Pa Oktobra ceļu

Citation preview

DK

265.95 .L3

PA

OKTOBRA

CELU

VISU ZEMJU PROLETĀRieši, savienOJIETIES!

1 1

LATVIJAS KP CK PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS PSKP CK MARKSISMA -ĻEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE

L

PA

OKTOBRA

CELU

LIELĀS OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS REVOLŪCIJAS 60. GADADIENAI VELTĪTĀS ZINĀTNISKI TEORĒTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI

DK265.95

• L3

INDIANA UNIVERSITY LIBRARIES BLOOMINGTON

IZDEVNIECĪBA « LIESMA» RĪGA 1977 SK

9(L)2 Pa 001

SASTĀDĪTĀJI : vēstures zinātņu kandidāts V. ŠALDA un vēstures zinātņu kandidāts S. ZIEMELIS

REDAKCIJAS KOLĒĢIJA: pedagoģisko zinātņu kandidāte V. DIMANTE, ekonomisko zinātņu kandidāts V. KARAĻUNS (atbildīgais redaktors), ekonomisko zinātņu kandidāts A. LĪDUMNIEKS

Mākslinieks J. BORGS

C

«Liesma» , 1977

P 10204-667 77 M801 (11 ) -77

4-17-79

PRIEKŠVĀRDS

Pagājuši seši gadu desmiti kopš Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaras . Lielā Oktobra uzvara ir galvenais notikums divdesmitajā gad simtā . Tā kardināli mainījusi visas cilvēces attīs tības gaitu . Oktobra sešdesmito gadskārtu mūsu valsts , visa progresīvā cilvēce sagaida ar jaunām sociālisma , Marksa, Engelsa un Ļeņina mācības un proletāriskā internacionālisma ideju uzvarām. Padomju cilvēki ar milzīgu morālu un politisku pacilātību , ar jauniem patriotiskiem darbiem īsteno PSKP XXV kongresa vēsturiskos lēmumus . Lielās jubilejas gadā padomju tauta apspriež PSRS jaunās Konstitūcijas projektu dokumentu, kurā , kā norādīja biedrs L. Brežņevs , » ¹ , orga nizatoriski politiskajā un idejiskās audzināšanas darbā dziļi un vispusīgi apgaismot Lielā Oktobra pasaulvēsturisko nozīmi un sasniegumus, ko padomju tauta Komunistiskās partijas vadībā guvusi jaunās sabiedrības celšanā. Lēmumā teikts : «Padomju tautas vēsturiskie revolucionārie sasniegumi , tās panākumi cīņā par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu , uzva ras , kas izcīnītas grūtajā , neizzinātajā ceļā , ko mūsu zeme iet jau sešdesmito gadu , guvuši atzinību visā pasaulē. Tie ir Oktobra ideālu tiešs turpinājums , lielā Ļeņina ideju piepildījums . > »2 Padomju tautas vēsturisko revolucionāro sasnie gumu sastāvdaļa ir arī tie panākumi, ko sociālistisko republiku brālīgajā saimē guvuši Padomju Latvijas darbaļaudis . Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvara , kuras izcīnīšanā Ļeņina partijas vadībā aktīvi piedalījās arī Latvijas strādnieki , trūcīgie zemnieki , slavenie latviešu sarkanie strēlnieki , pavēra arī Latvi jai sociālistiskās attīstības ceļu , dižena uzplaukuma un sasniegumu ceļu . Latvijas darbaļaužu cīņai par Lielä Oktobra uzvaru, par padomju varas atjauno šanu Latvijā 1940. gadā , par sasniegumiem un uzde vumiem komunisma celtniecībā republikā veltīta zinātniski teorētiska konference, ko 1977. gada oktobrī riko LKP CK Partijas vēstures institūts , LKP Rīgas pilsētas komiteja , Latvijas PSR Zinātņu akadēmija , P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte un Latvijas PSR Zinību biedrības valde. LKP CK Partijas vēstures institūts, publicēdams konferences referātu materiālus , izsaka cerību , ka šie

Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu . PSKP Centrālās Komitejas 1977. gada 31. janvāra lēmums . R. , 1977, 30. lpp . 2 Turpat , 34. lpp .

6

materiāli palīdzēs republikas partijas , arodbiedrību un PSKP CK komjaunatnes organizācijām īstenot PSKP 1977. gada 31. janvāra lēmumā norādītos uzdevumus , propagandas un aģitācijas darbā parādot Lielā Oktobra uzvaru Latvijā un arī citās Baltijas republi kās , ar kurām Latviju vēsturiskajā attīstībā saista daudz kopīgu iezīmju , Komunistiskās partijas vadošo lomu cīņā par Oktobra ideju īstenošanu un mūsu republikas darbaļaužu sasniegumus , kas gūti padomju tautu saimē, ejot komunisma celtniecības ceļu. LKP CK Partijas vēstures institūts PSKP CK Marksisma-ļeņinisma institūta filiāle

...

7

I. ANDERSONS, LKP CK sekretārs LIELĀS OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS REVOLŪCIJAS 60. GADSKĀRTA ― REVOLUCIONĀRĀS CĪŅAS UN KOMUNISTISKĀS JAUNCELSMES SVĒTKI

I

Padomju tauta , brālīgo sociālistisko zemju tautas , visi progresīvie cilvēki pasaulē šogad svinīgi at zīmē Lielā Oktobra uzvaras jubileju . PSKP CK lēmumā « Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolū cijas 60. gadadienu » uzsvērts : « Oktobra uzvara ir divdesmitā gadsimta galvenais notikums, kas kardi nāli mainījis visas cilvēces attīstības gaitu» .¹ Sociālistiskā revolūcija ir sabiedrības attīstības un šķiru cīņas likumsakarīgs rezultāts . Tā nobriest kapi tālistiskās iekārtas dzīlēs, kad saasinās visas kapitā lisma iekšējāstun ārējās pretrunas, izveidojas objek tīvie apstākļi ražošanas līdzekļu pārejai sabiedriskā un cilvēku ekspluatācijas likvidēšanai, īpašumā TO V TEX Socialistiskas iekārtas izcīnīšanai. Kapitālismu vispirms satriecā Krievijā , kur bija tā pēdējās stadijas imperiālisma pretrunu mezgla punkts: So varoņdarbu paveica Krievijas strādnieku šķira , kas bija pasaules proletariāta visrevolucionā taka , visorganizētākā un politiski visapzinīgākā sastāvdaļa. Par tādu to izveidoja Vladimira Iljiča Lenina nodibinātā un vadītā boļševiku partija jauna tipa marksistiska partija , kas radoši attīstīja K. Marksa un F. 5 Engelsa dižo mācību, konsekventi

1 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu, 3.-4. lpp.

€9

cīnījās pret oportūnismu . Marksisma - ļeņinisma ideju vadīti, Krievijas darbaļaudis guva lielu politiskās cīņas pieredzi 1905. - 1907 . gada revolūcijā , spēja izturēt grūtos reakcijas laika un pasaules kara pār baudījumus un 1917. gada februārī uzvaroši nobeigt savu cīņu pret carismu . Krievijas tautas cerēja , ka Februāra dienas atnesīs tām brīvību . Taču pēc patvaldības sagrāves reakci jas un kontrrevolūcijas melno karogu pārņēma Krievi jas buržuāzija . Savas valdīšanas 8 mēnešos tā neat risināja nevienu akūtu problēmu , neizpildīja nevienu svarīgu tautas prasību . 1917. gada notikumu loģiskā secība noveda kontrrevolūcijas nometnē arī sīkburžuā ziskās partijas — eserus un meņševikus . Vienīgā politiskā partija Krievijā , kas tiešām cīnī jās par tautas masu interesēm ―― - par mieru , demokrā tiju un sociālismu —, bija boļševiku partija . Tā , pa atodamās savā darbībā uz V. I. Ļeņina izstrādāto plānu sociālistiskās revolūcijas īstenošanai , saliedēja ap sevi visus Krievijas proletariāta revolucionāros spēkus, apvienoja strādnieku šķiras un darba zemnie cības cīņu , radīdama stabilu strādnieku un zemnieku savienību . Oktobra sagatavošanas un norises gaitā visā pilnībā atklājās ļeņinisko proletāriskā internacio nālisma ideju lielais spēks , kas apvienoja visu Krievi jas tautu darbaļaudis cīņā par sociālo un nacionālo atbrīvošanos. Tā tika radīti politiskie un ideoloģiskie priekšnotei kumi , lai strādnieku šķira, nostājusies visu darba ļaužu priekšgalā, uzvarētu buržuāziju un nodibinātu ―― Padomju valsti. savu Labi zināms , ka boļševiku partija pēc carisma gāša nas izsacījās par mierīgu revolūcijas attīstību Krie vijā . Taču , kad kontrrevolucionārā buržuāzija pār ņēma visu valsts varu savās rokās un varmācīgi vērsās pret darbaļaudīm, mūsu partijas VI kongress 10

apstiprināja kursu uz bruņotu riska nepieciešamība .

cīņu . Tā bija vēstu

1917. gada rudenī vispārnacionālas politiskas un ekonomiskas krīzes apstākļos , kad darbaļaužu revolu cionārā cīņa nemitīgi pastiprinājās, boļševiku par tija pabeidza proletāriskās revolūcijas politiskās masu armijas izveidošanu . Tika radīti spēcīgi revolūcijas bruņotie spēki , kurus sastādīja boļševiku pusē pār gājušās karaspēka daļas , Baltijas flotes matroži, strādnieku Sarkanā gvarde. 1917. gada 10. oktobrī KSDS ( b ) P CK pieņēma V. I. Ļeņina rezolūciju par bruņotu sacelšanos . Nodi bināja tās vadošos orgānus . 1917. gada 24. un 25. ok tobri (6. un 7. novembrī ) Petrograda bolševiku parti jas vadībā notika veiksmīga strādnieku un zaldātu sacelšanās , kas gāza buržuāzisko Pagaidu valdību . Viskrievijas II Padomju kongress , paužot darbaļaužu vairākuma gribu un balstoties uz sacelšanās uzvaru , pasludināja visas valsts varas pāreju Padomju rokās , pieņēma vēsturiskos dekrētus par mieru un zemi, apstiprināja pirmo Padomju valdību ar V. I. Ļeņinu priekšgalā . Sākās padomju varas triumfa gājiens pa visu plašo Krieviju . Gūstot uzvaru, Oktobra revolūcija sniedza uzvaro šas cīņas paraugu visas pasaules proletariātam . Lie lais Oktobris atklāja revolucionāru laikmetu , kad notiek cilvēces pāreja no kapitālisma uz sociālismu . Oktobra revolūcija , rakstīja V. I. Ļeņins, parādīja «visām zemēm kaut ko, pie tam ļoti svarīgu , no viņu nenovēršamās un tuvākās nākotnes » ¹ .

1 Ļeņins V. I. Raksti. Tulk. no 4. izd. , 31. sēj . , 5. lpp . Visās turpmākajās parindēs Ļeņina darbi norādīti pēc šī izde vuma. 11

•

II Mūsu republikas darbaļaudis lepojas ar to , ka Oktobra uzvaras izcīnīšanā kopā ar lielās Krievzemes proletariātu un citu mūsu zemes tautu darbaļaudīm aktīvi piedalījās arī Latvijas strādnieku šķira . Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas laikā Lat vija atradās ļoti grūtā stāvoklī . To sašķēla divu karo jošo valstu frontes līnija. Latvijas rūpniecības proleta riāta lielākā daļa bija evakuējusies uz Iekškrieviju . Un tomēr Latvija arī 1917. gadā bija viens no visre volucionārākajiem Krievijas novadiem , kas droši ――――――― sedza Oktobra revolūcijas citadeles sarkanās Pet rogradas dienvidrietumu flangu. Liela vēsturiska nozīme bija latviešu sarkanajiem strēlniekiem , kas Krievijas armijā vieni no pirmajiem pārgāja boļše viku partijas pusē. Visa Latvijas darbatauta, lai kur arī atrastos tās dēli un meitas, 1917. gadā nostājās uz V. I. Ļeņina norādītā sociālistiskās revolūcijas ceļa . Tas bija bol ševiku partijas un tās vietējās organizācijas - Lat vijas Sociāldemokrātijas daudzus gadus veiktā ideolo ģiskā un organizatoriskā darba nopelns . Pēc Oktobra bruņotās sacelšanās uzvaras Petro gradā un V. I. Ļeņina vadītās Padomju valdības nodi bināšanās, pēc pasaulvēsturiskajiem Viskrievijas II Padomju kongresa lēmumiem padomju vara uzva rēja arī neokupētajā Latvijas daļā . 1917. gada 16. decembrī Valmierā sanāca Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomju kongress , kas nosprauda pasākumus sociālistiskās iekārtas veidoša nai Latvijā un ievēlēja jaunu Latvijas Padomju Izpildu komiteju ar ļeņinieti F. Roziņu priekšgalā . Tās iesākto jaunradi uz laiku , tiesa ――― uz pavisam īsu laiku, nomāca Vācijas imperiālistu uzbrukums 1918. gada februārī . 1918. gada beigās , pēc Novembra

12

revolūcijas Vācijā , Latvijā turpinājās proletāriskā revolūcija, kuras gaitā nodibinājās P. Stučkas vadītā Latvijas Padomju valdība , kas 17. decembrī publicēja Manifestu par valsts varas pāreju visā Latvijā Pa domju rokas . 1918. gada 22. decembrī V. I. Ļeņins parakstīja KSFPR Tautas Komisāru Padomes dekrētu par Latvijas Padomju Republikas neatkarības atzī šanu. Tā Lielā Oktobra cīņu turpinājumā izveidojās suverēna, neatkarīga Latvijas darbaļaužu valsts , kas ciešā , brālīgā savienībā ar Padomju Krieviju un citām padomju republikām uzsāka plašus sociālistiskus pārveidojumus. Taču Latvijas darbatautas čaklo jauncelsmes darbu toreiz pārtrauca vēl viena ārzemju imperiālistu agresija, kuras militārais pārspēks 1919. - 1920 . gadā sagrāva Padomju Latviju , uzspieda buržuāzisko na cionālistu diktatūru . Latvijas buržuāzija , tikusi pie varas, gan ar nežē līgām represijām, gan izplatot nacionālisma indi , centās izskaust mūsu tautas revolucionārās tradīci jas, nomākt tās cīņu par brīvību , atraut to uz visiem laikiem no Oktobra Dzimtenes, izdzēst Lielā Oktobra ietekmi uz Latviju . Taču tas tai neizdevās . Buržuāziskās varas pastāvēšanas 20 gadi vēstu skatījumā bija tikai varmācīgi uzspiesta riskā novirze no Latvijas vēsturiski likumsakarīgās attīstī bas pa revolūcijas , pa sociālisma ceļu . Šais gados ne uz mirkli neaprima Latvijas Komunistiskās partijas vadītā strādnieku šķiras cīņa par savas Padomju republikas atjaunošanu , tās savienošanos ar lielo PSRS republiku saimi. Šī cīņa sasniedza savu apo geju 1940. gadā, kad Latvijas strādnieki , darba zem nieki un progresīvā inteliģence gāza fašistisko režīmu un atjaunoja Padomju Latviju , kas iestājās dižās Padomju Savienības sastāvā . Tā noslēdzās Lielā Oktobra dienās uzsāktā Latvijas

13

proletariāta cīņa par padomju varas pilnīgu un galīgu uzvaru mūsu novadā , par iespēju kopā ar citām mūsu Dzimtenes tautām veidot sociālistisku sabiedrību , virzīties uz komunismu, strādāt miera un progresa labad visā pasaulē .

III Padomju tautai ir izveidojusies laba tradīcija jubileju reizēs ne tikai atgādināt lielo vēsturisko noti kumu nozīmi , bet arī vērtēt to ietekmi uz sabiedrības tālāko attīstību , atskatīties uz paveikto darbu , pievēr sties jaunajiem uzdevumiem. PSKP XXV kongresā PSKP CK ģenerālsekretārs L. Brežņevs , atzīmējot Oktobra sešdesmitās gadskārtas tuvošanos , sacīja : « Seši gadu desmiti ir īsāks laiks nekā vidējais cilvēka mūža garums. Taču šajā laikā mūsu zeme nogājusi ceļu , kas līdzinās gadsimtiem .» >¹ Kardinālie sociāli ekonomiskie pārveidojumi , mūsu zemes pasaulvēsturiskie sasniegumi pārliecinoši rāda , ka sociālisms nodrošinājis vēsturē nepieredzētus pro gresa tempus visās sabiedrības dzīves sfērās . Pilnīgi pārvērtusies tautas saimniecība . Neskatoties uz to , ka no 60 gadiem apmēram trešo daļu mums nācās karot , lai aizstāvētu savu brīvību un neatka rību , un strādāt , lai likvidētu karu sekas , 1976. gadā PSRS nacionālais ienākums salīdzinājumā ar pirms revolūcijas līmeni bija palielinājies 65 reizes . Pašlaik rūpniecība divarpus dienās saražo tikpat daudz pro dukcijas, cik tika saražots visā 1913. gadā.2 Līdz Oktobra revolūcijai visas Krievijas īpatsvars tikai nedaudz pārsniedza 4 procentus no pasaules rūp 1 PSKP XXV kongresa materiāli . R. , 1976, 98.- 99. lpp . 2 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 7. lpp .

14

niecības produkcijas , bet pašlaik PSRS īpatsvars veido tās piekto daļu . Vienā diennaktī vien mūsu zemē saražo ap 3,2 miljrd . kilovatstundu elektroenerģijas , izkausē 417 tūkst . tonnu tērauda , iegūst vairāk nekā 1,5 milj . tonnu naftas, saražo 1553 traktorus , 19 tūkst . televizoru . Čuguna , tērauda , naftas , dzelzsrūdas , mangāna un hroma rūdas, ogļu un koksa, cementa , traktoru , dīzeļlokomotīvju un daudzu citu svarīgu produkcijas veidu ražošanā Padomju Savienība ir pirmajā vietā pasaulē. Notikušas kardinālas pozitīvas pārmaiņas ražotāj spēku rakstura , struktūrā un izvietojumā, izlīdzinā jies visu padomju republiku ekonomiskās attīstības līmenis. Ļoti dziļas pārmaiņas notikušas laukos, kur radīta sociālistiska lauksaimnieciskā lielražošana . Pašlaik Padomju Savienības lauksaimniecībā strādā 2,3 mil joni traktoru , 680 tūkstoši labības kombainu un cita

daudzveidīga tehnika. Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms padomju varas gados pieaudzis 4,4 reizes.2 Kaut gan pēdējos gados laika apstākļi visumā bija ārkārtīgi nelabvēlīgi , lauku darbaļaudis panāca , ka graudaugu ražība divās pēdējās piecgadēs pieaugusi 1,4 reizes , bet darba ražīgums sabiedriskajā saimnie cībā cēlies par 58 procentiem . Īpaši rezultatīvi mūsu zemes attīstībā ir pēdējie 10-12 gadi . Kopumā 8. un 9. piecgades laikā būtībā divkāršojies mūsu Dzimtenes ekonomiskais poten ciāls, kas radīts iepriekšējā pusgadsimta laikā.³ Padomju varas gados panākts iedzīvotāju materiā lās labklājības un kultūras līmeņa ļoti iespaidīgs kāpinājums . Uz visiem laikiem iznīcinātas tādas 1 «Экономическая газета », 1977 , № 17 , с . 9. 2 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu, 7. lpp. 3 PSKP XXV kongresa materiāli, 126. - 127 . lpp .

15

kapitālismam piemītošas sociālas kaites kā bads un trūkums , bezdarbs un analfabētisms , jebkura ap spiestība . Salīdzinājumā ar 1913. gadu rūpniecības un celt niecības strādnieku reālie ienākumi pieauguši 10 rei zes un zemnieku reālie ienākumi -―― 14 reizes.¹ Reali zēta ļoti plaša dzīvokļu un kultūras un sadzīves objektu celtniecības programma . Pašlaik mūsu zemē katru divu gadu laikā nodod ekspluatācijā vairāk apdzīvojamās platības, nekā tās bija Krievijas pilsētu dzīvokļu fondā pirms revolūcijas. Ikvienam padomju cilvēkam ir pieejama bezmaksas medicīniskā palīdzība un tiek garantēta taisnīga sociālā nodrošināšana . Sociālisms pavēris neierobežotas iespējas zinātnes attīstībai , panācis , lai tā kalpotu tautas interesēm. Mūsu zemē strādā aptuveni 1,3 miljoni zinātnisko darbinieku ――― 108 reizes vairāk nekā 1913. gadā.2 Sociālisms padarījis darbaļaudīm jo plaši pieeja mas zināšanas un garīgās kultūras bagātības. Pirms revolūcijas Krievijā , aptuveni trīs ceturtdaļas pieau gušo iedzīvotāju 2 bija analfabēti . Tagad vairāk nekā trim ceturtdaļām tautas saimniecībā nodarbināto ir augstākā vai vidēja (pilnā vai nepilnā ) izglītība. Visos mācību veidos tagad iesaistīti vairāk nekā " 93 miljoni cilvēku . Pama vileienos pabeigta pareja uz vispārējo vidējo izglītību . Uzplaukusi padomju literatūra un māksla ; tas dod milzīgu ieguldījumu visā pasaules kultūrā . Sociālisma celtniecības gados , īstenojot ļeņinisko nacionālo programmu un pamatojoties uz visu padomju nāciju un tautību savstarpēju sadarbību un palīdzību , tika pārvarēta carisma un buržuāzijas 1 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 8. lpp . 2 Turpat, 9. lpp. 3 Turpat, 8.- 9. lpp .

16

apspiesto nāciju un tautību nevienlīdzība un īsā laikā panākts visu padomju nāciju un tautību vispusīgs uzplaukums PSRS sastāvā . PSKP CK ģenerālsekretārs L. Brežņevs referātā PSKP CK plēnumā 1977. gada 24. maijā par to sacīja :

»2 Komunistiskās partijas nacionālās politikas lielos panākumus spilgti pierāda arī latviešu sociālistiskās nācijas uzplaukums . Ciešā sadarbība ar lielo krievu tautu , ar visām padomju tautām, ļeņiniskās PSKP Centrālās Komi ´tejas un Padomju valdības gādība un vadība ļāvusi Padomju Latvijai gūt lielus panākumus visās dzīves jomās . Ar visu PSRS republiku atbalstu · Latvijā izveidota augsti attīstīta sociālistiska ekonomika un kultūra . Būdama līdztiesīga padomju republiku tautu saimes locekle, latviešu tauta izmanto visas Padomju melno un krāsaino Savienības dabas bagātības metālu, ogles, naftu , dabasgāzi , ķīmiskās rūpniecības un tekstilrūpniecības izejvielas. Latvijas PSR saņem daudz augstas kvalitātes mašīnu no citām padomju ¹ Brežņevs L. Par Padomju Sociālistisko Republiku Savienī bas Konstitūcijas projektu, 4. Ipp. 2 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija. (Pamatlikums. ) R., 1977, 4. lpp.

2-2967

17

republikām. Padomju Latvijas rūpniecība un lauk saimniecība pilnīgi apgādāta ar jaunu , modernu tehniku , kas nodota apzinīgu , ar augstām darba iemaņām un tradīcijām apveltītu cilvēku rokās ; radīts augsts ražošanas līmenis. Tā rezultātā Latvijas PSR, kas aizņem tikai 0,3 % no visas PSRS teritorijas un kur dzīvo aptuveni 1 % no visiem PSRS iedzīvotājiem, dod 1,3 % no Vissavie nības nacionālā ienākuma.¹ Latvijas PSR straujo uzplaukumu padomju varas gados uzskatāmi pierāda daudzi salīdzinoši skaitļi . 1976. gadā rūpniecības produkcija tika ražota 39 rei zes vairāk nekā 1940. gadā . Lauksaimniecības bruto produkcija salīdzinājumā ar pirmskara līmeni palie linājusies par 41 % . Latvijas PSR nacionālais ienākums palielinājies 9,1 reizi , bet uz vienu iedzīvo tāju ― 6,8 reizes.2 Pamatojoties uz ekonomikas augstajiem sasniegu miem, nemitīgi augusi iedzīvotāju materiālā labklā jība un cēlies kultūras līmenis kā pilsētās , tā laukos . Tas īpaši strauji notiek pēdējo piecgadu laikā . Sociālistiskās kultūras revolūcijas īstenošanas rezultātā visās republikas garīgās dzīves sfērās uzva rējusi marksistiski ļeņiniskā ideoloģija . Sasniegts augsts izglītības līmenis . 1975. gada beigās no repub likas tautsaimniecībā strādājošiem cilvēkiem 77 % bija augstākā vai vidējā ( pabeigta vai nepabeigta ) izglī tība.3 1975. gada beigās zinātnieku skaits Padomju Lat vijā sasniedza 11,7 tūkstošus , bet buržuāziskajā Latvijā to bija tikai nedaudz vairāk par tūkstoti5 .

1 Латвийская ССР в цифрах в 1975 году. Р. , 1976, с . 44 , 47 . 2 «Padomju Latvijas Komunists», 1977, № 7, 80. , 81. lpp . 3 СССР и союзные республики в 1975 г. М. , 1976 , с. 233 . 4 Turpat, 216. lpp. 5 « Padomju Latvijas Komunists », 1972, № 11 , 16. lpp . 18

Nemitīgi aug izdoto laikrakstu, žurnālu un grāmatu daudzums . Plaši un masveidīgi izvērsts kultūrizglī tības iestāžu darbs . PSKP CK lēmumā « Par Lielās Oktobra sociālistis kās revolūcijas 60. gadadienu » uzsvērts : « Uz ekono mikas dinamiskas attīstības pamata padomju sabied riba iegūst jaunas sociālas iezīmes . Vēl vairāk izzūd šķiru atšķirības, nostiprinās padomju sabiedrības sociālais viendabīgums. Strādnieku šķiras , kolhozu zemniecības un tautas inteliģences savienība , kurā vadošā loma ir strādnieku šķirai, kļuvusi par mūsu zemē izveidojušās jaunās vēsturiskās kopības padomju tautas stabilu , nesatricināmu pamatu . » >¹ Divu sociālistisko īpašuma veidu — valsts un kol hozu kooperatīvā īpašuma tuvināšanās , kā arī izglī tības līmeņu izlīdzināšanās rezultātā pakāpeniski izzūd atšķirības starp strādnieku šķiru , kolhozu zem niecību un tautas inteliģenci . Sakarā ar zinātniski tehniskās revolūcijas izvērša nos un lauksaimniecības industrializāciju izzūd arī būtiskas atšķirības starp fizisko un garīgo darbu , starp pilsētu un laukiem.

Sociālā viendabīguma tālāka pastiprināšana , pa domju tautu tuvināšanās ir viens no galvenajiem partijas un Padomju valdības uzdevumiem, kas atai nots jaunajā PSRS Konstitūcijas projektā : « Padomju valsts sekmē sabiedrības sociālā viendabīguma pa stiprināšanos , pilsētas un lauku , garīgā un fiziskā darba būtisko atšķirību izzušanu , visu PSRS nāciju un tautību tālāku attīstību un tuvināšanos » .2

1 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu, 12. lpp . 2 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija, 10. lpp . 2*

19

Svarīgs aizvadīto sešdesmit gadu darba rezultāts ir jauna tipa cilvēka izaugsme . Kā norādīja L. Brežņevs , tas ir « cilvēks , kas , izcīnījis brīvību , pratis to nosargāt visgrūtākajās kaujās . Cilvēks , kas veidojis nākotni , nežēlodams spēkus un nesdams jeb kādus upurus . Cilvēks , kas , izturēdams visus pār baudījumus , pats pārvērties ... savienojis sevī ide jisku pārliecību un milzīgu dzīves enerģiju , kultūru , zināšanas un prasmi tās likt lietā . Tas ir cilvēks , kas , būdams kvēls patriots , bijis un vienmēr būs konsek vents internacionālists . > »1 Padomju tautu un tautību vidū pilnīgi iesakņojies padomju sociālistiskais dzīves veids . Padomju Jau dis domā un rīkojas kā savas zemes saimnieki . Viņu dzīves veida raksturīgās īpašības ir īsts kolektīvisms , biedriskums, saliedētība, visu mūsu zemes nāciju un tautību draudzība . Dienu no dienas nostiprinās sociā listiskā morāle, kas dara mūs spēcīgus un izturīgus. Mūsu darbaļaudīm ir augsta atbildības sajūta pret darbu , sociālistisko īpašumu, pret visas padomju tautas materiālā un garīgā līmeņa celšanu . Par to liecina augstais sociālistiskās sacensības līmenis , plaši izvērstā racionalizatoru kustība . Piemēram , 1976. gadā mūsu republikā tika ieviesti vairāk nekā 62 tūkstoši izgudrojumu un racionalizācijas priekš likumu, kas deva vairāk nekā 80 miljonus rubļu lielu līdzekļu ekonomiju.2 Pēdējos gados izvēršas darb audzinātāju kustība, kam milzīga nozīme jauno strādnieku kadru sagatavošanā . Nemitīgi palielinās darbaļaužu sabiedriski politiskā aktivitāte, viņu saliedētība ap Komunistisko partiju . To vēlreiz spilgti pierādīja 1977. gada jūnijā notiku šās PSRS vietējo padomju vēlēšanas, kurās pieda

1 PSKP XXV kongresa materiāli, 99. lpp . 2 «Zinātne un Tehnika», 1977, № 6, 6. lpp . 20

lījās 99,98 % no vēlētāju kopskaita.¹ Balsošanas rezultāti liecina , ka vēlētāji vienprātīgi balsoja par komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem. Tā bija jauna mūsu partijas politikas uzvara . Ļoti svarīgs padomju tautas dižā vēsturiskā vei kuma rezultāts ir mūsu zemē uzceltā attīstīta sociā lisma sabiedrība . Šī sabiedrība ir likumsakarīgs posms komunistiskās formācijas veidošanā . Attīstītā sociālismā « arvien pilnīgāk atraisās jaunās iekārtas radošie spēki un atklājas sociālistiskā dzīves veida priekšrocības, darbaļaudis arvien plašāk saņem lielo revolucionāro iekarojumu augļus» .2 Attīstītu sociā lismu raksturo zinātniski tehniskās revolūcijas sasnie gumu savienošanās ar sociālistiskās saimniecības

sistēmas priekšrocībām, kardināls pavērsiens uz inten sīvām ekonomikas attīstības metodēm, kvalitatīvi jauns ražošanas līmenis un mērogs . Tas ir posms , kad mūsu valstij ir tādi resursi un kadri , kas ļauj tieši risināt komunisma materiāli tehniskās bāzes radī šanas uzdevumus, nodrošināt darbaļaužu labklājības nemitīgu celšanos un gūt svarīgus panākumus eko nomiskajā sacensībā ar kapitālismu . Attīstīts sociālisms nozīmē augstu visas sabiedrisko attiecību sistēmas brieduma pakāpi , attiecību , kuras pakāpeniski pāraug komunistiskajās attiecībās . To raksturo nesatricināma darbaļaužu idejiski politiskā un sociālā saliedētība , viņu bezgalīga uzticība cilde najiem Komunistiskās partijas principiem, uzticība Attīstīts marksisma - leninisma idejām . Attīstīts sociālisms tagad ir sociālā progresa visaugstākais sasniegums. Viena no attīstīta sociālisma sabiedrības galvena jām pamatiezīmēm ir patiesa demokrātija , kuras poli tiskā sistēma nodrošina visu sabiedrības lietu efektīvu 1 «Cīņa», 1977, 25. jūn. 2 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija, 4. lpp . 21

pārvaldīšanu , darbaļaužu arvien aktīvāku piedalīša nos valsts dzīvē, cilvēka reālo tiesību un brīvību savienošanu ar pilsonisko atbildību.¹ Lielais Oktobris, nodibinot padomju varu kā prole tariāta diktatūras formu , faktiski nodrošināja milzī gam darbaļaužu vairākumam līdz tam nebijušu brī vību un demokrātiju , kāda nav iespējama nevienā kapitālistiskā valstī.2 Padomju valsts 60 pastāvēšanas gados sociālistiskā demokrātija ir attīstījusies un piln veidojusies. Šīs attīstības gaitā proletariāta diktatūras valsts pārauga visas padomju tautas valstī. Padomju valsts. pārvaldīšanā tagad ir iesaistītas milzīgas darbaļaužu masas : pavisam mūsu Dzimtenes padomēs darbojas vairāk nekā 2,2 miljoni deputātu un pāri par 30 mil jonu padomju aktīvistu.³ Latvijas PSR vietējās pado mēs vien tagad darbojas 23 081 deputāts , no tiem 38,6 % ir strādnieku, 27,6 % kolhoznieku , 35,3 % deputātu ir jaunāki par 30 gadiem. Ļoti pieaugusi deputātu un sabiedrisko komisiju locekļu aktivitāte . Padomju valsts sasniegumu un padomju demokrāti jas attīstības lieliskos rezultātus apkopoja un anali zēja PSKP CK 1977. gada maija plēnums , kas noklau sījās un apsprieda PSKP CK ģenerālsekretāra L. Brežņeva referātu « Par Padomju Sociālistisko Re publiku Savienības Konstitūcijas projektu ». Šis refe rāts un Konstitūcijas projekts , ko izstrādājusi komi sija L. Brežņeva vadībā , ir izcili politiski un idejiski teorētiski dokumenti . Tie guvuši visas padomju tau tas dziļu atzinību , radījuši spēcīgu rezonansi visā ¹ Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija , 4. ipp . 2 Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 5. lpp. «Cīņa», 1977 , 8., 25. jūn. 4 Turpat, 24. jūn.

22

}

pasaulē, uzskatāmi pierāda sociālistiskās iekārtas vareno spēku un patieso demokrātismu . Visai cilvē cei redzams , ka tam jaunajam , ko satur mūsu Konsti tūcijas projekts, galvenais virziens ir sociālistiskās demokrātijas tālāka paplašināšana un padziļināšana . Tas paredz Tautas padomju un sabiedrisko organi zāciju lomas palielināšanu . Vēl dziļāks kļūst pilsoņu tiesību saturs , pilnīgākas un svarīgākas to materiālās garantijas . Principiāla nozīme ir tam, ka buržuāzis kās un revizionistiskās propagandas sagrozītajam un banalizētajam demokrātijas un cilvēku tiesību jēdzienu iztulkojumam mūsu Konstitūcija liek pretim vispilnīgāko un visreālāko sociālistiskās sabiedrības un pilsoņu tiesību kompleksu . Kā PSKP CK 1977. gada maija plēnumā sacīja L. Brežņevs : « Uz vēstures svariem mēs liekam patiesi epohālos darbaļaužu ieka rojumus, ko Komunistiskās partijas vadībā guvusi strādnieku šķiras vara . > »2 PSRS jaunās Konstitūcijas projekta publicēšana un apspriešana , tās gaidāmā pieņemšana iezīmē svarīgu robežlīniju mūsu Dzimtenes vēsturē. Mēs esam lepni par to , ka radīts attīstīta sociālisma sabiedrības Pamatlikums . Šo lepnumu rada apziņa , ka padomju tauta Komunistiskās partijas vadībā izcīnījusi pasaul vēsturiskas uzvaras , īstenojusi grandiozus sociālus un ekonomiskus pārveidojumus. Visi sasniegumi, kurus padomju tauta izcīnījusi mūsu valsts pastāvēšanas 60 gados , gūti Komunistis kās partijas vadībā . « Visa padomju tautas heroiskā vēsture, tās uzvaras cīņās un darbā, tās izcilie sa sniegumi ir nesaraujami saistīti ar darbu, ko veic

1 « Cīņa», 1977, 7. jūn. 2 Brežņevs L. Par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas projektu, 21. lpp. 233

Komunistiskā partija kā mūsu sabiedrības vadošais un virzošais spēks . »1 Attīstītas sociālistiskas sabiedrības apstākļos vēl vairāk palielinās partijas vadošā loma , pastiprinās tās teorētiskā , politiskā un organizatoriskā darbība . Tādēļ palielinās arī partijas vadošo orgānu loma Pa domju valsts dzīvē. Ņemot to vērā , PSKP CK 1977. gada maija plēnums vienprātīgi atzina par lietderīgu , lai PSKP CK ģenerālsekretārs L. Brežņevs vienlaikus ieņemtu PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekš sēdētāja amatu . Priekšlikumu kvēli atbalstīja PSRS devītā sasaukuma Augstākās Padomes sestā sesijā, kas 1977. gada 16. vienbalsīgi ievēlēja jūnijā 16. jūnijā L. Brežņevu par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju . Padomju zemes darbaļaužu dedzīgā un vienprātīgā piekrišana PSKP CK maija plēnuma un PSRS Aug stākās Padomes sesijas lēmumiem, kā arī jaunās PSRS Konstitūcijas projektam vēlreiz demonstrē viņu bezgalīgo uzticību Padomju Savienības Komunistis kās partijas ļeņiniskajai Centrālajai Komitejai , tās Politbirojam ar PSKP ģenerālsekretāru , PSRS Aug stākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju L. Brežņevu 21 .. 24 priekšgalā . "578 P ?

IV Mūsu Dzimtenes tālāko gaitu pašreizējā komunisma celtniecības posmā nosprauda PSKP XXV kongress . L. Brežņevs pārskata referātā dziļi zinātniski anali zēja mūsu valsts ekonomisko un politisko stāvokli , apkopoja praktisko pieredzi, deva partijas darbības

¹ Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 15. lpp .

24

1

novērtējumu un pamatoja tās iekšpolitisko un ārpo litisko kursu . Šis kurss paredz tālāku tautas mate riālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos , nodro šina PSRS ekonomiskā potenciāla un aizsardzības attīstīšanu. Kongresā pieņemtais spēju varenu lēmums « PSRS tautas saimniecības attīstības pamat virzieni 1976.- 1980 . gadā » kļuva par pamatu desmi tās piecgades tautas saimniecības attīstības plāna izstrādāšanai . Šī piecgade — darba efektivitātes un kvalitātes celšanas piecgade - ir jauns , svarīgs solis komunisma materiāli tehniskās bāzes veidošanā , sociālistisko sabiedrisko attiecību tālākā pilnveido šanā un jaunā cilvēka audzināšanā . PSKP XXV kongress vēl vairāk nostiprināja parti jas saites ar masām. To spilgti liecina padomju cil vēku darba un politiskās aktivitātes kāpinājums . Par sociālistiskās sacensības vadmotīvu kļuvis lozungs « Strādāt labāk, paaugstināt efektivitāti un kvalitāti ! » . Padomju cilvēka pašaizliedzīgais darbs kā pilsētās , tā laukos piecgades pirmajā gadā devis labus panā kumus . Valsts nacionālais ienākums palielinājies par 18 miljardiem rubļu , rūpnieciskās produkcijas ap par 24 miljardiem rubļu . Mūsu zemes rūpnie joms ciskās ražošanas pieaugums 1976. gadā bija 4,8 % ieplānoto 4,3% vietā.¹ Jaunas tehnikas ieviešana , tās efektīva izmantošana, darbaļaužu iniciatīva , kas vis spilgtāk izpaudusies masu sociālistiskajā sacensībā , palīdzējusi celt darba ražīgumu , kas rūpniecībā caur mērā pieaudzis par 3,3 % .2 Uz darba ražīguma pieau guma pamata radīts 81 % no rūpnieciskās produkcijas pieauguma. Piecgades pirmā gada plānu izpildījušas visas re publikas . Tas svarīgi tāpēc, ka katras republikas

1 «Cīņa», 1977, 23. janv, 2 Turpat, 25

ekonomika kļuvusi par neatņemamu PSRS vienotā tautas saimniecības kompleksa daļu . Savu ieguldījumu tajā devuši arī Padomju Latvijas darbaļaudis . Spraigajā darbā panākts rūpniecības ražošanas pieaugums par 4,5 % paredzēto 3% vietā . Darba ražīgums pieaudzis par 4,2 % , kas devis 90 % visa rūpnieciskās produkcijas pieauguma . Liela no zīme šāda ražošanas pacēluma nodrošināšanā ir zinātniski tehniskajam progresam . Padomju Latvijā 1976. gadā uzstādīja 200 automātisko, pusautomātisko un mehanizēto plūsmas līniju, vairāk nekā divi tūk stoši automātu un pusautomātu.¹ Čakli strādājuši arī republikas lauku darbaļaudis . Pagājušā gadā iegūta augstākā caurmēra raža repub likā no viena ha - 26,8 centneri , tas ir, par 25 % lielāka nekā caurmērā devītajā piecgadē. Tas deva iespēju Latvijas PSR 1976. gadā iegūt 1 milj . 889 tūkst. tonnu labības.2 Pieaugusi lopkopības pro duktu ražošana . Rezumējot 1976. gada Vissavienības sociālistiskās sacensības rezultātus , 29 labākie Padomju Latvijas darba kolektīvi apbalvoti ar PSKP Centrālās Komi tejas , PSRS Ministru Padomes , VACP un VĻKJS CK ceļojošajiem Sarkanajiem karogiem . Padomju valsts kursu uz iedzīvotāju sociālo un kul tūras apstākļu uzlabošanu spilgti apliecina kaut vai tāds fakts : viena gada laikā mēs varējām uzlabot dzīves apstākļus 11 miljoniem cilvēku . Mūsu repub likā vien tika uzcelti 20 000 labiekārtotu dzīvokļu . Ne mitīgi palielinās padomju darbaļaužu reālie ienā kumi . Mūsu republikā 1976. gadā strādnieku un kalpotāju vidējā mēnešalga bija 154 rubļi . Socialistis kās sabiedrības pilnbriedumu raksturo arī fakts , ¹ «Cīņa», 1977, 27. janv. 2 Turpat .

26

ka padomju pilsoņi savu vajadzību apmierināšanai aizvien lielāku summu saņem no valsts fondiem. 1976. gadā katrs mūsu republikas iedzīvotājs no tiem saņēma vidēji 443 rubļus.' Padomju sabiedrības materiālās labklājības nepār traukta izaugsme noris laikā , kad kapitāla zemēs darbaļaužu reālie ienākumi samazinās , kad tur pastip rinās ekonomiskās dzīves nestabilitāte , bezdarbs , inflācija . Uz mūsu stabilās augšupejas fona arvien skaidrāk salīdzinoši iezīmējas Lielā Oktobra radītās sociālistiskās iekārtas priekšrocības un atbilstība cil vēces vitālajām interesēm . Mūsu sociālistiskā iekārta, mūsu marksistiski ļeņi niskā ideoloģija , mūsu padomju dzīves veids , īsi sakot, visa mūsu īstenība vieš padomju cilvēkos stingru ticību nākotnei , iedvesmo viņus jauniem sasniegumiem. Sevišķi spilgti tas izpaužas Oktobra jubilejas gadā . Darba kolektīvu sociālistiskās saistī bas par godu lielajai jubilejai , pretplānu izstrādāšana un pieņemšana jubilejas gadam un piecgadei ko pumā tās ir kā divas varenas straumes, kuras papildina viena otru un kurām ir viens - kopīgs ―――― avots masu politiskā un darba aktivitāte . Piecga des otrais -- jubilejas gads ir sevišķi bagāts ar radošo iniciatīvu, kas nāk no darba vietām . Par uzdevumu vērienīgumu , kas risināmi mūsu zemes darbaļaudīm jubilejas gadā , liecina tas , ka na cionālā ienākuma apjomam šogad jāpieaug par 15,5 miljardiem rubļu.2 Ievērojami pieaugs rūpnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas apjoms. Strauji tur pinās attīstīties nozares, no kurām atkarīgs tehnis kais progress , vēl ciešāki kļūst zinātnes sakari ar ražošanu. Jaunu vērienu gūst cīņa par efektivitāti un kvalitāti . 1 «Padomju Latvijas Komunists» , 1977 , № 7, 81. lpp . 2 « Правда » , 1977, 2 янв . 27

Piecgades otrâ gada darba programma ir sasprin dzināta, bet reāla, tā ir pa spēkam padomju cilvē kiem. To liecina šī gada pirmā pusgada darba rezul tāti. Rūpnieciskās produkcijas apjoms PSRS salīdzi nājumā ar to pašu periodu pērngad palielinājies par 5,7 % . Darba ražīgums rūpniecībā pieaudzis par 4,2 %. Uzlabojušies ražošanas apvienību un uzņēmumu dar bības tehniski ekonomiskie rādītāji . Pusgadā tautas saimniecībā ieviesti apmēram 2 miljoni izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu . Kolhozu un pa domju saimniecību kolektīvi veic pasākumus lauku un fermu produktivitātes kāpināšanai, atklāj jaunas rezerves, lai dotu Dzimtenei vairāk labas kvalitātes produkcijas . Augstas sociālistiskās saistības par godu Lielā Oktobra sešdesmitgadei uzņēmušies Padomju Latvi jas darbaļaudis. Atbildēdami uz PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK lēmumu par Vissavienības sociālistisko sacensību un uz partijas CK vēstuli lauksaimniecības jautājumos , republikas darbaļaudis apņēmušies rūpnieciskās ražošanas gada plānu izpildīt līdz šā gada 27. decembrim un papildus virs plāna realizēt produkciju par 72 miljoniem rubļu . Visu rūpniecības produkcijas pieaugumu strādājoša jos uzņēmumos paredzēts nodrošināt ar darba ražī guma paaugstināšanu . Augstākās kategorijas produk cijas īpatsvaru produkcijas ražošanas kopapjomā salī dzinājumā ar 1976. gadu paredzēts palielināt par 25 % . Republikas lauksaimniecības darbinieki apņēmu šies šogad pašaizliedzīgi cīnīties par augstām ražām un izslaukumiem, par sagādes plānu pirmstermiņa izpildi. Paaugstinātas saistības uzņēmušies republikas celtnieki , transporta un sakaru darbinieki.2 ¹ «Cīņa», 1977, 23. jūl. 2 Turpat, 28. janv.

28

Katra diena nes jaunas ziņas par lieliskām Latvijas PSR strādnieku un kolhoznieku ierosmēm, sagaidot Oktobra jubileju . Aizvien plašāku vērienu republikā gūst ražošanas efektivitātes un darba kvalitātes paaugstināšanas sabiedriskā skate . Skate noris ar devizi «Efektivitātes un kvalitātes piecgadei ikviena iniciatīvu un jaunradi » . Šīs skates iniciatori ir pirmrindas uzņēmumi ―――――― ar Ļeņina ordeni apbal votā Rīgas V. I. Ļeņina Valsts elektrotehniskā rūpnīca (VEF) , dīzeļu rūpnīca , zeķu fabrika «Aurora >> . Skate iesaistījies ražotāju kolektīvu lielum lielais vairā kums . Plašu vērienu republikā guvusi sociālistiskā sacensība ar lozungu « Kvalitātes piecgadei — darī tāja goda vārds ! » , kas sākās pēc mūsu Dzimtenes galvaspilsētas Maskavas labāko uzņēmumu iniciatī vas. Vispārēju atzinību iemantojusi vieglās rūpniecī - 10. piecgades bas ražošanas pirmrindnieku ierosme laikā katram izpildīt divus individuālos piecgadu uzdevumus. Komjauniešu un jauniešu vidū plaši izvēršas sociālistiskā sacensība « Lielā Oktobra 60, - 60 trieciendarba nedēļas» . Plašu atbalsi gadadienai mūsu republikā izraisījis gorkijiešu aicinājums « Ne viena atpalicēja līdzās! » , leņingradiešu ierosme « No ikviena strādājošā augstas kvalitātes — uz kolektīva darba augstu efektivitāti » un citas patriotiskas ieros mes. Padziļinās mūsu republikas darbaļaužu sacen sība ar Igaunijas PSR, republikas lauku rajonu sacensība ar Maskavas apgabala rajoniem . Pavisam sociālistiskajā sacensībā ar citu republiku organi zācijām Latvijas PSR piedalās 572 rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi.¹ Jubilejas gada sešu mēnešu plāns rūpniecības pro dukcijas realizācijā mūsu republikā izpildīts pirms termiņa. Kopīgais ražošanas pieaugums salīdzinā

1 «Padomju Latvijas Komunists», 1977, № 7, 83. lpp . 29

·

jumā ar pagājušo gadu sasniedzis 3,8 procentus , kamēr gada uzdevums ir 3,3 procenti . Virs pusgada plāna realizēta produkcija vairāk nekā par 43 miljo niem rubļu . Veikts zināms darbs, lai tālāk intensifi cētu ražošanu , kāpinātu tās efektivitāti, paaugstinātu produkcijas tehnisko līmeni un kvalitāti.¹ Attīstība notiek tiešām strauji. Taču tas nebūt nenozīmē, ka varam apmierināties ar jau sasniegto , neredzēt tās lielās rezerves un iespējas , kuras pagai dām vēl nav pietiekami izmantotas . Mūsu republikas partijas aktīva sanāksmē 1977. g. 10. jūnijā tika uzsvērts , ka PSKP CK 1977. gada maija plēnuma vēsturiskie lēmumi radījuši tālāku darbaļaužu sabiedriski politiskās aktivitātes kāpinā jumu , veicina darba rosmi visos kolektīvos , izvirza jaunus uzdevumus . Aktīva sanāksme uzsvēra, ka tālāk jākāpina repub likas partijas , padomju , saimniecisko un sabiedrisko organizāciju darbs iekšējo rezervju atklāšanā un izmantošanā , augstāku kvalitatīvo rādītāju sasnieg šanā , darba efektivitātes straujākā celšanā . Jāpanāk, lai mūsu vidū nebūtu atpalicēji kolektīvi, lai visur tiktu ieviesta jaunā tehnika un tehnoloģija, progresī vas darba organizācijas metodes , stingri tiktu ievē rota disciplīna , valdītu veselīga radoša darba atmo sfēra . Partijas organizācijām visnotaļ jāpastiprina organizatoriskais un ideoloģiskais darbs, lai godam sagaidītu Lielā Oktobra 60. gadadienu. V Uz savas valsts 60. gadadienu padomju tauta iet ar tiešām dižām darba veltēm, ar jauniem izciliem pa nākumiem komunisma celtniecībā, pasaules miera nosargāšanā .

330

sa di Ka

¹ «Cīņa», 1977, 15. jūl .

Tagad visi redz , cik dziļas , visu aptverošas sociālas pārmaiņas visā pasaulē ir ievadījusi Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija . Tā deva varenus impulsus visiem starptautiskās strādnieku kustības pulkiem , visām apspiestajām tautām. Revolucionārais process , ko uzsācis Lielais Oktobris, noveda pie pasaules sociālisma sistēmas izveidošanās un koloniālās sistē mas sabrukuma . Oktobra starptautiskais nozīmīgums kļūst arvien redzamāks . Istenojot Lielā Oktobra idejas, sociālisma , miera un demokrātijas spēki mūsu dienās gūst jaunas uzvaras . Nostiprinās pasaules sociālisma sistēma , jaunus panā kumus gūst starptautiskā komunistiskā un strād nieku kustība , vēršas plašumā nacionālās atbrīvoša nās kustība . Pasaules mērogā notikušas izšķirošas šķiru spēku samēra pārmaiņas progresa labā . ――――― Taču vecā kapitālistiskā pasaule labprātīgi, bez cīņas neatstāj nevienu pozīciju . Šajos apstākļos Padomju Savienības Komunistiskā partija un Pa domju valdība veltī sevišķi lielu uzmanību cīņai par mieru un starptautiskās drošības nostiprināšanu , par nepieciešamo ārpolitisko noteikumu nodrošināšanu sekmīgai komunisma celtniecībai . PSKP XXV kongresa materiālos , L. Brežņeva runās sniegta dziļa mūsdienu starptautiskā stāvokļa analīze, formulēti galvenie padomju ārpolitikas uzde vumi . Šie uzdevumi izriet no PSKP XXIV kongresā izstrādātās un XXV kongresā tālāk attīstītās Miera programmas, kas guvusi visu pasaules godīgo cil vēku dedzīgu atbalstu . Padomju zemes miermīlīgās ārpolitikas pamatprin cipi spilgti formulēti PSRS jaunās Konstitūcijas projektā . PSRS leniniskais ārpolitikas kurss, kuru aktīvi atbalsta sociālistiskās sadraudzības zemes , visi

31

pasaules progresīvie spēki ,

aizvien vairāk ietekmē

starptautiskos notikumus . Droši var sacīt , ka , nerau goties uz visām grūtībām, starptautiskājā situācijā dominē labvēlīgas tendences . Skaidri izpaužas ten dence uz starptautiskā saspīlējuma reālu atslābumu . Ir radīti zināmi priekšnoteikumi, lai starptautiskā saspīlējuma atslābuma process kļūtu universāls un neatgriezenisks. Attieksme pret starptautiskā saspīlē juma atslābumu faktiski ir kļuvusi par jebkuras valsts ārpolitikas kritēriju . Šī attieksme nosaka katra mūs dienu valsts darbinieka politisko nostāju .

Padomju tauta augsti vērtē PSKP miermīlīgo poli tiku . Šīs politikas rezultāts ir trīsdesmit divi miera gadi , ko mēs jau esam nodzīvojuši pēc kara beigām. Tas ir visilgstošākais miera periods visā gadsimtiem ilgajā mūsu zemes vēsturē. Padomju valsts saskaņā ar lielā Ļeņina novēlējumiem ir gatava darīt visu un arī dara visu , lai saspīlējuma samazināšanās turpinā tos , lai miers visā pasaulē kļūtu stabils , stingrs un drošs . Kā norādīja L. Brežņevs, « ... nav cildenāka pienākuma un nav lielākas laimes kā strādāt šī brī nišķā , humānā mērķa vārdā » ¹ . ¹ Brežņevs L. Padomju arodbiedrības - ietekmīgs mūsu sa biedrības spēks . Runa PSRS arodbiedrību XVI kongresā 1977. gada 21. martā . R., 1977 , 35. lpp. 32

T

Lielā Oktobra jubilejas gadā PSRS un citas sociā listiskās sadraudzības zemes ar pastiprinātu enerģiju turpina savu miera uzbrukumu . Attīstot un padziļi not sadarbību ar valstīm, kas atbrīvojušās no kolo niālā jūga , un, kur tas iespējams , sadarbojoties ar buržuāzisko valstu reālistiski domājošajām aprindām , sociālisma valstis izvirza konkrētus ierosinājumus , kas vērsti uz pasaules politiskā klimata tālāku uzla bošanu, uz saspīlējuma perēkļu likvidēšanu un dru džainās bruņošanās izbeigšanu.

1

Vēsture ir apstiprinājusi Padomju Savienības Ko munistiskās partijas ģenerālā kursa pareizību . Radoši attīstot un lietojot praksē marksisma- leninisma uzva rošo mācību , PSKP allaž bijusi laikmeta dižo uzde vumu augstumos. Jaunajā mūsu zemes attīstības posmā , kad tiek risināti grandiozi uzdevumi, ar jaunu spēku parādās partijas ļeņiniskā kursa konsekvence, kas guva spīdošu apstiprinājumu PSKP XXV kon gresa lēmumos, PSKP CK 1976. gada oktobra un 1977. gada maija plēnumu dokumentos , jaunajā PSRS Konstitūcijas projektā . PSKP XXV kongresa lēmumi tiek īstenoti partijas un tautas ikdienas darbībā , cīņā par 10. piecgades sekmīgu izpildīšanu, par miera un starptautiskās sadarbības nostiprināšanu , par tautu brīvību un neat karību . Lielajā pacēlumā , kāds valda mūsu zemē Oktobra sešdesmitgades priekšvakarā , sevišķi spilgti jūtams, ka partijas lieta ir kļuvusi par visas tautas lietu . Bezgalīga uzticība marksisma - leninisma dižajai mācībai ir galvenais priekšnoteikums jauniem mūsu panākumiem visās dzīves jomās. Zem Lielā Oktobra karoga , Komunistiskās partijas vadībā padomju tauta radoša entuziasma un apņēmī bas pilna iet uz priekšu ――――――― uz komunisma uzvaru .

3-2967

Ļ. ZILE,

vēstures zinātņu kandidāte KOMUNISTISKĀ PARTIJA - LIELĀS OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS REVOLUCIJAS UN ATTĪSTĪTA SOCIĀLISMA CELTNIECĪBAS IEDVESMOTĀJA UN ORGANIZĒTĀJA PADOMJU SAVIENĪBĀ

Padomju Savienības Komunistiskā partija ir nogā ――jusi lielu un slavenu vēstures ceļu tas ir cīņas , smagu pārbaudījumu , upuru un pasaulvēsturisku uzvaru ceļš. Partija izvedusi mūsu zemes tautas cauri triju ―― revolūciju ugunīm cauri 1905. - 1907 . gada buržuā ziski demokrātiskajai revolūcijai , 1917. gada Feb ruāra buržuāziski demokrātiskajai revolūcijai un Lielajai Oktobra sociālistiskajai revolūcijai . Piec padsmit gadu laikā V. I. Ļeņina vadītā boļševiku partija šķiru cīņā norūdījās , idejiski un organizato riski saliedējās un nostiprinājās . V. I. Ļeņins , rak sturodams boļševisma vēsturi laikā no 1903. gada līdz 1917. gadam , norādīja, ka tā ir vēsture , « kurai piere dzes bagātības ziņā nav līdzīgas pasaulē. Jo nevienā zemē šais 15 gados nav pārdzīvots pat aptuveni tik daudz revolucionārās pieredzes ziņā , kur ar tādu straujumu un daudzveidību būtu mainījušās dažādas kustības formas - legālas un nelegālas , mierīgas un vētrainas, slepenas un atklātas, pulciņu un masu, par lamentāras un teroristiskas . Nevienā zemē tik īsā laika sprīdī nav bijusi koncentrēta tāda mūslaiku sabiedrības visu šķiru cīņas formu , nokrāsu , metožu bagātība ...>> ¹

1 Ļeņins V. I. Raksti, 31. sēj ., 9. lpp .

34

V. I. Ļeņina vadībā boļševiku partija tika rūpīgi sagatavota un idejiski apbruņota , lai tā varētu sekmīgi īstenot revolucionāru sacelšanos , nodrošinātu sociālis tiskās revolūcijas uzvaru . Ar savu pašaizliedzīgo darbu masās un elastīgo taktiku , kas ievēroja konkrēto situāciju , partija salie dēja zem sava karoga proletariātu , prata pārliecināt tautas masas par savu ideju pareizumu un mobilizēt tautu izšķirošai kaujai pret buržuāzijas kundzību . Komunistiskā partija revolūcijā rīkojās kā gudra un pārbaudīta darbaļaužu vadone un prasmīgi virzīja visas darbaļaužu cīņas formas pa vienīgo pareizo ceļu uz brīvības izcīnīšanu.¹ Boļševiku partijas vadībā kopā ar visu Krievijas daudznāciju proletariātu par sociālistisko revolūciju pašaizliedzīgi cīnījās arī latviešu proletariāts . 1917.-1919 . gadā Latvijā strādnieku šķira un darba zemniecība , nodibinot padomju varu , izveidojot Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku , skaidri izteica savu gribu . Un tikai ar lielu pārspēku iekšējai un ārējai kontrrevolūcijai izdevās to noslīcināt asinīs un uz laiku aizkavēt Lielā Oktobra galīgu un pilnīgu triumfu Latvijā . Ļeņiniskās partijas nenogurstošais teorētiskais , politiskais un organizatoriskais darbs masās 1917. gada oktobrī vainagojās ar spožu uzvaru . Pirmo reizi pasaules vēsturē darbaļaužu cīņa pret buržuāziju beidzās ar pilnīgu daudznāciju Krievijas proletariāta uzvaru, kas ievadīja jaunu ēru sociālisma un komu nisma triumfa eru. Revolūcijas pieredze Krievijā ap stiprināja Ļeņina tēzi , ka vienīgi strādnieku šķira , kuru vada Komunistiskā partija , spēj vadīt darba ļaužu cīņu par kapitālistiskās iekārtas likvidēšanu .

¹ Padomju Savienības Komunistiskās partijas vēsture. Tulk. no 4. — papild . izd . R., 1972, 210. lpp.

3*

35.

PSKP CK lēmumā « Par Lielās Oktobra sociālistis kās revolūcijas 60. gadadienu » teikts : « Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija uzvaru izcīnīja tāpēc , ka to vadīja jauna tipa partija , ko bija nodibinājis lielais Ļeņins, partija , kam piemita visprogresīvākās mūsu revolucionārā laika šķiras strādnieku šķiras enerģija . » >¹ Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā nodibinājās proletariāta diktatūra . Tas nozī mēja, ka Krievijas strādnieku šķira bija kļuvusi par valdošo šķiru valstī. Ap to saliedējās plašas darba tautas masas. « Daudznāciju Krievijas proletariātam bija lemta grūtā , taču godpilnā loma būt par ceļa cir tēju jaunas sabiedrības veidošanā . > »2 1917. gada oktobrī mūsu zemē izveidojās vēsturiski ――――― jauna tipa valsts sociālistiska padomju republika , jauna tipa demokrātija — demokrātija darbaļaudīm, demokrātija tautai . Boļševiku partija , stājusies Pa domju valsts priekšgalā , darīja visu , lai nostipri rinātu un attīstītu revolūcijas uzvaru , īstenotu tās programmatiskos lozungus - dot tautai brīvību , zemi un mieru . Tas vēl vairāk saliedēja mūsu zemes strādnieku šķiru un visus partiju.3

darbaļaudis

ap Ļeņina

Pēc uzvaras izcīnīšanas vēl vairāk palielinājās Komunistiskās partijas loma . Partija bija kļuvusi par valdošo partiju , par vadošo un virzošo spēku prole tariāta Tieši šajā apstāklī diktatūras sistēmā . V. I. Ļeņins saskatīja vienu no proletariāta diktatūras spēka avotiem, vienu no svarīgākajiem nosacījumiem

¹ Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 15. lpp . 32 Turpat, 5. lpp . Партийное строительство . Учебное пособие . Изд. 4 , доп . M., 1976, c. 33, 35. 36

sociālistiskās celtniecības uzdevumu sekmīgai atrisi nāšanai . V. I. Ļeņina vadībā partija izstrādāja konkrētu plānu valsts radikālai pārveidošanai . Šis plāns tika pamatots Ļeņina darbos un partijas kongresu lēmu mos, kurus pieņēma, vadoties no šiem darbiem. V. I. Ļeņins izstrādāja sociālistiskās ekonomikas pa matu celtniecības plānu , nosakot proletariskās valsts politiku visam pārejas periodam no kapitālisma uz sociālismu. Mūsu zemes pāreja uz sociālismu notika vairāku ekonomisko formu apstākļos . Partija šajā posmā izvirzīja uzdevumu pārvarēt sīkburžuāzisko sti hiju, nostiprināt sociālistisko saimniekošanas veidu un radīt sociālistiskās ekonomikas pamatu . Neko tādu cilvēces vēsture vēl nebija pieredzējusi . Padomju ļaudis cēla sociālismu valstī ar samērā zemu ekonomiskās un kultūras attīstības līmeni sa grautas tautas saimniecības un kapitālistiskā ielen kuma apstākļos . Lai pārvarētu ne vien no vēsturiskās pagātnes man toto ekonomisko atpalicību , bet pirmām kārtām likvi dētu smagās sekas , ko bija radījis pasaules un pil soņu karš, bija nepieciešami padomju tautas varonīgi pūliņi . Sociālisma celtniecība mūsu zemē sākās nevis no 1913. gada līmeņa , bet gan no 1921. gada līmeņa, kad tā bija tik izpostīta , ka deva tikai vienu septīto daļu no 1913. gada produkcijas. Strādnieku šķira sīvā cīņā pret nogāzto ekspluata toru šķiru paliekām ieņēma noteicošās virsotnes valsts ekonomikā un lika pamatus sociālistiskas tautas saimniecības celtniecībai .

Pārejas perioda apstākļos partijas izvirzītā jaunā ekonomiskā politika nostiprināja strādnieku šķiras un zemniecības savienību , nostiprināja proletariāta 37

diktatūru . Mūsu zeme droši virzījās uz sociālismu . Līdz ar tautas saimniecības atjaunošanu partija mobilizēja darbaļaudis sociālistiskās ekonomikas pamatu izveidošanai . Pēc uzdevumu nozīmīguma un sarežģītības, pēc sociāli ekonomisko procesu neparastuma un dziļuma, pēc sociālisma celtniecī bas tempiem un mērogiem tas bija viens no visgrū tākajiem posmiem partijas un valsts vēsturē , ¹ kad tika radīta smagā industrija un likti sociālisma materiāli tehniskās bāzes pamati. Šajā ziņā liela nozīme bija partijas XIV kongre sam, kas pavēra jaunu posmu sociālisma celtniecībā un noteica kursu uz sociālistisko industrializāciju , lai praktiski realizētu Ļeņina ideju par smagās indus trijas attīstīšanu . Pret partijas izvirzīto valsts industrializācijas plānu uzstājās dažādu nokrāsu opozicionāri . Lai īstenotu Ļeņina norādījumus , parti jai vajadzēja būt stingri principiālai , organizētai un nesatricināmi pārliecinātai . Sarežģītajā iekšējā un starptautiskajā situācijā partija nosargāja valsts industrializācijas ļeņinisko plānu un mobilizēja darba ļaudis tā īstenošanai . Šī plāna realizēšanas rezultātā padomju tauta Komunistiskās partijas vadībā pārvērta Padomju Savienību par varenu lielvalsti ekonomiskajā , zinātniski tehniskajā un militārajā ziņā . Partija, vadoties pēc sociālisma celtniecības leņi niskā plāna , attiecībā pret zemniecību īstenoja zināt niski pamatotu politiku , veica pasākumus , lai attīs tītu strādnieku šķiras un zemniecības savienību , lai audzinātu zemniekus sociālisma garā. Partija mērķ tiecīgi sagatavoja apstākļus , lai atpalikušo lauksaim niecību pārkārtotu uz sociālistiskiem pamatiem .

1 Pado ju Savienības Komunistiskās partijas vēsture, 388.— 389. lpp .

38

Balstoties uz Ļeņina kooperatīvo plānu un partijas XV kongresa lēmumiem, mūsu zemē tika izdarīti dziļi pārkārtojumi lauksaimniecībā . Zemnieku labprātīgā masveida apvienošanās kolhozos un , pamatojoties uz to , pēdējās ekspluatatoru šķiras — kulaku likvidēšana iezīmēja būtiskas pārmaiņas padomju zemniecības dzīvē ; tā rezultātā varēja izveidot modernu lauksaim niecisko lielražošanu , kas pārvērta visu dzīvi laukos . Sociālisma uzcelšanu V. I. Ļeņins saistīja ar nepie ciešamību īstenot kultūras revolūciju . Vajadzēja nodrošināt reālas iespējas , lai darbaļaudis varētu apgūt plašas zināšanas . Organizējot sociālistisko celtniecību , Komunistiskā partija risināja arī tādas problēmas kā masu izglītošana un apmācīšana , sociā listiskās inteliģences izveidošana , kultūras un zināt nes attīstīšana. Kultūras revolūcija deva iespēju celt padomju ļaužu apzinīgumu , sagatavoja apstākļus tālākam progresam ražošanas un sociālās dzīves jomā . Konsekventi īstenojot ļeņinisko sociālisma uzcelša ― nas plānu, 1932. gadā pirmās piecgades beigās mūsu zemē tika izveidots sociālistiskās ekonomikas pamats . Nākamajā sociālisma celtniecības posmā ( 1933.— 1937. g. ) partija virzīja strādnieku šķiras un kolhozu zemniecības pūliņus uz to , lai valdošo sociālistisko ekonomikas formu padarītu par vienīgo , lai pabeigtu sociālisma materiāli tehniskās bāzes izveidošanu . Citiem vārdiem, partija šajā posmā milzīgu uzma nību veltīja tautas saimniecības tālākai industrializă cijai, lauksaimniecības kolektivizācijas pabeigšanai un kultūras revolūcijas uzdevumu īstenošanai . Šie gadi partijas un mūsu zemes vēsturē raksturīgi ar to , ka visās sabiedrības dzīves sfērās nostiprinājās sociā lisma pamatprincipi . Rezultātā pamatos bija uzcelta sociālistiskā sabiedrība . Šis secinājums tika fiksēts

39

PSRS Konstitūcijā 1936. gadā un partijas XVIII kon gresa lēmumos 1939. gadā . Tas nozīmēja, ka sociālisms mūsu zemē bija uzva- . rējis visās sabiedriskās dzīves jomās . Ekonomikas jomā - pamatos izveidota sociālisma materiāli teh niskā bāze - mašinizēta lielražošana rūpniecībā un lauksaimniecībā, likvidēta daudzu formu ekonomika , pilnībā uzvarējusi sociālistiskā saimniekošanas sis tēma; sociāli politiskajā jomā — likvidētas ekspluata toru šķiras un iespēja cilvēkam ekspluatēt cilvēku , iznīcināti kapitālisma restaurācijas avoti mūsu zemē, nostiprinās visu šķiru un slāņu sociāli politiskā un idejiskā vienotība , visu nāciju un tautību brālīga dzīves ideoloģiskajā garīgās un sadraudzība ; jomā - pamatos atrisināti kultūras revolūcijas uzde vumi, par valdošo pasaules uzskatu kļūst marksisma Jeņinisma ideoloģija un sociālistiskais internacio nālisms . Visi daudzveidīgie jaunās iekārtas nostiprināšanai paredzētie sociālistiskie pārkārtojumi materiāli teh niskajā , ekonomiskajā , sociāli politiskajā , ideoloģis kajā un garīgās dzīves jomā nozīmēja , ka pārejas periods no kapitālisma uz sociālismu ir beidzies . Sociālisma uzcelšana pamatos nozīmēja to , ka Padomju Savienībā ir uzvarējis sociālisms , ka mūsu zeme iegājusi jaunā savas attīstības posmā — komu nisma pirmajā fāzē — sociālismā . Padomju tautas ceļš, partijas vadībā ceļot sociā lismu, nebija viegls. « No augstumiem, kuros mēs esam pacēlušies tagad , » teica L. Brežņevs , « nav nemaz tik grūti ieraudzīt pagātnes kļūdas un neparei zības . Nav nemaz jāstrīdas , ka kaut ko varēja paveikt ātrāk, kaut ko - labāk, kaut ko - ar mazākām izmaksām. Taču , lai objektīvi novērtētu noieto ceļu , vienmēr jāatceras : katrs solis mums bija meklējums, katra pavirzīšanās uz priekšu tika panākta sīvā cīņā 40

ar ienaidniekiem arēnā . » ¹

mūsu

pašu

zemē un

pasaules

Partijas vadībā padomju tauta nonāca līdz pilnī gai sociālisma uzvarai mūsu zemē. Tā bija partijas politikas, strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības visu darbaļaužu vēsturiska uzvara . Latvijas darbaļaudīm Oktobra ideju lielais pievilk šanas spēks, pasaulē pirmās sociālistiskās valsts pie mērs kā bāka apgaismoja ceļu pašos drūmākajos buržuāzijas kundzības gados , deva tiem spēkus cīņā par sociālismu . Latvijas proletariāta un darba zemniecības ilgsto šas cīņas par padomju varas atjaunošanu loģisks noslēgums bija sociālistiskās revolūcijas uzvara Lat vijā 1940. gadā . Tas bija Lielā Oktobra tiešs rezultāts un likumsakarīgas sekas. Revolucionārā kustība Lat vijā vienmēr bija cieši saistīta ar visas Krievijas pro letariāta šķiras cīņu , vienmēr balstījās uz lielā Ļeņina nemirstīgajām idejām. Padomju Latvijas darbaļaudis Komunistiskās par tijas vadībā aktīvi iesaistījās Padomju zemes ekono miskās, politiskās un sociālās dzīves tālākas veidoša nas procesā . Jaunā attīstības stadijā partija izvirzīja jaunus uzdevumus . Partija izstrādāja organizatoriskā darba formas, kas atbilda jaunajiem apstākļiem — sociā lisma nostiprināšanai un attīstītas sociālistiskās sabiedrības celšanai. Bet mierīgo sociālisma celtniecību pārtrauca fašis tiskās Vācijas nodevīgais uzbrukums Padomju Savienībai . Šajos bargajos gados ar jaunu spēku izpaudās Komunistiskās partijas vadošā un virzošā loma . Pēc partijas aicinājuma visa padomju tauta 1 Brežņevs L. Ļeņiniskais kurss. Runas un raksti, 2. sēj . R., 1971 , 79. lpp. 41

cēlās ,

lai

aizstāvētu

savu

sociālistisko

Dzimteni.

Padomju valsts un tās Bruņotie Spēki, sociālistiskā sabiedriskā iekārta godam izturēja visbargākos pār baudījumus un izcīnīja pasaulvēsturisku uzvaru . Tas viss nostiprināja Padomju Savienības stāvokli un palielināja tās starptautisko ietekmi . Uzvara pār fašismu parādīja , ka pasaulē nav tāda spēka , kas varētu pagriezt atpakaļ Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas aizsākto revolucionāro pār veidojumu vareno straumi . Uzvara Lielajā Tēvijas karā deva iespēju partijai un padomju tautai atsākt mierīgu jauncelsmes darbu . Bija nepieciešams visīsākajos termiņos atjaunot sagrauto tautas saimniecību un pārsniegt pirmskara ražošanas līmeni.

Pēckara apstākļos partija rūpējās par partijas orga nizatoriskā un ideoloģiskā darba uzlabošanu , tika nostiprināta un paplašināta partijas iekšējā demo krātija. Izveidojoties pasaules sociālisma sistēmai , Padomju Savienības Komunistiskajai partijai izvirzījās jauns uzdevums — sadarbība ar sociālistisko valstu brālīga jām partijām . Partija, nostiprinot mūsu zemes tautas saimniecību, vienlaikus tālāk attīstīja sociālistisko demokrātiju , palielinājās padomju , arodbiedrību , komjaunatnes un citu darbaļaužu masu organizāciju loma . Šajā periodā partija risināja uzdevumus, kas tika virzīti uz to , lai pilnveidotu uzvarējušās sociālistis kās ražošanas attiecības un tālāk attīstītu ražotāj spēkus, t . i. , lai nostiprinātu sociālisma materiāli teh nisko bāzi . Šim periodam raksturīgi , ka sociālisms tālāk attīstās uz sava paša sociālistiskā pamata. Komunistiskā partija secināja , ka pēc tam , kad sociālisms pamatos uzvarējis, nav iespējams sasniegt visas sabiedrības dzīves augstu attīstības līmeni , ja 42

sociālisms netiks nostiprināts un pilnveidots ; bet tam uzdevumu bija nepieciešams ilgstošs laiks . Šo padomju tauta īstenoja apstākļos , kad aizvien vare nāks kļuva mūsu zemes ekonomiskais un aizsardzības spēju potenciāls un nostiprinājās sociālistisko zemju tautu sadraudzība . Lai tālāk nostiprinātu padomju sabiedrību , partija risināja jaunus, svarīgus politiskus un saimnieciskus uzdevumus . Šajā periodā tika sasniegti lieli panā kumi sabiedrības ekonomiskajā , sociālajā , politiskajā un garīgajā dzīvē. Atomenerģijas izmantošana miera laika vajadzī bām , zemes mākslīgo pavadoņu palaišana , vēsturē pirmie padomju kosmonautu lidojumi kosmosā lieci nāja par mūsu Dzimtenes izcilajiem sasniegumiem zinātnē un tehnikā . Tam , ka Padomju Savienība apguva kodolraķešu tehniku , nostiprināja mūsu ze mes aizsardzības spējas , radīja drošu aizsargvalni visai sociālistiskajai sadraudzībai , bija liela nozīme vispārēja miera nodrošināšanai.¹ Pieauga PSRS varenība , sakarā ar pasaules sociā lisma sistēmas nostiprināšanos mainījās šķiru spēku samērs starptautiskajā arēnā, un , pamatojoties uz to, PSKP XXI kongress 1959. gadā secināja, ka sociā lisms Padomju Savienībā uzvarējis ne vien pilnīgi , bet arī galīgi . PSKP CK tēzēs «Lielās Oktobra sociālistiskās revo lūcijas 50 gadi » ir norādīts : « Sociālisma pilnīgā un galīgā uzvara ――― galvenais rezultāts , ko devusi padomju tautu revolucionāri pārveidojošā darbība Komunistiskās partijas vadībā . Pasaules sociālistiskās sistēmas izveidošana, Pa domju Savienības ekonomisko un aizsardzības spēju

1 См . История Коммунистической партии Советского Союза . Изд. 5, доп . М. , 1976, с. 598.

3333

43

pieaugums grozījuši sociālisma labā spēku samēru pasaules arēnā , radījuši drošu garantiju pret kapitā lisma restaurāciju Padomju Savienībā un nodrošinā juši sociālisma galīgu uzvaru . » ¹ Risinot jautājumu par sociālisma pilnīgo un galīgo uzvaru , PSKP un sociālistisko valstu brālīgās parti jas vadās pēc Ļeņina dialektiskās pieejas šīm problē mām. Ar jēdzienu « sociālisma pilnīgā un galīgā uzvara>> Padomju Savienībā tiek apzīmēta sociālistis kās sabiedrības brieduma ievērojami augstākā pakāpe . Būtībā runa ir par mūsu zemes ieiešanu attīstītas sociālistiskās sabiedrības veidošanas posmā . Tādējādi sociālisma pilnīgā un galīgā uzvara ir nepieciešams priekšnoteikums, lai sasniegtu attīstītu sociālismu . Mūsuprāt, tie autori, kas attīstīta sociālisma uzvaru saista ar pilnīgo un galīgo sociālisma uzvaru mūsu zemē, mēģina aizsteigties priekšā notikumiem , dzīves attīstībai. Sociālisma galīgā uzvara izprotama tādējādi , ka tiek radīta droša garantija mūsu zemē ( PSRS ekono miskās varenības un aizsardzības spēju nostiprinā šana ) un starptautiskajā arēnā pret kapitālisma res taurāciju ar ārējiem spēkiem. Sociālistisko valstu spēku apvienošana tagad rada objektīvu iespējamību sociālisma galīgai uzvarai visās brālīgajās zemēs . Bet šīs iespējamības pārvēr šanai par īstenību nepieciešams , lai valdošā Komu nistiskā partija īstenotu pareizu iekšpolitiku un ārpo litiku . « Pieredze liecina, » norādīja L. Brežņevs , « ka sociālistiskās iekārtas uzvaru vienā vai otrā valstī tagadējos apstākļos var uzskatīt par galīgu un kapi tālisma restaurāciju var atzīt par izslēgtu vienīgi tādā gadījumā , ja komunistiskā partija kā sabiedrības

1 Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50 gadi . PSKP Centrālās Komitejas tēzes. R. , 1967, 45. lpp . 44

vadošais spēks stingri realizē marksistiski ļeņinisku politiku visu sabiedrības dzīves sfēru attīstībā ...>>¹ Svarīgas robežlīnijas attīstītas sociālistiskās sabied rības nostiprināšanas gaitā Padomju Savienībā bija PSKP CK 1964. gada oktobra , 1965. gada marta un septembra plēnumu lēmumi un partijas XXIII kon gresa lēmumi . Pasākumi , kurus partija realizēja saskaņā ar plēnumu lēmumiem un partijas XXIII kongresa lēmumiem, veicināja partijas dzīves ļeņi nisko normu un vadīšanas principu tālāku attīstību un stingru ievērošanu , sociālistiskās saimniekošanas principu realizēšanu un saimnieciskās vadīšanas me tožu pilnveidošanu . Tie veicināja lauksaimniecības un rūpniecības attīstīšanu , nodrošināja mūsu zemes ekonomikas vispārēju kāpinājumu un padomju tautas labklājības nemitīgu celšanu . Tas radīja apstākļus , lai sešdesmito gadu beigas iezīmētos ar attīstītas sociālistiskās sabiedrības uzcelšanu Padomju Savie nībā. 1967. gada novembrī L. Brežņeva referātā « Sociā lisma lielo uzvaru piecdesmit gadi » pirmo reizi tika izvirzīts secinājums , ka Padomju Savienībā ir uzcelta attīstīta sociālistiskā sabiedrība . Šis secinājums tika apstiprināts 1971. gadā PSKP CK pārskata referātā partijas XXIV kongresam. Attīstīta sociālisma uzcelšana ir dziļo sociāli ekono misko, politisko un kultūras pārkārtojumu galvenais sasniegums, padomju tautas pašaizliedzīgā darba rezultāts , bet līdz ar to tas ir izšķirošais nosacījums un priekšnoteikums komunistiskās sabiedrības tur pmākajai celšanai . Tādējādi , pēc mūsu domām, seš. desmito gadu beigas un septiņdesmito gadu sākums iezīmēja Padomju valsts iesoļošanu sociālistiskās ――――――――― fāzes otrajā periodā attīstīta sociālisma periodā . ¹ Brežņevs L. Ļeņiniskais kurss , 2. sēj ., 308. lpp .

45

Septiņdesmito gadu pirmā puse mūsu partijai un padomju tautai bija jaunu , lielu pārmaiņu gadi . Svarī gākais šo gadu notikums bija PSKP XXIV kongress , kas izvirzīja ļoti svarīgus uzdevumus gan mūsu zemes dzīvē, gan arī valsts ārpolitikā . Ekonomikas jomā kongress izvirzīja uzdevumu ――――――――― tālāk būtiski kāpināt sabiedriskās ražošanas efektivitāti, pamatojoties uz zinātniski tehnisko progresu , paātrināt darba ražī guma pieaugumu, pilnveidot tautas saimniecības zinātniskas vadīšanas sistēmu . Padomju zeme, īstenojot partijas kongresa izvirzī tos uzdevumus , sasniegusi jaunas robežlīnijas komu nisma materiāli tehniskās bāzes radīšanā , savas eko nomiskās varenības un aizsardzības spēju nostipri nāšanā , tautas materiālās un kultūras dzīves līmeņa celšanā . L. Brežņevs PSKP XXV kongresā šajā sakarā uz svēra: «Padomju tautas tagadējie veikumi ir Oktobri iesāktā tiešs turpinājums . Tā ir lielā Ļeņina ideju praktiska piepildīšana. »> ¹ Sociālistisko pārkārtojumu gados mūsu zeme parti jas vadībā guvusi izcilus sasniegumus : būtiski pār mainījusies padomju sabiedrības šķiriskā struktūra , nostiprinājusies draudzīgo šķiru un sociālo grupu vienotība . Padomju valstī izveidojusies jauna vēs turiska cilvēku kopība ― padomju tauta , kuras pamatā ir strādnieku šķiras , zemniecības un inteliģen ces nesagraujama savienība strādnieku šķiras vadībā , visu mūsu zemes nāciju un tautību draudzība . Mūsu partija un padomju tauta guvusi diženus , patiesi vēsturiskus sasniegumus, uzcēlusi attīstītu sociālismu . «Mēs esam radījuši jaunu sabiedrību , sa biedrību, kurai līdzīgu cilvēce vēl nav pazinusi . Tā ir sabiedrība , kas brīva no krīzēm, sabiedrība ar pastā

1 PSKP XXV kongresa materiāli, 5. lpp . 46

vīgi augošu ekonomiku , nobriedušām sociālistiskajām attiecībām, īstu brīvību , » teica L. Brežņevs PSKP CK pārskata referātā partijas XXV kongresam . Padomju tautas panākumi guvuši spilgtu atspogu ļojumu PSKP CK 1977. gada maija plēnuma akceptē tajā PSRS Konstitūcijas projektā . Tajā fiksēti ne tikai sociālistiskās iekārtas pamatprincipi , kas izteic mūsu valsts šķirisko būtību , bet arī attīstītas sociā listiskās sabiedrības , tās politiskās organizācijas pamatiezīmes. PSRS Konstitūcijas projektā atainoti tautas saimniecības vadības principi , parādīta valsts loma sabiedrības garīgajā dzīvē, zinātnes , kultūras , tautas izglītības attīstībā . PSRS jaunās Konstitūci jas projekts apstiprināja mūsu valsts augstāko - komunistiskās sabiedrības uzcelšanu . mērķi ― Jaunās Konstitūcijas pieņemšana kļūs par svarīgu robežlīniju valsts politiskajā vēsturē, par jaunu PSKP vēsturisku ieguldījumu komunisma celtnie cībā . Lūk , kāpēc padomju cilvēki karsti apsveic PSKP CK 1977. gada maija plēnuma lēmumu , atbal sta partijas Centrālo Komiteju ar biedru Leonīdu Brežņevu priekšgalā un vēl ciešāk saliedējas ap visu mūsu uzvaru iedvesmotāju un organizētāju ― lielā Ļeņina partiju . Aizvadītie seši gadu desmiti pārliecinoši parādījuši , ka Komunistiskā partija , kļuvusi par valdošo par tiju, godam pilda savu uzdevumu kā sabiedrības vadošais spēks , kā strādnieku šķiras , visu darba ļaužu un visas tautas politiskā vadītāja . PSKP izveidojās un attīstījās kā strādnieku šķiras priekšpulks un avangards. Līdz ar attīstīta sociālisma uzvaru un padomju sabiedrības vienotības nostipri nāšanos partija ir kļuvusi par visas tautas avan strādnieku šķiras , gardu . Tā apvieno labākos strādnieku zemniecības un inteligences pārstāvjus , tā pauž

1 PSKP XXV kongresa materiāli , 99. lpp . 47

padomju sabiedrības visu šķiru un sociālo slāņu inte reses un vada tautas masas. « Oktobra 60. gadadienu . mūsu partija - 16 miljonu partija ―― sagaida kā kau jinieciska domubiedru komunistu savienība , kuri cieši saliedējušies ap savu leņinisko Centrālo Komi teju .>>¹ Padomju tauta ar dziļu gandarījumu un kvēlu atsaucību uzņēma PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva ievēlēšanu par PSRS Augstākās Pado mes Prezidija priekšsēdētāju . Partijas Centrālās Komitejas plēnuma lēmumam par PSKP CK ģenerālsekretāra un PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja amatu apvienošanu ir dziļš politisks saturs . Tas vēlreiz apstiprina faktu , ka aizvien pieaug Komunistiskās partijas vadošā un virzošā loma, partijas , kura ir visas mūsu politiskās sistēmas , visu darbaļaužu sabiedrisko un valsts organizāciju kodols un nosaka politisko līniju , risinot valsts dzīves , ekonomikas un kultūras celtniecības svarīgākās problēmas.2 Padomju Savienības Komunistiskās partijas vado šās un virzošās lomas palielināšanos savā referātā PSKP CK maija plēnumā atzīmēja Konstitūcijas Komisijas priekšsēdētājs PSKP CK ģenerālsekretārs L. Brežņevs . PSRS Konstitūcijas projekta (Pamatlikuma) 6. pantā ir teikts : « Padomju sabiedrības vadošais un virzošais spēks , tās politiskās sistēmas , visu valsts un sabiedrisko organizāciju kodols ir Padomju Savienī bas Komunistiskā partija . PSKP pastāv tautas intere sēs un kalpo tautai .>>3 ¹ Par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienu , 16. lpp . 2 См . «Правда » , 1977, 19июня . 3 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija, 7. lpp . 48

XXV kongresā izstrādātais partijas politiskais kurss nodrošina PSRS ekonomiskās un politiskās varenības nepārtrauktu nostiprināšanos un attīstību , sociālistisko sabiedrisko attiecību pilnveidošanos , tālāku Padomju Dzimtenes virzību uz komunismu . Partijas kongresa idejas , kuras uztvērušas miljonu masas, kļūst par materiālu spēku, varenu sabiedriskā progresa paātrinātāju .

4-2967

A. DRIZULIS, LPSR ZA akadēmiķis LIELĀ OKTOBRA UZVARA BALTIJĀ

Padomju varas uzvara Baltijā 1917. gadā bija Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaras Krievijā rezultāts un tās neatņemama sastāvdaļa . Baltijai , Ziemeļu frontei , Baltijas flotei un Somi jai bija sevišķi svarīga nozīme boļševiku partijas, V. I. Ļeņina stratēģiskajos plānos , kas bija sais tīti ar bruņotās sacelšanās sagatavošanu un sociālis tiskās revolūcijas uzvaru . Izklāstīdams « Vēstulē bied riem boļševikiem, kas piedalās Ziemeļu apgabala Padomju kongresā » savu bruņotās sacelšanās plānu , V. I. Ļeņins rakstīja : « Lozungs « Visu varu Pado mēm! » ir sacelšanās lozungs ... Galvenais ir sacelša nās , ko var un ko vajag izšķirt Petrogradai , Maska vai, Helsingforsai, Kronštatei , Viborgai un Rēvelei . Pie Petrogradas un Petrogradā - lūk, kur var un vajag izšķirt un realizēt šo sacelšanos iespējami nopietnāk, iespējami organizētāk, iespējami ātrāk , iespējami enerģiskāk . >> ¹ Šajā vēsturiskajā dokumentā V. I. Ļeņins sevišķi pasvītroja vārdus « pie Petrogradas » un tādējādi skaidri norādīja sociālistiskās revolūcijas attīstības galveno stratēģisko virzienu . V. I. Ļeņins , pasvītrodams vārdus «pie Petro gradas», ņēma vērā starp citu arī Baltijas sociāli ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības , tās Ļeņins V. I. Raksti , 26. sēj ., 154.- 155 . lpp . 50

daudznāciju proletariāta šķiru cīņas pieredzi un augsto politisko apzinību , to , ka šeit bija cīņās rūdī tas, spēcīgas boļševiku organizācijas , un , visbeidzot , arī to , ka Baltija atradās tuvu revolucionārajai Petro gradai , kam tāpat bija visai svarīga nozīme . Ar V. I. Ļeņina vārdu un darbību ir nesaraujami saistīta Latvijas , Igaunijas un Lietuvas darbaļaužu masu revolucionārā kustība . Pirmo reizi tiešus per soniskus sakarus ar Baltijas revolucionāriem viņš nodibināja savā Viļņas apmeklējuma laikā ( 1895. g . septembrī ) . Vēlāk viņš bija Rīgā ( 1900. gada 2. ap rīlī ) . V. I. Ļeņins piedalījās LSD II ( 1907 ) un IV ( 1914 ) kongresā un uzstājās tajos ar referātiem, viņa rakstus publicēja « Cīņa » un « Kiir » ( « Stars » ) , viņš intensīvi sarakstījās ar Baltijas bolševikiem.

Aktīvu

revolucionāro

darbību

Baltijā

veica

V. I. Ļeņina cīņubiedri M. Kaļiņins , F. Dzeržinskis un P. Stučka. Nav nejaušība , ka V. I. Ļeņins Baltijas novadu nosauca to skaitā , « kur proletariāta cīņas masu raksturs izpaudies visspilgtāk un visspēcīgāk »¹ . Pastāvīgie un ciešie sakari ar krievu boļševikiem palīdzēja Baltijā izaugt strādnieku kustības vadošo darbinieku plejādei, tādu kā Z. Aleksa - Angarietis , J. Anvelts, J. Bērziņš (Ziemelis ) , J. Daniševskis , V. Kingiseps , J. Lencmanis , V. Mickevičs - Kapsuks , I. Rabčinskis , F. Roziņš ( Āzis ) un daudzi citi , kas veltīja savu dzīvi cīņai par proletariāta revolūcijas uzvaru , par sociālismu . Ap 1917. gada sākumu Baltijā , tāpat kā visā Krie vijā , jau bija izveidojušies sociālistiskās revolūcijas ekonomiskie un politiskie priekšnoteikumi . Kapitā lisma attīstība Baltijā gan pilsētās , gan laukos bija sasniegusi augstu pakāpi . Rūpniecībā noteicošās pozī

1 Ļeņins V. I. Raksti, 10. sēj ., 94. lpp.

4*

51

cijas atradās Krievijas finansu kapitāla rokās .

un

ārvalstu

monopolu un

Rūpniecības attīstība Baltijā pirmā pasaules kara priekšvakarā izraisīja krasu strādnieku šķiras rindu paplašināšanos . Baltijas daudznāciju rūpnieciskais proletariāts pirms paša kara jau veidoja ievērojamu daļu no visas Krievijas proletariāta —- vairāk nekā 170 tūkstošus strādnieku . Turklāt vairākums strād nieku bija nodarbināti lielās fabrikās un rūpnīcās. Lielākā daļa Baltijas proletariāta - 51 % - bija metālapstrādes un tekstilrūpniecības strādnieki , tas ir, bija nodarbināti nozarēs , kurām raksturīga augsta strādnieku koncentrācija. Proletariāta augstā koncentrācija veicināja arī tā organizētību . Boļševiku vadītā strādnieku šķira izvērsa aktīvu cīņu pret carismu un buržuāziju . 1914. gada sešos mēnešos streikos piedalījās gandrīz divreiz vairāk Baltijas strādnieku nekā visā 1913. gadā . Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tika reģistrēti 542 streiki , kuros piedalījās 218 tūkstoši strādnieku.¹ Baltijas proletariāta šķiru cīņa , tāpat kā visur citur cariskajā Krievijā , bija atbildes akcija pret kapitāla jūgu , pret darbaļaužu beztiesisko stāvokli . Laukos, par spīti straujajai kapitālistisko attiecību attīstībai, vēl bija saglabājies daudz feodālisma palieku . Muižnieku rokās atradās vairāk nekā puse zemes īpašumu . Pārējā Krievijas Eiropas daļā 1905. gadā muižniekiem piederēja 25,8 % zemes, tur pretī Vidzemes guberņā 54,3, bet Igaunijas guberņā — pat 73,9 % .2 Laukos bija izveidojusies eko nomiski spēcīga lauku buržuāzija ( «pelēkie baroni ») , kuru rokās atradās 3/4 visas zemnieku zemes , pā 1 Борьба за Советскую c. 49. 2 Turpat, 29. lpp .

52

власть в Прибалтике . М. ,

1967 ,

lielāko lauku iedzīvotāju masu veidoja pus rējo proletariskie bezzemnieku , sikzemnieku un lauku proletariāta (muižu un saimnieku kalpi ) slāņi . Pēc sava sociālā stāvokļa viņi bija pilsētu proletariāta dabiskais sabiedrotais . Igaunijā šajos darbaļaužu slāņos ietilpa divas trešdaļas visu lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju , bet Latvijā pat 75-80 pro centi . Lietuvā apmēram 1½ zemnieku bija galīgi bez zemnieki , bet apmēram 1/2 bija sīkzemnieki . Lauku proletariāta un bezzemnieku jau tā smago ekonomisko stāvokli apgrūtināja arī politiskā beztie siba. Baltijas darbaļaužu masas izvērsa revolucionāro cīņu pret divkāršo nacionālo jūgu ― Latvijā un Igaunijā pret carismu , no vienas puses , un vācu baroniem un vācu pilsētas buržuāziju , no otras puses, bet Lietuvā ――――――――――- pret carismu un poļu muižnie kiem . Baltijas nacionālā buržuāzija , nododama tau tas intereses, jau 1905. - 1907. gada revolūcijas laikā klaji pārgāja carisma pusē un pastiprināja cīņu pret darbaļaužu masu revolucionāro kustību . Visi šie faktori pirmskara revolucionārās kustības uzplūdu gados lielā mērā veicināja strādnieku šķiras un trū cīgās zemniecības savienības nostiprināšanos , salie dēja tās kopīgā cīņā pret carismu, muižniekiem un buržuāziju . Sociāli ekonomiskā situācija Baltijā kara gados ievērojami mainījās . Jau kara pirmajās dienās Balti jas teritorija kļuva par tiešas karadarbības lauku . Vācu imperiālisma karaspēka uzbrukuma rezultātā līdz 1915. gada beigām tika pilnīgi okupēta visa Lie tuva un Latvijas rietumu daļa ( Kurzemes guberņa ) . Igaunija un Latvijas ziemeļaustrumu daļa (Vidzeme un Latgale, kas ietilpa Vitebskas guberņā ) kļuva par piefrontes rajonu . Lietuvas un Latvijas ievērojamas daļas okupācija negatīvi ietekmēja revolucionārās 53

cīņas kopējo gaitu Baltijā , jo daļa novada darba ļaužu tika atrauta no turpmākajiem revolucionāra jiem notikumiem Krievijā . No otras puses , saimnie ciskais sabrukums, trūkums un bads , rekvizīcijas kara vajadzībām padarīja Baltijas tautas masu postu vēl lielāku un veicināja revolucionārā noskaņojuma attīstību . Latvijas teritorijā dislocējās Ziemeļu frontes kara spēks, kurā bija vairāk nekā pusmiljona kareivju un vairāk nekā 12 tūkstoši virsnieku . Ziemeļu frontes kareivju masas un jo sevišķi šīs frontes lielākās XII armijas kareivji kļuva par revolūcijas galveno spēku Latvijas teritorijas neokupētajā daļā . XII armijā ietilpa arī latviešu strēlnieku pulki, kas pēc sava sastāva pārsvarā bija proletāriski . Imperialis tiskā kara gaitā tie strauji revolucionarizējās . P. Stučka ne vienu reizi vien norādīja , ka « latviešu strēlnieks ir bruņotais latviešu strādnieks » ¹ , tāpēc nav nekā dīvaina , ka boļševiku aģitācija guva strēlnieku vidū aizvien plašāku atsaucību un atbalstu . Igaunijas teritorijā dislocējās XII armijas aizmu gures daļas, bet Tallinas ostā , gar Igaunijas pie krasti un Rietumigaunijas arhipelāga salās bazējās Baltijas jūras kara flotes kuģi . Karavīru skaits Igau nijas teritorijā 1917. gada sākumā sasniedza 100 tūk stošus , bet līdz oktobrim to skaits dubultojās.² Revo lucionārā kustība Baltijas flotes jūrnieku vidū un armijā spēcīgi ietekmēja arī Igaunijas darbatautas masas . Konkrēto vēsturisko situāciju pirms Februāra revo lūcijas Baltijā raksturo tas , ka te atradās ievērojamas proletariskas un pusproletāriskas masas , kareivji , matroži , bezzemnieki un trūcīgā zemniecība , kas impe

Latvju strēlnieku vēsture, 1. sēj . , I daļa . M. , 1928, VII lpp. 2 История Эстонской ССР, т. 3. Таллин , 1974, с. 26.

54

riālistiskā kara gaitā strauji revolucionarizējās . Viņi bija tā revolūcijas politiskā armija, ko boļševikiem vajadzēja iekarot , pārņemt savā vadībā un vest sev līdzi uzbrukumā vecajai pasaulei . Revolucionārās kustības attīstība Baltijā bija cieši saistīta ar Petrogradas proletariāta revolucionāro kustību . Februāra revolūcija Baltijā guva ātru uz varu tāpēc, ka galveno smagumu bruņotajā cīņā pret patvaldību iznesa uz saviem pleciem Petrogradas strādnieki un kareivji . Baltijā , tāpat kā visā pārējā Krievijā , izveidojās divvaldība . Revolūcijas tālākas attīstības interesēs bija nepieciešams palīdzēt darba ļaužu masām izprast radušos situāciju valsti , padarīt Padomes boļševistiskas un nostiprināt strādnieku šķiras un trūcīgās zemniecības savienību . Šādā situā cijā boļševiku partijai un proletariātam bija nepiecie šama jauna orientācija , jauns stratēģisks plāns un taktika revolūcijas tālākai attīstīšanai . V. I. Ļeņins savās slavenajās Aprīļa tēzēs pārliecinoši pierādīja , ka partijas uzdevums ir cīņa par sociālistiskās revo lūcijas uzvaru . 1917. gada 3. aprīlī V. I. Ļeņinam ierodoties Petrogradā , kopā ar vietējiem boļševikiem, matrožiem un sarkan strādniekiem, kareivjiem, gvardiem viņu svinīgi sagaidīja simtiem no Baltijas novada evakuēto strādnieku . Laikraksts « Cīņa » , kā arī igauņu boļševiku laik raksts 2. »² . pamata ... V. I. Ļeņins KSDS ( b ) P VII (Aprīļa ) konferencē paziņoja : « …..tā kā buržuāzija nevar izkļūt no stāvokļa, kāds radies , tad revolūcija arī iet tālāk»3 - uz tās sociālistisko posmu. ¹ Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi , 1. d . R. , 1961, 289. Ірр .; История Эстонской ССР , т. 3, с. 37. 2 Ļeņins V. I. Raksti, 23. sēj ., 302. lpp. 3 Turpat, 24. sēj ., 269. lpp . 56

Arī Baltijas boļševiki izvērsa cīņu par masām un par pāreju uz sociālistisku revolūciju . Par plašu darbaļaužu masu nostāšanos boļševiku pusē spilgti liecina partijas organizāciju rindu pieaugums . Talli nas organizācijā 1917. gada aprīlī bija 1300 biedru , Narvas organizācijā — 400 , Tartu organizācijā — ap mēram 100 un Petrogradas igauņu boļševiku grupā 180 biedru.¹ Maijā Tallinas organizācijā jau bija 1600 biedru , jūnijā — 2133 , augustā 3182 partijas biedri . Narvas partijas organizācijā maijā bija 400 , bet augustā jau vairāk nekā 700 biedru . 1917. gada maijā Tartu bija nedaudz vairāk kā 100 boļševiku , bet augustā ―――――――― apmēram 140. Igauņu boļševiku Petro ― gradas organizācijā jūnijā bija 250, bet augustā jau 423 partijas biedri . Tika nodibinātas jaunas parti jas organizācijas Pērnavā ( 1917. gada augustā tajā bija 134 biedri ) , Rakverē ( 177 partijas biedri ) . No 1917. gada aprīļa līdz augustam Igaunijas boļševiku organizāciju kopskaits izauga no 8 līdz 23 vietējām organizācijām.2 Skaita ziņā vēl lielāka bija latviešu boļševiku orga nizācija . 1917. gada aprīlī neokupētajā Latvijas teri torijā bija 1837, bet KSDS ( b ) P latviešu grupās LSD V kon 2375 partijas biedri³ , turpretī jūlijā gresa sasaukšanas laikā — delegāti jau pārstāvēja 7672 partijas biedrus , no kuriem 1826 dienēja latviešu strēlnieku pulkos un 1700 - XII armijas pārējās daļās . KSDS ( b ) P latviešu grupās bija 6497 partijas biedri.4 KSDS ( b) P lietuviešu boļševiku organizācijās

1 Саат И. Большевики Эстонии в период Октябрьской ре волюции. Таллин, 1956, с. 53. 2 Типнер И. И. В огне революции . Таллин , 1964 , с . 24. 3 Latvijas Komunistiskā partija Oktobra revolūcijā . 1917. Do kumenti un materiāli. R., 1957 , 66. lpp . Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi, 1. d ., 312. lpp. 57

1917. gada jūlijā bija apmēram 2000 partijas biedru , to skaitā Petrogradā -345. Baltijas boļševiku orga nizācijas pēc sava sastāva bija daudznāciju un prole tāriskas . Tā , piemēram, Tallinas partijas organizā cijā 1917. gada augustā no 3182 partijas biedriem 2926 bija strādnieki, 209 karavīri , 47 - kalpotāji , tajā bija 2302 igauņi, 523 krievi un 357 citu tautību pārstāvji, galvenokārt latvieši2. Baltijas boļševiku organizācijas sagaidīja sociālistisko revolūciju orga nizatoriski nostiprinājušās un skaitliski izaugušas . Revolūcijas mierīgas attīstības periodā ( no 27. feb ruāra līdz 4. jūlijam) tās guva ievērojamus panāku mus cīņā par masām. Aprīlī boļševiku vadībā Valmierā sanāca Vidzemes bezzemnieku kongress, kas pieņēma boļševistiskus lēmumus un uzaicināja dibināt viscaur bezzemnieku padomes un revolucionāri pārkārtot agrārās attiecī bas Baltijā . 1917. gada vasarā šķiru cīņa laukos bija krietni saasinājusies , vērsās plašumā kalpu streiki , sākās varas muižu pārņemšana vietējo revolucionārās orgānu rokās. Lielu darbu Baltijas boļševiki veica padomēs , arodbiedrībās un citās masu organizācijās. Viņu nopelns ir tas, ka tika ieviesta 8 stundu darba diena , ka arodbiedrības sāka aktīvi aizstāvēt strād nieku intereses . Boļševiku vadībā tika izveidotas Sarkanās gvardes vienības . Soli pa solim , izvērs dami aktīvu cīņu pret meņševiku un eseru , kā arī vietējās buržuāzijas partijām un organizācijām un vispirms jau pret Latvijas un Igaunijas lauku bur žuāzijas partijām —

Par boļševiku partijas ietekmes pieaugumu jo spilgti liecināja tas , ka Baltijas darbaļaudis ļoti aktīvi atbalstīja Petrogradas proletariāta revolucio nāro uzstāšanos 18. jūnijā . Pagaidu valdība , reaģē dama uz boļševiku ietekmes pieaugumu masās , sāka lietot masveida represijas . Petrogradas strādnieku un kareivju mierīgo demonstrāciju 1917. gada 3.— 4. jūlijā junkuru un virsnieku vienības apšāva . Pēc jūlija notikumiem divvaldība pārstāja eksistēt , jo visa vara pārgāja buržuāzijas rokās. Padomes , ko vadīja eseri un meņševiki, kļuva par Pagaidu valdī bas piedēkli . V. I. Ļeņins norādīja , ka pēc 4. jūlija notikumiem < « mierīgais attīstības ceļš ir padarīts neiespējams . Ir sācies nemierīgais , visvairāk sāpīgais ceļš.»2 No 26. jūlija līdz 3. augustam Petrogradā notika boļševiku partijas VI kongress . Par tā delegātiem Latvijas Komunistiskā partija Oktobra revolūcijā , 104. lpp . 2 Ļeņins V. I. Raksti, 25. sēj ., 163. - 164. lpp. 59

bija ievēlēti arī Baltijas boļševiki 14 delegāti no Latvijas, 3 no Igaunijas un 3 no Lietuvas. Viņu vidū bija P. Stučka , J. Bērziņš ( Ziemelis ) , J. Lencmanis , D. Beika , K. Gailis , E. Eferts (Klusais ) , I. Rabčin skis , R. Vakmans , O. Palgi, V. Mickevičs - Kapsuks , Z. Aleksa-Angarietis un citi. Vadīdamies pēc Ļeņina norādījumiem, boļševiku partijas VI kongress izstrā dāja jaunu partijas taktiku . Kongress norādīja , ka mierīga varas pāreja Padomju rokās vairs nav iespē jama un proletariātam tagad jāiekaro vara bruņotas sacelšanās ceļā . Savos lēmumos kongress pamatojās uz V. I. Ļeņina darbos «Trīs krīzes » , « Politiskais stā voklis (Četras tēzes ) » un « Par lozungiem »¹ sniegto analīzi par pārmaiņām šķiru spēku samērā Krievijā pēc 4. jūlija. Manifestā visiem Krievijas darbaļaudīm kongress aicināja strādniekus, kareivjus un zemniekus gata voties izšķirošajai kaujai ar buržuāziju . Kongress ievēlēja partijas Centrālo Komiteju ar V. I. Ļeņinu priekšgalā . Baltijas partijas organizācijas vienprā tīgi atbalstīja boļševiku partijas VI kongresa lēmu mus un aktīvi gatavoja darbaļaužu masas izšķiroša jām kaujām par padomju varas uzvaru . 1917. gada augustā buržuāzija noorganizēja ģene rāļa Kornilova sazvērestību pret revolūciju . Nodevīgi pametis Rīgu vāciešiem , Korņilovs pavērsa kontrre volucionāro karaspēku pret Petrogradu . XII armija ar savu pretošanos vācu karaspēka uzbrukumam deva Kornilova sazvērestībai pirmo triecienu . Ieņēmis 21. augustā Rīgu un daļu Rīgas apriņķa, vācu ķeizara karaspēks bija spiests pārtraukt uzbrukumu . Tallinā un Narvā boļševiku vadībā darbojās komisijas cīņai pret kontrrevolūciju . Ešelonus ar korņiloviešiem, kas virzījās uz Petrogradu , aizturēja Narvā un pie Nar ¹ Ļeņins V. I. Raksti , 25. sēj ., 148. - 152 . , 155. - 157 ., 162 .168. lpp .

60

vas . Petrogradā , lai palīdzētu strādniekiem, ieradās Baltijas matroži . Igaunijā šajās dienās simtiem strādnieku iestājās Sarkanās gvardes vienībās.¹ Bol ševiku organizētā varenā pretspara rezultātā dumpis cieta neveiksmi un tika apspiests . Korņiloviešu sagrāve parādīja , ka Padomes, atbrī vojušās no samierniecisko partiju ietekmes , kļūst par revolucionārās cīņas orgāniem. V. Kingiseps tajās dienās rakstīja : « Korņiloviešu dumpis deva varenu pamudinājumu , lai masu politiskajā noskaņojumā iestātos lūzums . »2 Un patiesi, revolūcijas spēki Bal tijā 1917. gada rudenī bija ievērojami nostiprināju šies, bet eseri un meņševiki galīgi zaudējuši savu ietekmi . Milzīga nozīme Baltijas darbaļaužu masu pār iešanā boļševiku pusē bija partijas presei un vispirms jau laikrakstiem « Pravda » , « Cīņa » , « Kiir » , « Brīvais Strēlnieks » , « Okopnaja Pravda » , « Utro Pravdi » un citiem. Laikraksti « Cīņa » un « Kiir » sistemātiski publi cēja latviešu un igauņu valodā tulkotus V. I. Ļeņina darbus, to skaitā pirmo vēstuli no «Vēstules no tālie nes», « Par proletariāta uzdevumiem šajā revolū cijā » (Aprīļa tēzes ) , « Par divvaldību » , « Karš un pagaidu valdība », « Uzsaukums visu karojošo zemju kareivjiem », « Atbilde » , daudzas KSDS ( b ) P Aprīļa konferencē pieņemtās ļeņiniskās rezolūcijas.³ Daudzi V. I. Ļeņina darbi Baltijas darbaļaužu , kareivju un matrožu vidū tika izplatīti arī krievu valodā - gan atsevišķos izdevumos, gan periodiskajā presē publi cēti . Ļeņina darbiem bija milzīga nozīme Baltijas

1 Кэбин И. Октябрьская революция и эстонский народ . Таллин , 1967, с. 21 . 2 История Эстонской ССР , т . 3, с. 66 . 3 Sk. Paeglis J. Marksisma- leninisma klasiķu darbu izdošana un izplatīšana Latvijā ( līdz 1940. gadam) . R. , 1973, 69. — 71 . lpp .; Кэбин И. Указ . соч . , с. 21 . 61

darbaļaužu masu politiskajā audzināšanā un viņu pāriešanā zem boļševiku partijas karogiem . Pēc korņiloviešu sagrāves valstī strauji pieauga vispārnacionālā krīze , pastiprinājās valdošo aprindu apjukums , meņševiku un eseru izolācija un svārstīgo elementu masveida pāriešana boļševiku pusē. Darba kārtībā atkal izvirzījās lozungs «Visu varu Pado mēm ! » , tikai tagad tas jau nozīmēja sacelšanos pret Pagaidu valdību , lai nodotu visu varu valstī boļše Padomēm. viku vadītajām Igaunijā boļševiku lozungu « Visu varu Padomēm! » pirmā atbalstīja Narvas padome ( 3. septembrī ) un Tallinas padome (5. septembrī ) . Latvijā jau pirms septembra visas padomes , at skaitot vēl nepārvēlētās meņševistiski eseriskās Iskosolu XII ' un Armiskomu V2, bija boļševistiskas . Latvijas boļševiki , cīnoties par visu revolucionāro spēku apvienošanu pret kontrrevolūciju , 1917. gada jūlijā izveidoja Latvijas padomju vienotu centru Iskolatu³ un XII armijas « kreiso bloku » , kas vērsās pret Iskosola XII politiku . 1917. gada rudenī XII armi jas «kreisais bloks » apvienoja 28 revolucionārus pul kus ( 10 Sibīrijas strēlnieku , 9 latviešu strēlnieku un 9 kājnieku pulkus) - vairāk nekā trešo daļu visa armijas sastāva un ievērojami ietekmēja arī pārē jās XII armijas daļas . Latviešu strēlnieku pulkos un pašā Iskolastrela¹ noteicēji bija boļševiki . 1 Iskosols XII - XII armijas zaldātu deputātu padomes izpildu komiteja, kuru ar armijas pavēlniecības atbalstu nedemokrātiskā ceļā izveidoja 1917. gada martā un tā paša gada maijā apvie noja ar XII armijas virsnieku deputātu padomes kontrrevolucio nāro izpildkomiteju. 2 Armiskoms V - V armijas padome. Latvijas strādnieku , kareivju un bezzemnieku 3 Iskolats deputātu padomes izpildu komiteja , ko ievēlēja 1917. gada 30. jūlijā. Iskolastrels - Latviešu strēlnieku pulku apvienotās deputātu padomes izpildu komiteja . 62

1

1 1 1

1

19. septembrī Baltijas flotes revolucionārā komiteja («Centrobalts » ) kopā ar 80 kuģu komitejām pieņēma lēmumu , kurā paziņoja , ka «flote Pagaidu valdības rīkojumus vairs neizpilda un tās varu neatzīst >> . Tādus pašus lēmumus pieņēma arī pirmās līnijas kuģu komandas kaujas pozīcijās , kā arī flotes bāzes Tallinā un Kronštate.¹ Baltijas flote kļuva par revolū cijas svarīgāko kaujas spēku . 27. septembrī pēc Igaunijas, Somijas un Baltijas flotes boļševiku orga nizāciju vadītāju iepriekšējām pārrunām par kon krētu kopīgu rīcības koordinēšanu Tallinā sanāca Igaunijas novada padomju izpildkomiteju , Tallinas padomes , Arodbiedrību Centrālā Biroja , fabriku un rūpnīcu un armijas un flotes komiteju apvienotā sapulce, kurā piedalījās 700 cilvēku . Sapulce vien prātīgi pieņēma boļševistisku rezolūciju , kurā pra sīja visu varu valstī nodot Padomēm.2 Latvijā ap šo laiku kopā ar kareivju masām boļše vikiem sekoja lielum lielā darbatautas daļa . Tas jo spilgti izpaudās apriņķu Zemes padomju vēlēšanās Vidzemē, kur boļševiki ieguva vairāk nekā 70 % balsu . Tādējādi Baltijas boļševikiem jau pirms 1917. gada oktobra bija izšķirošs spēku pārsvars šajā rajonā . Baltija ieturēja revolūcijas galveno stratēģisko vir zienu . Ne velti laikraksts « Zvezda » rakstīja : « Visa Ziemeļu fronte ar Baltijas floti , Somiju ieskaitot , veido revolucionāru loku visapkārt Petrogradai ... Šis loks ne vien sargā Petrogradu no korņiloviešiem , bet arī - ja būs nepieciešams var sniegt Petrogra dai palīdzību , jo tā rīcībā ir kaujas un transporta līdzekļi ... » ³

}

1 Сивков А. Моряки Балтийского флота в борьбе за власть Советов в 1917 году . М. , Воениздат , 1946, с . 181—182 . 2 Типнер И. И. Указ . соч . , с . 32 . 3 « Звезда » , 1917 , 29 сент. 63

Taču arī kontrrevolūcija pulcināja spēkus izšķiro šajām kaujām. Tā pārvietoja uz Igauniju karaspēka daļas , to skaitā kazaku pulkus , lai izmantotu tos pret Petrogradas , kā arī pret Tallinas un Narvas pro Vienlaikus vācu imperialisms uzsāka letariātu . plaša mēroga kaujas operāciju , lai iznīcinātu krievu jūras spēkus Rīgas jūras līcī, sagrābtu Igauniju un izveidotu placdarmu triecienam pret Petrogradu . Sīvās kaujās (no 29. septembra līdz 8. oktobrim) vācu flote cieta smagus zaudējumus , un, kaut gan vācu kara spēks okupēja Rietumigaunijas arhipelāga salas ( Sāmsalu , Muhu salu un Hījumā ) , tālāk pavirzīties tas vairs nespēja . Baltijas flotes jūrnieku varonīgā pretošanās izjauca vācu imperialisma un Krievijas kontrrevolucionārās buržuāzijas plānus un aprēķi nus. Tikai ātra sociālistiskās revolūcijas uzvara varēja uz visiem laikiem pārvilkt svītru kontrrevolū cijas plāniem nožņaugt revolūciju ar vācu imperia lisma karaspēka palīdzību . Oktobra sākumā Kerenska kontrrevolucionārā val dība sāka steidzīgi pulcināt ap Petrogradu karaspēku , pieauga draudi, ka Kerenskis vienosies ar Kornilovu un ka viņi nodos revolucionāro Petrogradu vācie šiem. V. I. Ļeņins, uzstādamies ar ziņojumu 1917. gada 10. oktobrī KSDS ( b ) P CK sēdē un ierosinādams pieņemt rezolūciju par bruņoto sacelšanos , pamatoti ņēma vērā to , ka ķeizara karaspēks var okupēt visu Igaunijas teritoriju līdz pat Narvai un tātad pārraut revolucionāro loku ap Petrogradu un ka arī pašu Petrogradu kontrrevolūcija var atdot vāciešiem. «Tas , ka tiek gatavota teritorijas atdošana līdz Narvai un Petrogradas atdošana, » KSDS (b ) P CK sēdē norā dīja V. I. Ļeņins , « vēl jo vairāk spiež mūs rīkoties noteikti . > »2 KSDS ( b ) P ČK, noklausījusies V. I. Ļeņina

1 Кэбин И. Указ . соч . , с . 22 . 2 Ļeņins V. I. Raksti, 26. sēj ., 156. lpp. 64

ziņojumu, nolēma jau tuvākajās dienās uzsākt bru ņotu sacelšanos. Baltijas boļševiki saņēma praktiskus norādījumus par sacelšanās sagatavošanu un par pasākumiem , kas jāveic Latvijas un Igaunijas revolucionārajiem spē kiem , lai atbalstītu revolūcijas avangardu Petro gradā . Šajā laikā partijas rīcībā jau bija tādi doku menti, kuros tika izklāstīts bruņotas sacelšanās plāns , kā , piemēram, V. I. Ļeņina darbi >¹ Jau pirmajos padomju varas gados Krievijas tautu valstiskums radās un attīstījās nacionālā formā . Tas veicināja nacionālo konsolidāciju , paātrināja tautu ekonomikas , kultūras , sadzīves un nacionālās pašap ziņas attīstību . Vienlaikus pilnveidojās un attīstījās Padomju Krievijas daudznāciju valsts nacionāli val stiskās celtniecības Jeņiniskais plāns. Oktobra revolūcijas atmodināto tautu plaši izvērstā nacionālās atbrīvošanās kustība deva iespēju Komu nistiskajai partijai un tās vadītājam V. I. Ļeņinam neapstrīdami secināt , ka Krievijā nepieciešams izveidot federatīvu valsts iekārtu , plaši attīstot nacio nālo autonomiju . Šī partijas , V. I. Ļeņina uzskatu evolūcija jautājumā par federāciju likumdošanas ceļā tika apstiprināta 1918. gada janvārī Viskrievijas III Padomju kongresā pieņemtajā « Strādājošās un ekspluatētās tautas tiesību deklarācijā » . Tas pavēra daudz plašākas iespējas Krievijas tautām nacionālā valstiskuma formu izvēlē. Tagad tām bija iespēja izvēlēties ne tikai valstisko veidojumu autonomo formu, bet arī tādu nacionālā valstiskuma formu kā neatkarīga padomju republika . Kā liecina tālākā noti kumu gaita , federācija kļuva par to valsts iekārtas formu , kas apvienoja padomju nacionālā valstiskuma dažādos veidus, kuru pamatā bija gan autonomija, gan arī līgums. Lai gan bijušās Krievijas impērijas tautām bija dažāds ekonomiskās, politiskās un kultūras attīstības līmenis un tām bija dažādas vēsturiski izveidojušās

1 Ļeņins V. I. Raksti, 41. sēj., 269. lpp . 73

tradīcijas, dažāds iedzīvotāju sociālais sastāvs un šķiru spēku samērs , lai gan tās bija izvēlējušās atšķi rīgas nacionālā valstiskuma formas, tomēr šo tautu padomju nacionālā valstiskuma veidošanās procesam bija daudz kopīgu iezīmju , kopīgu likumsakarību . Padomju nacionālā valstiskuma veidošanās process visām tautām bija saistīts ar proletariāta diktatūras valsts formas rašanos - ar valsts varas revolucio nāru pāreju boļševiku vadīto padomju rokās , ar vecā valsts aparāta salaušanu un jauna padomju valsts aparāta izveidošanu , ar padomju tiesību sistēmas izveidošanu , ar sociālistiskas ekonomikas izveidošanu , ar iespējami mērķtiecīgāku nacionālās valsts formul meklējumiem, ar krievu tautas brālīgo palīdzību un atbalstu visu pārējo tautu nacionālā valstiskuma celtniecībā . Šīs likumsakarības izpaudās arī Baltijas tautu padomju valstu veidošanās procesā pēc Oktobra uzva ras. Šis process gan toreiz ilga tikai divus gadus ( 1917-1920 ) un atšķirībā no pārējiem Krievijas rajoniem netika pilnīgi pabeigts, jo darbaļaužu izvei dotās nacionālās padomju valstis krita par upuri starptautiskās kontrrevolūcijas apvienotajiem spē kiem . Bet Oktobra revolūcija un padomju varas uzvara Baltijā 1917. - 1919 . gadā noteica latviešu , lietuviešu un igauņu tautu tālāko attīstības ceļu . Oktobra revolūcijas gaitā vēl vairāk nostiprinājās Baltijas tautu draudzība ar citām Krievijas tautām , vispirms ar lielo krievu tautu . Latviešu , igauņu un lietuviešu strādnieki un zemnieki aktīvi iesaistījās pasaules pirmās proletariāta sociālistiskās valsts Krievijas Padomju Republikas izveidošanā . V. I. Ļeņina vadītajā Krievijas pirmajā Padomju valdībā par tieslietu tautas komisāru kļuva izcilais latviešu revolucionārs P. Stučka . V. Mickevičs - Kap suks no 1917. gada decembra bija lietuviešu nacio

74

nālo lietu komisārs Nacionālo lietu tautas komisariātā , J. Anvelts no 1918. gada februāra — Ziemeļrietumu apgabala kara komisārs . Tūkstošiem citu latviešu , igauņu un lietuviešu boļševiku jau ar pirmajām Oktobra revolūcijas dienām arī ieņēma atbildīgus posteņus jaunās Krievijas Padomju Republikas parti jas un valsts aparātā , kā arī Sarkanajā Armijā. Savukārt krievu strādnieki un zemnieki nesavtīgi palīdzēja veidot padomju nacionālās valstis Baltijā . 1917. gada novembrī Igaunijā un daļā Latvijas teritorijas nodibinājās padomju vara . Padomju varas izveidošanās šajā teritorijā sakrita ar tās triumfa gājienu visā valstī, ar radikāliem revolucionāriem pārveidojumiem, ar svarīgu likumdošanas aktu izdo šanu . Lietuvā šajā laikā nevarēja izveidoties padomju republika , jo visu tās teritoriju pirmā pasaules kara laikā bija okupējis imperiālistiskās Vācijas kara spēks. Sarežģīts stāvoklis bija arī Latvijā , jo tās teritorijas ievērojamu daļu tāpat bija sagrābuši vācu imperia listi. Tomēr, kā jau teikts , arī Baltijā bija vērojamas vispārējas likumsakarības , kas raksturīgas padomju valstiskuma veidošanās procesam visā Krievijā . Tāpat kā citos Krievijas nacionālajos rajonos , nacionālo padomju valstu veidošanās Igaunijā un neokupētajā Latvijas daļā sākās ar to , ka visu varu pārņēma komunistu vadītās Padomes , kas jau pirms Oktobra revolūcijas bija tur izveidojušās . Strādnieku , kareivju un bezzemnieku deputātu Padomes Latvijā , kara revolucionārās komitejas un strādnieku , kareivju un zemnieku Padomes Igaunijā 1917. gada oktobra beigās un novembra sākumā pār ņēma savās rokās varu Igaunijā un Latvijas neoku pētajā daļā .

75

Šķiru spēku samērs Igaunijā un Latvijā 1917. gada rudenī bija labvēlīgs strādnieku šķirai, boļševikiem bija nedalīta ietekme darbaļaužu vidū , tādēļ pa domju varas izveidošanās šeit notika samērā mierīgos apstākļos , bez nopietnām bruņotām sadursmēm. Pa gastu, apriņķu un pilsētu Padomes pārņēma varu savās rokās , pamatojoties uz Viskrievijas II Padomju kongresa dekrētiem , negaidot Latvijas un Igaunijas centrālo Padomju lēmumus. 1917. gada oktobrī Lat vijā Valkas rajona Apes iedzīvotāju sapulce pieņēma rezolūciju par varas nodošanu Padomēm un izteica pilnīgu uzticību Petrogradas , Valkas un 12. armijas kara revolucionārajām komitejām . Līdzīgas rezolūci jas pieņēma daudzos Latvijas un Igaunijas apriņķos . Paužot darbaļaužu gribu , Latvijas un Igaunijas centrālās Padomes likumdošanas ceļā apstiprināja jau notikušo varas pārņemšanas faktu . Igaunijā un Latvijas neokupētās daļas pagastos, apriņķos un pilsētās tika izveidota Padomju sistēma. Padomes izlēma visus vietējos politiskās , saimniecis kās un kultūras dzīves jautājumus atbilstoši KSFPR augstāko valsts orgānu lēmumiem . Jautājumu prak tiskai risināšanai apriņķu un pagastu Padomes ievē lēja izpildu komitejas, izveidoja to nodaļas , kā arī padomju tiesu iestādes . Igaunijas augstāko valsts orgānu sistēma nedaudz atšķīrās no Latvijā izveidotās sistēmas . Igaunijā vie tējās Padomes vadīja un to darbības virzienu noteica Igaunijas novada Kara revolucionārās padomes komi teja un Igaunijas novada padomes izpildu komiteja , kas vēlāk tika pārdēvēta par Igaunijas Strādnieku un kareivju padomes izpildu komiteju . Latvijā šīs funk cijas veica Latvijas Strādnieku , kareivju un bezzem 1 Октябрьская революция в Латвии . Документы и мате риалы . Р. , 1957, с. 260—261 . 76

nieku deputātu padome un tās izpildu komiteja ― Iskolats. Atsevišķu valsts pārvaldes nozaru vadīšanai Iskolatā tika izveidotas nodaļas - administratīvā , lauksaimniecības , skolu , darba , tieslietu u . c. Ar šo nodaļu starpniecību Iskolats vadīja vietējo Padomju darbību un visu politisko un saimniecisko dzīvi Pa domju Latvijā. Latvijas un Igaunijas Padomes pēc Oktobra iekļā vās Krievijas Padomju sistēmā, un to attiecības ar Viskrievijas Padomju kongresu , bet kongresu starp laikā — ar VCIK veidojās pēc demokrātiskā centrā lisma principiem . Svarīga loma padomju varas nostiprināšanai Lat vijā bijā Latvijas Strādnieku , kareivju un bezzem nieku deputātu padomju II kongresam , kas notika 1917. gada 16. - 18 . decembrī Valmierā . Kongresa darbs noritēja boļševiku vadībā . No 297 kongresa delegātiem 258 (87 procenti ) bija LSD biedri , 5 meņ ševiki un eseri , 34 bezpartejiskie.¹ Igaunijas un Latvijas padomju sistēmai bija sava īpatnība . Tā neveidojās bijušo administratīvi terito riālo vienību ― guberņu ietvaros, bet teritorijā , kas bija izveidota pēc nacionālām pazīmēm. Svarīgākā likumsakarība padomju valstiskuma vei došanā Latvijā un Igaunijā , tāpat kā visā valstī , bija tā , ka tika likvidētas buržuāziskās Pagaidu valdības administratīvās iestādes , apriņķu komisariāti , Balti jas baronu reakcionārie pašvaldības orgāni —- land tagi, landrātu kolēģijas , zemes padomes , pilsētu domes , kā arī latviešu un igauņu buržuāzijas kontrre volucionārās politiskās organizācijas. Šis sarežģītais darbs noritēja pilnīgā saskaņā ar Padomju Krievijas centrālo valsts varas un pārvaldes orgānu izdotajiem aktiem .

1 Борьба за Советскую власть в Прибалтике, с. 319.

1172

77

Padomju valsts aparāta veidošanās procesā valsts darbam tika izvirzīti padomju varai uzticami strād nieki , zemnieki un kareivji , kuriem bija jāapgūst prak tiskās valsts pārvaldes iemaņas. Partijas organizāci jas sūtīja šajā darbā savus labākos pārstāvjus . Komunisti vadīja padomju varas centrālo un vietējo orgānu darbu Latvijā un Igaunijā . Igaunijas Padomju izpildu komiteju vadīja J. Anvelts, bet Iskolatu F. Roziņš (Āzis ) . Vienlaikus Latvijā un Igaunijā veco tiesību sistēmu nomainīja ar jaunu, kas bija KSFPR tiesību sistēmas sastāvdaļa . Padomju tiesību jaunrades pamatu Lat vijā un Igaunijā veidoja Viskrievijas II un III Pa domju kongresu , VCIK, Tautas Komisāru Padomes, tautas komisariātu izdotie akti. Latvijas un Igaunijas padomju orgāni savos lēmumos ievēroja arī vietējo apstākļu īpatnības. Padomju valsts nostiprināšanos Latvijā un Igau nijā , tāpat kā visā valstī , sekmēja vairāki svarīgi revolucionārie pasākumi sociāli ekonomiskajā jomā (zemes nacionalizācija , strādnieku kontrole pār rūp niecības uzņēmumiem, muižnieku īpašumu konfiskā cija) .' Partijas vadībā speciāli izveidotās padomju izpildu komiteju nodaļas organizēja cīņu pret buržuāziju ekonomikas sfērā , īstenoja tautas saimniecības pār valdi . Sevišķu vērību tās veltīja darbaļaužu būtiski svarīgu ekonomisko un kultūras vajadzību apmieri nāšanai , darīja visu iespējamo , lai nodrošinātu strād niekus , zemniekus un viņu ģimenes ar pārtiku , uzla botu viņu dzīves apstākļus , likvidētu bezdarbu . 1 Великая Октябрьская социалистическая революция в Эс тонии . Таллин , 1958, с . 300—302, 304-305 , 309, 325, 332, 348—349, 366, 390 , 451—453, 462 , 466 , 552 и т. д.; Октябрь ская революция в Латвии , с. 299—301 , 321 , 358, 367, 370— 377 и т. д.

78

Mācības skolās un medicīniskā palīdzība bija bez maksas. Oktobra revolūcijas uzvara pirmo reizi latviešu un igauņu tautas vēsturē radīja reālu juridisku un fak tisku iespēju uzsākt padomju nacionālās valsts celt niecību . Ievērojot konkrētos vēsturiskos apstākļus , Latvijas un Igaunijas darbaļaudis par vislietderīgāko valsts formu uzskatīja politisko autonomiju KSFPR sastāvā. 1918. gada janvārī izstrādātajā Igaunijas Strādnieku komūnas Konstitūcijas projektā tieši teikts : « Igaunijas Strādnieku komūna ir Krievijas Pa domju Republikas autonoma daļa . > »¹ Padomju Krievijas centrālie valsts varas un pār valdes orgāni deva iespēju nacionālo malieņu darba ļaudīm , to skaitā arī Latvijas un Igaunijas darba ļaudīm , īstenojot nāciju pašnoteikšanās tiesības , pašām izlemt savu likteni, noteikt savas valstiskās pastāvēšanas formu. 1917. gada 2. novembrī pieņemtajā « Krievijas tautu tiesību deklarācijā » Padomju Krievijas valdība paslu dināja valstī visu tautu līdztiesību un suverenitāti.² Vadoties pēc šīs deklarācijas , latviešu un igauņu tau tas pilnvarotie pārstāvniecības orgāni Padomes skaidri un nelokāmi uzstājās par Padomju Latvijas un Padomju Igaunijas visciešāko savienību ar Pa domju Krieviju , par valstisko attiecību nostiprinā šanu starp tām . Šo jauno valsts tiesisko attiecību pamatā bija politiskās autonomijas princips , kaut arī tajā laikā autonomijas konkrētais saturs (t . i . , kompetences sadalījums starp Padomju Krieviju un Igauniju , Padomju Krieviju un Latviju , valsts orgānu savstarpējās sadarbības formas) nevienā likumdoša nas aktā vēl nebija noteikts .

1 Великая Октябрьская социалистическая революция в Эс тонии . Таллин , 1958, с . 440. 2 История Советской Конституции ( в документах ) . 1917— 1956. M., 1957, c. 58. 79

Latvijas un Igaunijas politiskās autonomijas izvei došanās Padomju Krievijas sastāvā bija cieši sais tīta ar Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas veidošanos . 1918. gada janvārī Viskrievi jas III Padomju kongresā pieņemtā « Strādājošās un ekspluatētās tautas tiesību deklarācija » likumdošanas ceļā apstiprināja Padomju Krieviju par Krievijas tautu padomju republiku federāciju . Par tādām repub likām varēja kļūt arī Latvija un Igaunija . Bet ap stākļos , kad Baltijā pastāvēja vācu okupācijas draudi , varēja būt arī cits Latvijas un Igaunijas valsts tie siskā statusa risinājums . Jau 1917. gada beigās V. I. Ļeņins ierosināja , lai igauņu boļševiki apspriež jautājumu par neatkarīgas Igaunijas republikas pasludināšanu . Pēc J. Anvelta izteicieniem, V. I. Ļeņins sarunā ar viņu izvirzījis vairākas svarīgas principiālas tēzes par to , kāda nozīme ir neatkarīgas Igaunijas Padomju Republikas pasludināšanai apstākļos , kad pār Igauniju arvien vairāk savelkas vācu okupācijas draudi.2 Tā kā 1918. gada februārī Latvijas un Igaunijas teritoriju okupēja vācu karaspēks, tad šeit padomju valstiskās veidošanās process uz laiku tika pārtraukts . Bet arī neilgais laika posms — trīsarpus mēneša —, kurā 1917. un 1918. gadā Latvijā un Īgaunijā pastā vēja padomju vara , pārliecināja vietējos darbaļaudis , ka tikai sociālistiskā revolūcija un padomju vara spēj nodrošināt viņu dziļākās intereses , arī intereses na cionāli valstiskās celtniecības jomā . Savdabīgs tautu padomju valstiskuma veidošanās posms Baltijā bija laiks no 1918. gada marta līdz

novembrim . Šī posma īpatnība bija tāda , ka , nerau 1 Очерки истории Коммунистической партии Эстонии, ч . 1 . Таллин, 1967 , с . 321 . 2 ПА ИИП при ЦК КП Эстонии, ф . 25, оп . 2, д. 132, л. 141.

80

vei ais

nju evi un as

jas ub

ap di, e

ai as ta is a S n

S u 5.

S 7

goties uz vācu karaspēka okupācijas režīmu visā Baltijas teritorijā , tajā veidojās priekšnoteikumi pa domju varas atjaunošanai . Sakarā ar Baltijas okupāciju palielinājās Padomju Krievijas teritorijā dzīvojošo latviešu , igauņu un lie tuviešu bēgļu skaits. Padomju Krievijā tiem bija savas politiskās , kultūras un citas sabiedriskās orga nizācijas , Sarkanās Armijas sastāvā bija Baltijas tautu nacionālo karaspēku daļas . lietu Nacionālo tautas KSFPR komisariāta Komisariāts lietuviešu nacionālajās lietās , orgāni Komisariāts latviešu nacionālajās lietās, Igauņu no daļa īstenoja Jeņinisko nacionālo politiku bēgļu vidū, saliedēja tos. Šie orgāni daudz darīja , lai saga tavotu Baltijas padomju republiku izveidošanu 1918. gada beigās. Izšķirošs faktors , kas nodrošināja padomju varas atjaunošanu un padomju republiku izveidošanos Bal tijā , šajā posmā bija vietējo komunistisko organizā ciju vadītā darbaļaužu revolucionārā cīņa . Jau vācu okupācijas sākumā Baltijā izvērsās cīņa pret svešzemju iebrucējiem un viņu rokaspuišiem , atsevišķās vietās darbojās partizānu vienības. Svarīga loma cīņās par vācu okupantu padzīšanu bija Somijas, Igaunijas, Latvijas , Lietuvas , Baltkrie vijas un Polijas komunistisko organizāciju KK (b ) P CK Apvienotajam Centrālajam Birojam, kas tika izveidots 1918. gada septembrī. Tas koordinēja un vadīja okupēto apgabalu tautu revolucionāro cīņu pret vācu okupantiem un buržuāziskajiem nacionā listiem. Kad pēc ķeizara varas gāšanas Vācijā okupē tajās teritorijās nobrieda apstākļi izšķirošai cīņai par varas pāreju proletariāta rokās , Centrālais Birojs griezās pie visiem šo teritoriju strādniekiem ar uz saukumu , kurā teikts : «Mēs nevaram pieļaut kontr un varas revolucionāru elementu organizēšanos 6-2967

81

sagrābšanu ... Celieties visi kā viens ! Nekavējoties ķerieties pie Strādnieku deputātu padomju izveido šanas!»¹ Vācijas militārā sakāve un verdziskā Brestas miera līguma anulēšana deva iespēju Baltijas darbaļaudīm ar jauniem spēkiem izvērst cīņu par atbrīvošanos , par padomju varu. Bruņotu sacelšanos organizēšanai pilsētās un apriņķos tika radītas pagrīdes revolucio nārās kara komitejas . Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbaļaužu plašās masas uz sacelšanos gatavoja bol ševiku vadītās Padomes , kas 1918. gada novembrī bija nelegāli izveidotas Latvijā ( Rīgā, Liepājā , Jel gavā, Cēsis, Ventspili ) , Igaunijā (Tallinā ) un Lietuvā (Kauņā, Šauļos , Panevēžā ) . Darbaļaužu revolucionārā kustība Baltijā auga un vērsās plašumā ar katru dienu . 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā tā noslēdzās ar sociālistisko revo lūciju un proletariāta diktatūras nodibināšanu gan drīz visā Baltijas teritorijā . Svarīgākā šīs revolūcijas īpatnība ir tās organiskās saites ar Lielo Oktobra so ciālistisko revolūciju , ar Krievijas darbaļaužu cīņu pret ārvalstu interventiem un iekšējo kontrrevolūciju . Tas bija Oktobra revolūcijas tiešs turpinājums . Sociā listiskā revolūcija Baltijā bija arī tā varenā revolucio nārā procesa sastāvdaļa , kurš aptvēra Baltkrieviju un Ukrainu . Arī tur tautas revolucionārā ceļā gāza ienīsto okupācijas režīmu un veidoja savu padomju nacionālo valsti . Tādēļ revolucionārie notikumi Bal tijā , Baltkrievijā un Ukrainā 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā bija savstarpēji cieši saistīti un tiem bija daudz kopēja . Baltijā notikušās revolūcijas otra īpatnība ir tā , ka revolucionārā varas pāreja strādnieku un zemnieku rokās - Padomju rokās vācu okupētajos rajonos notika kā ar bruņoto sacelšanos pilsētās un laukos , tā 1 « Правда » , 1918, 16 ноября . 82

arī atbrīvojot teritoriju ar padomju karaspēka palí dzību , kurš pa lielākai daļai sastāvēja no Baltijas iedzīvotājiem. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada janvārim padomju vara uzvarēja Latvijas, Lietuvas un Igauni jas teritorijas lielākajā daļā . Latvijā , Lietuvā un Igaunijā izveidojās padomju republikas . Šajā laikā būtiski bija mainījušies ne tikai Latvijas , Lietuvas un Igaunijas iekšējie politiskie apstākļi , bet arī to starptautiski tiesiskais stāvoklis. Pārmaiņas izraisīja imperiālistiskās Vācijas sakāve pasaules karā , Novembra revolūcija Vācijā un Brestļitovskas miera līguma anulēšana . Bez tam vienlaikus ar revo lucionārās cīņas kāpinājumu aktivizējās arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālistiskā buržuāzija , ko atbalstīja angļu , amerikāņu un vācu imperiālisti. Tā izvirzīja lozungu par nacionālu buržuāzisku valstu izveidošanu Latvijā , Lietuvā un Igaunijā , cerot tādā ceļā izolēt Baltiju no Padomju Krievijas , no tās revolucionārās ietekmes . Ņemot vērā šos apstākļus , latviešu , lietuviešu un igauņu boļševiki nolēma izveidot suverēnas neatkarī gas nacionālas republikas, kurām ar KSFPR pastā vētu visciešākās valstiskās saiknes . Baltijas boļševiku uzskati jautājumā par valsts formu Latvijā , Lietuvā un Igaunijā pilnīgi atbilda KSDS ( b ) P pozīcijām šajā jautājumā . Veidojot savu valstiskumu , Baltijas tautas gāja ceļu, ko bija nospraudusi Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija , izmantoja Padomju Krievijas bagāto pie redzi un balstījās uz vispusīgu un nesavtīgu tās palīdzību . Padomju Krievijas darbaļaudis šajā viņiem pašiem tik grūtajā laikā sniedza Baltijas padomju republi kām nenovērtējamu brālīgu palīdzību - gan militāru , gan finansiālu , gan ekonomisku . Šai palīdzībai bija

6"

83

izšķiroša nozīme padomju valstu veidošanās un ñïó stiprināšanās procesā Baltijā . Padomju valstis Lat vijā , Lietuvā un Igaunijā veidojās , norisinoties asai šķiru cīņai pret vietējo nacionālistisko buržuāziju , kura centās sagrābt varu savās rokās un ar imperia listisko lielvalstu palīdzību nodibināt tām politiski un ekonomiski pakļautas buržuāziskas republikas . Tā kā padomju suvereno republiku izveidošanās process Latvijā , Lietuvā un Igaunijā norisēja līdzīgos apstākļos , tam bija daudz kopēju likumsakarību . Visu triju Baltijas republiku izveidošanā svarīga loma bija šo republiku valdībām, kuru priekšgalā bija ievērojami Komunistiskās partijas darbinieki : P. Stučka Latvijā , J. Anvelts - Igaunijā , V. Mic kevičs - Kapsuks - Lietuvā . Šīs valdības tika izveido tas saskaņā ar boļševiku partijas organizāciju un vietējo Padomju lēmumiem .

Savas darbības programmu Baltijas padomju re publiku valdības izklāstīja manifestos. Igaunijas Darba komūnas padome (valdība ) savā 1918. gada 29. novembra manifestā aicināja : « Biedri strādnieki , bezzemnieki , sarkanarmieši , visi Igaunijas pilsētu , ciemu, lauku un muižu darbaļaudis ! Jūs tagad paši esat savas brīvības un savas labklājības veidotāji ! Tikai jūs paši varat nostiprināt Igaunijas Padomju Republiku, atbrīvot savu dzimteni no mūžseniem ienaidniekiem un aizsargāt to pret viņu uzbru kumu .>> ¹ Lietuvas strādnieku-zemnieku revolucionārā pa gaidu valdība savā 1918. gada 16. decembra mani festă pauda Lietuvas darbaļaužu centienus «iet roku

1 Съезды Советов СССР , союзных и автономных совет ских социалистических республик . Сборник документов , т . 2 . M , 1960, c. 194 . 84

rokā ar Padomju Krieviju» un neatlaidīgi cīnīties par sociālistiskās iekārtas izveidošanu Lietuvā.¹ Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. de cembra manifestā bija norādīts, ka nepieciešams nekavējoties uzsākt izpostīto un evakuēto rūpniecības uzņēmumu atjaunošanu visā Latvijas teritorijā. Valdību manifestu publicēšanas dienas faktiski kļuva par Latvijas , Lietuvas un Igaunijas padomju republiku dzimšanas dienām . Visām trim Baltijas republikām kopējs bija arī tas , ka to veidošanā aktīvi piedalījās pašas darbaļaužu masas , kuru gribu īstenoja tautas vēlēti valsts pār stāvniecības orgāni . 1919. gadā no 13. līdz 15. janvārim notika Latvijas Strādnieku , bezzemnieku un strēlnieku deputātu pa domju I kongress . Kongresā piedalījās 705 delegāti, kas pārstāvēja visu Latviju : Vidzemi, Latgali un Kur zemi , visus tās apriņķus un pilsētas, arī Liepāju un Ventspili, kuras atradās vācu okupantu varā . Kon gresā piedalījās arī Padomju Krievijas pārstāvis KSFPR CIK priekšsēdētājs J. Sverdlovs. Kongress bija pārstāvniecības orgāns , kuram bija tiesības pārstāvēt visu latviešu tautu , visus Latvijas iedzīvotājus un lemt to vārdā . Kongress likumdošanas ceļā apstiprināja proletariāta diktatūru , Latvijas So ciālistiskās Padomju Republikas nodibināšanu . Kon gress vienprātīgi atzina par pareizu Latvijas Padomju valdības politiku un darbību , par kuru kongresam ziņoja tās priekšsēdētājs P. Stučka . Kongress pavēra Latvijas darbaļaudīm sociālistis kās celtniecības tālāku perspektīvu , tas izteicās par draudzību un savienību ar Padomju Krieviju.2 Kon Съезды Советов СССР , союзных и автономных советских социалистических республик . Сборник документов , т . 2. М. , 1960, c. 210. 2 Съезды Советов СССР .... T. 2, c. 183-188.

85

gress pieņēma pirmo Padomju Latvijas Konstitūciju, kas juridiski apstiprināja Latvijas Sociālistiskās Pa domju Republikas sabiedriskās un valsts iekārtas pamatus, Latvijas padomju valsts formu . 1919. gadā no 18. līdz 20. februārim notika Lietuvas Strādnieku, bezzemnieku , sīkzemnieku un sarkan gvardu deputātu padomju I kongress . Kongresā pie dalījās 220 delegātu - pārstāvji no visas Lietuvas teritorijas, arī tās, kas vēl atradās buržuāzijas un ārvalstu interventu varā . Fakts , ka 167 no kongresa delegātiem bija komunisti, liecina par to , ka Komu nistiskā partija Lietuvā baudīja darbaļaužu masu lielu uzticību . Kongresā tika izskatīti politiski un organizatoriski ļoti nozīmīgi jautājumi . Delegāti noklausījās valdības darbības pārskatu , ziņojumu par starptautisko stāvokli un valsts aizsar dzību , sprieda par apvienošanos ar Baltkrieviju , ' par padomju celtniecību un agrāro jautājumu , par aug stāko varu Lietuvā , ievēlēja Lietuvas Padomju CIK.2 Pamatojoties uz Lietuvas valdības ziņojumu , kon gress pieņēma lēmumu , kas saturēja aicinājumu visiem Lietuvas darbaļaudīm « ciešāk saliedēties ap Strādnieku un zemnieku valdību un visiem spēkiem veicināt ātrāku pilsētu un lauku proletariāta galīgo uzvaru pār kapitālistiem , kulakiem un ekspluatato riem>3. Padomju Igaunijā Padomju kongress nenotika . Svarīgākos republikas politiskās un saimnieciskās dzīves jautājumus izlēma Igaunijas Darba komūnas

1 Jautājums par Lietuvas apvienošanos ar kaimiņu republiku Padomju Baltkrieviju izvirzījās sakarā ar nepieciešamību apvie not abu brālīgo republiku spēkus cīņai pret iekšējo kontrrevolū ciju un ārvalstu intervenci, kā arī lai atjaunotu vācu okupācijas laikā izpostīto tautas saimniecību . 2 Съезды Советов СССР ..., т. 2, с . 210—212 . 3 Turpat, 213. lpp . 86

padome, kas bija augstākais varas orgāns un rīkojās Igaunijas darbatautas vārdā . 1918. gada 16. decembra dekrētā « Par Igaunijas Darba komūnas padomes varas pilnību » Padome tika pasludināta par Igauni jas Padomju republikas augstāko valsts varas orgānu . 1919. gada 9. maijā tika pieņemts lēmums « Par Igau nijas Darba komūnas padomes pārvaldes orgānu struktūru > » ¹. Izcila nozīme padomju valstu celtniecībā Baltijā bija faktam , ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pa domju republiku neatkarību atzina Padomju Krievija, apstiprinot to ar V. I. Ļeņina parakstītajiem KSFPR TKP dekrētiem un KSFPR VCIK lēmumiem.2 1918. gada 22. decembrī V. I. Ļeņins parakstīja de krētu , kurā bija teikts : « Krievijas Padomju valdība atzīst Lietuvas Padomju Republikas neatkarību . Par augstāko varu Lietuvā Krievijas Padomju valdība atzīst Lietuvas Padomes, bet līdz Padomju kongre sam — V. Mickeviča - Kapsuka vadīto Lietuvas strād nieku revolucionāro pagaidu valdību . Krievijas Pa domju valdība uzdod visām Padomju Krievijas mili tārās un civilās varas iestādēm palīdzēt Lietuvas Padomju valdībai un tās karaspēkam cīņā par Lietu vas atbrīvošanu no buržuāzijas jūga . » ³ Tajā pašā dienā V. I. Ļeņins parakstīja arī dekrētu par Padomju Latvijas neatkarību : « Krievijas Padomju valdība at zīst Latvijas Padomju Republikas neatkarību . Par augstāko varu Latvijā Krievijas Padomju valdība atzīst Latvijas Padomju varu , bet līdz Padomju kongresam Latvijas strādnieku , bezzemnieku un

1 Съезды Советов СССР ... , T. 2, c. 204-205 . Советской 2 История Конституции (B документах ) , c. 176-177. 3 Документы внешней политики CCCP , т . 1. M. , 1957, c. 622. 87

strēlnieku valdības varu , kuras priekšgalā biedrs Stučka . » ¹

atrodas

VCIK 1918. gada 25. decembrī lēmumā « Par Igau nijas, Lietuvas un Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku atzīšanu » vēlreiz uzsvērts : « Centrālā Iz pildu Komiteja apliecina KSFPR gatavību sniegt visāda veida palīdzību un atbalstu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas darbaļaužu šķirām viņu cīņā pret ekspluatatoru iekārtu un apspiešanu un viņu brīvības un neatkarības aizsargāšanā pret ārvalstu tīkojumiem. > »2 Svarīgi atzīmēt , ka šo atzīšanu KSFPR nesaistīja ne ar kādiem nosacījumiem , kas kaut kādā mērā ierobežotu Baltijas padomju repub liku suverēnās tiesības . Kopēja likumsakarība Baltijas republiku izveido šanā bija šo republiku darbaļaužu un valsts orgānu prasība izveidot visciešāko savienību ar citām pa domju republikām, pirmām kārtām ar Padomju Krieviju . Latvijas , Lietuvas un Igaunijas darbaļaudis lieliski saprata , ka nacionālā neatkarība un patiesa suverenitāte var tikt nodrošināta un saglabāta , tikai pastāvot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešai savie nībai ar Padomju Krieviju un citām padomju repub likām . Latviešu tautas griba nodibināt brālīgu savienību ar KSFPR likumdošanas ceļā tika apstiprināta