šodienas litāte

ceļu.

savu

transporta

organizāciju

jauniešu

prasa arī

sfēras

transporta

Tiek rīkotas

Jelgavas, Rēzeknes

un

izvirza

kritērijus. Vecais,

pārkārtošanās

ka

savu

ko

pārkārtošanās,

jaunais lauž ris,

Rīgas,

apvienotās komjauniešu

ekonomiskā

uzmanību

problēmām.

komjaunatnes organizāciju ar

lielu

veltīja

ir

gorija.

Tāpēc

tieksmē

pirmrindnieku

nevien

pret

ir

tehniska,

darba

bet

nepieciešams

darbu,

lai

arī

pieredze tikumiska

lūzums

patiešām

skaidri un

cilvēku

liecina, ka kva-

psiholoģiska

kate-

psiholoģijā, viņu

pārkārtotos,

lai

at-

nodrošinātu

valsts sociāli ekonomiskās attīstības paātrinājumu.

403

2.

PSKP

CX

ka

svērts,

ietekmes

asumu,

plāni

paliks

aldzīgi, ja

lai

panākt,

ir

tagad

ikviens

ka tam

saprastu,

nespēsim

XXVII

ir

cilvēks

pamodināt

viss

izprastu

raksturs.

lūzuma

kopīgi

kongresam

jākoncentrē

karājamies gaisā, ja cilvēki

mēs

jaunam, rīkoties

pa

partijas

kur

būtiskākais,

spēks,

brīža

referātā

politiskajā

«pats

Domāt

§.

pašreizējā

Jebkuri

mūsu

pret tiem izturēsies darba rosmi

masu

uz-

partijas

vien-

sabied-

un

aktivitāti, to enerģiju un iniciatīvu. Pievērst sabiedrību jaunajiem uzdevumiem, izmantot to atrisināšanai tautas, katra darba

risko

radošo

kolektīva

potenciālu

attīstības

miskās

ideju

Progresīvo savstarpējā

tāds ir

—

paātrinājuma

rod

enerģiju

sociāli

zemes

nosacījums»

sabiedrības

jaunās

un

saistījumā

mūsu

visupirmais

.

celtniecības

efektivitāti

un

ekono-

1

prakses

sociālistiskā

ideoloģija. Sākot

jauno

pamatnozarēm

1985./1986.

gresam,

mācību

gadā, laikā,

darba

ekonomiskās

un

organizēšanas

iz-

daudzpriekšmetu

no

praksi,

un

izslēdzot

rajona

principa, mācību

no

vielu

dublēja apgūstamo

darbā kā un

eksperiments,

partijas

PSKP

gatavošanās partijas

Jēkabpils,

un

Proletāriešu

notika

organizācijās

atteikšanās

notika

sistēmas Valmieras

Piemēram,

kad

Komunistiskās

Ļeņingradas, Ļeņina,

kuri

uzdevumu

izvirzīja

audzināšanas

politmācību

Latvijas

un

politmācību

jaunatnes

teoriju

CX

ĻKJS

jaunatnes

no

komjaunatnes

—

kongresam

elementi. tas

Latvijas

vienā

sistēmā.

glītības

XXVII

piecgadi,

efektivitāti

paaugstināt

arī

radās

jauni

Rīgas

pilsē-

Daugavpils

kurā

ciešāka

kom-

bija paredzēta saistība

programmām

mācību

XXIV kon-

tos

starp

kursus,

ekonomiskās

un

iz-

glītības jomā. mācību

Pirmskongresa tēmā, kas

apvienoja

darba

publikas jauno

pagandistu kadru 1986.

96,3

gadā

šie

izglītību.

rādītāji

darītāju.

politmācību

Liela uzmanība tika

procenti

Salīdzinājumā

komjaunatnes

no

procents bija

eksperimenta

pēc ražošanas principa nālo

komjaunatnes

mācījās aptuveni

35

sis-

procenti

pievērsta

re-

pro-

ar

augstāko

iepriekšējās

ar

propagandistiem nepabeigtu

vai

aug-

sākumu

piecgades

bija palielinājušies apmēram par 5 procentiem.

Notikušā

šāku

gadā

skolas,

izraudzīšanai.

bija komunisti, 96,1 stāko

3337

saistību

starp

sagatavotību,

uz

analīze

mācībām tā

parādīja,

brigādes,

sekmē

un

ka

iecirkņa,

ražošanas

politmācību

ceha bāzes

problēmām, profesio-

intereses

klausītāju

uzbūve

rada cie-

un

aktivitātes

paaugstināšanu. Piemēram, stils»

1

skolās

Padomju

98.-99.

404

lpp.

ražošanas

apvienību «Radiotehnika»

propagandisti

Savienības

un

klausītāji

Komunistiskās

iesnieguši

partijas

XXVII

un

«Rīgas tek-

priekšlikumus

kongresa

materiāli,

darba

par

vietu

ieviest

mācību

cības

jaunatne»,

mācību

un

tiem ir

tiem,

periodā

nodarbībās

Šajās

izvērsās

plaši

disputi,

praktiskās konferences,

zinātniski

uzde-

dokumentu stu-

un

pie

«apaļā delegā-

kongresa

ar

izpēte,

darbā.

sarunas

tikšanās

diskusijas,

propa-

tēmas

galveno

izglītības

materiālu

kongresa

un

kur

sarīkošana

labākie

pētnieciskajā

politiskās

par

XXVII

PSKP

notika

galda»,

nozīme zinātniski

praktiska

kļuva

dēšana.

nolasīti

klausītāju referāti. Tajos vērojama dziļa

Pēckongresa vumu

konferences

konferencē tiek

Šajā

dzīvesveids

akadēmijā,

Zinātņu

praktiskās

zinātniski

pār-

propagandiste

«Sociālistiskais

republikas

apmā-

kompleksās

izmantoja

veiksmīgi

kursu

propagandisti

gada beigās.

gandistu

formas

turpināja

namu

tehniskos

formas,

koksnes

Bolderājas

lasīja

tradīciju kļuvusi

par

un

kas

arī

galarezultātā

paaugstināšanai

izglītības

nodarbību

aktīvu

šīs

aktivitātes

Politiskās

ar

Piemēram,

kombinātā

Akabaševa,

sabiedriskās

un

kopīgi

procesā

līdzekļus.

strādes A.

CX

ĻKJS

kas

racionalizāciju,

un

uzlabošanu.

apstākļu

darba

Klausītāju Latvijas

atestāciju

darba

veicinājuši

jautājumu

atbilžu

un

va-

kari.

mācību

Visa

izglītības

jaunatnes

rajonu

distu

Uz

propagandistu

Koževņikovs

ģiskā cīņa ostas

propagandists

v.

jaunatnes

(2.

komjaunatnes

darbu,

paaugstināt komjaunatnes

projām

jaunatnes toru.

dzīves

vērsta

lekciju

Latvijas

jaunās

bija

daļa

partijas un

PSKP

XXIV

pirmajā pusē

vairāk nekā 5000

ĻKJS CX šajā

1700 lektika

gada

XXVII

laika

kongresa

izvirzītajiem

sacensību;

par

pie-

Statūtu

partijas

1986.

jo-

144 kom-

neka

jautājumiem

vien

kas

klausītāju

lekcijas

praktiskajiem uzdevumiem,

pret bruņošanās

gada

un

kongresa

problēmām,

nams

«Tev, kom-

liela nozīme

vairāk

bet visa

veltīta

un

sākumā

uzmanība

redakcijas

izskaidrošanai,

cīņu

1986.

nolasījušas

Latvijas

galvenā

audzināšanas

Savienības

nepieļaušanu. grupas

un

lielākā

gada

grupās strādāja

Programmas

jautājumiem

komunistiskās

domju

lektoru

izglītības

skolu

jauniešiem

1986.

propagandai.

Komunistiskās

rētiskajiem

jaunatne»

un

efektivitāti.

politmācību

veidošanā

priekšvakarā

propagandēšanai lasīto

pozīcijas

komiteju

PSKP

«Ideolo-

Ventspils

—

rokasgrāmatas,

—

aktivizēt

propagandistiem

lekcijveida

Kongresa

Asatrjans

(4 daļās)

izlaidums)

palīdz

ir

piemēram,

skolas

Politiskas

partijas CX

propagandist»

Aktīvas

meto-

c.

Komunistiskās

krājumus «Jaunatnei par partiju»

izdevis

vadīja,

dzīvesveids

«Sociālistiskais

skolas

tās

G.

propagan-

nodarbības la-

kombināta

jaunatne» propagandists,

un

rūpnīcas

Latvijas

trikotāžas

rīkoja

kom-

un

organizēšanas

atklātas

apgūšanai,

pieredzes Ogres

—

to

par

notikušas

bāzes

skolu

diku. bāko V.

apmācību tēmām,

seminārus par

CX

partijas

CX, partijas

pilsētu komitejas regulāri

un

atbalsta

ĻKJS

Latvijas

nams,

Komunistiskās

Latvijas

laikā

gada

Politiskās

noun

teo-

jaunatnes par

Pa-

kodolkara

komjauniešu

lektoru

lekciju.

periodā republikas rajonos organizēja 405

«Jaunā lektora

pām

dienas»,

metodisko

rinājusi

jautājumu

palīdzību

Taču

komjaunatnes ka

kas

darītāji,

antisociālistiskas

—

audzināšanas darbā

Kongresa tuālu

materiālu. Avīzes

lodjož»

sociālu

un

atklāt

sfērā. Avīzes

pakalpojumu tikšanās

ar

radošos

vietējo tara

CX

ĻKJS

vairāk

ka

kas

ak-

«Sovetskaja

un

Piemēram,

«Sovetskaja

trūkumus

jaunatnes

patiešām

lielu

iespējas

dienests,

—

mo-

ekonoanketa

avīzes

īsteno

operatīvu

palīdzējuši

molodjož»

transporta

līdzstrādnieki

rīkojot

komandējumus.

tika

preses

rīkoti

sadzīves

darbā,

regulāri rīko izbraukuma

«Jaunais

atslēga»,

uzmanību

konkursus,

Kopā kā

lauku

arī

žurnālistu

jauno

organizējot PSR

Latvijas

ar

žurnālistu

jauno

konkursi,

grupu

lielu

pievērš

izaugsmei,

profesionālajai savienību

pu-

redzams,

lasītājiem.

Latvijas listu

darba

otras

no

piedalījās

vārda

risināšanā.

avīzē

—,

likvidēt

un

bet

Acīm

Jaunatne»

iespiestā

«Kontakts»

lasītājiem

ar

operatīvi

aktīvi

parādījies

«Padomju

problēmu

viedoklis»,

saikni

Tajos

izmanto

prasmīgi

atzinību,

izplatītāji.

propagandēšanā

ideju

informācijas līdzekļi.

rādītā-

vajadzīgā konkrētuma.

pietrūkst

masu

«Mans

gru-

apmērā

pašaizliedzīgi

puses,

sabiedrisku

morāles

pilnā

«kvantitatīvajiem»

vienas

no

vienmēr

ne

statistikas

lielu

pelnījuši

vēl

komitejas

ideoloģiskās

ar

jiem bieži paliek nepamanīti,

misku

komiteju lektoru

vietām.

uz

apzinās,

ses

atbilžu vakarus. CX pastip-

un

komjaunatnes

rajonu

republikāniskie,

«Dzintara

speciālists»

un

žurnā-

Žurnālistu

kon-

tematiskie

citi

un

«Dzin-

objektīvs»,

kursi.

ĻKJS CX XIV plēnumā

Latvijas likas

rajonu

aktīva sanāksmēs likas

no

sporta

šā

jautājuma

sētas

mērogā.

šanu,

visu

darba

darbs ras

ieinteresēto šādā

vairākās

jonā,

un

daudzu

piedalās

sacensībām, sporta

vairot

spēkus»,

stafetēm,

notika

dalībnieku

sekciju

kopīgu

piemēram,

darbu

Pozitīva

Kuldīgas

ra-

organizēts kultūaktīvi

organizēšanā. svētki

«Sports

visdažādākajām zīmējumu

sporta

konkursi,

diskotēka.

paraugdemonstrējumi,

pil-

plāno-

komiteja

pasākumu

bērnu

koncerti,

kom-

un

apvienības

veselības

līdzās

Viens

sporta

Interesanti

ražošanas

svētki,

kuros

un

komjaunatnes

jaunatnes

ķīmiķu

organizē-

pūliņu apvienošanu.

šķiedras

interesantu

laika

un

repub-

saimniecībās, rajona

uzkrāta,

Rūpnīcas

lielā

nolūkiem.

kultūras

organizācijās.

ķīmiskās

šiem

nodrošināt

organizāciju

mikrorajona

palīdz

lauku

kompleksā

sporta kompleksā.

ir

plēnumos

tūkstošu

jauniešu brīvā

ceļiem

iespēju

Daugavpils

Daugavpils

Organizēti mums

devis

300

izmantošanā

rūpnīcās,

—

Tas

pieredze

klubu

un

atrisināšanas

izveidošana

pleksu

uzdevumi

pulka

būvju

gada novembrī, repub-

organizāciju

vairāk nekā

apspriesti

komjauniešu

šanā,

1985.

pilsētu komjaunatnes

un

Gan

_

rūpnīcas

strādniekiem,

ciju

kļuvušas

«Ar

visu

sacensības

brigādi

niešu literārais

406

gan mikrorajona

uz

klubs,

«Tēvs,

starta»,

māte,

galda

brīvdienu

iedzīvotājiem es

spēļu

klubs,

—

par

sportiska

dienas.

atturībnieku

ģimene»,

Darbojas klubs.

tradī-

jau-

Daudzās redze

ir

organizācijās

republikas

kultūras

jaunatnes

miniatūru

gan

Par

tiek

organizēti

konkursi

«Saturies,

nufaktūra») manību

veltī

šodien

Talsos,

klubs

«Danko»),

jauno

Bērnu

Talsu

klubs),

kultūras

kultūras

kultūras

nama

kas

interesējas

darbojas, slavas

(kaujas

namā

(mūzikas klubs

namā

bāzes

uz-

kas

klubi,

klubi

Šādi

deju.

un

ma-

lielu

Jūrmalā, Valmierā,

cilvēku,

kultūras namā

Dzelzceļnieku

Ogres

uz

teātri

dabu,

Rīgā,

—

jauno

un

VEF),

«Rīgas

Šie

paplašināšanai.

tūkstošiem

rajona

speciālistu

«Grieze»),

tīklu

ietilpst

apvienībā

apvienībā

Komjaunatnes komitejas

republikas pilsētās

apvieno

Kirova

piemēram,

klubu

kurā

ansamblis

atjautīgo klubi,

un

(ražošanas

(ražošanas

pasākumi.

grāmatām, kino,

par

instrumentālais

namos

komsorg!»

interešu

dažādās

radušies

kultūras

darbojas kom-

«Fragments»,

tradīciju jau kļuvuši jautro

citi

un

studija

gan vokāli

teātris,

deju kolektīvs. kas

nodibinātā

pie-

klubos.

namos,

klubā

Piemēram, Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas aktīvistu

interesanta

uzkrāta

jaunatnes brīvā laika organizēšanā

klubs

(interešu

un

klubs

(ceļojumu

«Ne-

miers»), kā arī citi. Interešu kluba šie

Piemēram,

Skrundas

un

vēkiem,

pils kās

šūt, adīt,

gan

komitejām,

rajonu

komjaunatnes «Ļeņina

Katru

kas

klubs»,

cienītāji.

svētdienu

atvērts

Vents-

namamātēm

iemācīties

var

bērni

Pēcpusdienā

jaunajām

viņas

šeit

saimniekot,

darbojas

pie

gan

Limbažu

organizācijas,

starpkolhozu

pašu

spēkiem

celtniecības

izremontēt

un

pie Rīgas

organizācija

kolhozs

Balvu

un

uzņēmusies

pagraba

pārveidot

Vairākas

rajona

«Ļeņiņec»

pil-

Kirova

un

komitejas.

Gulbenes

kolhozs

Jūrmalas

un

Proletāriešu

rajona

piemēram,

rajona

izveidošanos.

kafejnīcu tīkla

gan

pilsētas

Rīgas

pie

ceļš», Rēzeknes

jona

pavērušas komjaunatnes komite-

darbā ir

bezalkoholisko

kafejnīcas

komitejām,

sētu

deju

kur

interesantiem cil-

ēdienu.

plaša

ar

—

ar

pirmajā pusē šurp nāk ritmis-

Nākamajām

iespējas šajā

sakarā

Šādi klubi

sarīkojumu

zālē.

«Meiteņu klubs»,

gatavot

Jaunas

jām

un

spēļu

aicināti

nodibināts

namā. Dienas

skolas

astoņgadīgās

pirmrindniekiem.

«Brīvdienas

aicina

pionieru

vingrošanas

tiek

Rudbāržu

skolēnu tikšanos

uzņēmumu

viesmīlīgi

pilsētas

ir skolēnu brīvdienu klubi.

forma

īpatnēja

organizējuši

vidusskolas

1.

šefības

ar

skolēnus

darba

klubi

telpas

ra-

saistības

par

bezal-

koholiskajām kafejnīcām. ir

Nozīmīgs sporta objektu kultūras

pilsētas

ras

un

komiteju triecienceltnēm

sētu un

republikas komjauniešu

celtniecībā

1986.

Ir

kultūras

atpūtas parku

Ogres rajona

me»

kultūras

un

kultūras

namu,

sporta

No 45

kultūras

rajona vai

gadā 30 paredzētas

vajadzībām.

celt

ieguldījums

rekonstrukcijā.

un

pil-

sociālajām

plānots, piemēram, labiekārtot Valmie-

namu,

zāli

un

Saldus

rekonstruēt

rajona

Preiļu rajona

estrādi,

kolhoza

Līvānu

uz-

«Strau-

eksperimen-

tālajā bioķīmiskajā rūpnīcā. Vasaras kano

periodā

stūrīšu

sporta

remontēšanā

zāļu,

sporta

laukumu,

saimniecībām

aktīvi

klubu

palīdz

un

sar-

studentu

407

celtnieku

tējuši

vienības.

1985.

darba

gada

rekonstruējuši

un

26

sporta

semestri

studenti ir

laukumus,

izremon38

ierīkojuši

bērnu

speļlaukumus. tiek

Daudz

darīts, lai palīdzētu

brīvo

laiku.

nības

tam, lai

sporta

un

niešu

racionālāk

celtņu

bāze,

interesēm

Centrālā

jaunatnei

Komjaunatnes komitejas tiktu

lai

izmantota

ieviestu

prasībām.

un

Komiteja Rīgas Kultūras

organizēja

republikas

jaunatnes

ietverta

grammā bija

pašdarbības

sniegumi,

ar

atbilst

jau-

parkā pirmoreiz kuru

svētkus,

masu

kuru

no-

pro-

redakciju pārstāvjiem,

plašs koncerts,

gan

uzma-

kultūras

jūlijā komjaunatnes

atpūtas

un

preses

pavadīt

vairāk

kas

formas, 20.

gada

gan tikšanās

kolektīvu

veltīt

jau pastāvošā

jaunas

1986.

pilnvērtīgāk

sākušas

gan

noklau-

sījās gandrīz 40 tūkstoši cilvēku. 19.

Saldus

jūlijā

devīzi

ar

natnes Saldus

rajona

Jaunatnes brīvā

republikas vijas

radošās

CX

ĻKJS

Radošās laiku

ar

J.

PSR

līdz

1986.

tus

lās,

stimulētu

J.

bērnu

namos

arhitektūras

un

vijas

jaunatne

kultūras

kuru

gadā,

PSR

Latvijas ĻKJS

CX

joprojām

atbalstu

prēmidarbam

atklāša-

formu

aktivitāti.

No

sniedza

baznīcas,

rūpējas

Ar

tās

1983.

koncersko-

republikas

par

spēkiem

izremontētas,

kurās

pasludināja

pašlaik

vietējo

un

Dār-

piemēram, ir

iekārtotas kon-

turpināja

draudzīgos ar

—

apgabala

Brīvās

vojevodistes

sakarus

vācu

(BTR) (PTR)

Lat-

organizācijas,

organizāciju,

Jaunatnes Savienības

Ščecinas

miera

Starptautisko

par

jauniešu

un

attīstīt

organizācijām

Komunistiskās ar

ANO

komjauniešu

Rostokas

(VDR)

nizāciju,

darba

izbraukumos

pieminekļiem.

organizāciju

jām jaunatnes nības

Valsts

veltīja

izstāžu zāle.

un

1986.

tādu

ilgu

darbi-

apmēram 70 republikas saimniecībās,

Vandzenes ciema

certzāle

gadu,

un

CX, kuru kultūras

vada LPSR

politisko

darbinieki

rajoniem.

ĻKJS

internātskolās.

radošā

un

saimniecisko tas

lauku

uzmanības

darbiniekiem,

viņu

sākuši piedalīties spilgti liecina Lat-

bagātais

tagad daudz

sabiedriski

izstādes

Republikas

bet

Dripe,

gadam radošie

sarīkoja

un

to

republikas

uz

Nopelniem

Anmanis,

arhitekts

jaunajiem radošajiem kas

Par

pārstāvji.

aģitbraucieni

gleznotājs

nai,

aktīvāk

organizēšanā

jaunatnes

Latvijas

laureāts

jas

komiteja. laika

jaunatnes padome pie Latvijas

vadīja

nieks

notika starprajonu jaunatnes svētki Jaunatne», kurus noorganizēja komjau-

rajonā

Planēta.

«Miers.

ar

brālīga-

jaunatnes ar

Ruses

G.

savie-

Dimitrova

pilsētas

orga-

organizāci-

jaunatnes

jām. 1986. ar

gadā

«Jaunatne

jaunatnes menes

cīņā

komjauniešu

Rīgas

par

un

sarunu

un

Pori

un

jauniešu organizācijas

un

komiteju

sociālo

pārstāvji

no

noorganizēja

progresu»,

kurā

sadraudzības

kopā

semināru

piedalījās

pilsētām

Brē-

(Somija).

jaunatnes tēmas,

pilsētas

mieru

organizāciju

(VFR)

Miers venās

408

LPSR

komjaunatnes

piedalīšanās

kad

1985.

un

pretkara akcijās 1986.

gadā

—

jaunieši

bija

gal-

tikās

ar

vienaudžu

savu

delegācijām

Irākas,

no

Portugāles, ASV

citām

un

zemēm.

Kopā

laikrakstu

ar

molodjož»

skaja

atbrīvošanai

veltīta

raksti. Republikas bas

bērnu viens

publikā 1986.

konkursā

miera

kustības

centrs

«Sports

aicinājumu tūkstoši

18

izglītotiem Mācību

iestāžu

noderīgumu, būtu

nistiskās

cilvēkiem

Viens natnei

labi

attīstīšana

Uz

šo

kongress

ir

gaitā,

Cīņa

par

labām

sekmēm

Zilupes,

rajona mas

Pildas

un

panākušas skolas

jos

komjauniešu

drīkstēs

un

citos

tikai

tiek

allaž

ir

nolēma

organizāciju

sekmību.

punktu

mācību

no

svarīgākaLudzas

Cir-

komitejas

punktu

galvena-

darbu ir

sektors.

ir

vidus-

75.

Rīgas

mācību

Valmieras

Kovajova

sabiedriskā

un

veikts

Pušmucovas,

atjaunot «M.

teicamnieki

komjau-

iniciatīvas

sekmīgi

viens

konsultāciju

komitejas

un

komjaunatnes

šo

kā

kongress,

darbības virzieniem.

skolas

pus-

Komu-

rajonos.

vidusskolas,

par

katrs

skolu

izvirzīts

darbs

mācībās

nolēma izveidot

komjaunieši sēdēt

jāpa-

reforma.

komjaunatnes

simtprocentīgu

komjaunatnes

vidusskolas

kurā

tiek

Šis

priekšmetos. Atbildīga

un

XXVII

skolas

klases

astoņgadīgās

komjaunieši

mācību

komiteja 2.

2.

pa-

kvalitāti,

Latvijas

pašdarbības

Ciblas

Nautrēnu,

orientē

PSKP

kas

lai

jāpanāk,

arī

organizāciju

jiem skolu komjaunatnes

pastāvīgi

zināšanu

skolēnu

Daugavpils, Talsu, Cēsu, Liepājas

jābūt

stingra pārliecība par zināšanu doma,

un

paaugstināšana.

revolūci-

viņiem

Šajā svarīgajā

jaunatnes

profesionālās

un

pilnveidošana,

kaujinieciskuma

miera

aktīvi.

mērķi

pamatuzdevumiem,

un

vairāki

un

tehniskās

organizācijām

sabiedriskā

XXIV

reformas

arī

jaunatnes

parakstīja

prasības:

sagatavotiem.

skolu

par

disciplinēts.

no

šīs

par

kā

centrs,

pilsētām

zinātniski

augstas

jāpiedalās ļoti

veselīga

PSR

Starptautiskā

Latvijas

Savienības

komjaunatnes

Vispārizglītojošās

arī

bija

balsojam

problēmu

Padomju

Re-

mieru

par

tematiskais

studentiem

un

pārveidošana

atbildība

partijas

cīņā

noor-

mieru».

par

ģimene

mana

nākotnes

viņām skolas kolektīvā jāieaudzina

audzis

balsoju

zemēm.

profesionāli

sava

un

Padomju

pasaules

komjaunatnei

augstina

«Es

citi.

un

jaunatnei

izvirza

un

Vissavienī-

kopējā planēta», tika

darbojās

Cilvēces

56

no

darba

apstākļos

sākumā

ietvaros

pasaules

no

apmēram 8000 pa-

piedalījās

pasākumiem

«Es

mieram»

—

Turpmākā jas

devīzi

ar

centrs,

jaunieši

piekritēji

konkurss

«Sovet-

Mandeilas

jūnijā pirmoreiz noorganizētās Latvijas

un

dienu

Nelsona

savākti

aktīvi

«Mūsu

plašākajiem

no

dienas

Šo

mieru!».

tika

laikrakstu

un

noorganizēta

manifestācija,

zīmējumu

gada maijā

jaunatnes

tika

jaunie mākslinieki

politiskā plakāta

ganizēts

«Padomju Jaunatne»

republikā

solu»,

darba aktī-

visti.

Komjaunatnes jiski

politiskajai

komitejas

Daugavpils rajona skolās. tiskais

klubs

sava

audzināšanai.

«Planētas

darba

Aktīvi

lielu

uzmanību veltī

darbojas

Piemēram, Ilūkstes

pulss»

sagatavojis

un

politiskie

i. vidusskolas

novadījis

ide-

klubi

poli-

pārrunu 409

ciklu

«No

sāka

izprast

kā

līdz kongresam»,

kongresa mūsu

rezultātā

virzīšanos

mērķtiecīgo

zemes

skolēni

dziļāk

sociālistiskās

pa

jauncelsmes ceļu. ir

Republikā 380

skolotāju

vušas

bet

sasniegtā, Cēsu

pionieru

minēt

ļevsku

1986.

institūta

gada

pionieru

sionāli skaitā

sionāli

Lai

tehnisko

agrorūpnieciskajam šo

skolu

CX

un

beidzējiem

1986.

vieglajai

vairāk

lielā mērā veicina

tehnikas

un

un

ražošanas

pieredzē

republikas

par

nekā

mācīties 3000

pio-

ar

un

gatavo

celtniecībai, kā

šo-

profeprofetajā

celtniecības to

profe-

speciālistus

meliorācijai arī,

periodu ražošanā, kas

uz

jauniešu,

ieguldījumu

kuras

rūpniecībai,

lai

un

atvieglotu

Latvijas

palīdzētu

jaunatnes

zinātniski

ikgadējā bērnu

nedēļa.

Lai

un

bērnos

daudz tiek darīts

tehniku,

Republikas

lauksaimniecības

pasākumus,

attīstījās

rade. To

zinātni

vēstures

ĻKJS

paaugstināt

autoritāti.

komjaunatnes ceļazīmes Arvien

vairāk

komplektēšanā,

veikt

Izglītības

muzeju noorgani-

nosūta

komjaunatnes

adaptācijas

sāka

gadā

gadu

kompleksam,

ūdenssaimniecībai,

LPSR

Partijas

darba

kļūdamas

katru

palielinātu

Dub-

Silviju

skolas.

tikšanos. un

varam

Sarmīti

paaudzi.

1700 cilvēku

skolu

Revolūcijas

atmiņās

vidusskolām

nekā

specialitātēs.

vadītāju

ar

CX

partijas

prestižu

vidū

vidusskolas,

astoņgadīgās

vadītāju

dalījās

šefiem,

tehniskajām vairāk

LPSR

un

organizācijas,

izglītības

9.

vecākajiem

ar

vadītāju

ĻKJS CX kopā

pionieru

g.

Komjaunatnes sionālās

pie

Valmieras

profesijas

Dundagas vidusskolas,

Komunistiskās

veterāni

vadītāja

Daugavpils

Annenieku

rajona

1941.

kustības

dienas vecāko

no

rajona

arhīvu

Partijas —

Neapstājās

Rēzeknes,

darbam

pionieru

republikas

aprīlī Latvijas

Latvijas

1940.

nieru

Talsu

no

kļu-

pilsētu jauno peda-

un

formas

strādā

skolotāju

veicina

izplatīšanu.

veltīta

paaugstinātu

Solovjovu

Dobeles

ministriju,

zēja

lai

Labāko

Svetlanu

no

rajonu

darba

tiek

pastāvīgi

vadītājiem,

Dinsbergu

arī

kuri

tradīciju

jauno pedagogu padomes.

uzmanība

autoritāti.

un

Par

kas

dienas,

pieredzes

jaunas

meklēja

komjauniešu,

organizācijās.

kā

pirmrindas

rajona

Liela

skolotāju

pedagogu

organizāciju,

padomju

gogu

jauno

jauno

republikas

komjaunatnes

un

5730

komjaunatnes

tehniskā

jaun-

jaunatnes zinātnes,

izraisītu

interesi Nīcas

Liepājas rajona

pret

vidus-

skolā.

Risinot biedrības

svarīgi

ir

briedušus Pēc

stākās

zieni»,

partijas kongresa sociālās

sagatavot

kad

tika

vidējās

republikas

komjaunatnes atjauninātu

410

augsti

speciālistus

tam un

un

uzdevumus, kas attīstības

kvalificētus,

virzīti

uz

sa-

ļoti

paātrināšanu,

enerģiskus, pilsoniski

no-

tautas saimniecībai.

apspriests

speciālās

padarītu

PSKP

CX

projekts

izglītības pārkārtošanas

augstāko

komitejas un

lielos

ekonomiskās

un

vērsa

vidējo

speciālo

uzmanību

pievilcīgākas

«PSRS

mācību

galvenokārt

sava

darba

aug-

galvenie

vir-

iestāžu

to,

lai

formas

un

uz

metodes,

akadēmisko

paaugstinātu

komjaunatnes

grupu

organizā-

ciju lomu.

Šajā

sakarā

mācību

aktivizējās

audzināšanas

un

darbs, notika akadēmisko grupu skate-konkurss, kavas

Harkovas

un

individuālās

kolektīva

darba rezultātiem.

«Students denta

studenti

—

darba

mūsu

kas

pieredze,

par visas

Vissavienības

grupas

olimpiādē

konkursā

progress»

tehniskajās

no

komisiju

ieviesta Mas-

formas, kas veicina izvēlētās Tā

tehniskais

dabaszinātnēs,

36 autori

nēs

darba

apgūšanu.

zinātniski

darbu

tās

arī

padziļinātu

un

iestāžu

atbildības paaugstināšanā

Tālāk tika attīstītas

specialitātes

mācību

augstāko

izpaudās

tika

stu-

par

humanitārajās

un

zināt-

1984./1985. mācību

republikas

gadā saņēma speciālas balvas. Jaunā

speciālista

skolu

jaunatnes

niski

tehniskajā

dentu

tūkstoši

birojos

rubļu).

—

624 cilvēki

jiem.

1985.

dā

40).

—

cību

labi

Politehniskā studenti

gadā

darbu ir

apjoms

tiek

42

autorapliecības

(1984.

mākslinieciskās

un

biro-

organizētas vidējo speciālo un

430

—

Sarkankaro-

Rīgas

inženieru institūta

aviācijas

tehniskās

audzēkņu

dienas nodaļas stuvisu darbā, tajā skaitā studentu

(izpildīto

saņēmuši

un

darbā, zināt-

institūta studentu konstruktoru

Republikā regulāri

iestāžu

studentu

pētnieciskajā

panākumi

civilās

gotā Ļeņina Komjaunatnes A. Pelšes Rīgas

procents

pētnieciskajā

darbā

Šajā

veicina

izaugsmi

zinātniski

91

jaunradē.

zinātniski

piedalās

konstruktoru

profesionālo

piedalīšanās

gamā-

jaunrades

izstādes. Par dentu

idejiski

prakse. pājas

šīs

prakses

par sadarbību Visās

darbs.

institūtā,

Šis

institūtā

tehniskajā

kurš

augstskolu

Rīgas

komjaunatnes

darbs

labi

V.

un

organizēts

kā

Lāča

rezultātiem

Liepājas gada

ieņēma

augstskolu

Zinību

biedrības

lektoru

konkursu.

arī

jauno

iesaistās

studentu

zinātnēs,

VĻKJS

(XI

konkursa

bet

1981.

audzēkņu kārtā

par

audzēkņu

gadā

darbu

Pelšes

Valsts

—

86,2

ļaunrades (1981.

un

gadā

valde Ir

40

Poli-

pedagoģisko

darba

līmeni,

organizē ka

konkursā

Latvijas

Vissavienības tematiku

PSR aktīvi

sabiedriskajās kustībā.

jaunatnes

speciālo

Lat-

izglītības

studenti

piedalījās 91,8 procenti

politisko

profesiju

Rīgas

speciālās

panākts,

procenti). Vidējo

—

ražo-

līgumu

vietu.

starptautiskajā

kārtā

darbu VI

sabiedriski

Lie-

insti-

Pedagoģiskajā

Vissavienības 1.

Vissavienības

vēsturē

republikas

un

sabiedrisko A.

paaugstinātu lekciju un propagandas ĻKJS CX, LPSR Augstākās un vidējās

ministrija,

Lāča

komiteja

Lai

vijas

V.

Medicīnas

laikā.

1983.—1985.

pēc

skates

uzkrāta

augstskolās aktivizējies

republikas

fakultāšu

ir

un

stu-

politiskā

komjaunatnes komiteja noslēdza

prakses

šīs

pamatformu

sabiedriski

kļuvusi

pieredze

institūta

«VEF»

apvienības

šanas

ir

institūtā

Pedagoģiskajā

Rīgas Politehniskā

tūtā.

vidū

jaunatnes

Interesanta

Valsts

darba

audzināšanas

politiskās

skolu

un

studentu,

mācību

konkursa

piedalījās

iestāžu

republikas 55

procenti

procenti). 411

Komjaunatnes studentu

skolu

un

savā

darbā

jaunatnes

brīvā

laika

lielu

Civilās

Sarkankarogotajā Industriālā

kļuvušas (RPI, Rīgas

LVU

studentu

augstāko un

domju patriotisma likā

tika

republiku

spējīgi

un

organizētas studentu

audzināt

veikt

ties tautas

un

gan

vidējo

speciālo

un

Padomju un

saimniecībā,

deju

partijas

sagatavot

fizisku,

Latvijas

gan

mediķu

festivāli

garīgu

kultūras

pa-

garā, repub-

dienas,

palīgs,

izglītotus

darbu, kā

jomā.

Lai

darbu

idejiskuma,

arī

dažādās sabiedriskās dzīves

un

institūtā.

Baltijas

«Gaudeamus».

tuvākais

apzinīgus,

dienas

iestāžu

mācību

Rīgas

«Pavasaris»

inženieru

studentu

svētki

un

Tradicionālas

internacionālisma

proletāriskā

dziesmu

nozarēs, zinātnes

aviācijas

RPI, Rīgas

institūta

audzināšanā komunistiskā

būdama

Komjaunatne, palīdz

Civilās

un

studentu

pašdarbības

veltīja

organizēša-

risināja

komitejas.

politehniķu

dienas,

mākslinieciskās

Sarkankarogotajā

audzēkņu

inženieru

politehnikuma komjaunatnes

RMI),

aktivizētu

aviācijas

uzmanību

sadzīves

un

jautājumiem. Šos jautājumus konstruktīvi

nas

ves

komitejas

konsekventi

cilvēkus, aktīvi un

kas

darbo-

valsts dzī-

PIELIKUMI

KONGRESI

Ievēl ti del gāti

norādīts noradīts

36

20

695 518 637 660 669 612 639 595 593 520 605 642 608 592 602 611 668 683 863

4

Nav Nav

KOMJAUNTES LATVIJAS

uz

Skaitlskai sastāvksongresu

laiks

darba

Kongresa

150 335 774

1019

18633 39210 46283 71990 98800

1 8498 12171 1 7950 125030 153163 1750 0 190 0 1930 0 2060 0 230 0 2560 0 293879 315492 30 0 0

3

dec mbris

marts

—

8. 1.

janvāris

februāis—

18.

novembris

maijs 15.

jūnijs februāris

21.

16.— jūlijs 22. 13.— 3—4. 3.-4.

28. g.

jūnijs marts

27.-28. 20.—

janvāris dec mbris —16. 15.

februāris dec mbris februāris februāris februāris februāris marts februāris marts marts marts marts

22.

22.

11. 4.

21.— 6.-7. 3.-4. 21.—

g. g. g. g. g. g. g. g. g. g. g.

3.—

21.

10.— 5.-6. 20.— 2.-3.

g. g. g. g. g.

—16.

10.

15.

9.—

g. g. g.

g.

2

14.

25.-26. 13.— g.

g.

1919. 1922. 1923. 1931. 1946. 1948. 1949. 1950. 1952. 1954. 1955. 1958. 1960. 1962. 1963. 1966. 1968. 1970. 1972. 1974. 1978. 1982. 1987.

Kongres

kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres kongres XVII XVII XXII XXII VIII XIII I

III IV

DJS

II

KP

KJS KJS KJS

V

VI

VII

IX

X

XI

XII

XIV XV XVI

XIX

XX

XXI

ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS ĻKJS

.atvijas .atvijas .atvijas .atvijas atvijas .atvijas .atvijas atvijas atvijas atvijas atvijas atvijas .atvijas atvijas atvijas atvijas .atvijas .atvijas atvijas atvijas atvijas atvijas atvijas 414

1

PERSONU

Aplers

A

G.

Arnitis

Ābele Andrejs Ābele Arturs Āboliņa J. Āboliņš

Ābols'

J.

—

Āboltiņa M. V.

46.

Aure

Agafonovs Agalakova

R.

286.

Alba F.

Aleksejevs

G.

Aleksejevs Aleksejevs

I.

—

R.

Aleksejevs Alperovičs

—

Ambrosova Ļ. Andersons

E.

Andersons

I. V.

Andžāne J.

—

—

—

—

—

154.

Balodis V.

40.

Baltais M. Baltais

371.

186,

184,

-

70, 92, 94,

—

A.

—

Anskins Anšmite Antons

Apsitis Apsitis Apse J.

Z. R.

—

V. —

27, 28.

87,

92.

Barkāns

Bārtulis A.

124.

139.

P.

E.

L.

Bedeicis

P. J.

Belova A.

—

308.

—

—

—

386.

337, 371.

—

—

232.

264.

—

—

160.

401.

—

—

159,

—

—

Baumanis K. Bautris

100.

J.

Barkovskis

Baumane

35.

121,

50. —

—

204.

Dž.

Baranovskis

357.

—

—

Barbarovs J.

349, 408.

—

—

100,

364. 286.

—

Baranova B.

E.

37.

—

Bankovičs

154.

151.

49.

—

J.

150,

83.

—

Bandere S.

242.

96, 98,

61, 62, 282.

—

Baltgailis

273.

94,

—

Z.

234.

61, 70.

—

Balodis K.

102.

—

—

Balodis K.

154.

(Misiņš)

A.

Anmanis J.

349.

—

S.

Balodis A.

154.

136, 156, 161.

Ankups

G.

P.

Balo'de

140.

(Ezera)

Ankupe

Bāliņš

184.

154.

—

N.

344.

—

Balalajeva R.

405.

154.

—

275.

—

J.

211, 212.

127,

—

Bakina V.

133.

—

—

Aleksejevs N.

146.

—

—

J.

Balevics

—

M.

B.

Baikova

Baklāns

—

Aleksandrovs A.

Andrejevs

Babris

145.

—

282.

V.

B

275.

—

Akabaševa A.

—

Azerštarks

259.

Ahunbajevs —

46.

184.

—

—

Aičins

I.

233.

—

61.

—

D.

V.

51, 61.

—

N.

Agoškovs

405.

—

371.

—

—

V.

I.

273.

—

—

Auziņš

344.

—

E.

323.

318.

G.

Asatrjans

32.

323.

—

—

Augstmanis

Abramoviča Dz. E.

—

60.

—

Abzalons K.

J.

Artjuhs

19, 28, 34, 35.

—

Abramova T.

Abzalons

161.

Artmane V.

(Zenta)

L.

Āboltiņš

158,

80.

—

Āboltiņa K.

Āboltiņa

157,

136,

246.

—

—

Artjuhins V.

98,

—

234.

P.

Artjuhins

64.

326.

—

K.

40.

—

—

Arsjukovs V.

64.

—

—

RĀDĪTĀJS

175,

191,

192.

14.

229. 262. 140.

415

Bēmanis

Berce

E.

182,

—

(Arājs) A. (Rācene) A.

Bērce

Bērce V.

Bergs F.

Buls S.

40.

B.

92,

—

96,

98,

99,

112,

161.

136,

Bērtulis S. Bērziņš

244.

—

Bērziņš A.

Jānis

Bērziņš

Jānis

Bērziņš

Juris

Bērziņš V. Biedris A. Bikše

Birznieks

I.

Blūmens

L.

Bogdanovs

J.

Bogdanovs

N.

Cīrulis

Bondareva I.

—

A.

Brics

V.

Briedis

Caša I.

7.

92,

94,

98,

100,

112,

Brodele A. J.

390.

M. V. A.

J.

A.

Brūvers

Z.

Bucēns H. Budrēvičs —

M.

154.

A;

(Pūriņš

67,

74,

80,

Upmalis)

Culītis J.

19.

—

M.

Cutkihs A.

289.

—

187.

—

230.

313, 336.

—

—

234. D

282.

140. —

—

—

—

M.

11.

232. 234. 234. —

160. —

156.

14.

50. —

28.

—

197, 198, 304, 337.

—

—

M.

229.

229.

—

—

—

Cuba N.

—

229.

—

G.

256.

229.

—

Dominiks

Cikste

Cuče

(Arnolds)

M.

Brūvers

416

Cigurs

Coke

155.

—

Brusnevs

Būka

Daniels

Cigurs

—

364.

249.

—

Cigurs Cigurs

Codors

347, 390.

—

—

M.

39.

—

Cerņecs V.

230.

O.

149.

—

Cerņavskis

312.

286.

Brinkmanis R.

Būka

V.

Curikovskis

Briljants

290.

128, 304.

—

121.

219.

—

349.

—

Cepanone (Vītola) Cernogorceva A.

156.

—

94,

—

—

—

J.

273.

—

—

V.

—

Ceksters

272.

L.

Briedītis J.

Broka

V.

Caplijevs

87. Briedis

259.

—

390.

P.

—

—

E.

233.

—

200.

—

192.

—

—

—

—

142.

—

94.

—

Čaklais M.

—

—

Brenčevs Z.

I.

275.

—

C

127, 128.

Brics'

296.

—

232.

231,

152.

—

P.

—

Brežnevs

L.

E.

127.

—

A.

Cukanovs

40.

Bondarenko J.

Brants V.

M.

364.

Bogomolovs A. Bogomoļnikovs

Botāns A.

136.

8.

—

Cīrulis A.

(Klapiņa)

I.

112,

152.

—

Bogdanova

Boroks

99,

140.

27.

Bobrovs H.

Borca V.

Dz.

Cinis J.

152, 153.

—

—

Bondarevs

Bušs

96,

87,

—

—

Cimmere R.

20.

—

—

L.

154.

—-

Dzērvīte M.

Blūms-Blumhens K. Bobrova

A.

Ceigalovs

281.

E.

N.

Buša

Ciemiņa

sk.

—

Birznieks

Buse

Cacurs

318.

184.

—

J.

144.

C

158.

—

—

156, 157.

—

—

154.

—

(Turciņa)

Birzgalis

ī.

12.

—

333.

—

Birkenfelde M. Birze M.

A.

234.

—

258.

—

—

J.

D.

Bunka

155.

—

390.

—

Bērziņš

Bičevskis

246.

—

P.

Bungā

376.

—

89.

Bundulis A. Bundža

242.

—

S.

—

Bulvāris

268, 347.

—

Berkovičs

34, 35.

—

A.

Bukovska

175.

—

—

S.

Bergis

Bukonts

221.

—

Bērente R.

260.

242,

14.

—

120.

230.

Dambis

P.

E.

Daniševskis

Daniļeviča Daudišs I.

Deglava

L.

Deglavs

A.

Deglavs F.

306.

—

Damškalns

J.

J.

—

—

—

—

—

234.

—

K.

—

21, 29.

46.

326. 229. 61.

51, 55, 96.

—

47,

E.

Deglis

Deksnis

A.

R.

Dēliņš

Denisova

A.

Derkačs

Dimitrovs G. S.

Dinsbergs A.

Djuževs

V.

Donāts M.

J.

Dripe

A.

Dripe

J.

Dubkēvičs F.

Dukurs

Du]ķe M.

410.

Gaidars A.

72.

Dunaiskis C.

33,

25,

Dzērvīte

(Birkenfelde)

Dzintars

J.

—

34, M.

35, —

38, 55. 96.

234.

8,

—

Gaile

G.

T.

—

V.

—

Eglītis

A.

Eglītis

J.

Eiduss J. Eihe

E.

Eihe R. Ekis

G.

—

J.

Gnedička

L.

Goldberga M. Goldbergs H.

89.

Goldins M.

Gorbunovs A. Goris A.

—

10,

6,

129.

155.

11,

111,

374.

Gorkijs

M.

Gorškovs

F

Fabriciuss F. Fabriciuss

J.

Fadejevs A.

—

—

Fedosejevs D. Fedotovs

A.

Fedotovs

P.

319.

—

292.

220.

—

—

—

155.

152. 229.

Grase A. E.

Grasis

H.

Grasis

R.

217.

—

246. 146.

—

—

34,

P.

—

Grebenkovs V.

Greitāns

J.

234.

258.

—

Greifāns P.

364.

219.

—

Graudužis

140.

—

—

—

Grasis

326.

—

V.

Grapmanis

394, 403.

11.

—

—

S.

Grants E.

5,

—

242.

—

Goršakova

151.

138.

—

234.

—

155.

—

—

90 —

153. 254.

—

Gorbačovs V.

F.

153.

—

202.

Erenšteine S. Evelītis

V.

292.

—

Eļke a

51. —

Gorbačovs M.

—

250.

—

—

Glušņevs

333.

214.

—

Z.

159.

221.

—

G.

159.

—

234.

—

En'gelss

169.

—

—

I.

Glušņevs R.

74.

217.

Gavrilova

Gerasimecs

137.

—

—

Gavrilova

Gipers

—

77, 78.

—

Geronoka

E

A.

253.

—

Gintere I.

Eglīte

129.

Germans O.

232.

349. 220.

—

—

Gauračs V.

263.

—

—

E.

250.

—

—

Galperina B.

8.

—

Gaile

Gailis F.

150.

—

Dzirnas J.

Gagarins J.

234.

—

O.

220.

—

V.

Gaganova

250.

—

Dumberga G.

Dzenis

14, 15, 16.

—

236.

—

R.

100.

344.

—

G

—

Dublevska S.

Dukurs L.

94,

8.

—

—

87.

258.

—

—

408.

Dubelšteins J.

Dūda J.

—

233.

—

349.

—

J.

(Budzis)

12.

—

—

Druviņš

V.

242.

—

Furmanovs D.

27.

—

L.

Frīdmanis J. Frolovs

2.

231.

Freimanis R. 286.

80.

—

Dreimanis J.

Driega

—

Grīva

228.

—

—

Freimanis I.

313.

—

Dobrovojskis A.

sk. 260.

—

Freimanis A.

410.

—

60.

—

N.

Freibergs

70.

—

27.

—

France A.

86.

—

322.

—

Fomina Z.

46.

—

(Ivane)

Dimdina

Fomičevs

158.

232.

—

Folmanis 2.

358.

—

E.

R.

Fogelis

Folkmanis

96,

—

A.

Dīcmanis

229.

70.

—

Dergačs P.

—

138.

—

121.

131.

—

—

(Zīle) Ļ.

Deņko I.

Dergačs

39.

—

100,

—

Fjodorovs K. Fogelis J.

14.

—

Denikins A.

I.

Filipsons

234.

—

268.

—

Feodorovs B.

234.

—

A.

Fekters

96.

—

Deksne A.

—

—

35. 234.

—

285.

29. 188.

417

O.

urenenberga Grenze M.

I.

Grigorjevs Grigulis A.

—

Grīns J.

100.

Ivanovs

N.

Ivanovs

V.

Grīslītis O.

Gruduls A.

Gudēns J.

Jablonska Jackivs

92, 94.

—

234.

—

Gudzuka

(Kanāle) —

258.

Gurskis

A.

—

258.

Gusevs

I.

Gusevs

N.

Gustiņa R. Gusts

184.

Gūtmane V. J.

Janelis K.

B.

156, 157, 232.

364.

40.

Jankovskis

N.

Jankovskis

R.

Jansons

Haskins Heine J.

I.

Z.

V.

Hitrovs

I.

Hitrovs

V.

158.

136.

—

Hvorostins P.

191, 192.

186,

—

Horunžija M.

Jefimovs

.1.

Jerofejevs

S.

Jurzinovs

Ikša

S.

Impe R.

—

—

Indāns L. Indars A.

—

—

Indriksons A.

418

234.

152.

—

—

231, 232.

—

151.

—

63.

—

175.

—

V.

261.

229.

—

—

383.

61.

273.

X

124, 125.

Indriksone A.

Ivāne

254.

275.

—

Iltners E.

—

285.

—

P.

Juraševskis

—

A.

234.

—

Jevstigņejeva Z.

J.

150.

367.

—

Jēkabsons

Jurgens

149,

273.

246.

—

A.

Jumiķis A.

lesalnieks K.

137.

—

—

Juhņēvičs A.

I

347.

(Gļauda)

N.

Jezupovičs

335.

—

10.

—

204.

234.

—

Jēkabsons G.

159.

—

Hludeņevs I.

154.

J.

337.

—

Jcgorovs

—

—

Z.

Jefimovs P.

7.

—

Hercbergs

269.

—

349.

—

Heniņš A.

Jēce

234.

—

—

—

Jaunžeikare

221.

—

—

Jauntirāns V. Jaunzeme I.

137.

Heine-Vāgnere Helmūts L

175.

61.

—

—

—

154.

—

S.

M.

155.

—

G. F.

Jauntirāne E.

(Zelča)

95.

145.

B.

Jaunķērpis

—

214.

(Brauns)

Jasinkevičs H

A.

336.

—

—

Jansons Arnolds

148.

14.

—

—

—

Januševska

Hamcovs

233.

(Ošupe)

Jansone L.

217.

250.

—

Jansons Alberts

—

—

Haberkorne

145.

—

—

Jansone Dz.

89.

26.

—

—

Jankovska

—

—

M.

Jankovska Anna

259.

—

V.

E.

Jakovļevs

—

8.

—

Jākobsons

Jankavs

107.

—

Guzāns

—

308.

—

A.

Gusjkovs

V.

250.

—

(Tabaka) L.

G.

Jakubovskis A.

Gurska M.

Gustavsons

293.

—

J

242.

—

Gruntāls Z.

M.

152.

254.

—

70.

—

Ivaņņikova

14.

—

Grūbe Z.

70.

155.

—

Grūbe O.

242.

—

159.

—

151,

—

253.

—

A.

158.

—

Grodnenskis V.

232.

—

—

Ivans V.

122, 123, 281.

Grodņenskis P.

Groms L.

Ivans A.

159.

—

Ivanovskis

153.

—

—

Groms A.

102.

—

200.

—

A.

297.

—

Grīva Z.

Ivanova V.

61.

200.

—

Ivanovs

—

248.

—

281, 282.

—

O.

J.

Ivanova K.

Grīnbergs Andrejs Grīnbergs

Ivanova

151.

—

A.

Grīnbergs

lbU.

—

139.

—

364.

Kadakovskis I.

379.

Kadiķis Ansis

—

—

—

—

264.

Kadiķis-Groznijs

234.

Kaktiņš

(Putniņa) A.

—

62.

J.

Kalējs A.

—

—

Arturs

242.

39.

152.

268. —

26, 34, 35.

Kālis

E.

Konukova Z.

61.

—

Kalnbērzinš J.

175, 179, 183, 260,

—

Korhs A.

136.

—

Arvīds

Kalniņš

Bruno)

(Dzērve

Kalniņš Audris Kalniņš B.

Juris

Kalniņš T.

—

Kalns-Knauķis M.

Kaļinins

Kārklina M. Kārklinš J.

Karņenko

D.

Karpenko

N.

Karpovs N. Kasals A.

Kasjanovs V. Kaufmane S. Kaufmanis J.

Ketlers A.

Ketjinska

V.

Kingiseps

V.

—

Kirhenšteins A. G.

Kirilovs

Klibikis K.

Klucis A.

Kjavinš

J.

Kļaviņš

K.

Kļavinš R. Kocers A.

Kočetoks

Komovs

J.

Kononova A.

Kurtišs

—

—

Konstantinovs

V.

P.

I.

—

—

—

S.

159.

38

—

234.

88.

—

231. —

11.

371. 124.

A. J.

—

—

Kuzņecovs G. Kuzņecs A.

359, 390.

51.

—

—

Kuzņecova

156, 230.

35,

350.

—

Kusočkins

146.

33,

96.

—

—

Kurts N.

283.

371.

—

28,

308.

—

Kurnatovskis V.

157.

—

27,

131.

Kurmiņš A.

376.

—

Ņ.

D.

Kurlis

234.

—

20,

—

Kurcijs A.

234.

—

151.

—

—

Kupcans V.

149.

268, 347.

41.

Kučiks

137.

—

136.

—

J.

136.

34.

—

V.

—

51.

Kublinskis A.

Kūla

M.

202.

—

P.

Krustiņš

40,

149.

—

Kononovs V.

J.

Kudrjavcevs

—

234.

—

Kudeiko B.

Kodeļevs M.

I.

Krūmiņš

Krūze

232.

37.

—

256.

234.

—

Komarova

A.

Krūze E.

34.

—

V.

Krūmiņš

Krūtainis

204.

156.

311.

(Vasiļjeva)

250.

—

Kļaviņa E.

175.

221.

—

—

91,

336.

—

—

—

V.

Kļava A.

—

J.

Klāsone A.

—

—

—

Krustiņsone M.

53.

128.

—

Kivleniece I. Kivlenieks

264.

—

A.

—

—

Krūmiņa

156.

—

94.

Krontāle A. Krūmiņa

131.

—

K.

Kronbergs

307.

—

—

231.

46. 40.

—

K.

Kronberga V.

220.

—

M.

Kažociņa

B.

250.

—

—

I.

100.

158.

—

Krivokoritovs

14.

161.

—

Kaverins V.

—

28.

—

V.

Kaupužs

Krišs

230.

—

Kaukis-Kauke F.

V.

Kristbergs

230.

94, 98,

—

(brāļi)

Krinkins

318.

96.

—

Krievina K.

200.

—

Krēmeri

21, 34, 35.

—

E.

221.

—

146.

—

Krastiņš O.

405.

—

228.

—

Krastiņš K.

151.

—

—

Kravčenko

40.

—

Krastiņš J.

Kraulina

133.

242, 308.

—

A.

Krauklis A.

232.

—

Kauliņš K.

121.

258.

—

—

Katajevs V.

161.

118, 242.

—

369.

—

Krākopa L.

10.

—

Krasņakova A.

98, 99,

—

E.

Karpovics

139, 206.

100, 128,

—

—

V.

175.

232.

Koževnikovs V.

149.

234.

—

J. —

Kozlovskis

112,

—

Kandāte M.

Kozlovs

—

—

Kānbergs P.

318.

335.

—

167,

—

Kovaļevskis Kozlovs A.

15.

—

153.

—

268.

—

326.

—

210.

Luiss

Koškins E.

145.

—

213.

—

F.

—

Korvalans

46.

333.

—

I.

190.

—

256.

—

N.

Korsītis V.

234.

—

Kalniņš Eduards F.

Korjagina A.

Korpa

—

Kalniņš Eduards

Kalniņš Jānis

—

Korneliuss

318.

—

63.

—

Kalniņš Edgars

Klīvers

286.

286.

—

Korjagins

67, 74, 77, 96.

Kalniņš

154.

—

—

Korabeļnikova L.

271.

Kalniņa V.

Kalniņš

V.

Kopilovs

—

—

189. 229. 152.

146.

419

Ķ J.

Ķipers Ķīris

A.

60.

—

Arturs

Lūsis

Arvīds

Lutere Z.

156.

—

Lūsis

74.

—

A.

Lužajevs

J.

14, 15.

—

155.

—

Lužnieks L.

209.

—

(Bobis)

Luters

231.

—

234.

—

L L Lācis

J.

Lācis

(Sudrabs)

Lācis

Vilis

Lācis

14.

—

M.

R.

(Vilks)

Lācis Visvaldis

Lapa H.

Latviete A.

254.

—

234. 70.

—

Lazarevs L.

Leinerts

H.

Leja

A.

Liberts

J.

98,

I.

—

—

L.

—

—

Loskutovs

—

V.

J. V.

Lurje

420

B.

207,

215,

217,

219,

227,

249,

251,

264,

265,

266,

283,

288,

292,

293,

294,

296,

299,

300,

301,

302,

303,

304,

305,

309,

330,

342,

344,

345,

346,

347,

352,

363,

374,

378,

383,

387,

390.

—

—

E.

K.

Makarovs

A.

Makarovs

O.

S.

K.

148.

99, V.

137.

26.

249, 250. 349. 123.

142,

175.

N.

Mende J.

158.

128, 129. 121, 124. 230.

—

—

230.

365. 60.

64, 268.

—

Meņšikovs V. Merzlovs A.

156,

—

—

—

323.

318.

—

—

Mende M.

—

308.

—

I.

Mende A.

125.

—

G.

Melgalvis Melgalvis Me|ķis A.

281, 282. —

—

184.

—

—

Meisters O.

139.

—

Meikšāne M.

100.

308.

25, 35.

—

63.

L.

—

Matisons J.

234.

—

I.

Matisans J.

154.

234.

102.

Maslobojeva

228.

10, 111, 374.

—

—

—

228.

32.

—

92.

6,

—

Matīsa R.

—

409.

R. —

Maskalāns

232.

213.

—

Martinsons K.

156.

379. —

—

T.

Masaks A.

148.

—

—

Marons I.

61.

—

—

P.

150.

—

290, 291.

202.

—

Markovs

156.

—

—

157.

—

—

59,

8.

—

Matejuns E. Materijenko

Lunačarskis A.

Lūriņš

70.

232.

246.

—

Lūrinš

—

27, 35.

G.

Ludziša V.

205,

Markvarts V.

M.

(Damberga)

Lubgāns

201,

Markušenko V.

147,

Lomonosova A.

Lukss

121

67, 70.

—

V.

193,

Markvarts

—

—

Logina A.

Lubēja

112,

59.

136,

—

Liziņš V.

Logina

107,

154.

—

Lipurs

99,

234.

Lietavnieks

Liniņš A.

192,

Markss —

—

J.

185,

186,

Mandelbergs

—

Lindiņš F.

141,

Mandeila N.

Liepkāja K.

Lietiņš

105,

26.

(Auere)

Liepiņa

66,

146.

—

—

Līcītis R.

13, 45,

119,

Mališevs A.

21, 24.

—

Lībknehts K. Līcītis

11, 44,

115,

Makarovskis

127.

123,

58,

10, 39,

113,

Magaršaks

62.

—

E.

57,

6, 34,

112,

Mačs J.

219.

Lenemanis J.

Lezdiņa E.

51,

5,

25,

111,

Mačāne M.

151.

—

—

Levāns A.

49.

Mackevičs

46.

96.

—

18,

M

234.

—

Lemanis I.

16,

100, 146.

314, 315.

—

—

Z.

Leitupe

15,

158.

—

—

Leinesars A. Leitis

14,

Ļeonovs N.

92, 98,

—

K.

4,

—

335.

Lazdovskis K.

Leimanis I.

I.

157.

—

—

Leibčs P.

131.

—

—

Lazda T.

149.

154.

Latišenko V.

Lauva H.

149.

—

—

Laucis O.

308.

—

184.

161,

—

V.

Ļeņins

61.

—

—

Landrats A.

Laliks G.

51, 60, 62.

—

Landrāte D.

333.

175, 281, 282.

—

Laicens L.

—

64, 65. —

—

301, 375.

315.

109,

Mičāne I.

344.

—

Mieze Hilda Miezis

Alberts

—

87, 92, 96,

A.

Migliniks Mihailovs

—

V.

Misāns A.

J.

Morguns

G. J.

Morozovs

J.

Moskova

J.

Mucenieks

—

Murāne T. Mūrnieks Musta J.

—

—

Aleksandrs

Alfrēds

Ozoliņš

K.

Ozoliņš

V.

Ozols

(Ziedonis)

Novikovs

242.

Paegle

L.

Paegle

V.

350.

127, 158, 304.

Ņ.

Ņikiforovs

A.

Nikitins

—

Ņukša K.

—

V.

V.

Paukers

229.

Pauls

—

—

—

—

P.

Pāvelskops

V.

306.

Peika

U.

358.

Peive

J.

154.

Pelše

364.

Pelūde Peters

334.

—

349.

Odinš

B.

Okuns

V.

Opin'cāns

—

—

E.

Pētersons K. J.

157.

Petrovs

O.

349.

Petrovs V.

—

80, 83, 87.

Petrovs

120, 144.

10.

—

—

Peterss

100,

175, 265.

Pētersons A. O

315.

231.

—

J.

—

209.

B.

J.

153.

273.

—

—

A.

152,

—

230.

M.

—

Pelnēns

152.

—

—

—

Pēdelis J.

200.

256.

—

E.

E.

258. 259.

306, 349.

Pāvelskops

Pavlovska

149.

—

—

—

J.

40.

242.

Pavasare Dz.

246.

—

39.

—

K.

R.

152.

—

A.

Patoričins

390.

379.

—

—

Paškēvičs

112, 306.

336. —

S.

Parhačevs

67, 96.

229.

—

4.

244.

—

Parfjonovs

Pāvuls

Nikiforovs M.

—

156, 232.

—

F.

Paņkovs

263.

Ņ

V.

Jānis

47, 51, 64,

—

Palkovņiks

231.

—

—

Nikiforova

13, 16.

—

P

Pavlovs

Neznamova

—

146.

184.

V.

83, 86, (Mikus) *

234.

—

—

Z.

100,

301.

—

—

—

98,

14.

—

Patenko P.

L.

93,

156.

—

7.

N

Noge

—

121.

Paškevičs

Nikolajeva

94.

34.

—

Pastors

Neilands R.

129.

128, —

Jānis

231.

Muzikantiks I.

Neilands E.

401.

—

87.

221.

Muzičenko A.

156.

Ozols

—

—

Musta Jānis

102.

—

259.

—

—

220.

—

371.

—

E.

146.

—

—

Ozoliņš

40.

—

V.

Ozoliņš

146.

—

—

Ozoliņa M.

137, 138.

—

D.

O.

Z.

100.

—

Mucenieks A.

Oškalns

244.

—

N.

Ošččenkovs

S.

234.

—

Morozovs

Ostrovskis

Ozoliņš

—

Mordaks

Vladimirs

Ozola

127.

—

Moisejs M.

Visvaldis

Osis

Ozola

20.

—

Mlokits A.

Osis

94.

—

244.

—

147, 148, 149.

402. —

A.

148.

244.

—

R.

(Samsone)

Osis

L.

148.

348.

368.

—

Ostrovska

326.

—

Mitrēvičs XE.

347.

242.

—

—

Mišins V.

—

L.

—

234.

146,

Miščenkova

A.

263.

—

—

Oma

159.

—

J.

—

Mirdza

M.

Ostrovska

—

Misa Melita

I.

Orlovs

154.

—

Miloradovs I.

Misa V.

253.

—

Mikelsons J.

Miluškins

27.

—

(Muceniece)

J.

Orlovs

Ose

Augusts

Mihailoviča

Mize

(Avots)

122, 123.

98, Miezis

Misa

103.

—

—

—

—

—

—

234. 35.

21, 333. 242. 286.

Vladimirs

—

159.

421

Piķis

L.

234.

—

G.

Pilips

Pimenovs P. Pintāns K.

A.

Pitkēviča

J.

Pizāns V.

Pliča

L.

Pliča

S.

P.

—

—

Pličs A.

E.

Plinka

I.

Pluģis

K.

232.

Rendnieks

231.

—

—

B.

Pokidovs N. B.

Poļevojs

Rokpelnis

F.

G.

Pozdnaks M. Priede A. P.

Priedītis

Z.

Prišvins

E.

B.

Pujāts

V.

Pukinskis

Z.

Pūlina H. Pulle R.

—

Purinš A.

Pūriņš V. Pūriņš V.

Puškina A.

A.

Puteklis

I.

Putniņš A. Putniņš

J.

V.

Rusovs

8.

—

—

—

—

202. 231.

V.

—

259, 260.

S

184. 61.

—

Sadovskis

61.

—

sk.

—

Bērce

304.

—

—

Saksone H. Saliņa

(Rācene)

A.

(Leons)

P.

87,

228.

220, 281, 282. —

136.

(Rotberga)

Samburs A. Sams V.

—

123.

121,

Sakse A.

422

8, 390. 159.

89.

Saidāns J.

G.

—

137.

R

Rainesa

14, 292.

40.

—

—

157.

—

—

Rutkovskis

99,

Rācene A.

196.

—

—

J.

306.

281.

Rumņics P. Ruņģe E.

61, 74.

29.

—

—

127.

67.

87, 88.

40.

—

—

Rukmane M. Cuče M.

—

—

308.

Rudzutaks J.

Rūja

61.

214.

—

Rudzišs V.

35.

Pušmučans V. Putāns

127.

—

10, 13. —

—

K.

E.

(Arvīds) (Kūlijs) 146.

—

—

—

Rūdzis V.

154.

sk.

—

Purmals J.

Rubuls

V.

—

Ruberte V.

206, 207.

—

F.

Rubene L.

232.

—

Kārlis

M.

Rubiks A.

—

—

Kārlis

Rozinš

94, 98, 99,

—

(Fross)

Rozenbergs Rozenbergs

Rožkalns D.

300, 309, 371, 391.

186.

—

Rozenbahs

11.

34.

—

364.

—

337.

157, 158.

28.

—

N. —

Rozentāls

234.

159.

154.

Rozenšteins

87.

—

Pūce V.

—

—

—

Pūce F.

15.

128.

—

A.

390.

8,

—

—

M.

Prostaks

Pūce A.

156.

—

Priedītis J.

Prikņa

61.

—

V.

92.

—

—

—

Rosijskis

112.

—

Romanovs

Roze J.

186, 188.

—

I.

Z.

100.

214, 269, 273.

—

365.

—

Romanovs

Ronis

376.

—

—

I.

259.

145.

—

Priede V.

—

154.

—

94, 98, 99,

Romanovičs V.

220.

—

Ponomarjovs

Pugo

P.

156.

—

Potapovs J.

Prūsis

Rivare M.

61.

123,

100, 123.

—

H.

Ritenbergs

—

122,

243.

—

Rogačovs

M.

121,

138.

—

155.

(Ozoliņa)

94,

100, 119, 126.

—

11.

—

156, 157.

—

—

—

Rihlovs S.

204.

—

100, 120, 128.

148, 149.

Riekstiņš K. 124.

121,

—

Pļehanovs G.

Priede

Repše T.

140, 142.

—

147.

—

L.

Repkina

I.

94, 98,

—

A.

A.

Rēpelis

39.

—

Podskočijs

Rainis

61.

—

127.

—

M.

L.

146, 147,

sk.

—

Pļavniece M.

Pogina

Reizenbergs Rekšāne

J.

184, 232.

—

(Guļāne)

232.

Pliesmane I. Plinka

290.

—

51, 61, 67.

—

Reinholds R.

232.

—

Pliekšans

Reimane

242.

—

Reihmanis O.

349.

—

A.

Ratnieks E.

128.

140.

—

Ratnieks A.

131.

—

Platonovs

83, 87.

159.

—

—

Plakidis P.

—

242.

—

Raskolovs

(Strauts)

Pisukovs

I.

Rasina R.

234.

112.

10,

—

Ramuts

156, 157, 162.

—

—

O.

Piņķis

Rainis

234.

—

—

—

M.

393.

219.

—

204.

93,

98,

Samsons P.

258.

—

Samsons V.

M.

(Kavaliere)

Sare

Sarmulis

I.

Sauja A. Sauka

I.

Spoģis

146,

—

K.

Semjonovs Semjonovs

D.

159.

Serovs M.

A.

Silina G. Silinš

—

Šiliņš K. Sils

P.

Siļčenko

Stradiņš A.

Stradiņš V.

M.

Skrebels V.

Skreija M.

159,

D.

Skujenieks Skujiņš A.

M.

J.

Slosmane Smēke M.

—

—

Sudmalis E.

Smirncvs

100,

Sukute N.

228.

Supe

Smirnovs L.

177.

Svilpe

159,

160.

61.

228,

229, 230.

E.

I.

—

152, 153

319.

—

P.

—

Sapiro

234. 348. 184.

Sčukins G.

Sēfers K.

Seškova N.

—

A.

Solovjova S.

E.

46.

—

—

—

51.

Šeškovas

Šiliņš V.

—

—

Škarupina B.

228.

Skrabo N.

410.

Skuļteckis R.

—

—

232.

336. 149.

147,

—

—

232.

—

390.

—

—

Seļepins A.

335.

(Svimpuls)

349.

—

Sedlova T.

248.

242.

—

—

Sarahovs Vladimirs

154.

—

Ā.

Šarahovs Vitālijs

162.

—

—

312.

156,

—

Ņ.

S

_

Solovjova

—

—

25.

—

Suseklis E.

156,

A.

61.

—

—

87, 92, 94, 98, 99,

120,

132.

—

Smorguns S.

Soldava K.

P.

Surins

112,

128.

—

—

—

Sokols

160.

64, 65, 67.

Smirnovs Jurijs

Sokolovs P.

—

80,

—

(Deglava)

228.

—

Sokolova

39,

145.

—

106,

Sukute

Igors

Sočnevs M.

36,

293.

—

I.

228.

Smirnovs Jurijs

Smirnovs

34,

203.

—

Smirnovs I.

32,

196.

—

Smirnovs A.

Smirnovs

Sudmalis

Fricis)

26,

273.

—

63.

Smiltēns (Millers Smilts A.

J.

Stulpāns

V.

10,

—

Stupāns J.

(Slosmane)

213.

—

P.

70.

51, 53, 292.

151.

—

K.

I.

—

326.

—

184.

—

A. 127.

—

349.

—

I.

Stučka 160.

28, 31.

—

—

Slišāns A. Slišāns

—

—

Slišāne L.

Strode

312.

—

Skromanis

J.

Streļča

393.

—

—

I.

Streičs

154.

125.

—

258.

—

Strautmanis P.

315.

—

232.

—

(Citrons)

Strautiņš

—

Ņ.

156, 157, 232.

—

Strautiņš G.

292.

—

147, 148. 148.

—

149.

12.

202.

—

A.

383.

Simonovs K.

Skujinš

Sterģis

390, 393.

—

—

E.

Stepinš

8.

144.

—

A.

Stepiņš

221.

J.

Skriņiks

358.

237.

—

A.

Stašāne B.

—

—

—

—

Sipčenoka Sircovs

Stārks

229.

—

125.

—

Staļins J.

74.

—

L. —

A.

234. 46.

P.

96.

—

Stalidzāns R. Stāls A.

140.

—

128.

—

Spure 2. 159.

132.

—

Silantjeva

—

337, 371.

—

Sevostjanovs Sīkstule

Spura I.

286.

—

—

Sermule A.

—

231.

—

7. Sprūžs J. Spuģe (Lūse) V.

230.

Semjonovs Viktors Senkans A.

Roberts)

(Saulītis

—

—

—

234.

Jānis

Springovičs

—

V.

61.

—

—

67.'

40.

Semjonova

121.

—

L.

Spolinš

140.

—

Semule M.

147.

259.

—

192.

—

A.

J.

228.

—

308.

—

Sotinovs N.

8.

—

L.

V.

313.

Saveļjevs K. Segale T. Selga

Sops

232.

—

Solovjovs V.

Spalāns Spillers

—

Saulītis E.

61.

152.

—

Saulīte V.

—

160.

230.

—

—

I.

Solovjovs

127, 156, 159,

—

175. 138.

138. 160.

159, —

7.

158. —

335.

423

O.

Sķerstens Slesers

J.

M.

Šlapins

—

Smits A.

—

L.

Stauvers

V.

98,

154.

Vanzoviča

Ņ.

Vanzovičs

P.

E.

Vasijjevs Vaskis

I.

V.

T

Tabaks A.

20. 139.

—

307.

—

230.

—

B.

A.

Talberga Tāls M.

273.

—

Taškāne A.

(Lupands

Telle V.

Teže

E.

I.

Titovs L. Titovs

N.

Tomarinš K.

Visuns L.

306.

—

Troinikovs N.

Vītina T.

231.

—

V

393. 15.

13,

—

Volāns J.

138.

—

Voss

A.

Uljanovs A. Uļjanovs V. E.

Upesleja Upīts

A.

Užins

Ļeņins V.

I.

149.

A.

199.

—

Z

242.

80.

Zagurskis V

J.

Vācietis O.

424

149.

—

Vrobjevskis

Zabiņjako

Vācietis

—

51.

—

—

sk.

371.

389.

122, 123, 124.

—

—

Usinš N.

—

275.

229.

—

—

Vožuks R.

11.

232.

—

—

Vožuks K. —

152, 153.

—

Volrāte L.

U

125. 119.

—

Volkova Z. Volkovs

146. 213.

—

Vizulis V.

159.

263.

—

—

—

V ītols J.

279.

—

—

—

333.

273, 349.

—

V.

Zaharenko P.

297. —

318.

—

152.

Zaharovs I.

—

126.

Zaharovs I.

—

151.

Zahars J.

—

233.

61.

126, 221, 281.

27, 35.

—

—

ītols A.

—

61.

—

Vintere M.

—

Treimanis J.

A.

151. —

E.

—

175.

61.

Viļumsons E.

184.

Traubergs K. Treimane T.

Villerts

—

Vintēns J.

—

A.

129,

—

(Lācis)

302.

—

269, 273.

—

(Grīnberga)

Vilks T.

136.

—

—

Trubiņa O.

Vilks 230.

—

99.

—

Vilhelms J.

138.

—

Tirzmala A. Titovs H.

Vilde

358.

—

131.

—

Tihomirovs

Tiltiņa T.

Vilciņa V.

139.

27.

—

Vikujins K.

—

349.

—

Vīksne P.

234.

—

A.

E.

138.

—

I.

Vīgners

258.

—

131.

293.

—

Venska T.

186.

S.

Tempers Tetjuhins

87.

326.

—

—

Teļnovs I.

—

61.

84.

—

J.

—

281, 383.

(Veselovska)

Ve|ičko

46.

—

Teivāns V.

Veličko

142.

(Liniņš)

Tauriņš J.

192.

X.)

10.

—

20.

—

—

Veldre A.

191,

—

—

A.

Vējāns

145.

—

—

Veiskats E.

140.

—

Tarabarova Ņ.

Taube A.

Veidulis F.

96.

131. 40.

—

Vecvagars H.

349.

—

—

250.

—

Veidenbaums E. Tabaka M.

221.

—

—

Vaščonoks

390.

—

I.

Vasiljeva O.

147, 149.

—

J.

Vārpiņa

379.

—

125.

—

Vansoviča

Vargavtiks

67, 74.

—

Sumakova J.

121

275.

—

—

Valujevs G. 100,

184.

—

—

Šūmanis G.

96,

233.

—

Strauhs R.

94,

—

209.

—

A.

Valters A.

228, 229, 230.

—

Šteinbergs

Stroms A.

139.

137.

—

Valeskalns P.

Valganskis

273.

—

156.

—

A.

Vakarinš

209.

D.

Sterns V.

100, 128.

—

J.

Vagalis

19.

Šnukute K.

Stagars

Vaczemnieks L.

14.

—

Smite L.

14.

—

—

Zaķis

M.

Zaķītis

Zariņa G.

380.

—

Zandmanis A.

Zīle A.

128.

—

Zariņš

A.

Zariņš

Aleksandrs

Zariņš Andris Zariņš

E.

Zariņš

I.

Zariņš

J.

Zariņš

V.

Zars A. Zars

J.

—

—

39.

Zelčs S.

—

—

—

Ziediņa P. Ziediņš J.

P.

38, 40, 41.

—

47.

—

(Puntule)

0.

Z

38.

258.

139,

—

229.

Zemzaris U.

Zeps P.

275.

—

13.

156, 165.

229.

Ze|enkova A.

Zejinskis

E.

232.

—

Zēlietis K.

350.

232.

—

—

156.

—

—

J.

231.

—

Zviedriņa

8.

—

—

—

Zeimals V.

Zutis K.

Zvīdra

Zēge

Zeilinš J.

Zusterets

234.

Zvejnieks

B.

—

148.

100, 121.

Zēbergs

Zeilina S.

Znutinš J.

242, 253.

—

—

Zozuļa V.

349.

376.

Zitmanis A.

120. V.

Zavjalovs

125.

229.

—

—

P.

112.

96,

—

I.

Zlīdnis

273.

—

—

147.

—

121, 124,

—

—

Zītare

318.

—

156.

Zirnītis P.

369.

—

—

Zinčenko

371.

—

—

Zīle O.

70.

—

273.

—

Ziemelis G.

296.

—

L.

Ziedonis I.

234.

—

Zālītis K.

Zajeskis

32.

—

K.

—

273.

250. —

—

214. 51.

140.

Žagars

E.

Žagata

U.

Zelvis

P.

Zerba

E.

Ziharevs

—

V.

Zubītis K. Zukova A. L.

214.

148.

—

—

234. —

Zirnokjejevs

Zukova

7.

—

A.

—

—

—

308. —

121. 364. 364.

259.

—

221,

222.

SATURS levads

I

II

....

nodaļa. nodaļa.

jaunatnes sociāldemokrātiskās

Oktobra

uz

§.

Latvijas

komjaunatnes

4.

§.

Cīņa

viltīgo

Latvijas

komjaunatnes izveidošanās

imperiālistu

izveidošanas

laikā

33 36

Jaunatnes

Savienība

43 kundzības

buržuāzijas

3.

§.

Pasaules

4.

§.

cīņa Latvijas komjaunatne (1934. g.—1940. g. jūnijs)

1.

Latvijas

§. Latvijas tiskās nās

krīzes

komjaunatne Darba

periodā

fašistisko

pret

revolūcijas

dienās.

Latvijas

Ļeņina

.

.

diktatūru

varas

atjaunošanas

1940. gada

komjaunatnes

Komunistiskajā

V

§.

Piedalīšanas

3.

§.

Komjaunatnes

nodaļa.

iestāša-

Jaunatnes

Sa91

sociālistiskajā idejiskas

§.

celtniecībā

audzināšanas

Latvijas komjaunatne mobilizēšanā

septembris)

g.

—

Dzimtenes

100 darbs

109 .

Republikas komjaunatne Padomju jas kara laikā (1941.

1.

91

sociālis-

vienībā 2.

71

78

padomju

pec

56

(1924—1929)

(1929—1933)

Jaunatnes Savienība

Vissavienības

gados 43

Kapitālisma daļējās stabilizācijas apstākļos ekonomiskās

buržuāzis-

(1920—1940)

nacionālistiskas §. Pirmajos (1920—1923)

a.

18

28

ienaidnieku

Komunistiska

diktatūras

papēža

naglota

§.

ļ

kara

pilsoņu

un

9

Lie-

organizācijas

2.

a

....

18

3.

kās

patvaldību

Oktobri

vācu

ar

ar

revolūcijas

(1917 —1919). Latvijas

Ceļā Zem

sociālistiskās

§.

1.

5

«

Latvijas

2.

nodaļa.

IV nod

.

darba jaunatne cīņa

laikā

111

.

Latvijas

lās

1. §.

;,•*;«'—

...

Savienības

jūnijs—l94s. aktīvs

g.

(1941.

.

Lielā Tēvi-

maijs)

partijas palīgs

aizsardzībai

.

.

.

.

118

jaunatnes

g.

jūnijs— 118

427

VI

Tēvijas

2.

§.

Lielā

3.

§.

Padomju

4.

4.

Fašistu

5.

§.

Republikas

nodaļa.

1.

§.

ĻKJS

nizatoriskā §.

Pa

3.

§.

Cīnā

4.

cīņā

Par

rekonstrukciju.

frontē

g.)

uzcel-

....

organizāciju pilnīga atjaunošana

un

172

lauksaimniecības

5.

Š.

Komjaunatnes

6.

§.

Cīņā

184

sociālistisko

pārveidošanu

ļeņinisko pasaules uzskatu

fašistiskās

.

....

īstenošanā

ieguldījums kultūras revolūcijas

latviešu

ar

buržuāzijas

nodaļa.

214

224

Latvijas

1.

€.

materiāli

§. Latvijas

4.

§.

skarto

VIII

1.

pirmajā

Komjaunatnes

3.

§.

Astotās

nodaļa.

Idejiskas

Latvijas

1. §.

2.

§.

3. §.

noda

1

a.

piecgades

Gādība

darba

komjaunatne

tautas

un

saimniecības

gadu

darbs

palīgs

īstenošanu

cīņa par

(1971

.

tālāku

310 uz-

progresa

—

321 325

darbs

jaunatnes

spēkus,

entuziasmu 331

(1976—1980)

ekonomikas

331

attīstību

1.

§.

Par

Š.

Katram

3.

Š.

Skolu

4.

§.

Komjaunatnes rindu kaujinieciskuma

jaunatnes

un

jaunietei

gatavošana

—

aktīvu

dzīvei

un

dzīves

darbam

un

pozīciju .

.

.

komjaunatne

—

1.

Vienpadsmitās

Audzināt patriotus

piecgades un

342 351

organizatoriskās 356

paaugstināšana

2. §.

298

310

politiskais

jaunietim

282

PSKP

1975)

—

tehniskā

.

izglītošanu

piecgadei

zināšanas

Latvijas

attīstībā

288

zinātniski

jaunatnes

Organizatoriski

Desmitajai

265

274

sešdesmito

organizatoriskais

partijas

—

lēmumu

piedalīšanās

par

257

.

frontē

partijas

kongresa lēmumu īstenošanā

428

.

.

gados

darbs

2.

noda|a.

.

risināšanā

saliedētības

XI

sešdesmitajos

politiskais

audzināšanas

Jaunatnes

un

aktivitāti

sabiedrisko

ieguldījums

kongresa

devumu

242

274

§.

XXIV

X

un

.

pusē

2.

4. §.

IX

darbība

§. Organizatoriskais

sestās

un un

PSR

nepiedalīšanās piecgades jaunceltnes

jaunatnes

un

apgūšanā

sociālisma

palīgs

nostiprināšanā Latvijas

bāzes

pārliecību

ĻKJS

235

pilnveidošana

komjaunatnes

zemju

nodaļa. Latvijas

darba

tehniskās

tālākas

un

235

Komunistiskas partijas

—

Par idejisko

attīstības

(1954—1961)

periodā

Organizatoriskā

§. Komjaunatne

3.

sociālisma

komjaunatne

nostiprināšanās

2.

195 204

bruņotajām

bandām

VII

172

orga-

industrializācijas ceļu

marksistiski

161

atjaunošanu

saimniecības

Sociālisma pamatu

maijs—l9s3.

g.

....

nostiprināšana

sociālistiskās par

tautas

par

143

Latvijā

atjaunošanas

republikā (1945.

Komjaunatnes

2.

135

jaunatne

sociālistisko

šana

126

frontēs

okupētajā

laiku

uz

Latvijas un

kara

aizmugure

palīgs

(1981—1985)

darba

sardzē

internacionālistus

PSKP

XXVI 362

....

362 374

3.

§.

Mācības

4.

§.

Par

XII noda

j

a.

Republikas XXVII

1. §. 2.

§.

un

Pa

darbs

komjaunatnes

paātrinājuma pa

rokā

vienotību

komjaunatnes

kongresa

Domāt

iet roku rindu

384 un

saliedētību

organizācijas

lēmumu īstenošanā

darbība

.

.

389

PSKP 395 395

ceļu

jaunam, rīkoties

kopīgi

404

Pielikumi 1. Latvijas 2.

Personu

komjaunatnes rādītājs

kongresi

414 415

HHCTHTVT

HCTOpHH

liapTHH

HHCTHTyTa npH

UK

Komhtct

OMEPKH

XII

JIaTBHH

—

JIeHHHCKoro

COK)3a

MOJIOAOKH

JIaTBHH

HCTOPHH

JIEHHHCKOrO

MOJIO,irE>KH (AonojiHeHHoe

Ha

11K

KnCC

KOMMVHHCTHieCKOrO

Pnra

npH

MapKCH3Ma-.ieHHHH3Ma

«Abotc»

KOMMVHHCTHHECKOrO

JIATBHH h

(1919

—

nepepačoTaHHoe

1987

H3biKe

1986) H3AaHne)

COIO3A

HB

Xc

1584

LATVIJAS

VĒSTURES

Redaktore

SAVIENĪBAS

APCERĒJUMI

Mirdza

redaktore

Korektore

JT

papīrs

N°

eks.

kr.

N°

Izdevniecība bulv. CX

24.

«Avots»,

Izdevn.

dambī

izdevniecību, niecības

3.

JNš

uzsk.

Cena 226047

372-KL-10.

lesieta

komitejas

4000

60

Rīga,

kap.

Padomju

lespiesta

LKP

226081,

Rīga,

PSR

Valsts

grāmatu

tipogrāfija 38/40.

iela

29,25

Metiens

rbļ.

Latvijas un

garnitūra.

iespiedi., 1. 2

tipogrāfijā,

poligrāfijas

lietu

iespie60X90/16.

Formāts

Literatūras

izdevn.

1514.

izdevniecības

Balasta

1.

35.01

nov.

Pašūt.

01229.

29,25

Augstspiedums. uzsk.

Zirnītis

Kozačenko

Parakstīta

14.11.86.

25.02.87.

Tipogr

Andris

Klaudija

Millere

Mara

salikšanai

Nodota šanai

Millere

redaktors

Mākslinieciskais Tehniskā

KOMUNISTISKĀS

ĻEŅINA

JAUNATNES

tirdz«Ciņa»,

lelikumi

226011,

Rīgā,

Blaumaņa

iespiesti

Rīgas

Paraugtipogrāfijā, 226004, Rīga,

Vienības

gatvē

11.

La

805

Ļeņina

Latvijas vēstures inst.

PSKP

—

Avots,

apcerējumi

1987.

415.—425.

CX

429

Komunistiskas

(1919—1986)

Jaunatnes

/ LKP

Marksisma-ļeņinisma

lpp.

[21]

lp.

ii.

ģīm.

CX inst.

—

Savienības Part. fil.

Personu

lpp.

1102020000—372 v«

.

44

86

~

M(803)

11-87

vēst.

—R.:

66.75(2L)2

rād.: